J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 1issn

169

1461

-462

7

n e d ē ļ a J e l g avā • n o t i k u m i p i l S ē tā u n r a J o n ā 2 0 0 9 . g a d a 2 7 . a p r ī l i S • n r . 1 6 ( 6 5 )

694 sludinājumi pielikumā Ls 0,25

cena

9 771691 462002 1 6

ZEMGALEIKALEIDOSKOPS

Portāla un žurnāla īPašnieks kristians rozenvalds:

Jelgavnieki.lv Palīdzēs izdzīvot

Cik objektīva ir Jelgavas vēlēšanu komisija

Kā rit dzīve Līvbērzē

vai Jelgavā ir melnie saraksti

Stādu parādi nomaina Stādu dienas

Pilsētas ielās izbrauc velosipēdisti

Indekss 3109

Ja gribi saņemt regulāri, tad abonē par latu!

Abonējam uz maiju!Tikai par vienu latu mēnesī katru pirmdienu

savā pastkastē saņemsi nedēļas žurnāluNedēļa Jelgavā – Jelgavnieki.lv un lielāko

sludinājumu un reklāmas izdevumu ZemgalēKaleidoskops Zemgalei.

Abonēt var:• pa tālruni 67 00 80 01• redakcijas tālruni 63 09 05 00• interneta lapā www.pasts.lv• visās pasta nodaļās

Krāsains nedēļas žurnālspar notikumiem pilsētā un rajonā

>500sludinājumi nedēļā

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 3

Karstais tālrunis630 905 00

RedaKCiJaRedakcijas adrese: katoļu iela 2b, Jelgava, lv-3001, latvijaTālrunis: (+371) 63090500 Mobilais tālrunis: (+371) 29509033Fakss: (+371) 63090509e-pasts: nj@jelgavnieki.lvgalvenais redaktors: māris papēdisReportieri: rolands Bartaševics un ilze lukstiņa (+371) 63090508Korektore: inga laizāneMaketētājs: igors Jefimovs

iZdevēJssia Nedēļa JelgavāMasu informācijas līdzekļa reģistrācijas nr. 000703206Pvn reģistrācijas nr. lv43603032643Konta numurs: lv24riko0002013131174Banka: aS DnB NORD BankaKods: rikolv2X

MāRKeTinga Un ReKlāMas daļaTālrunis: (+371) 63090504e-pasts: reklama@jelgavnieki.lv

lasĪTāJU seRvissTālrunis: (+371) 63090500e-pasts: nj@jelgavnieki.lv

TiPOgRāFiJaaS Preses namsBalasta dambis 3, rīga, lv-1048

Tirāža 15 000

vāks: Kristians Rozenvalds, portāla un žurnāla Jelgavnieki.lv īpašnieksFoto: Mikus Medzinis

Nedēļas citāti

Redaktora sleja

Ar cieņu,Māris Papēdis,

portāla un žurnāla Jelgavnieki.lvgalvenais redaktors

esam neatkarīgs un pastāvīgs izdevums

Sodi par alkohola tirdzniecību pēc pulksten 22 nav adekvāti. Protams, pirmajā likumpār-kāpuma reizē tirgotāju vai uzņēmēju, kurš savas tiesības izmanto negodprātīgi, nevajadzē-tu sodīt tik bargi, lai ciestu visa viņa uzņēmējdarbība. Manuprāt, sodīšanas galvenais mērķis ir panākt, lai šo tirgotāju pārmācītu un lai viņš apdomātos un saprastu, ka tas ne pie kā laba nenovedīs.

Saulvedis Šalājevs,VAS Starptautiskā lidosta Rīga drošības departamenta direktors

Iespēja Jelgavā naktī iegādāties alkoholu ir. Tas atkarīgs no tā, cik tālu tirgotājs gatavs iet un riskēt. Runājot par tiem cilvēkiem, kuri nobalsoja, ka zina noteiktas tirdzniecības vietas, neno-zīmē, ka viņi alkoholu tur iegādājas – vienkārši viņi zina, ka tādas vietas ir. Manuprāt, pašlaik alkohola tirdzniecība tiek kontrolēta diezgan rūpīgi, un tas ir apsveicami.»

Lilita Caune,Sabiedriskās organizācijas Vecāki Jelgavai priekšsēdētāja vietniece

un Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģintermuiža narkoloģiskā dienesta vadītāja

Alkoholu naktī Jelgavā noteikti ir iespējams iegādāties. Piemēram, to var izdarīt vairāku daudz-dzīvokļu māju dzīvokļos, kuros tiek tirgots atšķaidīts spirts. Šo grādīgo dzērienu var iegādāties gandrīz jebkura vecuma cilvēks – gan pieaugušais, gan pusaudzis, no kuriem liela daļa dzīvo šajās mājās.

Mārīte Ose,Jelgavas sociālo lietu pārvaldes Atkarību profilakses centra vadītāja

Jelgavas biznesa vide ir diezgan bēdīga ne tikai finansiāli, bet arī cilvēcisko attiecību ziņā. Man joprojām ir grūti pierast, ka ar cilvēkiem te nevar runāt un sadarboties brīvi. Uzņēmēji ir sašķiroti klanos, viens otru savulaik piekrāpuši, viens uz otru pastāvīgi aizvainoti. Aizejot pie viena, viņš stāsta nevis par saviem panākumiem, bet meklē utis konkurentos.

Kristians Rozenvalds,portāla un žurnāla Jelgavnieki.lv īpašnieks

Šajā numurā publicējam interviju ar portāla un žurnāla Jelgavnieki.lv īpašnieku Kristianu Ro-zenvaldu. Parasti jau preses izdevumi reti publicē intervijas, tā teikt, paši ar sevi. Lai tas notiktu, jābūt patiešām pamatotam iemeslam. Šoreiz tāds ir.

Jau kopš žurnāla Nedēļa Jelgavā iznākšanas pirmsākumiem, izdevumam pielipusi opozicio-nāra slava, kas, atklāti runājot, jau sen nav taisnība. Taču pēdējā laikā par mums radušās jaunas baumas – aizvien biežāk mūs dēvē par kāda politiskā spēka lobētājiem. Diemžēl par sarūgtinā-jumu nelabvēļiem, tā nav taisnība.

Tāpēc arī šoreiz publicējam interviju ar Kristianu Rozenvaldu, kurš atspēko šīs un citas runas.

Parasti jau plašsaziņas līdzekļi ir tie, kas no citiem prasa būt atklātiem, taču paši ne vienmēr skairo savus mērķus un sūtību. Tieši tāpēc žurnālā ir ne vien šī intervija, bet arī regulāra redak-tora sleja. Jo, ko gan lasītājiem var dot mūsu spriedumi, ja bieži vien paši mediji apvīti ar ne-gatīvu auru, kas tieši ietekmē arī to, kā mediju spriedumi tiek uztverti. Jo reizēm taču saka, ja neesi vainīgs, nav arī jātaisnojas.

4 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Notikumi

Jelgavā atklāts bezvadu interneta laukums22. aprīlī akadēmijas ielā 3 atklāts bezmaksas Wi-Fi bezvadu interneta laukums. tā darbību nodrošināt apņēmies informācijas tehnoloģiju uzņēmums Sia NDD datortehnika.auto stāvlaukumā pie uzņēmuma biroja ikvie-nam jelgavniekam vai pilsētas viesim būs ie-spējams lietot bezvadu internetu par brīvu.

Kalve gūst panākumus konkursā Maljorkālatvijas lauksaimniecības universitātes tautas deju ansamblis Kalve no 12. līdz 19. aprīlim pie-dalījās starptautiskajā deju festivālā konkursā palmā, maljorkā, kur kolektīvs ieguva godpilno otro vietu par deju horeogrāfiju.konkursā piedalījās vairāk nekā 40 kolektīvi no dažādām pasaules valstīm.Kalve ne tikai piedalījās konkursā, bet arī sniedza koncertus palmas ielās un dancināja at-saucīgos skatītājus.

Jelgavas policisti izcīna otro vietu volejbolā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki astoņu komandu konkurencē izcīnī-juši otro vietu valsts policijas spartakiādē volej-bolā, kas 17. aprīlī notika Ķekavas sporta kom-pleksā. pirmo vietu ieguva ogres policisti.Jelgavnieku komanda spēlēja deviņu cilvēku sastāvā. tie bija astoņi kārtības policijas biroja darbinieki seržanti andris ameters, andris vāķis, ainis valters, leitnants dainis ameters, kapteiņi Sandis Blūms un raimonds Jurgeļe-vičs, virsnieka vietnieki gunārs Stepaņuks un dainis vītols, kā arī virsleitnants andris tīrums no kriminālpolicijas biroja.

Jauktais koris Zemgale igaunijā iegūst otro vietuJauktais koris Zemgale ar iegūto otro vietu tautas mūzikas kategorijā atgriezies no 11. Starptautiskā koru mūzikas festivāla Tallinn 2009, kas no 16. līdz 19. aprīlim notika igaunijas galvaspilsētā.kora Zemgale diriģents un mākslinieciskais va-dītājs aigars meri atzīst, ka «šis ir kora labākais starptautiskais sasniegums, jo festivāla līmenis bija patiešām augsts. tallinas festivāls ir viens no labākajiem koru konkursiem Ziemeļeiropā, un tajā piedalās patiešām spēcīgi kori.» Šogad festivālā piedalījās 31 koris no dažādām eiropas valstīm – Zviedrijas, norvēģijas, krievi-jas, Baltkrievijas, Čehijas, vācijas, Šveices, lielbri-tānijas, igaunijas, kā arī pieci kori no latvijas – jauktie kori Zemgale, Sonore un DeCoro, sieviešu koris DeCoro, kā arī rīgas tehniskās universitā-tes vīru koris Gaudeamus. Bez diploma par otro vietu Zemgale saņēma arī 700 eiro naudas balvu.

Īsumā Jelgavas studenti cep kartupeļus un protestē

Vienlaicīgi ar citu augstskolu studentiem 23. aprīlī brīdinājuma piketā pie Jelgavas pils pulcējās arī Latvijas Lauksaimniecī-bas universitātes (LLU) studenti. Slienot teltis un cepot kartupeļus, studenti pauda savu nostāju pret iespējamo 40 procentu līdzekļu samazinājumu augstskolai. Ja tas notiks, augstskola tiks atmesta 2004. gada līmenī.

«Vienvirziena biļete uz Īriju», «Par 40% stulbāks» un «Latvijas students – lē-tākais Eiropā» – bruņojušies ar šādiem un līdzīgiem saukļiem studenti iezīmēja savu nākotni līdzekļu samazinājuma ga-dījumā – pārvākties uz pils pļavu, dzīvot kartona kastēs un cept kartupeļus.

Piedalīties akcijā bija ieradušies arī LLU rektors Juris Skujāns un prorektors Arnis Mugurēvičs. Viņi atzīst, ka, visti-camāk, tomēr tiks apstiprināts variants par 40 procentu samazinājumu, un tas nozīmē, ka augstskolai būs nopietni jāiz-vērtē, kurās jomās jostu savilkt vēl vairāk.

«Mēs esam Latvijas patrioti un sapro-

tam, ka valstij ir grūti. Sāpīgākais ir tas, ka LLU kā valsts dibinātai augstskolai nogriež vairāk nekā jebkurai citai valsts iestādei. Ar aizbildinājumu, ka esam atvasinātās personas statusā, universitāti noliek vienā līmenī ar pašvaldību, bet aizmirst, ka paš-valdībai ir ienākumi no nodokļiem un īpašumiem, kurus mums joprojām kavējas nodot valdījumā,» stāsta J. Skujāns.

«Mūsu prioritāte tagad noteikti būs studiju programmu saglabāšana, un vaja-dzēs ļoti nopietni izvērtēt, no kā atteik-simies. Mācību process ir viens, bet LLU ir ļoti daudz pašdarbnieku, sporta nams. Nebūtu pareizi teikt, ka tagad nu likvidē-sim visu, kas neietilpst studiju procesā, un tā arī nebūs,» uzsver A. Mugurēvičs. Viņš norāda arī, ka augstskolai īpaši svarīgi ir saglabāt attīstības iespējas laikam, kad krīze būs beigusies.

LLU studenti protestēs arī 5. maijā, kad Rīgā Latvijas Studentu apvienības rī-kotajā protesta gājienā pulcēsies visu Lat-vijas augstskolu studenti.

Iespējams, ar 1. jūniju Jelgavā varētu sākt darboties jaunizveidotā Valsts ugunsdzēsī-bas un glābšanas dienesta (VUGD) Zemga-les reģionālā pārvalde. Par šāda projekta īs-tenošanu sarunas tika uzsāktas 20. aprīlī, kad Jelgavā viesojās VUGD priekšnieka vietnieks Māris Ziemelis.

VUGD Jelgavas brigādes komandie-ris Aldis Feldmanis pastāstīja, ka Iekšlie-tu ministrija tādējādi cer ietaupīt finanšu līdzekļus.

«Zemgales reģionālajā pārvaldē pare-

Jelgavā būs ugunsdzēsības reģionālā pārvalde

dzēts apvienot Jelgavas, Dobeles, Tukuma, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils ugunsdzē-sēju brigādes, kuras pakļautībā būtu vairāk nekā 400 darbinieku,» stāsta A. Feldmanis. «Taču līdz ar to reģionā taupības nolūkos tiks likvidēti arī 11 komandējošā sastāva amati un samazināta lietvedība.»

Jelgavas ugunsdzēsēju komandieris uzskata, ka vēl pāragri spriest par jauninā-juma efektivitāti. Pagaidām vēl nav zināms, kurš būs jaunizveidotās pārvaldes priekš-nieks, visticamāk, tiks rīkots konkurss.

studenti prognozē, ka sliktākajā gadījumā elektrību no pils kartupeļu cepšanai pievilkt nevarēs – būs jākaltē saulē...

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 5

J e lg av n i e k i . lv • F oto : m i k u S m e d Z i n i S u n S a n t i S Z ī B e r g S

tradicionālajā Jelgavas bezpajumtnieku pulcēšanās vietā driksas ielā pie tirdzniecības centra Pil-sētas pasāža piektdien ap pusdienlaiku kādu no viņiem laikam bija ķēris saules dūriens. Bet, runājot nopietni, bezpajumtnieks bija tā pārdzēries, ka vairs nevarēja pat nosēdēt uz sola. gods kam gods, pašvaldības policija kritušo nogādāja viņam piemērotākā vietā.

Bezpajumtnieku ķer saules dūriens

Policisti dzēš kūlas ugunsgrēku

Jelgavas pašvaldības policijas darbinieki 22. aprīlī saņēma izsaukumu, ka Atmodas ielā deg kūla apmēram 100 kvadrātmetru platībā, tāpēc apdraudēts ir arī dārza mājiņu rajons.

Par notikušo informēti Valsts ugunsdzē-sības un glābšanas dienesta darbinieki, taču ugunsdzēsēji paskaidroja, ka nevar ierasties, jo dzēš lielu ugunsgrēku citur. Degošā zāle no-dzēsta ar policistu spēkiem.

Kūlas dedzinātāji aizdedzina arī mežu

Šogad mūsu pusē reģistrēti jau 43 kūlas ugunsgrēki – 18 pilsētā un 25 rajonā, bet no 14. līdz 22. aprīlīm Jelgavā vien kūla degusi piecas reizes.

21. aprīļa pēcpusdienā Ozolnieku novada Brankās kūlas degšana aptuveni 3000 kvadrāt-metru platībā izraisīja meža zemsedzes aizdeg-šanos 2000 kvadrātmetru platībā. Pēc uguns-nelaimes likvidēšanas mežsargam izdevās no-skaidrot iespējamos ugunsgrēka vaininiekus. Sākta administratīvā lietvedība.

Arī 17. aprīlī Ozolnieku novadā izcēlās no-pietns ugunsgrēks, kad no kūlas dedzināšanas nodega kāda saimniecības ēka, malkas šķūnis, bojāta dzīvojamās mājas siena, sadega automa-šīna un traktors, kā arī pusotra tonna siena un 100 kubikmetri malkas. Dzēšanas darbos tika iesaistītas trīs autocisternas. 18. aprīlī Ozolnieku novadā kūla dega arī Klijānu ceļā, bet 17. aprīlī – Ozolniekos, Skolas ielā.

15. aprīlī trīsarpus hektāri kūlas un 0,7 hektāri eglīšu dega Elejā, Sliežu ielā. Arī 19. aprīlī Elejā dega kūla, šoreiz Lietuvas ielā.

16. aprīlī pērnā gada zāle 20 000 kvadrāt-metru platībā dega Kalnciema vecajos karjeros. 18. aprīlī Kalnciemā kūla dega 200 000 kvadrāt-metru platībā, apdega arī deviņi elektrības stabi, tajā pašā dienā kūla 5000 kvadrātmetru platībā dega Valgundes novada Vītoliņos.

15. aprīlī Viskaļu ielā no kūlas aizdegās 30 autoriepas. Kūlas ugunsgrēks 150 000 kvadrātmetru platībā Viskaļu ielā plosījās arī 18. aprīlī.

15. aprīlī 5. līnijā vecā zāle kopā ar atkritu-miem dega 10 000 kvadrātmetru platībā.

16. aprīlī Lietuvas šosejā, pie Romas kroga, kūla dega 10 000 kvadrātmetru platībā.

no gājēju ietves pazūd bruģakmeņi

21. aprīlī ap pulksten 12.50 konstatēts, ka Lielās un Māras ielu krustojumā gājēju ietvei izņemti bruģakmeņi. Jelgavas pašvaldības poli-cija par notikušo informējusi pašvaldības aģen-tūru Pilsētsaimniecība.

aizdegas bijusī fabrika Lielupe

Jelgavas ugunsdzēsēji 22. aprīlī saņēma izsaukumu, ka aizdegusies kādreizējā fabrika Lielupe Uzvaras ielā, aiz Jelgavas tirgus.

Izsaukums saņemts pulksten 8.44. Ēkai aptuveni 180 kvadrātmetu platībā dega jumts un griestu pārsegums. Liesmu dzēšanā tika iesaistītas trīs autocisternas. Visticamāk, ēku aizdedzinājuši bezpajumtnieki.

soda par alkohola tirdzniecību bērniem

Jelgavas pašvaldības policijas nepilngadī-go likumpārkāpumu grupas inspektori reidu laikā šajā mācību gadā četrām personām sastā-dīja administratīvos pārkāpumu protokolus par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem.

Katra no šīm četrām personām pēc lēmuma pieņemšanas saņēma 200 latu naudas sodu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155. panta 3. daļa nosaka, ka par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts naudas sods pār-devējam no 200 līdz 250 latiem. Par šīm pašām darbībām atkārtoti gada laikā pārdevējam tiek piemērots sods no 250 līdz 500 latiem.

Rūpējoties par mūsu nākotni, Jelgavas pašvaldības policija lūdz aizdomāties katru tirdzniecības iestādes pārdevēju par kaitēju-mu, ko var nodarīt nepilngadīgajam, pārdodot viņam tabakas izstrādājumus vai alkoholiskos dzērienus.

Zvejnieku ielā aplaupa sievieti

21. aprīlī pulksten 23.30 māju pagalmā Zvejnieku ielā kāds vīrietis, lietojot vardarbību, atņēma rokas somiņu 1965. gadā dzimušai sie-vietei. Zaudējumu apmērs ir aptuveni 300 lati.

Laupītāja pazīmes: kalsnas miesasbūves, augums – aptuveni 175 centimetri, vecums – 25-30 gadi. Galvā bija balta beisbola cepure. Po-licija lūdz atsaukties iespējamos aculieciniekus, zvanot pa tālruni 63004202, 63004233 vai 02.

6 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Ekonomika

AS AMO Plant valdes loceklis Alek-sejs Maslovs un SIA Jelgavas autobu-su parks valdes loceklis Pēteris Salka-zanovs 22. aprīlī parakstīja pieņemša-nas un nodošanas aktu, kas paredz, ka testēšanai Jelgavā tiek nodoti divi Nī-derlandes koncerna VDL autobusi, kurus nākotnē plānots ražot Jelgavā.

Jelgavas autobusu parks testēša-nai saņemtos autobusus trīs mēnešus izmantos starppilsētu maršrutos, ko apkalpo pārvadātājs, aģentūrai LETA pastāstīja Pēteris Salkazanovs.

Saņemti divi atšķirīgas ietilpī-bas Ambassador markas autobusi, no kuriem vienā ir 33 sēdvietas ar stāv-vietām, bet otrā – 29 sēdvietas ar stāv-vietām. Atšķirīgā ietilpība ļaus testēt ne tikai transporta līdzekļu tehnis-kās iespējas, bet arī pieprasījumu, lai nākotnē varētu plānot, kāda tipa auto-busi varētu būt pieprasītāki, skaidroja P. Salkazanovs.

Plānots, ka saņemtie autobusi kursēs starppilsētu maršrutos no Jel-gavas uz Dobeli, Rīgu, Bausku, Ve-cumniekiem, Augstkalni un Sloku. «Mēs vēlamies ar autobusiem iepazīs-tināt iedzīvotājus, lai uzzinātu, ko vēl vajadzētu papildināt. Autobusus parādīsim arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, taču tos testēs tikai Jelgavā,» uzsvēra AS AMO Plant valdes lo-ceklis Armands Krūze.

Jelgavas autobusa parks apņēmies auto-busus apdrošināt. «Samaksa par testēšanas periodu netiks iekasēta – tā ir mūsu dāvana Jel-gavai,» sacīja Armands Krūze.

«Esam sākuši jaunu un ambiciozu cīņu par Latvijas tirgu, jo vēlamies pierādīt valdībai, ka

Jaunos vdl autobusus testēs starppilsētu maršrutos

ir pienācis pēdējais brīdis atbalstīt Latvijas ra-žojumus. Valsts uzdevums ir radīt mehānismu, lai pircējs var iegādāties Latvijas preci. Ir jāglābj Latvijas ekonomika. Šajā ekonomiski sarežģī-tajā brīdī esam gatavi aizstāvēt Latvijas tirgu,» uzsvēra A. Krūze.

Tuvākā laikā AS AMO Plant plāno atgādāt uz Latviju testēšanai VDL ražotu skolas au-tobusu, ar kuru tiks iepazīstināti Latvijas skolēni.

vdl autobusi kursēs starppilsētu maršrutos no Jelgavas uz dobeli, Rīgu, Bausku, vecumniekiem, augstkalni un sloku.

vienā autobusā ir 33 sēdvietas ar stāvvietām, bet otrā – 29 sēdvietas ar stāvvietām.

F oto : m i k u S m e d Z i n i S

Aerodium turpina attīstīties ne tikai JelgavāKamēr Jelgavā topošais vēja tunelis ap-meklētājiem tiek solīts rudenī, sia Aero-dium nopircis Kanādas firmu, kurā radīti pasaulē pirmie vēja tuneļi, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

J e lg av n i e k i . lv

Aerodium pārtapis holdingā un turpmāk at-tīstīs darbību vairākos perspektīvos virzienos, tostarp šovbiznesā un militārajā jomā, kļūstot par arvien nopietnāku spēlētāju starptautiskajā tirgū. arī Jelgavas vēja tuneli plānots atvērt gan profesionāļu – izpletņlēcēju un militāristu, gan izklaides meklētāju vajadzībām.

tieši latviešu uzņēmējiem priekšroku devis vertikālo vēja tuneļu tehnoloģijas radītājs Žans Senžermēns, izvēloties pircēju savam uzņēmu-mam Aerodium Canada. «idejas un spēja tās rea-lizēt, redzēt nozares attīstības iespējas bija izšķi-rīgais faktors, kādēļ leģendārais izgudrotājs iz-vēlējās pārdot uzņēmumu tieši latviešiem. Bija arī daudz citu interesentu ar lielākām finansiāla-jām iespējām, bet viņš teica – jūs esat pelnījuši. Ž. Senžermēnam bija svarīgi dot šai tehnoloģijai jaunu elpu,» stāsta Aerodium valdes priekšsēdē-tājs ivars Beitāns.

tādējādi gaisa tuneļu biznesam latvi-jas uzņēmēji ieguvuši līdz šim nepiedzīvotu mērogu, attīstot to četros virzienos. tiek ražoti dažādas sarežģītības pakāpes un lietojuma gaisa tuneļi, Aerodium attīsta franšīzi, slēdzot līgumus ar uzņēmumiem ārzemēs, radot arvien vairāk vietu pasaulē, kur iespējams lidot sporta un izklaides nolūkos. pašlaik tiek patentēts jauns produkts, par ko Aerodium pārstāvji ir noslēpumaini, bet tas dos lielas ie-spējas uzņēmumam strādāt šovbiznesā, izīrē-jot tehnoloģijas šova programmām. Salīdzi-noši maz zināma Aerodium darbība militārajā jomā, apmācot speciālo uzdevumu vienību karavīrus.

latvijā Aerodium biznesu krīze ir tikai stimu-lējusi, atzīst i. Beitāns. «Cilvēkiem nav naudas, lai brauktu uz ārzemēm, tāpēc viņi pozitīvas emocijas meklē tepat latvijā, un janvārī klientu skaits Siguldas gaisa tunelī ir dubultojies. esam uzstādījuši mērķi šogad dubultot apgrozījumu, salīdzinot ar pagājušo gadu,» skaidro Aerodium valdes loceklis ingus augstkalns.

Jelgavā topošais vēja tunelis ir pirmā slēgta veida transformējamā iekārta pasaulē, kas dar-bosies visu sezonu. tuneļa diametrs ir četri metri, brīvā kritiena iekārtas platība ir apmēram 800 kvadrātmetru, bet vēja ātrums ir līdz 250 kilometriem stundā. Salīdzinājumam Siguldā uzstādītā vēja tuneļa gaisa plūsmas ātrums ir 180 līdz 200 kilometru stundā. lielāks vēja ātrums dod plašākas manevru iespējas un attīs-tību lidošanai kā sporta veidam.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 7

vai Jelgavā ir melnie sarakstiir dzirdēts par dažādu kredītiestāžu tā sauktajiem melnajiem sarakstiem, kuros iekļūst kredītu nemaksātāji. Bieži vien no šiem sarakstiem nevar izkļūt un, tiklīdz persona grib ņemt vēl kādu kredītu, viņai tiek atteikts, jo kredītiestāde par savu klientu nevēlās iegūt nemaksātāju.

G a ļ i n a S t u b a i lo va

F oto : G a ļ i n a S t u b a i lo va

u n M i k u S M e d z i n i S

Lai uzzinātu, vai arī Jelgavas uzņēmumi ir iz-veidojuši melnos sarakstus, vērsāmies pie da-žādiem pakalpojumu sniedzējiem.

Top baltais sarakstsJelgavas balto kreklu pārstāvis Ainārs Ta-

misārs jautāts, vai klubā un picorānā Tami-tami ir izveidots klientu melnais saraksts, atbild: «Laba doma – paši līdz tam neesam aizdomājušies, bet, liekas, ka diezin vai tādu veidosim. Pašā darbības sākumposmā – 2003. un 2004. gadā – tiešām bija daži īpaši nekārtību radītāji vai zagtgribētāji, kurus Kreklos negaidījām un arī iekšā nelaidām, bet tagad viss ir mierīgi. Esmu pilnībā pār-liecināts, ka drošības un kārtības lietas pie mums ir ļoti augstā līmenī. Baltais saraksts gan mums ir un tajā iekļaujam klientus, kas ir mums lojāli visus piecus gadus, un sadar-bības partnerus. Tieši tagad notiek plastikāta VIP klientu karšu izgatavošana un tās saņems šajā sarakstā iekļautie cilvēki.»

A. Tamisārs gan atklāj, ka pagaidām līdz galam visu vēl nav izdomājuši, jo kartes būs gatavas tikai maija sākumā un līdz tam kluba pārstāvji cer visu izfunktierēt. «Gribam, lai šo karti klients var lietot gan iebraukšanai auto-stāvvietā, gan saņemt atlaides ieejas maksai, ēdieniem un dzērieniem,» tuvākās nākotnes plānos dalās A. Tamisārs.

aizlaižas nesamaksājušiArī Pica serviss mārketinga vadītāja jeb

Čili picas pārstāve Monika Jankovska atklāj, ka tāds saraksts nav veidots, taču, protams, gadās arī ne visai patīkami viesi, kas pamanās pasūtīt maltīti, paēst un pēc tam aizlaisties lapās. «Visdrīzāk viņi vairs nenāk uz picēri-ju vai iegriežas pēc zināma laika, kad jau ir aizmirsti! Vairāk šādu gadījumu ir vasaras periodā, kad ir ļoti aktīvs laiks āra terasēm un tad arī no šīm vietām ir vieglāk aizšmaukt nesamaksājušam. Taču mēs esam uzstādījuši kameras, lai tomēr zināmā mērā ierobežotu šādus gadījumus. Ir gadījies arī pēc kamerās uzfilmētā meklēt klientus, kuri paēduši un devušies projām nesamaksājuši,» stāsta M. Jankovska.

visgarākie melnie saraksti Jelgavā ir taksometru uzņēmumu dispečeriem, kuri sarakstos iekļauj klientus, kas no taksometra izlec, nesamaksājot.

viesnīcā zog dvieļusViesnīcas Jelgava direktore Liene Vīķe

atzīst, ka viesnīcā šāds saraksts ir izveidots. «Lielākoties tajā iekļūst cilvēki, kas bojā viesnīcas īpašumu vai ir ko nozaguši. Tiesa, šādi gadījumi notiek apmēram reizi divos gados,» stāsta L. Vīķe.

Viņa atklāj, ka viesnīcās parasti zog frotē dvieļus ar naktsmītnes logotipu, taču Jelgavas viesnīcas dvieļi ir bez logo. «Ir bijuši klienti, kas ar dvieli noslauka apavus un to sabojā, jo kurpju ziede nav nomazgā-jama. Ja zaudējumi ir līdz pieciem latiem, gaidām, kad klients viesnīcā ieradīsies nā-kamreiz un pieprasām no viņa šo summu. Ja viesnīcas zaudējumi pārsniedz piecus latus, informējam par notikušo policiju un izsūtām klientam ierakstītu vēstuli ar aicinājumu labprātīgi samaksāt. Visbie-žāk tā arī notiek,» pieredzē dalās L. Vīķe. Ja klients iekļuvis melnajā sarakstā, nāka-majā viesošanās reizē, pirms viņš pamet viesnīcas numuru, to apskata uzņēmuma personāls.

«Apmēram reizi gadā ir arī gadīju-mi, kad klienti jāizraida no viesnīcas numura par miera traucēšanu, taču lielā-koties klusums iestājas jau pēc pirmā aiz-rādījuma. Tie pārsvarā ir jaunieši,» atklāj L.Vīķe.

visplašākie saraksti – taksistiemIzrādās, plaši melnie saraksti ir taksomet-

ru vadītājiem. Jelgavas taksometru servisa dis-pečere Gunta Rumbēna atzīst, ka uzņēmuma dispečeres jau vairākus gadus veido adrešu grāmatiņu, kurā iekļauti tā sauktie nelabvēlī-gie klienti. «Sarakstā ir tie, kas pasūta takso-metru, bet neizmanto tā pakalpojumus, kad taksometrs ierodas, jo ir aizbraukuši ar citu taksi. Sarakstā ir arī tie, kas nesamaksā par pakalpojumu, burtiski izlecot no taksomet-ra,» skaidro G. Rumbēna.

Viņa stāsta, ka, protams, dažas adreses veiksmīgi izkļūst no neapkalpojamām. «Gadās, ka norādītajā adresē mainās īrnieki vai saimnieki, tad to izsvītrojam. Bijuši arī ga-dījumi, kad taksometru izsauc un krāpjas jau-niešu kompānija, kas atpūtās vecāku vai vec-vecāku mājā, bet pēc tam, kad mašīnu izsauc vecāki, pārpratums atklājas un šos klientus arī apkalpojam,» pieredzē dalās dispečere.

Uzņēmuma vadītājs Laimonis Vecums atklāj, ka visu taksometru uzņēmumu melna-jos sarakstos esošie cilvēki ir vieni un tie paši. «Tā ir īpaša cilvēku kategorija, kas nevēlas maksāt par izmantoto pakalpojumu. Uzskatu, ka melnie saraksti var pasargāt uzņēmu-mu no šādiem klientiem, būs cilvēki, kurus neapkalpos neviens uzņēmums,» rezumē L. Vecums.

8 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Intervija

i l z e lu k S t i ņ a

F oto : M i k u S M e d z i n i S

– Kā iegādājāties Jelgavnieki.lv?– Ir tikai viena joma, ko esmu darījis

dzīvē – tā ir komunikācija ar sabiedrību. Šajā jomā strādāt sāku jau 16 gadu vecumā, kad biju Latvijas Tautas frontes informācijas centra dar-binieks. Un likās tikai loģiski, ka, daudz braukā-jot apkārt ar lekcijām, konsultējot citus par to, kā veidot saikni ar sabiedrību, piedāvāju palī-dzību arī pilsētai, kurā dzīvoju kopš 2004. gada.

Es arī neslēpju, ka savulaik izrādīju inte-resi līdzdarboties Jelgavas Vēstneša veidošanā vēl ilgi pirms izdevuma iznākšanas. Man bija daudzas sarunas ar mēru gan par to, kāpēc šāds izdevums vajadzīgs, kādam tam jābūt, kā arī par līdzdarbošanos šajā pasākumā. Taču kon-krēti mēs toreiz nevienojāmies, iespējams arī

tāpēc, ka man pa priekšu iet pārāk neatkarī-ga un attiecīgi arī nepaklausīga un nevadāma cilvēka slava.

Diemžēl Jelgavas Vēstnesis netapa tāds, kādu es to savulaik redzēju. Tas nav komunikā-cijas, bet gan propagandas instruments.

Kad parādījās Nedēļa Jelgavā, biju ļoti prie-cīgs par radīto konkurenci. Daudziem to veido-tājiem savulaik bijušas darba attiecības ar Ne-atkarīgo Rīta Avīzi, ar kuru arī es sadarbojos, tur katru nedēļu publicējot replikas. Tādējādi šos cilvēkus zināju, taču man ar viņiem nebija nekādas sadarbības. Pagājušā gada vasarā tiku piesaistīts par konsultantu, bet jau rudenī pie-dāvāju šo projektu pilnībā pārņemt, kas arī tika izdarīts neilgi pirms Ziemassvētkiem.

Savulaik iedzīvināju terminu «verbālā aku-punktūra» – notikumu attīstību iespējams ie-tekmēt arī ar pareizā laikā un vietā pateiktu

publisku vārdu. Medijiem joprojām ir lielas ie-spējas ietekmēt sabiedrības, attiecīgi arī pašval-dības darba kārtību. Es nemāku un arī negribu līdzdarboties citādāk – man patīk žurnālistikas un komunikācijas iespējas.

– Kāpēc jūs ieinteresēja tieši Jelgava?– Sākumā sajūta bija tāda duāla – aktīvi

braukāt apkārt pa Ukrainu un Krieviju un lasīt lekcijas, tai skaitā par to, kā pareizi veidot kor-poratīvos medijus, taču to nedarīt savā pilsētā – neloģiski sanāk. Es taču dzīvoju šeit, tāpat arī mana ģimene un bērni, kuri te, cerams, arī ies skolā, jo neesmu plānojis dzīves vietu mainīt.

Tajā pat laikā neslēpšu, ka Jelgavas biznesa vide ir diezgan bēdīga ne tikai finansiāli, bet arī cilvēcisko attiecību ziņā. Man joprojām ir grūti pierast, ka ar cilvēkiem te nevar runāt un sa-darboties brīvi. Uzņēmēji ir sašķiroti klanos, viens otru savulaik piekrāpuši, viens uz otru pa-

Jelgavnieki.lv palīdzēs izdzīvotpēdējā gada laikā portālu un žurnālu Jelgavnieki.lv skārušas būtiskas pārmaiņas – izdevumam mainījies gan īpašnieks, gan arī nosaukums – Nedēļa Jelgavā pārtapa par Jelgavniekiem.lv, bet vēlāk par Jelgavnieki.lv. kāpēc šīs pārmaiņas notikušas, skaidro Jelgavnieki.lv īpašnieks kristians rozenvalds, kurš pazīstams arī kā žurnālists, politologs, augstskolu pasniedzējs un sabiedrisko attiecību speciālists.

Kristians Rozenvalds: «es žurnālu gribu redzēt tādu, kuru pats kā Jelgavā dzīvojošs cilvēks ikdienā gribu lasīt.»

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 9

stāvīgi aizvainoti. Aizejot pie viena, viņš stāsta nevis par saviem panākumiem, bet meklē utis konkurentos. Cits savukārt man pārmet, kāpēc esmu bijis arī pie citiem ciemos. Varbūt krīze to visu izārstēs.

Man ir arī cita pieredze tepat Latvijā, jo, dzimis Valmierā, es savulaik aktīvi līdzdarbojas arī šīs pilsētas tēla veidošanā, kad to vadīja īsts saimnieks Kārlis Greiškalns. Tur bija cita veida attiecības starp domi un biznesu, kā arī bizne-sam savā starpā. Iespējams, tāpēc Valmiera ar saviem 25 tūkstošiem iedzīvotāju izdara pat vairāk nekā Jelgava ar trīs reizes vairāk iedzīvo-tājiem. Arī tur ir izveidota augstskola, atvērtas jaunas rūpnīcas, teātris un bagāta kultūras dzīve un sports, kurš vainagojies ar Pekinas olimpis-ko zeltu. Negribot gadās salīdzināt un pārdzī-vot, kāpēc Jelgavā to visu dara tik savādi.

– Kas mainījies, kopš izdevums nonācis jūsu īpašumā?

– Man pašam ir grūtāk objektīvi izvērtēt, bet, manuprāt, pēdējā gada laikā žurnāls kļuvis kvalitatīvāks. Līdz šim žurnāls sev apzināti ie-rādīja opozīcijas lomu, bija pret visu, iespējams arī tāpēc, ka tāda niša tobrīd bija brīva. Turklāt, malā stāvēšana un visa kritizēšana ir daudzkārt vieglāka.

Kad uzsāku sadarbību, jau pirmajās tikša-nās reizes uzsvēru, ka Jelgavā vislielākā problē-ma ir tās iedzīvotāju atsvešinātībā no pilsētas. Ir pārāk daudzi cilvēku, kas pilsētā dzīvo, taču par tās norisēm neinteresējas. Ja viņus neinteresē, kas te notiek, vēl mazāk viņus interesēs tas, kas te nenotiek.

Mans uzstādījums jau no paša sākuma bija, ka nekad nekļūsim par melnu ķengu lapu, kas vienkārši kādam piesienas un bubina, jo tā nav žurnālistika, bet kaut kāda propaganda – es šādu darbību nekad neatbalstīšu.

Es žurnālu gribētu redzēt tādu, kuru es pats kā Jelgavā dzīvojošs cilvēks ikdienā gribu lasīt.

– Kā veidojusies šī kritiskā attieksme pret domi?

– Iespējams, agrāk ir bijusi arī piekasīša-nās, bet par to lai atbild iepriekšējie saimnieki. Es atbildu par to, kas ir tagad, un šogad bijuši vairāki domei pat ļoti nepatīkami raksti, bet tie nav bijuši ar mērķi kādam ieriebt, bet gan iz-mantot žurnāla rīcībā esošos līdzekļus, lai pie-vērstu uzmanību aktuāliem jautājumiem. Ie-spējams, dome, kura pieradusi pie visa kontro-lēšanas, var to uztvert kā personisku aizskāru-mu. Man personīgi daži domes cilvēki patīk, un ir arī tādi, kuri riebjas. Taču – mēs nekad neesam pauduši savu attieksmi, un publicēti ir tikai fakti vai arī konkrētu cilvēku viedokļi, par kuriem tie uzņemas atbildību.

Cits jautājums ir par domes slimīgo jūtību. Ja kādam sētniekam tiek pārmests par neno-vāktu šmuci, tas tiek ļoti asi uztverts, jo neiede-ras pašas domes radītajā maldīgajā priekšstatā par Jelgavu kā laimības zemi. Bet mēs nevaram šo slimīgo attieksmi respektēt. Ja dome mis-kastes nesavāc, bedres nelāpa un par drošību

pilsētā nerūpējas – mēs nevaram par to nein-formēt tikai tāpēc, ka kādam tas ir nepatīkami.

Mūsu pienākums ir zināmā mērā līdzsva-rot to propagandu, kas cilvēkus mēģina piera-dināt pie domas, ka pāris pussakoptas birzītes var kompensēt tās daudzās neizdarības, kurās ir acīmredzams saimnieka trūkums pilsētā. Trek-najos gados dome ir bijusi pārāk aizņemta ar sevi, cerot, ka pilsēta pašsakārtosies.

Bet kā cilvēks, kurš lasa lekcijas par sabied-riskajām attiecībām, gribu pat paslavēt domes piesaistīto sabiedrisko attiecību konsultantu veikumu. Ja nebūtu tāda kaitnieka kā Jelgavnie-ki.lv, iedzīvotājiem varētu daudz vieglāk iestās-tīt, ka viņi dzīvo krietni labāk nekā citur. Te pat baltkrieviem būtu ko mācīties.

– Kāds tad pašlaik ir izdevuma pamatuz-devums jeb mērķis?

– Es to esmu definējis ļoti vienkārši – mums jāpalīdz cilvēkam dzīvot šajā pilsētā. Tagad gan nācis klāt piedēklis – nevis dzīvot, bet gan izdzīvot.

Cilvēki vēlas, lai viņu uzdevumā kāds kon-trolē varu, lai tā strādātu iedzīvotāju interesēs, un to mēs arī turpināsim darīt. Taču vēl vairāk cilvēkam vajag palīdzēt integrēties – un tas ir aktuāli ne tikai jaunpienācējiem un sveštau-tiešiem, kuri, starp citu, par Jelgavu bieži zina vairāk nekā iezemieši. Integrācijas pamatā ir in-formācija, tai skaitā par ļoti praktiskām lietām – kur var paēst, kur nodot gružus, kāda situācija skolās un bērnudārzos, kā darbojas sabiedris-kais transports, kāds ir aptieku darba laiks, cik ilgā laikā var atbraukt policija un ātrā palīdzī-ba, kā jūtas citi iedzīvotāji u.c. Par to arī cenša-mies rakstīt.

Es domāju, ka mēs ar savu darbošanos vie-tējās komūnas veidošanā izdarām daudz vairāk nekā dome ar saviem integrētājiem. Cilvēka at-tiecības ar pilsētu veidojas nevis kā cilvēka attie-cības ar mēru, bet kā attiecības ar citiem iedzī-votājiem un piederības pie konkrētām lietām. Daudzi neizjūt piederību ne pie sava veikala, frizētavas, skolas, jo paši strādā citur, bērni skolā iet citur, ēd viņi citur – viņi vienkār-ši nav informēti par apkārtnes iespējām. Līdz ar to šie cilvēki nereti sevi identifi-cē ar pilnīgi citu ģeo-grāfisku vietu. Kamēr jelgavnieki šo pilsētu nepieņems kā savējo, kār-tības arī nebūs.

– Cik nopietni Jelgavnieki.lv skatās uz Jel-gavas rajona auditoriju?

– Lai piedod man tie iedzīvotāji, kas tur dzīvo, bet teikšu atklāti – es neskatos uz Jelga-vas rajonu. Mūsu auditorija ir tie, kas paši sevi dēvē par jelgavniekiem, tas ir jau nosaukumā – tāpēc saucamies Jelgavnieki.lv, nevis zemgalieši, jelgavrajonieši un tā tālāk.

Ja runājam par mediju tirgu Jelgavas pusē, tur parādās problēma, kas līdz šim bija Zem-

gales Ziņām. Pārlieka aizraušanās ar pagasta sīkziņām radīja to, ka ne glūdinieki to uzskatīja par savu izdevumu, ne jelgavnieki – par savējo. Pašlaik vispār mediju tirgū notiek segmentāci-ja – vai nu ģeogrāfiska vai nozariska. Veidojas izdevumi ar šauru, bet ļoti noteiktu auditoriju.

Ja runājam par Jelgavu un Ozolniekiem, tās vietas ir ļoti sasaistītas, tāpēc Ozolniekus gan mēs tomēr pieķeram klāt. Bet par elejnie-kiem, kuri audzē bietes Elejā, lai rūpējas vietējā avīze – uz mums attiecas tie, kuri uz Jelgavu brauc strādāt vai mācīties.

Jelgava ir viena no lielākajām Latvijas pilsē-tām – un man kā šī mēdija īpašniekam ir salī-dzinoši piezemēts mērķis – lai katrs jelgavnieks būtu mūsu informācijas skarts.

– Kāda ir Jelgavnieki.lv nostāja ar politiku saistītos jautājumos?

– Bez šī jautājuma, saprotams, šobrīd neiz-tikt. Zinu arī to, ka par mums apzināti kultivē viedokli, ka esam LPP/LC un tās mēra amata kandidāta Daiņa Liepiņa angažēts izdevums. Taču es nesen saskaitīju, ka visvairāk mūsu iz-devumā bijusi informācija par vietējiem soci-āldemokrātiem, starp kuriem es personiski ne-pazīstu nevienu. Pagājušajā nedēļā arī publicē-jām viņu atklāto vēstuli, kurā tika pārmests arī Dainim Liepiņam par viņa saistību ar Jelgavas autobusu parku. Taču baidos, ka tiem, kas mūs jau kaut kādā klanā ir iedalījuši, šī informācija nemaz neinteresēs.

Lai ko arī saka, es turpināšu sekot, lai mūsu žurnālisti ir objektīvi un godīgi. Tas nav viegli un dažkārt pat neiespējami. Es neesmu nevienā partijā, arī tāpēc, ka nevienu no tām nevarētu uzskatīt par sev atbilstošu. Taču es draudzējos ar daudziem politiķiem. Jelgavā man pārmet draudzību ar Daini Liepiņu, Rīgā kādam nepatīk, ka draudzējos arī ar Jāni Urbanoviču no TSP, vēl citiem uztrauc manas attiecības ar Edgaru Zalānu no Tautas Partijas vai Kasparu Gerhardu no TB/LNNK. Un ar Andri Rāviņu es otrdienas vakaros spēlēju basketbolu ļoti drau-dzīgā atmosfērā. Es draugus nemainīšu sabied-

rības ietekmēts. Lai katrs ar savām sazvē-restības teorijām tiek skaidrībā pats.

Otra lieta, kas ir jūtama – pēdējā laikā pilsēta tiek veidota par mazu iekšēju

kņazisti, kurā daži cilvēki nosaka, kam ar ko vajadzētu vai nevajadzētu runāt. Būsim atklāti, dažos gadījumos tie, kuriem būtu iespēja mums dot informāciju, to vienkārši nedara. Un tā ir demagoģija – vispirms neielaist mūsu cilvēkus partijas rīkotos pasākumos, lai pēc tam stāstītu par mūsu angažētību. Tas nav taisnīgi.

Mans mērķis nebija izveidot izdevumu vē-lēšanām. Es gribu, lai tas dzīvotu vēl ilgi. Un tas ir atkarīgs arī no manis. Ja pieļaušu, ka Jelgav-nieki.lv tiek angažēti, pēc vēlēšanām šis izde-vums vairs nevienam nebūs vajadzīgs.

Jelgavā iedzīvotāji ir atsvešināti no pilsētas.

10 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Aktualitāte

vai Jelgavā naktī iespējams iegādāties alkoholu?

Reinholds, apsargs

nu, vispār jau man pietiek ar to, ko

nopērku dienā. par to, kur var nopirkt naktī, neesmu interesējies, tāpēc tiešām nezinu.

andris, mūžīgais students

nē, neesmu interesējies... nu, labi

jau labi – patiesībā zinu gan, bet nevar jau teikt! pats esmu

students, un mēs mākam nopirkt sev rezerves, bet tā kā esmu

jelgavnieks, tad zinu, ka ir vietas, kur pārdod.

Miervaldis, strādā purvā

Zinu, ka agrāk varēja nopirkt gan Jelgavā, gan raF rajonā, bet

tagad gan nezinu. neesmu jau arī

interesējies, bet man liekas, ka nevar.

linda, skolotāja

nezinu, man nav tādas vajadzības. Ja rīkoju

ballīti, nopērku rezervi, lai neaptrūktos. Ja nu gadījumā aptrūkstas,

jāiet uz kafejnīcu. esmu gan dzirdējusi baumas, ka 1. ģimnāzijas

rajonā esot kaut kāda šaubīga ieliņa, bet precīzi nezinu.

Jelgavā naktī iespējams iegādāties alkoholulielākā daļa jelgavnieku apgalvo, ka pilsētā naktīs var iegādāties alkoholu, tāpēc policija aicina ziņot par tā tirdzniecības vietām.

vai Jelgavā naktī iespējams iegādāties alkoholu?

Jā. Zinu noteiktas tirdzniecības vietas nezinu, nav bijusi vajadzība naktī to iegādāties nē, nav iespējams

aptauja portālā Jelgavnieki.lv no 13. līdz 20. aprīlim

325

229

24

J e lg av n i e k i . lv

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un juridiska-jos jautājumos Sandra Reksce informē, ka pašvaldības policija veikusi vairākus pasā-kumus, lai kontrolētu alkohola tirdzniecību dažādās pilsētas vietās pēc pulksten 22. Sais-tībā ar to sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli, kuri izskatīti pašvaldības policijā un nosūtīti Jelgavas domes Administratīvajai komisijai tālākai rīcībai.

«Manuprāt, alkohola tirdzniecību pēc pulksten 22 ietekmē tā pieprasījums, kā arī iespēja gūt papildus peļņu pašam tirgotā-jam,» pauž Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags. «Soda mēri, kas noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ir visnotaļ par maigiem, tos vajadzē-tu palielināt, kā arī, atkārtoti konstatējot ad-ministratīvo pārkāpumu, piemērot tirdznie-cības licences anulēšanu. Tas, ka par pirmo atbilžu variantu lasītāji nobalsojuši visvairāk, ļauj secināt, ka pilsētniekiem nakts tirdznie-cības vietas ir labi zināmas. Tādēļ gribu lūgt pilsētas iedzīvotājus nebūt kūtriem un ziņot Jelgavas pašvaldības policijai par alkohola tir-gotājiem, jo tikai sadarbojoties, iespējams cī-nieties pret šādiem likumpārkāpējiem.»

VAS Starptautiskā lidosta Rīga drošī-bas departamenta direktors Saulvedis Šalā-jevs uzskata, ka «sodi par alkohola tirdznie-cību pēc pulksten 22 nav adekvāti. Protams, pirmajā likumpārkāpuma reizē tirgotāju vai uzņēmēju, kurš savas tiesības izmanto negod-prātīgi, nevajadzētu sodīt tik bargi, lai ciestu visa viņa uzņēmējdarbība. Manuprāt, sodīša-nas galvenais mērķis ir panākt, lai šo tirgotāju pārmācītu un lai viņš apdomātos un sapras-

tu, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Par atkār-totu alkohola tirdzniecību naktī gan vajadzē-tu sodīt jau daudz bargāk. Turklāt arī policijai vajadzētu būt aktīvākai šo tirgotāju kontro-lēšanā. Pagaidām tas notiek ar uzplaiksnīju-miem, bet ne regulāri. Turklāt zinot konkrētu vietu, kur alkoholu pārdod naktī, bieži vien nepietiek tikai ar aculieciniekiem, lai pierādī-tu likumpārkāpēja vainu. Tam nepieciešams zināms laiks un sagatavošanās process. Ātrāk to var izdarīt, protams, tikai burtiski notverot tirgoni aiz rokas.»

Sabiedriskās organizācijas Vecāki Jel-gavai priekšsēdētāja vietniece un Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģintermuiža narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune ir pārliecināta, ka «iespēja Jelgavā naktī iegā-dāties alkoholu ir. Tas atkarīgs no tā, cik tālu tirgotājs gatavs iet un riskēt. Runājot par tiem cilvēkiem, kuri nobalsoja, ka zina noteiktas tirdzniecības vietas, nenozīmē, ka viņi alko-holu tur iegādājas – vienkārši viņi zina, ka tādas vietas ir. Bet, runājot par aktīvo klientu loku, paldies Dievam, lielākā tā daļa nav jau-nieši. Tas labi redzams, piemēram, vecāku apgaitās vakarā. Manuprāt, pašlaik alkohola tirdzniecība tiek kontrolēta diezgan rūpīgi, un tas ir apsveicami.»

Arī Jelgavas sociālo lietu pārvaldes At-karību profilakses centra vadītāja Mārīte Ose uzskata, ka «alkoholu naktī Jelgavā no-teikti ir iespējams iegādāties. Piemēram, to var izdarīt vairāku daudzdzīvokļu māju dzī-vokļos, kuros tiek tirgots atšķaidīts spirts. Šo grādīgo dzērienu var iegādāties gandrīz jebkura vecuma cilvēks – gan pieaugu-šais, gan pusaudzis, no kuriem liela daļa dzīvo šajās mājās. Policijai ir grūti izkontro-lēt šādas tirdzniecības vietas, jo tā vienkārši ieiet privātīpašumā arī uzreiz nevar – nepie-

ciešams veikt rūpīgu sagatavošanās procesu un izpētīt visus lietas apstākļus, turklāt tirgo-tāju nozieguma vietā var pieķert tikai burtis-ki notverot aiz rokas.»

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 11

M ā r i S Pa P ē d i S

Iepriekšējās vēlēšanās Zaļo un zemnieku savie-nībai Jelgavā bija izdevies iegūt kāroto pirmo numuru, un tas, iespējams, attaisnojās. Taču šoreiz priekšā aizsteidzās citi un zaļie zemnie-ki pie vēlēšanu komisijas durvīm vairs nebija pirmie.

Un te nu sākās pats interesantākais. Rindas kārtībā esošās pirmās partijas iesniegtajā depu-tātu kandidātu sarakstā tika atrastas nenozīmī-gas kļūdas, kas partijai liedza iespēju saņemt pirmo numuru. Gan interneta komentāros,

darbu visiem, bet attiecīgi arī visiem mazākas algaslatvija ir pārņemta ar reorganizācijām, lai ietaupītu budžeta līdzekļus. ir skaidrs, ka esošās izmaksas ne valsts, ne arī pašvaldības nebūs spējīgas pacelt. tāpat izskatās, ka būtiskākās reformas vajadzēs veikt jau pēc pašvaldību vēlēšanām, tāpēc, manuprāt, jau šobrīd šiem jautājumiem jābūt aktualizētiem priekšvēlēšanu debatēs. tas līdz šim nav noticis, jo valsts pārvaldē nodarbinātie ir liela vēlētāju daļa, ko politiķi baidās sakaitināt.

vai Jelgavas vēlēšanu komisija ir objektīva

gan jelgavnieku runās izskan viedoklis, ka tas tika darīts apzināti, lai arī šajās vēlēšanās zaļie zemnieki dabūtu savu ierasto pirmo numuru. To apliecināja arī Centrālā vēlēšanu komisija, izskatot sūdzību par Jelgavas vēlēšanu komi-sijas lēmumu.

Zaļo un zemnieku savienības saraks-tam pirmais numurs iet secen, bet līdz ar to ir pamats apšaubīt Jelgavas vēlēšanu komisijas objektivitāti, jo ir acīmredzams, ka tās darbība bija vērsta vienas atsevišķas partijas interesēs.

Starp citu, no pagaidām trim Centrāla-jā vēlēšanu komisijā izskatītajām sūdzībām

Centrālā vēlēšanu komisija, izskatot sūdzību par Jelgavas vēlēšanu komisiju, pieņēma lēmumu, kas liedz Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu sarakstam piešķirt pirmo numuru.

divas bija iesniegtas par Jelgavas vēlēšanu komi-sijas lēmumiem.

Var, protams, runāt par sakritību, sarakstu iesniedzēju paviršību vai kašķīgumu, ja uzreiz metas sūdzēties uz Rīgu, taču kāpēc gan citur Latvijā šādas problēmas nerodas. Turklāt parti-jām visur ir vienādi spēles noteikumi. Negribas ticēt, ka jelgavniekiem ar to saprašanu būtu tā pagrūtāk.

Diemžēl tas liek arī aizdomāties, cik objek-tīva un neiespaidojama būs Jelgavas vēlēšanu komisija, apkopojot pašvaldību vēlēšanu rezul-tātus.

Komentāri

d a i n i S l i e P i ņ š ,

l P P / lC M ē r a a M ata k a n d i d āt S

Pa š va l d ī b u v ē l ē š a n ā M J e lG avā

Iespējams, ka gaidāmās reorganizācijas būs visbūtiskākie jaunās pašvaldības pieņem-tie lēmumi visā to pilnvaru termiņā, turklāt jau pašā sākumā. Šobrīd uzdevums ir ļoti atbildīgs ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līmenī – kā samazināt izmaksas tā, lai novēr-stu vai mazinātu sociālo satricinājumu.

Ir jāsamazina tēriņi, taču to iespējams izdarīt gan samazinot strādājošo skaitu, gan arī samazinot algas visiem tagad strādājošajiem. Mani personiski šobrīd ļoti uztrauc tas, cik vieglprātīgi cilvēki tiek atlaisti, atstājot viņus bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, turklāt ar nereali-zējamām saistībām pret kredītiestādēm.

Bieži tiek uzsvērts, ka nekas īpašs jau mums nedraudot, jo valsts ekonomika atgriezīsies tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms dažiem gadiem, kad cilvēkiem vidējā alga bija daži simti latu, nevis kā tagad, un tad taču visi dzīvojām draudzīgi un laimīgi. Jā, vidēji būs tas pats, taču tas vidēji summēsies no tā, kas turpinās saņemt tūkstoti, un vēl tiem diviem, kas nesaņems neko. Tas jau ir bīstami.

Uzskatu, ka visi ilgtermiņā būtu ieinteresēti saņemt mazāk, bet tā, lai visiem pietiek. Iespē-jams, izklausās pēc sociālisma, taču esmu pār-liecināts, ka diez ko labi nejutīsies arī tie laimī-gie, kam darbs būs saglabāts, ja uz viņiem ik uz stūra draudīgi glūnēs tie, kas būs palikuši bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.

Sekojot līdzi pasaulē notiekošajam, šobrīd daudzās valstīs, kuras līdz šim bija pazīstamas

ar savas ekonomikas un valsts pārvades liberā-lismu, tiek uzsākta būtiska valsts un pašvaldī-bu iejaukšanās. Nedrīkstam taču aizmirst, ka viena no galvenajām pašvaldības rūpēm ir rū-pēties par to, lai tās iedzīvotāji ir nodarbināti. Šobrīd diemžēl vairs nevar situāciju izmainīt ar pāris jaunām darba vietām kāda automatizē-tā rūpnīcas jaunuzceltā cehā. Tagadējā situāci-ja pieprasa daudz radikālākas metodes. Ja atlai-žam vienus, mums jādomā, kā viņus nodarbi-nāt citur – varbūt ceļu darbos, varbūt teritorijas uzkopšanā, varbūt apsardzē. Cilvēkiem vajadzī-ga cerība, ka vajadzības spiestiem būs iespējas veikt vismaz kaut ko.

Galvenais ir domāt par to, un tad, esmu pārliecināts, risinājumu atradīsim. Šobrīd gan izskatās, ka pārāk daudzi valsts un pašvaldības vadītāji cenšas šo jautājumu apiet un ignorēt.

12 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Vēlēšanas

r o l a n d S b a r ta š e v i C S u n l e ta

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Partijas Par Dzimteni! pārstāvji apstrīdēja Jel-gavas vēlēšanu komisijas lēmumu, ar kuru tika nolemts nereģistrēt Jelgavas domes vēlēšanām partijas Par Dzimteni! deputātu kandidātu sa-rakstu, bet partija Sabiedrība citai politikai ie-sniedza sūdzību par iespējamiem pārkāpu-miem dokumentu pieņemšanā pašvaldību vē-lēšanām Jelgavā.

CvK liek reģistrēt Par Dzimteni! sarakstu

Centrālā vēlēšanu komisija 23. aprīlī ap-mierināja Aigara Egles sūdzību un uzdeva Jel-gavas vēlēšanu komisijai reģistrēt partijas Par Dzimteni! deputātu kandidātu sarakstu.

Turklāt Par Dzimteni! saraksts tiks reģis-trēts ar pirmo numuru, jo iesniedzēji 17. aprīlī bija pirmie pie Jelgavas vēlēšanu komisijas durvīm.

Sūdzības iesniedzējs A. Egle to raksturoja ar vārdiem: «Taisnība tomēr uzvarēja!»

Jelgavas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vizma Valaine CVK sēdē skaidroja, ka saraksta Par Dzimteni! reģistrācija tika atteikta, jo nebija norādīts, «kādu specialitāti vai programmu ap-guvusi deputāta kandidāte Marina Veselova».

Saraksta iesniedzējs A. Egle uzsvēra, ka tā nav kļūda, jo CVK izstrādātā datorprogramma to nebija norādījusi. Taču Jelgavas vēlēšanu ko-misijas pārstāvji uzskatīja, ka iesniedzamajos dokumentos visām ailēm par katru deputāta kandidātu jābūt aizpildītām. Šo nepilnību dēļ Par Dzimteni! saraksts tika noraidīts. Komisija aizbildinājās, ka to nosaka likumdošana.

Partijas Par Dzimteni! pārstāvis nepade-vās un taisnību devās meklēt uz CVK, kur tika apstiprināts, ka Jelgavas vēlēšanu komi-sijas atteikums bijis pārspīlēts, jo Par Dzimte-ni! sarakstā tomēr bija norādīts, ka deputāta kandidāte Marina Veselova ir beigusi Jelgavas vakara maiņu vidusskolu, kur ieguvusi vispārē-jo vidējo izglītību.

«Jelgavas vēlēšanu komisija šo lēmumu pieņēmusi formāli, proti, Par Dzimteni! saraks-tā nelielā kļūda, ka vienai kandidātei nav no-rādīta iegūtā izglītība vai profesija, pēc likuma nav noteicošais faktors, lai sarakstu drīkstētu nepieņemt,» sīkāk skaidroja CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. «Ja minētā kandidāte mācību iestādi nebūtu pabeigusi, tas arī tiktu norādīts dokumentos.»

CvK noraida Sabiedrība citai politikai sūdzību

Sabiedrība citai politikai bija iesniegusi CVK sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem dokumentu pieņemšanā pašvaldību vēlēšanām Jelgavā. SCP savā iesniegumā apgalvo, ka tās pilnvarotie pārstāvji iegājuši 17. aprīlī pulksten 13.40 Jelgavas vēlēšanu komisijas telpās otrie. Pēc apmēram 30 minūšu ilgas iesniedzamo dokumentu pārbaudes komisija konstatējusi kļūdu, kura jālabo, un saraksts netika pieņemts. Izlabot kļūdu uz vietas neesot bijis ļauts.

«21. aprīlī pulksten 14 ieradāmies Jelgavas vēlēšanu komisijā ar tiem pašiem dokumentiem un tādā pašā veidā noformētiem kā pirmajā sniegšanas reizē, taču šajā reizē dokumenti tika pieņemti bez liekas aizķeršanās,» sūdzībā Cen-trālai vēlēšanu komisijai raksta SCP.

SCP arī piebilst, ka «nevienam pilsētā nav noslēpums, ka visās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā Zaļo un zemnieku savienība vienmēr startējusi ar pirmo kārtas numuru un metodes, kā tas tiek panākts, ne vienmēr ir bijušas liku-mīgas un izprotamas».

Centrālā vēlēšanu komisija 24. aprīlī norai-dīja partijas Sabiedrība citai politikai sūdzību par iespējamiem pārkāpumiem dokumentu pieņemšanā pašvaldību vēlēšanām Jelgavā.

CVK sēdē noskaidrojās, ka SCP mēroja ceļu uz Jelgavas vēlēšanu komisiju trīs reizes. Pirmoreiz SCP mēģināja iesniegt sarakstu,

kurā bija 18 deputātu kandidāti, bet diviem no viņiem nebija izziņas, kas apliecinātu, ka viņi strādā Jelgavā, jo dzīvesvietu viņi bija deklarē-juši citur.

Otrajā reizē partijas Sabiedrība citai po-litikai sarakstā bija iekļauti 16 deputātu kan-didāti, trešajā reizē – 17. SCP neapmierinātī-bu arī izraisīja fakts, ka Jelgavas vēlēšanu ko-misija nav atzinusi Valsts ieņēmumu dienes-ta izsniegto izziņu, ka «nodokļu parāda nav», kas vienlaikus apliecina, ka deputāta kandi-dāts strādā Jelgavā.

Centrālā vēlēšanu komisija atzina, ka Jel-gavas vēlēšanu komisija rīkojusies pareizi, un SCP sūdzību noraidīja. SCP saraksts saņems numuru, atbilstošu reģistrācijas secībai.

vēlēšanu komisijas kompetenci neapstrīd

«Runājot par partijas Par Dzimteni! sa-rakstu, mēs neapstrīdējām vai nešaubījāmies par Jelgavas vēlēšanu komisijas kompetenci lēmuma pieņemšanā,» stāsta Centrālās vēlē-šanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. «Komisija rīkojās atbilstoši situācijai. Vienkār-ši, izskatot šo sūdzību, nesakrita Centrālās vē-lēšanu komisijas un Jelgavas vēlēšanu komisijas viedokļi, jo Par Dzimteni! tomēr bija pamatoti attaisnojusi savu sūdzību, bet tas nenozīmē, ka Jelgavas vēlēšanu komisija rīkojusies apšaubā-mi vai nelikumīgi.»

Cvk sūdzas par Jelgavu Centrālās vēlēšanu komisijas (Cvk) sēdē 23. un 24. aprīlī izskatīja partiju Par Dzimteni! un Sabiedrība citai politikai (SCp) sūdzības par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanu pašvaldību vēlēšanām Jelgavā.

aigara egles neatlaidība liedza Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu sarakstam saņemt pirmo numuru.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 13

2. maijā pulksten 16 Jelgavas kultū-ras nama Lielajā zālē notiks partijas LPP/LC konference, kuru var apmeklēt ikviens interesents.

LPP/LC savu konferenci rīko Jelgavā, lai apliecinātu, ka partijai rūp un tā ir ieintere-sēta reģiona attīstībā.

Konferencē piedalīsies visi LPP/LC depu-tātu kandidāti pašvaldību vēlēšanām Jelgavā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā.

Konferencē ar uzrunu par LPP/LC nostāju, atbalstu un sadarbī-bu ar Jelgavas reģionālo nodaļu uzstāsies 9. Saeimas LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loceklis Andris Bērziņš, ar uzrunu par vis-pārcilvēcisko un ģimenisko vērtību nozīmes pieaugumu tagadējos apstākļos uzstāsies 9. Saeimas LPP/LC frakcijas deputāts Ainars Baštiks un ar LPP/LC kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanām iepazīstinās

Jelgavnieki.lv rīko basketbola miniturnīruŅemot vērā mīlestību pret sportu un in-teresi par politiskās dzīves attīstību, Jelgavnieki.lv rīko basketbola minitur-nīru, kurā aicināti piedalīties Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada de-putātu kandidāti. Turnīrs notiks 28. aprīlī pulksten 18 Jelgavas sporta hallē.

J e lg av n i e k i . lv

F oto : M i k u S M e d z i n i S

«ar turnīra palīdzību ceram priekšvēlēša-nu arēnā kūsājošo cīņassparu novirzīt spor-tiskākā gultnē un rosināt pozitīvu partiju sav-starpējo kontaktu veidošanu,» turnīra mērķi skaidro Sia Nedēļa Jelgavā īpašnieks kristians rozenvalds.

lai sacensības būtu interesantākas, turnīrā viesosies arī latvijas Basketbola sa-vienības pārstāvji, latvijas lielāko mediju un Saeimas deputātu komanda, kura jau ie-priekš spēlējusi ar Jelgavas amatierbasketbo-la komandu Zemgales ērgļi.

par Zemgales ērgļu kā vienotas komandas piedalīšanos gan pašlaik vēl nav īstas skaidrī-bas, jo liela daļa komandas spēlētāju kandidē pašvaldību vēlēšanās un varētu izvēlēties sporta laukumā aizstāvēt savas partijas godu. «Ļoti iespējams, ka Jelgavas mērs andris rāviņš un vircavas pagasta priekšsēdētājs Ziedonis Caune pārstāvēs Zaļo un zemnie-ku savienības komandu, bet vircavas sporta halles vadītājs Jānis kļaviņš spēlēs partijas lpp/lC komandas sastāvā. taču komandā ir gana daudz apolitisku spēlētāju, piemē-ram, advokāts ilmārs Cīrulis, tāpēc ceram arī uz Zemgales ērgļu piedalīšanos»,» stāsta k. rozenvalds.

«Basketbols ir unikāls sporta veids, jo prasa saliedētu komandas darbību. tāpēc šis turnīrs būs arī sava veida pārbaude kandi-dātiem – spēles laikā ikviens varēs redzēt un novērtēt katra stiprās un vājās puses. kāds grib visu izdarīt viens pats, cits savukārt turas stūrī un izvairās no nopietnas spēles vai, tieši otrādi, lieliski spēlē komandā – tas viss būs redzams,» uzsvēra k. rozenvalds.

LPP/LC ģenerālsekretārs un 9. Saeimas LPP/LC frakcijas deputāts Vitālijs Aizbalts.

Savas vīzijas par Jelgavas novada un Ozolnieku novada attīstības perspektīvām un prioritātēm konferencē klāstīs Aija Tračuma un Rasma Skruļa, LPP/LC de-putātu kandidātu sarakstu līderes Jelgavas un Ozolnieku novados.

Par Jelgavas pilsētas un reģiona iz-augsmi kopumā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas sekmēšanu runās LPP/LC Jelgavas reģionālās nodaļas va-dītājs un Jelgavas mēra amata kandidāts Dainis Liepiņš.

Ar muzikāliem priekšnesumiem kon-ferencē uzstāsies Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada deputātu kandidātu dziedošās atvases.

Interesentiem būs iespēja uzdot jautā-jumus gan Rīgas viesiem, gan LPP/LC de-putātu kandidātiem.

lPP/lC savu konferenci rīko Jelgavā

Partijas atšķirīgi izvēlas un apraksta pašu lielāko Jelgavas problēmu, ko risināt nāka-majā pašvaldības deputātu sasaukumā.

Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība Jelgavas nodaļas valdes priekš-sēdētāja vietniece Rita Vectirāne, paužot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vie-dokli un atbildot uz aicinājumu izcelt par-tijai aktuālāko vai svarīgāko problēmu, izvairījās to akcentēt, tā vietā minot, ka Latvijā un arī Jelgavā šobrīd aktuālo jau-tājumu loks ir plašs: uzņēmējvides attīstī-ba, darba vietu radīšana, sociālā drošība, vēsta LETA.

«Mūsuprāt, situācijā, kad katru dienu palielinās bezdarbnieku skaits, īpaša vērība jāpievērš sociālajiem jautājumiem. Galve-nokārt jāpalīdz ģimenēm ar bērniem, cilvē-kiem ar īpašām vajadzībām un vientuļiem pensionāriem. Tam ir jāparedz noteikts

27. aprīlī beidzās deputātu kandidātu sa-rakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām.

Vēlēšanām Jelgavā pagaidām reģistrē-ti astoņi saraksti, kuros minēti 126 deputā-tu kandidāti. Sarakstus iesniegusi Zaļo un zemnieku savienība, Jaunais laiks, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Sa-biedrība citai politikai, Tēvzemei un Brīvī-bai/LNNK un Visu Latvijai!, Pilsoniskā sa-vienība, LPP/LC un Tautas partija.

Vēlēšanām Jelgavas novadā pagai-dām reģistrēti pieci saraksti ar 89 deputā-

Beidzas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana

tu kandidātiem. Sarakstus iesniegusi Zaļo un zemnieku savienība, Tautas partija, Pil-soniskā savienība, Sabiedrība citai politikai un LPP/LC.

Vēlēšanām Ozolnieku novadā pagai-dām reģistrēti septiņi saraksti ar 101 depu-tātu kandidātu. Sarakstus iesniegušas Latvi-jas Zemnieku savienība un Pilsoniskā savie-nība, Jaunais laiks, Tautas partija, Sabiedrī-ba citai politikai, Saskaņas centrs, LPP/LC un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

Partijām atšķirīgs viedoklis par Jelgavas problēmām

sociāls atbalsts. Tādēļ mūsu programmā so-ciālajai programmai finansējumu paredzēts palielināt līdz diviem miljoniem,» komen-tēja ZZS pārstāve.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes un domes loceklis, Jelgavas domes deputāts un kandidāts pašvaldības vēlēša-nās Jurijs Strods uzskata, ka galvenā prob-lēma ir jaunu darbavietu radīšana Jelgavā, jo šā uzdevuma izpilde ietver citas pilsētas saimniecības nepieciešamības. Jaunu dar-bavietu radīšana stimulē uzņēmējdarbībai atvērtu, izglītotu pilsētu un citus uzstādīju-mus. Un to var panākt caur labu pārvaldī-bu, kas nozīmē kompetentu plānošanu, at-klātību lēmumos un infrastruktūras attīs-tīšanu, atbalstot vietējos uzņēmējus. Šis tas šai ziņā jau ir darīts, bet par maz. Attīstīsim pārvaldi, ieviešot vairāk atklātības, pauda J. Strods.

14 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Akcija

reālā JelgavaŽurnāls Jelgavnieki.lv turpina akciju Reālā Jelgava – tās gaitā publicēsim fotoattēlus, kuros kādreizējā Zemgales pērle redzama savā pašreizējā veidolā.

automašīna ar izsistu stiklu Jelgavas dienvidos netālu no augstsprieguma līnijas.

nodedzināta kūla un krūmi dzelzsceļa teritorijā netālu no Jelgavas gaļas kombināta. Darba galds Tērvetes ielā.

BMX trases starta estakāde.

J e lg av n i e k i . lv

F oto : M ā r t i ņ š o zo l i ņ š

Šoreiz publicējam jelgavnieka Mārtiņa Ozoliņa fotogrāfijas un divu lasītāju komentārus par akciju Reālā Jelgava portālā Jelgav-nieki.lv.

«tā nav reālā Jelgava. tās ir cilvēku piecūkotās vietas. reālā Jelgava ir atjaunotais uzvaras parks, sakoptā pils apkārtne, atjaunotais Brīvī-bas bulvāris un rīgas iela ar skaistajām puķu vāzēm vasarā. pilsēta iz-skatās jauka, iebraucot no rīgas puses. var jau vēl nosaukt sakārtotas vietas. Bet ko nu, kādam jau vajag tikai to melno... gunta [2009.04.23. 14:58:43].a tu, gudrīte, iebrauc Jelgavā no dobeles puses... Cik tur sakārtotu vietu? to gunta [2009.04.24. 08:00:27].»

Akcijā aicinām piedalīties visus tos jelgavniekus un pilsētas viesus, kurus satrauc Jelgavas pašreizējais izskats.

Fotogrāfijas sūtiet pa e-pastu nj@jelgavnieki.lv.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 15

r o l a n d S b a r ta š e v i C S

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Īpašumā Rīgas ielā 42 atrodas pussabruku-si un izdegusi ēka, bet gandrīz visu teritori-ju klāj atkritumi, kas bojā apkārtējo ainavu. Taču nesaskaņu dēļ neviena no pusēm negrib to satīrīt.

Pašvaldības risinājums – publisks kauninājums

«Nevaram neko uzsākt, jo tas ir privāt-īpašums,» par graustu ciemata centrā stāsta Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs. «Ar tā īpašnieku jau ilgu laiku diskutējam, ka vajadzētu netīrību savākt, taču nekur tālāk par tukšu runāšanu nesam tikuši. Viņš jau otro gadu sola, ka sakops te-ritoriju, tiklīdz iestāsies siltāks laiks. Manu-prāt, tāds laiks šogad turas jau diezgan ilgi. Turklāt par šo necilo būvi pašvaldības po-licija un būvvalde sastādījušas jau vairākus protokolus, jo ēka ne tikai apkauno ciemata vizuālo tēlu, bet ir arī bīstama, jo atrodas pa-tiešām kritiskā stāvoklī.»

Blakus graustam – Rīgas ielā 40 – atrodas vēl viens I. Movela īpašums – kādreizējās pārvietojamās mehanizētās kolonnas ēka.

«Igors Movels šajā ēkā ielika jaunus logus, tādējādi uzlabojot tās vizuālo izskatu. Taču arī tas nenotika uzreiz. Pēc tam, kad uzņēmējs iegādājās celtni, tā ilgāku laiku stāvēja diezgan bēdīgā izskatā,» piebilst M. Ainārs.

Vienu no risinājumiem Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs piedāvā netī-rumus savākt par pašvaldības līdzekļiem un pēc tam Movelam piesūtīt rēķinu. Otrs risi-nājums ir pie grausta novietotais uzraksts ar īpašnieka vārdu un kontaktinformāciju. «Lai visi redz, kam tas pieder. Daudzi, it sevišķi jelgavnieki, zina, kas ir Igors Movels,» pie-bilst M. Ainārs.

«Movels savu īpašumu Rīgas ielā 42 nav pat ierakstījis Zemesgrāmatā,» informē-ja Ozolnieku novada domes sekretāre Anita Bībere. «2006. gadā par abu īpašumu terito-rijas nesakopšanu viņam tika uzlikts naudas sods 20 latu apmērā, kā arī vairākkārtīgi iz-teikti mutiski brīdinājumi. Pašlaik par ēkas nākotni daļēji arī tiek lemts būvvaldē, jo pēc Ozolnieku novada domes saistošajiem notei-kumiem būve ir atzīta par bīstamu.»

«14. aprīlī par teritoriju Rīgas ielā 42 tika sastādīts apsekošanas akts, kas kopā ar ziņo-

Sola sakopt līdz 5. maijamJau gandrīz trīs gadus ozolnieku pašvaldībai ir nesaskaņas ar uzņēmēju, Sia Runko izpilddirektoru igoru movelu par diviem īpašumiem rīgas ielā 40 un 42.

jumu 20. aprīlī nosūtīts SIA Runko,» sīkāk skaidro Ozolnieku novada būvvaldes va-dītāja Inese Teivāne. «Būvvaldes skatījumā ēka nav atjaunojama, tādēļ tā jānojauc, kā arī jāsavāc apkārt esošie atkritumi. Ja pēc šīs vēstules saņemšanas firma nepaziņos savu lēmumu, nosūtīsim vēl vienu paziņojumu. Ja arī pēc tā nebūs atbildes, rīkosimies paši, proti, sakopsim teritoriju, par ko īpašnie-kam nosūtīsim izdevumu tāmi. 24. aprīlī sa-stādījām apskates protokolu par SIA Runko īpašumu Rīgas ielā 40, kur arī tika konstatēta nesakopta teritorija.»

Uzņēmēja igora Movela viedoklis

Kad Jelgavnieki.lv izdevās sazvanīt Igoru Movelu, uzņēmējs atklāja pavisam citu ainu: «Jau divus gadus pašvaldībai lūdzam piešķirt būvatļauju, lai Rīgas ielā 40 varētu izbūvēt vairākus 40 līdz 50 kvadrātmetru lielus dzī-vokļus un tos pārdot par aptuveni 500 eiro kvadrātmetrā. Šāda cena arī krīzes laikā ir pieņemama. Mums jau bija izveidojusies neliela rinda.»

«Kādas četras vai piecas reizes pārtaisī-jām projektu, taču katrā iesniegšanas reizē Ozolnieku dome atrada kādu ieganstu, kur piekasīties. Tādēļ būvatļauja nav izsniegta līdz pat šim brīdim,» turpina sašutušais uzņē-mējs. «Manuprāt, domei ir savas intereses at-tiecībā uz šo ēku. Turklāt sākumā, kad dome

atļāva to projektēt, mēs ieguldījām prāvas summas, taču, kamēr būvatļauja netiek iz-sniegta, ciešam tikai zaudējumus.»

Taujāts, kādēļ tika nopirkta arī blakus esošā teritorija Rīgas ielā 42, kas tagad ir aiz-laista, uzņēmējs stāsta: «Iegādājāmies, lai pie izremontētās mājas būtu arī kāds zemes ple-ķītis. To bija paredzēts sakopt, iesēt zālāju – tad gan apkārtējiem, gan arī mājas iedzīvo-tājiem būtu prieks. Taču, ja dome neizsniedz būvatļauju, firmai nav intereses šajā īpašumā kaut ko ieguldīt. Nesen ar Māri Aināru atkal par to runāju, taču viņš izvairījās no konkrē-tas atbildes.»

«Neskatoties uz visām nesaskaņām, līdz 5. maijam ceram sakopt savus īpašumus Rīgas ielā,» sarunas beigās informēja uzņēmējs.

Ieminoties par būvatļauju Mārim Aināram, viņš atsaka: «Movela iesniegtais ēkas tehniskais projekts ir nepilnīgs, tajā trūkst daudz būtisku detaļu, tādēļ arī visās iesniegšanas reizēs tas tika noraidīts. Ja viņš vēlas projekta apstiprinājumu, lai pārstrā-dā to kaut 10 reižu. Kamēr uzskatīsim to par nepietiekamu, tikmēr arī liksim pārstrādāt, nevar taču nodot ekspluatācijā nepilnīgi pa-beigtu ēku. Turklāt Movels nav no tīrajiem – viņš mēģināja šo projektu dabūt cauri ar pazī-šanos, bet mēs to nepieļāvām. Viņa galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk gūt peļņu, taču mēs tajā neesam ieinteresēti, tādēļ pavirši iz-strādāto projektu nepieņēmām.»

nams Rīgas ielā 42 ir viens no pirmajiem, kas paveras skatam, iebraucot Ozolniekos no Rīgas puses.

16 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Zināšanai

i l z e lu k S t i ņ a

F oto : S a n t i S z ī b e r G S

Stādu dienas – ar devīzi Audzēts Latvijā!

Stādu dienu reklāmas afiša vēsta, ka šis pa-sākums ar saukli Audzēts Latvijā! solās piedā-vāt visplašāko stādāmā materiāla izvēli, augsnes bagātinātājus, dārza inventāru un mazās arhi-tektūras formas, kā arī speciālistu individuālās konsultācijas un plašu kultūras programmu. Jelgavas pašvaldības aģentūras Kultūra projektu vadītājs Ivars Pirvics pastāstīja, ka pasākumam pieteikušies ap 100 tirgotāju no visiem Latvijas novadiem un Lietuvas. «Sākotnēji bijām rēķi-nājušies ar apmēram 80 tirgotājiem, taču pa-sākumam vēlējās pievienoties arī amatnieki ar dārza arhitektūru. Līdz ar to pils pagalmā būs iegādājami viengadīgo puķu stādi, pils parkā – konteinerstādi, koki un krūmi, bet pils saliņā varēs nopirkt amatnieku izstrādājumus. Pasā-kumā piedalās arī stādu audzētāji no Lietuvas, taču uzraugām, lai visi stādi būtu audzēti mūsu platuma grādos,» skaidro I. Pirvics.

Kultūras programmas ietvaros uz divām skatuvēm uzstāsies pilsētas kolektīvi – uz vienas dziedās, bet uz otras – dejos. «Tas tomēr nav tik daudz kultūras pasākums, bet vairāk gadatirgus, tāpēc tiek domāts par to, kā cilvēki iegādātos stādus aiznesīs uz savām mašīnām – lai tas būtu ērti un patīkami. Autoplūsmu īpaši organizēs policijas darbinieki, lai nerastos nekādi pārpratumi,» stāsta projektu vadītājs. Autostāvvietas laukums paredzēts otrpus Lie-lupei, pļavā pretī Jelgavas pilij. Tāpat gadatirgū

viesosies arī pārtikas produktu tirgotāji – dar-bosies kafejnīca un būs nopērkamas arī kūpi-nātas zivis, medus, sieri, maize.

Aģentūras Kultūra projektu vadītāja Santa Sīle stāsta, ka gadatirgū piedalīsies daudz vasaras puķu audzētāju, vairāki rožu stādu au-dzētāji, ziemciešu stādu tirgotāji, tomātu un dažādu citu dārzeņu dēstu audzētāji, kā arī sēklu tirgotāji. Piemērus S. Sīle min Jelgavas stādu audzētavu Pīlādži, Pūres dārzkopības iz-mēģinājuma staciju, Zaļenieku kokaudzētavu Aptiekas un citus.

«Tā kā lielākā pasākuma apmeklētāju daļa ir jelgavnieki, cenšamies nest stādu iegādes ie-spējas pilsētas iedzīvotājiem. Turklāt nopirk-tos stādus jelgavnieki iedēstīs savos dārzos, un līdz ar to skaistāka kļūs visa pilsēta,» pilsētas izvēli turpināt Stādu parādes aizsākto tradīciju skaidro I. Pirvics.

Stādu parādei – pārbaudītas vērtības

Stādu parāde apmeklētājiem piedāvās Lat-vijas krāšņāko stādu izstādi ar tirdzniecības vietām, kultūras pasākumus un iespējas ne vien iegādāties stādus, bet arī atpūsties visai ģimenei. Viens no Stādu parādes idejas auto-riem Jelgavas stādu audzētavas Dimzas saim-nieks Guntis Vītoliņš stāsta, ka pasākumam Jaunmoku pilī pieteikušies pat nedaudz vairāk dalībnieku nekā tas bijis Jelgavā. «Pasākumā piedalīsies nedaudz vairāk nekā 110 stādu au-dzētāji, un vēl tirgotāji, kuri piedāvās visu citu dārzam nepieciešamo – dārza inventāru, dārza arhitektūru,» stāsta G. Vītoliņš. Stādu parāde

kā sadzīvos Stādu parāde un Stādu dienasnedēļas nogalē vienlaikus notiks divi dārza mīļotājiem domāti pasākumi ar ļoti līdzīgu ideju – jau uzticību iemantojusī Stādu parāde Jaunmoku pilī un pirmo reizi rīkotās Stādu dienas Jelgavas pilī. kā lai puķu mīļi izvēlas, kuru apmeklēt?

atgādinām, ka pēc tradicionālās Stādu parādes pārcelšanās uz tukuma rajonu, Jelga-vas pašvaldība lēma turpināt sākto tradīciju, 2. un 3.maijā rīkojot Stādu dienas 2009 Jelgavā. iepriekš piecus gadus Jelgavas pils parkā notika Stādu audzētāju biedrības centrālais pasākums Latvijas Stādu parāde, kas laika gaitā kļuvis par vērienīgu pasākumu, kas vieno stādu audzētājus un dārza mīļotājus no visiem latvijas novadiem.

paziņojumi par Stādu parādes aiziešanu no

Jelgavas pagājušā gada rudenī atnesa pilsētai skandalozu slavu publiskās viedokļu cīņas dēļ starp pašvaldības sabiedrisko attiecību sektoru, presi un Stādu audzētāju biedrības valdes locekli gunti vītoliņu. Jelgavas domes dienestu asā reakcija sekoja pēc tam, kad g. vītoliņš starp iemesliem, kāpēc Stādu parāde pamet Jelgavu, minēja pārmērīgas pašvaldības prasības, kas ap-grūtina pasākuma organizēšanu, un vēlmi Stādu audzētāju biedrības pasākumu padarīt par paš-

valdības organizētu vietējo pasākumu.«par stādu izstādi interesējas gan jelgavnie-

ki, gan stādaudzētāji, līdz ar to vienkārši turpi-nām Jelgavas tradīciju – tāpēc arī norisei izvēlēti tie paši datumi, kad iepriekš Jelgavā notika Stādu parāde. kāpēc Stādu parādes rīkotāji izvēlējušies savu pasākumu rīkot tajos pašos datumos, kad mēs – tiešām nezinu,» tā pašvaldības izvēli rīkot idejas ziņā identisku pasākumu skaidroja aģen-tūras Kultūra vadītājs m. Buškevics.

Stādu parāde pamet Jelgavu ar skandālu

sola iespēju kulturāli atpūsties ģimenēm ar bērniem, kurus izklaidēs Cūkmens, Tērvetes dabas parka Raganiņas un dažādas radošās darbnīcas. Savukārt pieaugušos priecēs aktieri Guntis Skrastiņš un Rūdolfs Plēpis. Interesen-tiem tiks nodrošināts arī bezmaksas autobuss no Tukuma līdz norises vietai, bet tiem, kuri uz izstādi dosies ar auto – stāvvieta pie pašas pils.

«Šis pasākums domāts tiem, kuri tiešām nopietni izturas pret dārza veidošanu, neat-karīgi no tā – amatieris vai profesionālis. Jop-rojām ļoti nopietni kontrolējam, lai pasāku-mā tiktu tirgoti tikai un vienīgi Latvijā audzēti stādi – mums ir dendrologu komisija, kas ar to nodarbojas. Negribētu vairs izteikt nekādus ko-mentārus par Jelgavā notiekošos gadatirgu, bet uzskatu, ka Stādu parāde ir vienu pakāpi augs-tāks pasākums, jo man nav skaidrs, kā Jelgavā tiks kontrolēta stādu kvalitāte. Diemžēl vien-kāršais pircējs bieži vien šos abus pasākumus jauc, un nav jau arī brīnums – Stādu parāde un Stādu dienas. Protams, nesaku, ka Jelgavā nevarēs nopirkt labu stādu, taču tas ir risks. Stādu parādē pilnīgi noteikti nebūs nekādu piepūšamu balonu, čupa čupu vai balagāna. Mēs neesam gadatirgus,» uzsver G. Vītoliņš.

Stādu dienas – pasākums jelgavniekiem

Pašlaik izskatās, ka pirmo gadu rīkotais pa-sākums Stādu dienas vairāk vērsts uz jelgavnie-kiem, un necenšas pārtrumpot Stādu parādi. Arī stādu audzētāji pārsvarā pasākumu izvēlē-jušies, vadoties pēc tā, kuri pircēji tiem vairāk interesē. Jelgavas apzaļumošanas uzņēmuma

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 17

Novados

Biogāzes ražotāji vēlas kvotu atcelšanulatvijas biogāzes ražotāji vēlas kvotu at-celšanu vai augstāku iepirkuma maksu, 24. aprīlī ekonomikas ministrijā (eM) noti-kušajā diskusijā pauda latvijas Biogāzes asociācijas pārstāvji un zemnieki.

l ī n a M a š i n a , l e ta

em sagatavotais piedāvājums paredz, ka, pazeminot tarifu, par kādu aS Latvenergo ir ob-ligāti jāiepērk no biogāzes ražotā elektroener-ģija, tiktu radīta iespēja biogāzi ražot visiem zemniekiem, kuri tam bija nopietni gatavoju-šies un pieteikušies obligātā iepirkuma saņem-šanai par šādā veidā saražoto elektroenerģiju.

em sagatavojusi jaunu formulas piedāvā-jumu, saskaņā ar kuru iepirkuma maksa par kilovatstundu būtu 11 līdz 13 santīmi.

Savukārt Biogāzes asociācijas vadītājs andis kārkliņš pauda pārliecību, ka, visticamāk, jaunā formula nav derīga un neatrisina radušos situāciju, kad visas kvotas jau ir sadalītas.

tāpat viņš un citi biogāzes ražotāji uzsvēra, ka biogāzes kvota ir pārāk maza, kas tādējādi rada pretrunas ar valsts un eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem par zaļās enerģijas patēriņa veicināšanu.

pēc asociācijas pārstāvju un zemnieku domām, vislabākais variants būtu kvotu atcel-šana, tomēr esot arī citi risinājumi. vienu no tiem diskusijas dalībnieki piedāvāja noteikt, ka minimālā robeža par iepirkumu nedrīkstē-tu būt zem 14 santīmiem par kilovatstundu.

Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecī-bas Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis uzsvēra, ka biogāzes ražotājiem ir nepieciešama valsts garantēta stabilitāte un cena, kas nebūtu mazāka par 14 santīmiem.

diskusijā piedalījās arī pazīstamais mo-tosportists un elejas pagasta zemnieku saim-niecības Līgo saimnieks Jānis vinters.

Jelgavnieki.lv jau rakstīja, ka gandrīz visas biogāzes kvotas ieguvušas ar liepājas uzņē-mēju andri griģi netieši saistītas firmas.

elektroenerģijas ražotājiem biogāzes obligātā iepirkuma ietvaros bija paredzēts iepirkt nedaudz vairāk par 125 000 mega-vatstundām (mWh), no kurām faktiski brīvu kvotu vairs nav. tās aizgājušas desmit firmām ar tikpat kā vienādu nosaukumu, proti, Sia Taka-G un citām, kuras reģistrētas vienā adresē – lielajā ielā 11, liepājā, un nodibinā-tas ļoti operatīvi pāris nedēļu laikā. pirmā Sia Taka-G1 reģistrēta uzņēmumu reģistrā šā gada 5. martā, iepriekš minētie noteikumi stā-jušies spēkā 12. martā, bet jau 17. martā citi in-teresenti em saņēmuši atbildes, ka viss obli-gātā iepirkuma ietvaros izsniedzamais kvotu apjoms ir izsmelts.

Aleja D direktors Andris Drēska stāsta, ka Aleja D nedēļas nogalē būs sastopams tikai Jelgavā. «Pirmkārt, Tukums mums sanāk diezgan tālu un vienā izstādē piedalījāmies jau pagājušās nedēļas nogalē – vienam pavasarim tas būtu tā kā par daudz. Otrkārt, izvēlējāmies palikt pie jelgavniekiem, jo tieši viņi galvenokārt ir mūsu klienti. Tā kā neesam stādu audzēšanas, bet gan apzaļumošanas uzņēmums, stādu plači mums ir tikai Jelgavā, un no Tukuma jau diez vai kāds pie mums brauks,» izvēli skaidro A. Drēska.

Nodarbinātības Valsts aģentūras Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils kā izbijis lauk-saimnieks solās ar interesi apmeklēt abus pa-sākumus, lai salīdzinātu tajos piedāvātās pro-dukcijas kvalitāti. «Pašlaik vairāk uzticības vieš Stādu parādes jau iesakņojušās tradīcijas piedā-vāt tikai un vienīgi Latvijā audzētus stādus un uzņemties arī atbildību par šo stādu ziemcietī-bu un kvalitāti. Savā ziņā tas ir pat patriotisks pasākums, kas ļauj iedzīvotājiem gan iepazīt augu klāstu, gan bez bailēm iegādāties kvali-tatīvus vietējos stādus savam dārzam. Ņemot vērā, ka vairums cienījamo stādaudzētāju un

uzņēmumu tomēr seko Stādu parādei, mani māc bažas, ka Stādu dienās kvalitāte varētu arī izpalikt, un pasākums varētu pārvērsties vispa-rastākajā stādu tirgū. Vai būs garantijas, ka ne-nopirksim no Polijas vai citām siltākām zemēm ievestus stādus – neesmu pārliecināts.

Tas, ka šāds pasākums tiek saglabāts arī Jelgavā, principā ir labi, jo plaši un visā Latvijā zināmas norises nenoliedzami spodrina Jel-gavas tēlu. Taču paliek jautājums – vai ir prā-tīgāk kopēt daudzu jau tik iemīļotu pasāku-mu vai tomēr censties šo pārbaudīto vērtību – Stādu parādi – noturēt savā pilsētā? Es tomēr esmu par otro variantu un uzskatu, ka nākamā domes sasaukuma svēts pienākums būtu cen-sties Stādu parādi un Latvijas Stādu audzētā-ju biedrību atkal piesaistīt Jelgavai,» uzskata M. Narvils.

Jāpiebilst, ka tie interesenti, kuri nespēj iz-šķirties par to, kurš pasākums varētu būt labāks, var pagūt apmeklēt abus – Stādu parāde šogad notiek vienu dienu – 2. maijā. Savukārt Stādu dienas apmeklētājus gaidīs divas dienas – 2. un 3. maijā.

Stādu parādei iepriekš tika pārmesta Jelgavas pils pagalma izbradāšana, taču Stādu dienas tiek rīkotas turpat.

18 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Novados

i l z e lu k S t i ņ a

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Ilze Vītola, Līvbērzes

pagasta priekšsēdētāja

Esmu bijusi gan citur Latvijā, gan arī ārzemēs, bet braukt prom no Līvbērzes es laikam nekad nebūtu gatava. Dzīvojot uz vietas visu var redzēt labāk, un mani priecē tas, ka vienmēr spējam atrast iespējas īstenot idejas. Ar bažām gaidām 1. jūliju, kad būs jāsāk jauna dzīve. Līdz šim pagasta padomē

meklējām kompromisu, īstenojām idejas, bet novadā būsim tikai viena četrpadsmitā daļa. Paši uzskatām, ka esam bijusi gana aktīva un attīstīta pašvaldība – pašlaik ir bažas par to, vai iedzīvotāji šādā veidā ko nezaudēs.

Patiesībā gribas teikt, ka gadu gaitā esam izdarījuši daudz – mums ir divas skolas, viens no lielākajiem kultūras namiem rajonā. Šis gads visiem ir izdzīvošanas gads. Mums ir vairākas degošas lietas, kas būtu jāizda-ra vai jāpabeidz – esam uzsākuši vidussko-las sporta halles iepirkuma procedūru, sporta halli mums vajadzētu ļoti, ļoti. Tāpat vēl nav saņemts valsts institūciju apstiprinājums kul-tūras nama rekonstrukcijas projektam – arī tur pagaidām viss stāv uz vietas. Skolā būtu jāpabeidz elektroinstalācijas nomaiņa, Līv-bērzē un arī Vārpā bēdīgā stāvoklī ir dzera-mais ūdens. Šie ir nopietni jautājumi, kuriem jābūt aktuāliem arī jaunajā novadā, taču jā-rēķinās ar to, ka novadā viss neizbēgami noritēs lēnāk nekā pagastā. Līvbērzes attīstī-

bu tomēr kavē arī tas, ka 70 procentu teritori-jas ir polderu zonā, un šajā ziņā daudz kas ir absurdi, taču gan jau ar laiku arī šo likumdo-šanu sakārtos.

Iedzīvotājus satrauc lielie gāzes tarifi – centrā daudzām mājām ir gāzes apkure, bet, tā kā esam mazs klients, atlaižu mums nav. Manuprāt, no Latvijas Gāzes tas nav īsti korekti. Laika gaitā esam sakārtojuši in-frastruktūru – mums ir gaišs centrs, salabo-ti gājēju celiņi, lai gan vēl ir, ko darīt. Esam mēģinājuši arī sakārtot lietas skolā – Aizupes skolā ierīkojām ārējo kanalizāciju, jo tur bija lielas problēmas. Vārpā ļoti veiksmīgi strādā centrs Vārpa – tā vadītājai Smaidai Vērzai iz-devies palēnām tur atmodināt rosību. Mums ir arī arī aktīva kultūras dzīve – trīs kolektīvi pabija Dziesmu svētkos.

Līvbērzē esam arī čakli projektu rakstītā-ji – piedaloties Nīderlandes KNHM projektā esam gan nomainījuši ēkai jumtu, gan logus skolotāju mājā, izgatavojuši bērniem ekolo-

kā rit dzīve līvbērzēturpinot rakstu sēriju par lielākajām apdzīvotajām vietām Jelgavas rajonā, šoreiz viesojāmies līvbērzes pagastā un vaicājām līvbērzniekiem, ar ko viņi apmierināti, ar ko ne, ar kādām problēmām sastopas ikdienā, ko gribētu mainīt vai uzlabot.

skats uz līvbērzes koka katoļu baznīcu.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 19

ģiski tīras rotaļlietas un izgaismojuši katoļu baznīcu. Tas, kas vēl pietrūkst, ir atpūtas un izklaides vietas jauniešiem. Ļoti pietrūkst arī bērnudārza. Protams, iedzīvotāju aktivitā-ti vienmēr var vēlēties lielāku, bet mēs esam viens no nedaudzajiem pagastiem, kur ir kul-tūras nams. Kultūra nekad nebūs tā, kas nes peļņu, bet iedzīvotājiem vajag iespēju atslēg-ties no pelēkās ikdienas, tāpēc nevaram teikt «nē» pat diezgan trakām idejām.

Juris Zaharovs,

viesu nama Upeslīči

īpašnieks Līvbērzē dzīvoju nu jau trīs gadus, un

šurp pārcēlos, gribēdams būt tuvāk dabai un ūdeņiem. Jāsaka – neesmu vīlies! Man ir liels prieks par Līvbērzes atsaucīgajiem un pretim-nākošajiem pašvaldības darbiniekiem, cik nu ir sanākusi saskare – viss allaž bijis kārtībā. Tāpat mūsu viesu namu vienmēr aicina pie-dalīties konkursos par sakoptāko vidi. Vēl ir sanācis tikties ar iecirkņa pilnvaroto – arī viņš ir kārtīgs vīrs. Ļoti labi vārdi jāsaka par visiem Līvbērzes iedzīvotājiem kopumā, jo viņi tiešām mīl savu dzimto vietu. Izklaidei diemžēl gan atliek diezgan maz laika, bet Līv-bērzē ir brīnišķīgs kultūras nams, tāpat arī medicīnas personāls.

Dzīvojot šeit samērā neilgu laiku, redzu, ka prasās nelieli sadzīviski uzlabojumi, sa-koptība. Kopumā dzīves vide šeit ir ļoti pa-tīkama, bet ceļš no Tušķiem gan ir vienkār-ši briesmīgs – to nu noteikti vajadzētu sakār-tot, citādi tā dēļ notiek gan avārijas, gan lūzt skolēnu autobusi.

Laimrota Petrusa, kultūras

nama Līvbērze vadītāja

Līvbērze ir mana dzimtā vieta, turklāt, manuprāt, tā arī ģeogrāfiski atrodas ļoti labā vietā. Dzīve te nemaz nav slikta! Pati kādreiz braukāju uz Rīgu mācīties, arī tagad bieži vien cilvēki ar sabiedrisko transportu izbraukā uz darbu Rīgā. Kultūras namā strādāju jau tad, kad to vēl tikai cēla. Kādreiz bijām viens no lielākajiem kultūras namiem. Tagad gaidām

sava kultūras nama restrukturizāciju. Mēģi-nāšu piesaistīt vairāk pašdarbnieku, īpaši jau-niešus, jo esam divas paaudzes jau pazaudē-juši. Mēģināsim atjaunot piemirstās koncer-tu tradīcijas, aicinot kvalitatīvus mūziķus, sākām ar Olgas un Violetā kora koncertu pa-gājušajā sestdienā, vēlāk viesosies arī Viktors Zemgals, bet jaunieši pieprasīja grupu Per. Cenšamies jau draudzēties un aktīvāk sadar-boties arī ar mūsu kaimiņpagastiem – nupat mūsu skatītāji ar lielu atzinību uzņēma Kaln-ciema breika deju grupu. Ideju ir daudz – gribas ieviest atpūtas vakarus, arī tematiskās diskotēkas. Jau sāk atkal apvienoties ansamb-lis Retro stiķis, kurš kādu laiku bija pieklusis, un Jāņos viņi varētu jau spēlēt pirmo ballīti. Liels uzdevums būs 12. jūlijā uzņemt folklo-ras festivālu Baltika un par pieejamo naudiņu pēc iespējas vērienīgāk nosvinēt pēdējos mūsu pagasta svētkus. Mēģināsim sarīkot tā, lai prieks ir visām paaudzēm.

Patiesībā, mūsu pagastam nāk diezgan labi nodokļi – neesam tie nabadzīgākie. Kā būs tad, kad būsim novadā – neviens īsti nezina. Līdz šim apkārtne tika glīti sakopta, bet ir tomēr manāms, ka daudziem trūkst darba, daudzi jauni vīrieši ar zelta rokām iet postā. Darbu vajadzētu.

Māris Ozollapa,

Tušķu iedzīvotājs

Patiesībā savos Tušķos vairāk jūtos pie-derīgs Jelgavai, nevis Līvbērzei. Uz Līvbērzi galvenokārt sanāk braukt tad, ja vajag kārtot kādas darīšanas, un ar to parasti nekādu problēmu nav. Kādreiz šeit arī strādāju – nebija ne vainas!

Drīzāk tomēr jūtos piesaistīts Jelgavai, jo tur gluži vienkārši vairāk kas notiek, lai gan nevarētu teikt, ka šeit nekā nebūtu – mēdzu šurp braukt uz Jāņiem, kurus šeit svin pamatī-gi. Arī kultūras dzīve šeit ir gana rosīga, notiek pagasta svētki, sporta dienas. Iesākto sporta halli derētu pabeigt, bet ko šajos grūtajos laikos daudz var gribēt? Vispirms jau jātiek galā ar to, kas ir, pēc tam varēs domāt par jaunām lietām. Sporta laukums jau te ir – pagaidām iztikt var.

Velga Petņičenko,

Līvbērzes pagasta

bibliotēkas un novadpētnie-cības muzeja

vadītāja Lai gan neesmu Līvbērzē dzimusi, neap-

šaubāmi sevi uzskatu par īstu līvbērznieci. Strādāju šeit jau 24 gadus. Darbu ne pret ko nemainītu. Vadu arī ekskursijas un reklamēju Līvbērzi novadpētniecības muzeja apmeklētā-jiem. Muzejā mums savākti un apkopoti ma-teriāli par Līvbērzi, arī sava vēstures grāmata mums ir – Inas Lastoveckas Labo ļaužu pusē. Nosaukums vien jau norāda, ka Līvbērzē mīt brīnišķīgi cilvēki.

Daudzus, arī mani, uztrauc pagastu ap-vienošana, jo gribētos, lai iesāktā izaugsme neapstājas. Būdami apvienībā Bērzes krasti, rakstām projektus, līdz ar to bibliotēkā mums ir bērnu stūrītis, notika arī pasākums Pirmā tikšanās ar bibliotēku. Interesanti, ka tagad, kad cilvēkiem ir grūtāk, viņi vairāk nāk un lasa grāmatas, protams, izmanto arī internetu.

Līvbērzē noteikti derētu sporta halle un kāda nopietnāka vieta jauniešiem. Sociālās aprūpes centrs rūpējas arī par jauniešiem, bet tomēr tas pamatā domāts pensionāriem. Līvbēr-zē esam optimisti, un es pati dzīvoju pēc princi-pa, ka laime ir šodien, viss pārējais – pēc tam.

skats uz līvbērzes tirgus laukumu.

20 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Motosports

J u r i S d a r G ē v i č S

F oto : a i v o m ot o c e n t r s . lv

Šī ir pirmā sezona, kad Šteinbergs startē spē-cīgākajā klasē MX1 un cīnās ar Eiropas labā-kajiem motokrosa elites pārstāvjiem. Pirmās ugunskristības noritējušas bez pārsteigumiem – nevienā no piecām sacīkstēm divdesmitniekā nav izdevies tikt, taču Honda Latvija Elkšņi ko-mandas pārstāvis cer uz rezultātu uzlabošanos.

«Tā arī bija domāts, ka pirmie posmi būs ļoti grūti,» iesāk Ivo. «Ja paskatāmies uz pirmo divdesmitnieku – visi piloti ir labi zināmi un ātri. Brīnumi, manuprāt, nenotiek. Nevar tā vienkārši aizbraukt uz pasaules čempionātu un uzreiz finišēt desmitniekā. Ne visās trasēs mēs iepriekš esam braukuši un arī ar šiem braucē-jiem iepriekš vēl nebijām cīnījušies. Pieredze jākrāj pamazām. Dažkārt kvalifikācijā pirmie 20 iebrauc divu sekunžu robežās, un tā jau ir tā pieredze.»

Čempionāts sākas itālijas dubļos

Sevišķi grūts pārbaudījums Ivo Šteinber-gam bija čempionāta atklāšanas posms Itālijā. Dienu pirms sacīkstēm sākās spēcīgs lietus, kas nemitējās visas nakts garumā. Faencas trase bija pārvērtusies par dubļu placi un cīņas drīzāk at-gādināja izdzīvošanas sacīkstes nevis motokro-su. Pirmos divus apļus Ivo nobrauca veiksmī-gi, taču tad pie viena no lielajiem tramplīniem gadījās nokrist, un pēc sadursmes ar kādu citu motociklu tika pārrauts sajūga vads. Turpināt braukšanu nebija iespējams. «Trešo apli nemaz neveicu, jo sajūgu nosvilināt nav grūti un tad motocikls būtu pagalam,» piebilst sportists, uzslavējot itāļu skatītājus, kuri steidzās palīgā sportistiem, ja bija nepieciešams piecelt moto-ciklu, ko šādos apstākļos izdarīt fiziski nemaz nav tik viegli. Otro braucienu Itālijā atcēla lielo dubļu dēļ.

Bulgārijā un Turcijā veicas labāk

Vieglāki apstākļi bija nākamajās sacīkstēs Bulgārijā. Pirmajā braucienā iegūtā 23. vieta lie-

ivo Šteinbergs pagaidām bez punktiemJau trīs pasaules čempionāta posmus motokrosā šogad aizvadījis 22 gadus vecais jelgavnieks ivo Šteinbergs. ne itālijas dubļos, ne arī Bulgārijas un turcijas svelmē pie punktiem pagaidām nav izdevies tikt, taču pats sportists atzīst, ka šosezon galvenais ir krāt pieredzi un progresēt. labāks sniegums tiek solīts mX1 posmā latvijā.

ivo Šteinbergs aizvadījis trīs posmus MX1 pasaules čempionātā.

cināja, ka punkti nav tālu, turklāt Ivo atzina, ka uz beigām savu tempu ir samazinājis. Otrajās sacīkstēs, kas risinājās tajā pašā dienā, diemžēl nepaveicās – vienā no tramplīniem pret kalnu tika pārsista kamera – un jau otra izstāšanās trīs braucienu laikā.

Sezonas trešais MX1 posms notika Turcijā. Abos braucienos uzvarētājam latvietis zaudēja vienu apli, finišu sasniedzot vispirms 25. pozīci-jā, bet otrajās sacīkstēs ierindojoties vienu vietu augstāk. «Apdzīt šajā trasē bija grūti, jo tika iz-braukta viena špūre, pa kuru tad arī visi brauca. Sākumā domājām, ka trase būs ļoti viegla, taču izrādījās, ka patiesībā tā ir tehniska un sarežģīta. Bija jābūt ļoti augstam līmenim, lai pabrauktu ātri un mums pašlaik šā līmeņa vēl nav. Tomēr otrajā braucienā jau jutos daudz labāk nekā pirmajā un finišēju augstākā pozīcijā nekā ie-priekš biju cerējis. Aizcīnījos pat līdz 22. vietai, taču tad sekoja diezgan smags kritiens. Par laimi, veiksmīgi piecēlos un spēju finišēt.»

Cer uz punktiem Ķeguma trasē

Nepieciešamais sezonas budžets startam MX1 pasaules čempionātā ir aptuveni 200 tūks-

toši eiro un Ivo Šteinbergs atzīst, ka viens pats to nevarētu sagādāt. Viņaprāt, startēt MX1 varētu vairāki Latvijas motokrosisti, taču visu nosaka sponsori: «Nokļūt tur, kur mēs esam pašlaik, bez atbalstītājiem ir neiespējami. Braukšanai Latvijā līdzekļus vēl var sameklēt pats, taču te jau ir pavisam citādi. Braukt varētu daudzi, taču viss atkarīgs no tā, kuram sportistam pie-ejami naudas resursi. Tāpat ir, piemēram, 1. formulā vai superbaikos. Nav jau arī teikts, ka mūsu vietā nākamgad nestartēs kāds cits. Tas ir pilnīgi iespējams. Lētāk ir braukt, ja esi kādā komandā. Tad izmaksas mazinās, visi ir it kā vienā maisā, arī viesnīcās nemēģinām dzīvot atsevišķi. Ņemot vērā krīzes apstākļus, tā ir liela priekšrocība. Taču summas vienalga ir lielas.»

Maija sākumā Ivo Šteinbergs piedalī-sies Valmierā notiekošajā Gaujas kausā, bet 28. jūnijā viens no pasaules čempionāta posmiem risināsies Ķeguma trasē. «Mājas vienmēr ir atskaites punkts. Lai gan trase būs pārveidota, tā mums ir labi zināma. Punktu vēl nav, taču jūtu, ka līdz tiem nav tālu. Reizēm veicas, reizēm nē, bet mājās brauksim, cik vien varēsim. Galvenais, lai nav traumu un ir atbalsts no skatītājiem.»

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 21

Futbols

J ā n i S t i lt i ņ š

F oto : S a n t i S z ī b e r G S

sagatavošanās process aizritējis gludi

«Ziemas periodā komandas futbolisti lēja sviedrus Jelgavas sporta halles trenažieru zālē un vieglatlētikas skrejceļā. Treniņus ar bumbu aizvadījām Rīgā, Olimpiskajā sporta centrā. Līdz ar pavasari sākām aizvadīt āra treniņus uz mākslīgā seguma Daugavas stadionā,» par ga-tavošanos sezonai stāsta kluba galvenais trene-ris Dainis Kazakēvičs.

Lai arī jelgavnieki Latvijas 1. līgas čempio-nātā mājas spēles aizvadīs Ozolnieku stadionā, klubs pārbaudes mačus aizvadīja tikai izbrau-kumā. No februāra līdz aprīlim FK Jelgava aiz-vadīja vairākus pārbaudes mačus. Ar 2:0 tika pārspēts Jūrmalas Spartaks (1. līga), ar 1:3 atzīts virslīgas kluba Rēzeknes Blāzma pārākums, ar 4:1 jelgavnieki uzvarēja 2. līgas klubu Alberts, bet ar 1:4 atzina FK Skonto dublieru pārākumu. Daiņa Kazakēviča vadītā komanda sagatavoša-nās periodā aizvadīja arī vairākus veiksmīgus turnīrus.

«Aizvadītās pārbaudes spēles bija sagata-vošanās process, kurā tika pārbaudīti visi ie-spējamie kandidāti 1. līgas komandai. Uz vietu sastāvā pretendēja aptuveni 50 futbolisti,» stāsta Kazakēvičs, kurš šajā sezonā trenēs arī futbola kluba Jelgava dublierus 2. līgas čempio-nātā. «Pēdējos divos mačos mēs iespēlējām ie-spējamo pamatsastāvu.»

FK Jelgava – komanda ar pozitīvu tēlu

Pagājušās sezonas izskaņā jelgavniekiem pietrūka spēka un stabilitātes, lai sekmīgi no-slēgtu 1. līgas čempionātu (4. vieta). Dainis Ka-zakēvičs to skaidro ar spēkos nevienmērīgo ko-mandas sastāvu.

«Komandā bija pietiekami garš rezervistu soliņš, taču bija pārāk maz futbolistu, kas iz-šķirošos spēles momentos spētu iesaistīties un nospēlēt vienā līmenī ar pamatsastāva spēlē-tājiem. Šajā sezonā šādu spēlētāju skaitu esam palielinājuši, piesaistot vairākus pieredzējušus futbolistus no citām pilsētām un bijušos mūsu kluba audzēkņus,» par sastāva komplektāci-ju stāsta Dainis Kazakēvičs. «Komandā arī pa-lielinājusies konkurence. Pirmās līgas koman-

das sastāvā pieteikti pat divi 1992. gadā dzimuši futbolisti, klāt nākuši arī vairāki spēlētāji, kas iepriekšējos gadus spēlējuši Latvijas čempionā-ta virslīgas klubos. Lielākais ieguvums ir Dmit-rijs Plukaitis, Valērijs Redjko un ļoti perspektī-vais Artjoms Lonščakovs.»

Jautāts, kā izdevies komandā piesaistīt tik daudzsološu futbolistu, Dainis Kazakēvičs at-bildēja, ka klubam izveidojies pozitīvs tēls: «Mēs futbolistus apgādājām ar pilnu ekipēju-mu. Nesolām zelta kalnus, taču solīto vienmēr izpildām, turklāt arī spēlētājiem ir ļoti svarīgi spēlēt skatītāju, nevis tukšu tribīņu priekšā. Jaunpienācējiem arī bijusi iespēja lasīt par mūsu komandas gaitām visos Jelgavas medijos.»

Taču Jelgavas kluba treneris atgādina ko-mandas līdzjutējiem, ka nevajadzētu krist eifo-rijā, uzskatot, ka FK Jelgava tagad viegli uzvarēs visus konkurentus. Dainis Kazakēvičs apgalvo, ka šajā sezonā būs seši līdz septiņi līdzvērtī-gi spēcīgi klubi (FK Jaunība, FS Metta/LU, FK Auda, FC Skonto-2, SK Liepājas metalurgs-2, FK Spartaks un FK Kauguri), kas cīnīsies par iekļū-šanu virslīgā, un kuri jau sagatavošanās periodā sastāvā iesaistījuši vairākus labus futbolistus.

Jelgavnieku līdzjutēji labākie visā līgā

Par komandas galveno mērķi šajā sezonā izvirzīta iekļūšana Latvijas 1. līgas čempio-nāta pirmajā trijniekā. Raugoties tuvākā nākotnē, FK Jelgava mērķis ir iekļūt virslī-gā, kur jau šajā sezonā spēlēs pusprofesionāli klubi – komandas, kuros futbolisti nesaņem atalgojumu.

Paralēli sportiskajiem mērķiem FK Jelgava ir arī otrs mērķis – vismaz par pusi palielināt skatītāju skaitu mājas spēlēs.

«Latvijā, ieskaitot virslīgas klubus, ir tikai dažas vienības, kas rūpējas arī par saviem ska-tītājiem un faniem. Mūsu klubam jau iepriek-šējās sezonās bija krietns entuziastu pulks, kas mūs pat atbalstīja izbraukuma mačos, tādēļ šajā sezonā vēl vairāk centīsimies pie-saistīt skatītājus, kā arī spēles aizvadīt brīv-dienu vakaros,» stāsta Dainis Kazakēvičs.

Pirmo spēli šāgada čempionātā jelgavnie-ki aizvadīs 1. maijā, kad Arkādijas stadionā, Rīgā, tiksies ar FS Metta/LU, bet pirmā spēle Ozolnieku stadionā paredzēta 17. maijā ar Tukuma futbolistiem.

Jelgavas futbolisti gatavi izcīnīt medaļas 1. līgāar spēli 1. maijā rīgā futbola klubs Jelgava uzsāks dalību latvijas 1. līgas čempionātā. kluba galvenais treneris dainis kazakēvičs ar sagatavošanās periodu ir apmierināts.

FK Jelgava arī šajā sezonā spēlēs viens no līgas labākajiem spēlētājiem viktors Rezjapkins.

22 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Volejbols

J ā n i S t i lt i ņ š

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Lai arī viens no nabadzīgākajiem, tomēr spēku ziņā ceturtais spēcīgākais klubs Baltijā sezonas laikā pierādīja, ka spēj ne tikai līdzvērtīgi cīnīties ar budžeta ziņā vare-nākiem klubiem, bet arī tos uzveikt. Schen-ker Baltijas līgā mūsējie palaida sev priekšā tikai abus Igaunijas volejbola grandus – Tartu Pere Leib un Tallinas Selver, kā arī Rīga/Lāse-R vienību.

Latvijas čempionātā Ozolnieku volejbo-listi pusfinālā sīvā cīņā zaudēja Elvi/Kuldīga volejbolistiem, taču bronzas finālā pārspēja cēsiniekus.

Tiesa, Latvijas kausa izcīņā šogad gan kritums – tikai otrā vieta (pērn izcīnīta 1. vieta).

Kluba prezidents Rolands Baranovs-kis uzrunā pateicās visiem, kas šajā sezonā atbalstīja mūsu komandu. Plānotie mērķi sezonā ir sasniegti, lai gan kopumā gājis ļoti raibi.

«Pirms sezonas ar komandas treneriem nelolojām lielas cerības, jo konkurenti bija nokomplektējuši ļoti labus sastāvus, taču klusībā tomēr cerējām uz līdzīgu sezonas iz-nākumu, kāds tika sasniegts pērn,» atcerējās Rolands Baranovskis.

Biolars/Ozolnieki izvērtē Baltijā un latvijā paveiktoBiolars/Ozolnieki volejbolisti sezonu noslēdza ar trešo vietu latvijas čempionātā, ceturto vietu Schenker Baltijas volejbola līgā un otro vietu latvijas kausa izcīņā un 24. aprīlī neformālā gaisotnē izvērtēja paveikto darbu.

Kamēr komandas kapteinis ivo Baranovskis cītīgi pildīja alus glāzes, komandas ārsts (pa kreisi) Borss Fikss pārsprieda sezonas veiksmīgākās epizodes ar Biolars/Ozolnieki spēlētāju Konstantīnu serjapinu.

Komandas galvenais treneris Jurijs deveikus (centrā) ar sezonu gan latvijā, gan Baltijā ir apmierināts.

liela uzmanība tika pievērsta andrejam Jamrovskim ar draudzeni, jo kluba prezidents Rolands Baranovskis apgalvoja, ka kluba pastāvēšanas vēsturē neviens no spēlētājiem vēl nav iestūrējis laulības ostā.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 23

BasketbolsLatvijas čempionāts Vidus-

skolas kauss. Cēsīs notika Lat-vijas skolu 62. spartakiādes čem-

pionāts basketbolā vidusskolu konkuren-cē. Jelgavas 1. ģimnāzijas basketbolisti izcī-nīja 3. vietu, bet 4. vidusskolas meitenes – 4. vietu.

BMXJelgavas kluba Mītavas

kumeļi elites riteņbraucējs Uldis Balbeks 17. aprīlī aizva-

dīja sezonas atklāšanas sacensības Lietuvā, kurās izcīnīja 1. vietu. Savukārt Vanesa Buldinska astoņgadīgo braucēju konku-rencē izcīnīja 2. vietu, tikai nedaudz atpa-liekot uz uzvarētāja. Emīls Jekševics ierin-dojās 8. vietā 9 līdz 10 gadus veco braucē-ju konkurencē, savukārt šajā grupā 2. vieta Tomam Pakulim. Nākamajā grupā Rihards Buldinskis aizcīnījās līdz 5. vietai. Roberts Bāriņš triumfēja krūzeru klasē, bet savā klasē (15 līdz 16 gadi) tika pie bronzas godalgām.

FutbolsLatvijas 1. līgas čempio-

nāts. Trenera Daiņa Kazakēvi-ča vadītais Latvijas 1. līgas klubs FK Jelgava aizvadīja kārtējo pārbaudes maču, izbrauku-mā ar 1:4 atzīstot Rīgas Skonto dublieru ko-mandas pārākumu. Vienīgos vārtus jelgav-nieku rindās guva Dāvis Gaigals.

KērlingsPasaules čempionāts

jauktajiem pāriem. Turnīra izskaņā Latvijas izlase piedzīvoja vēl trīs zaudējumus, piekāpjoties Šveices, Slovāki-jas un Čehijas vienībām. Latvija ar četrām uzvarām un četriem zaudējumiem apakš-grupā ierindojās dalītā 4.-5. vietā ar Fran-ciju, kuru pārspēja čempionāta pirmajā dienā.

MotosportsSuperkausa pirmais

posms kvadraciklu klasē. Ventspils rajonā 19. aprīlī tika aizvadīts pirmais posms, kurā piedalījās vairāk nekā 150 sportisti dažādās klasēs. Kvadriciklu ie-skaitē dalītu uzvaru izcīnīja jelgavnieks Agris Neija.

Vasaras autosprints. Jelgavas auto-braucējs Mareks Štolcermanis pagājušajā nedēļas nogalē 333 trasē vasaras autosprin-ta sacensībās ar automašīnu Nissan 350Z triumfēja pirmā posma sacensībās 2500+ klasē. Līdz ar jelgavnieka izcīnīto uzvaru šajā klasē, pārtraukts 4WD triumfa gājiens. Štolcermanis vasaras autosprinta neilga-jā vēsturē kļuvis par pirmo braucēju, kurš 2500+ klasē uzvarējis ar klasiskās piedziņas automašīnu.

PauerliftingsNBS čempionāts. Pagā-

jušajā nedēļas nogalē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas

telpās norisinājās Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku čempionāts svara stieņa spiešanā guļus, kur svara kategorijā līdz 60 kilogramiem par NBS čempionu kļuva jelgavnieks Deniss Lisenko, uzstādot arī personīgo rekordu.

svarcelšanaJelgavas Amatniecības

vidusskolas (JAV) sportisti Arodmācību iestāžu

sporta kluba 19. sporta spēļu sacensībās svara stieņa spiešanā guļus Kurzemes un Zemgales reģionā komandu vērtējumā izcīnīja otro vietu.

JAV sportistu rezultāti: līdz 52 kg (svara kategorija) – Raitis Teterins – 50 kg (uz-spiestais svars), 2. vieta; līdz 56 kg – Vadims Žilko – 65 kg, 4. vieta; līdz 60 kg – Kaspars Gasparaitis – 80 kg, 7. vieta; līdz 67,5 kg – Artūrs Ikše – 102,5 kg, 2. vieta; līdz 75 kg – Dmitrijs Medvediks – 100 kg, 5. vieta; līdz 82,5 kg – Arnis Paškevics – 107,5 kg, 6. vieta un Mareks Skustais – 100 kg, 7. vieta; līdz 90 kg – Didzis Lauva – 120 kg, 1. vieta; līdz 100 kg – Dainis Gailītis – 115 kg, 3. vieta un Andis Siksna – 110 kg, 4. vieta.

TenissČarlstonas WTA turnīrs.

Latviešu tenisiste Līga Dek-meijere pārī ar šveicieti Petiju

Šnīderi 19. aprīlī Amerikā notikušajā Čarlsto-nas WTA tenisa dubultspēļu turnīra finālā dramatiskā spēlē ar 7:6(5), 2:6 un 9:11 pie-kāpās krievietes un amerikānietes duetam. Par fināla sasniegšanu abas tenisistes ieguva pa 320 reitinga punktiem un vairāk nekā 10 000 ASV dolāru prēmiju katra.

Jelgavnieku uzvaras un zaudējumi

Sports

afiša no 27. aprīļa līdz 3. maijam no 1. līdz 3. maijam Rīgā, sporta

namā Daugava, – Swedbank Jaunatnes bas-ketbola līgas a grupas finālsacensības. pieda-lās Zemgale/BJSS. 1. maijā plkst. 19 Rīgā, Arkādijas sta-

dionā – latvijas 1. līgas čempionāts futbolā. FS Metta/LU – Fk Jelgava. 1. maijā no plkst. 8 līdz 23 Latvi-

jas Krājbankas ledus hallē – starptautisks turnīrs kērlingā. 2. maijā no plkst. 8 līdz 23 Latvi-

jas Krājbankas ledus hallē – starptautisks turnīrs kērlingā. 3. maijā no plkst. 8 līdz 16 Latvi-

jas Krājbankas ledus hallē – starptautisks turnīrs kērlingā. 3. maijā plkst. 17 Latvijas Krājbankas

ledus hallē – ZaHl kausa izcīņa. Stājhokejs – Ledusvīri. 3. maijā plkst. 18.15 Latvijas Krājban-

kas ledus hallē – ZaHl kausa izcīņa. Mūsa – Sixspārņi.

Pasaules čempionāts hokejā arī JelgavāŠveices pilsētās Bernē un Cīrihē 24. aprīlī sākās pasaules čempionāts hokejā. Jelgavnieki.lv apzināja Jelgavas izklai-des vietas, kurās var vērot latvijas izlases spēļu tiešraides.

Boulings un restorāns Crash pasaules hokeja čempionāta spēļu tiešraides piedāvā uz diviem televizoriem, kas novietoti tā, lai būtu saskatāmi no jebkura skatupunkta.

naktsklubs Post Club skatītājiem piedāvā visas latvijas valstsvienības spēles uz diviem lieliem ekrāniem.

literāri muzikālais klubs Jelgavas baltie krekli arī piedāvā latvijas valstsvienības spēles – otrajā stāvā uz lielā ekrāna, bet pirmajā – uz televizoriem. ieeja – viens lats.

visas latvijas izlases spēles uz lielā ekrāna un papildus televizoriem piedāvā noskatīties arī naktsklubs Tonuss. ieeja bez maksas.

latvijas izlase pirmo spēli savā grupā aiz-vadīja 25. aprīlī, tiekoties ar aSv valstsvienību. grupu turnīra pirmajā kārtā latvieši 27. aprīlī spēlēs ar zviedriem, bet 29. aprīlī ar austrijas izlasi.

latvijas hokeja izlase pagājušā gada pa-saules čempionātā ierindojās 11. vietā, bet la-bākais sasniegums tai ir septītā vieta debijas reizē elites divīzijā 1997. gadā Somijā, kā arī 2004. gadā Čehijā. 1998. gadā pasaules čem-pionātā, kas arī notika Šveicē, latvijas izlase ierindojās devītajā vietā.

24 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Zināšanai

ielās izbrauc velosipēdisti

G a ļ i n a S t u b a i lo va

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Jelgavā mīt aktīvi velosipēdisti

Veikala Ebike pārdevējs Ēriks Rusānovs atzīst, ka velobraucēju sezona ir tikai sāku-sies, tāpēc pašlaik notiek kas līdzīgs cenu ap-taujai. «Ir klienti, kas, zinot visu velosipēda tehnisko specifikāciju, rēķinās ar konkrētām naudas summām un tikai salīdzina dažādu veikalu piedāvājumus. Taču netrūkst arī tādi, kas atnāk un vēl nezina, kādu velosipēdu vēlētos pirkt,» atklāj veikala pārstāvis.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas nodaļas priekšniece Evita Pļavniece atklāj, ka Jelgava jau vairākus gadus bijusi aktīvākā velosipēdistu apliecī-bu izsniegšanas vieta aiz Rīgas. «Saņēmē-ju skaits pieaug, aktīvi ir gan bērni, gan pie-augušie, sevišķi cilvēki pensijas vecumā, arī tie, kuriem velosipēds ir vienīgais un lētākais pārvietošanās līdzeklis. Cilvēki izprot, ka ap-liecība vajadzīga, piedaloties ceļu satiksmē. Pilsētā un rajonā aktīvi darbojas arī ceļu po-licija, kas kontrolē velosipēdistu vadīšanas prasmi un attiecīgu tiesību esamību,» stāsta E. Pļavniece.

2008. gadā CSDD Jelgavas nodaļā pavisam saņemtas 526 velosipēdistu apliecī-bas, vēl 252 personas kārtojušas eksāmenu, bet nav saņēmušas apliecību. Visaktīvākie bijuši bērni līdz 14 gadu vecumam, kuri sa-ņēmuši 279 apliecības, 86 apliecības saņēmu-ši jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, bet 161 – 19 gadus un vecāki jelgavnieki.

Bet līdz šā gada 22. aprīlim saņemtas 147 apliecības, vēl 48 personas kārtojušas pār-baudījumus, bet nav saņēmušas. 45 apliecības ieguva bērni vecumā līdz 14 gadiem, 17 – no 15 līdz 18 gadiem, bet visvairāk 85 – 19 gadus un vecāki.

Jelgavā nav pietiekami daudz veloceliņu

Pašvaldības preses sekretāre Līga Klis-meta atklāj, ka Jelgavā izbūvēti veloceliņi deviņu kilometru kopgarumā: Rīgas ielā no Kalnciema ceļa līdz pilsētas administratī-vajai robežai pie Ozolniekiem 3,7 kilomet-ru garumā, Tērvetes ielā līdz otrai dzelz-ceļa pārbrauktuvei apmēram 2,1 kilometra garumā, Rūpniecības ielā posmā no Tērvetes ielas līdz rotācijas aplim apmēram 1,3 kilo-

līdz ar pavasara iestāšanos aizvien vairāk pilsētnieku sāk pārvietoties ar velosipēdu – videi draudzīgu braucamrīku. tiesa, daudzi pārliecinājušies, ka Jelgava nav velosipēdistiem draudzīgākā pilsēta.

metru garumā, Tērvetes ielā posmā no otrās dzelzceļa pārbrauktuves līdz Baložu ielai 270 metru garumā un Brīvības bulvārī 1,6 ki-lometru garumā.

«Veloceliņi tiek paredzēti, rekonstruē-jot ielas. Šogad, piemēram, notiks Dobeles šosejas rekonstrukcija posmā no Satiksmes līdz Atmodas ielai. Tur tiks izbūvēti arī velo-celiņi. 2010. gadā, turpinot rekonstrukciju no Satiksmes līdz Dambja ielai, arī šajā posmā izbūvēs veloceliņus. Pašvaldībā izstrādā-ti veloceliņu būvprojekti Kalnciema ceļā no Rīgas ielas līdz Loka maģistrālei 3,4 kilomet-ru garumā, Tērvetes ielā posmā no Baložu ielas līdz pilsētas administratīvajai robežai 3,5 kilometru garumā. Šos projektus finanšu trūkuma dēļ pašvaldība pagaidām nevar rea-lizēt,» stāsta L. Klismeta.

E. Pļavniece Jelgavu par velobraucējam draudzīgu pilsētu nosauktu tikai daļēji, kaut gan acīmredzami palielinās velobraucēju skaits. «Veloceliņi izbūvēti tikai Rīgas ielā vir-zienā uz Ozolniekiem, par tiem nav domāts skolu un dzīvojamo zonu apkārtnē. CSDD ilggadēji rīko jauno satiksmes dalībnieku forumu un par to ir informētas gan pilsētas, gan rajonu izglītības pārvaldes, taču atsau-cība tik lielai pilsētai un rajonam ir gaužām maza, kas būtu akmens izglītības pārstāvju un pedagogu dārziņā, jo, manuprāt, viņu pie-nākums ir virzīt un ieinteresēt bērnus. Ak-tīvākās skolas ir Jelgavas 4. pamatskola, kur

bērniem tiek piedāvāts apgūt ceļu satiksmes noteikumus fakultatīvā pulciņā Zebra, kā arī 3. pamatskola.

Arī riteņbraucējs Aigars Ieviņš, kas au-tomašīnu pret velosipēdu nomaina līdz ar sezonas sākumu, uzskata, ka veloceliņi ir, taču ar tiem nepietiek. «Piemēram, gribē-tos, lai celiņi tiktu uzbūvēti Dobeles šosejā ceļā uz 4. līniju un Kalnciema ceļā. Gadās braukt pa ceļa nomali, kas ir ļoti bedrainas, dažkārt jāriskē un jābrauc arī pa asfaltu. Tā-dējādi jūtos neērti gan es, gan autovadītāji,» stāsta Aigars. Viņaprāt, arī vietās, kur uz-būvēti veloceliņi, ne viss ir labākajā kārtībā. «Bieži apmales tajās vietās, kur trotuāri vai velobraucēju ceļi krustojas ar braucamo daļu, ir pārāk augstas, kas rada neērtības arī ve-cākiem ar bērnu ratiņiem. Pilsētā ir vairāki gājēju trotuāri, piemēram, Pasta ielā, kur to platums ļauj izbūvēt ceļu arī velobraucējiem un uzlikt zīmi, lai gājēji būtu piesardzīgāki,» iesaka Aigars.

neatstājiet velosipēdu nesaslēgtu

Ikvienam velosipēdistam ir svarīga arī braucamrīka drošība un iespējas atrast no-vietni, iepērkoties veikalā vai apmeklējot kādu pasākumu.

Jelgavas pilsētas un rajona policijas pār-valdes (PRPP) priekšnieka palīdze Ieva Siet-niece informē, ka PRPP līdz 22. aprīlim re-

daudzi Ozolnieku vidusskolas audzēkņi uz skolu dodas ar velosipēdu.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 25

ģistrējusi 14 velosipēdu zādzības – astoņas pilsētā un sešas rajonā.

Statistika vēsta, ka brīva piekļūšana ve-losipēdu zādzībām bijusi četros gadījumos – kāpņu telpā, mājas pagalmā, skolas gaitenī un jaunceltnē. Savukārt desmit gadījumos brau-camrīki nozagti, uzlaužot atsevišķas telpas – pagrabus, ratiņtelpas, šķūnīšus, vasarnīcas.

I. Sietniece aicina iegādāties velosipēda drošības slēdzeni, lai pasargātu savu trans-porta līdzekli. «Ja esat iegādājies dārgu ve-losipēdu, neriskējiet, atstājot velosipēdu bez uzraudzības vai izmantojot lētu un nekvali-tatīvu drošības slēdzeni. Pārsvarā zog velo-sipēdus, kuri nav bijuši nodrošināti vai arī bijuši nodrošināti nepareizi. Visdrošākās un efektīvākās ir metāla U veida slēdzenes, un visefektīvākais veids, kā nosargāt velosipēdu, ir saslēgt abus riteņus, kā arī pieslēgt velosi-pēdu pie kāda stacionāra objekta. Zagļi spēj un var rīkoties arī citādāk – ja nav iespējams nozagt velosipēdu, mēģina nozagt vērtīgā-ko, tāpēc neatstājiet uz velosipēda mantas, kuras būtu viegli aiznesamas,» iesaka PRPP pārstāve.

Atstājot velosipēdu bez uzraudzības, būtiski to novietot pārredzamā, apgaismotā vietā, jāizvairās atstāt velosipēdu ārā pa nakti, nevajadzētu atstāt to uz balkona, ja dzīvojat 1. stāvā. Nekad nestāstiet mazpazīstamām personām par velosipēda iegādi un nedodiet viņiem pavizināties ar savu riteni.

«Zādzības gadījumā nekavējoties jāziņo policijai, tas ir ļoti svarīgi, jo ātrāka un ope-ratīvāka izmeklēšanas uzsākšana, ļaus ātrāk aizturēt zādzības izdarītāju un atgūt nozagto velosipēdu.

Ļoti svarīgi uzreiz pēc velosipēda iegādā-šanās pierakstīt tā sērijas numuru un modeli, noglabājot informāciju drošā vietā. Šāda rīcība zādzības gadījumā palīdzēs policijas darbiniekiem atrast un identificēt jūsu velo-

sipēdu. Padariet velosipēdu pazīstamu, pie-stipriniet vai pievienojiet velosipēdam kādu no pazīšanas elementiem. Nekad neatstājiet velosipēdu nesaslēgtu! Konstatējot velosipē-da zādzību, zvaniet pa tālruni 63004202 vai vēršaties tuvākajā policijas iestādē,» aicina I. Sietniece.

Par drošību jāgādā pašiem velosipēdistiem

Bieži vien dzirdamas negatīvas autovadī-tāju piezīmes par velobraucējiem, kas pārvie-tojas pa ceļa malu, taču lielākoties viņiem nav citu iespēju.

A. Ieviņš, kas arī brauc ar automašī-nu, uzskata, ka piekāpīgākiem jābūt pie stūres sēdošajiem, jo velosipēdists ir mazāk aizsargāts.

velosipēdista apliecības iegūšana

līdz septiņu gadu vecumam bērns var būt velosipēda pasažieris, no 7 līdz 12 gadu vecumam drīkst mācīties braukt kopā ar pieaugušo.

no 12 gadu vecuma var saņemt velosipē- da vadītāja apliecību, ja tiek nokārtots teo-rētiskais eksāmens – tests, kurā ir desmit jautājumi.

transportlīdzekļa vadītājam, kuram jau ir tiesības vadīt jebkādas kategorijas transport-līdzekļus, atļauts vadīt arī velosipēdu. Jāatce-ras, ka velosipēda vadītāja apliecību nedrīkst izmantot mopēda vadīšanai!

velosipēda vadītāja apliecību var iegūt, do- doties uz jebkuru CSdd nodaļu un sekmīgi nokārtojot satiksmes noteikumu testu velosi-pēdista apliecības saņemšanai.

apgūt nepieciešamās zināšanas, lai kārtotu eksāmenu CSdd velosipēdista vadītāja aplie-cības iegūšanai, var izmantojot grāmatu Ceļā ar velosipēdu vai Ceļu satiksmes noteikumus. arī CSdd mājaslapā www.csdd.lv pieejams ve-lotests, kuru izpildot var pārbaudīt zināšanas un gatavību tiesību iegūšanai.

nepieciešamie dokumenti: pase (no15 gadu vecuma) vai dzimšanas apliecība un viena fo-togrāfija (3x4 cm).

pirmais tests ir bezmaksas, bet atkārtota testa pieņemšana maksā 76 santīmus.

«Pati esmu autovadītāja, tāpēc mana at-tieksme ir pozitīva, ja velobraucējs ievēro noteikumus, piedaloties ceļu satiksmē kā jebkurš dalībnieks. Bieži vien velobraucēji uz ceļa ir neprognozējami: brauc reibumā, ne-brīdina par manevru, apbrauc bedri vai kādu citu šķērsli, nepārliecinoties, vai aizmugurē nebrauc automašīna, kuras vadītājs nav gaiš-reģis un nevar paredzēt viņa rīcību. Daudz jāstrādā pie velobraucēju braukšanas kultū-ras, un tas jādara jau no bērna vecuma, tāpēc prieks, ka tik daudz bērnu mūsu pilsētā un rajonā interesējas par velosipēdistu tiesību ie-gūšanu,» pauž E. Pļavniece.

Arī Ē. Rusānovs uzsver, ka pašam velo-sipēdistam jādomā par savu drošību, aprīko-jot braucamrīku ar atstarotājiem, iegādājoties ķiveri un ievērojot noteikumus. «Labi aprīko-tu velosipēdu pilsētai iespējams iegādāties par 120-130 latiem, bet jādomā arī par paša brau-cēja aprīkojumu,» iesaka Ē. Rusānovs, kurš pats pārvietojas ar automašīnu un uzskata, ka Jelgavā velosipēdistu aktivitāte nesakārtotās infrastruktūras dēļ ir samērā maza.

Mūsdienās, kad aktuāla ir zaļā domāšana, braukšana ar velosipēdu kļuvusi par modes un stila lietu, bet jāatceras, ka neatkarīgi no pārvietošanās veida, pirmajā vietā jābūt savai un apkārtējo drošībai. velosipēdu novietne pie tirdzniecības centra Valdeka.

Bieži vien velobraucēji uz ceļa ir neprognozējami.

26 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

G a ļ i n a S t u b a i lo va

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Kārlis iedzīvojās Dona Migela de Servantesa lomā, bet Andris, kurš ir arī režisora asistents – Dona Kihota lomā. Andri Alunāna teātra ap-meklētāji varējuši redzēt apmēram desmit lomās, bet jaunāko brāli – piecās.

– Cik viegli bija iejusties jūsu atveidotajos personāžos?

Andris: – Dons Kihots ir ļoti sarežģīts tēls. Šis personāžs nav līdzīgs nevienam cilvēkam, viņš ir kā no citas planētas. Šis personāžs ir ļoti pozitīvi tendēts un dzīvē neredz neko negatīvu. Jebkurā lietā, ko viņš skata, Kihots atrod ko po-zitīvu un šī iezīme noteikti nav raksturīga cilvē-kiem. Lugas darbība notiek 16. gadsimta beigās, kad bija īpašas manieres un izturēšanās kultūra. Donam Kihotam ir bruņnieciska gaita, stāja, īpaša izturēšanās. Iejusties tēlā bija viegli, bet to nospēlēt – ļoti sarežģīti. Gatavojoties izrādei, ie-mācījos dziedāt. Tas ir iespējams, ja vien ļoti vēlas! Turklāt nepilnos divos mēnešos iemācī-jos četras solodziesmas. Līdz šim dziedāju tikai dušā vai automašīnā, bet abos gadījumos apkār-tējie protestēja. Man patīk dziedāt, bet es to ne-mācēju. Liels nopelns ir mūsu skolotājai Annijai Loginai, kas gluži kā no debesīm parādījās pirms izrādes un uzreiz bija gatava strādāt. Uzskatu, ka viņai ir talants, jo pat mani iemācīja dziedāt.

– Vai kādā mirklī, spēlējot Donu Kihotu, izjuti arī pats sevi?

Andris: – Principā ideja par to, ka viss ir labs un sliktajam pasaulē nav vietas, dzīvo katrā no mums. Man arī patīk Dona Kihota ideoloģi-ja, ka viss ļaunais jāpārvērš labajā.

Kārlis: – Es attēloju Donu Migelu de Ser-vantesu – vīrieti pusmūžā, kurš savā dzīvē pie-dzīvojis ļoti daudz: piedalījies karos, redzējis, kā viņa biedri krīt kaujas laukā. Viņš ir muižnieks ar izsmalcinātām izturēšanās manierēm, zina, ka nedrīkst neko sasteigt. Viņš ir dramaturgs, aktieris un dzejnieks.

Andris: – Lugas darbība notiek cietumā, kurā savu spriedumu gaida ļoti dažādi cilvēki – zagļi, laupītāji, citi noziedznieki. Taču Servantess gaida inkvizīcijas tiesu.

Kārlis: – Nekas jau nenāk viegli, tāpēc

Brāļi Bolmaņi: labais ir spēcīgāks par ļaunoādolfa alunāna Jelgavas teātra un režisora arvīda matisona rosināta, 23. un 24. aprīlī latviešu valodā pirmizrādi piedzīvoja muzikālā izrāde, kas iestudēta pēc deja vasermana lugas Cilvēks no Lamanšas motīviem. tā arī priecēja ar dzirkstošajiem, talantīgajiem un atraktīvajiem brāļiem Bolmaņiem – 21 gadu veco andri un 17 gadus veco kārli.

sākumā bija grūti, bet, kopīgi cīnoties, rezultāts tika sasniegts.

– Kas ir galvenā doma, kuru ar šo izrādi vēlējāties aiznest skatītājiem?

Andris: – Luga ir apbrīnojama ar to, ka Dons Kihots un Servantess uzsver, ka dzīve nav tāda, kāda ir, bet gan tāda, kādu mēs vēlamies to redzēt, tāpēc katram jācenšas sasniegt savi mērķi un tad dzīve būs tāda, kādu esam iedomājušies.

Manuprāt, šī ideja ļoti sasaucas ar tagad pasaulē notiekošo, kad atkārtojam, ka viss ir slikti, bet patiesībā mēs nemaz necenšamies sa-skatīt labo. Mēs gribējām parādīt, ka labais ir spēcīgāks par ļauno. Šī izrāde ir tapusi režiso-ra Arvīda Matisona dēļ – pagājušā gada vasarā viņš sāka tulkot lugu no krievu valodas. Kad tas bija izdarīts, abi kopā ilgu laiku strādājām pie lugas latviskā skanējuma. Jau izrādes tapša-nas laikā, kopā ar mūsu koncertmeistari Anniju Loginu no krievu un angļu valodām atdzejojām arī dziesmu vārdus. Šis iestudējums ir ļoti vērie-nīgs ar masu skatiem – neviens aktieris izrādes laikā no skatuves nenoiet. Izrādē ieguldīts ļoti liels darbs un tas veltīts teātra 50 gadu jubilejai, kas būs 11. oktobrī. Arī iepriekšējā teātra izrāde – galvenās režisores Lūcijas Ņefedovas iestudētā Princis un ubaga zēns – veltīta jubilejai.

– Kā jūs abi nonācāt Jelgavas teātrī?Andris: – Es biju pirmais. Vidusskolas

laikā, laikam 2003. gadā, piedalījos daiļrunā-šanas konkursā Zvirbulis, kurā man īsti ne-veicās: sajaucu dzejoli, trīsreiz sāku runāt no jauna. Man bija kauns, tāpēc muku prom, kaut gan dzejoli zināju ļoti labi. Klāt pienāca Mati-sona kungs, kas kaut ko manī bija saskatījis, un uzaicināja pievienoties teātrim. Tajā mirklī sapratu, ka vēlos to darīt, jo līdzīgas domas man bija jau sen, bet nebija izdevības. Atnācu, man iedeva lugas eksemplāru un teica, ka šī ir mana loma un man jāiemācās. Biju nobijies, jo citi aktieri jau sen darbojās kopā, nevarēju neko izlasīt, tik daudz sveši cilvēki apkārt, visi skatās...

Kārlis: – Es pievienojos teātrim pagājušā gada 14. janvārī, ļoti precīzi atceros šo datumu. Iestājos jauniešu teātra studijā. Skatoties brāļa pirmo atveidoto lomu, sēdēju zālē un apbrīnoju viņa drosmi kāpt uz skatuves un nodomāju, ka man nekad nebūs tādas drosmes.

Andris: – Kārlis bija bikls, un es gribēju, lai viņš atbrīvojas un sāk runāt publikas priekšā. Sākumā bija grūti, bet nu jau ir labāk.

– Vai jūti, ka esi kaut mazliet pietuvojies brāļa līmenim?

smaidīgie un atraktīvie brāļi Bolmaņi – Kārlis (no kreisās) un andris – atzīst, ka pirms pirmizrādes viss laiks tika veltīts teātrim.

Privāti

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 27

Kārlis: – Pirmajā izrādē – Antona Čehova Trīs māsās – man bija jāuznes patvāris. Reži-sors saka: nav mazu lomu, ir tikai mazi aktieri. Bija dīvaini iziet prožektoru gaismā un gaidīt to brīdi, kad jānoiet nost un jāpasaka viens vārds «klausos!». Bet kāda atbildība tam bija vajadzīga!

– Vai jums ir arī citi vaļasprieki?Andris: – Vairs ne! Nekam citam neatliek

laika. Dažreiz vasarā, kad nav sezona, var aiz-braukt pamakšķerēt, bet būtībā no septemb-ra sākuma līdz jūnijam notiek intensīvs darbs. Teātris manā dzīvē aizņem gandrīz visu laiku, jo izrāžu gatavošana nav vienīgais darbs – mēs ar Matisona kungu vadām gan latviešu, gan krievu jauniešu teātra studijas, un katrā grupā ir citi cilvēki, citas lugas, citi paņēmieni, tāpēc teātris jau kļuvis par dzīvesveidu.

Kārlis: – Ar brāli dzīvojam plecu pie pleca, tādēļ arī man patīk aizbraukt pamakšķerēt, labprāt rudenī sēņoju. Kādreiz krāju konfekšu papīrīšus, man bija kādi 130. (Smejas.)

Andris: – Tos tu krāji un slēpi, lai neviens neredzētu, cik konfekšu esi apēdis. (Arī smejas.)

– No kā vēl jāatsakās?Andris: – Tuvojoties pirmizrādēm, mēs at-

sakāmies no visa – no draugiem, no ģimenes, paliek tikai kaķis, kas divreiz dienā jāpabaro. Pirms pirmizrādes ģimene kļūst saprotošāka, jo māksla taču prasa upurus. Visiem ir ļoti grūti – gan mums, gan apkārtējiem. Nevaru saprast, kā Kārlis tiek galā ar mācībām, jo arī viņš daudz laika pavada teātrī. Tuvākie draugi ir saprotošā-ki, bet paziņas bieži neizprot, kāpēc es labāk līdz vieniem naktī skrūvēju dekorācijas nekā laižos kaut kur kopā ar viņiem. Bet es bez tā vairs nevaru iztikt.

– Vai savā starpā jūtat sāncensību?Andris: – Es bez šaubām esmu pārāks!

(Smejas.) Sāncensības vēl nav, jo Kārlim ir mazāka pieredze. Es jau arī neesmu ideāls, taču teātrī pavadu daudz vairāk laika, vadu studiju, tāpēc varu sniegt Kārlim kādu padomu, palīdzēt un tajā pašā laikā arī pats attīstos. Man liekas, arī dzīvē mums nekad nav bijusi sāncensība.

Kārlis: – Es labprāt iegūtu to pieredzi, kāda ir Andrim. Runājot ar vārdiem no izrādes – aizsniegt neaizsniedzamo zvaigzni, tiekties pēc kaut kā labāka.

– Režisors ir draugs vai skolotājs?

Andris: – Režisors ir mans krusttēvs gan teātrī, gan dzīvē. Teātrī ir tradīcija – pēc teātra studijas beigšanas absol-vents var tikt uzņemts aktieru kandidātos, bet pēc noteikta skaita lomu nospēlēšanas viņš kļūst par aktieri un izvēlas sev krustvecākus no pieredzēju-šo kolēģu vidus. Sākumā Ma-tisona kungs kļuva par manu krusttēvu teātrī, bet pēc tam arī dzīvē. Esam atraduši tādu kontaktu, ka varam runāt par jebko, attiecības ir kļuvušas ģi-meniskas. Bet es uzskatu, ka režisoram ar aktieriem jābūt darba attiecībām, citādāk re-zultāts izpaliks.

– Vai jūtat, ka esat kļuvuši pazīstami?

Kārlis: – Skolā to tiešām var just. Kopš darbojos teātrī, skolotāji pievērš man vairāk uzmanības. Veidojas labākas attie-cības, mani novērtē ne tikai kā skolēnu, bet arī kā personību.

Andris: – Nē, slavas iešanu pa priekšu neesmu manījis. Tas arī nav tas, pēc kā tiecos. Varbūt vienīgi mūs pazīst tie, kas regulāri seko kultūras notikumiem Jelgavā vai ir aktīvi iesais-tījušies kultūras dzīvē.

– Kā izjūtat to, ka skatītājiem patika jūsu spēle?

Andris: – Tā ir emocionālā saikne, tu jūti, kā tevi tver skatītājs. Kad tevi neņem pretī, visi sāk čubināties, sačukstēties. Bet kad spēlē emo-cionāli spēcīgu gabalu, visa zāle ir sastingusi, skatās un pat neelpo. Un tad ir gandarījums.

Enerģiju, ko aktieris izliek ārā, skatītāji atdod atpakaļ.

– Kādu lomu jūs vēlētos nospēlēt?Andris: – Donu Kihotu, jo lomu vienmēr

var nospēlēt labāk nekā esi to izdarījis. Pēc gada Dons Kihots man noteikti sanāktu labāk, jo es attīstos. Vēlētos nospēlēt lomu tā, lai ska-tītājiem rastos sajūta, ka es staigāju desmit centimetrus virs skatuves dēļiem, aizraut un aizrauties ar varoņa domu lidojumu un filozo-fiju. Katru lomu varam celt sev par augstāko.

Kārlis: – Lomas ir daudzas un dažādas, bet pašas labākās ir raksturlomas, kuras atbilst katra personībai. Es laikam gribētu mazāku lomiņu, kurā varētu attīstīties un augt. Negribas uzreiz ķert kaut ko lielu!

Kārlis (no labās) iedzīvojās dona Migela de servantesa lomā, bet andris, kurš ir arī režisora asistents – dona Kihota lomā.

28 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Veselība

kā izvairīties no ērcēmiestājoties siltajam laikam, sarosās visas dzīvās radības. diemžēl – arī ērces, kas īpaši savairojušā ozolniekos.

i n e S e H e i n S b e r G a

F oto : a r H ī v S

Parasti tās mostas marta beigās, kad gaisa temperatūra sasniedz + 5°C un ir aktīvas līdz pat novembrim. Visbiežāk ērces sastopa-mas jauktu koku mežos un krūmājos, tomēr, ņemot vērā, ka to pārnēsātāji ir gan putni, gan siltasiņu dzīvnieki, tajā skaitā arī mājdzīvnie-ki, zināmi gadījumi, kad ērce cilvēkam piesū-kusies parkā vai piemājas dārzā.

Latvijā sastopamas vairākas ērču sugas, izplatītākā no tām ir ganību jeb suņu ērce (Ixodes ricinus) un taigas ērce (Ixodes persul-catus) – tās parazitē arī uz cilvēkiem.

ērces koduma sekasNeinficēta ērce ļaunumu cilvēkam

nodarīt nespēj, taču zināms, ka šie kukaiņi pārnēsā trīs slimību ierosinātājus. Viens no tiem izraisa ērču encefalītu, pret kuru ie-spējams vakcinēties, otrs – Laima slimību (Laima atrītu vai boreliozi), bet trešais – retāk sastopamo ērlihiozi. Teorētiski ērces spēj pārnēsāt arī tularēmijas ierosinātajus. Viena ērce var pārnēsāt gan ērču encefalīta vīrusus, gan Laima slimības ierosinātājus, tāpēc cilvēku var inficēt ar abām šīm slimī-bām. Pret encefalītu iespējams vakcinēties, bet pret Laima slimību un ērlihiozi vakcīnu pagaidām nav.

Pastāv teorija, ka inficētas ērces esot daudz aktīvākas par neinficētām, līdz ar to lielāka iespēja, ka cilvēkam piesūksies tieši inficēts kukainis.

Encefalītu izraisošie vīrusi sastopami galvenokārt ērču siekalu dziedzeros vai sie-kalās, borēlijas savukārt lokalizētas kukaiņa zarnu traktā.

Cilvēku ar ērču encefalītu var inficēt gan ērču mātīte, kas piesūcas uz vairākām dienām, gan ērču tēviņš, kurš piesūcas tikai uz īsu brīdi, gan ērču kāpurs, kurš ir tik sīks, ka var palikt nepamanīts. Saslimt ie-spējams, inficētai ērcei tikai pārrāpojot pār ādu, kurā ir sīkas mikrotraumas (apmēram 30 procenti no ērču encefalīta slimniekiem ērci uz sava ķermeņa nav atraduši).

Ar Laima slimību var inficēties divos veidos – vai nu esot ilgstošā kontaktā ar ērci (kukainis tiek pamanīts tikai pēc kāda laika) vai arī ērci nepareizi noņemot.

Izplatītākais Laima boreliozes simp-toms ir ādas apsārtums (erythema migrans jeb migrējošā eritēma), kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc 1-4 nedēļām. Ap-

sārtums izplatās 3-4 centimet-ru diametrā un pēc kāda laika pazūd. Dažas nedēļas pēc ērces piesūkšanās var parādī-ties arī nervu sistēmas traucējumu simpto-mi. Tie var izpaus-ties kā nogurums, galvassāpes, nela-bums, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī vai mugurā. Pie-augušajiem iespējama daļēja sejas paralīze.

Borelio-zi diagnosti-cē pēc klīniskām pazīmēm, kā arī laboratoriski veicot asins un spinālā šķidruma analīzi un ārstē ar antibiotikām.

Pēc pārslimotas boreliozes imunitāte ne-iestājas un iespējama atkārtota inficēšanās.

Ērlihiozes simptomi līdzīgi gripas simp-tomiem – drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī no-pietnākas sūdzības. Arī šo kaiti ārstē ar an-tibiotiku palīdzību.

Profilaktiskie pasākumiAgrāk nevakcinētam cilvēkam bija

iespēja saņemt imunoglobulīna injekciju, taču no 2009. gada tas kā profilakses līdzek-lis Latvijā nav pieejams, tādēļ būtu nepiecie-šams vakcinēties, lai izsargātos no saslimša-nas ar encefalītu.

Vakcinēties pret ērču encefalītu var visu gadu. Ir divas vakcinācijas – parastā un ātrā. Pirmā no tām ieteicama mēnešos, kad ērces ir neaktīvas, bet paātrinātā – pavasara un vasaras mēnešos.

Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce?Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem

pēc iespējas ātrāk, lai cilvēka organismā nonāktu mazāk encefalīta vīrusu. Nedrīkst kukaini saspiest, jo tādā veidā brūcē var nonākt Laima slimības baktērijas.

Pareizi ērce jānoņem šādi: Ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai smaržās

samitrinātu vati – etilspirts iedarbosies kā narkoze. Šim nolūkam var izmantot arī ēteri, bet nevajadzētu izmantot taukus, eļļu vai

sviestu, jo tas kukainim izraisa vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā. Pēc dažām minūtēm ērci satver ar

pinceti pēc iespējas tuvāk snuķītim un ceļot uz augšu izvelk. Ja nav pincetes, var izmantot diegu – to apsien ap ērces snuķīti un velkot aiz abiem galiem, ērci izņem. Brūci apstrādā ar briljantzaļā spirta

šķīdumu vai ar kādu citu dezinfekcijas lī-dzekli. Pēc ērces izņemšanas nepieciešams nomazgāt rokas. Rokas jāmazgā arī pēc ērces izņemšanas sunim vai kaķim, jo uz rokām var būt mikrobrūces, pa kurām sli-mības izraisītāji var iekļūt organismā. Ja, ērci izņemot, ādā palicis tās snu-

ķītis, jādodas uz tuvāko medicīnas iestādi, kur palīdzēs to izņemt. Izņemto ērci var iznīcināt vai nogādāt

ekspertīzei, kur noteiks, vai tā ir inficēta vai nē.

Pilnībā nodrošināties pret ērces pie-sūkšanos nav iespējams. Taču samazināt risku var, ievērojot šādus piesardzības pasākumus: apģērbties gaišās drēbēs, lai rāpo-

jošā ērce uz tām būtu viegli saskatāma un notraucama; lai ērce nevarētu palīst zem apģērba,

bikšu gali jāsabāž zeķēs, aprocēm un ap-kaklei jābūt cieši pieguļošām; lai ērce nepiesūktos galvas ādai,

jānēsā cepure vai lakats; pēc pastaigas jāpārbauda apģērbs un

rūpīgi jāaplūko ķermenis.

inficētas ērces esot daudz aktīvākas par neinficētām, līdz ar to lielāka iespēja, ka cilvēkam piesūksies tieši inficēts kukainis.

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 ) 29

F oto : l e l d e B r i ģ e u n m i k u S m e d Z i n i S Fotohronika

skolas absolvents dainis liepiņš novēlēja skolotājiem pacietību, audzinot jauno paaudzi.

ilggadējais Jelgavas 1. ģimnāzijas direktors elmārs sakne aicināja lepoties ar savu skolu.

atceroties skolas gadus, radiožurnālists gunārs Jākobsons sevi nosauca par palaidnieku.

Modes namā Tēma savu jauno tērpu kolekciju Pāvu dumpis demonstrēja modes dizainere līva Ķauķe-saule.

Jelgavas 1. ģimnāzijas 90 gadu jubilejas koncertā vispopulārākie, visgaidītākie un visskaļākie bija tās absolventi – grupas Prāta vētra mūziķi.

ar Jelgavas mākslinieku izstādi Pavasaris 2009 iepazīstas Jelgavas mākslinieku organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Brancis un mākslinieks gunārs ezernieks.

līva Ķauķe-saule un modes nama Tēma modeles.

30 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 27. a p r ī l i S • n r . 16 ( 65 )

Afiša no 27. aprīļa līdz 4. maijam

informāciju par izklaides iespējām Jelgavā un Jelgavas rajonā sūtiet uz e-pastu nj@jelgavn ieki.lv

JelgavāPiRMdien, 27. aPRĪlĪ Plkst. 14 Jelgavas kultūras namā – 13. In-

tegratīvās mākslas festivāls Nāc līdzās Zemgalē.Ieeja bez maksas. Plkst. 18 Jelgavas baltajos kreklos – Jel-

gavas Valsts ģimnāzijas jauniešu organizāci-ja ielūdz uz Latvijas jauno hiphopa izpildītāju konkursu HangOut.

Piedalās Gacho & Fakts.Biļešu cena Ls 3,50.

OTRdien, 28. aPRĪlĪ Plkst. 13 Jelgavas kultūras namā – ga-

tavojoties X Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkiem – Jelgavas skolēnu deju kolektīvu skate.

Biļešu cena Ls 0,50.

TReŠdien, 29. aPRĪlĪ Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

Mihails Bulgakovs Suņa sirds.Dailes teātra viesizrāde.No brīža, kad cerībā uzlabot cilvēku sugu

pasaules mēroga zinātnes spīdeklis profesors Filips Filipovičs Preobraženskis un viņa uzti-camais palīgs doktors Bormentāls veic ekspe-rimentālo operāciju, pārstādot tiesātā alko-holiķa orgānus pieklīdušam sunim Šarikam, aristokrātiskajā Maskavas dzīvoklī dzīve sa-griežas ar kājām gaisā. Cilvēciskotais tips laka kurpēs nekaunīgi lamājas, dzenā kaķus un katru dienu iet uz cirku, turklāt vēl biedro-jas ar šaubīgiem tipiem, kas aizstāv darbaļau-žu intereses. Grūti pārvērst par cilvēku būtni, kas paradusi skraidīt pa izgāztuvēm un gulēt pavārtēs. Nekad nevar zināt, kas var iznākt no tāda Šarikova.

Taču nav ko aprunāt suņus. Visšausmī-gākais ir tas, ka Šarikovam ir nevis suņa, bet gan cilvēka sirds. Tomēr arvien ir vērts uzma-nīties – kas zina, kas slēpjas klaiņojošu suņu smadzenēs.

Dailes teātra viesizrāde.Biļešu cena Ls 10, 8 un 6. Plkst. 23 naktsklubā Post Club – grupas

Otra puse albuma Nakts vai rīts prezentācijas koncerts.

CeTURTdien, 30. aPRĪlĪ Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

5 gadu jubilejas koncerts.Harijs Ozols, Santa Zapacka un Didzis

Rijnieks.Biļešu cena Ls 4 un 3. Jelgavas baltajos kreklos –

Jelgavas jauno grupu kon-kurss Roks un rullis. Dj Kuchieris.

PieKTdien, 1. MaiJā Jelgavas baltajos kreklos –

Opus Pro un Ieva Sutugova. Dj Jax.

sesTdien, 2. MaiJā No plkst. 9 līdz 17 Jelgavas pils parkā –

Stādu dienas.Atklāšana plkst. 11.30. Jelgavas baltajos kreklos – astoņdesmito

gadu disko ballīte. Dj Kuchieris.

svēTdien, 3. MaiJā No plkst. 9 līdz 17 Jelgavas pils parkā –

Stādu dienas.

PiRMdien, 4. MaiJā Plkst. 12 un 16 Jelgavas kultūras namā –

Teātra žurka 2009 jeb Kornēlijas atgriešanās.Latvijas Nacionālā teātra viesizrāde.Biļešu cena 15, 12, 10 un 8.Izrādās, ka uzvedums politiskā kabarē stilā

Žurka Kornēlija pēc desmit gadu vēstures savu misiju vēl nav beidzis. Svetlanas Blesas žurka Kornēlija un Jāņa Skaņa circenis Driska atgrie-žas uz Nacionālā teātra skatuves, jo pagrīdē viņi vairs ilgāk palikt nevar. Teātrim ir ko teikt! Joki, dziesmas, parodijas un, protams, varasvīru lielās un mazās politikas apcelšana.

iZsTādes Līdz 30. aprīlim salonā Pils putns –

Lauras Vizbules gleznu izstāde un Gata Šļūkas karikatūras. Līdz 1. maijam Jelgavas Latviešu bied-

rībā – izstāde Dzeja uz foto.Dzejnieka Jāņa Damrozes dzeja un dizaine-

res grāmatas Sapņu meitene autores Unas Šne-ideres foto. Izstādi var apskatīt darbadienās no pulksten 10 līdz 15. Līdz 1. maijam Ozolnieku tautas

namā – Jelgavas tautas gleznošanas studijas dalībnieces Indras Grasbergas darbu izstāde Pavasari gaidot. Līdz 15. maijam Jelgavas Zinātniskajā

bibliotēkā – Birutas Delles gleznu izstāde. Līdz 24. maijam Ģederta Eliasa Jelga-

vas Vēstures un mākslas muzejā – Jelgavas mākslinieku darbu izstāde Pavasaris 2009. Līdz maija beigām AS Swedbank filiālē

Pasta ielā 47 – Jelgavas Mākslas skolas audzēk-ņu darbu izstāde. Līdz maija beigām Jelgavas Mākslas

skolas izstāžu zālē – izstāde Portrets latviešu glezniecībā.

Skatāmi B. Baumanes, J. Baklāna, N. Bras-liņa, J. Dobrāja, L. Eglītes, H. Henriksones, I. Iltneres, A. Kļaviņa, M. Tabakas, I. Zariņa, A. Melderes un E. Romānes darbi. Galerijā Suņa taka Dobeles ielā 68 –

izstāde Plakāti.

RĪgā 27. aprīlī plkst. 19.30 Arēnā Rīga –

Enrike Iglesiass.Slavenais spāņu dziedātājs Enrike Iglesiass

Latvijā ieradīsies Eiropas turnejas Greatest Hits

Tour ietvaros un koncertā izpildīs savus slave-nākos hitus.

Enrike Iglesiass ir viens no panākumiem bagātākajiem popmūziķiem pasaulē. Viņa kontā ir divas Grammy balvas, kā arī daudzi citi prestiži apbalvojumi, tai skaitā vairākas Bill-board un World Music Awards balvas. Šā gada janvārī Enrike Iglesiass franču mūzikas balvu NRJ Music Awards pasniegšanas ceremonijā tika atzīts par gada labāko ārzemju izpildītāju. Šogad mūziķis nominēts arī desmit Latin Bill-board Awards balvām.

2008. gada nogalē iznāca mūziķa labāko dziesmu izlase Greatest Hits. Albums debitēja trešajā pozīcijā albumu topā Lielbritānijā un jau pirmajās divās nedēļās tika pārdoti vairāk nekā 80 000 albuma eksemplāru. Albumā iekļau-tas arī divas jaunas dziesmas – Away un Takin’ Back My Love.

Enrikes Iglesiasa 2007. gadā izdotais Insom-niac kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem al-bumiem mūziķa karjerā un topu pirmās vietas visā pasaulē fenomenālā ātrumā iekaroja singli Do You Know? (The Ping Pong Song) un Tired of Being Sorry.

1. maijā plkst. 19 Kongresu namā – le-ģendārās kantri mūzikas grupas Dakota jubile-jas koncerts.

Piedalās Klaidonis, Apvedceļš, Vaidava, Aldis Rullis & Emburgas zēni un viesis no Lie-tuvas SEPA. Par klausītāju labsajūtu rūpēsies arī Imants Vekmanis.

Par Dakotas dzimšanas dienu var uzskatīt 1996. gada 29. novembri, kad grupa ar šo no-saukumu uzstājās Viļņas muzikālajā naktsklu-bā Langas. Turpmāk Dakota bija bieži vieso-jās Lietuvas klubos, kamēr Latvijā viņus zināja tikai retais.

Dakotas repertuārā pārsvarā ir Edvīna Zariņa dziesmas, bet par prieku klausītājiem tiek spēlēti arī daudzi visiem pazīstami kantri mūzikas hiti no Creedance Clearwater Revival un citu grupu repertuāra.

Lielākais Dakotas sasniegums ir otrā vieta Eiropas otrajā lielākajā kantri mūzikas festivā-lā Piknic Mragowo. Konkursā piedalījās astoņas grupas no Latvijas, Krievijas, Horvātijas, Polijas, Vācijas, Itālijas, Lietuvas, Čehijas, un Dakotai pietrūka tikai nieka divi punkti līdz galvenās balvas iegūšanai.

enrike iglesiass.