Barības vada atrēzijaBarības vada atrēzija

Vita MonkevičaVita Monkeviča

MF-Vp 15.grMF-Vp 15.gr

VēstureVēsture Pirmo reizi BVA aprakstīja Durstons 1670 gadā.Pirmo reizi BVA aprakstīja Durstons 1670 gadā.

1898. gadā Hofmans veica pirmo neveiksmīgu BVA 1898. gadā Hofmans veica pirmo neveiksmīgu BVA operāciju.operāciju.

1939.-1940. gadā Ladds (Bostona) un Levers (Minesotā) 1939.-1940. gadā Ladds (Bostona) un Levers (Minesotā) veica daudzpakāpju rekonstrukcijas.veica daudzpakāpju rekonstrukcijas.

Pirmo veiksmīgu barības vada atrēzijas operāciju Pirmo veiksmīgu barības vada atrēzijas operāciju (Kreisās puses torakotomija ekstrapleirālu pieeja un (Kreisās puses torakotomija ekstrapleirālu pieeja un primāras BV anastamozes izveidošana) veica Kamerons primāras BV anastamozes izveidošana) veica Kamerons Haights Mičiganas universitātē 1941. gadā 12 dienas Haights Mičiganas universitātē 1941. gadā 12 dienas vecam jaundzimušajam.vecam jaundzimušajam.

Incidence 1: 3000-4.500Incidence 1: 3000-4.50011

(Somijā 1:2500)(Somijā 1:2500)11

Zēni: meitenes=3:2Zēni: meitenes=3:222

1. Amulya K Saxena, MD, PhD; Chief Editor: Marleta Reynolds, MD Amulya K Saxena, MD, PhD; Chief Editor: Marleta Reynolds, MD ““Esophageal Atresia With or Without Esophageal Atresia With or Without Tracheoesophageal FistulaTracheoesophageal Fistula” ” http://emedicine.medscape.com/article/935858-overview#showallhttp://emedicine.medscape.com/article/935858-overview#showall ;;

2. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.2. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.

Embrioloģija (I)Embrioloģija (I)Elpošana orgānu aizmetņi veidojas no priekšējās zarnas Elpošana orgānu aizmetņi veidojas no priekšējās zarnas ventrālās daļas. ventrālās daļas.

Trešajā grūtniecības nedēļā veidojas plaušu pumpurs, Trešajā grūtniecības nedēļā veidojas plaušu pumpurs, kas veido plaušu gropi un tālāk no tā diferencējas kas veido plaušu gropi un tālāk no tā diferencējas laringeālā caurule. Kamēr šis aizmetnis laringeālā caurule. Kamēr šis aizmetnis attīstās kaudāli, zarnu sieniņas attīstās kaudāli, zarnu sieniņas lejas daļā veidojas divas krokas, lejas daļā veidojas divas krokas, kas savienojoties izveidokas savienojoties izveido traheoezofageālu starpsienu. traheoezofageālu starpsienu. 4-7 nedēļā plaušas tiek 4-7 nedēļā plaušas tiek pilnībā atdalītas no barības vada.pilnībā atdalītas no barības vada.

Embrioloģija (II)Embrioloģija (II)

Iedarbojoties teratogēniem faktoriem (4-7 Iedarbojoties teratogēniem faktoriem (4-7 nedēļā) notiek šūnu proliferācijas , migrācijas un nedēļā) notiek šūnu proliferācijas , migrācijas un diferenciācijas traucējumi. diferenciācijas traucējumi.

Šādu faktoru iedarbības rezultātā pilnībā Šādu faktoru iedarbības rezultātā pilnībā neveidojas traheoezofageālā starpsiena un neveidojas traheoezofageālā starpsiena un barības vada lūmenā nenotiek rekanalizācija.barības vada lūmenā nenotiek rekanalizācija.

Rezultātā veidojas BVA biežāk kombinācijā ar Rezultātā veidojas BVA biežāk kombinācijā ar TEF.TEF.

KlasifikācijaKlasifikācija

1 http://respiratorytherapycave.blogspot.com/2010/01/neonatal-abnormalities-to-consider.html

Vogta klassifikācija(1929. gads)

Grosa klasifikācija(1953. gads)

Sastopamība %1

BV aģenēzija 1 - -

BVA bez fistulas 2 A 8.5-10

BVA ar fistulu:

proksimālu 3a B 1.0

distālu 3b C 77-85

proksimālu un distālu 3c D 1.5-2

H-tipa fistula bez BVA 4 E 4.0-10

Asociētas malformācijas (I)Asociētas malformācijas (I)

50-80% gadījumos BVA pavada citas patoloģijas:50-80% gadījumos BVA pavada citas patoloģijas: Muskuloskeletālas anomālijas (20-70%)Muskuloskeletālas anomālijas (20-70%) Kardiovaskulāras anomālijas (20-50%)Kardiovaskulāras anomālijas (20-50%) (VSD-19%, ASD-20%, Fallo tetrāde-5%, AoCo-1%)(VSD-19%, ASD-20%, Fallo tetrāde-5%, AoCo-1%)

Genitouretrālas anomālijas (15-25%)Genitouretrālas anomālijas (15-25%) Gastrointestinālas anomālijas (15-25%)Gastrointestinālas anomālijas (15-25%)(anorektāla atrēzija-9%, duadenāla atrēzija-5%, malrotācijas 4%)(anorektāla atrēzija-9%, duadenāla atrēzija-5%, malrotācijas 4%)

Hromosomālas patoloģijas (5-10%)Hromosomālas patoloģijas (5-10%)(Holt-Oram, DiGeorge, Goldenhair sindromi, 13., 18., 21. trisomijas (Holt-Oram, DiGeorge, Goldenhair sindromi, 13., 18., 21. trisomijas

u.c.)u.c.)11

1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and 1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.management” Springer 2009.

Asociētas malformācijas (II)Asociētas malformācijas (II)

VATER (Vertebral anomaly, anal atresia, VATER (Vertebral anomaly, anal atresia, tracheoesophgel fistula, esophageal tracheoesophgel fistula, esophageal atresia and renal anomaly) (20%)atresia and renal anomaly) (20%)

VACTERL (Vertebral anomaly, anal VACTERL (Vertebral anomaly, anal atresia, cardiac anomaly, tracheoesophgel atresia, cardiac anomaly, tracheoesophgel fistula, esophageal atresia, renal anomaly fistula, esophageal atresia, renal anomaly and limb malformation)(20%)and limb malformation)(20%)11

1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” 1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.Springer 2009.

Diagnostika (I)Diagnostika (I)

Prenatāla USGPrenatāla USG(Daudz ūdeņu grūtniecība, nav vai samazināts kuņģa pūslis)(Daudz ūdeņu grūtniecība, nav vai samazināts kuņģa pūslis)

Auglis ar BVA UN distālu TEF.

Diagnostika (II)Diagnostika (II)

Prenatāls MRI Prenatāls MRI (lai izvērtētu citas iedzimtas anomālijas)(lai izvērtētu citas iedzimtas anomālijas)

Zondēšana Zondēšana (ievadot gumijas katetru tas atduras 8-12 cm dziļumā, mēģinot to (ievadot gumijas katetru tas atduras 8-12 cm dziļumā, mēģinot to

ievadīt tālāk, tas atgriežas mutes dobumā)ievadīt tālāk, tas atgriežas mutes dobumā)

Elefanta prove: caur barīvas vada orālā Elefanta prove: caur barīvas vada orālā

segmentā ievadīto katetru ar šļirci ievada segmentā ievadīto katetru ar šļirci ievada

gaisu, kurš atrēzijas gadījumā ar troksnigaisu, kurš atrēzijas gadījumā ar troksni

izplūst caur aizdeguni.izplūst caur aizdeguni.

Diagnostika (III)Diagnostika (III)

RTG (kakls, krūšu daļa, vēders ar ievadītu RTG (kakls, krūšu daļa, vēders ar ievadītu zondi orālajā segmentā)zondi orālajā segmentā)

(precizē barības vada orālā segmenta līmeni. Gaiss zarnās liecina par (precizē barības vada orālā segmenta līmeni. Gaiss zarnās liecina par distālu TEF)distālu TEF)

Diagnostika (IV)Diagnostika (IV)

RTG ar kontrastu RTG ar kontrastu kontrindicētskontrindicēts!!!!!! Endoskopija Endoskopija

Kombinētu anomāliju diagnostika (ehoKS, Kombinētu anomāliju diagnostika (ehoKS, genētiskas analīzes, USG uroģentlālajam genētiskas analīzes, USG uroģentlālajam traktam u.c.)traktam u.c.)

Diagnostika (V)Diagnostika (V)

Visgrūtāk ir diagnosticēt H veida TEF.Visgrūtāk ir diagnosticēt H veida TEF.

Vēdera pasāža nav traucēta. Vēdera pasāža nav traucēta. Vadošaie simptomi ir periodisks Vadošaie simptomi ir periodisks klepus lēkmes un cianoze barošanasklepus lēkmes un cianoze barošanas laikā ( barības aspirācijas dēļ)laikā ( barības aspirācijas dēļ)Atkārtotas aspirācijas pneimonijas.Atkārtotas aspirācijas pneimonijas.

Diagnozi uzstāda veicot esofagoskopiju/Diagnozi uzstāda veicot esofagoskopiju/traheoskopiju.traheoskopiju.RTG ar ūdenīšķīstošu kontrastu. (daļa RTG ar ūdenīšķīstošu kontrastu. (daļa kontrastvielas caur fistula nonāk trahejā). kontrastvielas caur fistula nonāk trahejā).

Klīniskā ainaKlīniskā aina

Siekalošanās (putainas siekalas no mutes un Siekalošanās (putainas siekalas no mutes un deguna)deguna)

Elpas trūkumsElpas trūkums TahipnojaTahipnoja KlepusKlepus CianozeCianoze Mitri trokšņi plaušāsMitri trokšņi plaušās 48 h laikā attīstās aspirācijas pneimonija48 h laikā attīstās aspirācijas pneimonija Meteorisms (ja distāla TEF)Meteorisms (ja distāla TEF)

Pirmsoperācijas posmsPirmsoperācijas posms Bērns atrodas ITN (kuvēzī);Bērns atrodas ITN (kuvēzī); Bērna pozicionēšana;Bērna pozicionēšana;(lai novērstu kuņģa satura ieplūšanu plaušās caur TEF)(lai novērstu kuņģa satura ieplūšanu plaušās caur TEF) Siekalu atsūkšana;Siekalu atsūkšana; Skābekļa terapija (silts, mitrināts)Skābekļa terapija (silts, mitrināts) MPV ???MPV ???(Pie respiratora distresa, smagas pneimonijas vai citām smagām(Pie respiratora distresa, smagas pneimonijas vai citām smagāmplaušu patoloģijām)plaušu patoloģijām) Plaša spektra a/bPlaša spektra a/b HidratācijaHidratācija Parenterāla barošanaParenterāla barošana K vitamīns pirms operācijas (hemorāģiska sindroma profilakse) K vitamīns pirms operācijas (hemorāģiska sindroma profilakse) Aspirācijas pneimonijas ārstēšana.Aspirācijas pneimonijas ārstēšana.

Riska klasifikācijaRiska klasifikācija

Vaterstona prognostiskas izveseļošanās Vaterstona prognostiskas izveseļošanās grupas:grupas:

GrupaJaundzimušā

svars (g)

Citas iedzimtas

anomālijas

Aspirācijas pneimonija

Izdzīvošana (%)

A >2500 - - 100

B1800-2500 - -

85>2500 - +

C<1800 - -

65<1800- >2500 + +

Ārstēšanas taktika (I)Ārstēšanas taktika (I)

Vaterstona A grupas slimnieksVaterstona A grupas slimnieks Iespējami ātri pēc bērna pirmsoperācijas Iespējami ātri pēc bērna pirmsoperācijas

sagatavošanas jaundzimušais tiek operēts.sagatavošanas jaundzimušais tiek operēts.

Vaterstona B grupas slimnieksVaterstona B grupas slimnieks Izteiktas pneimonijas gadījumā 24-48 h Izteiktas pneimonijas gadījumā 24-48 h

pneimonijas ārstēšana (pusslīps ķermeņa pneimonijas ārstēšana (pusslīps ķermeņa stāvoklis, a/b, Hstāvoklis, a/b, H22 blokatoru terapija, pastāvīga blokatoru terapija, pastāvīga siekalu aspirācija, sanācijas bronhoskopija, siekalu aspirācija, sanācijas bronhoskopija, parenterāla barošana.) Vispārējā stāvokļa parenterāla barošana.) Vispārējā stāvokļa stabilizēšana. Pēc 24-48 h slimnieku operē.stabilizēšana. Pēc 24-48 h slimnieku operē.

Ārstēšanas taktika (II)Ārstēšanas taktika (II)

Vaterstona C grupas slimnieksVaterstona C grupas slimnieks Neiznēsātam jaundzimušajam vai izteiktas Neiznēsātam jaundzimušajam vai izteiktas

pneimonijas gadījumā gastrostomas vai pneimonijas gadījumā gastrostomas vai jejunostomas uzlikšana. Stāvokļa jejunostomas uzlikšana. Stāvokļa stabilizācija, pneimonijas ārstēšana.stabilizācija, pneimonijas ārstēšana.

Citu iedzimtu anomāliju korekcija, terapija.Citu iedzimtu anomāliju korekcija, terapija.

Operatīva terapija (I)Operatīva terapija (I)

BVA ar distālu TEF (77-85%) un BVA ar distālu un BVA ar distālu TEF (77-85%) un BVA ar distālu un proksimālu TEF (1.5%).proksimālu TEF (1.5%).11

Vispārēja anestēzijā ar endotrahiālu intubāciju.Vispārēja anestēzijā ar endotrahiālu intubāciju.

Pirms oparācijas profilaktiski veic traheobronhoskopiju (TEF Pirms oparācijas profilaktiski veic traheobronhoskopiju (TEF diagnostika (D-TEF parasti 3-5 mm virs trahejas bifurkācijas, p-tef-diagnostika (D-TEF parasti 3-5 mm virs trahejas bifurkācijas, p-tef-jebkurā trahejas līmenī līdz par cartilago cricoidea) un kuņģa satura jebkurā trahejas līmenī līdz par cartilago cricoidea) un kuņģa satura atsūkšana caur TEF)atsūkšana caur TEF)

Veic labās puses ekstrapleirālu latero-dorsālu torakotomiju 4 Veic labās puses ekstrapleirālu latero-dorsālu torakotomiju 4 ribstarpā.( pie aortas loka dekstrapozīcijas veic kreisās puses ribstarpā.( pie aortas loka dekstrapozīcijas veic kreisās puses torakotomiju)torakotomiju)

1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” 1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.Springer 2009.

Operatīva terapija (II)Operatīva terapija (II)

Liģē fistulu tuvāk trahejai. Izveido primāru barības vada Liģē fistulu tuvāk trahejai. Izveido primāru barības vada anastamozi.anastamozi.

Kuņģī caur anastamozi ievada nazogastrālo zondi Kuņģī caur anastamozi ievada nazogastrālo zondi barošanai.barošanai.

Operatīva terapija (III)Operatīva terapija (III)

Lielas diastāzesgadījumā pie BVA ar Lielas diastāzesgadījumā pie BVA ar distālu TEF -torakotomija, TEF slēgšana, distālu TEF -torakotomija, TEF slēgšana, kakla ezofagostomija, barošanas kakla ezofagostomija, barošanas gastrostomija.gastrostomija.

Vēlāk barībasVēlāk barības

vada plastika.vada plastika.

Operatīva terapija (IV)Operatīva terapija (IV)

BVA ar proksimālu TEF (1%)BVA ar proksimālu TEF (1%)11

Primāra torakotomija nav indicēta;Primāra torakotomija nav indicēta; Gastrostomas izveidošana. Gastrostomas izveidošana. Fistulu slēdz izmantojot kakla labās puses Fistulu slēdz izmantojot kakla labās puses

griezienu.griezienu. Tālākā taktika kā pie izolētas BVA.Tālākā taktika kā pie izolētas BVA.

1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” 1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.Springer 2009.

Operatīva terapija (V)Operatīva terapija (V)

H tipa TEF.H tipa TEF. Fistula tiek konstatēta traheoskopijas Fistula tiek konstatēta traheoskopijas

laikā, caur fistulu barības vadā tiek ielikta laikā, caur fistulu barības vadā tiek ielikta zonde, lai varētu to identificēt op. laikā.zonde, lai varētu to identificēt op. laikā.

Fistula parasti atrodas virs TH2 skriemeļa. Fistula parasti atrodas virs TH2 skriemeļa. To slēdz izmantojot zemo kakla labās To slēdz izmantojot zemo kakla labās puses griezienu.puses griezienu.

Operatīva terapija (VI)Operatīva terapija (VI)

Izolēta BVAIzolēta BVA Veido gastrostomu barošanai; (caur Veido gastrostomu barošanai; (caur

gastrostomu un augšējā BV gastrostomu un augšējā BV segmentāsegmentā

ievada zondes un RTG laikā izvērtēievada zondes un RTG laikā izvērtēdiastāzi starp barības vada galiem)diastāzi starp barības vada galiem)

Parasti primāra BV anastamozeParasti primāra BV anastamoze ir neiespējam, jo ir liela diastāze ir neiespējam, jo ir liela diastāze starp BV galiem.starp BV galiem.

Ja nevar nodrošināt adekvātu bērna Ja nevar nodrošināt adekvātu bērna kopšanu (siekalu atsūkšanu) veido kopšanu (siekalu atsūkšanu) veido orālā segmenta ezofagostomu.orālā segmenta ezofagostomu.

Operatīva terapija (VII)Operatīva terapija (VII)

Ja BV diastāze ir 3-4 cm -veido atliktu BV anastamozi Ja BV diastāze ir 3-4 cm -veido atliktu BV anastamozi

1. Ļauj barības vada 1. Ļauj barības vada galiem augt 12-16 nedēļas,galiem augt 12-16 nedēļas,pēc tam tos ir iespējams pēc tam tos ir iespējams savienot.savienot.

2. 2x dienā ar speciāliem2. 2x dienā ar speciāliem bužiem stiepj barības vadabužiem stiepj barības vada abus galus. 3-5 nedēļu laikā abus galus. 3-5 nedēļu laikā ir iespējams BV atlikta ir iespējams BV atlikta anastamoze.anastamoze.

Operatīva terapija (VIII)Operatīva terapija (VIII)

Diastāzi cenšas samazināt operācijas Diastāzi cenšas samazināt operācijas laikā veicot orālā segmenta vienu vai laikā veicot orālā segmenta vienu vai vairākas cirkulārā segmenta miotomijas. vairākas cirkulārā segmenta miotomijas.

( tā pagarinot varības vada galu līdz 1 cm)( tā pagarinot varības vada galu līdz 1 cm)

Operatīva terapija (IX)Operatīva terapija (IX)

Ja diastāze 5-8 cm veic BV plastikuJa diastāze 5-8 cm veic BV plastiku Ar ķuņģi;Ar ķuņģi; Ar tievām zarnām;Ar tievām zarnām; Resno zarnuResno zarnu

Pēcoperācijas aprūpePēcoperācijas aprūpe

Miorelaksācija un MPV (3-5 dienas)- veicina Miorelaksācija un MPV (3-5 dienas)- veicina anastamozes sadzīšanu;anastamozes sadzīšanu;

Pozicionēšana ar paceltu galvgali;Pozicionēšana ar paceltu galvgali; Siekalu atsūkšana; Siekalu atsūkšana; A/b terapija (vismaz 5 dienas);A/b terapija (vismaz 5 dienas); PSI, HPSI, H22 blokatori-GERS profilaksei; blokatori-GERS profilaksei; Parenterāla barošana, pēc 48-72 h zondes Parenterāla barošana, pēc 48-72 h zondes

barošana;barošana; 5-7 dienā kontroles ezogafoghramma 5-7 dienā kontroles ezogafoghramma

(anastamozes kontrolei);(anastamozes kontrolei);

Komplikācijas (I)Komplikācijas (I)

Agrīnas komplikācijas:Agrīnas komplikācijas:

1.1. Šuvju nesaturēšana (10%)Šuvju nesaturēšana (10%)11

2.2. Recidivējoša fistula (3-Recidivējoša fistula (3-14%)14%)1,2 1,2

3.3. Traheomalācija (biežāk att. Traheomalācija (biežāk att. pēc distālas TEF. →rejošs pēc distālas TEF. →rejošs klepus, stridors, apnojas klepus, stridors, apnojas epizodes →stents trahejas epizodes →stents trahejas stabilizācijai.stabilizācijai.

1.1. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.2. 2. Keith A Kronemer, MD; Chief Editor: John Karani, MBBS, FRCR Keith A Kronemer, MD; Chief Editor: John Karani, MBBS, FRCR ““Imaging in Esophageal Atresia and Imaging in Esophageal Atresia and

Tracheoesophageal FistulaTracheoesophageal Fistula” ” http://emedicine.medscape.com/article/414368-overviewhttp://emedicine.medscape.com/article/414368-overview

Komplikācijas (II)Komplikācijas (II) Vēlīnas komplikācijasVēlīnas komplikācijas1.1. GERS (40-70%)GERS (40-70%)11→dedzināšana, grēmas, →dedzināšana, grēmas,

barošanās traucējumi, vemšanas un svara barošanās traucējumi, vemšanas un svara deficīts→barības vada stenozes, Bareta deficīts→barības vada stenozes, Bareta barības vads. →(konservatīvā terapija: PSI, Hbarības vads. →(konservatīvā terapija: PSI, H22 blokatori. Operatīva terapija: Nissena blokatori. Operatīva terapija: Nissena fundaplikācija) fundaplikācija)

2.2. BV anastamozes striktūra (40%)BV anastamozes striktūra (40%)11→ barošanās → barošanās traucējumi, vemšanas un svara deficīts traucējumi, vemšanas un svara deficīts →konstatē veicot ezofagogrammu ar →konstatē veicot ezofagogrammu ar bāriju→Balondilatācija, bužēšana →ķirurģiska bāriju→Balondilatācija, bužēšana →ķirurģiska stenozes likvidēšanastenozes likvidēšana

11. . Keith A Kronemer, MD; Chief Editor: John Karani, MBBS, FRCR Keith A Kronemer, MD; Chief Editor: John Karani, MBBS, FRCR ““Imaging in Esophageal Atresia and Tracheoesophageal Imaging in Esophageal Atresia and Tracheoesophageal FistulaFistula” ” http://emedicine.medscape.com/article/414368-overviewhttp://emedicine.medscape.com/article/414368-overview

Izmantotā literatūraIzmantotā literatūra M. Pilmane, G.H. Šūmahers “Medicīniskā embrioloģija” Rīgas Stradiņa universitāte 2006., 335 M. Pilmane, G.H. Šūmahers “Medicīniskā embrioloģija” Rīgas Stradiņa universitāte 2006., 335

lpp.lpp. Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009.Prem Puri, Michael Hollwarth „Pediatric surgery: diagnosis and management” Springer 2009. Aigars Pētersons „Bērnu ķirurģija”, „Nacionālais apgāds”, Rīga 2005, 695 lpp.(Aigars Pētersons „Bērnu ķirurģija”, „Nacionālais apgāds”, Rīga 2005, 695 lpp.( Orford JOrford J, , Manglick PManglick P, Cass DT, Tam PP. , Cass DT, Tam PP. ““Mechanisms for the development of esophageal Mechanisms for the development of esophageal

atresiaatresia””J Pediatr Surg.J Pediatr Surg. 2001 Jul;36(7):985-94. 2001 Jul;36(7):985-94. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11431762http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11431762 Amulya K Saxena, MD, PhD; Chief Editor: Marleta Reynolds, MD Amulya K Saxena, MD, PhD; Chief Editor: Marleta Reynolds, MD ““Esophageal Atresia With or Esophageal Atresia With or

Without Tracheoesophageal FistulaWithout Tracheoesophageal Fistula” ” http://emedicine.medscape.com/article/935858-http://emedicine.medscape.com/article/935858-overview#showalloverview#showall;;

http://respiratorytherapycave.blogspot.com/2010/01/neonatal-abnormalities-to-consider.html Keith A Kronemer, MD; Chief Editor: John Karani, MBBS, FRCR Keith A Kronemer, MD; Chief Editor: John Karani, MBBS, FRCR ““Imaging in Esophageal Atresia Imaging in Esophageal Atresia

and Tracheoesophageal Fistulaand Tracheoesophageal Fistula” ” http://emedicine.medscape.com/article/414368-overviewhttp://emedicine.medscape.com/article/414368-overview Cure Research for Esophageal atresia with tracheoesophageal fistula

http://www.rightdiagnosis.com/e/esophageal_atresia_with_tracheoesophageal_fistula/research.htm

Prema Menon, Ram Samujh and K.L.N. Rao ”Esophageal Atresia” Department of Pediatric Surgery, Advanced Pediatric Centre, Post Graduate Institute of

Medical Education and Research, Chandigarh, India. http://medind.nic.in/icb/t05/i6/icbt05i6p539.pdf

Prenatal Identification of Esophageal Atresia: The Role of Ultrasonography for EvaluationPrenatal Identification of Esophageal Atresia: The Role of Ultrasonography for Evaluation http://www.res-http://www.res-medical.com/cardiovascular-system-disease/61730medical.com/cardiovascular-system-disease/61730

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!