Diāna Bringinaergoterapeite

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums Nr. 3 (41) Septembris, 2015

➥

T

ieši pirms gada, rakstot ievadvārdus kārtējam Plastikos izdevumam, minēju par ķirurģisko materiālu iepirkšanas politiku, kas spiež ārstus iz-mantot lētākos, bet nebūt ne labākos implantus. Būtībā līdz pat šodienai nekas nav mainījies, un neatkarīgi no „aktīvāka” veselības aprūpes politis-kā vadītāja darbošanās veselības aprūpe joprojām stagnē.

Šī gada laikā ir aktualizējusies vēl viena, ne mazāk satraucoša, tendence, kas medicīnas sistēmas darbiniekus morāli traumē tikpat nopietni kā nespē-ja savienot savas zināšanas ar iespējām tās izmantot maksimāli kvalitatīvi tie-ši materiāli tehniskā nodrošinājuma dēļ. Runa ir par to, ka pieaug ne vienmēr pamatoto pacientu sūdzību skaits un „kaitējuma” finansiālās kompensācijas pieprasījumu skaits. Te nu ir vietā pieminēt latviešu izcelsmes profesoru Uldi Biti no ASV, kurš pirms daudziem gadiem stāstīja par situācijām, kādās nonāk tur strādājošie ārsti. Proti – pacients pēc veiksmīgas operācijas ārstam saka: „Man viss ir labi, man pret jums, dakter, nav nekādu pretenziju, bet es ie-sniegšu prasību pret slimnīcu un mani juristi mēģinās piedzīt kompensāciju, jo man ir vajadzīga nauda.” Mums toreiz likās, ka tā ir viņu, bagātās Amerikas, problēma. Tagad redzam, ka pacienti un atsevišķi juristi vai sabiedriskās or-ganizācijas izmēģina šāda biznesa iespējas arī Latvijā.

Jāatzīst, ka, pieaugot šādām manipulācijām, visticamāk, pieaugs arī medicīnisko pakalpojumu cenas, jo ar kaut ko būs jāsedz juridisko pro-cesu laikā ciestie zaudējumi. Kā zināms, jau divus gadus katram privāt-prakses ārstam par sevi un medicīnas iestādēm par katru tajās strādājošo ārstu noteikta naudas summa ir jāiemaksā Ārstniecības riska fondā. Sa-vukārt pacientu pieprasīto kompensāciju prasības ir mērāmas ciparos ar četrām, piecām vai sešām nullēm. Zinot Latvijā praktizējošo ārstu skaitu,

pieļauju, ka pacientiem labvēlīgu tiesas spriedumu gadījumā šo fondu varētu iztukšot ļoti ātri. Vienī-gais, ko medicīnas darbinieki var ietekmēt, ir celt ārstniecības procesa kvalitāti. Mediķu darbā nenoliedzami gadās gan tehniskas, gan ētiskas kļūdas, kuras ikdienas darbā tiek labotas un izvērtētas, taču ir nepieļau-jami, ja pacienti savas psiholoģiskās, sociālās un sadzīviskās problēmas mē-ģina risināt, izmantojot Ārstniecības riska fondu.

Ārstēšanas process tomēr ir komandas darbs. Komandu veido, pirm-kārt, pacients un viņa ģimene un, otrkārt, operējošais ārsts un pārējais medicīnas personāls, kas piedalās šajā procesā gan stacionārā, gan arī turpmākajā ārstniecības un rehabilitācijas procesā. Vienīgi strādājot ko-mandā, ievērojot ārstēšanas plānu, nemainot sniegtās rekomendācijas, var cerēt sasniegt labāko no iespējamajiem ārstēšanas rezultātiem.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, gribu jums, cienījamie kolēģi, at-gādināt, ka mums ir jāmācās visu aktīvo darba mūžu un vislabākajā ga-dījumā – ne no savām kļūdām. Esošajiem un potenciālajiem pacientiem vēlos atgādināt: nonākot situācijā, kad jums ir nepieciešama profesionāla palīdzība, aktīvi iesaistieties komandas cīņā par savu veselību, jo, darbojo-ties pretēji, tieši jūs varat zaudēt visvairāk. Savukārt juristi nav dabiska šīs komandas daļa, taču iesaistīdamies tieši viņi, visticamāk, kļūs par lielāka-jiem materiālā labuma guvējiem.

Mācīsimies strādāt, ārstēt, ārstēties un saprasties!

N

o traumām nav pasargāts neviens, un tās gūst gan jauni, gan veci cil-vēki. Rokas traumas ir vienas no visbiežāk sastopamajām traumām. Cilvē-ki tās var gūt uz ielas, darbā, sadzīves apstākļos, veicot fiziskas aktivitātes, sportojot utt.

Jebkuras konservatīvas vai ķirurģiskas ārstēšanas galvenais mērķis ir cil-vēka atgriešana produktīvā dzīvē. Cilvēki pēc rokas traumas ikdienas darbus bieži nespēj veikt tādā veidā, kas tiek uzskatīts par normu. Lai rokas traumas izraisītās sekas nebūtu tik apgrūtinošas, liela nozīme ir rehabilitācijai.

Viena no rehabilitācijas nozarēm ir ergoterapija, un viena no ergotera-pijas metodēm ir rokas terapija. Rokas terapija ir konservatīva ārstēšanas metode, un šī terapija ir integrēta rokas ķirurģijā. Terapija ir individuāla – tiek ņemts vērā pacienta veselības stāvoklis, traumas smaguma pakāpe, pacienta nodarbošanās un profesionālās vajadzības. Rehabilitācijas sāk-šanas laiks ir atkarīgs no tā, vai izmantota konservatīva vai ķirurģiska ār- stēšanas metode. Izvēlētās terapijas ilgums tiek apspriests ar rokas ķirur-gu un citiem multidisciplinārās komandas speciālistiem. Svarīgs ārstēša-nas procesu ietekmējošais faktors ir arī pacienta motivācija.

Rehabilitācija noris vairākos etapos; katrs no tiem satur noteiktu pasāku-mu kopumu, lai realizētu ārstēšanas plānu. Ārstēšanās process un atvese-ļošanās var ilgt no pāris nedēļām līdz vairākiem mēnešiem vai pat gadiem.

Pirmās divas nedēļas pēc operācijas:n sāpju mazināšana (medikamentozā terapija, fizikālā terapija, psiho-

terapija);n tūskas reducēšana – rokas pozicionēšana pēcoperācijas periodā (fi-

zikālā terapija);n pēc operācijas – brūces aprūpe;n locītavas imobilizācija;n pasīvo un aktīvo kustību izstrāde locītavās.

Ir svarīgi sākt pasīvās kustības 2.–6. pēcoperā-cijas dienā, jo tās:

n novērš komplikācijas, ko var izraisīt imo-bilizācija;

n saglabā locītavu un saistaudu mehā-nisko elastību;

n uzlabo asinsriti un mazina tūsku;n samazina vai nomāc sāpes;n sekmē dzīšanas procesu pēc operācijas;n palīdz apzināties un izprast kustību.

Šajā periodā tiek rekomendēts pakāpeniski sākt arī aktīvās kustības, piemēram, pēc saliecējcīpslu operācijām. Sagatavojot kustību izstrādes taktiku, ir svarīgi zināt šuvju tehniku, proti, kāda cīpslu šuve ir izmantota operācijas laikā.

Ārstēšanas process – komandas darbs

Rehabilitācijas ergoterapijas taktika ārstēšanas procesā pēc rokas traumas

Dg. jatrogēns plexus brachialis dextra bojājums „putna ķepa” (angl. – claw). Paciente pēc deformācijas korekcijas operācijas: 2.–5. pirksta kapsulodēze, 1. pirksta opozīcijas plasti-ka (ar palmaris longus). Otrā pēcoperācijas nedēļa. Imobilizācijas longetes leņ-ķu korekcija, aktīva kustību izstrāde pirkstu locītavās

Uldis KrustiņšMC traumatologs ortopēds,

rokas ķirurgs

Plastikos➦ Otrā līdz sestā nedēļa pēc operācijas:

n tūskas reducēšana – rokas pozicionēšana (fizikālā terapija);n rētas aprūpe – rētaudu gadījumā jāveic rētaudu šķērsmasāža, kas

veicina rētaudu elastību un uzlabo to kustīgumu; sensorā masāža stimulē jušanas atjaunošanu (fizikālā terapija);

n imobilizācijas maiņa – imobilizācijas longetes vai ortozes izveide, leņķu korekcija, piemēram, pēc saliecējcīpslu un atliecējcīpslu ope-rācijām, kaulu lūzumiem (osteosintēzes veidi), rekonstruktīvām ner-vu operācijām. Imobilizācijas veids ir atkarīgs no ārstēšanas taktikas un no rokas traumas zonas;

n pasīvo un aktīvo kustību izstrāde locītavās; n ikdienas aktivitāšu modificēšana, jo pacientam ir jāpielāgojas

situācijai ar rokas imobilizāciju un jāspēj tās veikt, nevis roka jā-saudzē.

Pakāpeniski jāsāk veikt aktīvās kustības, jo tās:n uztur iesaistīto muskuļu fizioloģisko elastību;n kontrahētajiem muskuļiem sniedz sensoro atgriezenisko saiti;n ietekmē asinsriti;n attīsta koordināciju un motorās prasmes, lai atvieglotu ikdienas ak-

tivitāšu veikšanu.

Gan imobilizācijas laikā, gan pēc tās ir svarīgi veikt ārstniecisku kom-pleksu, lai atjaunotu rokas funkciju un novērstu komplikāciju veidošanos pēc operācijas vai konservatīvas ārstēšanas:

n normāla kustību apjoma atjaunošana plaukstas locītavā un pirkstu locītavās;

n tūskas mazināšana un mikrocirkulācijas uzlabošana;n muskuļu spēka un plaukstas locītavas stabilitātes uzlabošana;n optimālas tveršanas funkcijas izstrādāšana plaukstas locītavā un

pirkstu locītavās;n rokas funkcijas atjaunošana.

No sestās nedēļas pēc operācijasGalvenais uzdevums – cik vien iespējams atjaunot rokas funkciju un

pacienta darbspēju atbilstoši pacienta ierastajam ikdienas aktivitāšu lī-menim un profesionālajai specifikai. Ārstēšanas procesā ir svarīga pacien-ta izglītošana. Pacientam jāzina rokas anatomija, tas, kuras audu struktū-ras traumas rezultātā ir bojātas un kā tas ietekmē rokas funkciju. Ir svarīgi zināt arī locītavu aizsardzības principus, kam ir liela nozīme gan pēc rokas traumas, gan rokas slimību gadījumā:

n respektēt un ņemt vērā locītavu sāpes;n izvairīties no cieša satvēriena, saspiediena;n sabalansēt aktivitātes, vingrojumus un atpūtu;n sadalīt slodzi uz vienu lielo locītavu vai vairākām mazajām locītavām;n lietot ortozes;n izmantot tehniskos palīglīdzekļus.

Veselības aprūpes mērķis ir nevis izārstēt, bet palīdzēt pacientam ar traumu vai hronisku slimību būt pēc iespējas neatkarīgākam ikdienas dzīvē. Pats svarīgākais ir iedrošināt pacientu uzņemties atbildību par savu veselību, rast iespēju viņu izglītot, informēt par pieņemtajiem lēmumiem, kā arī mazināt invaliditāti visos dzīves aspektos, veicinot reintegrāciju sa-biedrībā un iesaistīšanos sociālajās un brīvā laika aktivitātēs.

M

ikroķirurģija ir ķirurģijas metode, kur, veicot mani-pulāciju, tiek izmantots optiskais palielinājums (mik-

roskops) un tiek sašūtas mazas struktūras (asinsva-di, nervi). Supermikroķirurģija ir ķirurģijas metode, kur optiskā palielinājumā tiek veikta mikrovasku-

lāra anastomoze ļoti maziem (0,1–0,8 mm) asinsvadiem (Koshima).

Mikroķirurģijas centrā tika veikta ope-rācija 4 gadus vecai meitenītei ar kreisās

plaukstas II  pirksta iedzimtu arteriovenozu lēnas plūsmas asinsvadu malformāciju. Pirmā operācija bērnam tika veikta 2014. gadā, kad tika izdarīta konvencionāla rezekcija un Z plastika, taču 6 mēnešu laikā ti-ka novērots recidīvs. Recidīva iemesls – izmainītas digitālās artērijas.

2015. gadā tika veikta radikāla operācija: malformācijas rezekcija, pirk-sta revaskularizācija un defekta slēgšana ar rokas mediālo lēveri. Rokas mediālais lēveris tika ņemts no augšdelma iekšējās virsmas, kur rēta ir mazāk redzama. Šī lēvera apasiņošanu nodrošina a. ulnaris recurrens. Šīs artērijas diametrs bērnam bija 0,2–0,3 mm. Anastomozes tika veiktas ar 11/0 diegu, izdarītas 4 šuves.

Dzintars OzolsMC bērnu ķirurgs, plastikas ķirurgs

Supermikroķirurģija

Trešā pēcoperācijas nedēļa. Imobilizācijas maiņa uz termoplasta orto-zi. Aktīva kustību izstrāde operētās rokas pirkstu locītavās, iesaistīšana ikdienas aktivitāšu veikšanā Astotā pēcoperācijas nedēļa

Kr. plaukstas II pirksta a-v malformācija

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Nr. 3 (41) Septembris, 2015

➥

aut arī mūsu sadarbība ar ģimenes ārstiem ir spraiga un laba, dažkārt tomēr pacienti ar perifēro nervu (PN) slimībām tiek nosūtīti uz konsultāciju pie mikroķirurga neizvērtēti un arī neizmeklēti. Es šeit nedomāju tos gadījumus, kad diagnoze ir neskaidra un pacients tiek no-sūtīts iespējamās diagnozes izvērtēšanai vai precizēšanai. Ar šo mazo pamācību es vēlos uzsvērt holistiskas pieejas nodrošināšanu, kā arī samazināt nepieciešamību pēc atkārtotām konsultācijām, jo primāri neizvērtētam un ne-izmeklētam pacientam atkārtotu apmeklējumu skaits, protams, ir lielāks.

Pirms turpinu, vēlos atgādināt dažas mazas, bet ļoti svarīgas nostādnes holistiskā PN slimī-bu ārstēšanā, sevišķi tad, kad ir aizdomas, ka pacients slimo ar PN kompresijas neiropātiju. Teiktais attiecas uz visu PN saslimšanu spektru augšējā ekstremitātē, atskaitot specifiskas sli-mības (piemēram, reimatoīdais artrīts, sinovīts, psoriātiska artropātija utt.), kas sākotnēji var izpausties kā kompresijas neiropātija. Klasisks piemērs ir karpālā kanāla sindroms (KKS). Pēc būtības tā nav ķirurģiska saslimšana, jo nekas nav saplēsts (kā pie mehāniska nerva bojā-juma), pārtrūcis (kā pie cīpslas plīsuma) vai iesprūdis (kā pie vēdera brukas vai locītavas ganglija). Valda nepamatots uzskats, ka kanāls pats par sevi ir kļuvis šaurāks, bet tā tas noteikti nav. Tajā ir pieaudzis iekšējais spiediens un ne-vis nerva, bet cīpslu sabiezējuma un sinoviālo apvalku tūskas (sinovīta) dēļ. Reizēm sinovītu provocējošais faktors ir artroze vai artrīts. Teiktu vairāk – nav tādas slimības kā idiopātisks KKS, jo, rūpīgi ievācot anamnēzi un izmeklējot, iemeslu var atrast pilnīgi visiem KKS gadījumiem.

Atgriežoties pie holistiskās pieejas jēdziena, jāatceras, ka mums ir jāārstē viss cilvēks, nevis tikai roka vai viens nervs. Ja netiks novērsts etio-loģiskais faktors, ilgtermiņā vēlamo rezultātu nebūs. Lielākā daļa PN kompresijas vai trakcijas neiropātijas gadījumu (uzsveru – atskaitot spe-cifiskās slimības) attīstās: 1) ja normāls un ergo-nomiski pareizs darbs tiek veikts par ilgu; 2) ja darbs tiek veikts ergonomiski nepareizi – pat neatkarīgi no ilguma.

Pirmajā gadījumā tiek ievērota ergonomika, bet netiek ievērota darba higiēna. Piemēram, paciente strādā pie datora, kura augstums ir pa-reizs, ir gan plaukstu, gan peles paliktnis un arī krēslam ir atbilstoša konstrukcija, kas paredzēta darbadienas slodzei (lielākā daļa biroja krēslu nav paredzēti 8 stundu darbadienai), bet šī pa-ciente jau mēnesi strādā 12  stundas dienā, jo jānodod atskaite vai tml. Ja netiks ievērots pa-reizs darba laiks, mikroķirurgs pacienti izārstēt nevarēs. Pacienti domā vai ir spiesti domāt, ka cilvēka fizioloģiju un dabas procesus var apmā-

nīt, bet tie ir vienīgie, kurus apmānīt nevar un kuri mūs noliek atpakaļ realitā-tē. Protams, šo uguns-grēku var ap-dzēst, veicot steroīdu blokādes. Pacientei paliks vieglāk, bet etioloģija jau netiek risināta. Bieži notiek tā, ka visu teikto pacients uzklausa, sa-ņem blokādi un muļķīgi laimīgs dodas atpakaļ nogalināt savas rokas 12 stundu darbadienā.

Otrajā gadījumā pacients strādā konveijera tipa darbu ar atkārtotām, vienveidīgām kus-tībām, nepareizā pozā, taču 7  darba stundas. Viss beidzas ar to pašu – deģenerācija, sinovīts un kompresija. Arī šajā gadījumā ārsts uguns-grēku nodzēsīs, bet, ja pacients tā turpinās, tas gruzdēs līdz jaunam uzliesmojumam, kas būs jau daudz smagāks. Ārsts nevar izārstēt pacien-ta darba vai mazdārziņa ravēšanas kropļojošos ieradumus un vēlmes, ja pacients mentāli ne-dzīvo šajā pasaulē, kur simptomi skaidri norā-da uz realitāti, ko ļaužu lielākā daļa vēlas aktīvi noliegt. Ja pacienta personības struktūru ana-lizējam vēl dziļāk, varam konstatēt, ka pie kon-veijera lentes strādājošais pacients ir kredītu pārņemts un strādā tādu darbu, ko citi, kredī-tu nepaverdzināti, cilvēki nedarītu. Pacientam būtu jāsaprot, ka viņa organisms skaļā balsī bļauj un informē, ka ir slikti, ir nepareizi, bet otrā ausī pacientam bļauj kredītu piedzinēji, kuri parasti kliedz skaļāk, un pacients tā turpi-na un ir ļoti neapmierināts, ka ārsts viņu nevar izārstēt. Un arī nevarēs! Šāds pacients jau laicīgi ir jāinformē, ka mikroķirurgs varēs palīdzēt, bet nevarēs izārstēt.

Ārstēšanas plāns šādam pacientam būtu tāds.

1) Tikt galā ar kredītu. Atteikties no „pielūg-smes” objekta iegādes un sākt maksātnespējas procesu. Citam pacientam būtu jābeidz uzturēt savus pieaugušos bērnus, bet vēl citam jāsāk meklēt iemeslus darbaholismam. 2) Atrast dar-bu, kas ir ergonomisks, un/vai samazināt dar-ba stundu skaitu līdz fizioloģiski pieņemamam laikam. 3) Pašam sākt regulāru (katru dienu vai vairākas reizes dienā) ergoterapiju, ko iemāca speciālists. 4) Mainīt gulēšanas ieradumus un iegādāties spilvenu un matraci no putām ar „atmiņu”. 5) Ja apmēram trīs mēnešu laikā uz-labojuma nav, jāiet vispirms pie algologa (sāpju ārsta) un tad pie PN speciālista. Daudzas no šīm lietām, pēc pacienta vārdiem, „ir neiespējamas”, bet tas automātiski nozīmē, ka arī izārstēšana ir neiespējama. Tas ir tikai loģisks realitātes apzī-mējums. Tad jāaprobežojas tikai ar apārstēšanu,

Mārtiņš KapickisMC vadītājs

plastikas ķirurgs, rokas ķirurgs

Dažas holistiskas domas pirms vizītes

Rokas mediālais lēveris

Agrīns pēcoperācijas rezultāts

Donorvietas lokalizācija

Plastikos➦

Mikroķirurģijas centrsRīgas Austrumu slimnīca, klīnika „Gaiļezers”

Hipokrāta iela 2, RīgaTālr. 67969832, mob. tālr. 26177339

Mikroķirurģijas centra ambulatori konsultatīvā klīnikaBrīvības gatve 410, 2. stāvs, Rīga

Tālr. 67969830, mob. tālr. 20284685

E-pasts: registration@mcl.lv www.mikrokirurgija.lv

kas patiesībā pacientam neļauj novērtēt realitā-ti un ilgtermiņā noved pie katastrofas.

Pacientam, kam jādodas pie PN speciālista, ir jāveic elektromiogrāfija (EMG). Ja ir aizdomas vai diferenciālā diagnoze par saknīšu iesaisti, tad elektromiogrāfijas nosūtījumā tas ir jāno-rāda. Ja tiek izmeklēts tikai perifērais nervs, bet izmeklēšanā atklājas, ka ir saknīšu kairinājuma simptomātika (piemēram, Spērlinga (Spurling) simptoms), pacientam būs jāveic atkārtota EMG izmeklēšana. Obligāts ir klasiskais attiecī-gā reģiona rentgena izmeklējums un ultraso-nogrāfija. Par pēdējo jābrīdina, ka ne visiem US aparātiem ir pietiekami augsta izšķirtspēja, lai varētu diagnosticēt nerva tūsku vai asinsrites izmaiņas. Formāla nerva izmeklēšana ar norādī-tiem izmēriem, kurā redzams, ka nervs ir izse-kojams, vēl neko neliecina. Pēc izmēriem nevar spriest par nerva kompresiju, jo dažkārt normā-liem indivīdiem var konstatēt nerva izmēra iz-maiņas, bet, ja nav tūskas un asinsrites izmaiņu, tad simptomu nav. Var būt arī gluži otrādi: nervs ir normāla izmēra, bet ar tūsku un asinsrites iz-maiņām, kā dēļ ir izteikta simptomātika.

Minētie principi attiecas uz lielāko daļu biežāk konstatēto augšējās ekstremitātes PN kompresijas neiropātijas veidu, piemēram, uz karpālā kanāla vai Gijona kanāla sindromu. Tā-pat minētie izmeklējumi ir obligāti, ja konsta-tēta trakcijas neiropātija, piemēram, kubitālā kanāla sindroms vai dinamiskā pronatora ka-nāla sindroms. Daudz komplicētāka ir thoracic outlet sindroma izmeklēšana pirms speciālista konsultācijas (skat. https://sites.google.com/site/handrokamanus/rokas-slimibas-1/sapes/nervu-nospiedumi). Viss teiktais par holistisku ārstēša-nu vēl jo vairāk attiecas uz pacientiem ar aizdo-mām par thoracic outlet sindroma attīstību.

Tomēr, ja dziļākās personības problēmas tiek atzītas un risinātas, tiek veiktas darba higiēnas un ergonomikas izmaiņas, kā arī tiek sākta un sešus mēnešus veikta kontrolēta ergoterapija, bet uzlabojuma nav, pacientam ir jādodas pie algologa un tad pie PN ķirurģijas speciālista. Šā-dam slimniekam ir nepieciešama plaša plexus brachialis un saknīšu EMG, mugurkaula kakla daļas Rtg. ar norādi, ka jāredz I  riba, tad USG Duplex izmeklējums a. un v. subclavia funkcio-nālo provju laikā. Ar funkcionālajām provēm mēs saprotam, ka pacients tiek izmeklēts ar roku aiz galvas un arī ar roku aiz muguras (ka-reivja poza). Nav jēgas veikt šo izmeklējumu, ja USG speciālists funkcionālās proves nezina.

Visbeidzot, ne visas PN neiropātijas ir jāope-rē, pat ja EMG speciālists ir to norādījis savā iz-meklējumā, jo vispirms ir jārisina etioloģiskais faktors, jānodzēš „ugunsgrēks” un jāsāk ergo-terapija. Pēc mūsu pieredzes, daudziem sa-darbīgiem pacientiem ar smagu neiropātiju ir novērots būtisks uzlabojums, ja pacients piekrīt holistiskai, nevis mehāniskai pieejai. Un atce-rieties: kompresijas neiropātija primāri ir nevis ķirurģiska, bet nepareiza dzīvesveida izraisīta patoloģija!

Dipitrēna slimības ārstēšana Ergoterapija Grozītājmuskuļa sindroma (pronatorsindroma) ārstēšana

Higromu (gangliju) ārstēšana Iedzimtu rokas deformāciju ārstēšana

Karpālā kanāla sindroma ārstēšana Kaulu lūzumu ārstēšana Kubitālā tuneļa sindroma ārstēšana Medikamentozās blokādes Osteoartrīta (osteoartrozes) ārstēšana

Pirkstu, plaukstas un to daļu replantēšana

Plaukstas locītavu artroskopija Reimatoīdā artrīta ārstēšana Stenozējošā ligamentīta ārstēšana

Galvas un kakla rekonstruktīvās operācijas

Kaula iekaisuma (osteomielīta) un kaula defektu ārstēšana

Krūts atjaunošana pēc onkoloģiskas operācijas

Labdabīgu un ļaundabīgu ādas, muskuļu un kaulu veidojumu ārstēšana

Nedzīstošu brūču ārstēšana Nervu bojājumu ārstēšana Rētu un apdegumu ārstēšana

Augšdelma ādas nostiepšana Ausu plastika Deguna plastika Deguna rekonstruktīvā ķirurģija Sejas ādas nostiepšana Krūšu korekcija Krūšu pacelšana, formas maiņa Krūšu palielināšana Krūšu samazināšana Ķermeņa un sejas konturēšana ar taukaudu injekcijām Mazo kaunuma lūpu korekcija (labioplastika) Pieres ādas nostiepšana Plakstiņu korekcija Skaistuma injekcijas Tauku atsūkšana (liposkulptūra) Vēdera ādas nostiepšanas operācijas (abdominoplastika) Citu ķermeņa daļu uzlabošana

Ergoterapijas pakalpojumi pacientiem pēc traumām, rekonstruktīvām un plānveida rokas operācijām pie ergoterapeites Diānas Bringinas. Pacientus pieņem RA KUS „Gaiļezers” (Rīga, Hipokrāta iela 2, 3. stāvs, 20. nodaļa). Pacientu pierakstīša-nās uz konsultācijām pa tālr. 29241659.

Ultrasonogrāfijas izmeklējumi pie speciā-listes Aijas Dzirkales. Pacientus pie ņem trešdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 Mik-roķirurģijas centrā (Rīga, Brīvības gatve 410, 2. stāvs). Pacientu pierakstīšanās uz konsultāci jām pa tālr. 67969830, 20284685.

ROKAS ĶIRURĢIJA PLASTISKĀ ĶIRURĢIJA

ERGOTERAPIJAREKONSTRUKTĪVĀ MIKROĶIRURĢIJA

ULTRASONOGRĀFIJAS (USG) IZMEKLĒJUMI