inhaltsverzeichnis - european parliament · web viewpieŅemtie teksti iii daļa otrdiena 2014. gada...

Vienota dažādībā

Sēdes laikā

PIEŅEMTIE TEKSTIIII DAĻA

Otrdiena2014. gada 11. marts

P7_TA-PROV(2014)03-11 PAGAIDU VERSIJA PE 531.356

LV LV

EIROPAS PARLAMENTS 2013 - 2014

SATURS

PIEŅEMTIE TEKSTI

P7_TA-PROV(2014)0190Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija ***I(A7-0140/2014 - Referenti: Mojca Kleva Kekuš, Timothy Kirkhope)Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju (COM(2013)0044 – C7-0034/2013 – 2013/0024(COD)).................................1

P7_TA-PROV(2014)0191Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ***I(A7-0150/2014 - Referenti: Krišjānis Kariņš, Judith Sargentini)Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (COM(2013)0045 – C7-0032/2013 – 2013/0025(COD)).........................................................................................35

P7_TA-PROV(2014)0192Eiropas Investīciju bankai piešķirtās ES garantijas attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības ***I(A7-0392/2013 - Referents: Ivailo Kalfin)Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (COM(2013)0293 – C7-0145/2013 – 2013/0152(COD))... .112

P7_TA-PROV(2014)0193Ģenētiskie resursi ***I(A7-0263/2013 - Referente: Sandrine Bélier)Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā (COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD)).......................................................................................174

P7_TA-PROV(2014)0194Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskās apskates ***I(A7-0210/2013 - Referents: Werner Kuhn)Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (COM(2012)0380 – C7-0186/2012 – 2012/0184(COD))................................................220

PE 531.356\ I

LV

P7_TA-PROV(2014)0190

Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija ***I

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju (COM(2013)0044 – C7-0034/2013 – 2013/0024(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0044),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0034/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu1,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. novembra atzinumu2,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0140/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

1 OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp.2 OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.

1

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums

(1) Nelikumīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt iekšējo tirgu. Terorisms vājina mūsu sabiedrības pašus pamatus. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti un uzticību finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un viņu sabiedroto centieni noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus terorisma mērķiem.

(1) Nelikumīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas kaitē finanšu sektora struktūrai, stabilitātei un reputācijai un apdraud iekšējo tirgu un starptautisko attīstību un tieši vai netieši grauj iedzīvotāju uzticību tiesiskas valsts principa ievērošanai. Terorisma un organizētās noziedzības finansēšana joprojām ir nozīmīga problēma, kas būtu jāatrisina Savienības līmenī. Terorisms un organizētā noziedzība kaitē demokrātiskām institūcijām un grauj mūsu sabiedrības pašus pamatus. Slepenas korporatīvās struktūras, kas darbojas slepenību atbalstošās jurisdikcijās, kuras bieži tiek dēvētas par nodokļu oāzēm, vai tādas izmanto, ievērojami veicina nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu plūsmas. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti un uzticību finanšu sistēmai kopumā ir nopietni apdraudēta, noziedzniekiem un viņu sabiedrotajiem cenšoties noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus noziedzības vai terorisma mērķiem.

Grozījums Nr. 2



(2) Ja vien Savienības līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, personas, kuras legalizē nelikumīgi iegūtos līdzekļus un finansē terorismu, lai sekmētu

(2) Ja vien Savienības un starptautiskā līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, personas, kuras legalizē nelikumīgi iegūtos līdzekļus un

2

savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību, ko ietver integrētā finanšu telpa. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februārī pieņemtā 16. ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem vienota transponēšana visā Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu raitu darbību Savienības līmenī un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

finansē terorismu, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības izmanto kapitāla aprites brīvību, ko ietver integrētā finanšu telpa. Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ietvaros notiekošās starptautiskās sadarbības un tās ieteikumu īstenošanas pasaules mērogā mērķis ir novērst regulējuma arbitrāžu un konkurences kropļojumus. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina FATF 2012. gada februārī pieņemtā 16. ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem vienota transponēšana visā Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija vai neatbilstība starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu raitu darbību Savienības līmenī un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums2.a apsvērums (jauns)


(2a) Šīs regulas īstenošana un īstenošanas kontrole, tostarp FATF 16. ieteikuma īstenošana un īstenošanas kontrole, nedrīkstētu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un to pakalpojumus izmantojošiem iedzīvotājiem radīt nepamatotas vai nesamērīgas izmaksas, un visā Savienībā būtu pilnībā jānodrošina legālā kapitāla aprite.

Grozījums Nr. 4


3


(5) Lai starptautiskajā līmenī sekmētu saskaņotas pieejas izveidi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, turpmākajās Savienības iniciatīvās būtu jāņem vērā notikumu attīstība šajā līmenī, proti, FATF 2012. gadā pieņemtās starptautiskās normas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu un jo īpaši 16. ieteikums, un pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu.

(5) Lai starptautiskajā līmenī sekmētu saskaņotas pieejas izveidi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu padarītu efektīvāku, turpmākajās Savienības iniciatīvās būtu jāņem vērā notikumu attīstība šajā līmenī, proti, FATF 2012. gadā pieņemtās starptautiskās normas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu un jo īpaši 16. ieteikums, un pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu.

Grozījums Nr. 5



(5a) Īpaša uzmanību būtu jāpievērš LESD 208. pantā noteiktajām Savienības saistībām, lai mazinātu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības izbeigt attīstītās valstīs ar stingru pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vērstu regulējumu un tās veikt jaunattīstības valstīs, kurās šis regulējums var būt mazāk stingrs.

Grozījums Nr. 6



(6) Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visas maksājumu ķēdes garumā, ir lietderīgi likt maksājumu

(6) Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visas maksājumu ķēdes garumā, ir lietderīgi likt maksājumu

4

pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kurai vajadzētu būt precīzai un atjauninātai. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai finanšu iestādes sniegtu atbilstošu, precīzu un atjauninātu informāciju par savu klientu vajadzībām veiktiem pārskaitījumiem, lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Grozījums Nr. 7



(7) Šo regulu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti. Piemēram, personas datus, ko vāc, lai panāktu atbilstību šai regulai, nedrīkst tālāk apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar Direktīvu 95/46/EK. Jo īpaši turpmākai apstrādei komerciāliem mērķiem jābūt stingri aizliegtai. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tādējādi, piemērojot šo regulu, personas datus pārsūtīt uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, būtu jāatļauj saskaņā ar 26. panta d) punktu minētajā direktīvā.

(7) Šo regulu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK19. Piemēram, personas datus, ko vāc, lai panāktu atbilstību šai regulai, nedrīkst tālāk apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar Direktīvu 95/46/EK. Jo īpaši turpmākai apstrādei komerciāliem mērķiem jābūt stingri aizliegtai. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tādējādi, piemērojot šo regulu, personas datus pārsūtīt uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, būtu jāatļauj saskaņā ar 26. panta d) punktu minētajā direktīvā. Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un kuru filiāles vai meitasuzņēmumi atrodas ārpus Savienības, netiktu likti nesaprātīgi šķēršļi apmainīties ar informāciju par vienā no organizācijām notiekošiem aizdomīgiem darījumiem. Šāda norma neskar Savienības un trešo valstu starptautiskos nolīgumus, kuri noslēgti, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp, lai iedzīvotājiem radītu atbilstošas aizsardzības garantijas, nodrošinot

5

līdzvērtīgu vai atbilstošu aizsardzības līmeni.

__________________ __________________19 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. 19 Eiropas Parlamenta un Padomes

1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281,23.11.1995., 31. lpp.).

Grozījums Nr. 8Regulas priekšlikums9. apsvērums


(9) No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ietver nelielu risku saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver kredītkartes vai debetkartes, mobilos tālruņus vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtas, izņemšanu no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumus un naudas līdzekļu pārskaitījumus, ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā. Turklāt, lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmu raksturīgās iezīmes, dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem ar nosacījumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot šo naudas līdzekļu pārskaitījumam atpakaļ maksātājam. Tomēr atbrīvojumu nedrīkst piemērot, kad debetkarti vai kredītkarti, mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci izmanto, lai viena persona pārskaitītu naudu otrai personai.

(9) No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ietver nelielu risku saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver kredītkartes vai debetkartes, mobilos tālruņus vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtas, izņemšanu no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumus un naudas līdzekļu pārskaitījumus, ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā. Turklāt, lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmu raksturīgās iezīmes, dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem ar nosacījumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot šo naudas līdzekļu pārskaitījumam atpakaļ maksātājam, kā arī līdzekļu pārvedumiem, kas veikti, izmantojot čekus vai vekseļus. Tomēr atbrīvojumu nedrīkst piemērot, kad debetkarti vai kredītkarti, mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci izmanto, lai viena persona pārskaitītu naudu otrai personai. Ņemot vērā tehnoloģiju dinamisko attīstību, būtu jāapsver iespēja Regulas piemērošanas jomā ietvert arī e-naudu un citas jaunās maksājumu metodes.

6

Grozījums Nr. 9



(10) Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta būtu jānošķir no prasībām naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai rastu līdzsvaru starp risku, ka, no vienas puses, darījumi tiek veikti neoficiāli, jo ir noteiktas pārāk stingras identifikācijas prasības, un, no otras puses, ka mazu naudas līdzekļu pārskaitījumi ietver iespējamos terorisma draudus, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas pārsniedz EUR 1000. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir ievērotas Direktīvā [xxxx/yyyy] noteiktās prasības.

(10) Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju tiktu sniegta un būtu pilnīga. Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta būtu jānošķir no prasībām naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai rastu līdzsvaru starp risku, ka, no vienas puses, darījumi tiek veikti neoficiāli, jo ir noteiktas pārāk stingras identifikācijas prasības, un, no otras puses, ka mazu naudas līdzekļu pārskaitījumi ietver iespējamos terorisma draudus, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem tādu naudas līdzekļu pārskaitījumu veicējiem, kas nepārsniedz EUR 1000. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir ievērotas Direktīvā [../..] noteiktās prasības.

Grozījums Nr. 10



(12a) Iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, un dalībvalstu attiecīgajām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm būtu

7

jāpastiprina savstarpējā sadarbība un sadarbība ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, tostarp jaunattīstības valstu iestādēm, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību, apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi. Savienībai būtu jāatbalsta jaunattīstības valstu spēju attīstīšanas programmas, lai šo sadarbību veicinātu. Būtu jāuzlabo sistēmas, kas paredzētas pierādījumu vākšanai un tam, lai pārkāpumu izmeklēšanai vajadzīgos datus un informāciju darītu pieejamu, nekādā veidā Savienībā nepārkāpjot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus vai pamattiesības.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums12.b apsvērums (jauns)


(12b) Maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro atbilstoši tehniskie un organizācijas pasākumi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu zaudējumu, grozījumiem tajos, to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem.

Grozījums Nr. 12



(14) Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota naudas līdzekļu pārskaitījumam, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt,

(14) Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota naudas līdzekļu pārskaitījumam, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt,

8

vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, jo sevišķi, ja ir darīšana ar daudziem maksājumu sniedzējiem, lai uzlabotu līdzekļu pārvedumu izsekojamību. Efektīvas pārbaudes par to, ka informācija ir pieejama un ir pilnīga, jo īpaši, ja ir darīšana ar vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, var palīdzēt izmeklēšanas procedūras padarīt ātrākas un efektīvākas, kas savukārt uzlabo līdzekļu pārskaitījumu izsekojamību. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm līdz ar to būtu jānodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautu prasīto informāciju, to nosūtot elektroniski vai ar saistīta paziņojuma palīdzību visā maksājumu ķēdē.

Grozījums Nr. 13



(15) Sakarā ar potenciālu risku, ka anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi var tikt izmantoti terorisma finansēšanai, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto pieeju, kas balstīta uz risku, ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Attiecīgi maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam pakalpojumu sniedzējam būtu jāizveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras gadījumos, kad līdzekļu pārskaitījumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, lai varētu izlemt, vai minēto pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un kādi ir turpmāk veicamie pasākumi. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu

(15) Sakarā ar potenciālu risku, ka anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi var tikt izmantoti terorisma finansēšanai, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto pieeju, kas balstīta uz risku, ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Attiecīgi maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam pakalpojumu sniedzējam būtu jāizveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras un jāizvērtē riski, lai resursus varētu apzināti veltīt jomām, kurās pastāv liela nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas varbūtība. Šādas efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras gadījumos, kad līdzekļu pārskaitījumam nav pievienota vajadzīgā informācija par

9

pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības teritorijas, saskaņā ar Direktīvu [xxxx/yyyy] dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

maksātāju un maksājuma saņēmēju, palīdzēs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem labāk izlemt, vai minēto pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un kādi ir turpmāk veicamie pasākumi. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības teritorijas, saskaņā ar Direktīvu [../..] dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Grozījums Nr. 14Regulas priekšlikums17. apsvērums


(17) Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad iztrūkst informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt un/vai noraidīt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ir pretrunā civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumiem.

(17) Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad iztrūkst informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt un/vai noraidīt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ir pretrunā civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumiem. Nepieciešamība sniegt identitātes informāciju par maksātāju vai fizisku personu, juridisku personu, trastu, fondu, kopieguldījumu fondu, pārvaldītājsabiedrību un citu esošu vai nākotnē iespējamu juridisku sistēmu maksājuma saņēmēju ir galvenais faktors, lai izsekotu noziedzniekus, kuri citādi varētu slēpt savu identitāti aiz korporatīvās struktūras.

Grozījums Nr. 15


10


(18) Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu par maksātāju saņemto informāciju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda informācija būtu jāsaglabā. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz maksājumu sistēmas tiek atjauninātas.

(18) Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu par maksātāju saņemto informāciju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda informācija būtu jāsaglabā. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz maksājumu sistēmas tiek atjauninātas. Lai pārvarētu tehniskos ierobežojumus, varētu sekmēt SEPA kredīta pārveduma shēmas izmantošanu, veicot pārskaitījumus starp dalībvalstu un trešo valstu bankām.

Grozījums Nr. 16



(19) Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā daudzus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami identificēt prasītos datus vai iesaistītās personas, un, lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus. Šādam periodam vajadzētu būt ierobežotam.

(19) Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā daudzus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami identificēt prasītos datus vai iesaistītās personas, un, lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus. Šis periods būtu jāierobežo un jānosaka piecus gadus ilgs, pēc kura visi personas dati būtu jāsvītro, ja vien valstu tiesību akti nenosaka citādi. Ilgāka saglabāšana būtu jāatļauj tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un tā nedrīkstētu būt ilgāka par desmit gadiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu saglabātie dati tiktu izmantoti

11

tikai šajā regulā aprakstītajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 17



(23) Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas XXX pantu īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu24.

(23) Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas V nodaļas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201124.

__________________ __________________24 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. 24 Eiropas Parlamenta un Padomes

2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums2. pants – 1. daļa – 3. punkts


(3) "maksātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas vai nu veic naudas līdzekļu pārskaitījumu no sava konta, vai kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma rīkojumu;

(3) "maksātājs" ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 7. punktā definētais maksātājs1a;

_______________1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva

12

2007/64/EK, par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 187, 18.7.2009., 5. lpp.).

Grozījums Nr. 19



(4) "maksājuma saņēmējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu iecerētais saņēmējs;

(4) "maksājuma saņēmējs" ir Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 8. punktā definētais maksājumu saņēmējs;

Grozījums Nr. 20



(5) "maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar savu profesionālo darbību sniedz līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumus;

(5) "maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punktā definētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

Grozījums Nr. 21Regulas priekšlikums2. pants – 1. daļa – 7. punkts


(7) "naudas līdzekļu pārskaitījums" ir darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona;

(7) "naudas līdzekļu pārskaitījums" ir darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību un jo īpaši ar Direktīvā 2007/64/EK definēto naudas pārveduma pakalpojumu un tiešā debeta palīdzību līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir

13

viena un tā pati persona;

Grozījums Nr. 22



(10) "personas līdzekļu pārskaitījums personai" ir darījums starp divām fiziskām personām.

(10) "personas līdzekļu pārskaitījums personai" ir darījums starp divām fiziskām personām, kuras kā patērētāji nerīkojas komerciālā, uzņēmējdarbības vai profesionālā nolūkā.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums3. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


2. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti vai debetkarti, vai mobilo tālruni, vai citu digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti, debetkarti, priekšapmaksas karti, čeku, mobilo tālruni, e-naudu vai citu Direktīvā 2014/../ES [Maksājumu pakalpojumu direktīva] definēto digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums3. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts


(a) karti vai ierīci izmanto, lai veiktu apmaksu par precēm un pakalpojumiem;

(a) karti vai ierīci izmanto, lai veiktu apmaksu par precēm un pakalpojumiem uzņēmumam, īstenojot profesionālus darījumus vai uzņēmējdarbību;

14

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums3. pants – 2. punkts – 2. daļa


Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad kredītkarti vai debetkarti, vai mobilo tālruni, vai citu digitālo vai IT ierīci izmanto, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus no vienas personas otrai.

Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad kredītkarti, debetkarti, priekšapmaksas karti, čeku, mobilo tālruni, e-naudu vai citu digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci izmanto, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus no vienas personas otrai.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums3. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)


Šo regulu nepiemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuru vienīgā darbība ir papīra dokumentu pārvēršana elektroniskajos datos un kas ir noslēgušas līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kā arī nepiemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuru vienīgā darbība ir maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumu apmaiņas vai citas līdzekļu pārsūtīšanai paredzētas atbalsta sistēmas, vai mijieskaita un norēķinu sistēmu nodrošināšana.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts


(c) maksātāja adrese vai valsts piešķirtais identifikācijas numurs, vai klienta identifikācijas numurs, vai dzimšanas datums un vieta.

(c) maksātāja adrese vai klienta identifikācijas numurs, vai dzimšanas datums un vieta.

15

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums4. pants – 3. punkts


3. Pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda 1. punktā minētās informācijas pareizību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

3. Pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro klienta Direktīvā (../..) paredzēto pienācīgas rūpības pasākumus un pārbauda 1. punktā minētās informācijas pareizību un pilnību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

Grozījums Nr. 29



5. Tomēr, atkāpjoties no 3. punkta, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāpārbauda 1. punktā minētā informācija, ja summa nepārsniedz EUR 1000 un nešķiet, ka tā būtu saistīta ar citiem līdzekļu pārskaitījumiem, kas kopā ar attiecīgo pārskaitījumu pārsniedz EUR 1000.

5. Tomēr, atkāpjoties no 3. punkta, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jāpārbauda vismaz tādu līdzekļu pārskaitītāja vārds, kas nepārsniedz 1 000 EUR, taču pārbauda visa informāciju par 1. punktā minēto maksātāju un maksājuma saņēmēju, ja banku operācija ir veikta ar vairākām darbībām, kuras liekas savstarpēji saistītas, vai ja šīs darbības pārsniedz 1 000 EUR.

Grozījums Nr. 30



1. Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs (-i) ir

1. Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs (-i) ir

16

reģistrēts (-i) Savienībā, līdzekļu pārskaitījuma brīdī norāda tikai maksātāja konta numuru vai viņa unikālo darījuma identifikācijas numuru.

reģistrēts (-i) Savienībā, līdzekļu pārskaitījuma brīdī ir jānorāda tikai pilns vārds/nosaukums un maksātāja un maksājuma saņēmēja konta numurs vai viņa unikālais darījuma identifikācijas numurs, neskarot Regulas (ES) Nr. 260/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. panta b) apakšpunktā noteiktās informācijas prasības.

Grozījums Nr. 31



2. Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju dara pieejamu saskaņā ar 4. pantu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2. Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs Direktīvas [../..] 16. panta 2. vai 3. punktā vai tās III pielikumā minētā konstatētā paaugstināta riska gadījumā pieprasa pilnu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju dara pieejamu saskaņā ar 4. pantu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, naudas līdzekļu pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000 pievieno šādu informāciju:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

17

Grozījums Nr. 33



1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar attiecīgās sistēmas konvencijām.

1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti atbilstīgi uz iekšējo riska izvērtēšanu balstītām ļaunprātības apkarošanas procedūrām un attiecīgās ziņojumu apmaiņas un norēķinu sistēmas konvencijām.

Grozījums Nr. 34



4. Pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams pārbaudīt informāciju par maksājuma saņēmēju, ja vien nepastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

4. Pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams pārbaudīt informāciju par maksājuma saņēmēju, ja vien nepastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

Dalībvalstis var samazināt šo robežvērtību vai no tās attiekties, ja saskaņā ar valsts mēroga riska novērtējumu ir ieteikts pastiprināt tādu līdzekļu pārskaitīšanas pārbaudes, kas nav veiktas no konta. Dalībvalstis, kas piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju.

18

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums7. pants – 4.a punkts (jauns)


4a. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts trešā valstī, kura ir uzskatāma par paaugstināta riska līmeņa valsti, saskaņā ar Direktīvu [../..] veic sevišķi rūpīgu pārbaudi attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Grozījums Nr. 36



1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai noteiktu, kad izpildīt, noraidīt vai apturēt līdzekļu pārskaitījumu, ja iztrūkst vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un noteiktu turpmāk veicamos pasākumus.

1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, pamatojoties uz Direktīvas [../..] 16. panta 2. punktā un III pielikumā minētajiem konstatētajiem riskiem, lai noteiktu, kad izpildīt, noraidīt vai apturēt līdzekļu pārskaitījumu, ja iztrūkst vajadzīgā pilnīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un noteiktu turpmāk veicamos pasākumus.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)


1.a Jebkurā gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro visus spēkā esošos normatīvos vai administratīvos aktus, kas reglamentē nelikumīgi iegūtu

19

līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 2580/2001, Regulu (EK) Nr. 881/2002 un Direktīvu [../..].

Grozījums Nr. 38



Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā prasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā prasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, vai arī ir ierakstīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmu konvencijām, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai nu to aptur un pirms maksājuma operācijas veikšanas pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

Grozījums Nr. 39



2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto pilnīgo informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

20

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums9. pants


Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai.

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstīgi maksājumu pakalpojumu sniedzēja izstrādātām uz riska izvērtēšanu balstītām procedūrām iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā vienu no faktoriem, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, īstenojot savas efektīvās, uz riska izvērtēšanu balstītās procedūras, īpašu uzmanību pievērš arī citiem Direktīvas [../..] 16. panta un III pielikuma nosauktajiem riska faktoriem un attiecībā uz tiem nosaka attiecīgus pasākumus.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums11. pants – 2. punkts – ievaddaļa


2. Starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija:

2. Starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju šāda informācija iztrūkst vai arī tā ir nepilnīga:

Grozījums Nr. 42


21


1. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

1. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai saņemtā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga un veic turpmākos pasākumus.

Grozījums Nr. 43



Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā norādītā nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā norādītā nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, vai arī ir ierakstīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmu konvencijām, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai nu to aptur un pirms maksājuma operācijas veikšanas pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums15. pants – virsraksts


Pienākums sadarboties Pienākums sadarboties un līdzvērtība

22

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums15. pants – 1. daļa


1. Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, tas pilnībā un nekavējoties atbild uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju.

1. Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji un starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti, tie pilnībā un nekavējoties atbild tikai uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju. Tiek pieņemtas īpašas garantijas, nodrošinot, lai, apmainoties ar šādu informāciju, tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības. Nekādām citām ārējām iestādēm vai pusēm nav pieejami maksājumu pakalpojumu sniedzēju glabātie dati.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums15. pants − 1. daļa − 1.a punkts (jauns)


1.a Tā kā liela daļa nelikumīgo finanšu plūsmu nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina tās spiediens uz šīm valstīm, lai sadarbotos nolūkā apkarot šādas prettiesiskas naudas plūsmas un uzlabotu pārredzamību.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums15. pants – 1.b daļa (jauna)


1.b Savienībā reģistrēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro šo regulu

23

attiecībā uz meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas darbojas trešās valstīs, kuras netiek uzskatītas par līdzvērtīgām.

Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.a pantu, ar ko ārpus Savienības esošu jurisdikciju tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums15.a pants (jauns)


15.a pants

Datu aizsardzība

1. Attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šīs regulas regulējumu maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic savus uzdevumus šīs regulas piemērošanas nolūkā, ievērojot Direktīvu 95/46/EK transponējošos valstu tiesību aktus.

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai saskaņā ar šo regulu glabātie dati tiktu izmantoti tikai šajā regulā aprakstītajiem mērķiem un lai tie nekādā ziņā netiktu izmantoti komerciālos nolūkos.

3. Datu aizsardzības iestādēm ir pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves pilnvaras izmeklēt — vai nu ex officio vai pamatojoties uz sūdzību — jebkādus apgalvojumus saistībā ar problēmām personas datu apstrādē. Tam jo īpaši būtu jāietver piekļuve maksājumu pakalpojumu sniedzēja un kompetento valsts iestāžu datu dokumentam.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums15.b pants (jauns)

24


15.b pants

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai uz starptautisku organizāciju, kuras nenodrošina atbilstošu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, ir pieļaujama tikai tad, ja:

(a) tiek piemēroti atbilstoši datu aizsardzības pasākumi un aizsardzības garantijas un

(b) uzraudzības iestāde pēc šo pasākumu un garantiju novērtēšanas ir devusi iepriekšēju nosūtīšanas atļauju.

Grozījums Nr. 50



Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 4., 5., 6. un 7. pantā norādīto informāciju saglabā piecus gadus. 14. panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam visa saņemtā informācija jāglabā piecus gadus. Šim periodam beidzoties, personas dati jādzēš, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, kas nosaka apstākļus, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst saglabāt datus vai arī tiem ir jāsaglabā dati arī turpmāk. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt turpmāku saglabāšanu tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Informāciju var saglabāt ilgākais desmit

Informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju netiek glabāta ilgāk nekā tas ir nepieciešams saskaņā ar tiesību normām. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 4., 5., 6. un 7. pantā norādīto informāciju saglabā ilgākais piecus gadus. 14. panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam visa saņemtā informācija jāglabā piecus gadus. Šim periodam beidzoties, personas dati jādzēš. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai datus glabātu ilgāk par pieciem gadiem tikai ārkārtas situācijās, ja to prasa apstākļi un ir sniegts pamatojums, un tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma

25

gadus pēc tam, kad ir veikts līdzekļu pārskaitījums.

finansēšanu. Informāciju var saglabāt ilgākais desmit gadus pēc tam, kad ir veikts līdzekļu pārskaitījums, un personas datu glabāšanai ir jāatbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums16. pants – 1.a daļa (jauna)


Maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro atbilstošus tehniskos un organizācijas pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai prettiesisku to iznīcināšanu vai nejaušu to pazušanu, grozīšanu, to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem.

Grozījums Nr. 52



Informāciju, kuru maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieka pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir ieguvuši par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, beidzoties glabājuma termiņam, dzēš.

Grozījums Nr. 53



16.a pants

26

Informācijas pieejamība un konfidencialitāte

1. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai šīs regulas vajadzībām iegūtā informācija būtu pieejama tikai izraudzītām personām vai ar to iepazīties varētu tikai personas, kurām tas ir nepieciešams, lai kontrolētu uzņemto risku.

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai tiktu ievērota apstrādāto datu konfidencialitāte.

3. Personas, kurām ir piekļuve maksātāja vai maksājuma saņēmēja personas datiem un kuras rīkojas ar tiem, ievēro datu procesu konfidencialitāti un datu aizsardzības prasības.

4. Kompetentās iestādes nodrošina, lai personas, kuras regulāri iegūst vai apstrādā personas datus, izietu īpašu datu aizsardzības apmācību.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums18. pants – 1. punkts – a apakšpunkts


(a) atkārtoti gadījumi, kad nav iekļauta pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas ir pretrunā 4., 5. un 6. pantam;

(a) atkārtoti gadījumi, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekļauj pieprasīto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas ir pretrunā 4., 5. un 6. pantam;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums18. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)


(ca) starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēji nopietni pārkāpj 11. un 12. pantu.

27

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums19. pants – 1. daļa


Administratīvās sankcijas un pasākumus, kas noteikti 17. pantā un 18. panta 1. punktā minētajos gadījumos, publisko bez liekas kavēšanās, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda veida publiskošana nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti.

Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publisko administratīvās sankcijas un pasākumus, kas noteikti 17. pantā un 18. panta 1. punktā minētajos gadījumos, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to atbildīgo personu identitāti, ja tas nepieciešams un ir samērīgi pēc tam, kad ir veikta katra atsevišķā gadījuma izvērtēšana.

Grozījums Nr. 57



2.a Ja dalībvalsts kompetentās iestāde nosaka vai piemēro administratīvo sodu vai citas 17. un 18. pantā paredzētas sankcijas, tā par šo sodu vai sankciju un par to noteikšanas vai piemērošanas apstākļiem informē EBI. EBI iekļauj šādu paziņojumu administratīvo sodu centrālajā datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES1a 69. pantu, un tai piemēro tās pašas procedūras, kas tiek piemērotas visiem citiem publicētajiem sodiem.

_____________________1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)

28

Grozījums Nr. 58



1. Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem.

1. Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem. Atbilstošos tehniskos un organizatoriskos pasākumus piemēro, lai aizsargātu datus pret nejaušu vai pretlikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazušanu, grozīšanu vai nelikumīgu izpaušanu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums21. pants – 2. punkts – b apakšpunkts


(b) piemērotu aizsardzību personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem;

(b) piemērotu aizsardzību trauksmes cēlājiem un personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem;

Grozījums Nr. 60



3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš piemērotas procedūras, lai darbinieki ar īpaša kanāla starpniecību varētu iekšēji ziņot par pārkāpumiem.

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ievieš piemērotas iekšējās procedūras, lai darbinieki ar droša, neatkarīga un anonīma kanāla starpniecību varētu iekšēji ziņot par pārkāpumiem.

29

Grozījums Nr. 61



Dalībvalstis lūdz kompetentajām iestādēm veikt efektīvu uzraudzību un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu.

Dalībvalstis lūdz kompetentajām iestādēm veikt efektīvu uzraudzību un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu. EBI saskaņā ar Regulas (ES) 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes par šīs regulas īstenošanas procesiem, ņemot vērā dalībvalstīs izveidojušos paraugpraksi.

Grozījums Nr. 62



1.a Komisija koordinē un rūpīgi uzrauga šīs regulas īstenošanu attiecībā uz ārpus Savienības esošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un vajadzības gadījumā stiprina sadarbību ar trešo valstu iestādēm, kas izmeklē 18. pantā paredzētos pārkāpumus un nosaka par tiem sodus.

Grozījums Nr. 63



1.b Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par IV nodaļas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu gadījumiem, trešo valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tam, kā šo valstu kompetentās iestādes veic izmeklēšanu un nosaka sodus. Ja

30

pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpti datu glabāšanas noteikumi, Komisija veic atbilstošus un efektīvus pasākumus, tostarp iesniedz priekšlikumu grozīt šo regulu.

Grozījums Nr. 64



22.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 15. panta 1.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no 26. pantā norādītās dienas.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 1.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 15. panta 1.a punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo

31

laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 65



2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām pieņemtie īstenošanas noteikumi groza šīs regulas pamatnoteikumus.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums24. pants – virsraksts


Nolīgumi ar Līguma 355. pantā minētajām teritorijām vai valstīm

Nolīgumi ar Līguma 355. pantā neminētajām teritorijām vai valstīm

Grozījums Nr. 67



1. Komisija var pilnvarot jebkuru dalībvalsti ar kādu no noslēgt nolīgumus ar kādu no Līguma 355. pantā minēto valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Savienības teritorijas, noslēgt nolīgumus, kas ietver atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

1. Neskarot 15.panta 1.a punktu, Komisija var gadījumos, kad līdzvērtība ir pieradīta, pilnvarot jebkuru dalībvalsti ar kādu no noslēgt nolīgumus ar kādu no Līguma 355. pantā minēto valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Savienības teritorijas, noslēgt nolīgumus, kas ietver atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

32

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums24. pants – 3.a punkts (jauns)


3.a Attiecībā uz spēkā esošiem atļauju lēmumiem par atkarīgajām vai asociētām teritorijām tiek nodrošināta nepārtrauktība, proti, tas skar Komisijas īstenošanas lēmumu 2012/43/ES1a, Komisijas Lēmumu 2010/259/EK1b un Komisijas Lēmumu 2008/982/EK1c.

______________1a Komisijas 2012. gada 25. janvāra Īstenošanas lēmums, ar ko Dānijas Karalistei atļauj noslēgt nolīgumus ar Grenlandi un Fēru salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Dāniju un katru no šīm teritorijām uzskatītu par pārskaitījumiem Dānijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 24, 27.1.2012., 12. lpp.)1b Komisijas 2010. gada 4. maija Lēmums 2010/259/EK, ar kuru Francijas Republikai atļauj noslēgt nolīgumu ar Monako Firstisti par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Francijas Republiku un Monako Firstisti uzskatītu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Francijas Republikas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 112, 5.5.2010., 23. lpp.).1c Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmums 2008/982/EK ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj slēgt nolīgumus ar Džersijas teritoriālo vienību, Gērnsijas teritoriālo vienību un Menas salu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Apvienoto Karalisti un katru no šīm teritorijām, kuri jāuzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Apvienotās Karalistes iekšienē saskaņā ar Eiropas

33

Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 352, 31.12. 2008., 34. lpp.).

34

P7_TA-PROV(2014)0191

Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ***I

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (COM(2013)0045 – C7-0032/2013 – 2013/0025(COD))


Eiropas Parlaments,


– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0032/2013),


– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu1,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu2,

– ņemot vērā saistības, kuras uzņēmās G8 augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2013. gada jūnijā Ziemeļīrijā,

– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumus par agresīvu nodokļu plānošanu,

– ņemot vērā ESAO ģenerālsekretāra progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kas notika 2013. gada 5. septembrī,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2013. gada 9. decembra atzinumu par direktīvas priekšlikumu, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 84/349/EEK attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un koncernu nefinansiālās un daudzveidības informācijas atklāšanu,


– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0150/2014),

1 OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp.2 OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.

35




Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums1. apsvērums


(1) Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu, bet terorisms vājina pašus mūsu sabiedrības pamatus. Papildinot krimināltiesisko pieeju, preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, var sniegt rezultātus.

(1) Milzīga nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu nozares stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt vienoto tirgu un starptautisko attīstību. Terorisms grauj pašus mūsu sabiedrības pamatus. Galvenās nelikumīgās naudas plūsmas veicinātājas ir slepenas korporatīvas struktūras, kuras darbojas ārzonu jurisdikcijās, ko nereti dēvē arī par nodokļu oāzēm, izmantojot to priekšrocības. Papildus krimināltiesiskās pieejas turpmākai pilnveidei Savienības līmenī preventīvi līdzekļi, izmantojot finanšu sistēmu, ir obligāti un var dot papildinošus rezultātus. Tomēr preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai nebūtu jāpārvēršas par visu sabiedrību aptverošu kontroles sistēmu.

Grozījums Nr. 2



(2) Finanšu iestāžu un kredītiestāžu drošība, integritāte un stabilitāte, kā arī uzticēšanās finanšu sistēmai kopumā var tikt nopietni apdraudēta sakarā ar noziedznieku un to līdzdalībnieku pūlēm

(2) Finanšu iestāžu un kredītiestāžu drošība, integritāte un stabilitāte, kā arī uzticēšanās finanšu sistēmai kopumā var tikt nopietni apdraudēta sakarā ar noziedznieku un to līdzdalībnieku pūlēm

36

noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai novirzīt likumīgi vai nelikumīgi iegūtu naudu teroristu mērķiem. Ja konkrēti saskaņoti pasākumi netiek pieņemti visas Savienības mērogā, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un teroristu finansētāji, lai sekmētu savu noziedzīgo rīcību, varētu mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa.

noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai novirzīt likumīgi vai nelikumīgi iegūtu naudu teroristu mērķiem. Nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un teroristu finansētāji, lai sekmētu savu noziedzīgo rīcību, varētu mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību un finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Tāpēc Savienības mērogā ir jāpieņem konkrēti saskaņoti pasākumi. Vienlaikus mērķis aizsargāt sabiedrību pret noziedzniekiem un aizsargāt Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti jāīsteno samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību izveidot tādu normatīvo vidi, kurā uzņēmumi varētu panākt uzņēmējdarbības izaugsmi, nemaksājot nesamērīgi daudz par atbilstību tiesību aktiem. Ikvienai prasībai cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kas tiek noteikta atbildīgajam subjektam, jābūt pamatotai un samērīgai.

Grozījums Nr. 3



(3) Šis priekšlikums ir ceturtā direktīva nolūkā vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem. Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai)25, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu definēja attiecībā uz narkotiku tirdzniecību un saistības noteica tikai finanšu nozarei. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada decembra Direktīva 2001/97/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK26, paplašināja darbības jomu gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan aptvertajām profesijām un darbībām. Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu

(3) Šis priekšlikums ir ceturtā direktīva nolūkā vērsties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudiem. Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai)25, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu definēja attiecībā uz narkotiku tirdzniecību un saistības noteica tikai finanšu nozarei. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada decembra Direktīva 2001/97/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK26, paplašināja darbības jomu gan attiecībā uz aptvertajiem noziegumiem, gan aptvertajām profesijām un darbībām. Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu

37

legalizēšanas apkarošanai (turpmāk – FATF) 2003. gada jūnijā pārskatīja savus ieteikumus, lai aptvertu teroristu finansēšanu, un noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un verifikāciju, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei. Šīs izmaiņas tika atspoguļotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai27, un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos28.

legalizēšanas apkarošanai (turpmāk – FATF) 2003. gada jūnijā pārskatīja savus ieteikumus, lai aptvertu teroristu finansēšanu, un noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un verifikāciju, situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem pasākumiem, kā arī situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei. Šīs izmaiņas tika atspoguļotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai27, un Komisijas Direktīvā 2006/70/EK (2006. gada 1. augusts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos28. Īstenojot FATF ieteikumus, Savienībai būtu pilnībā jāievēro datu aizsardzības tiesību akti, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

__________________ __________________25 OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. 25 OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.26 OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp. 26 OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.27 OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp. 27 OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.28 OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp. 28 OV L 214, 4.8.2006., 29. lpp.

Grozījums Nr. 4



(4) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek

(4) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek

38

īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kurus pieņem tikai valsts vai pat Eiropas Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, varētu būt ļoti ierobežota ietekme. Tādējādi pasākumiem, kurus pieņem Eiropas Savienība, vajadzētu būt saskaņotiem ar citām darbībām, ko veic citas starptautiskās institūcijas. Eiropas Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā ieteikumus, kurus sagatavojusi FATF – galvenā starptautiskā organizācija, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai vēl vairāk efektivizētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK būtu jāpielāgo FATF ieteikumiem, kas tika pieņemti un paplašināti 2012. gada februārī.

īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kurus pieņem tikai valsts vai pat Eiropas Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, varētu būt ļoti ierobežota ietekme. Tādējādi pasākumiem, kurus pieņem Eiropas Savienība, vajadzētu būt savietojamiem ar citām darbībām un vismaz tikpat stingriem kā citas darbības, ko veic starptautiskās institūcijas. Izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ieņēmumu neatklāšanas un slēpšanas mehānismus var izmantot kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģijas, lai izvairītos no to atklāšanas. Eiropas Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā ieteikumus, kurus sagatavojusi FATF un citas starptautiskās organizācijas, kas cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai vēl vairāk efektivizētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, attiecīgā gadījumā Direktīva 2005/60/EK un Direktīva 2006/70/EK būtu jāpielāgo FATF ieteikumiem, kas tika pieņemti un paplašināti 2012. gada februārī. Tomēr ir svarīgi, lai šāda minēto normu pielāgošana FATF ieteikumiem notiktu, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, jo īpaši Savienības datu aizsardzības tiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums4.a apsvērums (jauns)


(4a) Lai novērstu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības veikt nevis attīstītajās valstīs, bet gan jaunattīstības valstīs, kurās ir mazāk stingri tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, īpaša vērība būtu jāpievērš to starptautisko saistību īstenošanai, kas ir

39

noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, saskaņā ar kuru ir jāpanāk attīstības sadarbības politikas saskanība.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums4.b apsvērums (jauns)


(4b) Ņemot vērā, ka nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apjoms jaunattīstības valstīs ir no 6 līdz 8,7 % no to IKP28a, un šī summa ir 10 reizes lielāka nekā Savienības un tās dalībvalstu palīdzības apjoms šīm valstīm, ir jākoordinē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas pasākumi un jāņem vērā Savienības un dalībvalstu attīstības stratēģija un politikas virzieni, kas vērsti uz kapitāla aizplūšanas apkarošanu.

____________28a Avots: „Nodokļu oāzes un attīstība. Statuss, analīze un pasākumi”, NOU, Norvēģijas Oficiālie ziņojumi, 2009.

Grozījums Nr. 7



(5) Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai nelikumīgi iegūtus vai pat likumīgi iegūtus līdzekļus novirzītu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, pareizai darbībai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi šajā direktīvā ietverto preventīvo pasākumu loks būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu ne tikai manipulācijas ar līdzekļiem, kas iegūti no noziedzīgas

(5) Turklāt finanšu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, lai nelikumīgi iegūtus vai pat likumīgi iegūtus līdzekļus novirzītu teroristiskiem mērķiem, rada skaidru apdraudējumu finanšu sistēmas integritātei, pareizai darbībai, reputācijai un stabilitātei. Tādējādi šajā direktīvā ietverto preventīvo pasākumu loks būtu jāpaplašina tā, lai tas ietvertu manipulācijas ar līdzekļiem, kas iegūti, izdarot smagus noziedzīgus

40

darbības, bet arī naudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem.

nodarījumus, un naudas vai īpašuma uzkrāšanu teroristiskiem mērķiem.

Grozījums Nr. 8



(5a) Neatkarīgi no dalībvalstīs paredzētajām sankcijām to pasākumu galvenajam mērķim, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt visu tādu darbību apkarošanai, kas dod ievērojamus nelikumīgi ienākumus. To panākt, veicot visus iespējamos pasākumus, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu šādu ienākumu legalizācijas nolūkā.

Grozījums Nr. 9



(6) Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai palielinātu modrību un mazinātu riskus, ko rada skaidras naudas maksājumi, šī direktīva būtu jāattiecina uz fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk. Dalībvalstis var nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp zemāku robežvērtību.

(6) Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai palielinātu modrību un mazinātu riskus, ko rada skaidras naudas maksājumi, šī direktīva būtu jāattiecina uz fiziskām vai juridiskām personām, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 7500 vai vairāk. Dalībvalstis var nolemt pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp zemāku robežvērtību.

Grozījums Nr. 10


41


(6a) Elektroniskās naudas produktus arvien biežāk izmanto, lai aizstātu bankas kontus. Šādu produktu piedāvātājiem būtu stingri jāpilda pienākums novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tomēr attiecībā uz elektroniskās naudas produktiem var neveikt klienta uzticamības pārbaudi, ja tie atbilst noteiktiem arvien stingrākiem noteikumiem. Par elektronisko naudu, kas izsniegta, neveicot klienta uzticamības pārbaudi, būtu jāļauj iegādāties tikai preces un pakalpojumus no pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir identificēti un kuru identitāti ir apstiprinājis elektroniskās naudas izsniedzējs. Elektronisko naudu nedrīkst izmantot, ja attiecībā uz starppersonu darījumiem nav veikta klienta uzticamības pārbaude. Elektroniski uzglabātajai summai būtu jābūt pietiekami zemai, lai izvairītos no nepilnībām un lai pārliecinātos, ka persona nevar iegūt neierobežotu daudzumu anonīmo elektroniskās naudas produktu.

Grozījums Nr. 11



(6b) Nekustamā īpašuma aģenti dalībvalstīs ir aktīvi dažādos veidos, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu. Lai samazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku nekustamā īpašuma sektorā, šī direktīva būtu jāattiecina arī uz minētajiem aģentiem, ja tie savā profesionālajā darbībā veic finanšu darījumus saistībā ar īpašumu.

42

Grozījums Nr. 12



(9) Svarīgi nepārprotami uzsvērt, ka „nodokļu noziegumi” saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti „noziedzīgas darbības” plašajā definīcijā, ko izmanto šajā direktīvā saskaņā ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem.

(9) Svarīgi nepārprotami uzsvērt, ka „nodokļu noziegumi” saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti „noziedzīgas darbības” definīcijā, ko izmanto šajā direktīvā saskaņā ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem. Eiropadome savā 2013. gada 23. maija sanāksmē apliecināja nepieciešamību uzsākt visaptverošu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu un apkarot visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu iekšējā tirgū un darījumos ar trešām valstīm un jurisdikcijām, kuras šajā jomā nevēlas sadarboties. Nodokļu noziegumu definīcijas pieņemšana ir nozīmīgs solis šo noziegumu atklāšanā, tāpat arī prasības noteikšana lielajiem uzņēmumiem, kuri darbojas Savienībā, par katru valsti atsevišķi izpaust konkrētu finanšu informāciju. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstu noteiktie atbildīgie subjekti un profesionālie juristi necenstos traucēt šīs direktīvas mērķu īstenošanu un neveicinātu vai neiesaistītos agresīvu nodokļu shēmu plānošanā.

Grozījums Nr. 13



(9a) Dalībvalstīm būtu jāievieš vispārējie izvairīšanās novēršanas noteikumi (GAAR) nodokļu jomā, lai ierobežotu agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra ieteikumiem par agresīvu

43

nodokļu plānošanu un ESAO progresa ziņojumu, ko iesniedza G20 sanāksmē, kura notika 2013. gada 5. septembrī.

Grozījums Nr. 14



(9b) Veicot vai sekmējot komerciālus vai privātus darījumus, struktūrām, kurām finanšu sistēmā ir īpaša loma, piemēram, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, dalībvalstu centrālām bankām un centrālām noreķinu sistēmām, būtu pēc iespējas jāievēro citiem atbildīgajiem subjektiem piemērojamie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 15



(10) Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir pierādījuma faktors, kas jāņem vērā. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients.

(10) Nepieciešams identificēt ikvienu fizisku personu, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisku personu. Kaut arī, noskaidrojot akciju kapitāla dalības konkrēto procentuālo daļu, netiks automātiski noskaidrots faktiskais īpašnieks, tas ir viens no faktoriem, ar kura palīdzību var noskaidrot faktisko īpašnieku. Attiecīgā gadījumā faktisko īpašnieku identifikācija un verifikācija būtu jāattiecina arī uz juridiskām vienībām, kurām pieder citas juridiskas vienības, un būtu jāizseko īpašumtiesību ķēde, līdz tiek noskaidrota fiziskā persona, kura īsteno īpašumtiesības vai kontroli pār juridisko personu, kas ir klients.

44

Grozījums Nr. 16



(11) Nepieciešamība pēc precīzas un atjauninātas informācijas par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.

(11) Ir svarīgi nodrošināt un uzlabot maksājumu izsekojamību. Precīza un atjaunināta informācija par visu juridisko struktūru, piemēram, juridisko personu, trastu, fondu vai pārvaldītājsabiedrību vai jebkuru citu līdzīgu pašreizējo vai turpmāko juridisko veidojumu, faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti, maskējoties aiz korporatīvas struktūras. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi glabā informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem un dara šo adekvāto, precīzo un jaunāko informāciju pieejamu, izmantojot centrālos publiskos reģistrus, nodrošina iespējas ar to iepazīties tiešsaistē un publisko to atklātā un drošā formātā saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām uz privātumu. Būtu jāparedz kompetento iestāžu, jo īpaši FIU un atbildīgo subjektu, tiesības šādus reģistrus izmantot, kā arī šādas tiesības jāparedz sabiedrībai, ja pirms izmantošanas tiek identificēta persona, kas vēlas ar informāciju iepazīties, un tiek nomaksāta iespējamā nodeva. Turklāt pilnvarotajām personām būtu savs statuss jādeklarē atbildīgajiem subjektiem.

Grozījums Nr. 17



(11a) Dalībvalstīm izveidojot faktisko īpašnieku reģistrus, tiktu sniegts ievērojams atbalsts cīņā pret nelegāli

45

iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, korupciju, noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, krāpšanu un citiem finanšu noziegumiem. To varētu panākt, uzlabojot dalībvalstu esošo uzņēmumu reģistru darbību. Lai panāktu reģistros ievadītās informācijas efektīvu izmantošanu, ir svarīgi, lai reģistri būtu savstarpēji savienoti, jo uzņēmējdarbības darījumi ir pārrobežu darījumi. Visu Savienības uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība jau ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/17/ES28b un būtu jāpaplašina vēl vairāk.

________________28b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES , ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību, OV L 156, 16.6.2012., 1. lpp.)

Grozījums Nr. 18



(11b) Tehnoloģiskais progress ir radījis instrumentus, ar kuriem atbildīgie subjekti, veicot atsevišķus pārskaitījumus, var pārbaudīt savu klientu identitāti. Šādi tehnoloģiskie uzlabojumi uzņēmumiem un klientiem nodrošina laika un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, tāpēc tie būtu jāņem vērā, novērtējot risku. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, vēršoties pret jauniem un novatoriskiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidiem, būtu jārīkojas proaktīvi, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz

46

privātumu un datu aizsardzības normas.

Grozījums Nr. 19



(12a) Savienības pārstāvjiem ERAB pārvaldes struktūrās būtu jāmudina ERAB īstenot šīs direktīvas noteikumus un publicēt savā tīmekļa vietnē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas politikas nostādnes, kurās ir ietvertas sīki izstrādātas procedūras, kas paredzētas šīs direktīvas īstenošanai.

Grozījums Nr. 20



(13) Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, visiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Dalībvalstīm būtu jāapsver šīs robežvērtības piemērošana laimestiem, kā arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir fiziskas telpas (piemēram, kazino un laimētavas), būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas telpās, var sasaistīt ar darījumiem, kurus klients veic minētajās telpās.

(13) Bažas rada azartspēļu nozares izmantošana noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai. Lai mazinātu ar šo nozari saistītos riskus un noteiktu vienlīdzīgu attieksmi pret azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums veikt klienta uzticamības pārbaudi katram atsevišķam darījumam, kura apmērs ir EUR 2000 vai vairāk. Veicot uzticamības pārbaudi, būtu jāīsteno uz risku balstīta pieeja, kas atspoguļo dažādus atšķirīgiem azartspēļu pakalpojumiem raksturīgus riskus, un jāanalizē, vai šis risks no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas viedokļa ir uzskatāms par augstu vai zemu. Būtu jāņem vērā arī dažādu azartspēļu īpašie raksturlielumi, piemēram, jānošķir kazino, tiešsaistes azartspēles vai citi azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Dalībvalstīm būtu jāapsver šīs robežvērtības piemērošana laimestiem, kā

47

arī azartspēļu likmēm. Azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudi, ja to veic pie ieejas, var sasaistīt ar klienta veiktajiem darījumiem.

Grozījums Nr. 21



(13a) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notiek arvien sarežģītākos veidos un tajā tiek izmantoti arī nelegāli un dažreiz arī legāli totalizatori, jo īpaši saistībā ar sporta pasākumiem. Ir radušies jauni, ienesīgi organizētās noziedzības veidi, piemēram, spēļu rezultātu sarunāšana, un tie ir kļuvuši par izdevīgiem noziedzības veidiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Grozījums Nr. 22



(14) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav vienāds visos gadījumos. Tādēļ būtu jāizmanto uz riska faktoru balstīta pieeja. Uz riska faktoru balstīta pieeja nav nepamatoti pieļaujošs risinājums dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem. Tā ietver uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas izmantošanu, lai labāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un tie, kas tajā darbojas.

(14) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks nav vienāds visos gadījumos. Tādēļ būtu jāizmanto holistiska uz riska faktoru balstīta pieeja, pamatojoties uz standartu minimumu. Uz riska faktoru balstīta pieeja nav nepamatoti pieļaujošs risinājums dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem. Tā ietver uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas izmantošanu, lai labāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un tie, kas tajā darbojas.

48

Grozījums Nr. 23



(15) Uz riska faktoru balstītas pieejas pamatā ir dalībvalstu nepieciešamība identificēt, izprast un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ar kādiem tās saskaras. Pārvalstiskas pieejas riska identifikācijai nozīme ir atzīta starptautiskā līmenī, un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (turpmāk – EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK29; Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (turpmāk – EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK30; un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (turpmāk – EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK31, būtu jāuzdod sniegt atzinumu par riskiem, kas skar finanšu nozari.

(15) Uz riska faktoru balstītas pieejas pamatā ir dalībvalstu un Savienības nepieciešamība identificēt, izprast un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ar kādiem tās saskaras. Pārvalstiskas pieejas riska identifikācijai nozīme ir atzīta starptautiskā līmenī, un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (turpmāk – EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK29; Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (turpmāk – EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK30; un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (turpmāk — EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu Nr. 2009/77/EK, būtu jāuzdod sniegt atzinumu par riskiem, kas skar finanšu nozari, un sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā tā riska novērtējuma standartu minimums, ko īsteno valstu kompetentās iestādes. Šajā procesā pēc iespējas būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, īstenojot publisku apspriešanos.

49

__________________ __________________29 OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp. 29 OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.30 OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp. 30 OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.31 OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. 31 OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

Grozījums Nr. 24



(16) Attiecīgā gadījumā riska novērtējuma rezultāti dalībvalstīs būtu jādara pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast un mazināt paši savus riskus.

(16) Attiecīgā gadījumā riska novērtējuma rezultāti būtu jādara savlaicīgi pieejami atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu identificēt, izprast un mazināt paši savus riskus.

Grozījums Nr. 25



(17) Lai labāk izprastu un mazinātu riskus Eiropas Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu ar savu riska novērtējumu rezultātiem jāapmainās savā starpā, ar Komisiju un EBI, EAAPI un EVTI, ja tas ir attiecīgi.

(17) Lai labāk izprastu un mazinātu riskus Eiropas Savienības līmenī, būtu jāveic pārvalstiska riska analīze, lai efektīvi identificētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas pastāv iekšējā tirgū. Komisijai būtu jālūdz dalībvalstis efektīvi atrisināt gadījumus, kas saistīti ar augstu risku. Turklāt dalībvalstīm būtu ar savu riska novērtējumu rezultātiem jāapmainās savā starpā, ar Komisiju un EBI, EAAPI, EVTI un Eiropolu, ja tas ir atbilstoši.

Grozījums Nr. 26


50


(21) Tas īpaši atbilst patiesībai komercdarbības attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās.

(21) Tas īpaši atbilst patiesībai attiecībās ar personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus, jo īpaši ar tām, kas ir no Savienības vai citām valstīm, kur korupcija ir plaši izplatīta. Šādas attiecības finanšu nozari var īpaši pakļaut nopietnam reputācijas un juridiskam riskam. Starptautiskās pūles apkarot korupciju arī attaisno nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādiem gadījumiem un piemērot atbilstīgus pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās.

Grozījums Nr. 27



(21a) Ir jāpastiprina klienta uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus savā valstī vai ārvalstīs, un uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās, tomēr nedrīkst pieļaut situāciju, ka saraksti, kuros ir sniegta informācija par minētajām personām, tiek izplatīti komerciālos nolūkos. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizliegtu minētās darbības.

Grozījums Nr. 28


51


(22a) Eiropas Savienībai ir jāizstrādā kopēja pieeja un kopēja politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāievieš un tieši jāpiemēro visi tie valstu saraksti, kurus FATF publicēja savās valstu sistēmās, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jānosaka citas jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties, ņemot vērā visu pieejamo informāciju. Komisijai būtu jāizstrādā kopēja pieeja attiecībā uz pasākumiem, kas jāizmanto, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti attiecībā uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties.

Grozījums Nr. 29



(24) Ja starp atbildīgajiem subjektiem un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmuma līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmumiem, kas saistīti ar atbildīgajiem subjektiem, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu var noteikt tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildībai par šīs direktīvas ievērošanu būtu jāgulstas uz atbildīgo subjektu, uz kuru šī direktīva attiecas.

(24) Ja starp atbildīgajiem subjektiem un ārējām fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām šī direktīva neattiecas, pastāv aģenta vai apakšuzņēmuma līgumattiecības, tad šiem aģentiem vai apakšuzņēmumiem, kas saistīti ar atbildīgajiem subjektiem, pienākumus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanu var noteikt tikai līgums, nevis šī direktīva. Atbildībai par šīs direktīvas ievērošanu būtu jāgulstas galvenokārt uz atbildīgo subjektu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, lai visas šādas trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

52

Grozījums Nr. 30



(25) Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido finanšu ziņu vākšanas vienības (turpmāk – FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU.

(25) Visas dalībvalstis ir izveidojušas, vai tām būtu jāizveido funkcionāli neatkarīgas un autonomas finanšu ziņu vākšanas vienības (turpmāk — FIU), lai vāktu un analizētu informāciju, kuru tās saņem, nolūkā noteikt saikni starp aizdomīgiem darījumiem un tiem pamatā esošu noziedzīgu darbību, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Par aizdomīgiem darījumiem būtu jāziņo FIU, kurām būtu jādarbojas kā valsts centram, kas saņem, analizē un nosūta kompetentajām iestādēm ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju attiecībā uz iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tam nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu mainīt savas esošās ziņošanas sistēmas, kurās informēšana tiek veikta, izmantojot prokuratūru vai citas tiesībaizsardzības iestādes, ja vien informācija nekavējoties un nemainītā veidā tiek nosūtīta FIU, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, kas ietver arī starptautisko sadarbību ar citām FIU. Ir svarīgi, lai dalībvalstis FIU sniegtu nepieciešamos resursus nolūkā pilnībā nodrošināt to darbības spēju risināt attiecīgā brīža problēmas, ko rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, vienlaikus ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzības normas.

Grozījums Nr. 31


53


(26a) Tā kā nelikumīgi iegūtas naudas plūsmas liela daļa nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina spiediens, lai šīs valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkā sadarbotos.

Grozījums Nr. 32



(29) Ir bijuši vairāki gadījumi, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu darbiniekus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām.

(29) Ir bijuši vairāki gadījumi, kad personas, tostarp darbinieki un viņu pārstāvji, kuri ir ziņojuši par savām aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām. Lai gan šī direktīva nevar iejaukties dalībvalstu tiesvedības procesos, šis ir visbūtiskākais jautājums, lai efektīvi darbotos sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Dalībvalstīm būtu jāapzinās šī problēma, un tām vajadzētu darīt visu iespējamo, lai aizsargātu personas, tostarp darbiniekus un viņu pārstāvjus no šādiem draudiem vai naidīgām darbībām, kā arī no citas nelabvēlīgas izturēšanās vai negatīvām sekām, tādējādi atvieglojot viņiem iespēju ziņot par aizdomām un nostiprinot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu.

Grozījums Nr. 33



(30a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/200131a ir

54

piemērojama personu datu apstrādei, ko veic Savienības iestādes un struktūras šīs direktīvas piemērošanas nolūkā.

________________31a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 34



(31) Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas vai juridiska veidojuma faktisko īpašnieku, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tikai tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos.

(31) Šīs direktīvas īstenošanas daži aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Personas datu apstrāde būtu pieļaujama, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus, tostarp veikt klienta uzticamības pārbaudi, veikt pastāvīgu uzraudzību, izmeklēt un ziņot par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, identificēt juridiskas personas faktisko īpašnieku vai juridisku veidojumu, konstatēt politiski ietekmējamas personas, veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un veikt informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm un atbildīgajiem subjektiem. Personas datu vākšana būtu jāierobežo, vācot tikai tos datus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tos neapstrādājot tālāk Direktīvai 95/46/EK neatbilstīgā veidā. Īpaši būtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciālos nolūkos.

Grozījums Nr. 35


55


(32) Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis atzīst par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm.

(32) Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis atzīst par svarīgu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm. Šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba un sadarbība visos līmeņos.

Grozījums Nr. 36



(32a) Ļoti svarīgi ir panākt, lai ieguldījumi, kurus līdzfinansē no Savienības budžeta, atbilstu augstākajiem standartiem, un tādējādi tiktu novērsti finanšu noziegumi, tostarp korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ Eiropas Investīciju banka 2008. gadā ir pieņēmusi iekšējās pamatnostādnes „Politika neatļautu darbību novēršanai un aizkavēšanai Eiropas Investīciju bankas darbībā”, par tiesisko pamatojumu izmantojot LESD 325. pantu, EIB statūtu 18. pantu un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002. Pēc šīs politikas pieņemšanas EIB būtu jāziņo Luksemburgas Finanšu ziņu vākšanas vienībai par visiem aizdomīgiem vai iespējamiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem, kas skar EIB atbalstītos projektus, darbības un darījumus.

Grozījums Nr. 37


56


(33) Šī direktīva neskar to personas datu aizsardzību, kuri tiek apstrādāti, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp Pamatlēmuma 977/2008/TI noteikumus.

svītrots

Grozījums Nr. 38



(34) Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi. Tomēr datu subjekta piekļuve informācijai, kas iekļauta ziņojumā par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ var būt pamatoti šo tiesību ierobežojumi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. panta noteikumiem.

(34) Personas datiem, kurus apstrādā šīs direktīvas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi. Tomēr datu subjekta piekļuve informācijai, kas iekļauta ziņojumā par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ var būt pamatoti šo tiesību ierobežojumi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. panta noteikumiem. Tomēr šādi ierobežojumi ir jālīdzsvaro, datu aizsardzības iestādēm piešķirot efektīvas pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves tiesības, kas noteiktas Direktīvā 95/46/EK, lai tās izmeklētu vai nu ex officio, vai balstoties uz sūdzību, visu veidu informāciju par personas datu apstrādes problēmām. Tas jo īpaši attiecas cita starpā uz iespējām iepazīties ar atbildīgā subjekta datiem.

Grozījums Nr. 39



(37) Atbildīgajiem subjektiem, cik vien iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par to iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem

(37) Atbildīgajiem subjektiem, ja iespējams, vajadzētu saņemt informāciju par to iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem

57

darījumiem lietderību un veiktajiem pēcpasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot un uzlabot attiecīgu statistiku. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā ES attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un regulāri jāpublicē pārskati.

darījumiem lietderību un veiktajiem pēcpasākumiem. Lai to īstenotu un lai varētu pārbaudīt, cik efektīva ir to sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm vajadzētu veidot un uzlabot attiecīgu statistiku. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā ES attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un regulāri jāpublicē pārskati. Komisijai, izstrādājot savus pārskatus, būtu jāiekļauj arī valsts līmeņa riska novērtējumu analīze. Komisijai pirmais pārskats būtu jāveic gada laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 40



(37a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai atbildīgie subjekti ne tikai ievērotu attiecīgos noteikumus un pamatnostādnes, bet arī izveidotu sistēmas, ar kurām var praktiski mazināt šo subjektu iekšienē pastāvošo nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku.

Grozījums Nr. 41



(37b) Lai dalībvalstis varētu pārskatīt savu sistēmu efektivitāti nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšanu, tām būtu jāglabā attiecīgie statistikas dati un tie jāuzlabo. Lai vēl vairāk stiprinātu Savienības līmenī vākto statistikas datu kvalitāti un

58

saskanīgumu, Komisijai būtu jāseko situācijai visā Savienībā attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un būtu regulāri jāpublicē pārskati.

Grozījums Nr. 42



(40) Informācijas apmaiņas uzlabošana starp FIU ES ir īpaši svarīga, saskaroties ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu. Dalībvalstīm būtu jāveicina drošu iekārtu izmantošana informācijas apmaiņai, īpaši decentralizēta datortīkla FIU.net un minētā tīkla piedāvāto metožu izmantošana.

(40) Informācijas apmaiņas uzlabošana starp FIU ES ir īpaši svarīga, saskaroties ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas pārvalstisko raksturu. Dalībvalstīm būtu jāveicina drošu iekārtu izmantošana informācijas apmaiņai un šādu iekārtu piedāvāto metožu izmantošana.

Grozījums Nr. 43



(41) Cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nozīmīgumam vajadzētu virzīt dalībvalstis uz to, lai tās savos tiesību aktos nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīs pašlaik ir dažādi administratīvie pasākumi un sankcijas attiecībā uz galveno preventīvo pasākumu pārkāpumiem. Šī dažādība varētu kaitēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un pastāv risks, ka Savienības rīcība varētu tikt sadrumstalota. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj vairāki administratīvie pasākumi

(41) Cīņas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nozīmīgumam vajadzētu virzīt dalībvalstis uz to, lai tās savos tiesību aktos nosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīs pašlaik ir dažādi administratīvie pasākumi un sankcijas attiecībā uz galveno preventīvo pasākumu pārkāpumiem. Šī dažādība varētu kaitēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanā ieguldītajiem centieniem, un pastāv risks, ka Savienības rīcība varētu tikt sadrumstalota. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāiekļauj vairāki administratīvie pasākumi

59

un sankcijas, kas dalībvalstīs būtu pieejami saistībā ar sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, uzskaiti, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli. Šim pasākumu un sankciju lokam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, īpaši starp finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, raksturu un darbības jomām. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo pasākumu un sankciju piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un kriminālsanckiju piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj principu ne bis in idem.

un sankcijas, kas dalībvalstīs būtu pieejami saistībā ar sistemātiskiem prasību pārkāpumiem attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, uzskaiti, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un atbildīgo subjektu iekšējo kontroli. Šim pasākumu un sankciju lokam vajadzētu būt pietiekami plašam, lai ļautu dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm ņemt vērā atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, īpaši starp finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem, attiecībā uz to apmēru, raksturu, riska līmeni un darbības jomām. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvo pasākumu un sankciju piemērošana saskaņā ar šo direktīvu un kriminālsanckiju piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepārkāpj principu ne bis in idem.

Grozījums Nr. 44



(42a) Lai kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti varētu labāk novērtēt ar noteiktiem darījumiem saistītu risku, Komisijai būtu jāsagatavo to jurisdikciju saraksts valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās ir īstenoti noteikumi un regulējums, kas ir līdzīgs tam, kāds noteikts šajā direktīvā.

Grozījums Nr. 45



(46) Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši, privātās un ģimenes dzīves

(46) Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši, privātās un ģimenes dzīves

60

neaizskaramība, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

neaizskaramība, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

Grozījums Nr. 46



(48a) Dalībvalstis un atbildīgie subjekti, piemērojot šo direktīvu vai valstu tiesības, ar kurām īsteno šo direktīvu, ievēro Padomes Direktīvu 2000/43/EK33a.

_________________33a Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts


(a) īpašuma konversija vai nodošana, zinot, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, lai slēptu vai maskētu šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi, vai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

(a) īpašuma konversija vai nodošana, zinot vai ko varētu zināt, ņemot vērā konkrētus faktus un apstākļus, ka šāds īpašums ir iegūts noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, lai slēptu vai maskētu šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai nepieļautu iesaldēšanu vai konfiskāciju, vai palīdzētu jebkurai personai, kas ir iesaistīta šādas darbības pasūtīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

61

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – b punkts – v apakšpunkts


(v) trastu, komercsabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu;

(v) trastu, fondu, pašpalīdzības sabiedrību, komercsabiedrību vai līdzīgu struktūru dibināšanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu;

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – d punkts


(d) nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem;

(d) nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp īpašuma izīrēšanas aģentiem, ciktāl tie ir iesaistīti finanšu darījumos;

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – e punkts


(e) citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 7500 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

(e) citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem, ja maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 7500 apmērā vai vairāk neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

Grozījums Nr. 153

Direktīvas priekšlikums2. pants – 1. iedaļa – 3. punkts – f apakšpunkts


(f) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. (f) azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis drīkst nolemt noteiktiem

62

azartspēļu pakalpojumiem, izņemot kazino, pilnīgi vai daļēji nepiemērot valsts noteikumus, ar ko transponē šo direktīvu, ņemot vērā nelielo risku, ko rada minēto pakalpojumu būtība, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Pirms šāda izņēmuma piemērošanas attiecīgā dalībvalsts prasa atļauju Komisijai.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums3. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – f punkts


(f) visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodokļu noziegumi saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;

(f) visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodarījumi nodokļu jomā saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kas tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir viens gads vai vairāk, vai attiecībā uz tām valstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par nodarījumiem, visi nodarījumi, kuri tiek sodīti ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir seši mēneši;

Šis lingvistiskais grozījums ir ierosināts, lai jo īpaši saskaņotu angļu valodas versiju ar citu valodu versijām, skaidri norādot, ka regulējums attiecas uz krimināllikumā paredzētajiem nodarījumiem nodokļu jomā.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums3. pants – 1. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)


(4a) „pašregulējuma iestāde” ir struktūra, kurai ir attiecīgās valsts tiesībās noteiktas pilnvaras pieņemt saistības un noteikumus, kas reglamentē atsevišķas profesijas vai ekonomiskās darbības

63

jomas un kas šajā profesijā vai jomā nodarbinātām fiziskām vai juridiskām personām ir jāievēro;

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums3. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts


(5) „faktiskais īpašnieks” ir jebkura(s) fiziska persona(s), kurai/-ām pilnībā pieder klients vai kura(s) šo klientu kontrolē, un/vai fiziska persona, kuras vārdā darbojas vai veic darījumu. Faktiskais īpašnieks ir vismaz:

(5) „faktiskais īpašnieks” ir jebkura(s) fiziska persona(s), kurai/-ām pilnībā pieder klients vai kura(s) šo klientu kontrolē, un/vai fiziska persona, kuras vārdā darbojas vai veic darījumu. Faktiskais īpašnieks ir vismaz:

(a) attiecībā uz uzņēmumiem: (a) attiecībā uz uzņēmumiem:

(i) fiziska(s) persona(s), kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem.

(i) fiziska(s) persona(s), kas pilnībā ir kādas juridiskas vienības īpašnieks vai to kontrolē, jo tai tieši vai netieši pieder pietiekama akciju daļa vai balsstiesības, tostarp ar uzrādītāja akciju palīdzību, un kas nav regulētā tirgū kotēts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem;

25 % akciju plus viena akcija ir pietiekams pierādījums īpašumtiesībām vai kontrolei, ko īsteno akciju turētājs, un attiecas uz tiešo un netiešo īpašumtiesību visiem līmeņiem,

jebkurā gadījumā līdzdalība 25 % apmēra plus viena akcija attiecībā uz fiziskām personām ir pierādījums tiešām īpašumtiesībām; 25 % akciju plus viena klienta akcija, kas pieder uzņēmumam, ko kontrolē fiziska(-s) persona(-s), vai vairākiem uzņēmumiem, ko kontrolē tā pati fiziskā persona, ir norādījums par netiešām īpašumtiesībām; Jēdzienu „kontrole” nosaka, cita starpā, saskaņā ar kritērijiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. līdz 5. punktā42a; tomēr šo noteikumu piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka zemāks procentuāls apmērs var būt pierādījums īpašumtiesībām uz uzņēmumu vai tā kontrolēšanai;

(ii) ja ir šaubas par to, vai i) punktā (ii) ja ir šaubas par to, vai i) punktā

64

identificētā(s) persona(s) ir faktiskais/-ie īpašnieks/-i, fiziska(s) persona(s), kas citādi īsteno kontroli pār juridiskās vienības pārvaldību;

identificētā(-s) persona(-s) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), vai ja pēc visu nepieciešamo pasākumu veikšanas saskaņā ar i) punktu nevar identificēt nevienu personu, fiziska(-s) persona(-s), kas citādi īsteno kontroli pār juridisko vienību vai tās pārvaldību, kas var ietvert personas, kuras ieņem augstākos pārvaldības amatus;

(iia) ja neviena persona nav identificēta saskaņā ar i) vai ii) punktu, fiziska persona(-s), kas ieņem augstākos pārvaldības amatus, un šādā gadījumā atbildīgajiem subjektiem ir jādokumentē darbības faktiskā īpašnieka identificēšanai saskaņā ar i) un ii) punktu, lai pierādītu nespēju identificēt šādas personas;

(b) attiecībā uz juridiskām vienībām, piemēram, fondiem, un juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

(b) attiecībā uz juridiskām vienībām, piemēram, fondiem, un juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem vai pašpalīdzības sabiedrībām, kas pārvalda un sadala līdzekļus:

(i) fiziska(s) persona(s), kurai/-ām ir kontrole pār juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašumu vismaz 25 % apmērā, un

(i) fiziska(s) persona(s), kurai/-ām ir kontrole pār juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašumu vismaz 25 % apmērā, un

(ii) ja nākamie labuma guvēji jau ir noteikti, fiziska(s) persona(s), kam pieder vismaz 25 % no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašuma, vai

(ii) ja nākamie labuma guvēji jau ir noteikti, fiziska(s) persona(s), kam pieder vismaz 25 % no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības īpašuma, vai

(iii) ja vēl nav noteiktas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības, personu grupa, kuru interesēs ir nodibināts vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība. Attiecībā uz personām, kas ir labuma guvējas no trasta pēc būtības vai kategorijas, atbildīgie subjekti iegūst pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai būtu pārliecināti, ka spēs noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai tad, kad labuma guvējs gatavojas izmantot paredzētās tiesības;

(iii) ja vēl nav noteiktas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības, personu grupa, kuru interesēs ir nodibināts vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība. Attiecībā uz personām, kas ir labuma guvējas no trasta pēc būtības vai kategorijas, atbildīgie subjekti iegūst pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai būtu pārliecināti, ka spēs noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai tad, kad labuma guvējs gatavojas izmantot paredzētās tiesības;

(iiia) attiecībā uz trastiem — tā dibinātāja, pilnvarotās(-o) personas(-u), trasta pārraudzītāja (ja tāds ir), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu

65

citu fizisko personu, kas īsteno pilnīgu, efektīvu kontroli pār trastu (tostarp, ko īsteno, izmantojot īpašumtiesību ķēdi) identitāte;

________________42a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums3. pants – 7. punkts – b. apakšpunkts


(b) „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus kādā dalībvalstī;

(b) „politiski ietekmējamas iekšzemes personas” ir fiziskas personas, kuras ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus valsts amatus attiecīgā dalībvalstī;

Lingvistisks grozījums

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums3. pants – 7. punkts – d. apakšpunkts – ii punkts


(ii) parlamentu locekļi, (ii) parlamentu vai līdzīgu likumdošanas struktūru locekļi,

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums3. pants – 7. punkts – d. apakšpunkts – vi punkts

66


(vi) valsts uzņēmumu administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības institūciju locekļi.

(vi) valsts uzņēmumu administratīvo, pārvaldes vai uzraudzības institūciju augstu stāvoši locekļi.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums3. pants – 7. punkts – e. apakšpunkts – iii punkts


(iii) bērni un viņu laulātie vai partneri, svītrots

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums3. pants – 7. punkts – e. apakšpunkts – iv punkts


(iv) vecāki; svītrots

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums3. pants – 7. punkts – f. apakšpunkts – ii punkts


(ii) jebkura fiziska persona, kura ir vienīgā juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto;

(ii) jebkura fiziska persona, kura ir juridiskas vienības vai juridiska veidojuma faktiskā īpašniece, par kuru ir zināms, ka tas ir izveidots 7. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās personas labā de facto,

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums3.pants – 10.a punkts (jauns)

67


(10a) „derību darījums” šīs direktīvas 12. panta izpratnē nozīmē visus komercattiecību posmus starp azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, no vienas puses, un klientu un reģistrēto derību labuma saņēmēju, no otras puses, līdz laimesta izmaksāšanas brīdim;

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums3.pants – 11.a punkts (jauns)


(11a) „komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares” ir līguma vai darījuma izpilde bez līgumslēdzēja vai starpnieka un klienta vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes, izmantojot tikai vienu vai vairākus interneta, telemārketinga vai citus elektroniskos saziņas līdzekļus līdz līguma noslēgšanas brīdim vai tā noslēgšanas laikā;

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums4.pants – 1.punkts


1. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz tām profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas nav 2. panta 1. punktā minētie atbildīgie subjekti, bet tomēr veic darbības, kas ir īpaši piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansētu teroristus.

1. Dalībvalstis saskaņā ar riska novērtējumu nodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz tām profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas nav 2. panta 1. punktā minētie atbildīgie subjekti, bet tomēr veic darbības, kas ir īpaši piemērotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansētu teroristus.

68

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums5. pants


Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus.

Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var pieņemt vai paturēt spēkā stingrākus noteikumus, ja šie noteikumi pilnībā atbilst Savienības tiesību sistēmai, jo īpaši attiecībā uz Savienības datu aizsardzības noteikumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzību. Šādi noteikumi pārmērīgi nekavē klientu piekļuvi finanšu pakalpojumiem un nerada šķēršļus vienotā tirgus darbībai.

Grozījums Nr. 65



1. Komisija lūdz Eiropas Banku iestādei (turpmāk – EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (turpmāk – EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI) sniegt atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas skar iekšējo tirgu.

1. Komisija veic tādas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu, kas ietekmē iekšējo tirgu, īpaši ņemot vērā pārrobežu darbības. Nolūkā veikt šādu novērtējumu Komisija konsultējas ar dalībvalstīm, Eiropas Banku iestādi (turpmāk — EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — EAAPI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk — EVTI), Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), 29. panta darba grupu, Eiropolu un citas atbilstošās iestādes.

Šā punkta pirmajā daļā minētais novērtējums ietver vismaz šādus aspektus:

(a) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vispārējo apmēru un iekšēja tirgus jomas, kuras pakļautas lielākam

69

riskam;

(b) riskus, kas saistīti ar katru attiecīgo jomu, jo īpaši ar finansēm nesaistīto nozari un azartspēļu nozari;

(c) visplašāk izplatītos līdzekļus, kurus noziedznieki izmanto nelikumīgo ienākumu legalizēšanā;

(d) ieteikumus kompetentām iestādēm par to, kā efektīvi izmantot resursus;

(e) EUR banknošu lomu kriminālās darbībās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā;

Riska novērtējuma iekļauj priekšlikumus tādu obligāto standartu izstrādei, kas jāievēro dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajos riska novērtējumos. Minētie obligātie standarti jāizstrādā sadarbībā ar dalībvalstīm, un to izstrādes procesā jāiesaista nozares pārstāvji un citas ieinteresētās personas, veicot sabiedrisko apspriešanu un attiecīgi organizējot privātā sektora ieinteresēto personu sanāksmes.

Atzinumu sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Riska novērtējumu sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā un to aktualizē reizi divos gados vai vajadzības gadījumā biežāk.

2. Komisija dara atzinumu pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku.

2. Komisija riska novērtējumu dara pieejamu, lai palīdzētu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem identificēt, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansēšanas risku un lai citas ieinteresētās personas, tostarp likumdevēji, varētu labāk saprast risku, un ļautu citām iesaistītajām pusēm, tostarp valstu likumdevējiem, Eiropas Parlamentam, Eiropolam, Eiropas finanšu ziņu vākšanas vienību komitejai, EBI, EAAPI un EVTI, labāk izprast riskus. Novērtējuma kopsavilkumu publisko. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju.

2.a Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par secinājumiem attiecībā uz regulāriem riska novērtējumiem un par darbībām,

70

kas veiktas, pamatojoties uz šiem secinājumiem.

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums6.a pants (jauns)


6.a pants

1. Neskarot pārkāpuma procedūru, kas noteikta LESD, Komisija nodrošina, lai valstu tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošas jomā, ko dalībvalstis pieņēma saskaņā ar šo direktīvu, tiktu īstenoti efektīvi un saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem.

2. Attiecībā uz 1. punkta piemērošanu Komisijai palīdz komiteja un attiecīgajā gadījumā Eiropols, Eiropas finanšu ziņu vākšanas vienību komiteja, EBI, EAAPI, EVTI un jebkura cita kompetentā iestāde saskaņā ar 1. punktu.

3. Šā panta 1. punktā minēto tiesību aktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā novērtējumu veic, neskarot finanšu darījumu darba grupas vai Moneyval veiktos novērtējumus.

Grozījums Nr. 67



1. Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas to skar, un regulāri atjauninātu novērtējumu.

1. Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai identificētu, novērtētu, izprastu un mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas to skar, kā arī ar datu aizsardzību saistītas problēmas, kas attiecas uz minētajām jomām, un regulāri atjauninātu novērtējumu.

71

2. Katra dalībvalsts norīko iestādi, lai koordinētu valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Par minēto iestādi paziņo Komisijai, EBI, EAAPI un EVTI un citām dalībvalstīm.

2. Katra dalībvalsts norīko iestādi, lai koordinētu valsts rīcību saistībā ar 1. punktā minētajiem riskiem. Par minēto iestādi paziņo Komisijai, EBI, EAAPI, Eiropolam, EVTI un citām dalībvalstīm.

3. Veicot 1. punktā minētos novērtējumus, dalībvalstis var izmantot 6. panta 1. punktā minēto atzinumu.

3. Veicot 1. punktā minētos novērtējumus, dalībvalstis izmanto 6. panta 1. punktā minēto riska novērtējumu.

4. Katra dalībvalsts veic 1. punktā minēto novērtējumu un

4. Katra dalībvalsts veic 1. punktā minēto novērtējumu un

(a) izmanto novērtējumu(s), lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmu, īpaši apzinot visas jomas, kurās atbildīgie subjekti piemēro pastiprinātus pasākumus, un attiecīgā gadījumā konkretizējot veicamos pasākumus;

(a) izmanto novērtējumu(s), lai uzlabotu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmu, īpaši apzinot visas jomas, kurās atbildīgie subjekti piemēro pastiprinātus pasākumus, un attiecīgā gadījumā konkretizējot veicamos pasākumus;

(aa) vajadzības gadījumā nosaka nozares vai jomas, kurās pastāv maznozīmīgs, neliels un augsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks;

(b) izmanto novērtējumu(s), piešķirot resursus un nosakot to piešķiršanas prioritāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai;

(b) izmanto novērtējumu(s), piešķirot resursus un nosakot to piešķiršanas prioritāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai;

(ba) izmanto novērtējumu(-us), lai attiecīgajai nozarei vai jomai nodrošinātu atbilstošu noteikumu izstrādi saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku;

(c) attiecīgo informāciju dara pieejamu atbildīgajiem subjektiem, lai tie veiktu savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus.

(c) attiecīgo informāciju savlaicīgi dara pieejamu atbildīgajiem subjektiem, lai tie varētu veikt savus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumus.

5. Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI.

5. Dalībvalstis savu riska novērtējumu rezultātus pēc pieprasījuma dara pieejamus citām dalībvalstīm, Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI. Novērtējuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Šāds kopsavilkums nesatur klasificētu informāciju.

72

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums8. pants – 2. punkts


2. Šā panta 1. punktā minētos novērtējumus dokumentē, regulāri atjaunina un dara pieejamus kompetentajām iestādēm un pašregulējuma iestādēm.

2. Šā panta 1. punktā minētos novērtējumus dokumentē, regulāri atjaunina un pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajām iestādēm un pašregulējuma iestādēm.

Grozījums Nr. 69



3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir izstrādāta politika, kontrole un procedūras, kā mazināt un efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas identificēti Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī. Politikai, kontrolei un procedūrām būtu jābūt samērīgām ar minēto atbildīgo subjektu būtību un apmēru.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem ir izstrādāta politika, kontrole un procedūras, kā mazināt un efektīvi pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas identificēti Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un atbildīgo subjektu līmenī. Politikai, kontrolei un procedūrām vajadzētu būt samērīgām ar minēto atbildīgo subjektu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku būtību un apmēru, un, tās īstenojot, būtu jārespektē datu aizsardzības noteikumi.

Grozījums Nr. 70



(a) iekšējās politikas, procedūru un kontroles, tostarp klienta uzticamības pārbaudes, ziņošanas, uzskaites, iekšējās kontroles, atbilstības pārvaldības (tostarp, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komercdarbības apmēru un būtību,

(a) iekšējās politikas, procedūru un kontroles, tostarp modeļu riska pārvaldības metodes, klienta uzticamības pārbaudes, ziņošanas, uzskaites, iekšējās kontroles, atbilstības pārvaldības (tostarp, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā

73

atbilstības uzraudzības amatpersonas iecelšanas vadības līmenī) un darbinieku pārbaudes, izstrādi;

komercdarbības apmēru un būtību, atbilstības uzraudzības amatpersonas iecelšanas vadības līmenī) un darbinieku pārbaudes, izstrādi; Ar šādiem pasākumiem atbildīgajiem subjektiem netiek atļauts prasīt patērētājiem vairāk personas datus saturošu informāciju, nekā tas nepieciešams;

Grozījums Nr. 71



8.a pants

1. Lai izstrādātu kopēju pieeju un kopēju politiku attiecībā uz jurisdikcijām bez sadarbības, kur ir nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, dalībvalstis periodiski apstiprina un pieņem FATF publicēto valstu sarakstu.

2. Komisija koordinē sagatavošanās darbus Eiropas līmenī, lai identificētu trešās valstis, kuru režīms, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir stratēģiski nepilnīgs un rada ievērojamu risku Eiropas Savienības finanšu sistēmai, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu valstu sarakstu, kā noteikts 2. punktā.

4. Komisija regulāri uzrauga situācijas izmaiņas 2. punktā minētajās valstīs, ņemot vērā III pielikuma 3. punktā minētos kritērijus, un attiecīgā gadījumā pārskata 3. punktā minēto sarakstu.

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

74

9. pants


Dalībvalstis aizliedz to kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus vai anonīmas krājgrāmatiņas. Dalībvalstis visos gadījumos pieprasa, lai esošo anonīmo kontu vai anonīmo krājgrāmatiņu īpašnieki un labuma guvēji tiek pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai krājgrāmatiņu lietošanas jebkādā veidā.

Dalībvalstis aizliedz to kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus, anonīmas krājgrāmatiņas vai izsniegt anonīmas elektroniskās maksājumu kartes, kas neatbilst 10.a pantā uzskaitītajiem nosacījumiem. Dalībvalstis visos gadījumos pieprasa, lai esošo anonīmo kontu, anonīmo krājgrāmatiņu vai anonīmo maksājumu karšu īpašnieki un labuma guvēji tiek pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai krājgrāmatiņu lietošanas jebkādā veidā.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts


(d) attiecībā uz azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem – veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

(d) attiecībā uz kazino — veicot gadījuma rakstura darījumus, kuru apmērs ir EUR 2000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti ar vienu operāciju vai ar vairākām šķietami saistītām operācijām;

(da) attiecībā uz azartspēlēm tiešsaistē — nodibinot darījuma attiecības;

(db) attiecībā uz citiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem — izmaksājot laimestu EUR 2.000 apmērā vai vairāk;

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums10. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)


(fa) neatkarīgi no tā, kad uzņēmums dibināts;

75

Grozījums Nr. 75



10.a pants

Dalībvalstis, ņemot vērā pierādīto nelielo risku, var atbildīgajiem subjektiem noteikt atbrīvojumu no klienta uzticamības pārbaudes attiecībā uz elektronisko naudu, kā noteikts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) maksājuma instrumentu nevar uzpildīt;

(b) elektroniski uzglabātā maksimālā summa nav lielāka par EUR 250, Dalībvalstis var palielināt minēto robežvērtību līdz EUR 500 maksājuma instrumentiem, ko var izmantot tikai vienā attiecīgajā dalībvalstī;

(c) maksājuma instrumentu izmanto tikai preču vai pakalpojumu iegādei;

(d) maksājuma instrumentu nevar finansēt ar elektronisko naudu.

(e) ir aizliegts izpirkt ar skaidru naudu, vai, veicot skaidras naudas izņemšanu, izņemot gadījumus, kad ir identificēta un pārbaudīta turētāja identitāte un ir ievērota atbilstīga un piemērota politika un procedūras attiecībā uz izpirkšanu ar skaidru naudu un skaidras naudas izņemšanu, un ja ir ievērots pienākums reģistrēt saistības.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka klienta uzticamības pārbaudes pasākumus vienmēr piemēro pirms tādas elektroniskās naudas vērtības izpirkšanas, kas pārsniedz EUR 250.

3. Ar šo pantu dalībvalstis netiek atturētas atļaut atbildīgiem subjektiem saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu piemērot vienkāršotus klienta uzticamības

76

pārbaudes pasākumus attiecībā uz elektronisko naudu, ja nav izpildīti šajā pantā paredzētie nosacījumi.

Grozījums Nr. 76



1. Klienta uzticamības pārbaudes pasākumi ietver:

(a) klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

1. Klienta uzticamības pārbaudes pasākumi ietver:

(a) klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota;

(b) faktiskā īpašnieka identifikāciju, kā arī saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot saprātīgus pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru;

(b) papildus tāda faktiskā īpašnieka identifikācijai, kas saskaņā ar 29. pantu ir iekļauts reģistrā, saprātīgu pasākumu piemērošanu, lai pārbaudītu viņa identitāti, tā, lai iestāde vai persona, uz kuru attiecas šī direktīva, ir pārliecināta, ka tā zina, kas ir faktiskais īpašnieks, tostarp attiecībā uz juridiskajām personām, trastiem, fondiem, pašpalīdzības sabiedrībām, holdingiem un visiem citiem pastāvošiem vai turpmākiem līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, piemērojot visus nepieciešamos pasākumus, lai saprastu klienta īpašumtiesību un kontroles struktūru

(c) informācijas novērtēšanu un, vajadzības gadījumā, iegūšanu par komercdarbības attiecību mērķi un paredzamo būtību;

(c) informācijas novērtēšanu un, vajadzības gadījumā, iegūšanu par komercdarbības attiecību mērķi un paredzamo būtību;

(d) komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp, ja nepieciešams, līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti.

(d) komercdarbības attiecību uzraudzība, ietverot šo attiecību gaitā veikto darījumu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka darījumi ir kārtoti saskaņā ar to, ka institūcija vai persona pazīst klientu, viņa komercdarbību un riska profilu, tostarp līdzekļu izcelsmi, un nodrošinot, ka uzglabātie dokumenti, dati vai informācija tiek atjaunināti.

77

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums11. pants – 1.a punkts (jauns)


1.a Turklāt atbildīgajiem subjektiem prasa, īstenojot a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus, pierādīt, ka persona, kas vēlas veikt darbības klienta uzdevumā, drīkst to darīt, un identificēt attiecīgo personu un apliecināt tās identitāti.

Grozījums Nr. 78



2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaude notiek komercdarbības attiecību dibināšanas laikā, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu komercdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā šīs procedūras beidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj, ka klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaude notiek komercdarbības attiecību dibināšanas laikā vai tāda darījuma veikšanas laikā, kas tiek veikts personu, uz kurām attiecas 2. punktā minētās saistības, interesēs, kā arī vienmēr, kad tiek izmaksāts laimests, ja tas izrādās nepieciešami, lai nepārtrauktu komercdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir neliels. Šajā gadījumā šīs procedūras beidz iespējami drīz pēc pirmās tikšanās.

Grozījums Nr. 79



3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti veic darījumu vai komercdarbības attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

78

darījumus.

Grozījums Nr. 80



Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu veidiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām un konkrētiem produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz potenciāli zemāka riska situāciju faktorus, kas izklāstīti II pielikumā.

Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar klientu veidiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām un konkrētiem produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli zemāka riska situācijas, kas izklāstītas II pielikumā.

Grozījums Nr. 81



EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās ir atbilstīgi vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās ir atbilstīgi vienkāršotas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš komercdarbības būtībai un apmēram, un, ja tas ir vajadzīgs un samērīgi, būtu jāparedz īpaši pasākumi. Šīs pamatnostādnes sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

79

Grozījums Nr. 82



2. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams, izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas.

2. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem izpētīt kontekstu un mērķi visiem kompleksiem, neparasti lieliem darījumiem un visiem neparastiem darījumu veidiem, kam nav acīmredzama ekonomiska vai likumīga mērķa vai kuri ir uzskatāmi par 3. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajiem nodokļu noziegumiem. Īpaši tie pastiprina komercdarbības attiecību uzraudzības pakāpi un būtību, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet neparastas vai aizdomīgas. Ja atbildīgais subjekts konstatē šādus neparastus vai aizdomīgus darījumus vai darbības, tas nekavējoties par to informē visas iespējami iesaistīto dalībvalstu FIU.

Grozījums Nr. 83



3. Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz III pielikumā izklāstītos potenciāli augstāka riska situāciju faktorus.

3. Vērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, dalībvalstis un atbildīgie subjekti ņem vērā vismaz faktorus, kuri attiecas uz klientu un produktu, pakalpojumu, pārskaitījumu vai piegādes kanālu, kā potenciāli augstāka riska situācijas, kas izklāstītas III pielikumā.

Grozījums Nr. 84


80


4. EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās nepieciešams piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

4. EBI, EAAPI un EVTI saskaņā ar 16. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 sniedz pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, par riska faktoriem, kas jāņem vērā, un/vai par pasākumiem, kas jāveic situācijās, kurās nepieciešams piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. Šīs pamatnostādnes sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 85



19.a pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām izstrādā tādu vietēja mēroga politiski ietekmējamo personu un dalībvalstu rezidentu sarakstu, kuras kādas starptautiskas organizācijas vārdā tagad veic vai agrāk ir veikušas ļoti svarīgu uzdevumu. Sarakstu padara pieejamu kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

Komisija informē attiecīgās personas, kad tās tiek iekļautas sarakstā vai izsvītrotas no saraksta.

Šajā pantā minētās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz klientiem, un šī informācija nav vienīgais atbildīgo subjektu rīcības pietiekamais pamats, lai izpildītu šos pienākumus.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu publisku personu informācijas nodošanu

81

komerciālos nolūkos.

Grozījums Nr. 86

Direktīvas priekšlikums20. pants – ievaddaļa


Atbildīgie subjekti veic saprātīgus pasākumus, lai noteiktu, vai dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polises saņēmēji un/vai – attiecīgā gadījumā – saņēmēja faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējamas personas. Minētos pasākumus veic vēlākais izmaksas laikā vai laikā, kad polise tiek piešķirta pilnībā vai daļēji. Ja tiek identificēti augstāki riski, papildus parastajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem dalībvalstis arī prasa, lai atbildīgie subjekti

Atbildīgie subjekti veic saprātīgus pasākumus, izmantojot uz risku pamatotu pieeju, lai noteiktu, vai dzīvības apdrošināšanas vai kāda cita veida apdrošināšanas uzkrājumu veidošanas nolūkā polises saņēmēji un/vai — attiecīgā gadījumā — saņēmēja faktiskais īpašnieks ir politiski ietekmējamas personas. Minētos pasākumus veic vēlākais izmaksas laikā vai laikā, kad polise tiek piešķirta pilnībā vai daļēji. Ja tiek identificēti augstāki riski, papildus parastajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem dalībvalstis arī prasa, lai atbildīgie subjekti

Grozījums Nr. 87



Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas ar šādām politiski ietekmējamām personām.

Pasākumi, kas minēti 18., 19. un 20. pantā, izņemot 19.a pantu, attiecas arī uz ģimenes locekļiem vai personām, par kurām ir pierādīta šo personu ciešā saistība ar šādām politiski ietekmējamām personām.

Grozījums Nr. 88



Ja 18., 19. un 20. pantā minēta persona ir Ja 18., 19. un 20. pantā minēta persona ir

82

pārtraukusi ieņemt svarīgu valsts amatu dalībvalstī vai trešā valstī vai svarīgu amatu starptautiskā organizācijā, atbildīgajiem subjektiem prasa apsvērt risku, kādu minētā persona joprojām rada, un piemērot atbilstīgus pasākumus, pamatojoties uz riska pakāpi, līdz laikam, kad tiek atzīts, ka minētā persona risku vairs nerada. Šis laiks ir ne īsāks par 18 mēnešiem.

pārtraukusi ieņemt svarīgu valsts amatu dalībvalstī vai trešā valstī vai svarīgu amatu starptautiskā organizācijā, atbildīgajiem subjektiem prasa apsvērt risku, kādu minētā persona joprojām rada, un piemērot atbilstīgus pasākumus, pamatojoties uz riska pakāpi, līdz laikam, kad tiek atzīts, ka minētā persona risku vairs nerada. Šis laiks ir ne īsāks par 12 mēnešiem.

Grozījums Nr. 89



Dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem izmantot trešās personas, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības. Tomēr galīgā atbildība par minēto prasību izpildi gulstas uz atbildīgo subjektu, kurš izmanto trešo personu.

Dalībvalstis var atļaut atbildīgajiem subjektiem izmantot trešās personas, lai izpildītu 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības. Tomēr galīgā atbildība par minēto prasību izpildi gulstas uz atbildīgo subjektu, kurš izmanto trešo personu. Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai trešās personas varētu saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 90



1. Šīs iedaļas nolūkos „trešās personas” ir 2. pantā uzskaitītie atbildīgie subjekti vai citas iestādes un personas, kuras atrodas dalībvalstīs vai trešā valstī un kuras piemēro klientu uzticamības pārbaudes prasības un lietvedības prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, un viņu atbilstību šīs direktīvas prasībām uzrauga saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu.

1. Šīs iedaļas nolūkos „trešās personas” ir: a) 2. pantā uzskaitītie atbildīgie subjekti un b) citas iestādes un personas, kuras atrodas dalībvalstīs vai trešā valstī un kuras piemēro klientu uzticamības pārbaudes prasības un lietvedības prasības, kas atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, un viņu atbilstību šīs direktīvas prasībām uzrauga saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļu.

83

2. Dalībvalstis, lemjot par to, vai trešā valsts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ņem vērā pieejamo informāciju par ģeogrāfiskā riska līmeni un par gadījumiem, kuros tās uzskata, ka trešā valsts atbilst šādiem nosacījumiem, informē cita citu, Komisiju un EBI, EAAPI un EVTI tādā apmērā, kādā tas atbilst šīs direktīvas nolūkiem, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumiem.

2. Komisija, lemjot par to, vai trešā valsts atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ņem vērā pieejamo informāciju par ģeogrāfiskā riska līmeni un par gadījumiem, kuros tā uzskata, ka trešā valsts atbilst šādiem nosacījumiem, informē dalībvalstis, atbildīgos subjektus un EBI, EAAPI un EVTI tādā apmērā, kādā tas atbilst šīs direktīvas nolūkiem, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 noteikumiem.

2.a Komisija sniedz to jurisdikciju sarakstu, kurās ir spēkā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas noteikumiem un citiem saistītiem Savienības noteikumiem un normatīvajam regulējumam.

2.b Sarakstu, kas minēts 2.a punktā, regulāri pārbauda un atjaunina saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju, kā minēts 2. punktā.

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums27. pants – 1. daļa – c punkts


(c) šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga kompetenta iestāde.

(c) šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības valsts kompetenta iestāde sadarbībā ar uzņemošās valsts kompetento iestādi.

Grozījums Nr. 92



1.a EBI, EAAPI un EVTI pieņem pamatnostādnes par kārtību, saskaņā ar

84

kuru attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes uzrauga grupas vienības, lai nodrošinātu saskanīgu un efektīvu grupas līmeņa uzraudzību. Šīs pamatnostādnes pieņem viena gada laikā kopš šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 93



1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi vai juridiskas vienības, kas darbojas to teritorijā, iegūst un to rīcībā ir adekvāta, pareiza un aktuāla informācija par to faktiskajiem īpašniekiem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi un citas juridiskas personas, tostarp trasti vai pēc struktūras vai funkcijām trastiem līdzīgi veidojumi, fondi, pārvaldītājsabiedrības un visi citi struktūras vai funkciju ziņā līdzīgi pašreizējie vai turpmākie juridiski veidojumi, kas ir reģistrēti vai iekļauti uzņēmumā to teritorijā vai ko pārvalda saskaņā ar to tiesību aktiem, iegūst, glabā un nosūta valsts centrālajam reģistram, komercreģistram vai uzņēmumu reģistram adekvātu, pareizu, aktuālu un atjauninātu informāciju par tiem un to faktiskajiem īpašniekiem reģistrācijas vai statusa maiņas brīdī.

1.a Reģistrā iekļauj informācijas minimumu, kas ļauj skaidri identificēt uzņēmumu un tā faktisko īpašnieku, proti, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko formu un statusu, apvienošanās apstiprinājumu, juridisko adresi (un galvenās komercdarbības norises vietas adresi, ja tā atšķiras no juridiskās adreses), pamata regulatīvās pilnvaras (piemēram, kā norādīts dibināšanas memorandā un statūtos), direktoru sarakstu (tostarp norādot viņu tautību un dzimšanas datumu), kā arī informāciju par akcionāriem vai faktiskajiem īpašniekiem, piemēram, vārdu, dzimšanas datumu, tautību vai reģistrācijas jurisdikciju, kontaktinformāciju, akciju skaitu, akciju kategorijas (tostarp ar tām

85

saistīto balsstiesību veidu) un, attiecīgā gadījumā, viņu akciju vai kontrolpaketes daļu.

Šajā pantā noteiktās prasības neatbrīvo atbildīgos subjektus no pienākuma veikt klienta uzticamības pārbaudi, un atbildīgie subjekti neuzskata šo informāciju par pietiekamu attiecīgo pienākumu izpildei.

1.b Attiecībā uz trastiem un citu veidu pašreizējām vai turpmākām juridiskām vienībām un veidojumiem, kam ir līdzīga struktūra un funkcijas, informācijā iekļauj arī trasta dibinātāja, pilnvarotās(-o) personas(-u), trasta pārraudzītāja (ja nepieciešams), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu tādu fizisko personu identitāti, kuras īsteno faktisko kontroli pār trastu. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas paziņo atbildīgajiem subjektiem par savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību. Glabātajā informācijā būtu jāiekļauj visu personu dzimšanas dati un tautība. Dalībvalstis, publicējot trasta līgumu un neoficiālus norādījumus, darbojas atbilstoši uz riska faktoru balstītai pieejai un vajadzības gadījumā, ievērojot personas datu aizsardzību, nodrošina informācijas atklāšanu kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.

2. Šā panta 1., 1.a un 1.b punktā minētā informācija ir savlaicīgi pieejama kompetentajām iestādēm, jo īpaši FIU, un atbildīgajiem subjektiem visās dalībvalstīs. Dalībvalstis šā panta 1. punktā minētos reģistrus padara publiski pieejamus, iepriekš ar vienkāršu reģistrāciju tiešsaistē identificējot personu, kas vēlas piekļūt informācijai. Informācija atvērtu un drošu datu veidā ir pieejama tiešsaistē visām personām saskaņā ar noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību uz piekļuvi personas datiem un kļūdainu datu labošanu vai

86

dzēšanu efektīvu aizsardzību. Maksa par informācijas iegūšanu nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas. Reģistrā nekavējoties un ne vēlāk kā 30 dienu laikā skaidri norāda visas pieejamajā informācijā izdarītās izmaiņas.

Šā panta 1. punktā minētie uzņēmumu reģistri ir savstarpēji savienoti, izmantojot Eiropas platformu, portālu un dalībvalstīs pēc izvēles izveidotas piekļuves vietas saskaņā ar Direktīvu 2012/17/ES. Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu nodrošina savu reģistru savstarpēju izmantojamību reģistru tīklu sistēmā, izmantojot Eiropas platformu.

2.a Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ātri, konstruktīvi un efektīvi tiecas sadarboties ar trešām valstīm, lai veicinātu tādu līdzīgu centrālo reģistru izveidošanu, kuros glabā informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī sekmētu šā panta 1. un 1.a punktā minētās informācijas publisku pieejamību attiecīgajās valstīs.

Par prioritārām nosaka trešās valstis, kurās darbojas vērā ņemams skaits tādu uzņēmumu vai juridisku vienību, tostarp trastu, fondu, pārvaldītājsabiedrību un visu citu struktūras vai funkciju ziņā līdzīgu organizāciju, kuru īpašumā ir akcijas, kas norāda uz tiešām īpašumtiesībām atbilstoši šīs direktīvas 3. panta 5. punktam uz Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem vai juridiskām vienībām.

2.b Dalībvalstis pieņem noteikumus par efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām, kas paredzētas fiziskām vai juridiskām personām un ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu. Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nosaka efektīvus pasākumus pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, lai nepieļautu pilnvaru

87

ļaunprātīgu izmantošanu, pamatojoties uz uzrādītāja akcijām un uzrādītāja akciju garantijām.

2.c Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā punktā paredzēto prasību piemērošanu un darbības principu, un vajadzības gadījumā arī priekšlikumu tiesību aktam.

Grozījums Nr. 94



30. pants svītrots

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ar tiešu pilnvarojumu pilnvarotās personas saskaņā ar to tiesību aktiem iegūst un uztur adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver trasta dibinātāja, pilnvarotās/-o personas/-u, trasta pārraudzītāja (protector) (ja tas ir attiecīgi), labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas un visu citu fizisko personu, kas īsteno efektīvu kontroli pār trastu, identitāti.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotās personas izpauž atbildīgajiem subjektiem savu statusu, kad tās kā pilnvarotās personas veido komercdarbības attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu, kas pārsniedz 10. panta b), c) un d) punktos noteikto robežvērtību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajai informācijai savlaicīgi var piekļūt kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus, kas atbilst 1., 2. un 3. punktā minētajiem, piemēro citiem juridisku vienību un veidojumu veidiem, kam ir trastiem

88

līdzīga struktūra un funkcija.

Grozījums Nr. 95



1.a Direktīvas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā minētās personas informē FIU un/vai attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi, kā izklāstīts 33. panta 1. punktā, ja tām ir aizdomas vai pamats aizdomām par to, ka to pakalpojumus izmanto kriminālas rīcības nolūkā.

Grozījums Nr. 96



3. FIU izveido kā centralizētu valsts vienību. Tā atbild par tādas finanšu informācijas saņemšanu, (un, ciktāl tas atļauts, pieprasīšanu), analīzi un nodošanu kompetentām iestādēm, kas attiecas uz potenciāliem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem vai ar tiem saistītiem predikatīviem nodarījumiem, potenciāliem teroristu finansēšanas gadījumiem vai kuru pieprasa valsts tiesību akti vai noteikumi. FIU piešķir pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.

3. FIU izveido kā centralizētu valsts vienību, kas darbojas neatkarīgi un autonomi. Tā atbild par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un citas informācijas par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai iespējamu teroristu finansēšanu saņemšanu un analīzi. FIU ir atbildīga par šīs analīzes rezultātu nodošanu visām kompetentajām iestādēm, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Tai jāspēj iegūt svarīgu papildu informāciju no atbildīgajiem subjektiem iepriekšminētajos nolūkos. FIU piešķir pietiekamus finanšu un tehniskos līdzekļus un cilvēkresursus, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus. Dalībvalstis nodrošina, ka nenotiek nevajadzīga iejaukšanās FIU darbībā.

89

Grozījums Nr. 97



4. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tiem ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz tās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU ir savlaicīgas tiešas vai netiešas piekļuves tiesības finanšu, administratīviem un tiesībaizsardzības iestāžu datiem, kas tām ir vajadzīgi savu uzdevumu izpildei. Turklāt FIU atbild uz informācijas pieprasījumiem, ko iesniedz to dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, ja vien nav faktisku iemeslu uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana negatīvi ietekmētu notiekošo izmeklēšanu vai analīzi vai, ārkārtas apstākļos, ja informācijas atklāšana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas likumīgām interesēm, vai neatbilstīga nolūkam, kādā tā ir pieprasīta. Ja FIU saņem šādu pieprasījumu, lēmums veikt analīzi un/vai izplatīt informāciju pieprasījumu iesniegušajai tiesībaizsardzības iestādei būtu jāpieņem FIU. Dalībvalstis pieprasa tiesībaizsardzības iestādēm informēt FIU par tām sniegtās informācijas izmantošanu.

Grozījums Nr. 98



2. Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodod tālāk FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju. Persona vai personas, kuras ir norīkotas saskaņā ar 8. panta 4. punktā noteikto procedūru, nodod informāciju tālāk.

2. Informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodod tālāk FIU tajā dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas tā iestāde vai persona, kas nodod informāciju, vai tās dalībvalsts FIU, kurā ir reģistrēts atbildīgais subjekts. Persona vai personas, kuras ir norīkotas saskaņā ar 8. panta 4. punktā noteikto procedūru, nodod informāciju tālāk.

90

Grozījums Nr. 99



Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b) un d) punktā, dalībvalstis var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi par iestādi, kura saņem 32. panta 1. punktā minēto informāciju.

Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, dalībvalstis attiecībā uz personām, kas minētas 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), d) un e) punktā, kā arī profesijām un uzņēmumu kategorijām, kas minētas 4. pantā, var iecelt atbilstīgu attiecīgās profesijas pašregulējuma iestādi par iestādi, kura saņem 32. panta 1. punktā minēto informāciju.

Dalībvalstis jebkādos apstākļos nodrošina līdzekļus un iespējas dienesta noslēpumu, konfidencialitātes un privātuma aizsardzības garantēšanai.

Grozījums Nr. 100



Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu no draudiem vai naidīgām darbībām atbildīgo subjektu darbiniekus, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka personas, tostarp atbildīgo subjektu darbinieki un pārstāvji, kas ziņo iekšēji vai FIU par aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tiek pienācīgi aizsargātas no draudiem vai naidīgām darbībām, nelabvēlīgas izturēšanās vai negatīvām sekām un jo īpaši no negatīvām vai diskriminējošām darbībām darba attiecībās. Dalībvalstis šādām personām nodrošina juridisko palīdzību bez maksas un personām, kas vēlas ziņot par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, nodrošina drošus komunikācijas kanālus. Ar šādiem kanāliem nodrošina, ka ziņojošo personu identitāte ir zināma vienīgi EUI vai FIU. Dalībvalstis nodrošina piemērotas liecinieku aizsardzības programmas.

91

Grozījums Nr. 101



2. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz informācijas izpaušanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp pašregulējuma iestādēm, vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkā.

2. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neattiecas uz informācijas izpaušanu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp pašregulējuma iestādēm, datu aizsardzības iestādēm vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkā.

Grozījums Nr. 102

Direktīvas priekšlikums38. pants – 4. punkts – 2. daļa


Pirmajā punktā „tīkls” nozīmē aptverošu struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība vai kopīga atbilstības uzraudzība.

Pirmajā punktā „tīkls” nozīmē aptverošu struktūru, pie kuras pieder šī persona un kurai ir kopīgs īpašums, kopīga vadība, standarti, metodes vai kopīga atbilstības uzraudzība.

Grozījums Nr. 103



5.a Šā panta piemērošanas nolūkā trešo valstu prasībās, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, iekļauj arī datu aizsardzības noteikumus.

Grozījums Nr. 104

Direktīvas priekšlikums5. nodaļa – virsraksts

92


LIETVEDĪBA UN STATISTIKAS DATI DATU AIZSARDZĪBA, LIETVEDĪBA UN STATISTIKAS DATI

Grozījums Nr. 105



1. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem glabāt šādus dokumentus un informāciju, lai to izmantotu FIU vai citas kompetentās iestādes, izmeklējot vai analizējot iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus:

1. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem glabāt šādus dokumentus un informāciju, lai to izmantotu FIU vai citas kompetentās iestādes, izmeklējot vai analizējot iespējamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus:

(a) klienta uzticamības pārbaudes gadījumā – nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Maksimālais datu glabāšanas periods pēc komercdarbības attiecību izbeigšanās nepārsniedz desmit gadus;

(a) klienta uzticamības pārbaudes gadījumā — nepieciešamo pierādījumu kopija vai izziņas par laikposmu, kas ir pieci gadi pēc tam, kad komercdarbības attiecības ar to klientu ir izbeigušās, vai pēc gadījuma rakstura darījuma dienas. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi; šādā gadījumā tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi;

(b) komercdarbības attiecību un darījumu gadījumā – apstiprinošie pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras ir pieņemamas tiesu procesā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par

(b) komercdarbības attiecību un darījumu gadījumā — apstiprinošie pierādījumi un ieraksti, kas sastāv no oriģinālajiem dokumentiem vai kopijām, kuras ir pieņemamas tiesu procesā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, par

93

laikposmu, kas ir pieci gadi, kuri seko vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods ir īsākais. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, šādā gadījumā tajos nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Maksimālais datu glabāšanas periods vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods beidzas pirmais, nepārsniedz desmit gadus.

laikposmu, kas ir pieci gadi, kuri seko vai nu pēc darījuma izpildīšanas, vai komercdarbības attiecību izbeigšanas atkarībā no tā, kurš periods ir īsākais. Pēc minētā laikposma beigām personas datus dzēš, ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi; šādā gadījumā tie nosaka, ar kādiem nosacījumiem atbildīgie subjekti turpmāk glabā datus vai drīkst to darīt. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt glabāt datus turpmāk vienīgi tad, ja tie ir nepieciešami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai un ja datu glabāšanas perioda pagarināšana ir pamatota katrā atsevišķā gadījumā. Maksimālais datu glabāšanas perioda pagarinājums ir pieci papildu gadi.

2. Visus saglabātos personas datus izmanto tikai tajā nolūkā, kādā tie ir saglabāti, un nekādā gadījumā neizmanto komerciāliem mērķiem.

Grozījums Nr. 106



39.a pants

1. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes, piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Personas datus, pamatojoties uz šo

94

direktīvu, apstrādā tikai nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Atbildīgie subjekti pirms komercdarbības attiecību uzsākšanas informē jaunus klientus par iespējamu personas datu izmantošanu nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Datu sensitīvo kategoriju apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

3. Datus, kas ir apkopoti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir aizliegts apstrādāt komerciālos nolūkos.

4. Personai, kurai atbildīgais subjekts vai kompetentā iestāde liedz tiesības iepazīties ar informāciju par viņa vai viņas datu apstrādi, ir tiesības savā datu aizsardzības iestādē pieprasīt savu personas datu pārbaudi, piekļuvi tiem, tos labot vai dzēst, kā arī tiesības iesniegt prasību tiesā.

5. Datu subjektam ir liegta piekļuve informācijai, kas sniegta ziņojumā par aizdomīgu darījumu. Šajā pantā paredzētais aizliegums neattiecas uz informācijas izpaušanu datu aizsardzības iestādēm.

6. Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm atzīt un ievērot datu aizsardzības iestāžu faktiskās pilnvaras saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz personas datu apstrādes drošību un šo datu precizitāti, vai nu tām rīkojoties ex officio, vai pamatojoties uz iesaistītās personas sūdzību.

Grozījums Nr. 107



-1 Dalībvalstīs ir centralizēti valsts mehānismi, kas tām savlaicīgi ļauj konstatēt, vai to teritorijā fiziskām vai

95

juridiskām personām pieder finanšu iestāžu uzturēti bankas konti vai tās šādus kontus kontrolē.

-1.a Dalībvalstīs ir arī mehānismi, kas kompetentās iestādes nodrošina ar līdzekļiem īpašumu identificēšanai, iepriekš par to nepaziņojot īpašniekam.

Dalībvalstis pieprasa, lai to atbildīgajiem subjektiem būtu sistēmas, kas tiem ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tiem ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību.

1. Dalībvalstis pieprasa, lai to atbildīgajiem subjektiem būtu sistēmas, kas tiem ļautu izsmeļoši un ātri atbildēt uz FIU vai citu iestāžu pieprasījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniegt informāciju, vai tiem ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas komercdarbības attiecības ar konkrētu fizisku vai juridisku personu, kā arī par šo attiecību būtību, izmantojot drošus kanālus un nodrošinot pieprasījumu pilnīgu konfidencialitāti.

Grozījums Nr. 108



40.a pants

Informācijas apkopošana, apstrāde un nodošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas nolūkos ir uzskatāma par sabiedrības interesēm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

Grozījums Nr. 109

Direktīvas priekšlikums41. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


(ba) dati, kas parāda tādu ziņojumu skaitu un procentuālo īpatsvaru, uz kuru pamata ir sākta izmeklēšana, atbildīgajām iestādēm iesniedzot gada ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīta informācija par minēto ziņojumu lietderību un saistībā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

96

Grozījums Nr. 110

Direktīvas priekšlikums41. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)


(bb) dati par tādiem pārrobežu pieprasījumiem sniegt informāciju, kurus veica, saņēma, noraidīja FIU un uz kuriem daļēji vai pilnībā atbildēja FIU.

Grozījums Nr. 111



5. EBI, EAAPI un EVTI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu, norādot šā panta 4. punktā minēto papildu pasākumu veidu un minimuma darbību, kas jāveic 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem, ja trešās valsts tiesību akti neļauj piemērot pasākumus, kas prasīti 1. un 2. punktā. EBI, EAAPI un EVTI iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

5. EBI, EAAPI un EVTI izstrādā normatīvo tehnisko standartu projektu, norādot šā panta 4. punktā minēto papildu pasākumu veidu un minimuma darbību, kas jāveic 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem, ja trešās valsts tiesību akti neļauj piemērot pasākumus, kas prasīti 1. un 2. punktā. EBI, EAAPI un EVTI iesniedz normatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 112



3. Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem tiek sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir

97

veikti.

Grozījums Nr. 113



3.a Dalībvalstis prasa atbildīgajiem subjektiem iecelt valdes locekli vai locekļus, kuri būtu atbildīgi par to tiesību aktu, normatīvo un administratīvo aktu īstenošanu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai.

Grozījums Nr. 114



3. Attiecībā uz 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a), b), d) un e) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka noziedznieki vai to līdzdalībnieki ir būtisku akciju daļu vai kontrolpaketes turētāji vai faktiskie īpašnieki vai ka tie ieņem vadošu amatu minētajos atbildīgajos subjektos.

3. Attiecībā uz 2. panta a), b), d), e) un g) punktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un pašregulējuma iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka par krimināliem nodarījumiem iepriekšminētajās jomās sodītas personas vai to līdzdalībnieki ir būtisku akciju daļu vai kontrolpaketes turētāji vai faktiskie īpašnieki vai ka tie ieņem vadošu amatu minētajos atbildīgajos subjektos.

Grozījums Nr. 115



3. Attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kompetentajām iestādēm ir lielākas pārraudzības pilnvaras, jo īpaši

3. Attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem kompetentajām iestādēm ir lielākas pārraudzības pilnvaras, jo īpaši

98

iespēja veikt kontroles pasākumus uz vietas.

iespēja veikt kontroles pasākumus uz vietas. Kompetentās iestādes, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu pārraudzību, uzrauga minēto iestāžu saņemto juridisko konsultāciju atbilstīgumu nolūkā mazināt tiesisko un reglamentējošo arbitrāžu saistībā ar agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Grozījums Nr. 116



4. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti, kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs, ievēro minētās citas dalībvalsts valsts līmeņa noteikumus, kas attiecas uz šo direktīvu.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai atbildīgie subjekti, kuriem ir filiāles vai meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs, ievēro šīs citas dalībvalsts valsts noteikumus, kas attiecas uz šo direktīvu.

Grozījums Nr. 117

Direktīvas priekšlikums45. pants – 6. punkts – ievaddaļa


6. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas uzraudzībai piemēro uz riska pakāpi balstītu pieeju,

6. Dalībvalstis nodrošina, ka, uzraudzībai piemērojot uz riska faktoru balstītu pieeju, kompetentajām iestādēm:

Grozījums Nr. 118



Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzītājiem un citām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas

Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzītājiem, datu aizsardzības iestādēm un citām

99

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, ir efektīvi mehānismi, lai tās varētu valsts līmenī sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, ir efektīvi mehānismi, lai tās varētu valsts līmenī sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Grozījums Nr. 119



Kompetentās iestādes sniedz EBI, EAAPI un EVTI visu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu to uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

Neskarot datu aizsardzības noteikumus, kompetentās iestādes sniedz EBI, EAAPI un EVTI visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu to uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr. 120



Komisija var sniegt tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp FIU Savienības teritorijā. Tā var regulāri rīkot sanāksmes ar dalībvalstu FIU pārstāvjiem, lai atvieglotu sadarbību un veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar sadarbību.

Komisija sniedz tādu atbalstu, kāds var būt nepieciešams, lai atvieglotu koordinēšanu, tostarp informācijas apmaiņu starp FIU Savienības teritorijā Tā regulāri rīko ES FIU platformas — ko veido dalībvalstu FIU pārstāvji — sanāksmes un, ja nepieciešams, ES FIU platformas tikšanās ar EBI, EAAPI vai EVTI. ES FIU platforma ir izveidota, lai sagatavotu īstenošanas norādes par tādiem jautājumiem, kas ir attiecināmi uz FIU un ziņojošiem subjektiem, veicinātu FIU darbības, jo īpaši saistībā ar starptautisko sadarbību un kopīgu analīzi, dalītos informācijā par tendencēm un riska faktoriem iekšējā tirgū un nodrošinātu FIU dalību FIU.net sistēmas pārvaldībā.

100

Grozījums Nr. 121



Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes.

Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU, cik vien iespējams, sadarbojas savā starpā un ar trešo valstu FIU neatkarīgi no tā, vai tās ir administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu, vai jauktas iestādes, neskarot Savienības datu aizsardzības noteikumus.

Grozījums Nr. 122



1. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU spontāni vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu, kas var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU automātiski vai pēc pieprasījuma veic visas tādas informācijas apmaiņu gan ar dalībvalstu FIU, gan ar trešo valstu FIU, kura var būt būtiska informācijas apstrādei vai analīzei, vai izmeklēšanai, ko veic FIU attiecībā uz finanšu darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un tajā iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām. Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un to, kā meklēta informācija tiks izmantota.

Grozījums Nr. 123



2. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas

2. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU, kurai tiek iesniegts pieprasījums, atbildot uz 1. punktā minēto informācijas

101

pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, kas atrodas Savienībā, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kura iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus.

pieprasījumu, ko iesniegusi cita FIU, ir jāizmanto visas pilnvaras, kādas tai iekšzemē pieejamas, lai saņemtu un analizētu informāciju. FIU, kurai ir iesniegts pieprasījums, atbild savlaicīgi, un gan tā FIU, kas iesniedz pieprasījumu, gan tā FIU, kurai pieprasījums tiek iesniegts, informācijas apmaiņai, kad vien tas ir iespējams, izmanto drošus digitālos līdzekļus.

Grozījums Nr. 124

Direktīvas priekšlikums50. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)


Konkrētāk, ja FIU, kas atrodas Savienībā, vēlas iegūt papildu informāciju no citas dalībvalsts atbildīgā subjekta, kas darbojas tās teritorijā, pieprasījumu nosūta tās dalībvalsts FIU, kuras teritorijā atrodas atbildīgais subjekts. Šī FIU nosūta pieprasījumus un atbildes nekavējoties un nemainītā veidā.

Grozījums Nr. 125



1. Dalībvalstis mudina savas FIU izmantot aizsargātus komunikācijas kanālus FIU starpā un izmantot decentralizētu datortīklu FIU.net.

1. Dalībvalstis pieprasa savas FIU izmantot aizsargātus komunikācijas kanālus saziņai savā starpā.

Grozījums Nr. 126



2. Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU šajā 2. Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU šajā

102

direktīvā noteikto uzdevumu izpildei sadarbojas, lai izmantotu sarežģītas tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas ļaus FIU anonīmi salīdzināt savus datus ar citām FIU, nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību, nolūkā atklāt FIU interesējošus subjektus citās dalībvalstīs un identificēt viņu ieņēmumus un līdzekļus.

direktīvā noteikto uzdevumu izpildei sadarbojas savā starpā un, ievērojot tā pilnvaras, ar Eiropolu, lai izmantotu sarežģītas tehnoloģijas. Šīs tehnoloģijas ļaus FIU anonīmi salīdzināt savus datus ar citām FIU, nodrošinot personas datu pilnīgu aizsardzību, nolūkā atklāt FIU interesējošus subjektus citās dalībvalstīs un identificēt viņu ieņēmumus un līdzekļus.

Grozījums Nr. 127



Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU sadarbojas ar Eiropolu attiecībā uz veikto analīzi, kurai piemīt pārrobežu dimensija, aptverot vismaz divas dalībvalstis.

Dalībvalstis veicina to FIU un Eiropola sadarbību attiecībā uz aktuālu lietu analīzi, kurai piemīt pārrobežu dimensija, aptverot vismaz divas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 128



54.a pants

Komisijai būtu jāpalielina izdarītais spiediens uz nodokļu oāzēm, lai uzlabotu to sadarbošanos un informācijas apmaiņu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Grozījums Nr. 129



1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos 1. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgos

103

subjektus var saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

subjektus var saukt pie atbildības par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Grozījums Nr. 130



(a) publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(a) publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam;

Grozījums Nr. 131

Direktīvas priekšlikums56. pants – 2. punkts – 2. daļa


Šā punkta e) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo komercdarbības gadu.

Šā punkta e) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts filiāles pārskatā.

Grozījums Nr. 132



1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ja tas katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams un ir samērīgi nodarījumam, bez nepamatotas kavēšanās publisko visas sankcijas vai pasākumus, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpšanu, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp informāciju par

104

vien šāda informācijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilitātei. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publicē, ievērojot anonimitāti.

pārkāpuma veidu un būtību un par pārkāpumu atbildīgo personu identitāti. Ja šāda publiskošana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas var publicēt, ievērojot anonimitāti.

Grozījums Nr. 133



3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EBI, EAAPI un EVTI sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kas ir piemērojami 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem. Šīs pamatnostādnes sniedz divu gadu laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

3. Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu un preventīvu ietekmi visas Savienības līmenī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EBI, EAAPI un EVTI sniedz pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm, par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kas ir piemērojami 2. panta 1. punkta 1) un 2) apakšpunktā minētajiem atbildīgajiem subjektiem. Šīs pamatnostādnes sniedz viena gada laikā kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 134

Direktīvas priekšlikums58. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


(ba) pienācīga apsūdzētās personas aizsardzība;

Grozījums Nr. 135


105


Gada laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par noteikumiem saistībā ar nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā un sodiem dalībvalstīs, noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā pārrobežu nozīmīgumu un iespējamo nepieciešamību īstenot koordinētu pieeju Savienībā, vajadzības gadījumā ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 136

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)


(ca) kopējo kontu, kurus pārvalda dalībvalstu vai trešo valstu notāri vai citi neatkarīgi un profesionāli juristi, faktiskie īpašnieki ar nosacījumu, ka uz tiem attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem un tiek uzraudzīts, vai tie pilda šīs prasības, un ar nosacījumu, ka faktiskā īpašnieka identitāte ir pieejama pēc pieprasījuma iestādēm, kas darbojas kā kopējo kontu noguldījumu iestādes;

Grozījums Nr. 137

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)


(cb) atbildīgie subjekti, ja uz tiem saskaņā ar šo direktīvu attiecas prasības apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un tie šīs

106

prasības ir faktiski izpildījuši;

Grozījums Nr. 138

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)


(ea) konkrētam mērķim paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu līgumi, kas darbojas, piemēram, kā papildpensijas kapitāla vai paša izmantota nekustamā īpašuma iegādes nodrošinājums, un ja ienākošie maksājumi ir veikti no maksājumu konta, kas ir identificēts saskaņā ar šīs direktīvas 11. un 12. pantu;

Grozījums Nr. 139

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)


(eb) mazvērtīgi finanšu produkti, kuru atmaksa tiek veikta, izmantojot bankas kontu klienta vārdā;

Grozījums Nr. 140

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)


(ec) finanšu produkti, kas ir saistīti ar fiziskiem finanšu aktīviem nomas līgumu vai mazvērtīgu patērētāju kredītu veidā, ar nosacījumu, ka darījumi tiek veikti, izmantojot bankas kontus;

Grozījums Nr. 141

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ed apakšpunkts (jauns)

107


(ed) komercdarbības attiecības bez tiešas saskares vai darījumi, kuros identitāti iespējams pārbaudīt elektroniski;

Grozījums Nr. 142

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ef apakšpunkts (jauns)


(ef) produkti, pakalpojumi un darījumi ar zemu risku, kurus par tādiem ir atzinušas atbildīgo subjektu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

Grozījums Nr. 143

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts


(a) citas ES dalībvalstis; (a) ES dalībvalstis,

Grozījums Nr. 144

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts


(b) trešās valstis, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas / teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;

(b) trešās valstis, kuras uzticamos avotos, piemēram, FATF publiskajos paziņojumos, savstarpējos izvērtējumos vai sīki izstrādātos novērtējuma ziņojumos, vai publicētos turpmākās rīcības ziņojumos ir atzītas par tādām, kurās ir efektīvas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;

108

Grozījums Nr. 145

Direktīvas priekšlikumsII pielikums – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)


(da) jurisdikcijas, ko Komisija ir atzinusi par tādām, kurās īstenotie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi ir līdzīgi tiem, kas ir paredzēti šajā direktīvā un citos Savienības noteikumos;

Grozījums Nr. 146

Direktīvas priekšlikumsIII. pielikums – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts


(b) produkti vai darījumi, kas varētu veicināt anonimitāti;

(b) produkti vai darījumi, kas varētu veicināt vai atļaut anonimitāti;

Grozījums Nr. 147

Direktīvas priekšlikumsIII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts


(c) komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares;

(c) komercdarbības attiecības vai darījumi bez tiešas saskares, kuros nepastāv konkrētas drošības garantijas, piemēram, elektroniskie paraksti;

Grozījums Nr. 148

Direktīvas priekšlikumsIII pielikums – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts


(e) jauni produkti un jauna komercdarbības prakse, tostarp jauns īstenošanas mehānisms, un jaunu vai attīstošos tehnoloģiju izmantošana gan jauniem, gan jau esošiem produktiem.

svītrots

109

Grozījums Nr. 149

Direktīvas priekšlikumsIII pielikums – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts


(c) valstis, uz kurām attiecas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, kurus noteikusi, piemēram, ANO;

(c) valstis, uz kurām attiecas sankcijas, embargo vai līdzīgi pasākumi, kurus noteikusi, piemēram, ANO un Eiropas Savienība;

Grozījums Nr. 150

Direktīvas priekšlikumsIIIa pielikums (jauns)


IIIa pielikums

Turpmāk norādīti pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veidi, kas dalībvalstīm būtu jāīsteno kā minimums, piemērojot 16. pantu:

– papildu informācijas iegūšana par klientu (piemēram, par nodarbošanos, aktīvu apmēru, publiskajās datu bāzēs un internetā pieejamā informācija u. c.) un regulārāka klienta un faktiskā īpašnieka identifikācijas datu atjaunināšana;

– papildu informācijas iegūšana par paredzēto komercdarbības attiecību veidu;

– informācijas iegūšana par klienta līdzekļu vai bagātības izcelsmi;

– informācijas iegūšana par paredzēto vai veikto darījumu iemesliem;

- apstiprinājuma saņemšana no augstākā līmeņa vadības komercdarbības attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

– komercdarbības attiecību pastiprināta uzraudzība, palielinot veikto kontroļu skaitu un biežumu un izraugoties tādus darījumu modeļus, kam nepieciešama papildu pārbaude;

110

– prasības noteikšana par pirmā maksājuma izpildi, izmantojot kontu, kas klienta vārdā atvērts bankā, kurai piemēro līdzīgus klienta uzticamības pārbaudes standartus.

111

P7_TA-PROV(2014)0192

Eiropas Investīciju bankai piešķirtās ES garantijas attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības ***I

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (COM(2013)0293 – C7-0145/2013 – 2013/0152(COD))


Eiropas Parlaments,


– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 209. un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0145/2013),


– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, un saistīto paziņojumu, kas pievienots COREPER sanāksmes protokolam, par kuru Parlamentam paziņots tajā pašā dienā,


– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A7-0392/2013),




112

P7_TC1-COD(2013)0152

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ▌1,

1 Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja.

113

tā kā ▌:

(1) Papildus savam galvenajam uzdevumam finansēt ieguldījumus Eiropas Savienībā, kas

joprojām ir Eiropas Investīciju bankas (EIB) galvenais pienākums un mērķis, EIB

veic finansēšanas darījumus ārpus Savienības, atbalstot Savienības ārpolitiku. Tādējādi

ir iespējams ārējiem reģioniem pieejamos Savienības budžeta līdzekļus papildināt ar

EIB finansiālajām iespējām par labu trešām mērķa valstīm. Veicot šādus finansēšanas

darījumus, EIB netieši palīdz īstenot Savienības vispārīgos principus un politikas

mērķus, kuri ietver nabadzības samazināšanu, veicinot iekļaujošu izaugsmi un

ilgtspējīgu ekonomikas, vides un sociālo attīstību, un Savienības labklājību

mainīgajos globālās ekonomikas apstākļos.

(2) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 209. panta 3. punkts saistībā ar tā

208. pantu paredz, ka EIB atbilstīgi tās statūtiem palīdz īstenot pasākumus, kas

nepieciešami, lai sekmētu Savienības politikas mērķu sasniegšanu attiecībā uz

sadarbību attīstības jomā.

(3) Lai atbalstītu Savienības ārējo darbību un lai nodrošinātu EIB iespēju finansēt

ieguldījumus ārpus Savienības, neskarot EIB kredītspējas novērtējumu, lielākajā daļā

tās darījumu ārpus Savienības ir izmantota ES budžeta garantija ("ES garantija"), ko

pārvalda Komisija. Ar šo tiek sniegts papildu atbalsts EIB kredītspējai attiecībā uz

finanšu tirgiem, un tam ir primāra nozīme.

114

(4) Jaunāko ES garantiju EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti laikposmā no

2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim, noteica ar Eiropas Parlamenta

un Padomes Lēmumu Nr. 1080/2011/ES ▌1. ES garantija EIB finansēšanas darījumiem

ārpus Savienības, atbalstot Savienības politiku, būtu jāparedz 2014.–2020. gada

daudzgadu finanšu shēmai.

(5) Garantiju fonds ārējai darbībai (turpmāk "Garantiju fonds"), kas izveidots ar

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 2, sniedz likviditātes nodrošinājumu

Savienības budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem EIB finansēšanas

darījumos un sniedzot makrofinansiālu palīdzību un Euratom aizdevumus ārpus

Savienības.

(6) Būtu jāizveido to valstu saraksts, kas ir potenciāli tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar

ES garantiju. Ir lietderīgi izveidot arī to valstu sarakstu, kas ir faktiski tiesīgas saņemt

EIB finansējumu ar ES garantiju.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1080/2011/ES (2011. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Savienības un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.).

2 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

115

(7) Butāna būtu jāiekļauj to valstu sarakstā, kuras ir faktiski tiesīgas saņemt EIB

finansējumu, un Mjanma/Birma būtu jāiekļauj abos sarakstos, ievērojot jaunākās

attīstības tendences, kas ļāva Savienībai sākt jaunu posmu attiecībās ar Butānu un

Mjanmu/Birmu, ▌lai atbalstītu abās valstīs notiekošās politiskās un ekonomiskās

reformas.

(8) Lai atspoguļotu ar politiku saistītus būtiskus notikumus, atbilstīgi būtu jāpārskata

saraksts ar valstīm, kuras ir faktiski tiesīgas piedalīties EIB finansēšanas darījumos ar

ES garantiju, un Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD

290. pantu attiecībā uz grozījumiem III pielikumā. Komisijas veiktajiem grozījumiem

III pielikumā būtu jābalstās uz vispārēju novērtējumu, ņemot vērā ekonomiskos,

sociālos, vides un politiskos aspektus, jo īpaši tos, kas saistās ar demokrātiju,

cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas

darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot

un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga

visu attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

116

(9) Lai ņemtu vērā Garantiju fonda faktisko finansēšanas vajadzību iespējamās izmaiņas

saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ES garantijas maksimālā pieļaujamā

summa būtu jāsadala kā fiksētā maksimāli pieļaujamā summa EUR 27 000 000 000

apmērā un izvēles papildu summa EUR 3 000 000 000 apmērā. Garantiju fonda

finansējums Savienības vispārējā budžetā (budžeta pozīcija 01 03 06) tiek piešķirts

ex-post, pamatojoties uz izpildes rādītājiem attiecībā uz vēl neatmaksātajiem

garantētajiem ārējiem aizdevumiem n-2 gada beigās. Ņemot vērā priekšlikumu

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK)

Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un

partnerības instrumenta izveidošanai, "atmaksājumi", kas rodas no tiem Vidusjūras

reģiona riska kapitāla un aizdevumu ieguldījumiem, attiecībā uz kuriem, izmantojot

Savienības budžeta līdzekļus, darījumi tika noslēgti pirms 2007. gada, ir uzkrāti

fiduciārā kontā, ko atver Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un

partnerības instrumentam (FEMIP). Daļa no minētajiem atmaksājumiem būtu

izlietojami Garantijas fondam, lai tie kā izņēmuma pasākums nodrošinātu, ka

saskaņā ar šo lēmumu veikto EIB finansēšanas darījumu maksimālie apjomi

saglabātos atbilstīgā līmenī laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Atlikušie

līdzekļi būtu jāatmaksā Savienības vispārējā budžetā.

117

(10) Lemjot par izvēles papildu summas pilnīgu vai daļēju izmantošanu, būtu jāapsver

šādi jautājumi: EIB panākumi šā lēmuma īstenošanā, īpaši attiecībā uz EIB

darījumu rezultātiem, cita starpā pamatojoties uz rezultātu novērtēšanas

sistēmas(REM) informāciju, tostarp attīstības ietekmi; Garantiju fondam

nepieciešamais finansējums, ņemot vērā gan iepriekš neatmaksātās, gan nākotnē

sagaidāmās neatmaksātās summas par visām Garantiju fonda finansētajām

darbībām; makroekonomiskā, finanšu un politiskā situācija starpposma

pārskatīšanas brīdī reģionos un valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu.

(11) Summām, kuras sedz ES garantija katrā reģionā, arī turpmāk vajadzētu atspoguļot

maksimālos apjomus, ko EIB var finansēt ar ES garantiju, bet ne mērķus, kas EIB ir

jāsasniedz. Minētie maksimālie apjomi būtu jāizvērtē šā lēmuma starpposma

pārskatīšanā, jo īpaši ņemot vērā iespējamās izmaiņas to reģionu un valstu sarakstā,

kuri ir faktiski tiesīgi saņemt EIB finansējumu.

(12) EIB finansēšanas darījumiem vajadzētu atbilst pašas saņēmējvalsts stratēģijām.

Ņemot vērā minēto – lai uzlabotu EIB ārējo finansēšanas darbību saskaņotību un

nodrošinātu, ka tās ir vairāk vērstas uz Savienības politikas atbalstīšanu, un lai

saņēmēji gūtu maksimālu labumu, visiem reģioniem un valstīm, kas ir tiesīgas saņemt

finansējumu, Lēmumā Nr. 1080/2011/ES ir noteikti EIB finansēšanas darījumu

vispārīgie mērķi, t. i., vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalstot mazos un

vidējos uzņēmumus (MVU), sociālā un ekonomikas infrastruktūra un klimata

pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām, balstoties uz EIB salīdzinoši stiprajām

pusēm jomās, kurās tā sevi ir sekmīgi pierādījusi. Minētie mērķi šajā lēmumā būtu

jāsaglabā, lai arī turpmāk veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu veidošanu.

118

(13) MVU, tostarp Savienības MVU, kas veic ieguldījumus reģionos, uz kuriem attiecas šis

lēmums, piekļuves finansējumam uzlabošanai var būt svarīga loma ekonomikas

attīstības sekmēšanā un cīņā ar bezdarbu. Lai efektīvi palīdzētu MVU, EIB

finansēšanas darījumiem vajadzētu būt orientētiem uz rezultātu. Lai atbalstītu

vietējo attīstību, EIB attiecīgos gadījumos vajadzētu ieguldīt pētniecības un

jaunrades darbībās, ko veic MVU. Valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, EIB

būtu jāsadarbojas ar vietējām finanšu starpniecības iestādēm, kam vajadzētu būt

vietējās ekonomikas dalībniekiem, jo sevišķi, lai nodrošinātu, ka daļa no

finansiālajiem guvumiem nonāk pie to klientiem un ka tiek radīta papildvērtība

salīdzinājumā ar citiem finansējuma avotiem.

EIB būtu arī pēc iespējas jāpalielina savu finanšu partneru dažādība valstīs, kurās

tā darbojas. Veicot padziļinātu izpēti, EIB būtu jāizvērtē, vai finansēšanas darījumi,

kas ar finanšu starpnieku palīdzību atbalsta MVU, atbilst reģionālajām tehniskās

darbības pamatnostādnēm, REM un EIB standartiem. EIB būtu jāizveido ziņošanas

mehānisms, lai pārliecinātos, ka MVU paredzētie līdzekļi tiek izlietoti šo uzņēmumu

labā. Starpposma pārskatīšanas ietvaros EIB būtu jāsniedz konsolidēts ziņojums par

finansējumu, kas saskaņā ar šo lēmumu sniegts MVU.

119

(14) ES garantijas segums, kas attiecas vienīgi uz valsts vai politiska rakstura riskiem, pats

par sevi nav pietiekams, lai nodrošinātu vērā ņemamu EIB darbību mikrofinansējuma

atbalstam. Tādēļ šāda darbība attiecīgā gadījumā būtu jāveic, ņemot vērā budžeta

līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar citiem instrumentiem, un ar starpniecības iestāžu

palīdzību, tostarp vietējā līmenī, lai nabadzīgākās valstīs veicinātu izaugsmi un

netieši sekmētu nabadzības mazināšanu.

(15) EIB būtu jāturpina finansēt ieguldījumu projektus sociālajā, vides un ekonomikas

infrastruktūras jomā, tostarp attiecībā uz transportu un enerģētiku, un tai būtu

jāapsver iespēja aktivizēt savu darbību, lai atbalstītu veselības un izglītības

infrastruktūru, ja šādai rīcībai ir skaidra papildvērtība.

120

(16) Lai stiprinātu ar klimata pārmaiņām saistīto ES garantijas aspektu, būtu jānosaka

kopējā darījumu apjoma mērķsumma un jāievieš sistēma, ar kuras palīdzību ex-ante

novērtē siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā uz projektiem, kurus atbalsta ar ES

garantiju. EIB finansēšanas darījumiem, ar ko atbalsta klimata pārmaiņu seku

mazināšanu un pielāgošanos tām, būtu jāveido vismaz 25 % no kopējā EIB

finansēšanas darījumu apjoma, lai vēl vairāk sekmētu klimata jomā noteikto

Savienības mērķu īstenošanu pasaules mērogā. Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās

problēmas un pēc iespējas lietderīgāk izmantotu pieejamo finansējumu, EIB

sadarbībā ar Komisiju būtu jāsniedz savas īpašās tehniskās zināšanas to publiskā un

privātā sektora partneru atbalstam, kuri gūst labumu no EIB finansēšanas

darījumiem. Klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās projektiem

vajadzētu būt pieejamam koncesijas finansējumam. EIB finansēšanas darījumi, ja

vien tas ir iespējams un nepieciešams, būtu jāpapildina ar līdzekļiem no Savienības

vispārējā budžeta, efektīvi un atbilstīgi apvienojot dotācijas un aizdevumus, kas

paredzēti ar klimata pārmaiņām saistīto pasākumu finansēšanai Savienības ārējās

palīdzības kontekstā.

Šajā sakarā Komisijas gada pārskatā, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un

Padomei, būtu jāiekļauj sīki izstrādāts ziņojums par tiem finanšu instrumentiem,

kuri izmantoti minēto projektu finansēšanā, norādot EIB finansēšanas darījumu

apmēru un atbilstīgo dotāciju apmēru.

121

(17) Tajās jomās, uz ko attiecas vispārīgie mērķi, par EIB finansēšanas darījumu

pamatmērķi būtu jānosaka valstu savstarpējā reģionālā integrācija, jo īpaši ekonomiskā

integrācija starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņreģionu valstīm un Savienību.

Ņemot vērā minēto, EIB būtu jāspēj atbalstīt partnervalstis tajās jomās, uz ko attiecas

vispārīgie mērķi, izmantojot Savienības uzņēmumu ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas

sekmē ekonomikas integrāciju Savienībā un veicina tehnoloģiju un zināšanu

nodošanu, ar noteikumu, ka ieguldījumu projektu padziļinātas izpētes veikšanas laikā

pienācīga uzmanība ir pievērsta tam, lai mazinātu risku, ka EIB finansēšanas darījumi

rada negatīvu ietekmi uz nodarbinātību Savienībā. EIB būtu arī jāmudina atbalstīt

Savienības uzņēmumu ārvalstu tiešos ieguldījumus partnervalstīs, pašai uzņemoties

risku, ņemot vērā EIB riska uzņemšanās spēju.

(18) EIB būtu regulāri jāveic saskaņā ar šo lēmumu atbalstīto darbību ex post vai

starpposma novērtēšana, lai izvērtētu to nozīmi, sniegumu un ietekmi uz attīstību un

lai noteiktu aspektus, kas varētu uzlabot turpmākās darbības. Šādi novērtējumi

veicinātu pārskatatbildību un ilgtspējas analīzi.

122

(19) Praktiskus pasākumus, ar ko nodrošina saikni starp ES garantijas vispārīgajiem

mērķiem un to īstenošanu, izklāsta reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnēs.

Šādām pamatnostādnēm būtu jāatbilst plašākam Savienības reģionālās politikas

regulējumam, cita starpā Eiropas kaimiņattiecību politikā noteiktajam

diferenciācijas principam. Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes būtu

jāpārskata pēc šā lēmuma pieņemšanas un jāatjaunina pēc starpposma pārskatīšanas,

lai pielāgotos izmaiņām Savienības ārpolitikā un prioritātēs. Atjaunotajās reģionālajās

tehniskajās darbības pamatnostādnēs cita starpā būtu jāņem vērā attiecīgas

izmaiņas valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu.

(20) Saskaņā ar 5. Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots

Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības

darbību (LESD), pieprasījumi, kas iesniegti tieši EIB attiecībā uz to, lai EIB

finansēšanas darījumus veiktu saskaņā ar šo lēmumu, ir jāiesniedz Komisijai atzinuma

sniegšanai par atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un politikai. Ja

Komisija sniedz negatīvu atzinumu par kādu no EIB finansēšanas darījumiem, uz ko

attiecas šis lēmums, tad ES garantija attiecīgajam darījumam nebūtu jāpiemēro.

123

(21) Lai gan EIB priekšrocība joprojām ir tās atšķirīgais darbības modelis, proti, tā ir

publiska investīciju banka, kas veic ilgtermiņa kreditēšanas darījumus, lai panāktu,

ka tiek sasniegti tās akcionāru noteiktie politiskie mērķi, EIB finansēšanas

darījumiem būtu jāpalīdz nodrošināt, ka tiek ievēroti LES 21. pantā minētie Savienības

ārējo darbību regulējošie pamatprincipi attiecībā uz demokrātijas, tiesiskuma,

cilvēktiesību un pamatbrīvību konsolidāciju un veicināšanu un ka tiek īstenotas

starptautiskās saistības un nolīgumi, cita starpā arī nolīgumi vides jomā, kuros

Savienība ir līgumslēdzēja puse. Jo īpaši EIB būtu jāsniedz ieguldījums ekonomiskā,

finansiālā un tehniskā sadarbībā ar trešām valstīm saskaņā ar LESD 212. pantu.

Turklāt EIB darbībām būtu jāatbilst starptautiskajām tiesībām, tostarp jāievēro

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktie principi. Attiecīgajos projekta

cikla posmos EIB darbībām būtu arī jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas

Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības

dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides

jautājumiem (Orhūsas konvencija). Attiecībā uz jaunattīstības valstīm EIB

finansēšanas darījumiem būtu jāveicina to ilgtspējīga ekonomiskā, sociālā un vides

attīstība, jo īpaši visvairāk atpalikušajās jaunattīstības valstīs, to vienmērīga un

pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā, ▌kā arī to mērķu ievērošana, ko

Savienība apstiprinājusi saistībā ar ANO un citām attiecīgām starptautiskām

organizācijām. Saskaņā ar LESD 209. panta 3. punktu palīdzot īstenot pasākumus, kas

nepieciešami, lai veicinātu Savienības attīstības sadarbības politikas mērķu īstenošanu,

EIB būtu jācenšas visos reģionos, kuros tā darbojas, netieši atbalstīt Apvienoto Nāciju

Organizācijas 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un pēc

2015. gada visu to jauno attīstības mērķu sasniegšanu, kuri varētu grozīt vai aizstāt

minētos Tūkstošgades attīstības mērķus.

124

(22) EIB darbībai saskaņā ar šo lēmumu būtu jāatbalsta gan Eiropas Konsensa attīstības

jomā īstenošana, ▌gan pārmaiņu programmas īstenošana, kā arī to palīdzības

efektivitātes principu īstenošana, kas izklāstīti 2005. gada Parīzes deklarācijā,

2008. gada Akras rīcības programmā un 2011. gada Pusanas partnerības nolīgumā.

Turklāt šai darbībai būtu jāsaskan ar ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par

cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā, un

starptautiskiem nolīgumiem vides jomā, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.

Tas būtu jāīsteno, veicot vairākus konkrētus pasākumus, jo īpaši palielinot EIB spēju

izvērtēt ieguldījumu projektu vides, sociālos, attīstības aspektus, tostarp cilvēktiesību

un pamatbrīvību neievērošanas riskus un ar konfliktiem saistītus riskus, kā arī veicinot

vietēja līmeņa apspriedes ar publiskā sektora iestādēm un pilsonisko sabiedrību. Šajā

kontekstā EIB būtu jāīsteno un turpmāk jāattīsta sava ▌REM, ar ko nodrošina tādu sīki

izstrādātu darbības rādītāju kopumu, pēc kuriem nosaka EIB finansēšanas darījumu

ietekmi ekonomikas, vides, sociālajā un attīstības ziņā visā EIB projekta ciklā. REM

īstenošana būtu jāizvērtē šā lēmuma starpposma pārskatīšanā. Veicot ieguldījumu

projekta padziļinātu izpēti, EIB, ja vajadzīgs un atbilstīgi Savienības sociālajiem un

vides principiem un starptautiskai paraugpraksei, kā arī Savienības tiesību aktiem

un saņēmējvalsts tiesību aktiem, būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu projekta virzītājs

rīkotu vietēja līmeņa apspriedes un publiskotu to rezultātus ▌ nolūkā ņemt vērā

projektu ietekmi uz attiecīgajām ieinteresētajām personām. EIB būtu pastāvīgi

jāsazinās ar finansēto projektu virzītājiem un saņēmējiem visā projekta izstrādes

gaitā. Finanšu nolīgumos, kuri attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem ir

parakstīti laikposmā, uz ko attiecas šis lēmums, un kuros darījuma puses ir publisko

tiesību subjekti, būtu skaidri jāparedz iespēja apturēt maksājumus gadījumā, kad

saskaņā ar šo lēmumu tiek atceltas tās valsts tiesības saņemt EIB finansējumu, kurā

ieguldījumu projektu īsteno.

125

(23) Būtu jānodrošina, lai visos līmeņos – no sākotnējās stratēģiskās plānošanas līdz pat

ieguldījumu projekta praktiskai īstenošanai – EIB finansēšanas darījumi atbilstu

Savienības ārpolitikai un šajā lēmumā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem, kā arī

sekmētu to īstenošanu. Lai palielinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību, būtu

jāturpina stiprināt politisko un stratēģisko dialogu starp Komisiju un EIB, tostarp

Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), vienlaikus pienācīgi informējot Eiropas

Parlamentu un Padomi.

EIB birojiem, kas atrodas ārpus Savienības, pēc iespējas būtu jāatrodas Savienības

delegāciju darba telpās, lai sekmētu minēto sadarbību, vienlaikus kopīgi sedzot

darbības izmaksas. Būtu jāturpina piemērot Saprašanās memorandu starp Eiropas

Komisiju un Eiropas Investīciju banku attiecībā uz sadarbību un koordināciju

reģionos, uz kuriem attiecas Ārējais mandāts, kuru 2013. gadā pārskatīja, lai

uzlabotu sadarbību un savlaicīgu informācijas apmaiņu operatīvā līmenī starp

Komisiju, EĀDD un EIB. Saprašanās memoranda ietvaros realizētā sadarbībā būtu

jo īpaši jāietver regulārs pārskats par diferenciācijas principa piemērošanu

kaimiņreģionu valstīs. Būtiska nozīme ir tam, ka attiecīgo plānošanas dokumentu

sagatavošanas gaitā vajadzības gadījumā savlaicīgi un sistemātiski notiek viedokļu

apmaiņa starp Komisiju un EIB, tostarp EĀDD, lai maksimāli veicinātu šo struktūru

darbības sinerģiju. Būtu jāpastiprina arī sadarbība attiecībā uz cilvēktiesību un

pamatbrīvību ievērošanu un konfliktu novēršanas jautājumiem. EIB būtu jāmudina

EIB projekta cikla laikā sadarboties ar Savienības delegācijām.

126

(24) Savienības ārējās attiecības būtu jāatbalsta izmantojot jaunus instrumentus, jo īpaši ar

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 *1. Lai attiecīgajos reģionos

palielinātu visa Savienības sniegtā atbalsta saskaņotību, būtu jāizmanto iespējas EIB

finansējumu pēc vajadzības un atbilstīgā veidā apvienot ar Savienības budžeta

līdzekļiem, izmantojot finanšu instrumentus, kas minēti VIII sadaļā Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 2, un tehnisko palīdzību

projektu sagatavošanā un īstenošanā, kura paredzēta pirmspievienošanās palīdzības

instrumentā II, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.

.../2014 **3, Eiropas Kaimiņattiecību instrumentā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta

un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 ***4, Instrumentā sadarbībai attīstības jomā, kas

izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 ****5, Partnerības

instrumentā sadarbībai ar trešām valstīm, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un

Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 *****6, Instrumentā demokrātijas un cilvēktiesību

atbalstam visā pasaulē, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr. .../2014 ******7, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentā, kas izveidots ar

* OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 130/13 [2011/0415 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (OV L ...).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

* * OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 123/13 [2011/0404 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L ...).

* ** OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 126/13 [2011/0405 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (OV L ...).

* ***OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 127/13 [2011/0406 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014. -2020. gadam (OV L ...).

* **** OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 128/13 [2011/0411 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (OV L ...).

* ***** OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 129/13 [2011/0412 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (OV L ...).

127

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 *******1 un Instrumentā

sadarbībai kodoldrošības jomā, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 +2.

* ****** OV: lūgums ievietot dokumentā PE-CONS 110/13 [2011/0413 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido Stabilitātes un miera instrumentu (OV L ...).

+ OV: lūgums ievietot dokumentā 16737/13 [2011/0414 (COD)] iekļautās Regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.

2 Padomes Regula (Euratom) Nr. .../2014 (... gada ...), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L ...).

128

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 1080/2011/ES Komisija izveidoja ES platformu ārējās

sadarbības apvienošanai, lai optimizētu to mehānismu darbību, kuru mērķis ir

kombinēti izmantot dotācijas un aizdevumus ārpus Savienības, jo īpaši īstenojot

attiecīgi Savienības vispārējā budžetu un EIB aizdevumus, un lai projekta līmenī

apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz pārvaldību un novērtēšanas kritērijiem. EIB

un citu finanšu iestāžu līdzdalībai dažādu mehānismu kombinētā izmantošanā būtu

pilnībā jāatbilst Savienības ārpolitikas mērķiem, atbalsta efektivitātes un

pārredzamības principiem.

129

(25) Tajos finansēšanas darījumos ārpus Savienības, kas ietilpst šā lēmuma darbības jomā,

EIB būtu jācenšas vēl vairāk stiprināt koordināciju un sadarbību ar Eiropas un

starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši tām, kuras piedalās ES platformā ārējās

sadarbības apvienošanai. Šī sadarbība attiecīgā gadījumā ietver sadarbību, ievērojot

konkrētu nozaru prasības un savstarpēju paļāvību attiecībā uz procedūrām, kā arī ▌

līdzfinansējuma izmantošanu un līdzdalību pasaules mēroga iniciatīvās, piemēram,

tādās, ar kurām veicina atbalsta koordināciju un efektivitāti. Šādas koordinācijas un

sadarbības mērķim vajadzētu būt līdz minimumam samazināt izmaksu iespējamo

dublēšanos un darbību nevajadzīgu pārklāšanos. ▌Sadarbībai vajadzētu būt balstītai

uz savstarpējības principu. Vajadzības gadījumā būtu jāveicina EIB savstarpēja

piekļuve citu Eiropas un starptautisko finanšu iestāžu izveidotiem finanšu

instrumentiem. Trīspusējo saprašanās memorandu starp Komisiju, EIB grupu un

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par sadarbību ārpus Savienības,

saskaņā ar kuru EIB grupa un ERAB var darboties papildinošā veidā, paļaujoties uz to

attiecīgajām salīdzinošajām priekšrocībām, atjaunināja 2012. gadā, lai atspoguļotu to,

ka ERAB ģeogrāfiskās darbības jomā tagad ietilpst arī Vidusjūras reģions; minēto

memorandu būtu jāturpina piemērot. Šajā lēmumā izklāstītie principi būtu jāpiemēro

arī tad, ja EIB finansējums tiek piešķirts, izmantojot sadarbības nolīgumus ar citām

Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm.

130

(26) Lai ES garantijas izmantošanu varētu koncentrēt tajās valstīs un ieguldījumu

projektos, kuros saskaņā ar EIB veikto novērtējumu, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu

ekonomikas, sociālo un vides attīstību, ES garantija sniedz papildvērtību, EIB būtu

jāmudina ▌turpināt finansēt darījumus ārpus Savienības, ▌arī pašai uzņemoties risku,

tostarp atbalstot Savienības ekonomiskās intereses, tajās valstīs un par labu tiem

ieguldījumu projektiem, kuriem atbilstīgi EIB novērtējumam ir pietiekama kredītspēja,

kā arī ņemot vērā EIB spēju uzņemties risku.

(27) EIB būtu jāpaplašina piedāvāto inovatīvo finanšu instrumentu klāsts, tostarp vairāk

pievēršot uzmanību garantiju instrumentu izstrādei. Turklāt EIB būtu aktīvi jāpiedalās

riska dalīšanas instrumentos un parāda kapitāla tirgus finansēšanā projektiem, kas rada

stabilu un paredzamu naudas plūsmu. Jo īpaši tai būtu jāapsver iespēja atbalstīt parāda

kapitāla tirgus instrumentus, kas emitēti vai piešķirti ieguldījumu projekta vajadzībām,

ko īsteno valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu. Turklāt EIB būtu jāpalielina

aizdevumu izsniegšana vietējā valūtā un tai būtu jāemitē vērtspapīri vietējos tirgos ar

noteikumu, ka saņēmējvalstis ievieš nepieciešamās strukturālās reformas, jo īpaši

finanšu nozarē, kā arī veic citus pasākumus EIB darbību sekmēšanai. Dažādojot un

paplašinot kapitāla tirgus instrumentus, īpaši būtu jāpārliecinās par to, ka minētie

instrumenti nav saistīti ar riskantu finanšu praksi un nonākšanu parādā un ka tie

tādējādi varētu apdraudēt finanšu stabilitāti.

131

(28) Komisijai būtu katru gadu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ziņojumā būtu jāvērtē EIB finansēšanas darījumi un to atbilstība šim lēmumam, to

papildvērtība un ieguldījums Savienības ārpolitikā, to kvalitāte, to ietekme uz

attīstību, izmantojot EIB REM un finansiālās priekšrocības, kas nodotas

saņēmējiem. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj informācija par ES garantijas

izmantošanu, par to finansējumu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības

jomā, kas piešķirts saskaņā ar šo lēmumu, par turpmāko rīcību saistībā ar to, kā tiek

īstenots saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, un apraksts par

sadarbību ar Komisiju un citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp

līdzfinansējuma jomā. Ziņojums būtu jāpublisko, lai attiecīgās ieinteresētās

personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, varētu izteikt savu viedokli.

132

(29) Tie EIB finansēšanas darījumi, ar kuriem sniedz atbalstu Savienības ārpolitikai, arī

turpmāk būtu jāpārvalda atbilstīgi pareizas banku darbības prakses principiem. EIB

finansēšanas darījumi arī turpmāk būtu jāpārvalda saskaņā ar EIB noteikumiem un

procedūrām, kuros minētie principi būtu jāatspoguļo, tostarp saskaņā ar atbilstīgiem

kontroles pasākumiem un atbilstību EIB paziņojumam par sociālajiem un vides

standartiem, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz

Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Īstenojot

finansēšanas darījumus, EIB būtu pienācīgi jāīsteno sava politika attiecībā uz vāji

regulētām vai sadarbībā neieinteresētām valstīm un teritorijām, kuras par tādām ir

atzinusi Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomikas sadarbības un

attīstības organizācija vai Finanšu darbības uzdevumu grupa, lai sekmētu

starptautiska mēroga cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu

maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lai nodrošinātu

pārredzamību, EIB sadarbībā ar vietējām finanšu starpniecības iestādēm, ciktāl tas

iespējams, būtu jāizstrādā galīgo aizņēmuma saņēmēju saraksts.

133

(30) EIB būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka, finansējot darījumus, uz

kuriem attiecas ES garantija, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, īstenojot

profilakses pasākumus pret krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu

legalizāciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, un ka OLAF ir tiesības veikt

pārbaudes uz vietas un inspekcijas līdzekļu saņēmēju telpās. EIB saskaņā ar 2008.

gadā pieņemto un 2013. gadā pārskatīto "Politiku, kas īstenojama, lai nepieļautu un

novērstu aizliegtu rīcību Eiropas Investīciju bankas darbībās" ("EBI krāpšanas

apkarošanas politika") būtu cieši jāsadarbojas ar kompetentajām Savienības un

dalībvalstu iestādēm, lai pastiprinātu spēkā esošos pasākumus cīņai pret nelikumīgi

iegūtu līdzekļu legalizāciju un pret teroristu finansēšanu un lai palīdzētu tos

efektīvāk īstenot. Saskaņā ar pārkāpumu paziņošanas politiku EIB būtu arī

jāpievērš īpaša uzmanība informatoru sniegtajai informācijai par iespējamiem

krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības gadījumiem, nodrošinot

attiecīgus turpmākos pasākumus, atgriezenisko saikni un aizsardzību pret

pretdarbību.

(31) EIB vadības struktūras būtu jāmudina veikt nepieciešamos EIB darbības

pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un

pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

134

1. pants

ES garantija

1. Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) budžeta garantiju finansēšanas

darījumiem, kas veikti ārpus Savienības ("ES garantija"). ES garantija tiek piešķirta kā

vispārēja garantija maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas saistībā ar

aizdevumiem, aizdevumu garantijām un parāda kapitāla tirgus instrumentiem, kuri

piešķirti vai emitēti tādu EIB ieguldījumu projektu vajadzībām, kas ir tiesīgi šādu

garantiju saņemt saskaņā ar 2. punktu.

2. ES garantiju var piešķirt EIB aizdevumiem, aizdevumu garantijām un parāda kapitāla

tirgus instrumentiem, kas tiek piešķirti vai emitēti to ieguldījumu projektu vajadzībām,

kurus īsteno valstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu, saskaņā ar EIB noteikumiem

un procedūrām, tostarp EIB paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un

standartiem, un atbalstot attiecīgos Savienības ārpolitikas mērķus, ja EIB finansējums

ir piešķirts saskaņā ar parakstītu līgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav

atcelts ("EIB finansēšanas darījumi").

3. Tos EIB finansēšanas darījumus, ar ko atbalsta Savienības ārpolitiku, arī turpmāk

pārvalda atbilstīgi pareizas banku darbības prakses principiem.

135

4. ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumiem piešķirtās

un garantētās kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās

summas.

5. Ar ES garantiju sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no

2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

6. Ja pēc 5. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome nav

pieņēmuši lēmumu, ar ko EIB piešķir jaunu ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no

finansēšanas darījumiem ārpus Savienības, minēto laikposmu vienu reizi automātiski

pagarina par sešiem mēnešiem.

2. pants

Ar ES garantiju saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms

1. Ar ES garantiju saistīto EIB finansēšanas darījumu maksimālais apjoms laikposmā no

2014. gada līdz 2020. gadam nepārsniedz EUR 30 000 000 000. No maksimālā apjoma

atņem finansēšanas darījumiem sākotnēji paredzētās, bet pēc tam anulētās summas.

Maksimālo apjomu sadala šādi:

a) fiksēta maksimāli pieļaujamā summa EUR 27 000 000 000;

136

b) izvēles papildu summa EUR 3 000 000 000.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc

19. pantā minētās starpposma pārskatīšanas lemj par b) apakšpunktā minētās summas

izmantošanu pilnībā vai daļēji un par tās reģionālo sadalījumu ▌.

2. Fiksēto maksimāli pieļaujamo summu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, sadala

reģionālos maksimālajos apjomos un apakšapjomos, kā tas ir norādīts I pielikumā.

Ievērojot reģionālos maksimālos apjomus, EIB pakāpeniski nodrošina līdzsvarotu

sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas ES garantija.

3. pants

Vispārīgie mērķi un principi

1. ES garantiju piešķir tikai tiem EIB finansēšanas darījumiem, kuriem saskaņā ar EIB

veikto novērtējumu ir papildvērtība un ar kuriem atbalsta jebkuru no šādiem

vispārīgajiem mērķiem:

a) vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts MVU;

b) sociālās ▌ un ekonomikas infrastruktūras, tostarp transporta, enerģētikas un

vides infrastruktūras, un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība;

c) klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām.

137

2. Saglabājot EIB kā investīcijas bankas atšķirīgās īpašības, finansēšanas darījumi, ko

EIB veic saskaņā ar šo lēmumu, palīdz ievērot vispārīgās ES intereses, jo īpaši

Savienības ārējo darbību regulējošos principus, kā minēts LES 21. pantā, un palīdz

īstenot tos starptautiskos nolīgumus vides jomā, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība.

EIB vadības struktūras tiek mudinātas veikt nepieciešamos EIB darbības

pielāgošanas pasākumus, lai tā varētu efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitiku un

pienācīgi ievērot šajā lēmumā noteiktās prasības.

3. Reģionālā integrācija valstu starpā, tostarp īpaši ekonomiskā integrācija starp

pirmspievienošanās valstīm, kaimiņreģionu valstīm un Savienību, ir EIB finansēšanas

darījumu pamatmērķis jomās, uz kurām attiecas 1. punktā noteiktie vispārīgie mērķi.

EIB veic finansēšanas darījumus saņēmējvalstīs tajās jomās, uz kurām attiecas

minētie vispārīgie mērķi, sniedzot atbalstu ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ar

kuriem veicina ekonomikas integrāciju Savienībā.

4. Jaunattīstības valstīs, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas

oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, EIB finansēšanas darījumi saskaņā ar

LESD 208. un 209. pantu netieši palīdz sasniegt Savienības ▌politikas mērķus

attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, piemēram, nabadzības mazināšanu, veicinot

iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomikas, vides un sociālo attīstību.

138

5. Lai nodrošinātu to, ka ieguldījumiem privātajā sektorā ir vislielākā ietekme uz

attīstību, EIB cenšas stiprināt vietējo privāto sektoru saņēmējvalstīs, atbalstot

vietējos ieguldījumus, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunktā. EIB finansēšanas

darījumos, ar kuriem atbalsta 1. punktā noteiktos vispārīgos mērķus, cenšas arī

paredzēt atbalstu ieguldījumu projektiem, kurus īsteno MVU no Savienības. Lai

efektīvi uzraudzītu to līdzekļu izlietojumu, kas piešķirti attiecīgo MVU vajadzībām,

EIB izveido atbilstīgas līgumiskas prasības ar finanšu starpniekiem, iekļaujot

standartus, saskaņā ar kuriem saņēmēji sniedz ziņojumus.

EIB sadarbojas ar tiem finanšu starpniekiem, kas var atbalstīt MVU konkrētās

vajadzības valstīs, kurās EIB darbojas, un kas EIB finansēšanas darījumos, kurus

īsteno valstī, kas ir tiesīga saņemt finansējumu, nepiedalās ar tādu instrumentu

starpniecību, kuri atrodas sadarbībā neieinteresētā citā valstī vai teritorijā, kas

minēta 13. pantā.

6. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta b) apakšpunktā

noteiktos vispārīgos mērķus, galvenokārt atbalsta ieguldījumu projektus tādās jomās

kā transports, enerģētika, vides infrastruktūra, informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas, veselība un izglītība. Tas nozīmē arī enerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamus energoresursus, un šādas enerģijas integrāciju, energosistēmu

pārveidošanu, ļaujot pāriet uz tehnoloģijām un degvielu ar zemāku oglekļa emisijas

līmeni, ilgtspējīgu energoapgādes drošību un enerģētikas infrastruktūru, tostarp gāzes

ražošanai un transportēšanai uz Savienības enerģijas tirgu, kā arī lauku apvidu

elektrifikāciju, vides infrastruktūru, piemēram, ūdens, sanitārijas un zaļo

infrastruktūru, ▌telesakaru un platjoslas tīkla infrastruktūru ▌.

139

7. Ar EIB finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos

vispārīgos mērķus, atbalsta ieguldījumu projektus, kuri paredzēti, lai mazinātu klimata

pārmaiņu radītās sekas un pielāgotos tām, un kuri sekmē Apvienoto Nāciju

Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām vispārējā mērķa

sasniegšanu, jo īpaši projekti, kas paredzēti, lai nepieļautu vai samazinātu

siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos atjaunojamo energoresursu jomās,

energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai lai palielinātu apdraudētāko

valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām.

Atbilstības kritērijus projektiem, kuri saistīti ar rīcību klimata jomā, nosaka EIB

klimata pārmaiņu stratēģijā, ko atjaunina līdz 2015. gada beigām. Tādēļ, lai

noteiktu, vai projektā iekļautie priekšlikumi optimāli uzlabo energoefektivitāti,

ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā vajadzētu iekļaut analīzi par oglekļa

dioksīda emisijas ietekmi. Laikposmā, uz kuru attiecas šis lēmums, minēto darījumu

īpatsvars ir vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem.

8. Saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem mērķiem klimata pārmaiņu jomā EIB

sadarbībā ar Komisiju ▌līdz 2015. gada beigām atjaunina klimata pārmaiņu stratēģiju

attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem. Veicot šo atjaunināšanu, cita starpā

integrē konkrētas darbības, ar ko nodrošina, lai ar šo lēmumu atbalstītie

ieguldījumu projekti atbilstu Savienības mērķiem klimata pārmaiņu jomā, un ar ko

pastiprina centienus atbalstīt atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.

140

9. Ar ES garantiju sedz tikai tos EIB finansēšanas darījumus, ko veic valstīs, kuras ir

tiesīgas saņemt finansējumu un kuras ar EIB ir noslēgušas pamatnolīgumu, ar ko

nosaka juridiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir veicami šādi darījumi.

4. pants

Valstis, uz kurām attiecas lēmums

1. To valstu saraksts, kuras varētu būt tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir

iekļauts II pielikumā. To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar

ES garantiju, ir iekļauts III pielikumā, un tajā neietver valstis, kas nav uzskaitītas

II pielikumā. Attiecībā uz valstīm, kas nav uzskaitītas II pielikumā, lēmumu par

tiesībām uz EIB finansējumu ar ES garantiju pieņem katrā gadījumā atsevišķi

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz

grozījumiem III pielikumā. Komisijas lēmumi balstās uz vispārēju novērtējumu,

ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, vides un politiskos ▌aspektus, jo īpaši tos, kas

saistās ar demokrātiju, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī Eiropas Parlamenta

attiecīgās rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus.

3. Ievērojot 4. punktu, deleģētie akti, ar kuriem groza III pielikumu, neietekmē ES

garantijas segumu EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti pirms minēto deleģēto

aktu stāšanās spēkā.

4. Maksājumus par EIB finansēšanas darījumiem, uz kuriem attiecas 8. panta 1. punktā

minētā vispārējā garantija, neveic valstīs, kas nav minētas III pielikumā.

141

▌

5. Ar ES garantiju nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ar ko nolīgums par

šiem darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās Savienībai.

5. pants

EIB finansēšanas darījumu ieguldījums Savienības politikas īstenošanā

1. Komisija kopā ar EIB viena gada laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā atjaunina esošās

reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes attiecībā uz EIB finansēšanas

darījumiem.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes atbilst vispārējam Savienības reģionālās

politikas regulējumam, kas izklāstīts IV pielikumā. Ar reģionālajām tehniskajām

darbības pamatnostādnēm jo īpaši nodrošina, lai EIB finansējums saskaņā ar šo

lēmumu papildinātu Savienības attiecīgo politiku, programmas un instrumentus

palīdzības sniegšanai dažādos reģionos.

Atjauninot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, Komisija un EIB ņem vērā

Eiropas Parlamenta attiecīgās rezolūcijas un Padomes lēmumus un secinājumus. ▌

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes atbilst prioritātēm, kas noteiktas

valsts vai reģionālajās programmās, kuras, ja tādas ir pieejamas, izstrādājušas

saņēmējvalstis, minēto programmu izstrādes procesā pienācīgi ņemot vērā jebkuru

apspriešanos ar vietējo pilsonisko sabiedrību.

142

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātās reģionālās tehniskās

darbības pamatnostādnes, tiklīdz tās ir sagatavotas.

Ievērojot reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes, EIB izstrādā attiecīgas

finansēšanas stratēģijas un nodrošina to īstenošanu.

EIB finansēšanas darījumi atbilst saņēmējvalsts reģionālajām tehniskajām darbības

pamatnostādnēm un stratēģijām.

Reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes pārskata pēc 19. pantā minētās

starpposma pārskatīšanas.

2. Saskaņā ar Protokola Nr.5 19. pantā noteikto procedūru Komisija sniedz atzinumu

par EIB finansēšanas darījumiem. Ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu par

kādu no EIB finansēšanas darījumiem, uz ko attiecas šis lēmums, tad attiecīgajam

darījumam nepiemēro ES garantiju.

143

6. pants

Sadarbība ar Komisiju un EĀDD

1. Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansēšanas darījumiem un Savienības

budžeta līdzekļiem, vēl vairāk pastiprina EIB ārējo darbību saskaņotību ar Savienības

ārpolitikas mērķiem, jo īpaši atjauninot 5. pantā minētās reģionālās tehniskās darbības

pamatnostādnes, attiecībā uz kurām vajadzības gadījumā politikas jautājumos

konsultējas ar EĀDD, kā arī īstenojot regulāru un sistemātisku dialogu un savlaicīgu

informācijas apmaiņu par:

a) Komisijas vai attiecīgā gadījumā EĀDD sagatavotiem stratēģijas dokumentiem,

piemēram, valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem, provizoriskām

programmām, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem;

b) EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem, potenciālo ieguldījumu projektu

sarakstiem un EIB gada ziņojumiem Komisijai;

c) citiem politikas un darbības aspektiem.

2. Sadarbību īsteno, pamatojoties uz atsevišķu pieeju katram reģionam, tostarp

Savienības delegāciju līmenī, un ņemot vērā EIB lomu, kā arī Savienības politiku katrā

reģionā.

144

7. pants

Sadarbība ar citām Eiropas un starptautiskām finanšu iestādēm

1. Attiecīgos gadījumos EIB finansēšanas darījumus veic, sadarbojoties ar citām Eiropas

daudzpusējām un dalībvalstu finanšu iestādēm ("Eiropas finanšu iestādes "), un

starptautiskām finanšu iestādēm, tostarp reģionālām attīstības bankām

("Starptautiskas finanšu iestādes"), lai pēc iespējas palielinātu sinerģiju, sadarbību un

efektivitāti, kopīgi izstrādātu inovatīvus finanšu instrumentus, nodrošinātu piesardzīgu

un saprātīgu riska dalījumu un saskaņotus ieguldījumu projektu un nozares

nosacījumus un lai līdz minimumam samazinātu izmaksu iespējamo dublēšanos un

nevajadzīgu pārklāšanos.

2. Šā panta 1. punktā minēto sadarbību veicina ar koordināciju starp Komisiju, EIB un

atbilstīgajām Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm, kuras darbojas dažādos

reģionos,– attiecīgā gadījumā saskaņā ar saprašanās memorandu vai citiem Savienības

reģionālās sadarbības regulējumiem.

145

8. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1. Attiecībā uz tiem EIB finansēšanas darījumiem – izņemot parāda kapitāla tirgus

instrumentus ietverošus darījumus –, kuri ir noslēgti ar kādu valsti vai kurus garantē

kāda valsts, un citiem EIB finansēšanas darījumiem, kas ir noslēgti ar reģionu vai

vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem vai

iestādēm, ja šādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska

novērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, ar ES garantiju

sedz visus maksājumus, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas ("vispārējā

garantija").

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā ▌Palestīnu pārstāv Palestīniešu pašpārvalde,

un Kosovu 1 pārstāv Kosovas iestādes.

1 Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

146

3. Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas nav minēti 1. punktā, ar ES garantiju

sedz visus maksājumus, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem

tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem ("politiska riska garantija"):

a) valūtas nepārvešana;

b) īpašuma ekspropriācija;

c) karš vai pilsoņu nemieri;

d) tiesiskuma neievērošana, pārkāpjot līgumu.

4. Tiem EIB finanšu darījumiem, ▌kas ietver parāda kapitāla tirgus instrumentus,

piemēro vienīgi politiska riska garantiju.

5. Finansēšanas nolīgumos, kurus saistībā ar EIB finansēšanas darījumiem slēdz ar

individuāliem projektu virzītājiem, paredz arī pienācīgus vides un sociālos

noteikumus atbilstīgi EIB noteikumiem un procedūrām.

▌

147

6. Komisija un EIB 14. pantā minētajā garantijas nolīgumā izklāsta skaidru un

pārredzamu finansējuma piešķiršanas politiku, saskaņā ar kuru EIB savas ārējās

darbības jomā nosaka tos darījumus, kas būtu jāfinansē atbilstīgi šim lēmumam, lai

nodrošinātu, ka ES garantija tiek izmantota visefektīvākajā veidā ▌. Šīs

▌finansējuma piešķiršanas politikas pamatā ir EIB novērtētā EIB finansēšanas

darījumu kredītspēja, I pielikumā noteiktie ▌maksimālie apjomi, darījumu partnera

veids - valsts vai reģionāla vienība, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, vai privāta

vienība - EIB spēja uzņemties risku un citi attiecīgi kritēriji, tostarp ES garantijas

radītā papildvērtība. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par finansējuma

piešķiršanas politiku saskaņā ar 14. pantu.

7. ES garantijas izmantošanas gadījumā Savienība pārņem visas ▌EIB attiecīgās tiesības

attiecībā uz jebkuru pienākumu, kas saistīts ar tās finanšu darījumiem, – saskaņā ar

14. pantā minēto garantijas nolīgumu.

148

9. pants

EIB veiktā ieguldījumu projektu novērtēšana un uzraudzība

1. EIB veic rūpīgu padziļinātu izpēti un ▌ attiecīgos gadījumos lūdz projektu virzītājiem

projekta plānošanas un īstenošanas posmā un atbilstīgi Savienības principiem

sociālajā un vides jomā īstenot vietēja līmeņa sabiedrisko apspriešanos ▌ar

attiecīgajām valsts un vietējā līmeņa ieinteresētajām personām, kā arī ar pilsonisko

sabiedrību par to ieguldījumu projektu sociālajiem, cilvēktiesību, vides,

ekonomiskajiem un ar attīstību saistītajiem aspektiem, kuriem piemēro ES garantiju,

un sniegt attiecīgu informāciju, lai novērtētu ieguldījumu Savienības ārpolitikas un

stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Attiecīgos gadījumos tas ietver arī novērtējumu par to, kā, izmantojot tehnisko

palīdzību, visā projekta ciklā var uzlabot EIB finansējuma saņēmēju spējas. EIB

noteikumi un procedūras ietver arī nepieciešamos noteikumus par ieguldījumu

projektu ietekmes novērtēšanu vides un sociālā jomā un par tādu aspektu novērtēšanu,

kas saistīti ar cilvēktiesībām un konfliktu novēršanu, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo

lēmumu atbalstītie ieguldījumu projekti ir vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi.

149

2. Papildus ex-ante novērtējumam par attīstības aspektiem EIB uzrauga finansēšanas

darījumu īstenošanu. Tā jo īpaši lūdz projekta virzītājiem veikt padziļinātu uzraudzību

projekta īstenošanas gaitā līdz tā pabeigšanai, inter alia saistībā ar ieguldījumu

projekta ietekmi uz ekonomiku, attīstību, sociālo jomu, vidi un cilvēktiesībām. EIB

regulāri pārbauda projekta virzītāju sniegto informāciju un dara to publiski

pieejamu, ja projekta virzītājs tam piekrīt. Ja tas ir iespējams, tiek publicēti ar EIB

finansēšanas darījumiem saistīto projektu noslēguma ziņojumi, izņemot

konfidenciālu informāciju.

3. EIB cenšas uzraudzīt arī starpniecības darbību īstenošanu un finanšu starpnieku

darbību MVU atbalstam.

4. EIB izveido visaptverošu sistēmu, lai ex-ante novērtētu relatīvo un absolūto

siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni saistībā ar tiem EIB finansēšanas darījumiem,

kur minētais emisijas līmenis sasniedz būtiskus sliekšņus, kā noteikts attiecīgā

metodoloģijā –, kas ietverta EIB klimata pārmaiņu stratēģijā, un ja ir pieejami dati.

5. Ja tas ir iespējams, uzraudzības rezultāti ir publiskojami, ievērojot konfidencialitātes

prasības un attiecīgo personu piekrišanu.

150

10. pants

Ārējie piešķirtie ieņēmumi Garantiju fondam

Atmaksājumi un ieņēmumi EUR 110 000 000 apmērā, kas rodas no darījumiem, kuri

noslēgti pirms 2007. gada, tostarp kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas, un aizdevumu

pamatsummu atmaksājumi, dividendes, kapitāla pieaugums, garantijas maksas un

aizdevumu un fiduciāro kontu summu procenti, ko atmaksā fiduciārā kontā, kurš atvērts

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentam un saistīts

ar atbalstu no Savienības vispārējā budžeta, veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar

Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, un tos izmanto Garantiju fondam.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta vajadzībām

izveidotajā fiduciārā kontā atmaksātās summas, kas pārsniedz EUR 110 000 000, pēc

pārvaldības izmaksu un maksu atskaitīšanas iekļauj Savienības vispārējā budžetā.

11. pants

Ikgadēja ziņošana un uzskaite

1. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas

darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojums ir publiski pieejams, un tajā

iekļauj:

a) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem projekta, nozares, valsts un

reģionālā līmenī, un par minēto darījumu atbilstību šim lēmumam;

▌

151

b) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu papildvērtību, paredzamos

rezultātus, sasniegtos rezultātus un ietekmi uz attīstību kopumā, izmantojot

EIB rezultātu novērtēšanas sistēmas ikgadējo ziņojumu. Šajā sakarībā EIB

izmanto darbības rādītājus saistībā ar finansēto projektu attīstības, vides un

sociālajiem aspektiem, tostarp cilvēktiesību aspektiem, ņemot vērā attiecīgos

rādītāju saskaņā ar 2005. gada Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti.

Darbības rādītāji, kuri izmantojami, lai novērtētu projektu vides aspektus,

ietver "tīras tehnoloģijas" kritērijus, kas principā vērsti uz energoefektivitāti

un emisiju mazināšanas tehnoloģijām;

c) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu Savienības

ārpolitikas un stratēģisko mērķu sasniegšanā, ņemot vērā 5. pantā minētās

reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes;

d) novērtējumu par finansiālām priekšrocībām, kas kopumā nodoti EIB

finansēšanas darījumu saņēmējiem;

e) novērtējumu par EIB finansēšanas darījumu kvalitāti, jo īpaši par to, cik lielā

mērā EIB, veicot finansēto ieguldījumu projektu padziļinātu izpēti un

uzraudzību, ir ņēmusi vērā vides un sociālo ilgtspēju;

152

f) detalizētu informāciju par ES garantijas izmantošanu;

g) informāciju par saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma apjomu klimata

pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, kopīgos datus par ietekmi uz

9. panta 4. punktā minētajām absolūtajām un relatīvajām siltumnīcefekta gāzu

emisijām, kā arī par novērtēto projektu skaitu, kuros izvērtēts klimata pārmaiņu

risks;

h) aprakstu par sadarbību ar Komisiju un citām Eiropas un starptautiskām finanšu

iestādēm, tostarp līdzfinansējuma jomā. Ziņojumā jo īpaši iekļauj Savienības

finanšu resursu un citu Eiropas un starptautisko finanšu iestāžu resursu

sadalījumu, kas izmantoti kopā ar EIB finansējumu, tādējādi sniedzot pārskatu

par kopējiem ieguldījumiem, kuri atbalstīti ar EIB finansēšanas darījumiem, kas

veikti saskaņā ar šo lēmumu. Ziņojumā iekļauj informāciju arī par jaunu

saprašanās memorandu noslēgšanu starp EIB un citām Eiropas vai

starptautiskām finanšu iestādēm, kam ir ietekme uz EIB finansēšanas

darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu;

i) informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar to, kā tiek īstenots saprašanās

memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, ciktāl minētais memorands skar EIB

finansēšanas darījumus, uz kuriem attiecas šis lēmums.

153

2. Lai sagatavotu 1. punktā minēto Komisijas ziņojumu, EIB iesniedz Komisijai

ikgadējus ziņojumus par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo

lēmumu, ietverot visus vajadzīgos elementus, kas ļauj Komisijai sniegt ziņojumu

saskaņā ar 1. punktu. EIB var arī sniegt Komisijai papildu informāciju, kas var būt

noderīga Eiropas Parlamentam un Padomei, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par EIB

ārējo darbību.

3. Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistikas, finanšu un

grāmatvedības informāciju, kā arī jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama,

lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumus vai Revīzijas palātas pieprasījumus, un

revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

EIB sniedz Komisijai arī visus citus vajadzīgos dokumentus saskaņā ar Regulu (ES,

Euratom) Nr. 966/2012.

4. Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, ko sedz ar ES garantiju, EIB

sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB

finansēšanas darījumiem.

154

5. EIB vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai provizorisku daudzgadu programmu par to

EIB finansēšanas darījumu apjomu, kurus tā plāno parakstīt, lai tādējādi nodrošinātu

EIB prognozētā finansējuma atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem maksimālajiem

apjomiem un lai Komisija varētu nodrošināt atbilstīgu budžeta plānošanu attiecībā uz

Garantiju fonda finansējumu. Komisija šo prognozi ņem vērā, sagatavojot Savienības

vispārējā budžeta projektu.

6. EIB turpina ▌regulāri iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus

neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, kuros izvērtēti saskaņā ar šo lēmumu un citām

ārējām pilnvarām veikto konkrēto EIB darbību praktiskie rezultāti.

7. EIB par saviem līdzekļiem sniedz 2.līdz 6. punktā minēto informāciju. EIB dara

publiski pieejamu arī 2., 3. un 6. punktā minēto informāciju kopumā, izņemot

jebkādu konfidenciālu informāciju.

155

12. pants

▌Pārredzamība un informācijas publiskošana

1. Saskaņā ar savu pārredzamības politiku un Savienības principiem par dokumentu un

informācijas pieejamību un pakāpeniski ievērojot Starptautiskās palīdzības

pārredzamības iniciatīvas standartus, EIB savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu

informāciju par:

a) visiem saskaņā ar šo lēmumu veiktiem EIB finansēšanas darījumiem pēc

projekta apstiprināšanas, jo īpaši norādot, vai ieguldījumu projektam ir piešķirta

ES garantija, ▌ un to, kā tas palīdz sasniegt Savienības ārējās darbības mērķus,

jo īpaši norādot tā ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi;

b) ja vien nav jāpiemēro konfidencialitātes prasības – visiem saprašanās

memorandiem starp EIB un citām Eiropas vai starptautiskām finanšu iestādēm,

kam ir ietekme uz EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo

lēmumu;

c) ja tas iespējams un attiecīgajos gadījumos – spēkā esošiem pamatnolīgumiem,

kas noslēgti starp EIB un saņēmējvalsti. Kad tiek parakstīti jauni nolīgumi vai

tiek veikti grozījumi spēkā esošajos nolīgumos, EIB cenšas nodrošināt, lai

minētie nolīgumi tiktu publiskoti;

d) EIB finansējuma piešķiršanas politiku.

2. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu konkrētu informāciju par visiem

līdzekļu atgūšanas gadījumiem saskaņā ar 14. pantā minēto garantijas nolīgumu un

15. panta 2. punktā minēto nolīgumu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus un

procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, ja vien nav jāpiemēro konfidencialitātes

prasības.

156

13. pants

Sadarbībā neieinteresētas valstis un teritorijas

Īstenojot savus finansēšanas darījumus, EIB nepieļauj nekādas darbības, ko veic nelikumīgiem

mērķiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, krāpšanu

nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un krāpšanu, kas skar

Savienības finanšu intereses. Jo īpaši EIB nepiedalās nekādos finansēšanas darījumos, ko valstī,

kura ir tiesīga saņemt finansējumu, īsteno ar tāda ārvalsts instrumenta starpniecību, kas

atrodas sadarbībā neieinteresētā valstī vai teritorijā, kuru par tādu ir atzinusi Savienība,

Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vai Finanšu

darbības uzdevumu grupa.

Savos finansēšanas darījumos EIB piemēro principus un standartus, kas noteikti Savienības

tiesību aktos par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu

legalizēšanai un teroristu finansēšanai, tostarp prasību veikt nepieciešamus pasākumus, lai

attiecīgajos gadījumos noskaidrotu faktiskos īpašniekus.

14. pants

Garantijas nolīgums

Komisija un EIB paraksta garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras

attiecībā uz ES garantiju, kā noteikts 8. pantā, un attiecīgi informē Eiropas Parlamentu un

Padomi.

157

15. pants

Komisijas veikto maksājumu atgūšana

1. Ja Komisija veic jebkādus maksājumus saskaņā ar ES garantiju, EIB Komisijas vārdā

veic prasījumu atgūšanu par samaksātajām summām.

2. Vēlākais 14. pantā minētā garantijas nolīguma parakstīšanas dienā Komisija un EIB

paraksta atsevišķu nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu

atgūšanai.

16. pants

Revīzijas palātas veikta revīzija

Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz ES garantiju un attiecībā uz tiem maksājumiem un

atgūtajiem līdzekļiem saskaņā ar minēto garantiju, kuri ir attiecināmi uz Savienības vispārējo

budžetu.

158

17. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. EIB nekavējoties informē OLAF un sniedz tam nepieciešamo informāciju, ja ar ES

garantiju saistītā projekta jebkurā sagatavošanas, īstenošanas vai noslēguma posmā

EIB ir pamats aizdomām par iespējamu krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas var ietekmēt Savienības finanšu

intereses.

2. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp

pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/20131, Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/962

un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/953 paredzētajiem noteikumiem un

procedūrām, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu

līdzekļu legalizācija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības

finanšu intereses saistībā ar jebkuru no finansēšanas darījumiem. OLAF var nodot

attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.

Ja minētās nelikumīgās darbības tiek pierādītas, EIB sniedz palīdzību līdzekļu

atgūšanā saistībā ar saviem finansēšanas darījumiem un savas kompetences jomā.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

2 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

3 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

159

3. Finansēšanas nolīgumos, kas parakstīti attiecībā uz šā lēmuma kārtībā atbalstītiem

projektiem, iekļauj noteikumus, ar kuriem var pārtraukt EIB finansēšanas

darījumus un, ja nepieciešams, veikt atbilstīgus līdzekļu atgūšanas pasākumus

krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības gadījumos. Lēmumu par EIB

finansējuma apturēšanu vai atcelšanu EIB pieņem pēc rūpīgas visu apstākļu un

risku izvērtēšanas.

4. EIB turpina izmantot savu vienoto kontaktpunktu korupcijas un krāpšanas

novēršanai, kurā var vērsties EIB darbinieki un visas ieinteresētās personas.

5. EIB savos finansēšanas darījumos īsteno izslēgšanas mehānismu krāpšanā un

korupcijā iesaistītu partneru atraidīšanai, kurš ietver Savienības centrālās

izslēgšanas gadījumu datubāzes izslēgšanas kritērijus, nodrošinot visu personu

tiesību ievērošanu.

18. pants


1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos

nosacījumus.

2. Šā lēmuma 4. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz

nenoteiktu laiku no ...*.

* OV: lūgums ievietot šā lēmuma spēkā stāšanās datumu.

160

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. pantā minēto pilnvaru

deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu.

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības

Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos

deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas

Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 4. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no

dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas

Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma

beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu

neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu

pagarina par diviem mēnešiem.

161

19. pants

Starpposma pārskats

Līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija sadarbībā ar EIB iesniedz Eiropas Parlamentam un

Padomei starpposma ziņojumu, kurā novērtē šā lēmuma piemērošanu pirmajos gados, attiecīgā

gadījumā pievienojot priekšlikumu tā grozīšanai. Starpposma ziņojumu izstrādā, pamatojoties

uz neatkarīgu ārējo novērtējumu un EIB sniegto informāciju.

Minētajā ziņojumā iekļauj jo īpaši:

a) novērtējumu par finansējuma piešķiršanas politikas piemērošanu;

b) novērtējumu par EIB ziņošanu un attiecīgā gadījumā ieteikumus par tās

uzlabošanu;

c) novērtējumu par REM, tostarp darbības rādītājus un kritērijus, un to ieguldījumu šā

lēmuma mērķu sasniegšanā;

d) sīki izstrādātu to kritēriju uzskaitījumu, kuri tikuši izvērtēti ieteikumā par izvēles

papildu summas pilnīgu vai daļēju izmantošanu.

162

20. pants

Nobeiguma ziņojums

Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei

nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā

Vēstnesī.

▌

...,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

163

I PIELIKUMS

REĢIONĀLIE MAKSIMĀLIE APJOMI

A. Pirmspievienošanās valstis: EUR 8 739 322 000;

B. Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis: EUR 14 437 225 000, iedalot šādos

provizoriskos apakšapjomos:

i) Vidusjūras reģiona valstis: EUR 9 606 200 000;

ii) Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija: EUR 4 831 025 000;

C. Āzija un Latīņamerika: EUR 3 407 295 000, iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos:

i) Latīņamerika: EUR 2 288 870 000;

ii) Āzija: EUR 936 356 000;

iii) Vidusāzija: EUR 182 069 000;

D. Dienvidāfrika: EUR 416 158 000.

Nepārsniedzot kopējo fiksēto maksimāli pieļaujamo apjomu, EIB vadības struktūras pēc

apspriešanās ar Komisiju var nolemt pārvietot reģionos summas, kas nepārsniedz 20 % no

reģioniem noteiktajiem maksimālajiem apakšapjomiem, kā arī pārvietot no viena reģiona

uz citu summas, kas nepārsniedz 10 % no reģioniem noteiktajiem maksimālajiem

apjomiem.

164

II PIELIKUMS

REĢIONI UN VALSTIS, KAS VARĒTU BŪT TIESĪGAS SAŅEMT FINANSĒJUMU

A. Pirmspievienošanās valstis

1. Kandidātvalstis

Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija

2. Iespējamās kandidātes

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova

B. Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis

1. Vidusjūras reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Sīrija, Tunisija

2. Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija

Austrumeiropa: Baltkrievija, Moldovas Republika, Ukraina

Dienvidkaukāza valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija

Krievija

165

C. Āzija un Latīņamerika

1. Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija,

Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Salvadora, Urugvaja,

Venecuēla

2. Āzija

Afganistāna, Bangladeša, Bruneja, Butāna, Dienvidkoreja, Filipīnas, Indija, Indonēzija,

Irāka, Jemena, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie

reģioni), Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Mjanma/Birma, Nepāla, Pakistāna,

Singapūra, Šrilanka, Taivāna, Taizeme, Vjetnama

3. Centrālāzija

Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

D. Dienvidāfrika

Dienvidāfrika

166

III PIELIKUMS

REĢIONI UN VALSTIS, KAS IR TIESĪGAS SAŅEMT FINANSĒJUMU

A. Pirmspievienošanās valstis

1. Kandidātvalstis

Islande, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija

2. Iespējamās kandidātes

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova

B. Kaimiņattiecību un partnerattiecību valstis

1. Vidusjūras reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīna, Tunisija

2. Austrumeiropa, Dienvidkaukāza valstis un Krievija

Austrumeiropa: Moldovas Republika, Ukraina

Dienvidkaukāza valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija

Krievija

167

C. Āzija un Latīņamerika

1. Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija,

Kostarika, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Salvadora, Urugvaja, Venecuēla

2. Āzija

Bangladeša, Bruneja, Butāna, Dienvidkoreja, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Irāka, Jemena,

Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Laosa,

Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Mjanma/Birma, Nepāla, Pakistāna, Singapūra,

Šrilanka, Taizeme, Vjetnama

3. Centrālāzija

Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

D. Dienvidāfrika

Dienvidāfrika

168

IV PIELIKUMS

REĢIONĀLĀS POLITIKAS REGULĒJUMS

EIB darbību partnervalstīs, kas piedalās pirmspievienošanās procesā, īsteno saskaņā ar

pievienošanās un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes kandidātvalstīm un

iespējamām kandidātvalstīm, lai tās varētu sekmīgi tuvināties Savienībai, un kurā noteikts

pamats Savienības palīdzības sniegšanai. Stabilizācijas un asociācijas process ir politiskais

pamats Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu reģionu. Tas ir balstīts uz progresīvām

partnerattiecībām, kurās Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo

palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus.

Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība sekmē kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu

sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas izriet no dalības Savienībā. Ar šo palīdzību tiek

atbalstīts reformu process, tostarp sagatavošanās darbi iespējamai dalībai Savienībā. Tās

uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis,

sagatavošanās Savienības politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana,

ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.

EIB darbību kaimiņreģionu valstīs īsteno saskaņā ar jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas

izklāstīta Kopējā paziņojumā "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs", ko Savienības

Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija pieņēma 2011. gada

25. maijā, un saskaņā ar Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumiem, kuros jo īpaši aicina

sniegt lielāku atbalstu partnervalstīm, kas apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un veikt

reformas, – pēc principa "vairāk tiem, kas vairāk dara" un pēc savstarpējas pārskatatbildības

principa – un kuros paredzēts politikas stratēģiskais satvars Savienības attiecībām ar

kaimiņvalstīm. Saistībā ar šo sadarbību EIB finansējums saskaņā ar šo lēmumu būs vērsts arī uz

politiku, ar ko veicina iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, uzlabojot sociālo stabilitāti

atbilstīgi uz stimuliem balstītai pieejai, ar ko sekmē Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu,

tostarp attiecībā uz migrācijas jautājumiem.

169

Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība un tās partneri īsteno kopīgi saskaņotus divpusējus

rīcības plānus, kuros noteikts prioritāšu kopums, tostarp prioritātes saistībā ar politikas,

drošības, tirdzniecības, ekonomikas, vides un sociālajiem jautājumiem, kā arī transporta un

enerģētikas tīklu integrāciju.

Savienība Vidusjūrai, Austrumu partnerība, Melnās jūras reģiona sinerģija, Savienības

stratēģija Donavas reģionam, un Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam ir daudzpusējas

un reģionālas iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt sadarbību starp Savienību un kaimiņattiecību

attiecīgo partnervalstu grupu, kam ir kopīgas problēmas un/vai kopīga ģeogrāfiskā vide. Ar

Savienību Vidusjūrai ir paredzēts atsākt Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijas procesu,

visās Vidusjūras piekrastes valstīs atbalstot savstarpēju ekonomikas, sociālo un vides attīstību,

un ar to atbalsta sociālekonomiskās attīstības uzlabošanu, solidaritāti, reģionālo integrāciju,

ilgtspējīgu attīstību un zināšanu uzkrāšanu, uzsverot vajadzību paplašināt finansiālo sadarbību,

lai sniegtu atbalstu reģionāliem un starpvalstu projektiem. Ar Savienību Vidusjūrai jo īpaši

atbalsta jūrasceļu attīstību un autoceļu būvi, Vidusjūras attīrīšanu, Vidusjūras reģiona saules

enerģijas izmantošanas plānu, iniciatīvu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Vidusjūras

reģionā, civilās aizsardzības iniciatīvas un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāti.

170

Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politiskās

saiknes veidošanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un Austrumu

partnervalstīm. Austrumu partnerība būs papildu stimuls partnervalstu sociāli ekonomiskai

un reģionālai attīstībai. Tā sekmēs labu pārvaldību, tostarp finanšu nozarē, reģionālu

attīstību un sociālu kohēziju, kā arī palīdzēs samazināt partnervalstu sociāli ekonomiskās

atšķirības.

Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam sekmē ilgtspējīgu vides attīstību un optimālu

ekonomikas un sociālo attīstību Baltijas jūras reģionā. Savienības stratēģija Donavas reģionam

jo īpaši veicina transporta attīstību, enerģētikas savienojumus un drošību, ilgtspējīgu vides un

sociālekonomisko attīstību Donavas reģionā. Austrumu partnerības mērķis ir radīt

nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politiskās saiknes veidošanu un sekmētu ekonomikas

integrāciju starp Savienību un Austrumu partnervalstīm. Krievija un Savienība ir izveidojušas

plašu stratēģisko partnerību, kura ir nošķirta no Eiropas kaimiņattiecību politikas un saskaņā ar

kuru tiek veidotas kopējās telpas un plāni. Daudzpusējā līmenī to papildina Ziemeļu dimensija,

kas nodrošina regulējumu sadarbībai starp Savienību, Krieviju, Norvēģiju un Islandi

(Baltkrievija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis attiecībā uz Ziemeļu dimensiju ir

novērotājas).

171

EIB darbību Latīņamerikā īsteno saskaņā ar Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona

valstu stratēģisko partnerību. Kā tas ir uzsvērts Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumā

Eiropas Parlamentam un Padomei "Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu

dalībnieku partnerība", ES prioritātes sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm ir reģionālās

integrācijas sekmēšana un nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušana, lai veicinātu

ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Šo politikas mērķu īstenošana tiks veicināta, ņemot

vērā Latīņamerikas valstu dažādo attīstības līmeni. Abu reģionu kopējo interešu jomās veidos

divpusēju dialogu un sadarbību, tostarp par vidi, klimata pārmaiņām un katastrofu riska

mazināšanu, kā arī par enerģētiku, zinātni, pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju un

inovāciju.

Āzijā Savienība stiprina savas stratēģiskās partnerības ar Ķīnu un Indiju un risina sarunas par

jauniem partnerības un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Vienlaikus sadarbība attīstības jomā joprojām ir prioritāte Savienības attiecībās ar Āziju;

Savienības attīstības stratēģija Āzijas reģionā ir vērsta uz nabadzības izskaušanu, atbalstot

plašu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinot labvēlīgu vidi un apstākļus reģionālai

tirdzniecībai un integrācijai, uzlabojot pārvaldību, palielinot politisko un sociālo stabilitāti, kā

arī atbalstot 2015. gada tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tiek kopīgi īstenoti politikas

mērķi, lai risinātu kopējās problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu

attīstību, drošību un stabilitāti, pārvaldību un cilvēktiesībām, kā arī dabas un humanitāro

katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām.

172

Savienības stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma

2007. gada 21.-22. jūnijā, ir stiprinājusi reģionālu un divpusēju dialogu un Savienības sadarbību

ar Vidusāzijas valstīm reģionam svarīgos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar nabadzības

mazināšanu, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir panākts

būtisks progress cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības, demokrātijas, izglītības,

ekonomikas attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, enerģētikas un transporta, un vides

politikas jomās.

EIB darbību Dienvidāfrikā īsteno saskaņā ar kopīgu ES Valsts stratēģijas dokumentu

Dienvidāfrikai. Galvenās minētajā stratēģijas dokumentā noteiktās jomas ir darbvietu radīšana

un pakalpojumu sniegšanas un sociālās kohēzijas spēju pilnveidošana. EIB darbības

Dienvidāfrikā ir veiktas, papildinot Savienības programmu attiecībā uz sadarbību attīstības

jomā, t. i., EIB koncentrējoties uz atbalstu privātajam sektoram un ieguldījumiem

infrastruktūras un sociālo pakalpojumu paplašināšanā (mājokļi, elektroapgāde, dzeramā ūdens

attīrīšana un pašvaldību infrastruktūra). ES Valsts stratēģijas dokumenta Dienvidāfrikai

starpposma pārskatīšanā, ko sagatavoja laikposmā no 2009. gada līdz 2010. gadam, ir sniegts

priekšlikums darbības klimata pārmaiņu jomā papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta videi

draudzīgu darbvietu izveidi. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ar EIB darbību plānots

papildinošā veidā atbalstīt Savienības ārējās sadarbības politiku, programmas un instrumentus,

turpinot pastiprināti pievērst uzmanību ES un Dienvidāfrikas galvenajām prioritātēm, lai

sekmētu taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinātu darbvietu radīšanu un spēju

veidošanu, kā arī atbalstītu ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu un taisnīgu piekļuvi pamata

infrastruktūrai un pakalpojumiem.

173

P7_TA-PROV(2014)0193

Ģenētiskie resursi ***I

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā (COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD))


Eiropas Parlaments,


– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0322/2012),


– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Itālijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 20. marta atzinumu1,

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 11. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,


– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0263/2013),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju2;



1 OV C 161, 6.6.2013., 73. lpp.2 Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 12. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti

P7_TA(2013)0373).

174

P7_TC1-COD(2012)0278

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2014 par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)


ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,



ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu1,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru2,

1 OV C 161, 6.6.2013., 73. lpp.2 Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja.

175

tā kā:

(1) Galvenais starptautiskais instruments, ar ko paredz vispārēju satvaru bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un taisnīgu un godīgu to

ieguvumu sadali, kuri gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, ir Konvencija par

bioloģisko daudzveidību, kas ir apstiprināta Savienības vārdā saskaņā ar Padomes

Lēmumu 93/626/EEK1 ("Konvencija").

(2) Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotais Nagojas Protokols par piekļuvi

ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo

resursu izmantošanas1 ("Nagojas protokols"), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas

puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokolā ir sīkāk izvērsti Konvencijas

vispārīgie noteikumi par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un par to monetāro un

nemonetāro ieguvumu sadali, kuri gūti saistībā ar ģenētisko resursu un ar tiem saistīto

tradicionālo zināšanu izmantošanu ("piekļuve un ieguvumu sadale").

(3) Daudzi un dažādi lietotāji un piegādātāji Savienībā, tostarp akadēmiskie, universitāšu

un nekomerciālie pētnieki un dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumi, izmanto

ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām. Daži

izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

(4) Ģenētiskie resursi ir gan dabisku, gan domesticētu vai kultivētu sugu genofonds, un

tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp

pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, kā arī zāļu, kosmētikas un enerģijas bioavotu

izstrādē. Turklāt ģenētiskajiem resursiem ir nozīmīga loma tādu stratēģiju

īstenošanā, kas paredzētas bojātu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudētu sugu

aizsargāšanai.

(5) Pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas varētu sniegt svarīgu

uzvedinošu informāciju zinātniskiem atklājumiem par interesantām ģenētisko resursu

ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām. Šādas tradicionālās zināšanas ietver tādas

pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi,

kas ir saistītas ar tradicionālo dzīvesveidu un kas ir svarīgas bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

1 2010. gada 29. oktobra dokuments UNEP/CBD/COP/DEC/X/1, I pielikums.

176

(6) Konvencijā atzīts, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas

resursiem un tās ir pilnvarotas regulēt piekļuvi saviem ģenētiskajiem resursiem.

Konvencijā visām tās pusēm ir uzlikts par pienākumu censties radīt

priekšnoteikumus, ar ko atvieglo piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir

suverēnas tiesības, lai citas Konvencijas puses tos varētu izmantot videi nekaitīgā

veidā. Konvencijā arī noteikts, ka visām tās pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai

pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī ieguvumus, ko gūst no komerciālas un

citādas ģenētisko resursu izmantošanas, taisnīgi un godīgi dalītu ar Konvencijas pusi,

kura minētos resursus nodrošinājusi. Šādai sadalei jānotiek atbilstīgi savstarpēji

saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā ir arī apskatīti piekļuves un ieguvumu sadales

jautājumi saistībā ar pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām,

jauninājumiem un praktisko pieredzi, kam ir būtiska nozīme bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

177

(7) Ģenētiskie resursi būtu jāsaglabā in situ un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, un būtu

jānodrošina to izmantošanā gūto ieguvumu taisnīga un godīga sadale, lai veicinātu

nabadzības izskaušanu un tādējādi Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto

tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts Nagojas protokola preambulā.

Nagojas protokola īstenošanai arī vajadzētu būt vērstai uz šī potenciāla

izmantošanu.

(8) Nagojas protokols attiecas uz tiem ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir

suverēnas tiesības un uz kuriem attiecas Konvencijas 15. pants, nevis plašākais

Konvencijas 4. pants. Nagojas protokols neattiecas uz Konvencijas 4. panta pilno

jurisdikcijas jomu, piemēram, uz darbībām, ko veic jūras teritorijās ārpus valsts

jurisdikcijas. Ģenētisko resursu izpēte tiek pakāpeniski paplašināta attiecībā uz

citām jomām, jo īpaši okeāniem, kas joprojām ir vismazāk izpētītās un vismazāk

pazīstamās teritorijas uz planētas. Jo īpaši okeāna dzelme ir pēdējā planētas

neizzinātā daļa, kas piesaista arvien lielāku interesi saistībā ar izpēti un resursu

izmantošanu.

178

(9) Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, ar kuru

būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga

izmantošana, taisnīga un godīga to ieguvumu sadale, kas gūti no ģenētisko resursu

izmantošanas, un nabadzības izskaušana, vienlaikus palielinot iespējas pievērsties uz

dabas materiāliem balstītai pētniecībai un izstrādei Savienībā. Tāpat ļoti būtiski ir

Savienībā nepieļaut, ka tiek izmantoti tādi ģenētiskie resursi vai tādas ar ģenētiskajiem

resursiem saistītas tradicionālās zināšanas, kam nav piekļūts atbilstīgi Nagojas

protokola puses valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz

piekļuvi un ieguvumu sadali, un sekmēt to, ka tiek faktiski īstenotas ieguvumu

sadales saistības, kas izklāstītas piegādātāju un lietotāju savstarpēji saskaņotos

noteikumos. Būtiski ir arī uzlabot juridiskās noteiktības nosacījumus saistībā ar

ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu

izmantošanu.

(10) Ar šo regulu izveidotais satvars palīdzēs saglabāt un palielināt savstarpējo uzticību

starp Nagojas protokola pusēm, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp

pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kas iesaistītas ģenētisko resursu

pieejamības nodrošināšanā un šo resursu izmantošanā gūto ieguvumu sadalē.

179

(11) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir svarīgi, ka Nagojas protokola īstenošanas

noteikumi attiecas tikai ▌uz ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas

tiesības atbilstīgi Konvencijas 15. panta darbības jomai, un uz tradicionālajām

zināšanām, kas ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem atbilstīgi Konvencijas darbības

jomai; minētajiem resursiem un zināšanām piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā

stāšanās Savienībā.

(12) Nagojas protokolā ir prasīts, lai katra tā puse, izstrādājot un īstenojot savus

piekļuves un ieguvumu sadales tiesību aktus vai regulatīvās prasības, ņemtu vērā

ģenētisko resursu nozīmību pārtikas rūpniecībā un lauksaimniecībā ("GRFA"), kā

arī to īpašo nozīmi saistībā ar pārtikas nodrošinājumu. Saskaņā ar Padomes

Lēmumu 2004/869/EK1 Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem

pārtikai un lauksaimniecībai ("ITPGRFA") tika apstiprināts ▌Savienības vārdā.

ITPGRFA ir specializēts starptautisks instruments par piekļuvi un ieguvumu sadali

Nagojas protokola 4. panta 4. punkta nozīmē, un Nagojas protokola īstenošanas

noteikumiem to nebūtu jāietekmē.

1 Padomes Lēmums 2004/869/EK (2004. gada 24. februāris) par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēgts Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (OV L 378, 23.12.2004., 1. lpp.).

180

(13) Daudzas Nagojas protokola puses, īstenojot savas suverēnās tiesības, ir nolēmušas,

ka uz tiem augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (PGRFA),

kuri ir to pārvaldībā un kontrolē un ir publiski pieejami, bet nav uzskaitīti

ITPGRFA I pielikumā, arī attiecas materiālu nodošanas standartnolīguma

noteikumi un nosacījumi nolūkos, kas izklāstīti ITPGRFA.

(14) Nagojas protokols būtu jāīsteno tā, lai tas un citi starptautiski instrumenti, kas nav

pretrunā protokola vai Konvencijas mērķiem, savstarpēji atbalstītu cits citu.

(15) Konvencijas 2. pantā termins "domesticētās sugas" ir definēts kā jebkura suga,

kuras evolūcijas norisi ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības, bet

"biotehnoloģija" – jebkuru tehnoloģisku pielietojumu, kas izmanto bioloģiskas

sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai radītu vai pārveidotu produktus vai

norises noteiktā nolūkā. Nagojas protokola 2. pantā termins "derivāts" ir definēts kā

dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko

resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur

iedzimtības funkcionālās vienības.

181

(16) Nagojas protokolā ir paredzēta prasība katrai tā pusei pienācīgi ņemt vērā valsts vai

starptautiskā līmenī noteiktu pašreizēju vai nenovēršamu ārkārtas stāvokli, kas rada

draudus vai kaitējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai. Sešdesmit ceturtā

Pasaules Veselības asambleja 2011. gada 24. maijā pieņēma satvaru gatavībai gripas

pandēmijai, lai kopīgi cīnītos pret gripas vīrusiem un nodrošinātu piekļuvi vakcīnām

un citiem labumiem ("PIP satvars"). PIP satvars attiecas tikai uz gripas vīrusiem,

kas var izraisīt cilvēku saslimstības pandēmiju, un tas speciāli neattiecas uz

sezonāliem gripas vīrusiem. PIP satvars ir specializēts starptautisks instruments par

piekļuvi un ieguvumu sadali, kas ir saskaņā ar Nagojas protokolu, un Nagojas

protokola īstenošanas noteikumiem nebūtu tas jāietekmē.

(17) Ir svarīgi šajā regulā iekļaut Nagojas protokolā un Konvencijā lietotās definīcijas,

kas ir vajadzīgas, lai lietotāji īstenotu šo regulu. Ir svarīgi, lai regulā iekļautās

jaunās definīcijas, kas nav minētas Konvencijā vai Nagojas protokolā, būtu

saskanīgas ar Konvencijas un Nagojas protokolā lietotajām definīcijām. Jo īpaši

terminam "lietotājs" vajadzētu būt saskaņā ar Nagojas protokolā lietoto definīciju

"ģenētisko resursu izmantošana".

182

(18) Nagojas protokolā ir paredzēts pienākums sekmēt un mudināt ar bioloģisko

daudzveidību saistītu pētniecību, jo īpaši tad, ja pētniecību veic nekomerciālos

nolūkos.

▌

(19) Ir būtiski atgādināt Konvencijas Pušu konferences Lēmuma II/11 2. punktu, kurā

atkārtoti apstiprināts, ka Konvencijas satvarā nav iekļauti cilvēka ģenētiskie resursi.

(20) Pašlaik jēdzienam "ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas" nav

starptautiski saskaņotas definīcijas. Neskarot dalībvalstu kompetenci un pienākumus

ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu jautājumiem un tādu

pasākumu īstenošanas jautājumiem, ar kuriem aizsargā pirmiedzīvotāju un vietējo

kopienu intereses, lai piegādātājiem un lietotājiem nodrošinātu elastību un juridisko

noteiktību, šajā regulā uz jēdzienu "ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās

zināšanas" būtu jāatsaucas atbilstīgi ieguvumu sadales nolīgumos izmantotajam

aprakstam.

183

(21) Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar

ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu ▌jāveic

pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, vai ▌ģenētiskajiem resursiem un ar

ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir piekļūts saskaņā ar

piemērojamām juridiskajām vai regulatīvajām prasībām, un lai attiecīgā gadījumā

nodrošinātu taisnīgu un godīgu ieguvumu sadali. Šajā ziņā kompetentajām iestādēm

būtu jāakceptē starptautiski atzīti atbilstības sertifikāti kā pierādījumu tam, ka

attiecīgajiem ģenētiskajiem resursiem ir piekļūts likumīgi un ka ir paredzēti

savstarpēji saskaņoti noteikumi attiecībā uz lietotājiem un tajos noteikto

izmantošanu. Konkrētā lietotāju izdarītā izvēle attiecībā uz pienācīgas pārbaudes

veikšanā izmantojamiem rīkiem un pasākumiem būtu jāatbalsta ar paraugprakšu

atzīšanu, kā arī papildu pasākumiem, ar kuriem sekmē nozares ētikas kodeksus,

standartlīgumu paraugus ▌un pamatnostādnes, lai vairotu juridisko noteiktību un

mazinātu izmaksas. Lietotājiem noteiktajam pienākumam glabāt informāciju, kas ir

svarīga attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, vajadzētu būt ierobežotam laikā un

saskaņā ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.

184

(22) Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga no ģenētisko resursu vai ar

ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju

vienošanās par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, ar ko veicina ieguvumu

taisnīgu un godīgu sadali un kas palīdz īstenot Nagojas protokola plašāko mērķi –

sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Lietotājus un piegādātājus arī mudina uzlabot izpratni par to, cik svarīgi ir

ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

(23) Pienākums veikt pienācīgu pārbaudi būtu jāpiemēro visiem lietotājiem neatkarīgi no to

lieluma, tostarp ▌mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā regulā

būtu jāparedz virkne pasākumu un rīku, lai mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi

savus pienākumus varētu pildīt par pieņemamu cenu un ar augstu juridiskās

noteiktības pakāpi.

185

(24) Lai apzinātu tos pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti tam, lai

atbilstību Nagojas protokola īstenošanas sistēmai panāktu par pieņemamu cenu un ar

augstu juridiskās noteiktības pakāpi, svarīgai nozīmei vajadzētu būt lietotāju

izstrādātajai paraugpraksei ▌. Lietotājiem būtu ▌jāizmanto pašreizējie piekļuves un

ieguvumu sadales ētikas kodeksi, kas izstrādāti akadēmisko, universitāšu aprindu,

nekomerciālu pētniecības jomu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka

lietotāju apvienības var lūgt Komisijai noteikt, vai par paraugpraksi ir iespējams atzīt

apvienības pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu konkrētu kombināciju.

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā to, ka, ja lietotājs izmanto atzītu

paraugpraksi, mazinās risks, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata

varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko

pieņēmušas ▌Nagojas protokola puses.

186

(25) Saskaņā ar Nagojas protokolu kontrolpunktiem ir jābūt efektīviem un to darbībai

būtu jāattiecas uz ģenētisko resursu izmantošanu. To darbību virknes noteiktos

posmos, kuras uzskatāmas par izmantošanu, lietotājiem būtu jādeklarē un pēc

pieprasījuma jāpierāda, ka ir veikta pienācīga pārbaude. Piemērots brīdis šādai

deklarēšanai ir tad, kad saņem finansējumu pētniecībai. Cits piemērots brīdis ir

izmantošanas pēdējais posms, kas nozīmē produkta galīgās izstrādes posmu, pirms

pieprasa tirdzniecības atļauju produktam, kas izstrādāts, izmantojot ģenētiskos

resursus vai ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, vai gadījumos,

kad tirdzniecības atļauja nav nepieciešama, produkta galīgās izstrādes posms, pirms

produktu pirmoreiz laiž Savienības tirgū. Lai nodrošinātu kontrolpunktu efektivitāti,

vienlaikus nodrošinot lietotājiem lielāku juridisko noteiktību, būtu jāpiešķir

Komisijai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar 291. panta 2. punktu Līgumā par

Eiropas Savienības darbību. Komisijai minētās īstenošanas pilnvaras būtu

jāizmanto, lai noteiktu produkta galīgās izstrādes posmu saskaņā ar Nagojas

protokolu nolūkā apzināt izmantošanas pēdējo posmu dažādās nozarēs.

187

(26) Ir svarīgi atzīt, ka liela nozīme Nagojas protokola īstenošanā varētu būt Piekļuves

un ieguvumu sadales starpniecības centram. Saskaņā ar Nagojas protokola 14. un

17. pantu Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram varēs iesniegt

informāciju, kas ir daļa no starptautiski atzīta atbilstības procesa sertifikāta.

Kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar Piekļuves un ieguvumu sadales

starpniecības centru, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nolūkā palīdzēt

kompetentajām iestādēm uzraudzīt to, vai lietotāji pilda prasības.

(27) Ģenētiskos resursus savvaļā parasti nekomerciālos nolūkos vāc akadēmiskie,

universitāšu un nekomerciālie pētnieki vai kolekcionāri. Vairumā gadījumu un

gandrīz visās nozarēs ▌jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot

starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs.

188

(28) Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem

resursiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Kolekcijām kā piegādātājiem var būt

nozīmīga loma, palīdzot citiem uzraudzības ķēdē iesaistītajiem lietotājiem pildīt

savus pienākumus. Lai to nodrošinātu, būtu jāizveido reģistrētu kolekciju sistēma

Savienībā, izveidojot brīvprātīgu kolekciju reģistru, ko uztur Komisija. Ar tādu

sistēmu tiktu nodrošināts, ka kolekcijām, kas ir iekļautas reģistrā, ▌faktiski piemēro

pasākumus, ar kuriem ierobežo ģenētisko resursu paraugu piegādi trešām personām ar

dokumentiem, kas apliecina, ka resursiem ir piekļūts likumīgi, un nodrošināta

savstarpēji saskaņotu noteikumu izveide vajadzības gadījumā. Savienībā reģistrētu

kolekciju sistēmai būtu ievērojami jāmazina risks, ka Savienībā izmanto ģenētiskos

resursus, kam nav piekļūts saskaņā ar Nagojas protokola puses valsts tiesību aktiem

vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali. Dalībvalstu

kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu

atzīt par reģistrā iekļaujamu kolekciju. Būtu jāuzskata, ka lietotāji, kas ģenētisko

resursu iegūst no ▌minētajā reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi

attiecībā uz visas vajadzīgās informācijas noskaidrošanu. Īpašs ieguvums no tā būtu

jāgūst akadēmiskiem, universitāšu un nekomerciāliem pētniekiem, kā arī maziem un

vidējiem uzņēmumiem, un tam būtu jāsekmē administratīvo un izpildes prasību

sloga mazināšana.

189

(29) Dalībvalstu kompetentām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus

pienākumus, vai viņi ir saņēmuši iepriekšēju informētu piekrišanu un paredzējuši

savstarpēji saskaņotus noteikumus ▌. Kompetentām iestādēm būtu arī jāuzskaita

veiktās pārbaudes, un attiecīgā informācija jādara pieejama saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK 1.

(30) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par Nagojas protokola īstenošanas noteikumu

pārkāpumiem ▌tiek piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi.

(31) Ņemot vērā piekļuves un ieguvumu sadales darījumu starptautisko raksturu,

dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā, ar Komisiju un ar

trešo valstu kompetentajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lietotāji pilda šo

regulu un atbalsta Nagojas protokola īstenošanas noteikumu faktisku piemērošanu.

(32) Savienībai un dalībvalstīm ir jārīkojas proaktīvi, lai nodrošinātu Nagojas protokola

mērķu sasniegšanu nolūkā palielināt resursus bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanai un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai pasaulē.

▌

(33) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu šīs

regulas īstenošanas efektivitāti un mazinātu izmaksas, jo īpaši gadījumos, kad tas

nāktu par labu akadēmiskajiem, universitāšu un nekomerciālajiem pētniekiem un

maziem un vidējiem uzņēmumiem.

▌

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

190

(34) Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir

īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta

un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 1.

(35) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt ģenētisko resursu izmantošanā

gūto ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali saskaņā ar Nagojas protokolu, nevar

pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ▌, bet tā mēroga dēļ un, lai nodrošinātu

iekšējā tirgus darbību, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība

var ▌pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto

subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu

šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36) Šīs regulas spēkā stāšanās dienai vajadzētu būt tieši saskaņotai ar Nagojas protokola

stāšanos spēkā attiecībā uz Savienību, lai nodrošinātu, ka darbības, kas saistītas ar

piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un no tiem gūto ieguvumu sadali, Savienībā un

pasaulē notiek saskaņā ar vienādiem nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

191

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus, kas piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem

resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām un gūto ieguvumu sadali reglamentē atbilstīgi

noteikumiem Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotajā Nagojas Protokolā par

piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo

resursu izmantošanas ("Nagojas protokols"). Šīs regulas faktiskā īstenošana arī palīdzēs

saglabāt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgi izmantot tās komponentus saskaņā ar

▌Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ("Konvencija").

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un

ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc tam,

kad attiecībā uz Savienību ir stājies spēkā Nagojas protokols. Tā attiecas arī uz to

ieguvumu sadali, kas gūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ▌ar ģenētiskajiem

resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

192

2. Šo regulu nepiemēro ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un ieguvumu sadali

reglamentē ▌specializēti starptautiski instrumenti, kas ir atbilstīgi Konvencijas un

Nagojas protokola mērķiem un nav tiem pretrunā.

3. Šī regula neskar dalībvalstu noteikumus par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, uz ko

tām ir suverēnas tiesības atbilstīgi Konvencijas 15. panta darbības jomai, un

dalībvalstu noteikumus par Konvencijas 8. panta j) apakšpunktu attiecībā uz

tradicionālajām zināšanām, kuras ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem.

4. Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām

tradicionālajām zināšanām, kurām ir piemērojami Nagojas protokola pušu tiesību

akti vai regulatīvās prasības attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali.

5. Šajā regulā dalībvalstij nav paredzēts pienākums sniegt informāciju, kuras

izpaušanu tā uzskata par esošu pretrunā būtiskām valsts drošības interesēm.

193

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Konvencijā un Nagojas protokolā iekļautās definīcijas, kā arī šādas

definīcijas:

▌

1) "ģenētiskais materiāls" ir jebkurš augu, dzīvnieku, mikroorganismu vai citas izcelsmes

materiāls, kas ietver iedzimtības funkcionālās vienības;

2) "ģenētiskie resursi" ir ģenētiskais materiāls ar faktisku vai iespējamu vērtību;

3) "pieeja" ir ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo

zināšanu ieguve Nagojas protokola puses teritorijā ▌;

4) "lietotājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar

ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;

5) "ģenētisko resursu izmantošana" ir izpētes un izstrādes darbība saistībā ar ģenētisko

resursu ģenētisko un/vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pielietojot Konvencijas 2. pantā

definēto biotehnoloģiju;

194

6) "savstarpēji saskaņoti noteikumi" ir tādas līgumattiecības starp ģenētisko resursu vai

ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu piegādātāju un lietotāju ▌, ar

kurām paredz konkrētus nosacījumus to ieguvumu taisnīgai un godīgai sadalei, kas

gūti no ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo

zināšanu izmantošanas, un kurās var būt ietverti arī citi nosacījumi un noteikumi par

šādu izmantošanu, kā arī par turpmākiem pielietojumiem un komercializāciju;

7) "ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas" ir tradicionālās zināšanas,

kas ir pirmiedzīvotāju vai vietējās kopienas rīcībā un kas ir nozīmīgas ģenētisko

resursu izmantošanai, un kas kā tādas ir aprakstītas savstarpēji saskaņotajos

noteikumos, kurus piemēro ģenētisko resursu izmantošanai;

8) "ģenētiskie resursi, kam piekļūts nelikumīgi" ir ģenētiskie resursi un ar

ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kurām nav piekļūts

saskaņā ar tās piegādātājvalsts piekļuves un ieguvumu sadales tiesību aktiem vai

regulatīvām prasībām, kura ir Nagojas protokola puse, kam vajadzīga iepriekšēja

informēta piekrišana;

195

9) "kolekcija" ir savākto ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas kopums, kas

tiek uzkrāts un glabāts ▌neatkarīgi no tā, vai to uztur publiskas vai privātas struktūras;

10) "lietotāju apvienība" ir organizācija, kas izveidota saskaņā ar tās dalībvalsts

prasībām, kurā tā atrodas, un kas pārstāv lietotāju intereses un ir iesaistīta ▌ šīs

regulas 8. pantā minētās paraugprakses izstrādē un pārraudzībā;

11) "starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts" ir atļauja vai tai līdzvērtīgs dokuments, ko

kompetentā ▌iestāde saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu

un 13. panta 2. punktu piekļuves laikā izdod kā pierādījumu tam, ka piekļuve

ģenētiskajam resursam, uz kuru sertifikāts attiecas, ir notikusi saskaņā ar lēmumu

dot iepriekšēju informētu piekrišanu un saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem

noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz lietotāju un tajā noteikto izmantošanu;

minēto sertifikātu dara pieejamu Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram,

kas izveidots saskaņā ar minētā protokola 14. panta 1. punktu.

▌

196

II NODAĻA

LIETOTĀJU ATBILSTĪBA

4. pants

Lietotāju pienākumi

1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka to izmantotajiem ģenētiskajiem

resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir

piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā

uz piekļuvi un ieguvumu sadali un ka ▌ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi un godīgi

atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem saskaņā ar visiem piemērojamajiem

tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām.

2. Ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas

nodod tālāk un izmanto tikai saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, ja tie

vajadzīgi atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvām prasībām.

3. Šā panta 1. punkta nolūkā lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem

lietotājiem:

a) starptautiski atzīto atbilstības sertifikātu, kā arī informāciju par savstarpēji

saskaņoto noteikumu saturu, kas attiecas uz turpmākiem lietotājiem; vai

197

b) ja starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts nav pieejams, informāciju un

attiecīgus dokumentus par:

i) datumu un vietu, kad un kur piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar

ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām;

ii) aprakstu par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar ģenētiskajiem

resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kas izmantotas;

iii) avotu, no kura ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās

tradicionālās zināšanas ir tieši iegūtas, kā arī par ģenētisko resursu vai ar

ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu turpmākiem

lietotājiem;

iv) tādu tiesību un pienākumu esamību vai neesamību, kas saistītas ar piekļuvi

un ieguvumu sadali, tostarp tiesībām un pienākumiem attiecībā uz

turpmākiem pielietojumiem un komercializāciju;

v) attiecīgā gadījumā – piekļuves atļaujām;

vi) attiecīgā gadījumā – savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, tostarp

ieguvumu sadales kārtību.

198

4. Uzskata, ka pienācīgu pārbaudi saskaņā ar šā panta 3. punktu ir veikuši tie lietotāji,

kas augu ģenētiskos resursus pārtikai un lauksaimniecībai (PGRFA) iegūst valstī,

kura ir Nagojas protokola puse un kura ir nolēmusi, ka uz tās kontrolē un

pārvaldībā esošiem un publiski pieejamiem PGRFA, kas nav iekļauti Starptautiskajā

Līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA)

I pielikumā, arī attiecinās materiālu nodošanas standartnolīguma noteikumus un

nosacījumus ITPGRFA noteiktajos nolūkos.

5. Ja lietotāju rīcībā esošā informācija nav pietiekama vai ir neskaidrības par piekļuves

un izmantošanas likumību, lietotāji iegūst piekļuves atļauju vai tai līdzvērtīgu

dokumentu un paredz savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu.

▌

6. Lietotāji glabā ar piekļuvi un ieguvumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc

izmantošanas laikposma beigām.

7. Lietotājus, kas ģenētisko resursu iegūst no kolekcijas, kura ir iekļauta 5. panta

1. punktā minētajā Savienības kolekciju reģistrā, uzskata par tādiem, kas ir veikuši

pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šā panta 3. punktā uzskaitītās informācijas

noskaidrošanu.

199

8. Lai sagatavos sabiedrības veselības ārkārtas situācijām valstīs, kuras tās vēl nav

skārušas, un reaģējot uz situāciju valstīs, kas ir skartas, lietotāji, kuri iegūst

ģenētisko resursu, ko uzskata par tādu patogēnu, kurš izraisa vai var izraisīt esošu

vai nenovēršamu starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Starptautisko

veselības aizsardzības noteikumu (2005) nozīmē vai nopietnu pārrobežu veselības

apdraudējumu, kā noteikts Eiropa Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr.

1082/2013/ES1, izpilda šā panta 3. vai 6. punktā uzskaitītos pienākumus vēlākais:

a) viena mēneša laikā pēc nenovēršama vai esoša sabiedrības veselības

apdraudējuma novēršanas; vai

b) triju mēnešu laikā pēc ģenētiskā resursa izmantošanas sākuma,

atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem ir izpildīts pirmais.

Ja šā panta 3. vai 6. punktā norādītie pienākumi nav izpildīti līdz šā punkta pirmās

daļas a) un b) apakšpunktos noteiktajam termiņam, to izmantošanu pārtrauc.

Ja tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktiem vai tirgū tiek laisti produkti, kas ir

izstrādāti, izmantojot pirmajā daļā minēto ģenētisko resursu, 3. vai 6. punktā

minētās prasības piemēro pilnībā un bez kavēšanās.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

200

Ja laikus nav iegūta iepriekšēja informēta piekrišana un nav paredzēti savstarpēji

saskaņoti noteikumi un kamēr ar attiecīgās piegādātājvalsti nav panākta vienošanās,

šāds lietotājs nepieprasa nekādas ekskluzīvas tiesības saistībā ar izstrādājumiem, kas

attīstīti, izmantojot šādus patogēnus.

Tas neskar specializētus starptautiskus instrumentus attiecībā uz piekļuvi un

ieguvumu sadali, kuri minēti 2. pantā.

5. pants

Kolekciju reģistrs

1. Komisija izveido un uztur Savienībā esošu kolekciju reģistru ("reģistrs"). Komisija

nodrošina, lai reģistrs būtu izveidots internetā un būtu viegli pieejams lietotājiem.

Reģistrā iekļauj atsauces uz ģenētisko resursu kolekcijām vai šo kolekciju daļām, kas

identificētas kā kolekcijas, kuras atbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2. Dalībvalsts pēc tās jurisdikcijā esošas kolekcijas turētāja pieprasījuma apsver, vai

kolekciju vai tās daļu iekļaut reģistrā. Kad ir pārbaudīta kolekcijas vai tās daļas

atbilstība 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo

Komisijai kolekcijas un tās turētāja vārdu vai nosaukumu un kontaktinformāciju, un

attiecīgās kolekcijas tipu. Komisija saņemto informāciju nekavējoties iekļauj ▌reģistrā

▌.

201

3. Lai kolekciju vai kolekcijas daļu iekļautu ▌reģistrā▌, attiecībā uz kolekciju tiek

pierādīts, ka var:

a) izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un saistīto

informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu

paraugus un saistīto informāciju trešām personām, lai tās to izmantotu saskaņā

ar Konvenciju un Nagojas protokolu;

b) ģenētiskos resursus un saistīto informāciju ▌, ko trešām personām sniedz to

izmantošanas nolūkā, piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka

ģenētiskajiem resursiem un saistītajai informācijai ir piekļūts saskaņā ar

piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi

un ieguvumu sadali un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar savstarpēji

saskaņotiem noteikumiem ▌;

c) veikt uzskaiti par visiem ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju, kas

piegādāti trešām personām to izmantošanas nolūkā;

d) ja iespējams, ieviest vai izmantot trešām personām piegādāto ģenētisko resursu

paraugu unikālus identifikatorus; un

e) izmantot attiecīgus izsekošanas un uzraudzības rīkus attiecībā uz ģenētisko

resursu paraugu un saistītās informācijas apmaiņu ar citām kolekcijām.

202

4. Dalībvalstis regulāri pārbauda, vai katra reģistrā iekļautā un to jurisdikcijā esošā

kolekcija vai kolekcijas daļa atbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

▌

Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. punktu, ir pierādījumi tam,

ka ▌reģistrā iekļautā kolekcija vai kolekcijas daļa neatbilst 3. punktā izklāstītajiem

kritērijiem, attiecīgā dalībvalsts sarunās ar ▌attiecīgās kolekcijas turētāju bez liekas

kavēšanās noskaidro korektīvās darbības vai pasākumus.

Dalībvalsts, kas konstatē, ka tās jurisdikcijā esoša kolekcija vai kolekcijas daļa vairs

neatbilst 3. punkta noteikumiem, par to bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

Pēc šādas informācijas saņemšanas Komisija izslēdz kolekciju vai attiecīgās

kolekcijas daļu no reģistra.

5. Komisija ▌ pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 4. punkta

īstenošanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta

2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

203

6. pants

Kompetentās iestādes un koordinācijas centrs

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par

šīs regulas piemērošanu. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis Komisijai

paziņo kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās

informē Komisiju par visām kompetento iestāžu nosaukumu vai adrešu izmaiņām.

2. Komisija publisko, tostarp internetā, dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu.

Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.

3. Komisija ieceļ koordinācijas centru piekļuves un ieguvumu sadales jautājumos, kura

uzdevums ir uzturēt sakarus ar Konvencijas sekretariātu par šajā regulā ietvertajiem

jautājumiem.

4. Komisija nodrošina, lai Savienības struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Padomes

Regulu (EK) Nr. 338/971, palīdzētu īstenot šīs regulas mērķus.

1 Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

204

7. pants

Lietotāju atbilstības uzraudzība

1. Dalībvalstis un Komisija pieprasa visiem, kas saņem ▌finansējumu pētniecībai, kura

ietver ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu

izmantošanu, deklarēt, ka tie ▌veic pienācīgu pārbaudi saskaņā ar 4. pantu.

2. Tāda produkta galīgās izstrādes posmā, kurš izstrādāts, izmantojot ģenētiskos resursus

vai ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, lietotāji deklarē 6. panta

1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, ka tie ir izpildījuši 4. pantā minētos

pienākumus, un vienlaikus iesniedz:

a) attiecīgo informāciju no starptautiski atzītā atbilstības sertifikāta; vai

b) 4. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) līdz v) daļā un 4. panta 5. punktā minēto

saistīto informāciju, tostarp informāciju par to, ka attiecīgā gadījumā ir

paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi.

Lietotāji kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma sniedz arī pierādījumus.

205

3. Informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz šā panta 1. un 2. punktu, kompetentās

iestādes pārsūta Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram, kas izveidots

saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu, Komisijai un attiecīgā gadījumā

Nagojas protokola 13. panta 2. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm. ▌

4. Kompetentās iestādes sadarbojas ar Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības

centru, lai nodrošinātu Nagojas protokola 17. panta 2. punktā uzskaitītās

informācijas apmaiņu lietotāju atbilstības uzraudzībai.

5. Kompetentās iestādes pienācīgi ievēro komerciālas vai rūpnieciskas informācijas

konfidencialitāti, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta Savienības vai valsts tiesību

aktos, lai aizsargātu leģitīmas ekonomiskās intereses, jo īpaši saistībā ar ģenētisko

resursu noteikšanu un izmantošanas noteikšanu.

6. Komisija ▌pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1., 2. un 3. punkta

īstenošanas procedūras. Minētajos īstenošanas aktos Komisija nosaka produkta

galīgās izstrādes posmu, lai apzinātu izmantošanas pēdējo posmu dažādās nozarēs.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes

procedūru.

206

8. pants

Paraugprakse

1. Lietotāju vai citu ieinteresēto personu apvienības var Komisijai iesniegt pieteikumu,

lai to izstrādāto un pārraudzīto procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija tiktu atzīta

par paraugpraksi saskaņā ar šīs regulas prasībām. Pieteikumu pamato ar

pierādījumiem un informāciju.

2. Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar šā panta

1. punktu, Komisija nosaka, ka konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu

kombinācija – ja to lietotājs patiešām izmanto – dod iespēju minētajam lietotājam

izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, ▌tā šo kombināciju atzīst par paraugpraksi.

3. Lietotāju vai citu ieinteresēto personu apvienība informē Komisiju par visām

izmaiņām vai atjauninājumiem ▌paraugpraksē, kas par tādu ir atzīta ▌ saskaņā ar

2. punktu.

4. Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai ievērojamiem gadījumiem, kad lietotāji, kas

īsteno paraugpraksi, nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija dialogā

ar attiecīgo lietotāju apvienību vai citām ieinteresētām personām izvērtē, vai minētie

gadījumi ▌ nenorāda uz iespējamām paraugprakses nepilnībām.

207

5. Komisija atsauc paraugprakses atzīšanu ▌, ja tā ir konstatējusi, ka paraugprakses

izmaiņu dēļ lietotājs nespēj izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, vai atkārtotos

vai ievērojamos gadījumos, kad lietotāju prasību neievērošana ir saistīta ar

paraugprakses nepilnībām.

6. Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto paraugprakšu reģistru internetā. Minētā

reģistra vienā sadaļā uzrāda paraugpraksi, kuru Komisija atzinusi saskaņā ar šā panta

2. punktu, bet citā sadaļā – paraugpraksi, kas pieņemta, pamatojoties uz Nagojas

protokola 20. panta 2. punktu.

7. Komisija ▌pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1.–5. punkta īstenošanas

procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā

paredzēto pārbaudes procedūru.

208

9. pants

Lietotāju atbilstības pārbaudes

1. Šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai

pārliecinātos, vai lietotāji pilda savus 4. un 7. pantā noteiktos pienākumus, ņemot

vērā, ka, ja lietotājs īsteno attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali pieņemto

paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola

20. panta 2. punktu, tas var mazināt iespējamību, ka minētais lietotājs neievēro

noteikumus.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar 1. punktu veiktās pārbaudes būtu iedarbīgas,

samērīgas un atturošas, un tādas, ar kurām atklāj gadījumus, kad lietotāji neievēro

šīs regulas noteikumus.

▌

3. Panta 1. punktā minētās pārbaudes veic:

a) saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz pieeju,

kurā ņem vērā risku;

b) tad, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp informācija,

kuras pamatā ir trešo personu paustas pamatotas bažas par to, ka lietotājs

neievēro ▌ šīs regulas noteikumus. Īpašu uzmanību pievērš gadījumiem, kad

šādas bažas pauž piegādātājvalstis.

209

4. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes var ietvert:

a) to pienācīgas pārbaudes pasākumu izvērtēšanu, kurus lietotājs veicis saskaņā ar

4. pantu;

b) tās dokumentācijas un to ierakstu izvērtēšanu, kuri pierāda, ka attiecībā uz

konkrētām izmantošanas darbībām ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar

4. pantu ;

▌

d) pārbaudes gadījumos, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācijas saskaņā ar

7. pantu.

Attiecīgos gadījumos var veikt arī pārbaudes uz vietas.

▌

5. Lietotāji sniedz jebkādu palīdzību, kas vajadzīga, lai atvieglotu 1. punktā minēto

pārbaužu veikšanu ▌.

6. Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu laikā ▌ir konstatēti trūkumi,

kompetentā iestāde paziņo, kādas korektīvās darbības vai pasākumi lietotājam ir

jāveic.

Atkarībā no tā, kādi ir konstatētie trūkumi ▌, dalībvalstis var arī veikt tūlītējus

pagaidu pasākumus ▌.

▌

210

10. pants

Pārbaužu dokumentēšana

1. Kompetentās iestādes vismaz piecus gadus glabā dokumentāciju par 9. panta 1. punktā

minētajām pārbaudēm, norādot informāciju jo īpaši par pārbaužu būtību un

rezultātiem, kā arī dokumentāciju par visām korektīvajām darbībām un pasākumiem,

kas veikti saskaņā ar 9. panta 6. punktu. ▌

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

11. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. un 7. panta

▌noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to

piemērošanu.

2. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. ▌

▌

3. Dalībvalstis līdz ... paziņo Komisijai šā panta 1. punktā minētos noteikumus ▌ un

nekavējoties informē Komisiju par visiem turpmākiem grozījumiem tajos.

OV: lūgums ievietot datumu - viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

211

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Sadarbība

Šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes:

a) sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šīs regulas

noteikumus;

b) attiecīgā gadījumā par Nagojas protokola un šīs regulas īstenošanu apspriežas ar

ieinteresētajām personām;

c) sadarbojas ar Nagojas protokola 13. panta 2. punktā minētajām kompetentajām

valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus;

d) informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju par visiem nopietniem

trūkumiem, kas konstatēti, veicot 9. panta 1. punktā minētās pārbaudes, un par to,

kādas sankcijas ir piemērotas saskaņā ar 11. pantu;

e) apmainās ar informāciju par to, kā ir organizēta sistēma pārbaudēm, ko veic, lai

uzraudzītu, vai lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus.

212

▌

13. pants

Papildpasākumi

Komisija un ▌ dalībvalstis attiecīgā gadījumā:

a) veicina un sekmē informēšanas, izpratnes uzlabošanas ▌un mācību pasākumus, lai

palīdzētu ieinteresētajām personām un pusēm izprast to pienākumus, kas izriet no šīs

regulas un attiecīgo Konvencijas un Nagojas protokola noteikumu īstenošanas

Savienībā;

b) mudina izstrādāt nozaru ētikas kodeksus, standartlīgumu paraugus, pamatnostādnes un

paraugpraksi, jo īpaši gadījumos, kad tas nāktu par labu akadēmiskajiem, universitāšu

un nekomerciālajiem pētniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

c) veicina rentablu saziņas rīku un sistēmu izstrādi un izmantošanu, lai kolekcijām un

lietotājiem atvieglotu ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto

tradicionālo zināšanu izmantošanas uzraudzību un izsekošanu;

d) sniedz tehniskas un cita veida norādes lietotājiem, ņemot vērā akadēmisko,

universitāšu un nekomerciālo pētnieku un mazu un vidēju uzņēmumu situāciju, lai

atvieglotu šīs regulas prasību izpildi;

213

e) mudina lietotājus un piegādātājus ģenētisko resursu izmantošanā gūtos ieguvumus

novirzīt uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu

izmantošanu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem;

f) veicina pasākumus, ar ko atbalsta kolekcijas, kuras palīdz saglabāt bioloģisko un

kultūru daudzveidību.

14. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011

nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

▌

3. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek

piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

214

15. pants

Apspriešanās forums

Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un citu ieinteresēto personu līdzsvarotu dalību to

jautājumu apspriešanā, kuri saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Minētie pārstāvji un personas

tiekas apspriešanās forumā. Komisija izstrādā apspriešanās foruma reglamentu.

16. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1. Līdz ...* un pēc tam reizi piecos gados, ja vien saskaņā ar Nagojas protokola

29. pantu nav noteikts citādāks intervāls ziņojumu sniegšanai, dalībvalstis Komisijai

iesniedz ▌ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2. Ne vēlāk kā viena gada laikā pēc 1. punktā minēto ziņojumu ▌iesniegšanas termiņa

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas

piemērošanu, tostarp pirmo novērtējumu par šīs regulas lietderību.

* OV: lūgums ievietot datumu − trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

215

3. Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem par

šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un

efektivitāti Nagojas protokola mērķu sasniegšanā. Pārskatā Komisija īpašu

uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas publiskām pētniecības iestādēm,

mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un konkrētām nozarēm. Tā

arī apsver, vai šīs regulas noteikumu īstenošanu ir nepieciešams pārskatīt, ņemot

vērā norises citās attiecīgās starptautiskās organizācijās.

4. Komisija Konvencijas Pušu konferencei, kurā tiekas Nagojas protokola puses, ziņo par

pasākumiem, ko Savienība ir veikusi▌, lai īstenotu pasākumus, ar ko nodrošina

atbilstību Nagojas protokolam.

216

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. ▌Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības

Oficiālajā Vēstnesī.

2. Pēc iespējas drīz – pēc tam, kad deponēts Savienības instruments, ar ko apstiprina

Nagojas protokolu, – Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē

paziņojumu, kurā norāda precīzu datumu, kad attiecībā uz Savienību stāsies spēkā

Nagojas protokols. Šo regulu piemēro no minētā datuma.

3. Šīs regulas 4., 7. un 9. pantu sāk piemērot vienu gadu pēc tam, kad attiecībā uz

Savienību stājas spēkā Nagojas protokols.

▌

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –


217

P7_TA-PROV(2014)0194

Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskās apskates ***I

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (COM(2012)0380 – C7-0186/2012 – 2012/0184(COD))


Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2012)0380),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0186/2012),


– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Kipras Pārstāvju palāta, Nīderlandes Pārstāvju palāta, Nīderlandes Senāts un Zviedrijas Parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 12. decembra atzinumu1,

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Padomes pārstāvja 2013. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

– ņemot vērā to Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0210/2013),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju2;


1 OV C 44, 15.2.2013., 128. lpp.2 Ar šo nostāju aizstāj 2013. gada 2. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti

P7_TA(2013)0297).

218

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

219

P7_TC1-COD(2012)0184

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)


ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

220



ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu1,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru2,

tā kā:

(1) Komisija 2011. gada 28. marta baltajā grāmatā ar nosaukumu „Ceļvedis uz Eiropas

vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta

sistēmu” izklāsta tā saukto „nulles vīzijas” mērķi, saskaņā ar kuru Savienībai līdz

2050. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu jāsamazina līdz 0. Lai

sasniegtu šo mērķi, tiek sagaidīts, lai autotransporta drošības rādītāju uzlabošanā lielā

mērā ieguldījumu sniegs transportlīdzekļu tehnoloģijas.

1 OV L 44, 15.2.2013., 128. lpp.2 Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja.

221

(2) Komisija paziņojumā ar nosaukumu „Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības

telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam”1 ierosināja ceļu

satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Savienībā līdz 2020. gadam samazināt vēl uz

pusi, sākot no 2010. gada. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija formulēja septiņus

stratēģiskos mērķus, identificēja pasākumus transportlīdzekļu drošības uzlabošanai,

stratēģiju cietušo skaita samazināšanai, kā arī pasākumus neaizsargātāko ceļu

satiksmes dalībnieku, jo īpaši motociklu vadītāju, drošības uzlabošanai.

(3) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulējumā, ar kuru nodrošina, ka

transportlīdzekļi to lietošanas laikā tiek uzturēti drošā un vides standartu ievērošanas

ziņā pieņemamā stāvoklī. Minētais regulējums aptver visu transportlīdzekļu

periodiskās tehniskās apskates un to transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem,

kuri iesaistīti komerciālos autotransporta pārvadājumos, kā arī noteikumus par

transportlīdzekļu reģistrācijas procedūrām, lai ļautu apturēt atļauju izmantot

transportlīdzekli ceļu satiksmē, ja transportlīdzeklis rada tūlītēju risku ceļu satiksmes

drošībai. Periodiskajai apskatei vajadzētu būt galvenajam instrumentam, ar ko

nodrošināt tehniskā stāvokļa atbilstību. Komerciālo transportlīdzekļu tehniskās

pārbaudes uz ceļa būtu jāveic vienīgi papildus periodiskajām apskatēm.

1 COM(2010)0389.

222

(4) Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt augstākus tehniskās apskates standartus par šajā

direktīvā noteiktajiem.

(5) Tehniskās apskates pasākumi var ietvert transportlīdzekļu īpašnieku izpratnes

veicināšanas kampaņas, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta labas prakses un

ieradumu veidošanai saistībā ar transportlīdzekļu pamatpārbaužu veikšanu.

223

(6) Ja transportlīdzekļu tehniskās sistēmas darbojas nepareizi, tas ietekmē satiksmes

drošību un var izraisīt ceļu satiksmes negadījumus ar ciešajiem vai bojāgājušajiem.

Šo ietekmi varētu mazināt, ja tehniskās apskates sistēmā tiktu ieviesti pienācīgi

uzlabojumi. Transportlīdzekļa tehniskās atbilstības trūkumu savlaicīga atklāšana

veicinātu šo trūkumu novēršanu, tādējādi novēršot arī satiksmes negadījumus.

(7) Transportlīdzekļiem, kuru emisiju kontroles sistēmas darbojas nepareizi, ir lielāka

ietekme uz vidi nekā pienācīgi uzturētiem transportlīdzekļiem. Tādējādi periodiskās

tehniskās apskates veicinātu vides uzlabošanu, samazinot transportlīdzekļu emisiju

vidējos rādītājus.

(8) Dalībvalstīm būtu jāapsver pienācīgi pasākumi, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgas

manipulācijas ar transportlīdzekļa daļām un komponentiem vai to izmainīšanu, kas

varētu negatīvi ietekmēt nepieciešamos transportlīdzekļa drošības un vides

raksturlielumus, un kurus veic jo īpaši periodiskās tehniskās apskates laikā, tostarp

iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un nediskriminējošas sankcijas.

224

(9) Pēdējās divās desmitgadēs prasības transportlīdzekļu emisijām attiecībā uz tipa

apstiprinājumu ir kļuvušas aizvien stingrākas. Tomēr, padarot stingrākus

transportlīdzekļu emisiju standartus, gaisa kvalitāte nav uzlabojusies tādā mērā, kā

bija plānots, jo īpaši attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) un smalko daļiņu apjomu.

Izstrādājot turpmākos risinājumus, būtu rūpīgi jāizvērtē iespējas uzlabot testa ciklus,

lai panāktu atbilstību apstākļiem uz ceļa, tostarp jāizstrādā testa metodes

NOx līmeņa un NOx emisiju robežvērtību mērīšanai.

(10) Transportlīdzekļiem, kuri atbilst Euro 6 un EuroVI emisiju klasēm, aizvien

efektīvākas emisiju apjoma novērtēšanai kļūst bort-diagnosticēšanas

(OBD) sistēmas, kuras tehniskajās apskatēs var izmantot kā ekvivalentu emisiju

standartveida pārbaudēm. Lai nodrošinātu OBD sistēmu izmantošanu to

transportlīdzekļu tehniskajās apskatēs, kuru emisiju klase nav augstāka par Euro 5

un Euro V, dalībvalstīm šī pārbaudes metode šādiem transportlīdzekļiem būtu

jāatļauj saskaņā ražotāja ieteikumiem un citām prasībām, ja ekvivalence, attiecīgā

gadījumā ņemot vērā visus attiecīgos tipa apstiprinājuma tiesību aktus, ir tikusi

neatkarīgi pārbaudīta.

225

▌

(11) Savienībā ir pieņemta virkne tehnisku standartu un prasību attiecībā uz

transportlīdzekļu drošību. ▌ Ar šādu periodiskās tehniskās apskates režīmu ir svarīgi

garantēt, ka ▌ transportlīdzekļi turpina atbilst drošības standartiem ▌. Minēto režīmu

vajadzētu piemērot noteiktām transportlīdzekļu kategorijām atbilstīgi tam, kā definēts

Eiropas Parlamenta un Padomes ▌ Direktīvā 2002/24/EK1, Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvā 2003/37/EK2 un Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvā 2007/46/EK3 .

(12) Vietējā transporta izmantošanā un komerciāliem kravu autopārvadājumiem kravas

automobiļu vietā arvien biežāk izmanto riteņtraktorus, kuru maksimālais projektētais

ātrums pārsniedz 40 km/h. Ņemot vērā, ka potenciālais risks, kas saistās ar šīs

kategorijas transportlīdzekļiem, kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem,

ir identisks kravas automobiļu radītajam riskam, tiem būtu jāveic tehniskās apskates.

(13) Tiek uzskatīts, ka vēsturiskie spēkrati saglabā tā laikmeta mantojumu, kurā tie tika

būvēti, bet uz koplietošanas ceļiem tos izmanto reti. Tāpēc noteikumiem par šādu

transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm un to termiņu būtu jāpaliek

dalībvalstu ziņā. Dalībvalstu kompetencē vajadzētu būt arī regulējumam citu tipu

specializētu transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

(14) Transportlīdzekļus, kurus izmanto vienīgi dalībvalstu nomaļās teritorijās, jo īpaši uz

mazām salām, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, vai mazapdzīvotos

apgabalos, kuros iedzīvotāju blīvums ir mazāks par pieciem cilvēkiem uz

kvadrātkilometru, izmanto apstākļos, saistībā ar kuriem var būt vajadzīgs īpašs

tehniskās apskates režīms. Tāpēc būtu jānosaka pilnvaras dalībvalstīm izslēgt

minētos transportlīdzekļus no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/24/EK (2002. gada 18. marts) , kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK (OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.).

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.)

226

(15) Tehniskās apskates ir suverēna darbība, kas būtu jāveic dalībvalstīm vai dalībvalstu

uzraudzībā esošām valsts vai privātām struktūrām, kurām šādu pārbaužu veikšana

uzticēta. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā atbildība par tehniskajām apskatēm visos

gadījumos, pat ja nacionālā sistēma atļauj tehniskās apskates veikšanas nolūkā

pilnvarot privātas struktūras, tostarp tādas, kas iesaistītas arī transportlīdzekļu

remontdarbu veikšanā.

(16) Dalībvalstīm būtu jānosaka iespēja izraudzīties tehniskās apskates stacijas, kuras

nav to teritorijā, veikt tehniskās apskates to teritorijā reģistrētiem

transportlīdzekļiem, ja minētās tehniskās apskates stacijas no dalībvalstīm, kurās tās

atrodas, jau ir saņēmušas pilnvarojumu veikt transportlīdzekļu tehniskās apskates.

(17) Lai pārbaudītu transportlīdzekļus un jo īpaši to elektronisko drošības aprīkojumu, ir

ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas katra atsevišķa transportlīdzekļa tehniskās

specifikācijas. Tālab transportlīdzekļu ražotājiem būtu ▌jāsniedz ▌dati, kas

nepieciešami, lai pārbaudītu, kā darbojas ar drošību un vides prasību ievērošanu

saistītie komponenti. Līdzīgā veidā šajā nolūkā būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz

piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi, lai tehniskās apskates stacijām,

būtu pieejama visa nepieciešamā informācija apskates veikšanai. Datos būtu jāiekļauj

detalizēta informācija, ar kuras palīdzību var uzraudzīt transportlīdzekļa drošības

sistēmu darbību tā, lai tās būtu iespējams pārbaudīt periodiskas tehniskās apskates

apstākļos. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi elektroniski kontrolēto sistēmu jomā, un tiem

būtu jāattiecas uz visām ražotāja uzstādītajām pozīcijām.

(18) Transportlīdzekļiem, ko izmanto uz koplietošanas ceļiem, ir jābūt braukšanas

kārtībā, kad tos izmanto. Reģistrācijas apliecības turētājam un attiecīgā gadījumā

transportlīdzekļa lietotājam vajadzētu būt atbildīgam par transportlīdzekļa

uzturēšanu braukšanas kārtībā.

(19) Ceļu satiksmes drošības un tās ietekmes uz sabiedrību kontekstā ir svarīgi, lai

transportlīdzekļi, kurus izmanto uz ceļiem, būtu pienācīgā tehniskā stāvoklī. Šā

iemesla dēļ nevajadzētu liegt dalībvalstīm brīvprātīgi atļaut papildu tehniskās

apskates.

227

(20) Lai transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības turētājiem un lietotājiem atvēlētu zināmu

elastību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai definēt vairāku nedēļu periodu, kura laikā

periodiskā tehniskā apskate ir jāveic.

(21) Apskatēm transportlīdzekļa aprites ciklā vajadzētu būt samērā vienkāršām, ātrām un

lētām, taču vienlaikus efektīvām šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.

(22) Tehniskajām apskatēm būtu jāattiecas uz visām pozīcijām, kas saistītas ar pārbaudāmā

transportlīdzekļa projektu, konstrukciju un aprīkojumu. Par kritisku drošības

elementu būtu jāuzskata daļu un komponentu savienojamība, piemēram, riteņu un

riteņu rumbu savienojamība, un tā jāpārbauda tehniskajā apskatē. Ņemot vērā

transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības pašreizējo pakāpi, modernās elektronikas

sistēmas būtu jāiekļauj pārbaudāmo pozīciju sarakstā. Lai panāktu tehniskās apskates

saskaņotību, katram no pārbaudāmajām pozīcijām būtu jāparedz attiecīgas pārbaudes

metodes. Šie elementi būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos pētījumus un

tehnikas attīstību transportlīdzekļu drošības jomā.

(23) Lai atvieglotu saskaņošanu un nodrošinātu standartu konsekvenci, attiecībā uz visiem

pārbaudāmajām pozīcijām būtu jānodrošina neizsmeļošs saraksts, kurā uzskaitīti

galvenie neatbilstības cēloņi. Lai pārbaudāmā transportlīdzekļa stāvoklis tiktu

novērtēts konsekventi, konstatētie trūkumi būtu jānovērtē attiecībā pret vienotu

standartu.

228

(24) Lai uzlabotu brīvas pārvietošanās principa piemērošanu Savienībā, dalībvalstīm

pārreģistrācijas nolūkā būtu jāatzīst citās dalībvalstīs izdoti tehniskās apskates

sertifikāti. Tas neietekmē dalībvalsts tiesības pārreģistrācijas brīdī pārbaudīt

tehniskās apskates sertifikātu un transportlīdzekļa identifikāciju un saskaņā ar šajā

direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem pieprasīt veikt jaunu tehnisko apskati.

(25) ▌Krāpšanās ar nobraukuma rādījumiem būtu jāuzskata par pārkāpumu, par ko

piemērojams sods, jo odometra rādījumu izmainīšanas dēļ var tikt nepareizi novērtēts

transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis. ▌Jebkādas odometra izmaiņas vai manipulācijas

ar to būtu vienkāršāk konstatēt, ja kilometrāža tiktu reģistrēta tehniskās apskates

sertifikātā un šī informācija būtu pieejama tehniskās apskates inspektoriem.

Komisijai būtu jāpārbauda dalībvalstu kompetento iestāžu veiktā informācijas

apmaiņa par odometru rādījumiem.

(26) Tehniskās apskates sertifikāts būtu jāizdod pēc katras apskates. Tajā cita starpā būtu

jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa identifikāciju un par apskates rezultātiem.

Tehniskās apskates rezultāti būtu jādara pieejami elektroniski. Lai pēc tehniskās

apskates nodrošinātu pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, dalībvalstīm

minēto informāciju būtu jāapkopo un jāsaglabā datubāzē, jo īpaši, lai veiktu

periodiskās tehniskās apskates rezultātu analīzi.

(27) Personai, kas ir tā attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs un

attiecīgā gadījumā lietotājs, kam tiek veikta tehniskā apskate, kuras laikā ir konstatēti

trūkumi (jo īpaši tādi, kas rada risku ceļu satiksmes drošībai), konstatētie trūkumi bez

kavēšanās būtu jānovērš. Bīstamu trūkumu gadījumā var būt nepieciešams ierobežot

transportlīdzekļa izmantošanu, kamēr konstatētie trūkumi nav pilnībā novērsti.

(28) Ja pārbaudītais transportlīdzeklis ir tādas kategorijas transportlīdzeklis, kam

nepiemēro reģistrācijas pienākumu dalībvalstī, kurā to izmanto, attiecīgajai

dalībvalstij vajadzētu ļaut pieprasīt, lai apliecinājumu par apskates izturēšanu

novieto transportlīdzeklī redzamā vietā.

229

(29) Lai nodrošinātu augstu kvalitāti visā Savienībā veiktajām apskatēm ▌būtu jāpārbauda

apskašu laikā izmantojamais aprīkojums un tas, kā šis aprīkojums jāuztur un kā tas

jākalibrē, ņemot vērā dalībvalstu vai ražotāju sniegtās norādes.

(30) Var izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas atbilst tehnoloģiskiem jauninājumiem un

inovācijām, ja vien tiek nodrošināta vienlīdz augsta apskates kvalitāte.

(31) Dalībvalstīm, pilnvarojot tehniskās apskates stacijas savā teritorijā, būtu jāņem vērā,

ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK1 no tās darbības jomas

ir izslēgti vispārējas nozīmes pakalpojumi transporta jomā.

(32) Tehniskās apskates stacijām būtu jānodrošina transportlīdzekļu apskates

objektivitāte un augsta kvalitāte. Tādēļ, lai izpildītu kvalitātes vadības minimālās

prasības, tehniskās apskates stacijām būtu jāievēro pilnvarojumu izsniegušās

dalībvalsts noteiktās prasības.

(33) Lai tehniskās apskates standarti būtu augsti, ir nepieciešams, lai personālam, kas šīs

apskates veic, būtu augsts iemaņu un prasmju līmenis. Būtu jāievieš mācību sistēma,

kurā tiktu ietverta sākotnējā apmācība un periodiskas kvalifikācijas celšanas mācības

vai attiecīgi pārbaudījumi. Būtu jānosaka pārejas periods, lai personāls, kas iesaistīts

tehniskās apskates veikšanā, varētu raiti pāriet uz periodisko mācību vai pārbaudījumu

shēmu. Lai nodrošinātu augstus mācību, kompetences un apskašu standartus,

dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt papildu prasības attiecībā uz personāla kompetenci

un atbilstošu apmācību.

(34) Inspektoriem, kas veic tehnisko apskati, būtu jādarbojas neatkarīgi, un viņu viedokli

nevajadzētu ietekmēt interešu konfliktiem, tostarp ekonomiskai vai personiskai

ieinteresētībai. Tādējādi inspektoru atalgojumam nevajadzētu būt tieši saistītam ar

tehniskās apskates rezultātiem. Dalībvalsts var paredzēt prasības attiecībā uz darbību

nošķiršanu vai pilnvarot privātu struktūru veikt gan tehniskās apskates, gan

transportlīdzekļu remontdarbus, pat vienam un tam pašam transportlīdzeklim,

gadījumos, ja uzraugošā iestāde ir pienācīgi pārliecinājusies, ka tiek nodrošināta

augsta līmeņa objektivitāte.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

230

(35) Tehniskās apskates rezultātus nedrīkstētu grozīt ekonomisku apsvērumu labad. Tikai

tādā gadījumā, ja izrādās, ka inspektora veiktā tehniskā apskate ir acīmredzami

aplama, uzraugošajai iestādei vajadzētu būt tiesīgai grozīt minētās apskates rezultātus.

231

(36) Lai ilgtermiņā uzturētu augstu tehniskās apskates kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāizveido

kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas attiecas uz visiem iespējamiem procesiem

saistībā ar atļauju tehniskās apskates veikšanai – atļaujas izsniegšanu, uzraudzību un

anulēšanu, apturēšanu vai atcelšanu.

(37) Tehniskās apskates staciju akreditācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulu (EK) Nr. 765/20081 nebūtu jāuzliek par pienākumu dalībvalstīm.

▌

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

232

(38) Vairākās dalībvalstīs tehniskās apskates veikšana ir uzticēta lielam skaitam privātu

apstiprinātu tehniskās apskates staciju. Lai šajā ziņā nodrošinātu efektīvu informācijas

apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizraugās valsts kontaktpunkti ▌.

235

(39) Tehniskās apskates iekļaujas plašākā regulatīvā satvarā, ar ko pārvalda

transportlīdzekļus visā ekspluatācijas laikā, sākot no to apstiprināšanas, reģistrācijas un

apskates fāzēs līdz pat to nodošanai metāllūžņos. Gan valstu, gan ražotāju uzturēto

elektronisko datubāzu informācijas apmaiņai principā būtu jāsekmē visas

transportlīdzekļu pārvaldības ķēdes efektivitāte un jāpalīdz samazināt izmaksas un

administratīvais slogs. Komisijai būtu jāizpēta iespējas, izmaksas un ieguvumi

saistībā ar elektroniskas transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, izmantojot

pašreizējos un jau īstenotos IT risinājumus attiecībā uz starptautisko datu apmaiņu,

lai mazinātu izmaksas un izvairītos no dublēšanās. Veicot šo izvērtējumu, Komisijai

būtu apsver vispiemērotāko veidu, kā savienot valstīs pastāvošās sistēmas, lai

nodrošinātu informācijas apmaiņu par tehniskās apskates datiem un nolasītajiem

odometra rādījumiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par

transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās

apskates stacijām, tehniskās apskates aprīkojuma ražotājiem un transportlīdzekļu

ražotājiem. Komisijai būtu arī jāizpēta iespējas, izmaksas un ieguvumi no tā, ka tiktu

apkopota un uzglabāta pieejamā informācija par svarīgākajiem ar drošību

saistītajiem komponentiem transportlīdzekļos, kuri bijuši iesaistīti nopietnos

negadījumos, kā arī iespēja nodrošināt, lai inspektoriem, reģistrācijas apliecību

turētājiem un negadījumu pētniekiem anonīmā formā būtu pieejama informācija

par negadījuma vēsturi un odometra rādījumiem.

236

(40) Lai nodrošinātu vienādus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras

būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar

Eiropas Parlamenta un Padomes▌ Regulu (ES) Nr. 182/2011▌1.

(41) Īstenošanas akti, kas saistīti ar informāciju, kura transportlīdzekļu ražotājiem

jādara pieejama tehniskās apskates vajadzībām, Komisijai nebūtu jāpieņem, ja

saskaņā ar šo direktīvu izveidotā komiteja nesniedz atzinumu par Komisijas

iesniegto īstenošanas akta projektu.

(42) Lai atjauninātu transportlīdzekļu kategoriju apzīmējumus, kas norādīti 2. panta

1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā lai atjauninātu I pielikuma 3. punktu attiecībā

uz metodēm gadījumā un pielāgotu I pielikuma 3. punktu attiecībā uz pārbaudāmo

pozīciju sarakstu, pārbaudes metodēm un trūkumu novērtējumu, Komisijai būtu

jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību

290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas

apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos

aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu

nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43) Transportlīdzekļu atbilstība tieši ietekmē ceļu satiksmes drošību un tālab ir

periodiski jāpārbauda. Komisijai būtu jāziņo par šīs direktīvas noteikumu

efektivitāti, tostarp par tās darbības jomu, apskates biežumu, tehniskās apskates

sistēmas turpmāku pilnveidi, izmantojot elektronisku informācijas apmaiņu, kā arī

tehniskās apskates sertifikātu iespējamu savstarpēju atzīšanu nākotnē.

(44) Iekārtām un aprīkojumam, ko izmanto, veicot apskates tehniskās apskates stacijās,

būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas tehniskās apskates veikšanai. Tā kā ar to saistās

nozīmīgi ieguldījumi un pielāgojumi, kuru īstenošanai ir nepieciešams laiks, būtu

jāparedz pieci gadi, kuru laikā ir jānodrošina atbilstība šīm izvirzītajām prasībām.

Līdzīgs piecu gadu termiņš būtu jāpiešķir uzraudzības struktūrām, kura laikā tām

jānodrošina atbilstība visiem kritērijiem un prasībām attiecībā uz atļauju piešķiršanu

tehniskās apskates stacijām un to uzraudzību.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

237

(45) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot ceļu satiksmes drošību, nosakot

kopējo prasību un saskaņoto noteikumu minimumu attiecībā uz transportlīdzekļu

tehniskajām apskatēm Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs,

bet ka vēriena un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī,

Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā

noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes

principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa

sasniegšanai.

238

(46) Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienību 6.

pantā.

(47) Šajā direktīvā ir iestrādāti un atjaunināti noteikumi, kas paredzēti Komisijas

Ieteikumā 2010/378/ES1, nolūkā sekmīgāk regulēt tehniskās apskates rezultātus.

(48) Ar šo direktīvu tiek atjauninātas tehniskās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta

un Padomes Direktīvā 2009/40/EK2, un paplašināta minētās direktīvas darbības joma,

lai tā aptvertu tehniskās apskates staciju un to darbības uzraudzības struktūru izveidi,

kā arī to inspektoru iecelšanu, kuriem uztic tehniskās apskates veikšanu. Tālab minētā

direktīva būtu jāatceļ.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1 Komisijas 2010. gada 5. jūlija Ieteikums 2010/378/ES par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Direktīvu 2009/40/EK (OV L 173, 8.7.2010., 74. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.).

239

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka minimālas prasības to transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām

apskatēm, kurus izmanto uz koplietošanas ceļiem.

2. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz

25 km/h un kuri atbilst turpmāk uzskaitītajām kategorijām, kā minēts

Direktīvā 2002/24/EK, Direktīvā 2003/37/EK un Direktīvā 2007/46/EK :

– M1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti

galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem un kuros bez vadītāja

sēdvietas ir ne vairāk kā astoņas pasažieru sēdvietas;

240

– M2 un M3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un

izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem un kuros bez

vadītāja sēdvietas ir vairāk nekā astoņas pasažieru sēdvietas;

– N1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti

galvenokārt kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa nepārsniedz

3,5 tonnas;

– N2 un N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuri konstruēti un

izgatavoti galvenokārt kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā masa

pārsniedz 3,5 tonnas;

▌

– O3 un O4 kategorija — piekabes, kuras konstruētas un izgatavotas kravu un

pasažieru pārvadājumiem, kā arī cilvēku izmitināšanai un kuru maksimālā

masa pārsniedz 3,5 tonnas;

– L3e, L4e, L5e un L7e kategorija — no 2022. gada 1. janvāra divriteņu vai

trīsriteņu transportlīdzekļi, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3;

– T5 kategorijas riteņtraktori, kurus izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem

un kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 40 km/h.

241

2. Dalībvalstis var šo direktīvu nepiemērot šādiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti to

teritorijā:

– transportlīdzekļiem, kurus izmanto ārkārtas apstākļos, un transportlīdzekļiem,

kurus nekad vai gandrīz nekad neizmanto uz koplietošanas ceļiem, tādiem kā

vēsturiski spēkrati vai sacīkšu transportlīdzekļi;

– transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas diplomātiskā imunitāte;

– transportlīdzekļiem, ko izmanto bruņotie spēki, tiesībaizsardzības un

sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, ugunsdzēsības dienesti, civilās

aizsardzības, avārijas vai glābšanas dienesti;

– transportlīdzekļiem, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības,

mežsaimniecības, lopkopības vai zivsaimniecības nolūkā tikai attiecīgās

dalībvalsts teritorijā un galvenokārt šādai darbībai paredzētā platībā, tostarp

uz lauksaimniecības ceļiem, mežsaimniecības ceļiem vai lauksaimniecības

laukiem;

– transportlīdzekļiem, kurus izmanto vienīgi uz mazām salām vai mazapdzīvotos

apgabalos;

242

– specializētiem transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā cirkus un atrakciju iekārtas

un kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 40 km/h, un kurus

ekspluatē tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

– L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuru motora darba

tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, ja dalībvalstis ir ieviesušas efektīvus

alternatīvus ceļu satiksmes drošības pasākumus divriteņu vai trīsriteņu

transportlīdzekļiem, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos pēdējo piecu gadu ceļu

satiksmes drošības statistikas datus. Dalībvalstis šādus atbrīvojumus paziņo

Komisijai.

3. Dalībvalstis var noteikt valsts prasības attiecībā uz tehniskām apskatēm

transportlīdzekļiem, kuri ir reģistrēti to teritorijā un uz kuriem neattiecas šī direktīva,

un transportlīdzekļiem, kuri uzskaitīti 2. punktā.

243

3. pants

Definīcijas

Tikai šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1) „transportlīdzeklis” ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas nepārvietojas pa

sliedēm, vai tā piekabe;

2) „mehānisks transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis ar riteņiem, kurš

pārvietojas ar savu spēku un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

3) „piekabe” ir jebkurš transportlīdzeklis uz riteņiem, kurš nepārvietojas ar savu spēku un

kurš ir projektēts un būvēts tā, lai to vilktu kāds mehānisks transportlīdzeklis;

4) „puspiekabe” ir jebkura piekabe, kas projektēta savienošanai ar mehānisku

transportlīdzekli tā, lai daļa no tās balstītos uz mehāniskā transportlīdzekļa un lai

mehāniskais transportlīdzeklis nestu būtisku gan šīs piekabes, gan tajā iekrautās kravas

masas daļu;

5) „divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis uz

diviem riteņiem, ar blakusvāģi vai bez tā, kā arī tricikli un kvadricikli;

244

6) „dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kurš ir reģistrēts vai

nodots ekspluatācijā kādā dalībvalstī;

7) „vēsturisks spēkrats” ir jebkurš transportlīdzeklis, kuru reģistrācijas dalībvalsts vai

viena no tās ieceltajām apstiprināšanas iestādēm atzinusi par vēsturisku un kurš

atbilst visiem turpmāk uzskaitītajiem kritērijiem:

– tas ražots vai sākotnēji reģistrēts vismaz pirms 30 gadiem,

– tā īpašais tips, kas noteikts attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos, vairs

netiek ražots;

– tas ir saglabāts tā sākotnējā vēsturiskajā stāvoklī, un nav veiktas nekādas

būtiskas izmaiņas tā galveno komponentu tehniskajos parametros ▌;

8) „reģistrācijas apliecības turētājs” ir juridiska vai fiziska persona, uz kuras vārda

transportlīdzeklis ir reģistrēts;

9) „tehniskā apskate” ir pārbaude saskaņā ar I pielikumu, lai nodrošinātu, ka

transportlīdzeklis ir drošs ekspluatācijai uz koplietošanas ceļiem un atbilst

nepieciešamajiem un obligātajiem drošības un vides parametriem ▌;

245

10) „apstiprinājums” ir procedūra, ar kuru dalībvalsts apliecina, ka transportlīdzeklis

atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas

noteiktas Direktīvā 2002/24/EK, Direktīvā 2003/37/EK un Direktīvā 2007/46/EK ;

11) „trūkumi” ir tehniski defekti un citas tehniskajā apskatē konstatētas neatbilstības;

12) „tehniskās apskates sertifikāts” ir kompetentās iestādes vai tehniskās apskates stacijas

izdots tehniskās apskates ziņojums, kurā ietverti tehniskās apskates rezultāti ▌;

13) „inspektors” ir persona, kuru dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde ir pilnvarojusi

tehniskās apskates veikšanai tehniskās apskates stacijā vai attiecīgā gadījumā

kompetentās iestādes vārdā;

14) „kompetentā iestāde” ir iestāde vai publiska struktūra, kuru pilnvarojusi dalībvalsts

un kura atbild par ▌ tehniskās apskates sistēmas pārvaldību, tostarp — attiecīgā

gadījumā — par tehniskās apskates veikšanu;

246

15) „apskates stacija” ir publiskas vai privātas struktūras vai iestādes, ko dalībvalsts

pilnvarojusi tehniskās apskates veikšanai;

16) „uzraudzības struktūra” ir dalībvalsts izveidota struktūra vai struktūras, kas atbild par

▌tehniskās apskates staciju uzraudzību. Uzraudzības struktūra var būt daļa no

kompetentās iestādes vai kompetentajām iestādēm;

17) „maza sala” ir sala, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000 un kuru ar citu

teritoriju nesaista ceļu tilti vai ceļu tuneļi;

18) „mazapdzīvots apgabals” ir iepriekš noteikts apgabals, kurā iedzīvotāju blīvums ir

mazāks par pieciem cilvēkiem uz kvadrātkilometru;

19) „koplietošanas ceļš” ir visas sabiedrības izmantošanai pieejams ceļš, piemēram,

vietējas, reģionālas vai valsts nozīmes ceļš, lielceļš, automaģistrāle vai ātrgaitas

šoseja.

247

II NODAĻA

VISPĀRĒJI PIENĀKUMI

4. pants

Atbildība

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās teritorijā reģistrētos transportlīdzekļus saskaņā ar

šo direktīvu periodiski pārbauda tehniskās apskates stacijās, ko pilnvarojusi

dalībvalsts, kurā minētie transportlīdzekļi ir reģistrēti.

2. Tehniskās apskates veic reģistrācijas dalībvalsts vai publiskā struktūra, kurai

dalībvalsts uzticējusi šo uzdevumu, vai struktūras vai uzņēmumi, kas izraudzīti šim

nolūkam un kas ir minētās dalībvalsts uzraudzībā, tostarp attiecīgi pilnvarotas

privātas struktūras.

248

3. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/20071 un Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 595/20092 noteiktajiem principiem par

informācijas pieejamību Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, līdz ...* pieņem:

a) tehnisku noteikumu kopumu par bremžu iekārtu, stūres iekārtu, redzamību,

lukturiem, atstarotājiem, elektriskajām iekārtām, asīm, riteņiem, riepām,

balstiekārtu, šasiju, šasijas detaļām, citām iekārtām un traucējumiem, kas

pārbaudāmi tehniskajās apskatēs saistībā ar konkrētiem pārbaudāmajām

pozīcijām, un ieteicamo testa metožu izmantošanu saskaņā ar I pielikuma

3. punktu, kā arī

b) detalizētus noteikumus par datu formātu un procedūrām, lai piekļūtu

attiecīgajai tehniskajai informācijai.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ("Euro 5" un "Euro 6") un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/slodzes indekss transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 48 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

249

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto pārbaudes

procedūru.

Tehnisko informāciju, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, ražotāji bez maksas

vai par saprātīgu cenu un nediskriminējošā veidā dara pieejamu apskates stacijām

vai attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Komisija izvērtē iespēju izveidot vienotu piekļuves punktu minētajai tehniskajai

informācijai.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai valsts tiesību aktos būtu noteikta atbildība par

transportlīdzekļa saglabāšanu drošā stāvoklī un braukšanas kārtībā.

250

III NODAĻA

MINIMĀLĀS PRASĪBAS TEHNISKAJĀM APSKATĒM

5. pants

Apskates veikšanas datums un biežums

1. Transportlīdzekļiem veic tehniskās apskates ▌ , ievērojot vismaz šādus intervālus un

neskarot elastības periodu, ko dalībvalstīs piemēro saskaņā ar 3. punktu:

a) M1 un N1 ▌kategorijas transportlīdzekļiem — četrus gadus pēc transportlīdzekļa

sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam — ik pēc diviem gadiem;

b) M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kurus izmanto kā taksometrus vai

neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, M2, M3, N2, N3, ▌ O3

un O4 kategorijas transportlīdzekļiem — gadu pēc transportlīdzekļa sākotnējās

reģistrācijas datuma un pēc tam — ik gadu;

251

c) T5 kategorijas transportlīdzekļiem, kurus komerciālo autopārvadājumu nolūkā

izmanto galvenokārt uz koplietošanas ceļiem, — četrus gadus pēc

transportlīdzekļa sākotnējās reģistrācijas datuma un pēc tam — ik pēc diviem

gadiem.

2. Dalībvalstis paredz pienācīgus intervālus, kuros L3e, L4e, L5e un L7e kategoriju

transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, ir jāiziet

tehniskā apskate.

3. Dalībvalsts vai kompetentā iestāde var noteikt saprātīgu laikposmu, kurā veic

tehnisko apskati, nepārsniedzot 1. punktā noteiktos intervālus.

▌

4. Neatkarīgi no dienas, kad notikusi transportlīdzekļa iepriekšējā tehniskā apskate,

dalībvalsts vai kompetentā iestāde šādos gadījumos var pieprasīt transportlīdzeklim

veikt tehnisko apskati ▌ pirms 1. un 2. punktā minētās dienas:

252

– pēc negadījuma, kas ietekmējis galvenos transportlīdzekļa komponentus, kas

saistīti ar drošību, tādus kā riteņi, balstiekārta, deformācijas zonas, drošības

spilvenu sistēmas, stūres vai bremžu sistēmas;

– ja transportlīdzekļa drošības un vides sistēmas un komponenti ir mainīti vai

pārveidoti;

– ja ir mainījies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs;

– kad transportlīdzekļa nobraukums sasniedz 160 000 km;

– gadījumos, kas būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību.

6. pants

Apskates saturs un metodes

1. Attiecībā uz transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām attiecas šīs direktīvas darbības

joma, izņemot L3e, L4e, L5e un L7e kategoriju transportlīdzekļus, kuru motora

darba tilpums ir vairāk nekā 125 cm3, dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates

attiecas vismaz uz jomām, kas minētas I pielikuma 2. punktā.

253

2. Katrā no jomām, kas minētas 1. punktā, dalībvalsts kompetentās iestādes vai tehniskās

apskates stacijas veic tehnisko apskati, pārbaudot vismaz tās pozīcijas, kas izklāstītas

I pielikuma 3. punktā, izmantojot šo pozīciju pārbaudei ieteiktās vai līdzvērtīgas

metodes, kuras apstiprinājusi kompetentā iestāde, kā noteikts I pielikuma 3. punktā.

Apskatē var iekļaut arī pārbaudi, vai minētā transportlīdzekļa attiecīgās daļas un

komponenti atbilst nepieciešamajiem drošības un vides raksturlielumiem, kas bija

spēkā apstiprināšanas laikā vai attiecīgā gadījumā modernizācijas laikā.

Apskati veic ar pašreiz pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot

instrumentus kādas transportlīdzekļa daļas demontāžai vai noņemšanai.

3. L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums ir

vairāk nekā 125 cm3, dalībvalstis nosaka pārbaužu jomas, pozīcijas un attiecīgas

metodes.

254

7. pants

Trūkumu novērtēšana

1. Par katru pārbaudāmo pozīciju I pielikumā ir sniegts iespējamo trūkumu minimālais

saraksts un šo trūkumu smaguma pakāpe.

2. Transportlīdzekļu periodiskajās apskatēs konstatētos trūkumus klasificē šādās

grupās:

a) sīki trūkumi, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību vai ietekmi uz vidi,

un citas sīkas neatbilstības;

b) būtiski trūkumi, kas var mazināt transportlīdzekļa drošību vai pasliktināt ietekmi

uz vidi, vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas

neatbilstības;

c) bīstami trūkumi, kuri tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē

vidi un kuru dēļ ir pamatots tas, ka dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes var

aizliegt transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem.

255

3. Ja transportlīdzeklim konstatētie trūkumi ietilpst vairākās no 2. punktā minētajām

trūkumu grupām, to klasificē grupā, kas atbilst nopietnākajam trūkumam. Ja

transportlīdzeklim konstatēti vairāki trūkumi vienā un tajā pašā pārbaudes jomā, kā

noteikts I pielikuma 2. punktā norādītajā apskates apjomā, tos var klasificēt

smaguma ziņā nākamajā grupā gadījumā, ja var pierādīt, ka minēto trūkumu

kumulatīvā ietekme rada augstāku risku ceļu satiksmes drošībai.

8. pants

Tehniskās apskates sertifikāts

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates stacijas vai attiecīgā gadījumā

kompetentās iestādes, kas veikušas transportlīdzekļa tehnisko apskati, izdod šim

transportlīdzeklim tehniskās apskates sertifikātu, kurā ietverti vismaz II pielikumā

uzskaitītās atbilstošo saskaņoto Savienības kodu standartizētās pozīcijas.


kompetentās iestādes personai, kas uzrāda transportlīdzekli apskatei, dara pieejamu

tehniskās apskates sertifikātu vai, elektroniski noformēta tehniskās apskates sertifikāta

gadījumā, — šāda sertifikāta apstiprinātu izdruku.

256

3. Neskarot 5. pantu, pārreģistrējot transportlīdzekli, kurš jau reģistrēts citā dalībvalstī,

dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts izdotu tehniskās apskates sertifikātu kā pašas

izdotu sertifikātu, ja apskates sertifikāts atbilst pārreģistrēšanas dalībvalstī

noteiktajam apskates biežumam un joprojām ir spēkā. Šaubu gadījumā dalībvalsts,

kurā transportlīdzekli reģistrē, var pirms atzīšanas pārbaudīt tehniskās apskates

sertifikāta derīgumu . Dalībvalstis līdz ... nosūta Komisijai tehniskās apskates

sertifikāta aprakstu. Komisija informē 19. pantā minēto komiteju. Šo punktu

nepiemēro L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem.

4. Neskarot 5. panta 4. punktu un šī panta 3. punktu, dalībvalstis principā atzīst

tehniskās apskates sertifikāta derīgumu, ja mainās īpašnieks transportlīdzeklim,

kuram ir derīgs periodiskās tehniskās apskates sertifikāts.

OV: lūdzu, ievietot datumu – 48mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

257

5. No ... , bet ne vēlāk kā ...** , tehniskās apskates stacijas elektroniskā veidā paziņo

dalībvalsts kompetentajai iestādei šīs stacijas izsniegtajos tehniskās apskates

sertifikātos ietverto informāciju. Šo informāciju paziņo saprātīgā termiņā pēc tehniskās

apskates sertifikāta izdošanas. Līdz iepriekš minētajam datumam tehniskās apskates

stacijas attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei var nosūtīt jebkurā citā veidā.

Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā kompetentā iestāde glabā minēto informāciju.

Minētais laikposms nav mazāks par 36 mēnešiem, neskarot dalībvalstu valsts

nodokļu sistēmas.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka odometra rādījumu kontroles nolūkā, ja tas parasti

uzstādīts, inspektoriem tiek nodrošināta informācija no iepriekšējām tehniskām

apskatēm, tiklīdz tā kļūst pieejama elektroniski. Par manipulācijām ar odometru, lai

samazinātu vai nepareizi uzrādītu transportlīdzekļa reģistrēto nobraukumu, ja tās

tiek pierādītas, piemēro iedarbīgas, proporcionālas, preventīvas un

nediskriminējošas sankcijas.

OV: lūdzu, ievietot datumu – 48mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.* * OV: lūdzu ievietot datumu - septiņi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

258

7. Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates rezultātus nekavējoties paziņo vai

elektroniski dara zināmus iestādei, kas atbildīga par attiecīgā transportlīdzekļa

reģistrāciju. Minētajā paziņojumā ietver tehniskās apskates sertifikātā norādīto

informāciju.

9. pants

Trūkumu novērtēšana

1. Ja konstatēti vienīgi sīki trūkumi, apskati uzskata par izturētu, trūkumus novērš un

atkārtotu tehnisko apskati transportlīdzeklim neveic.

2. Ja konstatēti būtiski trūkumi, apskati neuzskata par izturētu. Dalībvalsts vai

kompetentā iestāde lemj par laikposmu, kādā attiecīgo transportlīdzekli var izmantot

pirms vēl vienas tehniskās apskates veikšanas. Šai nākamajai apskatei jānotiek

dalībvalsts vai kompetentās iestādes noteiktajā laikposmā, bet ne vēlāk kā divu

mēnešu laikā pēc sākotnējās apskates.

259

3. Ja konstatēti bīstami trūkumi, apskati neuzskata par izturētu. Dalībvalsts vai

kompetentā iestāde var nolemt, ka attiecīgo transportlīdzekli aizliegts izmantot

satiksmē uz koplietošanas ceļiem un ka uz ierobežotu laikposmu aptur atļauju to

izmantot ceļu satiksmē, nenosakot jaunu reģistrācijas procesu, kamēr trūkumi nav

novērsti un nav izdots jauns tehniskās apskates sertifikāts, kas apliecina, ka

transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā.

10. pants

Apliecinājums par apskati

1. Tehniskās apskates stacija vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas

veikusi tehnisko apskati tās teritorijā reģistrētam transportlīdzeklim, visiem

transportlīdzekļiem, kas sekmīgi izturējuši apskati, izdod apliecinājumu, piemēram,

norādi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, uzlīmi, sertifikātu vai jebkādu citu

viegli pieejamu informāciju. Šajā apliecinājumā norāda ▌ datumu, līdz kuram

veicama nākamā tehniskā apskate.

260

Dalībvalstis līdz …* nosūta Komisijai šāda apliecinājuma aprakstu. Komisija

informē 19. pantā minēto komiteju.

2. Ja pārbaudītais transportlīdzeklis ir tādas kategorijas transportlīdzeklis, kam

nepiemēro reģistrācijas pienākumu dalībvalstī, kurā to izmanto, attiecīgā dalībvalsts

var pieprasīt, lai apliecinājumu par apskates iziešanu novieto minētajā

transportlīdzeklī redzamā vietā.

3. Brīvas aprites labad katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts tehniskās apskates

stacijas vai kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punktu izdoto apstiprinājumu.

* OV: lūdzu ievietot datumu – 48 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

261

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

11. pants

Diagnostikas iekārtas un aprīkojums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka diagnostikas iekārtas un aprīkojums, ko izmanto tehniskās

apskates veikšanā, atbilst minimālajām tehniskajām prasībām, kas noteikts

III pielikumā.


kompetentā iestāde uztur diagnostikas iekārtas un aprīkojumu saskaņā ar ražotāja

sniegtajām specifikācijām.

3. ▌Aprīkojumu, ko izmanto mērījumu veikšanā, periodiski kalibrē saskaņā ar

III pielikumu un pārbauda saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai aprīkojuma ražotāja

sniegtajām specifikācijām.

262

12. pants

Tehniskās apskates stacijas

1. Tehniskās apskates stacijas, kurās inspektori veic tehniskās apskates, apstiprina

dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde.

2. Lai izpildītu minimālās kvalitātes pārvaldības prasības, tehniskās apskates stacijas

atbilst tās dalībvalsts prasībām, kura ir tās apstiprinājusi. Tehniskās apskates

stacijas nodrošina tehniskās apskates objektivitāti un augstu kvalitāti.

13. pants

Inspektori

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tehniskās apskates veic inspektori, kas atbilst IV pielikumā

noteiktajām minimālajām prasību attiecībā uz kompetenci un apmācību. Dalībvalstis

var noteikt papildu kompetences un atbilstošas apmācības prasības.

263

2. Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā apstiprināti apmācību centri

inspektoriem, kuri atbilst minimālām prasībām attiecībā uz kompetenci un apmācību,

nodrošina sertifikātu. Minētajā sertifikātā ietver vismaz to informāciju, kas minēta

IV pielikuma 3. punktā.

3. Inspektorus, ko ... nodarbina vai ir pilnvarojušas dalībvalstu kompetentās iestādes

vai tehniskās apskates stacijas, atbrīvo no IV pielikuma 1. punktā izklāstīto prasību

izpildes. ▌

4. Veicot tehnisko apskati, inspektoram jābūt brīvam no jebkāda interešu konflikta,

tādējādi garantējot attiecīgajai dalībvalstij vai kompetentajai iestādei, ka tiek

nodrošināta augsta līmeņa ticamība un objektivitāte.

5. Personu, kas uzrādījusi transportlīdzekli tehniskajai apskatei, informē par

transportlīdzeklim konstatētajiem trūkumiem, kuri ir jānovērš.

6. ▌Tehniskās apskates rezultātus vajadzības gadījumā var grozīt tikai uzraudzības

struktūra vai atbilstīgi kompetentās iestādes noteiktajai procedūrai gadījumā, ja

tehniskās apskates slēdzieni ir acīmredzami nepareizi.

OV: lūgums ievietot datumu – 48 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

264

14. pants

Tehniskās apskates staciju ▌uzraudzība

1. Dalībvalstis nodrošina tehniskās apskates staciju uzraudzību.

2. Uzraudzības struktūra izpilda vismaz tos uzdevumus, kas paredzēti V pielikuma

1. punktā, un nodrošina atbilstību tā paša pielikuma 2. un 3. punktā noteiktajām

prasībām.

Dalībvalstis publisko noteikumus un procedūras, kas attiecas uz organizāciju,

uzdevumiem un prasībām, kuras piemēro uzraudzības struktūras personālam, tostarp

attiecībā uz neatkarību.

3. Tehniskās apskates stacijas, kuras darbojas tiešā kompetentās iestādes pakļautībā, ir

atbrīvotas no prasībām attiecībā uz apstiprinājuma saņemšanu un uzraudzību, ja

uzraudzības struktūra ir daļa no kompetentās iestādes.

4. Var uzskatīt, ka šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības ir izpildījušas tās

dalībvalstis, kuras pieprasa, lai tehniskās apskates stacijas būtu akreditētas atbilstīgi

Regulai (EK) Nr. 765/2008.

265

V NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

15. pants

Dalībvalstu administratīvā sadarbība

1. Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktus, kas ir atbildīgi par informācijas apmaiņu

ar citām dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.

2. Dalībvalstis pārsūta Komisijai valsts kontaktpunktu vārdu/nosaukumu un

kontaktinformāciju ne vēlāk kā ..* un to nekavējoties informē par jebkurām izmaiņām

minētajā informācijā. Komisija sagatavo visu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to

dalībvalstīm.

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu — viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

266

16. pants

Elektroniskā transportlīdzekļu informācijas platforma

Komisija izpēta iespējas, apzina izmaksas un ieguvumus, kas saistās ar elektroniskās

transportlīdzekļu informācijas platformas izveidi, izmantojot esošos un jau īstenotos IT

risinājumus attiecībā uz starptautisko datu apmaiņu, lai mazinātu izmaksas un izvairītos no

dublēšanās. Veicot pētījumu, Komisija apsver vispiemērotāko veidu, kā savienot valstīs

pastāvošās sistēmas, lai veicinātu informācijas apmaiņu ar tehniskas apskates datiem un

nolasītajiem odometra rādījumiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbild par

transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, reģistrāciju un apstiprināšanu, tehniskās apskates

stacijām, tehniskās apskates iekārtu ražotājiem un transportlīdzekļu ražotājiem.

Komisija arī izpēta iespējas, izmaksas un ieguvumus tam, ka tiktu apkopota un uzglabāta

pieejamā informācija par svarīgākajiem ar drošību saistītajiem komponentiem

transportlīdzekļos, kuri bijuši iesaistīti nopietnos negadījumos, kā arī iespēju nodrošināt, lai

inspektoriem, reģistrācijas turētājiem un negadījumu pētniekiem anonīmā formā būtu

pieejama informācija par negadījuma vēsturi un odometra rādījumiem.

267

VI NODAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

268

17. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai:

– atjauninātu tikai transportlīdzekļu kategoriju apzīmējumus attiecīgi 2. panta

1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā gadījumā, ja rodas izmaiņas

transportlīdzekļu kategorijās, kuras izriet no grozījumiem 2. panta 1. punktā

minētajos tiesību aktos, neskarot tehniskās apskates apmēru un biežumu;

– atjauninātu I pielikuma 3. punktu attiecībā uz metodēm gadījumā, ja kļūst

pieejamas labākas un efektīvākas pārbaudes metodes, nepaplašinot

pārbaudāmo pozīciju sarakstu;

– pēc pozitīva izmaksu un ieguvumu novērtējuma pielāgotu I pielikuma

3. punktu saistībā ar pārbaudāmo pozīciju sarakstu, metodēm, neatbilstības

cēloņiem un trūkumu novērtējumu, ja Savienības drošības vai vides tiesību

aktos mainās obligātās prasības saistībā ar tipa apstiprinājumu.

269

18. pants


1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos

nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu

laikposmu no ...*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais

deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek

automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas

Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus

pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru

deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu.

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības

Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos

deleģētos aktus.

* OV: lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

270

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas

Parlamentam un Padomei.

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos

mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne

Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā

laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par

savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo

laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja ("Transportlīdzekļu atbilstības komiteja"). Minētā komiteja

ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja

nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota

Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

271

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Ziņošana

1. Komisija līdz .. * iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs

direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz periodiskās tehniskās apskates

saskaņošanas līmeni, noteikumu par darbības jomu efektivitāti, tehniskās apskates

veikšanas biežumu, tehniskās apskates sertifikātu savstarpēju atzīšanu gadījumos,

kad tiek pārreģistrēts transportlīdzeklis no citas dalībvalsts, kā arī attiecībā uz

rezultātiem, kas gūti, izvērtējot iespēju ieviest elektronisko transportlīdzekļu

informācijas platformu, kā minēts 16. pantā. Šajā ziņojumā analizē arī to, vai nav

nepieciešams atjaunināt pielikumus, jo īpaši saistībā ar tehnisko progresu un praksi.

Minēto ziņojumu iesniedz pēc tā apspriešanas komitejā, kas minēta 19. pantā un

vajadzības gadījumā papildina ar leģislatīvu aktu priekšlikumiem.

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu — seši gadi pēc šīs direktīvas publicēšanas dienas.

272

2. Ne vēlāk kā ..* Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz uz neatkarīgiem

pētījumiem balstītu ziņojumu par to, cik efektīvi būtu šīs direktīvas darbības jomā

iekļaut vieglās piekabes un divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļus. Ziņojumā

novērtē ceļu satiksmes drošības stāvokļa attīstību Savienībā un attiecībā uz katru

L kategorijas transportlīdzekļu apakšgrupu salīdzina valstu ceļu satiksmes drošības

pasākumu rezultātus, ņemot vērā vidējo nobraukto attālumu ar šiem

transportlīdzekļiem. Jo īpaši Komisija novērtē to, vai standarti un izmaksas katras

kategorijas transportlīdzekļu periodiskajām tehniskajām apskatēm ir samērīgi ar

noteiktajiem ceļu satiksmes drošības mērķiem. Ziņojumam pievieno sīki izstrādātu

ietekmes novērtējumu, analizējot izmaksas un ieguvumus visā Savienībā, tostarp

īpatnības dalībvalstīs. Attiecīgā gadījumā ziņojumu dara pieejamu vismaz sešus

mēnešus pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma, lai šīs direktīvas darbības jomā

iekļautu jaunas kategorijas.

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu — pieci gadi pēc šīs direktīvas publicēšanas dienas.

273

21. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas, preventīvas un nediskriminējošas.

22. pants

Pārejas noteikumi

1. Dalībvalstis var atļaut izmantot diagnostikas iekārtas un aprīkojumu, kas minēts

11. pantā, bet kas ▌neatbilst III pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām,

tehniskās apskates veikšanā ne ilgāk kā piecus gadus pēc ..*.

* OV: lūdzu, ievietojiet datumu - 48 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

274

2. Dalībvalstis piemēro V pielikumā noteiktās prasības vēlākais 2023. gada 1. janvārī.

23. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz ... * pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas

vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties par to informē

Komisiju.

Tās piemēro minētos pasākumus no ... **.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai

šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā

izdarāma šāda atsauce.

* * OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 48 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

275

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos pasākumus, ko tās

pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

24. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/40/EK atceļ no …*.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā

Vēstnesī.

26. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

.. ,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —


* OV: lūdzu, ievietojiet datumu — 48 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

276

I PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS APSKATES SATURAM UN IETEICAMAJĀM METODĒM

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Šajā pielikumā noteiktas pārbaudāmās transportlīdzekļu sistēmas un komponenti; aprakstīta to

apskates ieteicamā metode un kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai transportlīdzeklis ir pieņemamā

tehniskā stāvoklī.

Apskatē jāpārbauda vismaz turpmāk 3. punktā uzskaitītās pozīcijas, ja tie ir daļa no attiecīgajā

dalībvalstī pārbaudāmā transportlīdzekļa obligātā aprīkojuma. Var arī pārbaudīt, vai minētā

transportlīdzekļa attiecīgās daļas un detaļas atbilst nepieciešamajiem drošības un vides

raksturlielumiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa apstiprināšanas laikā vai attiecīgā

gadījumā modernizēšanas laikā.

Ja transportlīdzekļa konstrukcija neļauj piemērot šajā pielikumā minētās apskates metodes,

pārbaudi veic saskaņā ar ieteicamajām apskates metodēm, ko pieņēmušas kompetentās

iestādes. Kompetentajai iestādei jāgūst pārliecība, ka tiks ievēroti drošības un vides standarti.

277

Periodiskās transportlīdzekļu apskates laikā visus zemāk norādītās pozīcijas uzskata par

obligātām, izņemot tās, kas apzīmētas ar (X), kas saistītas ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli

un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās tehniskās

apskates laikā.

“Neatbilstības cēloņi” nepiemēro gadījumos, kad tie attiecas uz prasībām, kas nav aprakstītas

atbilstošos transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesību aktos pirmās reģistrācijas laikā, pirmo reizi

nododot ekspluatācijā vai modernizēšanas prasībās.

Ja noteikta vizuāla pārbaude, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais elements ne tikai jāapskata,

bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi pārbaudes

paņēmieni, nelietojot aprīkojumu.

2. APSKATES APMĒRS

Apskate attiecas vismaz uz šādām jomām:

0) transportlīdzekļa identifikācija;

1) bremžu iekārta;

2) stūres iekārta;

3) redzamība;

4) gaismas ierīces un elektrosistēmas detaļas;

5) asis, riteņi, riepas, balstiekārta;

6) šasija un šasijas detaļas;

7) cits aprīkojums;

8) traucējumi;

9) papildu pārbaudes M2 un M3 kategorijas pasažieru transportlīdzekļiem.

278

3. APSKATES SATURS UN METODES, TRANSPORTLĪDZEKĻIEM KONSTATĒTO TRŪKUMU

NOVĒRTĒJUMSApskatē pārbauda vismaz turpmāk uzskaitītos elementus un izmanto turpmāk norādītajā tabulā uzskaitītos obligātos standartus un metodes.

Attiecībā uz visām transportlīdzekļa sistēmām un detaļām, kuras pārbauda tehniskās apskates laikā, trūkumu novērtējumu veic saskaņā ar tabulā

izklāstītajiem kritērijiem, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Šajā pielikumā neminētos trūkumus novērtē atbilstoši satiksmes drošības apdraudējumam.

279

Elements Metode Neatbilstības cēloņi Trūkumu novērtējumsSīks Būtisks Bīstams

0. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1. Reģistrācijas numura zīmes (ja noteikts prasībās(1))

Vizuāla pārbaude. a) Numura zīmes(-ju) nav vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist.

X

b) Uzraksta nav, vai arī tas nav salasāms. X

c) Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem. X

0.2. Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs

Vizuāla pārbaude. a) Numura nav vai arī to nevar atrast. X

b) Nepilnīgs, nesalasāms, acīmredzami viltots vai neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem.

X

c) Nesalasāmi transportlīdzekļa dokumenti vai pareizrakstības neprecizitātes.

X

1. BREMŽU IEKĀRTA1.1. Mehāniskais stāvoklis un darbība1.1.1. Darba bremzes pedāļa/rokas sviras šarnīrs

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu motoru.

a) Šarnīrs pārāk stingrs. X

b) Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens. X

280


1.1.2. Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu motoru.

a) Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve. X

b) Nepietiekami brīva bremzes darbināšanas ierīces atgriešanās sākumstāvoklī.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.

X

X

c) Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

X

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors

un cilindri

Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena izlīdzināšanas vārsta darbību.

a) Spiediens/vakuums nav pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

Bremžu darbināšana vismaz divas reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

X

X

b) Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, ir ilgāks nekā noteikts prasībās(1).

X

c) Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas.

X

d) Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

X

e) Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

Papildu bremžu darbības rādītāji neatbilst prasībām.

X

X

281


1.1.4. Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude. Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

Zemu spiedienu nevar konstatēt.

X

X

1.1.5. Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a) Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce. X

b) Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums.

X

c) Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā. X

d) Neapmierinoša darbība. X

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze


a) Sprūdrats nenotur pietiekami. X

b) ▌ Nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

Pārmērīgs nodilums.

X

X

c) Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

X

d) Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas. X

e) Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

X

1.1.7. Bremžu vārsti (kājas vārsti,


a) Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.


X

X

282


atslogošanas vārsti, regulatori)

b) Pārmērīga eļļas noplūde no kompresora. X

c) Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums. X

d) Hidrauliskā šķidruma noplūde.


X

X

1.1.8. Piekabes bremžu savienojums(elektriskās un pneimatiskās)

Atvienojiet un pievienojiet bremžu sistēmas sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a) Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts.

Ja ir ietekmēta funkcionalitāte.X

X

b) Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.


X

X

c) Pārmērīgas noplūdes.


X

X

d) Nepareiza darbība.

Ietekmē bremžu darbību.

X

X

1.1.9.

Energoakumulatora spiedtvertne

Vizuāla pārbaude. a) Neliels bojājums vai neliela korozija ▌.

Tvertne ievērojami bojāta. Korozija vai noplūde.

X

X

b) Ietekmēta drenāžas ierīces darbība.

Nedarbojas drenāžas ierīce.

X

X

283


c) Vaļīgs cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

X

1.1.10. Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a) Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs.

Ja tas nedarbojas.

X

X

b) Bojājums galvenajā cilindrā, bet bremzes vēl darbojas.

Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

X

X

c) Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs, bet bremzes vēl darbojas.

Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs.

X

X

d) Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums — zem MIN atzīmes.

Bremžu šķidruma daudzums būtiski zem MIN atzīmes.

Bremžu šķidrums nav redzams.

X

X X

e) Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa. X

f) Bremžu šķidruma signāllampiņa iedegusies vai bojāta. X

g) Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība. X

1.1.11.Nelokanās

bremžu caurulītes


a) Ievērojams bojājuma vai plīsuma risks. X

b) Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas).

X

284


Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas).

X

c) Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija.

Ietekmēta bremžu darbība, jo pastāv bloķēšanas vai tūlītējas noplūdes risks.

X

X

d) Nepareizs caurulīšu novietojums.

Bojājuma risks.

X

X

1.1.12. Lokanās bremžu šļūtenes


a) Ievērojams bojājuma vai plīsuma risks. X

b) Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

Šļūtenes bojātas vai nodilušas.

X

X

c) Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (pneimatisko bremžu sistēmas).

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem (hidraulisko bremžu sistēmas).

X

X

d) Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

Bojāts šļūteņu apvalks.

X

X

e) Šļūtenes ar porām. X

285


1.1.13. bremžu uzlikas un kluči

Vizuāla pārbaude. a) Pārmērīgs uzliku vai kluču nodilums (sasniegta MIN atzīme).

Pārmērīgs uzliku vai kluču nodilums. (MIN atzīme nav redzama).

X

X

b) Uzlikas vai kluči piesārņoti (eļļa, smērvielas u.tml.).

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte.

X

X

c) Nav uzlikas vai kluču vai arī tie ir nepareizi uzstādīti. X

1.1.14. Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude. a) Trumuļu vai disku nodilums

Trumuļu vai disku pārmērīgs nodilums, pārmērīgs robojums, plaisas, nepietiekams nostiprinājums vai lūzumi.

X

X

b) Trumuļi vai diski piesārņoti (eļļa, smērvielas u.tml.).


X

X

c) Nav trumuļa vai diska. X

d) Vaļīgi nostiprināts atbalsta paliktnis. X

1.1.15. Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru

Ja iespējams, detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai

a) Trose bojāta vai samezglota.


X

X

286


savienojumi darbojoties. b) Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.


X

X

c) Vaļīga trose, stienis vai savienojums. X

d) Troses vadīklas bojājums. X

e) Bremžu sistēmas komponentu brīvas kustības ierobežojums. X

f) Pārmērīga sviru, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

X

1.1.16. Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)


a) Spēka pievada plaisas vai bojājumi.


X

X

b) Noplūde no spēka pievada.


X

X

c) Vaļīgs vai nepareizi uzstādīts spēka pievads.


X

X

d) Pārmērīga spēka pievada korozija.

Ir paredzams, ka ieplīsīs.

X

X

287


e) Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

Ietekmēta bremzēšanas efektivitāte (nepietiekama kustības rezerve).

X

X

f) Bojāts putekļusargs.

Nav putekļusarga vai tas ir pārmērīgi bojāts.

X

X

1.1.17. Bremžu spēka regulators


a) Savienojuma bojājums. X

b) Nepareizs savienojuma regulējums. X

c) Regulators ieķīlējies vai nedarbojas (ABS darbojas).

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

X

X

d) Regulatora nav (ja tas ir paredzēts). X

e) Nav datu plāksnītes. X

f) Dati nav salasāmi vai neatbilst prasībām(1). X

1.1.18.

Pašregulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude. a) Pašregulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nodilums vai nepareizs regulējums.

X

b) Pašregulēšanas mehānisma bojājums. X

c) Nepareizi uzstādīts vai nomainīts. X

288


1.1.19. Papildbremze (ja tāda ir vai tādai jābūt)

Vizuāla pārbaude. a) Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi.


X

X

b) Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav. X

1.1.20. Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvieno bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremžu savienojuma atvienošana neieslēdzas automātiski. X

1.1.21. Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude. a) Citas sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, sausinātāja u.tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas rada negatīvu ietekmi uz bremžu sistēmu.


X

X

b) Gaisa vai antifrīza noplūde.

Ietekmēta sistēmas funkcionalitāte.

X

X

c) Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

X

d) Jebkuras detaļas nedrošs pārveidojums (3).


X

X

1.1.22.Pārbaudes

iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām

Vizuāla pārbaude. a) Nav. X

b) Bojātas. ▌ X

289


jābūt) Nelietojamas vai konstatēta noplūde. X

1.1.23. Inerces bremzes

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nepietiekama efektivitāte. X

1.2. Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte1.2.1. Darbības rādītāji

Testējot ar statisko bremžu apskates iekārtu vai, ja tas nav iespējams, testējot uz ceļa, pakāpeniski palieliniet bremzēšanas spēku līdz maksimālajai piepūlei.

a) Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem.

X

X

b) Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

Vadāmo asu gadījumā bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 50 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds ir reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass.

X

X

c) Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens). X

d) Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem. X

290


e) Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

X

1.2.2. Efektivitāte Pārbaude ar bremžu pārbaudes iekārtu vai, ja to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ, tests uz ceļa, izmantojot reģistrējošo deselerometru, lai noteiktu bremzēšanas koeficientu attiecībā pret maksimāli pieļaujamo masu, vai — puspiekabju gadījumā — attiecībā pret atļauto slodžu uz asi summu.

Transportlīdzekļi vai piekabes ar maksimālo pilnu masu virs 3, 5 tonnām jāpārbauda, ievērojot ISO 21069 standartus vai ekvivalentas metodes.

Netiek sasniegtas pat šādas minimālas vērtības1:1. Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1.1.2012.:

– M1 kategorija – 58 %

– M2 un M3 kategorija – 50 %

– N2 un N3 kategorija – 50 %

– O2, O3 un O4 kategorija:

puspiekabēm – 45%2

puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 %

2. Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pirms 1.1.2012.:

- N1 kategorija – 45 %- M1, M2 un M3 kategorija – 50% 3

- N2 un N3 kategorija – 43 %4

- O2, O3 un O4 kategorija: 40 %5

-

X

X

1 Transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, minētas tikai informatīvos nolūkos.2 43 % puspiekabēm, kas apstiprinātas pirms 2012. gada 1. janvāra.3 48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.4 45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.5 43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts

prasībās, atkarībā no tā, kas iestājas pēdējais.291


Testi uz ceļa jāveic sausos apstākļos uz līdzena, taisna ceļa.

3. Citas kategorijas:

- L kategorijas (abas bremzes kopā):

L1e kategorija – 42 %

L2e, L6e kategorija – 40 %



L5e, L7e kategorija – 44 %

- L kategorijas (aizmugurējo riteņu bremzes):visas kategorijas – 25 % no kopējās transportlīdzekļa masas.

Sasniegti mazāk nekā 50 % no minētajiem lielumiem.

X

X

1.3. Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1. Darbības rādītāji

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā.

a) Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.Nav bremzēšanas spēka uz vienu vai vairākiem riteņiem.

XX

b) Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass. Vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.Vadāmo asu gadījumā bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 50 % no maksimālā bremzēšanas spēka, kāds ir reģistrēts otram ritenim uz tās pašas ass.

X

X

292


c) Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens). X

1.3.2. Efektivitāte Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 %1 no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas.Sasniegti mazāk nekā 50 % no bremžu efektivitātes rādītājiem.

X

X

1.4. Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1. Darbības rādītāji

Pielietojiet bremzi, pārbaudot ar bremžu apskates iekārtu ▌.

Bremze nedarbojas vienā pusē, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.Mazāk nekā 50 % no 1.4.2. punktā minētajiem bremžu efektivitātes rādītājiem efektivitātes vērtībām sasniegti attiecībā pret transportlīdzekļa masu pārbaudes laikā.

X

X

1.4.2. Efektivitāte Pārbaude ar bremžu pārbaudes iekārtu. Ja nav iespējams, tad uz ceļa, vai nu ar deselerometru, vai transportlīdzeklim esot novietotam konkrētā slīpumā. ▌

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients nav vismaz 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem — vismaz 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

Sasniegti mazāk nekā 50 % no bremžu efektivitātes rādītājiem.

X

X

1.5. Papildbremzes darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.

a) Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (nav piemērojams motorbremzes sistēmām).

X

b) Sistēma nedarbojas. X

1.6. Bremžu pretbloķēšanas

Vizuāla pārbaude un signālierīces pārbaude un/vai izmantojot

a) Signālierīces nepareiza darbība. X

1 N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem — 2,2 m/s2.293


sistēma (ABS) elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

b) Signālierīce norāda uz nepareizu darbību. X

c) Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti. X

d) Bojāta elektroinstalācija. X

e) Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas. X

f) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

Vizuāla pārbaude un signālierīces pārbaude un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a) Signālierīces nepareiza darbība. X

b) Signālierīce norāda uz nepareizu darbību. X

c) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

1.8. Bremžu šķidrums

Vizuāla pārbaude. Bremžu šķidruma piesārņojums vai nogulsnes tajā.

Tūlītējs bojājuma risks.

X

X

2. STŪRES IEKĀRTA2.1. Mehāniskais stāvoklis

2.1.1. Stūres pārvada stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, riteņiem esot virs zemes vai uz grozāmgaldiem,

a) Smaga ierīces darbība. X

294


grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Stūres pārvada darbības vizuāla pārbaude.

b) Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nodilis ķīlis.Ietekmē funkcionalitāti.

XX

c) Pārmērīgi nodilusi sektora vārpsta.Ietekmē funkcionalitāti.

XX

d) Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta.Ietekmē funkcionalitāti.

X

X

e) Noplūde.Veidojas pilieni.

XX

2.1.2. Stūres pārvada korpusa stiprinājums

Kad transportlīdzeklis atrodas uz remontbedres vai pacēlāja un transportlīdzekļa svars balstās uz riteņiem, grieziet stūri/motocikla stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres brīvgājiena detektoru. Vizuāla pārbaude

a) Stūres pārvada korpuss nav pareizi nostiprināts.Stiprinājumi ir bīstami vaļīgi vai atrodas relatīvā kustībā attiecībā pret šasiju/virsbūvi.

XX

b) Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā.Stiprinājumi ir būtiski ietekmēti.

XX

c) Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas.Stiprinājumi ir būtiski ietekmēti

XX

d) Stūres pārvada korpuss saplaisājis.Ietekmēta korpusa stabilitāte vai stiprinājumi.

XX

295


vadības ierīču korpusa stiprinājumiem pie šasijas.

2.1.3. Stūres pārvada savienojumu stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un riteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres pārvada detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude.

a) Relatīva detaļu kustība, kas jānovērš.

Pārmērīga kustība vai savienojuma izjukšanas iespējamība.

X

X

b) Pārmērīgs savienojumu nodilums.Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

XX

c) Kādas detaļas lūzums vai deformācija.Ietekmēta darbība.

XX

d) Nav fiksatoru X

e) Detaļu nobīde (piem., stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa).

X

f) Nedrošs pārveidojums (3).Ietekmēta darbība.

XX

g) Nav putekļusarga, vai tas ▌bojāts.Nav putekļusarga, vai tas ir ļoti bojāts.

XX

296


2.1.4. Stūres pārvada savienojumu darbība

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un riteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres pārvada detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude.

a) Kustīgs stūres pārvada savienojums saskaras ar fiksētu šasijas daļu.

X

b) Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav. X

2.1.5. Stūres pastiprinātājs

Pārbaudīt, vai stūres sistēmā nav noplūdes, un hidrauliskā šķidruma tvertnes līmeni (ja redzams). Riteņiem esot uz zemes un motoram darbojoties, pārbaudiet, vai stūres pastiprinātāja sistēma darbojas.

a) Šķidruma noplūde vai ietekmēta darbība. X

b) Nepietiekams šķidruma daudzums (zem MIN atzīmes). Nepietiekams rezervuārs.

XX

c) Mehānisms nedarbojas.Ietekmēta stūrēšana.

XX

297


d) Vaļīgs mehānisma stiprinājums vai tas saplaisājis.Ietekmēta stūrēšana.

XX

e) Detaļu nobīde vai aizķeršanās.Ietekmēta stūrēšana.

XX

f) Nedrošs pārveidojums (3).Ietekmēta stūrēšana.

XX

g) Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules.Ietekmēta stūrēšana.

XX

2.2. Stūres rats, statnis un motocikla stūre

2.2.1. Stūres rats un motocikla stūre

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu/motocikla stūri dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Brīvgājiena un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvokļa vizuāla pārbaude.

a) Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

X

X

298


b) Stūres rata rumbai nav fiksatora.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai

X

X

c) Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

Pastāv ļoti nopietns risks savienojuma izjukšanai.

X

X

2.2.2. Stūres statnis un dakšas un stūres vibrāciju slāpētāji

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu/motocikla stūri dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Vizuāla brīvgājiena pārbaude un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvoklis.

a) Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup. X

b) Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi.

X

c) Bojāts lokanais savienojums. X

299


d) Bojāts stiprinājums.Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas atdalīsies.

XX

e) Nedrošs pārveidojums (3). X

2.3. Stūres brīvgājiens

Ja iespējams, kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, transportlīdzekļa masa balstās uz riteņiem, transportlīdzekļa ar stūres pastiprinātāju motors darbojas (ja tas iespējams), riteņiem atrodoties uz priekšu vērstā novietojumā, viegli pagrieziet stūres ratu pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam, cik tālu vien iespējams, nekustinot riteņus. Brīvas kustības vizuāla pārbaude.

Pārmērīgs stūres pārvada brīvgājiens (piemēram, stūres loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām)(1).Ietekmēta stūrēšanas drošība.

X

X

300

2.4. Riteņu iestatījums (X)(2)

Pārbaudiet stūres ratu regulējumu ar piemērotu aprīkojumu.

Iestatījums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām(1).Ietekmēta braukšana taisni; traucēta virziena stabilitāte.

X

X

2.5. Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

Vizuāla pārbaude vai īpaši pielāgota rata brīvgaitas detektora izmantošana.

a) Neliels detaļas bojājums.

Stipri bojāta vai saplaisājusi detaļa.

X

X

b) Pārāk liels brīvgājiens.Ietekmēta braukšana taisni; traucēta virziena stabilitāte.

XX

c) Bojāts stiprinājums.Stiprinājums ir būtiski ietekmēts.

XX

2.6. Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS)

Vizuāla un atbilstības pārbaude starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi, ieslēdzot/izslēdzot motoru un/vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a) EPS kļūmes vizuālsindikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu. X

b) Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi.Ietekmēta stūrēšana.

X

Xc) Stūres pastiprinātājs nedarbojas. X

d) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

3. REDZAMĪBA

3.1.

Redzamības lauks

Vizuāla pārbaude no vadītāja sēdekļa.

Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

X

302

3.2. Stikla stāvoklis

Vizuāla pārbaude. a) Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts) (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

X

b) Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajām specifikācijām(1), (ārpus vējstikla tīrītāju darbības zonas).Ietekmēta vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpuse vai nav redzami ārējie spoguļi.

X

X

c) Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.Ievērojami ietekmēta redzamība caur vējstikla tīrītāju darbības zonas iekšpusi.

X

X3.3.

Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude. a) Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām(1). (Pieejamas vismaz divas atpakaļskata iespējas.) Pieejamas mazāk nekā divas atpakaļskata iespējas.

X

X

b) Spogulis vai ierīce ir nedaudz bojāta vai vaļīga.Spogulis vai ierīce nedarbojas, stipri bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

XX

c) Nav aptverts vajadzīgais redzamības lauks. X

3.4. Vējstikla tīrītāji


a) Tīrītāji nedarbojas, to nav vai arī tie neatbilst prasībām (1). X

b) Tīrītāju slotiņa ir bojāta.Tīrītāju slotiņas nav vai tā redzami bojāta.

XX

3.5. Vējstikla apskalotāji


Apskalotāji nedarbojas pareizi (trūkst apskalošanas šķidruma, bet sūknis darbojas, vai arī ūdens strūkla nobīdījusies).Apskalotāji nedarbojas.

X

XPretaizsvīšanas ierīce (X)(2)


Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta. X

4. LUKTURI, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1. Priekšējie lukturi

4.1.1. Stāvoklis un darbība


a) Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts (vairākas gaismas/vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3.

X

303

Viena gaisma/gaismas avoti; LED gadījumā — būtiski ietekmēta redzamība.

X

b) Projicēšanas sistēma (atstarotājs un lēca) ▌nedaudz bojāta.

Projicēšanas sistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir stipri bojāta.

X

X

c) Lukturis nav droši nostiprināts. X

4.1.2. Iestatījums Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a) Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei(1).

X

b) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

4.1.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude vai pārbaude, izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni.

a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1) (vienlaikus ieslēgtu priekšējo lukturu skaits).

Tiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais gaismas spilgtums virzienā uz priekšu.

X

X

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta. Xc) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma

norāda uz kļūmi. X

4.1.4. Atbilstība prasībām(1).


a) Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām(1).

X

b) Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami mazina gaismas spilgtumu vai maina izstaroto krāsu.

X

304

c) Gaismas avots un lukturis nav saderīgi. X

4.1.5. Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)


a) Ierīce nedarbojas. X

b) Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa. Xc) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

4.1.6. Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

Ierīce nedarbojas.

Gāzizlādes lampu gadījumā.

X

X

4.2. Priekšējie un aizmugurējie gabarītlukturi, sānu gabarītlukturi, kontūrgaismu lukturi un dienas gaitas lukturi



a) Bojāts gaismas avots. X

b) Bojāta lēca. X

c) Lukturis nav droši nostiprināts.Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

XX

4.2.2.

Pārslēgšana


a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).Aizmugurējos gabarītlukturus un sānu gabarītlukturus var

izslēgt, kad ir ieslēgti priekšējie lukturi.

X

Xb) Vadības ierīces darbība ir traucēta. X

4.2.3. Atbilstība prasībām(1)



Sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

X

b) Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas spilgtumu vai maina izstaroto krāsu.

Sarkana gaisma priekšpusē vai balta gaisma aizmugurē; stipri

X

X

305

samazināts gaismas spilgtums.

4.3. Bremžu signāllukturi



a) Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3).

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.Nedarbojas neviens gaismas avots.

X

X X

b) Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

XX

c) Lukturis nav droši nostiprinātsĻoti nopietns risks, ka var nokrist.

XX

4.3.2.

Pārslēgšana


a) Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).Novēlota darbība.Nedarbojas vispār.

XX

X

b) Vadības ierīces darbība ir traucēta X

c) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

d) Ārkārtas bremzēšanas ugunis nedarbojas vai nedarbojas pareizi.

X



Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām(1).Balta gaisma aizmugurē; stipri samazināts gaismas spilgtums.

X

X

4.4. Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi4.4.1. Stāvoklis un darbība


a) Bojāts gaismas avots (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3).

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

X

b) Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu). X

306

Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu). X


XX

4.4.2. Pārslēgšana Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).Nedarbojas vispār.

XX



Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām(1).

X

4.4.4. Mirgošanas frekvence


Mirgošanas biežums neatbilst prasībām(1) (biežuma novirze ir vairāk kā 25 %).

X

4.5. Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi 4.5.1. Stāvoklis un darbība


a) Bojāts gaismas avots; (vairāki gaismas avoti; LED gadījumā nedarbojas līdz 1/3).

Viens gaismas avots; LED gadījumā darbojas mazāk nekā 2/3.

X

X

b) Nedaudz bojāta lēca (neietekmē izstaroto gaismu).Stipri bojāta lēca (ietekmē izstaroto gaismu).

XX

c) Lukturis nav droši nostiprināts.Ļoti nopietns risks, ka var nokrist vai apžilbināt pretimbraucošos transportlīdzekļus.

XX

4.5.2 Iestatījums (X)(2)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējam miglas lukturim nav pareizs horizontālais iestatījums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža (gaismas/tumsas robeža pārāk zema).Gaismas/tumsas robeža atrodas virs priekšējā luktura gaismas/tumsas robežas.

X

X

4.5.3. Pārslēgšana Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām(1).Nedarbojas.

XX




X

b) Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1). X

307

4.6. Atpakaļgaitas lukturi



a) Bojāts gaismas avots. X

b) Bojāta lēca. X


XX



a) Lukturi, izstarotā krāsa, spilgtums vai marķējums neatbilst prasībām(1).

X

b) Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1). X

4.6.3. Ieslēgšana Vizuāla un darbības pārbaude.

Slēdzis nedarbojas atbilstoši prasībām(1).Atpakaļgaitas lukturi var ieslēgt, ja ātruma pārslēgs nav atpakaļgaitas stāvoklī.

XX

4.7. Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi



a) Lukturis izstaro tiešu vai baltu gaismu uz aizmuguri no transportlīdzekļa.

X

b) Bojāts gaismas avots; vairāki gaismas avoti.

Bojāts gaismas avots; viens gaismas avots.

X

X

Lukturis nav droši nostiprināts.Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

XX



Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām(1). X

4.8. Aizmugurējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes, marķējumi un aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1. Stāvoklis Vizuāla pārbaude. a) Atstarojošās ierīces ir bojātas.Ietekmēta atstarošana.

XX

b) Atstarotājs nav droši nostiprināts.Var nokrist.

XX

308


Vizuāla pārbaude. Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām(1).Atstarojošo ierīču nav, vai tās atstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

XX

4.9. Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori



Nedarbojas.Nedarbojas tālajām gaismām vai aizmugurējiem miglas lukturiem.

XX



Neatbilst prasībām(1). X

4.10. Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

Vizuālā pārbaude: ja iespējams, pārbaudīt elektrosavienojumu.

a) Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas.Vaļīga kontaktligzda.

XX

b) Bojāta vai nodilusi izolācija.Iespējams īssavienojums.

XX

c) Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi.Nedarbojas piekabes bremžu signāllukturi.

XX

4.11. Elektroinstalācija

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, dažos gadījumos apskatot arī motora nodalījumu.

a) Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti.Vaļīgi stiprinājumi, vadi saskaras ar asām malām,

savienojumi var atvienoties.Elektrības vadi var saskarties ar karstām detaļām, rotējošām

detaļām vai ar zemi, savienojumi atvienojušies (bremzēšanai un stūrēšanai svarīgi mezgli).

XX

X

b) Elektrības vadi ir nedaudz bojāti.Elektrības vadi ir stipri bojāti. Elektrības vadi ir ļoti stipri bojāti (bremzēšanai un

stūrēšanai svarīgi mezgli).

XX

X

c) Bojāta vai nodilusi izolācija.Iespējams īssavienojums.

Būtisks aizdegšanās risks, dzirksteļu veidošanās.

XX

X

4.12. Neobligāti lukturi un


a) Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1).Izstaro/atstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu

XX

309

aizmugurējie atstarotāji (X)(2)

aizmugurē.

b) Lukturu darbība neatbilst prasībām(1).Vienlaikus darbojošos priekšējo gaismu skaits pārsniedz

pieļaujamo gaismas spilgtumu; izstaro sarkanu gaismu priekšpusē vai baltu gaismu aizmugurē.

XX

c) Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav droši nostiprināts.Ļoti nopietns risks, ka var nokrist.

XX

4.13. Akumulators(-i)

Vizuāla pārbaude. a) Nedrošs.Nav pienācīgi nostiprināts; iespējams īssavienojums.

XX

b) Noplūde.Bīstamu vielu noplūde.

XX

c) Bojāts slēdzis (ja tas ir paredzēts). X

d) Bojāti drošinātāji (ja tie ir paredzēti). X

e) Neatbilstoša ventilācija (ja tā ir paredzēta). X

5. ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA5.1. Asis

5.1.1. Asis Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a) Ass saplaisājusi vai deformējusies X

b) Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļaTraucēta stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte: pārmērīga kustība attiecībā pret tās stiprinājumiem.

XX

310

c) ▌Nedrošs pārveidojums (3).Traucēta stabilitāte, ietekmēta funkcionalitāte, nepietiekams atstatums līdz citām transportlīdzekļa daļām vai līdz zemei.

XX

5.1.2. Pusass šarnīri Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pielieciet vertikālu vai sānu spēku katram ritenim un ievērojiet kustību starp ass siju un pusass šarnīru.

a) Saplaisājis pusass šarnīrs X

b) Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilumsIespējams kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte

XX

c) Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass sijuIespējams kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte

XX

▌d)Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.Iespējams kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte

X

X5.1.3. Riteņu gultņi Vizuāla pārbaude,

transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pakustiniet

a) Pārāk liela kustība stūres rata gultnī Traucēta virziena stabilitāte; var salūzt.

XX

311

riteni vai pielieciet sānu spēku katram ritenim un ņemiet vērā riteņa augšupvērstas kustības apjomu, kas atbilst pusass šarnīram.

b) Riteņa gultnis pārāk stingrsPārkaršanas risks; var salūzt.

XX

5.2. Riteņi un riepas5.2.1. Riteņa rumba Vizuāla pārbaude. a) Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas.

Trūkst stiprinājuma, vai tas ir tik vaļīgs, ka nopietni ietekmē satiksmes drošību.

XX

b) Nolietojusies vai bojāta rumbaRumba ir nolietojusies vai bojāta tā, ka ietekmē riteņu drošu piestiprināšanu.

XX

5.2.2. Riteņi Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a) Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums X

b) Riepu bortgredzens nav pareizi uzstādītaVar nokrist.

XX

c) Ritenis stipri bojāts vai nolietotsIetekmēta droša piestiprināšana pie rumbas; ietekmēta riepas droša piestiprināšana.

XX

d) Riteņa izmērs, tehniskais projekts, saderība vai riepa neatbilst prasībām (1) un ietekmē satiksmes drošību.

X

5.2.3. Riepas Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot riteņi virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot

a) Riepas izmērs, slodzes indekss, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām(1) un ietekmē satiksmes drošību

Faktiskajam izmantojumam nepietiekama slodzes indekss vai ātruma kategorija, riepa pieskaras citām transportlīdzekļa daļām, tādējādi mazinot braukšanas

X

X

312

transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres.

drošību

b) Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa X

c) Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas)

X

d) Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumiKords redzams vai bojāts.

XX

e) Kļūst redzams riepu protektora nodiluma rādītājs.Riepu protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām(1)

XX

f) Riepa beržas pret citām detaļām (elastīgām pretšļakatu ierīcēm).Riepa beržas pret citiem komponentiem (braukšanas drošums netiek ietekmēts)

XX

g) Atjaunotās riepas neatbilst prasībām(1)

Ietekmēts korda aizsardzības slānis.X

X

h) Riepu spiediena kontroles sistēma nedarbojas pareizi vai riepa ir redzami ▌ nepietiekams spiediens.Acīmredzami nedarbojas.

X

X

5.3. Balstiekārtas sistēma

5.3.1. Atsperes un stabilizators

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus.

a) Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass.

Redzama relatīva kustība. Nostiprinājumi ir ļoti vaļīgi.

X

X

313

b) Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa.Ļoti nopietni ietekmēta galvenā atspere (loksne) vai papildu loksnes.

XX

c) Nav atsperes.Ļoti nopietni ietekmēta galvenā atspere (loksne) vai papildu loksnes.

XX

d) Nedrošs pārveidojums (3).Nepietiekams atsatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; atsperu sistēma nedarbojas.

XX

5.3.2. Amortizatori Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja vai izmantojot īpašu aprīkojumu, ja tāds pieejams.

a) Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai assVaļīgs amortizators.

XX

b) Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai kļūmes vizuālspazīmes.

X

5.3.2.1. Amortizācijas efektivitātes apskate (x)(2)

Izmantojiet speciālu aprīkojumu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē ▌.

a) Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi X

b) Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības X

5.3.3. Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci


a) Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass.Iespējams kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte.

XX

b) Bojāta vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa.Ietekmēta detaļas stabilitāte, vai detaļa saplaisājusi.

XX

314

c) Nedrošs pārveidojums (3).Nepietiekams atsatums līdz citām transportlīdzekļa daļām; Sistēma nedarbojas.

XX

5.3.4. Balstiekārtas šarnīri


a) Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai balstiekārtu šarnīru nodilumsIespējams kļūs vaļīga; traucēta virziena stabilitāte.

X

X

b) Stipri bojāts putekļusargs.Putekļusarga nav, vai tas ir saplaisājis.

XX

5.3.5. Pneimatiskā balstiekārta

Vizuāla pārbaude. a) Sistēma nedarbojas X

b) Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību.Sistēmas darbība ievērojami ietekmēta.

X

X

c) Dzirdama noplūde sistēmā X

6. ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTAS SASTĀVDAĻAS6.1. Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1. Vispārējais stāvoklis

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a) Kādas puses vai šķērssijas neliels ieplīsums vai deformācija.Kādas puses vai šķērssijas būtiskas plaisas vai būtiska deformācija.

XX

b) Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi.Vairums stiprinājumu ir vaļīgi; nepietiekama daļu stiprība.

XX

c) Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību.Nepietiekama daļu stiprība.

XX

6.1.2. Izplūdes Vizuāla pārbaude, a) Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās X315

caurules un klusinātāji

transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

nostiprinājums

b) Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmiApdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību.

XX

6.1.3. Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, LPG/CNG/LNG sistēmu gadījumā izmantojiet noplūžu noteikšanas ierīces.

a) Nenostiprināta tvertne vai caurules, radot īpašu aizdegšanās risku.

X

b) Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vākaAizdegšanās risks; bīstamu vielu pārmērīgi zudumi.

XX

c) Noberztas caurules.Bojātas caurules.

XX

d) Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi X

e) Aizdegšanās riska cēloņi:

degvielas noplūde,

degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta,

motora nodalījuma stāvoklis

X

f) LPG/CNG/LNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām, kāda no sistēmas daļām ir bojāta (1).

X

6.1.4. Buferi, sānu un pakaļējās drošības

Vizuāla pārbaude. a) Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumusDaļas var nokrist; stipri ietekmēta funkcionalitāte.

XX

316

konstrukcija b) Ierīce redzami neatbilst prasībām(1). X

6.1.5. Rezerves riteņa stiprinājums (ja uzstādīts)

Vizuāla pārbaude. a) Neatbilstošs stiprinājuma stāvoklis X

b) Vaļīgs vai saplaisājis stiprinājums X

c) Rezerves ritenis nav droši nofiksēts stiprinājumā ▌.Pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu nokrist.

XX

6.1.6. Mehāniskas sakabes un un vilkšanas ierīce

Nodiluma un pareizas darbības vizuāla pārbaude, pievēršot īpašu uzmanību jebkurai uzstādītai ierīcei saistībā ar drošību uz ceļiem un/vai mēraparāta izmantošanai.

a) Bojāta vai saplaisājusi detaļa (ja netiek izmantota).

Bojāta vai saplaisājusi detaļa (ja tiek izmantota).

X

X

b) Pārmērīgs detaļas nodilums.Zem nodiluma robežvērtības.

XX

c) Bojāts stiprinājumsKāds no stiprinājumiem ir vaļīgs, un pastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu nokrist.

XX

d) Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi. X

e) Nedarbojas kāds no sakabes indikatoriem. X

f) Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto)Reģistrācijas numura zīme nav salasāma (kad netiek izmantota).

XX

g) Nedrošs pārveidojums (3) (sekundārās daļas).Nedrošs pārveidojums (3) (galvenās daļas).

XX

h) Pārāk vāja sakabe. X

317

6.1.7. Transmisija Vizuāla pārbaude. a) Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav.Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav, tā, ka tas nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību.

XX

b) Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņiPastāv ļoti nopietns risks, ka tā varētu kļūt vaļīga vai ieplīst.

XX

c) Kardāna savienojumu vai transmisijas ķēžu/jostu pārmērīgs nolietojums.Pastāv ļoti nopietns risks, ka tās varētu kļūt vaļīgas vai ieplīst.

XX

d) Bojāti lokanie savienojumi.Pastāv ļoti nopietns risks, ka tie varētu kļūt vaļīgi vai ieplīst.

XX

e) Bojāta vai saliekta vārpsta X

f) Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprinātsPastāv ļoti nopietns risks, ka tas varētu kļūt vaļīgs vai ieplīst.

XX

g) ▌Stipri bojāts putekļusargs.Putekļusarga nav, vai tas ir saplaisājis.

XX

h) Nelikumīga transmisijas pārveide. X

6.1.8. Motora stiprinājumi

Vizuāla pārbaude virs remontbedres vai uz pacēlāja nav nepieciešama.

Nodiluši, acīmredzami un būtiski bojāti ▌ stiprinājumi.Vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi.

XX

6.1.9 Motora darbības rādītāji (X) (2)

Vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a) Vadības ierīce ir ▌ pārveidota, ietekmējot drošību un/vai vidi.

X

b) Motors ir ▌pārveidots, ietekmējot drošību un/vai vidi. X

6.2. Kabīne un virsbūve6.2.1. Stāvoklis Vizuāla pārbaude. a) Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus

Var nokrist.X

X

b) Nedrošs virsbūves balsts X318

Traucēta stabilitāte. X

c) Ieplūst motora vai izplūdes gāzesApdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību.

XX

d) Nedrošs pārveidojums (3).Nepietiekams atsatums līdz rotējošām vai kustīgām daļām un līdz ceļa virsmai

XX

6.2.2. Stiprinājums Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a) Nedroša virsbūve vai kabīneIetekmēta stabilitāte.

XX

b) Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas X

c) Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav, un ja tie ir simetriski.Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav, tā, ka tas nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību.

X

X

d) Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktosTraucēta stabilitāte.

XX

6.2.3. Durvis un rokturslēgi

Vizuāla pārbaude. a) Durvis pareizi neatveras vai neaizveras X

b) Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (bīdāmās durvis)Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet (veramās durvis).

XX

c) Durvis, eņģes, rokturslēgi vai balsti ir ▌ nolietojušiesDurvis, eņģes, rokturslēgi vai balsti ir vaļīgi, vai to nav.

XX

6.2.4. Grīda Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz

Nedroša vai stipri nodilusi grīdaNepietiekama stabilitāte.

XX

319

pacēlāja.6.2.5. Vadītāja sēdeklis

Vizuāla pārbaude. a) ▌Sēdeklis ar bojātām detaļām.Nestabils sēdeklis.

XX

b) Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareiziSēdeklis kustas, vai atzveltni nevar nostiprināt

XX

6.2.6. Citi sēdekļi Vizuāla pārbaude. a) Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (sekundārās daļas) Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi (galvenās daļas)

XX

b) Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām (1).Pārsniegts atļautais sēdekļu skaits; izvietojums neatbilst apstiprinājumam

XX

6.2.7. Braukšanas vadības ierīces


Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareiziIetekmēta droša darbība

X

X6.2.8. Kabīnes kāpšļi Vizuāla pārbaude. a) Kāpslis vai uzmala ir nedroša

Nepietiekama stabilitāte.X

Xb) Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus X

6.2.9. Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

Vizuāla pārbaude. a) Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti X

b) Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām(1).Piestiprinātās daļas var radīt savainojumus; ietekmēta darbības drošība.

XX

c) Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā.Bīstamu vielu apjomīgi zudumi.

XX

6.2.10. Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

Vizuāla pārbaude. a) Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējušiVar radīt savainojumus; var nokrist.

XX

b) Nepietiekams atstatums līdz ritenim (pretšļakatu ierīce).Nepietiekams atstatums līdz ritenim (dubļusargi).

XX

c) Neatbilst prasībām(1).Riepa nav pietiekami aizsegta.

XX

6.2.11. Balsts Vizuāla pārbaude. a) To nav, tie ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši. X

Xb) Neatbilst prasībām (1).320

c) Pastāv risks, ka atvērsies, transportlīdzeklim esot kustībā. X

6.2.12. Rokturi un kāju paliktņi

Vizuāla pārbaude. a) To nav, tie ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši. X

b) Neatbilst prasībām (1). X

7. CITS APRĪKOJUMS7.1. Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1. Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

Vizuāla pārbaude. a) Stiprinājuma punkts ir ļoti izdilisIetekmēta stabilitāte.

XX

b) Vaļīgi stiprinājumi X

7.1.2. Drošības jostu/sprādžu stāvoklis


a) Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst X

b) Drošības josta ir bojātaJebkāds iegriezums vai pārmērīgas izstaipīšanās pazīmes.

XX

c) Drošības josta neatbilst prasībām(1) X

d) Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi X

e) Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi X

321

7.1.3. Drošības jostas slodzes ierobežotājs


a) slodzes ierobežotāja nav vai tas nav piemērots transportlīdzeklim

b) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

XX

7.1.4. Drošības jostu nospriegotāji


a) Nospriegotāju nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklimb) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma

norāda uz kļūmi.

XX

7.1.5. Gaisa spilvens


a) Gaisa spilvenu nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklimb) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma

norāda uz kļūmi.

XX

c) Gaisa spilvens acīmredzami nedarbojas X

7.1.6. Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

MIL vizuāla pārbaude un/vai pārbaude, izmantojot elektronisku saskarni.

a) SRS MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi b) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

XX

7.2.

Ugunsdzēsības aparāts (X)(2)

Vizuāla pārbaude. a) Nav X

b) Neatbilst prasībām(1) .Ja nepieciešams (piemēram, taksometriem, autobusiem utt.).

XX

7.3. Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce


a) Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu

X

b) Ierīce ir bojāta.Netīša aizslēgšana vai bloķēšana.

XX

322

7.4.

Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams)(X)(2)

Vizuāla pārbaude. a) Tā nav, vai tas ir nepilnīgs X

b) Neatbilst prasībām(1) X

7.5. Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams)(X)(2)

Vizuāla pārbaude. Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām(1). X

7.6. Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X)(2)

Vizuāla pārbaude. To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī, nepietiekama stabilitāte vai izmēri. X

7.7. Skaņas signālierīce


a) Nedarbojas pareiziNedarbojas vispār.

XX

b) Nedroša vadība X

c) Neatbilst prasībām(1)

Izdoto skaņu iespējams noturēt par kādu no oficiālajām sirēnām.

XX

7.8. Spidometrs Vizuāla vai darbības pārbaude, pārbaudot uz ceļa vai elektroniski.

a) Nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1)

Nav uzstādīts, ja ir nepieciešams.X

X

b) Traucēta darbība.Nedarbojas vispār

XX

c) Nevar pietiekami izgaismotVispār nevar izgaismot.

XX

324

7.9. Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams)

Vizuāla pārbaude. a) Nav uzstādīts atbilstoši prasībām(1) X

b) Nedarbojas. X

c) Bojātas plombas, vai to trūkst X

d) Nav uzstādīšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš

X

e) Redzami bojājumi vai manipulācijas X

f) Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem X

325

7.10. Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja pieejams aprīkojums.

a) Nav uzstādīta atbilstoši prasībām(1) X

b) Redzams, ka nedarbojas X

c) Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts) X

d) Bojātas plombas, vai to trūkst X

e) Nav ▌ plāksnes, vai tā nav salasāma ▌. X

f) Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem X

7.11. Odometrs, ja pieejams (X) (2)


a) Acīmredzami veiktas manipulācijas (krāpšana), lai samazinātu transportlīdzekļa nobraukuma attāluma rādījumu vai lai nepareizi uzrādītu transportlīdzekļa nobraukuma attālumu.

X

b) Redzams, ka nedarbojas X

7.12

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama


a) Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti X

b) Bojāta elektroinstalācija X

c) Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas X

d) Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi X

e) ESC MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi X

f) Izmantojot elektronisku transportlīdzekļa saskarni, sistēma norāda uz kļūmi.

X

8. TRAUCĒJUMI8.1. Troksnis

327

8.1.1 Trokšņa slāpēšanas sistēma

Subjektīvs novērtējums (ja vien inspektors neuzskata, ka trokšņa līmenis ir uz robežas, un tādā gadījumā var veikt trokšņa testu stāvošam transportlīdzeklim, izmantojot trokšņa līmeņa mērītāju)

a) Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni(1) X

b) Kāda no trokšņa slāpēšanas sistēmas daļām ir vaļīga, ▌bojāta, nepareizi uzstādīta, tās nav, vai tā acīmredzami ir pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus.Pastāv ļoti nopietns risks, ka tā varētu nokrist.

X

X

8.2. Izplūdes gāzu emisijas

8.2.1 ▌Emisija no dzirksteļaizdedzes motoriem8.2.1.1 Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude. a) Ražotāja uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots

X

b) Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus X

8.2.1.2 Gāzveida emisijas

– Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases nav augstākas par Euro 5 un Euro V fn:

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām(1) vai OBD rādījumu. ▌Izpūtēju pārbaudei vienmēr ir jābūt noklusējuma pārbaudes metodei izplūdes emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz ekvivalences novērtējumu un

a) Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus, X

328

ņemot vērā attiecīgos tipa apstiprinājuma tiesību aktus, dalībvalstis var atļaut lietot iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām.

– Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases ir Euro 6 un EuroV fn vai augstāka:

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām(1) vai OBD rādījumu saskaņa ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām (1).

Mērījumu nepiemēro divtaktu motoriem.

329

b) vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisijai) transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas

– 4,5 % vai

– 3,5 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1)

ii) transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

– tukšgaitā – 0,5 %

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,3 %

vai

– tukšgaitā – 0,3 %1

– pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās(1)

X

c) Lambdas koeficients ir ārpus diapazona 1± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

X

d) OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību X

8.2.2 ▌Emisija no kompresijaizdedzes motoriem

8.2.2.1 Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude. a) Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts

X

b) Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus X

8.2.2.2Dūmainība

Šī prasība neattiecas uz

a) – Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klases nav augstākas par

a) Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās(1),

dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni

X

1 Tips apstiprināts saskaņā ar ▌Direktīvu 70/20/EEK ▌, Regulas (EK) Nr. 715/2007 (Euro 5), Direktīvu 88/77/EEK un Direktīvu 2005/55/EK.330

transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

Euro 5 un Euro V fn: Izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz maksimālajiem apgriezieniem) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs vai ar OBD rādījumu. Izpūtēju pārbaudei vienmēr ir jābūt noklusējuma pārbaudes metodei izplūdes emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz ekvivalences novērtējumu, dalībvalstis var atļaut lietot iebūvēto diagnostikas (OBD) sistēmu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām.– Transportlīdzekļiem, kuru emisiju klase ir Euro 6 un Euro V fn

vai augstāka: Izplūdes gāzu dūmainība brīvā paātrinājuma laikā

331

(bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz maksimālajiem apgriezieniem) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs vai ar OBD rādījumu saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un citām prasībām (1).b) transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:1. Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai motors ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.2. Priekšnoteikumi:i) motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa mērtausta atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 ºC, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un

332

līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;ii) izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi;

b) Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības(1) neļauj izmantot atsauces vērtības, motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1, motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1, vaivai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās(1) vai iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās(1) norādītā datuma

–1,5 m-1 1-1 9

X

1 Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kas minētas I pielikuma 5.3.1.4 iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/69/EK vai vēlāk; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Direktīvā 88/77/EEK, vai transportlīdzekli pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

9 Tips apstiprināts saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā (Euro 6). Tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 (Euro VI).

333

c) testa procedūra1. Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļmotoriem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.2. Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.3. Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādītos

334

apgriezienus, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no maksimālajiem apgriezieniem. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

335

4. Transportlīdzekļus neakceptē tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

5. Nevajadzīgas apskates novēršanai dalībvalstis var neakceptēt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu apskati, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi

337

mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

8.3 Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

Radiotraucējumi (X)(2)

▌ Kādas prasībās paredzētās prasības(1) nav ievērotas X

8.4 Citi ar vidi saistīti aspekti

8.4.1. Šķidrumu noplūdes

▌ Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes, kas nav ūdens noplūdes, var bojāt vidi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.Pastāvīgi veidojas pilieni, kas rada ļoti nopietnu apdraudējumu.

X

X9. PAPILDU PĀRBAUDES M2, M3 KATEGORIJU PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

9.1. Durvis9.1.1. Ieejas un izejas durvis


a) Traucēta darbība X

b) NolietotasVar radīt savainojumus.

XX

c) Bojātas avārijas vadības ierīces X

d) Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība X

e) Neatbilst prasībām(1).Nepietiekams durvju platums

XX

9.1.2. Avārijas izejas

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a) Traucēta darbība X

b) Avārijas izeju zīmes nesalasāmas.Avārijas izeju zīmju nav

XX

c) Nav āmura stikla izsišanai X

338

d) Neatbilst prasībām(1)

Nepietiekams platums vai piekļuve aizšķērsotaX

X

9.2.

Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X)(2)


a) Nedarbojas pareiziIetekmē drošu transportlīdzekļa darbību.

XX

b) Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumāApdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību

X

Xc) Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta) X

9.3.

Ventilācijas un apsildes sistēma (X)(2)


a) Traucēta darbībaVar apdraudēt transportlīdzeklī esošo personu veselību.

XX

b) Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumāApdraud transportlīdzeklī esošo personu veselību

X

X

9.4. Sēdekļi

9.4.1. Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam)

Vizuāla pārbaude. Salokāmie sēdekļi (ja atļauti) nedarbojas automātiskiAizšķērso avārijas izeju.▌

X

X

9.4.2. Vadītāja sēdeklis (papildu prasības)

Vizuāla pārbaude. a) Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājumsSamazināts redzes lauks.

XX

b) Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām(1)

Var radīt savainojumus.X

X9.5. Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X)(2)


Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām(1)

Nedarbojas vispārX

X

9.6. Ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem

Vizuāla pārbaude. a) Nedroša grīda Ietekmēta stabilitāte

XX

b) Bojātas margas vai rokturiNedroši vai nelietojami

XX

339

c) Neatbilst prasībām(1).Nepietiekams platums vai telpa

XX

9.7. Kāpnes un pakāpieni

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a) Nodiluši ▌Bojāts stāvoklis.Ietekmēta stabilitāte

XX

X

b) Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi. X

c) Neatbilst prasībām(1)

Nepietiekams platums vai pārāk liels augstumsX

X9.8. Skaļruņu sistēma (X)(2)


Bojāta sistēmaNedarbojas vispār

XX

9.9. Paziņojumi (X)(2)

Vizuāla pārbaude. a) Paziņojumu trūkst, tie ir kļūdaini vai nesalasāmi Xb) Neatbilst prasībām(1)

Kļūdaina informācijaX

X

9.10. Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X)(2)

9.10.1. Durvis Vizuāla pārbaude. Durvju aizsardzība neatbilst prasībām(1) attiecībā uz šo transporta veidu X

9.10.2.

Signalizēšanas un speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude. Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām(1) X

9.11. Prasības attiecībā uz invalīdu pārvadāšanu (X)(2)

9.11.1. Durvis, rampas un lifti


a) Traucēta darbība Ietekmēta droša darbība.

XX

b) Nolietots stāvoklisIetekmēta stabilitāte; var radīt savainojumus.

XX

c) Bojāta(-s) vadīkla(-s)Ietekmēta droša darbība.

XX

d) Bojāta brīdinājuma ierīce(-s)Nedarbojas vispār.

XX

340

e) Neatbilst prasībām(1). X

9.11.2.Ratiņkrēslu

nostiprinājuma sistēma

Vizuāla un darbības pārbaude, ja piemērojama.

a) Traucēta darbībaIetekmēta droša darbība.

XX

b) Nolietots stāvoklisIetekmēta stabilitāte; var radīt savainojumus.

XX

c) Bojāta(-s) vadīkla(-s)Ietekmēta droša darbība.

XX

d) Neatbilst prasībām(1). X

9.11.3.

Signalizēšanas un speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude. Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām(1) X

9.12. Cits speciālais aprīkojums (X)(2)

9.12.1. Iekārtas ēdiena gatavošanai

Vizuāla pārbaude. a) Iekārta neatbilst prasībām(1) X

b) Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot X

9.12.2. Sanitārā iekārta

Vizuāla pārbaude. Iekārta neatbilst prasībām(1)

Var radīt savainojumus.X

X

9.12.3. Citas ierīces (piem., audiovizuālās sistēmas)

Vizuāla pārbaude. Neatbilst prasībām(1).

Ietekmēta transportlīdzekļa darbības drošība

X

X

341

PIEZĪMES(1) "Prasības" noteiktas tipa apstiprinājumā apstiprinājuma vai pirmās reģistrācijas datumā, vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī

modernizēšanas pienākumos vai reģistrācijas valsts tiesību aktos. Minētos atbilstības cēloņus piemēro tikai tad, ja ir pārbaudīta atbilstība prasībām.

(2) (X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai satiksmē, bet nav uzskatāmas par būtiskām tehniskās apskates laikā.

(3) Nedrošs pārveidojums ir pārveidojums, kas apdraud transportlīdzekļa satiksmes drošību vai atstāj nesamērīgi lielu ietekmi uz apkārtējo vidi.

.

342

II PIELIKUMS

TEHNISKĀS APSKATES SERTIFIKĀTA SATURA MINIMUMS

Pēc tehniskās apskates izdotajā tehniskās apskates sertifikātā ir atspoguļoti vismaz turpmākie

elementi, pirms kuriem norādīti atbilstoši saskaņoti Savienības kodi:

1) transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN numurs vai šasijas numurs)

2) transportlīdzekļa numura zīme un reģistrācijas valsts simbols,

3) apskates vieta un datums,

4) odometra rādījumi apskates laikā, ja pieejams,

5) transportlīdzekļa kategorija, ja pieejama,

6) konstatētie trūkumi un to to nopietnības pakāpe,

7) tehniskās apskates rezultāti,

8) nākamās periodiskās tehniskās apskates datums vai pašreizējās apskates derīguma

termiņš (ja šī informācija nav sniegta citādā veidā),

9) tehniskās apskates organizācijas nosaukums un par apskati atbildīgā inspektora

paraksts vai identifikācija,

10) cita informācija.

343

III PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS TEHNISKĀS APSKATES IEKĀRTĀM UN DIAGNOSTIKAS

APRĪKOJUMAM

I – Iekārtas un aprīkojums

Tehniskās apskates veic saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām ieteicamajām apskates metodēm,

izmantojot attiecīgas iekārtas un aprīkojumu ▌. Vajadzības gadījumā tas var ietvert mobilu

tehniskās apskates vienību izmantošanu. Nepieciešamais diagnostikas aprīkojums ir atkarīgs no

pārbaudāmo transportlīdzekļu kategorijām, kā izklāstīts I tabulā. Iekārtas un aprīkojums atbilst

šādām minimālām prasībām:

1) transportlīdzekļu novērtēšanai piemērotas telpas, kur tiek ievērotas vajadzīgās prasības ▌

veselības un drošības jomā;

2) testa līnija ir pietiekami plaša katras attiecīgās pārbaudes veikšanai, bedre vai celtnis un

transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, paredzēta iekārta transportlīdzekļa

pacelšanai uz vienas no asīm, tam ir piemērots apgaismojums un attiecīgā gadījumā atbilstoša

ventilācija;

3) jebkuru transportlīdzekļu pārbaudei – ruļļu bremžu pārbaudes stends, ar ko var izmērīt,

uzrādīt un reģistrēt bremzēšanas spēkus ▌ un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā

saskaņā ar A pielikumu ISO standartā 21069-1, kurā noteiktas tehniskās prasības ruļļu bremžu

pārbaudes stendiem vai līdzvērtīgi standarti;

4) transportlīdzekļu, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, pārbaudei – ruļļu bremžu pārbaudes

stends atbilstīgi 3. punktam, kurā var nebūt iespējas reģistrēt un uzrādīt bremzēšanas spēkus,

pedālim pielikto spēku un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā;

344

vai

plākšņu bremžu stends, kas atbilst ruļļu bremžu pārbaudes stendam, kas aprakstīts 3. punktā,

kurā var nebūt iespējas reģistrēt un uzrādīt bremzēšanas spēku, pedālim pielikto spēku un

gaisa spiedienu pneimatisko bremžu sistēmā;

5) palēninājuma reģistrācijas ierīce, kamēr pārtraukto mērījumu instrumentiem

jāreģistrē/jāuzglabā mērījumi vismaz 10 reizes sekundē;

6) pneimatisko bremžu sistēmu apskates iekārtas, piemēram, manometri, savienojumi un

caurules;

7) riteņu/ass slodzes mērījumu iekārta slodzes uz asi noteikšanai (fakultatīva iekārta slodzes

mērīšanai uz diviem riteņiem, piemēram, riteņu svari un ass svari);

8) iekārtai riteņa–ass piekares apskatei (stūres brīvgājiena detektors), asis nepaceļot, jāatbilst

šādām prasībām:

345

a) iekārtai jābūt aprīkotai ar vismaz divām plāksnēm ar mehānisko piedziņu, kas var

kustēties pretējos virzienos gan gareniski, gan šķērseniski;

b) plākšņu kustību no sava posteņa kontrolē operators;

c) transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 tonnas, plāksnēm jāatbilst šādām

tehniskām prasībām:

- ▌ gareniskā vai šķērseniskā kustība – vismaz 95 mm,

– gareniskas un šķērseniskas kustības ātrums – no 5 cm/s līdz 15 cm/s;

▌

9) ja mēra skaņas līmeni, 2. klases skaņas līmeņa mērītājs;

10) 4 gāzu analizators, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/22/EK9;

9 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK (2004. gada 31. marts) par mērinstrumentiem (OV L 135, 30.4.2004., 1. lpp.).

346

11) iekārta pietiekami precīziem absorbcijas koeficienta mērījumiem;

12) viena priekšējo lukturu orientēšanas ierīce, kas ļauj testēt priekšējās gaismas noregulējumu

atbilstīgi noteikumiem par apgaismes ierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem

(Direktīva 76/756/EEK); gaismas/tumsas robežai jābūt viegli saredzamai dienas laikā

(apstākļos, kad nav tiešas saules gaismas);

13) ierīce riepu protektora dziļuma mērīšanai;

▌

14) ierīce, ar ko pievienoties elektroniskajai transportlīdzekļa saskarnei, piemēram, OBD

analīzes rīks;

15) ierīce, ar ko noteikt LPG/CNG/LNG noplūdi, ja šādus transportlīdzekļus pārbauda.

Jebkuras no minētajām ierīcēm var apvienot vienā ierīcē, ar noteikumu, ka tas neiespaido katras

ierīces precizitāti.

II – Mērījumos izmantotā aprīkojuma kalibrēšana

Ja vien attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi, intervāls starp divām

secīgām kalibrēšanām nedrīkst pārsniegt:

i) 24 mēnešus attiecībā uz masas, spiediena un skaņas līmeņa mērījumiem;

ii) 24 mēnešus — spēku mērījumiem;

iii) 12 mēnešus — gāzu emisiju mērījumiem.

347

I TABULA 10

Tehniskās apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums

Transportlīdzekļi Kategorija Aprīkojums, kas nepieciešams saistībā ar katru no I iedaļā minētajām pozīcijāmMaksimālā masa 1 2 3 4 […] 6 7 8 9 […] 1

112

13

14

15 […] 1

718

1. Motocikli 1

L1e P x x x x x xL3e,L4e

P x x x x x xL3e,L4e

D x x x x x xL2e P x x x x x x xL2e D x x x x x x xL5e P x x x x x x xL5e D x x x x x x xL6e P x x x x x x xL6e D x x x x x x xL7e P x x x x x x xL7e D x x x x x x x

2. Transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai

Līdz 3500 kg M1,M2 P x x x x x x x x xLīdz 3500 kg M1,M2 D x x x x x x x x› 3500 kg M2,M3 P x x x x x x x x x x x x x› 3500 kg M2,M3 D x x x x x x x x x x x x

3. Transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai

Līdz 3500 kg N1 P x x x x x x x x xLīdz 3500 kg N1 D x x x x x x x x› 3500 kg N2,N3 P x x x x x x x x x x x x x› 3500 kg N2,N3 D x x x x x x x x x x x x

1 0 Transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, minētas tikai informatīvos nolūkos.348

Transportlīdzekļi Kategorija Aprīkojums, kas nepieciešams saistībā ar katru no I iedaļā minētajām pozīcijām4. Speciāli transportlīdzekļi, kas atvasināti N kategorijas transportlīdzekļiem, T5

Līdz 3500 kg N1 B x x x x x x x x xLīdz 3500 kg N1 D x x x x x x x x› 3500 kg N2,N3,

T5 B x x x x x x x x x x x x x

› 3500 kg N2,N3,T5 D x x x x x x x x x x x x

5. Piekabes11 Līdz 750 kg O1 x x› 750 līdz 3500 kg O2 x x x x› 3500 kg O3,O4 x x x x x x x x

1) P…benzīns (dzirksteļaizdedze); D…dīzelis (kompresijaizdedze)

1 1 Transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, minētas tikai informatīvos nolūkos.349

IV PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS INSPEKTORU KOMPETENCEI, APMĀCĪBI UN

SERTIFIKĀCIJAI

1. Kompetence

Pirms inspektora amata kandidātam atļauj veikt periodiskas tehniskās apskates, dalībvalstis vai

kompetentās iestādes pārliecinās par to, vai attiecīgajai personai ir:

a) sertificētas zināšanas un izpratne par ceļu transportlīdzekli ▌ šādās jomās:

– mehānika,

– dinamika,

– transportlīdzekļu dinamiskās īpašības,

– iekšdedzes motori,

– materiāli un materiālu pārveide,

– elektronika,

– elektroautomātika,

– elektroniskie transportlīdzekļu komponenti,

– IT lietojumi.

350

b) vismaz trīs gadu dokumentēta pieredze vai, piemēram, līdzvērtīga dokumentēta

darbaudzināšana vai studijas un atbilstīga apmācība minētajā ceļu transportlīdzekļu

jomā.

2. Sākotnējā apmācība un kvalifikācijas celšanas mācības

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes gādā par to, lai inspektori, pirms tiem izsniedz atļauju

tehniskās apskates veikšanai, būtu apmeklējuši attiecīgu sākotnējo apmācību un kvalifikācijas

celšanas mācības vai atbilstīgu eksamināciju, kurā ir gan teorētiskā, gan praktiskā daļa.

Sākotnējās apmācības un kvalifikācijas celšanas mācību vai atbilstīgas eksaminācijas satura

minimums aptver turpmākos tematus.

a) Sākotnējā apmācība vai atbilstīga eksaminācija

Sākotnējā apmācībā, ko nodrošina dalībvalsts vai dalībvalsts apstiprināts mācību centrs, ietilps

vismaz šādi temati.

i) Transportlīdzekļu tehnoloģijas:

- bremžu sistēmas,

- stūres sistēmas,

351

- redzamības lauki,

- gaismas aprīkojums, apgaismes ierīces un elektroniskie komponenti,

- asis, riteņi un riepas,

- šasija un virsbūve,

- traucējumi un emisijas,

- specializētu transportlīdzekļu papildaprīkojums;

ii) pārbaudes metodes;

iii) trūkumu novērtējums;

iv) ▌piemērojamās tiesiskās prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli

to apstiprināšanai;

v) ▌tiesiskās prasības attiecībā uz tehnisko apskati;

vi) administratīvie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprināšanu,

reģistrāciju un tehniskajām apskatēm;

vii) ar pārbaudēm un administrēšanu saistītie IT lietojumi.

b) Kvalifikācijas celšanas mācības vai atbilstīga eksaminācija

352

Dalībvalstis gādā par to, lai inspektori regulāri saņemtu kvalifikācijas celšanas mācības vai

atbilstīgu eksamināciju, ko nodrošina dalībvalsts vai dalībvalsts apstiprināts mācību centrs.

Dalībvalstis gādā par to, lai kvalifikācijas celšanas mācību vai atbilstīgas eksaminācijas saturs

ļautu uzturēt un atjaunināt inspektoriem nepieciešamās zināšanas un iemaņas jautājumos, kas

minēti iepriekš a) punkta i)–vii) apakšpunktam.

3. Kvalifikācijas sertifikāts

Sertifikātā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedz inspektoram, kam tiek ļauts veikt tehniskās

apskates, ietver vismaz turpmāk norādīto informāciju:

– inspektora identifikācija (vārds, uzvārds▌),

– tās transportlīdzekļu kategorijas, kam inspektors drīkst veikt tehnisko apskati;

– ▌

– izdevējas iestādes nosaukums,

– izsniegšanas datums.

353

V PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

Noteikumi un procedūras par uzraudzības struktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis saskaņā ar

14. pantu, aptver vismaz šādas minimālās prasības.

1. Uzraudzības struktūras uzdevumi un darbība

Uzraudzība struktūras veic vismaz šādus uzdevumus:

a) Tehniskās apskates staciju uzraudzība:

– pārbauda atbilstību minimālajām prasībām telpām un diagnostikas aprīkojumam;

– pārbauda atbilstību pilnvarotās iestādes noteiktajām obligātajām prasībām;

▌

b) Inspektoru apmācība un eksaminēšana:

– pārbauda inspektoru sākotnējo apmācību;

– pārbauda inspektoru periodiskās kvalifikācijas celšanas mācības;

▌

– nodrošina periodiskās kvalifikācijas celšanas mācības uzraudzības struktūras

eksaminētājiem;

– veic eksamināciju vai pārrauga tās norisi.

354

c) Revīzija:

– tehniskās apskates stacijas iepriekšēja revīzija pirms tās apstiprināšanas;

– periodiska atkārtota tehniskās apskates stacijas revīzija;

– īpaša revīzija neatbilstību gadījumā;

– mācību/eksaminācijas centra revīzija.

d) Pārraudzība, izmantojot, piemēram, šādus pasākumus:

– atkārtota pārbaude, ko veic statistiski derīgai jau pārbaudītu transportlīdzekļu daļai;

▌

– pārbaudes, izmantojot tā sauktos „slepenos klientus” (var izmantot transportlīdzekli,

kam ir defekti);

– tehniskās apskates rezultātu analīze (statistikas metodes);

– tādu gadījumu izskatīšana, kad apskates rezultāti tiek apstrīdēti;

– sūdzību izmeklēšana.

e) Tehniskajās apskatēs veikto mērījumu validācija.

355

f) Priekšlikums atsaukt vai apturēt tehniskās apskates centru apstiprinājumu un/vai

inspektoru apliecību gadījumos, kad:

– netiek ievērota būtiska apstiprinājuma piešķiršanas prasība;

– konstatētas nozīmīgas neatbilstības;

– vairākkārtēja audita rezultāti ir negatīvi;

– ir zaudēta labā reputācija.

2. Prasības uzraudzības struktūrai

▌

Prasības, ko piemēro uzraudzības struktūras darbiniekiem, attiecas uz šādām jomām:

– tehniskās zināšanas;

– objektivitāte;

– kvalifikācijas un apmācības standarti.

356

3. Noteikumu un procedūru saturs

Visas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes izveido attiecīgus noteikumus un

procedūras, kas aptver vismaz šādus aspektus:

a) Prasības attiecībā uz tehniskās apskates staciju apstiprināšanu un uzraudzību:

– pieteikums tehniskās apskates stacijas izveidei;

– tehniskās apskates stacijas pienākumi;

– apmeklējums pirms apstiprinājuma piešķiršanas, vai apmeklējumi, lai pārliecinātos

par atbilstību prasībām;

– tehniskās apskates stacijas apstiprināšana;

– periodiskas atkārtotas tehniskās apskates staciju pārbaudes un audits;

– periodiskas tehniskās apskates staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to

nepārtrauktu atbilstību piemērojamajām prasībām;

– tehniskās apskates staciju pārbaudes un audits, par ko iepriekš nav ziņots un kas tiek

veikti, pamatojoties uz faktoloģiskiem apsvērumiem;

– pārbaužu datu analīze neatbilstību pamatošanai;

– tehniskās apskates stacijām piešķirto apstiprinājumu atsaukšana vai apturēšana.

357

b) Tehniskās apskates staciju inspektori:

– prasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par inspektoru:

– sākotnējā apmācība, kvalifikācijas celšanas mācības un eksaminācija;

– inspektora apliecības atsaukšana vai apturēšana.

c) Iekārtas un telpas:

– diagnostikas aprīkojumam noteiktās prasības,

– prasības attiecībā uz tehniskās apskates staciju telpām;

– prasības attiecībā uz norādēm;

– prasības attiecībā uz diagnostikas aprīkojuma uzturēšanu un kalibrēšanu;

– prasības datorizētām sistēmām.

d) Uzraudzības struktūras:

– uzraudzības struktūru pilnvaras;

– prasības uzraudzības struktūru personālam;

– apstrīdēšana un sūdzības.

_________________

358

inhaltsverzeichnis - european parliament · web viewpieŅemtie teksti iii daļa otrdiena 2014. gada...

Documents