20130724 laef prezentacija tps ek
DESCRIPTION
LAEF alternatīvā prezentācija EM SEN projektam.TRANSCRIPT
LAEF IEBILDES & PRIEKŠLIKUMI
«Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai»
24.07.2013
2
EM PIEDĀVĀTAIS RISINĀJUMS IRNEARGUMENTĒTS, NEKONSEKVENTS, NESAMĒRĪGS,
NECAURSPĪDĪGS
EM turpina Latviju turēt uz „gāzes adatas” un palielināt OIK dabasgāzei
EM piedāvātā jaudas komponente 71 900 LVL un 20 miljonu samazinājums dabasgāzei nav argumentēti (arī MK221. noteikumu grozījumu projektā), arvien tiek slēpti dati par Latvenergo un TEC-u rentabilitāti
EM apiet un noklusē dabasgāzes cenu pieauguma riskus, atteikšanos no zaļās politikas, TEC2-2 bāzes jaudu problēmu
3
EM aprēķinam par SEN ieņēmumiem un par fiskālo ietekmi nav pamatojuma
EM noklusē SEN ieviešanas zaudējumus un riskus – tiešos un netiešos zaudējumus valsts budžetam, riskus un AER nozares apdraudējumu
EM noklusē un apiet „Ekodomas” pētījumu, kas ir pretrunā ar EM piedāvājumu
EM noklusē un apiet jautājumu par to, ka valsts atbalsts dabasgāzei vispār notiek nelikumīgi, bez saskaņojuma Eiropas Komisijā
EM PIEDĀVĀTAIS RISINĀJUMS IRNEARGUMENTĒTS, NEKONSEKVENTS, NESAMĒRĪGS,
NECAURSPĪDĪGS
4
SEN IEVIEŠANA SAMAZINĀS BUDŽETA IENĀKUMUS
LVL IUN
Akcīzes nodoklis
dīz.NI
nodoklis
Tiešie darba spēka
nodokļi
Netiešie darbaspēka
nodokļiCO2
ietaupījums
Kopējās investīcijas
sektorā
KOPĀ 2 240 000 1 400 000 3 672 000 1 409 370 3 968 329 1 680 240 342 000 000
LAEF aplēse liecina, ka gadā valsts budžets no AER nozares iegūst vismaz 14.3 M LVL gadā. AER nozare nodarbina vismaz 2 000 strādājošos
Atbilstoši EM piedāvājumam, SEN plānotais apjoms AER stacijām sastāda 9,5 MLVL, kas ir mazāk, kā AER nozares pienesums valsts budžetam
Atbilstoši Ekodomas un KPMG pētījumiem par AER ienesīgumu, 10% nodokli projekti samaksāt nav spējīgi
SEN ieviešana AER projektiem samazinātu budžeta ienākumus, radītu problēmas norēķinos ar bankām un investoriem, radītu tiesvedības pret valsti, lai piedzītu zaudējumus
LAEF juristi ir apliecinājuši, ka EM piedāvātais nodoklis juridiski var tikt interpretēts kā tehnisks instruments valsts solītā atbalsta mazinājumam. Attiecīgi nodoklis pārkāpj tiesiskās paļāvības principu tādā pat mērā kā tiešs atbalsta tarifa mazinājums
5
EM APRĒĶINI PAR SEN FISKĀLO IETEKMI IR NEPAMATOTI OPTIMISTISKI
M LVL 2014 (9m) 2015 2016 2017 KopāSubsidētās enerģijas nodoklis (SEN) 40,03 41,84 42,97 42,97 167,81Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds -28,9 -43,86 -50,03 -50,03 -172,82IIN un VSAOI samazinājums -1,06 -1,64 -2,04 -2,44 -7,18UIN samazinājums -0,42 -0,56 -0,56 -2,36 -3,9PVN samazinājums -2,85 -3,81 -3,81 -3,81 -14,28Pārējie nodokļi -0,35 -0,77 -1,08 -1,39 -3,59Kopā 6,45 -8,8 -14,55 -17,06 -33,96
EM prognoze 12,78 5,08 3,54 21,4
LAEF viedoklis: Jau 2015. (1.pēcvēlēšanu) gadā būs nepieciešama budžeta injekcija 8,8 MLVL
pie kam LAEF neņēma vērā plānoto sociālā atbalsta instrumentu paketi (kopā ar to -12,4 MLVL), kas rada pārliecību, ka SEN nodokļa iniciatīva nav ilgermiņā pamatota, ir populistiska un ir vērsta uz popularitātes iegūšanu vēlēšanu gadā nerēķinoties ar ilgtermiņa sekām
6
LAEF SECINĀJUMI & PRIEKŠLIKUMI Publiskot Latvenergo TEC rādītājus un pamatot priekšlikumu par piedāvāto atbalsta līmeņa
apmēru CHP stacijām ar jaudu virs 4 MW. Kāpēc tas ir nepieciešams?
a) LAEF veiktā analīze liecina, ka izmantojot jaunajā likumprojektā (MK 221.Not.grozījumi) piedāvātos aprēķina mehānismus, izmaiņas būs tikai 11.7 MLVL
b) EM bijušā ierēdņa G.Ābeles veiktie aprēķini un publiskie izteikumi presē parāda, ka korekti aprēķinot atbalsta līmeni TEC 2-2 pēc jaunās EM piedāvātās formulas, atbalsts pēc “jaunās formulas” Latvenergo absolūtos skaitļos ļauj saglabāt atbalstu esošajā līmenī
vai pat nedaudz to palielināt
c) LAEF aprēķini liecina, ka jaudas komponente lielajiem TEC varētu būt nevis 71 900 LVL/MW gadā, bet gan tikai 40 000 LVL/MW gadā.
Ja tiek virzīts SEN projekts, jāveic padziļināta SEN ieviešanas makroekonomiskās ietekmes modelēšana, lai iegūtu izpratni par kopējo ietekmi šādai nodokļu inicatīvai un pamatotu nodokļu likmes apmērus
EM piedāvājums palielina siltuma tarifu pieauguma riskus. Ja tiek virzīts SEN projekts, jāveic padziļināta analīze par SEN ieviešanas ietekmi uz siltuma tarifiem
EM rīcība ir pretrunā ar TSP EK runāto un iepriekš panākto vienošanos ar ministru par principu, ka atbalsta pārskatīšana notiks objektīvi un tiks balstīta uz aprēķiniem un rentabilitātes analīzi
7
PALDIES PAR UZMANĪBU!
INFORMĀCIJAI:Andis KārkliņšTel. +371 29425176E-pasts: [email protected]«Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija»Adrese: Antonijas iela 8-3, Rīga
www.atjaunojam.lv