prezentācija: latvijas tautsaimniecība - pārkaršanas riski
TRANSCRIPT
LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA –PĀRKARŠANAS RISKI
Daina Paula
2017. gada 27.novembrī, RISEBA
SATURS
2
• Kas ir pārkaršana
• Latvijas tautsaimniecības līdzības 2005.-2007. un tagad
• Latvijas tautsaimniecības atšķirības 2005.-2007. un tagad
• Rādītāji, kuri vērtējami neviennozīmīgi
• Pārāk stipra pieprasījuma puse, vai pārāk vāja piedāvājuma
puse?
VAI JŪSUPRĀT LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA ŠOBRĪD SĀK PĀRKARST?
3
PIRMS SKATĀMIES, KAS NO TĀ PATIEŠĀM NOTIEK LATVIJĀ…
4
KĀ VAR DEFINĒT PĀRKARŠANU?
5
Situācija, kad kopējais pieprasījums aug straujāk, nekā ar esošajiem resursiem (kapacitāti) to iespējams nodrošināt, izraisot inflācijas pieaugumu.
7
TAUTSAIMNIECĪBAS LĪDZĪBAS
TOREIZ (2005-2007) UN TAGAD
8Datu avots: CSP
Reālais IKP (2007.g.3.cet=100%)
IEKŠZEMES KOPPRODUKTA (IKP) APJOMS IR TUVU PIRMSKRĪZES LĪMENIM UN SĀK AUGT STRAUJĀK
Reālā un nominālā IKP gada pārmaiņas; %
50
60
70
80
90
100
110
20
00
1.c
et.
20
01
1.c
et.
20
02
1.c
et.
20
03
1.c
et.
20
04
1.c
et.
20
05
1.c
et.
20
06
1.c
et.
20
07
1.c
et.
20
08
1.c
et.
20
09
1.c
et.
20
10
1.c
et.
20
11
1.c
et.
20
12
1.c
et.
20
13
1.c
et.
20
14
1.c
et.
20
15
1.c
et.
20
16
1.c
et.
20
17
1.c
et.
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
20
00
1.c
et.
20
01
1.c
et.
20
02
1.c
et.
20
03
1.c
et.
20
04
1.c
et.
20
05
1.c
et.
20
06
1.c
et.
20
07
1.c
et.
20
08
1.c
et.
20
09
1.c
et.
20
10
1.c
et.
20
11
1.c
et.
20
12
1.c
et.
20
13
1.c
et.
20
14
1.c
et.
20
15
1.c
et.
20
16
1.c
et.
20
17
1.c
et.
nominālais
reālais
BEZDARBS IR SARUCIS NEDAUDZ ZEM DABISKĀ LĪMEŅA
9
Faktiskais un dabiskais bezdarbs
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; sez.izl.dati)
Avots: CSP dati; MPP aprēķins. Vairāk par metodoloģiju: LB Diskusijas materiāls #2/2015.
Bezdarba cikliskā komponente
(pp.; % no ekonomiski aktīvajiem iedz.)
-1.3
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.0
4
8
12
16
20
24
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.
Faktiskais bezdarbs Dabiskais bezdarbs
VAKANČU SKAITS PĒDĒJOS MĒNEŠOS STRAUJI PIEAUDZIS
10
Beveridža līkne Latvijai (2000. – 2017. gads)
Avots: NVA dati; MPP aprēķins
11
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
90
110
130
150
170
190
210
230
250
20
00
.1.c
et.
20
01
.1.c
et.
20
02
.1.c
et.
20
03
.1.c
et.
20
04
.1.c
et.
20
05
.1.c
et.
20
06
.1.c
et.
20
07
.1.c
et.
20
08
.1.c
et.
20
09
.1.c
et.
20
10
.1.c
et.
20
11
.1.c
et.
20
12
.1.c
et.
20
13
.1.c
et.
20
14
.1.c
et.
20
15
.1.c
et.
20
16
.1.c
et.
20
17
.1.c
et.
Bāzes indekss Gada pārmaiņas, %
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
Būvniecības nozares gada pārmaiņas (nominālās) un
būvobjektu devumi gada pārmaiņās, % un p.p.
BŪVNIECĪBA AUG STRAUJI, TOMĒR TAS TIKAI KOMPENSĒPĒRNĀ GADA KRITUMU
Būvniecības nozares ražošanas apjoms, 2010=100,sez.izl.
un tā gada pieauguma temps, % (kalend.izl., labās ass)
-28
-21
-14
-7
0
7
14
21
28
35
1.cet.2013
3.cet. 1.cet.2014
3.cet. 1.cet.2015
3.cet. 1.cet.2016
3.cet. 1.cet.2017
3.cet.
Dzīvojamās ēkas Viesnīcas
Adm. ēkas Citas nedzīv. ēkas
Ceļi Citas inženierbūves
Gada pārmaiņas, %
DARBASPĒKA TRŪKUMS KĻŪST AKTUĀLĀKS – TĀ IR LĪDZĪBA, TOMĒRATBILŽU SALDO PAŠLAIK IR DAUDZ ZEMĀKS
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru
(sez. izl. dati; %)
0
10
20
30
40
50
60
20
04
1.c
et.
3.c
et.
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.
3.c
et.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
Avots: EK dati
ALGAS AUG STRAUJĀK, GALVENOKĀRT UZ PAMATALGAS RĒĶINA; TENDENCE IEZĪMĒ LĪDZĪBU,LAI GAN TEMPS IR DAUDZ ZEMĀKS
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
20
04
1.c
et.
3.c
et.
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.
Kopā Privātais sektors Sabiedriskais sektors
13
Vidējās bruto nominālās darba samaksas gada pieauguma temps (%)
sektoru dalījumā
2017g. 2.cet.: Kopā: 8.7% Privātais sektors: 9.1%Sabiedriskais sektors: 8.2%
Avots: CSP dati
ALGU-PRODUKTIVITĀTES KĀPUMA ATŠĶIRĪBA ATKAL MAZINA LATVIJAS EKSPORTA IZMAKSU KONKURĒTSPĒJU
15
60
80
100
120
140
160
180
20
00
1.c
et.
3.c
et.
20
01
1.c
et.
3.c
et.
20
02
1.c
et.
3.c
et.
20
03
1.c
et.
3.c
et.
20
04
1.c
et.
3.c
et.
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.
Darba ražīgums Reālā alga
Avots: CSP dati; Latvijas Bankas aprēķins
Reālās algas un darba ražīguma indekss (2005 1.cet. = 100)
JAUDU NOSLODZE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ JAU ILGĀKU LAIKU IR PIRMSKRĪZES LĪMENĪ UN NORĀDA UZ INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBU TĀLĀKAI ATTĪSTĪBAI
16
010203040506070
80
20
00
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
03
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
06
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
09
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
12
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
15
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
Avots: EK
Jaudu izmantošanas pakāpe rūpniecībā, %
PATĒRĒTĀJU APTAUJAS NELIECINA PAR IESPĒJAMU AKTIVITĀTES PALIELINĀŠANOS MĀJOKĻU TIRGŪ, BET NELIECINĀJA ARĪ PIRMS KRĪZES
17
-100-90-80-70-60-50-40-30-20-10
02
00
3. 1
. cet
.
20
04
. 1. c
et.
20
05
. 1. c
et.
20
06
. 1. c
et.
20
07
. 1. c
et.
20
08
. 1. c
et.
20
09
. 1. c
et.
20
10
. 1. c
et.
20
11
. 1. c
et.
20
12
. 1. c
et.
20
13
. 1. c
et.
20
14
. 1. c
et.
20
15
. 1. c
et.
20
16
. 1. c
et.
20
17
. 1. c
et.
Plānots iegādātiesautomobili nākamo 12mēnešu laikā
Uzbūvēt vai iegādātiesnekustamo īpašumunākamo 12 mēnešu laikā
Sadzīves uzlabojuminākamo 12 mēnešu laikā
Avots: EK
Patērētāju aptauju dati (atbilžu bilance)
18
TAUTSAIMNIECĪBAS ATŠĶIRĪBAS
TOREIZ (2005-2007) UN TAGAD
STRAUJĀK AUG UZ EKSPORTU ORIENTĒTĀS NOZARES; BŪVNIECĪBA ATJAUNOJAS NO 2016. GADA KRITUMA UN IR ZEM PIRMSKRĪZES LĪMEŅA
IKP un nozaru pievienotās vērtības pārmaiņas
(sal.c., 2004=100%)
708090
100110120130140150160170180
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
H1
IKP
Rūpniecība
Transports
Tirdzniecība
Būvniecība
Informācijas un komunikācijupakalpojumi
Avots: EK dati
TEKOŠĀ KONTA SALDO, NEIEKĻAUJOT ES FONDU IEPLŪDES, UZRĀDA DEFICĪTU, BET TAS SAGLABĀJAS NELIELS
20
Tekošā konta bilance (% no IKP)
Avots: Latvijas Banka
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
1H
Tekošais konts
Tekošais konts bezES fondiem
NETO REĀLĀS ALGAS DINAMIKA, KAS LIECINA PAR PIRKTSPĒJAS PĀRMAIŅĀM, NEPAĀTRINĀS UN NEPĀRSNIEDZ PIRMSKRĪZES TEMPU
4.6
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
20
04
1.c
et.
3.c
et.
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.
21
Reālās neto algas gada pieauguma temps (%)
Avots: CSP dati
MAZUMTIRDZNIECĪBAS IZAUGSME SAGLABĀJAS MĒRENA, PIRMSKRĪZES TĒRIŅU APJOMS NAV SASNIEGTS
22
40
50
60
70
80
90
100
20
00
1.c
et.
3.c
et.
20
01
1.c
et.
3.c
et.
20
02
1.c
et.
3.c
et.
20
03
1.c
et.
3.c
et.
20
04
1.c
et.
3.c
et.
20
05
1.c
et.
3.c
et.
20
06
1.c
et.
3.c
et.
20
07
1.c
et.
3.c
et.
20
08
1.c
et.
3.c
et.
20
09
1.c
et.
3.c
et.
20
10
1.c
et.
3.c
et.
20
11
1.c
et.
3.c
et.
20
12
1.c
et.
3.c
et.
20
13
1.c
et.
3.c
et.
20
14
1.c
et.
3.c
et.
20
15
1.c
et.
3.c
et.
20
16
1.c
et.
3.c
et.
20
17
1.c
et.
3.c
et.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdiznāmās cenās
(2007. g. 2.cet=100%)
Avots: CSP dati
ARĪ TĒRIŅU PIEAUGUMA TEMPS NESASNIEDZ PIRMSKRĪZES LĪMENI, TOMĒR, ROCĪBAI AUGOT, PALIELINĀS MĀJOKĻA PREČU DEVUMS
23
Atsevišķu grupu devums mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumā salīdiznāmās cenās, pp
Avots: CSP dati
-30
-20
-10
0
10
20
30
20
02
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
05
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
08
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
11
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
14
1.c
et.
4.c
et.
3.c
et.
2.c
et.
20
17
1.c
et.
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem untirgiem
Citu preču mazumtirdzniecība (apģ., apavi, farmac.izstr., kosmēt., ziedi, sēklas, pulkst., juvelierizstr. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtumazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
PIRMOREIZ REĢISTRĒTO TRANSPORTLĪDZEKĻU APJOMS IR TĀLU NO PRMSKRĪZES LĪMEŅA, LAI GAN UZLABOJAS LĪZINGA FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
jan
v.0
1
aug.
01
mar
ts.0
2
okt
.02
mai
js.0
3
dec
.03
jūl.0
4
feb
r.0
5
sep
t.0
5
apr.
06
no
v.0
6
jūn
.07
jan
v.0
8
aug.
08
mar
ts.0
9
okt
.09
mai
js.1
0
dec
.10
jūl.1
1
feb
r.1
2
sep
t.1
2
apr.
13
no
v.1
3
jūn
.14
jan
v.1
5
aug.
15
mar
ts.1
6
okt
.16
mai
js.1
7
Kravas Vieglie Autobusi Motocikli, tricikli Citi
Avots: CSDD
Pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu daudzums, gab.
INFLĀCIJA SAGLABĀJAS MĒRENA, ŠOGAD TO LIELĀ MĒRĀ NOTEIKUŠI ĀRĒJI / PIEDĀVĀJUMA FAKTORI (PASAULES RESURSU CENAS, NETIEŠIENODOKLI U.TML.)
-3
0
3
6
9
12
15
18
25
Patēriņa cenu pārmaiņas
(vidēji 12 mēn. pret iepriekšējiem 12 mēn., %)
Avots: CSP dati
PAMATINFLĀCIJA PIEAUGUSI, BET SAGLABĀJAS STARP 1-1.5%, KASIR DAUDZ ZEMĀKS LĪMENIS NEKĀ PIRMSKRĪZES PERIODĀ
2.6
1.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
20
16
I II III
IV V VI
VII
VII
I
IX X XI
XII
20
17
I II III
IV V VI
VII
Inflācija
Pamatinflācija (nemainīgās nodokļu likmes, bez pārtikas, enerģijas un administratīvām cenām)
Avots: CSP dati; MPP aprēķins 26
Gada inflācija un pamatinflācija (SPCI; %)
Avots: Latvijas Banka 27
KREDITĒŠANAS ATJAUNOŠAJĀS PALĒNINĀJUSIES
Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps (%)
-4.8
-8.5-20
0
20
40
60
80
100
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
Rezidenti kopā NFS+mājsaimniecības Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības
28
80
100
120
140
160
180
200
220
1.cet.2006
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.2011
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.2016
Mājokļi kopā Jaunie mājokļi Lietotie mājokļi
Datu avots: CSP, “Ober – Haus Real Estate”, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata
Mājokļu cenu indekss (2010=100)Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2) un
zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits
NĪ TIRGUS AKTIVITĀTE ATJAUNOJAS, PIRKUMA LĪGUMU SKAITS IR TIKAI TUVU 2004.-2005.G. LĪMENIM, CENAS AUG PAKĀPENISKI
-
10,000
20,000
30,000
40,000
50,000
60,000
70,000
80,000
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
Pirkuma līgumi Latvijā (labā ass)Pirkuma līgumi Rīgā (labā ass)Vidējā cena "Latio"
29Datu avots: CSP, Latio
Mājokļu cenu pārmaiņas, %Mājokļu cenu indekss (2010=100)
CENU PIEAUGUMS PĒDĒJOS GADOS MĒRENS, PAĀTRINĀJUMS KOPŠ 2016. GADA VIDUS; ŠOBRĪD AP 10% CENU KĀPUMS GADĀ
80
130
180
230
280
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
1.c
et.…
Mājokļi kopā Jaunie mājokļi
Lietotie mājokļi Latio - sērijveida dzīvokļi
0
2
4
6
8
10
12
2016 1.cet.2017
Mājokļi kopā Jaunie mājokļi
Lietotie mājokļi Latio - sērijveida dzīvokļi
NĪ CENU PIEAUGUMS IR LĪDZĪGS ALGU PIEAUGUMAM, ŠĪ GADA SĀKUMĀ - KĀPUMS, TOMĒR NEPĀRSNIEDZ 2012-13 GADA LĪMENI
30Avots: CSB, Latio, Latvijas Bankas aprēķini
Mājokļu cenas pret ienākumiem (vidējā alga)
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
20
00
Q1
20
01
Q1
20
02
Q1
20
03
Q1
20
04
Q1
20
05
Q1
20
06
Q1
20
07
Q1
20
08
Q1
20
09
Q1
20
10
Q1
20
11
Q1
20
12
Q1
20
13
Q1
20
14
Q1
20
15
Q1
20
16
Q1
20
17
Q1
Mājokļu cenu indekss pret vidējo algu (2010=100)
Sērijveida dzīvokļu cenas pret vidējo algu Rīgā
0.90
0.92
0.94
0.96
0.98
1.00
1.02
1.04
1.06
1.08
1.10
2012Q1
Q3 2013Q1
Q3 2014Q1
Q3 2015Q1
Q3 2016Q1
Q3 2017Q1
INVESTĪCIJU LĪMENIS IR ZEMS
31
0
5
10
15
20
25
30
35
40
20
05
I III
20
06
I III
20
07
I III
20
08
I III
20
09
I III
20
10
I III
20
11
I III
20
12
I III
20
13
I III
20
14
I III
20
15
I III
20
16
I III
20
17
I
Investīciju īpatsvars IKP, faktiskajās cenās, %
Avots: CSP
Investīciju īpatsvars IKP
APLŪKOTIE PIEMĒRI LIECINA, KA JĀSTIPRINA PIEDĀVĀJUMA PUSE
• bezdarbs zem dabiskā līmeņa;• aptaujās vairāk parādās
darbaspēka trūkums kā attīstību kavējošs faktors;
• algu kāpums apsteidz produktivitātes pieaugumu jauilgāku laiku;
• jaudu noslodze līdzīgā augstā līmenī;
• valdības politika veicinapatēriņu
• Inflācija daudz zemāka, lielākā tās daļa izriet no ārējo / piedāvājuma faktoru ietekmes;
• tekošā konta saldo pret IKP neliels;• pirktspēja aug lēnāk;• patlaban straujāk aug uz eksportu orientētās
nozares;• patēriņa paradumi, ko var redzēt, piem., no
mazumtirdzniecības attīstības, auto reģistrācijas datiem, ir atšķirīgi no pirmskrīzes perioda;
• kreditēšanas attīstās gausi; NĪ tirgus attīstāspakāpeniski
• investīciju īpatsvars zems
Kopīgs Atšķirīgs
32
33
NEVIENNOZĪMĪGI VĒRTĒJAMĀSTENDENCES
34Avots: Eurostat, PTO, Latvijas Bankas aprēķins
Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus daļas partnervalstu importā (2011=100)
PREČU EKSPORTA TIRGUS DAĻA BŪTISKOS TIRGOS IEZĪMĒ NELABVĒLĪGU TENDENCI, LIECINOT PAR KONKURĒTSPĒJAS VĀJINĀŠANOS
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017*
ES 28_pakalpojumi
Pasaulē pakalpojumi
ES 28_preces
Pasaulē_preces
2017. gadā dati par precēm 1. pusg., pakalpojumiem 1. cet.
36
15.9
-0.2
6.75.2
-4.9
5.83.3
-10
-5
0
5
10
15
20
2011 2012 2013 2014 2015 2016 Jūn2017
Nesadalītaisefekts
Tirgus efekts
Produkta efekts
Konkurētspējasefekts
Kopējaispieaugums
Latvijas eksporta ES importā daļas pārmaiņas (%)un atsevišķu faktoru devums tajās (pp)
2016. JŪL. -2017. JŪN. TIRGUS DAĻAS UZRĀDA PIEAUGUMA TEMPU SAMAZINĀJUMU ES TIRGŪ; GALVENOKĀRT KONKURĒTSPĒJAS POZITĪVĀ EFEKTA MAZINĀŠANĀS DĒĻ
Datu avots: Eurostat, LB aprēķins;
vairāk par metodoloģiju https://www.ihs.ac.at/publications/eco/es-235.pdf
37Avots: CSP, EK
IZMAKSU KONKURĒTSPĒJA (REER) PASLIKTINĀS, MAZINĀS TIRGUS DAĻA, TAČU RENTABILITĀTE AUG, ARĪ EKSPORTS
REK (2005 =100%) un rentabilitāte (%)
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
95
100
105
110
115
120
125
20
11
.1. c
et.
3. c
et.
20
12
.1. c
et.
3. c
et.
20
13
.1. c
et.
3. c
et.
20
14
.1. c
et.
3. c
et.
20
15
.1. c
et.
3. c
et.
20
16
.1. c
et.
3. c
et.
20
17
.1. c
et.
3. c
et.
REK_nominālās vienības algu izmaksas apstr.rūpn._ 37 valstis
Rentabilitāte asptrādes rūpniecībā (4 cet. sl. vid.), labā ass
38
0
10
20
30
40
50
60
Vāc
ija
Au
stri
ja
Zvie
dri
ja
Čeh
ija
Un
gāri
ja
Som
ija
Liel
bri
tān
ija
Slo
vāki
ja
Slo
vēn
ija
Īrija
Itāl
ija
Fran
cija
Po
lija
Be
ļģija
Dān
ija
Nīd
erla
nd
e
Igau
nija
Ru
mān
ija
Ho
rvāt
ija
Spān
ija
Liet
uva
Po
rtu
gāle
Latv
ija
Bu
lgār
ija
Gri
eķija
2015 2012
Valsts vieta pasaulē* pēc eksporta ekonomiskās sarežģītības
LATVIJAS PREČU EKSPORTA ZEMĀ KOMPLICĒTĪBA NORĀDA UZ VĀJU NECENU FAKTORU POTENCIĀLU KONKURĒTSPĒJAS NODROŠINĀŠANĀ
Avots: The Atlas of Economic Complexity; * iekļauti dati par 124 valstīm
STARP NEVIENNOZĪMĪGI VĒRTĒJAMAJĀM TENDENCĒM JĀATZĪMĒ:
39
• Izmaksu konkurētspējas pavājināšanās kopsolī ar
• rentabilitātes uzlabošanos apstrādes rūpniecībā
• un stagnējošu tirgus daļu būtskos eksporta tirgos;
40
LAI UZTURĒTU
LĪDZSVAROTU
IZAUGSMI,
AKTUĀLA IR
PIEDĀVĀJUMA PUSES
KAPACITĀTES
STIPRINĀŠANA
DARBASPĒKS
IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SARUKT, UN NODARBINĀTO SKAITA PIEAUGUMS VECUMSTRUKTŪRAS IETEKMĒ IR IEROBERŽOTS PAT PALIELINOT DARBSPĒJAS VECUMU UN IESAISTI DARBA TIRGŪ
42Avots: CSP
48.0
52.0
56.0
60.0
64.0
68.0
1750
2000
2250
2500
2750
19
90
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
Pavisam Darbspējas vecumā
Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tūkst. un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, %
LĪDZDALĪBAS LĪMENIS DARBA TIRGŪ VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ LĪMENĪ UN PĀRSNIEDZ ES VIDĒJO
76.372.8
50
55
60
65
70
75
80
85
Zvie
dri
jaD
ānija
Nīd
erla
nd
eV
ācija
Igau
nija
Lie
lbri
tān
ijaLa
tvija
Au
stri
jaSo
mija
Liet
uva
Čeh
ijas
Rep
.Sp
ānija
Po
rtu
gāle
Kip
raEi
ro z
on
aSl
ovā
kija
Slo
vēn
ijaFr
anci
jaĪr
ijaU
ngā
rija
Luks
emb
urg
aM
alta
Po
lija
Bu
lgār
ijaG
rieķ
ijaB
eļģi
jaH
orv
ātija
Ru
mān
ijaIt
ālija
Līdzdalības līmenis (15-64 gadi; %) Līdzdalības līmenis 2016. gadā (vecums 15-64; %)
43
76.3
72.8
62
64
66
68
70
72
74
76
78
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
Latvija Eiro zona (19)
Avots: CSP un Eurostat dati
TAS PATS ATTIECAS UZ NODARBINĀTĪBAS LĪMENI
68.7
65.4
56
58
60
62
64
66
68
70
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
Latvija Eiro zona (19)
68.765.4
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zvie
dri
jaD
ānija
Nīd
erla
nd
eV
ācija
Liel
bri
tān
ijaIg
aun
ijaČ
ehija
s R
ep.
Au
stri
jaLi
etu
vaSo
mija
Latv
ijaU
ngā
rija
Slo
vēn
ijaM
alta
Luks
emb
urg
aEi
ro z
on
aP
ort
ugā
leSl
ovā
kija
Īrija
Po
lija
Fran
cija
Kip
raB
ulg
ārija
Beļ
ģija
Ru
mān
ijaSp
ānija
Itāl
ijaH
orv
ātija
Gri
eķija
Nodarbinātības līmenis (15-64 gadi; %) Nodarbinātības līmenis 2015. gadā (15-64 gadi; %)
44Avots: CSP un Eurostat dati
SAMAZINĀS GAN ILGTERMIŅA BEZDARBS, GAN NEAKTĪVO IEDZĪVOTĀJU SKAITS
40
20
25
30
35
40
45
50
55
60
20
02
1.c
et.
20
03
1.c
et.
20
04
1.c
et.
20
05
1.c
et.
20
06
1.c
et.
20
07
1.c
et.
20
08
1.c
et.
20
09
1.c
et.
20
10
1.c
et.
20
11
1.c
et.
20
12
1.c
et.
20
13
1.c
et.
20
14
1.c
et.
20
15
1.c
et.
20
16
1.c
et.
20
17
1.c
et.
16.3
0
10
20
30
40
50
60
20
02
1.c
et.
20
03
1.c
et.
20
04
1.c
et.
20
05
1.c
et.
20
06
1.c
et.
20
07
1.c
et.
20
08
1.c
et.
20
09
1.c
et.
20
10
1.c
et.
20
11
1.c
et.
20
12
1.c
et.
20
13
1.c
et.
20
14
1.c
et.
20
15
1.c
et.
20
16
1.c
et.
20
17
1.c
et.
Ilgtermiņa (>1 gads) bezdarbnieku īpatsvars (%) Cerības zaudējušo atrast darbu ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju skaits (tūkst.)
Avots: CSP dati 45
AUGSTI IZGLĪTOTO CILVĒKU RESURSS IR ZEMS
8.9
3.6
9.1
11.7
20.9
0
4
8
12
16
20
24
Kopā Augstākā izglītība Profesionālā unarodizglītība
Vispārējā vidējāizglītība
Pamatizglītība
46
Bezdarbs izglītības līmeņu dalījumā 2017.g. 2.cet. (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
SLIMĪBAS PABALSTU SAŅĒMĒJU SKAITAM IR TENDENCE PIEAUGT
47
0
50000
100000
150000
200000
250000
300000
350000
400000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
jan. feb. mar. apr. mai. jūn. jūl. aug. sep. okt. nov. dec.
Avots: VSAA
Slimības pabalstu saņēmēju skaits pa mēnešiem
KAPITĀLS
ZEMAIS INVESTĪCIJU LĪMENIS BREMZĒ PRODUKTIVITĀTES KĀPUMU UN NENODROŠINA KONKURĒTSPĒJAS UZTURĒŠANU
49
0
50
100
150
200
250
0
5
10
15
20
25
30
35
40
20
05
I III
20
06
I III
20
07
I III
20
08
I III
20
09
I III
20
10
I III
20
11
I III
20
12
I III
20
13
I III
20
14
I III
20
15
I III
20
16
I III
20
17
I
Investīciju īpatsvars IKP, faktiskajās cenās, %
Investīcijas mašīnās un iekārtās (bez transportlīdzekļiem), sal.c., izl., 2005. 1. cet. = 100%; labā ass
Avots: CSP
Investīciju īpatsvars IKP un investīciju mašīnās un iekārtās dinamika
TOMĒR RAŽOŠANAS JAUDU NOSLODZE ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS IR TUVU VĒSTURISKAJAM MAKSIMUMAM
2530354045505560657075808590
Ražošanas jaudu noslodze apstrādes rūpniecības apakšnozarēs 2017. g. 4.cet.un tās variācija kopš 2014.g., % (izlaides svari., %)
Avots: Eiropas Komisija, CSP
Avots: The Global Innovation Index; 2012;2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO INOVĀCIJAS
0
10
20
30
40
50
60
70
Zvie
dri
ja
Nīd
erla
nd
e
Liel
bri
tān
ija
Dān
ija
Som
ija
Vāc
ija
Īrija
Luks
emb
urg
a
Fran
cija
Au
stri
ja
Čeh
ija
Igau
nija
Mal
ta
Be
ļģija
Spān
ija
Itāl
ija
Kip
ra
Po
rtu
gāle
Slo
vēn
ija
Latv
ija
Slo
vāki
ja
Bu
lgār
ija
Po
lija
un
gāri
ja
Liet
uva
Ho
rvāt
ija
Ru
mān
ija
Gri
eķija
Valsts vieta pasaulē* globālajā inovāciju indeksā
2017 2012
Avots: The Global Innovation Index; 2012; 2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO INOVĀCIJAS
01020304050607080
Som
ija
Dān
ija
Zvie
dri
ja
Liel
bri
tān
ija
Au
stri
ja
Vāc
ija
Be
ļģija
Fran
cija
Gri
eķija
Īrija
Nīd
erla
nd
e
Slo
vēn
ija
Spān
ija
Po
rtu
gāle
Čeh
ija
Itāl
ijs
Luks
emb
urg
a
Mal
ta
Igau
nija
Kip
ra
Un
gāri
ja
Liet
uva
Ho
rvāt
ija
Po
lija
Latv
ija
Slo
vāki
ja
Bu
lgār
ija
Ru
mān
ija
Valsts vieta* pasaulē pēc cilvēkkapitāla un pētniecības
2017 2012
Avots: The Global Innovation Index; 2012; 2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO BIZNESA SAISTĪBU AR INOVĀCIJĀM UN ZINĀŠANU ABSORBCIJU
0102030405060708090
100N
īder
lan
de
Zvie
dri
ja
Som
ija
Luks
emb
urg
a
Īrija
Dān
ija
Liel
bri
tān
ija
Vāc
ija
Fran
cjia
Au
stri
ja
Mal
ta
Be
ļģija
Čeh
ija
Igau
nija
Slo
vēn
ija
Kip
ra
Bu
lgār
ija
Itāl
ija
Spān
ija
Slo
vāki
ja
Latv
ija
Un
gāri
ja
Liet
uva
Po
lija
Po
rtu
gāle
Ho
rvāt
ija
Ru
mān
ija
Gri
eķija
Valsts vieta pasaulē* pēc biznesa sarežģītības pakāpes
2017 2012
VĀJŠ INOVĀCIJU POTENCIĀLS IR LIKUMSAKARĪGAS SEKAS ILGSTOŠI ZEMIEM IEGULDĪJUMIEM PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ (KĀ ARĪ ZEMAI IZGLĪTĪBAS KVALITĀTEI)
55Avots: UNESCO Institute for Statistics, http://data.uis.unesco.org/Index.aspx
0
0.5
1
1.5
2
2.5
20
00
20
02
20
04
20
06
20
08
20
10
20
12
20
14
Kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai(R&D, % no IKP)
Igaunija
Latvija
Lietuva
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
Latvija Lietuva Igaunija
R&D finansēšanas avoti (%), 2015
Valsts Uzņēmumi Ārvalstis
KOPSAVILKUMS
59
• Latvijas tautsaimniecību šobrīd nevar uzskatīt par pārkarsušu;
• līdzīgi pirmskrīzes periodam vērojama nelīdzsvarotība darba tirgū (algu kāpums
apsteidz produktivitātes pieaugumu, vājinot izmaksu konkurētspēju; iezīmējas
darbaspēka trūkums kā attīstību kavējošs faktors);
• savukārt atšķirības atspoguļo lēnāka kreditēšanas attīstība, zems investīciju
īpatsvars tautsaimniecībā; straujāk aug uz eksportu orientētās nozares;
• lai novērstu nelīdzsvarotību rašanos, jāstiprina piedāvājuma puses kapacitāte –
ieguldījumi gan pētniecībā, gan iekārtās, gan cilvēkkapitālā (piem., ilgtspējīga,
investīcijas veicinoša nodokļu politika, izglītības un veselības reformas u.tml.).
60