Āfrikas, karĪbu jŪras reĢiona un klusĀ okeĀna valstu ... › meetdocs › 2014_2019 ›...

PV\1058673LV.doc

LV Vienoti daudzveidībā LV

ĀFRIKAS, KARĪBU JŪRAS REĢIONA UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTU GRUPAS, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS SAVIENĪBAS UN TĀS DALĪBVALSTU, NO OTRAS PUSES, NOSLĒGTĀ PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMA APVIENOTĀ PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA

TREŠDIENAS, 2015. GADA 17. JŪNIJA, SĒDES PROTOKOLS(2015/C../02)

Saturs Lpp.

1. Reģionālā integrācija Klusā okeāna reģionā........................................................ 3

2. Steidzams temats Nr. 2 — Stāvoklis Centrālāfrikas Republikā ........................... 3

3. Ieņēmumu radīšanas iekšējās spējas uzlabošana ĀKK valstīs ............................. 4

4. Ekonomiskas pārliecības veidošana, nodrošinot patiesu līdzdalības demokrātiju. 4

5. Darbsemināru kopsavilkuma ziņojumi................................................................ 5

6. Balsojums par rezolūciju priekšlikumiem, kas iekļauti trīs pastāvīgo komiteju ziņojumos.................................................................................................................. 6

7. Balsojums par steidzamiem rezolūciju priekšlikumiem....................................... 7

8. Protokolu apstiprināšana sanāksmēm, kas notika pirmdien, 2015. gada 15. jūnijā, pēcpusdienā, un otrdien, 2015. gada 16. jūnijā, no rīta un pēcpusdienā ...................... 7

9. Dažādi jautājumi ................................................................................................ 7

10. Apvienotās parlamentārās asamblejas 30. sesijas norises laiks un vieta ........... 8

I PIELIKUMS APVIENOTĀS PARLAMENTĀRĀS ASAMBLEJAS LOCEKĻU SARAKSTS ALFABĒTA KĀRTĪBĀ....................................................................... 9

II PIELIKUMS APMEKLĒJUMA REĢISTRS SĒDEI, KAS NORISINĀJĀS STRASBŪRĀ (FRANCIJĀ) 2015. GADA 15.–17. JŪNIJĀ ................................... 14

III PIELIKUMS TO PĀRSTĀVJU AKREDITĀCIJA, KAS NAV PARLAMENTA DEPUTĀTI............................................................................................................. 18

IV PIELIKUMS PIEŅEMTIE TEKSTI................................................................... 19

REZOLŪCIJA par kultūru daudzveidību un cilvēktiesībām ĀKK un ES valstīs .. 19REZOLŪCIJA par finansējumu ieguldījumiem un tirdzniecībai, tostarp infrastruktūrai, ĀKK valstīs, izmantojot ES ieguldījumu apvienošanas mehānismu............................................................................................................................ 25REZOLŪCIJA par problēmām un iespējām izglītības un arodmācību mērķu sasniegšanā ĀKK valstīs...................................................................................... 32

2/56 PV\1058673LV.doc

LV

REZOLŪCIJA par dabas katastrofu Vanuatu (un kaimiņvalstīs) — turpmākā rīcība, tostarp reģionālā sadarbība .................................................................................. 43REZOLŪCIJA par stāvokli Centrālāfrikas Republikā .......................................... 50

PV\1058673LV.doc 3/56

LV

TREŠDIENAS, 2015. GADA 17. JŪNIJA, SĒDES PROTOKOLS (Sēdi atklāja plkst. 9.05)

SĒDI VADĪJA: Fitz A. JACKSON, līdzpriekšsēdētājs

1. Reģionālā integrācija Klusā okeāna reģionā

Debates ar Klusā okeāna salu foruma ģenerālsekretāru Meg Taylor un Klusā okeāna Kopienas sekretariāta ģenerāldirektoru Colin Tuikuitonga

Klusā okeāna salu foruma ģenerālsekretārs Meg Taylor un Klusā okeāna Kopienas sekretariāta ģenerāldirektors Colin Tuikuitonga īsumā iepazīstināja ar plāniem Klusā okeāna / Okeānijas reģiona, cita starpā apakšreģionu, ciešākai integrācijai un uzsvēra ES kā šā reģiona galvenā attīstības partnera lomu, vienlaikus uzsverot atšķirības šā reģiona un ES zvejniecības pārvaldības politikā.

Uzstājās: Maurice Ponga, Norbert Neuser, Eirangi Marsters (Kuka Salas), Felix C. M. Mutati (Zambija), Javier Nart, Tialavea Tionisio Seigafolava Hunt (Samoa), Lidia Senra Rodriguez, Michèle Rivasi, Sanjit Patel (Fidži), Tu’iafitu Lolomana’ia(Tonga), Juan Fernando Lopez Aguilar, Davor Ivo Stier, Ole Christensen unGediminas Varanavičius (Eiropas Savienības delegācija Klusā okeāna reģionā).

Dalībnieki uzsvēra, cik svarīga pasaules globalizācijas apstākļos ir reģionu ekonomiskā un politiskā integrācija, jo īpaši Klusā okeāna reģionam, ņemot vērā tā valstu nelielos izmērus un nepieciešamību risināt ar resursu pārvaldību, migrāciju un klimata pārmaiņu draudiem saistītās problēmas. ĀKK valstu pārstāvji pauda nožēlu par Komisijas priekšlikumu apturēt sarunas par ES un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) laikā, kad tiek reformēta zvejniecības pārvaldības politika, un aicināja ES izrādīt elastību, lai panāktu vienošanos. Komisija norādīja uz apņemšanos turpināt sarunas par EPN noslēgšanu ar Klusā okeāna reģiona valstīm, vienlaikus paredzot pietiekami laika, lai modernizētu zvejniecības resursu pārvaldību Klusā okeāna reģionā.

2. Steidzams temats Nr. 2 — Stāvoklis Centrālāfrikas Republikā

Uzstājās: Kristin de Peyron (Eiropas Ārējās darbības dienests), Laurent Ngon-Baba(Centrālāfrikas Republika), Michael Gahler, Christophe Lutundula (Kongo Demokrātiskā Republika), Kashetu Kyenge, Netty Baldeh (Gambija), līdzpriekšēdētājs Louis Michel, Mohamed Ben Oumar (Nigērija), Lidia Senra Rodriguez, Amos Fish Mahlalela (Dienvidāfrika), Bodil Ceballos, Adjedoue Weidou (Čada), Ignazio Corrao, Agustin Diaz De Mera, Teresa Jiménez-Becerril Barrio un Joachim Zeller.

4/56 PV\1058673LV.doc

LV

Dalībnieki norādīja uz pēdējo mēnešu laikā vērojamajām pozitīvām norisēm, vienlaikus uzsverot, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina atbalstīt Centrālāfrikas Republikā notiekošais pārejas process, jo īpaši ņemot vērā mērķi līdz 2015. gada beigām organizēt demokrātiskas vēlēšanas. ES ir ieguldījusi ievērojamus finanšu līdzekļus valsts stabilizācijā, bet ir nepieciešams lielāks citu pušu atbalsts, tostarp militārs atbalsts vidēja termiņa perspektīvā. Tika uzsvērti arī tādi jautājumi kā bēgļu situācija, kavēšanās īstenot Atbruņošanas, demobilizācijas, reintegrācijas, repatriācijas un readaptācijas nolīgumu, bērnu tiesības un Centrālāfrikas Republikas pagaidu prezidenta un reliģisko kopienu vadītāju pozitīvā darbība.

(Sēdi apturēja plkst. 11.00 un atsāka plkst. 11.01)

3. Ieņēmumu radīšanas iekšējās spējas uzlabošana ĀKK valstīs

Debates ar Fidži ģenerālprokuroru un finanšu, publisko uzņēmumu, valsts pārvaldes un komunikāciju ministru Aiyaz Sayed-Khaiyum.

Fidži ģenerālprokurors un finanšu, publisko uzņēmumu, valsts pārvaldes un komunikāciju ministrs Aiyaz Sayed-Khaiyum paskaidroja, ka viņa valsts īsteno patēriņa virzītu stratēģiju, samazinot nodokļu oficiālo likmi mikrouzņēmumiem unmazajiem uzņēmumiem, kā arī mudinot veikt mazapjoma ieguldījumus un palielinot nodokļu saistību izpildi.

Uzstājās: Tesfaye Daba (Etiopija), Davor Ivo Stier, Joyce Laboso (Kenija), Pedro Silva Perreira, James Munthali (Malāvija), Petr Jezek, Felix Mutati (Zambija), Lidia Senra Rodriguez, Michael Gahler, Michèle Rivasi, Mikael Phillips (Jamaika), Juan Fernando Lopez Aguilar, Kashetu Kyenge, Catherine Bearder, Carlos Zorrinho, Neena Gill, Michael George Peyrefitte (Beliza) un Peter Craig-McQuaide (Eiropas Komisija).

Dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir ierobežot nelikumīgas finanšu plūsmas un nodrošināt, ka starptautiski uzņēmumi un bagātākie cilvēki jaunattīstības valstīs maksā nodokļus.

4. Ekonomiskas pārliecības veidošana, nodrošinot patiesu līdzdalības demokrātiju

Debates ar Fidži generālprokuroru un finanšu, publisko uzņēmumu, valsts pārvaldes un komunikāciju ministru Aiyaz Sayed-Khaiyum

Aiyaz Sayed-Khaiyum īsumā pastāstīja par pēdējā laikā veiktajām reformām, Fidži konstitūcijas stiprajām pusēm un tajā iekļautajiem nediskriminācijas un sociālo tiesību stiprināšanas principiem, vienlaikus aizstāvot Fidži darba tiesības.

PV\1058673LV.doc 5/56

LV

Uzstājās: Agustin Diaz De Mera, Felix Mutati (Zambija), Neena Gill, Petr Jezek, Lidia Senra Rodriguez, Michèle Rivasi, Juan Fernando Lopez Aguilar, Joachim Zeller, Ole Christensen, Catherine Bearder, Davor Ivo Stier, Kashetu Kyenge un Kristin de Peyron (Eiropas Ārējās darbības dienests).

Dalībnieki atzinīgi vērtēja Fidži atgriešanos pie demokrātijas principiem pēc 2014. gada septembrī notikušajām vēlēšanām un apsveica šo valsti saistībā ar tās nesen veiktajām ekonomiskās un politiskās pārvaldības reformām. Tika uzdoti jautājumi par Fidži ekonomisko politiku un tās saistību ar reģionālajiem un globālajiem procesiem, par Fidži armijas pašreizējo lomu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, kā arī par neaizsargātu iedzīvotāju grupu, piemēram, sieviešu un lauku kopienu, ekonomisko iekļaušanu. ES pārstāvošie dalībnieki uzdeva ministram jautājumus par SDO veikto izmeklēšanu saistībā ar darba tiesību stāvokli šajā valstī.

5. Darbsemināru kopsavilkuma ziņojumi

Kembi Gitura (Kenija) sniedza mutisku ziņojumu par darbsemināru par Fidži un Klusā okeāna reģiona valstu pieredzi, apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un norādīja uz nepieciešamību Fidži un tās Klusā okeāna reģiona kaimiņvalstīs stiprināt ilgtspējīgas zvejniecības politiku, vienlaikus informējot dalībniekus par šajā sakarībā pēdējo gadu laikā īstenotajiem pasākumiem.

Jo Leinen sniedza mutisku ziņojumu par darbsemināru par klimata pārmaiņu ietekmi uz Fidži. Ir steidzami jārisina ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, jo Klusā okeāna reģions jau saskaras ar šo pārmaiņu izraisīto ietekmi, piemēram, okeāna līmeņa celšanos, jo tādējādi tiek apdraudēta šīs valsts pastāvēšana. Ziņotājs aicināja ĀKK un Es partnerus apvienot spēkus, gatavojoties 2015. gada decembrī Parīzē paredzētajai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencei.

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.00 un atsāka plkst. 15.08.)

Fitz A. JACKSON, Louis MICHEL,

Patrick I. GOMES unLuis Marco AGUIRIANO NALDA,

līdzpriekšsēdētāji līdzģenerālsekretāri

6/56 PV\1058673LV.doc

LV

SĒDI VADĪJA: Louis MICHEL,līdzpriekšsēdētājs

6. Balsojums par rezolūciju priekšlikumiem, kas iekļauti trīs pastāvīgo komiteju ziņojumos

Līdzpriekšsēdētājs atgādināja par balsošanas kārtību asamblejā.

– Kultūras daudzveidība un cilvēktiesības ĀKK un ES valstīs (ACP-EU/101.753/15/fin)

Politisko lietu komiteja

Ziņojumu sagatavoja Abdoulaye Touré (Kotdivuāra) un Davor Ivo Stier

Noraidītie grozījumi: Nr. 1

PPE grupa par dalījuma otro daļu pieprasīja balsojumu pa daļām atsevišķi pa delegācijām par 1., 12. un 31. punktu, kā rezultātā šie punkti tika noraidīti.

Klātesošie locekļi pieņēma grozīto rezolūciju, tikai 1 loceklim balsojot "pret".

– Finansējums ieguldījumiem un tirdzniecībai, tostarp infrastruktūrai ĀKK valstīs, izmantojot ES ieguldījumu apvienošanas mehānismu (ACP-EU/101.868/15/fin);

Ekonomikas attīstības, finanšu un tirdzniecības komiteja

Ziņojumu sagatavoja Malement Liahosoa (Madagaskara) un David Martin

Pieņemtie grozījumi: Nr. 1, 2, 3, 5

Noraidītie grozījumi: Nr. 4. un 6. (balsojot atsevišķi pa delegācijām, kā to pieprasīja PPE grupa), 15. punkts (balsojot atsevišķi pa delegācijām, kā to pieprasīja PPE grupa).

PPE grupa par dalījuma otro daļu pieprasīja balsojumu pa daļām atsevišķi pa delegācijām par R apsvērumu, un visas daļas tika pieņemtas.

Klātesošie locekļi pieņēma grozīto rezolūciju, tikai 2 locekļiem balsojot „pret”.

– Problēmas un iespējas izglītības un arodmācību mērķu sasniegšanā ĀKK valstīs (ACP-EU/101.756/15/fin.);

Sociālo lietu un vides komiteja

PV\1058673LV.doc 7/56

LV

Ziņojumu sagatavoja Musa Hussein Naib (Eritreja) un Francesc Gambús

PPE grupa par dalījuma abām daļām pieprasīja balsojumu pa daļām atsevišķi padelegācijām par 31. un 34. punktu, un visas daļas tika pieņemtas.

Klātesošie locekļi pieņēma šādi grozīto rezolūciju, tikai 1 loceklim balsojot „pret”.

7. Balsojums par steidzamiem rezolūciju priekšlikumiem

– Dabas katastrofa Vanuatu (un kaimiņvalstīs) — turpmākā rīcība, tostarp reģionālā sadarbība (ACP-EU/101.877/15/fin.);

PPE grupa par dalījuma 2. daļu pieprasīja balsojumu pa daļām atsevišķi pa delegācijām par 11. punktu, kā rezultātā 1. daļa tika pieņemta, bet dalījuma 2. daļa –noraidīta.

Grozīto rezolūciju pieņēma vienbalsīgi.

– Stāvoklis Centrālāfrikas Republikā (ACP-EU/101.878/15/fin.)

Pieņemtie grozījumi: 7. punkts (EFDD grupa pieprasīja balsojumu pa delegācijām)

Klātesošie locekļi pieņēma grozīto rezolūciju, tikai 2 locekļiem balsojot "pret".

8. Protokolu apstiprināšana sanāksmēm, kas notika pirmdien, 2015. gada 15. jūnijā, pēcpusdienā, un otrdien, 2015. gada 16. jūnijā, no rīta un pēcpusdienā

Lidia Senra Rodríguez pieprasīja veikt nelielu izmaiņu 15. jūnija sēdes protokola 8. punktā. Šīs dienas sēdes protokolā tika izdarīta attiecīga izmaiņa. Otrdienas, 16. jūnija, sēdes protokolu apstiprināja bez izmaiņām.

Protokolus apstiprināja.

9. Dažādi jautājumi

Līdzpriekšsēdētājs paziņoja, ka locekļiem ir izdalīti ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju paziņojumi par situāciju Burundi un par pašnāvnieku uzbrukumiem civiliedzīvotājiem Ndžamenā (Čadā).

8/56 PV\1058673LV.doc

LV

Līdzpriekšsēdētājs Fitz A. Jackson sveica Apvienotās parlamentārās asamblejas locekli Winston Garraway saistībā ar viņa iecelšanu par Grenādas jaunatnes, sporta un reliģijas lietu ministru.

Līdzpriekšsēdētājs Louis Michel sveica bijušo Apvienotās parlamentārās asamblejas locekli Komi Sélom Klassou saistībā ar viņa neseno iecelšanu par Togo premjerministru.

10. Apvienotās parlamentārās asamblejas 30. sesijas norises laiks un vieta

Apvienotās parlamentārās asamblejas 30. sesija principā notiks no 2015. gada 7.–9. decembrī Mozambikā, ja ĀKK puse to savlaicīgi apstiprinās.

Jo Leinen norādīja, ka Apvienotās parlamentārās asamblejas 30. sesijai paredzētajā datumā Parīzē notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (COP 21) konference, un tādēļ aicināja plānot šo sesiju citā laikā. Līdzpriekšsēdētājs Louis Michel paziņoja, ka meklēs iespējamo risinājumu.

Līdzpriekšsēdētājs Louis Michel visas Apvienotās parlamentārās asamblejas vārdā pateicās Fidži valdībai un parlamentam par Apvienotās parlamentārās asamblejas 29. sesijas lielisko organizēšanu.

(Sēdi slēdza plkst. 15.52.)

Fitz A. JACKSON,Louis MICHEL ,

Patrick I. GOMES unLuis Marco AGUIRIANO NALDA,

līdzpriekšsēdētāji līdzģenerālsekretāri

PV\1058673LV.doc 9/56

LV

I PIELIKUMS

APVIENOTĀS PARLAMENTĀRĀS ASAMBLEJAS LOCEKĻU SARAKSTS ALFABĒTA KĀRTĪBĀ

ĀKK valstu grupas pārstāvji EP pārstāvji

JACKSON (JAMAIKA), līdzpriekšsēdētājs MICHEL, līdzpriekšsēdētājs

ANGOLA ADINOLFI ANTIGUA UN BARBUDA AGEA BAHAMU SALAS ALIOT BARBADOSA (PV) ARENA BELIZA BAY BENINA BEARDER BOTSVANA BUONANNO BURKINAFASO CAMPBELL BANNERMAN BURUNDI CASA KAMERŪNA CEBALLOS KABOVERDE CHRISTENSENCENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKA CORRAO ČADA (PV) DANCE KOMORU SALAS DELAHAYE KONGO (Demokrātiskā Republika) (PV) DE SARNEZ KONGO (Republika) DUNCANKUKA SALAS ENGSTRÖM KOTDIVUĀRA ESTARÀS FERRAGUT DŽIBUTIJA FERRARA DOMINIKA FERREIRA (PV)DOMINIKĀNAS REPUBLIKA FLAŠÍKOVÁ BEŇOVÁ EKVATORIĀLĀ GVINEJA* FLORENZ ERITREJA GABRIEL ETIOPIJA (PV) GÁL FIDŽI GARDIAZABAL RUBIAL GABONA GEBHARDT GAMBIJA GERICKEGANA GERINGER DE OEDENBERG GRENĀDA GIRAUTA VIDAL GVINEJA GIUFFRIDA GVINEJA-BISAVA GOERENS GAJĀNA GRIESBECK HAITI GUERRERO SALOM JAMAIKA HANNAN (PV)KIRIBATI HERRANZ GARCÍA LESOTO HETMAN LIBĒRIJA HEUBUCH MADAGASKARA ITURGAIZ MALĀVIJA (PV) KARSKI MALI KYENGE (PV)MĀRŠALA SALAS (Republika) LÓPEZ AGUILAR (PV)MAURITĀNIJA LÖSING MAURĪCIJA MCAVAN MIKRONĒZIJAS (Federatīvās valstis) MANSCOUR (PV)

10/56 PV\1058673LV.doc

LV

MOZAMBIKA (PV) MARUSIK NAMĪBIJA MIZZI NAURU MUSELIER (PV)NIGĒRA MUSSOLINI NIGĒRIJA (PV) NART (PV)NIUE (PV) NEGRESCU PALAU NEUSER PAPUA JAUNGVINEJA NOICHL RUANDA OMARJEE SENTKITSA UN NEVISA PAPADIMOULIS SENTLŪSIJA PEDICINI (PV)SENTVINSENTA UN GRENADĪNAS, PHILIPPOT SAMOA POGLIESE SANTOME UN PRINSIPI RIVASI (PV)SENEGĀLA (PV) ROLIN SEIŠELAS ROSATI SJERRALEONE RUAS (PV)ZĀLAMANA SALAS SALVINISOMĀLIJA SARGENTINIDIENVIDĀFRIKA SCHREIJER-PIERIKSUDĀNA (PV)* SENRA RODRÍGUEZ SURINAMA (PV) STOLOJAN SVAZILENDA THOMAS TANZĀNIJA VAIDERE AUSTRUMTIMORA WENTA TOGO WERNER TONGA (PV) WIELAND TRINIDĀDA UN TOBĀGO WIŚNIEWSKA (PV)TUVALU ZÁBORSKÁ UGANDA ZELLER VANUATU ZORRINHO ZAMBIJA ZWIEFKAZIMBABVE

(*) Ar novērotāja statusu.

POLITIKAS LIETU KOMITEJA

ĀKK valstu grupas locekļi EP deputāti

HLONGWANE (ZIMBABVE), līdzpriekšsēdētājs GAHLER, līdzpriekšsēdētājsSANOU (BURKINAFASO), PV ZELLER, PVGOUMANEH (DŽIBUTIJA), PV GUERRERO SALOM, PV

ANTIGUA UN BARBUDAYEHOUETOME (BENINA)GBERI (KAMERŪNA)N’GON-BABA (CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKA)KOMORU SALASKONGO, REPUBLIKA

KOTDIVUĀRAPATEL (FIDŽI)GAJĀNAPRIVERT (HAITI)PHILLIPS (JAMAIKA)

ADINOLFI CASA CEBALLOS CORRAO DANCE DUDA ENGSTRÖM GABRIEL GAL GEBHARDT KARSKI

PV\1058673LV.doc 11/56

LV

GITURA (KENIJA)LIBĒRIJAMUNTHALI (MALĀVIJA)SOUKOUNA (MALI)MĀRŠALA SALASVAQUINA (MOZAMBIKA)NAURUSENVINSENTA UN GRENADĪNASKAWAMALA (TANZĀNIJA)SANTOS (AUSTRUMTIMORA)TOGOTAUSI (TUVALU)

KYENGE LEWER LÖSINGLÓPEZ AGUILAR MICHEL PHILIPPOT POGLIESE RUAS WERNER WIELAND ZORRINHO ZWIEFKA

EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS, FINANŠU UN TIRDZNIECĪBAS KOMITEJA


TRINIDĀDA UN TOBĀGO, līdzpriekšsēdētājsTANNA (UGANDA), PV

TU’I’AFITU (TONGA), PV

WORELL (BARBADOSA)MANGOLE (BOTSVĀNA)BURUNDIANDRADE RAMOS (KABOVERDE)KONGO DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKAEKVATORIĀLĀ GVINEJA*ETIOPIJAKABA (GVINEJA)MANE (GVINEJA BISAVA)KIRIBATIRAZAFINDRAVELO (MADAGASKARA)MUCHILA (NAMĪBIJA)NIGĒRIJANIUESANTOME UN PRINSIPISENEGĀLATAUSINGA (ZĀLAMANA SALAS)SENTKITSA UN NEVISALONG (SENTLŪSIJA)SUDĀNA*SURINAMADLAMINI (SVAZILENDA)MUTATI (ZAMBIJA)

FERRARA, līdzpriekšsēdētājsESTARÀS FERRAGUT, PV MANSCOUR, PV

ARENA BAY CAMPBELL BANNERMAN DE SARNEZ DELAHAYE FLAŠÍKOVÁ BEŇOVÁFLORENZ GIRAUTA VIDAL GRIESBECK HANNAN MIZZI MUSELIER NEGRESCU OMARJEEPAPADIMOULIS PEDICINI ROSATI SALVINI SARGENTINI SCHREIJER-PIERIK STOLOJAN THOMAS WENTA

(*) Ar novērotāja statusu.

12/56 PV\1058673LV.doc

LV

SOCIĀLO LIETU UN VIDES KOMITEJA


MANGOUALA , līdzpriekšsēdētājsBALDEH (GAMBIJA), PVJIMÉNEZ (DOMINIKĀNAS REPUBLIKA), PV

XIRIMBIMBI (ANGOLA)BAHAMU SALASPEYREFITTE (BELIZA)ADJEDOUE (ČADA)MARSTERS (KUKA SALAS)DOMINIKANAIB (ERITREJA)ASAMOAH (GANA)GRENĀDAMOQOLO (LESOTO)ZAMEL (MAURITĀNIJA)MAURĪCIJAMIKRONĒZIJAS (FEDERATĪVĀS VALSTIS) OUMAR (NIGĒRA)PALAUPAPUA JAUNGVINEJARUGEMA (RUANDA)HUNT (SAMOA)POOLE (SEIŠELAS)BUNDU (SJERRALEONE)ABDIRIZAK (SOMĀLIJA)MAHLALELA (DIENVIDĀFRIKA)LENGKON (VANUATU)

RIVASI, līdzpriekšsēdētāja AGEA, PV MUSSOLINI, PV

ALIOTBEARDERBUONANNOCHRISTENSENFERREIRAGARDIAZABAL RUBIALGERICKE GERINGER DE OEDENBERGGIUFFRIDAHERRANZ GARCIAHETMANHEUBUCHMARUSIKMCAVANNARTNEUSERNOICHLROLINSENRA RODRÍGUEZVAIDEREWIŚNIEWSKAZABORSKA

PV\1058673LV.doc 13/56

LV

14/56 PV\1058673LV.doc

LV

II PIELIKUMS

APMEKLĒJUMA REĢISTRS SĒDEI, KAS NORISINĀJĀS STRASBŪRĀ (FRANCIJĀ) 2015. GADA 15.–17. JŪNIJĀ

JACKSON (Jamaika), līdzpriekšsēdētājs

PEREIRA (Angola) WORREL (Barbadosa) (PV)PEYREFITTE (Beliza)GBIAN (Benina)MANGOLE (Botsvāna)SANOU (Burkinafaso)KOMBO (Kamerūna)ANDRADE RAMOS (Kaboverde)N'GON-BABA (Centrālāfrikas Republika)LUTUNDULA APALA (Kongo Demokrātiskā Republika), PVMARSTERS (Kuka salas) (*)WEIDOU (Čada) (PV)GOUMANEH (Džibutija) NAIB (Eritreja)DABA WAKJIRA (Etiopija) (PV)TORAO OYO (Ekvatoriālā Gvineja) (**)PATEL (Fidži)MANGOUALA (Gabona)BALDEH (Gambija)AMOATEY (Gana) GARRAWAY (Grenāda)KABA (Gvineja)MANE (Gvineja-Bisava)PRIVERT (Haiti)PHILLIPS (Jamaika)LABOSO (Kenija)TONG (Kiribati)RAMALEFANE (Lesoto)RAZAFINDRAVELO (Madagaskara)MUNTHALI (Malāvija) (PV)SOUKOUNA (Mali)ZAMEL (Mauritānija)VAQUINA (Mozambika) (PV)MUCHILA (Namībija)OUMAR (Nigēra) TAUFITU (Niue)KANAI (Palau)KOMUN (Papua–Jaungvineja)REGEMA (Ruanda)LONG (Sentlūsija)HUNT (Samoa)POOL (Seišelas)BUNDU (Sjerraleone)TAUSINGA (Zālamana salas)HASSAN (Somālija)

MICHEL, līdzpriekšsēdētājs

BEARDERCEBALLOSCHAUPRADE (1,2)

CHRISTENSENCORRAODE SARNEZ(1,2)

DIAZ DE MERA GARCIA CONSUEGRAGAHLERGALGAMBUS GERICKE(1,2)

GILL GIRAUTA VIDAL(1,2)

GRIESBECK(1,2)

HETMANHOLVENYIJACKIEWICZJEZEKJIMENEZ BECERRILKYENGE (PV)LOPEZ AGUILARLEGUTKOLEINENMARTINMIZZINART (PV)NEUSER PIECHAPIOTROWSKI(2,3)

PONGAPOREBA(1)

RIVASI (PV)SENRA RODRÍGUEZSILVA PEREIRASTIERTHEOCHAROUSVAIDEREVAUGHANWENTAZELLERZORRINHOZWIEFKA

PV\1058673LV.doc 15/56

LV

MAHLALELA (Dienvidāfrika)DLAMINI (Svazilenda)NDUGAI (Tanzānija) LOLOMANA’IA (Tonga) (PV)

TAUSI (Tuvalu)OULANYAH (Uganda)LENGKON (Vanuatu)MUTATI (Zambija) HLONGWANE (Zimbabve)

(*) Valsti pārstāv persona, kas nav parlamenta deputāts.(**) Ar novērotāja statusu.

(1) Piedalījās 2015. gada 15. jūnijā(2) Piedalījās 2015. gada 16. jūnijā(3) Piedalījās 2015. gada 17. jūnijā

Piedalījās arī:

ANGOLASIMBRÃO DE CARVALHOXIRIMBIMBITEIXERA

BENĪNAYEHOUETOME

BOTSVANANGAKAMOSOME

BURKINAFASOBONKOUGOUDRABOM. OUEDRAOGOG. OUEDRAOGO

KONGO DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKABASIALA MAKAKILISHO BULAMBOMOLEKO MOLIWAOKUNDJI NDJOVUAIMA TSHANDIAMAYINDOMBEINIER LATEBO EKWANGINDU KABUNDI BIDUAYALUKUKA NKULIMBA

KAMERŪNAAWUDU MBAYAOWONA KONODAOUDA

KOTDIVUĀRAF. TOURES. TOURE

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKA

NOUGANGA

ERITREJATEKLEHAGOS

EKVATORIĀLĀ GVINEJABAKALE AYETEBE MASA ADA

ETIOPIJATOGA CHANAKAIRENA

GABONAMILEBOU AUBUSSON ONGOUORI NGOUBILIOWONO NGUEMANZEH ELLANGRISSONGANYONDA

16/56 PV\1058673LV.doc

LV

GAMBIJASILLAHNJIEKEBBEH

GVINEJA-BISAVAMANEDIAS

MADAGASKARALIAHOSOA

MAURITĀNIJAEL MOKHTARSAMBAWANATY MARRAKCHYWANE

GANAASAMOAHBROWNANSAH-ADJEIAkua SARKU

KENIJAKEMBI GITURABONKOUGOUMASINDECHEBETKINYUA

MALĀVIJAPATELKAPHAMTENGO YONALIPANDECHITEYEYEMAKANDE

MOZAMBIKASITHOLENAMBURETEDAVAMATE

GVINEJASYLLA DIALLO

LIBĒRIJABARCLAY DARKEL

MALIHAMATOUDIALLO

NIGĒRACHEGOUOUSMANE TIEMOKO FOUKORITONDYMAINACAZALICA

PAPUA JAUNGVINEJAMAROMEALIN

RUANDARUGEMA

SEIŠELASJUMAYE

SJERRALEONELEWALLYKUYEMBEHKOROMA

ZĀLAMANA SALASMOSEHALLUWAOKEA

SOMĀLIJAIBROWFAQI

DIENVIDĀFRIKAMAMPURUKALYANROTHKEGELKHUZWAYO

MADLALA

TANZĀNIJAZUNGUMWANJELWAYAKUBUMASUKE

ČADAADJIGUELPINA

PV\1058673LV.doc 17/56

LV

TOGOABIGUIMETIGNOKPALAWSON

ZAMBIJAMUBANGA

UGANDATANNAKAGANZI

ZIMBABVECHIKWINYAMAHLANGUCHIPARE

VANUATURICHARDTAMBE

ĀKK PADOME

ES PADOME Latvijas ārlietu ministrs un ES Padomes priekšsēdētājs EDGARS RINKĒVIČS

EIROPAS KOMISIJAPar starptautisko sadarbību un attīstību atbildīgais Komisijas loceklis NEVEN MIMICA

EIROPAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS DIENESTSPanāfrikas lietu nodaļas vadītāja K. DE PEYRON

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAX. VERBOVEN

ĀKK VALSTU SEKRETARIĀTSP. I. GOMES, līdzģenerālsekretārs

ES VALSTU SEKRETARIĀTSL. M. AGUIRIANO NALDA, līdzģenerālsekretārs

18/56 PV\1058673LV.doc

LV

III PIELIKUMS

TO PĀRSTĀVJU AKREDITĀCIJA, KAS NAV PARLAMENTA DEPUTĀTI

Kuka Salas

Eirangi MarstersKuka salu ārlietu ministrs

PV\1058673LV.doc 19/56

LV

IV PIELIKUMS

PIEŅEMTIE TEKSTI

ACP-EU/101.753/15/fin.

REZOLŪCIJA1 par kultūru daudzveidību un cilvēktiesībām ĀKK un ES valstīs

ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja,

rīkojot sanāksmi 2015. gadā no 15.–17. jūnijam Suvā (Fidži),

ņemot vērā Reglamenta 18. panta 1. punktu,

ņemot vērā Kotonū nolīgumu, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā,

ņemot vērā rezolūciju par rasismu, diskrimināciju rases dēļ, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību, ko ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2002. gada 3. aprīlī Brazavilā,

ņemot vērā rezolūciju par problēmām, nodrošinot dažādu etnisko grupu, kultūru un reliģiju demokrātisku līdzāspastāvēšanu ĀKK un ES valstīs, ko ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2009. gada 9. aprīlī Prāgā,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra rezolūciju par seksuālo unreproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām,

ņemot vērā Āfrikas (Bandžulas) Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko 1981. gada 27. jūnijā pieņēma ĀVO asambleja,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kas ir parakstīti 1945. gada 26. jūnijā,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1965. gada 21. decembrī pieņemto Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1966. gada 16. decembrī pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

1 Pieņēmusi ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 2015. gada 17. jūnijā Suvā (Fidži).

20/56 PV\1058673LV.doc

LV

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1989. gada 20. novembrī pieņemto Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvos protokolus,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1966. gada 16. decembrī pieņemto Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

– ņemot vērā 1954. gadā Hāgā pieņemto UNESCO Konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, tā 1954. gada pirmo protokolu un 1999. gada otro protokolu,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 13. decembrī pieņemto Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1970. gada 14. novembrī pieņemto Konvenciju par pasākumiem kultūras vērtību nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību nodošanas aizliegšanai un novēršanai,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2008. gada 10. decembrī pieņemto Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembrī pieņemto Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1992. gada 18. decembrī pieņemto Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2000. gada 8. septembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades deklarāciju,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada 13. septembrī pieņemto ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

ņemot vērā Vīnes deklarāciju un rīcības programmu, kas 1993. gada 23. jūnijā tika pieņemta ANO Pasaules konferencē par cilvēktiesībām,

ņemot vērā Durbanas deklarāciju un Rīcības programmu, kas 2011. gada 22. septembrī tika pieņemta ANO Pasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību,

ņemot vērā UNESCO Ģenerālās konferences 1966. gada 4. novembrī pieņemto Deklarāciju par starptautiskās sadarbības principiem kultūras jomā,

PV\1058673LV.doc 21/56

LV

ņemot vērā UNESCO Ģenerālās konferences 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

ņemot vērā UNESCO Ģenerālās konferences 2001. gada 2. decembrī pieņemto Vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību,

ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību konvenciju, kas 1969. gada 22. novembrī tika pieņemta Amerikas speciālajā cilvēktiesību konferencē,

A. tā kā pasaulē gandrīz 200 valstīs ir aptuveni 5000 etnisko grupu, un tā kā divās trešdaļās valstu ir vismaz viena ievērojama etniskā vai reliģiskā minoritāte;

B. tā kā visām valstīm ir jāievēro un jāveido politika, kurā ir skaidri iekļauta cilvēktiesību un kultūras, etnisko, reliģisko un lingvistisko atšķirību veicināšana un aizsardzība, vienlaikus sekmējot attīstību;

C. tā kā tiesiskais regulējums, kurā ir paredzētas vienlīdzīgas tiesības visām etniskajām, reliģiskajām un lingvistiskajām grupām, ir svarīgs demokrātiskas pārvaldības veicināšanai, multikulturālas politikas izveidei un attīstības sekmēšanai;

D. tā kā kultūras daudzveidība ir vairumā ĀKK un ES valstu vispāratzīta iezīme, bet tā kā pēdējās desmitgadēs globalizācija ir radījusi nopietnu apdraudējumu miermīlīgai līdzāspastāvēšanai multikulturālā sabiedrībā;

E. tā kā dažādu kultūru, reliģiju un valodu līdzāspastāvēšana sabiedrībai rada jaunu izaicinājumu daudzās valstīs, tostarp Eiropas un ĀKK valstīs; tā kā migrācijas plūsmām ir arī kultūras un sociālā dimensija, kas uzņēmējvalstīm būtu jāņem vērā;

F. tā kā mehānismos, izmantojot kurus tiek nodrošinātas vispārējas cilvēktiesības, ir jāņem vērā sabiedrības kultūras prakse, nodrošinot, ka tādējādi netiek pārkāptas cilvēktiesības;

G. tā kā globalizētā pasaulē dažādības ievērošana kļūst vēl svarīgāka gan valstīm, gan starptautiskajai sabiedrībai, lai novērstu kultūras noplicināšanos un konkrētu kultūru izzušanu, kā arī sociālus, starpetniskus un starpreliģiskus konfliktus;

H. tā kā pārkāpumi turpinās un pašreizējie un potenciālie kari biežāk ir saistīti ar šo kultūras tiesību pārkāpumiem, un tā kā vairākas attīstības stratēģijas ir izrādījušās nesekmīgas, jo šīs tiesības netika ievērotas,

Politiskie un tiesiskie aspekti

1. uzsver, ka, ņemot vērā vispārējos principus, kas ir saistīti ar tiesībām uz vārda brīvību, tostarp māksliniecisko brīvību, uzskatu un informācijas brīvību un kultūru daudzveidības ievērošanu, katram indivīdam gan vienatnē, gan kopā ir citiem ir tiesības uz brīvi pieejamu un plurālistisku informāciju, kas veicina pilnīgu viņa vai viņas kultūras identitātes attīstību;

22/56 PV\1058673LV.doc

LV

2. uzsver, ka cilvēktiesību faktisku ievērošanu, kas ir savstarpēji saistīta ar kultūru daudzveidību, var uzskatīt par vienu no pamatelementiem, kas veido uzticēšanos iestāžu darbībai; atgādina, ka iedzīvotāju uzticēšanās jebkura līmeņa iestādēm ir tieši saistīta ar attiecīgajā reģionā sasniegtajiem īpašajiem mērķiem;

3. atgādina, ka saskaņā ar Kotonū nolīgumu ES dalībvalstīm un ĀKK valstīm ir pienākums stiprināt savus centienus, lai nodrošinātu godīgu un kopīgu programmu un stratēģiju īstenošanu, ievērojot demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vispārīguma un nedalāmības un pamatbrīvību principus, kā arī ievērojot cilvēka cieņu un vienlīdzības un solidaritātes principus, nodrošinot pilnīgu atbilstību Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un starptautiskajām tiesībām;

4. uzskata, ka ilgstošu cilvēktiesību un kultūru daudzveidības ievērošanu nodrošina iekļaujoši un uz sabiedrību orientēti politiskie risinājumi, kuru mērķis ir izbeigt karus un bruņotus konfliktus;

5. pauž pārliecību, ka jebkurai stratēģijai vai programmai, kas tiek īstenota saskaņā ar ES un ĀKK attīstības sadarbības politiku, ir jānodrošina visu veidu cilvēku ekspluatācijas un korupcijas, nabadzības un sociālās nevienlīdzības novēršana, jānodrošina jebkuram cilvēkam pieejama izglītība un jāveicina savstarpēja sapratne, jo cilvēktiesību pārkāpumi un būtiskas problēmas, kas rodas, sabiedrībā saglabājot kultūras, etnisko grupu un reliģiju daudzveidību, izraisa ilgstoši necilvēcīgi un pazemojoši apstākļi;

6. uzsver, ka cilvēktiesības ir nodrošinātas visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, reliģijas, pārliecības, dzīvesvietas, dzimuma, nacionālās vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas vai valodas un ka visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības uz cilvēktiesībām, nesaskaroties ar diskrimināciju;

7. uzsver, ka cilvēktiesības ir vispārējas, neatņemamas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas un ka cilvēktiesību veicināšanu, aizsardzību un piemērošanu nevar interpretēt atšķirīgi atkarībā no kultūras, etniskajām un reliģiskajām tradīcijām vai ekonomiskajām un/vai ģeostratēģiskajām interesēm;

8. tādēļ uzsver, ka kultūru daudzveidību nevar izmantot kā iemeslu, lai pārkāptu jebkuras cilvēktiesības, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās;

9. uzsver, ka kultūru daudzveidības, jo īpaši reliģiju daudzveidības, atbalstīšana un veicināšana var palīdzēt apturēt radikālu uzskatu neseno straujo izplatīšanos —īpaši jauniešu vidū —, tādējādi palīdzot mazināt jaunu teroristu vervēšanas risku;

10. uzsver, ka saskaņā ar starptautiskām konvencijām viena no svarīgākajām pamatvērtībām ir cilvēka cieņas atzīšana un aizsardzība;

11. uzskata — ja daudzveidība ir izraisījusi vardarbību konfliktu vai radījusi šāda konflikta draudus, būtu nekavējoties jāizveido pastāvīgi starpniecības mehānismi, kas šos konfliktus var novērst pirms to saasināšanās;

PV\1058673LV.doc 23/56

LV

12. aicina ES un ĀKK valstu valdības iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas politiskajā, starpkultūru un starpreliģiju dialogā;

13. uzsver, ka minoritāšu grupu demokrātiska pārstāvniecība un to spēja piedalīties politiskās, sociālās un kultūras sarunās ir svarīga, lai nodrošinātu demokrātisku un labas pārvaldības principu ieviešanu;

14. uzsver, ka spēcīga, dinamiska un iekļaujoša publiskā telpa ar aktīvu un redzamu pilsonisko sabiedrību un kultūras, sociālo un politisko jautājumu publiska apspriešana ir svarīgs labas pārvaldības un cilvēktiesību īstenošanas elements;

15. aicina starptautiskas organizācijas saskaņā ar savām īpašajām pilnvarām un pienākumiem nodrošināt, ka jebkurā to darbībā tiek sistemātiski ņemtas vērā kultūras tiesības un kultūru daudzveidība citās cilvēktiesībās, kā arī veicināt pārredzamu un efektīvu kopējo novērtējuma un uzraudzības mehānismu izstrādi;

16. aicina starptautisko sabiedrību izmantot izglītību kā līdzekli, lai apkarotu ar kultūru un tradīcijām saistīto sieviešu ģenitāliju izkropļošanas paražu, kas konkrētās kopienās tiek veikta kā daļa no ievešanas pieauguša cilvēka dzīvē un nosaka, vai meitene iederas kopienā vai nē;

17. atzīst, ka izglītībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu iespējas atstumtām un nepietiekami pārstāvētām sabiedrības grupām, jo īpaši sniedzot iespējas sievietēm un meitenēm; atzīst, ka pieeja izglītībai ir ne tikai daļa no cilvēktiesībām, bet arī ļauj īstenot citas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

Kultūru daudzveidība, attīstība un cilvēktiesības

18. atzīst, ka kultūru daudzveidība nav atdalāma no vispārējo cilvēktiesību ievērošanas un veicina nāciju attīstību;

19. aicina ĀKK un ES valstis saskaņā ar savām īpašajām pilnvarām un pienākumiem iekļaut savos tiesību aktos un praksē cilvēktiesības, kas ir atzītas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un nodrošināt, ka jebkurai personai, kas apgalvo, ka tās kultūras tiesības ir pārkāptas, ir pieejami efektīvi aizsardzības līdzekļi, tostarp tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

20. šajā saistībā atzīst, — lai arī visiem cilvēkiem ir tiesības uz kultūras izpausmēm, tostarp tiesības izbaudīt un attīstīt kultūras dzīvi un identitāti, kultūras tiesības drīkst tikt īstenotas tikai tiktāl, ciktāl tās nesāk pārkāpt citas cilvēktiesības; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nevienas tiesības nedrīkst īstenot uz citu tiesību vai īpašu spēkā esošo tiesību aktu rēķina vai pārkāpjot tos;

21. uzsver, ka kultūru daudzveidība būtu jāaizsargā un jāveicina, nodrošinot vārda, informācijas un saziņas brīvību un nepieļaujot diskrimināciju;

22. pauž bažas par pastāvīgi pieaugošo reliģiju un kultūru konfliktu skaitu, kas bieži izraisa asiņainus karus, kuros tiek pārkāptas cilvēktiesības un nogalināti daudzi cilvēki;

24/56 PV\1058673LV.doc

LV

23. atzīst, ka cilvēktiesībām, piemēram, ticības, reliģijas, uzskatu, pārliecības un vārda brīvībai, jo īpaši preses brīvībai, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvībai, ir liela nozīme kultūru daudzveidības veicināšanā un aizsargāšanā un ka cilvēktiesību ievērošanu veicina plurālistiska sabiedrība;

24. uzsver, ka katrs indivīds — neatkarīgi no valstu robežām — ir brīvs izvēlēties vai identificēties ar vienu vai vairākām kultūras kopienām, un mainīt šo lēmumu; turklāt uzsver, ka nevienu pret viņa gribu nevar piespiest identificēties ar kādu kultūras kopienu vai asimilēties tajā;

25. atzīst, ka ir dažādi politiskie pasākumi un konstitucionālie risinājumi kultūru daudzveidības nodrošināšanai;

26. īpaši uzsver, ka ir jānodrošina stingra sieviešu un vīriešu līdztiesības ievērošana un ka kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu ģenitāliju izkropļošanu, agrīnas un piespiedu laulības, pret dzimumu vērstu genocīdu, tostarp jaundzimušu meiteņu nogalināšanu, piespiedu abortus vai sieviešu dzimuma augļu iznīcināšanu, „goda aizstāvēšanas” noziegumu, atbilstošas izglītības liegšanu sievietēm, sieviešu komerciālu seksuālo izmantošanu un vardarbību ģimenē, nekad nevar pamatot ar jebkādiem politiskiem, sociāliem, reliģiskiem vai kultūras iemesliem vai ar populārām tradīcijām, un tādēļ šī prakse būtu jāaizliedz, un šādu aizliegumu pārkāpšana būtu smagi jāsoda saskaņā ar tiesību aktiem un tajos paredzēto kārtību; šajā saistībā norāda, ka sieviešu emancipācija un lielāka dzimumu līdztiesība nenoliedzami veicinās attīstību; uzsver arī to, ka ir svarīgi nodrošināt obligātu bērnu tiesību ievērošanu un ka visām ĀKK valstīm un ES dalībvalstīm ir stingri jāievēro Bērnu tiesību deklarācija;

27. aicina ES un ĀKK valstis, cieši sadarbojoties ar UNESCO un citām attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, ieviest labāk koordinētu pieeju, lai apkarotu apzinātu kultūras mantojuma iznīcināšanu, kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un kontrabandu;

28. īpaši uzsver, ka ir stingri jāaizstāv vispārējās bērnu tiesības, jo īpaši saistībā ar tādām problēmām kā konfliktos cietuši bērni vai bērnu darbs;

Starptautiska un reģionāla sadarbība un attīstības politika

29. uzsver, ka parlamentu deputātiem ir būtiska nozīme cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā; turklāt norāda, ka starpparlamentārās sanāksmes, piemēram, ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, palīdz veicināt iecietību un kultūru daudzveidību;

30. uzskata, ka, izveidojot jaunas struktūras ES un ĀKK valstu starpreliģiju dialogā, lai dalītos ar viedokļiem un paraugpraksi, tiktu radīts efektīvs mehānisms savstarpējas cieņas veicināšanai un tiktu uzlabota konfliktu pārvaldība reģionos, kurus skar reliģiska neiecietība un ekstrēmisms;

31. aicina ĀKK un ES valstis piešķirt vairāk resursu starptautiskai sadarbībai un jo īpaši uzlabot sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām;

PV\1058673LV.doc 25/56

LV

32. atgādina savu vēlmi panākt daudzpusējus risinājumus, ņemot vērā nedrošo situāciju pasaulē, milzīgo nabadzību un sociālo un ekonomisko netaisnību ĀKK un ES valstīs, kas traucē tautu un kultūru mierīgai līdzāspastāvēšanai un savstarpējai sapratnei;

33. atzīst starpkultūru dialoga un apmaiņas nozīmi, piemēram, daloties ar folkloru, mākslu un mantojumu, lai veicinātu līdzāspastāvēšanu un miera veidošanu starp valstīm un valstīs;

34. uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības iestādēm, ĀKK Padomei, ĀKK valstu grupas reģionālās integrācijas organizācijām un ANO ģenerālsekretāram.

ACP-EU/101.868/15/fin.

REZOLŪCIJA2 par finansējumu ieguldījumiem un tirdzniecībai, tostarp infrastruktūrai, ĀKK valstīs, izmantojot ES ieguldījumu apvienošanas mehānismu


– rīkojot sanāksmi 2015. gadā no 15.–17. jūnijam Suvā (Fidži),

– ņemot vērā Reglamenta 18. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū

2 Pieņēmusi ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 2015. gada 17. jūnijā

Suvā (Fidži).

26/56 PV\1058673LV.doc

LV

(„Kotonū nolīgums”)3, un jo īpaši tā 21. pantu, un Kotonū nolīguma pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā4,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju „Pārmaiņu programma — ES attīstības politikas nākotne”5,

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumu „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana. Pārmaiņu programma” (COM(2011)0637 –SEC(2011)1172 – SEC(2011)1173)6,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Privātā sektora lielāka nozīme iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā jaunattīstības valstīs” (COM(2014)0263),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Platformas finansējuma kombinēšanai ārējās sadarbības ietvaros paveikto laikā no tās izveides līdz 2014. gada jūlija beigām (COM(2014)0733),

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014 par ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti,

– ņemot vērā Eiropas Attīstības fonda ieguldījumu mehānismu un Eiropas Investīciju bankas piedāvāto atbalstu ĀKK valstīm,

– ņemot vērā ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fondu un ieguldījumu mehānismu Karību reģiona un Klusā okeāna valstīm,

– ņemot vērā ES platformu finansējuma kombinēšanai ārējās sadarbības ietvaros, ko vada Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 12. decembra sanāksmes secinājumus par finansējumu nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada,

– ņemot vērā Starpvaldību ekspertu komitejas ilgtspējīgas attīstības finansēšanas jautājumos ziņojumu,

– ņemot vērā ĀKK un ES 2014. gada 12. jūnija kopīgo deklarāciju par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada (ACP/84/025/14 Rev.5),

3 OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.4 OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.5 Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0386.6 http://eur-lex.europa.eu/legal-

content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX%3A52011DC0637&qid=1412922281378&from=EN.

PV\1058673LV.doc 27/56

LV

– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra kopsavilkuma ziņojumu par ilgtspējīgu attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada „Virzība uz cieņpilnu dzīvi, kas jāīsteno līdz 2030. gadam: nabadzības izskaušana, dzīves pārveidošana un planētas aizsardzība”7,

– ņemot vērā ANO Ekonomisko un sociālo lietu departamenta 2015. gada 21. janvāra neoficiālo dokumentu „Sagatavošanās process 3. Starptautiskajai konferencei par attīstības finansēšanu”8,

– ņemot vērā Atklāto darba grupu, kas 2013. gada 22. janvārī tika izveidota ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu Nr. 67/555 (A/67/L.48/rev.1),

– ņemot vērā ceturtajā ESAO Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti, kas no 2011. gada 29. novembra līdz 1. decembrim notika Pusanā, Korejas Republikā, pieņemto Pusanas partnerību efektīvai attīstības sadarbībai,

A. tā kā privātais sektors ir ne tikai svarīgs ekonomiskās izaugsmes, darbvietu veidošanas, preču un pakalpojumu sniegšanas, tirdzniecības un inovācijas faktors, bet arī nozīmīgs ārējā finansējuma avots, kā arī palīdz mobilizēt iekšējos resursus, kas ir nepieciešami jaunattīstības valstu finansiālo vajadzību apmierināšanai;

B. tā kā ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ir potenciāls veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā tas ir norādīts UNCTAD priekšlikumā par Sudānas ieguldījumu rīcības plānu, ar noteikumu, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek pareizi reglamentēti un sasaistīti ar konkrētiem uzlabojumiem valsts ekonomikā, kā arī saistībā ar tehnoloģiju nodošanu un apmācības iespēju radīšanu vietējam darbaspēkam, tostarp sievietēm un jauniešiem;

C. tā kā saskaņā ar ES mehānismiem īstenota apvienošana nozīmē tirgus (vai koncesiju) aizdevumu kombinēšanu ar dotācijām (vai dotāciju ekvivalentu) atkarībā no nepieciešamības, piemēram, tiešo ieguldījumu dotācijas, tehniskā palīdzība, procentu likmes subsīdijas un citi finanšu instrumenti, tostarp garantiju mehānismi ĀKK un ES attīstības sadarbībā;

D. tā kā Eiropas Komisija 2011. gada Pārmaiņu programmā bija paredzējusi, ka lielāka ES palīdzība tiks iegūta, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, tostarp dotāciju un aizdevumu apvienošanas mehānismus, un ka ES vairāk attīstīs apvienošanas mehānismus, lai palielinātu finansiālos resursus attīstībai, balstoties sekmīgā pieredzē, piemēram, Eiropas ieguldījumu mehānismos (Eiropas kaimiņattiecībām, Rietumbalkāniem, Latīņamerikai un Centrālāzijai) un ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fondā;

7 http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/69/700&Lang=E .8 http://www.un.org/esa/ffd/wp-content/uploads/2015/01/FfD_Elements-

paper_drafting-session.pdf.

28/56 PV\1058673LV.doc

LV

E. tā kā līdz šim reģionālo ieguldījumu mehānisms kopumā ir bijis efektīvs, taču nepieciešami papildu uzlabojumi tā izveidē un darbībā, piemēram, izstrādājot norādījumus un piedaloties ES platformā finansējuma kombinēšanai ārējās sadarbības ietvaros;

F. tā kā ES platforma finansējuma kombinēšanai ārējās sadarbības ietvaros, kurā ir iesaistīta Eiropas Komisija, dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas finanšu iestādes, darbojas kā nozīmīgs forums, sniedzot ieteikumus par apvienošanas mehānisma izmantošanu, lai vēl vairāk palielinātu apvienošanas mehānisma efektivitāti un iedarbīgumu;

G. tā kā ES īpaši koncentrējas uz apvienošanas sniegtajām iespējām, t. i., iespējām kombinēt dotācijas ar cita veida resursiem, piemēram, aizdevumiem, riska kapitālu vai pašu kapitālu;

H. tā kā apvienošanas mehānisms ir svarīgs instruments papildu resursu iegūšanai, lai attīstītu un palielinātu ES palīdzības ietekmi;

I. tā kā Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2014 par apvienošanas mehānisma izmantošanu tika secināts, — gandrīz pusē izskatīto projektu nebija pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka dotācijas bija pamatotas, turklāt daudzos gadījumos bija pazīmes, ka ieguldījumi tiktu veikti arī bez ES iesaistīšanās;

J. tā kā apvienošanas mehānismam būtu jāveicina ĀKK valstu vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās, nodrošinot pilnīgu atbildības principa ievērošanu;

K. tā kā Komisija pašlaik pēta iespējas paplašināt apvienošanas mehānismu jaunās jomās, piemēram, ilgtspējīgā lauksaimniecībā, sociālajā jomā un atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī veicināt tādu daudzu projektu īstenošanu, kuriem ir liela ietekme uz vietējā privātā sektora attīstību, piemēram, projektus, kas uzlabo MVU piekļuvi finansējumam, reģionālajos apvienošanas mehānismos paredzot īpašas iespējas privātajam sektoram;

L. tā kā Pusanas partnerība efektīvai attīstības sadarbībai iesaka izstrādāt inovatīvus finanšu mehānismus, lai lielāku privātā finansējuma daļu mobilizētu attīstības mērķu sasniegšanai;

M. tā kā ĀKK valstīm ir ierobežoti valsts resursi un milzīga nepieciešamība pēc ieguldījumu finansējuma;

N. tā kā ĀKK valstīm ir grūtības finansēt savu attīstību un piekļūt vietējam un starptautiskam privātajam kapitālam;

O. tā kā pašreizējā ekonomikas krīze ir nopietni ietekmējusi jaunietekmes un jaunattīstības valstis, tieši skarot to budžeta politiku un piekļuvi gan iestāžu, gan privātajam finansējumam, kas ir nepieciešams, lai īstenotu kapitālietilpīgus projektus un nodrošinātu pamatpakalpojumus;

PV\1058673LV.doc 29/56

LV

P. tā kā pašreizējais attīstības politikas finansējums pārsvarā tiek iegūts no privātā sektora; tā kā ar privāto finansējumu var papildināt, bet ne aizstāt ar publisko finansējumu;

Q. tā kā gan privātā, gan publiskā sektora iesaistīšanās var palīdzēt samazināt izmaksas, uzlabot efektivitāti, iedarbīgumu un valsts pakalpojumu kvalitāti un novērst negodīgus privatizācijas procesus;

R. tā kā attīstības finansēšana ir jāpiemēro mainīgajai situācijai pasaulē, un tā kā tādēļ būtu jāizstrādā un jāievieš jauni un atbilstoši inovatīvi finansēšanas instrumenti, piemēram, finanšu darījumu nodoklis un oglekļa dioksīda nodoklis starptautiskam gaisa un jūras transportam;

S. tā kā privātais finansējums nodrošina milzīgu potenciālu un ir galvenais ārējā finansējuma avots jaunattīstības valstīs, un tā kā šādām valstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izmantotu savas attiecīgās priekšrocības; tā kā attīstīto un jaunattīstības valstu fiskālo telpu faktiski ierobežo starptautisko ieguldītāju un finanšu tirgu prasības;

T. tā kā privātajiem ieguldījumiem nevajadzētu aizstāt oficiālo attīstības palīdzību, un tā kā publiskās un privātās partnerības (PPP), kuras finansē apvienošanas mehānisms, jebkuros apstākļos būtu jāsaskaņo ar uzņēmējvalsts attīstības plānu un vienlaikus jāmobilizē finansējums, izmantojot riska mazināšanu un riska dalīšanu;

U. tā kā attiecībā uz ģeopolitisko situāciju un attīstības stratēģiju ĀKK valstīm ir atšķirīgi riska profili un nav vienotas pieejas, un tā kā aizdevumu un dotāciju apvienošana nodrošina, ka projekti, kas varētu būt iespējami, bet nav pietiekami ienesīgi vai rada augstu risku, var piesaistīt privātus ieguldījumus,

1. atzīst, ka pareizi reglamentēti privāti ieguldījumi un finansējums jaunattīstības valstīs var sniegt papildu atbalstu vietējiem uzņēmumiem un ekonomikai, kā arī izveidot pienācīgas darbvietas; tādēļ uzskata, ka apvienošanas mehānisms būtu jāizmanto saskaņā ar skaidriem norādījumiem, lai piesaistītu publiskā sektora atbalstu tikai tiem ieguldījumiem privātajā sektorā, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu attīstībā un atbilst atbildīgas finansēšanas principiem;

2. aicina Eiropas Komisiju, kas ir paudusi vēlmi turpmākajos gados ievērojami paplašināt apvienošanas mehānismu, izmantojot ĀKK un ES sadarbību, lai īstenotu Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par apvienošanas mehānisma izmantošanu iekļautos ieteikumus un novērtētu aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānismu, jo īpaši saistībā ar attīstību un finansiālo papildināmību, pārredzamību un pārskatatbildību;

3. atzinīgi vērtē pašlaik īstenotos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ES apvienošanas mehānismu pārvaldību, kas ļaus maksimāli palielināt finansēto projektu ietekmi un papildināmību; uzsver, ka Eiropas Komisijai būtu jāturpina uzlabot ES dotāciju izlietošanas uzraudzība;

30/56 PV\1058673LV.doc

LV

4. uzskata, ka apvienošana ir progresīva un loģiska, ņemot vērā naudas līdzekļu daudzumu un aizdevumu un dotāciju attiecību, un norāda, ka šis mehānisms ļauj valstīm iegūt finansējumu, neiekļūstot pārāk lielās parādsaistībās;

5. norāda — iepriekšējā pieredze liecina, ka nepareizi noslēgti PPP līgumi var padziļināt valstu parādsaistības, jo publiskais sektors bieži ir neproporcionāli atbildīgs par finansiālajiem riskiem, lai gan peļņu lielākoties saņem privātais sektors; aicina sniegt plašāku tehnisko palīdzību partnervalstu valdībām, palīdzot izstrādāt atbilstošus reglamentējošos noteikumus par atbildīgu finansēšanu, tostarp izmaksu segšanu un ieguvumu sadalījumu;

6. norāda, ka dotāciju un aizdevumu apvienošanas mehānisms pārsvarā tiek izmantots enerģētikas, transporta, ūdensapgādes un IKT nozarē un tas būtu jāpaplašina, iekļaujot arī mikrouzņēmumus, mazus un vidējus uzņēmumus, lauksaimniecības un sociālo jomu;

7. norāda, ka apvienošanas mehānisms būtu vairāk jāizmanto projektos, kas var labāk veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi;

8. konstatē, ka apvienošanas mehānisms savā pašreizējā veidā paredz publisko dotāciju kombinēšanu ar aizdevumiem no finanšu iestādēm un citiem riska dalīšanas mehānismiem, ļaujot finansēt projektus, neskatoties uz budžeta ierobežojumiem finanšu krīzes laikā; uzsver, ka PPP nevajadzētu subsidēt ziemeļos darbojošos starptautiskos uzņēmumus, kam ir piekļuve citiem finansējuma avotiem;

9. uzskata, ka jebkurš lēmums veicināt PPP izmantošanu, jaunattīstības valstīs izmantojot apvienošanas mehānismu, būtu jābalsta vispārējā iesaistīto mehānismu novērtējumā un iepriekš gūtajā pieredzē; šajā saistībā uzsver, ka veiktajos pētījumos pierādīts — vairākums PPP nav balstīti spēcīgā ietekmes novērtējumā, un ir maz pierādījumu par to panākumiem attīstības jomā;

10. uzsver, ka attīstības aģentūrām ir jānodrošina, lai publiskais finansējums attīstībai tiktu izmantots jaunattīstības valstu vietējo ekonomikas tīklu atbalstam; īpaši uzsver, ka PPP būtu jāveicina vietējo mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu iespējas;

11. uzsver — lai optimizētu aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānisma potenciālu, šā apvienošanas mehānisma izmantošanai jāizveido pārredzamas procedūras, lai nodrošinātu, ka saņēmējvalstis un citas ieinteresētās personas īsteno efektīvu pārvaldību un apliecina ieinteresētību; uzskata, ka skaidras pārskatatbildības pamatā vajadzētu būt pārredzamai praksei;

12. uzsver, ka aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānisms neatrisina visas finansēšanas problēmas un automātiski nenodrošina ilgstošus rezultātus, kas atbilst saņēmējvalsts mērķiem, jo īpaši attiecībā uz sociālās jomas vajadzībām;šajā saistībā neiesaka izmantot koncesiju aizdevumus, lai finansētu sociālo jomu, piemēram, veselības un izglītības nozari, tāpēc ka tas var kavēt

PV\1058673LV.doc 31/56

LV

vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu — īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām; uzsver, ka nepietiekami publiskā atbalsta resursi saņēmējvalstīs būtu jākombinē ar publiskiem ieguldījumiem, no kuriem netiek plānota īstermiņa vai vidēja termiņa finansiālā peļņa;

13. uzsver — lai gan aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānismi sniedz finansiālus un nefinansiālus ieguvumus, tie var radīt arī ievērojamus riskus, kas ir saistīti ar ieinteresētību, parādsaistībām un alternatīvajām izmaksām, kā arī var rasties jautājumi par to efektivitāti un ietekmi, resursu papildināmību un tirgus izkropļošanu;

14. norāda, ka jaunattīstības valstīs pieeja finanšu un riska dalīšanas instrumentiem ir svarīgs nosacījums, lai aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānismi varētu darboties; tādēļ aicina sadarbībā ar Eiropas attīstības finansēšanas iestādēm, kā arī valstu un reģionālajām aģentūrām izveidot riska dalīšanas mehānismu, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus, jo īpaši atjaunojamās enerģijas, būvniecības, transporta un komunālo pakalpojumu jomā, kam ir raksturīgi lieli sākotnējie ieguldījumi, liels iespējamais risks un bieži arī starptautiska konkurence;

15. uzsver, ka ir svarīgi attīstīt PPP kā daļu no aizdevumu un dotāciju apvienošanas procesa un izveidot forumu politiskam dialogam un projektu koordinācijai starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, lai palīdzētu sasniegt attīstības un palīdzības efektivitātes mērķus, vienlaikus nodrošinot skaidru, stabilu un drošu vidi, labu pārvaldību un efektīvu strīdu izšķiršanu;

16. mudina ĀKK valstis stiprināt tiesisko regulējumu, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu PPP ar apvienošanas mehānismu;

17. uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju ĀKK un ES Ministru padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropadomei, Āfrikas Savienībai, Panāfrikas parlamentam, reģionālajiem un valstu parlamentiem, reģionālajām organizācijām, kas saistītas ar ĀKK valstīm un Eiropas Investīciju bankai.

32/56 PV\1058673LV.doc

LV

ACP-EU/101.756/15/fin.

REZOLŪCIJA9 par problēmām un iespējām izglītības un arodmācību mērķu sasniegšanā ĀKK valstīs

ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja

rīkojot sanāksmi 2015. gadā no 15.–17. jūnijam Suvā (Fidži),

ņemot vērā Reglamenta 18. panta 1. punktu,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā10, pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā11 un otro reizi grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā 12(„Kotonū nolīgums”), un jo īpaši tā 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas paredz izglītības un apmācības uzlabošanu visos līmeņos,

ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), jo īpaši 2.A mērķi, kas paredz nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību, un 3.A mērķi, kas paredz izskaust dzimumu nevienlīdzību pamatizglītībā un vidējā izglītībā, vēlams, līdz 2005. gadam un visos izglītības līmeņos — ne vēlāk kā 2015. gadā,

9 Pieņēmusi ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 2015. gada 17. jūnijā Suvā (Fidži).10 OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.11 OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.12 OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

PV\1058673LV.doc 33/56

LV

ņemot vērā UNESCO Konvenciju pret diskrimināciju izglītībā,

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par ES 2011. gada ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību13,

ņemot vērā kustības „Izglītība visiem” uzsākšanu Čomtīenā (Taizeme) un Deklarācijas par izglītību visiem parakstīšanu 1990. gada 9. martā,

ņemot vērā Pasaules izglītības forumā, kas notika Dakarā (Senegāla) 2000. gada 28. aprīlī, pieņemtos kustības „Izglītība visiem” mērķus,

ņemot vērā Riodežaneiero 2012. gada 20. jūnijā notikušās ANO konferences par ilgtspējīgu attīstību (Rio+22) „Nākotne, kādu vēlamies” secinājumus,

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2012. gada septembrī izsludināto globālo piecu gadu iniciatīvu „Izglītība pirmajā vietā”,

ņemot vērā UNESCO un UNICEF 2013. gada septembrī publicēto ziņojumu par globālo tematisko apspriešanos par izglītību attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada,

ņemot vērā Muskatā (Omāna) 2014. gada 14. maijā notikušajā globālās kustības „Izglītību visiem” sanāksmē pieņemto Muskatas vienošanos,

ņemot vērā ANO īpašā referenta tiesību uz izglītību jautājumos Kishore Singh2014. gada 24. septembra ziņojumu,

ņemot vērā Āfrikas Savienības 2007. gada 31. maija dokumentu par stratēģiju tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības veicināšanai Āfrikā,

ņemot vērā Sociālo lietu un vides komitejas ziņojumu (ACP-EU/101.717/14/fin.),

A. tā kā Kotonū nolīgumā ir aicināts pievērst īpašu uzmanību pienācīga izdevumu līmeņa nodrošināšanai sociālajās jomās, tostarp uzlabot izglītību un apmācību visos līmeņos, sekmējot terciārajā izglītības līmenī iegūto kvalifikāciju atzīšanu, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izglītībai, tostarp izglītībai un apmācībai, kuru sniedz tiešsaistē vai izmantojot citus neierastus veidus, un veidot tehnisko nodrošinājumu un prasmes;

B. tā kā globālā kustība „Izglītība visiem”, kas tika uzsākta 1990. gadā Čomtīenā un atkārtoti apstiprināta Dakarā 2000. gadā, pēdējo desmitgažu laikā ir bijusi nozīmīgākais ieguldījums izglītībā un ir palīdzējusi virzīt būtisku progresu izglītības jomā;

13 OV C 72 E, 11.3.2014., 21. lpp.

34/56 PV\1058673LV.doc

LV

C. tā kā globālās piecu gadu iniciatīvas „Izglītība visiem” mērķis ir paātrināt kustības „Izglītība visiem” mērķu un ar izglītību saistīto TAM sasniegšanu, jo īpaši, lai 2015. gadā, programmas pēdējā posmā, apvienotu dažādus dalībniekus un sociālās, politiskās un attīstības programmās iekļautu kvalitatīvu, atbilstošu un pārmaiņas radošu izglītību, kā arī lai palīdzētu iegūt izglītībai nepieciešamo finansējumu, īstenojot globālus aizstāvības centienus;

D. tā kā kustības „Izglītība visiem” rīcības programma un ar izglītību saistītie TAM līdz 2015. gadam, visticamāk, netiks sasniegti, un tā kā ir jāatzīst, ka kustības „Izglītība visiem” rīcības programma joprojām ir aktuāla, jo īpaši tās seši mērķi, kas aptver visus pamatizglītības aspektus, sākot no agrīnās pirmskolas izglītības un pieaugušo rakstpratības līdz izglītības kvalitātei;

E. tā kā ir saistība starp valsts ekonomikas, sociālās, kultūras un politiskās attīstības līmeni un to, kādā ziņā valsts spēj sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un kustības „Izglītību visiem” mērķus; tā kā, uzlabojot izglītības pieejamību un sniegtās izglītības līmeni visiem jauniešiem, jo īpaši meitenēm un jauniešiem ar invaliditāti, var sekmēt gan iepriekš minēto mērķu, gan citu attīstības mērķu sasniegšanu;

F. tā kā vairāk nekā 57 miljoniem bērnu un 69 miljoniem pusaudžu joprojām nav pieejas efektīvai pamatizglītībai; tā kā 2011. gadā aptuveni 774 miljoniem pieaugušo, no kuriem gandrīz divas trešdaļas bija sievietes, bija analfabēti un vismaz 250 miljoni bērnu nespēja lasīt, rakstīt vai veikt vienkāršus rēķināšanas uzdevumus pat pēc tam, kad vismaz četrus gadus bija pavadījuši skolā;

G. tā kā formālās izglītības nepabeigšana, nepietiekama pamatprasmju apguve un sliktā izglītības kvalitāte un izglītības nebūtiskums ir nopietnas problēmas un tā kā visos izglītības līmeņos ir pastāvīgi vērojama nevienlīdzība attiecībā uz izglītības pieejamību, līdzdalību un mācību rezultātiem, no kā īpaši cieš neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un minoritātes;

H. tā kā ANO īpašā referenta 2014. gada ziņojumā par tiesībām uz izglītību ir minēts, ka, pastiprinoties privatizācijai izglītības jomā, var saasināties nošķirtība un atstumtība un ka tādējādi tiek sekmēta nevienlīdzība, kas ietekmē izglītības pieejamību neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, piemēram, meitenēm, bērniem ar invaliditāti un etniskajām minoritātēm, un tādējādi sabiedrībā turpina veidoties arvien plašāka nevienlīdzība;

I. tā kā atbilstīga piekļuves aprīkojuma trūkums mācību iestādēs liedz cilvēkiem ar invaliditāti īstenot savas pamattiesības uz izglītību;

J. tā kā dzimumu nevienlīdzība izglītības jomā ir īpaši satraucošs jautājums, jo līdz 2011. gadam tikai 60 % valstu bija panākušas dzimumu līdztiesību pamatizglītības līmenī un tikai 38 % valstu — vidējās izglītības līmenī;

K. tā kā daudzās ĀKK valstīs ir nopietns finanšu resursu trūkums izglītības un arodapmācības vajadzībām gan valstu, gan starptautiskā nozares līmenī, un tas

PV\1058673LV.doc 35/56

LV

nopietni kavē virzību uz kvalitatīvas izglītības vispārējas pieejamības nodrošināšanu;

L. tā kā iekļaujoša un visiem pieejama kvalitatīva formālā izglītība un ikdienēja mācīšanās ir būtisks faktors, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību un radītu iespējas atstumtām un nepietiekami pārstāvētām iedzīvotāju grupām, īpaši sievietēm un meitenēm, tādējādi atbalstot aktīvu pilsoniskumu, atvērtu un dinamisku publisko jomu un demokrātiskās pārvaldības uzlabošanu;

M. tā kā iespēju radīšana sievietēm un meitenēm, izmantojot izglītību, ir būtiska, lai cīnītos pret dzimumu nevienlīdzību sabiedrībā, un tam vajadzētu būt galvenajam elementam ĀKK valstu izglītības politikā; tā kā, no otras puses, izglītības nepieejamības dēļ sievietes un meitenes ir nepietiekami pārstāvētas publiskajā, sociālajā un politiskajā jomā;

N. tā kā dažās ĀKK valstīs, īpaši Nigērijā, Kenijā un to kaimiņvalstīs, palielinās pret bērniem un mācību iestāžu darbiniekiem vērsta vardarbība un uzbrukumi;

O. tā kā kopš kustības „Izglītība visiem” mērķu un Tūkstošgades attīstības mērķu pieņemšanas ir norisinājušās būtiskas sociāli ekonomiskas un demogrāfiskas pārmaiņas, un mainās prasības attiecībā uz zināšanu, prasmju un kompetenču veidu un līmeni, kas nepieciešams uz zināšanām balstītai ekonomikai;

P. tā kā jauniešiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme saistībā ar nākamās paaudzes ilgtspējīgas attīstības mērķiem, īpaši attiecībā uz iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes panākšanu, pilnīgas un racionālas nodarbinātības sasniegšanu un pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem;

Q. tā kā intelektuālā darbaspēka emigrācija ĀKK valstu ekonomikai rada būtiskas problēmas, kuras tās nevar atrisināt ar saviem ierobežotajiem resursiem;

R. tā kā izglītībai var būt būtiska nozīme ne tikai vides ilgtspējas, veselības un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā un vispārējo TAM sasniegšanā, bet arī miera veidošanā; tā kā izglītība, iespējams, labāk par jebkuru citu jomu var nodrošināt labi redzamas sākotnējās „miera dividendes”, no kurām var būt atkarīga miera nolīgumu darbība; tā kā iekļaujošas izglītības sistēmas var veicināt ilgtspējīgu un vienlīdzīgu ekonomikas attīstību, un, ja izglītības sistēmas ir veidotas tā, lai veicinātu savstarpēju sapratni, iecietību un cieņu, tās var mazināt sabiedrības vēlmi uzsākt vardarbīgus konfliktus;

S. tā kā izglītības sistēmai (skolām, skolotājiem, universitātēm un vadībai) jābūt elastīgai un jādarbojas ar pārliecību, izmantojot metodes, ar kurām tiek risinātas gan parastas, gan ārkārtējas problēmas, un tai ir jābūt saistītai ar stabilu ģimenes vidi; tā kā ģimenei ir būtiska nozīme vērtību un prasmju attīstībai visa mūža garumā, jo īpaši bērnībā;

T. tā kā ĀKK valstīs ir nepieciešams nodrošināt tādas izglītības sistēmas, kurās ievērota šo valstu kultūra un tradīcijas un kuras vērstas uz efektīvu inovācijas un

36/56 PV\1058673LV.doc

LV

tradīciju mijiedarbību, nodrošinot, ka pašu ĀKK valstu mācībspēki tiek izglītoti tā, lai spētu iemācīt un saglabāt attiecīgajām valstīm raksturīgās iezīmes;

U. tā kā sadrumstalotības, pārvaldes struktūru vājo spēju, saiknes trūkuma ar darba tirgu, mācībspēku zemās kvalifikācijas un sliktās infrastruktūras dēļ arodapmācība nespēj nodrošināt cilvēkiem nepieciešamo spēju pilnībā izvērst spējas un izmantot sociālās un nodarbinātības iespējas;

V. tā kā EDULINK un ĀKK un ES zinātnes un tehnoloģiju programmas augstākās izglītības un pētniecības jomā, kas paredzētas 10. EAF un ko finansē ES un īsteno ĀKK sekretariāts, ir izcils pamats sadarbībai izglītības un tehniskās sagatavošanas jomā;

W. tā kā, lai panāktu izglītības uzlabošanos, ir nepieciešami attiecīgi kvalificēti skolotāji un pasniedzēji; tā kā visas valstis būtu jāmudina aktīvi atbalstīt struktūras, kas nepieciešamas, lai mācībspēkiem nodrošinātu mūžizglītību, jo tas ir viens no galvenajiem faktoriem, no kā atkarīga izglītības līmeņa uzlabošana;

X. tā kā ilgtspējīga izglītības organizācija, finansēšana un pārvaldība var palīdzēt valstīm sasniegt to ekonomiskos un sociālos mērķus;

Y. tā kā privātais sektors var nodrošināt vērtīgu ieguldījumu izglītībā, ne tikai finansējot augstākās izglītības iestādes, bet arī sekmējot inovāciju un veicinot uzņēmējdarbību ĀKK valstīs;

Z. tā kā izglītība ir nešķirami saistīta ar sociālo iekļautību un aktīvu pilsoniskumu;

AA. tā kā, savstarpēji saskaņojot privātā sektora vajadzības ar jauniešiem sniegto apmācību, ir iespējams īstenot divus svarīgus mērķus: panākt darba iespējas jauniešiem un ĀKK valstu ekonomikas izaugsmi,

1. atzīst, ka ĀKK ir ārkārtīgi vajadzīga jauna, uz nākotni vērsta rīcības programma izglītības un apmācības jomā, kura tiecas darboties dziļāk un plašāk, pārsniedzot pašreizējos mērķus, kā arī sniedz cilvēkiem izpratni, kompetences un vērtības, kas nepieciešamas, lai stātos pretī daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsu sabiedrība un ekonomika;

2. uzsver daudzās priekšrocības, ko nodrošina ieguldījumi kvalitatīvā aroda apguvē, proti, tiek pilnveidotas profesionālās prasmes, attīstīta profesionālā identitāte un paveras vairāk nodarbinātības iespēju;

3. atzīst, ka izglītība ir kopīga ģimeņu un skolu atbildība, un aicina pieņemt ģimeņu atbalstam nepieciešamos pasākumus, lai tās varētu īstenot savas izglītojošās funkcijas;

4. prasa ĀKK valstīm izskaust bērnu darbu un uzlabot izglītību, paplašinot skolu pieejamību, paaugstinot mācību kvalitāti un samazinot mācību izmaksas;

PV\1058673LV.doc 37/56

LV

5. mudina ĀKK valstis nodrošināt otrās iespējas izglītības programmas, lai cilvēki, kam tas ir nepieciešams, varētu apgūt rakstpratību un rēķinpratību, kā arī dzīvei nepieciešamās pamatprasmes;

6. atgādina, ka izglītībai ir izšķirīga nozīme, lai līdzsvarotu nākotnes izredzes bērniem no dažādām ģimenēm un atšķirīgiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem; prasa pilnībā īstenot visus sešus kustības „Izglītība visiem” mērķus pamatizglītības sākumposmā, paplašinot un uzlabojot vispusīgu agrīno pirmsskolas aprūpi un izglītību, īpaši neaizsargātākajiem un nelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bērniem, un nodrošinot, ka visiem bērniem, īpaši meitenēm, bērniem sarežģītos apstākļos un etnisko minoritāšu bērniem, ir pieejama bezmaksas obligāta, kvalitatīva sākumskolas izglītība un ka viņi iegūst šo izglītību;

7. aicina apmierināt visu jauniešu un pieaugušo izglītības vajadzības, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi piemērotām mācību programmām un dzīvē noderīgu pamatprasmju apguves programmām, nosakot mērķi par 50 % uzlabot pieaugušo, īpaši sieviešu, cilvēku ar īpašām izglītības vajadzībām, nomadu grupu, pārvietotu personu, bēgļu un citu neaizsargātu iedzīvotāju grupu, rakstpratības līmeni un nodrošināt vienlīdzīgu pamatizglītības un tālākizglītības pieejamību visiem pieaugušajiem;

8. aicina izskaust dzimumu nevienlīdzību visu līmeņu izglītības ieguvē, orientējoties uz to, lai meitenēm tiktu nodrošināta pilnīga un vienlīdzīga kvalitatīvas izglītības pieejamība un lai viņas iegūtu šo izglītību; aicina ĀKK valstis risināt tādus jautājumus kā neatbilstoši sanitārie standarti un neapmierinoša higiēnas līdzekļu nodrošināšana, jo šis faktors var īpaši ietekmēt to, cik daudz pubertātes vecumu sasniegušu meiteņu priekšlaicīgi pārtrauc mācības;

9. prasa uzlabot visus izglītības kvalitātes aspektus un nodrošināt to izcilību, lai visi iedzīvotāji sasniegtu atzītus un izmērāmus mācību rezultātus, jo īpaši rakstpratībā, rēķinpratībā un dzīvei nepieciešamo pamatprasmju apguvē, kam ir sevišķi svarīga nozīme, lai īstenotu SDO programmā, kura attiecas uz pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, izvirzītos stratēģiskos mērķus; prasa ieviest sociālos rādītājus gūto rezultātu noteikšanai;

10. prasa ĀKK valstīm censties panākt ilgtspējīgu, vienlīdzīgu un pašpaļāvīgu ekonomikas attīstību, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kvalitatīvas un vienlīdzīgi pieejamas izglītības, pieaugušo rakstpratības, mūžizglītības un prasmju apguves visiem šo valstu iedzīvotājiem; tāpat uzsver nepieciešamību piemērotāk pielāgot vidējās izglītības saturu darba tirgus vajadzībām; īpaši prasa, lai tehniskajā un profesionālajā izglītībā un apmācībā tiktu mērķtiecīgi virzītas Subsahāras Āfrikas neformālā sektora vajadzības un ierobežojumi, tā nodrošinot ieguvumus visai tautsaimniecībai, nevis pārsvarā pievēršot uzmanību tikai apmācībai mūsdienu rūpniecības nozares vajadzībām;

38/56 PV\1058673LV.doc

LV

11. uzsver, ka ieguldījumiem izglītībā un apmācībā ir būtiska nozīme, lai uzlabotu nākotnes izredzes, nodrošinātu svarīgākās kompetences un jaunas prasmes, kas pavērs iedzīvotājiem jaunas iespējas un arī veidos pamatu noturīgai ekonomikas un sabiedrības attīstībai; uzsver, ka jaunas valodu apguves stratēģijas izveide, kas vērsta uz vispārējo zināšanu uzlabošanu konkrētās kompetenču jomās, sekmēs studentu mobilitāti;

12. prasa noteikt izglītību kā atsevišķu mērķi plašākā attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada un kā vispārēju mērķi noteikt visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgi pieejamas, iekļaujošas, kvalitatīvas izglītības un mūžizglītības nodrošināšanu laikposmam līdz 2030. gadam; šajā saistībā norāda, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai būs liela nozīme, lai nodrošinātu, ka jauniešiem un pieaugušajiem ir dzīvei un pienācīgas kvalitātes darbam nepieciešamās prasmes;

13. aicina ĀKK valstis īstenot „2013. gada Inčhonas izglītības deklarāciju: virzība uz iekļaujošu un vienlīdzīgi pieejamu izglītību un mūžizglītību” un plānoto rīcības pamatplānu, kas ANO Īpašajā samitā 2015. gada septembrī Ņujorkā tiks pieņemts kā ceturtais ilgtspējīgas attīstības mērķu kopums;

14. aicina ĀKK valstis izstrādāt dažādas inovatīvas stratēģijas, kā kopumā uzlabot skolotāju izglītības programmas un jo īpaši skolotāju dzīves apstākļus un nodrošināt skolotāju ilgstošu palikšanu skolās;

15. aicina ĀKK valstis pievērst pienācīgu uzmanību tādiem profesionālo izglītību un apmācību papildinošiem mācību priekšmetiem kā informācijas tehnoloģijas, sabiedrības mācība, māksla un fiziskā audzināšana un veikt nepieciešamos uzlabojumus to programmās;

16. aicina ĀKK valstis mudināt privāto sektoru īstenot savu uzdevumu izglītības un profesionālās izglītības un apmācības attīstībā;

17. aicina ĀKK valstis pievērsties jautājumam par lauku iedzīvotāju, nelabvēlīgos apstākļos esošu, grūti sasniedzamu un atstumtu iedzīvotāju grupu taisnīgām iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību, profesionālo apmācību un tehnisko sagatavotību, šajā nolūkā paredzot dažādas stimulu sistēmas un citas atbilstošas stratēģijas;

18. aicina ĀKK valstis pamatizglītības un vidējās izglītības programmās ievērot kultūras, morālās un reliģiskās vērtības, kā arī citas vērtības, piemēram, pašpaļāvību un neatkarīgu domāšanu, un cīnīties pret ikvienu radikalizācijas izpausmi gan no mācībspēku puses, gan no ārējiem avotiem;

19. prasa, lai ĀKK valstu izglītības programmās būtu paredzēts risināt kopīgās ar izglītību saistītās problēmas, īstenojot reģionālu integrāciju un sadarbību, īpaši augstākajā izglītībā, tehniskajā izglītībā un arodapmācībā;

PV\1058673LV.doc 39/56

LV

20. prasa ĀKK valstīs īstenot tālredzīgu sociālo un vides pieeju izglītības un apmācības programmās, kurās būtu pievērsta uzmanība tam, ka ir nepieciešama izglītība ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kā arī IKT un jauno tehnoloģiju jomā; aicina ĀKK valstis izstrādāt stratēģijas un veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības izglītībā, jo īpaši attiecībā uz sociālo uzņēmējdarbību, ārpusskolas izglītību un ikdienējo mācīšanos;

21. mudina visas valstis aktīvi atbalstīt struktūras, kas nepieciešamas, lai mācībspēkiem nodrošinātu mūžizglītību, jo tas ir galvenais faktors, no kā atkarīga izglītības līmeņa uzlabošana;

22. atzīst, ka, izstrādājot izglītības programmas, ir jāņem vērā tādas sarežģītas situācijas kā pandēmijas, dabas katastrofas, konflikti vai pēckonflikta apstākļi, un ka kopumā visi iedzīvotāji, taču jo īpaši bērni un jaunieši, ir jāsagatavo atjaunošanas, miera veidošanas un izlīguma panākšanas pasākumiem;

23. aicina valdības veicināt valsts politikas pasākumus, kas paredzēti izglītības programmu, tostarp arī mākslas izglītības un humanitāro zinātņu programmu, pielāgošanai vietējās tautsaimniecības ekonomiskajām un rūpnieciskajām vajadzībām;

24. uzsver — pielāgojot izglītības programmas ekonomiskajai situācijai un darba tirgus vajadzībām, būtu iespējams nodrošināt lielākas darba izredzes un personiskās izaugsmes iespējas, kā arī ekonomikas izaugsmi; šajā saistībā uzsver, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai ir svarīga nozīme valsts attīstībā un indivīdu sagatavošanā darba tirgum, mācot viņiem prasmes un kompetences, kas ir nepieciešamas ekonomiskajai konkurētspējai;

25. prasa aizsargāt un atzīt mācībspēku nozīmi un viņu darba vērtību;

26. prasa izveidot ilgtspējīgu tehniskās izglītības un arodapmācības infrastruktūru, lai virzītos uz mērķi „augsti kvalificēti iedzīvotāji īsteno labu pāreju no mācībām uz darba tirgu”, un iekļaut valstu prasmju stratēģijās skolotāju apmācības programmas, kurās būtu iesaistīti rūpniecības nozares pārstāvji, lai tādējādi nodrošinātu, ka šajās programmās tiek integrēti uzņēmējdarbības aspekti, kā arī iekļaut jaunās tehnoloģijas; uzskata, ka, attīstot starptautiski konkurētspējīgu darba tirgu, ir jāievēro cilvēka cieņa; atzīst publiskā un privātā sektora partnerības pieaugošo nozīmi izglītības vispārējo mērķu sasniegšanā;

27. lai veicinātu pāreju no izglītības uz darba tirgu, prasa pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai, ņemot vērā ĀKK valstīm raksturīgās ekonomiskās struktūras, uzsverot mazo uzņēmumu, tostarp arī ģimenes uzņēmumu, nozīmi un meklējot novatoriskus veidus, kā tiem saglabāt vietējās tradīcijas un savai valstij raksturīgās iezīmes;

28. aicina ES un ĀKK valstu valdības apsvērt iespējas ieviest sistēmas, kas veicina pārrobežu sadarbību gan reģionālā līmenī, gan kopīgi ar ES dalībvalstīm, un īstenot skolotāju apmaiņas programmas, lai iepazītu paraugpraksi un palīdzētu

40/56 PV\1058673LV.doc

LV

valstī noturēt prasmīgu darbaspēku, tādējādi pievēršoties intelektuālā darbaspēka emigrācijas jautājumam;

29. norāda, ka izglītībai un arodapmācībai ir potenciāls dot atstumtajām iedzīvotāju grupām iespēju atgriezties izglītības vidē; uzsver, ka ārpusskolas apmācība, kura orientēta uz darba vidi un cieši saistīta ar vietējo darba tirgu un kurā formālā izglītība ir apvienota ar ikdienēju mācīšanos, var būt pieņemama alternatīva tiem mācību procesa dalībniekiem, kurus mazāk interesē akadēmiskā vide;

30. prasa iekļaut valstu izglītības un apmācības stratēģijās pasākumus intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanai, tostarp paredzot pienācīgus stimulus atalgojuma un mājokļa izpratnē, kā arī citus finansiālus stimulus, lai tādējādi mudinātu kvalificētus mācībspēkus un arodizglītības programmu audzēkņus palikt izcelsmes valstī vai atgriezties turp, lai dotu ieguldījumu savas valsts sabiedrībai un ekonomikai, nevis atsaukties ārvalstu vilinājumam un strādāt attīstītajās valstīs, un prasa ĀKK un ES partnerībai, lai tā palīdzētu mazināt šīs problēmas ietekmi ĀKK valstīs;

31. atzīst nepieciešamību rast papildu finansējumu, lai attīstītu valsts nodrošināto izglītību ĀKK valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, kur ir nepieciešams izvērst vidusskolas izglītību, nodrošināt kompensējošas programmas tiem, kas nav pabeiguši sākumskolu, reaģēt uz pastāvīgo un straujo iedzīvotāju skaita palielināšanos un risināt izglītības kvalitātes un atbilstības jautājumus; atzīst, ka valstīs, kurās ekonomika savā ziņā balstās uz lauku apgabaliem, kas rada ļoti mazu nodokļu bāzi, ir sarežģīti palielināt valdības ieņēmumus, izmantojot nodokļus; tādēļ aicina ES pastiprināt sadarbību ar ĀKK valstīm nodokļujautājumos, lai tās varētu uzlabot publisko līdzekļu mobilizāciju; šajā saistībā aicina arī ES uzņemties vadošo lomu nodokļu nemaksāšanas un nodokļu apiešanas apkarošanā, nodrošināt nodokļu uzlikšanas tiesību taisnīgu sadalījumu, vienlaikus risinot sarunas par nodokļu un ieguldījumu nolīgumiem, un ļaut ĀKK valstīm piemērot nodokļus izejvielu eksportam utt., lai tās varētu paplašināt savas fiskālās iespējas nolūkā palielināt izglītībai atvēlētos līdzekļus publiskajos budžetos;

32. aicina ĀKK valstis iezīmēt daļu valsts budžeta pamatizglītības un vidējās izglītības vajadzībām;

33. nosoda jebkādas darbības, kuru mērķis ir neļaut bērniem apmeklēt skolas, jo īpaši teroristiskās darbības, ko veic grupējums Boko Haram (tiešais tulkojums — „Rietumu izglītība ir aizliegta”), tāpēc ka tā galvenais mērķis ir iznīcināt bērnu, īpaši meiteņu, izglītības iespējas Ziemeļnigērijā un kaimiņvalstīs šajā reģionā, kur šis grupējums paplašina savu darbību; pauž nožēlu par cilvēku dzīvībām, kas tika zaudētas teroristu uzbrukumā Garisas universitātei Kenijā, un aicina īstenot starptautiskus saskaņotus pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret šo postu un visiem terorisma veidiem, lai aizstāvētu tiesības uz izglītību;

PV\1058673LV.doc 41/56

LV

34. norāda, ka, ņemot vērā skolu trūkumu, skolotāju nepietiekamo apmācību un novecojušās mācību programmas un aprīkojumu — faktorus, kas jau ir noveduši pie vidusskolas izglītības kvalitātes un atbilstības pasliktināšanās Subsahāras Āfrikā —, tādi pieprasījuma ierobežojumi kā nespēja samaksāt mācību maksu, ir padarījuši jo īpaši vidusskolas izglītību nepieejamu daudziem iedzīvotāju segmentiem; atzīst, ka valsts nodrošinātās izglītības ierobežotā finansējuma kontekstā no privātiem līdzekļu avotiem finansētu iestāžu sniegtā izglītība un apmācība var atvieglot izmaksas; tomēr norāda uz risku, ka var palielināties nevienlīdzība starp nabadzīgi finansētām valsts skolām, kas galveno uzmanību pievērš lauku apvidiem un ģimenēm ar nelieliem ienākumiem, un privātām skolām, kuras apkalpo turīgākas ģimenes pilsētās; tādēļ brīdina ĀKK valstis nepieļaut divu dažādu tempu veidošanos izglītības sistēmā, ņemot vērā, ka privātā finansējuma piesaistīšana rada nevienlīdzības palielināšanās risku, un aicina noteikt publisko finansējumu par prioritāti; aicina ES palielināt atbalstu valsts nodrošinātajai vidusskolas izglītībai gan akadēmiskās, gan arī tehniskās izglītības un profesionālās apmācības ziņā;

35. uzteic ES un ĀKK iestāžu darbu EDULINK un ĀKK zinātnes un tehnoloģiju programmu īstenošanā un prasa, lai šajās iniciatīvās gūtā pieredze 11. EAF tiktu plašāk piemērota citās izglītības, arodapmācības un tehniskās izglītības jomās;

36. mudina ĀKK valstu valdības prioritizēt izglītību kā plānošanas procesa vienu no galvenajām nozarēm ar valsts, reģionālajiem un ĀKK valstu iekšējiem piešķīrumiem saistīto 11. EAF dokumentu sagatavošanā un prasa visās attīstības sadarbības jomās kā svarīgu jautājumu iekļaut pamatizglītību;

37. aicina ĀKK valstu augstākās izglītības iestādes aktīvi piedalīties ES Erasmus+ programmās, jo īpaši attiecībā uz veiktspējas palielināšanas projektiem, kuru mērķis ir attīstīt un reformēt augstākās izglītības iestādes un sistēmas, uzlabojot to kvalitāti un atbilstību, kā arī veicinot reģionālo sadarbību un palielinot konverģenci;

38. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu reformēt jaunattīstības valstīm paredzētās profesionālās izglītības un apmācības programmas, kā arī citus ar profesionālo izglītību un apmācību saistītus projektus, lai ieviestu jaunu stratēģiju, kas balstīta uz zināšanām un darba tirgus situācijas izpratni, publiskā un privātā sektora partnerību un labāku pārvaldību, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuriem būtu jāsaglabā ĀKK valstīm raksturīgās īpašās iezīmes un vērtības, vienlaikus saudzējot vidi un nodrošinot kvalitatīvas darbvietas tā, lai iespējas darba tirgū būtu vienlīdzīgas abiem dzimumiem;

39. aicina ar izglītības nozares un darba tirgus pastāvīgas mijiedarbības palīdzību īstenot projektus, kuru mērķis būtu darbvietu radīšana;

40. uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju ĀKK un ES Ministru padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomes

42/56 PV\1058673LV.doc

LV

prezidentūrai, Āfrikas Savienībai, Panāfrikas parlamentam, UNESCO un ANO Bērnu fondam.

ACP-EU/101.877/15/fin.

PV\1058673LV.doc 43/56

LV

REZOLŪCIJA14 par dabas katastrofu Vanuatu (un kaimiņvalstīs) — turpmākā rīcība, tostarp reģionālā sadarbība



– ņemot vērā ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts Kotonū2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 22. jūnijā (Kotonū nolīgums), un jo īpaši tā 32. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. un 214. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu,

– ņemot vērā 2005. gada 20. decembra Eiropas konsensu attīstības jomā,

– ņemot vērā 2007. gada 18. decembra Eiropas konsensu par humāno palīdzību,

− ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

− ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, ar ko tika noteikti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus kā kritērijus nabadzības novēršanai kopīgi noteica starptautiskā sabiedrība,

− ņemot vērā dokumentu „Hjogo rīcības pamatplāns 2005.–2015. gadam: Veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām”, kas tika pieņemts Pasaules konferencē par katastrofu samazināšanu, kura norisinājās 2005. gada janvārī Kobē, Hjogo (Japāna),

– ņemot vērā Sendai Katastrofu riska mazināšanas pamatprogrammu 2015.–2030. gadam, ko pieņēma ANO Pasaules konferencē par katastrofu samazināšanu, kura norisinājās 2015. gada 14.–18. martam Sendai (Japāna),

− ņemot vērā Niue Deklarāciju par klimata pārmaiņām, ko pieņēma Klusā okeāna salu foruma samitā, kas norisinājās 2008. gada 19. augustā Aloftā (Niue); ņemot vērā Klusā okeāna salu foruma valstu un Eiropas Savienības 2008. gada 7. novembra deklarāciju par klimata pārmaiņām un stratēģiju Klusā okeāna reģionam, ko 2014. gada maijā Paulau pieņēma Klusā okeāna salu foruma vadītāji,

14 Pieņēmusi ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 2015. gada 17. jūnijā Suvā

(Fidži).

44/56 PV\1058673LV.doc

LV

− ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par starptautisko stratēģiju katastrofu samazināšanai un 2014. gada 14. novembra rezolūciju par mazo salu jaunattīstības valstu paātrināto rīcības veidu (SAMOA) plānu,

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 29. maija paziņojumu „ES attiecības ar Klusā okeāna salām — stratēģija nostiprinātām partnerattiecībām” (COM(2006)0248) un Komisijas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu „Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā” (JOIN(2012)006),

− ņemot vērā Komisijas 2007 gada 18. septembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošana starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas” (COM(2007)0540),

– ņemot vērā ĀKK un ES dabas katastrofu riska samazināšanas programmas darbību,

– ņemot vērā vajadzību novērtējumu pēc katastrofas, kas 2015. gada aprīlī tika veikts Vanuatu valdības vadībā, un avārijas reaģēšanas plānu, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (UNOCHA) sagatavoja sadarbībā ar humānās palīdzības partneriem,

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 14. marta paziņojumu par stāvokli Vanuatu,

− ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas, 2009. gada 4. februāra rezolūciju15 „2050: Nākotne sākas jau šodien — ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”16, 2012. gada 15. marta rezolūciju par ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā17, 2013. gada 11. decembra rezolūciju „ES nostāja attiecībā uz izturētspēju un katastrofu riska samazināšanu jaunattīstības valstīs: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība”18, 2014. gada 5. februāra rezolūciju par Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam19 un 2014. gada 26. novembra rezolūciju par ANO 2014. gada Klimata pārmaiņu konferenci20,

− ņemot vērā 1999. gada 1. aprīļa rezolūciju par klimata pārmaiņām un mazo salu 15 OV C 15 E, 21.1.2010., 1. lpp.16 OV C 67 E, 18.3.2010., 44. lpp.17 Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0086.18 P7_TA -PROV(2013)0578.19 Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094.20 Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0063.

PV\1058673LV.doc 45/56

LV

jaunattīstības valstīm ĀKK un ES sadarbības kontekstā, 2005. gada 19. novembra rezolūciju par dabas katastrofu cēloņiem un sekām, 2007. gada 22. novembra rezolūciju par dabas katastrofām ĀKK valstīs — ES finansējums sagatavotībai (EAF līdzekļi) un palīdzībai (Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja līdzekļi) un 2009. gada 9. aprīļa rezolūciju par klimata pārmaiņu izraisītajām sociālajām un ekoloģiskajām sekām ĀKK valstīs,

– ņemot vērā Reglamenta 18. panta 2. punktu;

A. tā kā 2015. gada 13. un 14. martā ciklons „Pema” skāra Vanuatu, kļūstot par vienu no smagākajiem tropiskajiem cikloniem, kas jebkad skāris šo valsti;

B. tā kā šis ciklons prasīja daudz upuru un ietekmēja gandrīz trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju, jo tika iznīcināts vai bojāts īpašums un infrastruktūra, tostarp elektroapgāde un sakaru tīkli, kā arī tika traucēta sociālo pamatpakalpojumu, piemēram, veselības un izglītības pakalpojumu, sniegšana;

C. tā kā ciklons ir arī nodarījis būtisku kaitējumu kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku un zivsaimniecības infrastruktūrai, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju apdraud pārtikas nodrošinājumu Vanuatu; tā kā valstī, kurā ir akūts ūdens trūkums, tūkstošiem cilvēku vairs nav piekļuves drošam dzeramajam ūdenim;

D. tā kā ciklons „Pema” iznīcināja arī sociāli ekonomiskās infrastruktūras salu valstīs Tuvalu, Zālamana Salās un Kiribati, negatīvi ietekmējot šo valstu iedzīvotāju veselību un iztiku;

E. tā kā Vanuatu ģeogrāfija, kurā ir iekļautas vairāk nekā 80 mazas salas, apgrūtina seku likvidēšanu un postījumu novērtēšanu;

F. tā kā dabas katastrofas vairāk skar neaizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram. sievietes, bērnus un cilvēkus ar invaliditāti;

G. tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir morāls pienākums sniegt humānu un finansiālu palīdzību ciklonā „Pema” cietušajām valstīm, tostarp loģistikas un operāciju atbalstu;

H. tā kā 2015. gada 30. aprīlī UNOCHA finansēšanas izsekošanas sistēmā, sasniedzot izvirzītos mērķus, tika reģistrēti USD 33,4 miljoni finansiālo ieguldījumu, tostarp finansējums no ES un tās dalībvalstīm, citiem attīstības partneriem un starptautiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātiem līdzekļu devējiem;

I. tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES no 11. Eiropas Attīstības fonda ir piešķīrusi Vanuatu aptuveni EUR 31 miljonu, orientējoties uz valsts indikatīvajā programmā paredzēto lauku attīstību;

46/56 PV\1058673LV.doc

LV

J. tā kā tādas dabas katastrofas, piemēram, ciklons „Pema”, apliecina mazo salu jaunattīstības valstu neaizsargātību un ārkārtīgo ietekmējamību un norāda uz to, ka jāpievērš lielāka uzmanība to izturētspējas veidošanas vajadzībām;

K. tā kā jaunattīstības valstis, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstis, ir mazāk veicinājušas klimata pārmaiņas, bet saskaras ar to smagākajām sociālajām un vides sekām;

L. tā kā miljoniem cilvēku visā pasaulē ir spiesti migrēt dabas katastrofu, tostarp klimata katastrofu, dēļ, kas izraisa humanitārās krīzes, strauju urbanizāciju un ar to saistītu graustu veidošanos, kā arī aptur ĀKK valstu attīstību; tā kā šiem migrantiem nav oficiāla patvēruma meklētāja statusa;

M. tā kā klimata pārmaiņu izraisītā jūras līmeņa un temperatūras paaugstināšanās un biežākas ekstremālas laika apstākļu parādības būtiski ietekmēs Klusā okeāna reģiona piekrastes un jūras ekosistēmu, bioloģisko daudzveidību, ūdens un augsnes resursus, pārtikas piegādi un cilvēku iztiku, tā kavējot Klusā okeāna reģiona valstu IKP pieaugumu;

N. tā kā jautājumi, kas ir saistīti klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, bija iekļauti ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 20); tā kā COP 20 secinājumus ir paredzēts izmantot kā satvaru ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP 21), kas 2015. gada decembrī notiks Parīzē;

O. tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija kavē Rio+ ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

1. izsaka dziļu līdzjūtību ciklona „Pema” skartajām valstīm un upuru ģimenēm un pauž solidaritāti ar cilvēkiem, kas postījumu dēļ tika ievainoti vai zaudēja pajumti; pauž patiesu apbrīnu par visu humānās palīdzības sniedzēju veiktajiem pasākumiem pēc ciklona;

2. pauž atzinību par Vanuatu valdības un iedzīvotāju milzīgajiem centieniem novērst ciklona radītās postošās sekas; atzinīgi vērtē vajadzību novērtējumu pēc katastrofas, kas ļauj turpināt koordinētu un laicīgu atveseļošanas programmu; atzinīgi vērtē starptautisko līdzekļu devēju līdz šim sniegto palīdzību, tostarp ārkārtas ieguldījumus, ko nodrošināja Eiropas Savienība, ĀKK valstu grupa, Apvienoto Nāciju Organizācija un citas starptautiskās organizācijas, kā arī citas attīstītās valstis un starptautiskās finanšu iestādes;

3. mudina starptautisko sabiedrību turpināt un veicināt to resursu mobilizēšanu, kas nepieciešami, lai atjaunotu ciklona „Pema” izpostītās infrastruktūras Vanuatu, Tuvalu, Zālamana Salās un Kiribati, un darīt to efektīvā un saskaņotā veidā;

4. atgādina, ka ārkārtas palīdzība, kas paredzēta Vanuatu atjaunošanai, būtu jānovirza steidzamām un kritiskām problēmām, piemēram, dzeramajam ūdenim,

PV\1058673LV.doc 47/56

LV

sanitārajai infrastruktūrai, pārtikas nodrošinājumam, izglītībai, mājokļiem, kā arī sakaru sistēmām un infrastruktūrai;

5. uzsver, ka pašreiz starptautiskajiem līdzekļu sniedzējiem ir efektīvi jākoordinē humānās palīdzības sniegšana, tāpēc ka uzsvars tiek pārlikts uz ilgtermiņa atveseļošanu un attīstību, ekonomikas izaugsmi, lauksaimniecības attīstību, jo īpaši lauku apvidos, un palīdzības sniegšanu tūrisma nozares atjaunošanā;

6. uzsver, ka ES valstu indikatīvajā programmā galvenajam mērķim vajadzētu būt palīdzības, atveseļošanas un attīstības apvienošanai, īpaši orientējoties uz izturētspēju, lai novērstu ar operācijām un finansēm saistītās atšķirības, kas ir starp palīdzības un attīstības posmu; aicina Komisiju nodrošināt, lai tās palīdzība tiktu saskaņota ar Klusā okeāna reģionālajām un valstu prioritātēm un atbilstu pašreizējiem reģionālajiem un valstu īstenošanas mehānismiem;

7. aicina arī Vanuatu valdību un mazo salu valstu valdības pārskatīt savus valsts attīstības plānus, nabadzības mazināšanas stratēģijas un nozaru politiku un stratēģiju, lai īstenotu pasākumus tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām un būvniecības plānošana, kas var palīdzēt novērst un mazināt dabas katastrofu sekas;

8. uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt koordinētas reģionālās pieejas un nodrošināt paraugprakses apmaiņu, vienlaikus izmantojot vietējās un tradicionālās zināšanas kā svarīgu katastrofu risku pārvaldības līdzekli, lai nodrošinātu ātru un efektīvu reaģēšanu uz katastrofām un klimata pārmaiņu apkarošanu, tostarp attiecībā uz Klusā okeāna salu rīcības pamatprincipiem saistībā ar klimata pārmaiņām;

9. aicina starptautisko sabiedrību noteikt un novērst tiesiskos trūkumus, kas ir attiecībā uz vides migrantu aizsardzību; iesaka izskatīt reģionāla vai starptautiska līmeņa noteikumus vai nolīgumus par patvērumu, ņemot vērā to salu valstu milzīgo neaizsargātību, kam draud applūšana; norāda arī to, ka būtu jāizstrādā un jāizmanto dokumenti, kas ir paredzēti, lai aizsargātu vides migrantu identitāti, kultūru un tradīcijas; ņem vērā Nansena iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt vienprātību par aizsardzības programmu pārvietotām personām, kuras ir skārušas dabas katastrofas un klimata pārmaiņas, un aicina ES piedalīties šajā procesā;

10. atbalsta Sendai Katastrofu riska mazināšanas pamatprogrammas 2015.–2030. gadam secinājumus kā svarīgu virzību, lai novērstu katastrofu un to sarežģītības radītās ietekmes palielināšanos; uzsver, ka ir nepieciešams īstenot Sendai konferencē pieņemtos mērķus, jo īpaši nodrošināt publisko finansējumu un ieguldījumus infrastruktūrā, lai novērstu dabas katastrofu risku, bet arī attiecībā uz transporta un veselības jomu, dzeramā ūdens un izglītības pieejamību, lai novērstu jaunas humānās katastrofas izveidošanos šajā reģionā;

11. aicina vietējiem lauksaimniekiem nodrošināt pieeju lauksaimniecības aprīkojumam, ģenētiski nemodificētām sēklām un augu šķirnēm, kas ir piemērotas Vanuatu klimatam un pārtikas ražošanas apstākļiem, lai valsts pēc iespējas ātrāk

48/56 PV\1058673LV.doc

LV

var turpināt lauksaimniecības produktu ražošanu un panākt pārtikas nodrošinājumu;

12. atgādina, ka klimata pārmaiņas nav atsevišķa vides problēma, bet gan daļa no attīstības programmas, kurai gan ES, gan Klusā okeāna reģiona valstīm jāpiešķir īpaša prioritāte; uzsver, ka jaunattīstības valstis, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstis, ir mazāk veicinājušas klimata pārmaiņas, bet saskaras ar to smagākajām sociālajām un vides sekām; uzsver, ka klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus nabadzības mazināšanai Klusā okeāna reģionā, negatīvi ietekmējot lauksaimniecību, zivsaimniecību un koraļļu rifus, tūrisma un veselības nozari;

13. šajā saistībā aicina ĀKK valstis un ES dalībvalstis nodrošināt, lai attīstības programma laikposmam pēc 2015. gada attiektos uz ĀKK un mazo salu jaunattīstības valstu vajadzībām, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi un izturētspējas veicināšanu pret dabas katastrofām;

14. uzsver, ka pasaules valstīm, kuras rada vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, steidzami jāizvirza mērķi un jāapņemas ievērojami samazināt emisiju daudzumu, kā arī atbalstīt neaizsargātākās valstis, palīdzot tām pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi;

15. uzsver, ka COP 21 ir vienreizēja iespēja risināt klimata pārmaiņu problēmu un izveidot sasaisti ar ANO darbu pie attīstības programmas laikposmam pēc 2015. gada; tāpēc aicina ĀKK valstu grupu, ES dalībvalstis un Komisiju COP 21 konferencē Parīzē galvenokārt pievērst uzmanību klimata pārmaiņām un gatavību katastrofām un to novēršanu;

16. mudina attīstības partnerus un privāto sektoru palielināt tehnisko un finansiālo atbalstu (tostarp izmantojot inovatīvus finansēšanas mehānismus) Klusā okeāna salu valstu centieniem virzīties uz alternatīviem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti, ilgtspējīgu transportu, ekosistēmas aizsardzību un tehnoloģiju attīstību un nodošanu, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, jo īpaši lauksaimniecībā un ūdens apsaimniekošanā;

17. mudina ĀKK valstis, jo īpaši ĀKK mazo salu jaunattīstības valstis, izstrādāt mehānismus, lai gatavībā katastrofām un to mazināšanā, ārkārtas palīdzībā un intervences reaģēšanā un rekonstrukcijā pēc katastrofām iesaistītu publisko un privāto sektoru un NVO;

18. uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Ministru padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai, ES dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, Vanuatu prezidentam un Vanuatu parlamenta priekšsēdētājam, Klusā okeāna kopienas sekretariāta ģenerāldirektoram un Klusā okeāna reģionālās vides programmas sekretariāta ģenerāldirektoram.

PV\1058673LV.doc 49/56

LV

ACP-EU/101.878/15/fin.

50/56 PV\1058673LV.doc

LV

REZOLŪCIJA21 par stāvokli Centrālāfrikas Republikā



– ņemot vērā Reglamenta 18. panta 2. punktu;

– ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

– ņemot vērā Librevilas 2013. gada 11. janvāra Nolīgumu par politiskās un militārās krīzes atrisināšanu Centrālāfrikas Republikā (CĀR), kuru parakstīja Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECCAS) valstu un valdību vadītāju uzraudzībā un kurā izklāstīti nosacījumi, kā izbeigt krīzi CĀR,

– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 24. janvāra Rezolūciju Nr. 2088(2013), 2013. gada 10. oktobra Rezolūciju Nr. 2121(2013), 2013. gada 5. decembra Rezolūciju Nr. 2127(2013), 2014. gada 28. janvāra Rezolūciju Nr. 2134(2014), 2014. gada 10. aprīļa Rezolūciju Nr. 2149(2014), 2014. gada 21. oktobra Rezolūciju Nr. 2181(2014), 2015. gada 22. janvāra Rezolūciju Nr. 2196(2015), 2015. gada 26. marta Rezolūciju Nr. 2212(2015) un 2015. gada 28. aprīļa Rezolūciju Nr. 2217(2015),

– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2014. gada 18. decembra paziņojumu S/PRST/2014/28,

– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2015. gada 29. janvāra vēstuli ANO Drošības padomes priekšsēdētājam,

– ņemot vērā ANO Drošības padomes 7329. sanāksmi, kas notika 2014. gada 9. decembrī,

– ņemot vērā Starptautiskās izmeklēšanas komisijas par Centrālāfrikas Republiku 2014. gada 19. decembra galīgo ziņojumu,

– ņemot vērā to, ka 2013. gada maijā tika izveidota Centrālāfrikas Republikas starptautiskā kontaktgrupa, kuras uzdevums ir koordinēt pasākumus, kas tiek īstenoti reģionālā, kontinentālā un starptautiskā līmenī, lai atrastu ilglaicīgu risinājumu valsts pastāvīgajām problēmām,

– ņemot vērā secinājumus, kas tika pieņemti 2015. gada 16. martā Brazavilā (Kongo Republika) starptautiskās kontaktgrupas septītajā sanāksmē,

21 Pieņēmusi ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja 2015. gada 17. jūnijā

Suvā (Fidži).

PV\1058673LV.doc 51/56

LV

– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada 16. februāra paziņojumu presei „ES 2015. gadā palielina humāno palīdzību līdz EUR 156 miljoniem, lai apmierinātu Sāhelas reģiona pieaugošās vajadzības”,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas 2015. gada 8. jūnijā publicēto paziņojumu presei „Vēlēšanām Centrālāfrikas Republikā steidzami nepieciešams USD 21 miljons”,

– ņemot vērā Centrālāfrikas Republikas starptautisko konferenci „No humānās palīdzības līdz izturētspējai”, kas 2015. gada 26. maijā notika Briselē, un Eiropas Komisijas paziņojumu presei, kas tika publicēts saistībā ar šo konferenci, „ES palielina atbalstu Centrālāfrikas Republikas atveseļošanai un attīstībai”,

– ņemot vērā ECOWAS valstu un valdību vadītāju ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Ndžamenā (Čada) 2012. gada 21. decembrī, 2013. gada 3. aprīlī un 2013. gada 18. aprīlī, un to lēmumus izveidot Nacionālo pārejas padomi (TNC) ar likumdošanas un konstitūcijas izstrādes tiesībām un pieņemt CĀR pārejas procesa ceļvedi,

– ņemot vērā 1998. gada Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus, ko CĀR ratificēja 2001. gadā,

– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu un 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, kurā ir aizliegta bērnu iesaistīšanās bruņotos konfliktos, un to, ka visus šos dokumentus ir ratificējusi CĀR,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 60/1 par 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem, jo īpaši tās 138. līdz 140. punktu par pienākumu nodrošināt aizsardzību,

– ņemot vērā Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvo protokolu, kas attiecas uz bērnu iesaistīšanos bruņotos konfliktos un ko ir parakstījusi CĀR,

– ņemot vērā to, ka Āfrikas Savienības Miera un drošības padome 2013. gada 10. oktobrī pieņēma pārskatītu operācijas koncepciju,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus par CĀR,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 17. janvāra, 12. septembra un 12. decembra rezolūcijas par situāciju CĀR,

– ņemot vēra iepriekšējās 2013. gada 19. jūnija un 2014. gada 19. marta rezolūcijas par CĀR,

52/56 PV\1058673LV.doc

LV

A. tā kā Centrālāfrikas Republikā, kas ir ar dabas resursiem bagāta valsts, vairākas desmitgades valda politiskā nestabilitāte, un tā kā aptuveni 70 % tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

B. tā kā divus gadus ilgais pilsoņu karš, ko izraisīja koalīcijas Séléka apvērsums, ir aizsācis postošu politisko un humāno krīzi;

C. tā kā Nacionālā pārejas padome 2014. gada 20. janvārī par jauno pagaidu valsts vadītāju iecēla Catherine Samba-Panza;

D. tā kā par cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem atbildīgās personas nav nodotas tiesai tāpēc, ka CĀR tiesu sistēma ir neatbilstoša, radot nesodāmības apstākļus;

E. tā kā, neraugoties uz drošības stāvokļa uzlabošanos, turpinās vardarbība, zādzības, laupīšana un starpkopienu spriedze, kas ietekmē lopkopjus;

F. tā kā ANO miera uzturētāji ir uzlabojuši civiliedzīvotāju aizsardzību galvaspilsētā, taču viņiem ir problēmas īstenot savas pilnvaras citās valsts daļās, kurās tie nevar iekļūt bruņotu grupējumu dēļ; tā kā ANO miera uzturētāji un humānās palīdzības sniedzēji ir bijuši daudzu uzbrukumu mērķis;

G. tā kā CĀR nestabilitātes dēļ 70 % bērnu neapmeklē skolu, un bruņotie spēki un bruņotie grupējumi ir savervējuši vairāk nekā 6000 bērnu; tā kā 2015. gada 5. maijā bruņoti grupējumi CĀR noslēdza nolīgumu par bērnu kareivju atbrīvošanu;

H. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2014. gadā izstrādātajā ziņojumā, ko laikraksts „The Guardian” publicēja tikai 2015. gada 29. aprīlī, tiek atklāts, ka vairāki Francijas karavīri, kas ir izvietoti CĀR, tiek turēti aizdomās pat nepilngadīgo seksuālu izmantošanu;

I. tā kā ANO Drošības padome ir atļāvusi palielināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālās integrētās stabilizācijas misijas Centrālāfrikas Republikā (MINUSCA) darbinieku skaitu un ir nolēmusi pagarināt tās pilnvaras līdz 2016. gada 30. aprīlim, palielinot atļauto darbinieku skaitu līdz 10 750 kareivjiem, ieskaitot 480 militāros novērotājus un virsniekus, 2080 policijas darbiniekus, tostarp 4000 policijas virsniekus un 40 labošanas darba virsniekus;

J. tā kā finansiālā palīdzība ir svarīga, lai atjaunotu valsts drošību un pārvaldību; tā kā šī palīdzība nevar būt atkarīga no nulles riska līmeņa vai pilnīgas drošības panākšanas;

PV\1058673LV.doc 53/56

LV

K. tā kā nepieciešams veikt valsts reorganizāciju minimāla līmenī, lai varētu organizēt vēlēšanas un pēcvēlēšanu pārejas periodu; tā kā steidzami ir nepieciešama papildu summa USD 21,2 miljonu apmērā, lai finansētu sagatavošanās darbus vēlēšanām, kuras CĀR notiks 2015. gada beigās;

L. tā kā Eiropas Savienība ir CĀR nozīmīgākais partneris humānās palīdzības un attīstības jomā; tā kā 2014. gada 15. jūlijā ES izveidoja pirmo fondu CĀR; tā kā 2013. un 2014. gadā ES nodrošināja humānu palīdzību EUR 377 miljonu apmērā un 2015. gadā jau ir mobilizējusi papildu EUR 47 miljonus; tā kā starptautiskajā konferencē, kas 2015. gada 26. maijā notika Briselē, Komisija palielināja savu kopējo palīdzību CĀR par 72 miljoniem;

M. tā kā 2015. gada 27. maijā bija pieejams tikai 21 % finansējuma, kas ir nepieciešams CĀR humānās palīdzības plānam;

N. tā kā pasākumi cilvēktiesību aizsardzībai ir svarīgs Kotonū nolīguma elements; tā kā Nacionālā pārejas padome pieņēma un valsts vadītājs, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Krimināltiesu, izsludināja tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota īpaša krimināltiesa, kas ir atbildīga par smagāko noziegumu izmeklēšanu, kā arī kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci vainīgo apsūdzību CĀR;

O. tā kā Starptautiskās izmeklēšanas komisijas par CĀR galīgajā ziņojumā, kas tika publicēts 2015. gada 20. janvārī, ir secināts, ka bijušā prezidenta F. Bozizévaldība, Séléka un antibalaka grupas izdarīja smagus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus;

P. tā kā Bangi notikušajā nacionālajā forumā tika ieteikts vēlēšanas rīkot līdz 2015. gada beigām, un tā kā šo ieteikumu nav apstiprinājusi ECCAS;

Q. tā kā CĀR ģeogrāfiskais novietojums ir stratēģiski izdevīgs, lai apkarotu terorisma izplatību Centrālāfrikā,

1. atzinīgi vērtē Centrālāfrikas Republikas panākumus saskaņā ar nesenākajiem nolīgumiem, taču joprojām ir nobažījusies par drošību un humanitāro un ekonomisko situāciju;

2. atkārtoti pauž atbalstu CĀR neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai integritātei; atgādina, ka ir svarīgi ievērot neiejaukšanās un reģionālās sadarbības principus;

3. atkārtoti pauž atbalstu pārejas perioda prezidentes Catherine Samba-Panza un CĀR starptautiskās kontaktgrupas centieniem pabeigt pārejas procesu, lai nodrošinātu stabilitāti, drošību un izlīgumu starp dažādajām konfliktā iesaistītajām pusēm;

4. atkārtoti pauž atbalstu Librevilas 2013. gada 11. janvāra nolīgumam un Ndžamenas 2013. gada 18. aprīļa ceļvedim kā dokumentiem, kas ir svarīgi konstitucionālās kārtības atjaunošanā;

54/56 PV\1058673LV.doc

LV

5. atzinīgi vērtē Bangi izlīguma forumu un 2015. gada 10. maijā parakstīto Atbruņošanas, demobilizācijas, reintegrācijas, repatriācijas un readaptācijas (DDRRR) nolīgumu un aicina visas puses to īstenot ātri un efektīvi, kā arī aicina starptautisko sabiedrību nodrošināt šiem pasākumiem paredzētu finansējumu;

6. pauž atbalstu bruņoto spēku un drošības spēku reformai un Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālās integrētās stabilizācijas misijas Centrālāfrikas Republikā turpināšanai;

7. atzinīgi vērtē MISCA, EUFOR, CĀR un Francijas bruņoto spēku misiju Sangaris; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības militāra padomdevēja misijas izvietošanu CĀR, bet pauž nožēlu par daudzu dalībvalstu nepiedalīšanos; aicina starptautisko sabiedrību palielināt militārās iespējas šajā valstī un nodrošināt visu atbalstu, kas ir nepieciešams, lai stiprinātu starptautiskos drošības spēkus, kuri pārsvarā ir no Āfrikas;

8. mudina pārejas perioda iestādes turpināt centienus visu CĀR iedzīvotāju uzticības atjaunošanā un risināt dažādās problēmas, kas ir saistītas ar, piemēram, bēgļu repatriāciju, pārvietotu peronu atgriešanos valstī, vietējo iestāžu atveseļošanu, tiesu sistēmas un efektīvas administratīvās infrastruktūras izveidi, korupcijas apkarošanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanas atsākšanu, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

9. vērš uzmanību uz to, ka līdz 2015. gada beigām ir svarīgi organizēt brīvas, godīgas un pārredzamas vēlēšanas, kas ir atvērtas visiem, tostarp cilvēkiem, kas atgriežas valstī un ir pārvietoti tās teritorijā;

10. aicina starptautisko sabiedrību nodrošināt visus resursus, kas ir nepieciešami šo vēlēšanu organizēšanai, īpaši izmantojot vēlēšanu atbalsta programmu;

11. pauž bažas par humanitāro situāciju un nopietno pārtikas trūkuma risku CĀR; aicina starptautisko sabiedrību mobilizēt visus nepieciešamos resursus un uzlabot koordināciju starp dažādajiem līdzekļu sniedzējiem;

12. atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar humanitāro krīzi ir pieaudzis atbalsts Eiropas Savienībai; pauž bažas par humānās palīdzības pieejamības ierobežojumiem un nosoda agresijas izpausmes pret humānās palīdzības darbiniekiem; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības lēmumu piešķirt finansējumu Čadai un Kamerūnai, lai finansētu šo valstu centienus sniegt humāno palīdzību cilvēkiem CĀR;

13. aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt to CĀR kaimiņvalstu iestādēm, kas izjūt šā konflikta ietekmi, jo īpaši uzņemot bēgļus;

14. mudina CĀR iestādes ar MINUSCA atbalstu veikt praktiskus pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un garantētu teritorijas drošību un vienotību,

PV\1058673LV.doc 55/56

LV

vienlaikus pilnīgi pildot savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un tiesību aktiem par bēgļiem;

15. pauž stingru nosodījumu par pastāvīgo vardarbību, kurā ir cietuši daudzi cilvēki un kas ir piespiedusi vairāk nekā 850 000 cilvēkiem bēgt, kā arī par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp nāves soda izpildi bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu, patvaļīgajiem arestiem un aizturēšanu, spīdzināšanu un seksuālo vardarbību, un aicina nodrošināt lielāku palīdzību upuriem, jo īpaši sniedzot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus;

16. aicina CĀR valdību atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas veikto izmeklēšanu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un aicina CĀR iestādes noteikt, apsūdzēt un sodīt par šiem noziegumiem atbildīgās personas;

17. aicina nekavējoties īstenot 2015. gada 5. maija nolīgumu par bērnu kareivju atbrīvošanu;

18. aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju pārredzamā veidā sadarboties ar Francijas iestādēm, izmeklējot apsūdzības, ka Francijas kareivji ir izvarojuši bērnus;

19. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes lēmumu noteikt ieroču embargo pret CĀR;

20. aicina CĀR iestādes izstrādāt nacionālo stratēģiju, lai cīnītos pret dabas resursu nelegālu izmantošanu un šo resursu kontrabandas tīkliem, un iesaka pieņemt ceļvedi, kurā ir iekļauti skaidri rādītāji un ārējās uzraudzības sistēma, kas ļaus CĀR atkal pievienoties Kimberli procesam un Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai;

21. aicina ātri ieviest saistošus Eiropas tiesību aktus, lai novērstu to, ka operatori, tostarp ārpus Eiropas strādājošie, Eiropas tirgū pārdod izrakteņus, ar kuriem tiek finansēti konflikti;

22. iesaka Apvienoto Nāciju Organizācijai MINUSCA aizgādībā izveidot vienību, kas apkaro dimantu, zelta un ziloņkaula kontrabandu un militarizētu malumedniecību;

23. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības izveidoto ieguldījumu fondu Bêkou un Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Itālijas un Šveices ieguldījumus un aicina pārējās ES dalībvalstis un citus līdzekļu devējus ieguldīt šajā fondā;

24. atgādina — lai pārejas process būtu sekmīgs, ir svarīgi nodrošināt sieviešu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un pārstāvību;

25. atbalsta reliģisko līderu centienus novērst sektantisku konfliktu un saglabāt tradicionālo miermīlīgo līdzāspastāvēšanu;

56/56 PV\1058673LV.doc

LV

26. uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju ĀKK un ES Ministru padomei, Eiropas Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei/Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, CĀR pārejas posma iestādēm, Āfrikas Savienības iestādēm, Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas valstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

Āfrikas, karĪbu jŪras reĢiona un klusĀ okeĀna valstu ... › meetdocs › 2014_2019 ›...

Documents