(No latīņu futurum nākotne) Literatūras un mākslas

virziens, kas radies Parīzē, kad 1909.gadā dzejnieks

F.Marineti publicēja savu “Futūristisko manifestu”, kurā

tika uzsvērta tā antikulturālā, antiestētiskā un antiliterārā

būtība. Futūristi pretendēja uz jaunas mākslas radīšanu,

kas noliegtu visu agrāko māksliniecisko tradīciju.

Marineti paziņoja, ka futūristu uzdevums ir: “katru dienu

spļaut uz mākslas altāra”.

Futūrisms visspilgtāk izpaudās Krievijā un Itālijā,

Lielbritānijā līdzīga kustība bija VORTICISMS, kas

glorificēja moderno tehniku, enerģiju, vardarbību.

Futūristu uzmanības centrā ir:

Darbība, kustība, ātrums, spēks un agresija.

Futūrismam raksturīgs:

Modernās pasaules cildinājums, “ātruma un enerģijas

dailes” apdziedāšana.

Sevis cildināšana un vājā nicināšana. Spēka prioritāte.

Sajūsma par karu un sabrukumu. Šajā jomā futūrisms

bija ļoti tuvs gan labējam, gan kreisam radikālismam:

anarhismam, fašismam, komunismam, kas orientējās

uz pagātnes revolucionāru pārkārtošanu.

Tēlotājmākslā ģeometrisko plakņu pārbīdi apvieno ar

dzīvām krāsām un, izmantodami vienlaicīgus formu

atkārtojumus, centās parādīt kustību, ātrumu

dinamismu.

Futūrismu aizsāka itāļu dzejnieks Filipo Tomāzo Marineti,kurš1909.gada 20.februārī franču laikrakstā“Le Figaro” publicēja“Futūristisko manifestu”. Manifests sastāvēja no divām daļām:

1. Ievadteksta;

2. Futūrisma programmas 11. punktos, kurā tika izklāstītasradikālas izmaiņas, kas jāievieš literārā teksta uzbūvesprincipos.

Manifests kļuva par īpašu futūristu pašizpausmes formu. PēcMarineti manifesta sekoja daudzi citi. Futūristi organizējaradošus vakarus, kuros lasīja manifestus, tos apsprieda,strīdējās un tikai tad tie tika publicēti. Debates nereti patbeidzās ar kautiņiem, kas nodrošināja futūristiem skandalozuslavu. Daudziem futūristiem šie programmiskie sacerējumikļuva svarīgāki par pašu radošo darbību. Literārā skandālaatmosfēra kļuva par nepieciešamību. Apzināti propagandētāsgalējības provocēja agresīvu nepatiku, kas spilgti izpaudāspublikas protestos, ko futūristi arī vēlējās panākt.

Dţakomo

BALLA

FUTŪRISTISKAIS

UZVALKS.1920

Umberto BOCCIONI FUTŪRISTU UZSTĀŠANĀS

PANNAGGI ILUSTRĀCIJA

MARINETI

TRAKTĀTAM

Futūristi ieviesa jaunu literāro žanru – estētisko manifestu.

Šo manifestu stils bija agresīvs un nepiekāpīgs.

Marineti izvirzīja vairākus ieteikumus futūrisma

rakstniekiem:

darbības vārds jālieto nenoteiksmē (lai tas nepielāgotos

lietvārdam),

jāizvairās no īpašības vārdu un apstākļa vārdu lietojuma

(nedrīkst ieslīgt niansēs),

katram lietvārdam vajadzīgs dubultnieks (“cilvēks-torpēda”),

jāizvairās no pieturzīmēm teikuma vidū (jo tās bremzē),

jāatbrīvo literatūra no personiskā “es” (literatūrai nedrīkst

būt nekāda sakara ar psiholoģiju).

3. Līdz šim brīdim literatūrā valdījis domīgs nekustīgums,

ekstāze un miegs. Mēs vēlamies, lai valdītu agresīva rīcība,

drudžains bezmiegs, skrējēja solis, nāves lēciens, sitiens un

pļauka. (..)

6. Dzejniekam jāiztukšojas ar kaisli, krāšņumu un plašumu,

jākāpina pirmatnīgo elementu kaismīgā kvēle.

7. Brīvība ir tikai cīņā. Neviens darbs nevar būt meistardarbs,

ja nav agresīvs savā raksturā. Dzejai jābūt kā vardarbīgam

uzbrukumam nezināmiem spēkiem, lai tos satriektu un

nospiestu uz ceļiem cilvēka priekšā.

Džakomo BALLA

MARINETI. 1925

F.T. MARINETI Dzejoļu

krājuma vāks. 1914

Mario

CARLIMARINETI TAVOLA

PAROLIBERA

1917

Giacomo

BALLA Paesaggio e Temporale

–Score 1914.

Paolo

BUZZIParole in

liberta 1916.

M. ANGELINIRitratto di Marinetti

1916.

Fortunato

DEPEROIncendio 1929.

Gijoms APOLINĒRS

Franču dzejnieks Gijoms Apolinērs eksperimentēja ar

kaligrammām (zīmētiem dzejoļiem)

Gijoms

APOLINĒRS

FUTŪRISMS

KRIEVU FUTŪRISMS

Pievērsās valodai un

vārdam.

Revolucionārs.

Nav raksturīgs

militārisms.

ITĀĻU FUTŪRISMS

Interesējas par tehniku

un urbāno vidi.

Nozīmīga nacionālā

ideja.

Agresijas slavinājums.

Ietekmējis itāļu

fašismu.

Itāļu fašisms

Propagandas plakāts

Musolīni un melnkrekli

Māksla un vara Itālijā

Gerardo DOTTORI Un ritratto di

Mussolini. Ritratto aereo di

Mario Carli. 1931

Gerardo DOTTORI

DUČE. 1933

Dţakomo

BALLA IELAS LATERNA

1909

Dţakomo

BALLA

MEITENE SKRIEN

PA BALKONU

1912

Dţakomo BALLA VIJOLNIEKU ROKAS 1912.

Dţakomo BALLA SUNĪŠA SAITĒ DINAMISMS 1912.

Dţakomo BALLA AUTOMOBĪĻA ĀTRUMS. 1912

Dţakomo BALLA MAŠĪNAS MOTORA ĀTRUMS. 1913

Dţakomo BALLA KUSTĪBU LĪNIJAS UN DINAMISMA SECĪBA. 1913

Dţakomo BALLA DVĒSELES TRANSFORMĀCIJAS. 1918

Umberto BOČONI PRĀTA VALSTĪBA, ATVADAS. 1911

Umberto BOČONI FUTBOLISTA DINAMISMS. 1913

Umberto

BOČONI

MATĒRIJA

1912

Umberto BOČONI EJOŠA PRĀTA VALSTĪBA. 1911

Umberto BOČONI STĀVOŠA PRĀTA VALSTĪBA. 1911

Karlo

KARRĀ INTERVENTU

DEMONSTRĀCIJA.

1914

Karlo KARRĀ ANARHISTA BĒRES. 1910 – 1911

Karlo KARRĀ SARKANAIS JĀTNIEKS. 1913

Luidţi RUSOLLA AUTOMOBĪĻA DINAMISMS. 1912 – 1913

Luidţi RUSOLLA REVOLŪCIJA. 1911

Dţīno SEVERĪNI PIEPILSĒTAS VILCIENS IEBRAUC PARĪZĒ. 1915

Dţīno

SEVERĪNI BALERĪNA ZILĀ.

1912

Fortunato Depero VELOSIPĒDISTI. 1922

Fortunato

DEPERO

VELOSIPĒDISTS

TRAUCAS CAURI

PILSĒTAI.

1945

Fortunato DEPERO MOTOCIKLISTS. 1923

Fortunato DEPERO VELOSIPĒDISTS. 1923

Gerardo DOTTORI VELOSIPĒDISTS. 1914

Gerardo

DOTTORI

TRITTICO

DELLA

VELOCITA.

1925

Futūristi jaunas iespējas saskatīja arī

fotomākslā un mēģināja kustību

parādīt fotogrāfijā, ko nosauca par

fotodinamismu.

Anton Giulio BRAGAGLIA FOTODINAMISMS. 1911

Anton Giulio BRAGAGLIAPOZĪCIJAS MAIŅA. 1911

Anton Giulio BRAGAGLIAPAKLANĪŠANĀS. 1911

Arturo Giulio BRAGAGLIAFOTODINAMISMS SIEVIETES PORTRETS. 1924

Umberto

BOČONI UNIKĀLA FORMU

NEPĀRTRAUKTĪBA

TELPĀ. 1913

Umberto

BOČONINEPIEVILCĪGAIS.

1913

Umberto BOČONI PUDELES ATTĪSTĪBA TELPĀ. 1913

Dţakomo BALLAPLASTISKĀS SKAŅU UN KUSTĪBU KONSTRUKCIJAS. 1915

Itāļu futūristi pielūdza urbānismu un

centās radīt savu pilsētas modeli.

Viņi sajūsminājās par industriālo

arhitektūru.

Antonio

SANT'ELIA ELEKTROSTACIJA. 1914

Antonio SANT’ELIA LA CITTA NUOVA.

1913 - 1914

Antonio

SANT’ELIA LA CITTA NUOVA.

1914

Antonio

SANT’ELIA LA CITTA NUOVA.

1914

Virgilio

MARCHI EDIFICIO VISTO

DA UN

AEROPLANO

VIRANTE.

1919 – 1920

Mario

CHIATTONE COSTRUZIONI PER

UNA METROPOLI

MODERNA.

1914

Mario

CHIATTONE PONTE E STUDIO DI

VOLUMI.

1914

Tullio CRALI AEROPORTO STAZIONEAEROPORTO URBANO. 1931

Futūristu mūzika ir lielpilsētas mūzika.

Futūristu mūziķus iedvesmoja pilsētas troksnis:

Rūpnīcu dunoņa;

Vilcienu klaudzoņa;

Pūļa soļi;

Automobīļu riepu švīkstoņa;

Itāļu manifestā ”Trokšņu māksla” teikts: “...[senāk] dzīve bija viena vienīga klusēšana. Tikai XIX gadsimtā, līdz ar mašīnu izgudrošanu, dzima īsts troksnis.”

Futūristi sacerēja mūziku, kurā dominēja dažādi industriāli trokšņi.

“Mēs gribam neuzskaņotus instrumentus un regulēt lielu daudzumu trokšņu, harmoniski un ritmiski. Ritmiski un harmoniski trokšņi, tāpat kā mūzika ir saistīti vienotā plūsmā.”

/Luidži RUSOLO/

Jauno mērķu īstenošanai bija nepieciešami gan jauni mūzikas pierakstīšanas veidi, gan jauni mūzikas instrumenti: sirēnas, svilpes, kastroļi, veļas mazgājamie dēļi, rakstāmmašīnas, īpaši “trokšņu instrumenti”.

Luidži RUSOLO,

Intonarumori, 1914

Luidži RUSOLO ar

asistentu Ugo Piatti un

viľa Intonarumori

(trokšľu mašīnas) 1914.

Jaunie izteiksmes

līdzekļi

Luidţi RUSOLO

INTONARUMORI 1914.

Luidţi RUSOLO FUTŪRISTISKĀ MŪZIKA

Luidži RUSOLO Arco

Enarmonico

Luidži RUSOLO

Crepitatore

FUTŪRISTISKĀ MŪZIKA

Luidži RUSOLO UlulatoreA. Ongērs “Pasifiks – 231”

Krievu

revolucionārā

kustība

Ļeľins mītiľā 1917.gadā

Sarkanā bruľinieka cīľa ar

tumšajiem spēkiem. 1919

Padomju propaganda

Ļeľins mītiľā. Ļeľins attīra zemi no nešķīsteľiem. 1920

Padomju

propaganda

“Zemi un fabrikas kapitālistiem, strādniekiem un zemniekiem striķi.” (Kolčaks) 1919

“Ienaidnieks pie vārtiem! Tasnes verdzību, badu un nāvi!Iznīciniet melnos gadus! Visiaizsardzībā! Uz priekšu!” 1919

Padomju propaganda

Uzraksts uz ledus gabaliem Kolčaks, Deľikins uz kuģa KPFSR. 1920

xxx 1920

Padomju propaganda

Sagaidīsim gadadienu,

ticot simtajai. 1920

KPFSR (Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā republika). 1920

Padomju propaganda.

Balto rindās dzen sarkanu

ķīli! 1920

Kronštates kārts ir

kauta. KPFSR. 1921

Padomju propaganda 1920. gadā

Prese Padomju

Krievijā. 1917 - 1927

Krievija

divvaldības laikā

1917. gadā

Aleksandrs Kerenskis un Krievijas

pagaidu valdība 1917. g. pirms

boļševiku apvērsuma.

1917. gada 4. jūlijā

armija izdzenā

demonstrāciju Ľevas

prospektā Petrogradā.

Boļševiku apvērsums

Krievijā 1917.gada oktobrī

Demonstrācija

1918.gadā

Oktobra revolūcijas

1. gadadienā

1917.gada Oktobra

revolūcija Krievijā

Krievijā viens

no futūrisma

aizsācējiem

bija D.Burļuks

BURĻUKS KLUSĀ DABA

Aleksandra

Ekstere

Vladimirs

MAJAKOVSKIS

1915. GADĀNav pasaulē skaistāka tērpa

par muskuļu bronzu un svaigu

ādu.

Krievu futūristi īpaši

aizrāvās ar radošiem

vakariem, kuros provocēja

publiku.

V. Majakovskis futūristu

priekšlasījumos

Vladimirs

MAJAKOVSKISIZAUGSMES LOGI.(UZRAKSTS UZ KAROGA:

KOMINTERNE). 1920

Vladimirs

MAJAKOVSKIS GRIBI? IESTĀJIES!

1920

Vladimirs MAJAKOVSKIS MĀKONIS BIKSĒS. 1914 – 1915

Ak, kāpēc

un no kurienes jautrībā gaišajā

šī dūre

netīrā, atvēztā!

Labāk tā: ja izmisums,

ja jums kas pasaulē kaiš šajā,

lai tad jūs trakonams atpesta!

Un -

kā drednautam grimstot,

caur bezelpas spazmām un traci

ļaudis laužas pie lūkas klāt -

tā caur savu

līdz kliedzienam izplēsto aci

līda Burļuks, zaudējis prātu.

Nobrāžot izraudātos plakstus līdz baigumam,

izlien,

pieceļas.

No visa šī baiguma

līdz asinīm izraudāti plaksti abi,

un no tik trekna cilvēka negaidītā maigumā

teic:

"Labi!“/Atdzejojis Imants Ziedonis./

VASĪLIJS KAMENSKIS

Hļebľikovs aktīvi nodarbojās ar revolucionāru krievu

valodas pārveidošanu. Viņš, cenšoties paplašināt

valodas iespējas un robežas, daudz strādājis pie

jaunu vārdu izveides. Saskaņā ar viņa izstrādāto

teoriju, vārdi zaudē savu idejisko nozīmi, iegūstot

subjektīvu nokrāsu: “Patskaņus mēs saprotam kā laiku

un telpu (virziena raksturs), līdzskaņus kā krāsu,

skaņu, smaržu”.

Vieni dzejnieki veidoja jaunus vārdus uz veco bāzes

(no esošajām saknēm), citi spēlējās ar atskaņām, vēl

citi ar dzejoļa ritmu veidoja nepareizus zilbju uzsvarus.

Visi šie centieni bija vērsti uz valodas depoetizāciju.

ALEKSEJS KRUČONIHS1886 - 1968

AUGSTUMI

vispasaules

valoda

ē ū jū

ī ā ō

ō ā

ō ā ē ē ī ē j ā

ō i ā

ē ū ī ē ī

ī ē ē

i i ī i e i i ī

ZOSU PAVASARIS

te ge ne

rju rji

ļe ļu

be

tļk

tļkai

ho mo lo

re k rjukpļ

krģ krjuģ

ntpr

irķju

bi pu

ALEKSEJA

KRUČONIHA FUTŪRISTISKĀS

DZEJAS

PRIEKŠLASĪJUMIkrutchenyk_Kr dei macelli

(1920)

HĻEBŅIKOVA DZEJAS

PRIEKŠLASĪJUMI

chlebnikov_Esorcismo col

riso (1908)

chlebnikov_lExcerpt from

“Zangezi” Il Linguaggio

degli dei (1922)

Futūrisms latviešu mākslā bija īslaicīga

parādība un saistīts ar tā saukto Berlīnes

epizodi 1921. – 1923. gadā. Futūrisma sakarā

īpaši jāatzīmē K.Zāle, kurš iestājās tā sauktajā

Berlīnes futūristu kopā. “Berlīnes futūristu”

lokā pieņemtos māksliniekus (K. Zāli, A.

Dzirkalu, N. Strunki, R. Sutu un A. Beļcovu)

Marineti manifestā Le futurisme mondial.

Manifeste a Paris (1924) deklarēja par

virziena sekotājiem.

Pēc K. Zāles iniciatīvas Berlīnē sāka iznākt

pirmais latviešu mākslas ţurnāls

“Laikmets”, kurā publicējās arī

modernisma autoritātes. Ţurnāls veido

nozīmīgu pienesumu modernisma

teorētiskajai domai Latvijā.

Futūrisma iezīmes vērojamas arī vairāku

literātu (L.Laicēna, P.Ērmaņa, u. c.)

darbībā.

Kārlis ZĀLE

PORTRETS.

1922

Kārlis ZĀLE

DEJOTĀJA.

1922

Pēteris Ērmanis AUTOMOBĪLIM SLAVA

Auto, mans pilsētas brālēns, viesulīgi - svilpjošais auļotājs!

Tevi es mīlu, es, laucinieks, birzes zaļumu aplipušais!

Slepenā bijīgā cieņā es raugos tevī.

Auto, tu pilsētas dvēseles mūzika esi!

Kad ierēcies ielas vidū tu kā slimnieks, naktsmurgu mocīts,

Šķiet, pilsēta šausmās šai mirklī ierēktos līdz ar tevi,

Šausmās par baudu, cīņu un darba trakumu savu liktenīgo.

Bet, kas svilp tu svilpienu spirgti – cīrulīgo,

Pilsēta, šķiet, līdz tev gavilētu baudlaimes skurbulī.

Auto, kad tu auļo gar dārziem, darbnīcām, teātriem, tirgotavām,

Dievnamiem ērģeļsvinīgiem, restorāniem, glāžu šķindošiem,

Pilsētā viss ir mūzika, un mūzika šī ir tevī.

Ielas koncertmeistars tu ziboši-trakais!

Slava tev, uzvarētājs mans! Slava!

Futūrisms mākslā ienes aizraušanos ar kustību – steigu, agresiju. 20.gadsimts ir ātruma

gadsimts un arī dzīves tempam ir tendence paātrināties, ko pauž arī futūristu darbi.

Futūristu darbos jaušams mēģinājums materializēt laiku atbilstoši katra mākslinieka

izjūtai.

Futūristu sajūsma par karu un vardarbību uzskatāma par vienu no agrīnajām fašisma

izpausmēm.