ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumi nr. 201...

Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumi Nr. 201 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija

noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””

Aleksandrs Drozds,Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniekse-pasts: [email protected]ālr. 27893473, 67075891

16.06.2017, Rīga

mailto:[email protected]

• Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumi Nr. 201 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””:

• pieņemti: 2017.gada 11.aprīlī

• stājās spēkā: 2017.gada 1.maijā

• statuss: spēkā esoši

2

Grozījumi Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””

• Pirms grozījumiem :

• 2.13. būves augstākā stāva grīdas līmenis - līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā ikdienā var atrasties būves lietotāji

3

• Pēc grozījumiem :

2.13. būves augstākā stāva grīdas līmenis – līmeņu starpība starp brauktuves vai līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā pastāvīgi uzturas būves lietotāji


• Būvnormatīvs papildināts ar jaunu terminu:

• 2.39. telpa ar cilvēku pastāvīgu uzturēšanos - telpa, kurā cilvēkinepārtraukti uzturas vairāk par divām stundām vai kopumāuzturas vairāk par sešām stundām diennaktī

4



• 2.16. dūmu izvades ailas - durvis, vārti, atverami vai izsitami logi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējāsnorobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumāiespējams izvadīt dūmus

5


• 2.16. dūmu izvades ailas -veramas durvis, vārti, atveramilogi, atveramās žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējāsnorobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumāiespējams izvadīt dūmus



• 2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa - ar ugunsdrošām konstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa bez ugunsslodzes, kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur priekštelpu

6


• 2.27. ugunsaizsargāta kāpņu telpa – ar ugunsdrošām konstrukcijām no citām telpām nodalīta kāpņu telpa, kuras ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2 un, kurai ir tieša izeja uz āru zemes virsmas līmenī vai caur ugunsdrošības priekštelpu

Ugunsslodze – degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas daudzums (MJ) no telpas būvkonstrukcijām (pastāvīga ugunsslodze) un telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem un

iekārtam (mainīgā ugunsslodze) uz telpas grīdas laukuma vienību (m2)

Izmaiņas Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””

• Pirms grozījumiem:

• 2.32. ugunsdrošības priekštelpa -ar ugunsdrošāmbūvkonstrukcijām nodalīta telpabez ugunsslodzes starp diviemugunsdrošības nodalījumiem vaiugunsdroši atdalītām telpām

7

• Pēc grozījumiem:

• 2.32. ugunsdrošības priekštelpa –ar ugunsdrošāmbūvkonstrukcijām nodalīta telpa, kuras ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2, starp diviemugunsdrošības nodalījumiem vaiugunsdroši atdalītām telpām



• 40. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvi būvei nodrošina ar vismaz 3,5 metrus platu piebrauktuvi, kura atrodas piecu līdz 20 metru attālumā no būves fasādes.

8


• 40. Ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuvi būvei nodrošina ar vismaz 3,5 metrus platu piebrauktuvi, kura atrodas piecu līdz 20 metru attālumā no būves fasādes. Piebrauktuves pagrieziens nedrīkst ierobežot ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas kustību – piebrauktuves platums pagrieziena posmā ir vismaz pieci metri, pirms un pēc pagrieziena ir vismaz 11 metru garš paplašinājuma pārejas posms.


• Pirms grozījumiem:• 50. Ugunsdrošā konstrukcijā

atļauts ierīkot ailas ar neveramu un veramu aizpildījumu, kuru summārais laukums nepārsniedz 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma. Ailu veramo aizpildījumu (durvju, vārtu, logu, lūku, žalūziju, ugunsdrošo aizkaru un ugunsdrošo vārstu) ugunsizturība var būt par 50 % zemāka par ugunsdrošām konstrukcijām noteikto ugunsizturību, bet ne zemāka par EI 30.

9

• Pēc grozījumiem :• 50. Ugunsdrošā konstrukcijā

atļauts ierīkot ailas ar neveramu un veramu aizpildījumu, kuru summārais laukums nepārsniedz 25 % no ugunsdrošās konstrukcijas laukuma. Ailu neveramo un veramo aizpildījumu (durvju, vārtu, logu, lūku, žalūziju, ugunsdrošo aizkaru un ugunsdrošo vārstu) ugunsizturība var būt par 50 % zemāka par ugunsdrošām konstrukcijām noteikto ugunsizturību, bet ne zemāka par EI 30.



• 52. Ja dažādos ugunsdrošības nodalījumos vai ugunsdroši atdalītās telpās izvietotās ailas atrodas leņķī viena pret otru un attālums starp tām ir mazāks par šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā norādīto minimālo ugunsdrošības atstarpi, tad:

• 52.1. ja leņķis ir mazāks par 60º, ailu aizpildījuma ugunsizturība minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

• 52.2. ja leņķis ir robežās no 60º līdz 135º, ailu aizpildījums minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst viengabalainības (E) un siltuma starojuma ierobežojuma (W) prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

• 52.3. ja leņķis ir lielāks par 135º, ailu aizpildījumam ugunsizturības papildprasības netiek izvirzītas."

10


• 52. Ja dažādos ugunsdrošības nodalījumos vai ugunsdroši atdalītās telpās izvietotās ailas atrodas leņķī viena pret otru un attālums starp tām ir mazāks par šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā norādīto minimālo ugunsdrošības atstarpi, tad:

• 52.1. ja leņķis ir mazāks par 60º, ailu aizpildījuma ugunsizturība minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

• 52.2. ja leņķis ir robežās no 60º līdz 135º, ailu aizpildījums minimālajā ugunsdrošības atstarpē atbilst viengabalainības (E) un siltuma starojuma ierobežojuma (W) prasībām, kas norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā;

• 52.3. ja leņķis ir lielāks par 135º, ailu aizpildījumam ugunsizturības papildprasības netiek izvirzītas.



• 54. Ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju šķērsojuma vietu spraugas visā konstrukciju biezumā aizpilda ar būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase nav zemāka par ugunsdrošo būvkonstrukciju minimālo ugunsreakcijas klasi. Pieļaujama ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju šķērsojuma mezgla noblīvēšana ar ugunsdrošajiem blīvējumiem vai sistēmām, kuru būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz Bs1,d0, kas, reaģējot ar uguni, nodrošina komunikāciju hermētiskumu, degošu cauruļu un kabeļu izolācijas noslēgšanu un kuru atbilstība ir apliecināta likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

11


• 54. Ugunsdrošo būvkonstrukciju un inženiertīklu šķērsojuma vietu spraugas aizpilda ar ugunsdrošiem blīvējumiem vai sistēmām, kuru ugunsizturība var būt par pakāpi zemāka nekā ugunsdrošām konstrukcijām noteiktā ugunsizturība, bet ne zemāka par EI 30.



• 72. Ārsienu konstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5.tabulā. Ārsienu ailu aizpildījumu (izņemot ailu aizpildījumus, kas ierīkoti ugunsdrošās sienās) ugunsizturība un ugunsreakcijanetiek normēta.

12


• 72. Būvju konstrukciju minimālā ugunsizturība un lietojamo būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases norādītas šā būvnormatīva pielikuma 1., 2. un 5. tabulā. Ārsienu ailu aizpildījumu (izņemot ailu aizpildījumus, kas ierīkoti ugunsdrošās sienās, un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijas) ugunsizturība un ugunsreakcija netiek normēta.



• 78. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, katrā ugunsdrošības nodalījumā no bēniņiem ierīko izeju uz jumtu caur durvīm, lūkām vai logiem, kuru minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri. Ja augstums līdz izejas apakšējai malai ir lielāks par 1,5 metriem, ierīko stacionāras kāpnes.

13


• 78. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, katrā ugunsdrošības nodalījumā no bēniņiem ierīko izeju uz jumtu caur durvīm, lūkām vai logiem, kuru minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri. Ja augstums līdz izejas apakšējai malai ir lielāks par 1,5 metriem, ierīko stacionāras kāpnes ar minimālo platumu 0,6 metri.



• 81. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem:

• 81.1. no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam, paredz izeju:

• 81.1.1. tieši uz jumtu pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri;

14


• 81. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem:

• 81.1. no katras kāpņu telpas paredz izeju uz jumtu:

• 81.1.1. pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm ar minimālo platumu 0,6 metri caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri;



• 93. Sprādzienaizsardzības pasākumusparedz, lai:

• 93.1. novērstu sprādzienbīstamasvides rašanos vai aizdegšanos;

• 93.2. samazinātu sprādziena radītoietekmi.

15


• 93. Ja sprādzienbīstamā vide pārsniedz30% no telpas būvapjoma, tad sprādzienaizsardzības pasākumus paredz, lai:

• 93.1. novērstu sprādzienbīstamasvides rašanos vai aizdegšanos;

• 93.2. samazinātu sprādziena radītoietekmi.



• 95. Sprādzienbīstamās telpas izvietopie būves ārējās norobežojošāskonstrukcijas.

16


• 95. Sprādzienbīstamās telpas izvietopie būves ārējās norobežojošāskonstrukcijas. Minētās telpas aizliegtsizvietot pagrabstāvā, cokolstāvā, kāarī tieši zem telpām, kurās vienlaikusvar atrasties vairāk par 50 cilvēkiem. Lai būves pasargātu no sagrūšanassprādziena rezultātā, sprādzienbīstamās telpās paredzviegli atdalāmas konstrukcijas. Viegliatdalāmās konstrukcijas izbūvē būvesārējās norobežojošās konstrukcijās, un to laukums nav mazāks par 0,05 m2 uz aizsargājamās telpas 1 m3.



• 98. Evakuācijas ceļam ir izvirzītas šādas prasības:

• 98.1. tas ir viegli atrodams;

• 98.2. tā sienu un griestu apdare un grīdas segums nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;

• 98.3. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraud lietotāju drošību evakuācijas laikā;

• 98.4. III lietošanas veida būvēs tas veidots kā gaitenis, kas atbilst vides pieejamības prasībām.

17


• 98. Evakuācijas ceļam ir izvirzītas šādas prasības:

• 98.1. tas ir viegli atrodams;

• 98.2. tā sienu un griestu apdare un grīdas segums nedrīkst apdraudēt lietotāju drošību evakuācijas laikā;

• 98.3. to neaizsedz priekšmeti un ierīces, kas apdraud lietotāju drošību evakuācijas laikā;

• 98.4. III lietošanas veida būvēs tas veidots kā gaitenis, kas atbilst vides pieejamības prasībām;

• 98.5. tas neved cauri sprādzienbīstamāmtelpām vai telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 600 MJ/m2.



• 101. Evakuācijas izejām jābūt viegli un bez piepūles atveramām no iekšpuses, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām. Evakuācijas izejas nodrošina evakuējamo cilvēku drošu izkļūšanu no būves un tās telpām tieši uz āru zemes virsmas līmenī vai:

• 101.1. pa kāpņu telpu;

• 101.2. pa atklātām kāpnēm;

• 101.3. pa aizsargātu evakuācijas ceļu;

• 101.4. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu;

• 101.5. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un atklātām kāpnēm;

• 101.6. caur citu ugunsdrošības nodalījumu.

18


• 101. Evakuācijas izejām jābūt viegli un bez piepūles atveramām no iekšpuses, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām. Evakuācijas izejas nodrošina evakuējamo cilvēku drošu izkļūšanu no būves un tās telpām tieši uz āru zemes virsmas līmenī vai:

• 101.1. pa kāpņu telpu;

• 101.2. pa atklātām iekšējām un ārējām kāpnēm;

• 101.3. pa aizsargātu evakuācijas ceļu;

• 101.4. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu;

• 101.5. pa aizsargātu evakuācijas ceļu un atklātām kāpnēm;

• 101.6. caur citu ugunsdrošības nodalījumu.



• 105. No telpām vai stāviem, kurosuzturas vairāk par 500 lietotājiem, izbūvē vismaz trīs evakuācijas izejas, bet no telpām vai stāviem, kurosuzturas vairāk par 1000 lietotājiem, -vismaz četras evakuācijas izejas.

19


• 105. No atsevišķas telpas var paredzēt vienu evakuācijas izeju, ja telpā var atrasties ne vairāk par 50 lietotājiem un evakuācijas ceļa garums no telpas vistālākā punkta nepārsniedz 30 metrus. No telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 500 lietotājiem, izbūvē vismaz trīs evakuācijas izejas, bet no telpām vai stāviem, kuros uzturas vairāk par 1000 lietotājiem, – vismaz četras evakuācijas izejas.



• 112. Viena evakuācijas izeja no stāva ir pieļaujama šādās būvēs:

• 112.5. II, III un IVa lietošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila;

20


• 112. Viena evakuācijas izeja no stāva ir pieļaujama šādās būvēs:

• 112.5. II, III, IV un IVa lietošanas veida būvēs, kurās paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un katrā stāvā ir atverama aila;

IV lietošanas veida būve – publiskas būves, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, dzelzceļa stacijas, lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatoriskā medicīniskā palīdzība


• Svītrots būvnormatīva 136.punkts: «136. Kāpņu telpas iekšējās sienās nav atļauts ierīkot ailas (izņemot durvju ailas).».

21



• 143. Evakuācijas ceļa minimālais platums ir vismaz 1,20 metru, bet ārstniecības un aprūpes iestādēs -vismaz 1,80 metru. Evakuācijas ceļa platumu atļauts samazināt līdz vienam metram, ja tas paredzēts līdz 50 evakuējamiem.

22


• 143. Evakuācijas ceļa minimālais platums ir vismaz 1,20 metru, bet ārstniecības un aprūpes iestādēs –vismaz 1,80 metru. Evakuācijas ceļa platumu atļauts samazināt līdz vienam metram, ja tas paredzēts līdz 50 evakuējamiem un līdz 700 mm, ja tas paredzēts līdz pieciem evakuējamiem.



• 149. Durvju brīvais augstums evakuācijas ceļos un izejās ir vismaz divi metri. To durvju un eju augstumu, kas ved laukā no tehniskā stāva, kurā paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, atļauts samazināt līdz 1,9 metriem, bet durvis izejām uz bēniņiem vai jumtu - līdz 1,5 metriem. Durvju brīvais platums ir vismaz 0,9 metri.

23


• 149. Durvju brīvais augstums evakuācijas ceļos un izejās ir vismaz divi metri. To durvju un eju augstumu, kas ved laukā no tehniskā stāva, kurā paredzēts uzturēties ne vairāk par pieciem lietotājiem, atļauts samazināt līdz 1,9 metriem, bet durvis izejām uz bēniņiem vai jumtu – līdz 1,5 metriem. Durvju brīvais platums ir vismaz 0,9 metri. Tehniskajām telpām, saimniecības telpām un citām būves telpām, kurās var atrasties līdz pieciem būves lietotājiem, durvju brīvo platumu atļauts samazināt līdz 700 mm.



• 152. Kāpņu telpas durvju minimālā ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, kāpņu telpas durvju ugunsizturība ir vismaz EI-60.

24


• 152. Kāpņu telpas durvju minimālā ugunsizturība norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā. Būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus, kāpņu telpas durvju ugunsizturība ir vismaz EI-60.


• Pirms grozījumiem:• 158. Ugunsdzēsēju liftus projektē un izbūvē,

ievērojot šādus nosacījumus:

• 158.1. ugunsdzēsēju liftu šahtas irugunsdroši atdalītas no citām telpām, tai skaitā no citas nozīmes liftu šahtām;

• 158.2. ugunsdzēsēju lifta kabīnes izmērs irvismaz 1,1 x 1,4 metri;

• 158.3. katra ugunsdzēsēju lifta piestātneir aprīkota ar ugunsdrošības priekštelpu.

25

• Pēc grozījumiem :• 158. Ugunsdzēsēju liftus projektē un izbūvē,

ievērojot šādus nosacījumus:• 158.1. ugunsdzēsēju liftu šahtas ir ugunsdroši atdalītas no

citām telpām, tai skaitā no citas nozīmes liftu šahtām;

• 158.2. ugunsdzēsēju lifta kabīnes izmērs ir vismaz 1,1 x 1,4 metri;

• 158.3. katra ugunsdzēsēju lifta piestātne ir aprīkota ar ugunsdrošības priekštelpu;

• 158.4. ugunsdzēsēju lifta kabīne aprīkota ar divpusīgu sarunu iekārtu (starp kabīni un galveno iekāpšanas stāvu);

• 158.5. ugunsdzēsēju lifta elektroapgādi nodrošina vismaz divi neatkarīgi elektroapgādes avoti;

• 158.6. elektroenerģijas piegādes kabeļu ugunsizturība atbilst piemērojamajā standartā noteiktajai, bet nav mazāka par 30 minūtēm.



• 162. Evakuācijas izejas, kas paredzētas vismaz50 cilvēku evakuācijai, aprīko ar izgaismotiemevakuācijas izejas norādītājiem.

26


• 162. Evakuācijas izejas, kas paredzētas vismaz 50 cilvēku evakuācijai, aprīko ar izgaismotiem evakuācijas izejas norādītājiem. Izgaismotie evakuācijas izeju un evakuācijas ceļu norādītāji ir pastāvīgi ieslēgti darba režīmā vai paredzēta to automātiska ieslēgšanās no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas vai automātiskās sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas.

http://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=images&cd=&ved=0ahUKEwjXwJOM37_UAhUEKpoKHY4GDugQjRwIBw&url=http://fnserviss.lv/salidzini/&psig=AFQjCNHfm6xWkgciePtjQQ3FtsVPbebyng&ust=1497612381701558&cad=rjt



• Pielikuma 1.tabulas 6.piezīme:

• 6. Neaizsargātām tērauda konstrukcijām, kuru sieniņas biezums ir vismaz 0,8 mm, ugunsizturība ir R15.

27


• Pielikuma 1.tabulas 6.piezīme:

• 6. Neaizsargātām tērauda konstrukcijām, kuru sieniņas biezums ir vismaz 8 mm, ugunsizturība ir R 15.


• Svītrots būvnormatīva pielikuma 2.tabulas 10.punkts (10.1. un 10.2.apakšpunkts), kas nosaka prasības logu, durvju, vārtu, lūku un vārstu ugunsreakcijas klasēm

Būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases

28

10. Durvis, logi, vārti, lūkas un vārsti

10.1. ugunsdrošības nodalījuma

norobežojošās konstrukcijāsA2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0 A2-s1,d0

10.2. ugunsdroši atdalītas telpas

norobežojošā konstrukcijaB-s1,d0 B-s1,d0 B-s1,d0 B-s1,d0 nav paredzētas

29

UGUNSDROŠĪBAS REGULĒJUMS

KOKA APBŪVEI

Ugunsgrēku statistika

• Ugunsgrēku skaits «koka ēkās» (U3 ugunsnoturības pakāpes būvēs), tai skaitā dzīvojamās ēkas:

• 2016.gadā- 705 ugunsgrēki

• 2015.gadā – 795 ugunsgrēki

• 2014.gadā – 1014 ugunsgrēki

30

UGUNSDROŠĪBAS REGULĒJUMS KOKA APBŪVEI

Koksne būvniecībā

• Ir virkne īpašību, kas nosaka koka ilgizturīgumu un ietekmē iespēju to izmantot būvdarbos:

• Izturīgums.

Ar šo jēdzienu saprotam koksnes spēju pretoties noārdīšanās procesiem dažādu slodžu ietekmē. Koksnes izturīgums ir atkarīgs no koka sugas, tā blīvuma un mitruma, kā arī slodzes virziena un vainu esamības (izturīgums pie kompresijas - maksimāli līdz 35-70 MPa), stiepes un izlieces izturīgums (80-120 MPa)).

• Nodilumizturīgums.

Nodilumizturīgums apzīmē koksnes spēju pretoties noārdīšanās procesiem berzes iedarbībā. Parasti nodilumizturīgums ir proporcionāls koksnes cietībai un blīvumam.

31

• Izturība pret plaisāšanu.

Šis parametrs ir tieši atkarīgs no koksnes rukuma pakāpes. Kaltēšanas procesā mitrums no koksnes iztvaiko nevienmērīgi, kas savukārt var izraisīt iekšējo spriedzi un kā rezultātu koksnes plaisāšanu. Tādas koku sugas, kā egle, ciedrs, priede un baltegle uzskatāmas par vismazāk pakļautām rukumam.

• Trūdēšana.

Dažādu sēnīšu ietekmē koksne noārdās, tādēļ šim parametram ir liela nozīme koksnes izvēlē. Tiek uzskatīts, ka skuju koki ir mazāk pakļauti trūdēšanai, nekā lapu koki, ko lielā mērā var izskaidrot ar lielu sveķu daudzumu tajos.

32

• Koksnes spēja noturēt metāla stiprinājumus.

Šis rādītājs, kas arī nav maznozīmīgs, koksni izmantojot būvniecībā, arī ir atkarīgs no tādiem parametriem, kā mitrums un blīvums - jo blīvāka ir koksne, jo sarežģītāk ir no tās izņemt naglu vai skrūvi.

• Koksnes vieglums.

Tas gan nav noteicošais faktors, izvēloties koksni būvdarbiem, taču līdz ar citām pozitīvām īpašībām, vieglums arī ir ievērojama priekšrocība (vidējais blīvums - 400-600 kg/m3, atkarībā no sugas).

33

Koksne un ugunsdrošība• Koksne ir degtspējīgs materiāls:

uguns iedarbības dēļ var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju un aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad tiek pakļauts uguns iedarbībai.

• Normālos ekspluatācijas apstākļos koksnei ir noteikts mitruma daudzums, kas degšanas procesā pārvietojas un iztvaicējas.

34

• Robežtemperatūra, pie kuras notiek iztvaikošanas process, ir 100 grādi C. Koksnes degšanas un pirolīzes procesā uz tās virskārtas izveidojas ogles slānis, kas daļēji aizsargā koksnes degšanu.

• Degšnas procesā veidojas kokogles slānis, kas slikti vada siltumu un aizsargā šķērsgriezuma vidusdaļu. Vidēji koksne pārogļošanās ātrums degšanas procesā ir 0,7mm/min.

• 30 minūšu laikā šķērsgriezums no visām pusēm samazinās par 20 mm, 60 minūtēs – 40 mm. Atlikušais šķērsgriezums notur slodzi.

• Dabiskam kokam, bez pārklājuma vai cita aizsarglīdzekļa, ugunsizturības klase sasniedz F 30 vai F 60.

• Kombinējot koksni ar citiem materiāliem, ir iespējams kavēt uguns attīstību un izplatību koksnes materiālos.

• Koksnes konstrukciju projektēšanas pamatprincipi ir apskatīti 5. eirokodeksā LVS EN 1995-1;2. Koka konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā neizliecas, kā tas notiek ar metāla konstrukcijām, kad tās sasniedz kritisko temperatūru.

35

Latvijas būvnormatīvi

• Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 «Būvju ugunsdrošība»

• Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 «Dzīvojamās ēkas»

• Latvijas būvnormatīvs LBN 208-15 «Publiskas būves»

• Latvijas būvnormatīvs LBN 221-15 «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija»

• Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 «Ūdensapgādes būves»

• u.c.

36


Būvju ugunsdrošības parametri

• Būvju lietošanas veidi

• Būvju ugunsnoturības pakāpes

• Būvkonstrukciju ugunsizturība

• Ugunsreakcija

• Ugunsslodze

37


Būvkonstrukciju ugunsizturība

• Ugunsizturība – būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību.

• Būvju konstrukciju ugunsizturību nosaka atbilstoši būvkonstrukciju nestspējas (simbols R), viengabalainības (simbols E) un termoizolētības(simbols I) īpašību noturībai ugunsgrēka laikā.

• Būvkonstrukciju ugunsizturību

nosaka testējot, aprēķinot

vai arī apvienojot testēšanu

ar aprēķiniem.

• Ugunsizturību izsaka minūtēs. Ir šādi normatīvie ugunsizturības laiki: 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 minūtes.

38

Nestspēja, R Viengabalainība, E Termoizoletība, I


Ugunsreakcija

• Ugunsreakcija – būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību.

• Būvizstrādājumu ugunsreakciju raksturo

šādas īpašības, kas izpaužas,

būvizstrādājumam nonākot

saskarē ar uguni:• uzliesmošana;

• siltuma izdalīšanās;

• uguns izplatība;

• dūmu izdalīšanās;

• degošu (karstu) pilienu izdalīšanās.

39

Būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību

Būvizstrādājuma ugunsizturības robeža un ugunsreakcijas klase nav noteikta

Pap

ildu

s kl

asif

ikāc

ija

Kla

sifi

kāci

jā


Ugunsdrošības prasības «koka ēkām»

• Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 «Būvju ugunsdrošība» (spēkā esošā redakcija):

• būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme – 8 metri (~ 3 stāvi).

• Grozījumi Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 «Būvju ugunsdrošība», kas nosaka jaunas ugunsdrošības prasības «koka ēku» būvniecībai (izskatīti un apstiprināti Ministru kabineta sēdē 11.04.2017.):

• būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme – 18 metri;

• maksimālais stāvu skaitu – 6.

40


Jaunās ugunsdrošības prasības «koka» ēku būvniecībā

• Paaugstināt būves stāvu skaitu līdz 6 un būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 metriem ir atļauts:

• dzīvojamām ēkām (I lietošanas veida ēkas);

• publiskām būvēm, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai (II lietošanas veida ēkas);

• būvēm, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgiuzturas lietotāji, kas pārzina telpas (V lietošanas veida ēkas).

41


Papildus prasības (nosacījumi), kas jāievēro būvējot 6 stāvu «koka» ēkas (1/11)

• būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošo būvkonstrukciju) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei:

43

Nr. p.k. Būvkonstrukcija

Būvju būvkonstrukciju minimālā

ugunsizturība atkarībā no būvju

ugunsnoturības pakāpēm

1. Nesošās sienas un kāpņu telpu sienas REI 60

2. Citas ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošā konstrukcija***** EI 60

3. Kolonnas R60

4. Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni R 60

5. Kāpņu telpas horizontāla norobežojošā konstrukcija R 60

6. Pārsegumi, tai skaitā erkeros REI 60

7. Savietotais jumts*** R 60

8. Jumta nesošās būvkonstrukcijas*** R 15

9. Ugunsdroša siena REI 60-M

10. Ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija REI 60

11. Ailu aizpildījums ugunsdrošās sienās un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās

konstrukcijās****

EI 30

12. Ailu aizpildījums ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijās***** EI 30

14. Balkona, terases, galerijas nesošās konstrukcijas R 30



• ir nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties pa dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu un konstrukciju elementu ugunsreakcijas klase ir A1, sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir A1, grīdas seguma ugunsreakcijas klase ir A1FL, vai evakuēties pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām

44

• dūmaizsargāta kāpņu telpa – ugunsaizsargāta kāpņu telpa, kurā nepieļauj piedūmošanās iespēju;

• A1 – būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību, šīs klases būvizstrādājumi neveicina ugunsgrēka attīstību vispārējas uzliesmošanas gadījumā.



• katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila (šā būvnormatīva 3.3. apakšnodaļa), kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju)

45

• atveramas ailas izbūvē tā, lai tās no būves iekšpuses varētu viegli atvērt;

• atveramas ailas brīvā augstuma un platuma summa ir vismaz 1,5 metri un malas minimālais garums – 60 cm.

• attālums no atveramas ailas apakšējās malas līdz grīdas līmenim nedrīkst būtlielāks par 1,2 metriem.



• būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās)

46



• nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas (izņemot iepriekšminēto dūmaizsargāto kāpņu telpu) ir aizsargātas ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260 *(testēta būvkonstrukcija atbilstoši piemērojamam standartam par būvizstrādājumu un būvelementu klasifikāciju pēc to ugunsizturības) vaiēkas telpas aprīkotas ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.

47

* - LVS EN 13501-2 “Būvizstrādājumu un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsizturības. 2.daļa: Klasifikācija, lietojot ugunsizturības testu datus, izņemot ventilācijas sistēmām paredzētos izstrādājumus

vai


«Kapsulācija» - ugunsaizsardzības spēja „K” noteiktu laiku

aizsargā koka konstrukcijas pret aizdegšanos un pārogļošanos


• būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0

48

• D – būvizstrādājums uguns iedarbības dēļ var radīt vispārējas uzliesmošanas situāciju un aktīvi iesaistās degšanas procesā, kad tiek pakļauts uguns iedarbībai (koksne);

• s2 – dūmu izdalīšanās no būvizstrādājuma ir būtiska, dūmu pieaugumaapmēra indekss atbilst testēšanas standartā noteiktajiem lielumiem;

• d0 – būvizstrādājums degšanas laikā neizdala degošu pilienu daļiņas.



• ārsienu siltumizolācijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0

49

• A2 – būvizstrādājums, kas pakļauts uguns iedarbībai, nelielā daudzumā izdala dūmus, vispārējas uzliesmošanas gadījumā nerada uguns slodzi un neveicina ugunsgrēka attīstību;

• s1 – būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās ir ļoti neliela;




• pa būves perimetru četru metru augstumā no zemes virsmas līmeņa ārsienu apdares ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0

50






• augstāk par četriem metriem no zemes virsmas līmeņa ārsienu apdarē ir atļauts lietot B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus.

51

• B – būvizstrādājums nerada vispārējas uzliesmošanas situācijas, bet tas var uzturēt degšanu attīstīta ugunsgrēka gadījumā (ar pretuguns aizsarglīdzekli apstrādātā koksne);





• augstāk par četriem metriem no zemes virsmas līmeņa ārsienu apdarē, ugunsizplatības novēršanai, starpstāvu pārsegumu līmeņos horizontāli šķērso ugunsdrošas atdalošās joslas/barjeras

52

• uguns norobežotāji – būvkonstrukcijas uguns izplatības novēršanai, kas veidotas no būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase nav mazāka par A2-s1, d0;






• ugunsdrošā aizsargseguma K260 ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0

53





16.06.2017, Rīga

Paldies par uzmanību !

Ja rodas jautājumi vai nepieciešama papildus informācija ugunsdrošības jomā: Aleksandrs Drozds,

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes

Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniekse-pasts: [email protected], tālr. 27893473, 67075891


mailto:[email protected]

ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumi nr. 201...

Documents