istória ezisténsia cpd-rdtl no implikasaun sira ba futuru

38
Istória Ezisténsia CPD-RDTL no Implikasaun sira ba Futuru Estadu Demokrátiku Relatóriu Polítika X Rua No. 5 de Farol PO Box 472 Dili, Timor-Leste +670-331-0353 www.belun.tl DILI, 27 Novembru 2015 Dokumentasaun Belun ba soru mutu membru CPD – RDTL ho Lideransa Governu Sira Iha Fatuberliu ba eventu atividade kooperativa iha 2013 Autór: Constantino da Conçeição Costa Ximenes Escollano Brandão Editór Sira: Luis da Costa Ximenes; Jesuina Maria Abel Rozario; Maria Marilia de Oliveira da Costa; Viriato Soares; Zachary Abugov.

Upload: others

Post on 20-Mar-2022

2 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Istória Ezisténsia CPD-RDTL no Implikasaun sira ba

Futuru Estadu Demokrátiku

Relatóriu Polítika X

Rua No. 5 de Farol PO Box 472 Dili, Timor-Leste +670-331-0353 www.belun.tl

DILI, 27 Novembru 2015

Dokumentasaun Belun ba soru mutu membru CPD – RDTL ho Lideransa Governu Sira Iha Fatuberliu ba eventu atividade kooperativa iha 2013

Autór: Constantino da Conçeição Costa Ximenes Escollano Brandão Editór Sira: Luis da Costa Ximenes; Jesuina Maria Abel Rozario; Maria Marilia de Oliveira da Costa;

Viriato Soares; Zachary Abugov.

2

Konteúdus Agradesimentu ........................................................................................................................................ 3

Sumáriu Ezekutivu ................................................................................................................................... 3

Introdusaun ............................................................................................................................................. 4

Kontestu no Koñesimentu ......................................................................................................................... 4 I. Istória Ezisténsia CPD-RDTL ............................................................................................................. 6

1.1. Istória, Objetivu Harii CPD-RDTL no Nia Legalidade ............................................................... 6 1.2. Atividades sosio polítiku no ekonomia ..................................................................................... 7

II. Identifikasaun Problema no Kontestu ba Relatóriu ......................................................................... 7 III. Rezultadu Peskiza no Análize ba Informasaun ............................................................................ 8

3.1. Perspektiva no Preokupasaun Polítika Sira Ba Harii Estadu Demokrátiku ............................... 8

3.1.1. Preokupasaun CPD-RDTL ba Polítika Estadu no Governu ....................................................... 8

3.1.2. Preokupasaun husi Estadu, Governu, Sosiedade Civil no públiku ba grupu CPD-RDTL .. 12

3.1.3. Perspektiva ba Transparénsia no Inkluzividade husi Prosesu Polítika Governu ............... 15

3.2. Membru CPD-RDTL nia Asesu ba Seguransa no Justisa ......................................................... 16 3.2.1. Membru CPD-RDTL Sira nia Asesu ba Seguransa .................................................................. 16

3.2.2. Komprimisiu CPD-RDTL nian ba Justisa ..................................................................................... 20

3.3. Esperiénsia Atividade Kooperativa husi Grupu CPD-RDTL .................................................... 21

3.3.1. Polítika Governuba grupu CPD-RDTL ba harii kooperativa ................................................ 21

3.3.2. Atividade Kooperativa versaun CPD-RDTL ............................................................................. 23

3.3.3. Perspektiva públiku no Sosiedade Sivílba atividade kooperativa CPD-RDTL ................. 28

3.3.4. Buka Hatene Impaktu husi Asisténsia Sosiál no Harmonizasaun Direitu Moris .................. 29

IV. Implikasaun sira Husi Desizaun Estadu nian ba Futuru ............................................................... 33 4.1. Liberdade Espresaun ............................................................................................................. 33 4.2. Atividade Ekonómika ho Movimentu Grupu Sira .................................................................... 33 4.3. Intervensaun Estadu ................................................................................................................ 34

V. Konkluzaun no Rekomendasaun .................................................................................................... 35

Bibliografia: .......................................................................................................................................... 37

Aneksu................................................................................................................................................... 37

Metodulojia Peskiza.......................................................................................................................... 37

3

Agradesimentu Iha tinan 2008, Belun hala’o kooperasaun ho Sentru ba Rezulusaun Konflitu Internasionais (CICR) iha Universidade Columbia hodi harii sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) iha Timor-Leste. Harii sistema ida ne’e atu aumenta liután sistema responde sedu ba konflitu no prevene númeru insidente violénsia ne’ebé aas iha nivel nasionál no nivel komunidade. CICR no Belun rekoñese katak sistema AtReS presiza baze koordenasaun ho programa no asaun konjunta husi parseiru hotu iha nivel subdistritu no nivel nasionál. Ba ida ne’e, ami rekoñese Governu Timor-Leste, organizasaun sosiedade sivíl nasionál no reprezentante seluk husi Estadu ba sira nian kooperasaun no dedikasaun ativu ba asuntu prevensaun violénsia iha Timor-Leste. CICR no Belun hakarak mós hato’o obrigadu ba Polísia no mós Departementu balu husi Governu Timor-Leste ba sira nian kooperasaun hodi fasilita asesu ba estatístika krime nasionál. Asesu ba fonte dadus esternál ne’ebé mak halo sistema AtReS sai di’ak liu iha nia relatóriu no fó ajuda iha preparasaun dadus. Sistema AtReS hetan apoiu finanseira husi United States Agency for International Development (USAID) husi Povu Amerikanu liuhusi Sosiedade Sivíl ba Dezenvolvimentu Setór Seguransa (CSM-SSD, husi Uniaun Europeia liuhusi Instrumentu ba estabilidade. Ideas, opiniaun no komentáriu iha relatóriu ne’e la refleta ka reprezenta polítika Uniaun Europeia, USAID no Governu Timor-Leste. Sumáriu Ezekutivu Inisiativa ba peskiza ida ne’e hala’o bazeia ba dadus insidente violénsia no mudansa situasaun iha aspeitu sósiu-polítiku no ekonómiku ne’ebé mosu iha Timor-Leste. Belun detekta husi monitorizasaun programa AtReS. Ezisténsia grupu ka organizasaun bele iha implikasaun ba estabilidade polítiku nasaun nian. Importante mós atu rekoñese katak grupu ne’e mosu tanba fallansu iha sistema polítika ne’ebé afeita ema balu nia persepsaun ba lejítimade Estadu nian. Hanesan ezemplu grupu CPD-RDTL, KRM no grupu sira seluk mosu, bazeia ba peskiza ne’e hatudu katak sira sente marjinalizadu. Deskontentamentu hahú mosu ho eskala boot husi grupu sira ne’e nu’udar opozisaun, hodi halo protestu ba sistema ukun nasaun ninian. Indikasaun ne’e eziste maka’as no ikus mai kria polémika oioin iha públiku. Nu’udar nasaun post konflitu no konsideradu sei frajíl, ho kondisaun ne’e bele iha potensia boot atu hamosu konflitu iha aspetu oioin no bele afeita ba prosesu dezenvolvimentu. Ho preokupasaun hirak ne’e, Primeiru Ministru Quintu Governu Sua Excia Xanana foti problema liga ba CPD-RDTL ba meja Parlamentu Nasionál hodi debate ezisténsia CPD-RDTL. Rezultadu debate mak Parlamentu Nasionál hamosu rezulusaun No. 5/III/2014 iha dia 3 Marsu, hodi taka no hapara atividade organizasaun CDP-RDTL no mós grupu ki’ik sira seluk. Rezulusaun Konsellu Ministru No. 8/2014 iha dia 25 Fevereiru, hodi fó mandatu ba F-FDTL no PNTL atu halo operasaun konjunta ho naran ‘HABELUN’ iha fulan Marsu no Abril 2014 ba hapara sira nia atividade no rekolla atributu organizasaun ne’e hanesan – (farda, dokumentus, bandeira) no sasán seluk ne’ebé durante ne’e grupu CPD uza hodi hala’o sira nia atividade. Literatura husi akadémiku balu konsidera katak Estadu ne’ebé koko atu kria ‘unidade’ polítika liuhosi forsa kontra sira nia sidadaun, sei hafraku sira nia lejitimidade rasik. Aproximasaun ne’ebé presuasivu ba rezolve hun no abut husi konflitu sei hetan solusaun ne’ebé di’ak liu no pás ne’ebé sustentavel liu. Atu publiku klaru kona-ba ezisténsia CPD-RDTL no Razaun sira ne’ebé Estadu foti ho nia implikasaun sira ba fututru Estadu demokrátiku, Belun hakarak explora istória CPD-RDTL mosu, razaun sira hodi Estadu taka no implikasaun sira ba futuru, hodi bele rekomenda asaun konstrutivus sira tantu husi sosiedade no Estadu hodi kontribui hamutuk ba deznvolvimentu no estabilidade Timor-Leste.

4

Introdusaun Concelho Populár De Defesa – Republica Democrático Timor-Leste (CPD-RDTL), nu’udar organizasaun massa ne’ebé moris iha tempu klandestina ne’ebé luta mós ba ukun rasik an. Organizasaun ne’e lidera husi Sr. Antonio Aitahan Matak nu’udar timor oan ne’ebé asumi kargu estrútura másimu nivel nasionál no iha Sekretáriu Rejionál 13 iha kada distritu iha terrítoriu Timor-Leste. Iha sira nia ezisténsia desde harii, to’o mai ukun rasik an, CPD-RDTL liuhosi sira nia atividade ho sira nia perspetiva koko hatudu sira nia kontribuisaun ba prosesu luta no hafoin ukun rasik an. Mobilizasaun boot husi CPD-RDTL ba iha Welaluhu, Munisípiu Manufahi iha Novembru 2012 to’o Fevereiru 2013 hodi hala’o atividade kooperativa no akontesimentu asaltu hasoru operasaun polísia iha Lalulai Munisípiu Baucau hamosu preokupasaun publiku no Estadu ba ezisténsia CPD-RDTL. Haree ba kontribuisaun pesoál, grupu ka organizasaun sira iha tempu rezisténsia to’o mai ukun rasik an, Estadu halo ninia esforsu sira akumula asisténsia Estadu nian liuhosi dalan oioin. Hanesan ezemplu, fó pensaun ba veteranus, kria leis hodi fó dalan ba oinsá mak sidadaun ida-idak ka organizasaun sira bele kontribui nafatin ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian, liuhosi ezerse ida-idak nia direitu sosiál, ekonómiku no polítika. Atu hatan ba preokupasaun sira ne’ebé iha, ho metodulojia ne’ebé uza Belun realiza peskiza ida ne’e atu hodi explora, rona no kompriende situasaun sira, hodi bele halo analiza, hakerek relatóriu no hamosu rekomendasaun ba parte hotu-hotu atu situasaun ne’ebé hanesan labele repete iha futuru. Sidadaun hotu iha konxiénsia no koñesimentu klean kona-ba direitu liberdade, to’o iha ne’ebé atu bele expresa sira nia vizaun polítiku, liuhosi organizasaun ne’ebé sira halibur malu. Peskiza ne’e mós sei haree kona-ba organizasaun sira ne’ebé hakarak kontribui ba halo kontrolu sosiál no kontribui ba dezenvolvimentu, hafoin Governu nia rezulusaun ba CPD-RDTL, hodi taka tiha organizasaun ne’e, nia implikasaun sira ba Organizasaun masa sira seluk iha tempu oin la’o oinsá? Ámbitu no fokus peskiza ne’e fahe ba parte tolu mak tuir mai:

1. Istória ezisténsia CPD-RDTL to’o taka; 2. Intervensaun Estadu nian; 3. Implikasaun desizaun Estadu nian ba futuru.

Metodulojia Peskiza (Favór haree iha aneksu) Kontestu no Koñesimentu Prosesu monitoramentu alerta no peskiza liuhosi programa Atensaun no Responde Sedu (AtReS) Belun nian, detekta prekoupasaun barak hanesan membrus CPD-RDTL balun laiha kartaun eleitorál no la envolve iha prosesu festa demokrasia eleisaun parlamentár no eleisaun prezidensiál. Nune’e mós sira membru sira balun laiha kartaun hodi rejista sira nian an atu sai veteranu, antigu kombatente libertasaun nasionál, no idozus, iha fatin balun membru sira balun lakohi simu Governu nia sasán. Durante sira eziste hahú husi 1999 to’o 2014 iha Fatuberliu, sira sempre uza farda militár hodi halo serimonia nasionál, ne’e hatudu afeita tebetebes ba komprensaun públiku maski tuir sira nian ‘vizaun, misaun no objetivu.’1Ne’e hotu fó impaktu bainhira sira halo atividade kooperativa maibé hetan intervensaun maka’as husi Governu ba CPD-RDTL no ogranizasaun no grupu sira seluk hanesan rezulusaun ‘Parlamantu Nasionál No. 5/III/2014 ba taka organizasaun ne’e konsidera ilegál. Revista literatura tuir Kingsbury, nia sita klean liután kona-ba responde ba instituisaun seguransa ba CPD-RDTL no mós Kolimau-2000 durante distúrbiu públiku sira husi tinan 2002 to’o 2004 nu’udar ezemplu opressivo/presaun ba lei iha opozisaun ba estabelesimentu Estadu de direitu (Kingsbury, 2012, p. 23). Governu iha istória naruk halo konfrontus ho CPD-RDTL. 1CPD-RDTL nia vizaun, misaun no objetivu bele haree pájina 7 tuir mai parte “Istória Ezisténsia CPD-RDTL”

5

Polémika lubuk boot husi públiku ne’ebé konsege kria imajen kontraversiál no iha konotasaun negativu tebetebes ba ezisténsia CPD. Kondisaun no situasaun ne’e dudu Belun nia kuriojidade atu hatene nia abut problema. Atu hatene nia razaun forte no signifikante, Belun halo ona peskiza atu bele hatene kauza problema no halibur rekomendasaun husi ema oioin nu’udar prosesu ida ho metodu aproximasaun pasífika ba solusaun. Entretantu nune’e, informasaun klean liu ne’ebé hetan ona husi peskiza ne’e no analiza kontestu atu presiza hatene efetividade ezisténsia organizasaun CPD-RDTL ne’ebé luta ba prevensaun konflitu ka kria konflitu foun iha situasaun atuál oin-oin iha territória Timor-Leste nu’udar nasaun soberanu. Maski dala barak ita rona katak CPD harii hodi defende obras Estadu, seguransa no justisa lia-loos, maibé ladún hatudu klaru loloos ba públiku iha kontestu oinsá organizasaun ne’e hatudu nia asisténsia polítiku ba formasaun Governu no Estadu Demokrátika ida ne’e. Bele rekoñese ka lae, luta na’in veteranu sira hamutuk nafatin hodi kontinua luta ba dezempeña papél importante balun ba última periódu libertasaun nasionál refere ba vida moris povu Timor iha konseitu liberdade no prosperidade ne’ebé dala barak ita rona – (Libertação do povo). Maibé situasaun no kondisaun hatudu katak maioria parte povu Timor sei nafatin iha moris nakukun no terus nia laran hanesan nakukun ba asesu – (ekonomia, sosio-polítiku no kultura hanesan asesu ba seguransa, justisa, saúde no edukasaun no sst.). Asesu ba hetan asisténsia Governu ka Estadu ne’ebé la justu no trasparénte sai problemátika boot iha formasaun país ida ne’e. Ho kondisaun ida ne’e organizasaun lubuk ida mak mosu hodi halo asaun protesta nu’udar prosesu kontrulu ida ba lala’ok ukun nia. Pergunta xave importante boot ba peskiza depois be rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/2014 no Konsellu Ministru No. 8/2014 hodi taka grupu CPD-RDTL –‘Tensaun saida mak eziste hela no oinsá bele hetan solusaun ne’ebé inklusivu no kolaborativu atu kria estabilidade polítiku, haforsa lejítimidade polítiku Governu no Estadu ba prosesu hametin dame?’ Ho abordajen ba kestaun ne’e konsidera ba aplikasaun rezulusaun no halo operasaun konjunta husi PNTL no F-FDTL depois intervensaun polísia iha akontonamentu membru CRM iha Lalulai-Laga, Baucau. Buat ne’ebé relevante ba sistema demokrasia no direitus umanus bele motiva ema atu bele halo negosiasaun liuhosi diálogu nahe-bitiboot ka rekonsiliasaun entre luta na’in rezisténsia nasionál maibé presiza aproxima hodi rona saida mak autór sira ne’ebé envolve iha asaun sira nian hakarak. Karik diálogu ka rekonsiliasaun, sé mak implementa no suporta; autór sé de’it mak partisipa iha prosesu; iha fatin ne’ebé atu halo diálogu-rekonsiliasaun; nune’e mós sansaun naturalmente no efikasia ba prevensaun konflitu mak oinsá? Revista literatura nota katak, iha tinan 2004 Sekretáriu Jerál ONU hato’o aviza katak “promosaun husi kultura ida ne’ebé livre-ba diálogu polítiku ho livre sei fó kontinua importante nafatin”, ba benesífiu instituisaun demokrátiku no mós prosesu demokrátiku sira ne’ebé implementa hela (Sekretáriu Jerál ONU, sitadu husi Simonsen, 2006, P. 583). Nune’e mós projetu Lei kona-ba Mídia atrai ona atensaun lubuk ida husi parte organizasaun lokál no internasionál sira, inklui embaixada EUA, FONGTIL, Lao Hamutuk no sira ne’ebé tau matan ba Direitus Umanus, ho alegasaun sira katak, perígu tebes kuandu aleja liberdade ba imprensa, demokrasia no liberdade atu espresa no sujere ne’ebé inkonstitusional. Admira tebes katak, apezar de Prezidente la aprova iha publiku, projetu lei ne’e passa iha parlamentu nasional ho 49 votos a favor, la iha ida mak kontra. Prezidente Taur Matan Ruak ne’ebé kaer podér atu halo veto ba lei sira, desde ida ne’e haruka ba Tribunal Rekursu atu avalia nia konstitusionalidade. Husi rezultadu avaliasaun hatudu indikasaun interesante ida ne’ebé hatudu ba dalan ne’ebé Estadu foti bolu naran “tentasaun otoritariu” iha Timor-Leste. Situasaun ida ne’e hatudu katak, Parlamentu Nasional bazeia de’it ba podér atu halo lei, ingnora podér seluk ne’ebé orgaun soberanu seluk nia knaar atu deside ninia aprovasaun. Relatóriu husi peskiza ida ne’e mós ho objetivu oinsá atu sidadaun hotu iha konxiénsia no koñesimentu klean kona-ba direitu liberdade, to’o iha ne’ebé atu bele espera sira nia vizaun polítiku, liuhosi organizasaun ne’ebé sira halibur malu. Maibé mós análize peskizadór fó atensaun másimu oinsá sidadaun sira iha

6

nia devér no morál atu bele kumpri lei no hatene limitasaun ba bainhira fó sira nia asaun espresa. Laiha ema ida ka grupu no organizasaun iha país ne’e iha liberdade multidimensaun atu bele halo buat hotu-hotu tuir sira nia hakarak no vontade ne’ebé desvaloriza prosesu harii Estadu Demokrátiku. Reforsa ho rezultadu entrevista, “tuir hau nia hanoin katak – (revista kartaun identidade ne’e nu’udar estratéjia ida hodi motiva sira atu halo kartaun eleitorál nu’udar identidade sidadaun, ne’e nu’udar meius ida no sira hatene katak Estadu iha normas, la’ós katak iha liberdade absoluta ka liberdade sei limite atu halo buat hotu-hotu la tuir koridor Estadu Demokrátiku ida ne’e).”2 Maski peskiza ne’e haree mós prioridade ba Konstituisaun artigu 430 katak “Ema hotu iha liberdade atu espresa sira nia vizaun polítku” liuhosi grupu ka organizasaun ne’ebé sira halibur malu. Maibé ámbitu peskiza ne’e fó limitasaun oinsá atu bele ke’e no analiza klean kona-ba impaktu saida mak bele akontese depois grupu ka organizasaun ne’e harii, porezemplu ezisténsia CPD-RDTL, parte saida mak ema ka sidadaun bele kolabora ka halo kooperasaun liuhosi grupu ka organizasaun ho Governu ka Estadu nu’udar parseria ba prosesu dezenvolvimentu. La’ós de’it sai opozisaun ba Governu ka Estadu no sira nia ezijénsia mak krítika de’it, karik ezijénsia sidadaun mak to’o iha level ida ne’e de’it maka nunka mais bele alkansa objetivu komun katak sira iha polítika no iha asaun di’ak ba povu atu hetan moris prósperu. Peskizadór Belun rekoñese loos katak ba futuru, presiza iha peskiza kontinuasaun profundamentu hodi kumpriende di’ak dinámiku envolvimentu sidadaun iha prosesu polítiku ba harii nasaun demokrátiku ho transparénte no justu. Ikus liu, hafoin detekta preokupasaun ka dezafiu públiku sira ba ezisténsia CPD-RDTL, oinsá efetividade rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/2014 no Konsellu Ministru No.8/2014 hodi taka organizasaun ne’e no operasaun nia efetividade ba prevensaun konflitu, ikus liu hato’o rekomendasaun hodi fornese ba lideransa Governu, Estadu, Parlamentu Nasionál, Veteranu no antigu kombatente libertasaun nasionál, sosiedade sivíl, lideransa komunitária no mós autór seluseluk. Nune’e mós ba lideransa organizasaun ne’e kona-ba lala’ok – oinsá ezisténsia CPD-RDTL bele sai nu’udar organizasaun legál no lijítimu hodi fó kontrolu ba Governu ka Eastadu ho efetivu liuhosi kolaborasaun mutuál maibé la’ós opozisaun destrutivu (inimigu-disosiadu) iha prosesu harii nasaun demokrátiku.

I. Istória Ezisténsia CPD-RDTL 1.1. Istória, Objetivu Harii CPD-RDTL no Nia Legalidade CPD-RDTL nianezisténsia iha tempu klandestina hanesan organizasaun massa, hanesan mós organizasaun rezisténsia selu-seluk ne’ebé fó sira nia kontribuisaun ba luta ukun rasik an. Organizasaun ne’e nia lideransa koñesidu ho naran ‘Antonio Aitahan Matak’. Ofisiu nasionál Organizasaun ne’e iha Estrada Colegio das Madres Balide Dili (oras ne’e sai propriedade ofisiál PNTL nian). ‘Organizasaun ne’e rejistu desde iha tempu UNTAET iha 19 Juñu 1999. Iha fulan Setembru 2010 Sr. Dr. Jose Ramos Horta nu’udar Prezidente da Republika iha tempu ne’ebá, halo primeira vizita ba CPD-RDTL iha ofisiu Sentral Balide no rekoñese grupu ne’e nu’udar organizasaun patriótika no presiza atu eziste iha nasaun Timor-Leste.’3 Iha dia 4 Janeiru 2011 Sr. Dr. Jose Ramos Horta nu’udar Prezidente da Republika hato’o katak “hau rekoñese no fó legalidade ba CPD-RDTL ho ‘Defaktu’ no Governu buka meius ida ka kria lei ida hodi bele fó direitu no liberdade atu organizaun ne’e bele eziste.”4 Organizasaun ne’e harii ho vizaun, misaun no objetivu klaru hanesan tuir mai:

2Rezultadu entrevista ba Sr. Eladio Faculto – (Komisaun F: Saude, Edukasaun, Kultura, Veteranu e Igualidade Géneru), Parlamentu Nasionál Repúblika Demokrátika Timor-Leste, Jullu 2015. 2/4 Rezultadu entrevista ho lideransa CPD-RDTL Sr. Antonio Aitahan Matak iha Restorante Vasco da Gama, Farol Dili, 28 Maiu 2014 no Sr. Thomas Ely Timor iha Lospalos dia 23 Jullu 2014.

7

Vizaun CPD-RDTL mak kompleta ona obras Estadu demokrátiku husi Konstituisaun RDTL 1975 ba harii nasaun soberanu RDTL ne’ebé independente no povu maubere Libertadu no hetan prosperidade iha moris. Misaun CPD-RDTL mak, Nu’udar organizasaun massa ne’ebé demokrátikamente hala’o:

• Fó krítika konstrutivu ba Estadu no Governu iha sistema ukun no hamrik mesak, servisu mesak ho hirik kosar been, kaer rasik kuda tali, la depedénsia ba nasaun ka soberania seluk iha prosesu libertasaun povu atu nune’e povu maubere moris iha prosperidade ne’ebé livre husi ‘Korupsaun, Koluzaun no Nepotizmu (KKN)”

• Defende obras Estadu 75 nian hanesan – (Bandeira nasionál RDTL, imblema nasionál, Hino nasionál Patria-Patria, tekstu proklamasaun no etc);

• Defende lia-loos no istória funu libertasaun no bele rai loloos no tane aas ba jerasaun foun tuir mai;

• Hakarak liberta povu husi kiak no mukit liuhosi servisu kooperativa komunál ka populár.

Obejtivu CPD-RDTL mak hakarak “kaer rasik kuda-tali” ka servisu rasik lakohi atu tane liman ba ema seluk hodi rai deve ba jerasaun foun ka povu Maubere nu’udar kontribuisaun reál ba prosesu dezenvolvimentu país. Atu realiza Vizaun, misaun no objetivu sira, maka CPD-RDTL forma sira nia polítika rasik, luta no fó sira nia kontrolu ba prosesu harii Estadu no Governu nia planu estratéjia dezenvolvimentu ba alkansa objetivu ‘bem comun’. Hafoin Timor-Leste determina nia independénsia liuhosi referendum iha 1999, hanesan rai post konflitu, situasaun Timor iha susar no terus nian laran no ne’e hatudu papél no responsabilidade boot oinsá luta na’in sira iha nafatin komitmentu atu ba faze foun katak libertasaun ba povu Maubere tomak. Desde harii, CPD eziste iha distritu 13, ho sira nia estrutura ne’ebé hanaran ‘Sekretariu Rejionál’ ne’ebé lidera membru sira iha kada distritu, hala’o sira nian manifestu polítiku. Sira halibur ema barak no fó orientasaun polítiku hodi realiza sira nian mehi nu’udar vizaun ho sira nia asaun liuhosi misaun no objetivu. 1.2. Atividades sosio polítiku no ekonomia Durante sira eziste hahú husi 1999 to’o 2014 sira sempre uza farda militár hodi halo serimonia nasionál, halibur malu hodi halo treinamentu formatura modelu militár ho disiplina maka’as. Sira mós fó mensajen ho sira nia maneira pasivu ba objetivu komun ida. Atu alkansa Vizaun no misaun liga ba povu nia moris di’ak no prosperidade” no atu alkansa ida ne’e, CPD-RDTL mós organiza atividade kooperativa populár ba hadi’ak ekonimia. Espektativa no motivasaun CPD-RDTL ba harii kooperativa ne’e mak atu:

1. Halo mudansa ba moris ekonomia baze liuliu iha suku no aldeia, maka kada suku presiza iha produtu rasik no seluk hatoman povu maubere atu la baruk-tén no la dependénte ekonomikamente;

2. Tanba lakohi atu tane liman ba nasaun seluk relasiona ho produtu agrikultura, tanba ne’e hakarak uza duni sasán no produtu Timor nia rasik liuhosi servisu hamutuk “kooperativa komunál” hodi hamosu armazén ba aihan lokál.

Atividade kooperativa CPD-RDTL kontinua eziste iha tempu ukun an iha komunidade, sira halo duni to’os no natar iha sira ida-idak nian fatin. Sira mós halo kooperativa ho eskalaun boot iha subdistritu Fatuberliu. II. Identifikasaun Problema no Kontestu ba Relatóriu

8

CPD-RDTL nia manifestu polítiku dala barak hetan intervensaun husi públiku, Governu, Estadu no lideransa polítiku luta na’in sira, nune’e mós komunidade jerál balu. Indikador sira hirak ne’e hotu aumenta potensialidade ba konflitu. Durante programa Atensaun no Responde Sedu (AtReS) halo “monitorizasaun” no análize dadus husi períodu Novembru 2012 to’o Fevereiru 2013 no revista situasaun Janeiru to’o Fevereiru 2013, hetan infomasaun liga ba insidentesira no mós analiza potensia konfltiu hatudu katak aspeitu polítiku ne’ebé iha relasaun ho ezisténsia CPD-RDTL ho sira nia atividade antes no depois rezulusaun hatudu aas. Iha prosesu monitoramentu alerta no peskiza ne’e mós detekta prekoupasaun barak hanesan membrus CPD-RDTL balun laiha kartaun eleitorál no la envolve iha prosesu festa demokrasia eleisaun parlamentár no eleisaun prezidensiál. Iha mós tendénsia polítika ne’ebé rezulta konflitu mosu relasiona ho entre ezijénsia grupu CPD-RDTL ho Governu no mós ho Estadu, porezemplu organizasaun CPD-RDTL ho sira nia konspirasaun polítiku sempre ezije atu halo reajustamentu obras Estadu 75, maibé konjuntura polítiku ne’e halo Governu no Estadu iha perspektiva seluk. Observasaun ida ne’e fó motivasaun ba Belun atu hahú peskiza kle’an liután atu buka hatene abut problema sira no estuda dezafiu sira liga ba prosesu harii Estadu Demokrátiku, no analiza no hakerek relatóriu hodi bele hato’o rekomendasaun konstrutivu ba parte sira. Alein manifestu polítiku sira, iha preokupasaun seluk ne’ebé publiku no Estadu kestiona kona-ba:

• Kartaun eleitorál hanesan sidadaun atu partesipa iha prosesu polítika iha eleisaun sira; • Atividade kooperativa komunál; • Insidente violénsia iha alulai ne’ebé Governu konsidera envolve membru CPD-RDTL balun.

Operasaun PNTL iha Lalulai Subdistritu Laga, Baucau iha dia 9 Marsu 2014 no mós kontinua iha Fatin seluseluk iha territória nasionál hamosu insidente lubuk ida inklui konflitu entre membru CPD-RDTL sira ho membrus PNTL no F-FDTL. Konflitu entre komunidade baibain ho membrus CPD-RDTL hanesan iha Fatuberliu bainhira grupu ne’e hala’o atividade kooperativa iha fatin ne’e. Konflitu mós mosu entre lideransa estrutura CPD-RDTL ho membrus internalmente sira liga ba oinsá kontribuisaun membrus ba atividade CPD rasik hanesan tuir mai ne’e:

• Uza fardamentu militár husi membru CPD-RDTL; Kobransas ne’ebé membru CPD-RDTL halo ba nia membru no komunidade.

III. Rezultadu Peskiza no Análize ba Informasaun 3.1. Perspektiva no Preokupasaun Polítika Sira Ba Harii Estadu Demokrátiku

3.1.1. Preokupasaun CPD-RDTL ba Polítika Estadu no Governu Reajustamentu Konstiuisaun 75 Preokupasaun CPD-RDTL ba Polítika Estadu no Governu ba harii nasaun demokrátiku ho obras Estadu, hamosu no aumenta tensaun polítika rai laran relasiona ho asuntu sira hanesan ezijénsia ba defende obras Estadu 75, mak hanesa (artigu balun husi Konstituisaun 1975; bandeira no imblema nasionál RDTL; Hino Nasionál ‘Patria-Patria’ liafuan balun hanesan – ‘abaissu imperalismo e colonialismo’; modelu no koor nune’e mós funsaun kartaun eleitorál no bileti identidade). Rezultadu peskiza hetan katak:

� ‘Maun boot Xanana no nu’udar primeriu Ministru iha tempu ne’ebá no Maun Boot Taur Matan Ruak nu’udar Prezidente da Republika, la halo konsultasaun ho parlamentu Nasionál dada bandera Nasionál no Fretilin iha estatua Saudozu Nicolao Lobato iha Comoro, tanbasá harii estatua ne’e no tiding bandira rua iha estatua nia liman? Indikasaun ne’e Maun Boot Xanana

9

hatene klaru tebes-tebes prosesu luta ne’e oinsá? Xanana nu’udar primeiru Ministru harii ona estatua nu’udar rekursu istóriku ba Saudozu Niculao Lobato no tiding bandeira rua ne’e, ami CPD-RDTL mós luta no hakilar hodi defende atu uza bandeira rua ne’e maibé presiza define loloos iha Lei 2002 ka iha Lei 1975 nian nu’udar sasán auténtiku.’5

� Membru CPD-RDTL hato’o katak laiha hanoin radikálmente atu hasai tomak-tomak Konstituisaun 2002 no troka Konstituisaun 1975. Ne’e presepsaun públiku de’it, maibé Konstituisaun 75 sai hanesan referénsia ba dezenvolve lei 2002 no halo reajustamentu konstitusionál entre lei inan rua ne’e.

� EzijénsiaCPD-RDTL liga ba reajustamentu Konstituisaun RDTL, maka husu ba Estadu atu valoriza no tane aas lei rua ne’e hotu tanba proklamasaun 1975 hatudu ona ba mundu katak, Timor-Leste nu’udar nasaun soberanu ida ho nia konstituante rasik. Nune’e CPD-RDTL ezije di’ak liu kria mós lei espesifiku kona-ba orden da restaurasaun ka artiguida hodi deklara katak artigu balun husi Konstituisan RDTL foti duni husi Konstituisaun 75 nian’, hodi lei ne’e labele soe lakon de’it, tanba iha razaun katak ema barak mak mate no lakon riku-soin ba defende nasaun soberanu RDTL ne’ebé hakerek iha konstituisaun istóriku ne’e.

� Bazeia ba rezultadu peskiza membrus CPD-RDTL hato’o katak, ‘Publiku sempre hanoin ba ami CPD la konsidera Governu no Estadu ida ne’e, maibé ami la’ós haketak an husi Governu no Estadu ida ne’e, ami CPD nia ezijénsia ba buat tolu hanesan tuir mai:

1. Defende obras Estadu tau ba nia fatin loloos hodi jerasaun foun tuir mai tenke respeita no hatene nu’udar istória loos no dignu, ne’e signifika katak CPD-RDTL halo nia vizaun atu halo kompletu prosesu restaurasaun ne’ebé publika deklara iha dia 20 Maiu 2002iha Tasi Tolu husi Sr. Luolo nu’udar Prezidente Parlamentu Nasionál tempu ne’ebá;

2. Halo justisa populár tanba Timor oan mate barak tantu husi pro independénsia no pro otonomia ba Indonézia, nune’e mós entre partidu sira iha 1975 nian, husu ba Governu Indonézia atu hatudu Timor oan sira ne’ebé sira oho nia rate ka ruin, hafoin bele halo rekonsiliasaun atu simu malu entre Timor-Leste no ho Indonézia, entre pro-Independénsia ho pro-otonomista sira no mós entre autór luta na’in sira;

3. Dalan Fretilin, halo diálogu iha Dili dia 25 Janeiru to’o Fevereiru 2003 no laiha rezultadu, tanba ne’e presiza kontinua.

Ezisténsia defaktu CPD-RDTL no nia Advokasia Polítika ba Governu no Estadu Ezisténsia CPD-RDTL iha pasadu ne’ebé halo advokasia polítika hanesan ezije reajustamentu Konstituisaun 75 no preokupasaun sira hanesan povu maubere ne’ebé sente sei marjinalizadu, iha kontradisaun ho prinsípiu ‘libertação do povo’ tanba de’it iha ona indikasaun ‘Korupsaun, Kolusaun no Nepotizmu (KKN); nune’e mós kona-ba pensaun veteranu ne’ebé laloos no nian impaktu sosiál no mós ba orsamentu Estadu. Iha peskiza ne’e mós kosege identifika dezafius tékniku balu relasiona ho kompleksidade ba valorizasaun luta na’in, porezemplu dezmobilizasaun ba veteranu no antigus Kombatentes ba libertasaun ne’ebé envolve an iha luta rejisténsia tolu – (frente armada, frente klandestina no frente diplomasia). Sr. António Aitahan Matak rejeita totál kona-ba akuzasaun husi membru Parlamentu Nasional (PN) sira katak CPD-RDTL ilegál, tanbá ne’e maka CPD-RDTL defende nia prinsípiu hodi fó valor aas ba Estadu no Governu atu oinsá maka bele halo reajustamentu ba konstituisaun. Razaun CPD-RDTL atu lakohi nakfila-an ba partidu, maibé tau-an nafatin nu’udar organizasaun massa ne’ebé iha

5Deklarasaun husi entrevista ho lideransa CPD-RDTL balun iha distritu sira, entre Maiu to’o Jullu 2014.

10

feksibilidade hodi bele fó kontrolu sosiál, polítiku no tékniku ba Governu nia lala’ok ukun iha prosesu dezenvolvimentu multisetorál, atu ne’e povu maubere bele moris prósperu, maibé la’ós iha hanoin atu ba kaer ukun. Tuir lideransa CPD-RDTL balun haktuir katak, ema ida ka rua iha de’it iha partidu mak hanoin harii partidu atu ukun ka kaer Governu hodi hala’o dezenvolvimentu ho transparénte, atu nune’e bele hadi’ak povu maubere hotu nia moris ekonomia nian. Preokupasaun seluk, nasaun ki’ik, povu uitoan maibé harii partidu barak-barak hodi fahe povu no ikus mai manan ukun laloos, tanba ne’e sira ezije nafatin ba Governu no Estadu atu halo kompleta prosesu restaurasaun. Hatan ba pergunta peskizadór Belun, itaboot sira rejistu iha Ministériu Justisa ka lae? karik la rejistu Governu konsidera ita boot sira nian organizasaun mak ilegál? Sira hatán – ‘la’ós ami lakohi atu rejista organizasaun ne’e maibé ami presiza estuda lai didi’ak), karik rejistu ona klaru katak iha limitasaun ba liberdade atu espresa polítiku ba Governu ka Estadu. Públiku barak ko’alia ba ami atu harii partidu hodi manan eleisaun bele ukun Governu tuir vizaun no misaun no estratéjia no polítika CPD-RDTL, prontu ami respeitu rekomendasaun públiku ne’e maibé ida ne’e la tuir CPD nia vizaun no misaun polítika katak ‘Konsellu Populár Demokrátiku’, demokrasia populár no justu tanba ne’e ami hakarak nafatin nu’udar organizasaun massa de’it ne’ebé sai mós nu’udar opozisaun forte alein de partidu polítiku.’6 Entrevista ho Ely-Timor nu’udar Sekretariu Zona Lautein hato’o katak CPD-RDTL eziste iha tempu naruk pasadu, ‘Maun boot Xanana nu’udar Primeiru Ministru mós ba hasoru ami iha Uaibobo, subdistitu Ossu Vikeke iha tinan 2011 no 2012. Iha tempu ne’ebá kedas Maun Boot Xanana halo akta 2.’ Ida maka Parte Governu halo akta ho isin hakerek – ‘Maun Boot Xanana nu’udar primenriu Ministru atu halo repozisaun ba faktus istória luta’; Ida seluk maka, Lideransa CPD-RDTL ho nia membrus sira halo akta hodi hatudu katak – ‘iha konkordánsia ba akta ne’e’. Tuir Sr. Ely, iha akta ne’e pontu importante atu konsidera mak hanesan – (Sasán ka obras Estadu ne’e uluk publika iha 28 Novembru 1975 liuhosi proklamasaun unilaterál presiza rai didi’ak ba nia fatin loloos ho dignu, la’ós rai ba fatin naran-naran de’it, labele foti sasán funu no obras Estadu ba ninia privatizasaun, indikasaun ne’e desde prinsípiu ami CPD-RDTL kestiona kedas. CPD husu atu rekoñese sira nu’udar autór ba restaurasaun, tanba sira mak durante ne’e halo proposta oinsá atu uza sasán ka abras Estadu iha 75 nia liuhosi asaun pasífika, levantamentu proposta no medida seluseluk. Parte seluk iha ona orden da restaurasaun ne’ebé hakerek iha lei obras Estadu 75 ne’ebé CPD-RDTL mak sempre luta ba ne’e. Ami CPD la’ós lakohi atu rezista maibé kuandu prosesu hirak ne’e la’o loos ona mak foin ami prontu atu ba rezistu an nu’udár veteranu no antigun kombatentes no idozus. Selae, to’o tinan 20 ka liu ami prontu nafatin organiza an hela. La’ós organizasaun ka partidu seluk mak defende obras Estadu 75, durante ne’e partidu balu klaim – (sira mak autór ba rezisténsia tanba sira mak aprova), tenke hatene sé mak halo protesta no laventa proposta hodi aprova, ne’e ami CPD-RDTL mak halo no ami mak bele sai autór ba restaurasaun’. Rejeisaun CPD-RDTL ba Lia-fuan Eis-membrus, Grupu Ilegál no Re-integrasaun Liuhosi entrevista no FGDs iha peskiza ne’e hetan katak, CPD-RDTL rejeita lia-fuan – (eis-membru, grupu ilegál no re-integrasaun). Kuaze iha fatin hotu membru CPD sira la konkorda no husu ba públiku no mídia atu evita ko’alia uza lia-fuan sira leten. Razaun tanba, tribunál seidauk hasai desizaun ba sentensa ka kondenasaun atu taka grupu CPD. Relasiona ho kondisaun ida ne’e, sira dehan katak, organizasaun CPD eziste no sira nu’udar membru nafatin no la’ós grupu ilegál. Komentáriu husi membru CPD sira katak, lia-fuan “re-integrasaun”, sira la’ós refuziadus ne’ebé halai ba rai seluk hanesan maluk timor oan sira ne’ebé agora sei iha Indonézia no fila mai Timor no bele reintegra fila ba komunidade, atu nune’e sira bele moris hamutuk tanba uluk sira lakohi ukun an.

6Rezultadu entrevista ba lideransa CPD_RDTL iha distritu Ermera, Baukau, Lautein, Bobonaru, Mannufahi iha Maiu-Agostu 2014.

11

Maibé membru CPD to’o agora hela iha Timor no hamutuk ho komunidade, sira seluk iha ida-idak nian bairo – (suku ka aldeia) tanba ne’e sira rejeita totál no lia-fuan reintegrasaun ne’e tanba la relevante ba sira. Lia-fuan “eis” alen de hetan protesta husi membru CPD-RDTL nune’e mós ba lideransa veteranu balu iha Baucau hato’o sira nia preokupasaun bainhira ekipa peskizadór dada lian ho sira kata –‘durante ne’e ita halo rekonsiliasaun ho maluk otonomista sira no ita simu di’ak sira, ita nunka mais hasé sira eis-milisia ka eis-otonomista sira maibé ita simu sira hodi tuur iha pozisaun nivel foti desizaun iha Governu ka Estadu agora. Tanbasá entre ita, lakohi halo rekonsiliasaun no gosta hasé maluk sira eis-membru CPD-RDTL ka CRM, ema barak mós ko’alia eis-kombatente, eis-vetaranu, loloos membru veteranu no antigu kombantente libertasaun sei iha papél importante boot oinsá atu ativa nafatin no hamutuk hodi luta ba liberta povu nia susar no terus, maibé veteranu agora fahe malu ba partidu, interese privadu mak aas liu ba kaer projetu.’7 Ho kestaun hirak ne’e, ‘ami membru CPD sira nunka hatudu liman ba malu, o mak luta, o mak milisia ba ita nia maluk pro-otonomista sira. CPD ko’alia de’it nune’e, ita boot sira uluk nunka hakarak atu Timor ukun an no hamrik mesak maibé agora ita boot sira bele tuur iha Governu, Estadu tanba ita boot sira matenek. Importante mak ita boot sira konsidera prosesu luta naruk ne’e no valoriza istória luta, tau aas obras Estadu 75 ikus mak respeita luta na’in sira hanesan – (veteranu no antigo kombatente sira). Rezultadu FGD ho veteranus iha Baucau, sira rekomenda: ‘Husu ba maun boot sira luta na’in hanesan – (Kay Rala Xanana, Taur Matan Ruak, Lere Anan Timur, Lu’olo nsst). Sira mak sassin no hatene loos sé de’it husi otonomista sira ne’ebé presiza halo deklarasaun, tanba sira hela iha Timor envolve direta nu’udar autór luta na’in durante tinan 24 no siente saida mak terus no susar iha funu nova koloniál. Inisiativa membrus CPD-RDTL ba diálogu Bazeia ba peskiza iha terenu, lideransa no membru CPD-RDTL haktuir katak – ‘aproximasaun diálogu halo ona tempu ba tempu maibé la hetan sinál pozitivu, no komprimisu polítiku kontinua la’o nafatin. Dala barak CPD-RDTL sempre ezije atu halo diálogu aberta boot ida, hodi bele hatene CPD no Governu nia hanoin oinsá, tanba ema barak sei duvida no hanoin aat de’it ba CPD-RDTL, balun dehan CPD atu forma Governu no Estadu foun iha Governu no Estadu atuál nia okos. Polémika radikalmente ne’e dudu CPD-RDTL sira deklara – ‘ne’e laloos, desde prinsípiu CPD-RDTL harii no vizaun, misaun no objetivu ho nia manuál polítika klaru kedas katak ‘Halo kompletu totál determinasaun Independénsia.’8 CPD-RDTL la ba rejistu iha Ministériu Justisa hodi sai organizasaun ne’ebé legál, bazeia ba entrevista sira hato’o razaun katak – ‘husi harii organizasaun to’o mai tinan 2013, ema hotu no polítiku na’in sira ezije atu ami ba rejistu, maibé ami provoka atu bele halo diálogu aberta uluk lai. Dalan oin-oin ami tetu hela razaun saida ami la kohi atu ba rejistu. Razaun hirak ne’e ema hotu sei hatene bainhira iha ona diálogu aberta foin ami hato’o ami nia pedidu, foin ema hotu liuliu partidu polítiku sira bele tetu took. To’o ikus la realiza diálogu maibé Parlamentu Nasionál no Konsellu Ministru hasai fali rezulusaun hodi taka organizasaun CPD no ami membrus tomak CPD simu no nonok lahalo asaun violénsia ba hasoru desizaun ne’e. Loloos sira presiza iha separasaun podér entre orgaun haat hanesan – (Parlamentu Nasionál, Tribunál, Prezidente Republika no Primeiru Ministru), to’o ikus mai orgaun ida de’it mak hasai rezulusaun maibé orgaun sira seluk hanesan tribunál lahatene no la fó legalizasaun ba rezulusaun no ikus mai la’ós atu taka organizaaun rua hanesan CPD no CRM de’it maibé taka hotu grupu ki’ik sira seluk. Husi ne’e kedas situasaun hatudu tensaun polítiku aas no iha

7Rezultadu husi Fokus Grupu Diskusaun (FGD) hamutuk ho membru Veteranu balun iha Bauzau, Vila Nova, dia 22 Jullu 2014. 8 Rezultadu entrevista ho Fokus Grupu Diskusaun (FGDs) ba membrus CPD-RDTL, fulan Maiu – Jullu 2015 iha Distritu Lautein, Baucau, Vikeke, Dili, Manufahi, Ermera no Bobonaru.

12

tendénsia boot ba konflitu, maibé membrus CPD-RDTL bolu malu no tuur hamutuk nonok no mantein pozisaun no respeitu aas lei no rezolusaun, no ikus mai ami halo levantamentu prinsípiu polítiku ba tribunál. Karik ema ida komete ka envolve iha polítiku ruma, nia tenke ba julga iha tribunál no karik rezultadu mak hatudu evidensia forte ba salah, nia tenke ba kadeia tanba ita hotu moris iha lei nia okos. Maibé to’o agora laiha evidensia forte tanba ne’e seidauk iha desizaun forte husi tribunál atu taka organizasaun CPD-RDTL konsidera nu’udar grupu ilegál’.

3.1.2. Preokupasaun husi Estadu, Governu, Sosiedade Civil no públiku ba grupu CPD-RDTL Preokupasaun ba CPD-RDTL Bazeia ba Konstituisaun artigu 430 kona-ba “Liberdade Asosiasaun Nian”, versikulu 1 katak –“Ema hotu-hotu hetan liberdade ba asosiasaun, ho hanoin ida ne’ebé la hala’o violénsia no halo tuir lei haruka”. Iha versikulu 3 mós haktuir katak – “Iha bandu ba asosiasaun ne’ebé ho kro’at, asosiasaun militár eh paramilitár no organizasaun sira-ne’ebé hakarak defende hanoin eh hatoo hahalok ho karater rasista ka hasoru ema railiur eh haburas terrorizmu”. Maski iha liberdade asosiasaun maibé tuir Dekretu Lei No. 5/2005, kona-ba “Ema koletiva sira sein fin lukrativus”, iha artigu 10 pontu 5 dehan katak, “Pessoa colectiva é o ente jurídico a que se atribuem direitos e obrigações”. Artigu 20 kona-ba prinsípiu legalidade nian dehan katak, “Só podem constituir­se associações e fundações que estejam em consonância com a lei, não ofendam os direitos de terceiros, nem contrariem a moral e a ordem públicas”. Artigo 30 kona-ba “Aquisição de personalidade” pontu 2 haktuir katak, “As fundações adquirem personalidade jurídica com o reconhecimento dado pela entidade competente.” Nu’udar nasaun soberanu tuir observasaun Estadu, Governu no publiku, atividade CPD ne’e hatudu indikasaun kontra maka’as polítika Estadu no Governu. Tanba iha sinál ne’ebé indika ba formasaun forsa para-militár foun ho ativdade treinamentu ho karakterístiku militár ho farda kompletu hanesan (roupa hatais, sepatu, boñas no seluseluk tán) iha Fatuberliu ba CDP no Lalulai ba CRM hamutuk ho membru balun husi CPD-RDTL, ne’e hadutu ona katak iha separasaun nasaun soberanu ida. Ho kondisaun ne’e publiku haree katak – ‘sai ameasa ba estabilidade país no iha potensia ba kria konflitu boot iha futuru mai, tanba durante harii no ezisténsia grupu CPD-RDTL, sira la kumpri no la tuir lei ne’e haruka’. Bazeia ba kondisaun ne’e, Parlamentu Nasionál no Konsellu Ministru ba Instituisaun defeza no seguransa atu halo asaun lalais iha distritu 13 tanba iha indikasaun kontra versikulu 3 iha artigu 430 Konstituisaun RDTL. Konfirmasaun envolvimentu membru CPD iha akontonamentu Lalulai – Laga, peskizadór entrevista ho Sr. L-7 nu’udar veteranu reformado dehan katak – “Mauk Moruk hau nia alin rasik, hau hatene muito bem ba nia prinsípiu no karakterístiku. Mauk mós nu’udar ema luta na’in ida, nia mós hakarak nasaun Timor-Leste ne’e di’ak iha aspeitu hotu-hotu, povu tenke libertadu katak povu livre husi kiak, susar no terus, katak povu Maubere presiza moris ho prosperidade, tanba ne’e ema pesoalmente membru CPD balun ba hamutuk ho Sr. Mauk Moruk hodi luta kontra KKN.”9 Organizasaun oioin mosu ho objetivu di’ak ba prosperidade país ida ne’e hodi halo transformasaun mentál, katak halo mudansa sistema no troka ema nia mentalidade ba harii no ukun nasaun ho loloos katak hodi livre husi Korupsaun, Kolusaun no Nepotizmu (KKN). Bazeia ba analiza dadus peskizadór dezkobre pontu xave importante katak “nasaun ne’ebé kredível presiza transparénsia, akontabilidade jestaun no justu iha prosesu justisa.” Komprensaun parte públiku mós hato’o sira nia intervensaun katak, dala ruma organizasaun rua ne’e susar atu halo separasaun, públiku nia haree organizasaun rua ne’e nia identidade hanesan no ema ne’ebé sai membrus CPD hanesan mós sai membrus CRM. Tanba ne’e Governu hasai rezulusaun hodi taka grupu rua ne’e ho sira nia atividade. Pergunta espontanidade mosu husi veteranu balu, autór xave balu, nune’e mós hudi membru CPD rasik katak rezulusaun ne’e ho objetivu atu taka organizasaun ne’e ka organizasun nia atividade? Tanba modelu peskiza uza “Focus Grupu Diskusaun”, fasilitador uza maneira “diagnóstiku/avaliasaun partisipativu rurál” no soe pergunta ne’e

9 Rezultadu entrevista ho Sr. Cornelio Gama alias (L7) nu’udar veteranu reformadu Iha Totogua – Laga - Baucau, dia 24 Jullu 2014.

13

ba audénsia diskusaun hodi halo debate no hetan konsensu, konkluzaun, balun dehan taka organizasaun klaru katak sira nia atividade mós. Balun dehan ba CPD katak, taka atividade maibé la’ós sira nia organizasaun tanba CPD-RDTL ne’e publiku ka ema balun hatene, organizasaun legál ho ‘defaktu’ no halo ona advokasia barak ba prosesu harii Estadu. Preokupasaun Públiku no Sosiedade Sivíl ba Estadu/Governu Opiniaun públiku ba rezulusaun PN No. 5/III/2014 no KM No.8/2014, tuir perspektiva Diretór HAK katak, –‘rezulusaun rua ne’e ho objetivu hodi fó orden ba PNTL no F-FDTL atu halo operasaun konjuntu hodi halakon organizasaun CPD-RDTL, CRM no grupu seluseluk sira konsidera nu’udar ilegál. Ne’e di’ak maibé presiza haree nia prosesu tomak tuir konstiuisaun, tribunál mak iha kompeténsia aas, atu bele hasai desizaun ne’ebé mai duni husi tribunál hodi taka organizasaun hirak ne’e.’10 [2]Rezulusaun ne’e inkonstitusional ho razaun rua – (isin husi rezulusaun rasik ne’e refere nafatin ba Konstituisaun da Repúblika no mós refere fali mós ba kódigu penál, será-ké ita iha konstituisaun maibé tanbasá ita la ezekuta lei? Karik iha deklarasaun katak Estadu iha situasaun serku, perigu no ameasadu, tanba ne’e presiza foti rezulusaun emerjénsia). Maka kompeténsia tomak husi Presidente da Repúblika atu foti desizaun. Tuir mai Ministru Defeza e Seguransa mak tenke bolu komandante polísia sira katak situasaun emerjénsia no haruka PNTL halo atuasaun lalais, maibé la’ós hasai fali rezulusaun. Tuir realidade Prezidente da Republiku hili nonok liu durante tempu ne’ebá, to’o informasaun ne’e parte intelijénsia informa ba Ministru Defeza no Seguransa, katak situasaun ladi’ak. [3]Diretór HAK hato’o katak – ‘Estadu direitu demokrátiku garante ema nia liberdade espresaun, maibé ne’e la aplika maka situasaun Estadu direitu demokrátiku ne’e iha perigu nia laran – ‘mantolun iha karau nian dikur tutun’, ba kazu ida ne’e ita iha situasaun ‘testes’ hela, oinsá ita iha aten-barani atu lori filafali imajen Estadu direitu demokrátiku ne’e ba nia fatin tuir Konstituisaun da Repúblika, maibé to’o agora ema hotu ta’uk tanba Maun Boot Xanana nu’udar Primeiru Ministru mak husu Parlamentu Nasionál atu halo rezulusaun. [4]Uluk Fretilin hakilar maibé agora partidu ne’e nonook hela, ne’e hatudu katak opozisaun la forte ona. Parlamentu Nasionál tuir loloos nia atu hala’o nia knaar fiskalizasaun mandatu konstituisaun, maibé fiskalizasaun saida mak sira halo? Saida mak sira husu ba ezekutivu sira atu responsabiliza? Sira dehan reprezentante povu no povu mak na’in ba nasaun ne’e, saida mak sira halo ba povu ita bele sura ho liman, dezenvolvimentu halo iha Dili laran de’it maibé sira iha distritu nafatin paradu. Prosesu inkonstitusionál ne’e foin mosu iha mundu no sosiedade tomak nonok tanba tauk, filafali ba Estadu nasaun iha ‘ujun tanduk’ tanba ita komesa kahur sasán, Parlamentu Nasionál foti podér, Prezidente da Repúblika ezekutivu foti podér tribunál.’11 Desizaun Parlamentu nasionál nian hodi taka grupu CPD-RDTL, husi partisipante FGD 334 ne’ebé peskizadór halo entrevista responde sira nia akordu no desakordu ba rezulusaun. 43% dehan katak, CPD-RDTL grupu ilegál ne’ebé dala barak kria tensaun konflitu iha Timor-Leste, tanba ne’e sira aseita tebes ho rezulusaun Parlamentu Nasionál hodi taka tiha organizasaun ne’e nune’e mós sira nia atividade atu situasaun hakmatek no povu sira bele fokus ba servisu. 57% dehan katak, CPD-RDTL nu’udar organizasaun klandestina, tanba ne’e sira iha direitu no liberdade atu eziste hanesan organizasaun hodi espresa sira nia polítika ba prosesu harii Estadu Demokrátiku, maibé presiza iha koridor ho lei no kumpri Konstituisaun RDTL, – ‘(57% parte ne’e mos envolve ona membru CPD-RDTL rasik no sira duramte ne’e kumpre lei ona).’12 Ho indikasaun ba insidente violénsia no tensaun konflitu polítiku hirak ne’e, Komandante komando PNTL Distritu Bobonaru, Baucauno Komandante investigasaun Ermera hato’o – ‘prinsípiu esensiál nu’udár Komandante ida sempre fó perioridade atu hala’o knaar ba hala’o orden instituisaun PNTL

10 Entrevista ho Diretor HAK Sr. Manuel Monteiro iha ofísiu HAK Palapasu Farol, dia 10 Junu 2014. 11 Entrevista ho Diretor HAK Sr. Manuel Monteiro iha ofísiu HAK Palapasu Farol, dia 10 Junu 2014 12 Afirmasaun husi membru CPD-RDTL durante ne’e sira kumprede hela lei, asaun ne’ebe sira halo la kontra Konstituisaunda Republika, sira respeita nafatin órgaun boot liu Estadu.

14

ne’ebé hakruk no respeita tomak desizaun polítika ne’ebé mai husi orgaun soberania Estadu. Rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/2014 no Konsellu Ministru No.8/2014 kona-ba atividade grupu ilegál ne’ebé fó ameasa ba estabilidade nasaun no mós Estadu de direitu. Rezulusaun rua ne’e fó mai Polísia Nasionál Timor-Leste no F-FDTL atu hala’o operasaun konjunta ba halakon grupu ilegál CPD-RDTL no mós grupu ilegál sira seluk hanesan ‘Conselho Revolusaun Maubere (CRM)’ no grupu sira seluk tán. Ko’alia kona-ba prosesu reintegrasaun, iha Distritu Bobonaru la’o di’ak tebetebes, membru CPD-RDTL iha fatin ne’e maioria parte konkorda no deklara an katak sira hahú husi tempu ida ne’e ba oin, la tama ona ba grupu ida ne’e. Iha ne’ebá kedas sira sees-an husi grupu no reientegra fali ba sosiadade hodi hamutuk ho komunidade sira seluk iha suku laran. Xefe suku no xefe aldeia hamutuk ho komunidade simu fali sira, atu nune’e sira bele hamutuk kontribui ba prosesu dezenvolvimentu iha sira nia suku rasik. Polísia Bobonaru hala’o prosesu ida ne’e husi suku ida ba suku seluk ne’ebé CPD-RDTL sira eziste. Ida ne’e peskizadór konsidera hanesan ezemplu no referénsia di’ak ba fatin seluk ne’ebé CPD-RDTL eziste, atu implementa tuir ba prosesu harii ka hametin dame iha sosiedade. ‘Tuir Komandante polísia distritu Bobonaru katak iha grupu balun sai tiha ona terorista. Nia perspektiva nu’udár komando PNTL distritu Bobonaru katak rezulusaun Parlamentu Nasionál ne’e presiza tuir konstituisaun RDTL atu nune’e iha Estadu ida de’it. Importante ema la envolve tán atu harii grupu oioin ka forma Estadu foun iha Estaduida ne’e nia okos, ita hotu hamutuk iha Estadu ida atu nune’e bele kompriende malu no dezenvolvimentu bele la’o tuir planu no objetivu komun. Vantajen di’ak ida husi rezulusaun mak ne’e, atu halakon atividade sira ne’ebé halo ameasas no halo manipulasaun iha povu nia leet.’13 Bazeia ba entrevista ho Komandante Polísia iha fatin oioin no autór xave balun akresenta katak, grupu sira ne’ebé halo ameasas iha area rurais no sira lori informasaun falsu ba lohi katuas ferik sira. Ezemplu iha Fevereiru 2013 Komandante Polísia Sr. Hermenegildo, la’o iha area izoladu husi Bobonaru, Lolotoe no rona komunudade sira hato’o informasaun katak membru CPD sira mai lohi komunidade sira hodi kobra osan montante dollar $5.00 to’o dollar $10.00. Objetivu osan ne’e atu fasilita lideransa estrutura CPD sira atu selu transporte hodi tun ba Dili atu enkontru ho sira nia boot. Sira promete ba komunidade katak, – ‘kuandu ukun an ne’e loos ona, ba futuru mai sira sei simu osan veteranu ho montante boot, ho promesa hirak ne’e halo katuas no ferik sira hakfodak no fiar. Komandante polísia distritu Bobonaru dehan ba komunidade –‘sira nia promosaun salah, karik CPD-RDTL sira nia osan barak, tanbasá sira atu ba enkontru, sira mai husu osan ba imi hodi selu kareta ba Dili? Karik osan barak duni, sira bele sae helikoptru ba Dili, ou se sira osan barak karik sira mai halo tia aspal ba aldeia maibé to’o agora imi sei la’o ain ba km 20 resin, ne’e hatudu katak promesa hirak ne’e la loos. Tanba ne’e Komandante polísia Bobonaru nia perspektiva ba rezulusaun Parlamentu Nasionál, desizaun ne’e loos duni hodi garantia estabilidade país ne’ebé la’ós ba polísia de’it fó seguransa ka sai lutu ba nasaun maibé prezensa sentimentu no involvimentu husi sosiedade hotu-hotu tantu iha sidade no mós iha area rurais. Ema moris sente livre husi ameasa, husi manipulasaun, no polítika manobras nian. Tanba ne’e fó podértán ba Estadu no autoridade lokál no mós polísia hodi koopera no servisu hamutuk ba pás no estabilidade. Autoridade lokál no komandante polísia distritu balun ne’ebé ekipa peskizadór Belun entrevista dehan – 'atu komunidade bele moris iha pás no estabilidade ne’ebé sustentavel, la’ós de’it tanba mosu rezulusaun foin lalais ne’e no polísia nia knaar atu halo operasaun ba eis-membru CPD. Presiza hahú kedas husi xefe suku sira, seguransa komunitária, administrador subdistritu no distritu, departamentu hotu-hotu iha kada Ministériu balun ne’ebé relevante. Porezemplu Ministériu Solidariedade Sosiál (MSS), Ministériu Justisa, Ministériu Administrasaun Estatal, Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente (MKIA) sira tenke iha programa konkretu ida no hamutuk ho xefe suku sira presiza tun ba baze no habesik an ba nia povu hodi halo esklaresimentu regular no bele povu esklaresidu atu nune’e la fasil ema seluk atu lohi povu kraik no tulun sira atu halo atividade ba moris.

13Entrevista Komandante Polisia Bobonaru, Sr. Hermenegildo da Costa, dia 10 Jullu 2014

15

Parte importante seluk komesa hanoin ona oinsá sidadaun tomak iha billete identidade, hodi sai evidénsia forte ba estatutu hanesan sidadaun. Membru CPD sira kontra katak kartaun eleitorál ne’e uza de’it ba eleisaun. Komentáriu husi Komandante polísia ne’ebé peskizadór entrevista, agora kartaun eleitorál tuir lei dehan – ‘sidadaun Timor-Leste tenke iha billete identidade’, maibé agora ho kartaun eleitorál mak funsiona ka multifunsionál ba buat hotu-hotu. Parte seguransa polísia sira no autoridade lokál nota katak membru CPD iha kartaun billete identidade ketak no ne’e kartaun ilegál. Preokupasaun agora ho teknolojia modernu, ema idak-idak aprende ona komputador no

halo kartaun tuir sira nia hakarak. Membrus CPD-RDTLlori sira nia kartaun billete identidade ba komunidade iha foho hodi hateten– “modelu kartaun billete indentidade, versaun CPD-RDTL ne’ebé sira konsidera loos”. Kartaun ida ne’e CPD-RDTL defende, tuir sira nia ideia ba dezeña modelu kartaun ne’e la sees husi kór balun iha Bandeira Nasionál Timor-Leste, porezemplu kór kinur no sira lakohi kór seluk ne’ebé lahanesan ho kór bandeira Timor-Leste.

3.1.3. Perspektiva ba Transparénsia no Inkluzividade husi Prosesu Polítika Governu Revista literatura hetan katak dala-barak grupu-grupu dezafetadu sira mosu tanba fallansu Governu nian atu hametin prinsípiu demokrasia, dalaruma la reprezenta sira nia prioridade, dalaruma mós prosesu ne’ebé ‘autoritarian’ ka ladún iha transparénsia no inkluzividade. Tuir Diretór HAK nia perspektiva katak – ‘Haree husi transparénsia no inkluzividade husi prosesu polítika Governu ka Estadu relasaun ho ezisténsia grupu hanesan CDP-RDTL, CRM, Falintil Nakuku ba Naroman, Bua-Malus nsst, Governu ka Estadu bele fó atendementu ka servisu di’ak ba povu tomak’. Relasiona ho ne’e tuir Diretór HAK nian hanoin – (karik Governu no Estadu mak iha hanoin di’ak, presiza habesik an ba grupu ne’e atu husu didi’ak saida mak sira nia hakarak ka objetivu husi haree organizasaun grupu ne’e, karik liuhosi mediasaun, diálogu nsst. Tanbasá bele halo nune’e, iha razaun katak Estadu forma no na’in husi povu no sira balun mak la gosta ona Estadu, maka presiza hakbesik ba sira hodi husu tanbasá imi la gosta ona Estaduida ne’e. Loos duni informasaun ne’e hetan husi peskiza ne’e bele fó konkluzaun katak grupu balun harii tanba la hetan asisténsia ne’ebé di’ak husi Governu no Estadu, por ezemplu grupu Falintil Nakukun ba Naroman, sira harii grupu hodi halo levantamentu ba sira nia direitu ba luta libertasaun nasionál hodi hetan asisténsia sosiál hanesan – (pensaun veteranu) maibé la’ós atu kontra Estadu ka Governun ne’ebé lejítimu. Bazeia ba rezultadu peskiza katak membrus CPD-RDTL iha fatin balun lakohi partisipa iha atividade ne’ebé Governu halo, porezemplu – (eleisaun Parlamentu Nasionál no Prezidensiál, sosializasaun munisípiu, maibé iha fatin balun membru sira balun tuir atividade ne’e. Ne’e indika katak sasán balun durante ne’e la hatudu transparente no la inkluzivu husi grupu CPD-RDTL rasik. Maibé bainhira ita haree no husu klean ba sira, razoavelmente sasán balun iha prosesu laran hatudu atu sira kontra porezemplu iha prosesu harii Estadu no Governu iha indikasaun aplika KKN. Membru CPD haree ba Governu atuál – (Iha fallansu barak hanesan korupsaun, nepotizmu no kolusaun sei maka’as; Interese partkular maka’as duké hanoin ida atu liberta povu; dehan nasaun demokrátika maibé hatudu ditadura; ukun la loos no dezenvolvimentu la’o neneik liu), katak sira. Desizaun Parlamentu Nasionál ba rezulusaun No. 5/III/2014 hodi taka grupu CPD-RDTL, sira hato’o katak la loos, ne’e la’ós lei maibé rezulusaun bele eziste iha tempu badak de’it no ami kontinua

16

hala’o ami nia vizaun no misaun organizasaun. Bainhira ekipa peskizadór konfirma ida ne’e ba autór importante balun iha komunidade sira dehan katak desizaun ne’e loos tebetebes no tenke implementa nafatin no labele fó tempu atu grupu ne’e bele moris fali. Husi rezultadu entrevista Sr. Eladio akresenta katak – ‘Naturalmente grupu ne’e sei lakon tuir prosesu natureza, katak membru komesa la ativu maibé barak mak pasivu liu agora no sira fokus liubá atividade moris pesoál, kleur ka lailais grupu ne’e sei mate.’14 3.2. Membru CPD-RDTL nia Asesu ba Seguransa no Justisa Revista literatura hetan nune’e – (dala-barak grupu dezafetadus mosu tanba sira sente katak justisa ne’ebé afeita ba sira, nune’e mós tanba aproximasaun Governu ba sira ne’ebé forsa maibé la’ós liuhosi diálogu ho pasífiku no hamosu eskalasaun ba konflitu. Iha seksaun ida ne’e mós sei analiza klean kona-ba asuntu ba situasaun moris eis-membrus CPD-RDTL no planu unidade nasionál.

3.2.1. Membru CPD-RDTL Sira nia Asesu ba Seguransa Operasaun Konjuntu “HABELUN” Relasiona ho asuntu seguransa no estabilidade maka PNTL no F-FDTL presiza halo asaun, bazeia ba rezulusaun PN No. 5/III/2014 hodi taka organizasaun CDP-RDTL no grupu sira seluk ne’ebé Governu konsidera ilegál no rezulusaun KM No. 8/2014. Instituisaun rua ne’e forma – ‘Komando Operasaun konjuntu (KOK) no hanaran HABELUN’ hodi ezekuta rezulusaun ne’ebé iha, atu komunidade bele moris hakmatek no hala’o sira nia atividade loroloron, liuliu sira ne’ebé mak iha baze ho profissaun nu’udar agrikultór iha fatin ne’ebé organizasaun CPD eziste. Atu garante seguransa komunidade no bele kontrola atividade husi grupu separatista sira ne’e iha indikasaun ba kontra Governu no Estadutanba iha fallansu barak iha prosesu ukun nasaun ninian, maka PNTL no F-FDTL presiza servisu másimu no habesik ba komunidade husi nasionál to’o rurál hodi halo atuasaun fíziku no mós uza aproximasaun persuasivu. Revista literatura hatudu katak, fallansu hodi hatán espektativa sira ne’e rezulta ona ema laran-moras ka insatisfeitu, hirus iha kazu violénsia oioin husi grupu oioin sira iha Timor-Leste, – (Kingsbury, 2012, p. 17). KOK halo ona atuasaun ba atividade tomak grupu ne’e, mak hanesan, taka sede grupu CPD-RDTL iha Territóriu Timor laran tomak; hatún bandeira; losu ai-riin bandeira, rekolla farda, rekolla dokumentus CPD-RDTL no rekolla mós kartaun membru CPD-RDTL, prenda atributus hanesan kuadros, sita mós fardamentu militares hanesan – (kalsa-kamiza militár, botas, boñas sira) no sasán kroat hanesan diman, kilat rakitan rama-ambon no mós samurai. Fizikamente KOK halo mós kapturasaun ba lider grupu ne’e, no halo aproximasaun hodi bolu hikas membru sira ne’ebé halai ba foho Matebian hodi lori ba hasoru prosesu Justisa. Iha kada distritu 13 Komando Polísia halo reuniaun boot kedas hodi halo planu estratéjia operasaun fisikamente no mós persuasivu. Porezemplu iha Distritu Bobonaru sira aplika operasaun ba faze rua – (Primeiru faze halo opersaun fízika, hahú husi Maliana vila; segunda faze halo iha subdistritu Bobonaru, depois iha Subdistritu Lolotoe tanba iha fatin tolu ne’e mak eziste maka’as CPD-RDTL. Operasaun ne’e mós aplika iha Distritu Baucau liuliu iha subdistritu Laga Sagadate Lalulai, Vikeke, Ermera no distritu sira seluseluk hotu. Iha fatin balun, durante operasaun ne’e laiha ema ida simu hasoru PNTL, sira hotu-hotu koopera di’ak hodi entrega an, depois polísia halo identifikasaun ba sira nia responsavel – ‘komisariu polítika’ ka sira nia komandante boot sira ne’ebé responsavel ba zona no suku, depois halo remata operasaun fízika. Iha Bobonaru, Polísia hahú fali segunda faze kona-ba enkontru ho sira atu ko’alia planu ba reintegrasaun ne’ebé hahú premeiru iha suku Leber ho nia aldeia sira hamutuk haat (ema husi aldeia tolu mak maioria parte tama ba membru CPD-RDTL). Tanba ne’e polísia halo enkontru ho sira atu

14 Rezultadu entrevista Sr. Eladio Faculto – (Membru Parlamentu Nasionál - Komisaun F: Saude, Edukasaun, Kultura, Veteranu e Igualidade Géneru), Jullu 2015

17

halo “reintegrasaun”15 signifika katak la’ós ba sira eis-membru CPD-RDTL de’it maibé ho sosiadade ne’ebé la envolve iha grupu ne’e. Atividade ne’ebé halo, halibur hamutuk entre eis-membrus CPD no komunidade, depois halo esklaresimentu, halo esplikasaun kona-ba rezulusaun Parlamentu Nasionál No.5/III/2014 no Konsellu Ministru No. 8/2014. Hodi komunidade hatene klaru prinsípiu objetivu rezulusaun ne’e no tanbasá mak rezulusaun ne’e sai, depois fó importansia oinsá prosesu ba konstruksaun Estadu Demokrátiku. Hatan ba kesatun ne’ebé públiku foti kona-ba violasaun sirane’ebé PNTL halo hasoru komunidade iha terrenu, etrevista ho Komandante Polísia Sr. Jose Neto Mook iha Baucau vila hato'o katak instituisaun PNTL no hau mak lidera nunka fó orientasaun ba membru atu halo asaun fíziku hasoru povu iha terenu, maibé Sr. Neto Mook rekoñese mós katak iha pesoál polísia balu la uza nia profesinalizmu hodi atende ka hasoru membru grupu sira ne’e. Maibé ita mós presiza analiza karik halo aproximasaun no ko’alia beibeik maibé sira la koopera, parte polísia mós iha emosaun pesoál, no dala ruma akontese ho espontanidade halo asaun fíziku hasoru sira foin ikus mai arepende. Ema barak ko’alia katak, Lalulai fatin istoriku. “Loos duni, ema hotu hatene katak Lalulai nu’udar fatin istóriku ba luta rezisténsia maibé la’ós ho razaun ida ne’e ema balun uza fatin ne’e hodi forma para-militár hodi destrui estabilidade nasionál, operasaun la’ós atu ba hodi estraga fatin ne’e maibé buka ema sira ne’ebé mak halibur malu hodi kontra nasaun no kria instabilidade ba país.”16 Entrevista ho Sr. Ely-Timor iha Lospalos, nia hato’o katak ‘membru polísia kumpri orden maibé la kumpri Lei, bazeia ba rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/2014 Maun Boot Xanana nia orientasaun operasaun la uzu asaun fíziku. Maibé iha terenu la’o oin seluk fali no la tuir saida mak Maun Boot Xanana haruka. Haree ho kondisaun ne’e, vítima sira hato’o keixa ba Excia Sr. Taur Matan Ruak – (Prezidente da Republika) hodi husu ba Excia Primeiru Ministru Sr. Kay Rala Xanana no ko’alia lalais no buka solusaun alternativu, ho prosesu ne’e konsege hamosu solusaun katak Primeiru Ministru hapara operasaun ne’e. Operasaun ho issu CPD-RDTL ne’ebé envolve an iha grupu CRM nu’udar grupu armadu ho farda militár kompletu hamutuk boiñas, kilat atu halo revolusaun ba harahun Governu no Estadu, maibé realidade lahatudu iha terrenu. Lideransa másimu CPD-RDTL hato’o sira nia deklarasaun –‘estruturalmente organizasaun rua ne’e lahamutuk’, presiza halo separasaun, embora membrus balun envolve an iha CRM ho pesoalmente – atu klaru liu bele haree parte seluk iha relatóriu ne’e. Membru CPD-RDTL kestiona, operasaun ne’e uza orsamentu Estadu boot liu maibé lahetan sasán hirak ne’ebé sira preokupa hanesan kilat no sasan funu nian seluk. Rezultadu entrevista ho lider CPD-RDTL kata, farda ne’ebé ami uza la’ós hetan apoiu ka sosa ho kuantidade barak husi nasaun seluk hanesan ema hotu rona iha públiku katak ami hetan apoiu husi Cina, maibé farda balun ne’ebé ami uza ne’e maihosi akapamentu Aileu ne’ebé sira uza uluk maibé hetan dezarmamentu husi forsa ONU, balun sira uluk tiru mate TNI no hadau nia farda hodi uza no rai to’o agora. Farda seluk membru sira balun ho inisiativa rasik sosa iha obralan ne’ebé mai husi Korea, Vietnam, Cina, balun mós sira sosa pesoalmente husi Indonézia no etc, ita mós hatene katak kostum militár ne’e agora ema livre loos fa’an iha obralan iha Dili to’o distritu iha territoria. Sira mós hato’o katak membrus CPD-RDTL uza farda tipu militár la’ós ba loro-loron de’it maibé bainhira iha tempu loron boot importante haat de’it hanesan – (1. Loron Falintil 20 de Agustu; 2. Loron Fretilin 11 de Setembru; 3. Loron proklamasaun 28 de Novembru; 4. Loron restaurasaun 20 de Maiu), ne’e atu dignifika ami partisipasaun luta ba rezisténsia nian. Maibé públiku preokupa ba CPD-RDTL nia farda ne’ebé dehan apoiu husi nasaun seluk, sira husu ba Governu liuhosi Sekretariu Estadu Seguransa no Defeza presiza halo investigasaun profunda hodi hatene loos ka lae farda ne’ebé CPD uza ne’e mai husi nasaun seluk. Karik ema pesoál, grupu, organizasaun ka partidu balu ne’ebé sosa farda militár ka kilat no iha intensaun aat ba Governu ka Estaduida ne’e tenke ba hatan iha tribunál, la’ós fó todan ba organizasaun CPD-RDTL, katak sira.

15 Lia-fuan reintegrasaun iha situasaun ne’ebé CPD-RDTL hasoru, membru CPD sira sente la aplikavel tanba sira la refujia ba fatin ida. Sira balun halai ses husi sira nia hela fatin tanba de’it tauk ba operasaun konjunta ne’ebéde vez en kuandu halo ofensas fízika hasoru sira. 16Autór xave no públiku balun nia komentáriu iha entrevista no FGD iha peskiza ne’e, fulan Maiu 2014 to’o Jullu 2015.

18

‘Ko’alia kona-ba farda, peskizadór mós halo entrevista ho autór xave no halo FGD ho ema la’ós membrus CPD-RDTL hetan katak, durante ne’e laiha ema, grupu, organizasaun ka partidu seluk ne’ebé uza farda tuun sa’e maibé ba de’it ita nian maluk membru CPD-RDTL sira ne’ebé balun sai fali membru CRM mak uza farda no halo treinu formatura para-militár iha Welaluhu, Lalulai no iha fatin balun, maski lideransa CPD-RDTL halo ona deklarasaun atu halo separasaun ba organizasaun entre sira no CRM.’ Kuaze membru CPD sira hotu no sidadaun baibain balu nia preokupasaun ba asaun polísia ne’ebé prende farda husi membrus CPD-RDTL iha sira nia uma, ofisiu, balun ne’ebé sira hatais, polísia tenke haruka kolu farda ne’e no sunu no laiha justifikasaun. Asaun ne’e hanesan mós hahalok ne’ebé halakon istória funu, loloos Governu ka Esatdu ida ne’e buka meius importante atu rekolla farda no sasán hirak ne’ebé uluk timor oan uza hodi luta ba independénsia. Maibé liuhosi eventu nasionál ho prosesu formál hodi entrega no rai ba museum hodi sai istória ba jerasaun foun sira katak independénsia ne’e la’ós fasil maibé liuhosi prosesu luta naruk mak foin alkansa objetivu aas ida ne’e – (ukun rasik an). Konfirmasaun ba Komandante Distritu Bobonaru hetan katak – ‘depois implementa rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/214 no Konsellu Ministru No. 8/2014, iha distritu Bobonaru halo duni operasaun ida ne’e hodi rekolla sasán sira ne’ebé iha relasaun ho atributu militár. Iha operasaun laran, farda foun ilegál ne’ebé eis-membru CPD sira sosa husi Indonézia iha tinan 2007 iha Atambua ka Kupang liuhosi dalan tikus ka ilegal no uza hodi la’o tun-sae, ba públiku ne’e preokupasaun boot ba nasaun tanba ita rekoñese de’it farda ne’ebé F-FDTL uza agora. Tanba ne’e polísia sira foti hotu ona hamutuk ho farda treinu arte marsiais ninian no sunu hotu ho razaun katak membru CPD sira sosa farda foun no uza iha nasaun soberanu hodi hatudu katak Timor-Leste nota iha forsa foun seluk’. Iha pratrollamentu polísia Bobonaru, mós hetan farda balun ne’ebé mak uluk uza hasoru TNI, ida ne’e Polísia Bobonaru la sunu no sira kria museum ki’ik iha Maliana hodi rai iha ne’ebá, sasán ne’ebé atu tau iha museum mak hanesan – (farda kompletu no kilat FALINTIL) hodi nune’e ba jerasaun foun sira presiza hatene timor nia istória funu. Depois halo ona dezmobilizasaun ba veteranus, saida de’it mak bele rekoñese ba sira nia luta, ho farda ne’ebé uluk sira uza, medalia ne’ebé mak sira simu agora no atributu funu sira seluseluk tán nu’udar simbolu luta ba arkivu rezisténsia hodi aprezenta no sira bele lembra nafatin no hatene. Iha Lospalos, Sekretariu Zona CPD-RDTL Sr. Ely-Timor ba hasoru kedas komandante polísia hodi fahe vizaun ba malu – ‘(nu’udar komandante PNTL distritu Lautein, ita boot presiza halo aproximasaun pásifiku “persuasive” katak uza fuan domin hodi manan povu nia konfiansa atu bele koopera malu ho di’ak, ka komandante presiza uza presaun forsa fíziku hodi povu tauk no halai no lakon konfiansa no labele halo kooperasaun ba rezolve kazu polítika ida ne’e). Atu fó hateten de’it timor nia ema ho karakter ulun-fatuk toos, realidade iha tempu durante tinan 24 iha koloniál Indonézia uza forsa maibé ema la tauk, tanba ne’e ita boot sira (polísia) hala’o lei no orden uza sentimentu umanu rasik ba povu nu’udar timor oan tanba polísia mak servisu ba nia povu rasik no prosesu operasaun la’o di’ak ho kooperasaun di’ak tebes husi membru CPD-RDTL’. Rezulusaun halo ami nonok liu, no lahasoru asaun fíziku ba membru PNTL ka F-FDTL ne’ebé halo operasaun iha fatin hotu-hotu. Ami lideransa CPD halo deklarasaun no hato’o ba membrus CPD iha fatin hotu-hotu atu tuur nonok, maibé ikus mai iha esperansa boot sei manan tuir lia-loos ne’ebé mak ami defende. Operasaun ba CPD-RDTL ho Razaun Sira nian Envolvimentu iha Asaun Violénsia Bazeia ba entrevista ba lideransa CPD-RDTL no halo FGDs ba membru grupu sira hato’o katak – ‘ami nia organizasaun eziste kleur ona (mais ou menus tinan 12 ona iha distritu 13 territória Timor-Leste), ho nia prosesu istória naruk ne’e CPD seidauk kontra hasoru Governu no Estadu Repúblika Demokrátika Timor-Leste, ami mós seidauk halo asaun violénsia hasoru ema, grupu, organizasaun, partidu. No mós la halo asaun kriminál no anarkizmu porezemplu sunu ema nia uma no halo estragus obras ka infraestrutura públiku Estadu. Maski desizaun husi PN hodi taka organizasaun CPD

19

maibéami la hosoru ho asaun violénsia. Karik ami la koopera ho justisa, Governu no Estadu, maka ami bele hamosu violénsia boot iha Dili laran.’ Maibé liuhosi entrevista ho Komandante polísia iha Baucau, Ermera, Bobonaru no Vikeke hetan informasaun katak membru CPD-RDTL sira iha fatin balun halo kombransa osan ilegálmente ba komunidade, porezemplu iha Ermera, Ainaro, Manufahi no fatin seluk tán. Bainhira ekipa peskizadór ba halo entrevista autór xave no FGD ho Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) iha Fatuberliu hato’o katak – “durante membrus CPD-RDTL sira halo sira nia atividade kooperativa iha Welaluhu. Ami preokupa tebes-tebes prezensa grupu CPD-RDTL iha ne’e tanba iha posibilidade bele hamosu konflitu boot entre sira no komunidade relasiona ho rai no asuntu sosiál sira seluk. Ami nia karau barak mak lakon no la fila mai nia luhan, komunidade dún ba membru CPD sira tanba hetan evidénsia besik fatin ne’ebé sira halo akapamentu, animál na’in sira hetan karau ulun, ruin ain/liman no kulit iha rai kuak, nune’e mós ami nia aihan iha to’os laran lakon no konflitu seluk mosu, porezemplu sira mai halo/fó ameasa ba komunidade.”17 Relasaun ho karau lakon iha Welaluhu, peskizadór halo konfirmasaun no hetan klarifikasaun katak, organizasaun CPD-RDTL fó orientasaun klaru no fó disiplima maka’as ba sira nia membru organizasaun sira. Atu garante informasaun sira kona-ba sasan lakon, presiza tebes halo investigasaun profunda. Karik ne’e loos akontese maka membru balun kontra disiplina organizasaun ne’e no ami membrus CPD bele no prontu atu ba hatan iha tribunál, maibé atu hateten de’it katak organizasaun boot hanesan CPD-RDTL, iha nia vizaun no manifestu polítiku la hanorin membru sira atu sai nauk tén. Kuaze iha fatin hotu membrus CPD sira hato’o, kombransa obrigatoriu no kontribuisaun ho konxiénsia lahanesan, durante ne’e ami nu’udar membru sempre fó kontribuisaun osan uitoan ba ami nia sekretariadu organizasaun. Ami kontribui ho ami nia konxiénsia no la ho obrigasaun, importante ami luta hodi defende lia-loos, istória loos, defende obras Estadu iha prosesu haloos restaurasaun independénsia – ‘katak husi membru feto CPD ida iha suku Holsa Maliana.’ Bazeia ba informasaun ne’ebé ekipa peskizadór Belun hetan dala barak hatudu kontraversiál, maibé hakerek na’in hatudu nafatin prinsípiu neutral no imparsialidade. Hodi analiza no hakerek relatóriu no rekomendasaun ba parte hotu-hotu atu hadi’ak. Ba organizasaun CPD-RDTL ne’ebé luta ba lia-loos, karik keixa hirak ne’e parte balun loos espera sai nu’udar input ida atu bele halo introspeksaun an hodi hadi’ak atu bele manan simpatia públiku katak CPD-RDTL mak iha vizaun di’ak atu kontribui ba prosesu dezenvolvimentu, nune’e mós ba públiku ka autór xave sira dún ba ema ho evidénsia forte atu labele prejudika malu no aumenta tán tensaun ba konflitu. ‘Nu’udar nasaun soberanu ho konstituisaun ne’ebé mak forte tebes, presiza aplika lei ba sidadaun hotu-hotu ho transparénsia no justu, karik ema sidadaun ne’ebé envolve iha asaun kriminál presiza bolu nia ba hatan iha tribunál no halo julga ba nia, karik evidénsia forte no nia salah duni tenke ba kadeia, tantu mós ba membru CPD-RDTL sira.’18 Impaktu husi Operasaun ba CPD-RDTL no Membru KOK rasik Perspektiva públiku hatudu indikasaun katak entre CPD-RDTL no CRM iha konspirasaun polítiku hodi hasoru Estadu ka Governu, maibé bazeia ba rezultadu entrevista ho lideransa másimu CPD-RDTL sira hanesan – (Sr. Antonio Aitahan Matak, Sr. Ely-Timor, Sr. Joao Correia no sira seluk tán) hato’o katak parte Governu no Parlamentu nasionál kahur organizasaun hotu-hotu no la halo separasaun entre organizasaun CPD-RDTL no CRM no organizasaun sira seluk. Presiza hatene katak tuir loloos CPD-RDTL hala’o nia atividade polítika iha tinan 2000 ho ‘vizaun, misaun no objetivu lahanesan ho CRM nian.’19

17Rezultadu ‘Fokus Grupu Diskusaun (FGD)’ ho membrus ‘Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), membru Konsellu Suku Fatuberliu, envolve mós membru veteranu balun, to’os no animál na’in, dia 20 Juñu 2014. 18 Rezultadu entrevista ho Fokus Grupu Diskusaun (FGDs) ba membrus CPD-RDTL, fulan Maiu – Jullu 2015 iha Distritu Lautein, Baucau, Vikeke, Dili, Manufahi, Ermera no Bobonaru. 19Bele haree fali vizaun, misaun no objetivu CPD-RDTL iha parte introdusaun relatóriu ne’e.

20

Maski Governu ka Parlamentu Nasionál la halo separasaun, maibé iha peskiza ne’e mós hetan katak, lideransa CPD-RDTL halo ona deklarasaun polítiku ba prinsípiu katak ‘halo separasaun polítiku no organizasaun entre CPD-RDTL ho CRM’. Maibé to’o ikus mai, Governu no Parlamentu Nasonál hasai rezulusaun refere hotu ba organizasaun rua no grupu ki’ik sira seluk konsidera nu’udar grupu ilegál no laiha justifikasaun ne’ebé forte hodi taka organizasaun CPD-RDTL no membrus organizasaun ne’e la konkorda tanba ami sai vítima ba operasaun. Iha parte seluk, rezultadu husi operasaun ne’e vítima la’ós de’it akontese ba membrus grupu ne’ebé sai tarjetu operasaun maibé, membru KOKmós hetan violénsia husi membru grupu ilegál sira, hanesan reasaun ba asaun ne’ebé sira halo ba ezekusaun rezulusaun.

3.2.2. Komprimisiu CPD-RDTL nian ba Justisa Pergunta peskiza, karik ita boot iha problema ruma, ita boot bele asesu ba justisa oinsá? Sira dehan katak ezijénsia no komprimisu polítiku, ba membru CPD-RDTL sira ne’ebé halo atividade krime tenke tuir prosesu tribunál liuhosi Ministériu Públiku hodi hetan kastigu tuir justisa formál. Perspektiva públiku ne’ebé sita iha relatóriu ne’e katak, sira ne’ebé envolve presiza tuir prosesu diálogu kulturál hodi fila hikas ba komunidade relasaun planu reintegrasaun maski – (membru CPD-RDTL sira rasik la konkorda ho lia-fuan “reintegrasaun”). Perspektiva jerál, karik durante atividade CPD balun refere liubá kontra Estadu ka Governu tenke tuir prosesu lei formál liuhosi tribunál, no seluk bele uza meius kulturál atu entre komponentesira bele simu malu iha komunidade. Problema internál iha instituisaun F-FDTL ne’ebé mak loloos kazu ne’e bele rezolve husi lideransa polítiku ne’ebé sai ukun na’in maibé tanba ho sira nian ego polítiku ema ida-idak nian, husik problema ne’e no ikus mai sai konflitu boot, koñese ho krize militár 2006. Membrus F-FDTL ho númeru 600 hanaran an petisionariu sai husi Kuartel Jerál Metinaro. Iha Abril 2006 sira halo asaun boot iha Palasiu Governu atu dissolve parlamentu no Governu, membru F-FDTL fahe malu no entre instituisaun rua (F-FDTL no iha PNTL nian membru sira tiru malu iha tempu ne’ebá, ne’e fallansu boot iha setór seguransa no defeza. Analiza revista literatura reforsa afirmasaun husi Kingsbury, fallansu sira iha setór seguransa no justisa nu’udar fatór determinante ba lejítimidade Estadu. Kuandu fraku, aplikasaun deziguál ka inskonsistente ba lei afeita espesífikamente bele determinadu ka fó influénsia grupu balun. Grupu ne’ebé atu ka hahú ona konsidera katak Estadu ilejítimu no koko atu buka ‘koretivu’ no ‘alternativu’ lejitimidade (Kingsbury, 2012, P. 28). Asaun husi ‘Petisionáriu sira’, tarde liuhosi lider rebelde Maior Reinaldo ho nia segidor sira ne’ebé konsideradu nu’udar meius hodi buka tuir ‘reparasaun’ no mós depois lejitimidade ‘alternativu’. Ho lala’ok ne’ebé hanesan, ejizénsia husi CPD-RDTL ne’ebé hiit husi sira nian perspektiva katak laiha justisa no keisas istóriku sira, bele konsideradu nu’udar espresaun ba lejitimidade korektivas no alternativu. Maibé iha tempu ne’ebá laiha rezulusaun ba ne’e, laiha kondenasaun ba maluk sira ne’ebé mak lidera petisaun ne’ebé sai ho armamentu militár, no ikus mai sira hetan subsídiu husi Governu no laiha prosesu justisa ba sira – ‘(ne’e sai pergunta boot ba ami membru CPD-RDTL) katak aplikasaun justisa ba sidadaun hotu-hotu justu ka lae?’ Problema seluk dezarmamentu Aileu ba Komandante L-7, Komandante Samba no seluk tán to’o agora laiha ema ida atu buka tuir hodi ko’alia hamutuk’. Deklarasaun hirak ne’e Belun levanta no nota katak entre membru grupu dezafetadu sira ladún kontente ho prosesu justisa ne’ebé sira enfrenta, asisténsia justisa ne'ebé mak la justu no la proporsionál, liuliu ba membru CPD sira la kontente ho kondisaun ne’e. Tanba ne’e husu ba organizasaun Sosiedade sivíl atu halo peskiza klean hodi estuda no analiza no dezenvolve rekomendasaun profunda atu bele rezolve problema CDP-RDTL hodi ita bele fó importansia ba prosesu dezenvolvimentu no povu nia moris ba di’ak iha futuru. Entrevista ho diretór HAK Sr. Monteiro no FGDs ne’ebé ekipa peskiza ema autór xave importante iha nivel nasionál no distritu hato’o katak, - (prinsípiu esesiál atu defende lia-loos no direitu umanus, maka asaun ba sidadaun sé de’it presiza hakruk ba Konstituisaun RDTL. Se de’it mak kontra lei, polísia iha knaar atu hala’o orden Estadu atu detekta asaun-asaun kriminál sira maibé mós kaer metin ba “Konvensaun Internasional ba direitu umanu sira” iha aspeitu direitu moris no asesu ba seguransa.

21

Iha pedidu lubuk ona lideransa CPD-RDTL hato’o ona ba Governu no Estadu, sira hein hela desizaun husi tribunál, karik iha notifikasaun ka xamada husi tribunál CPD-RDTL prontu atu ba tuir julgamentu, karik iha evidénsia hatudu salah prontu atu ba kadeia, maibé buat hotu iha indikasaun polítiku tanba ne’e susar tebes atu bele hetan rezolve lalais katak – “Elly Timur iha Lospalos”. Iha ne’e justisa fahe ba kategoria rua – (justisa formál; justisa informál), kazu ho evidénsia forte katak sira salah duni, maka tuir mai prosesu hotu-hotu enterega ba Ministériu públiku depois sira mak atu aprejenta ba tribunál. Agora atu lori ema ida ba to’o iha tribunál ne’e Ministériu nia kompeténsia nia fó delegasaun autorizasaun mai iha PNTL atu halo tán investigasaun profunda hodi hato’o ba iha premeira interogátoriu. Maibé ema sira ne’e mak sai nu’udar membru grupu baibain no sira halo kazu ki’ik hanesan manipulasaun relasaun ho kobransa no la halo asaun kriminál maka parte polísia bele husik sira atu filafali ba komunidade baibain atu iha posibilidade bele uza justisa tradisionál hanesan nahe-biti ka diálogu hodi ita bele entrega ba autoridade lokál atu tuur hamutuk hodi halo diálogu nivel komunidade nu’udar planu re-integrasaun hodi komunidade bele simu fali sira. Komentáriu públiku mak nune’e maibé bazeia ba rezultadu peskiza membru CPD sira seidauk iha dadus konkretu ba kontra Estadu no Governu. Bazeia ba ne’e sira mantein nu’udar organizasaun CPD ne’ebé eziste iha Timor-Leste. Parte polísia orienta eis-membrus CPD atu sira halo deklarasaun públiku, sira hamrik no ko’alia rekoñese saida mak sira halo durante ne’e, karik iha indiksaun salah ruma. Depois ne’e komunidade husi fatin refere simu eis-membru CPD hamutuk iha suku ka aldeia refere. Husi komunidade refere mós halo deklarasaun prontu atu simu sira, bainhira sira hala’o fali prontu mós atu hato’o keixa ba polísia. Depois prosesu ne’e, entre komunidade ho eis-membrus CPD simu no hakuak malu, iha mós serimónia han hamutuk, nune’e tiha sira fahe malu no fila ba ida-idak nia uma’ – (katak komandante Polísia Distritu Bobonaru). Komandante eskuadra sira no lider lokál sira ne’ebé hetan entrevista hato’o sira nian observasaun katak to’o agora komunidade simu sira ho di’ak no eis-membrus CPD hala’o sira nian atividade moris hanesan bainbain liuhosi kontaktu ho xefe suku sira atu rona direta kona-ba progresu depois halo enkontru regular. Sira barak mak halo ona kartaun eleitorál hodi ba futuru bele tuir eleisaun no prontu atu tuir prosesu dezenvolvimentu Timor-Leste. 3.3. Esperiénsia Atividade Kooperativa husi Grupu CPD-RDTL

3.3.1. Polítika Governuba grupu CPD-RDTL ba harii kooperativa Asuntu ida ne’e koko atu haree impaktu pozitivu no negativu husi atividade kooperativa ne’ebé CPD-RDTL halo. Ho dadus liuhosi peskiza ne’e hakarak atu haree benefísiu no preokupasaun públiku ba atividade relasiona ho asuntu konflitu. Nune’e mós koko kompriende atu kompara no analiza vizaun no misaun ba planu harii kooperativa husi perspektiva Governu no perspektiva polítika CPD-RDTL, hodi identifika tensaun konflitu. Maibé buka dalan ka asisténsia hodi atividade ne’e bele la’o no hetan susesu boot ba harii ka halo mudansa ekonomíka rejionál no iha vizaun ba harii ekonomíka nasionál liuhosi hasa’e produsaun agrikula no hetan rendementu direta ba sira ne’ebé envolve iha kooperativa. Nune’e mós benefísiu indiretamente ba komunidade rejionál sira seluk ne’ebé la envolve iha atividade kooperativa ne’e. Atividade kooperativa ne’e mosu iha tempu organizasaun CPD-RDTL sei eziste maka’as iha komunidade, sira halo duni to’os no natar iha Fatuberliu. Governu taka ona atividade grupu ne’e, maibé polítika Governu liuhosi Ministériu Komérsiu Indústria (MKIA) promete atu suporta nafatin atividade kooperativa ba eis-membrus CDP-RDTL nu’udar sidadaun baibain. Entrevista ho Diretora Nasionál Das Coopertivas, Micro e Pequenas Empresas (DNCPE) – MCIA atu klarifika Governu nia pozisaun ba implementa kooperativa. Ba Atividade ne’e Governu presiza iha pozisaun klaru atu fó legalidade (bele rejistu iha Ministériu Justisa). DNCPE - MCIA prontu atu fó asisténsia hodi bele alkansa objetivu husi atividade ne’e ba harii ekonomia moris família no mós nu’udar indikador balu ba harii dame iha komunidade.

22

Diretora hato’o katak kooperativa ne’ebé agora eziste hamutuk 160 grupus iha territória Timor-Leste no ativu tebetebes mak hamutuk 76, seluk foin atu hahú la’o no balun sei pasivu. Polítika Governu liuhosi MCIA la’ós fó de’it osan partikularmente ka espesialmente ba eis-membrus CPD-RDTL, maibé ba komunidade jerál sira nune’e mós envolve eis-membru sira husi grupu ne’e. Fatin barak ne’ebé Diretora DNCPE ba vizita direta atu halo diskusaun ba planu harii kooperativa, eis-membru CPD-RDTL deklara katak sira la’ós ona membru CPD, sira agora sai nu’udar komunidade baibain ho estatus agrikultór ne’ebé iha interese atu hadi’ak sira moris liuhosi atividade kooperativa. Loos duni, tuir perspektiva Governu liuhosi MCIA katak laiha ona ezisténsia grupu ne’e ho sira nian versaun CPD-RDTL ho ideolojia ho modelu “kooperativa populár” depois Parlamentu Nasionál hasai rezulusaun No. 5/III/2014 hodi tak grupu ne’e. Governu rekoñese de’it povu Timor baibain ne’ebé hotu-hotu iha direitu hansean atu hetan apoiu no asisténsia ba sira ne’ebé hakarak servisu nu’udar agrikultór no hakarak halo mudansa ba nia moris ekonomia. Modelu kooperativa rua ne’ebé Governu implementa liuhosi MCIA aplika dadauk ona mak tuir mai ne’e:

1. “Kooperativa Produsaun” liuhosi atividade agrikultura:

� Agrikula katak produtu lokál ne’ebé rezultadu liuhosi kuda aihan lokál hanesan – (hare, batar, fore tipu oioin, talas, feuk, aifariña no seluseluk tán);

� Peternaria no peska hanesan – (hakiak animál no ikan); � Kooperativa setorál katak tuir area ka tipu rai, hanesan ba rai klaran no Leste bele

harii kooperativa ba produsaun batar. Ba distritu Baucau, Bobonaru, Manatuto, Vikeke bele harii kooperativa hare no fore-keli.

2. “Kooperativa Kreditu Union” liuhosi rai-osan no impresta:

� Ema hamutuk 15 ba leten (lalimita) mak halibur malu nu’udar grupu no tau osan hamutuk hodi halo atividade rai no impresta osan ho sira nia inisiativa rasik no lahein osan husi Governu ka Eastadu.

Rezultadu kooperativa produsaun tuir planu iha futuru mai sai bele loke ka dezenvolve Indústria boot ba aihan hodi hametin ekonomia Timor-Leste no ita labele depedendénsia ba nasaun seluk. Porezemplu kooperativa ba produsaun hortikultura aifariña, ba futuru mai bele loke Indústria tapioka, kripik no halo ba aihan seluseluk tán, katak diretora ne’e. Rezultadu kooperativa “Kredito Union” tuir planu iha futuru mai atu bele sai “Banku Kooperativa”, agora dadaun husi DNCPE halo esforsu maka’as atu fó azisténsia ba grupu mikro kreditu ne’e hodi prepara sira ba tempu oin mai. Ba sira ne’ebé hatudu prestasaun di’ak, sira sei hetan apoiu osan husi Governu no agora grupu Sanulu mak hetan ona. Apoiu osan la’ós atu aumenta sira nia osan hodi halo de’it rai no impresta nia maibé atu loke loja do povu hodi besik liubá komunidade no sosa produtu lokál no fa’an filafali hodi rezulta osan, depois ne’e mak foin ba rai iha cashbook hamutuk ho osan kreditu union nian. Governu fó ona apoiu osan ho montante $10.000.00 ba grupu kooperativa ne’ebé envolve barak maluk sira ne’ebé uluk envolve iha grupu CPD-RDTL. Maibé atu haklaru de’it katak membru sira ne’ebé halibur hodi forma grupu la’ós de’it husi eis-membru CPD-RDTL maibé kahur ho komunidade baibain. Diretora fó ezemplu grupu kooperativa ida iha Distritu Aileu - Fahiria, Ainaro, Bobonaru, Covalima no Manufahi – Fatuberliu, Vikeke Lakluta, Likisa, Okusse nsst. DNCPE – MCIA fó osan inan ho motante leten hodi hala’o sira nian atividade kooperativa produsaun ba kuda aihan lokál. Sira presiza tuir kooperativa prinsípiu no padraun internasionál no ami (DNCPE) prontu atu fó azisténsia ba grupu refere. Por tantu kooperativa ne’e tenke iha legalidade, hetan koñesimentu husi lider autoridade lokál suku nia hanesan xefe suku, aldeia no membru konsellu suku sira seluk, ne’e hatudu klaru katak tenke rejistu iha Ministériu Justisa ho estatutu no estrutura klaru tuir dekretu lei No. 16/2004 kona-ba kooperativa. Ba eis-membru CPD-RDTL ne’ebé lakohi atu envolve no hakarak harii kooperativa rasik no la tuir polítika hirak ne’e ho prosesu no kriteria leten, Sra. Diretora hato’o katak

23

– “ne’e sira nia direitu atu lakohi no Governu la obriga sira, maibé liuhosi DNCPE – MCIA iha prinsípiu atu la fó suporta rekursu hanesan (asisténsia motivasaun, materiál no finansiál).”20 Ekipa peskizadór Belun husu ba diretora katak iha kooperasaun ka koordenasaun entre MCIA-DNPE ho MAP ba asuntu fasilidade traktor hodi fó ba grupu kooperativa ne’e ba hasae produsaun? Diretora hatán katak, [2] iha duni koordenasaun entre ministériu rua ne’e porezemplu Dirasaun Nasionál Kooperativa iha fokál point atu halo ligasaun ho Ministériu Asuntu Ekonomia iha MAP lidera husi Excia Sr. Estanislao nu’udar Ministru ba Sestu Governu iha MAP. Maibé foin atu hala’o iha tinan primeiru sestu Governu ne’e. Atu haklean tán katak, parte MAP fokus liubá tékniku kuda aihan hanesan (batar, hare no hortikultura sira seluk) no MCIA-DNPE fokus liubá tékniku kooperativa no nia finalidade oinsá atu hadi’a ekonomia povu liuhosi fa’an iha merkaduria ho hetan osan ba agrikultór hotu-hotu nu’udar sidadaun maibé la’ós tanba membrus CPD-RDTL.

3.3.2. Atividade Kooperativa versaun CPD-RDTL Vizaun no misaun harii kooperativa mak “povu moris ona ho prosperidade” no atu alkansa ida ne’e, presiza povu maubere servisu maka’as liuhosi kooperativa populár ho servisu badinas ba hadi’ak “Ekonimia populár” signifika katak – ‘servisu grupu ho liman no ain barak hodi bele rezulta produsaun barak. Espektativa no motivasaun CPD-RDTL ba harii kooperativa ne’e:

1. Tanba laiha mudansa ba moris ekonomia baze liuliu iha suku no aldeia, maka kada suku presiza iha produtu rasik no seluk hatoman povu maubere atu la baruk-tén no iha dependénsia ekonomia;

2. Independénsia ekonómika aihan katak lakohi atu tane liman ba nasaun seluk relasiona ho produtu agrikultura, hakarak uza duni sasán no produtu Timor nia rasik liuhosi servisu hamutuk “kooperativa komunál” hodi hamosu armazén ba aihan lokál.

Maski klaru tebes vizaun no misaun CPD nian maibé bazeia ba rezultadu peskiza liuhosi entrevista no FGDs ho autór xave no komunidade sira balun hato’o katak, atu harii no suporta kooperativa tenke halo iha ida-idak nia aldeia no tenke envolve komunidade hotu-hotu maibé la’ós de’it ba membru CPD-RDTLsira de’it. Kooperativa tenke rezistu iha Ministériu Justisa ka iha FONGTIL hodi hetan akompañamentu Governu. Parte seluk kooperativa tenke hetan monitorizasaunn husi Governu liuliu ba Ministériu Agrikultura e Peska (MAP) no Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente (MKIA). Bazeia ba organizasaun CPD nia vizaun no misaun leten refere ba harii no hala’o atividade kooperativa, ne’e mai husi inspirasaun husi polítika Fretilin durante tinan lima iha ailaran honaran – ‘kooperativa komunál’. Organizasaun ne’ebé tau meta ka fó responsabilidade aas ba kooperativa iha tempu ne’ebá, maiduni husi –‘Organizasaun Populár Trabalhadores (OPT)’. Kooperativa harii kedas iha tempu rezisténsia no organizasaun tolu mak hala’o iha tempu ne’ebá hanesan ezemplu – (OPJT, OPMT no OPTT) hodi fó asegura aihan ba povu kbiit lae no Falintil sira hodi hala’o rezisténsia iha tempu ‘base de apoio’. Organizasaun tolu to’o agora balun sei hamutuk ho CPD-RDTL atu fó hanoin oinsá atividade kooperativa ne’e atu la’o iha tempu agora no mós ba futuru. Sira hamutuk hili fatin Welaluhu, Fatuberliu hodi sai sentru ba atividade ne’e ho razaun nu’udar rai bokur maibé abandonadu hela. Fatin ne’e la’ós foin mak CPD ka ema seluk ko’alia maibé desde uluk estratéjia husi Fretilin iha tempu pasadu lidera husi “Saudozo Nicolao Lobato, Sahe Vicente Reis no Antonio Carvarinho” hili fatin ne’e sai sentru kooperativa hodi bele fó moris ba povu no Governu ka Estadu. Iha tempu ne’ebá sira hili liu Betano to’o Suai no husi Betono to’o Lore Lospalos parte tasi mane nian. Bezeia ba entrevista ho lideransa no FGDs ho membrus CPD-RDTL husi distritu 13 hato’o katak to’o ohin loron totál membrus CPD, ema hamutuk 12000 mak uluk (hahú husi Novembru 2012 to’o Fevereiru 2013 halibur malu no konsentra iha Welaluhu subdistritu Fatuberliu hodi hala’o kooperativa. Maski membru CPD‐RDTL nia inisiativa di’ak tebes maibé iha parte seluk sira nia 20Rezultadu entrevista ho Diretora Nasionál DNCPE-MCIA Sra. Jacinta , Fomentu Dili, Jullu 2015.

24

prezensa iha fatin ne’e kontinua sai preokupasaun ba komunidade Subdistritu Fatuberliu tanba membru CPD sira halo violénsia – (bele haree “Sira nian Envolvimentu iha Asaun Violénsia” iha parte seluk relatóriu ne’e). Liga ba preokupasaun ne’e, Konsellu Ministru bolu Komandante Jerál Polísia Nasionál Timor Leste (PNTL) atu informa situasaun ikus grupu CPD‐RDTL iha Welaluhu. Komandante Jerál PNTL informa katak – “komunidade iha Welaluhu daudaun moris iha situasaun preokupadu no Lamentavel.”21 Hafoin rona tiha Sekretáriu Estadu Seguransa no Komandante Jéral PNTL, hodi análiza klean situasaun ne’e no nia implikasaun sira, Konsellu Ministru foti desizaun no fó sai Rezulusaun Konsellu Ministru iha dia 25 Fevereiru 2013, hodi fó mandatu ba PNTL atu halo atuasaun ba grupu CPD‐RDTL no lori membru sira filabá idak‐idak nia Subdistritu hela fatin.’22 Lider no membru CPD-RDTL akressenta, – ‘Alein de ami nia objetivu prinsipais nune’e mós hanesan asaun polítika ida duké ami halo asaun protesta beibeik ba Dili no laiha rezultadu atu halo diálogu, tanba ne’e CPD sempre koko dalan pasífiku oioin. Dalan ida mak liuhosi asaun boot ho atividade kooperativa ne’ebé ami halo iha Welaluhu. Maski nu’udar asaun polítiku maibé ami mós orienta membru CPD sira bazeia ba ami nia vizaun no misaun oinsá atu aprende servisu hamutuk ho liman rasik ka’er aisuak, ensada, katana, hodi fila rai-luan Welaluhu ba halo to’os-natar no bele sustenta sira nia moris.’23 Rai hektar luan boot, CPD sira halo irigasaun bee ba tama natar laran no sama de’it ho ain, kuda hare ho nia rezultadu mak huun ida bele hetan musan atus-ida. Rezultadu ne’e CPD labele aproveita tanba tempu besik atu kolleta hetan intervensaun maka’as husi Governu liuhosi Ministériu Komérsiu Indústria. Polísia ba halo intervensaun rápida hodi haruka fila ba ida-idak nia distritu ba membru CPD-RDTL iha tempu ne’ebá. Membrus CPD sira lahasoru ho asaun violénsia, ho pasiénsia aas sira sees an husi Welaluhu no filabá ida-idak nian distritu ho kareta ne’ebé prepara husi Governu ho presaun boot. Iha kondisaun nune’e natar no to’os sira husik no animál hanesan (karau, fahi, bibi) mak tama to’os-natar hirak ne’e no estraga aihan hotu-hotu. [2]‘Rezultadu ikus sira hetan 16 tonelada, tuir loloos rezultadu bele liu dala sanulu, karik Governu prolonga sira atu hein uitoan to’o kolleta no rezultadu finál. Iha tempu ne’ebá Governu mak iha hanoin di’ak ho lideransa ne’ebé iha sentimentu umana, bele haruka polísia ka F-FDTL fó netik seguransa ba ami membru CPD sira hodi labele barollu to’o koilleta. Depois nune’e mak obrigatoriu haruka ami filabá ida-idak nia distritu maski iha sira nia matan katak CPD mak ladiak no kontra Governu no Estadu. Parte seguransa mós bele tau matan ba natar no to’os hodi salva Maromak nian aihan ida ne’e, ami husu de’it ba Governu saida mak di’ak hodi orienta povu ba hadi’ak sira nian moris ekonomia nune’e mós ba ekonomia nasaun ida ne’e? Ikus mai ami CPD respeitu no kumpri Governu no Estadu ne’e tanba sira dehan kooperativa loos ona maibé fatin mak labele.’ Sua Excia Sr. Prezidente da Republika hato’o ba membru CPD-RDTL sira nune’e – ‘Hau sei ko’alia ho Governu liuhosi Ministériu Agrikultura e Peska atu bele lori traktor hodi fó ajuda imi ba fila-rai. Iha altura ne’ebá Sr. Prezidente fó osan ho montante $5,000.00 ba ami atu hola mina ba traktor. Ne’e signifika katak Prezidente konkorda ona maibé depois tempu tuir mai ema barak interven dehan CPD nia attitude ladi’ak no traktor ne’ebé Excia Prezidente da Republika promete la realiza. Ami kontinua servisu uza ho liman/ain hodi halai natar, ami tesi fali ai hodi halo ba aisuak no uza ba kee rai hodi halo kabubu. CPD-RDTL hetan susesu ho tempu semana ida de’it bele rezulta ona to’os/natar luan boot ho hektares 100, la’ós ho traktor maibé fó duni rezultadu di’ak tebetebes.’24 Ne’e hatudu katak unidade metin ba mambru CPD-RDTL sira tanba kuaze ema barak mai husi veteranu no Antigu Kombatente Libertasaun ne’ebé sempre hanoin papél importante rua hanesan – (1. Libertasaun patria; 2. Libertasaun povu).

21 Observasaun Jurnál Suara Timor Leste (STL 26/2/2013). 22Revista situasaun Belun, Janeiru to’o Fevereiru 2013. 23Entrevista ho Sektretáriu Zona CPD-RDTL distritu Lautein Sr. Thomas, alias (Ely-Timor), dia 23 Jullu 2014, Lospalos. 24Rezultadu entrevista ho lideransa CPD-RDTL iha Baucau, Lautein no Bobonaru, Dili, Manufahi, Ermera fulan fulan Maiu – Jullu 2014.

25

Ko’alia kona-ba libertasaun povu la’ós ema hotu sai ministru ka tenke tuur iha pozisaun di’ak iha Governu ka Estadu ka tenke halai ba nasaun seluk hanesan – (Irlandia, Englatera no Korea). Maibé oinsá bele kontribui ba nia dezenvolvimentu nasaun liuhosi atividade kooperativa hanesan – (halo to’os, natar, hakiak animál, ikan etc.) ho liman rasik hodi povu bele sai husi susar, kiak-mukit no la dependénsia ba nasaun seluk hanesan husu beibeik foos husi Vietnam. Ne’e preokupasaun boot tanba ho osan mina rai maibé lori osan ne’e ba sosa foos husi nasaun seluk no laiha rendementu ba povu no nasaun ne’e rasik. Ne’e mak akontese beibeik klaru katak sirkulasaun osan ba ema nia rai hodi hadi’ak sira nia ekonomia rasik. Agora kontradisaun maka’as ho polítika Governu dehan – ‘povu kuda, Governu sosa’ maibé realidade la akontese, mosu polémika foun iha komunidade ‘Governu fa’an no povu sosa’, signifika katak Governu (MTRC) foti foos husi Vietnam no fa’an ba povu atu sosa maski ho folin baratu, ita la fó prioridade ba produsaun lokál povu agrikultór nian rasik. Ho preokupasaun barak ne’e koko harii kooperativa atu rezulta foos ho kuantidade boot hodi bele responde aihan povu nian no bele minimiza inportasaun foos husi nasaun seluk. Ulun boot sira tara pasta ba liur hodi lobby katak nasaun Timor-Leste nu’udar país agrikultura, maibé iha ita nia nasaun laran to’o agora setór agrikultura nunka mais iha mudansa ba responde aihan no bele eksportasaun ba nasaun seluk. Ita kria polítika ida atu povu baruk tén servisu tanba iha ona mentalidade ho sasán modernu nian hanesan traktor iha mak ema foin badinas atu halo to’os no natar. CPD la’ós kontra atu la uza traktor maibé tenke mós haree ninia manajementu ba gastu orsamentu Estadu, ezemplu osan hirak mak atu prepara fasilidade traktor modernu no analiza kompara ho produsaun hirak mak atu ita rezulta? Agrikultór ka ekipa balun iha ona kapasidade atu fó manutensaun? Ne’e hotu sai sasukat ida hodi ita labele hetan perda boot. Ita fakar de’it osan maibé to’o agora Governu liuhosi Ministériu Agrikultura e Peska seidauk hamosu armajen nasionál hodi garantia no asegura aihan ba povu tuir planu estratéjia Governu nian. Timor-Leste presiza iha armajen nasionál hanesan foos, batar, se lae ita nafatin dependénsia ba nasaun seluk hanesan – (Thailandia, Vietnam, nsst). Preokupasaun boot mak ne’e, iha tempu oin mai mak nasaun sira ne’ebé fó inportasaun foos mai Timor-Leste, iha mudansa klimátika no falta aihan foos no seluk, oinsá ita atu moris iha kondisaun ida ne’e. Tanba ne’e CPD-RDTL prevene kedas hodi halo atividade kooperativa ba dezenvolve setór agrikultura. Entrevista ho ema lubuk dehan, sasán modernu traktor atu fasililita ita ba fila-rai ho medida luan-boot no rai abandona tanba ita nia kbiit lato’o atu fila ho liman, maibé prepara grupu agrikultura ne’ebé organizadu, treinadu atu iha matenek metodolojia agrikultura modernu nian hosi responde ezijénsia aihan ba nasaun no povu. Kuaze iha fatin hotu ne’ebé ekipa Belun halo peskiza, membru no lideransa CPD hato’o sira nia hanoin, –‘(ami halo kooperativa iha Welaluhu Fatuberliu, Maun boot Presidente Taur Matan Ruak no Primeiru Ministru Kay Rala Xanana no Komandante Jerál F-FDTL Lere Anan Timur dehan “Imi nia koopretiva la’o di’ak ona maibé fatin mak salah”. Tanba ne’e, maski CPD‐RDTL rasik halao atividade kooperativa ne’ebé bele fasilita ekonomia rai laran, maibé tanba rai ne’ebé utiliza hanesan disputa, nune’e Governu presiza foti desizaun. Tanba antes ne’e Sua. Exelénsia Prezidente RDTL, Governu inklui Xefi Estadu Maior Jenerál F‐FDTL, hodi halo Diálogu ho grupu CPD‐RDTL no komunidade Subdistritu Fatuberlihu (Manufahi) iha Novembru 2012, maibé laiha solusaun. Membru CPD hato’o – ‘prontu ami koumpriende no filabá ida-idak nia distritu ho obrigasaun maka’as. Polísia ho armamentu militár ba ataka ami iha Welaluhu ho, membru CPD hetan baku, tuku, tebe no halo terror psikolojia. Ami kumpriende Maun Boot Xanana, ami fila nonok no kontinua halo kooperativa iha ami nian fatin ida-idak, porezemplu kooperativa iha Seisal, Samalari Buibau Baucau no mós iha distritu sira seluk, agora ami halo kolleta ona rezultadu’. Kooperativa iha Welaluhu, ne’e asaun polítiku atu hatudu ba Governu liuliu Ministériu 2 hanesan – (Ministériu Agrikultura e Peska no Ministériu Komérsiu Indústria) tanba itadepedénsia demais liu ona foos husi rai liur nian. Sira fiar katak atividade ne’e mak la’o iha Welaluhu tinan rua/tolu bele rezulta ona aihan nato’on ba povu maski la barak maibé mais ou menus bele fó han ba povu distritu 4 ka 5 tuir sira nia kálkulu análize. Ekipa peskizadór Belun reafirma relasaun ho opiniaun públiku ba lideransa CDP-RDTL ne’ebé konsege entrevista no halo FGD ho pergunta katak – “ita boot sira uza farda militár kompletu no

26

hatudu ba publiku katak CPD iha planu atu forma instituisaun militár iha Governu no Estadu RDTL agora, la’ós harii kooperativa, ne’e slogan polítiku de’it, ne’e loos ka la’e?” Sira responde, – ‘Ami lahanoin nune’e, loloos ami la uza farda militár, rekoñese de’it membru ida-rua iha farda, iha tempu ne’ebá Maun Boot Komandante Jerál F-FDTL Sr. Lere Anan Timur vizita ami direta iha Welaluhu, ami hato’o objetivu halo kooperativa ho katana, aisuak, ensada atu halo natar no to’os, laiha intensaun atu halibur malu iha Welaluhu uza farda no forma instituisaun militár foun. Ami akompaña boot sira nia hanoin balu ne’ebé, ezemplu iha Kuluhun Dili, ita nia Maun Boot Lere fahe sertifikadu membrus organizasaun klandestina balun hato’o mensajen ka avizu iha publiku ba povu Timor tomak. Organizasaun rezisténsia hotu-hotu hanesan – (Organizasaun Sagrada Família, Ojetil nsst), di’ak liu halo tuir modelu organizasaun CPD-RDTL nia atividade ba servisu dezenvolve kooperativa ne’ebé sira halo iha Welaluhu. Ami rekoñese tebes Governu no Estaduida ne’e, tanba ami mós autór luta ba independénsia hodi forma Estadu no Governu ho raan no ruin, ne’e mak ita hotu nia objetivu finál husi luta rezisténsia naruk ne'e, tanbasá ami tenke destrui fali, ne’e inposivel no la razoavel. Maibé ne’e mak polítiku, ema sempre hanoin buat oioin ba ema seluk, balun gosta balun mós la gosta, no prejudika ema seluk hanesan ami CPD. Loloos Ministériu rua hanesan Agrikultura e Peska no Ministeriu Komérsiu Indústria, ita presiza servisu hamutuk no hetan tulun asisténsia ba organizasaun CPD atu bele dezenvolve di’ak liu tán, tanba CPD halo ida ne’e atu ajuda halo susesu ba ministeriu rua ne’e nia servisu ba dezenvolvimentu ekonómiku povu no nasaun ka Estadu la’ós ba fakar osan iha rai liur liuhosi sosa sira nia produsaun aihan hanesan foos.’25 Governu liuhosi Ministru Komérsiu Indústria iha planu atu suporta fó asisténsia ba atividade kooperativa, CPD apresia ba inisiativa ne’e no prontu atu kolabora. Pontu importante ne’ebé presiza haree hamutuk mak oinsá polítika no sistema Governu liuhosi MKIA atu suporta fó asisténsia ba atividade kooperativa ne’e. Tuir sira nia haree, Governu – MKIA aplika kooperativa mikro-kreditu katak “kuda osan no hetan osan”, kuda uluk lai osan foin hetan rezultadu hodi aumenta osan. Maibé CPD-RDTL aplika polítika ka sistema kooperativa populár ka kamunál mak “kuda aihan no hetan osan” ne’e signifika katak kuda aihan uluk lai iha to’os no natar, hakiak animál, ikan no hetan rezultadu produsaun, hafoin fa’an hodi hetan osan. Sistema ne’e mak uluk Fretilin aplika durante tinan lima iha ailaran, fó inspirasaun ba membrus CPD-RDTL atu hala’o fali atividade ne’e iha tempu ukun an ne’e. Kuandu hetan rezultadu, tuir mai foin bele fahe ba membru ba sustenta sira nia moris no seluk ba grupu nia númeru konta osan ‘buku kas’. Atividade ne’ebé membru CPD halo ona no ne’e nu’udar ezemplu konkreta hanesan kooperativa natar iha Samalari – Buibau Baucau, kooperativa natar iha subdistritu Luro, kooperativa natar iha Buihomau ne’ebé Komandante Jerál Lere Anan Timur vizita ona, iha Lospalos rasik iha hektar neen no komandante polísia distritu ba haree ona, liuhosi vizita ne’e hatudu parte husi koñesimentu maibé la’ós ilegál husi publiku nia perspektiva durante ne’e. Kontradisaun estratéjia polítika ba implementasaun modelu kooperativa entre CPD-RDTL ho Governu, tuir Sr. Aitahan Matak katak – ‘kooperativa presiza mai husi kraik husi povu duni ho sira nia envolvimentu másimu, maibé ladún aseita karik kooperativa mai husi leten ka modelu husi rai liur. Tanba ne’e presiza iha kompromisiu bainhira MKIA iha planu atu suporta nafatin atividade kooperativa ne’e, katak kooperativa modelu oinsá mak Governu hakarak atu suporta nafatin mai ami?’ Modelu kooperativa rua ne’e iha diferensa boot liu, membru CPD sira hotu kontra modelu kooperativa mikro-kretidu ho razaun katak fó uluk osan ba grupu mak foin bele servisu ka hala’o atividade kooperativa. Sistema ne’e, halo membru grupu dependénsia ba osan maibé laiha inisiativa rasik atu servisu ho liman, dala ruma labele hetan susesu di’ak. Ezemplu konkretu mak doadores fó osan liuhosi NGO ka ajénsia Internasionál, NGO lokál sira fó ona grupu komunidade atu halo atividade ba hadi’ak ekonomia família nian, maibé faktus hatudu katak kuaze grupu barak mak la hetan susesu no lala’o tanba fallansu iha manajementu osan. Inisiativa hodi hala’o atividade ida ne’e ba halakon imajen iha tempu Governu tranzisaun to’o mai primeiru Governu konstituante, karik to’o ohin, relasaun ho projetu $3.00, sinu lian atu komunidade mai servisu hodi hetan osan $3.00, komunidade abitua ona ho sistema ne’e. Atu halakon kustume ne’e,

25 Entrevista Sekretariu CPD Rejiaun Lautein Sr. Thomas Ely-Timor, Fuiloro, 23 Jullu 2014 no mos Fokus Grupu Diskusaun no membrus CPD iha Baucau, Manufahe, Maliana. Husi Maiu - Agustu 2014.

27

CPD koko atu halibur ema lubuk ida no orienta polítika Fretilin uluk – “kaer rasik kuda tali”, iha prosesu dezenvolvimentu tuir ema ida-idak nia kbiit rasik. Atividade kooperativa maski hetan presaun oioin husi PNTL maibé ami hala’o nafatin iha Distritu 4 hanesan – (Lautein, Baucau, Vikeke no Covalima). Hein hela rezultadu no tuir polítika CPD, seidauk iha planu atu fa’an maibé haree uluk lai membru kooperativa nian nesesiedade aihan ba família uluk, nato’on ona mak foin hanoin atu fa’an. Bainhira atividade kooperativa la’o iha Welaluhu, iha tempu ne’ebá kedas, Prezidente da Repúblika dehan ba Ministériu Agrikultura ne’ebé fahe traktor barak-barak maibé laiha rezultadu, karik lia-fuan ne’e soke uitoan, maibé ne’e realidade. Maibé ami CPD uza de’it liman no aisuak bele hatudu iha indikasaun boot atu hamosu rezultadu boot, Governu mak la aseita ka suporta ida, saida mak ita bele halo, povu tane liman beibeik ba Governu hanesan – (husu servisu, husu foos ho folin ki’ik (foos MTCI), husu osan nsst) mak di’ak liu ka orienta povu atu bele kria servisu rasik, la’ós ema hotu tane ba Governu hodi hetan servisu tuur iha kadeira maibé oinsá ema bele kria servisu rasik hanesan halo to’os no natar hodi responde nia moris rasik. Iha nasaun dezenvolvidu hanesan Japaun, Amerika, Eroupa no Australia, agrikultór barak mak moris di’ak, servisu foer iha to’os maibé han hanesan boss konglomeradu. Iha peskiza ne’e mós husu klean, oinsá rezultadu kooperativa nia asesu ba merkadu ria, CPD-RDTL nia polítika, hakarak atu fa’an ba Governu –MKIA, polítika CPD mós ladún aseita Governu fó fiar ba Kompañia atu sosa produtu lokál, tanba hetan ka manan tenderizasaun husi Governu atu sosa aihan husi agrikultór, sira press folin to’o ki’ik liu. Kompañia baruk tén servisu mak manan no moris bokur maibé ita nia agrikultór mak perda no kiak ba beibeik. Governu liuhosi Ministru Agrikultura e Peskiza fahe osan $2500.00 ba grupu agrikultura sira, CPD sira halo observasaun no peskiza ba grupu, oinsá nia rezultadu. Ita ho esperansa atu bele hetan susesu, se lae ita presiza estuda ka tetu didi’ak, labele fahe de’it osan povu nia maibé la hetan rezultadu di’ak. Ita presiza haree mentalidade ema, tanba osan mak ema servisu ka iha duni boavontade mak foin ema servisu, sira CPD deklara katak ho sira ‘beran rasik’ la ho osan maibé garantia katak sei fó rezultadu di’ak. Osan $2500.00 ne’e atu halo saida, konta loos ne’e seidauk bele atu halo buat ida, karik grupu barak mak hetan osan ho montante ne’e osan boot. Osan la to’o atu halo buat ida maka osan ne’e rasik la rezulta buat ida. Polítika Governu “povu kuda Governu sosa”, iha komunidade joven sira ne’ebé baibain tuur de’it iha dalan no baruk tén komesa halo to’os hodi hetan produsaun batar, sira balun to’o hetan batar bidon sanulu no fa’an hodi hetan osan. Iha tempu ne’e nota duni katak laiha ona joven tuur iha dalan tanba iha ona atividade ba halo to’os nian. Iha tinan segunda to’o mai, atividade ne’e komesa paradu no joven komesa lakohi servisu to’os tanba Governu la kontinua sosa fali. Depois nune’e nota fali katak joven komesa fali tuur iha dalan provoka ema no kria konflitu – “konflitu tanba hemu tua lanu iha insidente 174 (20.19%) sai nivel primária husi violénsia hotu-hotu no konflitu entre joven iha insidente 124 (14.39%) sai nivel sekundária husi violénsia hotu-hotu.”26 CPD nafatin ho sira nia komitementu atu orienta joven ne’ebé sai membru mós ba organizasaun CPD hodi kontinua halo to’os liuhosi atividade kooperativa. Rezultadu produtu, atu Governu sosa ka lasosa, ba CPD ladún importante, maibé oinsá sira iha atividade nafatin halo to’os no natar hodi sustenta moris família no karik produsaun nia kuantidade liu atu konsumi nia, bele fa’an iha merkadu públiku. Tanba ne’e CPD obriga sira nia an no liman fuan sanulu atu servisu rasik hodi hetan osan, labele fó bebeik osan ba grupu hodi ema nia memtalidade dependénsia no halo ema atu sai baruk tén. Observasaun CPD, halo tiha kooperativa kreditu osan ba fa’an sasán, maibé sasán ne’ebé sira fa’an la’ós produtu lokál maibé fa’an fali sasán maihosi liur hanesan – (cocacola, fanta, supermi no produtu liur sira seluseluk). Akresenta tán husi Komandante Polísia, tuir polítika Governu dehan – ‘sasán ne’ebé fa’an iha kooperativa ka grupu kios tenke mai duni husi rezultadu halo to’os no natar hanesan

26Relatóriu Análize Potensiál Konflitu, Períodu Anuál Outubru 2013 – Setembru 2014, iha tabela “Hun no Abut Konflitu”, pájina 20.

28

– (hare, batar, fore oioin, talas, feuk aifarina nsst.) husi agrikultór lokál sira, la’ós mai husi nasaun seluk, ne’e hatudu kontraversiál ho polítika MKIA dehan (loja do povo).’27

3.3.3. Perspektiva públiku no Sosiedade Sivílba atividade kooperativa CPD-RDTL Bazeia ba entrevista ho autór xave iha distritu Baucau, Lautein, Vikeke, Dili, Bobonaru, Manufahi no Ermera hanesan – (komandante polísia balun, veteranu balun, Xefe suku balun, Administrador distritu no subdistritu balun no sst), pontu fokál husi ‘Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) no nia membru sira’. Kuaze sira konkorda no fó apoiu tebes ba kada kooperativa ne’ebé harii iha Timor-Leste, maibé importante mak grupu harii iha sosiedade no envolve ema oioin la’ós de’it ba eis-membrus CPD. Tenke iha baze legál nune’e mós liuhosi kuadrus legál porezemplu liuhosi kooperasaun Governu lokál mós halo koñesimentu ho komando PNTL distritu no subdistritu atu fó no garante seguransa hodi dezenvolvimentu ekonomia liuhosi kooperativa ne’e bele la’o ho di’ak. Ekipa peskiza entrevista ho Sr. Komandante Polísia Bobonaru no autór xave sira seluk hato’o –‘parte seguransa ita labele fó vantajen hodi grupu ilegál sira ne’e mosu fali no hala’o atividade ho objetivu la klaru. Sira halo kooperativa nu’udar estratéjia polítiku ida maibé sira halo fali aktividade ilegál, ezemplu – (sira tama-sai fronteira hodi sosa sasán ilegál hanesan farda militár, kilat, aimoruk droga, no seluseluk tán) tama mai Timor-Leste. Maski seidauk iha evidénsia forte maibé ne’e preokupasaun boot ba futuru estabilidade nasaun.’ Peskizdor fó klareja katak, ne’e opiniaun públiku de’it ne’ebé detekta iha peskiza ne’e maibé iha peskiza ne’e mós lahetan evidénsia forte katak membru CPD sira mak hatama droga, kilat ka farda maibé karik grupu ilegál sira la kontrola eziste iha país ida ne’e, maka sai preokupasaun boot ba estabilidade no ne’e sai papél no responsabilidade boot ba instituisaun defeza no seguransa iha Timor-Leste. Maske públiku balun kontra maka’as kooperativa populár husi CPD-RDTL maibé balun mós aseita atividade kooperativa ne’e. Sira nian komentáriu ba Konstituisaun RDTL Titulu III “Direitu No Devér Ekonómiku, Sosiál No Kultura Nian Artigu 500 (Direitu ba Servisu) versíkulu 5 katak – (Estadu haburas kriasaun (hakiak) kooperativa ba produsaun no fó tane ba empreza família nian nu’udar fatin atu hetan servisu).” Bazeia ba lei ne’e Sr. Monteiro akressenta katak, – ‘sistema ekonomia Timor-Leste ne’e aplika ekonomia harii/hatuur iha ai-riin tolu, maka:

1. Ekonomia harii bazeandu ba setór públiku, iha setór ne’e mós Governu seidauk halo buat ida 2. Ekonomia harii no forte tebes liuhosi setór privadu, porezemplu liuhosi kompañia privadu sira

iha setór oioin; 3. Ekonomia harii iha setór kooperativa.

Iha Timor setór parte tolu leten ne’e la la’o liu, Sr. Elisario mak foin koko atu hala’o maibé povu nia inisiativa rasik no komitmentu laiha atu hala’o atividade ne’e. Vizaun no espektativa sira hodi hala’o dezenvolvimentu rural ladún la’o dia’k durante ne’e, CPD foin iha inisiativa no koko atu halo kooperativa iha Welaluhu maibé Governu la aseita atividade ne’e no haruka fila ba ida-idak nia distritu, no sira kontinua hala’o atividade kooperativa ne’e iha sira nian hela fatin. Estadu halo ona “Centro Dezenvolvimentu Economia (CDE)”, iha prátika implementasaun hanorin ema atu halo emprezariu ka negosiu, la’ós halo ema atu halibur malu no servisu, maibé orientasaun hodi halo ema atu hala’o negosiu enpreendedorizmu individuál nia maibé la orienta ema atu halo kooperativa.’28 Ministru Sr. Antonio da Conceição hamutuk ho Komandante polísia distritu Bobonaru ba halo vizita ba natar grupu agrikultór sira hodi obeserva. Iha eventu ne’e sira halo diskusaun oinsá polítika ba suporta atividade kooperativa. ‘Governu presiza iha polítika ba suporta atividade kooperativane’ebé envolve komunidade oioin iha suku refere, la’ós envolve de’it eis-membru grupu CPD-RDTL ka grupu sira seluseluk, labele haree tanba de’it presaun polítika atu responde ba

27Entrevista Kamandante Polisia Distritu Bobonaru Sr. Hermenegildo da Costa no autór xave importante seluk husi Maiu to’o Agustu 2014. 28Rezultadu entrevista ho Diretór HAK Sr. Manuel Monteiro, iha Palapasu Farol, Dili, dia 10 Juñu 2014

29

situasaun relasaun ho ezisténsia organizasaun CPD, razaun ne’e forte tebes tanba ema iha natar boot iha Maliana no mós iha fatin seluk, sira la’ós membru CPD hotu maibé agrikultór baibain no sira forma grupu ona maski ladún organizadu maibé sira halo duni natar ho luan boot.’29 Bazeia ba planu atu suporta kooperativa CPD, mosu ideia ne’ebé iha kontroversiál ho sistema kooperativa ne’ebé maluk sira CPD aplika, katak halo kooperativa natar no to’os mak foin hetan osan – ‘bele haree sistema kooperativa CPD iha parte seluk iha relatóriu ne’e’.Tanba ne’e la’ós de’it responde ba situasaun polítika agora maibé haree ba polítika oinsá atu dezemvolve ekonomia povu hodi realiza no konkretiza dezenvolvimentu sustentável ne’ebé presiza hetan envolvimentu sidadaun hotu-hotu, la ho exsesaun. Opiniaun públiku ba kooperativa populár ne’ebé maluk CPD sira aplika, halo kooperativa ema ida-idak iha grupu oinsá atu fahe papél ba hala’o atividade hanesan – (hakiak animál, ikan, halo to’os no natar). Autór xave oioin dehan iha peskiza – ‘atu harii kooperativa presiza iha siklu no jestaun ne’ebé klaru, depois nune’e sé mak atu fa’an ba merkadu no sé de’it mak sai konsumidor sira atu sosa no oinsá atu fahe rezultadu.’ ‘Presiza iha jestaun konkretu, se lae bele kria konflitu entre membru sira ba grupu, tanba ne’e atu realiza kooperativa maka Governu tenke fó ba sira no antes atu fó osan, presiza fó treinamentu husi Governu ba grupu sira ne’e oinsá atu hala’o atividade kooperativa, depois kooperativa implementa Governu presiza fó asisténsia akompañmentu nune’e mós monitorizasaun ba atividade to’o hetan susesu di’ak. Governu presiza tebes atu kontrola sira to’o iha rezultadu katak osan ba ne’ebé, fó duni nesesariu ba benefisiáriu sira ka oinsá? Atu harii koperativas presiza hatene nia sustentabilidade ba tempu naruk nian la’ós ba hatan situasaun emerjensia de’it, karik nune’e maka ita fakar osan Estadu de’it.’30 Ne’e hatudu katak polítika eis-membrus CPD ba dezenvolve kooperativa karik loos maibé presiza rejistu no kooperativa la’ós de’it ba sira maibé hamutuk ho komunidade sira seluk atu evita inveja sosiál. Husi resultadus entrevista ho autórsira iha fatin ne’ebe peskizadór kobre Kuaze iha fatin barak ne’ebé ekipa peskizadór entrevista sira hato’o absolutamente katak – ‘kooperativa ne’e presiza rejistu iha Ministériu Justisa no karik sira nu’udar grupu sosiadade sivíl (ONG) maka sira liuhosi FONGTIL atu rejistu hodi bele hetan legalidade. Tuir Diretór HAK katak –‘kooperativa la presiza rejistu, tanbasá tenke ba rezistu, servisu ho hanoin pozitivu atu bele dezenvolve ekonomia. Rejistu ho objetivu atu hetan asisténsia Governu, ne’e bele rejistu tanba dala ruma iha kriteria ne’ebé refere ba legalidade, maibé atividade ne’e la’o tiha lai mak bele ba rejistu, iha parte seluk presiza hatene katak kriteria atu ba rejistu tenke mós ho osan ba administrasaun hotu. Parte importante ne’ebé presiza konsidera mak konstituisaun RDTL fó dalan atu ema harii nia organizasaun ka grupu. Sidadaun iha edukasaun sívika, nia halo tanba ho konxiénsia maibé la’ós tanba iha presaun ka obrigasaun husi ema seluk ka tanba kondena husi lei ida ne’e.’31

3.3.4. Buka Hatene Impaktu husi Asisténsia Sosiál no Harmonizasaun Direitu Moris Polítika Governu ba asisténsia sosiál ‘Haree ba problema insidente konflitu ne’ebé mosu entre veteranu no antigu kombatente libertasaun nasionál, asintesia idozus no seluseluk tán. Governu mós dezenvolve programa asisténsia sosiál luan no komprensivu, ne’ebé inklui programa ba idozu sira ne’ebé tinan to’o ona ba neen-nolu. Polítika ida ne’e mak susesu boot ba Governu ne’ebé hetan apresiasaun husi família sira barak-barak.’32

29Entrevista Komandante polisia Bobonaru, lider veteranu balun no autór xave importante iha komunidade, Maiu – Agustu 2014. 30 Rezultadu entrevista ho lider veteranu balun, Komandante Polísia no Administrador Bobonaru, Administrador subdistritu Osu no FGDs ho membru Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) nivel subdistritu Letefoho-Ermera, Ossu-Vikeke, Nain Feto-Dili, Metinaro-Dili iha Maiu – Agustu 2014 31Rezultadu entrevista ho Diretór HAK Sr. Manuel Monteiro, Palapasu Farol, Dili, di 10 Juñu 2014. 32 Relatóriu politika Belun – (1. Impaktu sosiál husi prosesu administrasaun pensaun ba veteranu sira, Kazu Estudu Dili Timor-Leste, Janeiru 2013; 2.Prosesu pagamentu ba idozus no potensialidade ba konflitu, Dili, 17 Dezembru 2014).

30

Konstituisaun RDTL hatuur klaru, artigu 11 (fó valor ba rezisténsia kona-ba rekoñesimentu no pensaun ba rezisténsia Sira). Dekretu Lei No. 19/2008 (subsídiu de apoiu ba idozus no invalidu sira) no asisténsia sosiál sira seluseluk hanesan – (bolsa da maen, vítima ba dezastri naturais, no ajudu sosiál emerjensia seluk tán). Bazeia ba Lei rua leten maka Governu fó oprtunidade dala barak ona ba membrus CPD-RDTL atu bele rezista sira nia an sai veteranu no mós antigu kombatente Libertasaun Nasionál, atu nune’e bele simu sira nia direitu ba pensaun no kondekorasaun nu’udar valor aas tebes relasiona ho rekoñesimentu husi envolvimentu ba luta libertasaun nasionál. Nune’e mós ba sira ne’ebé tinan 60 ba leten hodi rejistu sira nia naran ba idozu no bele simu subsídiu. CPD-RDTL nia perspektiva ba asisténsia sosiál Membru CPD-RDTL balun hakarak atu rejistu no balun lakohi nafatin, sira kontra prosesu rejistrasaun tanba sira nia observasaun ba prosesu tomak buat balun laloos, barak mak iha indikasaun ba manipulasaun no agora ema barak mak uluk la luta mak hetan pensaun veteranu. Entre tantu nune’e maibé Governu fó nafatin no loke oportunidade foun ba sira atu rejista an nu’udar veteranu no idozus hodi simu pensaun tuir konseitu polítiku Governu nian. Iha mudansa mais siginifkativa katak eís membru CPD-RDTL sira barak mak agora halo ona kartaun eleitorál hodi bele asesu asisténsia sosiál sira ne’e. Bazeia ba komentáriu públiku no pergunta katak membru CPD sirabalun mós husi milisia pro-otonomia sira no públiku iha preokupasaun katak, keta ba futuru mai sira atu rejista an nu’udar veteranu hotu? Iha entrevista ho sira nia lideransa balun rekoñese katak loos duni membrus CPD balun husi milisia pro-otonomia, maibé la barak. Sira iha razaun forte tebetebes, – ‘ami simu sira hodi orienta sira atu disiplina sai nu’udar sidadaun Timor-Leste ne’ebé di’ak no badinas servisu kooperativa hodi partisipa iha prosesu harii nasaun iha setór ekonomia nian. Iha nivel polítiku altu, ulun boot sira simu otonomista sira atu tuur iha nivel pozisaun altu hodi foti desizaun ba destinu nasaun, ami CPD simu sira iha nivel kraik iha komunidade liuliu ba iha organizasaun CPD atu servisu hamutuk hodi halo to’os no natar. Ita lakohi atu hatudu liman ba sira nune’e mós ba sira otonomista ne’ebé tuur iha nivel altu, mezmu ké uluk sira lakohi atu Timor ukun an. Ami garantia katak sira mai la’ós iha intensaun atu sai veteranu no tempu oin mai atu simu pensaun no kondekorasaun, ami hatene ami nia ema. CPD respeitu sira nia prinsípiu uluk maibé agora sira rasik rekoñese katak Timor sai nu’udar nasaun soberanu, sira mós ema Timor oan ida, hakarak fila mai hodi kontribui ba era independénsia ida ne’e tuir sira nia kbiit rasik, prontu ne’e CPD simu sira atu halibur malu hodi hala’o atividade. Kona-ba sira otonomista, karik uluk sira iha evidensia forte envolve asaun violénsia baku ema oho ema, ne’e ita entrega ba justisa, tanba CPD rasik mós luta ba justisa populár. Importante presiza haree mak sira rasik iha ona konsiente ka lae? Razoavelmente, se karik sira uluk oho ema, baku ema, parese sira mós tauk atu fila mai Timor.’33 Prezidente da Repúblika hato’o – ‘envolvimentu sidadadun, laiha lider ida mak hau kontaktu ka haruka hodi fó valor ba ema nia rezisténsia sempre ho osan, maibé bele ho buat seluk. Hau ko’alia buat rua de’it – (fó agradesimentu tanba lori imi mak ami sei moris no ita hetan independénsia). Hau hakarak ema hotu envolve no goza ukun an ne’e maibé tanba iha problema kulturál, ita presiza hetene didi’ak. Tuir kultura timór, kuandu ita atu halo uma ida, ema ne’ebé partisipa hodi fó tulun servisu mak uma na’in bele fó han ba sira. Maibé bainhira uma na’in mak la fó hahán, sira sempre hato’o protesta, ita iha direitu morál ida atu konsidera ida ne’e. Refere ba fali envolvimentu iha rezisténsia sé mak servisu ba lutane’e, nia iha direitu atu bele goza independénsia ne’e. Maibé ba sira ne’ebé la envolve iha rezisténsia luta, “sira ne’e mós nu’udar timór oan no moris iha timór” no sira presiza goza mós, to’o ona tempu atu ita timór oan hamutuk hodi forma unidade nasionál.’34

33 Entrevista no lideransa CPD-RDTL iha Lospalos no FGD ho lider no membrus CPD-RDTL iha Maliana, entre fulan Maiu – Agustu 2014. 34 Prezidente Da Repúblika nia mensajen Dame iha enkontru entre lideransa klandestina hamutuk ho Sua Excelénsia iha Gabinete Prezidente iha tinan 2014.

31

Peskizadór Belun ho deliberamente hiit mensajen dame husi Excia Prezidente da Repúblika tanba iha ninia signifikasaun boot, katak Timor oan ne’ebé diferensa polítika ideolojia mai ita hamutuk ona, labele hatudu liman ba malu beibeik maibé oinsa ita servisu hamutuk hodi halo dezenvolvimentu sustentavel. Eskritór haklean – (defensor ba independénsia, defensor ba integrasaun, Kristaun Katolika no Protestaun, Islámika, Hindu, Budha, no pluralizmu étniku) hotu iha direitu atu moris iha vida livre iha rai Timor. Por tantu laiha ona diferensas entre autór polítiku sira, étniku no relijiaun sira, maibé to’o ona tempu atu bele fornese fragránsia hodi fó sentidu ba Timor oan hotu-hotu atu iha konvivensia iha domin no dame. Uluk ita hotu iha prinsípiu luta la’ós hodi hetan pozisaun aas no simu osan boot, ka ita luta no atu tempu ikus mai Estadu atu selu maibé iha prinsípiu rua mak importante hanesan – (luta atu liberta rai no segunda luta atu liberta ita nia an). Tanba ne’e atu ba rejista ka la rezista, CPD fó opsaun liberdade ba nia membru sira hotu-hotu. Sira la ba rejista tanba ho konxiénsia rasik atu luta ba buat balun ne’ebé sira siente seidauk loos, halo reajustamentu lei 75 hamutuk ho lei 2002 tuir istória luta povu Timor tomak hirak ne’e loos hotu ona mak sira hakarak ba rezista an. Rona dala barak públiku sempre ko’alia katak CPD mak interven ba nia ema atu labele rejista sira an nu’udar veteranu, antigun kombatentes no idozus. Lideransa CPD sira klarifika – (ami fó liberdade ba nia membrus atu rejista an, la pende ema), maibé sira rasik mak lakohi) tanba prosesu rejista mak nota laloos. Prosesu rejistrasaun loloos tenke halo tuir faze ba faze ezemplu – (Faze primeira: “Base de apoio” husi tinan 1975 - 19788; Faze segunda: “Base de apoio” nakfera no halo reorganizasaun estratéjia luta husi tinan 1979 - 1999), maibé ita kahur períodu ne’e sai sabraut no hamosu problema barak. Prosesu tenke liuhosi kuadrus rejisténsia hanesan – (komesa husi kaixa selkom to’o nivel superior luta, estafeta husi nivel kraik to’o komandante superior luta) mak koñese malu di’ak, maibé rejistu loke livre liu ba públiku maka ema hotu-hotu ba rejista an, konsekuénsia ne’ebé mosu mak ema sira la envolve luta mós rejista an sai nu’udar veteranu no antigu kombatente. Loloos presiza sistema verifikasaun maibé iha ekipa ‘Komisaun Omenajen’ mai atu fó sasin de’it katak ema ne’e luta na’in duni. Parte seluk loloos kria lei hotu nu’udar kriteria hodi bele fó dalan ba ema luta na’in loloos husi frente armada, klandestina no diplomátika atu ba rejista. Tuir komentáriu husi Sr. Ely-Timor no lideransa CPD sira seluk, rejistu inísiu prosesu salah ona, komisaun loke liu ba públiku no membru komisaun la envolve membru organizasaun klandestina, hanesan Sagrada Família, OJETIL, RENETIL, OPJELATIL, Fitun, UNIAMORTE, BPPM, UJT, Fuan Domin no seluseluk tán ne’ebé mak uluk envolve iha rezisténsia no hamutuk iha PRESIDIUM Juventude Loriku Aswa’in, sira mak hatene liu ema ne’ebé uluk sira servisu hamutuk. Nota mós katak tuir CPD nia observasaun rejistu la justu, iha indikasaun familiarizmu no partidarizmu liuhosi fó rekomendasaun ba malu. Ema balun otonomista, dala ruma envolve iha rezisténsia ba tinan 3 ka 4 de’it maibé tán nia ema balun envolve iha rezisténsia, maka ema ne’e rekomenda ba nia maluk atu sai veteranu no bele hetan tinan 8 ba 14, balu level bele liu ida ne’e. Análize revista literatura nota buat balun katak, –‘(Resiprosidade husi sofrimentu: Sentidu ba direitu ‘pensaun/subsídiu ne’ebé seidauk selu’35), kestaun ba rekoñese no kompensaun ba ema sira ne’ebé fó kontribuisaun iha prosesu luta libertasaun naruk durante tinan 24 ba independénsia altamente polítizadu liu no kompleksu tebetebes. Husi organizasaun “International Crisis Group, 2011” teni ona katak ‘Luta seidauk Remata’, asuntu ne’e sei nafatin levanta husi veteranu sira to’o agora. Iha peskiza ne’e detekta katak ema barak sei ko’alia nafatin últimu papél luta hodi liberta povu seidauk hetan nia rezultadu finál. Peskizadór akresenta katak – “oinsá bele rekoñese komplexidade istória ba luta libertasaun nasionál katak luta la’ós ema ida ka rua nian maibé povu timor tomak liuhusi frente tolu (Armada, Klandestina no Diplomasia), luta hirak ne’e husi kontestu no koñesimentu polítiku oioin. Komplexidade istória bele haree husi esperiénsia ‘ema ne’ebé uluk luta-nain nu’udar eroi bele sai traidor no ema ne’ebé uluk traidor bele sai luta-nain nu’udar eroi foun’, ne’e nu’udar paradigma

35 In particular, see Elizabeth G. Traube, ‘Unpaid Wages: Local narratives and the Imagination of the Nation’, The Asia Pacific Journal of Anthropology, Vol. 8(1), March 2007, pp. 9-25.

32

polítiku tuir kontestu reál mudansa sosio-polítiku iha Timor-Leste durante prosesu luta libertasaun nasionál.”36 NGO Belun halo ona peskiza polítika ho tópiku sira ne’e hetan issu oioin relasaun ho tensaun sosiál ho prosesu inveja sira, partikulármente relasionadu ho prosesu ba determina katak sé-sé de’it mak bele ilejivel ka tuir kriteria hodi hetan rekoñesimentu ne’e. Espektativa diferentes kona-ba ekstensaun ba forma ajudu asisténsia ida ne’e (Belun 2012). Lideransa CPD balu rekoñese funu Timor hahú no naroman ne’e mai husi parte fronteira loro-monu maibé bainhira baze de apoiu rahun, funu ne’e naroman mai fali husi Loro’sae distritu tolu hanesan (Baucau, Lautein no Vikeke), ne’e la’ós sura maibé lala’ok istória luta mak ne’e duni tuir ralidade. To’o iha tempu rejistu, atu sai membru veteranu husi distritu tolu ne’e ki’ik liu maibé dadus aas tebes mai husi parte loro monu ka fronteira. Ne’e hatudu ona katak membru komisaun sira nian servisu ba halo prosesu rejistrasaun la loos ona, iha indikasaun manipulasaun. Parte seluk, veteranu nia farda agora mós CPD sira la konkorda, la’ós farda ne’ebé uluk sira uza durante tinan 24 iha ailaran maibé troka farda seluk no taka sapeu hanesan TNI ofisiál Indonéziu. Indikasaun hirak ne’e mak CPD to’o agora la konkorda prosesu rejistu veteranu no antigun kombatente. Asisténsia sosiál ba membrus grupu CPD-RDTL sira ne’ebé mós uluk partisipa iha luta rezisténsia, públiku balun nia hanoin katak governu liuhosi MSS ba iha Sekretriadu Estadu Antigus Kombatetes ba libertasaun nasionál bele loke oportunidade ba sira atu nune’e bele rejistu hodi nune’e sira bele simu pensaun hanesan sira seluk maski sira seidauk hakarak atu tau naran. Maluk sira membrus CPD-RDTL nia envolvimentu iha luta rezisténsia mós iha direitu atu hetan pensaun veteranu no antigu kombatente libertasaun. Maibé to’o agora sira rasik seidauk rejistu naran atu hetan pensaun ida ne’e tanba iha fallansu barak, – (sira nia razaun bele haree iha parte seluk iha relatóriu ne’e). Esklaresimentu ne’ebé envolve husi Sekretaiadu Estadu Veteranu hamutuk komandante Polísia distritu Bobonaru iha Balibo relasaun ho falsifikasaun dokumentu sira. Iha Balibo akontese kazu, ema ida husi funsionáriu/a públiku husi Komisaun Omenajen – Sekretariu Estadu Veteranu no Antigu Kombatente, Ministériu Solidariedade Sosiál, sira mai halo falsifikasaun ho produs resivu ilegál. Depois mai halo kobransa ba ema hamutuk – (460), no sira mak sai tiha ona vítima ba modelu manipulasaun ne’e. Foufoun sira mai atu trata ema mate nu’udar martires no klandestina maibé ikus mai halo fali oin seluk. Kobra ba kada ema ida ho montante $110.00 dollares Amerikanu ho objetivu katak osan $10.00 ba loke konta-bankaria no osan $100.00 ba selu prosesu billete identidade. Ita bele imajina katak ema hamutuk (460) ho $110 hetan to’o $50’600’000.00, ema ne’ebé halo manipulasaun ne’e identifikadu ona no kazu agora dadaun iha ona prosesu ba tribunál. Klaru katak ho kazu hirak ne’ebé akontese ema barak mak la konkorda servisu Komisaun Omenajen no lakohi atu rejista an nu’udar veteranu no antigu kombatentes. Entrevista ema xave importante iha Maliana – ‘iha komunidade mosu konflitu tanba inveja sosiál. Nia akresenta, iha Distritu Bobonaru iha grupu sosiadade rua porezemplu –(Komunidade Kemak no ida tán Bunak), membrus CPD-RDTL barak liu mak mai husi etnoliguistíku Bunak nian, iha Lolotoe no Bobonaru tomak tanba de’it komandante na’in tolu hanesan – (Mau-Lamas, Fitun no naran kódigu (RC) husi Lolotoe Bobonaru nian. La’ós tanba de’it etníku lahanesan maibé komesa mosu dezentendimentu sosiál balun mosu tanba sira ne’ebé agora kaer ka tuur iha Komissaun Omenajen veteranu iha distritu Bobonaru barak mak husi Kemak porezemplu koordenador Jerál ba Veteranu mai husi Kemak. Ho kondisaun inbalansu no intransparente iha prosesu ba asisténsia sosiál konsege kria no hamosu dezintendimentu tanba ema siente inkonsideradu, lakon esperansa, siente la vale ba funu naruk ne’e. Tanba ne’e husu ba maluk sira ne’ebé iha pozisaun foti desizaun bele haree sasán hirak ne’e hodi evita tendénsia konflitu. Husu atu sé de’it mak bele tuur iha Komisaun Omenajen Veteranu, importante mak servisu ho justu no transparente, atende ka serve ba ema hotu-hotu tanba

36 Escollano Brandão, Constantino. Novembru 2012, - (Relatóriu Polítika VIII Belun: Prosesu pagamentu Veteranu, konflitu kompleksidade instória husi envolvimentu luta libertasaun. Polítika entre luta no traisaun ba estratéjia libertasaun, p. 19)

33

ukun rasik an la’ós ema balun de’it maibé ema lubun boot Timor oan sira hotu nia terus no matan-been. Iha komunidade ema barak mak uluk envolve iha rezisténsia no hetan dezmobilizasaun no sai veteranu ho graun boot hanesan – (Sr. Jose husi Lolotoe nia luta durante 15 to’o 19 hetan kondekorasaun maibé la hetan pensaun osan) nia rasik la kontente ho prosesu ne’e. Ema balun nia kontribuisaun maka’as maibé hetan grau ki’ik, ho sentimentu insatisfeitu ida ne’e, sira komesa tama ba organizasaun oioin hodi buka meius oinsá atu hato’o protesta ba Governu ka Estadu atu sira mós hetan atensaun, porezemplu entrevista ho ema ida nu’udar komandante kompañia iha subdistritu Hatulia (A), ho sira nia grupu ho naran – ‘Falintil Nakukun Ba Naroman’. Veteranu ne’e dehan – ‘hau nu’udar veteranu uluk komandante kompañia no xefia ema lubun boot ida, maibé to’o agora ami rejistu ona atu sai veteranu no prosesu hein kleur liu. Hau nia membru Falintil uluk husu ba hau agora, – “maun mak uluk ami nia komandante hodi luta ba libertasaun, agora ita la tau-matan ba ami ona, ita mesak mak simu osan veteranu ka?” Ho presaun psikolojia ne’e nia organiza membru sira uluk atu halibur malu hodi harii organizasaun ida ne’e. Sira nia prinsípiu no objetivu la’ós atu kontra Estadu ka Governu maibé atu halibur malu hodi hato’o sira nian petisaun ka proposta ba komisaun Omenajen atu buka prosesu lalais ba sira. Ikus mai depois rezulusaun ne’e sai, Polísia distritu Ermera ba kaptura sira hotu ho baku, tuku, tebe no ameasa psikolojia seluseluk tán.’37 IV. Implikasaun sira Husi Desizaun Estadu nian ba Futuru 4.1. Liberdade Espresaun Konsiente ba direitu liberdade sidadaun atu espresa sira nia aspirasaun polítiku liuhosi grupu ka organizasaun bazeia ba Konstitituisaun Republika Demokrátika Timor-Leste artigu 43 dehan katak, “Ema hotu iha liberdade atu espresa sira nia vizaun polítiku”, tanba ne’e ema hotu-hotu, liuhosi grupu ka asosiasaun sira, bele hato’o sira nia aspirasaun sein iha bandu husi ema ida ka grupu ka instituisaun ida sein justifikasaun klaru kona-ba bandu ne’e. Maibé iha peskiza ne’e, peskizadór ninia análize mós fó atensaun másimu oinsá sidadaun sira iha nia devér no morál atu bele kumpri lei no hatene limitasaun sira, bainhira mak sidadaun ida fó sira nia aspirasaun. Laiha ema ida ka grupu no organizasaun iha rai ida ne’e, iha liberdade multi-dimensaun atu bele halo buat hotu-hotu tuir sira nia hakarak no vontade ne’ebé desvaloriza prosesu harii Estadu Demokrátiku. Rezultadu entrevista sira iha terrenu, hetan katak, membru grupu CPD tempu ne’ebá, sira ne’e la halo duni rejistu hanesan sidadaun babain (iha kartaun eleitorál). Liga ba asuntu refere, sidadaun legal ida, presiza iha dokumentu legal ida mak hatudu katak hanesan sidadaun Timor-Leste. Rezultadu entrevista, “tuir hau nia hanoin katak – (revista kartaun identidade ne’e nu’udar estratéjia ida hodi motiva sira atu halo kartaun eleitorál nu’udar identidade sidadaun, ne’e nu’dar meius ida no sira hatene katak Estadu iha normas, la’ós katak iha liberdade absoluta ka liberdade sein limite atu halo buat hotu-hotu la tuir koridor Estadu Demokrátiku ida ne’e).”38 CPD-RDTL nia ezijénsiapolítika liga ba mudansa sira balun iha konstituisaun RDTL, hanesan emblema, konstituisaun 75 no bandeira Estadu, haree ba artigu 156 Konstituisaun RDTL kona-ba – “Limite Materiál sira ba Revizaun” pontu 2 haktuir katak, alinea (c no i ) pontu 1 artigu refere, katak, “Bele iha revizaun husi referendu nasionál, tuir lei haruka.” 4.2. Atividade Ekonómika ho Movimentu Grupu Sira

37 Entrevista autor Veteranu eis komandante Falintil iha Subdistritu Hatualia (A) dia 4 Juñu 2014. 38 Rezultadu entrevista Sr. Eladio Faculto – (Membru Parlamentu Nasionál - Komisaun F: Saude, Edukasaun, Kultura, Veteranu e Igualidade Géneru), Jullu 2015

34

Ema hotu-hotu iha direitu atu hala’o atividade ekonómika hodi dezenvolve nia moris no kontribui ba dezenvolvimentu. Artigu 138 Konstituisaun kona-ba Organizasaun ekonómika dehan katak, “Organizasaun ekonómika sira Timor-Leste nian hatur iha konjugasaun forma komunitária sira ho liberdade ba inisiativa no jestaun emprezariál no nia koezisténsia ho setór públiku, setór privadu no setór kooperativa no sosiál iha soin meiu produsaun nian.” Miabe, atividade kooperativa komunál ne’ebé membru CPD sira halo iha WeLaluhu, hamosu preokupasaun públiku maski grupu ne’e hala’o ba objetivu komun ida tuir sira nia perspektiva. Preokupasaun ne’ebé komunidade sira sente maka violasaun sira liga ba direitu propriedade (rai iha fatin grupu CPD hala’o sira nia atividade kooperativa) tanba uza rai hodi halo to’os no natar sein koñesimentu lider lokál sira no rai na’in sira. Movimentu grupu CPD ba hala’o atividade ne’e iha mobilizasaun ne’ebé boot tebes, no dala ruma uza uniforme militár, nune’e hamosu preokupasaun hanesan sentimentu hetan terror indiretu husi grupu ne’e ba komunidade sira. 4.3. Intervensaun Estadu Lei Inan Artigu 60 kona-ba Estadu nia objetivu fundamentál sira, pontu (c) katak, objetivu fundamentál Estadu nian ida mak atu, “Defende no garante demokrasia polítika no partisipasaun populasaun nian kona-ba rezulusaun problema nasionál sira.” Haree ba preokupasaun sira ne’ebé sita tiha ona, Estadu no Governu bazeia ba podér Konstitusionál no konsidera situasaun sira ne’ebé bele ameasa estabilidade nasionál, maka Estadu ho Governu liu hosi rezulusaun PN No. 5/III/2014 no Konsellu Ministru (KM) No. 8/2014 fó orden ba PNTL no F-FDTL halo ezekusaun ba grupu sira ne’e. Maibé, Sosiedade Sivíl haree intervensaun Estadu nian liga ba rezulusaun sira ne’e hanesan, fuan husi problema anterior sira ne’ebé instituisaun relevante sira la rezolve ho didi’ak, mak ikus mai hamosu intervensaun sira husi Estadu no Governu horezulusaun. Bele dehan katak, PNTL rasik la ezerse sira nia funsaun loloos atu garante seguransa interna. Detekta indikasaun sira ne’ebé hamosu preokupasaun hodi rezolve problema sira ne’e. Komparasaun ho situasaun iha 2006, Estadu la halo rezolusaun ida maski situasaun nakdoko duni, povu iha Timor laran tomak afetadu. Iha situasaun CPD nian, Parlamentu Nasionál hasai rezulusaun taka organizasaun sira la liuhosi koridór loloos, nune’e parte balun iha sosiedade sente katak, desizaun balun ne’ebé Estadu foti, la justu ba grupu balun. Situasaun sira hanesan ne’e bele hamosu deskonfiánsa públiku nian ba autoridade no ukun na’in sira tanba, buat ki’ik boot hasai rezolusaun fó ordem ba PNTL no F-FDTL hodi ezekuta. Ezekusaun sira ne’e mós dala barak hamosu preokupasaun liga ba asaun kontra direitus umanus ho asaun fíziku ne’ebé parte seguransa no defeza halo hasoru ema ka membru grupu sira ne’e iha terrenu. Revista literatura balun hatudu katak, violasaun direitu umanus (inklui mós detensaun maibé laliuhosi mandatu), violénsia maus-tratus no mós uzu-liu forsa husi PNTL, hamosu ona konjetura durante operasaun kontra CPD-RDTL hahú husi tinan 2010 (PDHJ, 2010); (Asosiasaun HAK, 2010); (UNMIT, 2010). Iha relatóriu barak katak iha instimidasaun ba membrus CPD-RDTL no husu atu sira bele hases an husi organizasaun (UNMIT, 2010), maski iha garantidu direitu umanus ba liberdade ba asosiasaun no espresaun, ne’ebé prestada simultáneamente iha Konstituisaun Timor-Leste nia okos no mós Paktu Internasionál kona-ba direitu sivíl no polítiku. Denunsia ba abuzu direitu umanus, tantu iha Vikeke no distritu Baucau durante operasaun sira ne’ebé kontra grupu sai iha mídia (Timor Post, 08 Maiu 2014) no mós liuhosi akompañamentu ka observasaun konflitu husi Belun. Tuir Kingsbury (P.23), nasionalizmu voluntariu di’ak liu kompara ho nasionalizmu forsadu, ne’ebé efikas liu ba konstrusaun lejitimidade Estadu, tanba “aumenta no estimula identidade voluntariu públiku ho koizaun iha turnu identidade nasionál ne’ebé harii entre valor síviku sira”. Ho abordajen ne’ebé enérjika parte husi Governu ba hasoru CPD-RDTL la’ós buat foun. Operasaun oioin husi polísia no militár ba grupu tarjetu iha 2003, 2004, 2010 no mós husi 2012 – 2014, akompañadu kada alegasaun no preokupasaun sira ba violasaun direitu umanus, porezemplu uzu forsa exesivu ba kaptura ema maibé la ho karta mandatu kapturasaun. Ne’e hatudu katak aproximasaun ka exesivu ho forsa enérjiku sira ne’e la tuir Lei haruka. Lia-fuan maka’as no provokativu husi ulun boot balu iha

35

nasaun ne’e, ke alerta ba membrus CPD-RDTL, - “hau husu ba Forsa Armada atu silu imi nian kakorok hanesan manu”39 (Timor Post, Abril 2013). Liga ba funsaun atu fó sentimentu seguru ba komunidade, ho situasaun ne’ebé akontese, dala ruma afeta sosiedade nia konfiansa no fiar ba instituisaun boot rua ne’ebé mak sai lutu nasaun nian. Rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/2014 no Konsellu Ministru No. 8/2014 hodi taka grupu CPD-RDTL – nia implikasaun ba oin bele di’ak wainhira, Estadu no Governu kontinua halo kontrolu ba organizasaun ka asosiasaun hotu-hotu hodi bele garante katak, sira hotu nia ezisténsia iha akordu ho regras ne’ebé eziste. Iha parte seluk públiku mós hein katak, rezulusaun sira seluk tuir mai bele lao nafatin iha koridór legál, nune’e ema hotu sente duni katak, lei aplika ba ema hotu hanesan. V. Konkluzaun no Rekomendasaun Konkluzaun

• Rezultadu peskiza hatudu katak la hetan tendénsia ba violénsia ne’ebé signifikativu tanba membrus CPD-RDTL sira orienta sira nia ema atu hakalma an iha situasaun polítika relasiona ho rezulusaun Parlamentu Nasionál No. 5/III/2014 no Konsellu Ministru No. 8/2014.

• CPD iha ezijénsia no atividades ne’ebé hala’o ba objetivu di’ak tuir perspektiva CPD-RDTL nian. Ezijénsia sira liga ba reajustamentu, refere ba konstituisaun RDTL, bele iha revizaun husi referendu nasionál tuir Lei (haree artigu 156 konstituisaun RDTL).

• Atividade kooperativa ne’ebé CPD antes ne’e hala’o objetivu di’ak. Tanba ne’e Estadu halo esforsu ona atu akumula grupu sira ne’e hamutuk ho komunidade dezenvolve sira nia ekonomia iha ida-idak nia fatin.

• Lei inan garante liberdade asosiasaun sira tuir artigu 43 Konstituisaun RDTL. Dekretu Lei Nu. 5/2005 fó dalan ba asosiasaun sira sira atu halo rejistu hodi hetan estatutu legál.

• Preokupasaun públiku ba ezisténsiagrupu CPD-RDTL nian, Estadu hamutuk ho Governu rezolve ona liuhosi mekanizmu sira hanesan fó asisténsia ba hala’o kooperativa iha ida-idak nian fatin. Maibé presiza tau iha hanoin katak, desizaun sira ne’e labele hamate kreatividade sidadaun nian atu hato’o sira nia lian ba Estadu no Governu ne’ebé ukun ba di’ak ema hotu nian.

• Iha Diálogu ne’ebé CPD-RDTL sempre lamenta ba parte Estadu no Governu momentu peskizadór hala’o ninia peskiza iha terrenu.

Rekommendasaun Bazeia ba rezultadu peskiza, analize no konkluzaun peskizadór Belun rekomenda ba: Governu no Estadu: Gabinete Prezidensiál

• Husu ba Sua Excelensia, Prezidente da Repúblika atu halo eventu nasionál hodi akumula eís membru CPD-RDTL sira balun ne’ebé seidauk entrega sasán sira hanesan – (farda militar, Boñas, no armamentu militár sira seluk tán) bele iha oportunidade atu entrega ofisialmente sasan ne’ebé uluk sira uza ba Luta rezisténsia ba muzeu nasionál;

• Halo peskiza klean no kompriensivu no publika ba istória naruk Luta rezisténsia atu nune’e jerasaun foun sira bele lee no kompriende istória Luta durante tinan 24;

• Hanoin ba implikasaun sira husi movimentu grupu balun iha futuru, presiza kria mekanizmu imediatu hanesan diálogu hodi responde situasaunba mantein estabilidade umanu nian;

• Hamutuk ho Asosiasaun Veteranu Timor-Leste hodi determina diálogu entre luta na’in sira nu’udar asaun ba hametin rekonsiliasaun.

39 Reported in http://www.easttimorlawandjusticebulletin.com/2013/04/prime-minister-gusmao-threatens-to.html

36

• Visita ba fatin sira ne’ebé sei iha sidadaun balun sei envolve an iha grupu, hodi fó koragen ba sira atu koopera ho Governu no Estadu.

• Fó koragen ba grupu ne’ebé too agora seidauk resista an hanesan sidadaun ida no laiha kartaun identidade, liuhosi aprosimasaun husi Prezidente ho fó korajen ba sira atu bele rezista no iha direitu hanesan no sai sidadaun diak.

Parlamentu Nasionál no mós autoridade Governu

• Ba Parlamentu Nasionál no autoridade sira iha Governuatu ko’alia debate polítika uza lia-fuan ne’ebé propriadu no konstrutivu hodi la hamosu tensaun seluk;

• Husu ba Parlamentu Nasionál no Konsellu Ministru bainhira hasai rezulusaun hodi fó podér ba parte seguransa no defeza atu ezekuta, depois tuir mai presiza publika relatóriu ho objetivu no rezultadu husi operasaun, inklui –(membru KOK, ema ne’ebé sai tarjetu ba operasaun no komunidade ne’ebé sai vítima).

Ministériu Agrikultura e Peska (MAP) no Ministériu Komérsiu Industia no Ambiente (MKIA)

• Suporta nafatin atividade kooperativa sira ne’ebé halo tiha ona ba grupu kooperativa ne’ebé envolve sira husi eís membru CPD-RDTL no mós hamutuk ho komunidade baibain ba hametin pás liuhosi atividade.

Ministériu Estatál

• Presiza halo formasaun forte ba lideransa estrutura suku atu nune’e bele akompaña nia povu no oinsá orienta povu atu bele kontribui iha prosesu harii Estadu, Governu no dezenvolvimentu atu nune’e ema hotu bele iha sentidu sai na’in ba país ida ne’e inklui prosesu sira atu rejistu ba hetan kartaun eleitorál.

Instituisaun PNTL no F-FDTL

• Waihira halo operasaun sira, presiza hatudu profesionalizmu no tane aas direitus umanus. Durante operasaun komunidade kontesta kona-ba violasaun sira ne’ebé komete husi membru opersaun konjunta, ho ida ne’e husu ba instituisaun rua atu hato’o relatóriu ne’ebé transparente no prosesu legál saida mak instituisaun halo ona hodi hatán ba violasaun sira ne’ebé akontese;

• Asosiasaun komunitária no rede harii dame, hanesan Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), Konsellu Polisiamentu Komunitariu (KPK), ativu sensibiliza informasaun ka servisu hamutuk komunidade hodi hametin konxiénsia hodi kontribui ba dezenvolvimentu Timor-Leste.

Ba eís membru CPD-RDTL sira

• Enkoraja ba eís membru CPD-RDTL sira atu hakbesik an ba Ministériu Justisa no STAE hodi halo kartaun eleitorál no billete identidade atu nune’e bele fasilita sira hodi ezerse direitu polítika no direitu ba pensaun no asisténsia Governu sira seluk iha futuru.

Ba Sosiedade Sivíl

• Husu ba NGO Belun atu uza dadus peskiza ne’e hodi halo advokasia ba Estadu no Governu;

• Enkoraja ba sosiedade sivíl sira atu kontinua halo monitorizasaun no advokasia ba lala’ok kontra direitus umanus nune’e bele kontribui susténtabilidade pás.

37

Bibliografia:

1. Estadu ilejítimu no koko atu buka ‘koretivu’ no ‘alternativu’ lejitimidade - (Kingsbury, 2012, P.

28) 2. Komunikasaun pesoál ho Koordenador Distritu Vikeke no Baucau, NGO Belun, Abril 2014; 3. Reported in http://www.easttimorlawandjusticebulletin.com/2013/04/prime-minister-

gusmao-threatens-to.html; 4. In particular, see Elizabeth G. Traube, ‘Unpaid Wages: Local narratives and the Imagination

of the Nation’, The Asia Pacific Journal of Anthropology, Vol. 8(1), March 2007, pp. 9-25; 5. Translated from Mambae language: “ba los nor os-butin nor os-meranfe al, mas nor

povunilaran” (Traube 2007). Another common Tetun saying is “Independensiasosa ruin ho raan” –“ Independence was bought with our bones and blood”

6. Escollano Brandão, Constantino. Novembru 2012, - (Relatoriu Polítika VIII Belun: Prosesu pagamentu Veteranu, konflitu kompleksidade instória husi envolvimentu luta libertasaun. Polítika entre luta no traisaun ba estratéjia libertasaun, p. 19)

Aneksu Metodulojia Peskiza Belun rekoñese kompleksidade luta ba ukun rasik an tuir ema ida-idak nian kontribuisaun liuhosi pilar tolu nu’udar estratéjia luta henesan (Frende Armada, Frente Klandestina no Frente Diplomatíka). Inisiativa peskiza ne’e nu’udar esploratóriu ba dadus atuál hodi hatene dezafius hotu ba minimiza ka prevene konflitu entre luta na’in sira, ka reforsa persepsaun ne’ebé mak karik la-konsidera fatór sira ne’ebé relevante hotu ba luta rezisténsia iha era koloniál Portugues to’o fali nova koloniál Indonézia. Belun iha interese atu asegura kooperasaun másimu husi parte hotu ne’ebé mak sai autór prinsipál ba istória luta ba independénsia. Peskizadór hato’o ba partisipantes hotu ho introdusaun Belun no sistema no esplika objetivu husi peskiza ne’e. Entre Maiu to’o Jullu 2014 iha Distritu 7 (Dili ba subdistritu Na’in Feto no Metinaro; Ermera ba subdistritu Letefoho no Hatulia A no B; Manufahi ba subdistritu Same no Fatuberliu; Vikeke ba subdistritu Ossu no Vikeke; Bobonaru ba subdistritu Maliana; Baucau ba subdistritu Vemasse, Baucau no Laga, Lautein ba subdistritu Lospalos). Kompletamente, grupu tarjetu halo selesaun atu bele garante balansu jeográfika (Leste, Sentral, Weste), haree husi ethnográfiku-liguístiku ne’ebé pluralizmu (Makasa’e, Fataluku, Mambae, Tetum Dili no Terik, Kemak, Bunak) no mós demográfikamente (rurál, urbana) mak hili nu’udar esperiénsia ba ezisténsia grupu CPD-RDTL.Depois uza aproximasaun kontinua entrevista ba parte Gobernu no Parlamentu Nasionál iha Jullu 2015. Belun halo entrevista no Fokus Grupu Diskusaun (FGDs) ba partisipante sira no autór xave hodi fahe esperiénsia ba malu kona-ba persepsaun no observasaun oinsá ezisténsia grupu CPD-RDTL ho sira nia vizaun no misaun polítika antes no depois rezulusaun parlamentu Nasionál no Konsellu Ministru. Haree ezisténsia organizasaun ne’e no perspektiva ba rezulusaun rua leten ba prevensaun konflitu, bele prevene no/ka kontribui ba konflitu. Observasaun hatudu liuhosi sira ne’ebé uluk sai nu’udar membru ba CPD-RDTL, liuliu ba distritu neen ne’ebé sai fatin terjetu ba peskiza ne’e. Atu iha balansu informasaun Belun uza metudu triángulu kontinua halo peskiza fulan Jullu 2015 ho entrevista ho Sr. Eladio Faculto nu’udar membru Komisaun F - Parlamentu Nasionál, Governu refere ba Diretora Nasionál ba Diresaun Nasionál Da Cooperativas, Micro e Pequenas Empresas - Ministériu Comercio Indústria (DNCPE - MCIA), Estadu – halo diskusaun loke ho (Prezidente da Republika), Komandan Jerál F-FDTL, no Departementu balu husi Governu nasionál, lideransa NGO Nasionál balu. Iha nivel subdistritu liubá refere ba administrador subdistritu, lideransa veteranu, lideransa juventude klandestina, lideransa organizasaun CPD-RDTL no grupu sira seluk balu. Halo FGD oioin ho membrus ‘Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) nivel subdistritu no mós halo FGDs ba eis-membru CPD-RDTL mós halo iha subdistritu ne’ebé hanesan idetifika iha leten, ba membru grupu Falintil Nakukun Ba Naroman halo iha subdistritu Hatulia zona A.

38

Maski Belun la halo entrevista no FGD ho partisipantes barak husi distritu 7 balun, relatóriu polítika ida ne’e la uza metodolojia kuantitativu kona-ba ligasaun diretamente entre ezisténsia grupu CPD-RDTL ho sira nian atividade durante ne’e maibé hili distritu 6 ne’ebé durante ne’e monitor Belun detekta insidente lubuk ida relasaun ho rezulusaun ne’e no asaun operasaun PNTL ne’ebé fó indikasaun mosu duni insidente violénsia umanu no materiál sira. Peskiza ida ne’e liuhosi kolesaun uza aproximasaun kualitativu atu halibur dadus liuhosi entrevista no FGD sira, partisipantes sira fahe sira nia esperiénsia persepsaun no observasaun kona-ba oinsá rezulusaun husi Parlamentu Nasional no Konsellu Ministru ne’e rasik. Peskiza inísial foka liubá konfirmasaun insidente konflitu aspeitu oioin hanesan polítiku, sosio-ekonómiku, seguransa e justisa no kulturál ne’ebé relata husi monitór nian iha komunidade oioin bazeia ba sistema monitorizasaun programa “Atensaun no Responde Sedu (AtReS)”. Sistema ne’e detekta duni tensaun polítika relasiona ho ezisténsia organizasaun CPD-RDTL antes no depois Governu hasai rezulusaun ‘Parlamentu Nasionál’ no ‘Konsellu Ministru’ ba taka organizasaun CPD-RDTL, KRM no grupu sira seluk konsidera grupu ilegál. Aproximasaun ida ne’e mak di’ak atu estuda fatór sira oioin liga ba tendénsia polítika relasaun ho ezisténsia CPD-RDTL ho sira nian vizaun no misaun no objetivu nune’e mós ba sira nian atividade balun. Pepois peskiza, tuir mai halo analiza ba dadus no ‘hakerek relatóriu polítika uza lia Tetun ortografia nasionál.’40 Rezultadu finál mak atu ezamina informasaun no rekomendasaun ba parseiru dezenvolvimentu sira liuhosi relatóriu ida ne’e relasiona ho aspeitu sira leten iha prosesu harii Estadu Demokrátiku. Tanba ne’e Belun konsege hasoru ema xave importante ho totál ema na’in 334 ne’ebé maihosi envolvimentu iha FGD sira ema hamutuk na’in 280 (M = 206 ; F = 74 ) no sira ne’ebé hetan entrevista hamutuk na’in 54 ( M = 43 ; F = 11 ).

40 Disionáriu Nasionál Ba Tetum Ofisiál, Edisaun Dahuluk – INSTITUTO NACIONAL DE LINGUÍSTICA UNIVERSIDADE NACIONAL TIMOR LOROSA’E