Finanšu plānošana

Naudas plūsmas plāns

Definīcija

• Naudas plūsma ir uzņēmuma/organizācijas ieņēmumu un izmaksu izmaiņu tabulārs atspoguļojums noteiktā laika periodā.

! Uzņēmējdarbības plānošanā naudas plūsmas plāns atspoguļo prognozētos rādītājus.

Naudas plūsmas plāns ir nepieciešams:

1.  Lai atspoguļotu ieņēmumu un izmaksu struktūru, ko veido uzņēmuma pamatdarbība;

2.  Lai noteiktu ieņēmumu un izmaksu struktūru, kas saistīta ar projekta realizāciju;

3.  Lai noteiktu projekta realizācijas finansiālo izmaksu un ieņēmumu īpatsvaru uzņēmuma kopējā finanšu struktūrā;

4.  Lai noteiktu projekta atdeves efektivitāti.

Piemērs n.balabka

Peļņas vai zaudējumu plāns

•  Peļņas vai zaudējumu plāns atspoguļo sabalansētību starp izmaksām un ieņēmumiem, kas veidojas uzņēmumam preces vai pakalpojumaražošanas procesā noteiktā kalendārā laika periodā.

-  laika periods parasti atbilst kalendārajam (taksācijas) gadam vai -  laika periodam, kas atbilst projekta realizācijas laika posmam.

! Peļņas vai zaudējumu plāns ir nepieciešams, lai noteiktu vai ražošanas procesam ir pietiekams atdeves potenciāls.

Peļņas vai zaudējumu plāns To veido, (ņemot vērā sākotnēji izvēlēto metodiku), tabulārā veidā, kurā atspoguļo: a)  Neto apgrozījums; + apgrozījuma palielinājums saistībā ar projekta realizāciju b)  Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (tiešās); + projekta palielinājuma daļa c)  Bruto peļņa vai zaudējumi; d)  Pārējās izmaksas un ieņēmumi (netiešās): -  administrācijas; -  pārdošanas; -  uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas; -  uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

e)  Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem; f)  Ārkārtas izmaksas; + projekta palielinājuma daļa g)  Nodokļi; + projekta palielinājuma daļa h)  Peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.

n.balabka

+izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar projekta

realizāciju+

Peļņas vai zaudējumu plāna piemērs n.balabka

Bilance •  Bilance ir matemātisks modelis, kurš atspoguļo

uzņēmuma saimnieciskās darbības finansēšanas avotus (pasīva daļa) un finanšu (kapitāla) izlietošanas mērķi (pasīva daļa).

! Plānošanas ietvaros bilanci (bilances metodi) izmanto, lai pārbaudītu un nodrošinātu resursu sabalansētību:

a)  projekta realizācijas gaitā; un b)  pēcrealizācijas posmā.

! Plānošanas ietvaros bilances klasisko modeli parasti papildina ar papildus resursu avotu un izlietošanas mērķa pozīcijām, kas saistītas projekta realizāciju.

Bilances piemērs n.balabka

Kritiskā punkta jeb seguma noteikšana

•  Parāda uzņēmuma darbības robežlielumus, kas atkarīgi no:

-  saražotās preces/pakalpojuma realizācijas apjoma;

-  preces/pakalpojuma ražošanas mainīgajām un pastāvīgajām izmaksām;

-  preču/pakalpojumu realizācijas cenas.

n.balabka

Piemērs n.balabka

Uzņēmējdarbības konkurētspējas analīze un plānošana

n.balabka

Mērķis: � Noteikt uzņēmumu savstarpējo hierarhisko

izvietojumu; � Noteikt konkrēta uzņēmuma konkurētspēju

citu uzņēmumu vidē; � Noteikt uzņēmuma konkurētspēju: a) starptautiskā uzņēmējdarbības vidē; b) valsts uzņēmējdarbības vidē; c) nozares uzņēmējdarbības vidē.

Uzdevumi: 1.  Izvēlēties analizējamo uzņēmumu; 2.  Ievākt pēc iespējas vairāk formālo un konkrēto informāciju par uzņēmumu; 3.  Iepazīties ar finansu rādītājiem: -  bilance (1. pielikums), -  peļņas un zaudējumu aprēķins. 4.  Ievākt nepieciešamos datus no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina atbilstoši

nepieciešamajam; 5.  Veikt finanšu un darbības rādītāju aprēķinu atbilstoši dotajam (11 rādītāji); 6.  Veikt uzņēmumu ievietošanu tabulā viena aprēķinātā rādītāja ietvaros; 7.  Noteikt to savstarpējo hierarhisko izkārtojumu atbilstoši aprēķinātajiem rezultātiem; 8.  Katram uzņēmumam viena rādītāja ietvaros piešķirt tā kārtas numuru; 9.  Ievietot uzņēmumus vienotajā rezultātu tabulā; 10.  Aprēķināt uzņēmuma vietas numuru hierarhiskajā izkārtojumā; 11.  Veikt iegūto rezultātu izvērtējumu; -  ticamības pakāpi; -  perspektīvas mērķu izvirzīšana.

Izmantojamie materiāli:

1.  Uzņēmuma gada pārskata bilances 1. pielikums;

2.  Uzņēmuma gada pārskata paskaidrojums gada pārskata veidlapai „Peļņas un zaudējumu aprēķins”;

3.  Praktiskā darba izpildei nepieciešamie uzņēmuma finansu un darbības rādītāju struktūra:

Rādītāju struktūra Nr.p.k.   Rādītājs   Skaidrojums  1 LKk. Likviditātes  kopējais  koeficients  2 LKp Precizētais  likviditātes  koeficients  3 ALb. Brīvie apgrozāmie līdzekļi 4 Ka.k. Krājumu aprites koeficients 5 ALkust. Apgrozāmo līdzekļu kustība 6 Dapg. Debeta apgrozījums 7 Ik. Īpašuma koeficients 8 SI Saistību īpatsvars uzņēmumā 9 BPr. Bruto peļņas robeža 10 KKatd. Kapitāla atdeve

11   KR   Komerciālā  rentabilitāte  

Rādītāju raksturojums: N. p.k.

Uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji Skaidrojums

1 Likviditātes kopējais koeficients Jo augstāks ir koeficients, jo labāk rit uzņēmuma darbība. Ja koeficients ir zem 1, tad tas norāda, ka trūkst līdzekļu segt īstermiņa saistības.

2 Precizētais likviditātes koeficients Jo augstāks ir koeficients, jo labāk rit uzņēmuma darbība. Šis koeficients ir precīzāks kā Likviditātes kopējais koeficients, jo aprēķinā no apgrozāmiem līdzekļiem izslēdz krājumus, kurus var būt reizēm problemātiski ātri pārvērst maksāšanas līdzekļos.

3 Brīvie apgrozāmie līdzekļi Rādītājs parāda vai uzņēmumam ir līdzekļi segt īstermiņa saistības, maksājumus.

4 Krājumu aprites koeficients Zems koeficienta rādītājs norāda uz: 1. krājumi ir novecojuši; 2. pārāk lieli ieguldījumi krājumos. Augsts koeficients norāda, ka: - pārāk maz ir ieguldījumi krājumos, kā rezultātā pastāv iespēja, ka netiek vai netiks apmierināts pieprasījums pēc produkcijas vai pakalpojuma

5 Apgrozāmo līdzekļu kustība Augsts koeficients norāda uz nepietiekamiem apgrozāmiem līdzekļiem; Zems koeficients uz esošo apgrozāmo līdzekļu neefektīvu izmantošanu

6 Debeta apgrozījums Zems koeficients norāda, ka klienti lēni apmaksā pakalpojumus, vai arī uzņēmuma rēķinu apmaksas sistēma neatbilst konkrētai nozarei vajadzīgajai

7 Īpašuma koeficients Īpašuma koeficientam ir jābūt pietiekami augstam. Tas raksturo uzņēmumā izmantojamo līdzekļu sabalancētību. Praksē tiek uzskatīts, ka tam ir jābūt 60% līmenī

8 Saistību īpatsvars uzņēmumā SI rādītājs parāda riska pakāpi uzņēmējdarbībā, t.i., kāds ir kopējo saistību apjoms attiecībā pret uzņēmuma pašu kapitālu. Jo šis rādītājs ir zemāks jo labāk. Rādītājam nevajadzētu pārsniegt koeficientu 1. Lai gan ja apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums ir liels, tad šis koeficients var pārsniegt 1 robežu.

9 Bruto peļņas robeža (BP rentabilitāte)..

Parāda uzņēmuma cenu politiku un ražošanas efektivitāti, t.i., parāda preču vai pakalpojumu ienesīgumu uzņēmumā, un uzrāda vai cenas ir atbilstošas tirgus stāvoklim kā arī ražošanas izmaksas ir nozarei atbilstošā līmenī. Jo augstāks rādītājs, jo labāk.

10 Kapitāla atdeve Parāda cik daudz peļņas iegūts uz uzņēmuma īpašnieku ieguldīto katru latu

11 Komerciālā rentabilitāte Parāda pārskata perioda peļņas un neto apgrozījuma attiecību procentos. Jo augstāks ir rādītājs, jo labāk.

n.balabka

Formulās izmantojamie saīsinājumi: Nr. Saīsinājums Skaidrojums

1 Ak kopējie aktīvi 2 AL apgrozāmie līdzekļi 3 ALb. brīvie apgrozāmie līdzekļi 4 ALkust. apgrozāmo līdzekļu kustība 5 BPr. bruto peļņas robeža 6 BPZ bruto peļņa/zaudējumi 7 Dapgr. debeta apgrozījums 8 Dk. debitori kopā 9 Ik. īpašuma koeficients 10 K krājumi 11 Ka.k. krājumu aprites koeficients 12 KKatd. kapitāla atdeve 13 KR Komerciālā rentabilitāte 14 LKk. likviditātes kopējais koeficients 15 LKp. precizētais likviditātes koeficients 16 NA neto apgrozījums 17 PK pašu kapitāls 18 PPraž.izm. pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 19 PZpirms.n. peļņa/zaudējumi pirms nodokļiem 20 PZ pārskata perioda peļņa/zaudējumi 21 SI saistību īpatsvars uzņēmuma pašu kapitālā 22 Sīst. īstermiņa saistības (parādi) 23 Sk. kopējās saistības

n.balabka

Konkurences rādītāju aprēķins 1. Likviditāte 2. Aktivitātes

koeficienti 1)  Likviditātes kopējais koeficients. 1) Krājumu aprites koeficients 2)  Precizētais likviditātes koeficients 2) Apgrozāmo līdzekļu kustība 3)  Brīvie apgrozāmie līdzekļi 3) Debeta apgrozījums

AL

Sīst.LKk. =

AL – K

Sīst.LKp =

ALb. = AL – Sīst.

PPraž.izm.K

Ka.k. =

NAAL

ALkust. =

NA

Dk.Dapg. =

n.balabka

3.  Kapitāla  aprite                                                4.  Ienesīgums  1)  Īpašuma  koeficients                                                                1)  Bruto  peļņas  robeža  

 

 2)  SaisFbu  īpatsvars  uzņēmuma                                      2)  Kapitāla  atdeve            pašu  kapitālā                                                                                                                                                                                                                                                            3)  Komerciālā  rentabilitāte  

   

PK

Ak.Ik. =

Sk.PK.

SI =

BPZNA

BPr. =

PZ

PKKKatd. = × 100

PZpirms.n.

NAKR = × 100

n.balabka

Uzņēmumu hierarhija viena rādītāja ietvaros:

Nr.p.k.    

Uzņēmums   Rādītājs   Vieta  

1 sia"Grāmatu Nams"Valters un " 37.660 1  

2 sia"Apgāds Zvaigzne ABC" 17.262 2  

3 sia"Gros Auto Grupa" 16.831 3  

4 sia"Baltic Data " 16.505 4  

5 sia"Lido" 9.809 5  

6 sia"Latvijas Tilti" 0.269 6  

7 sia"I. Zeberiņa Grāmatnīca" ... 7  

8 sia"Asmers" ... 8  

9 sia"Neste Latvija" ... 9  

10 .....................   uQ.  

11   .....................  

Kapitāla atdeve (KKatd..)

Gala rezultātu rindojuma tabula:

Nr Uzņ. Nosaukums LKk. LKp. Alb. KAk. ALkust. Dapg. Ik. SI KR BPr. KKatd.(%)

∑ A → Z1 sia"Gros Auto Grupa" 1 1 1 9 9 7 1 1 1 2 2 35 352 sia"Baltic Data " 2 5 2 6 6 6 3 3 3 4 3 43 433 sia"Grāmatu Nams"Valters un Rapa" 3 3 4 3 3 4 5 5 5 7 4 46 444 sia"Apgāds Zvaigzne ABC" 4 2 3 1 2 3 6 6 2 6 9 44 465 sia"Asmers" 5 4 5 5 8 9 2 2 8 9 6 63 546 sia"Neste Latvija" 6 6 6 4 5 5 9 8 7 8 7 71 567 sia"I. Zeberiņa Grāmatnīca" 7 8 7 7 4 1 7 7 6 1 1 56 638 sia"Latvijas Tilti" 8 7 8 8 7 8 8 9 9 3 8 83 719 sia"Lido" 9 9 9 2 1 2 4 4 4 5 5 54 83

1011121314

Aprēķins uzņēmumu klasifikācijai pēc to darbībās efektivitātes rādītājiem

n.balabka