2011.gada plastikos nr4.pdf

Download 2011.gada Plastikos Nr4.pdf

Post on 14-Feb-2017

262 views

Category:

Documents

1 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • Mikroirurijas centra un Plastisks irurijas centra informatvi izgltojos izdevums

    Jaunumi

    Nr. 4 (26) Decembris, 2011

    avisam drz beigsies 2011. gads. Par spti fi nanu konsolidcijai akt pal-dzba mikroirurij ir noturjusies iepriekjo gadu lmen: ldz decembra beigm, visticamk, bs veiktas2500 opercijas. Grti pateikt, vai tas ir maz vai daudz, bet viens gan ir skaidrs msu iespjas ir daudz lielkas. K viss medicnas nozars, ar pie mums plnveida paldzba ir oti nosacta. Biei vien valst noteikt plnveida paldzba gan nemaz tik plnveidga nav, jo dadu traumu un slimbu seku izraists komplikcijas nebt nav plnveida. Ja ts tiktu laikus iruriski izrsttas, pacienti nektu par invaldiem un valstij ietauptos t nauda, kas tiek izdota par dadiem pabalstiem un invalidittes pensijm.Pilngi piekrtu jaunajai veselbas ministrei par plnveida paldzbas nesnieganu pacientiem, kuri nemaks iedzvotju ienkuma nodokli. Lietuv da sistma jau darbojas. Domju, ka tas ir pat oti godgi, jo neviens (ar tie, kas aunprtgi nemaks nodokus) tau neiedomjas, ka veikal par brvu vartu prast maizi un desu, attaisnojoties, ka nauda bs pc pris mneiem vai ka t atrodas pie tantes Anglij.Visiem Latvijas iedzvotjiem es novlu priecgus Ziemassvtkus un laimgu jauno gadu! Lai vi-siem ir laba veselba un izturba! Sevii lielu izturbu novlu Veselbas ministrijai, kurai jau t mazais veselbas budets ir jkonsolid par 37,5 miljoniem latu.

    Anatomikum kop ar prof. Lim Beng Hai un prof. Amit Gupta (vid)

    nav, jo

    Jnis KrustiMC valdes prieksdtjsMMC valdes prieksdtjs

    paal-brraaazzs

    Uldis KrustiMC traumatologs ortopds,

    rokas irurgs

    Augjs ekstremittes loctavu artroplastikas seminrs22.un 23.septembr Singapr notika augjs ekstremittes loctavu artroplastikas seminrs, kuru apmeklja msu kolis dr.Mrti Kapic-kis. o seminru vadja pasaul atztas autorit-tes, piemram, prof.Amits Gupta (Amit Gupta) no Luisvilas Universittes slimncas (ASV), kur ir msdiens visvairk izmantots radiokarp-ls loctavas protzes autors. Seminra beigs notika praktisk apmcba Tan Tock Seng ana-tomikum. Seminra laik tika iegtas jaunas atzias un apstiprintas jau zinms. Viena no svargka-jm apstiprintajm atzim par metakarpo-falangelo(MCP) loctavu protezanu ir t, ka protzei (silikona vai bipolr titna) ir sekun-dra loma veiksmga rezultta iegan. Prim-rais ir atjaunot mksto audu balansu, ko izjaucis patoloisks process, piemram, veikt radils kolaterls saites plastiku, intrinsic muskulat-ras transpozciju un atliecjcpslu centralizciju. Bez mksto audu rekonstrukcijas veiksmga re-zultta nebs! Sevii tas attiecas uz reimatod artrta slimniekiem. Seminr apstiprinjs tas, ka DIP loctavu pro-tezana joprojm netiek uzskatta par pama-totu un ka ilglaicga un laba ka pamatnes protzes alternatva ir suspensijas artroplastika. Tika uzsvrts ar tas, ka plaukstas pamatn no-teico ir distl radiokarpl loctava (DRUJ), nevis radiokarpl loctava (RC). Tas nozm, ka pacientam ar RC artrodzi un DRUJ protzi ir nesaldzinmi lielks funkcionlais ieguvums nek pacientam, kuram ir RC loctavas protze un rezecta ulnas galva (Darrah opercija) vai saglabta, bet artrozes skarta DRUJ loctava.

    Seminra dalbnieki

    Akti bojjumiDistl radioulnr loctava (starptautiskais sasinjums DRUJ no angu va-lodas distal radioulnar joint) ir sareta biomehniska struktra. Pati loctava sastv no sedlveida padziinjuma (angl. sygmoid notch) radius distl gala ulnraj pus, kas ir apm.15mm gar transverslaj plakn un 10mm gar koronlaj plakn, k ar no ulna galvias. Ir jatceras, ka apak-delma proncijas un supincijas kustbu laik radius rot ap ulna gal-viu, nevis otrdi. Loctavas stabilitti nodroina m.pronator quadratus, m.extensor carpi ulnaris, membrana interossea, DRUJ kapsula un TFCC komponenti. DRUJ anatomisko komponentu formai un novietojumam ir daudz variciju. Hultens (Hulten) raksta, ka 61 % indivdu ir neitrla ulna galvias attiecba pret radius loctavas virsmu, 23% attiecba ir ulna-mnus, bet 16% ulna-plus. Neitrla vai ulna-mnus pozcija parasti nerada problmas, bet ulna-plus gadjumos dakrt tiek novrotas TFCC vai saiu aparta anomlijas un biek pat pie saldzinoi nelielm traumm sastopami traumatiski bojjumi. Biekais ulna distl gala traumu iemesls ir kritiens uz plaukstas vai apakdelma. Izolti ulna gal-vias vai DRUJ bojjumi ir reti. Parasti ir raksturgi kombinti radius distl gala un ulna distl gala traumatiski bojjumi. Traumas rezultt var tikt primri bojta DRUJ mksto audu stabilitte vai iz-mainta radius anatomisk attiecba pret ulna galvias virsmu loctav.

    DRUJ izmejumiIzolti saiu un loctavas kapsulas bojjumi ar to radtu kaulu pamejumu ir rkrtgi reti. Hiper-supincijas trauma var radt dorslu radius dislokciju, bet hiperproncijas trauma palmru radius dislokciju. Jebkur no iem gadjumiem tiek prrauta stabilizjo mksto audu cepure (1.att. autora zmjums), bet TFCC komplekss var palikt neskarts. Klasisks piemrs ir Galleazzi bojjums radius diafzes lzums un ulna galvias mejums (paras-ti dorslaj virzien). Bez redzamajiem ievainojumiem ir ar membrana interossea bojjums, kuru Rtg. izmekljum ieraudzt nevar, bet par kuru ir jdom.

    1. att. 2. att.

  • Plastikos Ulna galvias lzumi

    Fernandess un Dpiters (Fernandez & Jupiter) ir ieteikui dus lzumus iedalt 3 grups:1. Ulna lenveida izauguma lzums a. Apikls lzums biea radius distlo metafu lzumus pavadoa patoloija bez DRUJ

    stabilizjoo struktru bojjumiem. b. Pamatnes lzums (2.att.) var radt nestabilitti vai pat ulna galvias mejumu; tas

    atkargs no TFCC bojjuma apjoma ulna galvias centrlaj bedrt.os lzumus parasti var ieraudzt standarta Rtg. izmekljumos, savukrt nestabilittes pakpi nosa-ka klniski, izmekljot pacientu opercijas laik. rstana ir atkarga no stabilittes un pavadoo radius lzumu saretbas. Biei, atjaunojot radius garumu un pozciju, k ar veicot adekvtu osteosintzi, DRUJ stabilitte atjaunojas spontni. Ja stabilitte ir apaubma, jveic proc.styloideus ulnae fi kscija ar stieplm un/vai savelkoo cilpu.

    2. Ulna galvias lzumsIzolti lzumi ir reti. Parasti tie rodas tieas traumas rezultt un dakrt ir kombinti ar vajiem ievainojumiem. Prsvar ie lzumi rodas kop ar radius distlo metafu lzumiem un sniedzas no vienkriem nedisloctiem lzumiem ldz multifragmentriem disloctiem lzumiem (3.att.). Diagnosticana ir iespjama ar standarta Rtg. izmekljumu, bet multifragmentra lzuma gadju-m vartu bt nepiecieams CT izmekljums. rstan ir vairki varianti. Nedislocta lzuma gadjum imobilizcija virs elkoa ipa prsj 4nedas, pc tam agresva ergoterapija. Dislocta un embaina lzuma gadjum osteosintze ar jebkuru adekvtu fi ksatoru vai implantu. Vlams maksimli saglabt galvias artikuljoo virsmu. Ja ulna galvia ir sadragta, var tikt veikta hemirezekcija vai pilnga rezekcija ar tltju vai otraj etap ieplnotu DRUJ endoprotezanu.Dieml Latvij DRUJ endoprotezanu valsts pagaidm neapmaks, tpc rakst atainoju attst-ts valsts akceptts s patoloijas rstanas vadlnijas.

    3. Ekstraartikulri ulna kaklia lzumi un proksimlki lzumiAr tipa lzumi rodas tikai kombincij ar radius distls metafzes lzumu. Vairum gadjumu tie ir rstjami konservatvi, jo ir stabili. Atsevios gadjumos ir jveic osteosintze ar ai lokalizcijai piemrotiem implantiem. Nedrkst veikt tikai ulna osteosintzi, nestabilizjot radius lzumu (otrdi atsevios gadju-mos ir pieaujams), jo radius nefi kst stvokl vienmr atrads iespju sadzt anatomiski nepareizi.

    Radius lzumi1. Distls ekstraartikulrs radius lzumso apakdelma kaulu lzumu visbiek var sekmgi izrstt konservatvi. Dieml, rstjot ipa prsj, dakrt rodas sekundra lzuma dislokcija, kas izmaina DRUJ anatomiju un funkcijas. Jebkuras sekundras deformcijas gadjum ir rekomendta rokas irurga konsultcija un izvrtjums par iruriskas rstanas nepiecieambu.

    2. Radius distls daas DRUJ (sigmods virsmas) artikulrs lzumsis var bt izolts fossa lunata lzums vai ar komplicts radius distls metafzes lzums, kas ietver ar DRUJ virsmu (4.att.). Kvalitatva du lzumu rekonstruana un mksto audu stabilittes no-droinana agrnai rehabilitcijai dakrt ir profesionls izaicinjums ar pieredzjuam rokas i-rurgam. rstjot artikulrus lzumus konservatvi, ir oti liela iespjamba, ka radsies komplikcijas:

    spga processus styloideus ulnae deformcija vai pseidartroze,

    DRUJ kontraktra,

    DRUJ posttraumatiska artroze.

    Divu pdjo gadu laik papildus vajai lzumu osteosintzei esam skui lietot etapveidgu plaukstas artroskopiju, ar operjot saretus artikulrus lzumus. Tas samazina apkrtjo audu traumatizciju un palielina vizulo informciju par lzuma fragmentu stvokli. Ar 2011.gada Eiropas Rokas irurgu kongres vairki referti bija veltti du irurisko tehniku kombinciju popularizanai.

    Nkamaj Plastikos numur turpinu ieskto tmu un iztirzu hronisku DRUJ nestabilitti.

    3. att. 4. att.

    Plastisk irurija un pacienti ar psihiskiem

    traucjumiemDoma rakstt par pacientiem ar psihiskiem traucjumiem rads, prrunjot rstanas taktiku un

    iespjamo operatvs terapijas apjomu ar pacientu, kuram ir

    depresija. Plastiskaj irur-ij, it pai rekonstrukt-

    vaj irurij, viens no btiskkajiem princi-piem skan t: Inteli-entiem pacientiem

    intelientas opercijas. Kpc t? Tpc, ka abdo-minlaj un toraklaj irurij, k ar neiroirurij un angioirurij pacientam tiek noteikti ierobe-ojumi, kas kdu laiku ir jievro: tie ir balstti uz aizliegumu kaut ko veikt vai lietot. ajos gadjumos pacienta ldzdalba rstanas proces aprobeo-jas ar pasvu aizliegumu izpildi. Rekonstruktvaj rokas irurij ar to nepietiek lai sasniegtu mak-simlo rezulttu, rstanas proces ir vajadzga aktva pacienta ldzestba, vlme un darbs. Est-tiskaj irurij turklt ir jveic pacientu selekcija, lai atirtu pacientus ar psihiskiem traucjumiem, kam nav somatiska pamata, no pacientiem, kam psihisko traucjumu iemesls ir objektvas esttis-kas problmas. Plastiskaj irurij manipulcijas, kas ietekm pacienta psihisko stvokli, var iedalt vairks grups: manipulcijas, kas uzlabo pacienta darbasp-

    jas un nodroina iespju strdt, manipulcijas, kas samazina spes un parest-