vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana ... · pdf filenatres,...

Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana paaugstinātas

uzturvērtības pārtikas produktu izstrādei (PĀRTIKA)

R.Galoburda, A.Ruža, I.Skrabule,

E.Kaufmane, A.Jemeļjanovs, T.Rakčejeva

Projekts nr. 3

Projekta “PĀRTIKA” mērķis

Radīt bezatlikuma pārstrādes tehnoloģiju izmantošanas iespējas jaunu un inovatīvu pārtikas produktu ieguvei un ražotāju konkurētspējas paaugstināšanai, izmantojot vietējās augu un dzīvnieku izejvielas.

2 NatRes, "PĀRTIKA" 26.11.2013.

Projekta vadītāja: Dr.inž. Ruta Galoburda

Izpildītāji

• Latvijas Lauksaimniecības universitāte

- Lauksaimniecības fakultāte

- Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

• APP Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts

• Latvijas Valsts augļkopības institūts

• Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un

veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra”

Apakšprojekti (atbildīgie izpildītāji)

1. Augsnes kā galvenā resursa ilgtspējīga izmantošana drošu un kvalitatīvu pārtikas un lopbarības izejvielu ieguvei no plašāk audzētajām laukaugu sugām (Dr.habil.agr. Antons Ruža, LLU Agrobiotehnoloģijas institūts)

2. Ābolu kvalitātes paaugstināšanas, saglabāšanas un pārstrādes iespēju risinājumi (Dr. biol. Edīte Kaufmane, Latvijas Valsts augļkopības institūts)

3. Augstvērtīgas briežkopības produkcijas ieguve ilgtspējīgas saimniekošanas apstākļos (Dr.habil.agr., Dr.vet.med. Aleksandrs Jemeļjanovs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra”)

4. Jaunu pārstrādes tehnoloģiju ietekme uz bioloģiski aktīvo savienojumu saglabāšanu pārtikas produktos (Dr. sc. ing. Tatjana Rakčejeva, Latvijas LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte)


Pētījumu objekts vietējo augu un dzīvnieku izejvielas

NatRes, "PĀRTIKA" 26.11.2013. 5

Tritikāle Kailgraudu mieži Kartupeļi Āboli Staltbrieži

Projektā veikto uzdevumu kopsavilkums

• Izpētīta lauksaimniecībā nozīmīgu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju dažādu aspektu ietekme uz kvalitatīvas pārtikas un lopbarības izejvielu ieguvi; agroekonomiski izvērtētas šo tehnoloģiju priekšrocības un trūkumi attiecībā uz veselībai nozīmīgu vielu nodrošināšanu un vides ilgtspējību.

• Izvērtēta jaunu pārstrādes tehnoloģiju ietekme uz bioloģiski aktīviem savienojumiem pārtikas izejvielās un produktos; noteikti optimālie tehnoloģiskie parametri produktu kvalitātes saglabāšanai pārstrādes procesos un uzglabāšanas laika pagarināšanai.

• Izpētīti pārtikas ražošanas bezatlikumu tehnoloģiskie risinājumi, lai palielinātu lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotāju konkurētspēju.


AUGSNES KĀ GALVENĀ RESURSA ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA DROŠU UN KVALITATĪVU PĀRTIKAS UN LOPBARĪBAS IZEJVIELU IEGUVEI NO PLAŠĀK AUDZĒTAJĀM LAUKAUGU SUGĀM

Dr.habil.agr. Antons Ruža, LLU Agrobiotehnoloģijas institūts

Dr.agr. Ilze Skrabule, APP Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts


AUGI

AUGSNE

Raža un tās kvalitāte Sējumu nezāļainība

Augu slimības Vaboles kā

bioloģiskās

daudzveidības

indikatori

Augsnes agrofizikālās

īpašības

Augsnes

mikrobioloģiskā

aktivitāte

Augsnes agroķīmiskie

rādītāji

8

Ziemas kviešu graudu ražas lielums vairāk atkarīgs no augmaiņas

un mazāk no augsnes apstrādes veida.

Augsnes apstrādes varianti ziemas kviešu graudu kvalitātes

rādītājus (proteīna saturu, lipekļa saturu, sedimentācijas vērtību,

krišanas skaitli) būtiski neietekmēja.

0

1

2

3

4

5

6

7

Minimālā Tradicionālā Minimālā Tradicionālā

Bezmaiņas Augmaiņa

Gra

ud

u r

aža

, t

ha

-1


Minimālā augsnes apstrāde un augu maiņas neievērošana veicina kviešu

stiebra pamatnes un sakņu puves izplatību.

Stiebra pamatnes un sakņu puve – kompleksa infekcija, ko ierosina dažādi

patogēni.

Identifikācijā izmanto vizuālās, klasiskās mikoloģiskās un molekulārās metodes.

Gaeumannomyces graminis

Oculimacula spp.

Pieaug Fusarium ģints

– mikotoksīnu

producentu patogēnu

izplatība!


Augsnes elpošanas intensitāte dažādās augu maiņas sistēmās (A,B,C,D,E,)

augsnes minimālās (M) un tradicionālās (T) apstrādes ietekmē, 10 (0-10) un 20 (10-20) cm dziļumā

A - ziemas kvieši;

B - kvieši, kvieši, rapsis, kvieši, rapsis;

C- rapsis, rapsis, kvieši, kvieši, rapsis;

D - rapsis, kvieši, kvieši, rapsis, kvieši;

E - rapsis, kvieši, mieži, mieži, rapsis

Ar sarkanu līniju atzīmēta vidējā augsnes elpošanas intensitāte katrā analizētajā dziļumā.


Skrejvaboles un īsspārņi kā integrētās augu aizsardzības indikatori ziemas kviešu sējumos

• Skrejvaboles un īsspārņi – plēsīgi kukaiņi, kaitēkļu dabiskie

ienaidnieki

• Pētījumi uzsākti 2012. gadā

• Tiek pētīta minimālas un tradicionālas augsnes apstrādes un

dažādu priekšaugu ietekme uz skrejvabolēm un īsspārņiem

ziemas kviešu sējumos

• Pirmie rezultāti liecina, ka augsnes apstrāde būtiski ietekmē

maza izmēra (<5 mm) skrejvaboļu blīvumu – tas ir lielāks

laukos ar tradicionāli apstrādātu augsni

Pētījuma uzdevums: novērtēt audzēšanas tehnoloģiju

un sistēmu ietekmi uz veselībai nozīmīgu savienojumu saturu laukaugu šķirnēs.

Saimniekošanas sistēma

Kartupeļi Mieži Tritikāle

Konvencionālā saimniekošanas sistēma, pielietojot minerālmēslus un nepieciešamos pesticīdus

N-60 NPK – 4 t ha-1 ražas sasniegšanai

NPK – 6 t ha-1 ražas sasniegšanai

N-120 NPK– 6 t ha-1 ražas sasniegšanai

NPK – 10 t ha-1 ražas sasniegšanai

NPK - 6 t ha-1 ražas sasniegšanai un ārpussakņu mēslojums

NPK – 10 t ha-1 ražas sasniegšanai + ārpussakņu mēslojums

Bioloģiskā saimniekošanas sistēma

Izsējas norma 450 dīgstoši graudi uz m2

Izsējas norma 550 dīgstoši graudi uz m2

Audzēšanas tehnoloģiju raksturojums pētītajiem laukaugiem


Pētītās laukaugu šķirnes un bioloģiski aktīvās vielas

Laukaugs Izvēlētie genotipi jeb šķirnes Pētītie parametri

Kartupeļi 12 šķirnes un kloni atšķiras pēc agrīnuma, mizas un mīkstuma krāsas un gatavošanas tipa

raža un tās struktūra cietes saturs C vitamīns B1 vitamīns karotinīdu saturs antocianīnu saturs

Mieži 6 plēkšņaino miežu šķirnes 1 kailgraudu miežu šķirne 3 kailgraudu selekcijas līnijas atšķirīgas pēc veselībai nozīmīgu vielu satura

ražas potenciāls Β-glikāni minerālvielas (Fe un Zn) E vitamīna sastāvā esošais α-tokoferols polifenoli eļļa, taukskābes aminoskābes (lizīns)

Tritikāle 1 jauna šķirne 2 selekcijas līnijas Standartam ‘Dinaro’(Polija) un kvieši ‘Fredis’ Atšķiras pēc ražības, agrīnuma un kvalitātes

ražas potenciāls tilpummasa cietes saturs proteīna saturs krišanas skaitlis, aminoskābju kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs


Nozīmīgākie izpētes rezultāti

• Būtiska šķirnes jeb genotipa ietekme – Visām pētītajām pazīmēm

• Augstāks veselībai nozīmīgo vielu saturs bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā

– Kartupeļiem – ciete un C vitamīns – Miežiem – polifenoli – Tritikālei – ciete

• Augstāku veselībai nozīmīgo vielu saturu nosaka lielāka mēslojuma deva

– Kartupeļiem – lielo bumbuļu īpatsvars ražā – Miežiem - α-tokoferols, lizīns – Tritikālei – proteīns un aminoskābes

• Līdzvērtīgs daudzums visās pētītajās audzēšanas tehnoloģijās – Kartupeļiem – karotinīdi, antocianīni – Miežiem – Zn savienojumi, β-glikāni – Tritikālei – krišanas skaitlis, tilpummasa


ĀBOLU KVALITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS, SAGLABĀŠANAS UN PĀRSTRĀDES IESPĒJU RISINĀJUMI

Dr. biol. Edīte Kaufmane, Latvijas Valsts augļkopības institūts


Ābeļu audzēšanas tehnoloģisko paņēmienu ietekmes uz augļu kvalitāti izpēte

Ražas normēšanas paņēmienu, lapu virsmas un tās

kvalitātes ietekme uz Latvijā audzēto šķirņu ābolu kvalitāti

Darba mērķis

Izpētīt ābeļu audzēšanas tehnoloģiju dažādu aspektu ietekmi uz kvalitatīvas un ekonomiski konkurētspējīgas pārtikas izejvielu ieguvi; agroekonomiski izvērtēt šo tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus attiecībā uz veselībai nozīmīgu vielu nodrošināšanu un vides ilgtspējību.

Pētījuma uzdevums bija iegūt datus par Latvijā audzēto ābeļu šķirņu ar rokām veiktās ražas

normēšanas laika un intensitātes, lapu virsmas lieluma un hlorofila saturu tajās ietekmi uz

ražas un augļu lielumu, mīkstuma blīvumu un šķīstošās sausnas daudzumu.

Pētījums veikts LVAI 2010.-2013.gadā ar 5 komerciāli audzētām ābeļu šķirnēm un 3 jaunām

Latvijas selekcijas šķirnēm. Pētīti 3 augļaizmetņu retināšanas veidi un 2 retināšanas laiki.


Rezultāti

• Dažādas šķirnes uz augļaizmetņu retināšanas variantiem - laiku un intensitāti - reaģēja atšķirīgi, atkarībā no to bioloģiskajām īpatnībām.

• Vairumā gadījumu augļaizmetņu retināšana jūnijā deva labākus rezultātus salīdzinājumā ar augļu retināšanu augustā.

• Retināšana jūnijā var pozitīvi ietekmēt augļu šķīstošās sausnas saturu (P<0,05). Nav novērota būtiska retināšanas ietekme uz augļu blīvumu.

• Novērota salīdzinoši cieša pozitīva korelācija (P<0,01 vai P<0,05) starp jauno dzinumu lapu virsmu un augļu lielumu (r=0,357 – 0,525) vairumam šķirņu, izņemot ‘Antej’. Daļai šķirņu novērota arī būtiska negatīva korelācija starp lapu virsmas un ražas lielumu.

• Hlorofila saturs lapās, kas raksturo fotosintēzes intensitāti, būtiski (P<0,05) atšķīrās starp šķirnēm, bet neatšķīrās starp retināšanas variantiem. Lielākais tas bija šķirnēm ‘Antej, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Orļik’, mazākais – šķirnei ‘Auksis’.

• Retināšana nebija efektīva lielaugļu šķirnēm, kurām raksturīga daļēja augļu pašnobire.

• Izstrādāti ieteikumi augļaizmetņu retināšanai 5 komerciāli audzētajām, kā arī 3 jaunajām šķirnēm.


Pētījumu rezultātu piemēri

Šķirnes ‘Zarja Alatau’ augļu procentuālais

sadalījums pa kalibriem atkarībā no

retināšanas varianta (2011. gadā)

< Pa kreisi – neretināti augļi

Pa labi – retināti augļi >

Lapu virsma uz 1 augli šķirnēm ‘Zarja Alatau’

un ‘Orļik’ kontroles un retināšanas

variantos, cm² (2013. gadā)

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

40,0

virs 80 75-80 70-75 65-70 60-65 55-60 mm

kontrole, neretināts

retināts ik pa sprīdimjūnijā

noplūkti visi augļi zaraapakšā jūnijā

100

120

140

160

180

200

220

240

Orļik Zarja Alatau

cm2

kontrole

retinot pa sprīdim jūnijā


Darba mērķis

Izvērtēt jaunu ābolu pārstrādes tehnoloģiju ietekmi uz bioloģiski aktīviem savienojumiem izejvielās un produktos; noteikt optimālos tehnoloģiskos parametrus produktu kvalitātes saglabāšanai pārstrādes procesos un uzglabāšanas laika pagarināšanai.

Pētījuma uzdevumi

Veikt uzglabāšanas pētījumus ābolu komercšķirnēm, izmantojot augšanas regulatoru 1-MCP un izstrādāt ieteikumus audzētājiem; izpētīt un apkopot datus sidra ražošanai piemērotu ābolu šķirņu un to pārstrādes produktu ķīmisko sastāvu; izstrādāt jaunas, ābolu produktu ražošanas tehnoloģijas un veikt to patentēšanu.

Jaunu ābolu pārstrādes tehnoloģiju izstrāde un augļu uzglabāšanas pētījumi


Ābolu uzglabāšanas laika pagarināšanas iespējas izmantojot 1- metilciklopropēnu (1-MCP)

Divu gadu pētījumu rezultāti norāda, ka Latvijā audzētu ābolu gatavības pakāpei ir būtiska nozīme apstrādes ar 1-MCP efektivitātei.

Analizējot 18 šķirnes, secināts, ka septiņām šķirnēm augļus ieteicams vākt ar gatavības indeksu robežās no 0,11 līdz 0,23: Àuksis`, Àļesja`, Àntej`, `Belorusskoje Maļinovoje`, Sinap Orlovskij` un ‘Zarja Alatau`, kas ievākti apstrādei piemērotā gatavības pakāpē, pēc 6 mēnešu uzglabāšanas augļi bija kvalitatīvāki salīdzinājumā ar neapstrādātajiem paraugiem.

Pētījumā konstatēts, ka apstrāde ar 1-MCP nav piemērota rudens šķirņu `Kovaļenkovskoje` un `Tiina` uzglabāšanai ilgāk par 3 mēnešiem neatkarīgi no novākšanas laika.

Atšķirīgie klimatiskie apstākļi 2011.-2012. gados norāda, ka vairumam šķirņu ir nepieciešams veikt atkārtotus pētījumus.

0

2

4

6

8

10

Pirmsuzglabāšanas

Dzesētavā 1-MCP Dzesētavā 1-MCP

3 Mēneši 6 Mēneši

Blīvum

s k

g/c

m2

Uzglabāšanas laiks/ veids

Sinap Orlovskij Auksis

0

0,3

0,6

0,9

Pirmsuzglabāšanas

Dzesētavā 1-MCP Dzesētavā 1-MCP

3 Mēneši 6 Mēneši

Skābes s

atu

rs,%

Uzglabāšanas laiks/veids Sinap Orlovskij Auksis

Sidra ražošanai piemērotu ābolu (t.sk. kreba tipa ābolu) ķīmiskā sastāva izvērtējums

Pirmo reizi Latvijā ar mērķi atrast piemērotākās sidra ražošanai, analizētas 11 lielaugļu un kreba tipa ābeļu šķirņu augļi, to sula un spiedpaliekas.

Lielaugļu šķirņu ‘Auksis’ un ‘Lietuvas Pepiņš” sulu kupažēšanai, lai sasniegtu sidra ražošanai atbilstošus rādītājus (cukura/ skābju attiecību un miecvielu saturu), ieteicams izmantot kreba tipa ābolu šķirnes ‘Hyslop’, ‘Cornelie’, ‘Kuku’ un ‘Riku’, kas raksturojas ar augstu cukuru, skābju un polifenolu, tajā skaitā tanīnu saturu.

*

0

3

6

9

12

15

Kontrole Ābolu pulveris 250

mg/kg

Glikoze 250 mg/kg p.o.

Gli

koze

, m

M

Viens no polifenolu klases savienojumiem florizīns var ietekmēt glikozes reabsorbciju nierēs, kas ir būtiski cukura diabēta ārstēšanā. Lielākais florizīna saturs noteikts kreba ābeļu šķirņu ‘Balsgard/ K 8/9-24’, ‘Cornelie’ un ‘Kerr’ spiedpaliekās.

Eksperimentālā pilotpētījumā nelielam skaitam dzīvnieku (Zucker žurkām) konstatēts, ka ābolu spiedpalieku pulvera vienreizēja perorāla ievadīšana dzīvniekiem samazina/kavē glikozes pieaugumu asinīs 2 stundas pēc ēšanas*.

0,6

0,9

Balsgard/K8/9-24

Cornelie Kerr

Flo

rizī

ns,

mg/

g

Ābolu šķirnes

0,00

0,01

0,02

0,03

0,04

Kuku Hyslop Riku Cornelie

Cu

kuru

sat

urs

, mg/

g

Ābolu šķirnes

Glikoze Fruktoze Saharoze

* Pētījums veikts sadarbībā ar OSI, RSU projektu BIOMEDICINE un NATRES ietvaros

22

Jaunas ābolu pārstrādes produktu tehnoloģijas un produkti tirgus dažādošanai

Ābolu čipsu izstrādei piemērotas šķirnes (‘Auksis’, ‘Ilga’, ‘Iedzēnu’ u.c.), kas raksturojas ar augstu šķīstošās sausnas saturu un blīvu mīkstumu. Ābolu gabaliņu brūnēšanas novēršanai pirms kaltēšanas ieteicams izmantot krūmcidoniju un smiltsērkšķu sulas, kā arī pretbrūnēšanas inhibitoru Natur Seal, tā uzlabojot produkta izskatu un paaugstinot uzturvērtību.

*Pētījums veikts sadarbībā ar LLU ITF Fizikas katedru

50

60

70

80

0 3 6 9 12

L*

vēr

tīb

a

Uzglabāšanas laiks, dienas

Kontole 20% Smiltsērkšķu sula

20% krūmcidoniju sula 20% balto jāņogu sula

4%NS 5%NS

Ābolu produktu žāvēšanas tehnoloģisko procesu

parametru prognozēšanai dažādiem gabaliņu

izmēriem un cukura koncentrācijai izstrādāts šī

procesa difūzijas modelis, kas būtisks

energoefektīvu iekārtu konstruēšanā*.

Izstrādāts diabētiķu un vegānu uzturam piemērots,

škiedrvielām bagātināts produkts “Ābolu batoniņš”

uz augļu/ogu un linsēklu spiedpalieku bāzes

(tehnoloģija sagatavota patentēšanai).


AUGSTVĒRTĪGAS BRIEŽKOPĪBAS PRODUKCIJAS IEGUVE ILGTSPĒJĪGAS SAIMNIEKOŠANAS APSTĀKĻOS

Dr.habil.agr., Dr.vet.med. Aleksandrs Jemeļjanovs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra”)


Augstvērtīgas briežkopības produkcijas ieguve ilgtspējīgas saimniekošanas apstākļos

1. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi

+ rapšu rauši (eļļas blakusprodukts) Barības

izmaksas,

Produktivitāte,

Produkcijas apjoms,

Gaļas kvalitāte,

Ietekme uz vidi

Rentabilitāte

Konkurētspēja

Ilgtspēja

Dzīvnieku organisma

metaboliskie, fizioloģiskie

procesi,

Barības sagremojamība

Eksternālie

apstākļi


+ Baltiprot-50 (spirta blakusprodukts)

3. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + Ābolu spiedatliekas

(ābolu sulas blakusprodukts)


+ skuju ekstraktvielas (mežizstrādes blakusprodukts)

25

NatRes, "PĀRTIKA" 26.11.2013.

Briežu ēdināšanas izmēģinājumu rezultāti

Kopējās barības

izmaksas

Produkcijas apjoms

(Liemeņa masa)

Ietekme uz vidi (Nesagremotais

kopproteīns)

−8.13% −15.02% +4.85%

−18.21% −15.58% +7.31%

salīdzinājumā ar kontroles grupu, %


+ rapšu rauši


+ Baltiprot-50

3. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + Ābolu spiedatliekas


+ skuju ekstraktvielas

+44.62%

+21.43%

−0.07%

−5.22%

+ 1.23%

+3.6%

26

Staltbriežu liemeņa masa (kg), ieņēmumi par gaļu un izdevumi barībai izmēģinājuma periodā (LVL)

Rādītāji 1. grupa –

kontrole

2. grupa –

izmēģinā-

juma

Izmaiņas pret kontroli

faktiski %

Izmēģinājums ar rapša raušiem

Vidējā liemeņa masa, kg 62.87 66.70 +3.83 + 6.09

Briežu gaļas realizācijas cena

vairumtirdzniecībā kg-1* 5.00 5.00 - -

Ieņēmumi par gaļu 314.35 333.50 +19.15 + 6.09

Patērētās barības izmaksas izmēģinājuma

periodā vidēji vienam staltbriedim*** 22.14 20.34 -1.80 - 8.13

Izmēģinājums ar BaltiprotTM-50

Vidējā liemeņa masa, kg 51.68 55.46 +3.79 + 7.31

Briežu gaļas realizācijas cena

vairumtirdzniecībā kg-1** 5.70 5.70 - -

Ieņēmumi par gaļu 294.57 316.22 +21.55 + 7.31

Patērētās barības izmaksas izmēģinājuma

periodā vidēji vienam staltbriedim*** 25.20 20.61 - 4.59 -18.21 27 NatRes, "PĀRTIKA" 26.11.2013.

Taukskābju saturs briežu muskuļaudos (% no kopējiem lipīdiem)

Radītāji

Rapšu rauši

Baltiprot-50

Ābolu spiedatliekas

Skuju ekstraktvielas

Piesātinātās taukskābes

27.76

-16.26

34,46

-6.24%

32.71

-17.31

30.50

-7.79

Mononepiesātinātās taukskābes

19.98

+9.89

22,95

+15.05%

16.16

-10.29

34.96

+1.57

Polinepiesātinātās taukskābes

49.80

+26.41

38.50

+17.57

35.93

+15.82

36.90

+2.61

n-3 taukskābes 21.07

+11.28

18.56

+3.89

9.86

+ 5.20

17.72

+4.38

n-6 taukskābes 28.73

+15.13

23.61

+11.34

26.07

+10.62

19.18

+0.23

n-6: n-3 1.36 : 1 1.27 : 1 2.64:1 1.08:1


JAUNU PĀRSTRĀDES TEHNOLOĢIJU IETEKME UZ BIOLOĢISKI AKTĪVO SAVIENOJUMU SAGLABĀŠANU PĀRTIKAS PRODUKTOS

Dr. sc. ing. Tatjana Rakčejeva, Latvijas LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte


Galvenie pētījumu virzieni

Augu valsts izejvielu

pārstrāde un kvalitātes

izvērtējums

Dzīvnieku valsts izejvielu pārstrāde un

kvalitātes izvērtējums

[email protected]

30

Mīkstā iepakojumā termiski apstrādātu kartupeļu produktu kvalitātes izmaiņas uzglabāšanas laikā

• Veikta jaunu kartupeļu produktu receptūru (kartupeļi bez mērces, kartupeļi ar sviesta

mērci un kartupeļi ar šampinjonu mērci) izstrāde ar pagarinātu uzglabāšanas laiku un

relatīvi īsu pagatavošanas laiku izmantojot divu dažādu iepakojumu materiālu veidus:

PE/PA un laminēta alumīnija folija.

Augu valsts izejvielu pārstrāde

un kvalitātes izvērtējums

+

Patērētāju aptauja

[email protected]

31


Aromātveidojošās vielas sidrā

Sidra aromātveidojošo vielu izcelsme:

• izejvielas

• raudzēšanas procesā notiekošie bioķīmiskie procesi Aromātveidojošo vielu saturs dažādu šķirņu

ābolu sulās un to kupāžās

K_1 – kupāža no trīs šķirņu (‘Auksis’, ‘Kerr’, ‘DI-93-4-14’) ābolu sulām attiecībā 1:1:1;

K_1_T – teorētiskais aromātveidojošo vielu saturs kupāžā K_1

K_2 – kupāža no trīs šķirņu (‘Auksis’, ‘Kerr’, ‘DI-93-4-14’) ābolu sulām attiecībā 2:2:1;

K_2_T – teorētiskais aromātveidojošo vielu saturs kupāžā K_2.

Augu valsts izejvielu pārstrāde


[email protected]


No siera sūkalām iegūta glikozes – galaktozes sīrupa piemērotības izpēte cieto karameļu

konfekšu ražošanai

• Sadarbībā ar mājražotāju «Karameļu darbnīca» eksperimentāli ir pierādīta

glikozes-galaktozes piemērotība cieto karameļu konfekšu ražošanai.

Uzglabāšanas laikā karameles gatavotas no glikozes –

galaktozes sīrupa labi saglabā formu, cietību un raksturīgās

īpašības.

Izejvielu sajaukšana, cukura masas vārīšana līdz „kreka” posmam, t.i. 135 ºC,

turpina vārīt līdz 165 ºC, masas krāsošana/aromatizēšana, atdzesēšana

Karameles stiepšana, vīšana un griešana

Dzīvnieku valsts izejvielu pārstrāde


[email protected]

33


Jaunu nedzidrinātu siera sūkalu dzērienu izstrāde un kvalitātes vērtējums

• Izstrādāti sūkalu dzērieni ar dažādu augļu sulu piedevām.

1 – vīnogu, 2 – ananāsu, 3 – citronu-laima,

4 – apelsīnu, 5 – ananāsu-kokosriekstu,

6 – ābolu, 7 – banānu

Viela

Daudzums, g 100g-1 produktā

Sūkalu dzēriens ar

Ābolu sulu Apelsīnu sulu

Ananāsu -

kokosriekstu

sulas dzērienu

Citrona – laima

sulas dzērienu

Olbaltumvielas 0.47

Tauki 0.06

Ogļhidrāti

7.1 7.1 7.5 6.7

Enerģētiskā

vērtība, kcal/kJ 31/129.89 31/129.89 32/134.08 29/121.51



[email protected]

34

Aizsarggāzu vidē iepakotas termiski apstrādātas briežu gaļas kvalitātes un mikrobioloģiskās

drošības vērtējums • Ir veikti pētījumi par marinētas un inertas aizsarggāzes (N2) iepakojumā termiski

apstrādātas brieža un liellopa gaļas kvalitātes rādītāju izmaiņām uzglabāšanas laikā

un noteikts produktu derīguma termiņš.

D – 40 min apstrādāts 110 °C temperatūrā; E – 50 min apstrādāts 110 °C temperatūrā;

F – 60 min apstrādāts 110 °C temperatūrā; A – 40 min apstrādāts 100 °C temperatūrā;

B – 50 min apstrādāts 100 °C temperatūrā; C – 60 min apstrādāts 100 °C temperatūrā;

I – 40 min apstrādāts 90 °C temperatūrā; H – 50 min apstrādāts 90 °C temperatūrā;

G – 60 min apstrādāts 90 °C temperatūrā; M – 40 min apstrādāts 80 °C temperatūrā.

L – 50 min apstrādāts 80 °C temperatūrā; K – 60 min apstrādāts 80 °C temperatūrā

Marinētas liellopa un brieža gaļas

derīguma termiņš aizsarggāzu

iepakojumā uzglabājot pazeminātā

temperatūrā (+4±1 oC) ir 14 dienas

Inertas aizsarggāzes vidē iepakotas

gaļas optimālais termiskās apstrādes

režīms ir +90±5 oC temperatūra, ilgums

60±1 minūtes

Termiski apstrādātas gaļas inertas

aizsarggāzes (N2) iepakojumā, to

uzglabājot pazeminātā temperatūrā

+4±1 oC, derīguma termiņš ir 35 dienas

[email protected]



35

Pētījumi – no lauka līdz galdam


Daži rezultātu piemēri - publikācijas


Daži rezultātu piemēri – produkti, tehnoloģijas


Daži rezultātu piemēri – reģistrētas šķirnes, patenti


‘Inarta’

‘Irbe’

Daži rezultātu piemēri – informatīvi pasākumi, dalība konferencēs


Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji* projektā “PĀRTIKA”

2010.-2013. gadā

Rādītājs Plānots Projektā

kopā t.sk. 2013.

gadā

Promocijas darbi – aizstāvēti / izstrādes stadijā (aizstāvēšana paredzēta 2014. gadā)

6 2/7 2/7

Starptautiskas zinātniskās publikācijas 15 101 24

Monogrāfijas 3 6 2

Prezentācijas konferencēs 33 167 49

Patenti 7 11 2

Jaunie produkti 12 11 5

Tehnoloģijas, metodes, tehnoloģiskie risinājumi

23 23 15

41 NatRes, "PĀRTIKA" 26.11.2013. *Aptuveni. Galīgais skaits vēl tiks precizēts.

vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana ... · pdf filenatres,...

Documents