1. lpp.|

1. IEVADS

Pensijas ir galvenais ienākumu avots

vecāka gadagājuma cilvēkiem Eiropā, un tās galvenokārt tiek nodrošinātas,

izmantojot valsts kārtējo iemaksu pensiju shēmas. Nestrādājoši pensionāri,

kas saņem pensiju, ir ievērojama un —

demogrāfiskas novecošanas dēļ — arvien pieaugoša ES iedzīvotāju daļa (aptuveni

124 miljoni jeb ceturtdaļa no visiem iedzīvotājiem1).

Eiropas pensiju sistēmām ir divkāršs

uzdevums, proti, tām ir jāsaglabā sava

finansiālā ilgtspēja un ir jāspēj nodrošināt eiropiešiem pienācīgus

ienākumus pensijas gados. Pensiju sistēmu galvenais mērķis ir pasargāt

vecāka gadagājuma cilvēkus no nabadzības un ļaut viņiem novecojot

baudīt pienācīgu dzīves līmeni un ekonomisko neatkarību. Šā mērķa

sasniegšanai ir nepieciešams, lai pensiju

shēmas būtu finansiāli ilgtspējīgas. Pensijas būtiski ietekmē publiskos

budžetus un darbaspēka piedāvājumu, un šī ietekme ir jāņem vērā, nosakot

pensiju politiku.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 15. princips

nosaka, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem pensijas vecumā ir

tiesības uz pensiju, kas ir samērīga ar viņu iemaksām un nodrošina pienācīgu

1 2013. gads, avots: Eiropas Komisija (ECFIN ĢD) un Ekonomikas politikas komiteja (AWG). The 2015 Ageing Report: Economic and budgetary projections for the 28 EU

Member States (2013–2060). European Economy 3/2015.

ienākumu līmeni. Minētais princips arī

skaidri nosaka, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt pensijas

tiesības. Tas arī nosaka tiesības uz līdzekļiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu

dzīvi.

Pensiju un pensionēšanās politikas

galvenie mērķi ir šādi: i) nodrošināt pienācīgus ienākumus vecumdienās,

vienlaikus nodrošinot ii) finansiālu ilgtspēju un iii) palielinot

nodarbinātību (t. i., īstenojot iniciatīvas, kas atbalsta stabilu oficiālā

darba karjeru un ilgāku darba dzīvi sievietēm un vīriešiem).

Šā dokumenta 2. iedaļā ir aprakstītas galvenās politikas problēmas, 3. iedaļā ir

noteikti līdzekļi minēto problēmu risināšanai, bet 4. iedaļā ir aplūkota

politika dalībvalstīs.

2. POLITIKAS PROBLĒMAS —

PĀRSKATS PAR PAVEIKTO ES VALSTĪS

Aizvien intensīvāka sabiedrības

novecošana nākamajās trijās līdz piecās

desmitgadēs būtiski apgrūtinās minēto triju mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā

pāreju no lielām uz mazākām darbspējas vecuma kohortām zema dzimstības

līmeņa un arvien lielāka mūža ilguma dēļ, būs jāpielāgo pensionēšanās prakse

un pensiju plāni visās dalībvalstīs. Tā kā tagad pensionēšanās vecumu sasniedz

pirmās kohortas no “dzimstības buma”

laika, ar to saistītā ietekme uz pensiju sistēmu pienācīgumu un ilgtspēju būs

jūtama visai drīz.

EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA

PIENĀCĪGAS UN ILGTSPĒJĪGAS PENSIJAS

2. lpp.|

To iedzīvotāju skaits, kas ir vecāki par 60 gadiem, pašlaik palielinās par

aptuveni diviem miljoniem katru gadu,

un tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 1990. gadu beigās un 2000. gadu

sākumā2. Tajā pašā laikā aktīvākā darbspējas vecuma (20–59 gadi)

iedzīvotāju skaits nākamajās desmitgadēs katru gadu samazināsies, jo

“dzimstības buma” laikā dzimušos nomainīs daudz mazākas kohortas.

Sagaidāms, ka ilgākā termiņā paredzamais atlikušais mūža ilgums

65 gadu vecumā ES3 palielināsies par

aptuveni 4 gadiem — no 17,9/21,2 (vīrieši/sievietes) gadiem 2015. gadā līdz

22,4/25,6 gadiem 2060. gadā. Aplēses par 2060. gadu ir iegūtas no 2015. gada

ziņojuma par novecošanu4, sk. A1. attēlu pielikumā.

2.1. Uzdevums nodrošināt pienācīgas pensijas

To, vai pensijas ir pienācīgas, novērtē

pēc šādiem kritērijiem:

1) to spēja novērst nabadzību;

2) tas, kādā mērā tās aizvieto ienākumus no darba;

3) laiks, cik ilgi cilvēki saņem pensiju.

2 Turpat. 3 Šajā faktu lapā dati ir sniegti par 28 ES dalībvalstīm, ja vien nav norādīts citādi. 4 Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

1. attēls. To 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības

riskam, 2016. gads

Avots: Eurostat, EU–SILC. Datu izguves datums:

2017. gada 31. oktobris, *- dati par Īriju attiecas

uz 2015. gadu.

Piezīme: dati ir standartizēti (ES-28=0), sarkanā

krāsā (pa labi) — virs ES vidējā rādītāja, zilā krāsā

(pa kreisi) — zem ES vidējā rādītāja.

Šā dokumenta 1. attēlā ir atspoguļots

nozīmīgs aspekts saistībā ar dalībvalstu uzdevumu nodrošināt pienācīgas

pensijas, parādot, kāds ir stāvoklis dalībvalstīs salīdzinājumā ar ES vidējo

nabadzības un sociālās atstumtības riska rādītāju attiecībā uz iedzīvotājiem, kas ir

65 gadus veci un vecāki. Valstis, kurās

šis rādītājs ir augstāks par vidējo, ir norādītas sarkanā krāsā pa labi;

maksimālais rādītājs ir Bulgārijā — gandrīz 30 procentpunkti virs ES vidējā

rādītāja.

2016. gadā 14,7 % no iedzīvotājiem,

kuru vecums ir 65 gadi un vairāk, bija pakļauti nabadzības riskam (t. i., viņi

saņēma mazāk nekā 60 % no vidējiem ienākumiem konkrētajā valstī),

salīdzinājumā ar 17,9 % šādu iedzīvotāju pārējās vecuma grupās. Tomēr

nabadzības rādītājs dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs un ir robežās no 5,7 %

Slovākijā līdz 40,2 % Igaunijā (sk.

A3. attēlu). Vidēji ES nabadzības plaisa to iedzīvotāju grupā, kuru vecums ir

65 gadi un vairāk, 2015. gadā bija 16,5 % (sk. A4. attēlu), un tas nozīmē,

BGLV

EELT

ROHR

MTIT

CYEL

PTSI

DE

UKEuro-19

SEIE*BEPL

HUES

ATFI

SKCZFRNL

DK

LU

-15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30

Zem vidējā (ES-28 = 0) Virs vidējā

3. lpp.|

ka vecāka gadagājuma nabadzīgie cilvēki saņēma ienākumus vidēji 83,5 %

apmērā no nabadzības robežas

attiecīgajā valstī.

Visā ES lielāko daļu pensionāru krīze ir skārusi mazāk nekā jaunāka vecuma

grupas, un viņi ir pārsvarā saglabājuši savu relatīvo dzīves līmeni krīzes laikā.

Lai gan kopš krīzes sākuma nabadzības risks iedzīvotājiem vecumā līdz

65 gadiem ir palielinājies — no aptuveni

16 % 2008. gadā līdz 17,9 % 2016. gadā, attiecībā uz iedzīvotājiem

vecuma grupā no 65 gadiem tas tajā pašā laikā ir samazinājies no 17,8 %

2008. gadā uz 14,7 % 2016. gadā, un šī tendence ir bijusi izdevīga gan vīriešiem,

gan sievietēm un gan vecākiem, gan jaunākiem pensionāriem. Tomēr vecāka

gadagājuma cilvēku nabadzība joprojām

ir problēma dažās valstīs, jo īpaši attiecībā uz sievietēm.

Daudzās valstīs pensijas ienākumi, kas

nākotnē būs pieejami zema atalgojuma saņēmējam ar īsu darba karjeru,

joprojām būs zemāki par nabadzības

slieksni, neraugoties uz paredzēto iztikas minimumu. Vairākās

dalībvalstīs garantētā iztikas minimuma summa nesasniedz pat pusi no

nabadzības riska sliekšņa. Tikai dažās valstīs paredzētais iztikas minimums ļaus

vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem nav citu resursu, izvairīties no

nabadzības.

Attiecībā uz pensiju spēju aizvietot

ienākumus no darba pirms pensionēšanās — neto pensijas

ienākums, ko var iegūt dažādās dalībvalstīs pēc 40 nostrādātiem gadiem

darbā ar vidēju atalgojumu līdz standarta

pensijas vecumam, ir robežās no 50 % līdz 114 % no vidējā atalgojuma5

(2013. gadā). Pastāv tendence, ka ienākumu aizvietojuma rādītāji kopumā

5 Eiropas Komisija [Nodarbinātības, sociālo

lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL

ĢD)] un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC). The 2015 Pension Adequacy Report:

current and future income adequacy in old age in the EU. I sējums. Eiropas Komisija. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

ir augstāki zema atalgojuma saņēmējiem un salīdzinoši zemāki augsta atalgojuma

saņēmējiem, tādējādi atspoguļojot to, ka

vairumā gadījumu valsts pensiju sistēmām ir pārdalošs raksturs.

Lai gan pensijas ir vecāka gadagājuma

eiropiešu galvenais ienākumu avots, dzīves līmenis vecumdienās ir atkarīgs

arī no citiem faktoriem, piemēram, mājokļa piederības un finansiālās

labklājības, piekļuves citiem pabalstiem

(piem., mājokļa vai apkures pabalstiem) un pakalpojumiem, kā arī darba

iespējām. Svarīgi ir arī novērtēt, vai pensionāru pensijas ienākumi ļauj viņiem

pienācīgi apmierināt savas vajadzības kopumā un arvien pieaugošās vajadzības

pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem un ilgtermiņa

aprūpes, kļūstot vecākiem.

Pensijā pavadītais laiks ir saistīts ar

ilgtspēju, jo ilgāks pensijas laiks nozīmē augstākas pensijas izmaksas. Tika

aplēsts, ka ES 2016. gadā šis laiks ir robežās no 16,5 gadiem Bulgārijā un

Rumānijā līdz 24,5 gadiem Francijā (sk.

3. attēlu).

2.1.1. Pašreizējo pensionāru grupas, kas ir mazāk aizsargātas

Visā ES sievietes saņem mazāku pensiju nekā vīrieši, vidēji par 36 % mazāku.

Dažādās dalībvalstīs šī sieviešu un vīriešu pensiju atšķirība6 65–79 gadus

veciem pensionāriem (ņemot vērā tikai tos pensionārus, kuri saņem pensijas

ienākumus) 2016. gadā bija atšķirīga — no tikai 1,8 % Igaunijā līdz pat 48,7 %

Kiprā (A7. attēls). Turklāt dažās

dalībvalstīs (Spānijā) to sieviešu skaits, kurām ir piekļuve pensijām, ir mazāks

nekā šādu vīriešu skaits. Šīs atšķirības ir sekas, ko galvenokārt radījušas

dzimumu atšķirības pensijas tiesībās, kuru pamatā ir ienākumi no oficiālās

nodarbinātības. Citiem vārdiem sakot, šīs atšķirības ir rezultāts tam, ka sievietes ir

saņēmušas zemāku darba samaksu, ir

vairāk strādājušas nepilnu darba laiku un viņām ir bijusi īsāka darba karjera nekā

6 Procentuālā daļa, par kādu vidējā pensija sievietēm ir mazāka nekā vīriešiem.

4. lpp.|

vīriešiem7. Tomēr nozīme ir arī pensiju sistēmas struktūrai. Ilgtermiņā mazāku

atšķirību starp sieviešu un vīriešu

pensijām var panākt, nodrošinot vienlīdzīgākas iespējas nodarbinātībā

sievietēm un vīriešiem, tomēr arī turpmāk būtiska nozīme šo atšķirību

mazināšanā būs tādām pensijas sistēmu iezīmēm, kā, piemēram, aprūpes

kreditēšana un pārdzīvojušā laulātā pensijas. Dažās valstīs sievietēm piešķir

pensiju kredītus par bērnu aprūpi.

Garāks paredzamais sieviešu mūža

ilgums nozīmē to, ka viņu pensijas vairāk ietekmē ilgtermiņa sekas, ko rada

nepilnīgā pensijas indeksēšana atbilstoši algām vairumā dalībvalstu. Sievietes ir

arī vairāk pakļautas nabadzības riskam vecumdienās (16,8 % 2016. gadā) nekā

vīrieši (12,1 %), jo viņas parasti dzīvo

ilgāk par saviem partneriem, kļūst par atraitnēm un mūža nogalē ir vienīgās

personas savā mājsaimniecībā (A3. attēls; sk. arī A5. un A6. attēlu).

Pārdzīvojušā laulātā pensijas var nodrošināt efektīvu aizsardzību pret

ekonomisko grūtību risku, ko izraisa partnera nāve.

Mājokļa piederības un finansiālās labklājības ziņā vecāka gadagājuma

cilvēki ir labākā situācijā nekā iedzīvotāji darbspējīgajā vecumā. Tomēr vecāka

gadagājuma iedzīvotāju vidū daudzās dalībvalstīs pastāv ievērojamas

atšķirības starp dzimumiem saistībā ar

mājokļa piederību un ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem. Sievietes vecumā

no 65 gadiem parasti ir ievērojami mazāk nodrošinātas ar mājokli un viņām

ir mazāka finansiālā labklājība nekā vīriešiem.

Attiecībā uz mājokļiem stāvoklis dažādās ES valstīs ir ievērojami atšķirīgs. Vairāk

nekā trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem dzīvo mājokļos,

kas ir viņu īpašumā; dažādās valstīs šis rādītājs ir atšķirīgs, sākot no mazliet

vairāk nekā 50 % iedzīvotāju (Kiprā, Nīderlandē un Austrijā) līdz pat gandrīz

100 % iedzīvotāju (Horvātijā, Lietuvā,

7 Vairāk informācijas sk. Eiropas pusgada tematiskajā faktu lapā par sieviešu dalību darba tirgū.

Rumānijā, Slovākijā). Tomēr dažās valstīs (Bulgārijā un Grieķijā) procentuāli

ievērojama daļa vecāka gadagājuma

cilvēku vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma tērē

par mājokli. Ir atzīts, ka tas ir slieksnis, kuru sasniedzot, tiek uzskatīts, ka

mājsaimniecībām ir pārāk lielas mājokļa izmaksas.

2.1.2. Ienākumu aizvietojums —

pienācīgi ienākumi nākotnē

Lai gan, izvērtējot nesenās valsts pensiju reformas, var konstatēt, ka pastāv

tendence uzlabot vai saglabāt pensiju nozīmi, lai nodrošinātu aizsardzību pret

nabadzību, vairumā gadījumu reformu rezultātā aizvietojuma rādītāji (pensijas

lielums attiecībā pret iepriekšējo atalgojumu) nākotnē būs zemāki.

Sagaidāms, ka teorētiskie aizvietojuma

rādītāji (TAR) 2053. gadā būs aptuveni 40,1–92,5 % (sk. 2. tabulu pielikumā).

5. lpp.|

2. attēls. Bruto TAR starpība procentpunktos, salīdzinot 2013. un 2053. gadu, atbilstīgi pensijas veidam, attiecībā uz vidēja atalgojuma saņēmēju

Avots: Komisija, SPC. The 2015 Pension Adequacy Report.

Piezīmes. Datu avots: dalībvalstis un ESAO. Pozitīva starpība liecina par lielāku bruto TAR 2053. gadā, salīdzinot

ar 2013. gadu. Par Grieķiju 2013. gada dati nav pieejami. Dati sagrupēti atbilstīgi bruto TAR izmaiņām attiecībā

uz vidēja atalgojuma saņēmēju [40 gadu darba karjera līdz standarta pensijas vecumam (SPV)]. Ja pastāv atšķirības starp dzimumiem, norādītie rezultāti attiecas uz vīriešiem.

Šā dokumenta 2. attēlā ir norādītas prognozētās bruto aizvietojuma rādītāju

izmaiņas no 2013. gada līdz 2053. gadam par 40 gadu darba karjeru,

saņemot vidēju atalgojumu, līdz valstī

noteiktajam pensijas vecumam8.

Turklāt 2. attēlā ir norādītas arī paredzamās izmaiņas pensijas sistēmas

dažādajos pīlāros. Kopumā nav vērojama skaidra ES mēroga tendence —

paredzamās bruto teorētiskā

aizvietojuma rādītāja izmaiņas no 2013. gada līdz 2053. gadam ir robežās

no -30 līdz +12 procentpunktiem atbilstoši šim karjeras pamatscenārijam

8 Šis ir saskaņotais pienācīgas pensijas kritērijs, kas izsaka pensiju kā procentuālo

daļu no darba ienākumiem pēdējā gadā pirms

darba ņēmēja ar konkrētu darba karjeru došanās pensijā. Šajā konkrētajā gadījumā

tas attiecas uz nepārtrauktu karjeru, saņemot vidēju atalgojumu, no 25 gadu vecuma līdz valstī noteiktajam standarta pensijas vecumam (SPV).

(horizontālās līnijas gaiši zilā krāsā). Taču būtiski ir tas, ka bruto TAR izmaiņu

sadalījums pa komponentiem liecina, ka pensijas tiesības no valsts pensiju

sistēmām kopumā samazinās (norādīts

ar stabiņiem tumši zilā krāsā). Attiecībā uz vidēja atalgojuma saņēmēju ir

plānots, ka valsts kārtējo iemaksu pensiju shēmu aizvietojuma rādītāji

samazināsies par vairāk nekā 5 procentpunktiem 16 dalībvalstīs un par

vairāk nekā 15 procentpunktiem 6 dalībvalstīs. Paredzams, ka šo starpību

vismaz daļēji kompensēs pieaugošās

tiesības no fondēto pensiju shēmām 16 dalībvalstīs. Pensiju tiesības arvien

vairāk tiks iegūtas no fondētām shēmām, līdz ar to pienācīgas pensijas

arvien vairāk kļūs atkarīgas no finanšu tirgiem.

Nākotnes tendences attiecībā uz pienācīgām pensijām var arī novērtēt,

izmantojot rādītājus, kas iegūti no

6. lpp.|

izdevumu prognozēm. Atšķirībā no TAR ieguvuma rādītājs9 un bruto vidējais

aizvietojuma rādītājs10 atspoguļo kopējos

pensiju izdevumus (sk. 2. tabulas 2. un 3. aili). Kopumā prognozes par ieguvuma

rādītāju un bruto vidējo aizvietojuma rādītāju laikposmā no 2013. gada līdz

2060. gadam apstiprina valsts pensiju aizvietojuma rādītāju samazināšanās

tendenci nākotnē.

2.1.3. Pensijas ilgums

Ar pensijām ir jānodrošina atbalsts

cilvēkiem pietiekami ilgu laiku. Laikā, kad paredzamais mūža ilgums palielinās,

pensijas ir jāpielāgo. Darba dzīve sākas vēlāk un kļūst ilgāka, bet cilvēki kopumā

dzīvo ilgāk. Tādēļ ir svarīgi novērtēt

attiecību starp dzīves laiku, kas pavadīts darbā, un laiku, kas

pavadīts pensijā (sk. 3. attēlu).

3. attēls. Dzīves laiks, kas pavadīts dažādā darbības statusā, 2013. gads

Avots: Eurostat un 2015. gada ziņojums par

9 Ieguvuma rādītājs ir valsts pensijas vai attiecīgi valsts un privāto pensiju radītais

vidējais ieguvums, kas izteikts kā procentuālā daļa no ekonomikas mēroga vidējās algas (bruto algas attiecībā pret darbiniekiem)

(Komisija, EPC). 10 “Bruto vidējo aizvietojuma rādītāju” aprēķina kā vidējo pirmo pensiju procentos

no vidējās algas pensionēšanās laikā. Skaitļus sniegušas dalībvalstis saistībā ar 2015. gada Novecošanas darba grupas prognozēm (Komisija, EPC).

novecošanu.

Vidējais pensijā pavadītais dzīves laiks ir robežās no 16,5 līdz 24,5 gadiem. Vēl jo

svarīgāk ir tas, ka vidējā attiecība starp dzīves laiku, kas pavadīts pensijā, un

dzīves laiku, kas pavadīts darbā, ES ir aptuveni 50 % un ir robežās no 37 %

Latvijā līdz 61 % Luksemburgā.

2.2. Nodarbinātības problēma

Standarta rādītājs attiecībā uz

nodarbinātības problēmu saistībā ar pensijām ir gados vecāku darba ņēmēju

(vecumā no 55 līdz 64 gadiem)

nodarbinātības līmenis. Pieaugošs nodarbinātības līmenis šajā vecuma

diapazonā ļautu cilvēkiem labāk sevi nodrošināt, līdz viņi sasniedz pensijas

vecumu. Tas arī palīdzētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto

vispārējo mērķi nodarbinātības jomā, proti, 75 % nodarbināto vecuma grupā

no 20 līdz 64 gadiem.

Tā kā ar likumu noteiktais pensijas

vecums palielinās, lai nodrošinātu sev pienācīgu pensiju, vecāka gadagājuma

cilvēkiem ir jāpalielina sava dalība darba tirgū, lai uzturētu nepārtrauktu darba

dzīvi līdz laikam, kad viņi var

pensionēties un saņemt pilnu pensiju.

Gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeni ietekmē vairāki

faktori gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses, kā arī nodokļu un

pabalstu struktūrās.

Tomēr līdzsvaru starp iemaksu veikšanas

gadiem un pensijas gadiem ietekmē ne tikai nodarbinātības līmenis darba dzīves

beigās. Nozīmīgi faktori ir arī vecums, kādā sāk strādāt, un darba stabilitāte

visā darba dzīvē. Plašākas nozīmes

radītājs ir vidējais darba dzīves ilgums.

Šā dokumenta 4. attēlā ar pensiju

saistītā nodarbinātības problēma ir atspoguļota, norādot, cik lielā mērā

dalībvalstu rādītāji atšķiras no ES

vidējiem rādītājiem attiecībā uz darba dzīves ilgumu un gados vecāku darba

ņēmēju nodarbinātības līmeni. Valstis, kuru rādītāji ir zemāki par vidējo, ir

norādītas pa kreisi, savukārt valstis, kuru

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90

ES28

BE

BG

CZ

DK

DE

EE

IE

EL

ES

FR

HR

IT

CY

LV

LT

LU

HU

MT

NL

AT

PL

PT

RO

SI

SK

FI

SE

UK

vecums

pirms strādāšanas strādāšanas laikā pensijā

7. lpp.|

rādītāji ir augstāki par vidējo, ir norādītas pa labi no vertikālās līnijas, kas

atspoguļo ES vidējo rādītāju (ES=0).

2016. gadā darba ņēmēju

nodarbinātības līmenis 55–64 gadu vecumā bija robežās no 36,3 % Grieķijā

līdz 75,5 % Zviedrijā, bet vidēji ES — 55,3 % (sk. 3. tabulu un A8. attēlu

pielikumā). Četrās valstīs (Grieķijā, Horvātijā, Luksemburgā un Slovēnijā)

bija nodarbināti mazāk nekā 40 % no

gados vecākiem darba ņēmējiem. Sieviešu nodarbinātības līmenis 55–

64 gadu vecumā bija robežās no ļoti zema, proti, 26,4 % Maltā, līdz 73,5 %

Zviedrijā, bet vidēji ES tas bija 48,9 %. Divās valstīs (Grieķijā un Maltā) vecāka

gadagājuma sieviešu nodarbinātības līmenis bija zemāks par 30 %. Šķēršļi

vecāka gadagājuma sieviešu

nodarbinātībai ir šādās jomās:

pensiju sistēmas (piem., mazāks pensijas vecums sievietēm);

darba un privātās dzīves līdzsvars (piem., nepietiekama piekļuve bērnu

aprūpes un vecāka gadagājuma

cilvēku aprūpes pakalpojumiem); darbvietas un darba tirgi (piem., nav

vadības pieejas, kurā tiktu ņemts vērā vecums un dzimums)11.

2016. gadā sieviešu un vīriešu darba

dzīves ilguma atšķirība joprojām bija

ievērojama, proti, laikposms, kad sievietes piedalījās darba tirgū

(33,1 gads), bija vidēji par 4,9 gadiem īsāks nekā vīriešiem (38 gadi) (sk.

A9. attēlu pielikumā). Šis vidējais rādītājs ietver būtiskas atšķirības starp

dalībvalstīm — minētā atšķirība ir 12,8 gadi Maltā, 9,5 gadi Itālijā un

7,7 gadi Īrijā. 2015. gadā paredzamais

mūža ilgums 65 gadu vecumā bija robežās no 16,0 gadiem Bulgārijā līdz

21,6 gadiem Francijā (sk. 3. tabulu).

11 Vairāk informācijas sk. Eiropas pusgada tematiskajā faktu lapā par sieviešu dalību darba tirgū.

4. attēls. Vidējais gados vecāku darba ņēmēju (55–64 gadu vecumā) darba dzīves ilgums un nodarbinātības līmenis

(2016. gads)

Avots: Eurostat.

Piezīme: dati ir standartizēti (ES-28=0); datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris.

Nesen īstenoto pensiju reformu rezultātā darba stundu skaitam un darba karjeras

ilgumam būs daudz lielāka nozīme, nodrošinot pienācīgas pensijas nākotnē.

Tādas izmaiņas kā, piemēram, ciešāka saistība starp iemaksām, kas atkarīgas

no darba ienākumiem, un pensijas

tiesību uzkrāšanos, pensijas vecuma palielināšanās un priekšlaicīgas

pensionēšanās ierobežojumi, piešķir vēl lielāku nozīmi pilnas slodzes darba

dzīvei, kas ir ilgāka un ar mazākiem pārtraukumiem, veidojot tiesības uz

pienācīgu pensiju.

Šā dokumenta A10. attēlā ir atspoguļots,

kā piespiedu pensionēšanās 5 gadus agrāk bezdarba dēļ ietekmē nākotnes

aizvietojuma rādītājus (2053. gadā un nākamajos gados), salīdzinot ar

aizvietojuma rādītāju attiecībā uz personu, kura var īstenot pilnu karjeru

līdz standarta pensijas vecumam.

Vēl lielāks aizvietojuma rādītāju kritums

nākotnē tiek prognozēts attiecībā uz personām, kas nepabeidz pilnu 40 gadu

karjeru ar iemaksu veikšanu. Tiek

SEDE

DKEE

LTNLUK

LVFI

CZIE

Euro-19BG

CYPT

ITFR

HUATESSK

PLBE

MTRO

LUSI

HREL

-25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25

Gados vecāku darba ņēmēju (55–64 g.

v.) nodarbinātības līmenis, 2016. g. (standartizētā vērtība ES-28=0)

Darba dzīves ilgums, 2016. g.

(standartizētā vērtība ES-28=0)

-20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25

Zem vidējā Virs vidējā

8. lpp.|

prognozēts, ka pēc tikai 30 gadu karjeras12 neto aizvietojuma rādītāji gan

attiecībā uz vidēja, gan zema atalgojuma

saņēmējiem salīdzinājumā ar personām, kas īsteno pilnu darba karjeru,

samazināsies par vairāk nekā 10 procentpunktiem 23 dalībvalstīs un

par vairāk nekā 20 procentpunktiem — 6 dalībvalstīs.

Lai gan pēdējā desmitgadē daudzās

valstīs ir ieviesti būtiski uzlabojumi

saistībā ar darba dzīves ilgumu, pašlaik tas sasniedz 40 gadu atzīmi attiecībā uz

vīriešiem tikai dažās dalībvalstīs, bet attiecībā uz sievietēm — nevienā

dalībvalstī. Daudzi cilvēki pašlaik īsteno karjeru, kas ir par 5–10 gadiem īsāka

nekā gadu skaits, kas jānostrādā, lai saņemtu pilnu pensiju.

2.3. Ilgtspējas problēma

Ilgtspēja ir saistīta ar fiskālo un finansiālo līdzsvaru starp ieņēmumiem

un saistībām (un darba ņēmēju /

iemaksu veicēju skaitu attiecībā pret pensionāru / iemaksu saņēmēju skaitu)

pensiju shēmās. Lai valsts pensiju shēmas būtu ilgtspējīgas, tām ir jāspēj

absorbēt sabiedrības novecošanas ietekmi, nedestabilizējot publiskās

finanses.

Pensiju izmaksas veido lielu daļu no

publiskajiem izdevumiem (2013. gadā 11,3 % no IKP ES, bet šis īpatsvars ir

robežās no 6,9 % Nīderlandē līdz 16,2 % Grieķijā; sk. 3. tabulu) un ir būtisks

faktors publiskajā budžetā gan pašlaik, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā.

12 Eiropas Komisija (EMPL ĢD) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC). The

2015 Pension Adequacy Report: current and future income adequacy in old age in the EU. I sējums. Eiropas Komisija. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

5. attēls. Prognozētās bruto valsts pensiju izdevumu izmaiņas, procentpunktos no IKP (2013.–

2060. gads)

Avots: Eiropas Komisija (ECFIN ĢD) un

Ekonomikas politikas komiteja (AWG). The

2015 Ageing Report: Economic and budgetary

projections for the 28 EU Member States (2013–

2060). European Economy 3/2015.

Pašlaik tiek prognozēts, ka valsts pensiju

izdevumi ES laikposmā no 2013. gada

līdz 2040. gadam palielināsies par aptuveni 0,4 procentpunktiem — līdz

11,7 % no IKP — un pēc tam līdz 2060. gadam izlīdzināsies līdz aptuveni

11 % no IKP. Laikposmā no 2013. gada līdz 2060. gadam tiek prognozēts

samazinājums par aptuveni 0,2 procentpunktiem.

Tomēr prognozēto valsts pensiju izdevumu izmaiņu diapazons dažādās

dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgs (sk. 5. attēlu un 3. tabulu pielikumā).

Vislielākais valsts pensiju izdevumu attiecības samazinājums

(3,9 procentpunkti no IKP) būs Horvātijā, kā arī Latvijā, Dānijā (abās

3,1 procentpunkts) un Francijā (2,8 procentpunkti). Itālijā, Grieķijā,

Zviedrijā, Igaunijā, Spānijā, Portugālē un Polijā samazinājuma diapazons būs

robežās no 2 procentpunktiem līdz

LU

SI

BE

MT

DE

SK

IE

NL

CZ

UK

AT

LT

FI

CY

HU

RO

ES-28

BG

PL

PT

ES

EE

SE

EL

IT

FR

DK

LV

HR

-5 0 5

9. lpp.|

0,7 procentpunktiem no IKP. Šā samazinājuma galvenie veicinātājfaktori

ir seguma rādītājs, nodarbinātības

līmenis un ieguvuma rādītājs.

Turpretī vislielākais valsts pensiju izdevumu rādītāja palielinājums būs

Luksemburgā (4,1 procentpunkts no IKP), kā arī Slovēnijā

(3,5 procentpunkti), Beļģijā (3,3 procentpunkti) un Maltā

(3,2 procentpunkti). Vācijā un Slovākijā

šis palielinājums būs 2–3 procentpunkti no IKP, savukārt Čehijas Republikā, Īrijā,

Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē šis palielinājums būs mērens (0,7–

1,1 procentpunkts). Bulgārijā, Kiprā, Lietuvā, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā un

Somijā valsts pensiju izdevumu rādītājs saglabāsies pamatā stabils (+/-

0,5 procentpunkti).

Valstīs ar lielāku prognozēto pensijas

izdevumu palielinājumu būs vajadzīgas papildu pensiju reformas, lai ietvertu

pieaugošās izmaksas.

Valstīs, kurās tiek prognozēts valsts

pensiju izdevumu samazinājums, neraugoties uz ievērojamu sabiedrības

novecošanu, būs ievērojams politikas reversijas risks, kas radīsies tāpēc, ka

daudz lielāks sieviešu un vīriešu īpatsvars vecumdienās saņems

nepienācīgas pensijas un dzīvos

nabadzībā.

Tāpēc pienācīgu pensiju nodrošināšanai varētu būt vajadzīgi pielāgojumi, ko

īsteno ar citiem līdzekļiem, piemēram, pagarinot darba dzīvi un radot stimulus

papildu pensiju shēmu īstenošanai.

3. TO POLITISKO IETEKMES

LĪDZEKĻU NOTEIKŠANA, KAS ĻAUTU ATRISINĀT PROBLĒMAS

Nodarbinātības modeļi ir cieši saistīti ar pensiju sistēmu ilgtspēju un

pienācīgumu. Novecojošā sabiedrībā, lai uzturētu ilgtspējīgu saikni starp darba

dzīvi un pensijas ilgumu un radītu tiesības uz pienācīgu pensiju, cilvēkiem

parasti vajadzēs strādāt ilgāk pirms aiziešanas pensijā. Lai kopējos pensijas

ienākumus saglabātu aizvietojuma

rādītāju līmenī, kas līdzīgs tam, kādu varēja sasniegt 20. gadsimta 90. gados

un 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, daudziem cilvēkiem būs arī jāpalielina

savi papildu pensijas ietaupījumi.

Tā kā cilvēki dzīvos ilgāk, bet

darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies, vajadzīgais izdevumu

palielinājums varētu kļūt neilgtspējīgs. Pienācīgas pensijas nevarēs garantēt, ja

vien cilvēki nestrādās vairāk un ilgāk pirms došanās pensijā. Tāpēc būs

jāsamazina vidējie pensijas pabalsti,

kādus cilvēki būs tiesīgi saņemt par vienu nostrādātu gadu ar veiktām

iemaksām. Tiesībām būs precīzāk jāatspoguļo iemaksas un tās būs

jāaprēķina, pamatojoties uz aktuāra aprēķiniem. Ar pensiju reformām to var

sasniegt, par pamatu pabalstu aprēķiniem sākot izmantot karjeras

vidējos rādītājus.

Pensiju sistēmas var palīdzēt optimizēt

darbaspēka piedāvājumu darba dzīves laikā, jo īpaši gados vecākiem darba

ņēmējiem, nosakot stingrākus darba stimulus pensiju tiesību noteikumos un

ierobežojot priekšlaicīgas

pensionēšanās pieejamību.

Pensionēšanās un pensijas saņemšanas atlikšana, strādājot

ilgāk — un tādējādi veicot iemaksas un papildinot pensiju tiesības ilgāku laiku —,

var būtiski veicināt vienlaicīgus

uzlabojumus attiecībā uz pensiju ilgtspējību un pienācīgu līmeni.

Vidējā pensijā pavadītā laika

saīsināšana un/vai tā paildzināšanās novēršana ļauj dalībvalstīm atbrīvot

resursus, ko var izmantot, lai uzlabotu

vai saglabātu pašreizējo pienācīgo pensijas pabalstu līmeni vai vismaz

ierobežotu šo pabalstu samazināšanos nākotnē.

Vienāds pensijas vecums sievietēm

un vīriešiem ir svarīgs elements, ar

kura palīdzību var likvidēt sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības.

Likumā noteiktā pensijas vecuma

piesaistīšana paredzamajam mūža ilgumam ir labs veids, kā saskaņot

pensiju sistēmas ilgtspēju un

pienācīgumu sabiedrības novecošanas kontekstā. Zinot, ka ilgāks mūžs nozīmē

10. lpp.|

to, ka ilgāk būs arī jāstrādā, lai varētu finansēt pensiju sistēmu, tiek radīti

spēcīgi stimuli atlikt faktisko pensijas

vecumu atbilstoši paredzamā mūža ilguma palielinājumam.

2015. gada ziņojumā par pensiju

adekvātumu ir apliecināts, kā darba dzīves ilguma palielināšana var

palīdzēt nākotnē saglabāt vai pat palielināt aizvietojuma rādītājus.

A11. attēlā ir parādīts, cik daudz

palielinātos neto aizvietojuma rādītājs attiecībā uz personu, kas strādā vēl

2 gadus pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, salīdzinot ar

personu, kas pensionējas, sasniedzot minēto pensijas vecumu. Tiek

prognozēts, ka 9 dalībvalstīs, pensionējoties 2 gadus pēc standarta

pensijas vecuma sasniegšanas, personai

ar vidēju atalgojumu neto aizvietojuma rādītāji palielināsies par

5 procentpunktiem vai vairāk. Ietekme uz aizvietojuma rādītāju personai ar

zemiem ienākumiem (t. i., divu trešdaļu apmērā no vidējā atalgojuma) ir

lielākoties līdzīga. Minētajās valstīs darba dzīves paildzināšana ir efektīvs veids, kā

uzlabot nākotnes pensijas ienākumus.

Turpretī finansiālo stimulu struktūras joprojām ir nepietiekamas citās

dalībvalstīs, kur darba dzīves paildzināšana salīdzinoši maz palielina

aizvietojuma rādītājus. Nākotnē lielākajā daļā dalībvalstu tiks veiksmīgi izveidoti

spēcīgi mehānismi, lai atturētu no priekšlaicīgas pensionēšanās, jo

pensionēšanās 2 gadus pirms pensijas

vecuma izraisīs aizvietojuma rādītāju būtisku kritumu. Tomēr joprojām ir

valstis, kurās tam būs vien neliela ietekme uz pensijas pabalstiem.

Lai atrisinātu sabiedrības novecošanas

rezultātā radītās problēmas, ir vajadzīgas

pensiju reformas, kas i) nodrošina labāku līdzsvaru starp iemaksām un

pensiju tiesībām, ii) mazina priekšlaicīgu pensionēšanos un iii) paaugstina

pensijas vecumu. Tomēr tikai ar reformām vien nepietiek.

Tādu pensiju reformu sekmīga īstenošana, kuru mērķis ir ierobežot

priekšlaicīgu pensionēšanos, paaugstināt pensijas vecumu un, iespējams, sasaistīt

to vai pabalstus ar ienākumiem paredzamajā mūža ilgumā, ir atkarīga

no darbvietā un darba tirgū

īstenotiem pasākumiem, lai atbalstītu ilgāku un nepārtrauktu darba karjeru

gan sievietēm, gan vīriešiem. Šādi stimuli var ietekmēt vecuma pārvaldības

praksi darbā tikai līdz noteiktai pakāpei. Ir vajadzīga arī īpaša politika attiecībā uz

gados vecākiem darba ņēmējiem gan darba tirgus piedāvājuma, gan

pieprasījuma ziņā, ko īsteno, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem.

Dalībvalstīs joprojām eksistē vairāki īpaši pensiju plāni attiecībā uz

konkrētām nozarēm vai kategorijām. Dažos gadījumos tiek ievērojami

šķērssubsidēti no iemaksām neatkarīgu preferenciālo pensiju noteikumi, kas ir

jāpielāgo vispārējai pensiju sistēmai, lai

aizsargātu tās ilgtspēju un pienācīgu līmeni.

Lai būtu iespējams pagarināt darba dzīvi,

ir jāuztur darba ņēmēju veselības stāvoklis un profesionālās prasmes,

viņiem novecojot. Pat attiecībā uz gados

vecākiem darba ņēmējiem ir jāgarantē prasmju pielāgošana un mobilitāte. Ir

pierādījies, ka īpaši noderīgi ir nodrošināt darba režīma elastīgumu, radot darba

ņēmējiem iespējas un stimulus pagarināt viņu darba dzīvi. Lai uzlabotu darba un

privātās dzīves līdzsvaru, būtiski ir nodrošināt zināmu autonomiju darba

organizācijā, piekļuvi darba rotācijai un

iespēju pielāgot darba laiku.

Taču nebūtu jākoncentrējas tikai uz darba dzīves pēdējo posmu. Ar pienācīga

pensiju līmeņa nodrošināšanu saistītus riskus palīdzētu mazināt arī pasākumi,

kas samazina ilgtermiņa bezdarbu

jauniešu vidū un nodrošina agrīnu integrāciju darba tirgū ar parastiem

līgumnosacījumiem, ietverot sociālās aizsardzības segumu. Tāpat arī

programma trešo valstu migrantu agrīnai un labākai integrācijai darba tirgos un

sabiedrībā ir būtisks veids, kā mazināt riskus, kas var apdraudēt ienākumu

saglabāšanu vecumdienās. Arī politika

sieviešu un vīriešu darba samaksas, darba laika un karjeras ilguma atšķirību

mazināšanai ir efektīvs veids, kā mazināt sieviešu un vīriešu pensijas tiesību

11. lpp.|

atšķirību (sk. Eiropas pusgada tematisko faktu lapu par sieviešu dalību darba

tirgū).

Nodarbinātības un pensiju politikas

mērķis ir nodrošināt labas karjeras iespējas ikvienam. Diemžēl šādas

iespējas joprojām nav vienādi pieejamas visiem iedzīvotājiem. Tā kā pienācīgas

pensijas arvien vairāk kļūst atkarīgas no iemaksu veikšanas periodiem, politikas

veidotājiem sociālās aizsardzības jomā ir

jāņem vērā arī iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ nevar īstenot ilgāku darba

karjeru vai karjeru, kurā ir mazāk pārtraukumu.

Būs vajadzīgi īpaši pasākumi, lai

aizsargātu no nabadzības iedzīvotājus,

kas nespēj izpildīt prasības par ilgākiem iemaksu veikšanas

periodiem. Šādi pasākumi ietvers minimālās pensijas vai citus ienākumu

minimuma nodrošināšanas līdzekļus vecāka gadagājuma cilvēkiem. Būs arī

vajadzīgs veids, kā kreditēt piespiedu prombūtni no darba, lai mazinātu ietekmi

uz pensijas tiesībām, ko rada ievērojami

slimības, bezdarba, aprūpes pienākumu veikšanas u. c. periodi.

Turklāt var būt nepieciešams pensiju

politikā vairāk uzmanības un resursu atvēlēt šīs politikas uzdevumam

nodrošināt aizsardzību no nabadzības

nākotnē.

Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai pasākumi, kas paredzēti pienācīgu

pensiju nodrošināšanai iedzīvotājiem, kuriem ir maz darba iespēju, neiedrošina

personas, kas var īstenot pilnu karjeru,

priekšlaicīgi pamest darba tirgu. Iepriekš tā ir bieži bijis saistībā ar konkrētām

priekšlaicīgas pensionēšanās, invaliditātes un bezdarbnieka pabalstu

shēmām.

Daudzās valstīs būs vajadzīgi

papildpensiju uzkrājumi, lai nākotnē nodrošinātu pienācīgus aizvietojuma

rādītājus. Papildpensijas var būt aroda pensijas, t. i., pensiju shēmas, kas

organizētas uzņēmuma vai nozares līmenī un kam var piekļūt, esot darba

attiecībās, vai privātās pensijas, t. i., individuāli līgumi ar pensiju

apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju. To nozīmīgums dalībvalstīs ir ļoti dažāds.

Dažās valstīs (Dānijā, Nīderlandē) valsts

pensijas nodrošina tikai pamataizsardzību no nabadzības, un

ienākumu aizvietojums vecumdienās ir lielā mērā atkarīgs no aroda pensijām,

lai gan lielākajā daļā dalībvalstu jebkādu papildpensiju loma joprojām ir kritiska.

Tikai dažās dalībvalstīs (Dānijā,

Somijā, Nīderlandē un Zviedrijā)

aroda pensiju segums pārsniedz 80 %, jo reģistrēšanās pensiju

programmā ir obligāta vai daļēji obligāta. Dažās valstīs (Beļģijā un

Vācijā) šis segums ir lielāks par 50 %, savukārt citās (Īrijā un

Apvienotajā Karalistē) segums ir ierobežots, bet pieaugošs (>30 %)13.

Tomēr lielākajā daļā valstu šis

segums ir zems vai tā nav vispār.

Privātās pensijas tiek salīdzinoši plaši izmantotas tikai dažās valstīs

(> 60 % Čehijas Republikā; > 30 % Vācijā un Zviedrijā)14, savukārt

vairumā valstu to izmantojums ir

neliels un sadrumstalots, un daudzās valstīs tas ir tik zems, ka tam ir ļoti

maza nozīme vai nav vispār nekādas nozīmes attiecībā uz vidējo ienākumu

aizvietojumu.

Valsts pensiju kapitāla uzkrāšanas

samazinājums, īstenojot nesenās reformas, visbiežāk netika kompensēts

ar reformām papilduzkrājumu palielināšanai ārpus valstīm, kurās

segums tradicionāli ir bijis stabils. Prognozētā nozīme, kāda ir ienākumam

no iepriekš fondētām shēmām attiecībā pret kopējo pensiju paketi 2013. un

2053. gadā, ir ilustrēta A12. un

A13. attēlā.

Papildpensijām būs arvien lielāka nozīme pienācīgu pensiju nodrošināšanā

nākotnē, it īpaši tad, ja tiek prognozēts pienācīga valsts pensiju līmeņa

pasliktinājums. Valsts politika var

veicināt aroda pensiju segumu, nosakot prasību veikt obligātās iemaksas (t. i.,

nosakot, ka aroda pensijām ir jābūt

13 ESAO (2015), Pensions at a Glance 2015. 14 Turpat.

12. lpp.|

obligātām) vai automātisku reģistrāciju (t. i., nosakot darba devējiem obligātu

pienākumu piedāvāt darba ņēmējiem

aroda pensijas, tomēr paredzot darba ņēmējiem iespēju izstāties) vai slēgt

koplīgumu — atkarībā no konteksta attiecīgajā valstī. Nodokļi un citi finanšu

stimuli (subsīdijas, līdzvērtīgas iemaksas) ir svarīga daļa no tādu

politikas pasākumu kopuma, kas paredzēti aroda un privāto pensiju

attīstīšanai. Jebkurā gadījumā līdzekļiem, kas tiks izmantoti, lai to sasniegtu, būs

jābūt rentabliem, drošiem un

pārredzamiem.

4. FAKTISKĀ POLITISKĀ STĀVOKĻA SALĪDZINOŠA IZVĒRTĒŠANA

Vairums dalībvalstu Komisijas “Eiropas pusgada” finansiālās uzraudzības procesa

ietvaros ir saņēmušas tām adresētus ieteikumus par pensijām. Tika sniegti

16 šādi ieteikumi 2011. gadā, 17 ieteikumi 2012. gadā, 15 ieteikumi

2013. gadā, 18 ieteikumi 2014. gadā, 14 ieteikumi 2015. gadā, 12 ieteikumi

2016. gadā un 10 ieteikumi 2017. gadā.

Dalībvalstis tām adresētajos ieteikumos ir aicinātas īstenot reformas, lai

modernizētu pensiju sistēmas:

paaugstinot pensijas vecumu atbilstoši pieaugošajam

paredzamajam mūža ilgumam;

mazinot iespējas priekšlaicīgi aiziet no darba tirgus;

veicinot papildpensiju uzkrājumus; atbalstot pensiju reformas ar

pasākumiem, kuru mērķis ir radīt iespējas vīriešiem un sievietēm

paildzināt savu darba dzīvi.

Aptuveni 24 dalībvalstis ir

paaugstinājušas pensijas vecumu vai pašlaik īsteno tā paaugstināšanas

procesu, tostarp arī sasaistot pensijas vecumu ar paredzamo mūža ilgumu.

Pielikuma 4. tabulā ir dots pārskats par pensijas vecuma izmaiņām reformu

rezultātā.

Lai gan pēdējā desmitgadē tendence

virzīties uz priekšlaicīgu pensionēšanos ir apturēta visās dalībvalstīs, priekšlaicīga

aiziešana no darba tirgus joprojām ir liela problēma vairākās valstīs.

Vislielākais šķērslis darba dzīves paildzināšanai ir izveidojies darba tirgos.

Nevienā dalībvalstī nav pienācīgi

funkcionējoša darba tirgus iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem. Pašlaik darba

dzīves pagarinājums pārsvarā tiek panākts, darba ņēmējiem turpinot

strādāt pie tā paša darba devēja. Taču tad, ja iedzīvotāji, kas vecāki par

55 gadiem, zaudē savu darbu, izredzes atrast citu darbu ir tik niecīgas, ka

iespēja paildzināt darba dzīvi, vēlreiz atsākot darba attiecības, ir ļoti maza.

Izņemot 5 valstis, kuras īpaši smagi skārusi ekonomikas krīze, gados

vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenis pēdējā desmitgadē ir turpinājis

palielināties demogrāfisko tendenču un reformu iespaidā.

Lielākajā daļā dalībvalstu, kas paaugstinājušas pensijas vecumu,

piesaistījušas to paredzamajam mūža ilgumam un ievērojami

samazinājušas priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, vēl ir iespējams

īstenot turpmākus un vispusīgākus

pasākumus šo reformu atbalstam, ieviešot izmaiņas nodarbinātības

politikā un darba vietu praksē. Šādas reformas ļautu iedzīvotājiem turpināt

strādāt līdz ar pensijas vecuma paaugstināšanos. Ja nebūs šādu

pasākumu, pastāv pieaugošs risks, ka, cilvēkiem nespējot strādāt pensijas

vecuma paaugstināšanas dēļ,

palielināsies bezdarba, slimības un sociālās palīdzības pabalstu radītais

slogs.

Pateicoties reformām, kas jau īstenotas vai ko plānots īstenot lielākajā daļā

dalībvalstu, valsts pensiju izdevumu

ilgtspēja vidējā termiņā un ilgtermiņā ir ievērojami uzlabojusies. Tomēr vairākās

ES valstīs tā joprojām ir problēma. Dažās valstīs ilgtspējas problēmas var

rasties arī īstermiņā un vidējā termiņā. Sešās dalībvalstīs (Beļģijā, Vācijā,

Luksemburgā, Maltā, Slovēnijā un Slovākijā) joprojām ir vērojams liels

valsts pensiju izdevumu palielinājums

(sk. 4. attēlu).

Ir arī jākontrolē, kā valsts pensiju izdevumu samazinājums citās

13. lpp.|

dalībvalstīs (Horvātijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Latvijā) ietekmēs vecāka

gadagājuma cilvēkiem nodrošinātās

vispārējās ienākumu aizsardzības pienācīgumu. Būtu sagaidāms, ka

dalībvalstīs, kurās valsts pensiju izmaksas samazinās, lielu daļu no

iespējamiem pienācīguma trūkumiem

varēs kompensēt, paplašinot privātās pensijas. Tomēr rentablu instrumentu

izstrāde papildpensiju uzkrājumu

nodrošināšanai joprojām ir problēma vairākās no šīm valstīm.

Datums: 2017. gada 31. oktobris

14. lpp.|

5. ATSAUCES UN NODERĪGI RESURSI

Eiropas Komisija (EMPL ĢD) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC), 2015. gads. The

2015 Pension Adequacy Report: current and future income adequacy in old age in the EU. I sējums. Eiropas Komisija. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Eiropas Komisija (EMPL ĢD) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC), 2015. gads. The 2015 Pension Adequacy Report: current and future income adequacy in old age in the

EU. Country Profiles. II sējums. Eiropas Komisija. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Eiropas Komisija (EMPL ĢD) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC), 2012. gads. Pension Adequacy in the European Union 2010–2050. Eiropas Komisija.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Eiropas Komisija [Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD)] un Ekonomikas politikas komiteja (AWG). The 2015 Ageing Report: Economic and

budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015.

Eiropas Komisija [Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts (JUST ĢD)], 2013. gads. The Gender Gap in Pensions in the EU. Luksemburga: Eiropas Savienības

Publikāciju birojs.

Eiropas pusgada tematiskā faktu lapa par sieviešu dalību darba tirgū.

EIROPA 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei,

COM(2010) 2020 galīgā redakcija. “Eiropa 2020” tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm.

Eiropas Komisijas Baltā grāmata “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma”, COM(2012) 55 final, pieņemta 2012. gada 16. februārī.

Eiropas Komisija, COM(2013) 83, “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā”, 2013. gada februāris.

Eiropas Komisija, COM(2017) 250 final. Paziņojums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

ESAO (2015), Pensions at a Glance 2015: OECD and G20 indicators, OECD Publishing,

Parīze.

15. lpp.|

PIELIKUMS. STATISTISKIE RĀDĪTĀJI UN SKAITĻI

1. tabula. Pašreizējais pienācīguma līmenis (2016)

Avots: Eurostat. Piezīmes. Datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris. (4.) Robeža: 60 % no vidējā ekvivalentā ienākuma pēc sociālajiem pārvedumiem; (6.) personas

vecumā no 65 gadiem salīdzinājumā ar personām vecumā līdz 65 gadiem; (7.) pensijas ienākumi personām vecumā no 65 līdz 74 gadiem attiecībā pret darba ienākumiem personām vecumā no 50 līdz 59 gadiem. * 2015. gada dati.

Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes < 65 > 65

ES-28 18,3 15,1 20,7 14,8 11,4 17,7 19,9 15,5 22,9 14,7 12,1 16,8 5,8 4,7 6,7 0.93* 0.97* 0.91* 0.57* 0.59* 0.55* 5,4 4,1

Euro-19 17,4 14,9 19,4 14,7 11,9 17,2 18,3 14,6 21,0 14,3 12,2 16,0 5,2 4,3 5,8 0.95* 0.98* 0.92* 0.58* 0.59* 0.55* 5,4 4,2

BE 16,4 16,0 16,8 14,6 13,4 15,5 16,9 16,9 16,9 15,4 15,2 15,5 2,1 1,9 2,2 0,76 0,77 0,76 0,48 0,51 0,47 4,0 3,2

BG 45,9 36,5 52,3 23,2 16,1 29,4 53,1 40,5 60,4 24,3 15,9 30,1 37,5 30,6 42,2 0,80 0,87 0,73 0,45 0,50 0,42 9,1 4,3

CZ 10,1 5,1 13,7 13,8 6,7 19,3 12,1 3,7 17,3 8,1 3,6 11,4 3,0 2,4 3,4 0,79 0,80 0,78 0,50 0,51 0,57 3,7 2,4

DK 9,2 8,1 10,2 10,5 8,9 12,3 15,4 12,1 17,8 8,5 7,1 9,6 0,7 0,9 0,6 0,75 0,76 0,75 0,47 0,43 0,49 4,2 3,2

DE 18,3 15,6 20,8 18,6 16,4 20,4 16,5 12,2 20,6 17,6 14,9 20,1 2,7 2,3 3,1 0,84 0,86 0,84 0,46 0,46 0,48 4,7 4,1

EE 41,4 27,4 48,6 31,8 17,2 42,2 49,2 27,7 57,9 40,2 26,1 47,4 5,4 4,9 5,6 0,60 0,65 0,56 0,45 0,39 0,51 5,7 3,5

IE 16.5* 15.4* 17.4* 8.3* 7.6* 9.1* 16.7* 14.3* 18.5* 14.2* 13.1* 15.2* 3,1 3,3 2,9 0.87* 0.9* 0.87* 0.38* 0.41* 0.43* 4.6* 4.2*

EL 22,0 19,0 24,4 13,0 10,6 15,2 22,3 17,4 26,0 12,4 10,6 13,8 15,2 13,2 16,8 1,07 1,11 1,03 0,63 0,68 0,55 7,4 3,9

ES 14,4 13,8 14,9 9,4 8,0 10,8 15,4 15,0 15,7 13,0 12,7 13,2 2,5 1,9 2,9 1,01 1,05 0,98 0,66 0,69 0,51 7,3 4,3

FR 10,0 8,2 11,4 10,3 8,0 12,2 10,8 8,5 12,3 8,2 6,7 9,4 2,9 2,4 3,2 1,02 1,05 1,00 0,68 0,68 0,67 4,3 4,4

HR 32,8 28,0 36,0 22,1 16,1 27,5 36,9 30,5 40,5 26,5 21,9 29,5 14,5 13,3 15,3 0,84 0,88 0,80 0,39 0,42 0,42 5,0 4,6

IT 23,9 20,6 26,4 17,6 13,9 20,9 25,9 20,9 29,1 16,1 13,6 18,0 11,1 9,9 12,0 0.99* 1.02* 0.97* 0.66* 0.66* 0.57* 6,6 4,8

CY 22,9 19,5 25,8 11,5 10,1 12,8 29,9 21,8 36,3 19,5 15,8 22,8 5,4 5,4 5,5 0,79 0,86 0,77 0,44 0,53 0,38 4,9 4,8

LV 43,1 33,5 47,8 29,6 18,2 37,9 49,1 37,1 53,7 38,1 28,4 42,9 14,9 11,6 16,5 0,63 0,67 0,61 0,42 0,40 0,43 6,2 4,6

LT 37,4 26,2 43,1 23,4 12,7 31,7 38,7 25,5 44,1 27,7 16,7 33,2 17,3 13,7 19,0 0,71 0,77 0,67 0,45 0,47 0,44 7,7 4,4

LU 9,1 6,9 11,0 6,1 3,7 6,7 7,7 5,9 9,2 9,0 6,8 10,8 0,2 0,2 0,3 1.08* 1.12* 1.04* 0.8* 0.77* 0.79* 4,9 4,6

HU 15,1 11,8 17,0 9,8 6,1 13,1 13,0 9,4 15,0 6,8 5,9 7,3 10,2 7,5 11,8 1,01 1,05 0,98 0,67 0,71 0,66 4,5 3,1

MT 26,1 24,6 27,5 23,5 20,9 25,6 24,6 20,4 27,7 24,2 22,8 25,4 3,5 3,5 3,5 0,72 0,75 0,69 0,54 0,55 0,46 4,3 3,3

NL 10,0 9,7 10,2 10,5 9,9 11,1 12,1 12,1 12,0 9,0 8,5 9,3 1,2 1,4 1,1 0,82 0,85 0,82 0,50 0,56 0,48 4,1 3,0

AT 13,7 10,2 16,4 13,7 9,6 17,3 15,6 12,4 17,7 13,2 10,0 15,7 1,2 0,6 1,6 0,97 1,01 0,93 0,62 0,69 0,58 4,2 3,7

PL 16,1 11,7 19,0 11,8 7,0 16,2 15,2 9,9 17,8 12,8 9,1 15,2 5,9 4,3 6,9 0,97 1,04 0,92 0,62 0,72 0,61 5,0 3,5

PT 21,8 18,9 24,0 18,0 14,2 21,1 25,2 21,9 27,3 18,3 16,0 19,9 6,7 4,9 8,0 0,91 0,97 0,88 0,64 0,68 0,60 6,0 5,4

RO 34,0 27,0 38,7 15,2 10,2 19,6 39,9 28,2 46,5 19,1 12,2 23,7 22,5 18,9 25,0 0,97 1,10 0,89 0,66 0,68 0,57 8,0 4,4

SI 19,9 12,9 25,0 18,6 11,2 24,6 22,8 12,1 29,1 17,6 10,8 22,5 5,8 4,1 6,9 0,89 0,96 0,84 0,47 0,50 0,45 3,5 3,6

SK 12,3 10,3 13,5 9,7 6,5 12,7 14,9 9,1 18,0 5,7 4,3 6,5 8,0 7,0 8,6 0,91 0,94 0,90 0,62 0,60 0,67 3,9 2,4

FI 13,6 9,0 17,3 16,7 9,8 23,5 20,0 13,1 24,3 12,3 8,1 15,5 1,7 1,4 1,9 0,83 0,89 0,79 0,53 0,51 0,51 3,7 3,1

SE 17,0 11,3 21,9 18,5 12,0 24,0 24,7 14,9 31,7 16,8 11,1 21,7 0,3 0,3 0,3 0,77 0,84 0,71 0,57 0,59 0,54 4,3 3,8

UK 18,0 15,1 20,4 14,8 12,2 17,2 22,1 19,2 24,3 17,1 14,4 19,4 1,2 1,0 1,3 0,89 0,91 0,86 0,53 0,58 0,51 5,3 4,5

Ienākumu sadales

nevienlīdzība —

ienākumu kvintiļu

attiecības indekss

(8.)

Iedzīvotāji (vecumā no 65

gadiem), kas pakļauti

nabadzības vai sociālās

atstumtības riskam

(AROPE ) (% no iedzīvotāju

skaita)

(1.)

Nabadzības vai sociālās

atstumtības riskam pakļauto

iedzīvotāju (vecumā no 65

gadiem) īpatsvars attiecībā pret

nabadzības vai sociālās

atstumtības riskam pakļauto

iedzīvotāju kopskaitu (% no

kopējiem AROPE )

(2.)

Iedzīvotāji (vecumā no 75

gadiem), kas pakļauti

nabadzības vai sociālās

atstumtības riskam

(AROPE ) (% no

iedzīvotāju skaita)

(3.)

Nabadzības riska rādītājs

(AROP ) attiecībā uz

vecāka gadagājuma

cilvēkiem (% no

iedzīvotājiem vecumā no

65 gadiem)

(4.)

Smagas materiālās

nenodrošinātības rādītājs

attiecībā uz vecāka

gadagājuma cilvēkiem (%

no iedzīvotājiem vecumā

no 65 gadiem)

(5.)

Relatīvā vidējā ienākumu

attiecība (vecumā no 65

gadiem)

(6.)

Kopējais aizvietojuma

rādītājs

(7.)

16. lpp.|

2. tabula. Pienācīguma līmenis nākotnē — nākotnes rādītāji

Piezīmes un avots.

(1.) Izdienas pensija, ko saņem hipotētisks darbinieks (kurš strādā no 25 gadu vecuma un pensionējas,

sasniedzis SPV), izteikta procentos no individuālā atalgojuma laikā, kad sāk saņemt pensiju. Neto TAR aprēķināts, neskaitot ienākuma nodokļus un darba ņēmēju iemaksas.

Avots: Eiropas Komisija (EMPL ĢD) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC). The 2015 Pension Adequacy

Report: current and future income adequacy in old age in the EU. I sējums. Eiropas Komisija. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Piezīme. Skaitļi par Beļģiju attiecas uz 2014. gada beigām. Skaitļi neatspoguļo reformas, kas pieņemtas pēc minētā datuma.

(2.) Vidējais ieguvums no valsts pensijām (valsts un privātās pensijas Bulgārijā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā,

Spānijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā

un Zviedrijā) kā procentuālā daļa no ekonomikas mēroga vidējās algas (bruto algas attiecībā pret darbiniekiem).

Avots: Eiropas Komisija (ECFIN ĢD) un Ekonomikas politikas komiteja (AWG). The 2015 Ageing Report: Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015.

(3.) “Bruto aizvietojuma rādītāju pensionēšanās laikā” aprēķina kā vidējo pirmo pensiju procentos no ekonomikas mēroga vidējās algas pensionēšanās laikā.

Avots: Eiropas Komisija (ECFIN ĢD) un Ekonomikas politikas komiteja (AWG). The 2015 Ageing Report: Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015.

: - dati nav pieejami.

2013 2053SPV

(2053)

PP izmaiņas

(2013-2053)2013 2053

SPV

(2053)

PP izmaiņas

(2013-2053)2013 2060

PP izmaiņas

(2013-2060)2013 2060

PP izmaiņas

(2013-2060)

ES-28 : : : : : : : : 44,0 34,9 -9,1 42,5 35,9 -6,5

BE 78,6 74,7 65,0 -3,9 78,6 74,7 65,0 -3,9 42,5 41,8 -0,7 39,5 38,8 -0,7

BG 55,3 83,3 65,0 28,0 51,1 75,7 63,0 24,6 34,2 27,5 -6,7 29,5 31,9 2,4

CZ 52,2 61,4 68,3 9,2 48,9 61,4 68,3 12,5 42,8 39,5 -3,3 32,2 33,7 1,5

DK 68,4 81,7 72,0 13,3 68,4 81,7 72,0 13,3 42,5 35,1 -7,4 39,7 32,8 -6,9

DE 57,6 74,4 67,0 16,8 57,6 74,4 67,0 16,8 44,6 37,3 -7,4 42,5 35,5 -7,0

EE 49,2 55,9 65,0 6,7 61,0 55,9 65,0 -5,1 30,4 18,8 -11,6 40,1 25,2 -14,9

IE 83,1 71,4 68,0 -11,7 83,1 71,4 68,0 -11,7 27,9 26,1 -1,8 31,2 28,7 -2,4

EL : 47,0 62,0 : : 47,0 62,0 : 65,6 51,7 -14,0 : 22,3 :

ES 96,2 86,8 65,0 -9,4 96,2 86,8 65,0 -9,4 59,7 39,8 -19,9 79,0 48,6 -30,4

FR 80,2 69,0 67,0 -11,2 80,2 69,0 67,0 -11,2 51,3 38,9 -12,4 50,6 39,2 -11,4

HR 55,5 43,5 67,0 -12,0 49,6 43,5 67,0 -6,1 30,8 17,6 -13,2 27,9 16,5 -11,4

IT 83,9 89,3 70,3 5,4 75,7 89,3 70,3 13,6 58,8 50,7 -8,1 59,9 51,8 -8,0

CY 58,0 75,0 68,5 17,0 58,0 75,0 68,5 17,0 64,4 43,5 -20,9 : 49,2 :

LV 61,1 51,2 65,0 -9,9 61,1 51,2 65,0 -9,9 27,7 13,2 -14,5 33,4 18,1 -15,3

LT 49,9 71,3 65,0 21,4 47,3 71,3 65,0 24,0 35,1 33,0 -2,1 : 34,8 :

LU 93,5 83,7 60,0 -9,8 93,5 83,7 60,0 -9,8 51,3 53,4 2,1 : 64,6 :

HU 80,6 81,9 65,0 1,3 80,6 81,9 65,0 1,3 40,8 31,9 -8,9 33,0 29,1 -3,9

MT 79,0 73,8 65,0 -5,2 79,0 73,8 65,0 -5,2 48,3 44,1 -4,2 : 45,6 :

NL 114,0 92,5 67,0 -21,5 114,0 92,5 67,0 -21,5 35,9 34,2 -1,7 29,8 28,3 -1,4

AT 85,1 86,1 65,0 1,0 77,1 86,1 65,0 9,0 41,2 37,0 -4,1 51,0 44,7 -6,3

PL 75,5 43,4 67,0 -32,1 66,6 43,4 67,0 -23,2 47,9 29,4 -18,5 53,0 28,7 -24,4

PT 92,3 84,2 68,4 -8,1 92,3 84,2 68,4 -8,1 61,8 41,7 -20,0 57,5 30,7 -26,7

RO 71,3 41,1 65,0 -30,2 59,5 39,1 63,0 -20,4 37,0 23,4 -13,6 35,6 33,7 -1,9

SI 55,4 60,9 60,0 5,5 55,9 63,6 60,0 7,7 33,8 30,2 -3,6 36,1 34,1 -2,1

SK 59,6 69,6 66,0 10,0 58,8 69,6 66,0 10,8 45,7 33,3 -12,4 51,7 49,4 -2,4

FI 69,5 59,1 65,0 -10,4 69,5 59,1 65,0 -10,4 52,1 43,8 -8,3 46,0 44,1 -0,6

SE 69,3 55,3 65,0 -14,0 69,3 55,3 65,0 -14,0 42,1 26,3 -15,8 35,6 29,0 -6,7

UK 83,4 80,4 68,0 -3,0 71,4 80,4 68,0 9,0 36,4 33,9 -2,5 : : :

Neto teorētiskā aizvietojuma rādītājs, gadījums "Palielināts SPV" (karjera no

25 gadu vecuma līdz standarta pensijas vecumam (SPV)), ar vidējo izpeļņu

(1.)

Ieguvuma rādītājs (valsts

pensijas), %

(2.)

Bruto aizvietojuma rādītājs

pensionēšanās laikā (valsts

pensijas), %

(3.)

Vīrieši Sievietes

17. lpp.|

3. tabula. Nodarbinātība un ilgtspēja

Avots:

(1.), (3.), (4.) Eurostat;

(2.) Eurostat (Europop);

(5.) avots: Eiropas Komisija (ECFIN ĢD) un Ekonomikas politikas komiteja (AWG). The 2015 Ageing Report:

Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015.

Piezīmes.

* 18 eirozonas valstis.

(3.) Nodarbinātība (galvenās iezīmes un rādītāji) — gada vidējie rādītāji. Gados vecāku darba ņēmēju

nodarbinātības līmenis aprēķināts, dalot 55–64 gadus veco nodarbināto personu skaitu ar kopējo iedzīvotāju

skaitu tajā pašā vecuma grupā. Šā rādītāja pamatā ir ES darbaspēka apsekojums. Apsekojums aptver visus

iedzīvotājus, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, neskaitot iedzīvotājus, kas dzīvo kolektīvās mājsaimniecībās,

piemēram, pansijās, kopmītnēs un slimnīcās. Nodarbinātie iedzīvotāji ir personas, kas atsauces nedēļā strādāja

jebkādu algotu darbu vismaz vienu stundu vai kas nestrādāja, bet kam bija darbs, taču tās atradās īslaicīgā

prombūtnē.

: - dati nav pieejami.

Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes 2013 2060 PP izmaiņas

ES-28 59,1 59,4 58,8 19,7 17,9 21,2 55,3 62,0 48,9 35,6 38,0 33,1 11,3 11,2 -0,2

Euro-19 59.6* 59.6* 59.6* 20,3 18,5 21,9 55,3 61,6 49,4 35,4 37,8 32,8 12,3 12,3 0,0

BE 60,8 60,9 60,6 20,0 18,2 21,5 45,4 50,7 40,2 32,6 34,7 30,4 11,8 15,1 3,3

BG 57,5 58,1 57,0 16,0 14,0 17,6 54,5 58,3 51,0 31,7 33,1 30,2 9,9 9,4 -0,4

CZ 58,9 60,8 57,7 17,8 15,9 19,4 58,5 68,2 49,3 35,6 38,6 32,4 9,0 9,7 0,7

DK 62,0 62,2 61,7 19,4 18,0 20,7 67,8 71,9 63,6 40,3 41,8 38,6 10,3 7,2 -3,1

DE 61,1 61,2 61,0 19,5 17,9 21,0 68,6 73,7 63,5 38,1 40,1 36,0 10,0 12,7 2,7

EE 59,5 60,7 58,7 18,6 15,5 20,7 65,2 63,7 66,5 37,8 38,7 36,9 7,6 6,3 -1,3

IE 60,9 60,9 60,8 19,8 18,4 21,0 57,2 65,7 48,9 35,4 39,2 31,5 7,4 8,4 1,1

EL 57,8 58,0 57,5 19,9 18,5 21,3 36,3 46,2 27,2 32,5 35,7 29,1 16,2 14,3 -1,9

ES 61,8 61,7 61,9 21,1 19,0 23,0 49,1 55,7 42,8 35,0 37,2 32,7 11,8 11,0 -0,8

FR 58,9 58,6 59,3 21,6 19,4 23,5 49,8 51,6 48,2 35,0 36,7 33,2 14,9 12,1 -2,8

HR 57,7 60,1 56,0 17,1 15,2 18,7 38,1 45,1 31,6 32,1 33,9 30,2 10,8 6,9 -3,9

IT 58,0 57,8 58,4 20,6 18,9 22,2 50,3 61,7 39,7 31,2 35,8 26,3 15,7 13,8 -1,9

CY 61,5 61,2 61,9 19,6 18,4 20,8 52,2 61,0 43,7 35,9 38,7 33,0 9,5 9,3 -0,1

LV 59,5 60,5 58,9 17,0 14,2 18,9 61,4 61,3 61,4 35,6 35,5 35,6 7,7 4,6 -3,1

LT 59,5 60,6 58,9 17,1 14,1 19,2 64,6 66,8 62,8 35,6 35,3 35,9 7,2 7,5 0,3

LU 58,9 58,7 59,3 20,5 18,9 21,8 39,6 46,4 32,4 32,9 35,2 30,5 9,4 13,4 4,1

HU 58,5 59,8 57,5 16,6 14,5 18,2 49,8 59,7 41,5 33,2 35,8 30,5 11,5 11,4 -0,1

MT 59,1 59,1 58,8 20,3 18,7 21,6 44,1 61,8 26,4 33,6 40,1 27,3 9,6 12,8 3,2

NL 62,7 62,7 62,7 19,8 18,4 21,1 63,5 72,8 54,2 40,0 42,5 37,3 6,9 7,8 0,9

AT 58,5 59,3 57,8 19,8 18,1 21,3 49,2 57,6 41,1 37,1 39,1 34,9 13,9 14,4 0,5

PL 57,0 58,5 56,1 18,2 15,7 20,1 46,2 55,7 37,6 32,9 35,5 30,2 11,3 10,7 -0,7

PT 59,9 59,6 60,3 20,0 18,0 21,7 52,1 58,5 46,3 37,1 38,7 35,4 13,8 13,1 -0,7

RO 56,9 58,0 56,0 16,4 14,5 18,0 42,8 53,0 33,6 32,4 35,6 29,0 8,2 8,1 -0,1

SI 56,6 58,3 55,2 19,7 17,6 21,4 38,5 43,6 33,4 34,2 35,2 33,0 11,8 15,3 3,5

SK 57,4 59,8 56,1 17,2 15,0 18,8 49,0 55,1 43,5 33,8 36,2 31,4 8,1 10,2 2,1

FI 61,4 61,4 61,5 20,2 18,3 21,9 61,4 59,8 63,0 37,7 38,3 37,0 12,9 12,9 0,1

SE 63,6 63,6 63,6 20,2 18,9 21,5 75,5 77,5 73,5 41,3 42,2 40,3 8,9 7,5 -1,4

UK 58,3 58,0 58,6 19,8 18,6 20,8 63,4 69,6 57,4 38,8 41,3 36,2 7,7 8,4 0,7

Vidējais vecums, kurā

cilvēki pirmo reizi

saņēmuši vecuma

pensiju (gadi), 2012. g.

(1.)

Paredzamais mūža

ilgums 65 gadu vecumā,

2015. g.

(2.)

Gados vecāku darba

ņēmēju (55-64 g. v.)

nodarbinātības līmenis,

2016. g.

(3.)

Darba dzīves ilgums,

2016. g.

(4.)

Bruto valsts pensiju

izdevumi, % no IKP

(5.)

18. lpp.|

4. tabula. Pensijas vecuma izmaiņas reformu rezultātā dažādos gados (atsauces gada 1. janvārī)

Dalībvalsts

2017 2020 Pēc 2020

Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sieviet

es

BE 65 65 67 (2030. g.)

BG 64 61 64 g. 3 m. 61 g. 6 m. 65 (2037. g.)+LE (1)

CZ 63

58 g. 4 m.–

62 g. 4 m.

(2)

63 g. 8 m.

60 g. 2 m.–

63 g. 8 m.

(2)

65 (līdz 2037. g.)

DK 65 66 67 (2022. g.)+LE

DE 63 g. 4 m.–65 g 6 m. (3) 63 g. 10 m.–65 g 9 m. (3) 65–67 (3) (2029. g.)

EE 63 63 g. 9 m. 65 (2026. g.)

IE 66 66 68 (2028. g.)

EL 62–67 (3) 62–67 (3) +LE

ES 65–65 g. 4 m. (3) 65–65 g. 10 m. (3) 65–67 (3) (2027. g.)

FR 62–65 g. 4 m. (3) 62–66 g. 2 m. (3) 62–67 (3) (2022. g.)

HR 60–65 (3)

60–

61 g. 6 m. (3)

60–65 (3)

60–

62 g. 6 m. (3)

60–67 (3) (2038. g.)

IT 66 g. 7 m.

65 g. 7 m.–

66 g. 7 m. (4)

+LE ≥ 67 (2021. g.)+LE

CY 65 65 +LE

LV 62 g. 9 m. 63 g. 9 m. 65 (2025. g.)

LT 63 g. 4 m. 61 g. 8 m. 64 63 65 (2026. g.)

LU 65 65 65

HU 63 g. 5 m. 64 g. 5 m. 65 (2022. g.)

MT 62 63 65 (2027. g.)

NL 65 g. 9 m. 66 g. 8 m. 67 (2021. g.)+LE

AT 65 60 65 60 65 (2033. g.)

PL 66 g. 1 m. 61 g. 1 m. 65 60 65 60

PT 65–66 g. 3 m. (3) +LE +LE

RO 65 60 g. 6 m. 65 61 65

63

(2030. g.

)

SI 60–65 (3) 60–65 (3) 60–65 (3)

SK 62 g. 76 d.

59–

62 g. 76 d. (2)

+LE

+LE

FI 63–68 (5) 63 g. 9 m.–68 g. 9 m. (5) 65–70 (5)

(2027. g.)+LE

SE 61–67 (5) 61–67 (5) 61–67 (5)

UK 65 63 g. 5 m. 66 68 (2046. g.)+LE

Avots: dalībvalstu sniegtā informācija.

Piezīmes. Vecums, kurā var pieprasīt pilnu pensiju bez atskaitījumiem atbilstīgi vispārējam pensiju režīmam.

19. lpp.|

(1) +LE: koriģēts atbilstīgi paredzamā mūža ilguma palielinājumam.

(2) Atkarībā no izaudzināto bērnu skaita.

(3) Atkarībā no iemaksu perioda.

(4) Atkarībā no nodarbinātības nozares.

(5) Elastīgs pensijas vecums, kas piesaistīts ieguvumu līmenim.

A1. attēls. Paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā 2015. un 2060. gadā

Avots: Eurostat (Europop). Aplēses par 2060. gadu ir iegūtas no 2015. gada ziņojuma par novecošanu.

Piezīme: datu par 2015. gadu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris.

A2. attēls. Relatīvā vidējā ienākumu attiecība (65+), kopā un atbilstīgi dzimumam, 2016

Avots: Eurostat, EU–SILC. Piezīme: datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris. * 2015. gada dati.

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

Me

n

Wo

men

FR ES LU Euro-

19

IT IE MT FI EU -

28

BE DE AT PT SE UK NL SI EL DK CY EE PL LT CZ HR LV SK HU RO BG

2015

2060

LU* EL FR ES HU IT* AT PL ROEuro-

19*

ES-

28*PT SK SI UK IE* DE HR FI NL BG CZ CY SE BE DK MT LT LV EE

Vīrieši 1,12 1,11 1,05 1,05 1,05 1,02 1,01 1,04 1,10 0,98 0,97 0,97 0,94 0,96 0,91 0,90 0,86 0,88 0,89 0,85 0,87 0,80 0,86 0,84 0,77 0,76 0,75 0,77 0,67 0,65

Sievietes 1,04 1,03 1,00 0,98 0,98 0,97 0,93 0,92 0,89 0,92 0,91 0,88 0,90 0,84 0,86 0,87 0,84 0,80 0,79 0,82 0,73 0,78 0,77 0,71 0,76 0,75 0,69 0,67 0,61 0,56

Kopā 1,08 1,07 1,02 1,01 1,01 0,99 0,97 0,97 0,97 0,95 0,93 0,91 0,91 0,89 0,89 0,87 0,84 0,84 0,83 0,82 0,80 0,79 0,79 0,77 0,76 0,75 0,72 0,71 0,63 0,60

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

Relatīvā vidējā ienākumu attiecība

20. lpp.|

A3. attēls. Nabadzības riska līmenis (iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem) atbilstīgi dzimumam, 2016

Avots: Eurostat, EU-SILC; ienākumu gads: 2014. Piezīmes: datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris.

Robeža: 60 % no vidējā ekvivalentā ienākuma pēc sociālajiem pārvedumiem. * 2015. gada dati.

A4. attēls. Relatīvā nabadzības riska rādītāja (AROP) atšķirība (atbilstīgi vecuma grupām) un AROP attiecībā uz iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, 2016.

Avots: Eurostat. Piezīmes. Relatīvā nabadzības riska rādītāja atšķirība pie 60 % no valsts vidējā ekvivalentā

rīcībā esošā ienākuma. Dati sagrupēti atbilstīgi nabadzības rādītāja atšķirībām attiecībā uz iedzīvotājiem

vecumā no 65 gadiem. Datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris; * - 2015. gada dati.

SK HU CZ FR DK LU NL FI EL PL ES AT IE*Euro-

19ES-28 BE IT SE UK DE SI PT RO CY MT BG HR LT LV EE

Vīrieši 4,3 5,9 3,6 6,7 7,1 6,8 8,5 8,1 10,6 9,1 12,7 10,0 13,1 12,2 12,1 15,2 13,6 11,1 14,4 14,9 10,8 16,0 12,2 15,8 22,8 15,9 21,9 16,7 28,4 26,1

Sievietes 6,5 7,3 11,4 9,4 9,6 10,8 9,3 15,5 13,8 15,2 13,2 15,7 15,2 16,0 16,8 15,5 18,0 21,7 19,4 20,1 22,5 19,9 23,7 22,8 25,4 30,1 29,5 33,2 42,9 47,4

Kopā 5,7 6,8 8,1 8,2 8,5 9,0 9,0 12,3 12,4 12,8 13,0 13,2 14,2 14,3 14,7 15,4 16,1 16,8 17,1 17,6 17,6 18,3 19,1 19,5 24,2 24,3 26,5 27,7 38,1 40,2

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Iedzīvotāju īpatsvars (vecāki par 65 gadiem)

DK FI CZ SK SE FR MT NL IE* LU* BE ES CY HU EE IT*Euro-19*

AT BG PLES-28*

PT DE EL LT SI RO LV UK HR

Nabadzības rādītāja atšķirība: 18–64 g. v. 26,7 16,9 20,7 26,4 24,7 19,4 17,0 19,3 19,7 19,2 21,2 33,2 18,1 20,7 28,7 32,8 27,5 20,6 36,3 25,6 27,2 29,3 23,6 34,6 32,0 22,0 38,3 30,8 25,0 30,7

Nabadzības rādītāja atšķirība: 65 un vairāk g. v. 5,7 8,9 10,2 10,3 10,9 11,0 11,1 11,4 11,8 12,9 13,3 13,9 14,3 14,3 14,7 15,1 15,6 16,1 16,3 16,3 16,5 18,0 18,6 18,7 18,9 19,1 20,1 20,4 20,8 25,1

AROP: 65 un vairāk g. v. 8,5 12,3 8,1 5,7 16,8 8,2 24,2 9,0 14,2 9,0 15,4 13,0 19,5 6,8 40,2 16,1 14,3 13,2 24,3 12,8 14,7 18,3 17,6 12,4 27,7 17,6 19,1 38,1 17,1 26,5

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45%

21. lpp.|

A5. attēls. Slikti materiālie apstākļi (iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem) atbilstīgi dzimumam, 2016

Avots: Eurostat, EU–SILC. Piezīmes. Datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris. * 2015. gada dati.

A6. attēls. Nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs (AROPE) (iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem), atbilstīgi dzimumam, 2016

Avots: Eurostat, EU-SILC; ienākumu gads: 2015. Piezīme. Datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris. *

2015. gada dati.

LU SE DK NL AT UK FI BE ES DE FR CZ IE MTEuro-

19EE CY ES-28 SI PL PT SK HU IT HR LV EL LT RO BG

Vīrieši 0,2 0,3 0,9 1,4 0,6 1 1,4 1,9 1,9 2,3 2,4 2,4 3,3 3,5 4,3 4,9 5,4 4,7 4,1 4,3 4,9 7 7,5 9,9 13,3 11,6 13,2 13,7 18,9 30,6

Sievietes 0,3 0,3 0,6 1,1 1,6 1,3 1,9 2,2 2,9 3,1 3,2 3,4 2,9 3,5 5,8 5,6 5,5 6,7 6,9 6,9 8 8,6 11,8 12 15,3 16,5 16,8 19 25 42,2

Kopā 0,2 0,3 0,7 1,2 1,2 1,2 1,7 2,1 2,5 2,7 2,9 3 3,1 3,5 5,2 5,4 5,4 5,8 5,8 5,9 6,7 8 10,2 11,1 14,5 14,9 15,2 17,3 22,5 37,5

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Iedzīvotāju īpatsvars (65 un vairāk g. v.)

LU DK FR NL CZ SK FI AT ES HU PL BE IE* SEEuro-

19UK ES-28 DE SI PT EL CY IT MT HR RO LT EE LV BG

Vīrieši 6,9 8,1 8,2 9,7 5,1 10,3 9,0 10,2 13,8 11,8 11,7 16,0 15,4 11,3 14,9 15,1 15,1 15,6 12,9 18,9 19,0 19,5 20,6 24,6 28,0 27,0 26,2 27,4 33,5 36,5

Sievietes 11,0 10,2 11,4 10,2 13,7 13,5 17,3 16,4 14,9 17,0 19,0 16,8 17,4 21,9 19,4 20,4 20,7 20,8 25,0 24,0 24,4 25,8 26,4 27,5 36,0 38,7 43,1 48,6 47,8 52,3

Kopā 9,1 9,2 10,0 10,0 10,1 12,3 13,6 13,7 14,4 15,1 16,1 16,4 16,5 17,0 17,4 18,0 18,3 18,3 19,9 21,8 22,0 22,9 23,9 26,1 32,8 34,0 37,4 41,4 43,1 45,9

0

10

20

30

40

50

60

Iedzīvotāju īpatsvars (65 un vairāk g. v.)

22. lpp.|

A7. attēls. Sieviešu un vīriešu pensiju atšķirība (%), pensionāri vecumā no 65 gadiem un no 65 līdz 79 gadiem, 2016

Avots: Eurostat. Piezīme: * 2015. gada dati.

A8. attēls. Gados vecāku darba ņēmēju (55–64 gadi) nodarbinātības līmenis, 2016

Avots: Eurostat, darbaspēka apsekojums. Piezīme: datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris.

EE SK DK CZ HU LV LT SI PL FI HR BE RO BG EL SE IE* PT IT* ES FR LU* UK EU-27 EU-28 AT DE NL MT CY

65-79 gadi 1.81 8.12 7.75 13.35 15.25 15.43 17.49 15.76 21.83 23.74 23.78 26.56 25.16 25.8 28.39 28.26 30.28 32.59 36.35 33.78 32.41 35.85 34.77 36.45 36.49 40.57 40.23 45.37 44.78 48.66

65 un vairāk gadi 2.28 7.82 8.1 12.47 14.35 14.64 16.04 18.92 20.53 22.37 24.94 25.98 27.12 27.23 28.4 28.67 29.98 31.21 32.17 32.47 33.43 34.24 34.38 36.26 36.32 39.05 40.33 42.03 42.5 46.66

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50%

SE DE DK EE LT NL UK LV FI CZ IE ES-28Euro-

19BG CY PT IT FR HU AT ES SK PL BE MT RO LU SI HR EL

Vīrieši 77,5 73,7 71,9 63,7 66,8 72,8 69,6 61,3 59,8 68,2 65,7 62 61,6 58,3 61 58,5 61,7 51,6 59,7 57,6 55,7 55,1 55,7 50,7 61,8 53 46,4 43,6 45,1 46,2

Sievietes 73,5 63,5 63,6 66,5 62,8 54,2 57,4 61,4 63 49,3 48,9 48,9 49,4 51 43,7 46,3 39,7 48,2 41,5 41,1 42,8 43,5 37,6 40,2 26,4 33,6 32,4 33,4 31,6 27,2

Kopā 75,5 68,6 67,8 65,2 64,6 63,5 63,4 61,4 61,4 58,5 57,2 55,3 55,3 54,5 52,2 52,1 50,3 49,8 49,8 49,2 49,1 49 46,2 45,4 44,1 42,8 39,6 38,5 38,1 36,3

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Attiecīgo iedzīvotāju procentuālais īpatsvars (55–64 g. v.)

23. lpp.|

A9. attēls. Darba dzīves ilgums, 2016

Avots: Eurostat, darbaspēka apsekojums. Piezīme: datu izguves datums: 2017. gada 31. oktobris.

A10. attēls. Neto TAR potenciālā starpība (2053. g.), izteikta procentpunktos, salīdzinot priekšlaicīgu pensionēšanos bezdarba dēļ un pilnu karjeru, vidēja un zema atalgojuma saņēmējiem

Avots: The 2015 Pension Adequacy Report.

Piezīme: datu avots: dalībvalstis un ESAO. Piezīme. Pozitīva starpība liecina par augstāku TAR darba ņēmējam,

kurš kļūst bezdarbnieks. Dati sagrupēti atbilstīgi vidējās algas līmenim. Ja pastāv atšķirības starp dzimumiem,

norādītie rezultāti attiecas uz sievietēm.

SE DK NL UK DE EE FI AT PT CY ES-28 CZ LV LTEuro-

19IE ES FR SI SK MT HU LU PL BE EL RO HR BG IT

Vīrieši 42,2 41,8 42,5 41,3 40,1 38,7 38,3 39,1 38,7 38,7 38,0 38,6 35,5 35,3 37,8 39,2 37,2 36,7 35,2 36,2 40,1 35,8 35,2 35,5 34,7 35,7 35,6 33,9 33,1 35,8

Sievietes 40,3 38,6 37,3 36,2 36,0 36,9 37,0 34,9 35,4 33,0 33,1 32,4 35,6 35,9 32,8 31,5 32,7 33,2 33,0 31,4 27,3 30,5 30,5 30,2 30,4 29,1 29,0 30,2 30,2 26,3

Kopā 41,3 40,3 40,0 38,8 38,1 37,8 37,7 37,1 37,1 35,9 35,6 35,6 35,6 35,6 35,4 35,4 35,0 35,0 34,2 33,8 33,6 33,2 32,9 32,9 32,6 32,5 32,4 32,1 31,7 31,2

20

25

30

35

40

45

Ilgums (gadi)

-20

-15

-10

-5

0

5

10

MT FR EL NL HU SE IE DK AT BE SI DE PT EE LU RO LV UK CZ CY PL FI SK LT HR ES IT

zems vidējs

Starpība, izteikta procentpunktos, salīdzinot ar

"palielināta SPV" gadījumu

24. lpp.|

A11. attēls. Neto TAR potenciālā starpība (2053. g.), izteikta procentpunktos, ja strādā par diviem gadiem mazāk/vairāk, salīdzinot ar pilnu karjeru, zema un vidēja atalgojuma saņēmējiem

Avots: The 2015 Pension Adequacy Report.

Piezīmes. Datu avots: dalībvalstis un ESAO. Pozitīva starpība liecina par lielāku TAR, salīdzinot ar karjeru no

25 gadu vecuma līdz SPV. Dati sagrupēti, pieņemot, ka aiziešana pensijā notiek SPV+2 gados (vidēja

atalgojuma saņēmējs). TAR attiecībā uz aiziešanu pensijā SPV-2 gados nav norādīti par Beļģiju, Bulgāriju, Īriju,

Luksemburgu, Ungāriju, Nīderlandi, Rumāniju un Apvienoto Karalisti, jo tajās nav tiesību saņemt pensiju SPV-

2 gados. Ja pastāv atšķirības starp dzimumiem, norādītie rezultāti attiecas uz sievietēm.

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

PT EE LT DE CZ AT SK SI LV FI DK SE FR ES PL HR CY IT EL MT HU NL LU IE RO BG BE UK

Novēlota pension.: SPV+2, vid. atalg. saņēmējs Novēlota pension.: SPV+2, zema atalg. saņēmējs

Priekšlaicīga pension.: SPV-2, vid. atalg. saņēmējs Priekšlaicīga pension.: SPV-2, zema atalg. saņēmējs

Starpība, izteikta procentpunktos,

salīdzinot ar "palielināta SPV" gadījumu

Valsts pensija nav pieejama pie

SPV-2

25. lpp.|

A12. attēls. Dažādu pensiju shēmu procentuālā attiecība pret bruto teorētiskā aizvietojuma rādītājiem attiecībā uz vidēja atalgojuma saņēmēju, 2013

Avots: The 2015 Pension Adequacy Report. Datu avots: dalībvalstis. II atsauces pamata gadījuma variants

(40 gadi līdz SPV). Pamatojoties tikai uz shēmām, kas iekļautas TAR aprēķinos. Dati par Grieķiju nav pieejami.

Ja pastāv atšķirības starp dzimumiem, norādītie rezultāti attiecas uz vīriešiem.

A13. attēls. Dažādu pensiju shēmu procentuālā attiecība pret bruto teorētiskā aizvietojuma rādītājiem attiecībā uz vidēja atalgojuma saņēmējiem, 2053

Avots: The 2015 Pension Adequacy Report. Datu avots: dalībvalstis un ESAO. (II atsauces pamatgadījums).

Ja pastāv atšķirības starp dzimumiem, norādītie rezultāti attiecas uz vīriešiem.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK

Vidēja atalgojuma saņēmējs

Valsts kārtējo iemaksu pens. sh. Valsts priekšfinansētas pens. sh. Privātās arodpensiju un citas priekšfinansētas sh.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR HR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK

Vidēja atalgojuma saņēmējs

Valsts kārtējo iemaksu pens. sh. Valsts priekšfinansētas pens. sh. Privātās arodpensiju un citas priekšfinansētas sh.