administr atĪvie pĀrkĀpumi daugavpils pilsĒtĀ

ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMIDAUGAVPILS PILSĒTĀ

Daugavpils pilsētas domesJuridiskais departaments

Daugavpils pilsētas domesAdministratīva komisija 2010.gada 20.augustā

2

Izskatāmie jautājumi: sabiedrisko vietu piegružošana ar sīkiem

atkritumiem; ēku, būvju un žogu neuzturēšana kārtībā; nekustamajam īpašumam pieguļošās

publiskā lietošanā esošās teritorijas nesakārtošana, zāles nenopļaušana;

tīša ūdens skaitītāju bojāšana; dzīvošana bez derīgas pases; tīša pases bojāšana, nolaidīga glabāšana; dzīvošana bez deklarētas dzīvesvietas.

3

Pašvaldības kompetence

LAPK 5. pants – pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošosnoteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par topārkāpšanu likumā “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.

likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 16. punkts-tikai dome var apstiprināt saistošus noteikumus un noteiktadministratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

likuma “Par pašvaldībām” 43. pants- noteic jautājumus, parkuriem Dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzotadministratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

4

Daugavpils pilsētas domes 09.11.2006. saistošie noteikumi Nr.20“Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi”:

uzdevums un atbildība

Uzdevums: nodrošināt sabiedrisko kārtību Daugavpils pilsētā,

veidot tajā civilizētu kultūrvidi, nodrošināt iedzīvotājiem veselīgu dzīves vidi, aizsargāt dabu, uzturēt sabiedrības tikumību.

Atbildība:Atbildība: Par Daugavpils pilsētas domes izdoto saistošo

noteikumu neievērošanu personas saucamas pie administratīvās atbildības saskaņā ar šiem noteikumiem.

5

Aktualitāte:

no 01.01.2010. līdz 31.07.2010.

Par sabiedrisko vietu piegružošanu ar sīkiematkritumiem 149 personas ir sauktas pie administratīvās

atbildības.

6

Par ielu un citu sabiedrisko vietu piegružošanu ar sīkiem atkritumiem (izsmēķiem, sērkociņiem, saulespuķu sēklām, papīriem u.tml.)

- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 latiem;

Sabiedrisko vietu piegružošana arsīkiem atkritumiem

/Daugavpils pilsētas domes

09.11.2006. saistošo noteikumu Nr. 20

“Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi”

2.1.punkts/

7

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā

- uzliek naudas sodu līdz 100 latiem.

Sabiedrisko vietu piegružošana arsīkiem atkritumiem (2)

/Daugavpils pilsētas domes



2.1.1.punkts/

8

Daugavpils pilsētas domes 10.11.2005. saistošie noteikumi Nr. 14 “Daugavpils pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi”

MĒRĶIS:Nodrošināt sabiedrisko kārtību Daugavpils pilsētas

administratīvajā teritorijā.

saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām,kuras uzturas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

Noteikumu 3.1. apakšpunkts noteic,ka publiskās vietas aizliegts piegružot ar atkritumiem

Noteikumu 5.1. apakšpunkts noteic, kadzīvojamo ēku koplietošanas telpas aizliegts piegružot

ar sadzīves atkritumiem

9

Aktualitāte:

no 01.01.2010. līdz 31.07.2010.

Par ēku, būvju un žogu neuzturēšanu kārtībā, kā arīnekustamajam īpašumam pieguļošās teritorijas

nesakārtošanu, zāles nenopļaušanu 90 personas ir sauktas pie administratīvās

atbildības.

10

Ēku, būvju un žogu neuzturēšana kārtībā, kā arīnekustamajam īpašumam pieguļošās teritorijasnesakārtošana, zāles nenopļaušana

Par ēku, būvju un žogu neuzturēšanu kārtībā, kā arī nekustamajam īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) nesakārtošanu, zāles nenopļaušanu

fiziskajām personām - nekustamā īpašuma īpašniekam (izņemot darbnespējīgās personas, kā arī I grupas un II grupas invalīdus, kuru īpašumā savu pastāvīgo dzīvesvietu nav deklarējusi vai faktiski nedzīvo viena vai vairākas darbspējīgas personas), lietotājam, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 100 latiem,

juridiskajām personām – līdz 500 latiem.

11

Daugavpils pilsētas domes 10.11.2005. saistošie noteikumi Nr. 13“Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”

Īpašumam pieguļošā teritorija ir aiz īpašuma, valdījuma, lietojuma,nomas, apsaimniekošanas robežām publiskā lietojumā esošāszemes platības – zaļās zonas, ietves, trotuāri, ielu daļas, grāvji,caurtekas utt. /noteikumu 4.2. apakšpunkts/Teritoriju uzturēšana tīrībā un kārtībā ietver regulāru:• teritorijas uzkopšanu,• atkritumu savākšanu un izvešanu,• savlaicīgu zāles pļaušanu ne retāk kā 2 reizes sezonā (zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 cm),• nokritušo lapu un sniega novākšanu,• slidenā laikā ietvju un gājēju celiņu apledojumu nokaisīšana ar smiltīm, nodrošinot gājēju un transportlīdzekļu drošu kustību,• ziemā izkaisīto smilšu savākšana un aiztransportēšana pēc sniega, ledus nokušanas. /noteikumu 4.5. apakšpunkts/

12

Daugavpils pilsētas domes 10.11.2005. saistošie noteikumi Nr. 13“Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumi” (2)

Juridiskām un fiziskām personām jānodrošina īpašumā, valdījumā,lietojumā, nomā vai apsaimniekošanā esošo īpašumu pieguļošāsteritorijas – no īpašuma robežas līdz tuvākajai brauktuves malai,un ja tādas nav, ne mazāk kā 10 m attālumā no īpašuma robežas,savlaicīgu uzkopšanu un uzturēšanu tīrībā. /noteikumu 6. punkts/

Tīrības un kārtības uzturēšana

13


Ēku, būvju uzturēšana kārtībā

Fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā, lietojumā, nomāvai apsaimniekošanā atrodas namīpašumi, ēkas un būves, ar atbildīgas parto uzturēšanu kārtībā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,Domes lēmumiem un Daugavpils pilsētas apbūves noteikumiem;/noteikumu 10.1. apakšpunkts/

14


Ēku, būvju uzturēšana kārtībā

Par ēkām, kuras ir neapdzīvotas un kurās nenotiek saimnieciska darbība, iratbildīgi to īpašnieki (valdītāji, lietotāji, apsaimniekotāji). Ēkas ir jānoslēdz(ieejas un pagrabu durvis aizslēgtas, logi aizvērti vai aiznagloti), lai novērstunepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu tajās. Minētajās ēkāsjāievēro sanitārās normas un ugunsdrošības noteikumi, nav pieļaujamaatkritumu uzkrāšana. Šīs ēkas nedrīkst būt par traucēkli un apdraudētblakus esošo ēku un zemes īpašniekus, kā arī iedzīvotājus;

/noteikumu 10.6. apakšpunkts/

15

Aktualitāte:

no 01.01.2010. līdz 31.07.2010.

Par tīšu ūdensskaitītāju bojāšanu un plombu noraušanumontāžas shēmās

11 personas ir sauktas pie administratīvāsatbildības.

16

Par tīšu ūdensskaitītāju bojāšanu un plombu noraušanu montāžas shēmās

- uzliek naudas sodu:

Tīša ūdensskaitītāju bojāšana

Fiziskajām personām – līdz 250 latiem

Juridiskām personām – līdz 1000 latiem/Daugavpils pilsētas domes



7.11.punkts/

17

Fiziskajām personām;

Juridiskajām personām;

PIENĀKUMS NODROŠINĀT:

• mērījumu pareizību;

• mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma ievērošanu;

• mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu.

Atbildība par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri nav verificēti,noteikta LAPK 99. pantā.

Likums “Par mērījumu vienotību”

18

Aktualitāte:

no 01.01.2010. līdz 31.07.2010.

Par dzīvošanu bez derīgas pases vai toaizstājoša dokumenta

201 persona ir saukta pie administratīvāsatbildības.

19

Dzīvošana bez derīgas pases vai to aizstājoša dokumenta

Par dzīvošanu bez derīgas pases vai to aizstājoša dokumenta –

uzliek naudas sodu personām, kurām jābūt pasei, līdz divdesmit pieciem latiem.(LAPK 186.panta pirmā daļa)

20

Dzīvošana bez derīgas pases vai to aizstājoša dokumenta (2)

Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valstsinstitūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētājaidentitāti. /Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta pirmā daļa/

Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kuraiizsniegts personu apliecinošs dokuments/Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta otrā daļa/

Pases ir Latvijas Republikas īpašums/Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta ceturtā daļa/

Personas apliecība, pilsoņa pase vai nepilsoņa pase ir obligātspersonu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim,kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu/Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta piektā daļa/

21

Aktuālie jautājumi: Pilsoņa pase ir personu un personas tiesisko statusu apliecinošs un ceļošanas

dokuments. Pasi izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

Nepilsoņa pase ir personu un personas tiesisko statusu apliecinošs un ceļošanas dokuments. Pasi izsniedz Latvijā dzīvojošiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un nav Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī nav bijuši citas valsts pilsoņi.

Ar 2005. gada 1. janvāri personu apliecinošs dokuments ir obligāts no 15 gadu vecuma. Dokumenti pases izsniegšanai jāiesniedz 30 dienu laikā pēc tam, kad personai, kurai jābūt

pasei, nav derīgas pases (Ja, reģistrējot laulību, tiek mainīts uzvārds, pase ir nederīga ar laulības reģistrācijas brīdi). Ja termiņš ir nokavēts, tad dzīvošana bez derīgas pases ir administratīvs pārkāpums, par to

tiek sastādīt protokols, to izskata pašvaldības administratīvā komisija un, personu uzklausot, lemj par sodu, sods var būt līdz 25 latiem.

22

Aktualitāte:

no 01.01.2010. līdz 31.07.2010.

Par tīšu pases bojāšanu, tās nolaidīgu glabāšanu,kā rezultātā pase pazaudēta,


23

Tīša pases bojāšana, tās nolaidīga glabāšana

Par tīšu pases bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(LAPK 187. panta pirmā daļa)

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta, –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.(LAPK 187. panta otrā daļa)

24

Tīša pases bojāšana, tās nolaidīga glabāšana (2)

Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta turētāja pienākumsir glabāt šo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībāvai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīgs./Personu apliecinošu dokumentu likuma 12. panta pirmā daļa/

Par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecībaszudumu attiecīgā dokumenta turētājs piecu dienu laikā pēc šāfakta konstatēšanas ziņo personu apliecinoša vai pagaidudokumenta izdevējiestādei, Valsts policijas vai Valstrobežsardzes iestādei, bet, ja personas apliecības, pases vaiatgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, —Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajaipārstāvniecībai./Personu apliecinošu dokumentu likuma 12. panta trešā daļa/

25

Aktuālie jautājumi:Ko darīt, ja pase zudusi?

Ja pase ir nozaudēta, nozagta vai nolaupīta, 5 dienu laikā par šo faktu jāinformē pases izdevējiestāde (PMLP), Valsts policija, vai Valsts robežsardze, vai, atrodoties ārvalstī, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecība un 30 dienu laikā no fakta konstatācijas personai jāiesniedz dokumenti jaunas pases izsniegšanai. Ja par pases zudumu persona ir ziņojusi rakstiski, tad pases atrašanas gadījumā tā nav derīga lietošanai un ir jāizņem jauna pase.

Lai saņemtu pasi sakarā ar tās nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu, jāiesniedz sekojoši dokumenti:* paskaidrojums par pases nozagšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem; * policijas iestādes atbilde uz personas iesniegto ziņojumu, ja pase nozagta; Dokumenti jāiesniedz 30 dienu laikā pēc šī fakta konstatēšanas.

Protokola sastādīšana neietekmē pases izsniegšanas kārtību.

26

Aktualitāte:

no 01.01.2010. līdz 31.07.2010.

Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietasLatvijas teritorijā


27

Dzīvošana bez deklarētas dzīvesvietas

Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijas teritorijā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(LAPK 186. panta otrā daļa)

28

Dzīvošana bez deklarētas dzīvesvietas (2)

Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamoīpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgiapmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot,kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst parvietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti unpašvaldību./Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmā daļa/

Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi neradaciviltiesiskas saistības./Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2. panta otrā daļa/

29

Aktuālie jautājumi:

Vai deklarējot dzīvesvietu, ir jāpierāda ar dokumentiem, ka personai ir tiesības deklarēties konkrētā adresē? Iesniedzot dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu, tajā ir jānorāda, kāds tiesiskais pamats personai ir dzīvot veidlapā norādītajā adresē. Cits dokuments, izņemot personu apliecinošo dokumentu, personai nav jāuzrāda.

Ja pašvaldība ir iesākusi deklarēšanas veidlapā minēto ziņu pārbaudi, vai ziņas par deklarēto dzīvesvietu obligāti ir jāanulē? Ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja pamatojoties uz pārbaudes laikā iegūto informāciju pieņemts lēmums, ka persona dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā sniegusi nepatiesas ziņas vai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

30

Aktuālie jautājumi (2):

Vai jaundzimušā bērna vecākiem ir jādeklarē jaundzimušā bērna dzīvesvieta, ja reģistrējot bērna dzimšanu vecāki mutiski norādīja bērna dzīvesvietu? Ja ziņas par jaundzimušā bērna dzīvesvietu nav deklarētas, bet ir mutiski norādītas reģistrējot bērna dzimšanu un ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā kā par norādīto dzīvesvietas adresi, tad jaundzimušā bērna vecākiem ir jādeklarē bērna dzīvesvieta.

Pēc Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā (2003.gada 1.jūlijs) personai ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā un jāiesniedz dzīvesvietas deklarēšanas veidlapa? Pēc 2003.gada 1.jūlija pieraksta adrese tiek uzskatīta par personas deklarēto dzīvesvietu, līdz laikam, kad persona deklarē citu dzīvesvietu. Dzīvesvietas deklarēšanas veidlapa ir jāiesniedz tikai tai personai, kura maina dzīvesvietu vai dzīvo bez deklarētas dzīvesvietas.

31

Aktuālie jautājumi (3):Vai ir iespējams deklarēt savu dzīvesvietu elektroniski?

Dzīvesvietas deklarāciju Latvijā regulē Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Likums nosaka, ka ir pienākums mēneša laikā, kopš jaunas pastāvīgās dzīvesvietas iegūšanas, deklarēt savu dzīvesvietu.

Deklarēt dzīvesvietu var:

1) klātienē tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta (maksas, šobrīd 3 Ls);

2) elektroniski portālā www.latvija.lv (bez maksas);

3) jebkurā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļām.

Avots: http://www.solipasolim.lv/lasit/928/

32

Aktuālie jautājumi (4): 1. Vai var deklarēt personas dzīvesvietu pa pastu?

No 2010.gada 1.janvāra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vairs nedeklarē personas dzīvesvietu pa pastu.

2. Kas var nemaksāt valsts nodevu par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju?

1. politiski represētās personas;

2. reģistrējot bērnu pirmreizējo deklarēto dzīvesvietu;

3. invalīdi;

4. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki;

5. pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;

6. personas, kuras atzītas par trūcīgām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

7. personas, kuras deklarē dzīvesvietu elektroniski, izmantojot speciālo tiešsaistes formu.

Lai saņemtu atvieglojumu no valsts nodevas samaksas, personai ir jāuzrāda attiecīgo statusu vai faktu apliecinošs dokuments.

Avots: http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/dzivesvieta/deklaresana_parvalde.html;jsessionid=884F839DC3D03DA70E788F8FED320F15

33

Aktuālie jautājumi (5):

Gadījumos, kad persona vairs nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, viņai nosūtot kādu dokumentu, tiek uzskatīts, ka sūtījums ir saņemts. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma (publicēts "LV" 10.07.2002.) ceturtā panta pirmā daļa, nosaka, ka Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Tādējādi, pārvācoties uz dzīvi citviet, nedrīkst aizmirst arī par šo obligāto formalitāti.

Avots: http://www.lv.lv/?menu=lvplus&type=doc&id=136417

34

Paldies par Jūsu uzmanību!

administr atĪvie pĀrkĀpumi daugavpils pilsĒtĀ

Documents