Jana ŽodžikaRSU

RAKUS2012

� Kas ir normāla maksts vide?

� Daudz pretrunu

� Pārāk vienkāršoti uzskati

Maksts mikroorganismi ir dinamiski mainīga � Maksts mikroorganismi ir dinamiski mainīga vienība, kas mijiedarbojas ar ārējo vidi

� Kādi faktori ietekmē – nav pilnībā skaidrs

� 1892. gadā A.DÖDERLEIN disertācijā “Maksts izdalījumi” pierāda pienskābo baktēriju nozīmi sievietes normālas maksts ekosistēmā (ar laktobaciĜu trūkumu ir saistīts pēcdzemdību laktobaciĜu trūkumu ir saistīts pēcdzemdību endometrīts)

� Vienā gramā maksts sekrēta ir 109

baktēriju kolonijas

� Vairāk kā 10 dažādu baktēriju veidibaktēriju veidi

� Veselīgai maksts videi raksturīgs pienskābo baktēriju (laktobaciĜu) pārsvars

� Attiecība anaerobi/aerobi 2-5:1

� Aizsargājošs faktors

�Ăenētisks polimorfisms

�Ăeogrāfiskas atšėirības

LACTOBACILLUS ACIDOPHILUS

L.crispatus

L.jenseniiL.gasseriL.gasseriL.inersL.vaginalis

�Ir ăeogrāfiskas atšėirības

Marazzo, 2008; Vasquez, 2002

� Lactobacillus crispatus 43%� Lactobacillus jensenii 27%� Lactobacillus gasseri 26%� Lactobacillus iners 21%� Lactobacillus vaginalis 2%� Lactobacillus casei 1%� Lactobacillus coleohominis 3%� Lactobacillus delbrueckii 1%� Lactobacillus fermentum 1%� Lactobacillus fermentum 1%� Lactobacillus kalixensis 1%� Lactobacillus mucosae 1%� Lactobacillus nagelii 1%� Lactobacillus oris 1%� Lactobacillus pontis 1%� Lactobacillus rhamnosus 2%

Verhelst etc.,BMC Microbilogy;2005

� Lactobacillus reuteri 32%� Lactobacillus fermentum 25%� Lactobacillus salivarius 16%� Lactobacillus plantarum 6%� Lactobacillus crispatus 5%� Lactobacillus rhamnosus 5%Lactobacillus rhamnosus 5%� Lactobacillus gasseri 2.5%� Lactobacillus acidophilus 2.5%� Lactobacillus paracasei 1%

Garg, 2008

� Izdala pienskābi, padarot maksts vidi skābāku

� Ražo H2O2 Izklājot maksts gĜotādas sieniĦu, traucē tai pieėerties citiem mikrobiemRažo H2O2 Izklājot maksts gĜotādas sieniĦu, traucē tai pieėerties citiem mikrobiem

� Izdala bakteriocīnus un tām līdzīgas substances

Larsen 1993, Reid 2003, Barbes&Boriss 1999, Riggs2004

� H2O2 mazproducējoša pienskābā baktērija

� Atrod 99% sieviešu ar BV un 92% normālas maksts floras gadījumāmaksts floras gadījumā

(Fredricks, 2007)

� Palielina risku attīstīties patoloăiskai maksts mikroflorai(Verstraelen, 2009)

� Attīstoties molekulārām diagnostikas metodēm, noskaidrots, ka veselai sievietei ne vienmēr pienskābās baktērijas ir dominējošās makstī

� Vai citi pienskābi producējošie mikrobi � Vai citi pienskābi producējošie mikrobi (Atopobium, Megasphera, Leptotrichia) ir “normālas”” maksts vides pārstāvji?

Linhares, 2010

� Katrai sievietei “norma” individuāla??!!

ESTROGĒNU LĪMENIS MAKSTĪ

nodrošina laktobaciĜu(LB) pārsvaru un skābu pH

IEDZIMTĪBA dažādu imūno aktivatoru/inhibitoru izdales atšėirības ietekmē organisma iespējas eliminēt specifiskus mikroorganismus

IMUNITĀTE maksts hipersensitīvā reakcija vai imūntolerance ietekmē oraganisma imūno reakciju uz dažādi mikrobu vairošanos

DZIMUMDZĪVE Spermas, siekalu, svešėermeĦu klātbūtne makstī izmaina maksts pH, imūno atbildi, veicina eksogēno mikroorganismu savairošanos. Sperma pasliktina H2O2 producējošo LB spēju inhibēt E. coli augšanu

ORĀLIE/VAGINĀLIE MEDIKAMENTI

Izmaina lokālo imūno reakciju, pH un organisma spēju noteikti atsevišėu mikrobu savairošanos (Candidas)

ASIĥAINI IZDALĪJUMI MAKSTĪ Palielina maksts pH, izmaina maksts vidi, nodrošinot ar barības vielām dažu grupu baktērijas

KONTRACEPCIJAS METODE OK nedaudz samazina estrogēnu līmeni; kondomi/diafragmas saistīti ar enterobaktēriju savairošanos, IUS saistītas ar GBS, Bacteroidesskaita palielināšanos

DAŽĀDI MAKSTĪ IEVADĀMI PRODUKTI

Maksts skalošana, dezodoranti, higiēniskās paketes, tamponi ietekmē maksts ekosistēmu

� Apskate� Maksts pH noteikšana� Natīvā mikroskopija

Bakterioskopija – iztriepe krāsota pēc Grama� Bakterioskopija – iztriepe krāsota pēc Grama� Bakterioloăija - uzsējumi� Antigēna identifikācija (PĖR, GenProbe)� Imunoflorescences reakcija� Seroloăija (sifiliss, HIV)

� IZDALĪJUMI:� bez smakas� dzidri vai bālgani� viskozi� nedaudz neviendabīgi� skāba vide (pH 3,8 - 4,5)� izmeklējot per speculum – netraucējoši, nav adherenti

� GěOTĀDAS

� Norma reproduktīvā vecumā 3.8-4.4

� Nosaka laktobaciĜu izdalītie produkti� Nosaka laktobaciĜu izdalītie produkti

3.6

4.1

CITOLĪTISKĀ VAGINOZE

NORMA. KV, STS

4.4

4.6

5.0

5.4

BV, AV, TV, STS, KV, JAUKTAS INFEKCIJAS, ESTROGĒNU TRŪKUMS

SPERMA, ASINIS, VAGINĀLIE PREPARĀTI, DZEMDES KAKLA GěOTAS, URĪNS, AUGěŪDEĥI

NORMA. KV, STS

� Veic ar fāžu kontrasta mikroskopu

� Izvērtē laktobacilārās pakāpes (Dondersa modificēta Schrödera klasifikācija)modificēta Schrödera klasifikācija)

� Novērtē patoloăiskās floras tipu

� Ir iespējams noteikt iespējamās floras izmaiĦas pacientes apskates laikā un nozīmēt nepieciešamo terapiju uzreiz

Preparāta kvalitāte Netīrs, eritrocīti, sperma, nav nolasāms

Laktobacilārā pakāpe

LaktobaciĜu veids Normāli, īsi+rupji, leptoformas

Citolīze

Parabazālās šūnas

Clue šūnas

TrihomonasTrihomonas

Kandidas Sporas, hifas

Bakteriālā vaginoze

Aerobs vaginīts Koli formas, koki

Leikocītu skaits <10 r.l.; >10 r.l., <10 uz 1 epit. šūnu; > 10 uz 1 šūnu

Toksiskie leikocīti

� LAKTOBACILĀRĀS PAKĀPES (LBP)

LBP I pamatā laktobaciĜi

LBP II :

LBP IIa

gan LB, gan citas baktērijas

pārsvarā LBLBP IIaLBP IIb

pārsvarā LBpārsvarā cita baktērijas

LBP III :

LBP BV

LBP AV

LBP JF

LB nav

sīkgranulāra flora, nesaskaitāms daudzums ar baktērijām, Clue šūnaskoki, koli baktērijas, leikocīti, parabazālās šūnasjaukta flora

Normāli LB AV

Maksts flora pēc Dondersa

Normāli LB

Leptotrix

I gari/īsi LBIIa IIb III AV/BV

AV

BV

� Iedala, Ħemot vērā

� LaktobaciĜu skaitu� Leikocītu daudzumu� Leikocītu daudzumu� Toksisko leikocītu esamību� Parabazālo epitēlija šūnu esamību� Floras veidu

Parabazālās šūnas

AVskala

LBP LEIKOCĪTU SKAITS

TOX LEIKOCĪTU DAUDZUMS

PAMATFLO-RA

PARABA-ZĀLO ŠŪNU SKAITS

0 I un IIa ≤ 10 r.l. Nav Neizmainīta < 1%

1

2

II b

III

>10 r.l., bet ≤ 10 uz vienu šūnu

≥ 10 uz vienu šūnu

≤ 50% no Leu

≥ 50% no Leu

Sīkas koli veida baktērijas

koki

≤ 10%

> 10%

Donders GGG. Best Pract Res Clin Obst Gyn. 2007

� Maksts mikrofloras izmaiĦas, kuru gadījumā laktobacĜi tiek aizstāti ar aerobās floras pārstāvjiem (E. coli, Enterococci, Staphylococcus, Streptococcus), kā arī tiek novērota organisma iekaisuma reakcija (leikocīti, toksiskie leikocīti, iekaisuma reakcija (leikocīti, toksiskie leikocīti, parabazālās šūnas)

� Sastopamība līdz 5%

� Sūdzības par pastiprinātiem izdalījumiem, niezi, diskomfortu pie dzimumdzīves

� Objektīvi raksturīgs maksts gĜotādas � Objektīvi raksturīgs maksts gĜotādas apsārtums, dzelteni izdalījumi, smagākos gadījumos arī nepatīkama smaka (bet ne “zivju” smaka)

� Smagāko pakāpi sauc par deskvamatīvu inflamatoru vaginītu.

� Lielākā daĜa AV netiek pareizi diagnosticēti

� KĜūdaini tiek ārstēti kā BV vai kandidoze, vai neārstētineārstēti

� Terapija (?): AB preparāti (piem., dalacīns, polygynax), probiotiėi, lokāli estrogēni, smagākos gadījumos GK

� Neiekaisīgs stāvoklis

� Raksturīgs pārmērīgs laktobaciĜu daudzums, kā rezultātā tiek kā rezultātā tiek pastiprināti izdalīta pienskābe, kas izraisa epiteliolīzi

� Maksts pH izteikti skābs <3.8

� Raksturīgas sūdzības par pastiprinātiem, gaišiem izdalījumiem, dedzināšanu

� Bieži tiek sajaukta ar kandidozi – 7% gadījumu, � Bieži tiek sajaukta ar kandidozi – 7% gadījumu, kad ir aizdomas par maksts sēnīti, mikroskopiski konstatē citolītiskās vaginozes ainu (Cerikcioglu 2004)

� Sodas vanniĦas ?

� AB ?

NOVĒRTĒJUMS LB GARNERELLU, BACTEROIDESMORFOTIPS

MOBILUNCUSMORFOTIPS

01

4+3+

01+

01-2+1

234

3+2+1+0

1+2+3+4+

1-2+3-4+

≤ 3 normāla flora4-6 starpflora≥ 7 bakteriālā vaginoze

UZSĒJUMI?????

Lai diagnosticētu makstī esošās baktērijas, materiāls jāĦem no maksts

� Aerobā un fakultatīvi anaerobā mikroflora� M. hominis un U. urealyticum

� N. gonorrheae� N. gonorrheae

� LAKTOBACIěI L. crispatus, L. jensenii,

L.gasseri u.c.

� KOKI S. aureus, GBS, GDS, peptostreptokokipeptostreptokoki

� BACIěI G. vaginalis, E. coli, Bacteroides, Prevotella

� MIKOPLAZMAS M. hominis, U. urealyticum

� SĒNĪTES C. albicans

� VĪRUSI HPV

� Ureaplasma urealyticum

� Ureaplasma parvum

� Mycoplasma hominis

� Mycoplasma genitalium

SLIMĪBAS Ureaplasma spp.

M. hominis M. genitalium

Vīriešu uretrītsProstatītsEpididimītsNierakmeĦiPielonefrītsBVCervicīts

+±

±

+±

±

-

----+±

-

+±

----+

MIISNeauglībaHorioamnionītsSpontāni abortiNeiznestība/zems dzimšanas svarsIUAAPēcdzemdību/pēcaborta drudzisEkstraăenitālas (artrīts)

-±

+++

±

++

+-±

±

-

-++

+±

---

--+

Ken, et all. Clin Microbiol Rev. 2005

1. Bieži sastop veseliem cilvēkiem2. Nepietiekoša pētījumu kvalitāte3. Nepietiekoši novērtēta citu faktoru ietekme,

kas var radīt patoloăijukas var radīt patoloăiju4. Nepietiekoši kvalitatīva bioloăisko materiālu

izmeklēšana5. Nenovērtē citu mikroorganismu ietekmi

Ken, et all. Clin Microbiol Rev. 2005

ASOCIĀCIJA ≠ CĒLONĪBAASOCIĀCIJA ≠ CĒLONĪBA

� Ureaplasma spp 40-80%

� Mycoplasma hominis 21-53%� Mycoplasma hominis 21-53%

� Mycoplasma genitalium 2%

Ken, et all. Clin Microbiol Rev. 2005

Chris, et all. PLoS Pathog. 2011

Cultured microorganisms

Normal vaginal microflora, acidity group: normal pH and LBG I-IIa(n=43)

Abnormal vaginal microflora, acidity group:increased pH and LBG IIa-III(n=44)

P values

U. urealyticumU. urealyticum(high numbers)M. hominisM.hominis(high numbers)

93

10

2111

149

0.0190.043

< 0.0010.003

(high numbers)Str. agalactiaeCPStaphylococcusCN StaphylococcusStr. viridiansPeptostreptococcusEnterococcusfaecalisE. coliEnterobacteriaceaeAcinetobacter sppCandida spp.

2025622

2006

3226103

12137

1.0000.4960.6000.0470.2161.000

0.0081.0000.2430.957

Žodžika J, līdzautori. Nepublicēti dati

� Akūtu, persistējošu ne-gonokoku /hlamīdiju uretrītu iemesls vīriešiem 20-35%

� Nozīme sieviešu reproduktīvā veselībā nav pilnībā skaidraNozīme sieviešu reproduktīvā veselībā nav pilnībā skaidra

� Sastopamība sievietēm:� Zems STS risks 2%

(GN 0.4%, Chlam 4.2%)

� Augsts STS risks 7.3%Martin DH. Curr Infect Dis Rep. 2008Manhart LE, et all. Am J Public Health. 2007Thurman AR, et all. Int J STD AIDS. 2010

� Izmainīti izdalījumi no maksts� Uretrīts sievietēm – nav pierādīts� Cervicīts

MIIS, t. sk. endometrīts – iespējama (klīniskā izpausme � MIIS, t. sk. endometrīts – iespējama (klīniskā izpausme līdzīga hlamīdiju izraisītai MIIS)

� Ektopiskas grūtniecības – nav pierādīts� Neauglība – iespējama� Grūtniecības/jaundzimušo komplikācijas – nav

pierādītsShort VL, et all. Clin Infect Dis. 2009

McGowin CL. PLoS Pathog. 2011Larsen B. Infect Dis Obstet Gynecol. 2010

� Sastopamība asimptomātiskām sievietēm 57%� Saistīta ar grūtniecības neiznēsāšanas risku,

jaundzimušo infekciozām komplikācijām

Ken, et all. Clin Microbiol Rev. 2005Larsen B. Infect Dis Obstet Gynecol. 2010

1. UZSĒJUMI2. PĖR (M. genitalium)

! Rut īni dzimumorg ānu mikoplazmu maksts/dzemdes kakla uzs ējumi nav indic ēti (jo tipiska atradne vesel ām sieviet ēm)sieviet ēm)

! Rut īns dzimumorg ānu mikoplazmu jaundzimušo skr īnings nav indic ēts (jo l īdz pat 40% var b ūt koloniz ācija), izmekl ēšana indic ēta, ja ir kl īnika

! Nav pietiekošu datu, kas pier āda antibakteri ālās terapijas efektivit āti priekšlaic īgu dzemd ību riska samazin āšanai gr ūtniec ēm ar ureaplazmu koloniz āciju makst ī

Ken, et all. Clin Microbiol Rev. 2005

Raynes Greenow CH, et all. Cochrane Database Syst Rev. 2011

Rose, et all. Clin Perinatol. 2010

ANTIBIOTIĖI Ureaplasma spp.

M. hominis M. genitalium

TETRACIKLĪNIDoksiciklīns

MAKROLĪDIEritromicīnsKlaritromicīnsAzitromicīns

+±

+±+++

+

---

++

++++++±

LINKOZAMĪDIKlindamicīns

HINOLONICiprofloksacīnsOfloksacīns

PENICILĪNU GRUPA

±

++

-

+++

++

-

±

±

±

-

Taylor-Robinson. BJOG.2010

� APAKŠĒJIE DZIMUMORGĀNI:� ārējie dzimumorgāni� maksts � dzemdes kakls

� AUGŠĒJIE DZIMUMORGĀNI:

� dzemde � olvadi� olnīcas

MAZĀ IEGURĥA IEKAISUMA SLIMĪBA (MIIS)

� AKŪTS

� ATIPISKS

Pamatā

� ATIPISKS

� HRONISKS

Maz izteikta simptomātika

Iekaisuma radītas sekas

1/3 pacienšu slimības epizodes atkārtojas: neprecīza diagnoze, neārstēts partneris, nepietiekoša/nepareiza MIIS ārstēšana

Lazdāne G. IegurĦa iekaisuma slimība. 1999

� STS 30-50-80%(biežāk < 25 g.v.)

� POLIMIKROBA 30-40%POLIMIKROBA 30-40%(Strepokoki, Stafilokoki, E. coli, Bacteroides, Peptostreptokoki, mikoplazmas u.c.)

Simms, 2006; Ness, 2002; Weström, 1999

� Chlamydia trachomatis

� Neiserria gonorrhoeae

� Mycoplasma genitalium?

� Sociālekonomiskais risks:� Zems izglītības līmenis, nabadzība.� Smēėēšana

� Ar seksuālo uzvedību saistītais risks:� Vecums <25 gadiem (~75% gadījumu)� VientuĜas sievietes

Agrīns pirmais dzimumakts� Agrīns pirmais dzimumakts� Vairāk kā četri partneri sievietes mūžā � Jauns partneris pēdējo 1-6 mēnešu laikā (tajā skaitā atšėirtība no patstāvīga

partnera)� Dzimumdzīve pēdējo menstruāciju laikā� Kontracepcijas veids � Intrauterīnā kontracepcija – neveicina inficēšanos ar STS, bet var veicināt

mikroorganismu ascendēšanu, straujāku un smagāku IIS norisi. Palielināts risks īpaši saglabājas 3-6 nedēĜas pēc IUS ievades.

� Anamnēzē IIS CDC, 2010. Workowski, 2010. Viberga I, 2006.

Grimes, 2000. Washington, 1990. Marchblanks, 1990.

KONDOMI pasargā no STS

SPERMICĪDI nepasargā no STS

KOK pretrunīgi dati

IUK • risks palielināts pirmo 3 (6) nedēĜu laikā pēc ievietošanasievietošanas• vecums > 35 gadiem un IUK palielina MIIS risku, īpaši komplicētu formu

STERILIZĀCIJA nepasargā no MIIS

DeWitt, et all. Obstet Gun Int. 2010 Cochrane Database Syst Rev. 2009

Viberga I, et all. Gynecol Obstet Invest. 2006Ness , et all. Obstet Gynecol. 2004

Levgur M, et all. Obstet Gynecol Surv. 2000

� Balstīta pamatā uz klīniskiem kritērijiem

� Bieži grūti uzstādāma

� Novēlota pat par dažām dienām var radīt kā nelabvēlīgas pacienšu veselības sekas (neauglība, ektopiska grūtniecība, hroniskas iegurĦa sāpes), tā arī palielināt ārstēšanas izmaksas

(Hillis, 1993; Lepine, 1998; Yeh, 2003)

� KLĪNISKIE KRITĒRIJI

� PALĪGIZMEKLĒŠANAS METODES

� MIKROBIOLOĂISKĀ IZMEKLĒŠANA

� LAPARASKOPIJA

� Empīrisku AB terapiju uzsāk, ja ir abpusējas sāpes vēdera lejas daĜā un:

1) ierobežota dzemdes kakla deviācija

VAI2) abpusēji sabiezēti dzemdes piedēkĜi,

3) sāpīga dzemdeja sieviete ir jaunāka par 25 gadiem vai augsts STS risks (daudz dzimumpartneri, anamnēzē STS)

VAI

CDC guidlines, 2010

VAI

� Pastiprināti izdalījumi� Menstruālā cikla traucējumi (starpcikla,

postkoitāli)� Paaugstināta ėermeĦa temperatūra, drudzis� Paaugstināta ėermeĦa temperatūra, drudzis� Urinācijas traucējumi� Slikta dūša, vemšana, vēdera izejas traucējumi

� Mukopurulenti izdalījumi no dzemdes kakla

Abpusēja, sāpīga � Abpusēja, sāpīga vēdera lejas daĜas palpācija

� Pozitīvi vēderplēves kairinājuma simptomi

� Pilna asins aina, EGĀ, CRO� Dzemdes kakla/maksts izdalījumu natīvā

mikroskopija (leikocītu skaits): ja nav leikocitoze, MIIS iespēja mazaleikocitoze, MIIS iespēja maza

� Endometrija biopsija (plazmas šūnu un neitrofīlo leikocītu esamība)

� USG� Laparaskopija

� MATERIĀLS JĀĥEM NO DZEMDES KAKLA!!!

� C. trachomatis un N. gonorrhea parazitē cilindriskā epitēlijā!!!

� N. gonorrhea:

� bakterioskopiski� uzsējumi (AB jutība)� nukleīnskābju izmeklēšana (Gen Probe, PĖR):

visprecīzākā

� C. trachomatis:

� imūnfluorescence� nukleīnskābju izmeklēšana (Gen Probe, PĖR):

visprecīzākā

� MIIS diagnostikas “zelta standarts”?

� 15-30% var nebūt tipiskās pazīmes, kaut gan izmeklējot olvadus atrasti patogēniizmeklējot olvadus atrasti patogēni

� Indicēta diferenciālās diagnostiskos nolūkos

Cibula D, et all. J Reprod Med. 2001

AMBULATORA STACIONĀRA

� Vieglas/vidēji smagas MIIS terapijas iznākumi nav atšėirīgi

� Nevar izslēgt akūtas ėirurăiskas ārstēšanas nepieciešamību

� Smaga slimības gaita (febrilatemperatūra, pozitīvi nav atšėirīgi

ambulatorai vai stacionāra terapijai (A līmenis)

temperatūra, pozitīvi vēderplēves simptomi)

� Tuboovariāls abscess, aizdomas par to

� Nevar uzĦemt medikamentus p/o

� 72 h pēc uzsākšanas ambulatora terapija neefektīva

� MIIS grūtniecēm(C līmenis)

CDC, 2006Ness RB, et all. Am J Obstet Gynecol. 2002

AMBULATORA STACIONĀRA

� Ofloxacini 400 mg X 2+

Metronidasoli 500 mg X 2 14 dienas p/o

VAI

� Ceftriaxone 2 g i/v + Doxycyclini100 mg X 2 i/v vai p/o + Metronidasoli 500 mg X 2 p/o 14 dienas

� Clindamycini 900 mg X 3 i/v + Gentamycini 1.5 mg/kg, pēc tam VAI

� Ceftriaxoni 250 mg i/m viena deva

+Doxycyclini 100 mg X 2

+Metronidasoli 500 mg X 214 dienas p/o

Gentamycini 1.5 mg/kg, pēc tam pāriet uz Clindamycini 450 mg X 4 p/o 14 dienas vai Doxycyclini 100 mg X 2 +Metronidasoli 500 mg X 2 p/o14 dienas

� Ofloxacini 400 mg X 2 i/v + Metronidasoli 500 mg X 3 i/v 14 dienas

INTRAVENOZU TERAPIJU TURPINA 24 STUNDAS PĒC KLĪNISKĀS UZLABOŠANĀS, TAD PĀRIET UZ P/O !

� Pētījumu dati ierobežoti

� IUK evakuācija terapijas efektivitāte

� Noteikti jāizĦem, ja 72 h pēc AB terapijas nav stāvokĜa uzlabošanās (A līmenis)

Altunyurt S, et all. Eur J Obstet Gynecol Reprod Biol.2003

� AKŪTA INDICĒTA, JA:1) ir difūzs peritonīts2) ir tuboovariāla abscesa plīsums2) ir tuboovariāla abscesa plīsums

� Neefektīva AB terapija

� PYOSALPINX: strutu uzkrāšanās olvadā

� PYOOVARIUM: strutu uzkrāšanās olnīcas stromā

� ABSCESSUS TUBOOVARIALIS: norobežots/-i strutu ieslēgums/-i olvadā, olnīcās vai starpsaaugumu telpā

� ADNEXTUMOR INFLAMMATORIUS=TUBOOVARIĀLS KOMPLEKSS: ja iekaisuma procesā iesaistās taukplēve, urīnpūslis, zarnu cilpas

Lazdāne G. IegurĦa iekaisuma slimība. 1999

� Polimikroba infekcija, biežāk atrod E. coli un Bacteroides sugas

� Riska faktori – lielāks vecums, IUKvecums, IUK

� Ārstēšanas iespējas:1. Medikamentoza2. Medikamentoza +

drenāža3. Ėirurăiska

DeWitt, et all. Obstet Gyn Int. 2010 Viberga I, et all. Gynecol Obstet Invest. 2006

Landers DV. Rev Infect Dis. 1983Lazdāne G. IegurĦa iekaisuma slimība. 1999

� Ir efektīvāka, ja TOA < 8 cm diametrā (mazinoties tūskai, abscess var drenēties uz dzemdes dobumu)dzemdes dobumu)

� JāiekĜauj medikamenti, kas aktīvi pret anaerobo floru

DeWitt, et all. Obstet Gyn Int. 2010 Lazdāne G. IegurĦa iekaisuma slimība. 1999

USG KONTROLĒ LAPARASKOPISKI

LAPARASKOPISKA LAPARATOMISKA

Drenāžā

Salpingektomija

Adneksektomija

Histerektomija

Ėirur ăijas apjomam j ābūt pēc iesp ējas saudz ējošam, lai saglab ātu sievietes fert īlo funkciju

� Rekomendē izmeklēt pēdējo 6 mēnešu partnerus

� Ja nav iespējamas/pieejamas attiecīgās � Ja nav iespējamas/pieejamas attiecīgās izmeklēšanas metodes – empīriska terapija partneriem

Groom, et all. J Fam Plann Reprod Health Care. 2001

� Pēc terapijas ieteicama atkārtota izmeklēšana uz Chlamydia trachomatis un Neisseria gonorrhoeae, ja sākotnēji bijusi pozitīva atrade. Ieteicamais pārbaudes laiks svārstās no 4 – 6 nedēĜām līdz 3 – 6 mēnešiem. nedēĜām līdz 3 – 6 mēnešiem.

Ross, 2008