Investīcijas 10. tēma

© n.balabka 1

Kapitāla loma un klasifikācija uzņēmējdarbībā

© n.balabka 2

© n.balabka 3

�  Kapitāls ir uzņēmuma īpašnieka materiālās un nemateriālās vērtības, kuras ir investētas uzņēmumā.

Izšķir: 1. Atkarībā no piederības: a)  Pašu kapitāls; b)  Aizņemtais kapitāls.

2. Atkarībā no leģitimitātes: a)  Legālais kapitāls; b)  Nelegālais kapitāls.

3. Atkarībā no izmantojamības pakāpes: a)  Strādājošais kapitāls; b)  Nestrādājošais kapitāls.

Kapitāla veidošana uzņēmumā

© n.balabka 4

�  Finansēšanas avotus, pēc kapitāla ieguldītāja tiesiskā stāvokļa iedala:

1. Finansēšana ar pašu kapitālu – tas ir kapitāls, kas iegūts kapitāla īpašniekiem kapitālu investējot uzņēmumā, reizē tiem kļūstot par uzņēmuma līdzīpašniekiem un iegūstot balss tiesības;

2. Finansēšana ar aizņemto kapitālu – tas ir kapitāls, kuru uzņēmumā investē kapitāla īpašnieki kredīta veidā, neiegūstot balss tiesības un nekļūstot par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Pašu kapitāla avoti uzņēmumā:

© n.balabka 5

1.  Akcijas vai daļu kapitāls – līdzekļi no: a)  akciju pārdošanas; b)  dalībnieku daļu iemaksas; c)  gada nesadalītās peļņas.

2.  Uzņēmumā uzkrātās rezerves.

3.  Citas juridisko un fizisko personu iemaksas.

Pašu kapitāla struktūra

© n.balabka 6

Uzņēmuma pašu kapitāls

Īpašnieku ieguldītais kapitāls

Pamatkapitāls

Citu juridisko un fizisko personu

iemaksas

Mērķa finansēšana

Ziedojumi un labdarības iemaksas

Uzņēmuma uzkrātās rezerves

Rezerves kapitāls Nesadalītā peļņa

Pamatkapitāls

© n.balabka 7

�  Pamatkapitāls ir līdzekļu summa, kuru iemaksā kapitāla īpašnieki uzņēmējdarbības veikšanai.

�  Pamatkapitāls sastāv no: 1. Valsts uzņēmumā – tā īpašuma vērtība, kuru valsts ir

piešķīrusi uzņēmumam apsaimniekošanai; 2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību – dalībnieku ieguldītie

līdzekļi; 3. Akciju sabiedrība – visu veida akciju, kuras emitējis

uzņēmums nominālvērtība.

© n.balabka 8

� Pamatkapitālu var veidot: 1. Dibinot uzņēmumu, kā arī pēc tam ar dibinātājiem

piederošo kapitālu (pašu kapitālu): a)  ieguldot naudas summas; b)  materiālus; c)  automašīnas; d)  ēkas;

e)  nemateriālos ieguldījumus un intelektuālo potenci.

2. Ar aizņemto kapitālu: a)  bankas aizdevumi; b)  Aizņemtie līdzekļi; c)  Līdzekļi no vērtspapīru pārdošanas; d)  Parādi piegādātājiem utt.

Kapitāla vērtība un tā novērtēšana

© n.balabka 9

�  Kapitāla vērtība ir izmaksas, kas veidojas kapitālu investējot un izmantojot.

�  Investējot kapitālu uzņēmumā ir jāņem vērā vairāki faktori: 1.  Kapitāla finansēšanas avota ierobežojums pēc apjoma; 2.  Kapitāla finansēšanas avota ierobežojums laikā; 3.  Izmantojamā kapitāla cena.

Kapitāla cena – izmaksu summa, kas tiek izmaksāta kapitāla īpašniekam par aizņemto kapitālu kredīta procentu veidā, vai par paša kapitāla izmantošanu dividenžu veidā.

© n.balabka 10

�  Lai noteiktu kapitāla cenu izmanto:

1. Peļņas normas aprēķinu - to aprēķina pašu kapitālam, kuru piesaista no uzņēmuma iekšējiem avotiem.

Ciekš.= P : PK × 100 kur Ciekš. – piesaistītā no iekšējiem avotiem kapitāla cena; P – peļņa, kuru izmaksā dividendēs; PK – pašu kapitāla vidējā gada vērtība.

© n.balabka 11

2.  Priekšrocības akciju cenu – to aprēķina priekšrocības akcijām, kuras parasti ir uzņēmuma īpašnieku īpašumā.

Cpr.akc. = Fiksēto divid. summa : Priekšroc. akciju skaitu

3.  Papildus piesaistītā akcionāru kapitāla cenu. Cpap.kap. = (D + Ie) Kpap. × 100

kur D – dividenžu izmaksājumiem paredzētā summa parasto un priekšrocību akciju

īpašniekiem; Ie – izdevumi, kas saistīti ar papildus akciju emisiju; Kpap. – papildus piesaistīto akciju kapitāla summa.

Uzņēmuma līdzekļi

© n.balabka 12

�  Uzņēmuma līdzekļi – materiālie resursi, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā.

�  Uzņēmuma līdzekļus atkarībā no pielietojuma iedala:

13 © n.balabka

Uzņēmuma  līdzekļi

Pamatlīdzekļi Apgrozāmie  līdzekļi

© n.balabka 14

Pamatlīdzekļi

© n.balabka 15

�  Pamatlīdzekļi – ilgstošas lietošanas objekti, kas ražošanā piedalās ilgāk par gadu, nemainot savu ārējo formu un kuru vērtība pārsniedz noteikto normatīvu (50 Ls)

�  Pie pamatlīdzekļiem pieder:

1. Nekustamais īpašums – ēkas, zeme un ilggadīgie stādījumi, 2. Kustamais īpašums – transporta līdzekļi, iekārtas, darba

galdi, mēbeles, datori utt.

© n.balabka 16

�  Pamatlīdzekļu aprites īpatnības:

1.  tie ilgstoši piedalās ražošanas procesā, daudzos vai vairākos ražošanas ciklos;

2.  tie nolietojas pakāpeniski; 3.  to vērtība tiek ieskaitīta ražošanas izmaksās pakāpeniski,

atbilstoši savam nolietojumam; 4. pamatlīdzekļu elementu vērtība tiek kompensēta pakāpeniski,

realizējot produkciju.

! Pamatlīdzekļu vērtības pakāpenisku samazināšanos un tās norakstīšanu uz izmaksām sauc par pamatlīdzekļu nolietojumu (amortizāciju).

© n.balabka 17

�  Bez ekonomiskā nolietojuma pamatlīdzekļiem izšķir: 1.  fizisko nolietošanos; 2. morālo nolietošanos.

Fiziskā nolietošanās nozīmē, ka pamatlīdzekļi nolietojas, zaudē savu lietošanas vērtību un ar laiku kļūst nederīgi normālam darbam.

Morālā nolietošanās nozīmē, ka pamatlīdzekļi vairs neatbilst kvalitatīvi jaunām prasībām, tie zaudē savu vērtību novecošanās rezultātā.

© n.balabka 18

�  Pamatlīdzekļus novērtē pēc:

a) sākotnējās vērtības – iegādes vērtība plus izdevumi, kas radušies saistībā ar piegādi un uzstādīšanu;

b) atlikuma vērtības – sākotnējā vērtība, atskaitot nolietojumu; c) atjaunošanas vērtība – pamatlīdzekļus vērtē pēc cenām, kas

ir aktuālas attiecīgajā laika periodā.

Pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites metodes

© n.balabka 19

1.  Lineārā metode. Tās aprēķins balstās uz iepriekš noteiktu nolietojuma

indeksu, kas izteikts procentos, kuru reizina ar pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

Piemēram: Automašīnas sākotnējā vērtība ir 600 Ls. Ir pieņemts, ka

automašīnas nolietojuma laiks, sakarā ar nolikumu, ir 5 gadi.

a)  No tā aprēķina nolietojuma normu jeb indeksu: 100% : 5 gadi = 20% (gadā)

© n.balabka 20

b)  600 Ls × 20% = 120 Ls – nolietojuma vērtība gadā. c)  - 600 Ls – 120 Ls = 480 Ls - 480 Ls – 120 Ls = 360 Ls - 360 Ls – 120 Ls = 240 Ls - 240 Ls – 120 Ls = 120 Ls - 120 Ls – 120 Ls = 0 Ls – pamatlīdzeklis ir norakstīts.

© n.balabka 21

2.  Degresīvā metode (ģeometriskās regresijas metode Tās būtība – divkāršu lineārās metodes normu reizina ar

pamatlīdzekļa atlikuma vērtību. Līdz ar to pirmajā gadā nolietojuma summa būs

vislielākā, bet pēdējā gadā – vismazākā. Piemēram: Pamatlīdzeklis ir automašīna, kuras sākotnējā vērtība ir

300 Ls. Pieņem, ka tās nolietojuma laiks ir 5 gadi. a)  Aprēķinot pēc lineārā metodes: 100% : 5 gadi = 20%

gadā b)  Aprēķinot pēc degresīvās metodes: 20% × 2 = 40 % gadā

© n.balabka 22

Nolietojuma aprēķina pēc lineārās un degresīvās metodes:

! Ja pamatlīdzekļa atlikuma vērtība ir mazāka par 50 Ls, tad

to noraksta

Pēc lineārās metodes Pēc degresīvās metodes(nolietojuma norma 20%) (nolietojuma norma 40%)

Sākotnējā vērtība Ls 300 300Nolietojums 1. gadā Ls 60 120Atlikuma vērtība pēc 1. gada 300 – 60 = 240 180Nolietojums 2. gadā 60 180 × 40% = 72LsAtlikuma vērtība pēc 2. gada 240 – 60 = 180 108Nolietojums 3. gadā 60 108 × 40% = 43,20LsAtlikums pēc 3. gada 180 – 60 = 120 64,80LsNolietojums 4. gadā 60 64,80 × 40% = 25,92LsAtlikums pēc 4. gada 120 – 60 = 60 38,88LsNolietojums 5. gadā 60 38,88 × 40% = 15,55 LsAtlikums pēc 5. gada - 23,33Ls

Nolietojuma laiks 5 gadi

Pamatlīdzekļu nolietojuma plāns un uzskaites kārtība

© n.balabka 23

1.  Pamatlīdzekļa lietošanas laiku uzņēmuma finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām nosaka uzņēmuma vadītājs (īpašnieks);

�  To nosaka pamatojoties uz līdzīgu pamatlīdzekļu lietošanas laiku iepriekšējos periodos, ņemot vērā pieredzi.

2.  Uzņēmuma vadītāja apsvērumi par pamatlīdzekļa lietošanas laiku un nolietošanas aprēķināšanas metodi ietver pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) plānā;

3.  Uzņēmuma vadītājs var izvēlēties: a)  Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi; b)  Periodu – mēnesis, ceturksnis vai gads; c)  Vienkāršot mazas vērtības pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību.

© n.balabka 24

4.  Pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt ar nākamā mēneša 1. datumu pēc nodošanas ekspluatācijā, un beidz ar nākamā mēneša 1. datumu pēc pamatlīdzekļa izslēgšanas no apgrozījuma.

5.  Pamatlīdzekļa nolietojuma summa nedrīkst pārsniegt tā kopējo vērtību (sākotnējo);

6.  Pamatlīdzekļa reālais stāvoklis ir regulāri jāpārbauda, un ja tā reālā vērtība būtiski atšķiras no aprēķinātās atlikuma vērtības, tad aprēķini ir jākoriģē;

7.  Izvēlētā aprēķināšanas metode ir jālieto pastāvīgi to nemainot. Pretējā gadījumā uzņēmuma gada pārskatā ir jāpamato izmaiņu nepieciešamību un sekas.

© n.balabka 25

Apgrozāmie līdzekļi

© n.balabka 26

�  Apgrozāmie līdzekļi ir visi uzņēmuma rīcībā esošie materiālie un nemateriālie līdzekļi, kuri ir iesaistīti ražošanas procesa īslaicīgi, t.i., mazāk par vienu gadu.

�  Apgrozāmie līdzekļi izmantošanas rezultātā pilnībā maina savu formu!

�  Apgrozāmie līdzekļi ir:

a)  ražošanas krājumi noliktavās; b)  nepabeigtā ražošana; c)  gatavā produkcija noliktavās; d)  nosūtītā produkcija; e)  naudas līdzekļi.

© n.balabka 27

Apgrozāmo līdzekļu recirkulācija uzņēmumā notiek četros līmeņos:

1.  stadijā uzņēmums iepērk izejvielas, materiālus krājumus; 2. krājumus uzņēmums pārvērš gatavā produkcijā un nepabeigtajā

ražošanā; 3. uzņēmums realizē gatavo produkciju.

Nauda

Ražošanas krājumi

Ražošana

Gatavā produkcija

Apgrozāmo līdzekļu aprite

© n.balabka 28

�  Apgrozāmo līdzekļu aprite - ražošanas līdzekļu formas maiņa viena ražošanas cikla ietvaros, noslēgumā atgriežoties sākotnējā stadijā (izejas punktā).

�  Apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības:

1.  ražošanas procesā tie piedalās vienu reizi; 2.  pilnībā ietilpst preču vai pakalpojumu ražošanas izmaksās; 3.  tos atgūst pēc preču vai pakalpojumu pilnīgas realizācijas.

�  Uzņēmēja uzdevums ir paātrināt apgrozāmo līdzekļu aprites ātrumu (uzņēmējam ir jāpalielina apgrozāmo līdzekļu dalību skaits ražošanas procesā noteiktā laika intervālā).

© n.balabka 29

�  Lai paātrinātu apgrozāmo līdzekļu aprites ātrumu pielieto dažādas uzņēmējdarbībā eksistējošas metodes:

1.  samazinot ražošanas krājumus, t.i., samazinot gan pabeigto, gan nepabeigto krājumu apjomu;

2.  palielinot darba ražīgumu; 3.  samazinot darbietilpību; 4.  optimizējot piegādes – organizējot piegādes pietiekošā apjomā un

noteiktā laikā, neveidojot ražošanas resursu (apgrozāmo līdzekļu) liekas rezerves uzņēmumā;

5.  izmantojot jaunas ražošanas tehnoloģijas; 6.  samazinot gatavās produkcijas krājumus uzņēmumā; 7.  samazinot debitoru skaitu (parādnieku skaitu) – optimizējot norēķinu

kārtību un sistēmu uzņēmumā; 8.  izmantojot banku pakalpojumu īstermiņa kredītu piesaistīšanai.

Investīciju analīze Uzņēmuma saimnieciskās

darbības analīze

30 © n.balabka

Analīzes mērķis: �  Noteikt uzņēmumu savstarpējo hierarhisko

izvietojumu; �  Noteikt konkrēta uzņēmuma konkurētspēju citu

uzņēmumu vidē; �  Noteikt uzņēmuma konkurētspēju: a) starptautiskā uzņēmējdarbības vidē; b) valsts uzņēmējdarbības vidē; c) nozares uzņēmējdarbības vidē.

31 © n.balabka

Analīzes uzdevumi: 1.  Izvēlēties analizējamo uzņēmumu; 2.  Ievākt pēc iespējas vairāk formālo un konkrēto informāciju par uzņēmumu; 3.  Iepazīties ar finansu rādītājiem: -  bilance (1. pielikums), -  peļņas un zaudējumu aprēķins. 4.  Ievākt nepieciešamos datus no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina

atbilstoši nepieciešamajam; 5.  Veikt finanšu un darbības rādītāju aprēķinu atbilstoši dotajam (11 rādītāji); 6.  Veikt uzņēmumu ievietošanu tabulā viena aprēķinātā rādītāja ietvaros; 7.  Noteikt to savstarpējo hierarhisko izkārtojumu atbilstoši aprēķinātajiem

rezultātiem; 8.  Katram uzņēmumam viena rādītāja ietvaros piešķirt tā kārtas numuru; 9.  Ievietot uzņēmumus vienotajā rezultātu tabulā; 10.  Aprēķināt uzņēmuma vietas numuru hierarhiskajā izkārtojumā; 11.  Veikt iegūto rezultātu izvērtējumu; -  ticamības pakāpi; -  perspektīvas mērķu izvirzīšana.

32 © n.balabka

Analīzes veikšanai izmantojamie materiāli: 1.  Uzņēmuma gada pārskata bilances 1. pielikums; 1.  Uzņēmuma gada pārskata paskaidrojums

gada pārskata veidlapai „Peļņas vai zaudējumu aprēķins”;

2.  Praktiskā darba izpildei nepieciešamie uzņēmuma finansu un darbības rādītāju struktūra: ...

33 © n.balabka

Rādītāju struktūra Nr.p.k

.  Rādītājs   Skaidrojums  

1 LKk. Likviditātes  kopējais  koeficients  2 LKp Precizētais  likviditātes  koeficients  3 ALb. Brīvie apgrozāmie līdzekļi 4 Ka.k. Krājumu aprites koeficients 5 ALkust. Apgrozāmo līdzekļu kustība 6 Dapg. Debeta apgrozījums 7 Ik. Īpašuma koeficients 8 SI Saistību īpatsvars uzņēmumā 9 BPr. Bruto peļņas robeža 10 KKatd. Kapitāla atdeve

11   KR   Komerciālā  rentabilitāte  

34 © n.balabka

Rādītāju raksturojums: N. p.k.

Uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji Skaidrojums

1 Likviditātes kopējais koeficients Jo augstāks ir koeficients, jo labāk rit uzņēmuma darbība. Ja koeficients ir zem 1, tad tas norāda, ka trūkst līdzekļu segt īstermiņa saistības.

2 Precizētais likviditātes koeficients Jo augstāks ir koeficients, jo labāk rit uzņēmuma darbība. Šis koeficients ir precīzāks kā Likviditātes kopējais koeficients, jo aprēķinā no apgrozāmiem līdzekļiem izslēdz krājumus, kurus var būt reizēm problemātiski ātri pārvērst maksāšanas līdzekļos.

3 Brīvie apgrozāmie līdzekļi Rādītājs parāda vai uzņēmumam ir līdzekļi segt īstermiņa saistības, maksājumus.

4 Krājumu aprites koeficients Zems koeficienta rādītājs norāda uz: 1. krājumi ir novecojuši; 2. pārāk lieli ieguldījumi krājumos. Augsts koeficients norāda, ka: - pārāk maz ir ieguldījumi krājumos, kā rezultātā pastāv iespēja, ka netiek vai netiks apmierināts pieprasījums pēc produkcijas vai pakalpojuma

5 Apgrozāmo līdzekļu kustība Augsts koeficients norāda uz nepietiekamiem apgrozāmiem līdzekļiem; Zems koeficients uz esošo apgrozāmo līdzekļu neefektīvu izmantošanu

6 Debeta apgrozījums Zems koeficients norāda, ka klienti lēni apmaksā pakalpojumus, vai arī uzņēmuma rēķinu apmaksas sistēma neatbilst konkrētai nozarei vajadzīgajai

7 Īpašuma koeficients Īpašuma koeficientam ir jābūt pietiekami augstam. Tas raksturo uzņēmumā izmantojamo līdzekļu sabalancētību. Praksē tiek uzskatīts, ka tam ir jābūt 60% līmenī

8 Saistību īpatsvars uzņēmumā SI rādītājs parāda riska pakāpi uzņēmējdarbībā, t.i., kāds ir kopējo saistību apjoms attiecībā pret uzņēmuma pašu kapitālu. Jo šis rādītājs ir zemāks jo labāk. Rādītājam nevajadzētu pārsniegt koeficientu 1. Lai gan ja apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums ir liels, tad šis koeficients var pārsniegt 1 robežu.

9 Bruto peļņas robeža (BP rentabilitāte)..

Parāda uzņēmuma cenu politiku un ražošanas efektivitāti, t.i., parāda preču vai pakalpojumu ienesīgumu uzņēmumā, un uzrāda vai cenas ir atbilstošas tirgus stāvoklim kā arī ražošanas izmaksas ir nozarei atbilstošā līmenī. Jo augstāks rādītājs, jo labāk.

10 Kapitāla atdeve Parāda cik daudz peļņas iegūts uz uzņēmuma īpašnieku ieguldīto katru latu

11 Komerciālā rentabilitāte Parāda pārskata perioda peļņas un neto apgrozījuma attiecību procentos. Jo augstāks ir rādītājs, jo labāk.

35 © n.balabka

Formulās izmantojamie saīsinājumi: Nr. Saīsinājums Skaidrojums

1 Ak kopējie aktīvi 2 AL apgrozāmie līdzekļi 3 ALb. brīvie apgrozāmie līdzekļi 4 ALkust. apgrozāmo līdzekļu kustība 5 BPr. bruto peļņas robeža 6 BPZ bruto peļņa/zaudējumi 7 Dapgr. debeta apgrozījums 8 Dk. debitori kopā 9 Ik. īpašuma koeficients 10 K krājumi 11 Ka.k. krājumu aprites koeficients 12 KKatd. kapitāla atdeve 13 KR Komerciālā rentabilitāte 14 LKk. likviditātes kopējais koeficients 15 LKp. precizētais likviditātes koeficients 16 NA neto apgrozījums 17 PK pašu kapitāls 18 PPraž.izm. pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 19 PZpirms.n. peļņa/zaudējumi pirms nodokļiem 20 PZ pārskata perioda peļņa/zaudējumi 21 SI saistību īpatsvars uzņēmuma pašu kapitālā 22 Sīst. īstermiņa saistības (parādi) 23 Sk. kopējās saistības 36 © n.balabka

Konkurences rādītāju aprēķins 1. Likviditātes un 2. Aktivitātes koeficienti 1)  Likviditātes kopējais koeficients. 4) Krājumu aprites koeficients 2)  Precizētais likviditātes koeficients 5) Apgrozāmo līdzekļu kustība 3)  Brīvie apgrozāmie līdzekļi 6) Debeta apgrozījums

37

AL

Sīst.LKk. =

AL – K

Sīst.LKp =

ALb. = AL – Sīst.

PPraž.izm.K

Ka.k. =

NAAL

ALkust. =

NA

Dk.Dapg. =

© n.balabka

3. Kapitāla aprite 4. Ienesīgums 1)  Īpašuma koeficients 3) Bruto peļņas robeža

2) Saistību īpatsvars uzņēmuma 4) Kapitāla atdeve pašu kapitālā 5) Komerciālā rentabilitāte

38

PK

Ak.Ik. =

Sk.PK.

SI =

BPZNA

BPr. =

PZ

PKKKatd. = × 100

PZpirms.n.

NAKR = × 100

© n.balabka

Uzņēmumu hierarhija viena rādītāja ietvaros:

Nr.p.k.    

Uzņēmums   Rādītājs   Vieta  

1 sia"Grāmatu Nams"Valters un " 37.660 1  

2 sia"Apgāds Zvaigzne ABC" 17.262 2  

3 sia"Gros Auto Grupa" 16.831 3  

4 sia"Baltic Data " 16.505 4  

5 sia"Lido" 9.809 5  

6 sia"Latvijas Tilti" 0.269 6  

7 sia"I. Zeberiņa Grāmatnīca" ... 7  

8 sia"Asmers" ... 8  

9 sia"Neste Latvija" ... 9  

10 .....................   uG.  

11   .....................  39

Kapitāla atdeve (KKatd..)

© n.balabka

Gala rezultātu rindojuma tabula:

Nr Uzņ. Nosaukums LKk. LKp. Alb. KAk. ALkust. Dapg. Ik. SI KR BPr. KKatd.(%)

∑ A → Z1 sia"Gros Auto Grupa" 1 1 1 9 9 7 1 1 1 2 2 35 352 sia"Baltic Data " 2 5 2 6 6 6 3 3 3 4 3 43 433 sia"Grāmatu Nams"Valters un Rapa" 3 3 4 3 3 4 5 5 5 7 4 46 444 sia"Apgāds Zvaigzne ABC" 4 2 3 1 2 3 6 6 2 6 9 44 465 sia"Asmers" 5 4 5 5 8 9 2 2 8 9 6 63 546 sia"Neste Latvija" 6 6 6 4 5 5 9 8 7 8 7 71 567 sia"I. Zeberiņa Grāmatnīca" 7 8 7 7 4 1 7 7 6 1 1 56 638 sia"Latvijas Tilti" 8 7 8 8 7 8 8 9 9 3 8 83 719 sia"Lido" 9 9 9 2 1 2 4 4 4 5 5 54 83

1011121314

Aprēķins uzņēmumu klasifikācijai pēc to darbībās efektivitātes rādītājiem

40 © n.balabka

Paldies par uzmanību!

41 © n.balabka