4. darba vides risku novērtēšana (dvrn) būvniecībā · 1 4. darba vides risku novērtēšana...

1

4. Darba vides risku novērtēšana (DVRN) būvniecībā

Darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šī kaitējuma iedarbības iespējamā smaguma

pakāpe.

Darba vides risku novērtējums ir galvenā darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa1, kas palīdz noskaidrot tos darba vides riska faktorus, kuri pastāv

konkrētajā darba vietā vai darba procesā, noteikt, cik lielu risku šie faktori rada nodarbināto veselībai un kuri darba aizsardzības pasākumi veicami, lai

šo risku novērstu vai samazinātu, kā arī izvērtētu, kuri nodarbinātie un uz kādām obligātajām veselības pārbaudēm sūtāmi (atbilstoši darba vides riska

faktoriem, kam tie ir pakļauti) un kuri kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi nepieciešami.

Darba vides risku novērtēšanu būvniecībā veic atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 „Darba vides iekšējās

uzraudzības veikšanas kārtība”.

Šajā nodaļā aprakstīti biežāk sastopamie darba vides riski, darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi, risku novērtēšanas periodiskums un

nepieciešamie laboratoriskie mērījumi būvniecībā.

4.1. Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā

Būvniecībā raksturīgi vairāki kaitīgie darba vides faktori, kas var radīt arodslimības un nelaimes gadījumu iespējamību. Lai mazinātu kaitīgo darba

riska faktoru ietekmi un, cik vien iespējams, nepieļautu nelaimes gadījumus, nepieciešams noskaidrot un novērst vai samazināt darba vides riska

faktoru iedarbību uz cilvēku drošību un veselību (skatīt 4.1. tabulu „Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā”), kā arī nosūtīt uz

obligātajām veselības pārbaudēm2 nodarbinātos, kuru veselība tiek vai tiks pakļauta kaitīgajiem darba vides faktoriem.

4.1. tabula

1 Aprakstu par darba vides iekšējo uzraudzību skatīt drukātā materiāla 5. nodaļā „Darba vides iekšējā uzraudzība”.

2 Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas

paraugu – CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.

2

Biežāk sastopamie darba vides riska faktori būvniecībā

Nr.

p. k. Darba vides riska faktori

Darbi un procesi, kuros šis risks

ir sastopams

Iespējamais kaitējums

nodarbinātā veselībai

Iespējamie preventīvie

pasākumi darba vides riska

novērtēšanai vai samazināšanai 1 2 3 4

1. Fizikālie faktori

Palielināts troksnis

(Maksimālais pieļaujamais

trokšņa līmenis ir līdz

87 dB(A)3; sākot ar 80 dB(A)

lielu troksni, ieteicams lietot

dzirdes aizsardzības līdzekļus,

bet no 85 dB(A) liela trokšņa

tie jālieto obligāti.)

Darbs ar virbroplati, atskaldāmo

āmuru, rokas urbjmašīnām,

slīpmašīnām un citiem

instrumentiem.

Būvmašīnu trokšņainā darbība.

Dzirdes traucējumi, pat abpusējs

dzirdes zudums (kurlums).

Koncentrēšanās traucējumi,

nogurums, nervozitāte. Troksnis

var veicināt arī stresa,

paaugstināta asinsspiediena,

noguruma, bezmiega un citu

traucējumu attīstību.

Veikt laboratoriskos trokšņa

mērījumus.

Iepazīstināt nodarbinātos ar

trokšņa mērījumu rezultātiem.

Ievērot darba organizāciju,

nepārsniedzot pieļaujamo trokšņa

ekspozīcijas ilgumu.

Instruēt nodarbinātos par

iespējamo trokšņa ietekmi uz

veselību un pareizu individuālo

aizsardzības līdzekļu izvēli un

lietošanu.

Izsniegt nodarbinātajiem

individuālos dzirdes aizsardzības

līdzekļus – antifonus.

Veikt darba aprīkojuma tehniskās

pārbaudes un, ja nepieciešams, to

saremontēt vai iegādāties jaunu.

Nosūtīt nodarbinātos uz

obligātajām veselības pārbaudēm.

Vispārējā vibrācija

(Standartizētā astoņu stundu

perioda dienas ekspozīcijas

robežvērtība (A(8)) visa

ķermeņa vibrācijai ir

Pārvietošanās kravas automašīnā,

darbs ar ekskavatoru, buldozeru,

grunts veltni, autoiekrāvēju u.tml.

Mugurkaula bojājumi ar

pārmaiņām starpskriemeļu

diskos. Vibrācijas slimība –

asinsrites traucējumi, asinsvadu

spazmas (īpaši kājās), sāpes un

Veikt laboratoriskos vibrācijas

mērījumus.


vibrācijas mērījumu rezultātiem.


3 Prasības aizsardzībai pret paaugstinātu trokšņa līmeni darba vidē un trokšņa robežvērtības ir noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumos Nr. 66 „Darba

aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”.

3

Nr.



ir sastopams






1,15 m/s2, standartizētā astoņu

stundu perioda dienas

ekspozīcijas darbības vērtība

(A(8)) – 0,5 m/s2.)

4

tirpšana.

Nervu sistēmas darbības

traucējumi, centrālās nervu

sistēmas darbības traucējumi –

galvassāpes, reiboņi.

iespējamo vibrācijas ietekmi uz



lietošanu.


nepārsniedzot pieļaujamo

vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.






Plaukstas un rokas vibrācija

(standartizētā astoņu stundu


robežvērtība (A(8)) plaukstas

un rokas vibrācijas ir - 5 m/s2,

standartizētā astoņu stundu


darbības vērtība (A(8)) ir

2,5 m/s2)4

Darbs ar virbroplati, atskaldāmo

āmuru, rokas urbjmašīnām,

slīpmašīnām un citiem

instrumentiem.

Elkoņa artroze. Plaukstas

pamatnes locītavas bojājumi.

Vibrācijas slimība – asinsrites

traucējumi, asinsvadu spazmas

(rokās), sāpes, salšana un

tirpšana. Nervu sistēmas darbības

traucējumi, perifērās nervu

sistēmas darbības traucējumi

(roku tirpšana, nejutīgums, sāpes)

un centrālās nervu sistēmas

darbības traucējumi (galvassāpes,

reiboņi). „Bālo pirkstu” jeb Reino

sindroms.

Veikt laboratoriskos vibrācijas

mērījumus.


vibrācijas mērījumu rezultātiem.


iespējamo vibrācijas ietekmi uz



lietošanu.


nepārsniedzot pieļaujamo

vibrācijas ekspozīcijas ilgumu.




4 Prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 284 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto

aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”.

4

Nr.



ir sastopams









individuālos aizsardzības

līdzekļus – vibrāciju slāpējošus

cimdus.

Mikroklimats transportlīdzekļu

(ekskavatora, kravas

automašīnas) kabīnē

(paaugstināta vai pazemināta

temperatūra (norma gada

aukstajā periodā – +19–25 oC,

gada siltajā periodā – +20–

28 oC), palielināts vai

samazināts gaisa mitrums

(norma gan gada aukstajā, gan

siltajā periodā – 30–70 %),

palielināts vai samazināts

gaisa kustības ātrums (norma

gan gada aukstajā, gan siltajā

periodā – 0,05–0,15 m/s), ja

darbs tiek klasificēts kā

I kategorijas darbs, kur nav

raksturīga fiziskā piepūle)

Jebkura transportlīdzekļa (īpaši

vecāka izlaiduma) kabīnē, ja nav

nodrošināta atbilstoša temperatūra,

ventilācija vai gaisa mitrums.

Pārkaršana, sirdsdarbības

paātrināšanās, saaukstēšanās.


laikapstākļiem piemērotu

darba apģērbu.


mikroklimata ietekmi uz

veselību un pareizu

aizsardzības līdzekļu, kā arī

darba apģērba izvēli un

lietošanu.

Ieviest pārdomātu un

atbilstošu darba organizāciju,

nosakot pārtraukumus un

atpūtas pauzes.


obligātajām veselības

pārbaudēm.

Nodrošināt nodarbinātos ar

piemērotām atpūtas telpām,

kur nelabvēlīgos

laikapstākļos atpūsties un

sasildīties.

Nodrošināt darba vietu ar

dzeramo ūdeni.

Pazemināta vai paaugstināta

gaisa temperatūra darbā ārpus

telpām

Jebkurš darbs ārpus telpām. Pārāk ilgi uzturoties aukstumā:

- saaukstēšanās;

- ķermeņa atdzišana;

- apsaldēšanās.

Pārāk ilgi uzturoties karstumā,

saulē:

5

Nr.



ir sastopams






- pārkaršana;

- saules dūriens.

2. Ergonomiskie faktori

Smags darbs, fiziska piepūle,

smagumu pārvietošana

Jebkuri būvniecības darbi. Kaulu un muskuļu sistēmas

pārmaiņas – locītavu un muguras

sāpes, tirpšana, stīvums, funkciju

ierobežojums līdz pat

invaliditātei.


tehniskiem palīglīdzekļiem

(hidrauliskajiem palešu ratiņiem,

ratiņiem, telferiem, autokrānu)

smagumu pārvietošanai.

Instruēt nodarbinātos par pareizu

smagumu celšanu un

pārvietošanu, kā arī apmācīt

relaksācijas vingrinājumu

veikšanā.



līdzekļus – cimdus ar neslīdošu

plaukstas daļu, darba apavus ar

neslīdošu zoli un metālisku

purngalu.

Ieviest pārdomātu un atbilstošu

darba organizāciju, nosakot

pārtraukumus un atpūtas pauzes.



Vienveidīgas kustības, kas

atkārtojas, monotons darbs

Darbs ar kravas celtni, ekskavatoru,

buldozeru, kā arī vibroplati, rokas

instrumentiem, grunts rakšana ar

Kaulu un muskuļu sistēmas






6

Nr.



ir sastopams






lāpstu u.tml. ierobežojums līdz pat

invaliditātei.

Instruēt nodarbinātos par darba

aizsardzības prasībām, kā arī

apmācīt relaksācijas

vingrinājumu veikšanā.

Pārtraukumos dažādot kustības,

izpildīt vingrinājumus.



Darbs piespiedu pozā (stāvus,

tupus, sēdus, saliecoties)

Ilgstoša atrašanās dažādās

piespiedu pozās visos būvniecības

darbos.

Kaulu un muskuļu sistēmas



ierobežojums līdz pat

invaliditātei.

Ierīkot darba vietu atbilstoši

ergonomikas prasībām, lai

nodarbinātais strādājot ieņemtu

pareizu pozu un varētu to mainīt.





aizsardzības prasībām, kā arī

apmācīt relaksācijas


Pārtraukumos dažādot kustības,

izpildīt vingrinājumus.



3. Psiholoģiskie un emocionālie faktori

Darba laiks (laika trūkums,

virsstundas)

Jebkuri būvniecības darbi. Galvassāpes, nogurums, miega

traucējumi, paaugstināts

asinsspiediens, sirdsdarbības

traucējumi, depresija.




atpūtas pauzes.

Sliktas attiecības ar vadību,

kolēģiem, konflikti

Darbs komandējumos

7

Nr.



ir sastopams






Darbs izolācijā Darbs torņa celtnī. Instruēt nodarbinātos par

darba aizsardzības prasībām,

kā arī apmācīt relaksācijas


Organizēt regulāras

nodarbināto sapulces, lai būtu

nepārtraukta informācijas

apmaiņa par darba procesu un

darba organizāciju starp

nodarbināto un tiešo vadītāju.



pārbaudēm.

4. Ķīmiskie faktori

Krāsas, lakas, betona

papildvielas, antiseptiskie

līdzekļi koksnei, metināšanas

aerosoli u.c.

Krāsošana, lakošana, betonēšana,

koksnes apstrāde ar aizsardzības

līdzekļiem.

Vecās krāsas noņemšana ēku

remonta laikā.

Atkarībā no ķīmiskajām vielām

un to ietekmes uz organismu

visbiežāk mēdz būt saindēšanās

(ja īsā laikā organismā nonāk liels

daudzums ķīmiskās vielas),

ķīmiskie apdegumi (vielai

nokļūstot uz ādas vai acī), elpceļu

kairinājums, elpošanas sistēmas

slimības – hroniskas iesnas,

faringīts, bronhīts (ieelpojot

vielu).

Piemēram, veicot darbus

būvobjektā, nodarbinātajam ir

iespējama saskare ar tādām

ķīmiskām vielām, kā acetons,

krāsu u.c..Krāsu tvaiki var izraisīt

Veikt laboratoriskos mērījumus

ķīmisko vielu koncentrācijas

noteikšanai gaisā.


laboratorisko mērījumu

rezultātiem.

Instruēt nodarbinātos par ķīmisko

vielu un maisījumu ietekmi uz

veselību un pareizu kolektīvo un

individuālo aizsardzības līdzekļu,

kā arī darba apģērba izvēli un

lietošanu.

Pieprasīt no ķīmisko vielu un

maisījuma pārdevēja ķīmisko

vielu un maisījumu drošības datu

lapas.

8

Nr.



ir sastopams






acu un elpošanas orgānu

kairinājumu, bet lielas ķīmisko

vielu koncentrācijas

nodarbinātajam var izraisīt

nelabumu, galvassāpes,

narkotisku efektu. Savukārt

acetona tvaiki nodarbinātajam var

izraisīt miegainību, galvas

reiboņus, kā arī acu kairinājumu.

Šīs ķīmiskās vielas, saskarē ar

ādu var izraisīt ādas kairinājumu,

radīt sausu ādu.5


attiecīgās ķīmiskās vielas un

maisījumu drošības datu lapā

minētajām prasībām, kā arī

nodrošināt šo lapu pieejamību.



līdzekļus – darba apģērbu,

ķīmiski izturīgus cimdus,

respiratorus, aizsargbrilles – un

kontrolēt to lietošanu.



Nodrošināt darba vietu ar pirmās

palīdzības aptieciņu.


darba organizāciju, nodrošinot


4. Putekļi

Koka, metāla, silīcija dioksīdu,

azbesta u.c. putekļi

Kokmateriāla, metāla izstrādājumu

piezāģēšana, zemes darbi,

metināšana. Konstrukciju

demontāžas ēku remonta laikā.

Elpceļu slimības – iesnas,

faringīts (rīkles iekaisums),

bronhīts (obstruktīvs, alerģisks).5

Veikt laboratoriskos mērījumus

putekļu koncentrācijas

noteikšanai gaisā.


laboratorisko mērījumu

rezultātiem.

5 Papildus informāciju par ķīmisko vielu un putekļu ietekmi uz nodarbinātā veselību var iepazīties Maijas Eglītes grāmatā „Darba medicīna” (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012),

http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/seminari/ddvvi/gramata_darba_medicina/Darba_medicina_v2.pdf

http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/seminari/ddvvi/gramata_darba_medicina/Darba_medicina_v2.pdf

9

Nr.



ir sastopams






Instruēt nodarbinātos par putekļu

ietekmi uz veselību un pareizu

kolektīvo un individuālo

aizsardzības līdzekļu, kā arī darba

apģērba izvēli un lietošanu.




cimdus, respiratorus,

aizsargbrilles – un kontrolēt to

izmantošanu.



Nodrošināt darba vietu ar pirmās

palīdzības aptieciņu.




5. Bioloģiskie faktori

Ērces un citi kukaiņi Darbs ārpus pilsētas, klajā laukā. Ērču encefalīts, Laima slimība,

anafilaktiskais šoks, ja

nodarbinātajam ir alerģija pret

kukaiņu (piemēram, lapseņu)

kodumiem. Alerģija, ādas

izsitumi. Vīrusu infekcijas un

citas slimības.


vakcināciju pret ērču

encefalītu.


pirmās palīdzības aptieciņu.


ērču un dzīvnieku kodumu

ietekmi uz veselību un

pareizu aizsardzības līdzekļu,

kā arī darba apģērba izvēli

un lietošanu.

Mikroorganismi, vīrusi Vecu ēku renovācija. Darbs

ūdensapgādes un kanalizācijas

tīklos vai attīrīšanas iekārtās.

10

Nr.



ir sastopams







repelentus – līdzekļus

dzīvnieku un kukaiņu

atbaidīšanai.




apavus, cimdus un sejas

aizsargmaskas.

Plānot un ievērot darba

organizāciju. Darbu

vadītājam apsekot plānoto

darba zonu vecā ēkā un

noteikt nepieciešamos

drošības pasākumus.

6. Traumatisma faktori

Neuzmanīga rīcība vai darbs ar

bojātu darba aprīkojumu,

iekārtu, instrumentu

Jebkuri būvniecības darbi. Gan mazas un nenozīmīgas, gan

smagas traumas, pat nāve. Izsniegt nodarbinātajiem


līdzekļus – cimdus pret

mehānisku iedarbību, darba

apavus ar triecienizturīgu

purngalu, aizsargbrilles,

ķiveri.


darba aizsardzības prasībām

Krītoši priekšmeti

Paklupšanas, pakrišanas

iespēja

Darbs augstumā (no

1,5 metriem) un augstkāpēju

darbs (no 5 metriem)

Konstrukciju montāža un jumiķa

darbi, logu montāža, mūrēšana un

apdares darbi, kā arī darbi 1,5 metru

augstumā virs darba pamatnes.

11

Nr.



ir sastopams






Ceļu satiksmes negadījumi Intensīva gājēju un

transportlīdzekļu kustība

būvobjektā.

Ceļa būvniecība, rekonstrukcija un

renovācija.

Nepietiekama darba zonas

pārredzamība (slikti laikapstākļi,

migla, sniegs, lietus).

veicot darbu būvobjektā, kā

arī par pareizu aizsardzības

līdzekļu izvēli un to

lietošanas nepieciešamību.

Nodrošināt, lai objektā būtu

vismaz viens nodarbinātais,

kas ir apmācīts pirmās

palīdzības sniegšanā un prot

to darīt.


pirmās palīdzības aptieciņu.

Pie bīstamām vietām uzstādīt

drošības zīmes.




atpūtas pauzes.

12

4.2. Darba vides risku novērtēšanas pamatprincipi un darba vides risku novērtēšanas periodiskums būvniecībā

Lai kvalitatīvi novērtētu darba vides risku, ir nepieciešams ievērot galvenos novērtēšanas pamatprincipus.

1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana.

2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana.

3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana.

4. solis. Pasākuma īstenošana.

5. solis. Uzraudzība un pārbaude.

PIEMĒRS, ar kuru tiek paskaidroti iepriekš minētie soļi

Uzņēmuma apraksts

Būvniecības uzņēmums, kas veic zemes darbus (būvlaukuma attīrīšanu, melnzemes noņemšanu, būvbedres vai tranšeju rakšanu, būvbedres vai tranšeju

pamatnes blietēšanu, šķembu uzbēršana un blietēšanu) nodarbina 18 cilvēkus: četri strādā ar ekskavatoru, četri – ar buldozeru, četri – ar kravas

automašīnu, četri – ar vibroplati un ar grunts veltni, divi veic palīgdarbus (piemēram, grūti pieejamās vietās ar lāpstu rok tranšejas, nostiprina un

līdzina tās, pieber ar grunti).

Tā kā būvobjekta teritorija ir iežogota, nepiederošas personas vai dzīvnieki tajā nevar iekļūt. Pa būvobjekta teritoriju pārvietojas gan nodarbinātie, gan

transportlīdzekļi (kravas automašīnas, ekskavatori, buldozeri), kuru pārvietošanās ceļi nav norobežoti un apzīmēti. Bīstamās vietas (piemēram,

būvbedres) ir ierobežotas un apzīmētas ar brīdinošiem uzrakstiem – „Stāt! Bīstami!”. Būvobjektā ir ierīkots vispārējais mākslīgais apgaismojums

(laternas).

Darba laiks – astoņas stundas dienā (ar vienu stundu ilgu pusdienu pārtraukumu), piecas dienas nedēļā. Darbs notiek gan gada siltajā, gan aukstajā

periodā, bet ne nelabvēlīgos laikapstākļos – intensīva lietus, sniega, krusas, miglas laikā.

Darba mašīnas (ekskavatori, buldozeri, grunts veltņi un kravas automašīnas) ir tehniskā kārtībā, un to apliecina dokumenti par ikgadējo tehnisko

apkopi. Tomēr vibroplatēm nav veiktas tehniskās pārbaudes, un nav veikti arī trokšņa un vibrācijas mērījumi.

Kravas automašīnas, ekskavatora, buldozera un grunts veltņa degvielas tvertne tiek piepildīta degvielas uzpildes stacijās, bet vibroplates degvielas

uzpildes tvertne – objektā.

Uz degvielas uzpildes kannas ir uzraksts „Degviela vibroplatei”, un tā ir novietota speciāli paredzētā vietā (vagoniņā darba aprīkojuma un

palīgmateriālu uzglabāšanai).

Nodarbinātajiem ir izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, atstarojošā veste, apavi un darba cimdi.

Darba vietā ir ierīkotas atpūtas telpas (vagoniņš), kurā nodarbinātie atpūšas un pusdieno. Viņiem ir pieejama arī duša un tualete.

Pirms stāšanās darbā (pirms pieciem gadiem) nodarbinātie ir bijuši uz obligātajām veselības pārbaudēm. Viņi ir instruēti un apmācīti par darba

aizsardzības un ugunsdrošības jautājumiem. Darba vietas nodrošinātas ar pirmās palīdzības aptieciņām un ugunsdzēsības aparātiem.

13

1. solis. Darba vides riska faktoru un riskam pakļauto cilvēku apzināšana.

Darba vietas apsekošana, lai noskaidrotu, kas var radīt kaitējumu, un darba vides riska faktoriem pakļauto nodarbināto apzināšana.

PIEMĒRS

Darba aizsardzības speciālists kopā ar nodarbināto pārstāvi, apsekojot darba vietas un runājot ar nodarbinātajiem, konstatēja darba vides riska

faktorus, kas var kaitēt nodarbināto veselībai un drošībai.

Ekskavatora un buldozera operatoram:

- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi);

- piespiedu darba poza (sēdus);

- vispārēja ķermeņa vibrācija, vadot ekskavatoru vai buldozeru;

- palielināts troksnis, kas var rasties, ja ekskavatoram vai buldozeram ir tehniski bojājumi;

- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra;

- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju, kā arī izkāpjot no ekskavatora vai buldozera vai iekāpjot tajos;

- ķīmisko vielu (degvielas) izgarojumu ieelpošana, saskare ar ādu, norīšana vai iešļakstīšanās acīs, kad tiek uzpildīta ekskavatora vai buldozera

degvielas tvertne.

Kravas automašīnas vadītājam:


- piespiedu darba poza (sēdus);

- vispārēja ķermeņa vibrācija, vadot kravas automašīnu;

- palielināts troksnis, kas var rasties, ja kravas automašīnai ir tehniski bojājumi;


- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju, kā arī izkāpjot no kravas automašīnas vai iekāpjot tajā.

Vibroplates vai grunts veltņa operatoram:

- vispārēja ķermeņa vibrācija, vadot grunts veltni;

- plaukstas un rokas vibrācija darbā ar vibroplati;



- palielināts troksnis, ko rada vibroplate vai ko var radīt grunts veltnis, ja tam ir tehniski bojājumi;

- smagumu pārvietošana (vibroplates vadīšana darba procesā, tās celšana, pārvietošana u.c.);

- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju, kā arī izkāpjot no grunts veltņa vai iekāpjot tajā;

- piespiedu darba poza (sēdus, saliecoties, stāvus);

- traumas, ko var radīt blietējamā materiāla šķembas, krītoši priekšmeti;

- ķīmisko vielu (degvielas) izgarojumu ieelpošana, saskare ar ādu, norīšana vai iešļakstīšanās acīs, kad tiek uzpildīta vibroplates degvielas tvertne.

Palīgstrādniekam:

14


- palielināts troksnis no blakus strādājoša darba aprīkojuma;

- traumas, ko var radīt tranšeju nogruvumi, nobirumi u.tml.;

- traumas, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un bojāta aprīkojuma izmantošana;

- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju;

- smagumu pārvietošana;

- piespiedu darba poza (stāvus, pieliecoties);

- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra.

2. solis. Risku (iespējamības un iedarbības seku) novērtēšana.

Jānovērtē jebkura riska līmenis. To var izdarīt, nosakot riska iespējamību (cik bieži un cik ilgu laikposmu nodarbinātā veselība ir pakļauta konkrētam

riskam) un tā iedarbības sekas (cik smagas sekas nodarbinātā veselībai var būt, ja tā drošība un veselība tiek pakļauta šim riskam).

Nosakot darba vides riska iespējamību un tā sekas uz nodarbināto drošību un veselību, darba aizsardzības speciālists izmantoja Somijas 5 ballu

matricas metodi (skatīt 4.2. tabulu „Somijas 5 ballu matrica”)6.

4.2. tabula

Somijas 5 ballu matrica

Riska iespējamība Riska sekas

Maz bīstams Bīstams Ļoti bīstams

Neiespējams Nenozīmīgs risks I Pieņemams risks II Ciešams risks III

Maz iespējams Pieņemams risks II Ciešams risks I I Nozīmīgs risks IV

Iespējams Ciešams risks III Nozīmīgs risks IV Neciešams risks V

Tika konstatēts:

- ceļu satiksmes negadījumi (nav apzīmēti gājēju un transporta pārvietošanās ceļi). Riska iespējamība – „Maz iespējams”, jo ceļu satiksmes

negadījumi vēl nav bijuši, bet nodarbinātajiem nav izsniegtas atstarojošās vestes, lai viņi būtu pamanāmi, turklāt būvobjektā gājēju un

transportlīdzekļu pārvietošanās ceļi nav norobežoti un apzīmēti. Riska sekas – „Ļoti bīstams”, tāpēc – IV riska pakāpe (nozīmīgs risks);

- palielināts troksnis no blakus strādājošā darba aprīkojuma. Riska iespējamība – „Iespējams”, jo nav veikta darba aprīkojuma apkope,

nodarbinātajiem nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī nav veikti laboratoriskie trokšņa mērījumi. Riska sekas – „Maz

bīstamas”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams risks);

6 Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes un to skaidrojumu skatīt CD materiāla 5. nodaļā „Darba vides riska faktoru novērtēšanas metodes būvniecībā”.

15

- traumas, ko var radīt tranšeju nogruvumi, nobirumi u.tml. Riska iespējamība – „Neiespējams”, jo tranšejas sienas tiek nostiprinātas ar veidņiem

un darbus veic augsti kvalificēti nodarbinātie, kas ir apmācīti darba aizsardzības jautājumos, turklāt negadījumu vēl nav bijis. Riska sekas –

„Ļoti bīstams”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams risks);

- traumas, ko var radīt neuzmanīga rīcība ar darba aprīkojumu un bojāta aprīkojuma izmantošana. Riska iespējamība – „Neiespējams”, jo darba

aprīkojums (lāpstas), ar ko strādā palīgstrādnieks, ir darba kārtībā, ir veikta instruktāža darba aizsardzībā, turklāt negadījumu vēl nav bijis.

Riska sekas – „Bīstams”, tāpēc – II riska pakāpe (pieņemams risks);

- aizķeršanās, paklupšana, nokrišana, pārvietojoties pa objekta teritoriju. Riska iespējamība –„Maz iespējams”, jo bīstamās vietas (piemēram,

būvbedres) ir ierobežotas un apzīmētas ar brīdinošiem uzrakstiem („Stāt! Bīstami!”), nodarbinātajiem ir izsniegti darba apavi, turklāt viņi ir

instruēti darba aizsardzībā, kā arī pastāvīgi pārvietojas pa būvobjektu. Riska sekas – „Maz bīstams”, tāpēc – II riska pakāpe (pieņemams risks);

- smagumu pārvietošana. Riska iespējamība – „Neiespējams”, jo nodarbinātie fiziskai slodzei tiek pakļauti visu darba laiku, bet pārvietojamo

smagumu masa nepārsniedz pieļaujamo normu (vīriešiem – 50 kg), nodarbinātie ir instruēti darba aizsardzībā. Riska sekas – „Bīstams”, tāpēc –

II riska pakāpe (pieņemams risks);

- piespiedu darba poza (stāvus, pieliecoties). Riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātie piespiedu pozā strādā visu darba laiku un nav

ieviestas atpūtas pauzes. Riska sekas – „Maz bīstams”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams risks);

- paaugstināta vai pazemināta gaisa temperatūra. Riska iespējamība – „Iespējams”, jo nodarbinātie strādā gan paaugstinātā, gan pazeminātā gaisa

temperatūrā, nav ieviestas atpūtas pauzes, kā arī viņiem nav darba apģērba. Riska sekas – „Maz bīstamas”, tāpēc – III riska pakāpe (ciešams

risks).

Vērtējot darba vides riska faktorus, var izvēlēties metodi, kas esošo risku ļauj aprēķināt subjektīvi, pēc formulas R = Q x p, kur R ir risks, Q –

varbūtība, p – sekas5.

3. solis. Risku novēršanas pasākumu un prioritāšu noteikšana.

Nosakot pasākumus darba vides riska novēršanai vai samazināšanai, jāņem vērā, kā konkrētais darba vides risks var ietekmēt nodarbinātā drošību un

veselību. Bīstamākais darba vides riska faktors nekavējoties ir jānovērš vai jāsamazina. Lai gan ne visus darba vides riska faktorus ir iespējams pilnībā

novērst, var mazināt to ietekmi uz nodarbinātā veselību un drošību.

4. solis. Pasākuma īstenošana.

Būvniecībā pastāv gan tādi darba vides faktori, kuru radītais risks ir jānovērš uzreiz, jo tie rada nozīmīgus draudus nodarbināto drošībai un veselībai,

gan tādi riska faktori, ko var viegli novērst vai samazināt nekavējoties, kaut arī tie nerada tik būtisku apdraudējumu nodarbināto veselībai. Bet ir arī

riski, kuru novēršanai nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, tādēļ darba devējs nodrošina darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādi, tajā norādot

atbildīgās personas, pasākumu sākuma un beigu termiņu, kā arī to īstenošanai piešķirtos līdzekļus.

16

PIEMĒRS 3. un 4. soļa aprakstam

Pēc darba vides riska faktoru novērtēšanas, pamatojoties uz 2. soļa aprakstu, darba aizsardzības speciālists izstrādāja darba aizsardzības pasākumu

plānu, kurā norādīja konkrētus pasākumus un to izpildes termiņus, kā arī atbildīgo personu par pasākumu izpildi (skatīt 4.3. tabulu „Riska pakāpes

skaidrojums un pasākumu īstenošanas nepieciešamība” un 4.4. tabulu „Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna paraugs”).

4.3. tabula

Riska pakāpes skaidrojums un pasākumu īstenošanas nepieciešamība

Riska pakāpe Pasākumu īstenošanas nepieciešamība

Nenozīmīgs risks I Nav nepieciešami ne pasākumi, ne arī riska faktoru dokumentēšana.

Pieņemams risks II Speciāli riska samazināšanas pasākumi nav nepieciešami, tomēr tas ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi,

jāizvērtē, kuri no tiem īstenojami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu.

Ciešams risks III Nepieciešami riska samazināšanas pasākumi, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vērā iespējamā

kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un nodarbināto skaits). Pasākumi īstenojami vismaz 3–5 mēnešu

laikā pēc riska novērtējuma.

Nozīmīgs risks IV Darbu nedrīkst veikt, līdz nav īstenoti riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi. Ja darbu nav iespējams

pārtraukt, jāņem vērā iespējamā kaitējuma seku apjoms un nodarbināto skaits, bet pasākumi veicami 1–

3 mēnešu laikā.

Neciešams risks V Nekavējoties jāīsteno riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi. Ja līdzekļu trūkuma dēļ to nav

iespējams izdarīt, darbs bīstamajā zonā, telpā vai darba vietā ir aizliegts.

17

4.4. tabula

Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna paraugs

Nr.

p. k. Riska faktors

Riska

pakāpe Pasākums Atbildīgā persona Izpildes termiņš

Nepieciešamie

finansiālie

līdzekļi7, Ls

1 2 3 4 5 6 7

1. Iespējamie ceļu satiksmes

negadījumi būvobjektā

IV Apzīmēt gājēju un transporta

pārvietošanās maršrutus, kā arī

izvietot ceļa zīmes.

Darba devējs sadarbībā

ar būvobjekta vadītāju

Nekavējoties 150,00

(iekļaujot visas

nepieciešamās

drošības zīmes)

Veikt apgaismojuma

mērījumus tumšajā dienas laikā

(no rīta vai vakarā) gājēju un

transporta pārvietošanās ceļos.

Darba aizsardzības

speciālists sadarbībā ar

laboratoriju8

5 dienu laikā 100,00

(iekļaujot visus

nepieciešamos

laboratoriskos

mērījumus)


apgaismojuma mērījumu

rezultātiem.

Darba aizsardzības

speciālists

2 dienu laikā pēc

laboratorisko

apgaismojuma

mērījumu rezultātu

saņemšanas

0,00


aizsardzības prasībām, veicot

darbus būvobjektā.

Darba aizsardzības

speciālists

1 x 6 mēnešos 0,00

2. Palielināts troksnis no

blakus strādājošā darba

aprīkojuma

III Veikt trokšņainā darba

aprīkojuma tehniskās

pārbaudes un, ja nepieciešams,

to saremontēt.

Darba devējs,

darba aizsardzības


uzņēmumu, kas veic

tehniskās apskates

vibroplatēm

Nekavējoties 25,00 (vienam

darba

aprīkojumam; ja

nepieciešams,

tiks piešķirti

papildu līdzekļi)

Veikt laboratoriskos trokšņa

mērījumus.

Darba aizsardzības


5 dienu laikā 100,00

(iekļaujot visus

7 Būvniecības uzņēmuma darba aizsardzības pasākumu plāna parauga ailei „Nepieciešamie finansiālie līdzekļi, Ls” ir ieteikuma raksturs.

8 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www.latak.lv.

http://www.latak.lv/

18

Nr.

p. k. Riska faktors

Riska


Nepieciešamie

finansiālie

līdzekļi7, Ls

1 2 3 4 5 6 7

laboratoriju nepieciešamos

mērījumus)


trokšņa mērījuma rezultātiem.

Darba aizsardzības

speciālists

1 dienas laikā pēc

rezultātu

saņemšanas

0,00


dzirdes aizsardzības līdzekļus

(austiņas).

Darba devējs 1 dienas laikā pēc

rezultātu

saņemšanas

60,00 (vienam

nodarbinātajam,

iekļaujot visus

nepieciešamos

aizsardzības

līdzekļus; ja

nepieciešams,

tiks piešķirti

papildu līdzekļi)

Noteikt 10 minūšu atpūtas

pauzi ik pēc divām

nostrādātām stundām.

Darba devējs Nekavējoties 0,00


aizsardzības prasībām veicot

darbus ar darba aprīkojumu,

kuru darbības laikā rodas

paaugstināts troksnis, kā arī

uzsverot dzirdes aizsardzības

līdzekļu lietošanas, kā arī

atpūtas paužu ievērošanas

nepieciešamību.

Darba aizsardzības

speciālists




pārbaudēm.

Darba devējs 4 nedēļu laikā 30,00 (vienam

nodarbinātajam,

iekļaujot visus

nepieciešamos

19

Nr.

p. k. Riska faktors

Riska


Nepieciešamie

finansiālie

līdzekļi7, Ls

1 2 3 4 5 6 7

izmeklējumus)

3. Paaugstināta vai

pazemināta gaisa

temperatūra

III Nodrošināt nodarbinātos ar

laikapstākļiem piemērotu darba

apģērbu: gada siltajā periodā –

ar garajām biksēm un flaneļa

krekliem ar garām piedurknēm,

gada aukstajā periodā – ar

siltajām garajām kombinezona

biksēm, siltām jakām un

virsjakām, ziemas cepuri,

cimdiem.

Darba devējs Nekavējoties 60,00 (vienam

nodarbinātajam,

iekļaujot visus

nepieciešamos

aizsardzības

līdzekļus; ja

nepieciešams,

tiks piešķirti

papildu līdzekļi)

Noteikt 10 minūšu atpūtas





aizsardzību strādājot

būvobjektā, īpaši uzsverot, kā

pazemināta vai paaugstināta

gaisa temperatūra, gaisa

kustības ātrums un relatīvais

gaisa mitrums var ietekmēt

veselību un cik bieži un ilgi

jāievēro atpūtas pauzes.

Darba aizsardzības

speciālists




pārbaudēm.


nodarbinātajam,

iekļaujot visus

nepieciešamos

izmeklējumus)

Nodrošināt nodarbinātos ar

dzeramo ūdeni.

Darba devējs Nekavējoties, pēc

tam regulāri

10,00 (vienai

nedēļai)

20

Nr.

p. k. Riska faktors

Riska


Nepieciešamie

finansiālie

līdzekļi7, Ls

1 2 3 4 5 6 7

4. Piespiedu darba pozas

(stāvus, saliecoties,

pieliecoties)

III Noteikt 10 minūšu atpūtas





aizsardzību un apmācīt

relaksācijas vingrinājumu

veikšanā.

Darba aizsardzības

speciālists




pārbaudēm.


nodarbinātajam,

iekļaujot visus

nepieciešamos

izmeklējumus)

5. Traumas, ko var izraisīt

tranšeju nogruvumi,

nobirumi u.tml.

III Instruēt nodarbinātos par darba


būvdarbus.

Darba aizsardzības

speciālists


6. Smagumu pārvietošana ar

rokām

II Noteikt 10 minūšu atpūtas





aizsardzības prasībām

pārvietojot smagumus un

apmācīt drošām darba

metodēm pareizai smagumu

pārvietošanai.

Darba aizsardzības

speciālists




pārbaudēm.


nodarbinātajam,

iekļaujot visus

nepieciešamos

izmeklējumus)

7. Aizķeršanās, paklupšana, II Raudzīties, lai darba vietas tiek Būvobjekta vadītājs Regulāri 0,00

21

Nr.

p. k. Riska faktors

Riska


Nepieciešamie

finansiālie

līdzekļi7, Ls

1 2 3 4 5 6 7

nokrišana, pārvietojoties

pa objekta teritoriju, kā arī

izkāpjot no

transportlīdzekļa vai

iekāpjot tajā

uzturētas tīras un kārtīgas.



darbus būvobjektā.

Darba aizsardzības

speciālists


8. Traumas, ko var radīt

neuzmanīga rīcība ar darba

aprīkojumu un bojāta

aprīkojuma izmantošana

II Instruēt nodarbinātos par darba

aizsardzības prasībām,

strādājot ar darba aprīkojumu.

Darba aizsardzības

speciālists


22

5. solis. Uzraudzība un pārbaude.

Kad ir izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, jāpārbauda, vai atbildīgā persona ir veikusi attiecīgo pasākumu un vai tas izdarīts noteiktā

termiņā.

Lai darba vides riska novērtēšana nezaudētu aktualitāti, tas ir jāpārvērtē ne retāk kā reizi gadā. Ja praktiskā situācija nav mainījusies un darba vidē ir

tādi paši riska faktori kā iepriekšējā risku novērtēšanas reizē, var nesastādīt jaunu risku novērtēšanas dokumentu, bet esošajā atzīmēt, ka riski darba

vietā nav mainījušies.

Darba vides risku novērtējums pārskatāms šādos gadījumos.

1. Uzņēmumā tiek ieviestas svarīgas pārmaiņas, ir mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai ražošana,

būtiski pārkārtota darba vieta un citi pasākumi.

PIEMĒRS

Uzņēmumā zemes blietēšanai tika izmantotas vibroplates. Uzņēmumam attīstoties, tas iegādājās grunts veltni. Tā kā ir mainījies darba aprīkojums,

kas izraisa papildu darba vides riska faktoru – vispārējo ķermeņa vibrāciju –, jāveic atkārtots riska novērtējums.

2. Praktiski tiek sākts cits darbības veids.

PIEMĒRS

Uzņēmums, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem, nolemj papildus veikt arī betonēšanu, lai klientiem piedāvātu pilno nulles cikla pabeigšanu.

Tātad jānovērtē darba vides risks betonēšanas darbos.

3. Konstatēta apstākļu pasliktināšanās darba vidē vai neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

PIEMĒRS

Novērtējot darba vides riska faktorus, tika konstatēts, ka vibroplates astoņu stundu plaukstas un rokas vibrācijas iedarbības ekspozīcijas vērtība (A(8))

ir 7 m/s2 (dienas ekspozīcijas vērtība (A(8)) – 5 m/s

2). Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 284 „Darba aizsardzības

prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”, ja ir šāda ekspozīcijas vērtība, nodarbinātais ar vibroplati drīkst strādāt četras

stundas un piecas minūtes dienā. Tika izstrādāts blietēšanas darba grafiks, kurā tika iekļautas atpūtas pauzes, un nodarbinātie tika nosūtīti uz


23

4. Pēc notikuša nelaimes gadījuma9.

PIEMĒRS

Rokot tranšejas, apgāzās ekskavators: cieta ekskavatora vadītājs un garāmejošs strādnieks. Negadījuma iemesls bija nepareiza ekskavatora atrašanās

vieta – pārāk tuvu tranšejai – un bīstamās zonas neievērošana citiem nodarbinātajiem. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas vēlreiz tika novērtēti darba

vides riski, apzinoties šāda veida riska biežumu un sekas. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, tika papildināts darba aizsardzības pasākumu

plāns, veicināta plašāka kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošana, izstrādāta jauna instrukcija un nodarbinātie informēti par šāda veida risku, lai

novērstu nelaimes gadījuma atkārtošanās iespēju.

4.3. Nepieciešamie laboratoriskie mērījumi būvniecībā

Viena no darba vides riska faktoru novērtēšanas sastāvdaļām ir laboratoriskie mērījumi10

, kas ļauj iegūt konkrētus datus par kādu darba vides risku un

tā noteikt to nozīmīgumu un bīstamību, kā arī prognozēt turpmākās darbības attiecībā nodarbināto aizsardzībā (piemēram, lietojamos individuālos

aizsardzības līdzekļus, nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes un citus pasākumus).

4.3.1. Trokšņa līmeņa noteikšana

Troksni būvniecībā var radīt jebkura iekārta (piemēram, ekskavators, vibroplate, perforators un rokas instrumenti).

Maksimālais trokšņa līmenis, kādam drīkst pakļaut nodarbināto dzirdi, ir 87 dB(A) (ekspozīcijas robežvērtība), bet, jau sākot ar 80 dB(A) lielu troksni

(zemākā trokšņa darbības vērtība), nodarbinātajiem jābūt pieejamiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem un jāveic obligātā veselības pārbaude, savukārt

no 85 dB(A) liela trokšņa līmeņa (augstākā trokšņa darbības vērtība) obligāti ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.

Ja darba vietā vai darba telpā tiek darbinātas iekārtas vai elektriskie darbarīki, kas rada troksni un ietekmē nodarbinātos, var būt nepieciešami trokšņa

mērījumi (trokšņa ietekme ir lielāka, ja tiek darbinātas vairākas iekārtas vai elektriskie darbarīki vienlaikus, ja iekārtām ir vibrējošas, nodilušas detaļas

un ja darba telpās ir rezonanse). Turklāt troksnis var ietekmēt arī nodarbinātos, kas paši ar trokšņaino aprīkojumu nestrādā, bet atrodas vienā telpā ar to.

Lai noteiktu trokšņa līmeni, vispirms var veikt indikatīvos mērījumus (ar kalibrētu mēraparatūru – darba aizsardzības speciālists vai sertificēts

speciālists11

). Ja tie uzrāda trokšņa līmeni, kas ir tuvu palielinātam, vai indikatīvo mērījumu rezultāti ir mainīgi un neskaidri, lai noteiktu precīzu

trokšņa līmeni, jāpiesaista akreditēta laboratorija.

Trokšņa līmeni mēra ne retā kā reizi trīs gados, kā arī, ja:

pamatojoties uz iekārtu tehniskās dokumentācijas, tai skaitā tehniskās apkopes dokumentācijas, pārbaudi, ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar

iepriekšējiem darba vietas pārbaudes rezultātiem, trokšņa līmenis ir paaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai;

9 Par nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību lasīt drukātā materiāla 8. nodaļā „Rīcība nelaimes gadījuma situācijā”.

10 Laboratoriskos mērījumus drīkst veikt tikai akreditētas laboratorijas. Informācija par akreditētām laboratorijām un akreditācijas jomām atrodama mājaslapā www.latak.lv.

11 Sertificēts speciālists kurus sertificējušas institūcijas, kas ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC

17024:2005 "Atbilstības novērtēšana - Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis". Ministru kabineta 2003.gada 04.februāra noteikumi Nr.66 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”

http://www.latak.lv/

24

radītas jaunas darba vietas;

notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (mainīti darba procesi, metodes, darba aprīkojums), kas minēto risku varētu palielināt;

konstatēta nodarbinātā dzirdes pasliktināšanās;

saņemta sūdzība no nodarbinātā par veselības traucējumiem, kas var būt radušies trokšņa ietekmē (piemēram, par dzirdes traucējumiem,

džinkstēšanu ausīs, galvassāpēm, pastiprinātu nogurumu);

noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar trokšņa radīto risku;

veikti trokšņa radītā riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi, lai pārliecinātos par to efektivitāti.

Trokšņa mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā.

4.3.2. Vibrācijas līmeņu noteikšana

Vibrāciju iedala:

plaukstas un rokas vibrācijā, kas iedarbojas uz rokām (piemēram, darbā ar rokas instrumentiem, slīpēšanas, pulēšanas un citām mašīnām).

Maksimālā pieļaujamā plaukstas un rokas vibrācijas standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 5 m/s2,

standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) – 2,5 m/s2;

visa ķermeņa vibrācijā, kas iedarbojas uz visu nodarbinātā ķermeni (piemēram, tam strādājot smagajā automašīnā, uz vibrējošām iekārtām).

Maksimālā pieļaujamā visa ķermeņa vibrācijas standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība (A(8)) ir 1,15 m/s2,

standartizētā astoņu stundu perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība (A(8)) – 0,5 m/s2.

Pēc darba vietu pārbaudes un iepazīšanās ar darba iekārtu tehnisko dokumentāciju tiek konstatēts, ka vibrācija rada vai var radīt risku nodarbinātā

drošībai un veselībai, jāveic vibrācijas radītā riska novērtēšana un pirmreizējā vibrācijas līmeņa mērījumus. Vibrācijas radīto risku novērtē ne retāk kā

reizi gadā, bet vibrācijas līmeni mēra, ja:

pamatojoties uz iekārtu tehniskās dokumentācijas, tai skaitā tehniskās apkopes dokumentācijas, pārbaudi, ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar

iepriekšējiem darba vietas pārbaudes rezultātiem, vibrācijas līmenis ir paaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai;

radīta jauna darba vieta;

notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (mainīti darba procesi, metodes, darba aprīkojums), kas minēto risku varētu palielināt;

saņemta sūdzība no nodarbinātā par veselības traucējumiem, kas var būt radušies vibrācijas ietekmē (piemēram, roku pirkstu tirpšana, sāpes rokas

locītavās);

noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar vibrācijas radīto risku;

veikti vibrācijas radītā riska samazināšanas vai novēršanas pasākumi, lai pārliecinātos par to efektivitāti.

Vibrācijas mērījumu rezultātus darba devējs dokumentē un uzglabā vismaz 45 gadus, pēc tam nodod arhīvā.

25

4.3.3.Ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas noteikšana darba vides gaisā

Būvniecībā nodarbināto veselību var ietekmēt daudzas ķīmiskās vielas un maisījumi, kas ir krāsu, laku un celtniecības materiālu sastāvā. Ķīmiskajām

vielām un maisījumiem var būt kairinoša un kodīga iedarbība, un tie var izraisīt arī alerģiskas reakcijas. Ja darba vides gaisā ir vairākas kaitīgās vielas

un maisījumi, jākontrolē bīstamākās un raksturīgākās no tām. Par palielinātu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā var liecināt

arī nodarbināto sūdzības par augšējo elpceļu kairinājumu, iekaisumiem un alerģiskām elpceļu vai ādas reakcijām.

Lai noteiktu ķīmisko vielu koncentrāciju darba vides gaisā, jāpieaicina akreditēta laboratorija laboratorisko mērījumu veikšanai. Pēc tiem laboratorija

darba devējam iesniedz laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu, kurā norādīta noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā (C), kā arī

arodekspozīcijas robežvērtība (AER)12

. Pēc laboratorisko mērījumu testēšanas pārskatu saņemšanas darba devējam jāaprēķina ķīmisko vielu

ekspozīcijas indekss jeb EI ir matemātiski aprēķināts koeficients, ievērojot:

C – ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā (pēc laboratoriskajiem mērījumiem);

AER – noteikto arodekspozīcijas robežvērtību13

:

EI = C

AER

Aprēķinot EI, darba devējs var noteikt, pēc cik ilga laika būs jāveic atkārtoti mērījumi un cik bieži nodarbinātais, kura veselība tiek pakļauta konkrētas

ķīmiskas vielas iedarbībai, jānosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm14

(skatīt 4.5. tabulu).

4.5. tabula

EI Pasākumu īstenošanas nepieciešamība Atkārtotu mērījumu veikšanas termiņš Obligātās veselības pārbaudes

periodiskums14

> 1 Jāveic nekavējoties. Pēc pasākumu īstenošanas 1 x gadā

0,75–1 Ievērojot ekonomiskās un tehniskās

iespējas, jāveic pasākumi, lai samazinātu

ķīmisko vielu un/vai putekļu

koncentrāciju darba vides gaisā un to

ietekmi uz nodarbināto veselību.

24 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem

laboratoriskajiem mērījumiem

1 x 2 gados

0,5–0,75 52 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem


1 x 3 gados

12

Arodekspozīcijas robežvērtība (AER) ir tāda ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācija darba vides gaisā, kas visa nodarbinātā dzīves laikā neizraisa slimības un veselības

traucējumus, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā. 13

Ķīmisko vielu arodekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā skatīt Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumos Nr. 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar

ķīmiskajām vielām darba vietās”. 14

Informāciju par obligātajām veselības pārbaudēm skatīt drukātā materiāla 7. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes”, bet obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas

paraugu – CD materiāla 8. nodaļā „Obligātās veselības pārbaudes kartes aizpildīšanas kārtība būvniecībā”.

26

< 0,5 104 nedēļu laikā pēc pēdējiem veiktajiem


Obligātās veselības pārbaudes nav

paredzētas.

PIEMĒRS

Nodarbinātais sūdzējās, ka pēc iekšdarbiem – sienu līdzināšanas, špaktelēšanas un krāsošanas – viņam asaro acis, niez sejas āda un sāp galva. Lai gan

nodarbinātajam ir individuālie aizsardzības līdzekļi (respirators, cimdi), viņš tos bieži nelieto. Izskatot izmantoto celtniecības materiālu drošības datu

lapas, darba aizsardzības speciālists secināja, ka celtniecības materiālu sastāvā ir kodīgas un kairinošas vielas un, ja gaisā ir palielināta šo vielu

koncentrācija, var rasties nodarbinātā minētie simptomi.

Lai noteiktu ķīmisko vielu un maisījumu koncentrācijas līmeni darba vides gaisā, laboratorisko mērījumu veikšanai tika pieaicināta akreditēta

laboratorija, kas noteica 2-(2-butoksietoksi)-etanola acetona un cementa putekļu koncentrāciju darba vides gaisā. Pēc laboratorisko mērījumu veikšanas

laboratorija uzņēmumam iesniedza testēšanas pārskatus, kas uzrādīja, ka:

2-(2-butoksietoksi)-etanola koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 67,4 mg/m3 (arodekspozīcijas robežvērtība (AER) – 67,5 mg/m

3) un ekspozīcijas

indekss (EI) = C/AER = 67,4/67,5 = 0,99;

acetona koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 1190 mg/m3 (arodekspozīcijas robežvērtība (AER) – 1210 mg/m

3) un ekspozīcijas indekss (EI) =

C/AER = 1190/1210 = 0,98;

cementa putekļu koncentrācija darba vides gaisā (C) ir 5,6 mg/m3 (arodekspozīcijas robežvērtība (AER) – 6 mg/m

3) un ekspozīcijas indekss (EI) =

C/AER = 0,93.

Apsekojot darba vietu un atkārtoti iztaujājot nodarbināto, darba aizsardzības speciālists noskaidroja, ka, veicot iekšdarbus, bieži netiek lietoti

aizsardzības līdzekļi – respiratori, aizsargbrilles un cimdi.

Ievērojot laboratorisko mērījumu rezultātus, kā arī savas ekonomiskās un tehniskās iespējas, darba devējs veica pasākumus, lai samazinātu ķīmisko

vielu un maisījumu koncentrāciju darba vides gaisā un to ietekmi uz nodarbināto veselību: esošās ķīmiskās vielas un maisījumus nomainīja pret mazāk

kaitīgiem, nodrošināja nodarbināto instruktāžu un apmācību par darba aizsardzības prasībām iekšdarbos, īpaši uzsverot individuālo aizsardzības

līdzekļu lietošanas nepieciešamību. Pamatojoties uz 4.5. tabulas datiem, darba devējs nolēma veikt atkārtotus laboratoriskos mērījumus pēc 24 nedēļām

un nodarbināto uz obligātajām veselības pārbaudēm sūtīt vienu reizi divos gados.

4. darba vides risku novērtēšana (dvrn) būvniecībā · 1 4. darba vides risku novērtēšana...

Documents