Priekšvārds.

Piedz: Saņem enerģiju, ko tev piedāvāju, Tevi nepievils tikai viens no simts. Zinu to, ka ar gadiem sanāk labāk, Šis ir veids kā tos gadus saglabāt. Saņem enerģiju, ko tev piedāvāju, Tevi nepievils tikai viens no simts. Zinu to, ka ar gadiem sanāk labāk, Vieta – tieši te, un laiks ir tagad. Dienas un gadi, kas aizgājuši nebūtībā, Es pie tekstiem, rakstot, Pīts pie bīta. Beidzot pienācis laiks, kad nākt gaismā, Ar katru nākamo sitienu, panākt vairāk. Šiet ir kritieni un šeit ir lidojumi, Ja tu esi brīvs, sapratīsi ziņojumus, Kas piesātināti, ar putekļiem un pelējumu. Viens no simts. Es beidzu meklējumus. Piedz.

Gadi iet uz priekšu un atstāj bagāžu, Savu tekstu uz bīta vienmēr atstāšu. Laiks ir nepielūdzams tas ātri mainās, Tas, kas šodien svarīgs rītdien svaidās. Bet man žēl atstāt, tādēļ ņemu līdz, Tā rezultātā radās ‘’Viens no simts’’. Atskaitos, zinot, ka rīt būs labāk, Atver fantāziju un klausies tālāk. Piedz.

Pagriez skaļāk!

Saņem šo par brīvu – tas ir hip-hop’s,

Es šo radu vadoties pēc intuīcijas.

Pa vidu tam visam vēl Pīta bīts ir –

Tas ir viņa darbs, ko zem manas balss dzird.

Abi divi iegrimuši eksperimentos,

Kā ekstremālos apstākļos radīt hip-hop’u.

Tā lai patīkami sev un arī tautai.

Mūzikas spēj apvienot, ja to kāds atskaņo,

Mašīnās, dzīvokļos un pagalmos.

Lai ciena mūziku – par to es cīnos.

Ieslēdz fonā visos dzīves brīžos,

Kad viss ir kārtībā, vai kad esi strīdos.

Ja gribas mirt, ieslēdz, un sagrabēsi dzīvot.

Es pats brīnos ko spēj mūzika –

Ja tu tai notici un pagriez skaļāk.

Piedz:

Mūzika apvieno – pagriez skaļāk!

Mūzika nelaiž vaļā, nelaiž vaļā.

X2

Pagriez skaļāk, ja esi galīgā hlamā,

Ja rīt ir pirmdiena un tev ir jābūt darbā.

Ja darba nav – arī vari pagriezt,

Jo nav atšķirības, kad un kā tu mūziku

klausies –

Uz kasetēm, mp3, vai CD,

Savā dzimtajā, vai arī svešā mēlē.

To kas aizmirsts, vai arī to, kas spēlē pa

radio,

Tu pats vērtē vai tas ir vērts.

Es tev saku – liela ir izvēle.

Un izvēlēties var, ja strādā iztēle.

Tas ir hip-hop’s, metāls, vai klasika.

Ja kaut kas apvieno, tad tā ir mūzika,

Visas pasaules rases un tautas.

Un visi klausās mūziku, kas tīk.

Ar cieņu, šajā dziesmā Grifs un Pīta Bīts.

Piedz. X2

Ļaunums

Slikto lietu pārāk daudz,

Sliktās lietas mūsu prātos aug.

To nevar manīt.

Man vecvecāki stāsta par otro pasaules karu.

Pats jūtu to, ka dzīvoju es trešajā.

Tik par to skaļi nerunā, jo nav tik traki,

Kā tajā gadā, kad ebrejus meta vienā katlā.

Vīriem veicās, ja tos neiesauca.

Sievas bēga no izvarošanas.

Bērni no vecākiem atdalīti,

Tūkstošiem mirušo zīdaiņu –

Ar to viss ir pateikts.

Idiotiskā cilvēku tiekšanās pēc varas,

Stulbus dara.

Toreiz karoja par ideju,

Tagad naudu dala,

Tagad krutāk, tagad raķetes.

Un vienalga, kur tu atrodies,

Ja vajag, tevi atradīs,

Kopā ar visu tavu ģimeni.

Piedz:

Ļaunums nezūd, ļaunums pārvietojas.

Ļaunums nezūd, ļaunums pārvietojas.

Ļaunums nezūd, ļaunums pārvietojas, mūsu

prātos.

Ļaunums nezūd, ļaunums pārvietojas, mūsu

prātos.

Vakarā skatos TV,

Tur vienu vīru intervē.

Bez ilgas domāšanas viņš, ņem, un atbild –

‘’Nekas nav tik viegli kā nogalināt.’’

Cik tādu vēl ir? Man gribas zināt.

Hičkoks filmās rādīja šausmas,

Mēs rādām ļaunumu,

Nofilmējot un ieliekot internetā.

Cilvēk, ļaunums ir tavā prātā.

Melnais caurums vilina daudzus.

Ļaunums padara necauršaujamu pauri,

Un katrs otrais, kurš nēsā līdzi ieroci,

Vēlas justies neaizskarams,

Vēlas baidīt, nevis aizstāvēt.

Tikai kinofilmās uzvar labie.

Te jau bērniem jāmāca,

Kājnieku mīnas padarīt nekaitīgas.

Piedz.

Uz jumta

Šorīt, skaisti, pamodos, jo pa logu iespīdēja gaisma. Atvēru acis – labrīt! Mans pagalms saules staros tīts. Pa tumbām skan Pīta Bīts, Tik ļoti patīkams manām ausīm. Un es sapratu – šie ir mani Austrumi. Šeit saule aust, viss redzams kā uz plaukstas, Reti kuram šeit sirdī aukstums. Rīta iedvesmots es atvēru logu, Un lēnām devos mazgāt zobus. Pa ceļam atcerējos savu veco skolu, To pirmo solu ko dalījām ar biedru. To pirmo mīlestību, kas rētas atstāja. To pirmo cigareti un alkoholu, Kas izlijis uz paklāja. Ar viesiem tajā laikā bij’ pilna māja. Piedz: Viens stāsts, kas liekas tik svarīgs. Viens stāsts, kas dzīvē man palīdz. Citus stāstus pilsēta paturēs. Citus stāstus pilsēta paturēs. X2

A, tur netālu no skolas ir neapdzīvota māja, Piededzis rīta cigareti turp gāju, Nostaļģijas vadīts, piefiksējot to, Ka šis rīts tiešām ir maģisks. Tur bez problēmām var uzkāpt uz jumta, Neesmu bijis tur, jau kopš mazotnes. Tur zem potītēm ir koku galotnes, Tur liek mierā mani ļaužu valodas. Liekas, debesis var aizskart ar rokām, Šodien mākoņus saule rotā. Savu sajūsmu slēpju ar mokām: ‘’Sveika mana pilsēta, kā tev sokas?’’ Viss kārtībā. Jā, naktīs, varētu būt prātīgāk. Lai tev šī mūzika nāk palīgā. Piedz. X2 Re, kur, tālumā var redzēt manu pagalmu. Re, kur, baznīca, un tur pa labi – otra. Ja es būtu mākslinieks, es ņemtu otu, Un viens, pret viens šo skatu uzgleznotu. Ceļi, mājas, ezers, koki, mājas. Šeit tik daudz noticis – man sirds stājas. Atceros, rītus, kas sagaidīti parkā, Caurām dienām – bezrūpība. Cik daudz bij’ paziņu, cik daudz bij draugu. Kur nu kaurais pazuda, zini, Darbs – nauda, darbs – nauda. Ir grūti dzīvot tur, kur tās nav, jā. Šeit katram savs stāsts, par to kā bij’. Šeit katram savs stāsts, par to kā ir. Šeit katram savs stāsts, par to kā būs. Kā būs, tā būs. Piedz. X2

Savu panākam pied. Pionieris

[Grifs] Uzmani ko klausies, čalīt. Šitais iet pāri rajoniem, šeit nav ko dalīt. Uzmani par ko tu sapņo, jo sapņi piepildās, Tiesa, tikai dažreiz, bet gadās. Pasargāts, ir tikai tas, kas sevi sargā, Tici man, čalīt, mēs varam bargāk. Katram savs ceļš kā panākt savu, Es vēlos panākt skaņu, tāpēc repu daru. Vēlos panākt mieru, bet mieru bez kara, Vēlos lai dara, kas, dara no sirds, Ja nav no sirds, tad labāk nelien, Es tāpat neticēšu taviem meliem. Šo te ierakstu es rādīšu saviem dēliem, Lai tas izgaist kopā ar maniem pelniem. Tu jautāsi, kur var tādu izrakt? Te Grifs, austrumi, man līdzi izkaps. Piedz: Bez granātām, ieročiem, lamatām. Bez granātām, ieročiem, lamatām. Mēs savu panākam, brāl’, mēs panākam. [Pionieris]Mēs savu panākam. Mēs savu panākam. X2

[Pionieris] Un ja mēs visi te tā arī sanācām, Acīm manām, jau ne pirmo dienu darām kā? Meitām acis lielas, uz ielas es lielu cepuri zemu augstie apavi un sveiki. Āgenskalns te es esmu Čuksti man ausīs kā? re ku’ re ku’ re ku’ es eju! Šis man nekad nav pisis, sliktās meitenes man tic. Neticu maukām, tikai gumija, vai ceļos viens. Panāku savu ar uzviju un, lai Dievs ir mans liecinieks Trīs soļi uz priekšu viens atpakaļ, Īsāk sakot savu panākam, ja izskatījās savādāk Visu ceļu savām kājām gāju, tagad sukas domā kādam esmu parādā Tās tupas runas tavā galvā tavā pagalmā Labāk atstāj suņus pavadā Dienas beigās zini, kas, ko, mēs, jā, mēs, Mēs visu panācām. Piedz. X2

Samurajs

Piedz:

Ja tu gribi būt, tu vari būt samurajs.

Ja tu gribi būt, tu vari būt samurajs.

Ja tu gribi būt, melns uz balta rakstīts –

Samuraja zobens skan tumšās naktīs.

Ja tu gribi būt, tu vari būt samurajs.

Ja tu gribi būt, tu vari būt samurajs.

Ja tu gribi būt, melns uz balta rakstīts –

Samuraja gods – nevajag to aiztikt.

Tavi vārdi neko nenozīmē, brāl,

Ja tie nav tik asi, kā katana, brāl.

Es no mēnessgaismas esmu tik bāls.

Katrs teikums, man šķiet kā māls.

No Austrumiem lido lēnām zobeni,

No spiediena galvā lido ārā zobi.

Zibot zobenam izsit ārā modi,

Viņš ar hieroglifiem izraksta tev sodu.

Nauda putekļi, gods pāri visam.

Tam nav jāpierāda tev, kā būt īstam.

Draugu nav tam, un arī nevajag,

Nepievils viens no simts un viņš to

negaida.

Nāve nebaida un sāpes pāriet ātri.

Neizaicini samuraju, ja tev pietiek prāta.

Tur nav formulas, nedz arī izskaidrojums,

Tas, kas izdarīts, nevar būt izlabojams.

Piedz.

Kamēr runā tu, par samuraju darbi runā.

Laiks ko uztver tu, ir tikai ilūzija.

Samurajs kā sanitārs tīra aktīvi,

Kad meditē, liekās domas ātri atkrīt.

Mazāk runā, vairāk dari – tas ir saprotams,

Ja esi parādā, labāk ātrāk atdot tam.

Viss būs kārtībā, ja pietiks prāta nedirst.

Miesā – jā, bet gars nekad nemirst.

Atver fantāziju un saproti kas ir mūžīgs,

Viss ko esi redzējis, pārsvarā ir bijis bulšits.

Tinot kaut ko, nemani, ka pats jau uztīts,

Viņš savus melnos darbus sešiniekiem

uztic.

Te Grifs, Austrumi, Pīta Bīts un samuraji,

Pagalmi bez laternām, tumsā neredz galu.

Pāri tiltiem, pilsētām, bedrēm ripo.

Ir gatavi spriest tikai tie kas zin šito!

Piedz.

Asaras asinīs

Piedz:

Un atkal līst asaras asinīs.

Un atkal līst asaras asinīs.

Asins traipi no asfalta pazudīs,

Bet no tuvinieku atmiņām nekad.

Man jau piegriezies, viņai mani nevajag!

Kad zvanu neceļ, kad rakstu – neatbild.

Viņa mani negaida – kas ir nāve?

Bez viņas nāve, mani nebaida.

Tu zini dzīvei jēgu?

No kurienes tev informācija?

Drebošām rokām rakstīja,

Savu pēdējo vēstuli uz rūtiņu papīra,

papīra, papīra...

Tajā dienā pa palodzēm sita lietus,

Viņš nespēja atrast četrās sienās vietu,

Kas, spētu viņu nomierināt.

Un šī diena neizvērstos traģēdijā.

Beidzot! Zvana telefons – tā bija viņa!

Un viņš pacēla.

Sirds dauzījās kā traka.

Viņš nespēja izteikt ne vārda,

Bet viņa teica – ‘’piedod, atvaino,

Tava mīlestība akla ir, lūdzu, piedod,

dzirdi?!’’

‘’Jā dzirdu,’’ teica negribot,

‘’tava mīlestība ļāva man lidot,

Kādēļ man melo? Es zinu, ka tu mīli,

Bez tevis es nevaru iedomāties dzīvi!

Bez tevis man vairāk neko nevajag.’’

Un pēc šiem vārdiem, pēkšņi aptrūka

saruna.

Un viņš saprata, ka nekad nebūs kopā –

Viņu salauza, sāpes un mokas,

Un viņš izlēca ārā pa logu.

Tajā dienā pa palodzi sita lietus,

Viņš nespēja atrast četrās sienās vietu,

Kas, spētu viņu nomierināt.

Un šī diena izvērsās traģēdijā.

Piedz.

Gruzons

Tu zini kā ir tad, kad sevi ienīsti? Acis piesārtušas, āda uz pieres ieplīst. Padarītais darbs neliek sevi cienīt, Viss mierīgi, ja kabatā ir pāris vienības. Tā laiks paiet ātri, paliek mazāk prāta, Ja bija lieli plāni, maz kas paliek pāri. Drūmā ikdiena, pazīstama ikvienam, Kas tavas smadzenes paķļauj smagam pisienam. Es vēlos izrauties un tālu pazust. Es vēlos izkulties, viss tumšs kā mazuts. Viss nav tik vienkārši, kā izskatās no malas. Mēs visi slepus esam meļi un kidalas. Ja spēj to atzīt – tu kļūsti labāks. Kas ir mans, ar mani nāks līdz kapā. Kas zin’ labāk tēmu, lai nāk un pastāsta, Priekš muļķiem laimi tirgo pakās.

Alkohols un cigaretes vairs nepalīdz, Sāk uzmākties domas, kādēļ vēl esmu dzīvs. Kādēļ netīk tas ko rāda pa TV, Kādēļ izdzirdot bītu, mani smērē. Kādēļ viss ir tieši tā un nevis citādi, Kādēļ viss ko saki tu, ir tikai citāti. Kāds teica man, ka viss ir relatīvs. Mani nogurdina pat saulains rīts. Tie, kas man bij’ tuvi, tagad ir citur, Manā pilsētā mitrums ir visur. Ieskaidroju sev, ka viss labi būs. Ilūzijas būvētas no ledus kūst. Šeit idejām nav formas un pamata, Tukšums ir norma priekš kabatas. Jau par vēlu skaitīt tēvreizi, Esmu nonācis ellē vēlreiz.

Bez mērķa

Piedz: Pacel šito brāl, ja tev pietiek spēka, Manā pagalmā, jau kuro dienu vētra. Man ir uguns brāl, bet nav smēķa. Jau kuro gadu, dzīvojam bez mērķa. X2 Es tev saku, neklausies patiesību, Kas runā patiesību, patiesībā melo. Starp liekulību un taisnību sen nav atšķirību, Ja to nesaproti, vari atpūsties. Labāk vienreiz ieraudzīt, nekā simts reiz dzirdēt. Labāk pašam izdarīt, nekā uzticēties. Tevi nepievils tikai viens no simts, Un neviens nezin kurš tas simtais ir. Jo mazāk dzīvei vajag, jo vieglāk dzīvot tagad. Mums visiem izzog kabatas un katrs otrais nabags, Sēž un domā – kā tad tagad būs? - Tu esi tikai skaitlis, tātad sūds. Tagad saprotu, ka Milda sen ir mirusi, Neliek pieminekli, taču, kaut kam dzīvam. Tagad paziņoju katram latvju vīram – Ir zudis apzīmējums – būt brīvam. Piedz. X2

Neko jaunu neizdomāt, viss ir izplānots, Plāno vai neplāno, viss ir izpārdots. Šodien paveros uz savu TV kasti Vai man vienam liekas, ka kanāls pārdots citai valstij? Sociālie portāli, lai vieglāk kontrolēt, Ja tev pieder monēta turi konkrēti. Tagad modē ir apzagt elektroniski, Un arī tu, kādreiz būsi elektronisks. Šeit preces maksā piecreiz dārgāk, nekā tur kur ražo, Kamēr daži purni staigā vasarā ar kažoku, Jānis Vecrīgā piš pa ģitāras stīgām, Šodien būs nopelnījis alus glāzēm divām. Jāsāk apzināties tas, ka esam tuvu galam, Jo puspasaule, čalīt, pieder vienam klanam. Kamēr domājam kur dabūt ēst, Drāz mūs varēs vienkārši – dzēst. Piedz. X2

Uzticies man pied. Punkts uz I, JeeKaa

[Grifs] Es esmu tur, kur visas dienas vienādas. Es paceļos, tas laiks ir pienācis. Uzticies man draugs, cita ceļa nav, Viss ir savādāk, esam citi jau. Šī dzīve ir kā grausts, ko neviens nemana, Te problēmu ir daudz – tā pazūd nedēļas. Ar seju spilvenā saburzīts, nebēdā – Tas, kas nogrimis, neceļas vairs augšā. Uzticies man – man asins plaukstās, Dzīve ir kā tunelis, kur gaisma raustās, Dzīvam nav lemts no tā iznākt laukā, Bet tomēr dzīvot jāturpina kaut kā. Te daudzi izvēlas aiziet ātrāk prom – Bezizeja nepastāv – atceries. Ja dodies cīnīties – es esmu par! Viss ko vēlos pateikt – uzticies man! [Punkts uz I] Man nerūp ko citi doma, citiem šķiet tas savadi kā nomest drēbes, kad vienam pašam karsts ārā. Tici man, pienāks diena, kad atdošu visus parādus, tas tik manāmi parāda, ka neko neaizmirstu , bet atceros vēlāk, Tepat ir Jamaika, visus četrus gadalaikus. Tas neko nemaina, ka tavs paps tur kaut ko augša lemj, man rokas maiks, daudziem ir ‘’nav spēka būt pašam sev’’ kaite.

Tie noteikti ir tavi draugi, kas nāk tikai pusdienlaikā, smarža pievilina, it kā pasniegtu kalmāru, tici? Visi viņi saka patiesību, bet zinu melo gandrīz visi. Laiks ātri palido, ja visu dara par spīti (vai ne), diez vai kāds no jums kādreiz kļūs par vīru(da nē), to agri atklāju, kā īstas sejas un tas viss kamdēļ? neapjausta riska pēc, par ko vēl diskutēt, ja viss redzams sen(tici man). [JeeKaa] Vai tālu iesi tik ar manu vārdu azotē? Vai daudz taisnības šodien atrod te? (maz!) Ja pat sevi grūtības atkost, ne? (prasu!) Stilīgi ja pilnību tev atdod reps (kad) Esi vilnī, vai melo kladē rakstot tekstus. Tāpat zinu kuri spīd lasot svešus. Še radošu besi un apsolu veci, Saņem šedevru, tīri ražotu preci. Man uzticas punkts un uzticas Grifs, Mans reps katrs dūms, katrs izdzertais litrs. Mans mūžs, neredzamais spēks dara mani stipru, Man beigas? Nu tad para, parādi man titrus. Esmu vilnis, kuru pats nesu un ir ideāli Reps pilns taisnības. kas taisna kā lineāls. Ņem muļas, kas saistītas ne izrautus vārdus, Ja domugraudus laistīsi izaugs stādi

Dodiet gulēt

Piedz:

Kas tur atkal traucē man gulēt?

- Autosignalizācija – nu lai jau paliek.

Kas tur atkal traucē man gulēt?

- Kaimiņam dzimšanas diena - nu lai jau

svin.

Kas tur atkal traucē man gulēt?

- No kurienes pilsētas centā suņi? – kas

to lai zin.

Kas tur atkal traucē man gulēt?

- Kaut kam telefons zvana. – ā, tas ir

man.

Piektā diena bez miera,

Naktis, bez sapņiem un miega.

Kaut kas vienmēr liedz man to prieku,

Kaut vai uz stundu vienu, un bez jokiem –

Tā signalizācija dod pa nerviem!

Es izgāju ārā pa durvīm.

Pa kapotu, durvīm, pa lukturi un vēlreiz

pa durvīm.

Iesitu tā no sirds, lai tas saimnieks zin.

Uzpīpēju, nomierinājos...nomierinājos.

Un sāku minēt – ko var tik ilgi svinēt?

Trīs dienas pēc kārtas, nav jau kāzas,

Parasta dzimšanas diena.

Trīs naktis skan dzērāju dziesma.

Tie tāpat kā suņi, vienmēr būs,

Tikai suņi klausa ja tiem lūdz.

Pēc litra dzīve nav sūds, viss plūst

Un mainās.

Laikam, no mani vēl nav gana!

Pusē četros naktī – zvana!

Ko vajag? Aizdot? Nevaru!

Un tādi vienmēr atrod manu numuru,

Lai vai ko es nedaru.

Man jau piegriezies – dodiet gulēt.

Piedz.

Es iemācīšos

Piedz: Kad ārsts konstatēs, ka man sirds nepukst, Es iemācīšos neredzēt un nejust. Kad ārsts konstatēs, ka man sirds nepukst, Es iemācīšos nedzirdēt un nejust. Kad ārsts konstatēs, ka man sirds nepukst, Es iemācīšos nerunāt un nejust. Kad ārsts konstatēs, ka man sirds nepukst, Viss būs savādāk, viss būs savādāk. Te laiks mainās ātri, Ja tev pietiek prāta, Spēj tu redzēt pāri, Vizuālas melodijas. Paroc dziļāk dzīve ir ilūzija. Bailes no tā, ka sistēma sasies rokas. Vieglāk aizmirst, nekā domāt. Atceries, kur un kā tu radies – Še tev karte – pēc kuras vadies. Ieroči un narkotikas – Šeit Dieva nav, ir tikai pārpalikums. Ļaudis būvē mājas no kartona, No paradīzes mūs šķir viena patrona. Tur būs labāk, es apsolu, nešaubies. Neuzdod jautājumus – Tie ir lieki. Tā ir vienīgā iespēja izrauties. Visiem miers. Piedz.

Kalendārs neapstājas, Seši miljoni iespēju – izvēlies! Es ticu tam, ka kļūdas spēj rūdīt. Atver acis – mēs dzīvojam būrī. Man tās rētas nedzīst – Galvā vai sirdī, mērķē precīzi. Ļauj man pacelties augstāk virs mākoņiem, Te lejā viss ir bijis sapists jau sākotnēji. Man seko līdzi dēmoni, Tie sīkām problēmām piešķir lielu mērogu. Tā bilde grūst, ko pa logu vēroju, Sakot – viss ir labi, es sev meloju. Nešaubies, tā lode mani nomierinās, Es tikšu atbrīvots, nevis nogalināts. Tā ir vienīgā iespēja izrauties. Visiem miers.

Paņem mani līdz pied. Bro Records (Valyok,

Chiko)

[Grifs] Šeit pārāk daudz melo, pārāk daudz runā. Pārāk daudz tēlo, pārāk daudz mudās. Pārāk maz naudas, pārāk maz dara. Biežāk trāpa garām, nav tālu līdz karam. Mana mūzika paņem, paņem mani līdz, Es esmu viens no simts ar to nedalīts. Šis ir domāts tiem, kam zāles nepalīdz, Ar šo to bītu lai sagaidīts katrs rīts... Pagriez skaļāk, čuvak, šis ir savādāks, Pagriez, nu tak! Kad aizmugurē šaudās nav vairs vietas šaubām Sit lai sāp līdz kaulam, sit lai sāp līdz kaulam! Kas meklē atrod izeju vienmēr, Tā tu esi priekšā tiem, kas tikai ierēc. Šis ir laiks, kad viss apkārt plīst. Mana mūzika paņem mani līdz. Piedz: Mana mūzika paņem, paņem mani līdz. Mana mūzika – Bro teksti, Pīta Bīts. Mana mūzika paņem, paņem mani līdz. Es esmu viens no simts ar to nedalīts. X2 [Chiko] Tu gribi kaut ko dabūt? Tad ej un paņem. Ja nespēlēsies tu ar uguni, tad grūti saņemt to, Pēc kā tu šobrīd tiecies brāl’. Tu domā savādāk? Tad man komentāru nav... Mana mūzika šeit, kur mana sirds, Ar to es iegūstu visu, kas netiek pirkts. Pazūd bailes, pazūd pazudušās dienas, Pazūd gandrīz viss, izņemot šīs dziesmas. Jo tas ir viss, kas man pieder, viss, kas man piedur, Daru katru dienu šo, neatņemt tev man neko. Mēs nākam skaļi, radam haosu,

Ar ritmiem, bungām sempliem, pieeju radošu. Es esmu šeit, kur es gribēju būt, Daru to ko jūtu, balsi tev pa monitoriem sūtu... Un tie, kas nicināja, tagad dusmās trīc, Bet mana mūzika paņem mani līdz.... Piedz.X2 [Valyok] И только своей музыке Я благодарен За каждый день Подаренный. И я уверен, это выбор правильный, Что люди дали мне С годами больше пламени В моих глазах и разуме Желание... В любом случае быть лучше мне, Жить и быть в игре. Молюсь, чтоб тебе Любить всё время бы Меня хватило сил. Забудь про то кем я был. Моя музыка, помоги найти мой стиль. Когда тупо непрёт, Когда никто тут не ждёт, Когда тебе 24, А в душе дискомфорт. Когда терзают сомнения, Что поступаешь правильно И то что было вчера Неактуально... Когда реально я нуждаюсь в твоей помощи. Не откажи и помоги в любой сложности! И выбери меня среди 1000 лиц. Моя музыка... [Grifs]Paņem Mani Līdz... Piedz. X4

Tajā laikā

Vēl joprojām es sēju agresiju, Savā dzīvē, šo es nemainīju. Principi kā darīt ir palikuši tie paši – ‘’Manas pilsētas skati’’ Atvēra man acis – Rokas ir, a huļi? Jāsāk rakstīt, Rīmes naktīs. ‘’Gangstarr’’ bīts man ir klasika Bliezu virsū, man tas patika. Tajā laikā daudzi litros pazuda, Daudzi nositās ar BMW. Citi mēģināja tikt pie latiem, Es tikmēr rakstīju rindas, Saviem vārdiem. Man bij’ savs šovs – ‘’Izdzīvo ar tukšu kabatu”. Šajā vietā tā bij’ pieņemts. Pirmo reiz uz skatuves kopā ar Chiko. Rītos mani modināja hip-hop’s. Sāku saprast, kas ir viltots, Visus viltojumus, berzu miltos. Daudzi reperi aiz skaudības mirst nost, Dzīve ātri atsijā visus mīkstos.

Tajā laikā Austrumu vēl nebij, Lielākā daļa domāja, ka esmu debīls, Staigājot apkārt tādā paskatā, Es esmu iekāpis hip-hop’a lamatās. Atskaņoju to savā pagalmā, Saskatīju savu dzīvi šajā mūzikā, Iemūžinu to katrā savā rindiņā. Austrumu smarža ir manā lirikā. Katru dienu strādāju pie tehnikas, Man pie dirsas ir interneta replikas. Es jau zinu, viens no simts ir īsts, Tā, ka nav ko mīzt, Hip-hop’s ir dzīvs.

Tā nav spēlīte

Es ticu savam dievam, man ar to pietiek Nespiežu nevienam. Es ticu tam, ka visi darbi nāk atpakaļ Kā bumerangs. Es ticu tam, ka nekas nenotiek tāpat vien, Tāpat vien. Es ticu tam, ka katrs saņem pēc nopelniem saviem. Dzīvo mierīgi, koncentrējies, Pārāk daudzas lietas darītas tiek pavirši. Mētājas ar vārdiem, kā ar akmeņiem. Pasaule ir pilna ar likteņiem dažādiem. Tos kāds pieraksta un rediģē, Šā, vai tā, par visu nāksies mums atbildēt. Ir pierādīts, zeme ir apaļa – Vienā malā pasaki, otrā jau atskan. Piedz: Ar dvēseli nespēlējies dēls Jau ir vēls (nu?!) Jāiet gulēt. Ar dvēseli nespēlējies dēls Jau ir vēls (nu?!) Tā nav spēlīte. X2

Solījumi, zvēresti, labāk nepateikt neko Nekā pateikt un aizmirst. Es piefiksēju, ka daudzi melo paši sev, Es kontrolēju, lai nedarītu pats tā. Tā ir tā viena persona, kam var uzticēties. Tas ir tas princips, kas neļauj nomaldīties. Vieni uzbur ilūziju, otri par to maksā. Paļubomu, lai izdzīvotu, jāiet zagt? Tad zodz no tiem, kas jau to dara. No dubļiem nav iespējams iziet tīrām. Pat lielākie ņuņņas izaug par vīriem Un vīri pārvēršas par ņuņņām, Viss ir iespējams. Man galvenais ir palikt tīram, Sava dieva priekšā. Piedz. X2

Viss varēja būt vienkāršāk pied. Skutelis

[Grifs]

Viss nav tik vienkārši kā tas varētu būt, Tu zaudē dzīvību, kamēr info plūst. Šis ir laikmets kad likumi zūd. Tu vairs nepiederi sev, ņem un mūc. Es vēroju kā meitenes par maukām kļūst. Apzagta, mana pilsēta pūst. Gribi izrauties, ielaid lodi galvā – Tu nonāksi tur, kur nekad nav būts. Īsts MC’ijs vienmēr nonāk paradīzē. Īsts MC’ijs vienmēr spēj paralizēt. Mans pagalms un apkārtne lēnām mirst, Zinu to, ka tas nav Dieva pirksts. Zeme griežas un vēsture atkārtojas, Izdzīvos tas, kurš klusē un pielāgojas. Viss varēja būt daudz vienkāršāk, īstenībā – Šeit dzīvot bīstamāk nekā Černobiļā. Piedz: [Grifs] Mana pilsēta mirst. [Skutelis] Zinu to, zinu to, zinu to, ka... [Grifs] Zinu to, ka tas nav Dieva pirksts. [Skutelis] Čiekurkalna čiekuri, sēnes gar sliedēm. [Grifs] Viss varēja būt daudz vienkāršāk īstenībā. [Skutelis] Ceļi slideni un ceļi ļoti šauri.. [Grifs] Šeit dzīvot bīstamāk nekā Černobiļā.

[Skutelis]

Ceļi slideni un ceļi ļoti šauri, Dēmons pie deguna, “Cash Rules Everything Around Me” fonā skan. Šī bezizeja nomāc mani. “Nokāpšu rīt ap deviņiem” - pie deniņiem man domās skan. Šaubīgi dzīvoju līdz pienāca besis. Biju labs piemērs kā divi ikss vienāds ar desmit tam kā papists visu, tam kā sapist visu tam kā augstu pacelties un tad smagi krist, un Čiekurkalna čiekuri, sēnes gar sliedēm, ar vilcienu mājās; svešas bēres var biedēt. Esmu iestrēdzis kaut kur starp pagātni un to dienu, kad sapratu, ka mana nākotne ir šodien. Visas fobijas maršē demonstrācijā. Lūsijai ir dimanti kā to Lenons mācija. Haotiska dekorācija, narkotiska scenogrāfija, skumjas salāpīt nav diez cik šika renovācija.

Piedz.

Pēcvārds

Piedz: Tā, nu, ir brāl, viens no simts ir beidzies. Ceru, ka tev un arī man veiksies. Atver fantāziju un saņem to, ko vēlies. Neuzspiežu, bet labāk ieslēdz vēlreiz. Tā, nu, ir brāl, viens no simts ir beidzies. Ceru, ka tev un arī man veiksies. Atver fantāziju un saņem to, ko vēlies. Tiksimies pēc laika, kad nāks vēl viens. Tā, nu, ir brāl, ideāls nepastāv, Es esmu viens no tiem, kas saka: ‘’Tāda nav!’’. Katra dien pierāda, ka jābeidz, tas, kas iesākts. Mūzika kā dūmi, ieēdusies manā miesā.

Un varbūt nav īstais laiks un īstā vieta, Ir grūti kaut ko mainīt, ja jūties vainīgs. ‘’Viens no simts’’. Šeit progress jūtams. Saņem enerģiju, ko mēs tev sūtam. Piedz. Mani, ar Pīta bītu saista asins formula – Tas nav tikai triks, vai tikai noruna. Austrumu brāļi, viss pa īstam. Kad dzirdu bītus - mirklis bīstams. Ja esi viens no simts, tu mani sapratīsi, Viss vienmēr ir savādāk, nekā izskatās. Viens etaps noiets, viens pakāpiens augstāk, Cienu visus tos, kas saprot un klausās. Piedz.

Grifs – 1 no 100

Cieņa visiem, ko esmu saticis albuma tapšanas laikā. Pilsētas, pagalmi, ierastie maršruti – paldies par iedvesmu!

Atsevišķs respekts Pītam – brāl, mēs darām pa savam. Kad skan Tavs bīts, notiek brīnumi! Šis ir mūsu.

Salūts Bro records vīriem! Chiko un Valyok, paldies par ieguldīto darbu! Paldies Psiham par virtuozo svilpošanu trekā „Uz jumta”!

Virem! Paldies par sapratni un palīdzību! Alus no manis! Salūts Satin Pasauli! Milzīgs paldies un cieņa Punkts uz I par ieguldīto laiku un darbu,

pateicoties viņam 1 no 100 skan Tavās tumbās! Paldies DJ Danker par skreču trekā „Gruzons”!

Paldies Pionierim, JeeKaa, Skutelim, Punkts uz I, Valyokam, Chiko par piedalīšanos albumā! Rindas sprāgst!

Paldies Oskaram, par vieniniekiem un nullītēm! Īpašs paldies maniem vecākiem un Madarai. Situācijās, kad neredzu izeju, Jūs rādāt man gaismu

un dodat spēku dzīvot. Cieņa visiem klausītājiem! Mīliet mūziku!

Tiksimies pēc laika, kad nāks vēl viens.