PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums

Kultūras un mākslas vēsture

Ievads

Mēbeļu dizaina speciālists

Skolotāja Taiga Eida

KULTŪRAS JĒDZIENS

▪ Kultūra tulkojumā no latīņu valodas vārda cultura nozīmē apstrādāšana, audzināšana,

izglītošana.

▪ Mūsdienu pasaulē vārds kultūra ir lietots tik bieži, ka to ir grūti precizēt: materiālā kultūra

un garīgā kultūra, etiķete un galda kultūra, politiskā un dialoga kultūra. Galu galā arī

subkultūra un kultūras trūkums.

▪ Kultūru neveido saskaitāmu priekšmetu kopums, tā ir cilvēka eksistences veids, kas

izpaužas cilvēka radītajās lietās un attieksmē pret dažādiem kultūras

elementiem. Kultūra ietver sevī tehnoloģijas, mākslu, literatūru, mūziku, teātri,

arhitektūru, zinātni, reliģiju, konkrētu sabiedrības grupu uzvedību un paradumus.

Kultūra ir veids, kā cilvēki dzīvo saskaņā ar

saviem uzskatiem, valodu, vēsturi, kā cilvēki

ģērbjas, veido attiecības ar dabu un līdzcilvēkiem.

▪ Garīgā kultūra - viss, kas radies un attīstījies cilvēka prātā:

uzskati, idejas, nostāsti, mūzika, svētki, zinātne, rituāli,

tradīcijas u.c.

▪ Materiālā kultūra - visi cilvēka radītie priekšmeti: mākslas

darbi, celtne, apģērbs, ierīces, instrumenti u.c.

▪ Kultūras institūcijas - cilvēku veidotas iestādes, kas veicina

kultūras attīstību: teātris, bibliotēka, izstāžu zāle, muzejs,

kinostudija, interešu grupa u.c.

Kultūra ir cieši saistīta ar cilvēku un viņa darbību, tā ir radusies līdz

ar cilvēku un attīstās līdz ar cilvēku. Kultūras un cilvēka personības

veidošanās ir savstarpēji saistīti - ikdienā cilvēks iepazīst iepriekšējo

paaudžu radītās kultūrattiecības (tradīcijas, māksla, tehniskie

sasniegumi u.t.t.), izvērtē tās un zināmā mērā pārveido vadoties pēc

saviem vērtību kritērijiem.

Kultūra ir arī cilvēka attieksme pret paša radīto un dabas radīto

pasauli (tas, kā cilvēks izmanto vai neizmanto noteiktas iespējas

un sasniegumus). Katrā reģionā dabas apstākļi ir atšķirīgi,

cilvēks spiests piemēroties apkārtējai videi, tādējādi radot

dažādas attieksmes.

Kultūra kā attieksmju sistēma.

Izšķir trīs attieksmju grupas:

1. simboliskās attieksmes: zīmes (grafiskas, žestu valoda), valoda,

rakstība, māksla;

2. sociālās attieksmes: formālās attieksmes - attiecības ģimenē,

tradīcijas, attieksme pret likumu, institūcijas; neformālās attieksmes -

mīlestība, simpātijas, draudzība u.c.;

3. instrumentālās attieksmes: cilvēka prasme izgudrot, pārveidot,

izgatavot, izgudrojumi (tehnika, darbarīki, ieroči), kā arī prasme ar

tiem rīkoties.

Simboliskā attieksme

Senās Ēģiptes rakstu zīmes - hieroglifi

Instrumentālā attieksme

Seno romiešu akvedukts 19.gs.pm.ē

Instrumentālā attieksme

Izpletnis 15.gs.

Kultūras attīstības līmeni nosaka attieksmju sistēmas sarežģītība -

cik sarežģīta ir rakstība, tehnisko izgudrojumu līmenis, attiecību

līmenis u.t.t.

Kultūra kā zīmju un simbolu kopums

Visa apkārtējā pasaule uzrunā cilvēku dažādu zīmju un simbolu valodā, tie

piešķir visam noteiktu jēgu. Visu dzīvi cilvēks mācās nolasīt šos simbolus,

izskaidrot tos, taču katrs cilvēks šos simbolus skaidros savādāk.

▪ Žestu valoda (cilvēka pozas)

- katram žestam, pozai ir

noteikta nozīme, simboliskā

veidā tie izsaka cilvēka

noskaņojumu, attieksmi pret

notiekošo. Iemācoties nolasīt

šos simbolus, cilvēkam

vieglāk kontaktēties, rodas

iespēja novērst konfliktu,

kontrolēt situāciju un vērst to

sev par labu.

▪ Simbolu grafiskie attēli, atveidi rotaslietās, tetovējumos

simbolu veidā sniedz informāciju par to īpašnieku.

Vizuālais tēls (apģērbs, tā krāsa, matu sakārtojums u.c.).

Apkārtējās vides sakārtotība vai nesakārtotība liecina par

cilvēku kultūras līmeni.

Daži sakrālie simboli - Ūdens simbolizē pasaules radīšanu,

Zeme - Māti radītāju, sakrālais koks - Pasaules centrālo asi.

Pasaules koks Igdrasils

(sennorvēģu: Yggdrasill)

Kultūra kā vērtību sistēma

Cilvēka garīgā pasaule saistīta ar viņa vērtīborientāciju, kas izpaužas cilvēka

izvēlē konkrētā situācijā. Ar izvēles palīdzību cilvēks izsaka savu attieksmi pret

notiekošo, demonstrē savu vērtību sistēmu.

Pastāv divu veidu vērtības - augstākās un zemākās.

Augstākās vērtības

cilvēkus apvieno, tās ir

mūžīgas. Augstākās vērtības

ir mīlestība, godīgums,

svētums, draudzība u.c.

Zemākās vērtības

ir pārejošas, tās cilvēkus pretstata.

Pie zemākām vērtībām attiecas

nauda, lietas u.c.

Kultūra kā dialogs

Dažādu laikmetu "saruna".

Mūsdienu cilvēks, iepazīstot senāka laikmeta kultūru

(piemēram, Senās Ēģiptes kultūru), salīdzina iegūto informāciju

no mūsdienu cilvēka skatu punkta, izdara secinājumus, rodas

dažādi jautājumi. Tādējādi notiek dialogs starp 21.gadsimtu un

4.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.

Gizas piramīdas

Dialogs starp cilvēku un Dievu.

Katram cilvēkam ir savi priekšstati par Dievu. Pārdomājot senās

patiesības, cilvēkam rodas savi priekšstati, secinājumi,

jautājumi. Arī vēršoties pie Dieva ar lūgšanām notiek dialogs.

Tādējādi veidojas dialogs starp cilvēku un Dievu.

Dialogs starp kultūru un civilizāciju.

Civilizācijas jēdziens saistīts ar cilvēka radošajiem

sasniegumiem, kas ir materializēti - mašīnas, iekārtas u.c.

Civilizācijas sasniegumus iespējams pārņemt no vienas kultūras

uz otru (piemēram, iegādāties izstrādājumus, iekārtu rasējumus).

Vēl viens civilizācijas jēdziena skaidrojums - daudzslāņaina

sabiedrība ar attīstītu rakstību, zinātni, mākslu, reliģisko dzīvi.

Kultūra papildina civilizācijas sasniegumus, piešķir tiem

konkrētā reģiona neatkārtojamību.

Dialogs starp cilvēku un mākslu.

•Māksla ir svarīga kultūras sastāvdaļa. Tā uzrunā cilvēka emocijas,

caur jūtām iedarbojas uz cilvēka prātu. Mākslas darbam ir liela loma

personības garīgās pasaules veidošanā, sevis izzināšanā, tādējādi

mākslas ietekmē kultūras attīstības gaitu.

Mākslinieks rada savu mākslas darbu, izpaužot tajā savas

emocijas, uzskatus. Aplūkojot mākslas darbu, skatītājam rodas

savi jautājumi, tādējādi veidojas dialogs starp mākslas darba

radītāju un skatītāju, klausītāju.

Ž.Griss "Pikaso portrets"

Ivans Šiškins, "Rīts priežu silā" (1886),

meža ainava, eļļa, audekls, 139 x 213cm,

Maskava, Tretjakova galerija

Mākslas valoda ir īpaša, tā uzrunā cilvēku ar

skaņu, krāsu, tekstu, zemtekstu.

Lai šo valodu saprastu, cilvēkam jābūt

izglītotam, tam nepieciešamas emocijas, sirds

atvērtība.

Jo emocionālāks un atvērtāks ir cilvēks, jo

vienkāršāk izprast mākslas pasauli.

Diemžēl ne vienmēr cilvēks spēj uztvert mākslas

valodu, tādēļ dialoga vietā rodas.

Eduards Munks

“Kliedziens” (1893)

STILA JĒDZIENS

Arī par stilu, tāpat kā kultūru varam runāt plaši. Stila jēdziens nenoliedzami, tikai

šaurākā izpratnē izriet no tik daudznozīmīgā kultūras jēdziena. Lūk, daži atzinumi par

stila jēdzienu.

STILS ir :Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu

sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas,

laikmeta mākslā), piemēram:

•Baroka stils. Romantisma stils. Doriskā stila kolonna. Ampīra stila mēbeles.

•Gotikas stilā veidotie balsta torņi, smagās ķēdes atbilst tā laika tehniskajām iespējām.

•Jurjānu Andreja muzikālo stilu nosacīja viņa sakari ar krievu mūzikas reālismu un vācu

romantisko mūziku.

•Čaks 30. gados izkopj savu stilu un izveidojas par izcilu latviešu modernās dzejas

pārstāvi.