Maija Biseniece

SaskarsmePrezentācija audzēkņiem Powerpoint prezentācija  

Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”

aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu

kompetences paaugstināšana” Latvijas Universitātes realizētā projekta

„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana”

(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010

Saskarsme ir kontakta nodibināšanas, uzturēšanas un attīstības process, ko rada

vajadzība nodot informāciju un mijiedarboties. Saskarsme dod iespēju apmainīties ar informāciju- saņemt un nodot

viens otram. Saskarsmes brīdī cilvēki divi vai vairāki ir klāt un ir tiešā kontaktā. Saskarsmes rezultātā veidojas attiecības un savukārt attiecības

ietekmē saskarsmes procesu. Saskarsmes procesā cilvēki, pauž savas domas, jūtas un parāda

savu attieksmi pret kaut ko, un viens pret otru. Katram cilvēkam ir svarīgi kādam uzticēt savus pārdzīvojumus, gan pozitīvos, gan negatīvos.

Abiem labvēlīgā saskarsmes procesā cilvēki apmierina savas vajadzības pēc sapratnes, otra klātbūtnes, pēc palīdzības, padoma, atzinības un parauga.

Saskarsmē cilvēki apmierina ne tikai savu vajadzību pēc sapratnes, bet arī cenšas ietekmēt sev vēlamā veidā otra vai citu uzvedību, domas, jūtas un attieksmi.

Saskarsmes struktūra

Interakcija

KomunikācijaSociālā percepcija

Sociālā percepcija jeb sociālā uztvere Saskarsme sākas ar savstarpēju uztveri, un no tās ir

atkarīgs, kā saskarsme veidosies tālāk. Sociālā percepcija nav tikai cita cilvēka (vai grupas)

fiziskā tēla uztvere, bet arī priekšstats par viņa nodomiem, spējām, emocijām, darbību un vēlmēm.

Sociālā uztvere ne vienmēr ir objektīva, atbilstoša patiesībai, jo tā lielā mērā ir atkarīga no cilvēka subjektīvās attieksmes, stereotipiem, aizspriedumiem.

Runājot par sociālo uztveri, tiek akcentēts tieši cita cilvēka personības uztveres aspekts.

Komunikācija – informācijas apmaiņas process Tajā cilvēki nodod informāciju cits citam dažādos veidos.

Informācija var tikt nodota vārdiski – to sauc par verbālo komunikāciju.

Liela daļa informācijas tiek nodota bez vārdiem, ar ķermeņa kustībām, žestiem, pozu, balss intonāciju, mīmiku – to sauc par neverbālo komunikāciju.

Komunikācija starp cilvēkiem var notikt arī ar masu informācijas līdzekļu starpniecību, piemēram, radio, presi, televīziju, - to sauc par masu komunikāciju.

Interakcija – uz rīcības regulāciju vērsta mijiedarbība Saskarsmes procesā, veicot kādu kopīgu

darbību, cilvēki cits citu ietekmē. Analizējot interakciju, uzmanība tiek

pievērsta tam, kā notiek mijiedarbība starp diviem vai vairāk cilvēkiem vai arī kā savstarpēji mijiedarbojas vairākas grupas.

Interakcija – mijiedarbība

Mijiedarbība saskarsmes situācijās starp cilvēkiem notiek dažādos dziļuma jeb tuvības līmeņos. Ar katru saskarsmes dziļuma pakāpi cilvēku loks sašaurinās.

Paš-atklāsme

Domu un jūtu atklāšana

Saskarsme vērsta uz faktu atstāstīšanu un apspriešanu

Rituālā saskarsme

.

Rituālā saskarsme

Tajā parasti cilvēki parāda viens otram, ka ir pamanījuši, ievērojuši viens otru un apmainās ar pieklājības frāzēm („čau”, „sveiki”, „labrīt”, „kā sviežas”), apjautājas kā klājas, parunā par laiku un citām virspusējām tēmām, īpaši neiedziļinoties partnera noskaņojuma cēloņos.

Rituālā saskarsme rada iespēju parādīt, ka cilvēki ir emocionāli atzinuši viens otru.

Saskarsme vērsta uz faktu atstāstīšanu un apspriešanu

No rīta klasesbiedri pārrunā ko kurš ir vai nav izmācījies, ko darījuši vakarvakarā, vai arī pārnākuši mājās ģimenē katrs pastāsta, ko darījis, kā gājis.

Ja cilvēkam izdodas realizēt šādu saskarsmi, rodas možums, labsajūta, pieņemšanas un sava nozīmīguma izjūta. Savukārt, ja tas nenotiek, cilvēks jūtas nepieņemts, atstumts, ignorēts , aizvainojas un jūtas vientuļi.

Saskarsme vērsta uz domu un jūtu atklāšanu Šī saskarsme ir emocionāli

dziļāka. Cilvēks uzņemas risku un atklāj sevi. Piemēram, draudzene vai draugs otram atklāj savas pārdomas un pārdzīvojumus klubiņā vai kādā pasākumā.

Pēc šādas sarunas cilvēks jūtas pieņemts, izjūt gandarījumu, ja ir saprasts, un tas paaugstina viņa pašvērtējumu.

Ja saruna nerealizējas iecerētajā gultnē, tad cilvēks jūtas nesaprasts un lieks, rodas vēlēšanās pārtraukt šādas attiecības.

Saskarsme vērsta uz vaļsirdīgu pašatklāsmi Šis līmenis ir reti

sastopams, jo prasa attiecības ar abpusēju dziļu sapratni. Ja izdodas tāda saruna, cilvēki izjūt patiesu savstarpēju harmoniju, gandarījumu un prieku par otra cilvēka klātesamību.

Tādas attiecības visbiežāk ir raksturīgas ļoti labiem draugiem, vai mīlētājiem, vai nejaušiem sarunu biedriem, ar kuriem ir saskaņa.

Komunikācija – informācijas apmaiņa

Amerikāņu valodnieks Romans Jakobsons (1896. – 1982.) izveidoja komunikācijas procesa modeli : ziņas raidītājs – cilvēks, kas nodod informāciju; saņēmējs – cilvēks, kas saņem informāciju; kontakts – informācijas nodošanas veids (mutiski, rakstiski,

bez vārdiem); paziņojums – informācijas saturs; kods – valoda un tās likumi, ar kuru palīdzību nodod

informāciju; konteksts – reālā saskarsmes situācija, kurā informācijas

saturs atklājas pilnībā.

Ziņas raidītājs - runātājs Vienam komunikācijas partnerim ir kāda

informācija (paziņojums), ko viņš vēlas nodot otram partnerim (saņēmējam).

Viņš to nodod izvēlētajā kontakta veidā (saruna, vēstule u.c.), kā arī izvēlas, kādā valodā informāciju paust, lai partneris viņu saprastu un informācija sasniegtu savu mērķi – tas ir kods.

Lai gan informācija tiek nodota verbālā veidā, ziņas raidītājam pret šo informāciju ir emocionāla attieksme, kas izpaužas neverbāli – ar mīmiku, pozu, balss intonāciju, kustībām, žestiem, distanci, acu kontaktu. Tādējādi vienlaikus tiek nodota gan verbālā, gan neverbālā informācija.

Ziņas saņēmējs - klausītājsSaņēmējs atkodē

informāciju – saprot ziņas raidītāja verbāli teikto un uztver neverbālo izturēšanos.

Neverbālie izteiksmes līdzekļi vai nu papildina vārdos izteikto ziņu, vai arī neatbilst sacītajam un sniedz citu informāciju attiecīgajā situācijas kontekstā.

Kad saņēmējs ir sapratis informāciju, viņš, ja sniedz atbildes reakciju, nokļūst ziņas raidītāja lomā. Tātad saskarsmes situācijā nepārtraukti mijas ziņas raidītāja un saņēmēja lomas. Diemžēl saņēmējam ne vienmēr izdodas adekvāti saprast ziņas raidītāja informāciju, jo uztveri ietekmē viņa attiecību pieredze, emocionālais stāvoklis, oreola efekts, stereotipizācija u.c. faktori. Sociālajā psiholoģijā to dēvē par sietu, kas atkarīgs no saņēmēja īpatnībām un sijā informāciju

Klausītāju visvairāk iespaido

ziņas raidītāja ārējais izskats - 55 %

balss intonācija - 38 %, vārdi sniedz tikai 7 % no

kopējās informācijas. Tātad verbālā komunikācija ir

vispamanāmākā, tomēr neverbālā komunikācija, kuras signāli ir grūtāk pamanāmi, sniedz lielāko daļu informācijas par sarunu partnera attieksmi, emocionālo noskaņojumu un rakstura iezīmēm.

Neverbālā saskarsme ir sazināšanās, izmantojot ķermeņa valodu.Neverbālie signāli jeb

ķermeņa valodas elementi ir :

distance starp saskarsmes partneriem,

acu kontakts, mīmika, poza, žesti, un citas

ķermeņa kustības, balss tonis un intonācija.

Distance

Intīmā distance:

0,5 m

Personiskā distance: 0,5 - 1,5 m

Sociālā distance:

1,5 - 3,5 m

Acu kontakts Acu skatiena nozīme ir atkarīga no konteksta un vismaz liecina par interesi

vai par intereses zudumu. Kinofilmās iemīlējušies galvenie varoņi ilgi skatās viens otram acīs, tā tiek

parādīta pieķeršanās, mīlestība, rūpes. Pat nejauša saruna var pārvērsties par romantiskas intereses izrādīšanu, ja viens no sarunu partneriem uztur ilgstošu acu kontaktu.

Un otrādi, ja viens no partneriem pārtrauc acu kontaktu vai novēršas, tad parasti tā ir zīme, ka viņš vēlas pārtraukt konkrēto tēmu vai sarunu, vai kaut kam nepiekrīt utt.

Redzot acis, var pateikt, vai tajā brīdī cilvēks domā vai atceras, uztraucas vai fantazē, ir uzmanīgs pret runātāju vai nē. Piemēram, sašaurinātas vai paplašinātas acu zīlītes norāda uz partnera vēsumu vai sirsnību.

Reizēm acu kontakta trūkums liecina par to, ka cilvēks par kaut ko kaunas vai ir nobijies, vai arī viņa jānodod kāda slikta ziņa. Samulsis, kautrīgs cilvēks izvairās no tieša skatiena.

Acu kontaktam var būt divas pretējas nozīmes – draudzīgs vai draudīgs. Tiešs aktīvs acu skatiens var tikt izmantots arī ar mērķi iebiedēt.

Rietumeiropas un amerikāņu kultūrā vizuālais kontakts sarunas laikā tiek vērtēts pozitīvi. Cilvēks, kurš neskatās acīs tiek uzskatīts par izvairīgu un pat melīgu. Turpretī citās valstīs tiešs skatiens tiek uzskatīts par necieņas izpausmi, sevišķi pret vecākiem cilvēkiem, piemēram, Nigērijā un Taizemē

Mīmika jeb sejas izteiksme Galvenokārt atklāj saskarsmes

partnera emocionālo stāvokli. Cilvēka sejas muskuļi spēj radīt

apmēram 1000 dažādas sejas izteiksmes, ko regulē galvas smadzeņu emocionālās zonas, kuras ir grūti pakļaut apzinātai regulācijai.

Vairumā gadījumu mīmika parādās ļoti ātri, un tā precīzi atspoguļo indivīda izjūtas.

Acīmredzot tieši tāpēc cilvēki pievērš tik lielu uzmanību tam, ko var redzēt sarunas partnera sejā.

Ja sarunas biedrs patiesi iejūtas otra teiktajā, viņš neapzināti atdarina stāstītāja mīmiku. Par cilvēkiem, kuriem raksturīga ļoti izteiksmīga mīmika, saka: “Viņa sejā var lasīt kā atvērtā grāmatā.”

Spēja demonstrēt ekspresīvas sejas izteiksmes bieži vien tiek izmantota kino mākslā, piemēram, seriālā par misteru Bīnu, ko tēlo angļu aktieris Rovans Atkinsons.

Grūtāk ir izprast cilvēkus, kuriem ir mazkustīgi sejas vaibsti vai kuri apzināti kontrolē sejas muskuļus, lai kaut ko slēptu vai izpaustu.

Poza Norāda attieksmi pret partneri. Izšķir

atvērtās un slēgtās pozas Slēgtās pozas – sakrustotas kājas,

sakrustoti pirksti, virs krūtīm sakrustotas rokas, kas aizsedz saules pinumu un it kā aizsargā sirdi, ķermenis sarāvies čokurā, it kā norobežojoties no pārējiem – tiek uztvertas kā nevēlēšanās kontaktēties, noraidījums, kritika, baiļu un nedrošības izjūta.

Tomēr, ja cilvēks slēgtā pozā sēž neapkurinātā telpā, tad loģiskāk būtu domāt, ka viņam vienkārši salst. Sarunājoties cilvēki parasti neatrodas sastingušā pozā, tāpēc svarīga ir pozu dinamika: kurā brīdi partneris noslēdzās, kad – atvērās un kļuva ieinteresēts.

Atvērtā poza

Ja cilvēka rokas un kājas ir brīvas, nesakrustotas, ķermenis nedaudz paliekts uz priekšu pretī sarunas biedram, viņa atvērtā poza apliecina atvērtību, labvēlīgu attieksmi, uzticēšanos un piekrišanu. Turklāt šādā gadījumā sarunas partneris viņa teikto uztvers labāk.

Žesti

Parasti pavada runu. Ilustratīvie žesti -papildina

verbālo informāciju; tie ir, piemēram,

sasveicināšanās, apvienošanas, uzskaitīšanas, pasvītrošanas, domāšanas u.c. žesti.

Žestiem ir būtiska nozīme tikai tad, ja saskarsmes partneri saprot kontekstu.

Regulētājžestus izmanto

Lai netiešā veidā liktu partnerim manīt, ka saruna vai nu jāturpina, vai jāpasteidzina, vai arī jāpārtrauc.

Biežāk lietotie regulētājžesti: skatīšanās pulkstenī, matu pieglaušana, žaketes sapogāšana, skatīšanās uz durvīm, galvas kustības, kas pauž piekrišanu

vai noliegumu, norādījumu “sēdieties”, “panāciet šurp” u.c.

Adaptīvie žesti – spēlēšanās ar sīkām lietām, knibināšanās, pakasīšana – palīdz atbrīvoties no spriedzes un satraukuma.

Žestiem ir būtiska nozīme tikai tad, ja saskarsmes partneri saprot kontekstu. Daži žesti ir universāli. Piemēram, zobu sakošana vai pat atņirgšana un dūru savilkšana visās pasaules kultūrās apliecina agresiju un izdzīvošanas tendenci,

bet smaids tiek uztverts par labvēlības zīmi.

Balss tonis un intonācija Rāda gan runātāja noskaņojumu, gan attieksmi pret partneri un

notiekošo. Piemēram, runājot pa telefonu, diezgan ātri var noteikt sarunas biedra

noskaņojumu, lai arī viņš pats nav redzams. Vecāki, ieklausoties sava bērna raudāšanā, spēj saprast, vai viņš ir izsalcis vai dusmīgs, vai vienkārši niķojas.

Vienu un to pašu frāzi ir iespējams izrunāt dažādās intonācijās, ar dažādiem uzsvariem un ļoti atšķirīgu attieksmi.

Apmēram 70 % cilvēku balss kļūst skaļāka, kad viņi izjūt stresu, dusmas vai bailes, un klusāka, kad viņi ir noskumuši vai bēdīgi. Balss skaļumu ir grūti apzināti kontrolēt.

Tiek uzskatīts, ka smalka un augsta tonalitāte liecina par meliem, tomēr balss interpretācija ir ļoti atkarīga no indivīda runas ieradumiem, rakstura iezīmēm un etniskiem paradumiem.

Verbālā komunikācija

Verbālā informācija tiek nodota tikai apzinātā līmenī. Tās saturs ir ietverts vārdos un teikumos.

Verbālā komunikācija ir vārdiska (mutiska vai rakstiska) sazināšanās, kas ietver sevī prasmi runāt, rakstīt un klausīties.

Verbālajās komunikācijas formas: Monologs – viena cilvēka runa. Dialogs – divpusēja saruna, kuras laikā partneri apmainās

ar informāciju, uzskatiem. Diskusija – daudzpusēja saruna, kuras laikā vairāki

partneri apmainās ar viedokļiem par vienu un to pašu tēmu.

Sarunas posmi:

1. Sarunas sākums jeb orientācijas posms.

2. Sarunas gaitas regulēšana jeb piedāvājums.

3. Faktu, viedokļu apmaiņa un to argumentācija.

4. Sarunas nobeigums.

Sarunas sākums Partneri ievēro viens otra

izskatu, noskaņojumu, rodas pirmais iespaids vienam par otru vai arī aktualizējas jau zināmā informācija par otru.

Sākuma posma mērķis ir nodibināt kontaktu starp sarunas partneriem un izveidot labvēlīgu atmosfēru, no tā lielā mērā ir atkarīga visa turpmākā sarunas norise un pat iznākums.

Sarunas gaitas regulēšana jeb piedāvājums

Partneri vienojas, par kādiem jautājumiem vai problēmām būs saruna.

Var savstarpēji aicināt viens otru neapspriest tēmai nebūtiskus jautājumus.

Mērķis ir problēmas vai jautājumu precizēšana.

Faktu, viedokļu apmaiņa un to argumentācija notiek dialogs, kura laikā

partneri izsaka savas domas un vēlmes, kā arī uzklausa sarunas biedra domas un vēlmes: min neapstrīdamus faktus; salīdzina vai pretstata domas; fiksē pretrunīgo informāciju

partnera teiktajā un rosina partneri precizēt viedokli;

analizē partnera teikto, nošķirot apšaubāmo vai kļūdaino informāciju un vēršot pret to savus argumentus;

pakāpeniski pārliecina partneri par savu viedokli.

Sarunas nobeigums

Atbilstoši sarunas mērķim abas puses vienojas. Partneri var rezumēt sarunas gaitu, it kā pieliekot tai punktu. Ne vienmēr tas notiek verbāli, dažkārt tas izpaužas neverbālās saskarsmes līmenī (uzsmaidot, paspiežot roku, uzsitot uz pleca u.c.).

Informācijas devēja – runātāja prasmes: Rēķināties ar klausītāja

uztveres spējām, pieredzi, zināšanām u.c.

Rēķināties ar sarunas partnera vēlmēm, nevis uzspiest viņam savu gribu. Agresīvas komunikācijas metodes var iznīcināt partnera vēlmi produktīvi iesaistīties dialogā.

Runāt skaidri, izvēloties vārdus un izteicienus, kas viennozīmīgi saprotami abiem.

Minēt tikai objektīvus faktus.

Raudzīties uz problēmu no vairākiem viedokļiem, elastīgi. Šāda taktika dod iespēju partnerim ātrāk atrast sev piemērotu risinājumu.

Rēķināties ar saskarsmes partnera sajūtām, jūtām un domām, it īpaši, ja kāds informācijas fragments ir viņam emocionāli nozīmīgs.

Ja runātājs domā tikai par savām izjūtām, viņš nespēj nodot informāciju partnerim vēlamā formā.

Precīzi izteikt savas jūtas, īpaši tās, kas radušās mijiedarbībā ar sarunas partneri.

Informācijas saņēmēja - klausītāja prasmes Neverbāli pieskaņoties runātājam –

ievērot pieņemamu distanci, pievērst uzmanību intonācijai, pozai, žestiem, mīmikai –, lai labāk izprastu viņa jūtas.

Censties mazināt savus iepriekšējos pieņēmumus un aizspriedumus gan par partneri, gan par tēmu, kas tiek apspriesta.

Iespēju robežās censties uztvert visu partnera sniegto informāciju, nevis tikai to, ko pats uzskata par būtisku, interesantu vai noderīgu sev.

Nesteigties ar secinājumiem.

Dot laiku runātājam domas formulēšanai, nesteigties ar savu pretreakciju.

Nepārtraukt runātāju – tas ir nepieklājīgi un traucējoši, turklāt var samulsināt informācijas devēju.

Neizrādīt savu nepacietību, tādējādi zaudējot iespēju uzzināt visu, ko runātājs gribējis teikt.

Censties izprast, ko runātājs domā, iejūtoties viņa situācijā.

Aktīvā klausīšanās

Aktīvā klausīšanās nozīmē, ka klausītājs atkārto saņemto informāciju tā, kā viņš to ir sapratis:

Pārfrāzē - pārstāstot savos vārdos runātāja teikto, klausītājs dod runātājam iespēju precizēt un koriģēt neprecīzi uztverto informāciju - “Ja es pareizi sapratu,...”

Empātiskā klausīšanās - ir piemērota situācijās, kad runātāju nomāc kāda personiska problēma. Atspoguļojot runātāja jūtas, tiek akcentēts nevis informācijas saturs (kā tas ir pārfrāzējot), bet gan runātāja emocionālais stāvoklis.

Loģiski secinājumi - izsaka savos vārdos runātāja domas un motīvus.

Atgriezeniskā saite

Atgriezeniskā saite ir jebkura atbilde vai neverbāla reakcija, ko informācijas saņēmējs sniedz ziņas devējam (runātājam).

Par atgriezenisko saiti kalpo arī kritika vai uzslava.

Kritika ir salīdzinoša analīze, vērtējums - izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem

Kritikas izteikšana ir prasme dot negatīvu atgriezenisko saiti. Kritizējot atgriezeniskās saites sniedzējs cenšas panākt, lai partneris maina savu uzvedību, vairs nerīkojas kā iepriekš.

Personības kritizēšana nenodrošina efektīvu saskarsmi, drīzāk tā var kļūt par cēloni saskarsmes procesa un pat attiecību pārtraukšanai, sevišķi tad, ja partneris nevar mainīt to, par ko tiek kritizēts.

Nekonstruktīva kritika var izraisīt partnerī dažādas aizsargreakcijas – noliegšanu, attaisnošanos, dusmas vai pat agresiju.

Uzslava ir atzinīgs, īsi pateikts vērtējums kādam Uzslavas izteikšana ir prasme dot

pozitīvu atgriezenisko saiti. Izsakot uzslavu, nepieciešams izvēlēties tuvāku distanci nekā

parasti, pēc iespējas atklāti skatīties acīs un arī pieskarties partnerim;

izteikt vārdos savu pozitīvo attieksmi pret konkrēto rīcību, notikumu, īpašību;

paust savu personisko attieksmi, izmantojot “Es izteikumus” – “Man patīk ...”, “Es priecājos ...”;

izvairīties no lieka pārspīlējuma, vārdu plūdiem un pompozuma, kas sacīto padara ārišķīgu, nepatiesu, maz ticamu.

Neefektīva komunikācija

Katram cilvēkam saskarsmē ir bijusi pieredze ar dažādiem cilvēkiem, ar vieniem kontakts veidojas ļoti viegli un saruna izdodas, bet ar citiem kontakts neveidojas vai veidojas ļoti grūti un gribas no šī kontakta izvairīties.

Psihologi pētījumos ir konstatējuši, ka sekmīgu komunikāciju kavē partneru sociālā un psiholoģiskā nesaderība. Nesaderības iemeslus sauc par komunikācijas barjerām.

??Blā, blā, blā..Vai viņš klausās

Komunikācijas barjeras

Komunikācijas barjera ir partneriem piemītošā nesaderība, kas konkrētā saskarsmes situācijā var kļūt par traucēkli savstarpējai sapratnei :

Atšķirīgi uzskati un reliģiskā pārliecība. Piederība pie dažādām sociālām grupām. Atšķirīgas profesijas. Vērtību atšķirības. Individuāli tipoloģisko īpatnību (temperamentu)

atšķirības. Personības iezīmju vai intelektuālo īpatnību

atšķirības.

Komunikācijas šķēršļi

Analizējot saskarsmi kā procesu, var novērot vairākus šķēršļus, kas traucē efektīvas komunikācijas norisi. Atšķirībā no barjerām šķēršļi rodas tieši sarunas laikā, partnera darbības rezultātā.

Komunikācijas šķēršļi ir saskarsmes situācijai nepiemērota rīcība vai partneri aizvainojoši izteikumi, kas mazina savstarpējo saprašanos.

Komunikācijas šķērslis - partnera izteikumos Draudi

“Dari kā tev liek, citādi...” ‘’Ja nevari ierasties laikā, tad...” “Daudz runāsi, norausies!”

Pavēles “Nejautā, bet dari, kā es saku.” ‘’Tūlīt ej un izdari to!”

Negatīva kritika un vainošana

“Tu neko nedari.” “Tu vienmēr žēlojies.”

Personību aizskaroši izteicieni

“Kaut ko tādu var pateikt tikai idiots...” “Tu vienkārši esi muļķis.”

Frāzes vajadzības izteiksmē, izteikumi ar “vajag” un “nevajag”

“Tev jābūt saprotošam.” “Tev nevajadzētu dusmoties.”

Nevajadzīga iztaujāšana

“Kāpēc tu tik vēlu? Kur biji?” “Ar ko tu nodarbojies?”

Nevietā doti padomi

“Kāpēc tu nedarīji tā, kā es teicu?” “Vajadzēja to mobilo turēt somā, tad neizvilktu.”

Uzvedības motīvu piedēvēšana

“Tevi sasaista aizspriedumi.” “Tu vienkārši gribi pievērst sev uzmanību.”

Atteikšanās apspriest

“Te nav ko apspriest.” “Es te neredzu nekādu problēmu.”

Tēmas mainīšana

“Forši, ka tu dabūji to grāmatu. Bet es vakar skatījos smieklīgu filmu, labāk aizejam vēlreiz uz kino!”

Nomierinoša noliegšana

“Neraudi, viss nokārtosies!” “Neuztraucies! Tu lieliski izskaties.”

Lielākā daļa minēto šķēršļu ir agresīvas komunikācijas izpausme. Agresīvas komunikācijas

veids sarunas biedrā parasti izraisa dusmas un vēlmi pretoties. Pavēlēšana, draudēšana, moralizēšana, kritizēšana, vainošana, apsaukāšana un izsmiešana demonstrē pozīciju “no augšas”. Saskarsmes partneris šādā situācijā jūtas nesaprasts, nepieņemts, aizvainots, mazvērtīgs un līdz ar to arī pazemots, tāpēc viņš vairs nevēlas sadarboties un cenšas izvairīties no saskarsmes.

Agresīva komunikācija demonstrē varu, kā arī sapratnes un empātijas trūkumu. Šādas komunikācijas piekritējam jārēķinās ar to, ka citu cilvēku jūtas pret viņu būs emocionāli vēsas un viņi, visticamāk, distancēsies.

Komunikācijas šķērslis - egocentriska uzvedība

Egocentriska uzvedība– vēlme vienmēr runāt tikai par savām interesēm un problēmām, neuzklausot citus. Indivīds, kam raksturīga egocentriska uzvedība, var zaudēt sarunas biedrus un draugus.

Netiešā komunikācija

Netiešā komunikācija – situācijas, kad sarunas biedrs izsakās neskaidri.

Netiešā komunikācija veicina aizvainojumu un nepareizu pieņēmumu rašanos, kā arī traucē partneru savstarpējo saprašanos.

Partneris neapzināti jūt, ka sarunas biedrs nesaka to, ko domā, un ir spiests minēt, kāda tad galu galā ir patiesā ziņa.

Neefektīva komunikācija ir arī tad, ja partneri neprot klausīties, nespēj nodot informāciju partnerim saprotamā veidā, un, izsakot kritiku vai uzslavu, to dara neadekvātā veidā. Neefektīva komunikācija var kļūt par konflikta iemeslu.

Meli, maldināšana

Būtisks komunikācijas šķērslis ir apzināta vai neapzināta maldināšana.

Melus mēdz dalīt divās grupās: “baltie meli” – tie, kas it kā saudzē sarunas biedra jūtas, un “īstie meli” – tie, kas ir nosodāmi un liecina par cietsirdību pret partneri. Šis pieņemtais dalījums ir viens no citus un sevis maldināšanas paraugiem

Kopsavilkums Komunikācija ir efektīva, ja jūtu,

domu un vēlmju izpaudumi gan verbālā, gan neverbālā veidā ir saskaņā cits ar citu, ja tie ir savstarpēji papildinoši.

Lai saskarsme būtu efektīva ir svarīga gan informācijas devēja – runātāja un ziņas saņēmēja – klausītāja loma, gan kā sarunas partneri šīs lomas izpilda, viņu prasmes, gan arī sarunas biedru ticība sarunas partnerim un spēja būt pārliecinātam par sevi.