Pētersalas - Andrejsalas ekspedīcija “Ar puikām pilsētā”

Elizabetes iela 7

Šis 1898. gadā pēc arhitekta Hermaņa Oto Hilbiga projekta būvētais mūra īres nams ir lielisks eklektisma arhitektūras stila paraugs. Eklektismu, kas Rīgas arhitektūrā uzplauka 19.gs. beigās, raksturo vēsturisko arhitektūras stilu formu lietojums ārpus to hronoloģiskajām robežām. Rīgā eklektisms visspilgtāk un visdaudzveidīgāk izpaudās tieši īres namu arhitektūrā, jo namīpašnieku vēlme pārspēt citus ar savas ēkas krāšņumu, tādējādi pierādot savu augsto stāvokli sabiedrībā, izraisīja īstu sacensību garu. Šī iemesla dēļ namu fasādes kļuva arvien greznākas un nereti tika veidotas pilnībā neatkarīgi no iekštelpu pielietojuma un plānojuma. Par šo pieeju ēku projektēšanai liecina arī šīs ēkas torņveida stūris, kura apaļā forma padara ēku vizuāli interesantu, taču tajā pašā laikā neveicina iekštelpu racionālu pielietojumu.

1

Vīlandes iela 10

Šis mūra īres nams ir celts 1908. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Tā ir nacionālā romantisma stilā būvēta celtne ar asimetrisku fasādes konstrukciju, kuras apdarē ir izmantots dažādas krāsas un faktūras apmetums. Šīs ēkas spilgtākās un krāšņākās iezīmes ir cilnis, kurā ir attēlotas dejojošas meitenes ar ziedu vijām, gans un satīrs, kā arī atslēgas cauruma formā veidot-ais ieejas durvju portāls.

2

Aleksandra vārti

Pie ieejas Viesturdārzā uzstādītie Aleksandra vārti ir vienīgā triumfa arka Latvijā. J. D. Godfrīda projektētā un pēc Romas triumfa arku parauga celtā arka 1818. gadā tika atklāta toreizējās Aleksandra (tagad Brīvības) ielas galā pie gaisa tilta, godinot Krievijas uzvaru pār Napoleona armiju 1812. gadā. 1904. gadā dzelzceļa viadukta būvniecības dēļ arka tika pārcelta uz Brīvības un Šmerļa ielu krustojumu, taču pēc kāda laika izrādījās, ka arī šajā vietā arka traucē satiksmi, tāpēc 1936. gadā tā tika pārvietota uz tās pašreizējo atrašanās vietu Rīgas vecākajā parkā.Uz četriem bronzas medaljoniem, kas rotā triumfa arku, ir attēloti kara un miera simboli.

3

Enkurs Andrejsalā

Enkurs kā Andrejsalas simbols ir izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – Andrejsala atrodas Daugavas krastā un agrāk bija daļa no Rīgas ostas, tāpēc šeit enkuru izmeta ostā iebraukušie kuģi, savukārt mūsdienās salas dienvidu gals ir kļuvis par sava veida ideju enkurvietu dažādiem māksliniekiem un radošām apvienībām.Šis 1980-tajos gados Ukrainā ražotais tērauda enkurs sver aptuveni 5 tonnas un ir jūrniecībā plaši lietotās Holla sistēmas enkurs. Tas sastāv no divām daļām – kāta un ķepām, kas ir sakausētas kopā ar pamatni. Abas detaļas ir savien-otas ar tapu un stopbultām. Uz jūras kuģiem visbiežāk tiek lietoti tieši šī tipa enkuri, jo tos var ātri nolaist un pacelt.

4

Rīgas - Krasta dzelzceļa stacija

Nepieciešamība izveidot Krasta staciju pirmo reizi tika minēta jau 1895. gadā, kad tika pārspriesta toreizējās pilsētas dzelzceļa infrastruktūras pārveide un Rīgas tirdzniecības ostas turpmāko attīstību. Krasta stacija jeb dzelzceļa osta, kā tā toreiz tika dēvēta, tika nodota ekspluatācijā 1907. gadā, un tās kompleksā ietilpa arī vairākas pagaidu tipa noliktavas un viena pastāvīga četrstāvu nolik-tava Daugavas krastā, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Krasta stacijas galvenais uzdevums bija importa un eksporta dzelzceļa kravu plūsmu sadale. Laika gaitā stacijas funkcija nav mainījusies – tajā joprojām tiek administrētas dzelzceļa kravas.Krasta stacijas ēkai ir kultūrvēsturiska vērtība, tāpēc tai ir saglabāta vieta arī turpmākajā teritorijas attīstības plānā, kas paredz šo teritoriju pārvērst par kultūras un sabiedrisko aktivitāšu centru.

5

Andrejsalas mols

Šis 10 metrus platais mols (Eksportostas dambis) ir būvēts uz koka pāļiem, tā aizpildīšanai ir izmantoti akmeņi, šķembas un būvgruži, bet virsma ir klāta ar betona plāksnēm. Mola pamatuzdevums ir no Daugavas nošķirt Eksportostas akvatoriju, taču tas kalpo arī kā rīdzinieku pastaigu, atpūtas un pikniku vieta. Uz vienu pusi no mola paveras skats uz Daugavas ūdens ceļu, pa kuru ik pa brīdim garām paslīd kāds lielāks vai mazāks kuģis, bet otrā pusē ir vērojama pastāvīgi manīga industriālā aina, kurā nepārtraukti kustās milzīgie ostas krāni. Šī ir viena no rīdzinieku iecienītākajām saulrieta vērošanas vietām, tāpēc siltos vasaras vakaros šeit vienmēr ir daudz cilvēku.

6

Bērnu zīmējumi uz žoga Eksporta ielā

Šie bērnu zīmējumi uz Brīvostas teritorijas žoga ir tapuši Brīvostas atbalstīta pasākuma ietvaros un ir iedvesmojuši jaunas tradīcijas rašanos – Brīvostas žogi ir tikuši apgleznoti arī citās vietās Rīgā, piemēram, Vecmīlgrāvī, kur ir radīts garākais bērnu apgleznotais žogs Latvijā. Bērnu darbiem tur tika atvēlēts 108 metrus garš betona žoga posms.

7

Eksporta iela 12

Šī ēka tika celta 1955. gadā kā ostas dienesta viesnīca ar kopmītnes tipa istabām. Gadsimtu mijā ēka bija nonākusi kritiskā stāvoklī, tāpēc 2006. gadā tika veikta tās rekonstrukcija - kopmītnes tipa istabas tika pārbūvētas par dzīvokļiem, kā arī tika piebūvēti divi augšējie stāvi un Rīgas arhitektūrai raksturīgais stūra tornītis.

8

Piena iela

Šī mazā, graustu ieskautā ieliņa ne ar ko īpašu nav ievērojama, ja nu vienīgi ar to, ka šeit ēkas tiek nevis celtas, bet nojauktas. Pastaigājoties pa šo kluso, cilvēku aizmirsto ielu, ir grūti iedomāties, ka tepat, pāris kilometru attālumā, kūsā galvaspilsētas dzīve, un tieši tāpēc ir vērts apmeklēt šo nomales ieliņu - lai uz brīdi pazustu no burzmas vietā, kur laiks jau kādu laiku vairs neiet uz priekšu.

9

Pētersalas iela 1B

Šī 2000. gadā pēc arhitektes A. Bulas projekta celtā ēka ievērojami izceļas uz pārējās Pētersalas-Andrejsalas apbūves mērenā fona. Šo ēku raksturo tās fasādes dekorācijās un formās iepūtie austrumu motīvi, kā arī izteiksmīgais sarkanrozā sienu krāsojums. Austrumu arhitektūras noskaņu ienākšanai Pētersalā ir vistiešākā saistība ar šīs ēkas īpašnieka dzimteni – uzņēmējs ir dzimis Azerbaidžānā. Neskatoties uz to, ka šī ēka vizuāli neiederas apkārtējā ainavā, to ir atzinīgi novērtējuši gan Latvijas arhitekti, gan vietējie iedzīvotāji.

10

Viesturdārza dīķis

Pētersalas rajons savu nosaukumu ir ieguvis no kādreizējās Daugavas salas, kas pletās aptuveni no Rūpniecības ielas līdz Eksporta ielai – Andrejsala toreiz vēl nepastāvēja, tā izveidojās vēlāk, pakāpeniski paaugstinoties smilšu sēklim netālu no Daugavas krasta. Par to, ka šī teritorijā kādreiz ir bijusi sala, liecina vairs tikai nelielais dīķis Viesturdārza austrumu daļā. Tās ir pēdējais salu no sauszemes nošķīrušās Daugavas attekas posms, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Visticamāk, ka arī tas jau sen būtu nosusināts un aizbērts, ja vien Viesturdārza (toreiz Ķeizardārza) iekārtošanas laikā Daugavas atteka šajā vietā nebūtu pārveidota par gulbju dīķi.

11

Rīgas rauga fabrika

Uzņēmums “Rīgas raugs” ir vecākais rauga ražotājs Baltijā, un tā pirmsākumi meklējami 1847. gadā, kad Alberts Volfšmidts nodibināja “Volfšmidta degvīna un rauga fabriku”. Rūpnīca bez rauga un iesala ekstrakta ražoja arī degvīnu, spirtu, balzāmu, liķieri, konjaku un rumu. Fabrikas ēku būvniecība tika sākta 1875. gadā, un to vairākās kārtās būvējuši vairāki izcili Latvijas arhitekti, tostarp R.Vinklers, K.Felsko, V.Bokslafs. Pēckara laikā rūpnīca pilnībā pārgāja uz rauga ražošanu un veiksmīgi darbojās līdz pat 2008. gadam, kad ražošana tika pārtraukta un rūpnīca tika slēgta.

12

Restorāns “Vaniļas debesis”

Pretī šim pēc Floriana fon Viganovska projekta 1883. gadā celtajam īres namam pašlaik saimnieko restorāns “Vaniļas debesis”. Restorāna nosaukums rada vieglas un gaisīgas asociācijas. Un tieši tāds tas patiesībā arī ir – ar maigi gaišiem krāsu toņiem interjerā, ērtiem dīvāniņiem, telpaugiem un galda lampām, mājīgs un romantisks.

13

jugendstils.riga.lvcitariga.lvvietas.lv

andrejsala.lvlv.wikipedia.org

apkaimes.lvdiena.lv

statsprojekts.lvbizbaltic.com

www.irir.lv/ekspedicijas