Tebra jau izsenis ir bijusi dzīva transporta artērija. Pa to liellaivās no Sakas ostas piegādātas preces Aizputes bruņinieku pilij, pludināti koki, bet par šīs apkārtnes saistību ar Gaujas lībiešiem liecina vietvārdi Turaidas, Orgas un Lankas. 20. gs. sākumā Tebras tecējumu regulēja trīs iespaidīgas ūdensdzirnavas, vienīgās no kurām saglabājušās Aizputē. Līdz padomju okupācijai ap Tebru vienmēr kūsā-jusi dzīve. PSRS laikos Tebras lejtece tika iekļauta slēgtajā pierobežas zonā, un upe tika pilnībā aizmirsta. Tā aizauga, izveidojās straumi pilnībā nosprostojoši koku sastrēgumi. Situācija strauji mainījās ap 2000. gadu, kad Tebru no jauna atklā-ja ūdenstūristi. Pašlaik Tebra ir viena no iecienītākajām Rietum-kurzemes upēm, kas laivojama 40 km garumā. Ie-rasts, ka Tebras laivojumu sāk Apriķos pie tilta pār Aloksti C . Šeit ir ērta laivās iekāpšanas vieta. Tebra ar Aloksti satiekas pēc 600 straujiem, sekliem un līkumainiem metriem, kuros katrs var atsvaidzināt savu airētprasmi un darbošanos tandēmā. Pēc satekas upe kļūst ievērojami rāmāka un dziļāka, tā dod pietiekami laika atelpai pirms nākamajām straujtecēm. Krastos aug majestātiski ozoli, starp to vainagiem pavīd Apriķu baznīcas tornis. Aiz Apriķiem upe vijas cauri nelieliem mežiem un ganībām, straume ir pietiekama, lai airētu atpūtas režīmā. Vasaras otrajā pusē šajā posmā vietām pa-rādās doņu audzes. Tās gan netraucē laivojumam, jo doņos veidojas savdabīgas “takas” – ūdensceļi laivas platumā. Apbūve pakāpeniski beidzas un pēc apmēram 7 km no Apriķiem sākas posms, ko laivotāji dēvē par “Dinozauru parku”. Milzīgi un ķeburaini koki, kas noliekušies pār straumi, veido tumšu pavēni, negaidīti lieli atsevišķi akmeņi, nokaltušu stumbru saulē izbalējušie sāni un zivju ērgļa neapmierinātais sauciens – to šajā posmā nevar nepamanīt pat visnevērīgākais laivotājs. “Tur bija tā, it kā upei tūliņ pārskrietu dinozaurs,” – tā teica kāda pieredzējusi laivotāja.Aiz “Dinozauru parka” Tebra laivotājus burtiski sagūsta pusotru kilometru garā slazdā. Upes te-cējums apstājas, tā mēģina plūst pa dumbrāju. Meldri, kamolzāle un baltalkšņi rada nepārpro-tamas asociācijas ar Floridas purviem, tikai aliga-toru vietā te valda bebri. Šajā posmā jāpavicina airi dūšīgāk un jātiek ar to galā, jo beigās gaida atalgojums – pēc plata 90 grādu kreisā līkuma ainava mainās pilnībā un pie upes pienāk varenu egļu mežs. Te sākas Tebras straujākais posms – ap 2 km gara nemitīgu straujteču un nelielu dolomī-ta rumbiņu kaskāde, kuras galā ir labs orientieris: trošu tiltiņš. Tebras skaistākie 14 km ir nolaivoti.Aiz trošu tiltiņa E Tebras plūdums pierimst, bet nebeidzas. Atkal parādās pa atsevišķai mājai, ir arī pa straujtecei. Majestātiskos mežus nomaina Lat-vijas upju krastiem ierastā alkšņu, segliņu un ievu ainava. Šis posms labi piemērots spiningotājiem – te ir gan atstraumju izgrauztas bedres, gan oļainas straujteces, gan tumšas dzelmes. Asaru un sapalu lomi garantēti. Posma beigas iezīmē dzelzsbeto-na tilts pie Tauriņu (Kalnenieku) mājām. Aiz Tauriņu (Kalnenieku) tilta F upes plūdums pil-nībā norimst. Tebra ir beigusi savu skrējienu un nu savus pēdējos 7 km līdz satekai ar Durbi pavisam rāmi plūst pa pāraugušu baltalkšņu audzēm. Tā vien šķiet, ka upe visus savus spēkus ir izsmēlusi. Pēc satekas ar Durbi G dzimst jauna un 6,6 km gara upe – Saka. Ainava mainās, jūtams jūras tu-vums. Vecas pāļu piestātnes, spirta brūža skurste-ņi, tīkli un motorlaivas. Dzelzceļa tilts, elegantas pils kāpnes, kas Upesmuižas parkā ved teju līdz ūdenim (pati pils nodedzināta 1905. gada nem-ieros), un tad Pāvilosta ir klāt. Vēl atliek airējums gar mazajiem zvejnieku kuģīšiem līdz jahtu pie-stātnei, un ceļojums pa Tebru un Saku ir beidzies, turpat tuvumā vīd molu gali un jūra H .

Tebra on juba ammustest aegadest olnud transpordi keskpunktiks. Suured kaubalaevad toimetasid mööda jõge kaupasid Sakast kuni Aizpute rüütlilossini, siit ujutati palke ning Gauja liivlaste asustusest annavad märku kohanimed nagu: Turaida, Orga ja Lanka. 20. sajandi alguses reguleerisid Tebra voolu 2 võimast vesiveskit, tä-naseks on ainsana säilinud Aizpute veski. Hetkel on Tebra üks armastatumaid Lääne-Kurzeme jõgesid. Tavaks on saanud, et Tebra sõuderetke alustatakse Apriķist Aloksti silla C juurest. Siin on mugav koht paati astumiseks. Tebra kohtub peale 600 kiiret, madalat ja kää-nulist meetrit Alokstega, kus saab harjutada on sõudmisoskust ning tandemiga sõitmist. Peale kokku voolamist muutub jõgi olulisemalt rahulikumaks ning sügavamaks, see annab pii-savalt palju aega, et enne järgmist katsumust natukene hinge tõmmata. Kallastel kõrguvad majesteetlikud tammed, mille vahelt paistab vaid Apriķi kirikutorn. Peale Apriķit voolab jõgi läbi väiksemate salude ning karjamaade, vool on piisavalt kiire, et aeru-tada puhkerežiimis. Suve teisel poolel ilmuvad antud lõigul välja vesiheina taimed. See küll ei takista sõitmist, kuna vesiheina sisse moo-dustuvad omapärased ”rajad“ – veeteed paadi laiuses. Kallaste asustatus hõreneb ning 7 km Apriķist algab lõik, mida paadisõitjad kutsuvad ”Dinosauruste pargiks”. Suured ja laiade okste-ga puud, mis moodustavad vee kohale tumeda varju, ootamatud suured üksikud kivid, päikese käes ära kuivanud kõrkjad ning kalakotka äre-vad hüüded – seda ei õnnestu mitte märgata ka mitte tähelepanelikul retkelisel. ”Seal tekib tunne, nagu kohe kohe jookseb dinosaurus üle jõe“ ütles üks kogenud paadisõitja. Peale ”Dinosauruste parki“ vangistab Tebra paadiretkelised sõna otsese mõttes pooleteise kilomeetrilisse lõksu. Jõe vool peatub ning jõgi voolab märgalasse. Kõrkjad, kerahein ja hall-le-pad meenutavad Florida soid, ainult alligaatori-te asemel valitsevad siin koprad. Antud lõigul peab aerutama jõudsasti ning katsumused välja kannatama, sest lõigu lõppedes ootab autasu – peale laia üheksakümne kraadist vasakpoolset kurvi muutub ümbritsev loodus silmnähtavalt ning kallastele ilmub võimas kuusemets. Siin algab Tebra kõige kiirem lõik – u 2 km pikk lõ-putute kärestike ja dolomiidist kivirahnude kas-kaad, mille lõpus on hea orientiir: rippsild. Tebra kõige ilusamad 14 km on läbitud. Peale rippsilda E Tebra vool aeglustub, kuid ei jää seisma. Nähtavale ilmuvad üksikud majad ning on ka kärealasid. Majesteetlikud metsad asen-duvad Läti jõe kallastele omase lepistiku, niitude ning võsaga. Antud lõik sobib hästi spinninguga kalameestele, siin on nii kiire vooluga alasid kui ka esineb tagasivoolu ning süvikuid. Ahvena ja turbi saak on tagatud. Marsruudi lõppu märgib raud-betoonist sild Taurinu (Kalnenieku) maja juures. Peale Tauriņu (Kalnenieku) silda F muutub jõgi täiesti rahulikuks. Tebra on lõpetanud ruttamise ning viimased 7 km enne Durbiga kokku voo-lamist kulgeb jõgi väga rahulikult mööda hall-leppade suureks kasvanud istandite. Tundub nagu kogu jõud oleks jõest otsa saanud. Peale kokku voolamist G Durbiga algab uus vaid 6,3 km pikkune jõgi - Saka. Loodus muutub ning tunda on mere lähedust. Vanad heinakuh-jad, piiritusetehase korstnad, võrgud ning moo-torpaadid. Raudteesild, elegantne lossitrepp, mis viib Upesmuiža lossipargist kuni veeni (lossihoone põles ise 1905. aasta rahutuste ajal maha), peale mida tuleb juba Pāvilosta. Sõita on jäänud vaid jupp, mis voolab mööda väikestest kaluripaatidest, jahisadamatest ning peale seda on juba muul ning meri H .

EELVleidnud suur päkapikkude pere – kokku neli tuhat. Muuseum pakub ka erinevaid võimalusi tähtpäevade tähistamiseks.

2

Apriķu luterāņu baznīca

+371 26811417 114 mViena no krāšņākām baznīcām Kurzemē, celta 1710. gadā. Ārēji tā daudz neatšķiras no citām baznīcām Kurzemes provincē, toties baznīcas interjers pārsteidz ar unikā-liem kokgriezumiem un griestu gleznoju-miem. Dievnamā saglabājušies altāra un kanceles kokgriezumi, muižnieku ložas un kora nožogojumu kokgriezumi. Ieeja pret ziedojumiem. EE / Apriķi luterikirikApriķi luterikirik, üks suursugusemaid kirikuid Kurzemes, ehitati 1710. a. Väljast ei erine see oluliselt teistest kirikutest Kurzemes, kiriku interjöör üllatab aga unikaalsete puidust nikerdustega ja laemaalingutega. Pühakojas on säilinud altari ja kantselei puidust nikerdatud kaunistused, mõisaomaniku looži ja koori sektsiooni puidust kaunistused. Sissepääs annetuse eest.

TEBRA

A

Sīļi 3

Dzintares pilskalns 55 m

Traģiski notikumi, kas Dzintares pilskalnā norisinājušies 1262. gadā, liecina

par seno kuršu drosmi un brīvības mīles-tību. Vēstures liecības stāsta, ka krustneši degošās pils liesmās dzīvus iemetuši un sadedzinājuši pat nevainīgus bērnus. Dzin-tares pils esot viena no tām apmetnēm, kas ieņemta ar smagām kaujām. Patālu no jūras, bet vikingu ceļā pa kādreiz pilnūdens Tebru uz Aizputi. Pats lielākais un baismī-gākais ugunskaps Senās Kursas vēsturē. Piemiņas zīme atgādina gan mūsu tautas vēsturi, gan šo unikālo vietu Lažas pagasta teritorijā.EE / Dzintare lossimägiTraagilised sündmused, mis leidsid Dzintare lossimäel aset 1262. aastal, annavad aimu siinsete kunagiste elanike vaprusest ning armastusest vabaduse vastu. Ajalugu jutustab, et ristirüütlid viskid lossi leekidesse ning põletasid isegi süütuid lapsi. Dzintare loss oli üks neid asulaid, mis vallutati alles peale rasket võitlust. Merest natukene eemal, kuid jääb Viikingite teele, mis viis Tebrust Aizputini. Kõige suurem ja hirmsam tuleriit iidse Kurzeme ajaloos. Mälestusmärk tuletab meelde nii rahva ajalugu kui ka märgib unikaalset paika Laža valla territooriumil. D

Sarkanvalki

4

SARkAnvAlki 20 m Laivošanas starta vieta.

EE / Paadiretke alguspunkt.

AlOkSTE

B

vārsberģi C

Apriķi

1

Apriķu muiža

+371 29184684, rukisaina@inbox.lvMuižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā, kad ap pagalmu uzcelta kungu māja, klēts un pārvaldnieka māja. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. gadam, bet tās astoņstūru trīsstāvīgais tornis neogotikas formās uz-būvēts 19. gs. Muižas kungu ēkas bēniņos iekārtots muzejs. Ekspozīcija vēsta par no-vada senvēsturi, ievērojamākajiem apskates objektiem, personībām un viņu dzīvesvei-du. Muzejā četros kambarīšos mājvietu sev atraduši un dzīvo arī liela rūķu saime – kopā četri tūkstoši. Muzejs piedāvā arī atraktīvas programmas dažādos dzīves svētkos.EE / Apriķi mõis – Mõisa baroki stiilis hoonete kompleks rajati Alokste jõe äärde 18. sajandi alguses, kui õue peale ehitatu härrastemaja, ait ja mõisaomaniku maja. Härrastemaja ehitati 1742. aastal, kuid selle 8 nurkne kolme korruseline noegooti stiilis torn ehitati alles 19. saj. Mõisa härrastemaja pööningul on nüüd muuseum. Eksponaadid räägivad valla ajaloost, olulistest vaatamisväärsustest, inimestest ning nende elust. Muuseumi neljas kambris on kodu

mailto:rukisaina@inbox.lv

attālums līdz upei

viesnīca, viesu māja

jauniešu mītne

lauku māja

kempings

atpūtas vieta

stāvvieta

gultasvietu skaits

pirts

ēdināšana

telšu vietas

sporta laukumi

laivu noma

par brīvu

maksas

piknika galdi, soli

ugunskura vieta

sausā tualete

dzeramais ūdens

elektrība

nojume

veikals

degvielas uzpildes stacija

kafejnīca

gājēju tilts

ūdensdzirnavas

krāces

metri virs jūras līmeņa

apskates vietas

tūrisma pakalpojumi

pieejas punkti upei

maršruti pa ezeriem

attālumi, km

vahemaa veekoguni

hotell, külalistemaja

hostel

talu, puhkemaja

kämping

puhkekoht

parkla

voodikohtade arv

saun

toitlustus

telkimiskohad

spordiväljakud

paadi rent

tasuta

tasuline

pikniku laud, pink

lõkkekoht

kuivtualett

joogivesi

elekter

varjualune

pood

bensiinijaam

kohvik

jalakäijate sild

vesiveski

kärestik

meetrit mere pinnast

vaatamisväärsused

turismiteenused

jõele juurdepääs

marsruuti järvedes

kaugus, km

Apzīmējumi / legend

MvJl

18

Upesmuižas parks Visvecākais no Pāvilostas parkiem. Šeit arī atrodas estrāde no 19. gs., kurā notiek pilsētas tradicionālie pasākumi un koncerti.EE / Upesmuiža park Kõige vanem Pavilosta parkidest. Siin asub ka 19. sajandist pärit estraad, kus toimuvad linna traditsioonilised üritused ning kontserdid.

19

PUERTO vv

11

+371 29488247Saimniece piedāvā dažādas radošās darbnīcas – ziepju izgatavošanu, floristikas un suvenīru izgatavošanu, sveču liešanu, nodarbes ar smiltīm.EE / Puerto vv. Siin pakub perenaine kätt proovida erinevatel loovaladel– seebi valmistamine, lilleseade ja suveniiride valmistamine, küünla valamine, liivaga meisterdamine.

20

ATPūTA UPES kRASTā 20 m

+371 26453136

EE / PUhkUS JõE kAlDAl

21

Zivju veikals “kaija” 160 m

+371 26522248, 26597297EE / kalapood “kaija”

H

Tilts pār Saku Ērta vieta laivojuma nobeigumam.EE / Sild üle Saka jõeMugav koht paadimatka lõpetamiseks.

22

ĶiRŠU DāRZS 50 m

+371 29474462

22

āĶAGAlS 50 m

18

+371 29161533, www.akagals.lv

23

Pāvilostas novadpētniecības muzejs +371 29226273 20 mEkspozīcija stāsta par Pāvilostas un Sakas vēsturi.EE / Pāvilosta koduloomuuseumMuuseumi püsinäitus jutustab Pāvilosta ja Saka ajaloost.

24

Skatu tornis 140 m EE / vaatetorn

I

Pāvilostas osta

EE / Pāvilosta sadam

25

Pāvilostas osta un moli Aprakstā ietvertas naktsmītnes, kas atrodas upes krastā. EE / Pāvilosta sadam ja muulid Lisatud ööbimiskohad, mis asuvad jõekallastel.

Svarīgi zināt!• Laivojumu pavasaros vai paaugstināta ūdenslīmeņa periodos var pagarināt, uzsākot to no vietējas nozīmes ceļa tilta A pār Tebru 7,2 km augšpus Apriķiem. Šajā posmā Tebra ir strauja, līkumaina upīte. • Tebrā laivotājiem jāuzmanās no upē sadzī-tiem armatūras stieņiem, kas vasaras ūdens līmenī rēgojas pāris centimetrus virs ūdens līmeņa. Tos upē sadzinuši maluzvejnieki, kas pret šiem stieņiem rudens pusē atsien tīklus, lai tiktu pie kārotās zivs. • Tradicionālam divdienu maršrutam ar sā-kumu Apriķos nakšņošanas vietas meklējiet upes krastos Ogrsaļienas apkārtnē, te ir izvei-dotas vairākas privātas, kā arī viena publiska atpūtas vieta. • Respektējiet privātīpašumu un saudzējiet dabu, atstājiet apmetnes vietas tīras un kār-tīgas, atkritumus ņemiet līdzi! • Ēdiena gatavošanai ieteicams lietot prīmusu. Ja kuriniet ugunskuru, tad tikai tam atvēlētās vietās, un neatstāj ugunskuru bez uzraudzības.• Esiet atbildīgs – lietojiet glābšanas vesti, bēr-niem līdz 12 gadu vecumam tā ir obligāta!• Izvairietiess no alkohola lietošanas, peldē-šanai izvēlieties drošas, peldēšanas prasmei atbilstošas vietas!• Kad esat laivā, necelieties kājās – apgāzīsie-ties! Esiet piesardzīgi, kāpjot laivā un pietu-vojoties krastam – tieši tad visbiežāk sanāk iekrist upē!• Hermētiski iepakotam jābūt vismaz vienam mobilajam tālrunim. Pārliecinieties, vai jums ir laivu iznomātāja tālruņa numurs, ja nepie-ciešama evakuācija! • Maršruta noslēgumā Pāvilostā nekādā gadī-jumu nemēģiniet laivošanu jūras viļņos, atra-šanās atklātā jūrā ar upei piemērotām laivām ir bīstama!

Jaunatklājējus šajā pusē gaida Alokste, kas ir Tebras kreisā krasta pieteka Aizputes no-vadā. Vienas dienas laivošanas maršruts sā-kas pie Vārsberģu tilta B , kur Aloksti šķērso Kuldīgas–Aizputes ceļš. 17 km garajā posmā ir divas HES ar 2 un 4 km gariem uzplūdinā-jumiem, pārējos posmos upe ir maza, šaura, vietumis ar koku sastrēgumiem, maršruta veikšana būs arī zināms fizisks izaicinājums.

Populārakie maršruti Tebrā un Sakā:Apriķi–Pāvilosta 40 km 2–3 dienasSarkanvalki–Pāvilosta 28 km 1–2 dienasSarkanvalki–Tauriņu (Kalnenieku) tilts 15 km 1 diena Tauriņu (Kalnenieku) tilts–Pāvilosta 13 km 1 diena

Soovitused ja nõuanded!• Kevadel või kõrgendatud veeasemega on võimalik retke pikendada alustades sõitu ko-haliku tähtsusega sinna juurest A , mis jääb mööda Tebrut 7,2 km ülesvoolu Apriķisse. Antud lõigul on Tebra kiire ja käänuline jõeke. Tebra peal sõites peab ette vaatama üle jõe mineva armatuurtrosside eest, mis kõrguvad suvise madalvee ajal mõned sentimeetrid üle veepinna. Trossid on üle vedanud salapüügi harrastajad, kes seovad võrgud sügisel trossi külge, et kala saada. Tradistsiooniline 2-päevane retk algab Apri-ķost, ööbimiskohta otsige jõe kallastelt Ogr-saliena ümbrusest, siin on mitmed eraoman-dis puhkealad, samuti ka üks avalik puhkeala. Austage eramaad ning säästke loodust, jätke puhkealad puhtaks ning korrastatuks, võtke prügi endaga kaasa! Söögi valmistamiseks on soovitatav kasutada priimust. Juhul kui otsustate teha lõket, siis tehke seda vaid selleks ettenähtud lõkkekoh-tades ning ärge jätke lõket mitte kunagi järe-levalveta. Olge vastutustundlikud – kasutage päästeveste, lastele kuni 12 aasta vanuseni on päästevestid kohustuslikud!Vältige alkoholi tarvitamist, valige ujumiseks turvaline, ujumisoskustele vastav koht!Ärge tõuske paadis olles püsti – kukute üm-ber! Olge paati astudes ning kaldale ronides ettevaatlik – just siis kukutakse kõige sageda-mini vette! Kaasas peaks olema vähemasti üks hermeeti-liselt suletud mobiiltelefon. Veenduge, et teil on olemas paadi rendileandja number, seda juhuks kui osutub vajalikuks evakueeruda! Marsruudi lõpus Pāvilostas – mitte mingil ju-hul ärge üritada sõita merelainetes, avamerel olemine jõepaatidega on ohtlik!

Jaunatklajejus ootab siin pool kallast Alokste, mis on Tebra vasakusse kaldasse suubuv jõgi Aizpute vallas. 1 päeva marsruut algab Var-sbergi silla B juurest, kus Alokste kohtub Kul-dīga – Aizpute maanteega. 17 km pikal lõigul on 2 HEJ 2 km ja 4 km pikkuste üleujutusala-dega, ülejäänud lõikudel on jõgi väike, kitsas, mõningate puudest takistustega, marsruudi läbimine on ka füüsiliselt väljakutsuv.

Populaarsemad marsruudid Tebral ja Sakal:Apriķi – Pāvilosta 40 km 2–3 päevaSarkanvalki – Pāvilosta 28 km 1–2 päevaSarkanvalki – Tauriņu (Kalnenieku) sild 15 km 1 päeva Tauriņu (Kalnenieku) sild – Pāvilosta 13 km 1 päev

5

Akmeņkalni – iekārts trošu tiltiņš E

Laba laivošanas starta vieta.EE / korralik rippsild, hea koht ka paadiretke alustamiseks.

6

SUvEniEki +371 27575085

7

Saļienas dzirnavas 60 m Saļienas dzirnavu drupas no upes nav redzamas, par to klātbūtni liecina tilta atliekas. Ziņkārīgie var doties izpētes ekspedīcijā, bet esiet uzmanīgi no latvāņiem, to šeit ir daudz. Dzirnavas esot būvētas 19. gs. Savukārt 20. gs. 20. gados šeit saimnieciskā dzīve kūsājusi – ražota elektrība, strādājusi vērptuve, austuve, krāsotava, smēde, zāģētava. EE / Saļiena veskiSaļiena veski varemeid ei ole jõe pealt küll näha, kuid selle olemasolust annavad märku silla varemed. Huvilised võivad minna ja varemeid lähemalt vaadata, kuid olge ettevaatlik karuputkede suhtes, mis

12

SAkA 20 m

Ērta vieta laivojuma nobeigumam.EE / Mugav koht paadimatka lõpetamiseks.

DURBE

13

kRAUJiņAS 10 m +371 26611009

14

Sakas-lejas evaņģēliski luteriskā baznīca 60 m +371 29124128Baznīca celta ap 1560. gadu pie Tebras un Durbes satekas, vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Pārbūvēta 1743. gadā. Baznīcas interjeru grezno kuģa modelis (1833). EE / Sakasleja evangeelne luteriusu kirikKirik ehitati 1560. aasta paiku Tebra ja Durbe jõgede ühinemiskohas, see on koht, kus kunagi varem asus Saka sadam. Kirik ehitati ümber 1743. aastal. Kiriku sisustust kaunistab laeva mudel (1833). Rahvasuu räägib, et see kaitses meresõitjaid huk-kumise eest.

võivad seal kasvada. Veski on arvatavasti ehitatud 19. sajandil. 20. sajandil kihas siin kirev elu – toodeti elektrit, tegutses kuivati, veski jahvati, värvikoda, sepikoda, saekoda.

8

SMikŠi 20 m +371 28323724

9

RASAiņi 20 m

F

Tauriņu (kalnenieku) tilts

EE / Tauriņi (kalnenieki) sild

10

STEMBRE 20 m

11

iekārts trošu tiltiņš

EE / Jalakäijate sild

G

Saka

15

ievlejas – senlietu glabātava un maizes ceptuve 50 m

+371 29124128, www.ievlejas.viss.lvPabraucot 1 km augšup pa Durbes upi (upe ir rāma), atrodas Ievlejas, kur var iegādāties šeit ceptu maizīti, apskatīt senlietu kolekci-ju, kā arī nakšņot kempingā.EE / ievlejas vanakraami ladu ja pagarikoda Sõites 1 km mööda Durbet ülesvoolu (jõgi on rahulik), asub Ievleja, kust saab osta küpsetatud leiba, vaadata vanakraami kollektsiooni, ning ööbida kämpingualal.

SAkA

16

Bijušais liepājas–ventspils

dzelzceļa līnijas tiltsEE / Endine liepāja – ventspilsi raudteesild

17

OāZE ģiMEnEi 10 m

+371 63498115, 26046489

Vieta kritumu skalai

Izdevējs / Väljaandja: Kurzemes plānošanas reģions / Kurzeme Arenduskeskus

Kartogrāfija / Kartograafia: SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” / OÜ Kaardikirjastus Jāņa Sēta

Piltide autorid / Foto: A. Petkēvica

Tūrisma informācijas centri /Turismiinfokeskused:

Aizputes novada TIC /Aizpute maakonna TIK +371 28617307, Atmodas iela 16, Aizputewww.visitaizpute.lv

Pāvilostas novada TIC / Pāvilosta TIK+371 63498229, 29121894, Dzintaru iela 2, Pāvilosta, www.pavilosta.lv

Kanoe / KanuuKajaks / Süst Jūras kajaks / Meresüst Piepūšamā laiva / KummipaatAirdēlis / AerusurPontonu plosts / UjuvparvSOT-kajaks / SOT-süst

laivu noma / Teenusepakkujad

RIVERWAYS

45

1 km

Abavas brīvdienas +371 26825352, www.laivo.lv

Abavas laivas +371 29286489, www.abavaslaivas.lv

Biedrība Pārcēlājs +371 26426992

Campo +371 29222339, 29404049, www.laivas.lv

Jūras laivas +371 29464901, 29283765, www.juraslaivas.lv

Kanoecentrs +371 26116933, www.kanoecentrs.lv

Kurzemes laivas +371 29985244, www.kurzemeslaivas.lv

Redzēt Debesis + 371 20610511, www.redzetdebesis.lv Mučas +371 26132961, www.laivunoma.com Niknās Laivas +371 26377055, www.niknaslaivas.lv

Priežumuiža +371 29272547, www.priezumuiza.lv Sofijas Laivas +371 29339677, www.sofijaslaivas.lv

MARŠRUTi Un PiEEJAS PUnkTi UPEi / vEETURiSMi MARSRUUDiD JA JõElE JUURDEPääS

Sarkanvalki

SarkanvalkiAkmeņkalniTauriņiSakaPāvilosta

Apriķi Vārsberģi

jūra/meriADEF

16,4 km12,2 km

13,9 km1,41

6,4 km5,8 km 18,7 kmTebra/SakaSīļi

D C B

GI H

Alokste/Tebra

http://lv.wikipedia.org/wiki/Tebrahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Aizputes_novadshttp://lv.wikipedia.org/wiki/Aizputes_novads