transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (ttip) … · 2019-04-29 ·...

Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu

partnerības (TTIP)

12. sarunu kārta

Publisks ziņojums, 2016. gada marts

Ziņojums par TTIP 12. sarunu kārtu

23.03.2016. 2. lpp. no 19

ZIŅOJUMS PAR TRANSATLANTISKĀS TIRDZNIECĪBAS UN IEGULDĪJUMU

PARTNERĪBAS 12. SARUNU KĀRTU

(Brisele, 2016. gada 22.–26. februāris)

Satura rādītājs

1.1. Preču tirdzniecība: tarifi un piekļuve tirgum .............................................................. 4

1.2. Publiskais iepirkums ...................................................................................................... 5

1.3. Pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi .................................................................... 5

1.4. Izcelsmes noteikumi ........................................................................................................ 7

2.1. Regulējuma saskaņotība ................................................................................................ 8

2.2. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā ........................................................................................ 8

2.3. Sanitārie un fitosanitārie jautājumi .............................................................................. 9

Diskusijas par nozarēm ir ļoti tehniskas, jo šis uzdevums ir jauns un sarežģīts.

Tālāk sīkāk ziņots par 12. sarunu kārtas panākumiem sadalījumā pa

nozarēm. ....................................................................................................................... 9

Farmācijas preces ........................................................................................................ 9

Kosmētikas līdzekļi ..................................................................................................... 10

Automobiļi .................................................................................................................. 12

Medicīniskās ierīces ................................................................................................... 12

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ................................................. 13

Inženierija .................................................................................................................. 13

Ķīmiskās vielas ........................................................................................................... 14

Pesticīdi ..................................................................................................................... 14

3.1. Ilgtspējīga attīstība ....................................................................................................... 14

3.2. Enerģijas un izejvielu tirdzniecība .............................................................................. 15

3.3. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ............................................................................ 16

3.4. Muitas un tirdzniecības atvieglošana .......................................................................... 16

3.5. Intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ................... 17

3.6. Konkurence ................................................................................................................... 18

3.7. Ieguldījumu aizsardzība .............................................................................................. 18

3.8. Starpvalstu strīdu izšķiršana ....................................................................................... 19


23.03.2016. 3. lpp. no 19

KOPSAVILKUMS

22.–26. februārī Briselē Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības

(TTIP) 12. sarunu kārtā norisinājās diskusijas par visiem trim nolīguma pīlāriem, t. i.,

piekļuvi tirgum, regulējuma kopumu un noteikumiem. Kopumā pieaugot sarunu

intensitātei, šī kārta turpinājās arī nākamajā nedēļā, kad ASV un ES apmainījās ar

piedāvājumiem publiskā iepirkuma jomā un turpināja diskutēt par izcelsmes

noteikumiem un intelektuālā īpašuma tiesībām.

Šajā kārtā īpaši dedzīgi tika apspriesti divi no trim TTIP pīlāriem — regulatīvā

sadarbība un noteikumi.

Saistībā ar regulatīvo pīlāru ES un ASV apmainījās ar jauniem teksta priekšlikumiem

par regulatīvo sadarbību, kuru mērķis bija izkristalizēt idejas par to, kā TTIP ietvaros

radīt sistēmu, kas sekmētu pašreizējo un nākamo regulatīvo sadarbību gan ražošanas,

gan pakalpojumu jomā. Puses arī apsprieda pārskatīto ES nodaļas projektu par labu

regulatīvo praksi, kā arī visus pārējos regulatīvos jautājumus, proti, tehniskos šķēršļus

tirdzniecībā, sanitāros un fitosanitāros pasākumus un deviņas aplūkojamās rūpniecības

nozares.

Noteikumu sadaļā abas puses nu ir nodevušas apspriešanai savus attiecīgos

priekšlikumus par ieguldījumu aizsardzību. ES šajā kārtā pirmoreiz iepazīstināja ar savu

jauno, pārveidoto pieeju ieguldījumu aizsardzībai un ieguldījumu strīdu risināšanai.

Diskusijas bija atklātas un konstruktīvas. Jautājumā par ilgtspējīgu attīstību ASV

iesniedza savus priekšlikumus par darba tiesībām un vidi, atbildot uz ES iepriekšējo

ilgtspējīgas attīstības nodaļas priekšlikumu, un sarunu dalībnieki pievērsās rūpīgai

katras puses priekšlikuma izpētei. Puses arī sekmīgi diskutēja par citiem noteikumu

sadaļas jautājumiem, kā konkurence, muitas un tirdzniecības atvieglošana, starpvalstu

strīdu izšķiršana, MVU u. c.

Visbeidzot, ES un ASV apsprieda piekļuves tirgum jomas, jo īpaši pakalpojumus,

tarifus un publisko iepirkumu. Iepirkuma jomā pēc piedāvājumu apmaiņas sarunu

grupas divarpus dienas diskutēja gan par piedāvājumiem, gan nodaļas tekstu.

Visbeidzot, puses piekrita pasteidzināt savu darbu laikposmā starp sarunu kārtām, lai

paātrinātu sarunu gaitu kopumā. Starp šo kārtu un vasaras pārtraukumu ir plānotas divas

pilnvērtīgas sarunu papildkārtas. Galvenais, visaptverošais mērķis ir vienoties par

vērienīgu, augstam standartam atbilstošu TTIP nolīgumu, kurā ievērotas gan ES, gan

ASV intereses. ES atkārtoti uzsvēra, ka ir iecerējusi nodrošināt, lai līdz vasaras

pārtraukumam tiktu gūti ievērojami panākumi attiecībā uz visiem trim nolīguma

pīlāriem.


23.03.2016. 4. lpp. no 19

1. Piekļuve tirgum

1.1. Preču tirdzniecība: tarifi un piekļuve tirgum

Nelauksaimniecības preces

Tarifu jomā puses apsprieda ražojumus, kuriem atšķirīgā veida dēļ varētu tikt piemēroti

atšķirīgi pakāpeniskas tarifu atcelšanas termiņi.

Sarunu dalībnieki arī turpināja diskusijas par nolīguma pantiem attiecībā uz preču

tirdzniecību, kuru pamatā ir starptautiski tirdzniecības noteikumi, kas reglamentē preču

tirdzniecību starp pusēm. Gan ES, gan ASV jau ir daudz kopīgu svarīgu principu.

12. kārtā galvenokārt tika strādāts pie tā, lai nodrošinātu konkrēta ierosināta teksta, t. i.,

teksta par preču klasifikāciju muitas vajadzībām, importa un eksporta ierobežojumu

aizliegumu un pārstrādātu preču tirdzniecību, saderību ar attiecīgajiem valsts tiesību

aktiem.

Kopīgā sanāksmē ar Muitas un tirdzniecības atvieglošanas sarunu grupu sarunu grupas

apsprieda, kā varētu nodrošināt līdzīgu tvērumu katras puses attiecīgajai sistēmai, kas

nosaka režīmu, ko piemēro precēm, kuras nogādātas atpakaļ pēc remonta, un

beznodokļu režīmam, ko piemēro uz laiku ievestām precēm.

Lauksaimniecības preces

Diskusijas šajā kārtā, kurā īpaša uzmanība pievērsta trim elementiem:

Tarifu jomā tika apspriestas īpašas ar eksportu saistītas intereses un paustas prasības

saīsināt ierosinātos pakāpeniskās tarifu atcelšanas periodus. Ražojumi, kas atzīti par

vissensitīvākajiem, netika apspriesti. ES norādīja, ka tarifu jomas vienošanās

vērienīgums būs atkarīgs no tā, cik vērienīgs būs viss nolīgums kopumā.

Lauksaimniecības nodaļa tika pirmoreiz būtiski pārskatīta, nosakot galvenās

konverģences un diverģences jomas. Šajā kontekstā ES atgādināja savu ieceri iekļaut

tādus noteikumus par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri pamatotos uz

pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem un cita starpā attiektos uz ES un ASV vīna un

stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu aizsardzību (tai skaitā uz ES ražotāju

ekskluzīvajām tiesībām izmantot 17 nosaukumus, kas ASV tiek uzskatīti par daļēji

vispārīgiem), vīndarības praksi, marķēšanas noteikumiem un sertifikāciju. ES arī

iesniedza teksta priekšlikumu par īpašiem regulatīviem noteikumiem attiecībā uz stipro

alkoholisko dzērienu marķēšanu.

Visbeidzot, abas puses apsprieda īpašus ar tarifiem nesaistītus jautājumus, kas attiecas

uz lauksaimniecību, un iespējamos risinājumus.


23.03.2016. 5. lpp. no 19

1.2. Publiskais iepirkums

Publiskais iepirkums ir viena no ES prioritārajām TTIP jomām, par kurām tai ir aktīva

interese. Tā ir unikāla iespēja būtiski palielināt iespējas piekļūt ASV publiskā iepirkuma

tirgum gan federālajā, gan štatu līmenī un nodrošināt līdzvērtīgu, nediskriminējošu

attieksmi pret ES uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus publiskā iepirkuma

līgumiem.

12. sarunu kārtā iepirkumu apsprieda divarpus dienas un ES turpināja ievērot ES un

ASV kopīgo mērķi, kas tika noteikts ASV un ES augsta līmeņa darba grupā

nodarbinātības un izaugsmes jautājumos. Mērķis iepirkuma jomā ir paplašināt iespējas,

“ievērojami uzlabojot piekļuvi publiskā iepirkuma jomai visos valdības līmeņos,

pamatojoties uz valsts režīma principu”. Šajā kārtā diskutēja gan par piekļuvi tirgum,

gan par iepirkuma nodaļas tekstā iekļaujamajiem noteikumiem (par procedūrām, kuras

ievēro publiskā sektora iestādes, veicot iepirkumus). Diskusijās par piekļuvi tirgum

īpaša uzmanība tika pievērsta pirmajiem piedāvājumiem publiskā iepirkuma jomā, ar

kuriem ES un ASV bija savstarpēji apmainījušās.

Jautājumā par piekļuvi tirgum apsprieda ne vien pirmos piedāvājumus par piekļuvi

tirgum, bet arī ES jautājumus par šādiem konkrētiem tematiem: ASV jaunieviestie

ierobežojumi, kas ietekmē Eiropas piegādātāju piekļuvi tirgum (piem., FAST Act ASV

Transporta departamenta jomā), saistību paplašināšana piekļuves tirgum jomā federālajā

un štatu līmenī, kā arī ASV infrastruktūras iepirkuma (kurā priekšroka tiek dota ASV

uzņēmumiem) federālā finansējuma tiesiskais regulējums.

Apspriestais iepirkuma procedūru teksta priekšlikums ietver gan ES, gan ASV

priekšlikumus. Notika īpaša diskusija par iespējām atvieglot MVU iespējas piedalīties

iepirkumos, piemēram, uzlabot iepirkuma iespēju pārredzamību un izpētīt mehānismus,

ar kuriem varētu palīdzēt uzņēmumiem, izveidojot palīdzības dienestu vai

kontaktpunktu, kur varētu iesniegt neformālas sūdzības. ES turpināja uzsvērt, ka ir

jāuzlabo piekļuve iepirkuma līgumiem štatos. ES ir izveidots vienots elektroniskais

piekļuves punkts iepirkuma iespējām un kopš 2016. gada 15. janvāra arī automātisks

rīks iepirkuma paziņojumu tulkošanai angļu un visās pārējās valodās.

Kopumā diskusijas par teksta priekšlikumu ļāva papildus precizēt nostājas un noteikt

jomas, kurās rodams kopsaucējs, lai varētu virzīties uz priekšu. Piemēram, ES atkal

uzsvēra, cik svarīgi ir iepirkuma procedūrās pienācīgi atspoguļot vides apsvērumus.

Balstoties uz PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu, kuru parakstījušas gan ES, gan ASV,

sākušās diskusijas par tekstu.

1.3. Pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi

12. kārtā ES un ASV apsprieda šādas jomas: pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība,

ieguldījumu liberalizācija un noteikumi par finanšu pakalpojumiem, pasta un

ātrpiegādes pakalpojumiem, tiešo pārdošanu, profesionālo kvalifikāciju atzīšanu,

iekšzemes regulējumu, telesakariem un e-komerciju. Notika arī īsa viedokļu apmaiņa


23.03.2016. 6. lpp. no 19

par papildjautājumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum, un tās laikā ES un ASV atzina, ka

daži pakalpojumi, tai skaitā sabiedriskie pakalpojumi, iedzīvotāju dzīvē ieņem īpašu

vietu.

Par ieguldījumu liberalizāciju sarunu dalībnieki apspriedās vienu dienu, galveno

uzmanību pievēršot definīcijām, piekļuvei tirgum, valsts režīmam, prasībām par

darbības rezultātiem, uzņēmumu augstākā līmeņa vadībai un valdei. Abas puses

padziļināti salīdzina savas attiecīgās pieejas, lai noteiktu jomas, kurās vēl būtu

nepieciešamas diskusijas pēc būtības nākamajās kārtās.

Notika arī tālāka viedokļu apmaiņa attiecībā uz nodaļas par pakalpojumu pārrobežu

tirdzniecību konsolidāciju. Diskusijās tika apspriesta fizisku personu pārvietošanās, kā

arī jūras transports un aviācija.

Runājot par finanšu pakalpojumiem, ES un ASV vienojās par finanšu pakalpojumu

nodaļas struktūru. Tika sākts arī darbs pie konsolidētā teksta. Sarunu dalībnieki panāca

progresu attiecībā uz definīcijām, tvērumu un finanšu pakalpojumiem piemērojamajiem

noteikumiem un izņēmumiem.

ES un ASV arī apsprieda pieeju iekšzemes regulējumam. ES plāno iesniegt teksta

priekšlikumu pirms nākamās TTIP kārtas.

Pamatojoties uz ES un ASV priekšlikumiem, ko tās bija iesniegušas šai kārtai, tika

apspriesti piegādes pakalpojumi. Tā kā ES un ASV ir kopīgas intereses šajā jomā,

abiem tekstiem ir daudz kā kopīga, un tam vajadzētu atvieglot abu tekstu konsolidāciju.

ASV iepazīstināja ar savu priekšlikumu par tiešo pārdošanu un uzsvēra, kādus

ieguvumus tā sniedz MVU. ES pauda sākotnēju ieinteresētību noteikumu par tiešo

pārdošanu iekļaušanā TTIP, bet uzsvēra, ka par priekšlikumu vēl jāapspriežas.

ES un ASV panāca virzību sarunās par satvaru nolīgumiem attiecībā uz profesionālo

kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu. Lielākie centieni tika veltīti tāda piemērota

mehānisma rašanai, kas varētu nodrošināt ar nolīgumu izveidotā satvara atbilstību

attiecīgi ES un ASV regulatīvajām sistēmām.

Puses apsprieda visus priekšlikumus par telesakaru pakalpojumiem un īpašu

uzmanību pievērsa lielāko piegādātāju pienākumiem un telesakaru nodaļas tvērumam

(piem., jautājumam par to, vai un kā būtu jāaptver telesakari).

Diskusijās par e-komerciju tika apspriesti visi ierosinātie noteikumi, izņemot

noteikumus par datu plūsmām un datu lokalizāciju, par ko ES nav iesniegusi

priekšlikumu. To ietvaros jo īpaši tika padziļināti apspriesti e-paraksti, tiešsaistes

pakalpojumu atļaušanas procedūras, digitāli pārsūtīta satura nediskriminācija, tiešās

tirgvedības komunikācija (surogātpasts), muitas nodokļi par elektroniskām datu

pārraidēm un tiešsaistes pircēju aizsardzība.


23.03.2016. 7. lpp. no 19

1.4. Izcelsmes noteikumi

Šajā grupā galvenais mērķis ir izstrādāt izcelsmes noteikumus tiem ražojumiem, kam

saskaņā ar nolīgumu piemēro preferenciālu režīmu. Tika apspriesti šādi jautājumi:

i) ASV “izcelsmes procedūru” priekšlikums (B sadaļa).

ASV iepazīstināja ar savu B sadaļas priekšlikumu, pēc tam sekoja jautājumu un atbilžu

sesija. Puses apsprieda vajadzību rast kompromisus, lai tuvinātu pušu nostāju, un tika

apsvērtas dažādas iespējas;

ii) daļa “Vispārīgi noteikumi” (A sadaļa).

ES iepazīstināja ar dažiem noteikumu kompromisa tekstu priekšlikumiem, attiecībā uz

kuriem abām pusēm ir līdzīga pieeja, piemēram, par tiešās transportēšanas

noteikumu / nemainīšanas noteikumu, noteikumiem par aprīkojumu, rezerves daļām un

instrumentiem, iepakojumu un iepakojuma materiāliem utt.;

iii) noteikumi par konkrētiem ražojumiem

Puses turpināja salīdzināt noteikumu par konkrētiem ražojumiem tekstus, ar kuriem

apmainījās iepriekšējā kārtā;

iv) īsas diskusijas notika arī par ES pieeju krāpšanas lietām.

Tekstilizstrādājumu izcelsmes noteikumi

Tika apspriesti šādi jautājumi:

i) abu pušu standarta pieeja konkrētu ražojumu izcelsmes noteikumiem un daži citi

horizontāli elementi attiecīgajās pušu sistēmās, piemēram, pielaides (nenoteiktas

izcelsmes materiālu maksimālā vērtība/svars, kas nedrīkst pārsniegt noteikumā par

konkrēto ražojumu paredzēto), atkāpes no izcelsmes kvotām (atviegloti izcelsmes

noteikumi konkrētiem ražojumiem, kam tiek piemērota robežvērtība) un kumulācija

(iespēja izmantot dziju vai audumus no brīvās tirdzniecības zonas vai noteiktām trešām

valstīm);

ii) noteikumi par “pasākumu apiešanas novēršanu” un “informācijas apmaiņu”

tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē (pušu sadarbība izcelsmes pārbaudē un

savstarpēja palīdzība tādu pārkāpumu un krāpšanas apkarošanā, kas saistīti ar tiesību

aktiem par izcelsmes — gan preferenciālas, gan nepreferenciālas — jautājumiem).

Puses sazināsies par iespēju apmainīties ar nākamās kārtas tekstiem attiecībā uz

noteikumiem par konkrētiem ražojumiem.


23.03.2016. 8. lpp. no 19

2. Regulatīvā sadarbība

2.1. Regulējuma saskaņotība

Puses apsprieda gan ASV noteikumu tekstu par regulatīvo sadarbību, gan pārskatītos ES

nodaļu projektus attiecīgi par regulatīvo sadarbību un labu regulatīvo praksi. Par

regulatīvo sadarbību iesniegtos priekšlikumus ES kopumā uzskatīja par labu pamatu

turpmākām sarunām. Katra puse uzdeva vairākus jautājumus, tostarp par sadarbības

mērķiem un tvērumu, kā arī regulatoru un ieinteresēto personu iesaisti. Attiecībā uz labu

regulatīvo praksi ES iepazīstināja ar savu pārskatīto nodaļas projektu, paskaidrodama

tās galveno loģisko pamatu: noteikt kopīgu regulējuma izstrādes praksi, kas

izmantojama, lai saglabātu augstu aizsardzības līmeni, vienlaikus atvieglojot

tirdzniecību un ieguldījumus. Abas puses piekrita strādāt intensīvāk starp sesijām līdz

nākamajai sarunu kārtai, lai atrisinātu vēl neatrisinātos jautājumus un konsolidētu

attiecīgos tekstus.

2.2. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā

Šīs kārtas diskusijās tika risināta virkne jautājumu, kas saistīti ar i) to procedūru

pārredzamību, kuras ievēro publiskā sektora iestādes, izvēloties standartus, ar ko

atbalstīt tehniskos noteikumus, ii) ES un ASV standartu izstrādes organizāciju

sadarbību, kuras mērķis ir atvieglot otras puses tehnisko ekspertu dalību, iii) otras puses

standartu izmantošanu jaunu standartu izstrādē vai iespēju apsvēršanu iekļaut

tehniskajos noteikumos jaunus standartus, iv) ieinteresēto personu iespēju iesniegt

priekšlikumus par kopīgu ASV/ES standartu izstrādi un v) TTIP ietvaros izveidotās

Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejas lomu un uzdevumiem.

Standartu noteikšanas pārredzamība

ES un ASV apsprieda, kā padarīt pārredzamākas procedūras, ko izmanto ASV, kas

iekļauj standartus ar atsauci, un procedūras, kuras izmanto ES, kas lūdz standartizācijas

organizācijas izstrādāt standartu regulējuma vajadzībām.

ASV un ES standartizācijas organizāciju sadarbība ar mērķi palielināt ieinteresēto

personu dalību standartu noteikšanā

ES iepazīstināja ar ideju veicināt ES un ASV standartu izstrādes organizāciju sadarbību,

lai atvieglotu otras puses ekspertu piekļuvi attiecīgajām standartizācijas organizācijām.

Iespēju apsvēršana izmantot otras puses standartus jaunu standartu izstrādē un ar

atsauci iekļaut tos tehniskajos noteikumos

ASV un ES ir kopīgs mērķis ņemt vērā vienai otras standartus: ES to darītu, kad lūgtu

Eiropas Standartizācijas organizāciju izstrādāt saskaņotos standartus, savukārt ASV —

tad, kad tā iekļautu atsauces uz standartiem aģentūru tehniskajos noteikumos.


23.03.2016. 9. lpp. no 19

Ieinteresēto personu priekšlikumi par sadarbību standartu jomā

ES iepazīstināja ar ideju iedibināt procesu, kā ieinteresētās personas varētu paust idejas,

kuru rezultātā tiktu sākts kopīgu standartu izstrādes darbs, ja attiecīgie regulatori to

uzskatītu par lietderīgu.

Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejas loma un uzdevumi, sadarbība un

tirdzniecības problēmu risināšana

ASV un ES apzinājās kopīgās intereses attiecībā uz TTIP ietvaros izveidotās

Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejas lomu un uzdevumiem un sadarbības

veicināšanu starp valsts un nevalstiskajām organizācijām tehnisko noteikumu,

atbilstības novērtēšanas, akreditācijas, standartu un metroloģijas jomā.

Vissvarīgākais kārtas rezultāts bija abu pušu vienošanās censties konsolidēt tekstus par

standartizāciju, sadarbību tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā, atbilstības novērtēšanu un

Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejas lomu un uzdevumiem.

2.3. Sanitārie un fitosanitārie jautājumi

Šajā kārtā sarunu dalībnieki apsprieda ierosinātos pantus par reģionalizāciju, revīzijām,

sertifikāciju un mikrobu rezistenci, lai noteiktu mērķus un iespējamos turpmākās rīcības

virzienus. Diskusijās tika padziļināti analizēti daži pielikumi, visvairāk tie, kas attiecas

uz reģionalizāciju, revīzijām un sertifikāciju. Puses lielākoties pievērsās teksta un tā

pamatā esošo katras puses mērķu un jēdzienu skaidrošanai. Tika panākta vienošanās

pirms nākamās kārtas tikties starpsesiju diskusijā.

2.4. Nozares

Apzinātas deviņas nozares, kurās centīsimies rast iespējas uzlabot regulējuma saderību

un panākt būtiskus ieguvumus nozarei, regulatoriem un iedzīvotājiem. Diskusijas vada

attiecīgie ES un ASV regulatori attiecīgajās nozarēs. Noteiktais kopējais mērķis ir

konkrētāk noteikt, ko ir iespējams panākt regulējuma saderības uzlabošanā katrā no

deviņām nozarēm.

Diskusijas par nozarēm ir ļoti tehniskas, jo šis uzdevums ir jauns un sarežģīts. Tālāk

sīkāk ziņots par 12. sarunu kārtas panākumiem sadalījumā pa nozarēm.

Farmācijas preces

Labas ražošanas prakses inspekciju jomā abu pušu regulatori sniedza jaunāko

informāciju par darbu, ko paveikusi darba grupa, kura ir atbildīga par ES un ASV labas


23.03.2016. 10. lpp. no 19

ražošanas prakses inspekcijas sistēmu līdzvērtības novērtēšanu. Diskusijās tika noteikti

uzdevumi, kas veicami nākamajos mēnešos, un tika panākta vienošanās turpināt

centienus panākt attiecīgo labas ražošanas prakses inspekciju savstarpēju atzīšanu.

ES iesniedza priekšlikumu par regulatīvās sadarbības un saskaņošanas centienu

stiprināšanu ģenērisko zāļu1 jomā, un tajā paredzēti šādi mērķi: 1) ES un ASV dalība

starptautiskos regulatīvās sadarbības pasākumos, tai skaitā informācijas apmaiņas

izmēģinājuma projektā, kas sākts Starptautiskās Ģenērisko zāļu regulatoru programmas

ietvaros, 2) pamatnostādņu saskaņošana, kā rezultātā varēs samazināt in vivo

bioekvivalences pētījumu skaitu, 3) stingrākas prasības to klīnisko datu prasību

saskaņošanai, kuras piemēro kompleksām ģenēriskām zālēm, kam jāveic preklīniski

testi un klīniski pētījumi, lai tās tiktu atļautas. Nākamajās kārtās jāturpina apspriest ES

priekšlikumā norādītās sadarbības iespējas.

Attiecībā uz kopējiem unikālo identifikatoru standartiem ES sniedza jaunāko

informāciju par 2016. gada 9. februārī publicēto ES deleģēto tiesību aktu, ar ko noteic

detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma.

Panākta vienošanās pirms nākamās kārtas apmainīties ar tehnisko informāciju par šo

jautājumu.

Attiecībā uz konfidenciālas informācijas apmaiņu starp regulatoriem turpināsies

diskusijas par to, ar kādiem līdzekļiem var izveidot tiesisko regulējumu, kas ļautu

regulatoriem apmainīties ar konfidenciālu informāciju, tostarp komercnoslēpumiem.

Tika īsi sniegta jaunākā informācija par šādiem tematiem: jaunākie un gaidāmie

notikumi Starptautiskajā Cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību

saskaņošanas padomē; Eiropas Zāļu aģentūras un Food and Drug Administration

(FDA) — paralēlās zinātniskās konsultācijas; bioekvivalentas zāles, tostarp FDA

pamatnostādņu par nosaukumu piešķiršanu un marķēšanu izstrāde; pediatrija.

Kosmētikas līdzekļi

Eksperti turpināja apspriest kopīgo ieinteresētību pastiprinātās sadarbības procesā

International Cooperation on Cosmetics Regulation (“ICCR”). 2016. gadā turpinās

apspriest 2015. gada novembrī ICCR iesniegto ES priekšlikumu stratēģijai par

spēcīgāku starptautisko sadarbību kosmētikas līdzekļu regulējuma jomā. ASV

pašlaik ir ICCR prezidentvalsts.

Attiecībā uz sadarbību riska novērtēšanas jomā FDA 2015. gada novembrī publicēja

divus ES kosmētisko līdzekļu ražotājiem nozīmīgus vadlīniju projektus: Over-the-

Counter Sunscreens: Safety and Effectiveness Data, Guidance for Industry un

Nonprescription Sunscreen Drug Products – Content and Format of Data Submissions

1 http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/january/tradoc_154172.pdf


23.03.2016. 11. lpp. no 19

to Support a GRASE Determination Under the Sunscreen Innovation Act. ASV un ES

pieeja būtiski atšķiras, tomēr abas puses apspriežas, kā turpināt ekspertu līmeņa

diskusijas par ES un ASV izmantotajām kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu drošuma

novērtēšanas metodēm.

Attiecībā uz alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem Klusā okeāna partnerības

(TPP) tekstā par kosmētikas līdzekļiem ir norādīts, ka ir ieteicams izmantot alternatīvas

izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, ja tādas ir pieejamas. Tomēr ar šādām alternatīvām

nepietiek, lai pierādītu sauļošanās aizsarglīdzekļu sastāvdaļu drošumu ASV (ieteicami

pētījumi par kancerogēniskumu).

Kosmētikas līdzekļu marķējums netika padziļināti apspriests (galvenokārt tāpēc, ka ir

atļauts dubults marķējums).

Tekstilizstrādājumi

Sanāksme par tekstilizstrādājumu regulējumu bija konstruktīva, un tika noteiktas kopīgu

interešu jomas (tekstilizstrādājumu marķēšana, drošuma aspekti un standarti).

Attiecībā uz šķiedru nosaukumu norādīšanu marķējumā galvenais uzdevums abām

administrācijām joprojām ir saskaņot uzskatus par procesu, kā piešķirt jaunu šķiedru

nosaukumus, lai vienādām šķiedrām iespējami piešķirtu vienādus nosaukumus

(marķējuma pielāgojumu mazināšanai).

Kopšanas marķējuma jautājumā ES lūdza sniegt jaunāko informāciju par Federālās

tirdzniecības komisijas 2012. gada priekšlikumu attiecībā uz kopšanas marķējumiem

(kurš ražotājiem ļautu izmantot vai nu ASTM kopšanas simbolus, vai alternatīvi — ISO

kopšanas simbolus).

Uzliesmojamības testēšanas jautājumā ES lūdza sniegt jaunāko informāciju attiecībā

uz Patēriņa preču drošuma komisijas (CPSC) iepriekšējo paziņojumu par ierosināto

noteikumu izstrādi, kas publicēts, lai noskaidrotu, vai būtu jāgroza uzliesmojamības

testēšanas metode (t. i., paraugu sagatavošana), kas noteikta ASV noteikumos (16 CFR

part 1610). 24. februārī tika apstiprināta CPSC 2016. gada darba programma2, un šajā

darba programmā ir paredzēts, ka CPSC darbinieki sagatavo informatīvu dokumentu

kopumu par zīda petīciju (Silk Petition). Informatīvo dokumentu kopumā parasti ir

minētas dažādas iespējas, kas jāapsver CPSC (viena no iespējām varētu būt iesniegt

paziņojumu par ierosināto noteikumu izstrādi).

Norisinājās diskusijas par mērķi sekmēt sadarbību nereglamentējošu darījumu

standartu jomā, lai šajā jomā sasniegtu augstāku konverģences līmeni. Šā mērķa

ietvaros varētu tikt sekmēta sadarbība starp attiecīgām ES un ASV standartizācijas

organizācijām vispiemērotākajā līmenī.

2 http://www.cpsc.gov/Global/About-CPSC/Budget-and-Performance/2016OpPlan.pdf


23.03.2016. 12. lpp. no 19

Varētu noteikt vēl arī citas turpmākas sadarbības jomas.

Automobiļi

Attiecībā uz iespējamo rīcību īpašu regulatīvo pasākumu jomā ES un ASV,

pamatojoties uz testu gadījumiem (test cases) un papildu diskusijām (par autobūves

nozares regulējuma drošuma aspektiem), sarīkoja konstruktīvu un detalizētu tehnisko

apspriedi, kuras pamatā bija ES priekšlikums par līdzvērtību, līdzvērtību plus un/vai

paātrinātās saskaņošanas rezultātiem. Puses apmainījās ar sīku informāciju par katru

jautājumu, vienojoties, ka būtu nepieciešams padziļinātāks starpsesiju darbs ar

tehniskajiem jautājumiem. Kopumā sniegtajā izvērtējumā bija zināma vienprātība, un

vissarežģītākais jautājums joprojām ir triecienizturība. Notika arī viedokļu apmaiņa par

ANO 1998. gada nolīguma procesu, un ES puse pauda gatavību uzlabot pārredzamības

aspektus.

Abas puses sniedza jaunāko informāciju par jomām, kurās ierosināta paātrināta

divpusējā saskaņošana:

adaptīvs priekšējais apgaismojums — jāveic kopīgs darbs, pamatojoties uz

NHTSA) pētījumiem;

automātiskā avārijas bremzēšanas sistēma — ES ir sākts process, kura rezultātā

plānots pieņemt Komisijas priekšlikumu. Ir pamats informācijas apmaiņai un

kopīgam darbam (brīvprātīga vienošanās ASV);

drošības jostu bloķētāji — jāapmainās ar informāciju;

attiecībā uz ANO/EEK ietvaros veikto darbu abas puses apmainījās ar

informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar trīspusējo balto grāmatu un

Ženēvas procesu, kas, cerams, tiks apstiprināts 29. panta darba grupas

2016. gada marta sesijā. Attiecībā uz īstenošanas procesu puses sagatavos

izvērtējumu par spēkā esošo vispārējo tehnisko noteikumu īstenošanu un vēl

paveicamo ar vispārējiem tehniskajiem noteikumiem saistīto darbu un apspriedīs

turpmākā darba prioritātes (ar Japānu).

Medicīniskās ierīces

Eiropas Komisijas un dalībvalstu (Īrijas, Apvienotās Karalistes) eksperti turpina novērot

starptautisko Medicīnisko ierīču vienotās revīzijas programmas izmēģinājuma

(MDSAP)projektu. Pievienosies arī Polija. 2016. gada beigās tiks pārskatīta ES

pieredze izmēģinājuma projektā, lai apsvērtu turpmākās darbības. ES tika aicināta

turpināt iesākto, lai īstenotu Medicīnisko ierīču regulatoru starptautiskā foruma


23.03.2016. 13. lpp. no 19

(IMDRF)3 un Medicīnisko ierīču vienotās revīzijas programmas vadlīnijas un vienoto

revīziju4.

ES medicīnisko ierīču jomas tiesību aktu pārskatīšanas ietvaros paredz noteikumus par

ierīces unikālo identifikatoru (izsekojamības sistēmu) saskaņā ar IMDRF vadlīnijām

par ierīces unikālo identifikatoru. Notiek tehniskās informācijas apmaiņa, lai

nodrošinātu ES un ASV ierīces unikālo identifikatoru datubāzu saderību un sadarbspēju.

IMDRF ietvaros saistībā ar t. s.regulated product submission sistēmu notiek darbs, lai

izstrādātu saskaņotu paraugformātu datu iesniegšanai. Pašlaik abas puses

izmēģina/pārbauda IMDRF saskaņoto satura rādītāju. Atkarībā no šā testēšanas posma

rezultātiem puses lems, kas darāms tālāk.

ES informēja ASV par pašreizējo stāvokli ES tiesību aktu (medicīnisko ierīču regulas

projekta un in vitro diagnostikas regulas projekta) izskatīšanā un nākamajām darbībām

likumdošanas procesā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

Diskusijas par IKT bija pozitīvas, un abas puses norādīja, ka vairākās jomās bijuši

panākumi. Konkrētāk, puses turpināja apmainīties ar informāciju par dažādām

pašreizējām IKT iniciatīvām ES un ASV e-veselības, šifrēšanas, e-marķēšanas jomā,

tirgus uzraudzības sadarbībā, programmvadāma radio, mobilo tālruņu īpatnējās

absorbcijas ātruma un e-pieejamības jomā. Programmvadāma radio, īpatnējās

absorbcijas ātruma un e-marķēšanas jautājumā puses apsprieda, kas darāms, lai

atvieglotu regulatīvo dialogu, kura rezultātā galu galā varētu palielināt noteikumu

konverģenci. Šifrēšanas jautājumā ASV izskaidroja savus mērķus šajā jomā, jo īpaši

attiecībā uz Pasaules Pusvadītāju padomes principiem un Klusā okeāna partnerības

tekstu, par kuru nesen panākta vienošanās. E-veselības jautājumā puses turpināja

novērot ES Komisijas un ASV Veselības departamenta kopīgi sagatavotā E-veselības/

veselības IT ceļveža īstenošanas gaitu. Tirgus uzraudzības jautājumā tās apsprieda, kā

pastiprināt sadarbību IKT ražojumu tirgus uzraudzībā.

Inženierija

ES un ASV turpināja apspriest, kā noteikt regulatīvās sadarbības jomas inženierijā, jo

īpaši ņemot vērā nozares pārstāvju sniegto informāciju. Abas puses vienojās, ka tas būtu

3 Medicīnisko ierīču regulatoru starptautiskais forums ir starptautisks forums, kurā apspriež nākamos

virzienus medicīnisko ierīču regulējuma saskaņošanā.

4 Medicīnisko ierīču vienotās revīzijas programmas izmēģinājuma projekta mērķis ir ļaut tās atzītām

revīzijas organizācijām veikt vienu medicīnisko ierīču ražotāja revīziju, kas atbildīs to medicīnisko

ierīču jomas regulatīvo iestāžu attiecīgajām prasībām, kuras piedalās izmēģinājuma programmā.


23.03.2016. 14. lpp. no 19

nepieciešams ļoti specifiskās nozarēs vai apakšnozarēs, lai izvairītos no pārklāšanās ar

diskusijām par vispārīgajām nodaļām. ES atkal norādīja uz šīs nozares svarīgumu.

Ķīmiskās vielas

Tāpat kā iepriekšējās kārtās tika aplūkots, kas panākts izmēģinājuma projektos, kas

attiecās uz prioritārām ķīmiskām vielām un vielu klasificēšanu un marķēšanu. Vairākas

dalībvalstis pašlaik ir aktīvi iesaistījušās informācijas apmaiņā ar ASV tehniskajiem

ekspertiem par atsevišķām prioritārām ķīmiskām vielām. Dalībvalstis līdz šim ir

norādījušas, ka šo apmaiņu uzskata par noderīgu, un ir apstiprinājušas, ka tā nav radījusi

ne papildu darbu, ne kavējumus dalībvalstu darbības plānošanā un izpildē.

Tika panākta arī vienošanās apspriest iespējamo interesi par regulatoru datu savstarpējās

apmaiņas atvieglošanu, tai skaitā par šādas apmaiņas formātiem, vienlaikus ņemot vērā

vajadzību aizsargāt konfidenciālu komercinformāciju.

Kopš pēdējās kārtas nav panākts nekāds progress saistībā ar izmēģinājuma projektu par

drošības datu lapās norādītās klasifikācijas atšķirībām, jo uzmanība tika pievērsta citām

prioritātēm.

Pesticīdi

ES un ASV apsprieda kopīgo mērķi panākt labāku sadarbību un lielāku regulējuma

saderību šajā jomā. Sākotnējā diskusijā tika provizoriski noteiktas kopējas pieejas

regulatīvo noteikumu, jo īpaši noteikumu par mazajām kultūrām, piemērošanā un

sadarbībā starptautiskos forumos, piemēram, CODEX vai ESAO. Notika diskusijas, lai

apsvērtu dalīšanos zinātniskajā informācijā un datu avotos.

3. Noteikumi

3.1. Ilgtspējīga attīstība

12. sarunu kārtā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības darba grupa veselu nedēļu

konstruktīvi diskutēja, apspriežot darba tiesību un vides jautājumus, ka arī jautājumus,

ko priekšlikumā par ilgtspējīgu attīstību ES atzinusi par transversāliem. Grupa pievērsās

katras puses priekšlikumu detalizētai apspriešanai.

ES tā bija iespēja sīkāk paskaidrot juridiskā teksta priekšlikumu, ko tā iesniedza

11. kārtā (2015. gada oktobrī). ES priekšlikumā ir ierosināti visaptveroši un vērienīgi

noteikumi par būtiskiem ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītiem darba tiesību un

vides jautājumiem. Konkrētāk, tajos paredzēta galvenos starptautisko principu un

noteikumu par darba ņēmēju tiesībām un vides pārvaldību ievērošana; katras puses

tiesības pieņemt vērienīgus darba tiesību un vides jomas tiesību aktus un pienākumu


23.03.2016. 15. lpp. no 19

atturēties no iespējami zemu standartu noteikšanas; augsta arodveselības, drošības un

pienācīgu darba apstākļu iedibināšana saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas

pienācīga darba nodrošināšanas programmu; bioloģiskās daudzveidības, tai skaitā tādu

dabas pamatresursu kā savvaļas dzīvnieki, mežsaimniecības un zivsaimniecības resursi,

saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana; ķīmisko vielu un atkritumu

apsaimniekošanu videi drošā veidā; ekoražojumu un ekotehnoloģiju tirdzniecības un

ieguldījumu tajās sekmēšana; atbildīgas rīcības prakses īstenošana ES un ASV

uzņēmumos; taisnīgu un ētisku tirdzniecības shēmu veicināšana; iespējas veidot kopīgas

iniciatīvas trešās valstīs, lai sekmētu darba tiesību ievērošanu un vides aizsardzību.

ES arī atgādināja, ka tā vēlāk izstrādās noteikumus par klimata pārmaiņu,

institucionālajiem un procesuālajiem aspektiem, tai skaitā strīdu izšķiršanu. Tas ir

nepieciešams, jo diskusijās par īstenošanas un izpildes procedūrām, ko piemēro darba

tiesību un vides jomas pienākumiem, ir jāzina, ko mēs apņemamies īstenot un kā

apņemamies panākt izpildi. Vēlamies arī izvairīties no tā, ka diskusijas par

procesuāliem jautājumiem novērš uzmanību no pienākumu satura, no tā, ka vēlamies

darboties vērienīgi. Klimata pārmaiņu jautājumā ES plāno iesniegt priekšlikumu, kurā

ņemts vērā nesen noslēgtais Parīzes nolīgums.

Savukārt ASV pirmoreiz iepazīstināja ar saviem šajā sarunu kārtā iesniegtajiem tekstu

priekšlikumiem par darba tiesībām un vidi. Tā arī sniedza jaunāko informāciju par

Klusā okeāna partnerības ietvaros gūtajiem rezultātiem darba tiesību un vides jomā, kā

arī par attiecīgām iekšzemes procedūrām.

Diskusijas sniedza labāku izpratni par ES un ASV tekstu līdzībām un atšķirībām, kā arī

deva iespēju noteikt jomas, kurās veicama turpmāka informācijas apmaiņa. Turpmākā

darba mērķis būs izveidot konsolidētu tekstu.

3.2. Enerģijas un izejvielu tirdzniecība

Atklātākas, dažādākas, stabilākas un ilgtspējīgākas piekļuves enerģijai un izejvielām

garantēšana ir viens no Eiropas galvenajiem uzdevumiem. ES uzskata, ka TTIP ir

unikāla iespēja radīt spēcīgu noteikumu kopumu, kas sekmētu pārredzamu un

ilgtspējīgu piekļuvi enerģijai un izejvielām, kā arī dažādotu piekļuvi izejvielām un

enerģijas piegādātājiem.

12. sarunu kārtā ES un ASV apmainījās ar informāciju par vairākiem notikumiem

izejvielu un enerģijas jomā, galveno uzmanību pievēršot enerģijai. ES iepazīstināja ar

Enerģētikas savienības pašreizējo stāvokli, un abas puses salīdzināja rezultātus, kas gūti

tirdzniecības sarunās attiecīgi ar Vjetnamu (ES) un Klusā okeāna partnervalstīm (ASV).

ASV norādīja uz enerģētikas noteikumiem, kas paredzēti ASV kopotajos (omnibus)

tiesību aktos, kuri pieņemti 2015. gada decembrī, tai skaitā uz jēlnaftas eksporta

aizlieguma atcelšanu.

Abas puses arī konstruktīvi apsprieda saiknes starp potenciālajiem ES atbalstītajiem

īpašajiem noteikumiem par enerģiju un izejvielām un dažiem noteikumiem, kas pašlaik


23.03.2016. 16. lpp. no 19

tiek apspriesti preču tirdzniecības nodaļas kontekstā, piemēram, noteikumiem par

eksporta cenu noteikšanu un eksporta ierobežojumiem.

3.3. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

MVU jautājumā ES un ASV turpināja iepriekšējā kārtā sākto diskusiju galvenokārt par

diviem jautājumiem: noteikumiem par “informācijas apmaiņu” un institucionālo

dimensiju.

“Informācijas apmaiņas” jautājumā ES un ASV vienojās, ka ir nepieciešams, lai katra

puse nodrošinātu abu pušu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visaptverošu jaunāko

informāciju lietotājiem draudzīgā veidā, un turpinās diskusijas par to, kā šādu

informāciju var noformēt.

Notika arī konstruktīvas diskusijas par MVU komiteju, kurās puses vienojās par

komitejai uzticamajiem pienākumiem, bet vēl ir jāturpina darbs pie teksta projekta

sagatavošanas. Būs jo īpaši svarīgi nodrošināt ciešu mijiedarbību ar ieinteresētajām

personām un sadarbību starp MVU komiteju un citām nākotnē iespējamām TTIP

komitejām, lai risinātu ar MVU saistītus jautājumus visās TTIP aptvertajās jomās.

Sesija arī sniedza iespēju apspriest abu administrāciju pašreizējo sadarbību MVU

atbalsta jomā un plānot nākamo kopīgo darbu (piemēram, ES un ASV MVU

darbsemināru Tallinā jūnijā).

3.4. Muitas un tirdzniecības atvieglošana

Muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā ES vēlas panākt noteikumus, kas atvieglotu

un paātrinātu eksporta un importa operācijas starp ES un ASV, vienlaikus nodrošinot,

ka apmaiņas precēm tiek veiktas nepieciešamās muitas pārbaudes un kontroles.

12. sarunu kārtā ES un ASV spēja panākt ievērojamu progresu nodaļas teksta izstrādē.

ES iesniedza vairākus jaunus priekšlikumus. To vidū ir priekšlikums par darbībām

jomās, kurās būtu derīgi īstenot pastiprinātas ES un ASV muitas sadarbības procesu

(piem., datu saskaņošanas, uzticamu tirgotāju programmu, vienota kontaktpunkta

sistēmu, saistošas informācijas vai starptautisku standartu jomā), lai tajās pakāpeniski

panāktu transatlantisku konverģenci.

Kopīgā Muitas un tirdzniecības atvieglošanas grupas un Preču tirdzniecības grupas

sanāksmē norisinājās papildu diskusijas par pagaidu ievešanu un preču nogādāšanu

atpakaļ pēc remonta.


23.03.2016. 17. lpp. no 19

3.5. Intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Ņemot vērā attiecīgo sistēmu efektivitāti, ES nolūks šajā sarunu jomā ir nevis censties

panākt saskaņotību, bet gan noteikt kopīgu interešu jautājumus, kuros var novērst

atšķirības. Pēdējās diskusijās turpināja pētīt, kādus elementus varētu iekļaut TTIP

nodaļā par intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT).

IĪT diskusijas norisinājās divas pilnas dienas. ASV iesniedza divus IĪT teksta

priekšlikumus. Viens bija atbilde uz ES sākotnējo tekstu par starptautiskajiem

nolīgumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un tam ir daudz kopīga ar mūsu tekstu.

Otrs teksts bija pirmais kopīgu noteikumu projekts, kas kopumā atbilst attiecīgajam

TPP tekstam. Abas puses apsprieda, kā paātrināt sarunas par IĪT pāris nākamajās kārtās.

Citas sadaļas, par kurām diskusijās gūti ievērojami panākumi, ir tiesībaizsardzība muitās

un sadarbība.

Autortiesību un komercnoslēpumu jautājumā puses apmainījās ar jaunumiem par

attiecīgajiem iekšzemes likumdošanas procesiem. Tāpat arī jautājumā par

starptautiskajiem IĪT jomas nolīgumiem gan ASV, gan ES informēja par pašreizējo

stāvokli ratifikācijas ziņā attiecībā uz Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi

iespieddarbiem personām ar redzes traucējumiem, un Pekinas līgumu par audiovizuālo

izpildījumu.

Jautājumā par civiltiesiskās tiesībaizsardzības un tehniskās aizsardzības pasākumiem/

digitālo tiesību pārvaldību ASV iepazīstināja ar attiecīgo TPP nodaļu un neseno ES

brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) (visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības

nolīguma (CETA) un BTN ar Vjetnamu) salīdzinošo analīzi un uzsvēra, ka abām pusēm

ir līdzīga pieeja vairumam noteikumu.

Jautājumā par tiesību īstenošanu muitā ASV iepazīstināja ar nesen pieņemto Trade

Facilitation and Trade Enforcement Act, kurā ir pozitīvi elementi, kas ļauj pastiprināt

sadarbību un informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

Komercnoslēpumu jomā ES iepazīstināja ar galvenajiem elementiem, kas ietverti tekstā,

kurš sagatavots pēc Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanās par to, kas būtu jāietver

nākamajā Komercnoslēpumu direktīvā, un ASV ziņoja par progresu saistībā ar savu

līdzvērtīgo likumprojektu.

ES uzskata, ka topošajai sadaļai par sadarbību būtu lielākoties jāatspoguļo tas, kas jau

tiek īstenots, konkrētāk, tas, ko jau īsteno Transatlantiskā intelektuālā īpašuma tiesību

darba grupa.

Idejas topošajai sadaļai par norunātajiem principiem varētu smelties no nesenajiem ES

paziņojumiem un stratēģiju dokumentiem, kā arī līdzvērtīgiem ASV dokumentiem. Tajā

būtu jāsabalansē atšķirīgas (un pretrunīgas) intereses un sensitīvi jautājumi un jāietver

ar MVU saistīti elementi.

Diskusijās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm galvenokārt notika gatavošanās

starpsesiju diskusijai, kas notiks pirms nākamās kārtas.


23.03.2016. 18. lpp. no 19

3.6. Konkurence

ES un ASV turpināja sarunas par konkurences nodaļu. Sarunu pamatā bija abu pušu

iesniegtie teksta priekšlikumi. Pēc vairākām sarunu kārtām un informācijas apmaiņas

starp sesijām pušu nostāja ir satuvinājusies gandrīz visās jomās.

Šajā kārtā ES un ASV turpināja pētīt papildu iespējas rast kopsaucēju, un tās tika

konstatētas vairākas jomas, kurās attiecīgās nostājas ir tuvinājušās. Šīs jomas ir šādas:

vispārīgie principi, atsauce uz tiesisko regulējumu un pret konkurenci vērsta darbība,

sadarbība, pārskatīšanas klauzula un strīdu izšķiršana. Šajās jomās ES un ASV lielā

mērā ir principā vienojušās par izstrādājamo noteikumu saturu un strādā pie precīza to

formulējuma.

Galvenā joma, kurā joprojām nepieciešams papildu darbs, attiecas uz procedūru

taisnīgumu. Šī joma ietver tādus jautājumus kā procedūru pārredzamība un tiesības uz

aizstāvību. Abas puses pauda skaidru apņemšanos rast tādu formulējumu, kurā ņemtas

vērā to attiecīgās bažas un kurš atbilst to tiesiskajai un administratīvajai sistēmai,

piemēram, formulējumu tekstam par konkurences problēmu brīvprātīgu risināšanu. Vēl

viena apspriežama joma ir jautājums par valsts uzņēmumiem paredzētiem izņēmumiem

no konkurences tiesību aktu piemērošanas.

Valsts uzņēmumi (VU) un subsīdijas

ES un ASV pēc būtības apsprieda savus attiecīgos teksta par VU priekšlikumus.

Sarunas bija konstruktīvas, un arī šajā gadījumā puses varēja vairāk saskaņot savu

nostāju par vairākām definīcijām un noteikumiem. ES atkal uzsvēra, cik svarīgi ir

nodrošināt noteikumu par valsts uzņēmumiem piemērojamību arī subfederālā līmenī.

Jautājumā par subsīdijām puses apsprieda gan ASV, gan ES teksta priekšlikumus.

Diskusijās abas puses varēja precīzāk konstatēt un izprast pieeju atšķirības.

3.7. Ieguldījumu aizsardzība

Pēc būtiskām izmaiņām ES priekšlikumā par ieguldījumu aizsardzību, kuras tika

veiktas, reaģējot uz apspriešanos ar pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām,

ko dalībvalstis un Eiropas Parlaments rīkoja visu 2014. gadu un lielāko daļu 2015. gada,

ES 2015. gada novembrī ierosināja jaunu un pārveidotu pieeju ieguldījumu aizsardzībai

un ieguldījumu strīdu risināšanai TTIP ietvaros, ar kuru tā šajā kārtā pirmoreiz detalizēti

iepazīstināja ASV.

ES priekšlikuma mērķis ir saglabāt tiesības regulēt un radīt tiesai līdzīgu sistēmu, kas

ietver uz skaidri formulētiem noteikumiem pamatotu pārsūdzības mehānismu,


23.03.2016. 19. lpp. no 19

kvalificētus tiesnešus un pārredzamu tiesvedību. Priekšlikumā ir paredzēti arī papildu

uzlabojumi mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvē jaunajai sistēmai.

Abas puses ir iesniegušas teksta priekšlikumus, un par tiem notika atklāta un

konstruktīva pirmā diskusija.

Diskusijā par ieguldījumu aizsardzību galvenā uzmanība tika pievērsta definīcijām, kā

arī pantiem par būtiskajiem noteikumiem. ES un ASV padziļināti salīdzināja savas

attiecīgās pieejas, lai noteiktu jomas, kurās vēl būs nepieciešamas padziļinātas

diskusijas nākamajās kārtās (tās jo īpaši būs nepieciešamas režīma standartu jomā).

Ieguldījumu strīdu risināšanas jomā viedokļu apmaiņā par attiecīgajiem teksta

priekšlikumiem galvenā uzmanība tika pievērsta attiecīgo pieeju izprašanai un

konverģences jomu noteikšanai. ASV uzdeva faktiskus un izpētes jautājumus par ES

nolūkiem un mērķiem, kas ir pamatā ES priekšlikumā ietvertajiem jaunajiem

noteikumiem. Diskusiju temati cita starpā bija šādi: noteikumi par mediāciju un

apspriešanos, prasības atklāt informāciju trešās personas finansējuma gadījumā,

piemērojamie tiesību akti un noteikumi par interpretēšanu, noteikumi, kas novērš

vienlaicīgu un daudzkārtēju tiesvedību, kā arī noteikumi, kas dod iespēju agrīni noraidīt

nepamatotas prasības. ASV arī sniedza skaidrojumus par pieeju, kas izmantota dažādos

2012. gada reformētā ASV divpusējā ieguldījumu līguma noteikumos, un dalījās

pieredzē par gadījumiem, kas izskatīti saskaņā ar Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības

nolīguma (NAFTA) noteikumiem.

Puses noteica vairākas konverģences jomas, tai skaitā šādas: pieeja jautājumā par

tiesvedības pārredzamību un sabiedrības piekļuvi tai, līgumslēdzēju pušu iespēja

kontrolēt nolīguma interpretāciju, vienlaicīgas un daudzkārtējas tiesvedības novēršana,

kā arī iespēja atļaut agrīni noraidīt nepamatotas prasības.

Kopumā tika gūti labi panākumi ceļā uz to mērķu izpratni, ko katra puse cenšas sasniegt

saistībā ar apspriestajiem noteikumiem. Puses piekrita turpināt viedokļu apmaiņu,

gatavojoties nākamajai kārtai.

3.8. Starpvalstu strīdu izšķiršana

Šīs nodaļas mērķis ir izveidot iedarbīgu mehānismu, kā risināt pušu savstarpējos strīdus

par nolīguma interpretāciju un piemērošanu. Tā kā abu pušu teksta priekšlikumu pamatā

zināmā mērā ir PTO strīdu izšķiršanas mehānisms, šajā jomā jau ir diezgan liela

konverģence. Turpinājās konstruktīvas diskusijas, kurās tika sekmīgi turpināta attiecīgo

teksta priekšlikumu apvienošana vienā tekstā. Šīs kārtas diskusijās uzmanība atkal tika

pievērsta atbilstības nodrošināšanas posmam, kas seko pēc tam, kad ir izsniegts

speciālistu grupas ziņojums par konkrētu strīdu, un tika apspriesti iespējamie veidi, kā

panākt kompromisu tajos aspektos, kuros abi teksta priekšlikumi būtiski atšķiras. Tika

gūti labi panākumi tekstu konsolidēšanā, tomēr joprojām pastāv dažas konceptuālas

atšķirības.

transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (ttip) … · 2019-04-29 ·...

Documents