thermosolar prezentācija 2011

JūrmalaJūrmala

Latvenergo EEC2011. gada 12. janv ārī

Kādēļ izmantot saules ener ģiju?

Energoefektivitātes risinājumu firma SIA TAUPI © +371 29279228, +371 26553809www.sauleskolektors.lv [email protected]

Enerģētisk ā neatkar ība

Ekonomisk ā att īst ība – tehnolo ģijas, darbavietas, CO 2 kvotu tirdzniec ība

Vides aizsardz ība – glob ālās klimata p ārmaiņas, CO2 izmešu samazin ājums

No Saules saņemtā enerģija gadā

Enerģētisko resursu pieejam ība pasaul ē

Cilvēces pat ērētā enerģija gad ā


Saules ener ģijas pieejam ība pasaul ē


Saules ener ģijas pieejam ība Eirop ā

Saules ener ģijas pieejam ība Latvij āno 950 l īdz 1250 kWh/gad ā uz m 2


Enerģētikas tirgus att īst ības prognozes

Saules enerģija


Laiks

Naf

tas

urbu

ma

atde

veAtklāšana

Urbšana IztukšošanaNafta


Vis

u na

ftas

urbu

mu

atde

ve Globālais atdeves max

Katrs urbums

Pieejamie naftas resursi

Laiks

Esošās atradnes

Neatklātās atradnes

Patēriņš

Gb

/ gad

āNafta


Gb

/ gad

ā

Atomreaktoru skaits un to vecums(uz 2008.gada 7.janvāri)

Urāns


Reaktoru pat ēriņš

Urāns


Atjaunojamo energoresursu īpatsvars2005.gadā

Apņemšanās par atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 2020.gad ā

Belgium 2.2% 13%Bulgaria 9.4% 16%Czech republic 6.1% 13%Denmark 17.0% 30%Germany 5.8% 18%Estonia 18.0% 25%Ireland 3.1% 16%Greece 6.9% 18%Spain 8.7% 20%France 10.3% 23%Italy 5.2% 17%Cyprus 2.9% 13%Latvia 34.9% 42%Latvia 34.9% 42%Lithuania 15.0% 23%Luxembourg 0.9% 11%Hungary 4.3% 13%Malta 0.0% 10%The Netherlands 2.4% 14%Austria 23.3% 34%Poland 7.2% 15%Portugal 20.5% 31%Romania 17.8% 24%Slovenia 16.0% 25%Slovakia 6.7% 14%Finland 28.5% 38%Sweden 39.8% 49%United Kingdom 1.3% 15%


Visefekt īvākā sol ārā tehnolo ģija pasaul ē - SAULES KOLEKTORS


Kādam nol ūkam var pielietot saules kolektorus ?Ūdens sild īšanaiApkures atbalstamPeldbaseiniemApkurei – ‘Sol ārā siltums ūkņa sist ēma’

Kur ?Privātmājās, vasarn īcāsDaudzdz īvok ļu namos, rajonu un pils ētu katlum ājās


Daudzdz īvok ļu namos, rajonu un pils ētu katlum ājāsViesn īcās, viesu namosVeļas mazgātavās, auto mazg ātavāsSlimn īcās, polikl īnik ās, pansion ātosBērnud ārzos, intern ātskol āsSporta b ūvēs, stadionosPārtikas p ārstr ādes un cit ās rūpn īcāsFermās, zemnieku saimniec ībās

...visur, kur tiek lietots siltums...

Solar Keymark:

- EN12975 – saules kolektori

- EN12976 – solārās sistēmas

- ISO 9001 utml. nav obligāti


- ISO 9001 utml. nav obligāti

Solar Keymark:

- EN12975 – saules kolektori

- EN12976 – solārās sistēmas

- more and more states call for


- more and more states call for

aplication of Solar Keymark

- some countries outside EU

(Australia, US, ...) start to accept

Solar Keymark

Vispopulārākā saules kolektoru sistēma ūdens sildīšanai

Saules kolektoru tipveida piesl ēgumi


KOLEKTORI KOLEKTORI

KOLEKTORI KOLEKTORIKOLEKTORI

aukstais ūdens aukstais ūdens

karstais ūdens karstais ūdens

katls

katls


KOLEKTORI

austrumiKOLEKTORI

KOLEKTORI

rietumi

aukstais ūdens

aukstais ūdens

karstais ūdens

karstais ūdens baseins, akum.

baseins, akum.

Termosifonasaules kolektoru sistēma TS 350

Saules kolektoru tipi no Thermo|solar


Vispopulārākaissaules kolektors TS 300

Saules kolektors TS 310Ar Mirotherm absorberi

Saules kolektoru tipi no Thermo|solar


Plakanais vakuumasaules kolektors TS 400

Horizontālais sauleskolektors TS 330

Patentēts un 38 gados pārbaudīts saules siltuma pārneses veids.

Saules kolektori no Thermo|solar


Liela saskares virsma starpabsorberi un siltumnesējcauruli

Saules kolektoru tipu darb ība ziem ā 18.2.2009, 7:52 -10ºC


Saules kolektoru tipu darb ība ziem ā 24.2.2009, 10:54 +3ºC


Saules kolektoru tipu darb ība ziem ā 25.2.2009, 8:15 0ºC


Saules kolektoru tipu darb ība pēc ziemas 20.7.2009


Saules kolektoru tipu darb ība pēc ziemas


pilsēta Saltrum: 1000 m2 plakano saules kolektoru,

saražo 415 000 kWh/gadā,

uzcelta 1988.gadā kā vislielākā solārā sistēma Dānijā.

Piemērs:


267 mājokļi

600 iedzīvotāju

Sistēma darbojas perfekti arī šodien.

Ir atmaks ājusies piecu gadu laik ā (40% valsts dot ācija)

pilsēta Valmiera: 8 m2 plakano saules kolektoru,

saražo ap 2 400 kWh/gadā,

uzcelta 2007.gadā kā vislielākā solārā sistēma Valmieras nov.

Piemērs:


1 mājoklis

4 iedzīvotāji un 2 suņi

Sistēma darbojas perfekti arī šodien.

Piemērs: RTU studentu m ērījumi

4

6

8

10

12

No saules Valmier ā 04.2009. (8m2 Thermo|solar kolektoru)

-100

0

100

200

300

400

500

600

700

1 9

17

25

33

41

49

57

65

73

81

89

97

105

113

121

129

137

S eries 1


0

2

4

8.04.09. 11.04.09. 14.04.09. 17.04.09. 20.04.09. 23.04.09. 26.04.09.

Pilsētā ar 20 000 iedz īvot ājiem, izmantojot saules kolektoru sist ēmu ūdens sild īšanai, var samazin āt CO2 piesārņojumu par 25 000 tonn ām gad ā.

Kvalitat īvu saules kolektoru darba m ūžs ir 30gadi un vair āk.

750 000 tonnas CO 2 nenon āks atmosf ērā un mūsu bērnu plauš ās.

Piemērs:


Pētījumi r āda, ka patlaban Latvijas iedz īvot āji nākotni pl āno vid ēji pusotru gadu uz priekšu. Kasdraud katrai m ājsaimniec ībai,ja tā turpin ās dom āt īstermi ņā?

Autorit āte: sociālantropologs Roberts Ķīlis,Stratēģijas ‘‘Latvija2030’’ izstrādes darba grupas vadītājs


ja tā turpin ās dom āt īstermi ņā?

Pirmā skaidrā lieta — enerģija vairs nekad nebūs lēta. ...300 kvadr ātmetru ar g āzes apkuri ir finansi āla pašn āvība.

Laikraksts ‘Diena’ 2008.gada 7. oktobris

Thermo|solar saules kolektori darb ībā: 2009.gada 1.maijs 15:30


Thermo|solar saules kolektori darb ībā:



08 kWh

10 kWh

12 kWh

14 kWh

16 kWh

Series1


PAR SAULAINU N ĀKOTNI !

00 kWh

02 kWh

04 kWh

06 kWhSeries1


06 kWh

08 kWh

10 kWh

12 kWh



00 kWh

02 kWh

04 kWh


6, 00 kWh

8, 00 kWh

10, 00 kWh

12, 00 kWh

14, 00 kWh



, 00 kWh

2, 00 kWh

4, 00 kWh

6, 00 kWh

1.8.

2010

2.8.

2010

3.8.

2010

4.8.

2010

5.8.

2010

6.8.

2010

7.8.

2010

8.8.

2010

9.8.

2010

10.8

.201

0

11.8

.201

0

12.8

.201

0

13.8

.201

0

14.8

.201

0

15.8

.201

0

16.8

.201

0

17.8

.201

0

18.8

.201

0

19.8

.201

0

20.8

.201

0

21.8

.201

0

22.8

.201

0

23.8

.201

0

24.8

.201

0

25.8

.201

0

26.8

.201

0

27.8

.201

0

28.8

.201

0

29.8

.201

0

30.8

.201

0

31.8

.201

0


6, 00 kWh

8, 00 kWh

10, 00 kWh

12, 00 kWh

14, 00 kWh



, 00 kWh

2, 00 kWh

4, 00 kWh

6, 00 kWh


15,0 00 kWh

20,0 00 kWh

25,0 00 kWh



,0 00 kWh

5,0 00 kWh

10,0 00 kWh


6,0 00 kWh

8,0 00 kWh

10,0 00 kWh

12,0 00 kWh



,0 00 kWh

2,0 00 kWh

4,0 00 kWh

+ ļoti labs “cena/kvalitāte” rādītājs

+ elegants dizains

+ rūpnieciski ražoti plakanie vakuuma saules kolektori

+ 38 gadu saules kolektoru ražošanas pieredze

Thermo|solar saules kolektoru priekšroc ības:


+ 38 gadu saules kolektoru ražošanas pieredze

+ 12 gadu garantija, praksē apstiprināts kalpošanas laiks 30 gadi

+ liela ražošanas jauda, īss piegādes laiks

+ kompleksu solāro ierīču piegāde un tehniskais atbalsts


‘Sol ārā siltums ūkņa sist ēma’

Katls/Kam īns

Apkure

Siltais H 2O

Aukstais H2O

TS 400Plakanie vakuuma

saules kolektori .

Sūkņa mezgls

Siltuma akumulators

Āra T Telpas T

Siltus ūknis zeme/ūdens

Zemes kont ūrs

Buferis

akumulators


‘Sol ārā siltums ūkņa sist ēmas’ datorsimul ācijas


‘Sol ārā siltums ūkņa sist ēma’


+ niec īgas izmaksas par apkuri un silto ūdeni

+ izcils saules ener ģijas izlietojuma %

+ plakanie vakuuma saules kolektori nekad nep ārkarst

sauleskolektors.lv ‘Sol ārās siltums ūkņa sist ēmas’ priekšroc ības:

+ zeme ap siltums ūkņa zemes kolektoru nekad nesasalst

+ 12 gadu garantija

+ īpaši izdev īga cena pirmajiem 3 realiz ētajiem projektiem



Aprēķini veikti no Skrundas novada pašvald ības piest ādītajiem datiem pieņemot, ka šobr īd tērēto ap 2000,-latu gad ā par ūdens sild īšanu viet ā PII ‘‘Liepziedi ņš’’ Skrund ā tērēs par 49,3% maz āk. Enerģijas tarifs apr ēķinos ir Ls0,0743/kWh.

Vienā aprēķinā enerģijas cenas pieaugums tiek prognoz ēts par 10% gad ā, otrā par 15%. Šie procenti ir visbiež ēk min ētie glob ālajās energoresusru cenu izmaiņu prognoz ēs.

Projektu l īdzfinans ējums visos apr ēķinos netiek ņemts v ērā. Gan no pievienot ā

Ekonomisko apr ēķinu piem ērs:

Projektu l īdzfinans ējums visos apr ēķinos netiek ņemts v ērā. Gan no pievienot ā grafika, gan apr ēķinu rezult ātos redzams, ka pat bez projektu l īdzfinans ējuma sauleskolektors.lv saules kolektoru sistēma atmaks āsies apm ēram 10,5 gados.

Aprēķinos ir pie ņemts, ka sist ēmas ier īkošana izmaks ās 16217,- latu, ir ierēķināti ekspluat ācijas izdevumi un to pieaugums. Ar ī karst ā ūdens pat ēriņa prognozes apr ēķinos ir pietic īgas.

Ņemot v ērā KPFI l īdzfinans ējumu un pied āvātās garantijas, ir ac īmredzams, ka pied āvātā saules kolektoru sist ēma ūdens sild īšanai Skrund ā PII ‘‘Liepziedi ņš’’ atmaks āsies daudz ātrāk.


Ekonomisko apr ēķinu piem ērs:


thermosolar prezentācija 2011

Education