21.lekcija-vide un teritoriĀlĀ plĀnoŠana...kompozīcija 23 esošās maģistrālās...
TRANSCRIPT
Teritorijas plānošanā tiek ietveras:
Telpiskā plānošana
Pilsētbūvniecība
Pilsētplānošana
Fiziskā plānošana
Reģionālā plānošana
Stratēģiskā plānošana
2
Vides plānošanaReģionālā plānošana
Teritorijas plānojums ir:
ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai
plānošanas dokumentu kopums,
kurā atbilstoši plānošanas līmenim un
plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas
Auto novietnes
Darījumu teritorijas
Dabas teritorijas un apstādījumi
3
noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas
izmantošanas aprobežojumi
Galvenais plānošanas mērķis – panākt vienošanos
par iespējami ideālu funkciju un telpu
sakārtojumu, kastaupa laiku saudzē vidi
racionāli izmanto teritoriju (telpu)
4
teritoriju (telpu)
Plānojot jāatrod optimālu risinājumu ekonomisko, sociālo un dabas aizsardzības
interešu sabalansēšanai.
Galvenie uzdevumi:
dažādu grupu
interešu saskaņošana,attīstības
veicināšana,
aprobežojumu
noteikšana.
5
veicināšana
→ lai paredzētās darbības nepārsniedz valstī noteiktos vides aizsardzības normatīvus un nebūtu pretrunā ar
Latvijas tiesību aktiem,
→ teritorijas attīstību, tāpēc plānošanas dokumentiem
jābūt vērstiem uz attīstību nevis uz aizliegšanu.
Plānojumiem
jānodrošina:
Teritoriālā plānošana
Telpiskā plānošana (ar satelītu palīdzību)
Pilsētbūvniecība (plānošana no putna lidojuma)
6
Arhitektūra
Apbūves vai būvapjomu
plānošana (zemesgabala
robežās)
Iekštelpas vaiinterjera plānošana
Plānošanas būtība – līdzeklis attīstības mērķu sasniegšanai.1.
Uzdevums – izvērtēt un līdzsvarot intereses
attiecībā uz plānošanas objektu.2.
7
Rezultāts – vienošanās, plānojums, plāns, vīzija, attīstības
priekšlikums u.c. (atkarībā un uzdevuma).4.
Plānošanas veids – fiziska plānošana (telpas
plānošana, grafiska plāna izveide) vai
stratēģiskā plānošana (vienošanās par
attīstības vispārīgiem jautājumiem).
3.
Attīstība ir process ar mērķi sasniegt augstākus dzīves standartus.
Plānošana ir viens no attīstības procesiem.
Attīstības 3 komponentes:
ekonomiskā sociālā telpiskā
8
ociālā
Attīstības pamatā ir cilvēka tieksme (apzināta vai neapzināta) pēc
augstākas dzīves kvalitātes, augstākiem dzīves standartiem.
Cilvēks attīstoties attīsta arī telpu un vidi savām vajadzībām un interesēm – no alas
līdz mūsdienu pilsētvidei.
→ Līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, ievērojot valsts teritorijas
reģionālās īpatnības un reģionu attīstības mērķus un iespējas.
→ Labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā
valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās.
Reģionālā
attīstība
9
Rīgas vēsture 10 minūtēs –ja viens gads pilsētas dzīves atbilstu pussekundei – visa apzinātā Rīgas vēsture būtu
apmēram 10 minūtes gara filmiņa, kas dotu iespēju izsekot
galveno procesu dinamikai un intensitātes pieaugumam.
Reģionālās attīstības vizualizācijas
piemērs:
10
Attīstības
stratēģija
Attīstības
programma
Teritorijas
plānojums
11
plānojums
Attīstības programma (parasti tuvākajiem pieciem gadiem) un attīstības stratēģija (ilgtermiņa) ir stratēģiski dokumenti,
kuros tiek noteikti teritorijas attīstības mērķi un
līdzekļi to sasniegšanai, kā arī konkrētas rīcības
programmas realizēšanai.
AbiotiskiefaktoriDerīgo izrakteņu
izmantošanas plānošana
Ūdens resursu
izmantošanas plānošana Sateces baseina plānošana
Ekosistēmas pārvaldības
plānošana
12
Biotiskie faktoriSociālekonomiskie
faktori
Ģeosistēmas plānošana plānošana
Dabas aizsardzības
plānošana
Ainavas plānošana
Teritorijas plānošana
Ainavu ekoloģiskā plānošana
Vides prasības un dabas resursu pieejamību ņem vērā, nosakot
teritorijas attīstības mērķus un aprakstot
iespējamos attīstības scenārijus.
Jāparedz konkrētas rīcības teritorijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai,
piemēram, apstādījumu paplašināšana, ūdensapgādes
13
piemēram, apstādījumu paplašināšana, ūdensapgādes
nodrošināšana u.c.
Attīstības rīcības novērtē no vides un dabas
aizsardzības viedokļa un izstrādā konkrētas dabas
aizsardzības rīcības un tās iekļauj telpiskās attīstības
dokumentos.
→ Dabas apstākļi
→ Vides kvalitāte
→ Tiesiskais regulējums
→ Iedzīvotāju un interešu grupu vajadzības
→ Ekonomiskās iespējas
14
→ Ekonomiskās iespējas
→ Teritorijas ģeoloģiskie apstākļi
→ Reljefs
→ Klimats un mikroklimats
→ Hidroloģiskie apstākļi un ūdeņi
→ Augsnes
→ Dabas riski
→ Dabas resursi
15
→ Augsnes
→ Biota (veģetācija un dzīvnieki)
→ Ainava
→ Vides piesārņojums
→ Izmantoto resursu kvalitāte
TROKŠŅA PIESĀRŅOJUMS LIDOSTAS “RĪGA” APKĀRTNĒ
16NO2 PIESĀRŅOJUMS RĪGĀ
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Ministru kabineta 2004.g. 23.marta
noteikumi Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais
novērtējums”
Ietekmes uz vidi
novērtējums
Stratēģiskais ietekmes
uz vidi novērtējums
17
novērtējums”
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru
kabineta 2006.g. 6.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)”
Ietekmes uz
NATURA 2000
novērtējums
Ministru kabineta 2010.g. 16.marta noteikumi Nr.267 “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu
sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība”
Ekoloģiskā
ekspertīze
→ Rīcības plāni trokšņu samazināšanai
→ Dabas aizsardzības plāni īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām (ieteikuma raksturs likumā “Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām)
18
→ Aizsargājamo teritoriju individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi (likums “Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām)
→ Klimata pārmaiņu samazināšanas programma
→ Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes
→ Vides politikas pamatnostādnes
Plānošanas standarti ir regulējoši noteikumi, kas attiecas uz
individuāliem attīstības projektiem un ko nosaka valdība vai pašvaldība
saistībā ar zonēšanas ierobežojumu.
Ar standartiem tiek reglamentēts, piemēram:
Dzīvojamais Zemesgabala Dienasgaisma un
Saules gaisma
19
Dzīvojamais blīvums
Zemesgabala attiecības
Saules gaisma
Automašīnu novietošana
AutoceļiAizsardzība no trokšņa
Vizuālā nošķirtība
Koplietošanas telpu labiekārtošana
Drošība
Ēku projektēšana un būvniecība
Piekļūšana (sabiedriskajam
transportam, publiskām ēkām u.c.)
Eiropas reģioni, starpvalstu, pārrobežu plānošana
(piemēram, vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai).Starptautiskais
Nacionālais plānojums, piemēram, Vācijas
apvienošana – vīziju līmenī.Nacionālais
20
Reģiona plānojums – vairāku pašvaldību kopējs
plānojums.Reģionālais
→ Pašvaldības teritorijas plānojums (pilsēta, pagasts, novads).
→ Vietējais plānojums – struktūrplāns (piem., transporta satiksmes
plānojums, ko nevar parādīt detālplānojumā).
→ Detālplānojums.
Vietējais – saistošs visiem !
Atbilstoši MK noteiktumiem Nr. 883 detālplānojumā ir jābūt šādām sastāvdaļām:
paskaidrojuma raksts
grafiskā daļa
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
pārskats par detālplānojuma izstrādi
21
→ detālplānojuma pirmo redakciju,→ spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu,→ pašvaldības attīstības programmu,→ pārskatu par ieinteresēto personu priekšlikumiem, kas
saņemti, uzsākot detālplānojuma izstrādi.
Sabiedriskajai apspriešanai nodod detālplānojuma 1. redakcijas materiālus,
izstādot vietējā pašvaldībā sabiedrībai pieejamā vietā un laikā:
Ostas teritorija
Plānotā teritorijas izmantošana
9% KULTŪRA, IZGLĪTĪBA, ATPŪTA
12% BIROJI
5% VIESNĪCAS
7% VEIKALI
67% DZĪVOKĻI
22
Detālplānojuma teritorija Ēku funkcijas
Arhitektoniski telpiskā kompozīcija
23
Esošās maģistrālās inženierkomunikācijas
Vēsturiski nozīmīgas būves
kompozīcija
Vides dizaina elementi
EK vides tiesību akti reglamentē:Procedūras
(ietekmes uz vidi
novērtējums)
Dabas aizsardzību
Darbības vai ražošanas procesus, kas var
ietekmēt vidi un cilvēku veselību (rūpniecisko
uzņēmumu darbības reglamentēšana)
24
Procesus (radīto trokšņu
ierobežošana)
Vides kvalitātes aizsardzību
(bīstamo vielu
ierobežošana gaisā)
→ Vides aizsardzības likums
→ Aizsargjoslu likums
→ Atkritumu apsaimniekošanas likums
→ Ūdens apsaimniekošanas likums
→ Sugu un biotopu aizsardzības likums
→ Ķīmisko vielu aprites likums
Vispārīgie tiesību akti
Sektoriālie
tiesību akti
25
→ Ķīmisko vielu aprites likums
→ Likums par piesārņojumu
→ Likums par zemes dzīlēm
tiesību akti
Pašvaldību saistošie
noteikumi
26
KURZEMESPLĀNOŠANASREĢIONS
Vidzemesplānošanasreģions
Rīgas plānošanas
reģions
27
LATGALES PLĀNOŠANASREĢIONS
28
Ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”
Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas (Ilgtermiņa prioritātes un Nacionālais plānojums)
De
klar
ācij
a p
ar M
inis
tru
kab
inet
a V
ald
ības
rīc
ības
plā
ns Nacionālais attīstības plāns
Pamatnostādnes
Programma
Plānošanas reģionu un pašvaldību
Plānošanas reģionu un pašvaldību
Savs
tarp
ēja
sask
aņo
tīb
a
29
De
klar
ācij
a p
ar M
inis
tru
kab
inet
a ie
cerē
to d
arb
ību
/ V
ald
ības
rīc
ības
plā
ns
Plāns pašvaldību attīstības
programmas
pašvaldību teritoriju
plānojumi
:: Informatīvais ziņojums : Nacionālā pozīcija, nostāja ::
Savs
tarp
ēja
sask
aņo
tīb
a
Iestāžu darbības stratēģijas Pašvaldību darbības stratēģijas
Vidēja termiņa budžeta plānošana
Valsts budžets Pašvaldības budžets
Koncepcija
Nacionālās attīstības padome (Valsts attīstības stratēģiskā plānošana)
Padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents
Saeima
Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas
Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija
Ministru kabinetsStratēģiskās
analīzes komisija
Valsts prezidentsPilsoniskā
sabiedrība,sociālie partneri
Zināt-nieki
Paš-valdības
Pēc Ministru kabineta 2006.g. 18.septembra rīkojuma Nr.705Pēc Ministru kabineta 2006.g. 18.septembra rīkojuma Nr.705
30
Padomes priekšsēdētājs – Ministru prezidents
Nacionālās attīstības padomes sekretariāts(Valsts kanceleja)
Rīcībpolitikasplānošanas un
īstenošanas koordinācija
Valsts finansēto pētījumu sistēma
Valsts attīstības indikatoru
sistēma
Prognozēšana unpriekšlikumu
izstrāde
Plānotāju apmācība, metodiskā palīdzība
Nozaru ministrijas
Līdzīgi kā ceļu infrastruktūra savieno dažādas
ģeogrāfiskas vietas –
tā ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra atļauj savienot
ģeotelpiskos datus un šo datu elektroniskos pakalpojumus,
kas atrodas dažādās vietās
31
ĢIS – sistēma, kurā apvienotas datorprogrammas (software),
datortehnika (hardware), ģeogrāfiskie dati (data),
apmācīts personāls un darba metodes,
lai apstrādātu, analizētu un vizualizētu telpisku informāciju
32
Latvijā ģeotelpiskās
informācijas infrastruktūru
regulē “Ģeotelpiskās informācijas likums”
(pieņemts 2009.g.
17.decembrī)
Metodes
Personāls
Dator-programmas
ĢISDator-
tehnika
Ģeogrāfiskie dati
33
ĢIS sniedz iespēju apstrādāt un attēlot telpisko informāciju
neredzētos veidos.
34
ĢIS sniedz iespēju savienot telpisko ar jebkura cita veida
informāciju vienā sistēmā.Atribūts Kartogrāfija Vides aizsardzība
Nosaukums Daugava Daugava
Baseins - Daugavas baseins
Platums - 150
35
Kategorija 1 -
Straumes ātrums 2,8 2,8
Piesārņojuma pakāpe - 5
ĢIS sniedz iespēju apskatīt
informāciju dažādos
palielinājumos.
36
Problēma apkārtējā vidē
Problēmas
dokumentēšanaDarbību veikšana,
problēmu likvidēšana
37
Rezultāti Datu sagatavošana analīzei
Datu avotu apzināšana
Datu
ievade
Datu
analīze
Rezultātu
apspriešana
Rezultātu apspriešana
38
39
40
41
42
VASAB – Vision and Strategies around the Baltic Sea
43
→ pilsētu tīklojums (arī demogrāfija, migrācija, inovācijas,
metropoles), pilsētu-lauku attiecības,
Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai – 11 Baltijas jūras reģiona valstu starpvaldību sadarbība telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos, kuras
vadībā ir iesaistīti 11 atbildīgie ministri un Krievijas reģionu,
un Vācijas zemju atbildīgās amatpersonas.
Svarīgākie izpētes virzieni:
44
metropoles), pilsētu-lauku attiecības,
→ pieejamība un transnacionālas attīstības zonas,
→ transporta, enerģijas, IT pieejamība,
→ jūra - integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana un jūras
izmantošanas plānošana,
→ horizontālie jautājumi: klimata izmaiņas, enerģētikas
ģeogrāfija, reģiona identitāte un kultūrainavas savdabība.
http://www.vasab.org
45
Pārrobežu atšķirības (IKP uz iedzīvotāju)
Dzelzceļu tīkls
46
Svarīgākās ostas un kravu apgrozījums
Iedzīvotāju izvietojums
→ Inovāciju sekmēšana.
Projektiem pieejamais finansējums:
ERAF finansējums: 208 milj. EUR
EKPI finansējums: 22,6 milj. EUR Norvēģijas nacionālais finansējums:
6 milj. EUR
47
→ Inovāciju sekmēšana.
→ Baltijas jūras reģiona iekšējā un ārējā
pieejamība.
→ Baltijas jūras kā kopējā resursa pārvaldība.
→ Pilsētu un reģionu konkurētspējas un
pievilcības veicināšana.
6 milj. EUR
Kopā = 236,6 milj. EUR