Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada indikatori

Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļaEvija Meiere, 12.01.2010.

2

Šodien uzzināsim, kāds ir...

1. Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju

2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības)

3. Nabadzības riska indekss (pēc sociālajiem transfertiem) pēc vecuma un dzimuma

4. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības veida

5. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvotās platības īpašumtiesību statusa un dzimuma

6. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības darba intensitātes

7. Nabadzības riska indekss pirms sociālo transfertu saņemšanas pēc vecuma un dzimuma

8. S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss pēc vecuma

9. Džini koeficients (%)

10. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma

11. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc darba laika

3

Der atcerēties!

• Lai novērotu nabadzības riska tendences ES dalībvalstīs, Eiropas Komisijas Sociālās

aizsardzības komiteja un tās Indikatoru apakšgrupa kopā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju

(EUROSTAT) ir izstrādājuši un ieviesuši vienotu metodoloģiju, saskaņā ar kuru tiek veikti

attiecīgie aprēķini. Sociālās iekļaušanas novērtēšanai un pārraudzībai tiek pielietoti nabadzības

un sociālās atstumtības monetārie indikatori (t.s. Lākenas indikatori)[1], kurus aprēķina LR

Centrālā statistikas pārvalde.

• Nabadzības indikatoru aprēķins balstās uz iepriekšējā kalendārā gada ienākumu datiem. Tātad

2008.gada aprēķinā izmantoti 2007.gada ienākumu dati, no kuriem aprēķināts nabadzības riska

slieksnis.

• Jāatzīmē, ka 2006.gadā sociālo iekļaušanu papildinot ar pensiju un veselības un ilgtermiņa

aprūpes jomām, tika uzsākta arī indikatoru pārskatīšana. Šobrīd tiek izstrādāta rokasgrāmata, kur

tiks vienoti atspoguļoti visi rādītāji (kopējie, sociālās iekļaušanas, pensiju, veselības un ilgtermiņa

aprūpes). Minētajos rādītājos ir ietverti arī monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības

indikatori, kas veido daļu no Lākenas rādītāju kopuma.

[1] Apstiprināti Lākenas Eiropadomē 2002.gadā.

4

1. Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju

• Rīcībā esošais ienākums - kopējie monetārie un nemonetārie ienākumi, ko saņem mājsaimniecība “ienākumu atskaites periodā” pēc ienākumu nodokļa, kārtējo īpašuma nodokļu, darba ņēmēju, pašnodarbināto un bezdarbnieku (attiecīgā gadījumā) obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu un darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas, bet pēc to saņemto pārskaitījumu iekļaušanas, kas veikti starp mājsaimniecībām.

• Ekvivalentais patērētājs - aprēķina vienība, kas ļauj salīdzināt mājsaimniecību ienākumu līmeni, ņemot vērā mājsaimniecības lielumu un sastāvu. Lākenas indikatoru aprēķinos tiek izmantota (OECD) [1] modificētā ekvivalences skala (1.0; 0.5; 0.3) - pirmais pieaugušais tiek pielīdzināts 1.0, katrs nākošais mājsaimniecības loceklis vecumā no 14 gadiem un vecāks - 0.5, bet katrs bērns jaunāks par 14 gadiem - 0.3.

[1] Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD), latv.val. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

2005 2006 2007 2008

LVL gadā

1818 2249 2845 4160

5

2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības)

• Nabadzības riska slieksnis - 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. To aprēķina mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu apjomu dalot uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Savukārt, sakārtojot visus mājsaimniecību ienākumus uz ekvivalento patērētāju augošā kārtībā no zemākā līdz augstākajam, to sadalījuma centrā tiek noteikta mediāna (vidū stāvošā vērtība), kuras 60% veido nabadzības riska slieksni. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna.

2005 2006 2007 2008

1 pers. 2p+ 2b 1 pers. 2p+ 2b 1 pers. 2p+ 2b 1 pers. 2p+ 2b

Ls gadā

880 1847 1058 2223 1400 2939 2030 4262

Tabulas skaidrojumi (2p+2b = 2 pieaugušie un 2 bērni jaunāki par 14 gadiem)Nabadzības riska slieksni dažādiem māj/bu veidiem var aprēķināt pēc šādas formulas: 2030 x (1.0 + 0.5 + 0.3 + 0.3) = 4263 Ls gadā (2030 = NRS vienai personai gadā; 1.0 = pirmais pieaugušais; 0.5 = otrs pieaugušais un 0.3 = bērns )

6

3. Nabadzības riska indekss (pēc sociālajiem transfertiem) pēc vecuma un dzimuma

  2005 2006 2007 2008

Pavisam Vīrieši Sievietes

Pavisam Vīrieši Sievietes

Pavisam Vīrieši Sievietes

Pavisam Vīrieši Sievietes

Pavisam 19 18 20 23 21 25 21 19 23 26 23 28

0-17 22 22 21 26 26 26 21 22 19 25 25 24

18-24 17 17 17 18 18 19 17 16 19 17 15 19

18-64 18 18 18 21 20 21 18 18 19 20 19 20

25-49 17 17 17 19 18 19 16 17 16 18 17 18

50-64 20 22 19 26 26 26 23 23 23 25 25 25

60+ 21 14 24 30 21 35 33 24 37 46 40 50

65+ 21 12 26 30 17 36 33 21 39 51 45 54

75+ 22 12 26 32 15 38 36 19 43 58 57 58

7

4. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības veida

  2005 2006 2007 2008

Pavisam 19 23 21 26

Visas mājsaimniecības bez apgādībā esošiem bērniem 20 25 26 32

1 personas mājsaimniecības - pavisam 41 55 59 61

1 personas mājsaimniecības - vīrieši 42 49 51 49

1 personas mājsaimniecības - sievietes 40 58 62 67

1 personas mājsaimniecības līdz 64 gadu vecumam 37 42 44 40

1 personas mājsaimniecības 65 gadi un vecākas 45 69 75 83

2 pieaugušie bez apgādībā esošiem bērniem (abi jaunāki par 65 gadiem)

19 22 20 20

2 pieaugušie bez apgādībā esošiem bērniem (vismaz viens 65 gadi un vecāks)

11 16 22 47

Visas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem 19 22 18 21

Nepilna ģimene (vismaz viens apgādībā esošs bērns) 31 40 34 42

2 pieaugušie, 1 apgādībā esošs bērns 14 15 12 13

2 pieaugušie, 2 apgādībā esoši bērni 18 22 16 21

2 pieaugušie, 3 un vairāk apgādībā esoši bērni 39 52 46 38

3 vai vairāk pieaugušie 13 11 10 12

3 vai vairāk pieaugušie ar apgādībā esošiem bērniem 13 16 13 17

8

5. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvotās platības īpašumtiesību statusa un dzimuma

Pavisam Vīrietis Sieviete

2005 2006 2007 2008 2005 2006 2007 2008 2005 2006 2007 2008

Pavisam 19 23 21 26 18 21 19 23 20 25 23 28

Īpašnieks vai īre netiek prasīta

18 22 20 24 18 20 18 22 19 24 22 27

Īrnieks 24 30 28 36 21 27 26 36 26 32 30 36

9

6. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības darba intensitātes

  2005 2006 2007 2008

Visas māj/bas bez

bērniem

Visas māj/bas ar bērniem

Visas māj/bas bez

bērniem

Visas māj/bas ar bērniem

Visas māj/bas bez

bērniem

Visas māj/bas ar bērniem

Visas māj/bas bez

bērniem

Visas māj/bas ar bērniem

WI = 0 54 83 68 82 71 76 77 90

0 < WI < 1 17 23 20 26 19 21 21 26

0 < WI < 0.5 39 46 44 46 45 45 43 54

0.5 <= WI < 1 12 19 15 23 13 19 16 20

WI = 1 5 8 6 11 6 9 8 11

WI = 0 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks nestrādā 0 < WI < 1 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā nepilnu slodzi0 < WI < 0.5 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā, bet mazāk par pusslodzi0.5 <= WI < 1 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā pusslodzi vai vairāk, bet mazāk par pilnu slodziWI = 1 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā pilnu slodzi

10

7. Nabadzības riska indekss pirms sociālo transfertu saņemšanas pēc vecuma un dzimuma

  2005 2006 2007 2008

Pav. Vīr. Siev. Pav. Vīr. Siev. Pav. Vīr. Siev. Pav. Vīr. Siev.

Pirms visiem sociālajiem transfertiem 

Pavisam 40 37 43 40 37 42 39 37 41 37 34 39

0-17 35 34 36 35 36 35 34 36 33 35 36 34

18-64 32 31 33 32 31 33 32 31 33 29 28 30

18+ 42 38 44 41 37 44 40 37 43 38 34 41

65+ 79 78 79 77 79 76 74 72 74 73 71 74

Ņemot vērā vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas 

Pavisam 26 24 27 28 26 30 27 25 29 30 28 32

0-17 31 31 31 31 32 31 30 31 28 32 33 31

18-64 24 24 24 25 25 26 24 23 25 24 23 25

18+ 25 22 26 27 24 29 27 23 29 30 27 32

65+ 27 15 32 33 20 39 37 25 43 53 47 56

Sociālie transferti ir pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti, pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti, stipendijas, saņemtie alimenti, saņemtā nauda un materiālā palīdzība no citām mājsaimniecībām

11

8. S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecībasindekss pēc vecuma

S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecību indekss: attiecība starp kopējo ienākumu, ko saņēmuši 20 % valsts iedzīvotāju ar visaugstāko ienākumu (augstākā kvintile), un kopējo ienākumu, ko saņēmuši 20 % valsts iedzīvotāju ar viszemāko ienākumu (zemākā kvintile).

  2005 2006 2007 2008

Pavisam 6.7 7.9 6.3 7.3

0-64 7.3 8.5 6.6 7.2

65+ 3.9 4.6 4.8 5.6

12

9. Džini koeficients (%)

• Džini koeficients ir statistiskās dispersijas mērīšanas veids, ko visbiežāk izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu, proti, tas raksturo pastāvošo vienlīdzību vai nevienlīdzību ienākumu sadalē un tas tiek definēts kā attiecība ar vērtībām starp 0 un 1[1] : zems Džini koeficients norāda līdzvērtīgāku ienākumu vai īpašumu sadalījumu, kamēr augsts Džini koeficients norāda uz nevienādu sadalījumu. 0 atbilst perfektam sadalījumam (visiem ir vienādi ienākumi) un 1 atbilst perfektai nevienlīdzībai (kur vienai personai ir visi ienākumi, bet citiem ienākumu nav).

[1] Tiek izmantots arī Džini indekss, kas ir Džini koeficients izteikts procentos, t.i., 2007.gadā Džini koeficients bija 35%, savukārt Džini indekss – 0.35.

  2005 2006 2007 2008

Džini koeficients

36 39 35 38

13

10. Strādājošo nabadzības

riska indekss pēc dzimuma

un vecuma

  2005 2006 2007 2008

Pavisam 9 11 10 11

18-24 6 7 6 8

18-64 9 11 10 11

25-54 10 12 10 12

55-64 9 12 10 11

65+ 4 8 4 7

Vīrieši   

Pavisam 9 10 9 11

18-24 8 7 6 10

18-64 9 10 9 11

25-54 9 10 10 11

55-64 10 12 11 10

65+ 2 7 7 7

Sievietes 

Pavisam 9 12 10 11

18-24 2 7 7 6

18-64 9 12 10 12

25-54 10 13 11 12

55-64 8 11 10 12

65+ 6 10 1 8

14

11. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc darba laika

2005 2006 2007 2008

Strādā pilnu darba laiku 8 10 8 10

Strādā nepilnu darba laiku 26 26 26 25

15

Kur meklēt šos rādītājus?

LR Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā, sadaļā “Datu bāzes” “Iedzīvotāji un sociālie procesi” “Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori” http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355

Papildus informāciju var jautāt arī Evijai Meierei, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļā, e-pasts: Evija.Meiere@lm.gov.lv, tālr. 67021684

PALDIES PAR UZMANĪBU!