LATVIJAS ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS

FEDERĀCIJA

RISINĀJUMS PROGNOZĒJAMAI

ELEKTROENERĢIJAS CENU DINAMIKAI

18.03.13.

DIDZIS PALEJS

ANDIS KĀRKLIŅŠ

ŠODIEN STĀSTĪSIM PAR:

Importētās dabasgāzes īpatsvaru OIK (obligātā iepirkuma komponente)

Apkures tarifu atšķirību atkarībā no energoresursu veida

Cik (ne)daudz varētu pieaugt elektrības cena

2

KAS IR LATVIJAS ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS

FEDERĀCIJA?

Biedrība, kas pirmo reizi apvieno AER nozares asociācijas

Vienots viedoklis, koordinēta darbība

Mērķis – sekmēt AER nozares attīstību un palielināt tās devumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē

3

74% JEB 152,7 miljoni Ls gadā IZMAKSĀTI

KRIEVIJAS GĀZEI

Avots: Publikācija Ekonomikas ministrijas vietnē, 29.01.13.

74% JEB 152,7 miljoni Ls gadā IZMAKSĀTI

KRIEVIJAS GĀZEI

Avots: Publikācija Ekonomikas ministrijas vietnē, 29.01.13.

0

50

100

150

200

250

300

350

янв.

05

ию

л.0

5

янв.

06

ию

л.0

6

янв.

07

ию

л.0

7

янв.

08

ию

л.0

8

янв.

09

ию

л.0

9

янв.

10

ию

л.1

0

янв.

11

ию

л.1

1

янв.

12

ию

л.1

2

%

Importētās gāzes un Latvijas koksnes šķeldas cenu procentuālo svārstību salīdzinājums

(pret sākumcenu 2005.g. janv.) laika posmā no 2005. g. līdz 2012. g.

Importētās Krievijas gāzes cenuprocentuālās svārstības (%) *

Latvijas koksnes enerģētiskās šķeldascenu procentuālās svārstības (%)

Gāzes cenu tendence

Šķeldas cenu tendence

GĀZES SMOGA MĀKOŅI PĀR LATVIJAS

EKONOMIKU

+300 %

* Avots: Latvijas gāze (tarifs rūpnieciskajiem klientiem lielākajai patēriņa grupai)

+85 %

6

PĀRDODAM „PA LĒTO“ UN PĒRKAM „PA DĀRGO“ ...

VAI TAS IR IZDEVĪGI LATVIJAI?

7

Latvijas energoresursu imports/eksports

Koksnes eksports

apt. 7 TWh gadā

Cena 10 Ls\MWh

Gāzes imports

apt. 7 TWh gadā

Cena 38 Ls\MWh

Latvijas ekonomika zaudē

apt. 200 miljonu Ls/gadā

Salīdzinājumam:

Latvijas biogāzes

cena 18 Ls\MWh (Agro Iecava)

ZAĻĀ ENERĢIJA – LABĀ ZIŅA KUR GĀZE, TUR DĀRGĀKS SILTUMS

8

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

55

60N

orm

a K

Mal

pils

Ru

jien

as S

iltu

ms

Lud

zas

bio

ener

ģija

Val

kas

no

vad

a d

om

e

Ku

ldīg

as s

iltu

mtī

kli

Mad

on

as s

iltu

ms

Pļa

viņ

u k

om

un

ālie

…

Val

mie

ras

silt

um

s

Vid

zem

es e

ner

ģija

…

Lim

baž

u s

iltu

ms

Krā

slav

as n

ami

Tals

u b

io-e

ner

ģija

Ieca

vas

silt

um

s

Sim

on

e -

Alū

ksn

e

Van

gažu

nam

saim

nie

ks

Aiz

krau

kles

silt

um

s

Tuku

ma

silt

um

s

Bau

skas

silt

um

s

Ogr

e

Sala

spils

silt

um

s

Sald

us

silt

um

s

Ven

tsp

ils s

iltu

ms

Jēka

bp

ils s

iltu

ms

Rīg

as s

iltu

ms

Liep

ājas

en

erģi

ja

Ozo

lnie

ku K

SDU

Wes

eman

n -

Sig

uld

a

Dau

gavp

ils s

iltu

ms

Fort

um

Jel

gava

Ola

ines

ūd

ens

un

…

Gro

biņ

as s

iltu

ms

Liel

vārd

es r

emte

Jūrm

alas

silt

um

s

Ls/M

Wh

18

Ls/MWh

Gāze vai jaukts

Atjaunojamā enerģija

ZAĻĀ ENERĢIJA – LABĀ ZIŅA KUR GĀZE, TUR DĀRGĀKS SILTUMS

9

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

55

60N

orm

a K

Mal

pils

Ru

jien

as S

iltu

ms

Lud

zas

bio

ener

ģija

Val

kas

no

vad

a d

om

e

Ku

ldīg

as s

iltu

mtī

kli

Mad

on

as s

iltu

ms

Pļa

viņ

u k

om

un

ālie

…

Val

mie

ras

silt

um

s

Vid

zem

es e

ner

ģija

…

Lim

baž

u s

iltu

ms

Krā

slav

as n

ami

Tals

u b

io-e

ner

ģija

Ieca

vas

silt

um

s

Sim

on

e -

Alū

ksn

e

Van

gažu

nam

saim

nie

ks

Aiz

krau

kles

silt

um

s

Tuku

ma

silt

um

s

Bau

skas

silt

um

s

Ogr

e

Sala

spils

silt

um

s

Sald

us

silt

um

s

Ven

tsp

ils s

iltu

ms

Jēka

bp

ils s

iltu

ms

Rīg

as s

iltu

ms

Liep

ājas

en

erģi

ja

Ozo

lnie

ku K

SDU

Wes

eman

n -

Sig

uld

a

Dau

gavp

ils s

iltu

ms

Fort

um

Jel

gava

Ola

ines

ūd

ens

un

…

Gro

biņ

as s

iltu

ms

Liel

vārd

es r

emte

Jūrm

alas

silt

um

s

Ls/M

Wh

~25 % lētāk

Atjaunojamā enerģija

Gāze vai jaukts

JA NO ELEKTRĪBAS CENAS IZSLĒGTU LIELĀS

GĀZES STACIJAS...

10

-13%

-10%

SITUĀCIJA AR AER ATĻAUJĀM

11

• Ekonomikas ministrija apgalvo, ka varētu tikt realizēti 30% izsniegto atļauju pēc MK noteikumiem Nr.221. Šobrīd ir realizēts ap 1,7%.

• Vairums atļauju izsniegtas staciju būvei vietās, kur siltuma patēriņš ir vairākkārt mazāks nekā staciju kopējā jauda.

• Lielu daļu atļauju izņēmuši nesen nodibināti mazkapitāla uzņēmumi vienā juridiskajā adresē.

Izsniegto atļauju izvĒrtēšana

12

Metodika – izvērtēšanai lietotie kritēriji: Derīgi tehniskie noteikumi no Sadales tīkla; Eiropas Savienības atbalsts; Siltuma nodošanas protokols centralizētajos tīklos ar pašvaldību. Papildus lietojamie kritēriji: Siltuma jaudas – vai ir reāls siltuma noņēmējs; Finansējuma esamība; Infrastruktūra; u.c.

SITUĀCIJA AR AER ATĻAUJĀM

13

2,6 miljardi EUR 2 – 3 gadu laikā (~900 mln EUR/gadā)

Bankas AER projektus nefinansē!!!

Liela brēka, maza vilna ...

14

Secinājums: kopā varētu tikt realizēti ne vairāk kā 8% no izsniegtajām derīgajām atļaujām, kas ir teju 4 reizes mazāk par EM prognozēm!

KĀ TAS IETEKMĒS ELEKTRĪBAS TARIFU

Realizējot 8% no izsniegtajām atļaujām

15

* Pieņemot, ka pārējās tarifa komponentes paliek nemainīgas.

Neatkarīgu novērtējumu

sniegs KPMG.

Tas ir mazāk kā 1,5 % gadā

– mazāk kā inflācija

16

PALDIES!

JAUTĀJUMI?