adugunsVOtrdiena � 2012. gada 24. aprîlis � Nr. 31 (8330)

Kïûst tîrâks

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

4.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38

Nâkamajâ

Vadugunî

6. lpp.

Laba ziòa

Nepalaid garâm

Interesanta ziòa

7. lpp.9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 71

Mazais

skaistulis.

Konkursu

iesâk ar

dziesmu.

Atklâs sezonu27.aprîlî Balvu pilsçtas pludmalç pie

Bolupes tilta sâksies orientçðanâs sezonasatklâðanas 1.kârta. Nolikums paredz, kajaunâkais dalîbnieks drîkstçs bût pat 3gadus vecs un distanci veikt kopâ arpavadoni. Sacensîbas notiks 10., 25.,26.maijâ Kalnezerâ, 27.maijâ bûs skrç-jiens apkârt Balvu ezeram. Informâcijapar sacensîbâm pa tâlr. 28233997.

Nominçti uzvarçtâjiSestdien Rekovâ ar krâðòu ðovu noslçdzâs pirmais

skaistumkonkurss “Mis un Misters Viïakas novads 2012”, kurâpar “Mis Viïakas novads 2012” kronçja 18-gadîgo Janitu Ivanovu.Savukârt Mistera titulu saòçma 19-gadîgais Arnolds Skangalis.

Rekovas kultûras centra vadîtâja Kristîna Lapsa sagatavoðanâsposmu, kas ilga divus mçneðus, vçrtç kâ intensîvu un pârsteigumiembagâtu. “Divas nedçïas pirms ðova bija ðoks, kad uzzinâju, ka personiskuiemeslu dçï skaistumkonkursâ nestartçs trîs jaunieði. Ðî ziòa patiesisatrieca, jo vienu brîdi ðíita – viss, pasâkums jâatceï. Paldies KasparamLapsam, Agritai Ðakinai un Ilgai Puþulei, kuri piekrita ne tikai startçtkonkursâ, bet apgût visu programmu divâs nedçïâs. Lai arî finâluneredzçju, jo atrados aizkulisçs, esmu pârliecinâta, ka galarezultâtâmums viss izdevâs. Par to liecinâja skatîtâju smaidi un vçtrainie aplausi,”priecâjas Kristîna. Skaistumkonkursa finâlu bagâtinâja pasâkumavadîtâji Raimonds Logins un Rûta Cibule, kurus pirms gada kronçjapar “Mis un Misters Ðíilbçnu pagasts”. No attapîgiem jokiem unasprâtîgiem komentâriem izvairîties neizdevâs arî þûrijai. Mûzikasfestivâla “Osvalds” organizators Mâris Lâpâns, jautâts, vai bûtu gatavspiedalîties skaistumkonkursâ, atzina, ka to vajadzçjis darît pirms 20gadiem. “Tagad esmu citâ svara kategorijâ,” viòð piebilda. SavukârtIvars Jevstigòejevs, lûgts komentçt kovbojmeiteòu deju, sprieda, kalabprât uzdejotu kopâ ar finâlistçm. Viïakas novada kultûras metodiíeSandra Loèmele teica, ka skaistums ir trejâds – miesas, dvçseles un prâta.“Jûs visi esat uzvarçtâji,” viòa uzsvçra.

“Mis un Misters Viïakas novads 2012”. Konkursa uzvarçtâja Janita Ivanova uzskata, ka nedrîkst laist garâm dzîvç dotâs iespçjas, unsestdien to ar uzviju îstenoja, kïûstot par pirmo “Mis Viïakas novads 2012”. Arî Mistera titula ieguvçjs Arnolds Skangalis neðaubâs: “Javari, tad dari!”

Aiga Sliðâne un Raivis Dauksts finâlâ saòçma trîskârðu apbalvojumu.Pirmkârt, viòi uzvarçja internetbalsojumâ, saòemot attiecîgi 339 un272 balsis. Otrkârt, arî skatîtâju vçrtçjumâ Aiga un Raivis palikanepârspçti, nemaz nerunâjot par saòemto titulu “Vice Mis un ViceMisters Viïakas novads 2012”. Jâpiebilst, ka ikviens konkursants saòçmane tikai daþâdas pârsteiguma balvas, bet arî titulus. Nominâcijâ “Misun Misters Foto” þûrija izvirzîja Rigondu Ðakinu un Mârtiòu Husaru.Acîmredzot Rigondas dzîves moto: “Labâk noþçlot to, ka esi izdarîjis,nevis to, ka neizdarîji” palîdzçja iegût ne tikai jaunu pieredzi un prasmes,bet arî þûrijas uzslavu. Ne mazâk nozîmîga nominâcijas “Mis un MistersSunshine” (no angïu val. - saules gaisma) saòçma Agrita Ðakina unKaspars Lapsa , bet Ilgu Puþuli un Mârtiòu Loginu nominçja par “Misun Misters Diamond” (no angïu val.- dimants). Kronçt uzvarçtâjusþûrija uzticçja uzòçmçjam un titula “Misteram Balvi 2010” ieguvçjamKristiânam Alpem. Viòð, kâ arî pârçjie þûrijas pârstâvji bija vienisprât,ka izvçli izdarît nebija viegli. “Tas ir nepateicîgs darbs un uzdevums, jano desmit burvîgiem un skaistiem dalîbniekiem jâizvçlas divi,” piekritaarî M.Lâpâns. Janita Ivanova daþas minûtes pçc titula “Mis Viïakasnovads 2012” saòemðanas atzina, ka ir patîkami pârsteigta par notikuðo.“Joprojâm tam nespçju ticçt,” viòa paskaidroja. Par vissareþìîtâkouzdevumu skaistumkonkursâ viòa minçja pirmo uznâcienu. “Pirmaisiespaids ir visbûtiskâkais,” uzskata jauniete. Savukârt titula “MistersViïakas novads 2012” ieguvçjs Arnolds Skangalis zinâja teikt, kapasâkumâ bijis karsti gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç. “Bet lampudrudþa man nav,” viòð jokojot piebilda.

* Turpinâjums 2.lpp.

Vçlas mazâk deputâtu20.aprîlî Vides aizsardzîbas un reìio-

nâlâs attîstîbas ministrs E.Sprûdþs reìio-nâlâs darba vizîtes laikâ Ogrç diskutçjaar novadu pârstâvjiem par uzòçmçjdar-bîbas attîstîbu reìionos, kâ arî par iecerisamazinât paðvaldîbu domçs ievçlamodeputâtu skaitu. VARAM sagatavotaislikumprojekts paredz, ka 7 deputâti bûs,ja novadâ ir lîdz 5000 iedzîvotâju, bet 9- ja no 5001 lîdz 20 000 iedzîvotâjiem. Jalikumprojektu apstiprinâs, Balvu unViïakas novados bûs 9 deputâti (ðobrîd15), bet Rugâju un Baltinavas novados -7 deputâti (ðobrîd 13).

Var pretendçt uz atbalstuLîdz 11.maijam jaunieðiem un viòu

pasniedzçjiem, pulciòu vadîtâjiem, kul-tûras un mâcîbu iestâdçm ir iespçja pre-tendçt uz OKartes Talantu programmasatbalsta stipendiju kultûrâ. Kopçjaisprogrammas KULTÛRA finansçjumaapjoms ir 10 tûkstoði latu, un tajâpiedalîties aicinâti jaunieði vecumâ no10 lîdz 20 gadiem no visas Latvijas(www.okartestalanti.lv).

Foto

- E

.Gabra

novs

Slikta ziòa

Daudz problçmu26.aprîlî Balvu un Gulbenes slimnîcu

apvienîbu valde preses konferencç infor-mçs par slimnîcu darbîbu. M.Zeitmanisnesen Balvu novada deputâtus infor-mçja, ka 25.aprîlî notiks gada pârskatasapulce, bet 26.aprîlî – preses konferencemedijiem. Viòð atklâja, ka pçrnais gadsnoslçgts ar zaudçjumiem. Tâpat valdesloceklis atzina, ka problçmu ir daudz,piemçram, jârisina jautâjums, ko darîtar novecojuðo datortomogrâfu Balvos,tâpat bûtu nepiecieðams laparaskops.

Latgales mazais stûrîtis

Pokðevas ciema prezentâcija

Maz konkrçtîbas

Apsprieþ Latgales glâbðanas

plânu

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV2.

Vârds þurnâlistamFotomirkïi

* Sâkums 1.lpp.

Disko laiks. Viens no skaistumkonkursa finâlistuuzdevumiem bija improvizçta deja. Agrita Ðakina (nokreisâs) un Aiga Sliðâne pârsteidza ar impulsivitâti unatraktivitâti.

Nominçti uzvarçtâji

Veltîjums daiïâ dzimumapârstâvçm. Kad pasâkuma vadîtâjsRaimonds Logins uz skatuvesiznâca puskails, ar dvieli apgurniem, viòa palîdze Rûta Cibuleneslçpa pârsteigumu. “Kâpçc tevdvielis apsiets ap gurniem?” viòavçlçjâs noskaidrot. “Vai labâk bûtu,ja tâ nebûtu?!” atjokoja Raimonds.Vçlâk viòð atzina, ka ðâdi vçlasiedvesmot piecus konkursantus, kuriveltîja nervus kutinoðu deju daiïâdzimuma pârstâvçm.

Þûrija. Pirmo skaistumkonkursu Viïakas novadâ vçrtçja (no kreisâs): Mâris Lâpâns,Sarmîte Ðaicâne, Ivars Jevstigòejevs, Sandra Loèmele un Kristiâns Alpe.

Pasâkuma nagla. Vçtrainus skatîtâjuaplausus un ovâcijas saòçma dzie-doðâ brâïu Puncuïu ìimene. Viòu pie-mçra iedvesmoti skatuves valdzinâ-jumu centâs izbaudît arî paði mazâkieRekovas skatîtâji. Puncuïu ìimeni tasnemulsinâja. “Jûs esat vislabâkie!”viòi paziòoja.

Kovbojmeitenes. Konkursantes zâli pârsteidza arkovbojdeju. Skatîtâjus priecçja (no kreisâs): RigondaÐakina, Aiga Sliðâne un Agrita Ðakina.

Saòem trîs balvas. Aiga Sliðâne un Raivis Dauksts saòçmabalvas trîs nominâcijâs. Un tie nav visi jaunieðu sapòi, kassestdien piepildîjâs. Piemçram, Aiga sapòo apceïot pasauli,bet Raivis izkopt vokâlu un dziedâðanas prasmes, lai varçtunoorganizçt savu koncertu. Lai veicas!

Dejo rumbu. Ilgas Puþules un Mârtiòa Logina uznâciens,tâpat kâ pârçjiem konkursantiem, bija cçls un aizraujoðs.

E.Gabranovs

Svçtdien Balvos notika brîniðíîgs koncerts ar operasmâkslinieku piedalîðanos “Bez skaistâm sievietçmdzîvot nav vçrts...”. Kâdâ brîdî koncerta vadîtâjsaicinâja klâtesoðâs jaunkundzes un kundzes pasapòotpar mirkli, kad kâds stiprâ dzimuma pârstâvis arî zemviòu loga naktî izpilda mîlas serenâdes. Nenoliedzami,tas ir romantiski! Diemþçl mazpilsçtas dzîve mûsdienâspiedâvâ citu realitâti. Labâkajâ gadîjumâ pilsçtâ naktîsvar dzirdçt suòu rejas vai kaíu “mîlas” serenâdes, betsliktâkajâ – alkohola apreibinâto klaigas un lamas.Pçdçjos gados pilsçtâ saraduðâs izklaides vietas, kocitâdi kâ par prastâm dzertuvçm nenosaukt. Krîze!Kâds pieprasîjums, tâds arî piedâvâjums,- teiks daudzi.Bet deviòdesmito gadu vidû situâcija nebija labâka!Taèu uzòçmçji, kas atvçra izklaides vietas, tomçr vairâkdomâja par interjeru, arî par to publiku, kura nealka“pielieties” lîdz lûpai, bet izdzert tasi kafijas vai glâziðampanieða. Par tagadçjo uzòçmçjdarbîbu ðajâ un arîcitos virzienos nereti gribas teikt,- ja nav kazai piena,tad nav. Pacel ïipu un salej atpakaï!

Savukârt pçtîjumi liecina,- Latvijâ nesagatavo darbi-niekus, kas nepiecieðami atseviðíâs jomâs. Latvijâ starpEiropas Savienîbas valstîm ir vislielâkais jaunieðuîpatsvars, kuri nav apguvuði tautsaimniecîbâ noderîguprofesiju. Tas nozîmç - visi grib dzîvot “pa vieglo”.Viegli strâdât, viegli pelnît un nopelnîto viegli notçrçt.

Ingrîda Zinkovska

Rekordliels talcinieku skaits. Ðogad Lielajâpavasara talkâ piedalîjies rekordliels talcinieku skaits. PçcLielâs talkas koordinatoru ziòâm aktîvâkie talcinieki unapkârtnes sakopçji pulcçjuðies Vidzemç un Zemgalç, betmazâk aktîvi bijuði Kurzemç. Starp populârâkajiem atkri-tumiem ðogad ir sadzîves tehnika - vannas, izlietnes, duðaskabînes. Piesâròoti ir Latvijas ûdeòi. Te daïa vainas jâuz-òemas makðíerniekiem.

Partija maina nosaukumu. Notika Zatlera reformu

partijas kongress, kurâ partija lîdz ar nosaukuma maiòu(tagad tâ sauksies Reformu partija) apstiprinâja arî jaunulogo, atsakoties no Sarkanâ krusta uz zila fona, par koizcçlâs konflikts ar Latvijas Sarkano krustu. Tagad logotipâattçlota pa diagonâli augðup vçrsta balta bulta oranþâkvadrâtâ. Reformu partijas lîderis joprojâm ir ValdisZatlers.

Bûs jauns tilts. Valmierâ pabeigta Gaujas tilta demon-tâþa. Tiltu pâr Gauju Valmierâ, Cçsu ielâ, par 1,412miljoniem latu rekonstruç Latvijas un Lietuvas kopuzòç-mums “Viadukts”. Rekonstrukcijas gaitâ paredzçts pilnîbânomainît tilta brauktuves konstrukciju. Jaunos trotuârusabâs tilta pusçs veidos 2,5 metrus platus, lai pietiktu vietasriteòbraucçjiem. Brauktuve bûs 8 metrus plata. Gaujastilta remonts ir viens no sareþìîtâkajiem projektiem.

Aizmûk lâcene Made. Jau otro reizi no sava voljçraLîgatnes dabas parka teritorijâ aizmuka lâcene Made (pçrntâ aizmuka augustâ). Lîgatnes dabas parka zvçrkopji devâsbçgles meklçjumos. Dabas parka teritorija ir slçgta apmek-lçtâjiem. Lâcenes pievilinâðanai parka darbinieki izlikapârtiku, sagatavoja zâles lâèa iemidzinâðanai. Lîgatnesdabas parkâ èetri lâèi mitinâs divos voljçros. Esoðie voljçriir novecojuði, bet ir saziedota nauda jaunu bûvei, un gadabeigâs lâèi varçtu pârcelties un jauniem voljçriem. Lîgatnesdabas takas apmekçtâjiem atklâja 1975.gadâ.

Nesagatavo nepiecieðamâs profesijas. Latvijasvidçjâs profesionâlâs izglîtîbas iestâdes nesagatavo pie-tiekamâ daudzumâ darbiniekus, kuri nepiecieðami no-zarçs, kas attîstâs visstraujâk. Par to satraukuðies ne vienmeþu nozares uzòçmçji, bet arî politiíi. Latvijâ jaunieðubezdarba lîmenis ir viens no augstâkajiem Eiropas Savie-nîbâ. Jaunieði nespçj atrast darbu, jo nav apguvuði pro-fesiju, tostarp tâdas, kas nepiecieðamas darba tirgû.

Zâles maksâ dârgâk. Pagâjuðajâ gadâ Latvijâ zâlespârdotas vairâk nekâ 205 miljonu latu apmçrâ. Tas iraugstâkais râdîtâjs pçdçjo piecu gadu laikâ. Speciâlistiskaidro, ka tas nebût nenozîmç, ka iedzîvotâji zâles patçrçvairâk. Pirkto zâïu apojoms ir tas pats, tikai par medika-mentiem maksâjam dârgâk.

(No interneta portâliem www.delfi.lv, www.tvnet.lv)

Aktuâli Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV 3.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Vai kultûras pasâkumos iederas alkohola tirdzniecîba? Balvu novada domç

12.aprîïa sçdes lçmumiNovadu sadala divâs zonâs

Balvu novadu sadalîja divâs atkritumu apsaimniekoðanas

zonâs. 1.zona – Balvu pilsçtas administratîvâ teritorija;

2.zona – Balvu, Bçrzkalnes, Bçrzpils, Brieþuciema, Kriðjâòu,

Kubulu, Lazdulejas, Tilþas, Vectilþas un Vîksnas pagastu

administratîvâs teritorijas. Nolçma noslçgt lîgumu par

sadzîves atkritumu apsaimniekoðanu Balvu novada

administratîvajâ teritorijâ ar SIA “Ziemeïvidzemes atkritumu

apsaimniekoðanas organizâcija”.

Apstiprina bibliotçkas logoIzdarîja grozîjumus Balvu

Centrâlâs bibliotçkas noli-

kumâ, kâ arî apstiprinâja

bibliotçkas logo. Balvu

Centrâlâs bibliotçkas logo

koncepcija – centrs, krâtuve,

krustcele, satikðanâs...

Trijstûra kompozîcijâ veidotâ zîme ar tâ paralçlo pamatu

pret horizontâlo lîniju simbolizç stabilitâti, savukârt trijstûra

smaile – attîstîbu. Zîmes pamatâ ir bibliotçkas saîsinâjuma

trîs burti ‘B’, ‘C’, ‘B’, kas lasâmi pulksteòa râdîtâja virzienâ,

dalîti un reizç apvienoti diognâlâm, ðíçrsâm lînijâm. Tas

kopumâ veido tîklu, kas atgâdina ne lîdz galam simetrisku

plauktu vai pilsçtas ielu kartes fragmentu. Ðis sadalîjums

liek domât par pilnîbu, attîstîbu, izaugsmi un ilgtspçjîbu.

Deputâts Egons Salmanis klâtesoðos informçja, ka bibliotçka

jaunajâ nolikumâ uzòemas papildsaistîbas par Ziemeï-

latgales vçstures un kultûras bagâtîbu apzinâðanu, sagla-

bâðanu un popularizçðanu, îpaði akcentçjot nemateriâlo

kultûras mantojumu.

Iznomâ zemiNolçma slçgt zemes nomas lîgumus: ar Çvaldu Garjâni

par zemes vienîbu 1,7 un 0,8 ha platîbâ nomu uz 10 gadiem

Bçrzkalnes pagastâ; ar Raimondu Kuïðu par zemes vienîbas

5 ha platîbâ nomu uz 10 gadiem Lazdulejas pagastâ; ar

Mâri Pangu par zemes vienîbas 0,07 ha platîbâ nomu uz 5

gadiem Balvu pagastâ; ar Viesturu Lukstu par zemes vienîbas

7,1 ha platîbâ nomu uz 10 gadiem Kubulu pagastâ; ar

Jolantu Kaðu par zemes vienîbas 5 ha platîbâ nomu uz 10

gadiem Tilþas pagastâ; ar Mariju Telegiju par zemes vienîbas

445 m2 platîbâ nomu uz 5 gadiem Balvos; ar z.s. “Vecavoti-

òi” par zemes vienîbas 3,2 ha platîbâ nomu uz 10 gadiem

Vectilþas pagastâ; ar Juri Salmani par zemes vienîbas 1000

m2 platîbâ nomu uz 12 gadiem Balvos; ar Diânu Kudre-

òicku-Losu par zemes vienîbas 14,4 ha platîbâ nomu uz 10

gadiem Tilþas pagastâ; ar Vilni Dzeni par zemes vienîbas 3

ha platîbâ nomu uz 5 gadiem Tilþas pagastâ; ar Sandru

Gabrâni par zemes vienîbas 2,2 ha platîbâ nomu uz 10

gadiem Tilþas pagastâ; ar SIA “SAVEL” par zemes vienîbas

671 m2 platîbâ nomu uz 10 gadiem Balvos.

Deputâtiem bûs sava istabaApstiprinâja noteikumus “Deputâtu darbîbas apstâkïu

nodroðinâðanas kârtîba Balvu novada paðvaldîbâ”. Depu-

tâtu istaba atradîsies Balvu Tâlâkizglîtîbas un cilvçkresursu

centrâ, Brîvîbas ielâ 47, Balvos, kas bûs nodroðinâta ar

nepiecieðamajâm mçbelçm, telefona sakariem, datoru ar

interneta pieslçgumu un drukas iekârtu. Deputâti istabu

izmantos, lai pieòemtu iedzîvotâjus, organizçtu apspriedes

un sanâksmes, kâ arî citos gadîjumos, kad telpa nepiecie-

ðama deputâtu pienâkumu pildîðanai un tâ ir brîva.

* Turpinâjums 5.lpp.

ZITA MEÞALE, Balvu novada Brieþu-ciema pagasta kultûras darbaorganizatore

Skatoties, kâdos pasâkumos. Ja pieda-

lâs ìimenes ar bçrniem vai tas ir jaunatnei

domâts pasâkums, tad viennozîmîgi nç!

Savukârt, ja tas ir paðdarbnieku vai brîv-

dabas pasâkums, jubilejas vai atpûtas

vakars, tad vçl varçtu domât. Lai gan,

manuprât, tâs ir liekas problçmas, lielâks

risks, ka pasâkumâ var notikt kas neprog-

nozçjams. Var jau teikt, ka tie, kuri pasâ-

kumâ gribçs iedzert, atnâks ar savu “polði-

òu” vai aizbrauks uz tuvâko vietu, kur

to var iegâdâties. Bet tas bûs mazâk iespç-

jams, ne kâ tad, ja alkohols atradîsies

rokas stiepiena attâlumâ.

Tirgot alkoholu uz vietas pasâkumâ

nav gluþi tas pats, kas to lietot pasâku-

mâ. Piemçram, tâ saucamie “groziòu”

vakari. Nav jau nekas ïauns, ja pie galdi-

òa sçþ pieauguði cilvçki, kuri uzvedas

solîdi un citiem netraucç. Diemþçl ne

vienmçr tâ notiek. Varu teikt, ka pçdçjâ

laikâ stipri iereibuðu apmeklçtâju kïûst

mazâk. Jâdomâ, tas ir tâpçc, ka iedzîvo-

tâji kïuvuði gudrâki, kulturâlâki, nevis

tâpçc, ka maksâtnespçjîgâki. Brieþuciema

pusç ar pieauguðajiem nekad lielu problç-

mu nav bijis. Ja arî kâds alkoholu lietojis,

nekârtîbas nav raduðâs.

Lai kâdi iedzerðanas pretinieki mçs bû-

tu, pilnîbâ izskaust alkohola lietoðanu

diez vai izdosies, jo ir daþâda mçríaudi-

torija, uzskati un pieòçmumi. No savas

pieredzes varu teikt, ka bijuði vairâki ga-

dîjumi, kad uz balli atbrauc kompânija

un pirmais jautâjums ir: “Vai jums ir bu-

fete? Nav? Tâtad te nav ko darît!” Piebil-

dîðu, ka Bieþuciema pasâkumos 10 gadu

laikâ nekad nav bijusi bufete. Ideâli, pro-

tams, bûtu, ja pasâkumos nelietotu alko-

holu, bet nevaram kâ strausi bâzt galvu

smiltîs un sacît, ka vajag darît visiem tikai

tâ, kâ mums gribçtos. Apmeklçtâji mums

jâaudzina, jâprot sarunât. Var jau bût,

ka lielos pagastos ir arî lielâkas problçmas.

Mçs viens otru pazîstam un arî uzma-

nâm. Sveðinieki, par laimi, nepatikðanas

nerada. Par jaunatni gan reizçm jâbrînâs

- vai ir jçga atnâkt uz pasâkumu, samak-

sât latu un visu laiku nîkt aiz stûra vai

priekðtelpâ? Tas ir drausmîgi, ka nepiln-

gadîgi jaunieði klîst apkârt iereibuði.

Mûsu pusç lielâka problçma ir apkârt-

nes piemçslotâji. Nav saprotams, kâ cil-

vçkus iemâcît iemest izsmçíi, èipsu paku,

pudeli atkritumu grozâ. Esmu pasâku-

mos likusi pacelt nomestu pudeli vai

papîru, esmu dzinusi ârâ apmeklçtâjus,

kuri nâk zâlç ar alus pudeli rokâs. Reak-

cija ir daþâda – cits nokaunas, bet esmu

dabûjusi arî tâdus vârdus dzirdçt, ka

ausis vîst. Bet, kâ jau teicu, pçdçjos ga-

dos mûsu iedzîvotâju kultûras lîmenis ir

tikai audzis, un par to prieks. Pati uz

pasâkumiem vienmçr eju kopâ ar vîru,

un jaunatnei pret pasveða vîrieða teikto

ir lielâks respekts. Citam vajag sarunu ar

humoru, citu der pakauninât, bet uz cita

arî balss jâpaceï un jâpiedraud. Esmu

ievçrojusi, ka tad, ja pasâkumos ir vairâk

pieauguðo, îpaði vietçjie paðdarbnieki, arî

jaunatne uzvedas solîdâk. Mûsu pagastâ

uz pasâkumiem bieþi nâk vecâki kopâ ar

bçrniem, un tas vçrtçjams tikai pozitîvi.

Pusaudzis ir pieskatîts, ìimene kopâ - ko

vçl vairâk vajag? Prieks skatîties, kâ tçvs

dejo ar meitu, pusaudzis dçls uzlûdz

mammu.

Kopumâ mûsu publika nav ïauna un

neaudzinâta, reizçm tikai darvas karote

sabojâ medus mucu, bet tâ bijis vienmçr.

Aizliegt tirgot alkoholu pasâkumos va-

rçtu, bet tad, manuprât, lielâka mçroga

pasâkumos samazinâtos apmeklçtâju

skaits. Tâpçc jâizvçrtç, kas svarîgâks -

peïòa, kârtîba vai kultûra? Alkohola lie-

toðanu tuvâkajâ laikâ pilnîbâ diez vai

izdosies izskaust, bet tas jâkontrolç. Vis-

maz jaunatne jâmçìina no tâ pasargât.

Viedokïus uzklausîjaZ.Logina un M.Sprudzâne

Iztiekam bez bufetçm

LIDIJA SILIÒA, Baltinavas novadadomes priekðsçdçtâja

Uz jautâjumu, vai kultûras pasâku-

Galvenais – attieksme pretalkoholu un pasâkumiem

mos iederas alkohola tirdzniecîba, ne-

grasos atbildçt viennozîmîgi ar ‘jâ’ vai

‘nç’. Ne jau pasâkumos cilvçki nodzeras

un top par atkarîgajiem alkoholiíiem.

Atceros padomju laikus, kad bija izdots

“sausais” likums. Katras darbdienas bei-

gâs bija jâziòo par sastâdîtajiem pro-

tokoliem un par darbiniekiem, kuri bija

lietojuði alkoholu. Taèu arî ðis solis nede-

va gaidîto rezultâtu, jo palielinâjâs kan-

dþas tecinâtâju skaits. Atceros, ka tolaik

man nâcâs arî bût kâzâs vedçjpârî. Tâ

kâ strâdâju ciema izpildkomitejâ, par

alkoholu uz galdiem un atklâtiem tos-

tiem nevarçja bût ne runas, taèu kâzu

viesi tâpat pamanîjâs to lietot no maskç-

tiem traukiem, “pieðaujot” klât attiecîgu

humora piedevu. Bûtîbâ tas bija uzjaut-

rinoðs fakts.

Latvieðiem Lîgo svçtki bez alus diez

vai bûtu pieòemami. Cits jautâjums ir

attieksme gan pret alkohola lietoðanu,

gan pret svçtkiem un to svinçðanu.

Domâju, tirgoðanâs pasâkumos neko

daudz nemainîs. Cilvçki, kuri nemâk

atpûsties bez alkohola lietoðanas, vie-

nalga atradîs iespçjas to iegâdâties un

lietot. Ja es vai man lîdzîgie kâdâ kultûras

pasâkumâ iemalkosim glâzi ðampanieða

vai vîna, nekas slikts nenotiks. Ðîs at-

tieksmes veidoðanâ galvenâ loma vien-

nozîmîgi jâuzòemas ìimenei. Turklât

ne jau ar stingru disciplînu vien, bet ar

personîgo piemçru, jo bçrniem vecâki

vienmçr ir autoritâte. Protams, neru-

nâju par pasâkumiem jaunieðiem. At-

balstu priekðlikumu nepârdot jaunie-

ðiem alkoholu lîdz 20 - 21 gada vecu-

mam.

jâ:

(3%

)

nç:

(41%

)

ne

va

jad

zçtu

tirg

ot

sti

pro

sd

zçri

en

us:

(14%

)

ja ir

ap

sard

ze -

vis

s ir

kârt

îbâ:

(28%

)

man

i ta

sn

ein

tere

sç:

(14%

)

Ko

pâ:

29

Vai kultûras pasâkumos iederas alkohola tirdzniecîba?

ReportâþaOtrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV4.

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Lielajâ talkâ pildâs maisi un kïûst tîrâksPçc lietainâs piektdienas 21.aprîlis - Lielâs talkas

diena - ausa saulains, un talcinieki varçja gan labipastrâdât, gan baudît pusdienas brîvâ dabâ. Kâ liecinatalkas organizatoru savâktie dati, ðogad Lielajâ talkâLatvijas sakopðanâ piedalîjuðies ap 210 000 iedzîvotâju,turklât Latgales talcinieki ir otrie èaklâkie aiz Zemgales.Baltinavas talcinieki strâdâjuði novada centrâ, parkâ,kopuði kapus, Svâtûnes un Motrînes ezeru krastus.Rugâju novadâ talkâ piedalîjuðies aptuveni 580 cilvçkiun savâktas aptuveni 7,4 tonnas atkritumu. Èaklistrâdâjuði arî Balvu un Viïakas novadu ïaudis.

Uzpoð arî privâtmâju apkârtnes. Viïakas novadâ talkasdienâ sakopa iestâþu un privâtmâju apkârtnes. Talciniekidaïu atkritumu sadedzinâja, daïu salika dzeltenajosmaisos. No Viïakas puses ïaudîm izskançja vçlçjums, laicilvçki nemet atkritumus ceïmalâs, neved tos uz meþu,tad bûs tîrs. “Droði varam teikt, ka tie, kas mçslo, tienetalko!” uzskata viïacçni.

Izveido uzrakstu no koríiem. Talkâ Beïauskos ðogadpiedalîjâs astoòi talcinieki, jo vainîga bija reklâma. Sâkumâarî viòiem bija doma pievienoties centra talciniekiem, bettad interneta portâlâ draugiem.lv ievietoja afiðu un talkojaBeïausku ciemâ. Talkâ ciema iedzîvotâji piepildîja vairâknekâ 50 maisus. “Îpaðie atkritumi, ko atradâm, bija ðíçres,liela spuldze, 5-litrîga vîna pudele, naktspodiòð ar lâcîðiemun adîta cepure. Nolçmâm, ka arî mçs mçìinâsim uzstâdîtrekordu, vâcot pudeïu koríîðus, un ceïa posmâ Bçrzpils -Beïauski savâcâm 171 koríi. Pçc tam no tiem izveidojâmuzrakstu “Lielâ talka”. Pçc talkoðanas pavâre Ineta Ikstenamûs sagaidîja ar laða zupu, kotletçm, pîrâdziòiem, âbolukûku un desiòâm,” stâsta Arnita Rakstiòa.

Talku sâk ar rîta vingroðanu. Balvu parkâ talkaskoordinators Mâris Verjanovs dienu iesâka ar rîta rosmi,ko ar maisiem rokâs izpildîja arî Balvu Bçrnu un jaunieðucentra talcinieki.

Ar vienu kâju top, ar otru kâju top. Lielâs talkas rîts Balvu novada paðvaldîbas un iestâþu darbiniekiem sâkâs jomundri - visi izvingrinâja kâjas un rokas, lai labâk veiktos strâdâðana. Un veicâs! Kopumâ Balvu novadâ savâktiaptuveni 7 tûkstoði maisu, bet talcinieku bijis pustûkstotis.

Jaunsargi pie Zaèu kapiem. Puiði no Balvu Valstsìimnâzijas lîdzinâja apkârtni, maisos vâca atkritumus unpriecâjâs par skaisto un saulaino dienu.

Talkas zupa. Balvu parkâ pçc darba visi pulcçjâs uz talkaszupu, ko vârîja Finansu un attîstîbas nodaïas darbinieki.Lai arî Valdis un Andris recepti neatklâja, zupa tieðâm bijaizdevusies!

Atradumi - izstâdç.Talkas dienâ atrastâs

mantas rindojâsizstâdç. Jaunsardzes

instruktors ValdisSçrmûkðs bija atradiselektriíu kâpðïus, kaspçc restaurâcijas bûs

derîgi. Jaunieðiatraduði

makðíerniekapiederumu komplektupat ar... dþinsiem, un

balvâ viòi saòçmadzeltenus maisus,

kas atkal jâpiepilda.

Jânis Trupovnieks tîrît Bolupi dodas ar laivu. Zaïâs

partijas Balvu nodaïa un biedrîba “Ðeit un tagad” strâdâjaBolupes sakopðanas darbos pie slûþâm un virzienâ paupi uz leju. Upi un krastus viòi tîrîja no sadzîves unbioloìiskiem atkritumiem, upes gultni - no iekrituðiemkokiem. Pçc talkas visi baudîja “Dabas veltes maigâkrçjuma mçrcç”.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Uzpoð veco slidotavu. Te strâdâja motokluba “Spieíi vçjâ”un NBS aviâcijas eskadriïas karavîri. Ðeit bûs vieta, kurnepiecieðamîbas gadîjumâ varçs nolaisties helikoptersar mediíu brigâdi.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- Z

.Login

a

Foto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

a

Foto

- Z

.Login

a

Saruna

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV 5.

Pieðíir nosaukumus un adresesTilþas pagastâ èetrâm zemes vienîbâm pieðíîra nosau-

kumus: “Kâpessila kapi”, “Tilþas kapi”, “Ûdrenes kapi”

un “Doòikovas senkapi”. Zemes lietoðanas mçríis –

kapsçtu teritorijas un ar tâm saistîto ceremoniâlo çku un

krematoriju apbûve. Deputâts Pçteris Ozoliòð bija izbrînîts

par ðâdu mçríi, pârjautâjot: “Vai senkapos bûs krema-

torija?” Speciâlisti deputâtiem paskaidroja, ka lietoðanas

mçríi ir tâdi, kâdi ir, turklât vienâdi visâ Latvijâ. Pieðíîra

adresi Andim Kaðam piederoðai bûvei – “Raòèo Rasiòas”,

Kriðjâòu pagastâ.

Apstiprina vadîbas komanduNolçma îstenot projektu “Par integrçtas izglîtîbas iestâ-

des izveides uzsâkðanu Balvu novadâ profesionâlâs izglî-

tîbas attîstîbai, uzòçmçjdarbîbas un reìiona ekonomiskâs

izaugsmes atbalstam” îpaðas atbalsta programmas Latga-

les sociâli ekonomiskâs situâcijas stabilizçðanai ietvaros.

Apstiprinâja projekta vadîbas komandu: Inâra Òikuïina,

Egons Salmanis, Iveta Tiltiòa, Antra Eizâne, Viktors

Ðïuncevs, Maruta Tabûne un Sarmîte Cunska.

Izmaiòas komisijas sastâvâAtbrîvoja Andru Kudrjavcevu no Pastâvîgâs iepirkuma

komisijas locekïa pienâkumiem. Komisijâ ievçlçja Olgu

Siòicu.

Iegâdâsies aprîkojumuAtbalstîja siltumtehnikas un santehnikas mâcîbu klaðu

aprîkojuma iegâdi, kâ arî piekrita nodroðinât tâ iegâdei

un montâþai ne vairâk par Ls 15 000 no paðvaldîbas

2012.gada budþeta lîdzekïiem.

Sadala îpaðumusAtïâva atdalît no nekustamâ îpaðuma “Celmiòi” Vîks-

nas pagastâ zemes vienîbu 7 ha platîbâ. Atdalîtajai zemes

vienîbai pieðíîra nosaukumu “Zeltiòi”, lietoðanas mçríis

– zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâ darbîba ir meþsaim-

niecîba. Tâpat atïâva atdalît no nekustamâ îpaðuma

“Apinîði” Kubulu pagastâ zemes vienîbu 15,1 ha platîbâ.

Atdalîtajai zemes vienîbai pieðíîra nosaukumu “Apinîði

1”, lietoðanas mçríis – zeme, uz kuras galvenâ saimnie-

ciskâ darbîba ir lauksaimniecîba. Vçl atïâva atdalît zemes

vienîbas no nekustamajiem îpaðumiem “Purvmala”

Brieþuciema pagastâ, “Zaïmeþnieki” Bçrzkalnes pagastâ,

“Pçterkalni” Lazdulejas pagastâ, “Trapi” Kubulu pagastâ

un “Kaldi” Balvu pagastâ.

Òems aizòçmumusPiekrita òemt ilgtermiòa aizòçmumus: Ls 13 070,73 uz

trîs gadiem projekta “Bçrnu rotaïu laukuma izbûve

Vectilþâ” îstenoðanai; Ls 32 863,73 uz pieciem gadiem

projekta “Gaismas objektu nomaiòa Balvos” îstenoðanai;

Ls 285 867,68 uz 15 gadiem projekta “Ûdenssaimniecîbas

attîstîba Tilþas pagasta Tilþas ciemâ” îstenoðanai. Tâpat

apstiprinâja SIA “Global partners” tehniski ekonomisko

pamatojumu projektam “Ûdenssaimniecîbas attîstîba

Balvu novada Bçrzpils ciemâ”.

Nodos atsavinâðanai zemi undzîvokïus

Nodeva atsavinâðanai zemes gabalu – starpgabalu

1049m2 platîbâ Brîvîbas ielâ 90a, Balvos. Atsavinâðanai

nodos arî avârijas stâvoklî esoðos paðvaldîbas dzîvokïus

31,4 un 69,1 m2 platîbâ Balvu ielâ 15-20, Bçrzkalnç, un

“Meþvîni” dz.16, Egïuciemâ. Uzdeva Îpaðuma privati-

zâcijas un atsavinâðanas komisijai pasûtît tirgus vçrtîbas

noteikðanas lietu, kâ arî izstrâdât izsoles noteikumus.

Pârdos nekustamos îpaðumusNolçma pârdot Modrim Dupuþam nekustamo îpaðu-

mu Dârza ielâ, Balvos, kas sastâv no zemes gabala kopçjâ

0,0486 ha platîbâ. Pârdoðanas cena – Ls 420.

Neizmanto pirmtiesîbasDeputâti nolçma neizmantot pirmtiesîbas un neiegâ-

dâties a/s “Balvu Enerìija” jaunâs emisijas 7 124 ar to

kopçjo nominâlvçrtîbu Ls 7 124 un pârdoðanas kopçjo

cenu Ls 7 124.

Pilnvaro parakstît dokumentusPilnvaroja zemes lietas speciâlisti Gintu Zaharâni Balvu

novada paðvaldîbas vârdâ parakstît un saskaòot zemes

robeþu, situâcijas un apgrûtinâjumu plânus; parakstît

zemes robeþu apsekoðanas un noteikðanas aktus.

Pilnvaroja nekustamâ îpaðuma speciâlisti Terçziju Zaèevu

parakstît dokumentus G.Zaharânes prombûtnes laikâ.

E.Gabranovs

Balvu novada domç

Latvijas Nacionâlâs bibliotçkas Atbalsta biedrîbabibliotekâru konferencç, kas notika Latvijas Univer-sitâtes Lielajâ aulâ, 11.aprîlî suminâja balvas “Pagastabibliotekârs – gaismas nesçjs” saòçmçjus. Latgalesreìionâ ðo titulu un balvu 100 latu vçrtîbâ saòçma Rugâjunovada Lazdukalna bibliotçkas vadîtâja LIGITAKALNÇJA.

Kâ sâkâs Jûsu ceïð uz bibliotekâres profesiju?

-Saka, ka visi, kuriem patîk lasît grâmatas, ir bibliotekâri.

Bçrnîbâ patieðâm daudz lasîju, regulâri apmeklçju trîs biblio-

tçkas. Mâsa pçc vidusskolas beigðanas sâka strâdât par biblio-

tekâri Ezeros, vçlâk - Rugâjos. Daþkârt braucu lîdzi mâsai uz

darbu, skatîjos, kâ viòa strâdâ, palîdzçju daþâdos darbos un

bibliotekâra darbs iepatikâs. Cita profesija man padomâ

nebija. Iestâjos Rîgas Kultûras un Izglîtîbas darbinieku

tehnikumâ, tagad tâ ir koledþa. 1981.gadâ atgriezos Balvu

rajonâ, kur daudzâs bibliotçkâs trûka darbinieku. Viena no

tâm bija Lazdukalnâ. Nezinu kâpçc, bet izvçlçjos ðo pagastu

(sâku strâdât 3.augustâ), kurâ iepriekð nekad nebiju bijusi.

Varbût tâpçc, ka mana vecmamma dzimusi un augusi ðai

pusç. Mana dzimtâ vieta ir Sudarbç.

Vai Lazdukalna bibliotçka ir Jûsu vienîgâ

darbavieta?

-Jâ, ðajâ darbâ rit jau 31. gads. Var teikt, esmu iesçdçjusies.

Daþus gadus, kad dzima bçrni, gan pavadîju mâjâs.

Ar ko bagâti un piepildîti bijuði ðie darba gadi?

-Ar vairâku sapòu piepildîðanos. Pirms pieciem gadiem

realizçjâm bibliotçkas telpu remontu. Kâdreiz, atceros, sapòoju,

ka bibliotçkai vajag gaiðas telpas. Tagad mums tâdas ir. Vajag

sapòot, jo sapòi piepildâs. Darbavietai un apkârtçjai videi ir

liela nozîme - ja ir skaisti un patîkami, prieks iet uz darbu.

Agrâkie darba gadi saistâs arî ar plaðo grâmatu klâstu, jo visu

obligâto literatûru uz bibliotçkâm sûtîja regulâri un bez maksas.

Tagad grâmatu iegâde ir viens no sâpîgâkajiem jautâjumiem.

Rakstot projektus, grâmatâm naudu grûti dabût, to var

vienîgi mçbelçm un tehniskajam aprîkojumam. Esmu to

izmantojusi un iegâdâjusies bçrnu stûrîtim plauktus, krçslus,

paklâju, kâ arî citas preces - kopçtâju, plauktu daleòus. Bçrnu

grâmatu fondu palîdzçja atjaunot Latvijas Fonda projektu

konkursâ iegûtie 1000 dolâri. Arî ðobrîd realizçjas LEADER

projekts, kura noslçgumâ bibliotçkâ bûs televizors. To izman-

tosim pasâkumos, varçsim skatîties multfilmas, bûs jauni galdi

lasîtavai, krçsli, þurnâlu galdiòð. Vçl sapòoju par vienpusîgiem

grâmatu plauktiem, ko varçtu izvietot pie sienas, lai bûtu

vairâk brîvas telpas. Citâdi mums pasâkumos bieþi vien telpas

ir par ðauru. Ar laiku nolietosies datori, vajadzçs jaunus.

Kas, strâdâjot bibliotçkâ, interesç un aizrauj?

Varbût tâ ir novadpçtniecîba vai arî, piemçram,

izstâþu organizçðana?

-Ar novadpçtniecîbu ir tâ: ja sâc strâdât, tad jâstrâdâ katru

dienu, jo ðis darbs aizrauj. Novadpçtniecîba ir pçtniecisks un

apkopojoðs darbs, kas prasa daudz laika. Diemþçl tâ bieþi

vien pietrûkst. Brîvâks laiks ir rîta pusç, kad bibliotçkâ mazâk

apmeklçtâju. Esmu apkopojusi aptuveni 40 mapes, kur

atrodami materiâli par pagastu, skolu, dzelzceïa lîniju,

baznîcu, ansambïiem un citiem paðdarbîbas kolektîviem,

ievçrojamiem novadniekiem. Materiâlus izmanto ne tikai

vietçjie iedzîvotâji, bet arî no citiem pagastiem un novadiem.

Izveidojusies laba sadarbîba ar novada muzeja darbinieci.

Ar cilvçku atbalstu organizçju daþâdas izstâdes, jo gribas,

lai cilvçki apskata mûsu paðu ïauþu skaistos rokdarbus,

zîmçjumus, fotogrâfijas un lietas, ar ko varam lepoties. Daïa

no izstâdçm ir skolçnu roku darbs. Viòu mammas, ienâkuðas

bibliotçkâ, priecâjas par bçrnu prasmi. Man patîk viss, ko

radoði cilvçki spçj izdarît, varbût tâpçc, ka pati neesmu tik

aktîva rokdarbniece. Ir doma bibliotçkâ izstâdît vietçjâ

gleznotâja Franèa Zizlâna gleznas. Ar lepnumu varu teikt, ka

mums ir savs gleznotâjs!

Kâda satura grâmatas bieþâk izvçlas lasîtâji?

-Lasîtâjiem gaumes ir daþâdas. Cits izvçlas lata românus,

cits - detektîvromânus, cits - romantisko literatûru vai dzeju

u.t.t. Daþus apmeklçtâjus interesç tikai praktiskas lietas, izvçle

atkarîga no katra vaïasprieka. Daþi lasa tikai þurnâlus un

avîzes, jo tos vakarâ var âtrâk izlasît, bet grâmatas izlasîðanai

nepiecieðams ilgâks laiks.

Vai arî paðai joprojâm patîk lasît grâmatas?

-Dzîvoju pçc principa - nesaspringt par lietâm, ko nevar

mainît. Tâpçc cenðos nelasît nopietnu literatûru, neskatîties

filmas un pârraides, kas uzdzen stresu. Lasot grâmatas, bieþi

pârdzîvoju, kâpçc notiek tieði tâ, nevis citâdi. Lai atpûstos,

izvçlos kâdu lirisku lasâmvielu.

Kâ vçrtçjat sadarbîbu ar skolas bibliotçku un

jaunajiem lasîtâjiem?

-Ar Eglaines pamatskolu mums izveidojusies jauka

sadarbîba, tur strâdâ atsaucîgi pedagogi. Neviens skolotâjs,

kuru uzrunâju, nekad nav atteicis palîdzçt vai atnâkt uz kâdu

pasâkumu. Arî pati cenðos neatteikt. Kopîgi pasâkumi satu-

vina bçrnus, viòi kïûst atvçrtâki. Bçrni jûtas droði un brîvi.

Jâatzîst, ka man piemît savdabîga humora izjûta, bet mâjâs

tâ esam pieraduði kontaktçties. Iespçjams, kâdu ar savu

humoru esmu aizvainojusi, bet tas noteikti tâ nebija domâts.

Kâ pavadât brîvos brîþus, kur smeïaties spçku?

-Agrâk bieþi braucâm ekskursijâs, bet tagad mans lielâkais

vaïasprieks ir mazdçliòð Rinards, kuram jau 8 mçneði. Brîvais

laiks paiet kopâ ar ìimeni, kas arî ir mans spçka avots. Bçrni

jau lieli, atbrauc uz mâjâm brîvdienâs un svçtkos. Dçls Agris

dzîvo Rçzeknç, strâdâ projektçðanas birojâ. Meita Klinta dzîvo

Rîgâ, studç sabiedriskâs attiecîbas un papildus strâdâ - pagai-

dâm gan ne izvçlçtajâ profesijâ. Esmu îsta lauciniece, kurai

vajag savâ saimniecîbâ izaudzçtu gaïu, izslauktu pienu, dârzâ

nogatavojuðos raþu. Strâdâjot dârzâ, puíu dobç, kûtî vai ap

mâju, gan nogurstu, gan atpûðos.

Bibliotekâri bieþi vien, ieskatoties grâmatâs, mçdz

izrakstît vçrtîgas atziòas. Vai arî Jûs izrakstât un

cenðaties kâdu no tâm ievçrot?

-Jaunîbâ rakstîju kladçs dzeju un citâtus, bet tagad nç, jo

viss pieejams internetâ. Ja kâdâ no grâmatâm atrodu skaistu

apsveikuma pantu, tad saglabâju datorâ.

Atziòa, ko pati daþreiz ievçroju, ir slavenais Skârletas teiciens

(no grâmatas “Vçjiem lîdzi”): “Par to es domâðu rît.” To

veiksmîgi pielietoju gadîjumos, kad rodas problçmas. Vçl

daþâdâs dzîves situâcijâs ierasts, ka atceros notikumiem

atbilstoðas anekdotes, tad mâjâs ir iemesls pasmieties.

A.Socka

Dâvât gaismu citiem

Titula “Pagasta bibliotekârs – gaismas nesçjs”ieguvçja. Ligita Kalnçja ir no tiem cilvçkiem, kuri ar savudarboðanos veido bibliotçku par sava pagasta mazogaismas pili. Jautâta par apbalvoðanas ceremoniju, viòastâsta par sirsnîgo pasâkumu un dâvanâ saòemto krâðòoziedu puðíi, svecçm, kas simbolizç gaismu, grâmatu unbalvu 100 latu vçrtîbâ (dâvanu karti “Apgâda ZvaigzneABC” grâmatnîcâ). To Ligita aizvadîtajâ nedçïâ jauizmantoja – nopirka grâmatas bibliotçkai. “Paldies visiemlasîtâjiem un atbalstîtâjiem, kolçìiem Rugâju novadabibliotçkâs un kultûras jomâ, tiem, kas mani izvirzîja ðainominâcijai. Viens pats var paveikt daudz, bet ne tik daudzkâ tad, ja apkârt ir atsaucîgi cilvçki, kuri uzmundrina arlabu vârdu un palîdz, ja tas nepiecieðams,” saka Ligita.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Îsumâ Panâkumi

Skolu dzîveV6. Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlis

Viïakâ râda savas zinâðanasViïakas Valsts ìimnâzijâ aizvadîts valodas konkurss

“Radoðâ Latvija”. Tas sâkâs ar skolas kora, kuru vada

Ilona Bukða, izpildîto Ulda Marhilevièa dziesmu “Iedo-

mâjies”. Uz konkursu bija ieraduðies arî Balvu, Baltinavas

un Rugâju novada vidusskolu audzçkòi. Konkurss notika

9.-10.klaðu un 11. - 12.klaðu grupâ. Latvieðu valodas kon-

kursu vadîja Rasma Vilkaste, vâcu valodas - Tatjana Nâgele,

angïu valodas – Agneta Maèa. Lûk, konkursa uzvarçtâji:

ANGÏU VALODA, 9.-10. klaðu grupâ:1.Juris Kaðs (BVÌ) - 1.vieta;

2.Raimonds Loèmelis (Brieþuciema pamatskola) - 2.vieta;

3.Nauris Molèanovs (VVÌ) – 3.vieta.

11.-12.klaðu grupâ:1.Edgars Pundurs (Baltinavas vidusskola) - 1.vieta;

2.Elîna Loseva (Rugâju novada vidusskola) - 2.vieta;

3.Edgars Ritmanis (BVÌ) - 3.vieta;

4.Jânis Eidaks (Rugâju vidusskola)- 3.vieta.

LATVIEÐU VALODA, 9.-10. klaðu grupa:1.Karîna Makðâne (VVÌ) - 1.vieta;

2.Marija Bratuðkina (VVÌ) – 2.vieta.

11.-12.klaðu grupâ:1.Inese Jargâne (VVÌ) – 1.vieta;

2.Sigita Kokorevièa (VVÌ) – 2.vieta;

3.Santa Konovalova (Rekavas vidusskola) - 2.vieta;

4. Signe Grahoïska (VVÌ) - 3.vieta.

KRIEVU VALODA, 9.-10.kl. grupa:1. Kristina Vasiïjeva ( Rugâju novada vidusskola) - 1.vieta;

2.Alîna Gromova (BVÌ) - 2.vieta;

3.Normunds Orlovs - VVÌ - 3.vieta.

11.-12. klaðu grupâ:1. Darja Ivanova (BVÌ) - 1.vieta;

2.Janita Ivanova (VVÌ) - 2.vieta;

3.Simona Saleniece( BVÌ) - 3.vieta.

VÂCU VALODA, 9.-10.kl. grupa:1.Artûrs Logins (VVÌ) - 1.vieta;

2.Zane Briediòa (VVÌ) - 2.vieta;

3.Armands Loèmelis (VVÌ) - 3.vieta.

Mâcîbu priekðmetu olimpiâþurezultâti liecina, ka mûsu skolâs mâ-câs talantîgi, gudri un centîgi skolçni,ka apzinîgi un prasmîgi strâdâskolotâji. Sveicam Balvu, Baltinavasun Rugâju novada uzvarçtâjus!

OLIMPIÂDES, KURAS ORGANIZÇVALSTS IZGLÎTÎBAS SATURA CENTRSBioloìijas olimpiâde 9., 11.un 12.klaðu

skolçniem1.vieta – Sergejs Petrovs (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl., uzaicinâts uz valstsolimpiâdi), Marta Fjodorova (Brieþuciemapamatskola, 9.kl.), Guntars Puþulis (BalvuValsts ìimnâzija, 11.kl.), Armands Svelpe(Bçrzpils vidusskola, 12.kl.).2.vieta – Gita Daukste (Rugâju novadavidusskola, 9.kl.), Kristîne Ðmiukðe (BalvuValsts ìimnâzija, 11.kl.), Inese Grigâne(Rugâju novada vidusskola, 12.kl.).3.vieta – Irina Goldtmane (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl.), Edgars Pundurs (Baltinavasvidusskola, 11.kl.), Agnese Berne (BalvuValsts ìimnâzija, 12.kl.).

Íîmijas olimpiâde 9.-12.klaðuskolçniem

1.vieta – Mârtiòð Ðtâls (Rugâju novadavidusskola, 9.kl., izvirzîts uz valstsolimpiâdi), Kristîne Ðmiukðe (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl., izvirzîta uz valsts olimpiâdi).2.vieta – Madara Paidere (Rugâju novadavidusskola, 9.kl.), Guntars Puþulis (BalvuValsts ìimnâzija, 11.kl.).3.vieta – Lauma Pundure (Brieþuciemapamatskola, 9.kl.), Sergejs Petrovs (BalvuValsts ìimnâzija, 9.kl.).Vçstures olimpiâde 12.klaðu skolçniem1.vieta – Lîga Zaharâne (Balvu Valstsìimnâzija, 12.kl., izvirzîta uz valsts olimpiâdi).2.vieta – Armands Svelpe (Bçrzpilsvidusskola, 12.kl., izvirzîts uz valstsolimpiâdi), Vivita Elste (Tilþas vidusskola,11.kl.).3.vieta – Iveta Ivanova (Baltinavasvidusskola, 12.kl., izvirzîta uz valstsolimpiâdi).

Matemâtikas olimpiâde 9.-12.klaðuskolçniem

1.vieta – Mârtiòð Þugs (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl.), Zane Mârtuþa (Bçrzpilsvidusskola, 9.kl.), Ilva Aleksandrova (Tilþasvidusskola, 10.kl.), Evita Maèa (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl.), Evija Liepiòa (Balvu Valstsìimnâzija, 12.kl.).2.vieta – Lauris Kriðtopanovs (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl.), Mârtiòð Ðtâls (Rugâjunovada vidusskola, 9.kl.), Ginta Graudiòa(Tilþas vidusskola, 10.kl.), Santa Komane(Balvu Valsts ìimnâzija, 11.kl.), LiânaRaibekaze (Balvu Valsts ìimnâzija, 12.kl.).3.vieta – Sergejs Petrovs (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl.), Ruta Beríe (Tilþasvidusskola, 10.kl.), Gintars Kuìenieks(Tilþas vidusskola, 10.kl.), Edgars Tabors(Baltinavas vidusskola, 11.kl.), Anna Dûviòa(Balvu Valsts ìimnâzija, 11.kl.), Vivita Elste(Tilþas vidusskola, 11.kl.), Krista Bukovska(Balvu Amatniecîbas vidusskola, 11.kl.),Viktors Glazkovs (Balvu Valsts ìimnâzija,12.kl.).

Ekonomikas olimpiâde 10.-12.klaðuskolçniem

1.vieta – Jânis Kirsanovs (Balvu Valstsìimnâzija, 12.kl., izvirzîts uz valsts olimpiâdi).3.vieta – Sintija Pastare (Tilþas vidusskola,11.kl.), Kaspars Bukðs (Balvu Valstsìimnâzija, 12.kl.).

Krievu valodas (sveðvalodas)olimpiâde 10.-12.klaðu skolçniem

2.vieta – Aleksandrs Kovðovs (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl., izvirzîts uz valsts olimpiâdi).3.vieta – Darja Ivanova (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl., izvirzîta uz valsts olimpiâdi),Jana Jefimova (Baltinavas vidusskola, 10.kl.,izvirzîta uz valsts olimpiâdi), VladislavsGoïikovs (Balvu Valsts ìimnâzija, 10.kl.,izvirzîts uz valsts olimpiâdi).

Vides projektu olimpiâde 8.-12.klaðuskolçniem

1.vieta – Annija Române (Rugâju novada

Uzvar olimpiâdçsvidusskola, 8.kl., pieteikta valsts olimpiâdei),Guntars Puþulis (Balvu Valsts ìimnâzija,11.kl., pieteikts valsts olimpiâdei).

Fizikas olimpiâde 9.-12.klaðuskolçniem

1.vieta – Aleksandrs Kovðovs (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl.), Iveta Ivanova (Baltinavasvidusskola, 12.kl.).2.vieta – Mârtiòð Ðtâls (Rugâju novadavidusskola, 9.kl.), Juris Kaðs (Balvu Valstsìimnâzija, 10.kl.), Agris Keiselis (Balvu Valstsìimnâzija, 12.kl.).3.vieta – Lauris Kriðtopanovs (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl.), Ilva Aleksandrova (Tilþasvidusskola, 10.kl.), Mâris Zaharovs (BalvuValsts ìimnâzija, 10.kl.), Mârtiòð Vîksna(Balvu Valsts ìimnâzija, 12.kl.).Latvieðu valodas olimpiâde 7.-8.klaðuskolçniem (mazâkumtautîbu izglîtîbas

programmâm)1.vieta - Janîna Vîksna (Balvu pamatskola,8.kl.).2.vieta - Artûrs Semjonovs (Balvupamatskola, 8.kl.).3.vieta - Jekaterina Mieriòa (Balvupamatskola, 8.kl.).

Latvieðu valodas un literatûrasolimpiâde 8.-9.,11.-12.klaðu skolçniem

1.vieta - Zane Mârtuþa (Bçrzpils vidusskola,9.kl.), Edgars Pundurs (Baltinavasvidusskola, 11.kl.), Lîga Zaharâne (BalvuValsts ìimnâzija, 12.kl.).2.vieta - Gita Daukste (Rugâju novadavidusskola, 9.kl.), Elîna Zelèa (Baltinavasvidusskola, 11.kl.), Ilona Supe (Rugâjunovada vidusskola, 12.kl.).3.vieta - Annija Române (Rugâju novadavidusskola, 8.kl.), Sabîne Miglâne (BalvuValsts ìimnâzija, 8.kl.), Beâte Graudumniece(Baltinavas vidusskola, 9.kl.), KristîneÐmiukðe (Balvu Valsts ìimnâzija, 11.kl.), VitaDaukste (Rugâju novada vidusskola, 12.kl.).

Ìeogrâfijas olimpiâde 10.-12.klaðuskolçniem

1.vieta - Edgars Tabors (Baltinavasvidusskola, 11.kl.).2.vieta - Ilva Aleksandrova (Tilþasvidusskola, 10.kl., uzaicinâta uz valstsolimpiâdi).3.vieta - Madara Pastare (Baltinavasvidusskola, 12.kl.).

Vâcu valodas olimpiâde 10.-12.klaðuskolçniem

1.vieta - Artûrs Buzijans (Balvu Valstsìimnâzija, 12.kl., uzaicinâts uz valstsolimpiâdi).2.vieta - Santa Komane (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl., uzaicinâta uz valstsolimpiâdi).3.vieta - Kristîne Antonova (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl.).

Matemâtikas olimpiâde 5.-8.klaðuskolçniem

1.vieta - Dita Keiða (Stacijas pamatskola,5.kl.), Maksis Garais (Balvu pamatskola,6.kl.), Gvido Dokâns (Balvu pamatskola,6.kl.), Aiva Ozoliòa (Brieþuciemapamatskola, 7.kl.), Deniss Daòilovs (Rugâjunovada vidusskola, 8.kl.).2.vieta - Rebeka Loèmele (Tilþasvidusskola, 5.kl.), Arnis Stivriòð (Stacijaspam. Vîksnas filiâle, 6.kl.), Reinis Apars(Brieþuciema pamatskola, 7.kl.), SandaLivzeniece (Balvu Valsts ìimnâzija, 7.kl.),Dace Baikova (Balvu Valsts ìimnâzija, 8.kl.).3.vieta - Dagmâra Laicâne (Stacijaspamatskola, 5.kl.), Agris Buþs (Balvupamatskola, 6.kl.), Lotârs Aleksejevs (BalvuValsts ìimnâzija, 7.kl.), Laura Logina(Brieþuciema pamatskola, 8.kl.).

ATKLÂTÂS OLIMPIÂDES, KO IZSLUDI-NÂJA VALSTS IZGLÎTÎBAS SATURACENTRS

Filozofijas olimpiâde 10.-12.klaðuskolçniem

1.vieta - Andris Kaïiòins (Balvu Valstsìimnâzija, 11.kl.).Mâjturîbas/mâjsaimniecîbas olimpiâde

6.-9., 10.-12.klaðu skolçniem1.vieta - Arîna Bistrova (Baltinavas

Lappusi sagatavoja A.Socka

vidusskola, 6.kl.), Alondra Miðèenko (BalvuValsts ìimnâzija, 7.kl.), Sanda Livzeniece(Balvu Valsts ìimnâzija, 7.kl.), OïesjaFjodorova (Stacijas pamatskola, 8.kl.),Kitija Dzintare (Balvu Valsts ìimnâzija,8.kl.), Stella-Beâte Lukste (Balvu Valstsìimnâzija, 9.kl.), Krista Kivkucâne (BalvuAmatniecîbas vidusskola, 11.kl.).2.vieta - Agnese Bleidere (Balvupamatskola, 6.kl.), Aiva Ozoliòa(Brieþuciema pamatskola, 7.kl.), BaibaKubuliòa (Baltinavas vidusskola, 8.kl.), GitaDaukste (Rugâju novada vidusskola, 9.kl.),Dana Jasinska (Balvu Amatniecîbasvidusskola, 11.kl.).3.vieta - Marika Graudumniece(Baltinavas vidusskola, 6.kl.), SamantaKobzeva (Balvu Amatniecîbas vidusskola,7.kl.), Santa Kononova (Rugâju novadavidusskola, 8.kl.) Madara Ozoliòa (Rugâjunovada vidusskola, 9.kl.), Lîva Ostrovska(Balvu Amatniecîbas vidusskola, 11.kl.).

Mâjturîbas un kokapstrâdestehnoloìiju olimpiâde 6.-12. klaðu

skolçniem1.vieta - Agris Buþs (Balvu pamatskola,6.kl.), Artûrs Aleksejevs (Rugâju novadavidusskola, 8.kl.), Modris Martinovs (BalvuAmatniecîbas vidusskola, 12.kl.).2.vieta - Niks Grîslis (Balvu pamatskola,6.kl.), Matîss Silinieks (Balvu pamatskola,6.kl.), Arvis Boroduðko (Rugâju novadavidusskola, 8.kl.), Gatis Budeviès (BalvuAmatniecîbas vidusskola, 10.kl.).3.vieta - Artûrs Zelès (Balvu Amatniecîbasvidusskola, 7.kl.), Juris Jegorovs (Balvupamatskola, 9.kl.).

OLIMPIÂDES, KAS ORGANIZÇTASPÇC METODISKO APVIENÎBU

PLÂNIEMKombinçto mâcîbu priekðmetu

olimpiâde 3.klaðu skolçniem1.vieta - Beatrise Koritko (Baltinavasvidusskola).2.vieta - Elgars Adelès (Rugâju novadavidusskola).3.vieta - Daniela Vizule (Balvu pamatskola).

Latvieðu valodas olimpiâde 5.klaðuskolçniem

1.vieta - Amanda Romka (Balvupamatskola).2.vieta - Mâra Laganovska (Baltinavasvidusskola).3.vieta - Dârija Semjonova (Balvupamatskola), Annija Raibekaze (BalvuAmatniecîbas vidusskola).

Latvieðu valodas olimpiâde 6.klaðuskolçniem

1.vieta - Laimis Pavlovskis (Stacijas psk.Vîksnas filiâle).2.vieta - Viviâna Bukða (Balvupamatskola), Alîna Fjodorova (Balvupamatskola), Oksana Popovièa (Balvupamatskola).3.vieta - Annija Dubava (Balvupamatskola).

Starpnovadu vizuâlâs mâkslasolimpiâde

1.vieta - Karîna Ozola (Balvu pamatskola,2.kl.), Amanda Târaude (Bçrzpilsvidusskola, 4.kl.), Helmuts Medinieks(Rugâju novada vidusskola, 10.kl.),Madara Biezâ (Balvu Amatniecîbasvidusskola, 12.kl.).2.vieta - Dâvis Kozlovskis (Baltinavasvidusskola, 2.kl.), Iveta Ðkapare (Eglainespamatskola, 4.kl.), Ieva Puðpure (Rugâjunovada vidusskola, 6.kl.), AnnijaRaibekaze (Balvu Amatniecîbasvidusskola, 5.kl.), Elija Raibekaze (BalvuAmatniecîbas vidusskola, 10.kl.), LaumaSilauniece (Balvu Valsts ìimnâzija, 11.kl.).3.vieta - Jânis Dundenieks (Bçrzpilsvidusskola, 2.kl.), Agrita-Luîze Kuðnire(Baltinavas vidusskola, 4.kl.), RalfsRakstiòð (Bçrzpils vidusskola, 4.kl.),Lauma Krastiòa (Balvu pamatskola, 4.kl.),Egija Loèmele (Baltinavas vidusskola,5.kl.), Asnate Meþale (Balvu Valstsìimnâzija, 8.kl.), Anda Klints (Balvu Valstsìimnâzija, 10.kl.), Amanda Veinberga(Balvu Amatniecîbas vidusskola, 9.kl.).

Sasniegumi valsts olimpiâdçs1.vieta Modrim Martinovam (Balvu Amatniecîbas

vidusskola) atklâtajâ mâjturîbas un tehnoloìiju

olimpiâdç;

3.vieta Guntaram Puþulim (Balvu Valsts ìimnâzija)

vides projektu olimpiâdç;

Atzinîba Artûram Buzijanam (Balvu Valsts

ìimnâzija) vâcu valodas olimpiâdç;

Atzinîba Janai Jefimovai (Baltinavas vidusskola)

krievu valodas (sveðvalodas) olimpiâdç;

Atzinîba Darjai Ivanovai (Balvu Valsts ìimnâzija)

krievu valodas (sveðvalodas) olimpiâdç.

Konkursâ pârstâvçs LatvijuRugâju novada vidusskolas absolvente Zane Duïevska

(strâdâ par reklâmas projektu vadîtâju TV3) 5.jûnijâ

Stokholmâ pârstâvçs Latviju starptautiskâs projektu

vadîtâju sacensîbâs. Eiropâ notiek sacensîbu divi

pusfinâli, kur piedalâs daudzu televîzijas kanâlu, radio

staciju u.c. mediju pârstâvji. Zane piedalîjâs Austrum-

eiropas pusfinâlâ un ieguva 1.vietu. No katra pusfinâla

izvirza divus kandidâtus uz finâlu – uzòçmuma MTG

(Modern Times Group) gada vçrienîgâko pasâkumu. Ðim

konkursam, kur jâuzstâjas aptuveni 300 cilvçku priekðâ,

katrs dalîbnieks sagatavo 15 minûðu uzstâðanos, prezentç

iedomâtu vai reâlu darîjumu, ko noslçdz ar iedomâtu

vai reâlu klientu. Darîjuma idejai jâbût oriìinâlai,

prezentâcijai jâlîdzinâs ðovam, jâspçj pamatot savs

piedâvâjums, tajâ jâiekïauj aktuâlas reklâmas biznesa

tendences. Îsâk sakot, tâs ir 15 minûtes profesionâlâ ðova.

Zane pirms darba TV3 strâdâja ziòu aìentûrâ BNS-

Latvija par mârketinga speciâlisti, lîdz pagâjuðajâ gadâ

nolçma, ka jâiegûst plaðâka pieredze. “Konkursâ uz

vietâm apmaiòas programmâ ieguvu iespçju doties uz

Tulûzu Francijâ un studçt mârketinga un biznesa vadîbu.

Studçjot vajadzçja iegût starptautisku praktisku pieredzi,

tâpçc izturçju konkursu un devos strâdât uz Grieíiju,

kur biju atbildîgâ projektu vadîtâja par kompânijas

pakalpojumu ievieðanu Austrumeiropas tirgû.

Kompânija par labiem darba rezultâtiem man piedâvâja

algotu darbu pçc prakses beigâm, ko arî izmantoju. Man

patîk izaicinâjumi un grûtîbas, tâpçc izbaudîju laiku, ko

atrados sveðumâ,” stâsta Zane. Viòa beigusi Rîgas

Tehniskâs universitâtes valodu institûtu, ðogad biznesa

augstskolâ “Turîba” iegûs bakalaura grâdu mârketinga

un tirdzniecîbas vadîbâ.

Îsumâ Pieredze jaunieðiem

Laukos Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV 7.

Jaunatne - nâkotnes biznesameklçjumos

Latvijas Lauku konsultâciju centra Balvu birojssadarbîbâ ar novadu paðvaldîbâm ðogad îsteno jaunuideju. Viòi vidusskolu vecâko klaðu audzçkòiem piedâ-vâ iespçju apmeklçt daþâdus vietçjos uzòçmumus.Izbraucienu mçríis - jaunieðiem paðu acîm redzçt, kotajos raþo un ar ko nodarbojas uzòçmçji, kâ arî no-skaidrot sev aktuâlus jautâjumus. Balvu biroja konsul-tantu vçlme ir pârliecinât jaunieðus, ka arî mûspuseslaukos uzòçmumiem ir iespçja aktîvi darboties izvçlç-tajâ biznesa niðâ, vieðot jaunieðos vçlmi izglîtoties, laipçc laika viòi atgrieztos dzimtajâ pusç, paliktu te unstrâdâtu.

Pirmajâ biroja noorganizçtajâ izbraucienâ, kas notika

aizvadîtajâ nedçïâ, audzçkòi iepazinâs ar trim Balvu novada

uzòçmumiem – SIA “Rûfijs”, SIA “Igaunis” un zemnieku

saimniecîbu “Uþgava”.

Dodas ârpus Balviem. Pirmajâ izbraucienâ uz laukiemdevâs Balvu Amatniecîbas vidusskolas divu klaðuaudzçkòi. Tâ bija 10.a - amatu mâcîbas un komerczinîbuklase un arî 11.b,kas lepojas ar labâm sekmçm mâcî-bâs. Kopâ ar audzçkòiem bija skolotâjas Gunta Blaumaun Marina Loèmele. Gida lomâ iejutâs Balvu birojakonsultants Imants Kârkliòð. Piesaucot veiksmîgâkosmûspuses lauku uzòçmçjus, viòa vçlme bija: “Liktjaunieðiem Balvu puses laukus uztvert ar optimismu,lepoties par tiem un vairot paðiem savu paðcieòu.”

Iepazîstas ar raþotni. SIA “Rûfijs” raþotnç bija iespçjaapskatît darbgaldus un uzzinât, ko te raþo pçc konkrçtiempasûtîjumiem. Uzòçmuma darbinieks Çvalds iedarbinâjamalkas grieðanas - skaldîðanas agregâtu, un klâtesoðievçroja tâ darbîbu. Maisos safasçto malku, tiklîdz ir sarûpçtsvajadzîgais daudzums, transportç uz Vâciju. Vietçjiemiegâdâties malku ðeit nav iespçjams.

Uzòçmuma birojâ. Ciemoðanâs SIA “Igaunis”uzòçmumâ, kâ vçlâk izteicâs puiði, viòiem patikusivislabâk. Uzòçmuma vadîtâjs Pçteris Igaunispastâstîja par guïbûvju raþoðanu un eksportu uzSkandinâviju. Tiesa, pçdçjos gados eksporta apjomiievçrojami mazinâjuðies, taèu der atcerçties faktu parpasûtîjumu izpildi miljons eiro apmçrâ. To dzirdot,audzçkòi aplaudçja. Aivis, kuram paðam bijusiizdevîba pielikt roku guïbûvju salikðanâ, izmçìinâja arîbiroja vadîtâja krçslu (attçlâ).

Mûsçjie mîl stâdît augïu dârzusDârzu saimnieki, jâdomâ, vçrîgi aplûkojuði savus augïu

dârzus. Atseviðíu íirðu ataugas ziemâ apsaluðas , jo pumpuri

nebriest, koksne - pelçcîga, kambija slânis - nobrûnçjis.

Pumpuri negrasâs piebriest arî atseviðíâs plûmju jaunajâs

vasâs, bet peles daïçji apskâdçjuðas jauno âbelîðu stumbrus,

nograuþot zemsniega daïâ kociòiem mizu. Citos dârzos

kociòi cietuði jau iepriekðçjâ veìetâcijas periodâ no parastâs

augïu puves, tâpçc ir atmiruði zari. Vçrojumi saimniekiem

liek izdarît izvçli. Iespçjams, atseviðíi augïu koki no dârza

jâòem ârâ pavisam un vietâ jâstâda jauni.

Pçdçjos gados mûspuses novados zemnieku sçtâs atjauno

augïu dârzus, nomainot uz sçklaudþa potçtâs âbeles ar

puspundura âbelçm, rezultâtâ ar ðo darbu mâjas apkârtnç

radot jaunus un patîkamus akcentus. Augkopîbas speciâlisti

ar prieku uzsver faktu, ka ar katru gadu mûspusç paplaðinâs

komercdârzu platîbas un rodas jauni dârzu stâdîjumi, kâ

tas notiek Viïakas, Rugâju un arî citos novados. Arî Râmavas

izstâdç augïu koku tirgotâji ar prieku uzslavçja mûspuses

ïaudis, jo ir ievçrots, ka mûsçjie mîl stâdît un kopt dârzus.

Lielu un mazu dârzu saimniekiem arî ðopavasar ir iespçja

izvçlçties un iepirkties. 28.aprîlî Balvu tirgû bûs sastopama

SIA “Pûres dârzi” kokaudzçtava ar plaðu augïu koku stâdu

klâstu.

Dârzu diena Rugâju novada zemnieku saimniecîbâ“Upmalas”. Agronomijas zinâtòu doktores, dârzkopî-bas darba entuziastes Mâras Skrîveles (priekðplânâ -vidû) klâtbûtne mûspuses dârzkopjiem ir kâ dopings.Viòas centieniem ir panâkumi – novados parâdâsaizvien jaunas augïu dârzu platîbas.

Seminârs Tilþâ pajûgu braukðanâ12.maijâ Balvu novada Tilþas “Kapulejâs” notiks mâcîbu

seminârs iesâcçjiem pajûgu braukðanâ. Paredzçta daudz-

veidîga programma visu dienu. Runâs par veterinâra

rakstura jautâjumiem – zirgu turçðanas apstâkïiem un

çdinâðanu, veterinârajâm prasîbâm sacensîbâs, treniòu un

darba slodzi un to sekâm. Bûs informâcija par zirga izvçles

principiem, loka aizjûgu, bezloka/krûðu siksnas aizjûgu.

Iepazîstinâs ar pajûgu braukðanu kâ sporta veidu un tâ

aktivitâtçm Latvijâ, kâ arî ar zirgu iebraukðanu. Seminârâ

uzstâsies un uz jautâjumiem atbildçs veterinârârste Aija

Pavlovska, LJF Pajûgu sekcijas vadîtâja Ligija Biteniece,

pajûgu braukðanas sportisti Zane Brauere, Eduards Krûmiòð,

Larisa Klitonèika, Andrejs Klitonèiks. Zemnieku saimniecîba

“Apkalnmâjas” piedâvâs savus izstrâdâjumus un Irçna

Baufale sniegs konsultâcijas par zirglietâm.

Interesentus gaida ierodamies ar zirgiem, lai piedalîtos

praktiskâs nodarbîbâs. Seminâram jau pieteikuðies dalîbnieki

no Alûksnes un Gulbenes novadiem. Pazîstamâ zirgu sporta

entuziaste Larisa Klitonèika aicina jo seviðíi ðo seminâru

apmeklçt Latgales novada ïaudis. Pieteikðanâs lîdz 5. maijam,

tâlrunis Larisai – 28738007.

Iespçja izvçrst uzòçmçjdarbîbuLauku Atbalsta dienests izsludinâjis ES atklâtu projektu

iesniegumu konkursu pasâkumam “Atbalsts uzòçmumu

radîðanai un attîstîbai (ietverot ar lauksaimniecîbu nesaistîtu

darbîbu daþâdoðanu )”. 8.kârtai projektu iesniegumus pie-

òems no 7.maija lîdz 7.augustam. Finansçjums paredzçts

aktivitâtei, kas saistîta ar kurinâmâ raþoðanu no lauksaim-

niecîbas un meþsaimniecîbas produktiem - Ls 2 000 000,

pârçjâm aktivitâtçm - Ls 18 000 000.

Lauku konsultâciju centra Balvu konsultâciju birojs

3.maijâ plkst. 10.00 aicina uz sanâksmi Balvos, Brîvîbas ielâ

46a, bijuðos un esoðos uzòçmçjus, zemniekus ar mçríi

pârrunât ðo piedâvâjumu, apsprieþot tâ kritçrijus, iespçjas

un projektu îstenoðanu.

Zemnieku saimniecîbâ “Uþgava”. Te skolu jaunatni laipnisagaidîja Mâris un Inta Korlaði, izrâdot raþotnes unpastâstot par zemnieku saimniecîbas darbîbas jomâm.“Uþgava” audzç kartupeïus, bietes, burkânus un graud-augus, slauc arî govis un aprûpç cûkas. Kâ teica patssaimnieks,- dara no visa pa druskai. Tiesa, darbu daudz-veidîba paðus ïoti noslogo, taèu katrs uzòçmçjs izvçlassev atbilstoðâko dzîves un nodarboðanâs veidu. Audzçkòiieskatîjâs lielajâ kartupeïu pagrabâ, kur trîs strâdnieki ðíiro-ja milzîgas kartupeïu kaudzes. Sezonâ izðíiro 200 - 300tonnas tupeòu. Sarunâ jaunieði uzzinâja, ka saimniecîbassaraþoto lauku produkciju pârdod vietçjâ apkaimç -

çdinâðanas uzòçmumos Balvos, arîveikalos un skolâs. Tâpat daudziapkârtçjie pçc dârzeòiem vai pienanâk paði uz zemnieku saimniecîbu.Zemnieks Mâris jaunieðus uzrunâjaar smeldzi sirdî. Sâpina fakts, kajaunieði masveidâ brauc prom noLatvijas un lauki paliek tukði. Ska-toties jaunieðos, viòð pajautâja, cikdaudzi no klâtesoðajiem, piemçram,domâ palikt savos novados unstrâdât? Diemþçl no divu klaðu pulkaroku nepacçla neviens jaunietis.

Uzòçmuma raþotnç. Ar lielu interesi audzçkòi (seviðíipuiði) apskatîja SIA “Igaunis” raþoðanas cehus, sajûs-minoties par topoðo divstâvu vasarnîcu, kas pçc laikaaizceïos uz Norvçìiju. Taèu audzçkòiem uzòçmçjs PçterisIgaunis vçlçjâs pateikt, lûk, ko: “Ne viss ir tâ, kâ izskatâs.Daþreiz uzòçmumam labâks ir 10 tûkstoðu liels apgro-zîjums, nekâ miljons. Un nepietiek arî tikai iegût izglîtîbuun diplomu. Jâpaiet vismaz 3 - 5 gadiem, lai kïûtu parpraktiskâ darba speciâlistu. Mums pagâjuði 10 gadi, untikai tagad ðie darbinieki var strâdât patstâvîgi. Nepietiekpareizi uzlikt baïíi uz baïía. Pasûtîtâjs vçlas saòemt mâjupilnîbâ. Lai to uzbûvçtu, jâzina un jâprot ïoti daudz,jâatceras neskaitâmi knifi.”

“Jâbûtuzòçmîbai.Mums arnomu ir tikai70 hektâruzemes. Unvar dzîvot uniztikt, taèudarbs irliels.”

(No zemnieka

Mâra Korlaða teiktâ)

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Kaimiòos8. Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV

Amatniecîba

CiemojamiesDaugavpils novads izveidojâs administratîvi teritoriâlâs reformas rezultâtâ 2009.gadâ, apvienojoties 19

bijuðajiem Daugavpils rajona pagastiem. Ðoreiz iepazîstinâm ar trîs no tiem – Sventes, Lîksnas un Maïinovaspagastiem.

SVENTES pagasts, kurâ dzîvo aptuveni 1350 iedzîvotâji, atrodas Aukðzemes augstienes vidienç. Tasrobeþojas ar Pilskalnes un Lîksnas pagastu, Daugavpils pilsçtu, Kalkûnes, Medumu, Ðçderes pagastiem unIlûkstes pilsçtu. Pagasta centrs ir Sventes ciems, 10,5 km garumâ pagasts robeþojas ar Daugavas upi, tâteritorijâ atrodas vairâk nekâ 10 ezeri, lielâkais no kuriem ir Sventes ezers. No 12 712,6 ha Sventes pagastazemçm 6162,7 ha aizòem meþi. Ðeit atrodas dabas liegumi “Sasaïu meþs” un “Sventes ezera salas”, kâ arîdabas parks “Svente”. K.Ulmanis gleznaino Aukðzemi savulaik nosaucis par Zemgales Ðveici.

LÎKSNAS pagasts robeþojas ar Nîcgales, Kalupes, Vaboles pagastiem, Daugavpils pilsçtu, kâ arî Naujienes,Maïinovas, Sventes, Pilskalnes un Dvietes pagastiem. Lîksnas pagastâ dzîvo 1295 iedzîvotâji. Tâ teritorijâatrodas kultûras nams, bibliotçka, kâ arî vairâki valsts un vietçjâs nozîmes kultûrvçsturiskie un dabas objekti.

MAÏINOVAS pagasta platîba ir 7201,9 hektâri. Tajâ dzîvo 1099 iedzîvotâji, no kuriem latvieði ir tikai 18,5%,krievi – 64,4%, poïi – 5,7%, baltkrievi – 5,5%, ukraiòi 3,6%. Pagasta teritorijâ atrodas Bondariðku un Rubeniðkuvecticîbnieku baznîcas, Iïjas pareizticîgo baznîca, bibliotçka, jaunieðu centrs. Ðeit dzîvo pazîstamie Latgaleskeramiíi - tçvs un dçls Vincevièi.

Viesnîca “Sventes muiþa”. Pilskunga mâja, kurâ ðobrîd atrodas viesu nams, celta 1912.gadâ. Pirmsâkumos tâ piederçjagrâfu Zîbergu – Plâteru dzimtai. Paplaðinât Sventes muiþu, uzceïot kungu mâju, nolçma Mihails Plâters. Projekta autorsbija Dinaburgas arhitekts V.Neimanis. Latvijas Republikas pirmâs neatkarîbas gados daïa pilskunga mâjas piederçjapilsçtas galvai Denisam Grîvam. Pçc Otrâ pasaules kara muiþâ ierîkoja skolu, bet 1976.gadâ, kad Sventç uzcçla jaunuskolu, muiþas çka pamazâm aizgâja postâ, lîdz tai pievçrsa uzmanîbu Daugavpils uzòçmçji Eduards Zavadskis unVladislavs Drîksne, kuri 2005.gadâ aizsâka çkas rekonstrukciju. Ðodien “Sventes muiþa” ir viesu mâja ar 12 komfortabliemnumuriem. Viesu rîcîbâ ir omulîgs restorâns, neliela smçíçtâju zâle, krievu un turku pirtis, sauna, atklâts baseins, strûklaka,biljardu zâle un datoru istaba.

Kâpçc Svente nolçma pievienoties Daugavpilsnovadam?

-Sâkoties teritoriâlajai reformai, bijâm iecerçjuði veidotvienu lielu Daugavpils novadu, iekïaujot tajâ visus 26 pa-gastus. Vçlâk izskatîjâm arî citus iespçjamos modeïus. Tâ kârobeþojamies ar Ilûkstes pagastu, vienu brîdi radâs nodomstam pievienoties, tomçr pçc iedzîvotâju anketçðanas sapra-tâm, ka vairums vçlas pievienoties Daugavpilij, jo lielâ pilsçtâpieejamo pakalpojumu klâsts ir daudz plaðâks. Bija arî citivarianti, tomçr galu galâ nolçmâm pievienoties Daugavpilij.

Kâds bija Jûsu ceïð lîdz Sventes pagasta pârvald-nieces amatam?

-Pagasta vadîtâjas amatâ esmu kopð 1986.gada. Pati nâkuno Daugavpils, bet uz Sventi atnâcu strâdât par skolotâjupçc universitâtes absolvçðanas. Pçc vairâkiem skolâ nostrâ-dâtiem gadiem mani ievçlçja par pagasta padomes priekðsç-dçtâju.

Vai, Jûsuprât, novadu reforma ir attaisnojusies?-Atstumti nejûtamies. Varbût tâdçï, ka ïoti daudz izdarî-

jâm jau pirms reformas. 2006.gadâ realizçjâm ûdens apgâ-des projektu, uzsâkâm skolas rekonstrukciju, 1998.gadâizremontçjâm tautas namu, kas atrodas bijuðajâ muiþas stallî,arî pagasta pârvaldi, kas atrodas muiþas kalpotâju mâjâ.Lîdz ar to esam saglabâjuði visu muiþas apbûvi. Iespçjams,nejûtamies atstumti arî tâdçï, ka mûsu novads ir savdabîgs -tam nav sava centra, savas pilsçtas. Varbût tâdçï samçrâviegli savstarpçji vienojamies par lîdzekïu sadali, jo zinâm,ka nauda neaizplûdîs novada centra labiekârtoðanai.

Ko savâ pagastâ ieteiktu apskatît tûristiem?-Noteikti jâapskata muiþa, kas pçc skolas pârcelðanas uz

jauno çku ilgi stâvçja tukða un pamazâm sabruka, lîdz parto ieinteresçjâs vietçjie uzòçmçji. Blakus atrodas EduardaZavadska izveidotais kara tehnikas muzejs. Mums ir ïotidaudz ezeru, skaistâkais no tiem ir desmitais dziïâkais Lat-vijâ, lielais Sventes ezers ar trim salâm. To esam atdevuðiapsaimniekoðanâ biedrîbai “Sventes pçrle”. Mûsu pagastâatrodas arî Aukðzemes augstâkâ virsotne Egïukalns ar nesenatjaunotu skatu torni. Tur darbojas arî slaloma trase. Sventelepojas arî ar skaisto, 1800. gadâ bûvçto katoïu baznîcu.

Sventes ezerâ atrodas dabas liegums “Sventesezera salas”. Vai ezerâ ir atïauta rûpnieciskânozveja?

-Savulaik vçl pagasta padomç pieòçmâm lçmumu aizliegtrûpniecisko nozveju uz 5 gadiem, lai atjaunotu zivju krâ-jumus. Ðogad aizliegums beidzies, un esam atïâvuði licen-cçtu makðíerçðanu, kâ arî licencçtu zemûdens makðíerçðanu.Tagad biedrîba lûdz atïaut licencçto zvejniecîbu. Lçmumuvçl neesam pieòçmuði, veicam izpçti, kâ tas notiek citosnovados.

Kas paveikts, kopð esat pagasta vadîtâja, unkâdus uzlabojumus infrastruktûrâ plânojattuvâkajâ nâkotnç?

-Jau labu laiku vislielâkâs problçmas sagâdâ novecojusîkatlu mâja. 2000.gadâ valsts iedalîja naudu tâs rekonstruk-cijai, taèu nâcâs to pârvirzît attîrîðanas iekârtu atjaunoðanai,jo tâs bija katastrofâlâ stâvoklî. Vçlâk radâs nepiecieðamîbauzlabot ûdens kvalitâti Sventç, tâdçï òçmâm kredîtu atdzel-þoðanas stacijas bûvniecîbai. Pçc tam, pateicoties Eiropaslîdzekïiem, sakârtojâm ûdens apgâdes sistçmu, izremontçjâmpagasta pârvaldes telpas, izremontçjâm bibliotçkas telpas.Dârgâkais pçdçjo gadu projekts bija vidusskolas atjauno-ðana, kurâ kopsummâ ieguldîts vairâk nekâ miljons latu.Tagad atkal esam atgriezuðies pie nepiecieðamîbas steidzamiremontçt katlu mâju.

Kâds ir Jûsu atalgojums pirms nodokïu nomak-sas?

-Uz papîra saòemu aptuveni 760 latus mçnesî.

BRIGITA VASIÏEVSKA, Sventes pagastapârvaldniece

Saglabâ muiþas kompleksu

Maïinovas pagastâ atrodas pazîstamo keramiíu, tçvaun dçla VLADISLAVA un EDVÎNA VINCEVIÈU darbnîca.

Preiïu rajona Galçnu ciemâ dzimuðâ Vladislava Vincevièa

keramiía gaitas aizsâkâs, mâcoties toreizçjâ Rîgas Lietiðíâs

mâkslas vidusskolas Rçzeknes filiâles keramikas nodaïâ. Nerau-

goties uz to, ka bçrnîbâ bieþi ciemojies kaimiòa, keramiía Franèa

Vilcâna darbnîcâ, Vladislavs atzîst, ka lçmums saistît dzîvi ar ðo

amatniecîbas veidu nâca pamazâm. “Sâkumâ divus gadus mâ-

cîjos dekoratoros un tikai 3.kursâ pârgâju uz keramikas nodaïu,”

par Rçzeknes skolâ pavadîto laiku stâsta Vladislavs. Arî vçlâkajos

dzîves gados ne vienmçr radâs iespçja iztiku pelnît ar mâla

ðíîvju, podu un vâþu darinâðanu, tâdçï vairâkus gadus viòð

strâdâja rûpnîcâ par mâkslinieku. Tomçr Vladislava vaïasbrîþi

vienmçr piederçja podniecîbai, un jau ar 1978.gadu viòð sâka

piedalîties izstâdçs, kuru skaits Latvijâ vien jau sasniedzis vairâkus

desmitus. Viòa darbi izstâdîti arî Bulgârijâ, Èehoslovâkijâ,

Krievijâ, Polijâ, Portugâlç, Ungârijâ un Vâcijâ. 1980.gadâ Vladis-

lavam Vincevièam pieðíîra Tautas daiïamata meistara nosau-

kumu, bet 1988. viòð kïuva par Mâkslinieku savienîbas biedru.

1983. gadâ Maïinovas ciemâ nopirktâ darbnîca pavçra iespçjas

pilnîbâ nodoties jaunîbâ izvçlçtajam amatam. Tçva profesiju

pârmantojis Vladislava dçls Edvîns Vinceviès. “Tiklîdz dçls

iemâcîjâs staigât, òçmu viòu lîdzi uz darbnîcu, ïâvu griezt

podnieka ripu, lipinât no mâla visu, kas ienâk prâtâ,” stâsta

Vladislavs. Tâ Edvîns apguva amatu un,1995. gadâ iesaistîjies

Veido keramiíu dinastijuTautas lietiðíâs mâkslas studijas “Rçzeknes apriòía pûdnîki”

darbîbâ, sâka piedalîties izstâdçs. Ðobrîd tçvs un dçls, plecu pie

pleca strâdâjot savâ Maïinovas darbnîcâ, gatavojas keramikas

dienu izstâdçm, kas aprîlî notiks Rçzeknç un Kaunatâ, reizçm

uzòem ekskursantus un domâ, kâdus darbus vedîs uz tradicio-

nâlo cepïa dedzinâðanu Jasmuiþâ, kur ik gadu augustâ pulcçjas

Latgales keramiíi. “Tur sastapsim arî jûsu novadniekus Jolantu

un Valdi Dundeniekus,” pârliecinâts Vladislavs.

Keramiíu darbnîcâ. Ðîs mâla krûkas apdedzinâtas vienâno darbnîcas cepïiem – elektriskajâ vai tradicionâlajâmalkas ceplî. Tâ kâ Edvînam Vincevièam (attçlâ) visas amatagudrîbas savulaik ierâdîjis tçvs, Edvîns neslçpj, ka gribçtunodot ðîs prasmes arî saviem bçrniem, kad nodibinâs ìimeni.

Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV 9.

Muzejs

Dabas takaDaugavpils novadâ

Lîdzâs viesu namam “Sventes muiþa”, kas slavensarî ar to, ka tur savulaik filmçts pazîstamais seriâls“Neprâta cena”, atrodas kara tehnikas muzejs.

Ikvienam viesu nama “Sventes muiþa” viesim un pagasta

ciemiòam par nelielu samaksu dota iespçja apmeklçt blakus

esoðo kara tehnikas muzeju, kurâ apskatâmas no pagâjuðâ

gadsimta vidus saglabâjuðâs kaujas maðînas. Ekspozîcija tapusi,

pateicoties Eduarda Zavadska (viens no viesu nama saimnie-

kiem) vaïaspriekam. Muzeja ekspozîcija nemitîgi papildinâs. Ja

pirms pâris gadiem plaðajâ stiklotajâ çkâ kaujas tankus, bru-

òumaðînas, armijas dþipus un smagâs artilçrijas ieroèus bija

iespçjams izvietot vienâ rindâ, tagad brîvas, eksponâtu neaiz-

òemtas telpas praktiski nav. Te atradîsiet 1945.gada decembrî

Kurzemes purvos nogrimuðo un 1999. gadâ izvilkto 47 tonnas

smago tanku IS - 2 “Josifs Staïins”. Tam lîdzâs atrodas tikai

pâris tonnas vieglâkais IS - 3, kas kïuva par pçdçjo 2. Pasaules

kara laikâ raþoto tanka modeli, kâ arî smagâ paðgâjçja artilçrijas

vienîba ISU – 152 un T – 34 – vidçjâ smaguma tanks, kas arî

savulaik nogrimis Kurzemes katlâ. Muzejâ var apskatît ne vien

tankus, smagâs artilçrijas lielgabalus, bruòutransportierus,

zenîtieroèus un citas kaujas vienîbas, bet arî visu dþipu senci –

amerikâòu automaðînu “Villis”, ko 2. Pasaules kara laikâ

Kara tehnikas muzejs

Smagais tanks IS – 2. Viens no iespaidîgâkajiem muzejaeksponâtiem ir smagais tanks IS – 2 “Josifs Staïins”. Ðî tankumodeïa pieredze pirmajâs kaujâs izrâdîjâs neveiksmîga, joto no slçpòiem bieþi saðâva vâcu tanki un paðgâjçjas artilç-rijas iekârtas, bet sadursmçs ar “Tîìeriem” un “Panterâm” IS– 2 gandrîz vienmçr tika bojâts.

Izglîtîba

1976. gadâ bûvçtajâ un 2008. gadâ pilnîbâ renovçtajâ

Sventes skolâ izglîtîbu apgûst 244 izglîtojamie. Tajâ

apvienotas visas pagasta izglîtîbas iestâdes – bçrnu-dârzs, pamatskola un vidusskola. No citâm mâcîbu iestâ-

dçm Sventes vidusskola atðíiras ar iespçju apgût vidçjo

izglîtîbu arî neklâtienç.

Sventes un Kupravas skolas celtas pçc viena projekta, taèuatðíirîbâ no Kupravas pamatskolas, kurâ zinîbas apgûst vairstikai pârdesmit bçrnu, Sventes mâcîbu iestâde pçc vairâk nekâmiljons latu vçrtâs renovâcijas izskatâs moderna, sakopta unrosîbas pilna. Vçl nedaudz pçc krâsas smarþojoðajâ çkâ, kasrenovçta gan no ârpuses, gan iekðienes, viss ir çrts un moderns.Visâs gaiðajâs un siltajâs klasçs pieejams interneta pieslçgums,pie kâpnçm iemontçts pacçlâjs bçrniem ar îpaðâm vajadzîbâm,katram skolotâjam ir savs dators un skolçnam nav jâpçrk ne-viena mâcîbu grâmata, jo tâs izsniedz mâcîbu iestâde.

Sventes vidusskolâ skolçni mâcâs latvieðu valodâ, savukârtneklâtienes vidusskolas programmu strâdâjoðie jaunieði apgûstkrievu valodâ. “Sestdienâs, svçtdienâs mûsu skolâ mâcâs strâ-dâjoðie Daugavpils iedzîvotâji, kuriem nav iespçju apmeklçtvakarskolas nodarbîbas. Tas nozîmç, ka izejamajâs dienâs jâstrâ-dâ arî skolotâjiem,” stâsta skolas direktors Aleksandrs Sibircevs.

Mâcîbu iestâde lepojas ar saviem audzçkòiem un absolven-tiem. Ar prieku direktors izrâda vizuâlâs mâkslas pulciòa dalîb-

Mâcâs arî neklâtnieki

Sporta zâle. Skolas direktors Aleksandrs Sibircevs, kurð ðoamatu ieòem kopð 1986.gada un pçc izglîtîbas ir sportaskolotâjs, ïoti lepojas ar skolas sporta zâli un to, ka pçcnovadu reformas mâcîbu iestâde pilda arî sporta skolasfunkcijas.nieces Irinas Visockas zîmçjumus, kas guvuði panâkumus valstsmçrogâ. Direktora acîs redzams neviltots gandarîjums, stâstotpar bijuðajiem audzçkòiem - pazîstamajiem sportistiem, svarabumbu cçlâjiem Eiropas un pasaules èempionu Edgaru Pavlovskiun Jâni Zabarovski, kâ arî uzòçmçjiem Zavadski un Drîksni,kuri renovçjuði Sventes muiþu.

Iecienîjuði jaunlaulâtie

Lîksnas pagasta centrâ atrodas neliels ezeriòð, kuramgarâm lîkumo Lîksnas iedzîvotâju izveidotâ atpûtas taka.Ðî ir populâra vieta kâziniekiem, kuri savâ laimîgajâ dienâierodas pie ezera nofotografçties un iekârt atslçdziòuìimenes laimei un ilgai laulîbai. Ejot pa atpûtas taku, varvçrot ne tikai daþâdi ierîkotos celiòus, bet arî uzzinât, kapa ðo taku jâjusi Polijas nacionâlâ varone, Lîksnas muiþasiedzîvotâja Emîlija Plâtere. Taka aizved pie muiþas avotiòa,bet, turpinot ceïu, nokïûsiet atpûtas vietâ “Pie Pçterîða” ardiþsçdekïiem un ugunskura vietu. Tâlâk gâjçji nokïûstcivilizçtajos “Dþungïos”, kur ir iespçja pasçdçt “Vigvamâ”.Ejot tâlâk, ceïinieki sasniedz bijuðâs Lîksnas muiþas kapeluun atlikuðos muiþas fragmentus.

Neogotikas paraugs

Kilometru no ðosejas Rîga – Daugavpils Lîksnas ciemâsavus varenos toròus tuvâk Radîtâjam slej 1912.gadâ celtâneogotikas stilâ bûvçtâ Lîksnas Svçtâs Jçzus Sirds katoïubaznîca, kas iesvçtîta 1913. gadâ Svçtâs Jaunavas MarijasRoþukronim par godu. Ðî baznîca atzîta par labâko neogo-tikas stila paraugu Baltijâ. Baznîcâ ir lieliska akustika, tâpçcuz ðejieni brauc kori no visas Latvijas.

Lidlauks aizaudzis

Pa ceïam uz Daugavpili, braucot garâm bijuðajamPadomju armijas daïas ciematam Locikos, nolçmâmiegriezties bijuðajâ armijas lidlaukâ. Izrâdâs, tas ir aizaudzisun nolaists, bet blakus esoðâ kafejnîca ar vietai atbilstoðunosaukumu “Pilots” sen beigusi savu darbîbu. Turpatsastopam vçl kâdu interesentu no Preiïiem. “Nesen ieguvulidotâja licenci un atbraucu palûkot, kas ðeit notiek, jo bijudzirdçjis, ka lidlauku gatavojas atjaunot,” atzina vîrietis,kurð savu vârdu nosaukt tomçr nevçlçjâs.

Uzòçmçjdarbîba

Pârdod poïu tehnikuViens no lielâkajiem Lîksnas pagasta uzòçmumiem

ir Latvijas – Polijas kopuzòçmums SIA “LatAgroPol”,

kurâ lauksaimnieki var pasûtît un iegâdâties daþâdu

lauksaimniecîbas tehniku, zâlâju un dârzeòu sçklas.

Braucot pa Rîgas – Daugavpils ðoseju, Lîksnas pagasta teri-torijas, paðâ ðosejas malâ nevar nepamanît skaistu kafejnîcasçku. Tai lîdzâs atrodas uzòçmums “LatAgroPol” ar rezervesdaïu veikalu poïu tehnikai un lauksaimniecîbas tehnikas izstâdi– pârdoðanu, kurâ lauksaimnieki var iegâdâties Polijâ raþotustraktorus, piekabes un citus agregâtus. Uzòçmuma veikalâ varnopirkt arî zâlâju un zâlâju maisîjumu sçklas, kâ arî dârzeòusçklas un sîksîpolus. Pirms kâda laika te bija iespçjams veikt arîtehnisko apkopi un remontu Polijâ raþotai lauksaimniecîbastehnikai, taèu paðlaik pieprasîjumam mazinoties, SIA“LatAgroPol” ar to vairs nenodarbojas. Uzòçmums dibinâts2005. gadâ. Firmai ir vairâki lîdzîpaðnieki Latvijâ un Polijâ.Pirms pâris gadiem Daugavpilî atvçrta uzòçmuma filiâle.

Baznîca

Re, kâ!

Daugavpils novadâ ciemojâs I.Tuðinska, foto - A.Kirsanovs

Tehnikas laukums. Veikala vadîtâjs Mârtiòð Kupðâns strâdâuzòçmumâ aptuveni gadu un ir ïoti apmierinâts ar jaunodarbavietu. Izrâdot tehnikas laukumu, Mârtiòð atzîst, ka esamatbraukuði nedaudz par agru, jo vasarâ tehnikas, ko râdît, irdaudz vairâk.

izmantoja virsnieku pârvadâðanai, kâ arî automaðînu GAZ 67,ko padomju karaspçks bieþi jokojot sauca par “Ivan – Villis”jeb padomju laika dþipu, kâ arî daudzus citus kara laika tehnikasbrînumus.

DzîveOtrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV10.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs un S.Gugâne

JaundzimuðieJauks un maziòð aprîïa joks. 1.aprîlîpulksten 7.47 piedzima puika. Svars –2,890kg, garums - 53cm. Pirmdzimtâ dçliòamâmiòa Lana Riþija no Alûksnes smej, ka1.aprîïa priekðvakarâ radiniekus undraugus brîdinâjusi, ka gatavopârsteigumu. “Tas patieðâm izdevâs!” viòasecina. Jautâta, vai gaidîja puiku, L.Riþijapastâstîja, ka bçrna dzimumu precîzinoteica jau pirmajâ ultrasonogrâfijaspârbaudç. “Jaundzimuðo nosaucâm parEdgaru,” viòa piebilda. Lana visâmtopoðajâm mâmiòâm, kuras dodas uzdzemdîbu nodaïu, iesaka neuztraukties.Viòa uzskata, ka optimâlais bçrnu skaitsìimenç ir trîs: “Vienam skumji, divi strîdas,bet ar trim viss ir kârtîbâ!” JaundzimuðoEdgaru viòa raksturo kâ lielu guïavu unmaziòu sliòíîti, kuram acîmredzot ïoti patîkatpûsties.

28.martâ pulksten 6.25 piedzima puika. Svars – 4,500kg, garums - 59cm. Puisçnamamma Alîne Meþule dzîvo Balvu novada Kubulu pagastâ.29.martâ pulksten 8.27 piedzima puika. Svars – 3,970kg, garums - 57cm. Puisçnamamma Daila Matizâne dzîvo Alûksnç.29.martâ pulksten 8.52 piedzima meitenîte. Svars – 3,490kg, garums - 50cm. Meitenîtesmamma Marina Griðèjenko dzîvo Viïânos.

Meklçja viegli

izrunâjamu vârdu.

7.aprîlî pulksten13.57 piedzimameitenîte. Svars –3,390kg, garums -57cm. Pirmdzimtâsmâmiòa Ilona Èu-dare no Rçzeknesnovada Veremu pa-gasta meitiòu raks-turo kâ èaklu çdâju.“Viòai jau tagad irraksturiòð, par koliecina uzstâjîgâbalss,” smej jaunâmâmiòa. Viòa at-zîst, ka lielajamnotikumam rûpîgigatavojusies, unlepojas, ka ìime-nes dzemdîbâs ïoti

palîdzçja vîrs. Pats Çriks sprieþ, ka stiprâ dzimuma pârstâvjiem jâatbalsta savas otrâspusîtes jebkur un jebkad, tostarp dzemdîbu zâlç. Meitiòai vecâki ilgi domâja vârdu, jo,viòuprât, tam jâbût viegli izrunâjamam gan latvieðu, gan krievu valodâ. “Izvçlçjâmiesvârdu Marta, kas ir îss un skaists!” neðaubâs Ilona un Çriks. Mâmiòa piebilda, ka vienubrîdvçlçjusies, lai bçrniòð piedzimst 1.aprîlî. “Nu, nç... kaut kâ jocîgi tas bûtu,” oponçja ÇriksÈudars.

Vçl dzimuði:

Sveiciens aprîïa jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

Valentîna KronîteAlbertina ÈakâneDomicella Kalve

Balvu pagastâAntons Jasinskis

Brieþuciema pagastâEvelîna Greèaòòikova

Lazdukalna pagastâMarijanna Komarovska

Lazdulejas pagastâFjodors KapitanovsJevgçnija Petrova(martâ)

PansionâtâViktorija Jegorova

Rugâju pagastâAntoòina IvanovaJânis EkhardsMarcijanna Auziòa

Ðíilbçnu pagastâJekaterina CvetkovaAleksandrs IvanovsValentîna JevstigòejevaPçteris Puþulis

Tilþas pagastâViktorija JegorovaPçteris Loèmelis

Vecumu pagastâMelânija DainaMartiòenko

Þîguru pagastâRuta KazmaneÏubova Þuravïova

101 GADÂBalvu pilsçtâAnastasija Dukaïska

99 GADOSBalvu pagastâAnna Garâ

92 GADOSBalvu pilsçtâAnna Morele

Bçrzpils pagastâAnna Sergejevièa

L a z d u k a l n apagastâStefânija Masa

Susâju pagastâVeronika Ðaicâne

Vecumu pagastâKonstancija Locâne

91 GADÂBalvu pilsçtâAntoòina Pokule

Baltinavas pagastâAlbîna Bankova

Medòevas pagastâMarjana Logina

90 GADOSL a z d u k a l n apagastâVeronika Bitaine

Rugâju pagastâVeronika Griestiòa

Ðíilbçnu pagastâAleksandra FjodorovaJânis Logins

89 GADOSBalvu pilsçtâVeronika StavinskaAnna KikusteMarijanna Viïuma

88 GADOSBalvu pilsçtâLucija Bikaviòa

Baltinavas pagastâJadviga Kaòepe

Bçrzkalnes pagastâVilma Auziòa

Ðíilbçnu pagastâRaisa Beþenkova

87 GADOSBalvu pilsçtâEleonora JermacâneAnna Sârtaputne

Brieþuciema pagastâMarta Circene

Lazdukalna pagastâAgnese Akmene

Rugâju pagastâGenovefa RogaBernarde Ðivca

Vecumu pagastâZinaîda Pole

Viïakas pilsçtâVanda BaklaginaAnele Sebeþa

86 GADOSBalvu pilsçtâVelta BalodeVilma ApineVeronika Tihomirova

Bçrzpils pagastâAnna ApðenieceMonika Tûmiòa

Kriðjâòu pagastâAleksandrs Þogota

Kubulu pagastâGenovefa Kravale

Lazdulejas pagastâDomicella Kuïða

PansionâtâAnastasija Dundure

Ðíilbçnu pagastâZoja Panèuka

Tilþas pagastâPçteris AglenieksLeonora Kaða

Viïakas pilsçtâHelçna DukovskaZoja Sergejeva

85 GADOSBalvu pilsçtâSalomeja Briðka

Baltinavas pagastâValentîna Dukaïska

Rugâju pagastâAnna ÞugaMarijanna LuksaOlga Romanova

Susâju pagastâÒina Stepanova

Ðíilbçnu pagastâDomicella Bukða

Vîksnas pagastâJâzeps Garoza

Þîguru pagastâValentîna SmirnovaBoriss Kudimovs

84 GADOSBalvu pilsçtâTadeuðs SupeAnastasija SilovaMihalina Lieckalne

Bçrzpils pagastâJânis ÈudarsEleonora Namsone

Kubulu pagastâDmitrijs Smirnovs

PansionâtâAlfrçds ÐulcsMihalina Lieckalne

Rugâju pagastâAnna MatjuðonokaGenovefa Ðustova

Susâju pagastâAlberts Krampuþs

Ðíilbçnu pagastâMarija MiïeikoAnna Terentjeva

Tilþas pagastâEmîlija Bankova

Viïakas pilsçtâMarianna BabâneDina BarinovaHelçna KorotkovaIvans TihomirovsSofija Toptigina

83 GADOSBalvu pilsçtâZofija Salmane

Balvu pagastâMarta Avotiòa

Baltinavas pagastâValentîna Logina

Kubulu pagastâAnna Larka

Lazdukalna pagastâIngrîda GabrâneMirdza KriðtopovaGenovefa Pïavniece

Ðíilbçnu pagastâMalvîna Vancâne

Tilþas pagastâTaisija Ozoliòa

Viïakas pilsçtâTerese LoginaMarija Siliòa

82 GADOSBalvu pilsçtâJânis KravalisJanîna TrofimovièaEleonora LoginaAnastasija LapseJânis ÞvartsElvîra Berne

Kriðjâòu pagastâEvgçnija Gabranova

Kubulu pagastâZinaida Radzivilovièa

Rugâju pagastâAlberts DeksnisJânis GriestiòðJânis Spriòìis

Viïakas pilsçtâStaòislava DuïbinskaGenovefa Logina

Vîksnas pagastâAnna PipcâneErna Frolova

81 GADÂBalvu pilsçtâVincents JermacânsValentîna NiedraDaina UsâneIlga SirmâJânis Veismanis

Baltinavas pagastâMarija MeþaleGenovefa Kaða

Kriðjâòu pagastâVeronika Naumova

Kubulu pagastâSofija Puþule

Lazdukalna pagastâAnna Gaiduka

Lazdulejas pagastâTaisija Diïkova

Medòevas pagastâAntons ÈukulsMalvîna LapðâneDaniels Pabçrzs

PansionâtâAnna Lilo

Susâju pagastâValentîna Augustâne

Vîksnas pagastâPîters Politers

80 GADOSBalvu pilsçtâLilija BauneViktors Milaknis

ÎsumâVolejbols

Sports Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV 11.

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Piedalâs Eiropas galda tenisasacensîbâs Slovçnijâ

No 12. lîdz16. aprîlim Slovçnijâ notika Eiropas galdatenisa sacensîbas, ko organizçja Speciâlâ Olimpiâde. Uzsacensîbâm Ïubïanas pilsçtâ ieradâs 101 sportists no 21valsts - Albânijas, Austrijas, Azerbaidþânas, Bosnijas unHercogovinas, Monako, Vâcijas, Polijas, Turcijas un dau-dzâm citâm, kâ arî, protams, no Latvijas. Latvijas izlasisacensîbâs pârstâvçja Matîss Auziòð no Pelèu speciâlâsinternâtpamatskolas - attîstîbas centra, Emîls Vilnoviès noLielplatones speciâlâs internâtpamatskolas, KrancâneDagnija no Dzirciema speciâlâs internâtpamatskolas unJeïena Hardina no Baltinavas speciâlâs internâtpamat-skolas. Jeïena Hardina individuâlajâs spçlçs ieguva 3.vietu,dubultspçlçs kopâ ar Dagniju - arî 3.vietu.

Gaida zolîtes spçlmaòusLîdz ar pavasari tuvojas kârtçjais tradicionâlais zoles

turnîrs - Gulbenes pilsçtas atklâtais zoles èempionâts.Sacensîbas notiks 29.aprîlî plkst. 10.00 Gulbenç, Rîgas ielâ62, kafejnîcâ “Pie kamîna”. Ðajâ èempionâtâ piedalîtiesaicinâti visi zoles meistari no Latvijas. Aizvadîtajâs spçlçslabus rezultâtus uzrâdîjuði ne tikai gulbenieði, bet arîAlûksnes, Balvu, Viïânu un Madonas zolmaòi. Informâ-cija pa tâlruni 29715606.

Cîkstoòi startç Tallinâ

Aprîïa sâkumâ Tallinâ notika piemiòas turnîrs, veltîtsKristiâna Palusalu piemiòai. Ðis slavenais grieíu-romieðucîkstonis 1936.gadâ kïuva par olimpisko èempionu. Tur-nîrâ piedalîjâs 1995.-1998.gadâ dzimuðie kadeti. Vienlaikusnotika pirmais atklâtais Igaunijas èempionâts zçniem(1999.-2003. g.dz.). Sacensîbâs piedalîjâs komandas noIgaunijas, Somijas, Krievijas un Latvijas. Kopçjais dalîb-nieku skaits - 320, bet Balvu Sporta skolu pârstâvçja astoòicîkstoòi, no kuriem èetri pârveda medaïas. Svara kategorijâlîdz 33 kg par Igaunijas èempionu kïuva balvenietisVladislavs Baranovs, bet Vjaèeslavs Naumenko ðajâ svarakategorijâ izcînîja 3.vietu. Svara kategorijâ virs 50kg 27cîkstoòu konkurencç 3.vietu ieguva Jânis Stepanovs.Imants Kravalis (sv.kat. 26 kg) ierindojâs 6.vietâ, bet DâvisAkmens (sv.kat. 44 kg) - 5.vietâ. Kadetu vecuma grupâ3.vietu (sv. kat. 54 kg) izcînîja Dmitrijs Goïikovs. Aprîïabeigâs mûsçjie startçs Kauòâ ikgadçjâ starptautiskâ turnîrâ“Kaunas 2012”.Sevi pierâda jaunie vieglatlçti

Aizvadîtas Ludzas novada Sporta skolas atklâtâssacensîbas vieglatlçtikâ D un C grupâm , kurâs piedalîjâs11 jaunie vieglatlçti. Ïoti labus rezultâtus uzrâdîja AivisKrastiòð, izcînot 1.vietu tâllçkðanâ –rezultâts 4,70 m un60m - 7,9 sek. Aivai Niedrai pârliecinoða uzvara 150 m -23,48sek., Montai Dinijai Lazdânei 1.vieta pildbumbasmeðanâ - 11,48m. Mârim Þugam 2.vieta augstlçkðanâ -1,25m, Òikitam Petrovam -3.vieta augstlçkðanâ - 1,15m.

“Litenes kausâ” uzvar bçrzpilieðiGulbenç aprîïa sâkumâ notika

gadskârtçjais “Viïòa Reinsona pie-

miòas kausa” izcîòas turnîrs volej-

bolâ dâmu komandâm un “Litenes

kauss” kungu komandâm, kas

norisinâjâs jau trîspadsmito reizi.

“V.Reinsona piemiòas kausâ” un “Li-tenes kausâ” volejbolâ piedalîjâs ko-mandas no Rçzeknes, Madonas, Alûks-nes, Gulbenes, Balvu un citiem nova-diem. Turnîrs norisinâjâs sievieðu un vî-rieðu komandâm divâs vecuma grupâs.Pirmajâ grupâ - vîrieði no18 lîdz 39 ga-diem, sievietes no 18 lîdz 34 gadiem;otrajâ grupâ – vîrieði no 40 gadiem unvecâki, sievietes no 35 gadiem un vecâ-kas. Spçles norisinâjâs èetrâs apakðgru-pâs, kurâs izspçlçja apli (tâs ilga divussetus lîdz 21 punktam). Turpinâjumâkomandas spçlçja pçc “divmînusu”sistçmas.

Pirmajâ grupâ vîrieðiem no18 lîdz 39gadiem Balvu novadu pârstâvçja Bçrz-pils pagasta komanda, kura jau vairâkusgadus spçlç ðajâ konkurences bagâtajâturnîrâ. Ir izcînîtas daþâda kaluma me-daïas. Ðogad Bçrzpils komanda uzsâkaturnîru ar jaunu mçríi, un tas bija: bûtpirmajiem! Komplektçjâm iespçjamilabâko komandas sastâvu, lai arî ne visivarçja teikt ‘jâ’ vârdu. Ierodoties secinâ-jâm, ka citas komandas nebija vâjâkas,tieði otrâdi - bija daudz komandu arspçcîgiem spçlçtâjiem. Pirmo spçli bçrz-pilieði aizvadîja pret Stradiem un ieguvapirmo uzvaru setos ar 2:0. Otrâ spçleBçrzpils komandai bija pret Alûksni.Sîvâ cîòâ Bçrzpils komanda setos ar 2:0viòus pârspçja. Iekïûstot nâkamajâ kâr-

tâ, nâcâs spçlçt ar Rçzeknes komandu“Senda”. Ïoti interesantâ divu setumaèâ pârâka bija Bçrzpils komanda.Ceturtdaïfinâlâ pretî stâjâs spçcîgâ Ma-donas komanda. Pirmajâ setâ bçrzpi-lieðiem neizdevâs spçle, un rezultâtâzaudçjums ar 17:21. Taèu saòemotiesun uzvarot otro setu ar 21:14, bçrzpilieðiiekïuva pusfinâlâ, jo viòiem bija labâkapunktu attiecîba.

Pusfinâlâ divos setos viòi uzvarçja ko-mandu “Trapene”, lîdz ar to ieguvaiespçju spçlçt finâlâ. Tas solîjâs bût ïotiinteresants, jo pçc zaudçjuma Bçrzpilij,izspçlçjot vairâkas spçles, arî Madona

bija tikusi lîdz finâlam.Finâls norisinâjâs lîdz 21 punktam.

Pirmajâ setâ ar 21:17 pârâki bija bçrz-pilieði. Otrais sets bija tikpat aizraujoðs,un atkal ar 21:16 uzvaru guva mûsçjie,lîdz ar to arî zelta godalgas. Pçc saspring-tiem maèiem Gulbenes kultûras namânotika apbalvoðana.

Vçl no Balvu novada pirmajâ grupâ(vîrieði no18 lîdz 39 gadiem) spçlçja Til-þas sportisti, taèu godalgotas vietas neiz-devâs iegût. II grupâ (vîrieði no 40 ga-diem un vecâki) spçlçja Balvu komanda,kura arî palika bez godalgotâm vietâm. Jânis Rakstiòð, Bçrzpils sporta

darba organizators

Uzvarçtâji – Bçrzpils komanda. No kreisâs: Mârtiòð Jansons, ElmârsRakstiòð, Rihards Puíîtis, Gatis Augustâns, Lauris Stepâns, Raitis Tiltiòð, JânisRakstiòð.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Apgriezienus uzòçmis Balvu novada atklâtais

volejbola èempionâts vîrieðiem un sievietçm.

Ðogad Balvu Sporta centra rîkotajâ atklâtajâ èempionâtâpieteicies rekordliels komandu skaits - 18 komandas. Intere-sants fakts, ka ðogad sievieðu komandu ir vairâk, nekâ vîrieðu.Pavisam Balvu novada rîkotajâ èempionâtâ pieteikuðâs 5Gulbenes novada komandas, viena - no Alûksnes novada,divas - no Baltinavas novada, viena - no Viïakas novada un9 komandas no Balvu novada.

Sievieðu komandu kopvçrtçjums pçc diviemsabraukumiem:

1.vieta - Balvi- 12 punkti2.vieta - Litene - veterânes - 12 punkti3.vieta - Gulbene - jaunietes - 9 punkti4.vieta - Baltinava - 7 punkti5.vieta - Gulbene 98 - 5 punkti

Rekordliels komandu skaits6.vieta - Bçrzpils - 3 punkti7.vieta - Rekava – 2 punkti8.vieta - Gulbene 97 - 1 punkts9.vieta - Balvu Sporta skola - jaunietes - 0 punkti10.vieta - Baltinavas vidusskola - 0 punktiVîrieðu komandu kopvçrtçjums:1.vieta - Balvu Sporta skola - jaunieði - 13 punkti2.vieta - Tilþa -10 punkti3.vieta - Bçrzpils - 9 punkti4.vieta - Pie kamîna (Gulbene) - 9 punkti5.vieta - Ozolmâjas (Balvi) - 5 punkti6.vieta - Liepna (Alûksne) - 5 punkti7.vieta - Austrumi 2010 (Balvi) - 3 punkti8.vieta - Ziepes (Balvi) - 0 punktiTreðais sabraukums sievieðu komandâm notiks 28. un 29.

aprîlî Balvu Valsts ìimnâzijâ, vîrieðu komandâm - 30.aprîlî.Informâciju apkopoja E.Kaïva, Balvu Sporta centra vadîtâjs

14.aprîlî Rçzeknes novadâ, Dekðâres pamatskolâ,norisinâjâs Latvijas kausa otrais posms svarbumbu

celðanâ garajâ ciklâ.

No Rugâju Sporta centra piedalîjâs ðâdi sportisti: jaunie-tçm svara kategorijâ virs 63kg Sanita Pastare izcînîja 1.vietuun starp sievietçm virs 68kg - arî 1.vietu (16kg smagu svar-bumbu uzcçla 115 reizes). Ainârs Dokâns svara kategorijâ lîdz68kg ieguva 2.vietu (24kg smagas svarbumbas uzcçla 65 reizes).Jânis Dokâns svara kategorijâ lîdz 73kg ieguva 1.vietu unlaboja arî Latvijas rekordu (32kg smagas svarbumbas uzcçla53 reizes), ðis bija arî sacensîbu labâkais rezultâts. Nâkamaiskausa posms notiks Rugâju Sporta centrâ 12.maijâ.

Svarbumbas

Startç rugâjieði

Rugâju svarcçlâji. No kreisâs: Ainârs Dokâns, SanitaPastare un Jânis Dokâns.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

AtpûtaOtrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlu

komplektu. Maija tçma: „Pârsteidz it viss!” Fotogrâfijas var iesûtît

pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –

vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds

(vçlams - tâlrunis).

Palauzi galvuPiedâvâjam paðlaik Eiropâ

populârâko galvas lauzîðanas mîklu,

kuru atrisinot, iespçjams jûs sa-

òemsiet pârsteiguma balvu – þurnâlu

komplektu. Tukðajos laukumosielieciet ciparus tâ, lai katrâ mazajâ

kvadrâtâ un visos kopâ horizon-

tâlajâs un vertikâlajâs rindâs nebûtu

divu vienâdu ciparu. Atbildes gaidâm

lîdz 15. maijam.

4.

kârta

Atrodot foto 10 atðíirîbas, Jums ir iespçja iegûtþurnâlu komplektu. Atbildes gaidâm lîdz 15. maijam.

4. kârta

Vçrîgâ acs

Iepriekðçjai kârtai iesûtîtas 29 pareizas atbildes. Konkursa “Vçrîgâ acs” 3. kârtâ veiksme uzsmaidîja ANTONIJAIDAMBÎTEI no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

8 7 3 1

2 8 3 5

9 4 8

2 3 7 4 5

5 9 4 3

3 9 2 5 1

5 7 6

2 4 1 3

4 6 8 7

Pareizas atbildes iesûtîja: M.Vîdners, Z.Ðulce, A.Zelès, Z.Pulèa, J.Kïanskis, Z.Bçrziòa, M.Reibâne, A.Smirnova, D.Kivkucâns,J.Poðeika, St.Lazdiòð, A.Sòegovs, S.Sirmâ, L.Orlovska (Balvi), L.Loèmele (Baltinava), I.Socka (Kriðjâòi), A.Mièule, A.Sliðâns,R.Jermacâne (Tilþa), I.Homko, J.Duïbinska (Medòeva), V.Dragune, K.Bricis (Kuprava), V.Loèmele, V.Kupès (Lazdukalns),L.Smuðka (Kubuli), J.Voiciðs (Sudarbe), E.Pçrkone, V.Ðadurska (Rugâju novads), B.Sopule (Vîksna),V.Krçmere (Viïakas novads),R.Bistrova (Liepna), V.Priedîte (Stâmeriena, Gulbenes novads).

3. kârtas uzvarçtâjs ir ALEKSANDRS SÒEGOVS no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Par aprîïa tçmas “Saulîtes iedvesmots” veiksmîgâkâs fotogrâfijas autori atzîta ZANE JERMACÂNE arfotogrâfiju “Arî mazi putniòi gaida pavasari”, kas publicçta 17.aprîlî. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Gulbis. Iesûtîja Jânis Kupriðs. Varavîksne (17.04.2012 pulksten 17.39). Iesûtîja IlzeZelèa.

Playboy� Lauztas rokas, kâjas un koma.Tas motobraucçjam LaurimFreibergam bija jâpârdzîvo, cînotiespar augstâkajâm vietâm vienâ noprestiþâkajâm motosportadisciplînâm.� Norvçìa Çrlenna Lû ceïð nopsihiatriskâs slimnîcas lîdzrakstniecîbai, kurâ viòð sludina patssavu prâtu un idejas. Autora stâsts

par paða ceïu uz slavu un bagâtîbu divdesmit atbildçs.� Vâcieði pirmie izkâpa uz mçness, Dþordþs Buðs patiesîbâir reptilis, Elviss Preslijs nemaz nav miris. Sazvçrestîbuteorijas plaukst un zeï un pat neticamâkajâm ir savi piekritçjupulki.� Kodolìçnija slepenâ nodevîba. Kâ un kâpçc Pakistânaskodolzinâtnieks sekmçja kodolieroèu raþoðanas tehnoloìijunonâkðanu nestabilu valstu rîcîbâ un pat pie savas valstsienaidniekiem.� Dinamo upuri uz ledus. Amatieru hokeja uzvaras gâjiensturpinâs - arvien vairâk vîru velk kâjâs slidas, arvien bieþâkveidojas amatieru klubi un lîgas.� Tie, kas pirms pieciem gadiem neskrçja, tie tagad skrien.Skrieðanas popularitâte pieaug ìeometriskâ progresijâ.Gatavojamies kârtçjiem maratoniem!� Nodokïi un nodevas ir maksâti vienmçr. Kurði maksâjavikingiem, latgaïi - krieviem, bet arî pirms tam Latvija nebijabeznodokïu zona.

Una� “Adatas” autore AndraManfelde par Karaostu,leduspuíçm un mîlestîbu.� Alpînists Kristaps Liepiòð:“Sievieðu sâpes ir vairâk redzamasuz âru. Bet viòas maldâs, ja domâ,ka vîrieðiem nesâp. Ja kâdu krâpj,kuram sâp vairâk?”� Viòa uzveica vçzi. Evija Unâma.� Sieviete, kurai paveicies. Odrija

Hepberna.� Made in Latvia. Modes zîmols “Narciss” un dizainereAlise Trautmane.� Aita bokserðortos. Zîmola “Aita.lv” saimniece BaibaMiíelsone-Germa.

Veselîba� Cik vçrtîgs ir ìimenes ârstapadoms pa telefonu? Par daþâdâmreâlâm veselîbas problçmâm zvanîjâmuz ìimenes ârstu konsultatîvo tâlruni66016001. Vai sniegtais padomsnoderçja?� Un kâ tu sadzîvo ar stresu? Aprîlisir zinâms arî kâ stresa apzinâðanâsmçnesis. Kâ fitnesa trenere un Saeimasdeputâts tiek galâ ar stresu.

� Stabili pamati çdienkartei. Kam tieði un kâpçc ðíîvî jâbûtik dienu, lai organismam nekâ netrûktu un tas netiktupieskâbinâts.� Miljona vçrts mçríis. Ik mçnesi lîdz pat olimpiskajâmspçlçm iepazîstinâsim ar mûsu paðu sportistu stâstiem – kâjâdzîvo un kas jâçd, lai kïûtu par olimpieti. Ðoreiz iepazîstinâmar tikai 19 gadus veco ðíçpmetçju Zigismundu Sirmo.� Nebaidies sevi uzticçt stiprâm rokâm! “Sportiskamcilvçkam bez masâþâm vispâr nav nekâda potenciâla,” parmasâþas nepiecieðamîbu sportâ stâsta manuâlâs terapijasspeciâlists Aigars Fadejevs.� Smejies uz veselîbu! 15 minûðu ilga smieðanâs dzîveipievieno divas dienas. Ja smiesies ik dienu, dzîvosi vismaz parastoòiem gadiem ilgâk.� Ar kuponu pie higiçnista vai manikîra. Visus pâròçmiskolektîvâs iepirkðanâs bums. Tomçr, lai nopirktu labupakalpojumu par zemu cenu, vienalga - vai tas ir higiçnistaapmeklçjums vai treniòð sporta klubâ, jâzina daþi ieteikumi.� Viegli atminams noslçpums. Ja sievietçm svarîgs krçmaradîtais efekts, tad vîrieðiem bûtiski, lai tas viegli klâjas unneizplata specifisku aromâtu.� Vçl cîòa nav galâ un nebeigsies... Kâ alerìiju ârstçt iesakahomeopâtija, âjurvçda, tradicionâlâ un tautas medicîna.

Par to rakstîjâm Informç policija

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2012. gada 24. aprîlis

Balvu rajona prokuratûra noraidîjusi iesniegumu parintereðu konfliktu saistîbâ ar 9.aprîïa Lieldienu pasâ-kumâ notikuðo incidentu Rugâju novada Lazdukalnapagastâ.

Jau informçjâm, ka 9.aprîlî Rugâju novada Lazdukalnapagasta saietu namâ bija sarîkota Lieldienu balle, kuras laikânotika incidents starp vietçjo pagasta iedzîvotâju Ainâru Lo-sevu un novada paðvaldîbas policistu Oïegu Aleksandrovu.Pçc incidenta abi vîrieði griezâs policijâ ar iesniegumiem parnodarîtajiem miesas bojâjumiem. Turklât A.Losevs“Vadugunij” pastâstîja, ka ir griezies valsts policijâ ar iesnie-gumu, lai notikuðo konfliktu izmeklçtu Daugavpils policijasiecirkòa izmeklçtâji, nevis Balvu.

Kas jauns konflikta lietâ? Valsts policijas Latgales reìionapârvaldes Balvu iecirkòa policijas priekðnieks Dzintars Èer-bakovs pastâstîja, ka iesniegums par intereðu konfliktu irpâradresçts pçc piekritîbas un nodots Balvu rajona prokura-tûrai. Savukârt Balvu rajona prokuratûras virsprokuroreSandra Kuïða informçja, ka iesniegums izskatîts pçc bûtîbasun atbilde izsûtîta tâ iesniedzçjam. Atbildç par intereðukonfliktu izteikts noraidîjums.

“Tas ir ïoti rets gadîjums, kad persona raksta iesniegumupar to, lai kriminâlprocesu nodod izmeklçðanai citai policijai,jo principâ pastâv teritoriâlais sadalîjums. Tas nozîmç, kakriminâlprocesu ierosina un izmeklç tâ policijas iecirkòadarbinieki, kur likumpârkâpums konstatçts,” saka S.Kuïða.Iesnieguma iesniedzçjs intereðu konfliktu pamatojis it kâ ar

Noraida iesniegumu parintereðu konfliktu

Balvu rajona prokuratûra sagatavojusi apsûdzîbuun sâkusi kriminâlvajâðanu pret vairâkâm personâmpar kukuïoðanu saistîbâ ar pretlikumîgu autovadîtâjaapliecîbu iegûðanu.

“Vaduguns” rakstîja par to, ka pirms kâda laika Balvosbija ieraduðies un strâdâja Korupcijas novçrðanas un apkaro-ðanas biroja darbinieki. Viòi veica izmeklçðanu saistîbâ armçìinâjumiem pretlikumîgi iegût autovadîtâja tiesîbas, kâlîdzekli ðî mçría sasniegðanai izmantojot kukuïoðanu.

Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas birojs kriminâl-procesu saistîbâ ar kukuïoðanu uzsâka 2010.gada decembrîun pirmstiesas izmeklçðanâ noskaidroja, ka kâda persona bijauzkûdîjusi vairâkas citas personas kukuïdoðanai un starpnie-cîbai kukuïoðanâ, radot priekðstatu, ka tâ saòemto naudu kâkukuli nodos kâdai Ceïu satiksmes droðîbas direkcijas amat-personai, bet iegûto naudu piesavinâjâs.

Izmeklçðanâ iegûtie pierâdîjumi liecina, ka kukuïi nodotino 2009. gada beigâm lîdz 2010. gada septembrim nolûkâpretlikumîgi iegût autovadîtâja apliecîbu vai jaunu kategorijujau esoðajâ autovadîtâja apliecîbâ, vai atgût atòemtâsautovadîtâja tiesîbas saistîbâ ar administratîvâ pârkâpumavai noziedzîga nodarîjuma izdarîðanu. Atseviðíos gadîjumosviena kukuïa apmçrs bija sasniedzis vairâkus simtus latu.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklçðanâ savâkts pietiekamidaudz pierâdîjumu, KNAB rosinâjis saukt pie kriminâlat-bildîbas 21 personu par kukuïoðanu saistîbâ ar mçìinâjumupretlikumîgi iegût autovadîtâja apliecîbu. KNAB rîcîbâ esoðâ

savu nepatiku pret izmeklçtâja darbîbâm, uzskatot, ka izmek-lçtâjs ir ieinteresçtâ persona ðajâ kriminâlprocesâ. Taèu likum-doðana ir definçjusi gadîjumus, kad ir intereðu konflikts krimi-nâlprocesâ. Neapstrîdamie intereðu konflikta gadîjumi ir tad,ja kriminâlprocesâ reìistrçtâs personas - izmeklçtâjs, policijaspriekðnieks, uzraugoðais prokurors, advokâts, cietuðais vaiaizdomâs turamais, tiesnesis - ir radinieki pat lîdz otrajai vaitreðajai pakâpei. Tâpat izmeklçtâjs nevar veikt izmeklçðanasdarbîbas, ja viòð ir liecinieka statusâ. Izmeklçtâjam jâbûtneitrâlai personai. “Ðajâ gadîjumâ kriminâlprocesu uzraugoðâprokurore Alla Latiðkevièa nesaskatîja intereðu konfliktu uniesniegumu noraidîja, nosûtot atbildi tâ iesniedzçjam. Laimainîtu izmeklçtâju, ir jâbût svarîgiem argumentiem,” sakaS.Kuïða.

Saistîbâ ar vietçjâ iedzîvotâja A.Loseva un novada paðval-dîbas policista O.Aleksandrova incidentu Lieldienu pasâkumâir uzsâkti divi kriminâlprocesi. Viens saistîbâ ar paðvaldîbaspolicista iesniegumu - par uzbrukumu amatpersonai, bet otrssaistîbâ ar A.Loseva iesniegumu - par miesas bojâjumu nodarî-ðanu. Divi kriminâlprocesi uzsâkti, jo vienâ procesâ viena untâ pati persona nevar bût gan aizdomâs turamais, gan cietu-ðais. Izmeklçðanas gaitâ noskaidros, kâdi bija notikuðâ apstâkïi,un izvçrtçs tos.

Jau informçjâm, ka saistîbâ ar miesas bojâjumu nodarîðanuvçl kâdai personai pasâkuma laikâ uzsâkts vçl viens krimi-nâlprocess, kas nav saistîtas ar jau diviem iepriekðminçtajiem.Pasâkums ir viens, bet personas - pavisam citas.

Uzsâk kriminâlvajâðanu saistîbâar kukuïoðanu

informâcija liecina, ka kukuïdevçju vidû ir trîs amatpersonas.Balvu rajona prokuratûra sagatavojusi apsûdzîbu un sâkusikriminâlvajâðanu pret 18 personâm. Pret vienu personu lietaizbeigta sakarâ ar tâs nâvi, vçl pret divâm - sakarâ arpierâdîjumu trûkumu. No 18 apsûdzçtajâm personâm 6piekrituðas priekðrakstam par soda piemçroðanu, bet 12tiesâsies. Viens no apsûdzçtajiem, iepriekð nesodîts, 77 gadusvecs vîrietis, sakarâ ar slikto veselîbas stâvokli nosacîti atbrîvotsno kriminâlatbildîbas ar pârbaudes laiku uz vienu gadu.

Kriminâllietâ 15 personâm celta apsûdzîba pçc Kriminâl-likuma 15.panta 4.daïas un 323.panta 1.daïas par kukuïdo-ðanu, divâm personâm pçc Kriminâllikuma 322.panta 1.daïaspar starpniecîbu kukuïoðanâ un trim personâm pçc Krimi-nâllikuma 321.panta 1.daïas par kukuïa piesavinâðanos.

Apsûdzçtajâm personâm draud brîvîbas atòemðana uzlaiku lîdz 5 gadiem vai ar mantas konfiskâciju, vai ar piespiedudarbu, vai naudas sodu lîdz 120 minimâlajâm mçneðalgâm.Tiesai lietu plânots nosûtît vasaras sâkumâ.

Balvu rajona prokuratûras prokurore Alla Latiðkevièaapsûdzîbâ minçto personu vârdus neatklâja, taèupaskaidroja, ka lielâkâ daïa personu, kam celta apsûdzîba, irbalvenieði, ir arî citur dzîvojoðas personas. Persona, kuruapsûdz par kukuïa piesavinâðanos, ir arî balvenietis, bet tagaddzîvo un strâdâ Anglijâ. Par kukuïa piesavinâðanos apsûdzçtasvçl divas personas, jo viòas daïu kukulim domâtas naudaspaturçja sev.

Minçtais noziedzîgais nodarîjums atklâts, veicot operatîvâsdarbîbas.

Pazûd maks ar naudu17.aprîlî Balvu novada Tilþâ no dzîvojamâs mâjas

pazuda maks ar naudu. Uzsâkts kriminâlprocess.Kafejnîcai izsit stiklu

17. aprîlî policijâ saòemts iesniegums par to, ka 10.aprîlîViïakâ kafejnîcai izsists stikls, ko izdarîjis 1981.gadâ dzimisvîrietis. Uzsâkts kriminâlprocess.Nozog elektromotoru

17. aprîlî policijâ saòemts iesniegums par to, ka 13.aprîlîRugâjos no ðíeldotâja pazudis elektromotors. Uzsâktskriminâlprocess.Ar kvadraciklu reibumâ

17.aprîlî Balvos reibumâ (1,84 promiles) kvadracikluvadîja 1968.gadâ dzimis vîrietis. Sastâdîts administratîvâpârkâpuma protokols.Nozog metâllûþòus

18. aprîlî saòemts iesniegums par to, ka Balvu novadaBçrzkalnç no fermas nozagti metâllûþòi, nodarotaptuveni 200 latu zaudçjumu. Uzsâkts kriminâlprocess.Vainîgâs personas noskaidrotas. Notiek izmeklçðana.

22. aprîlî saòemts iesniegums par to, ka Balvu novadaKubulu pagastâ no ðíûòa nozagti metâllûþòi, nodarotzaudçjumu aptuveni 300 latu vçrtîbâ. Uzsâkts krimi-nâlprocess.Sabojâ virsbûvi

18.aprîlî Viïakâ automaðînai Volkswagen sabojâtavirsbûve. Zaudçjumu noskaidro. Uzsâkts kriminâlprocess.Aizmirst “samaksât”

18.aprîlî Balvos no lielveikala 1979.gadâ dzimis vîrietisiznesa degvîna pudeli, “aizmirstot” par to samaksât.Uzsâkts kriminâlprocess.Dedzina sauso zâli

19.aprîlî Viïakas novada Susâju pagastâ 1988.gadâdzimis vîrietis dedzinâja sauso zâli. Sastâdîts adminis-tratîvâ pârkâpuma protokols.Ar auto reibumâ

18.aprîlî Balvos policija aizturçja 1989.gadâ dzimuðujaunieti, kurð vadîja automaðînu Peugeot alkoholareibumâ (1,9 promiles). Sastâdîts administratîvâ pârkâ-puma protokols, kas nosûtîts izskatîðanai uz tiesu.Ar velosipçdu reibumâ

19. aprîlî Balvos 1960.gadâ dzimis vîrietis vadîjavelosipçdu reibumâ (1,5 promiles). Sastâdîts adminis-tratîvâ pârkâpuma protokols.

21.aprîlî Viïakâ 1981.gadâ dzimis vîrietis vadîja velosi-pçdu alkohola reibumâ (2,6 promiles). Sastâdîts admi-nistratîvâ pârkâpuma protokols.

22.aprîlî Balvos 1978.gadâ dzimis vîrietis vadîjavelosipçdu alkohola reibumâ (3,1 promile). Sastâdîtsadministratîvâ pârkâpuma protokols.Nozog radiatorus

19.aprîlî konstatçts, ka Balvu novada Kubulu pagastâno angâra nozagti radiatori. Uzsâkts kriminâlprocess.Patvaïîgi cçrt kokus

20.aprîlî saòemts iesniegums par to, ka Viïakas novadaVecumu pagastâ konstatçta nelikumîga koku cirðana.Zaudçjums - aptuveni 1300 latu.Nolej degvielu

22. aprîlî saòemts iesniegums par to, ka Balvu novadaBçrzkalnes pagastâ no automaðînas Mercedes-benz nolietadegviela. Zaudçjums - aptuveni 35 lati.Aiztur reibumâ, reìistrç konfliktus

Brîvdienâs policija sastâdîjusi 6 administratîvâ pârkâ-puma protokolus par atraðanos sabiedriskâ vietâ tâdâalkohola reibumâ, kas aizskar cilvçka cieòu. Policijaizbrauca uz 10 sadzîves konfliktiem, kâ arî veica profilak-tiskos reidus bâros un atpûtas vietâs.

(Ziòas sagatavotas pçc Valsts policijas Latgales reìionapârvaldes sniegtâs informâcijas.)

Lasîtâjs pamanîja

Baumas noliedzKâda lasîtâja jautâ, vai tas tiesa, ka aizvadîtajâ nedçïâ

Balvos uz gâjçju pârejâm notriekti divi cilvçki.Valsts policijas Latgales reìiona satiksmes uzraudzîbas

rotas vecâkais inspektors MODRIS ZAÍIS ðâdas baumasnoliedz. “Ceïu satiksmes negadîjumi uz gâjçju pârejâmBalvos aizvadîtajâ nedçïâ nav reìistrçti. Policija tikaiaizturçjusi autovadîtâjus reibumâ,” viòð saka.

Meklçjam atbildiNav caurtekas. Ceïa Viïaka – Kârsavaposmâ starp Medòevu un Ðíilbçniem

izveidojusies situâcija, kad braukðanuapgrûtina pâri ceïam plûstoðais ûdens.

Vienâ ceïa pusç izveidojusies lielaûdens peïíe, no kuras ûdens plûst pâri

ceïam. Ðajâ vietâ nepiecieðamacaurteka, tâpat nepiecieðams arî ceïa

remonts.

Nepiecieðams ceïa remonts

InformâcijaOtrdiena � 2012. gada 24. aprîlisV14.

Precizçjums

Ðogad suòu reìistrâcijabez maksas

Pârtikas un veterinârais dienests informç, ka ðî gada13. aprîïa laikrakstâ publicçtâ informâcija “Laiks èipçtsuòus”, sprieþot pçc tâs satura, balstîta uz spçkâneesoðiem 15.04.2008. MK noteikumiem Nr.277 “Mâjas(istabas) dzîvnieku reìistrâcijas kârtîba”.

Iepriekð minçtie noteikumi spçku zaudçja jau pagâjuðâgada jûnijâ, kad spçkâ stâjâs 21.06.2011. MK noteikumiNr.491 “Mâjas (istabas) dzîvnieku reìistrâcijas kârtîba",kas neparedz suòu bezmaksas èipçðanu jeb dzîvniekaaprîkoðanu ar mikroshçmu, savukârt reìistrâcijasizmaksas noteiktas Lauksaimniecîbas datu centracenrâdî.

Saskaòâ ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem,par visiem ar mâjas (istabas) dzîvnieku reìistrâcijusaistîtajiem jautâjumiem, ir jâinteresçjas Lauksaim-niecîbas datu centrâ http://www.ldc.gov.lv/lv/

majas_dzivnieku_registresanas_kartiba, nevis Pârtikas unveterinârajâ dienestâ, kâ tas norâdîts publikâcijâ.Lauksaimniecîbas datu centrâ Jums sniegs arî precîzuinformâciju par izmaiòâm dzîvnieku reìistrâcijasizmaksâs.

Lai motivçtu suòu îpaðniekus nekavçties ar sava mîluïareìistrâciju, Lauksaimniecîbas datu centrs (LDC) radîjisiespçju 2012.gadâ visus ar mikroshçmu aprîkotos

suòus reìistrçt bez maksas, tâpçc dzîvnieku reìistrâcijasmaksa (Ls 5) un maksa par mâjas (istabas) dzîvniekaîpaðnieka maiòu (Ls 3,50) stâsies spçkâ tikai 2013.gada1.janvârî.

Patîkams grozîjums aitkopjiem un kazkopjiem: lielâkaelektronisko krotâliju pieprasîjuma dçï samazinâtamaksa (no Ls 2,57 lîdz Ls 1,57) par elektroniskajâmkrotâlijâm aitâm un kazâm. Tâds pats iemesls ir arîmaksas samazinâðanai par elektroniskâ apzîmçjumakomplektu aitâm un kazâm - no Ls 2,99 lîdz Ls 1,90 (bezapzîmçðanas akta) un Ls 2 (ar apzîmçðanas aktu). Betsamaksa par apzîmçðanas komplekta sagatavoðanu aituun kazu îpaðniekiem mainîsies no Ls 0,67 lîdz Ls 0,77tad, ja dzîvnieka apzîmçðanas komplekta sagatavoðanâietilps arî apzîmçðanas akts. Dzîvnieka îpaðnieksapzîmçðanas aktu var aizpildît elektroniski, tad maksaLs 0,67 par dzîvnieku apzîmçðanas komplektu palieknemainîga.

Dzîvnieku apzîmçðana ar mikroshçmu jeb

èipçðana ir par samaksu.

Papildus vçlamies vçrst Jûsu uzmanîbu arî uz otru13.aprîlî publicçto rakstu “Palielinâs sodus”. Proti,Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodekss irpapildinâts un ar ðî gada 21. martu spçkâ ir 106. panta3.daïa, kas nosaka, ka par bîstama suòa turçðanasprasîbu pârkâpðanu uzliek naudas sodu fiziskâmpersonâm no 50 lîdz 500 latiem, bet juridiskajâmpersonâm - no 75 lîdz 1000 latiem, konfiscçjot dzîvniekuvai bez tâ konfiskâcijas.

No nâkamâ gada daudzbçrnuìimençm un zemnieku saimnie-cîbâm paredzçti transportlîdzekïunodokïa atvieglojumi.

Daudzbçrnu ìimenes, kurâs ir trîsvai vairâk nepilngadîgi bçrnu, ar2013. gada 1. janvâri varçs saòemttransportlîdzekïa ekspluatâcijas nod-okïa atvieglojumu 20 % apmçrâ parvienu transportlîdzekli. Nodokïaatvieglojumi attieksies arî uz personu,kuras laulâtâ apgâdîbâ ir bçrns inva-lîds. To paredz izmaiòas “Transport-lîdzekïa ekspluatâcijas nodokïa unuzòçmumu vieglo transportlîdzekïu

nodokïa likumâ”. Atbrîvojumu piemç-ros par vienu ðâdâm personâm turçjumâvai valdîjumâ reìistrçtu transportlî-dzekli. Paðlaik no nodokïa atbrîvots irtransportlîdzekïa îpaðnieks, turçtâjs vaivaldîtâjs, kurð pats ir pirmâs, otrâs vaitreðâs grupas invalîds.

Uzòçmumu vieglo transportlîdzekïunodoklis nebûs jâmaksâ arî par vçstu-riskajiem spçkratiem un sporta automa-ðînâm, kâ arî par laiku, kad transportlî-dzeklis bijis nozagts, apíîlâts, noòemtsno uzskaites atsavinâðanai vai izveðanaino Latvijas, vai izvests no Latvijas unreìistrçts ârzemçs.

Izmaiòas likumâ paredz no uzòçmu-25. a

prî

lis

26. a

prî

lis

27. a

prî

lis

28. a

prî

lis

Projekts

Labklâjîbas ministrija sadarbîbâ ar LatvijasNeredzîgo biedrîbu lîdz 2013.gada 31.augustam îstenoEiropas Sociâlâ fonda un Latvijas valsts finansçtâprojekta Nr. 1DP/1.4.1.2.2./09/IPIA/NVA/002 “Sociâlâsrehabilitâcijas pakalpojumu attîstîba personâm arredzes traucçjumiem Latvijâ” motivâcijas un sociâlâsrehabilitâcijas programmas. Uz pasâkumu “Es varu, tuvari, mçs varam” Balvos ieradâs Rîgas un Jûrmalasmçrígrupu klienti, lai dalîtos pieredzç.

Aizvadîtajâ ceturtdienâ, 19.aprîlî Latvijas Neredzîgobiedrîbas Balvu teritoriâlâ organizâcija uzòçma ciemiòus noRîgas un Jûrmalas. Apmeklçjuði “Fiziskâ un intelektuâlâdarba pamatprasmju apguve - intelektuâlâ un radoðâ perso-nîbas attîstîba caur vizuâlâs, dekoratîvâs un lietiðíâs mâkslaselementu apgûðanu” aktivitâtç radîto darbu izstâdi, viesidevâs uz Balvu Kultûras un atpûtas centru. Tur viòi noskatîjâsZelmas Lâgerlçvas literâro kompozîciju “Bçgðana uz Çìipti”.Pçc tam viesi darba grupâs diskutçja par saskarsmes un radoðâspaðizteiksmes iemaòu apguvi caur dzeju, teâtri, deju un kus-tîbu, mûziku. Pçc diskusijâm visi sapulcçjâs zâlç, lai apkopotuvçrtçjumus. “Mçs esam saòçmuði milzîgu emocionâlo lâdiòu.Paldies organizatoriem, ka mçs visi ðodien varçjâm satikties.Redzçtais vçl ilgi dzîvos mûsu sirdîs. Mçs sajutâm tâs smalkâsdvçseles vibrâcijas, tâpçc es ðo dienu saukðu par mîlestîbasdienu,” savas izjûtas pauda Rîgas delegâcijas pârstâvis. Jûr-malnieki teica paldies vârdus reþisorei Vairai Resnei, aktieriemun projekta koordinatorei Inetai Ðtoknei. “Mçs esam patîkamipârsteigti, jûsu cilvçki ir daudz paveikuði,” vçrtçja jûrmalnieki.Rîgas neredzîgo biedrîbas delegâcijâ, kuru vadîja projektakoordinatore Sarmîte Egle, bija 18 cilvçki. “Ar mîlestîbu mçsatbraucâm un ar mîlestîbu dosimies mâjup. Izrâdç cilvçkuacîs redzçju aizkustinâjuma un prieka asaras,” teica S.Egle.Jûrmalas organizâcijas projekta koordinatore Iveta Vilkapauda prieku par telpâm, kurâs darbojas mûsu organizâcija,izrâdç priecâjâs par apgaismojumu, tçrpiem un cilvçkuemocionâlo atvçrtîbu. “Þesti, mîmika, vârdi, mûzika - tas bijasaviïòojoði,” teica I.Vilka. Biruta Nagle atbildçja, ka darbotiesizrâdç palîdz ticîba Dievam. “Mçs labâk izpratâm viens otru,

Balvos uzòem ciemiòus noRîgas un Jûrmalas

daudz viens par otru uzzinâjâm un par visu esam pateicîgimûsu Vairai!” teâtra aktieru vârdâ runâja Biruta Nagle.Reþisore V.Resne neslçpa, ka ieguldîts liels darbs, aktieri daudzlasîjuði, trençjuðies runas vingrinâjumos, darbojuðies caursavu tçla izpratni un iztçli.

Pçc pusdienâm visi devâs iepazîties ar Balvu Novada muzejuun Balvu pilsçtas vçsturiskajâm vietâm, kâ arî reìionakultûrvçsturiskajiem objektiem - valsts nozîmes arhitektûraspieminekli – Stâmerienas muiþu un Stâmerienas Sv. AleksandraÒevska pareizticîgo baznîcu.

Pateicoties ðim projektam, cilvçki ieguvuði dzîvesprieku, jotâ aktivitâtes mazina sociâlâs atstumtîbas riska grupas –cilvçku ar redzes traucçjumiem - sociâlo izolçtîbu, sekmç ðîsmçrígrupas izglîtîbas un nodarbinâtîbas lîmeòapaaugstinâðanos nâkotnç.

Z.Logina

Dâvanâ ciemiòi lîdzi aizveda plakâtu, ko rotâja uzvedumâ“Bçgðana uz Çìipti” darbojoðos aktieru fotoattçli.

Foto

- Z

.Login

a

IEGULDÎJUMS TAVÂ NÂKOTNÇ

Der zinât *Apmaksâts

Paredzçti transportlîdzekïu nodokïa atvieglojumidaudzbçrnu ìimençm un zemnieku saimniecîbâm

mu vieglâ transportlîdzekïa nodokïanomaksas atbrîvot arî zemnieku saimnie-cîbas, kas transporta lîdzekli izmanto tikaiun vienîgi savâ saimnieciskajâ darbîbâ. Uz-òçmumu vieglâ transportlîdzekïa nodok-lis zemnieku saimniecîbâm tiks ieviests arnâkamo gadu. Grozîjumi paredz nonodokïa atbrîvot arî zemnieku saimnie-cîbas, kas saòem platîbu maksâjumus.Nodoklis nebûs jâmaksâ, ja ieòçmumi nolauksaimnieciskâs raþoðanas ir vismaz trîstûkstoði latu, neskaitot valsts un EiropasSavienîbas atbalstu. Ja ðâdai zemniekusaimniecîbai reìistrçti vairâki vieglietransportlîdzekïi, nodokïa atbrîvojumsattieksies tikai uz vienu.

Ar 1.septembri cilvçki ar invaliditâti saòems jaunas,uzlabotas apliecîbas.

Plânots, ka pâreja uz ðâdâm apliecîbâm notiks 3 - 10 gadulaikâ un tâs varçs saòemt visâs Veselîbas un darbspçju eksper-tîzes ârstu valsts komisijas (VDEÂVK) nodaïâs. Izsniegðanaskârtîba nemainîsies: uz vietas tajâ paðâ dienâ, kad veiksekspertîzi un noteiks invaliditâti, vai pa pastu ierakstîtâsûtîjumâ.

Jaunâ parauga apliecîbas bûs daudzslâòu laminçtas kartes.Paðlaik ðo dokumentu ir viegli viltot, tâpçc jaunajâs apliecîbâsiestrâdâs teksta lîniju negatîvâ mikrodrukâ, integrçtu sejas

attçla fona apdruku un ultravioletâ gaismâ redzamu attçlu.Domâts arî, lai informâcija bûtu vieglâk izlasâma cilvçkiemar redzes traucçjumiem - izvçlçts dzeltens un oranþs pamatatonis, kas vislabâk kontrastç ar teksta melnajiem burtiem.

Apliecîbu izgatavoðanai VDEÂVK jau iegâdâjusies attiecîgâsiekârtas, kurâm komplektâ ir arî fotoaparâts, tâpçc vairsnevajadzçs iesniegt fotogrâfijas. To vajadzçs tikai tad, jacilvçks veselîbas stâvokïa dçï nespçs ierasties VDEÂVK nodaïâ.

Jaunajâs apliecîbâs informâcija bûs tulkota arî angïu valodâ,lai, ceïojot pa Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm, varçtu izmantottajâs noteiktos atvieglojumus invalîdiem, piemçram, muzejos,sabiedriskajâ transportâ u.c. Arî ðîs apliecîbas izsniegs bez maksas.

Jaunas apliecîbas

Sludinâjumi Otrdiena � 2012. gada 24.aprîlisV 15. Ikvie

nam

ir

iesp

çja

îsi u

nko

nkrç

ti p

ate

ikt

pald

ies

kâd

am

lab

vçlim

, sp

on

so

ram

,atb

als

tîtâ

jam

, p

alîg

am

. D

ârg

ita

s n

em

aksâs -

tik

ai

2 l

atu

sp

ar

25 v

ârd

iem

.Jo

ðî

ir “

Pate

icîb

as

du

bu

ltzi

vs”.

SIA “AIBI” aicina darbâ IneðosKAUTUVES DARBINIEKUS UN

DARBINIECES. Dzîvesvieta. Tâlr. 29478728.

Darbs palîgstrâdniekam.Tâlr. 28782900.

Uz gataviem pamatiem Ikðíilçnepiecieðams samûrçt gâzbetona

sienas (apm. 70m3). Iespçjamibezmaksas apmâcîbu kursi.

Tâlr. 29477088.

Piederîgo pateicîba mâcîtâjam M.Vaickovskim,Tilþas bâra kolektîvam, Vectilþas pagasta

feldðerei Gertrûdei Stâmerei, “Ritums”, radiem,draugiem, kaimiòiem, visiem, kuri bija kopâ,

pavadot vîru, tçvu, vectçvu Tâlivaldi Kïaviòumûþîbâ.

Kupravas kapos guldîto piederîgie pateicasVîksnas pagasta pârvaldes vadîtâjai Guntai

Raibekazei par kapu sakopðanas darbuorganizçðanu un darbiniecei Olgai Petrovai par

rûpîgi padarîto darbu.

Pçrk

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 28761515.

SIA “AIBI”pçrkzirgus, liellopus, jaunlopus,

aitas, zirgus, cûkas.

Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.

Iepçrk kauðanai

visu veidu

mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

“Latnord” pçrk visuveidu ÎPAÐUMUS,

CIRSMAS.Var bût ar apgrûtinâjumiem (íîla,

mantojums u.t.t.). Âtra izskatîðana,

labas cenas, tûlîtçja samaksa.Tâlr. 22028592, 29777641.

Pçrk: CIRSMAS -skujkoku - Ls 20-25;

lapkoku - Ls 10-15 uz celma.

Ja nepiecieðams - gatavojam

jaunu meþa projektu, stigojam,

dastojam cirsmas.

NEKUSTAMO ÎPAÐUMU. Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29289975.

Pçrk meþus, cirsmas, retinâðanas

cirmas. Tâlr. 29100239.

Zviedru investors pçrkizstrâdâtus un daïçji izstrâdâtus

meþus un lauksaimniecîbâizmantojamu zemi. Apmaksâ

starpnieku pakalpojumus.Tâlr. 29399917.

Pçrk visu veidu meþu îpaðumus.

Tâlr. 26489727, 29328614.

Pçrk visu veidu meþus, zemes.Tâlr. 29764751.

Pçrk meþa îpaðumus, izcirtumus.

Var bût ar apgrûtinâjumiem.

Samaksa darîjuma dienâ.

Tâlr. 29433000.

T.20071499, 29557427.

SIA “EURASIA”

PÇRK gaïas buïïus: 3-10 mçneði (150-280 kg).Labas cenas un maksâjumu nosacîjumi.

Z.s. “Kotiòi” pârdod vasaras mieþu,kvieðu sçklu, pupas, ziròus,

lopbarîbas miltus, pârtikas rapðueïïu. Tâlr. 26422231.

Pârdod kvalitatîvus sçklaskartupeïus (labs ataudzçjums):

agrie - ‘Solists’, ‘Revjçra’ , ‘Monako’,‘Madara’; vidçji agrie - ‘Vineta’,‘Marabella’, ‘Acapella’, ‘Laura’,

lopbarîbas kartupeïus. Bezmaksaspiegâde. Tâlr. 26040774.

Sestdien, 28.aprîlî, tirgû pârdospârtikas un sçklas lieluma

kartupeïus - ‘Vineta’, ‘Solists’,‘Borodjanskij rozovij’, ‘Valisa’,

‘Amorosa’. Var pasûtît. Tâlr. 29926245.

Pârdod kartupeïus. Miezâjos,Keisele. Tâlr. 28719220.

Pârdod 2-istabu dzîvokli 1.stâvâ,Balvos, Ezera 40 (35m2), vai maina

pret lielâku. Tâlr. 20467631.

Pârdod 2-istabu dzîvokli 1.stâvâ(iespçjama maiòa). Tâlr. 22040226.

Pârdod lauku viensçtu. Tâlr. 64500836.

Pârdod vasarnîcu Ezermalâ-2.

Tâlr. 26298774.

Pârdod 3-istabu dzîvokli. Tâlr. 28339850.

Pârdod dzîvokli. Tâlr. 26366265.

Pârdod saimniecîbu (15 ha zeme,çkas). Tâlr. 64500880 (pçc 20.00).

Lçti pârdod lauku mâju, divassaimniecîbas çkas nojaukðanai.

Tâlr. 26103939.

SIA “RENEM P” iepçrk liellopus,jaunlopus, aitas, zirgus.

Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 65329997, 29485520,

29996309, 29183601, 26393921.

Pârdod

Pârdod 2-istabu dzîvokli Stacijas ielâ 5. Tâlr. 29160851.

Pârdod VAZ 2121 (Òiva). Tâlr. 29432030.

Pârdod Audi-80, Quattro, 1,8, gâze.Tâlr. 22496422.

Pârdod Opel Omega, 1999.g., 2,0 l,benzîns, sedans, jauna TA.

Tâlr. 22005173.

Pârdod VW Golf II, 1991.g., Ls 700.Tâlr. 26339164.

Pârdod galdu, krçslus, skapîti.Tâlr. 26699640.

Pârdod rezerves daïas traktoriemT-25, T-40AM, MTZ-52/82, JUMZ.

Tâlr. 29485804.

Pârdod kûtsmçslus ar piegâdi. Tâlr. 26545029.

Pârdod kultivatoru, 3 m, C-veidazari, Ls 130. Tâlr. 22003290.

Pârdod jaunu TRIMMERI.Tâlr. 29440841.

Pârdod lietotas ðîfera loksnes. Tâlr. 28782900.

Pârdod sivçnus. Tâlr. 26213631.

Pârdod sivçnus. Bezmaksaspiegâde. Tâlr. 25949547.

Pârdod gumijas laivu Ivolga 2.

Tâlr. 20265165.

Pârdod piena telîti. Tâlr. 26541098.

Piegâdâ kartupeïus lopbarîbai,stâdîðanai, pârtikai, graudus.

Tâlr. 25442582.

AICINÂJUMSVisas ìimenes, kurâm piederîgieatdusas MERKUZÎNES kapos,lûdzam ziedojumu kapu þoga

atjaunoðanai.Ceram uz Jûsu atsaucîbu!Sîkâka informâcija, zvanot

64563205, kapu vecâkâ V.Boldâne

Autoskolâ “BALVI AUTO” Brîvîbas

47, Balvos, 3.maijâ kursi B,C, CE,

D1 un 95.koda apmâcîbâm.

Skolçniem un studentiem atlaides

teorijas un braukðanas apmâcîbâm.

Iepriekðçja pieteikðanâs.

Tâlr. 28700807.

Sestdien, 28.aprîlî plkst. 10.00

Balvu KAC notiks dârzkopîbas

biedrîbas “Verpuïeva” biedru

kopsapulce. VALDE

AKU URBÐANA. Tâlr. 29142220.

Dziednieks palîdz onkoloìijasslimniekiem. Tâlr. 26371637.

Dietoloìe-masiere palîdz diabçta,liekâ svara, pankratîta slimniekiem.

Tâlr. 27073919.

Piedâvâ mûsdienîgus, augstaskvalitâtes tçrauda jumtu un sienu

segumus, ûdens noteksistçmas unvisus nepiecieðamos

papildelementus jumtu ierîkoðanai,kâ arî daþâdu gabarîtu metâla

konstrukcijas. Nodroðinâm piegâdi.Tâlr. 20220144.

Metâla jumta segumi, labas cenas,no raþotâja. Tâlr. 26160081.

Piektdien, 27.aprîlî plkst. 10.00-14.00 Balvu kultûras namâ “Ogrestrikotâþas” kokvilnas veïas, gultas

veïas un dzijas tirdzniecîba.

Veikalâ “Tikimax”, Brîvîbas 55,jauna PAVASARA-VASARAS

kolekcija.

Nozaudçta numura zîme Z 327.

Atradçju lûdzu zvanît 20283235.

20.aprîlî veikalâ “SuperNetto”atrasta Maxima Paldies karte.

Tâlr. 26384132.

28.aprîlî plkst. 9.00DUBÏUKALNA kapos

sakopðanas talka.

Ðíilbçnu pagasta PLEÐOVAS kapos1. maijâ plkst. 9.00 kapu

sakopðanas talka.

Piedâvâ darbu

Pçrk vâcu aitu suòa kucçnu.

Tâlr. 28386118.

25.aprîlî

MUMS SVÇTKI!

Dâvinâm Jums -

50% atlaidi

Gaidâm Jûs veikalâ “Vigo”

Balvos, Partizânu 6.

Daþâdi

Vai abonçji

maijam un turpmâkajiem

mçneðiem?!

aduguniV

Vçl tikai ðodien to var izdarîtredakcijâ!

SludinâjumiOtrdiena � 2012.gada 24.aprîlisV16.

IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS

IZDEVÇJS

SIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ

Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,

Baznîcas 28TIRÂÞA - 4360

Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,

G.LIELMANIS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss

3004

REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962

M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260,

A.SOCKA -T.64520961

KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÞURNÂLISTI - 29360851; 26555382

REKLÂMA,SLUDINÂJUMI

D.DimitrijevaT. 64507018 26161959

FAKSS - 64522257Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961

Apsveikumi

Mîlestîba kâ gadalaiks-

Viscaur mainîgs, pârsteidzoðs, izdzîvots, bet skaists.

Un tâ iet divi cilvçki caur ðo dzîvi,

Izjûtot mirkli, izdzîvojot gadalaikus.

Vismîïâkie sveicieni sudrabkâzâs Skaidrîtei un Jurim Dimitrijeviem!

Vçlam veselîbu, izturîbu, mîlestîbu un Dieva svçtîbu turpmâkajosdzîves gados.

Vedçjmâte, mamma Siguldâ un lielâ radu saime

Mazs eòìelîtis priekðâ teic,

Ka Tevi ðodien jâapsveic-

Lai gaiðs ir katras dienas rîts,

Lai vakars silts un gandarîts!

Lai dienas darbi raiti sokas,

Lai darbos nepagurst Tev rokas!

Lai mîlestîba apkârt valda

Un nedienas ar bultâm skalda!

Sirsnîgi sveicu Zentu Stiprovieti jubilejâ!Valija

Tavs mûþs kâ dziesma izdziedâts,Kâ krâsains dzîpars izadîts.Ar rûpçm, raizçm nodzîvots,Nu zemes mâtes klçpim dots.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu JugitaiBoldânei ar ìimeni, no

VECMÂMIÒAS atvadoties.Loèmeïu, Bleidelu ìimenes

Izskan atvadvârdi klusiTam, ko priedçs noðalc vçjð,Tam, ko esam mîlçjuði,Baltas smiltis pçdas dzçð.Skumju un atvadu brîdî esam kopâar Bleidelu ìimeni, pavadot TÇTI,

VECTÇVU smiltâjâ.Loèmeïu, Boldânu ìimenes

Mîlestîbas dzijâm noadîtsMâmulîtes garais mûþa gâjums,Mazbçrni un bçrni - pavedieni,Kuros paliek dzîves turpinâjums.

(K.Apðkrûma)

Kad bçdas un smagums dara tumðupavasara rîtu, skumju brîdî esam

kopâ ar Ilmâru un viòa ìimeni, nomâmiòas, vîramâtes, vecmâmiòas

LUCIJAS atvadoties.Leons, Anita, Linda, Andis

Tik daudz siltu vârdu teici,Tik daudz mîlestîbas prati dot.Darbu grûtâko ar smaidu veici,Paldies dzîvei teici, klusi aizejot.Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Ilgonim

Kokorevièam un pârçjiemtuviniekiem, mâmuliòu LUCIJUKOKOREVIÈU pavadot mûþîbas

ceïâ.SIA “ÍIRA” valde

Es visu atstâju jums-Savas skumjasUn prieku, kas bijis.Savu darbu un domas,Kas kopâ ðai dzîvç ar jumsKâ raibs dzîpars vijies.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaJurim Kokorevièam sakarâ ar

MÂTES aizieðanu mûþîbâ.AS “LAU” Rçzeknes CR Balvu

nodaïa

Tâ aiziet mûsu mîïie,Aiziet no ikdienas rûpçmMierâ un klusumâ prom.Paliek vien dvçseles gaisma...

Visdziïâkâ lîdzjûtîba JurimKokorevièam sakarâ ar MÂTES

nâvi.“Balvu ceïi” arodorganizâcija

Klauvç mana dvçselîtePie Dieviòa namdurvîm.Ej, Dieviò, aun kâjiòas,Laid iekðâ dvçselîti.

Izsakâm lîdzjûtîbu MarijaiGorðèalei, pavadot MÂSU mûþîbas

ceïos.Ansamblis “Vakarblâzma” un

skolotâja Lienîte

Drîz pavasar’s, un pakalnos plauks bçrzi,Maigas, zaïas lapas satrauks vçjð,Tu saulei savas acis nepavçrsi,Kaut mîïas balsis tevi sauks un sauks. (S.Sîle)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Magdai,ANNELI mûþîbas ceïâ pavadot.

Timenieki, Melbergi, Pilâti, Rubeni,Jasakovi, Lîvija, Jana, Ârija, Andris

Lîdzjûtîbas

Tâda negaidîti tumða diena svîst,Nav neviens no mums to gaidîjis.Atmiòâ vçl dienvidvçju padebeði viz,Jâðíiras, kaut izrunâts nebût nav viss.

Sâpju brîdî izsakâm dziïu lîdzjûtîbuIndrai un viòas ìimenei, mîïo

TÇVU, VECTÇVU aizsaulç pavadot.Brieþu, Keiðu, Loèmeïu, Çrikas,

Meþalu, Ainas un Anitas ìimenes,Valija un Juris

Domâjiet par mani, lai ir silti,Arî tad, kad sniegputeòi skries.Neraudiet, ak, mani palicçji-Mîlçtie nemûþam nenomirst.

Skumju brîdî esam kopâ ar Zani,mîïo VECTÇTIÒU mûþîbâ pavadot.

Bijuðie klasesbiedri un audzinâtâjaTatjana

... dvçselîte dodas dusçt,sâpçs nogurusi klusa,klusîtçm kâ dzîvojusi,aizslîd prom uz saules pusi.

Negaidîtajâ sâpju brîdî lai mûsumierinâjuma vârdi un kluss atbalstsdraudzenei Zanei, no VECTÇVA

uz mûþu atvadoties.Madara, Gatis, Taòa, Mâris, Linda,

Mârtiòð, Ilze, Uldis, Ance, Laila,Kristîne, Raivis, Ginta, Lana

Jau pavasaris nâk pa saules vârtiem,Tik sirds jums sâpju lâsçm pielijusi.Mîïð cilvçks aizgâjis uz klusçðanas pusi,Vien paliek atmiòas ar pateicîbas vârdiem.

Izsakâm dziïu un patiesu lîdzjûtîbutuviniekiem, KONRÂDU BRICI

mûþîbâ pavadot.Latvijas politiski represçto

apvienîbas Balvi nodaïa

Tuvs cilvçks neaiziet,Viòð tikai pârstâj lîdzâs bût.Viòð paliek dziïi, dziïi sirdîPar avotu, kur mûþam spçku smelt.Skumju brîdî dalâm sâpju smagumu,

mîïo vîru, tçti un vectçtiòuKONRÂDU BRICI Mûþîbâ pavadot.

Piparu un Pimanovu ìimenes

Nu pilna krûze, pilna dvçseleAr gadiem ilgi sakrâto,Nu es jums nestu, es jums dotu,Bet nevaru vairs pacelt to. (M.Zâlîte)

Skumju brîdî esam kopâ ar IndruKeiðu un viòas ìimeni, TÇVU,

VECTÇVU, VÎRU mûþîbâ pavadot.Baltinavas Mûzikas un mâkslas

skolas kolektîvs

Dzîvç ir brîþi, kad pçkðòi mums liekasGarâm kâds saplosîts mâkonis slîd.Tçtiò, mîïais, ar tevi vairs tikðosVien atmiòu takâs, kas tâlumâ vîd.Kad rûgti smarþo egïu zari un sirdî irskumjas, izsakâm patiesu lîdzjûtîbu

mûsu kolçìei Indrai Keiðai unviòas ìimenei, tçti KONRÂDU

BRICI mûþîbâ pavadot.Baltinavas vidusskolas kolektîvs

Drîz pavasar’s, un pakalnos plauks bçrzi,Maigas, zaïas lapas satrauks vçjð,Tu saulei savas acis nepavçrsi,Kaut mîïas balsis tevi sauks un sauks. (S.Sîle)

Skumju un atvadu brîdî esam kopâar bijuðo klases audzinâtâju Indru

Keiðu, pavadot TÇTI mûþîbas ceïâ.2009.gada absolventi

Paldies par paveikto, par visu, visu,Ko pratât ðajâ dzîvç ieguldît.Jo nu pâr aizieðanas brîdi îsuJûsu devums tâ kâ dimants spîd.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbuAntonijai, Indrai un

mazmeitiòâm, mûsu bijuðoskolotâju KONRÂDU BRICI guldot

dzimtâs zemes smiltâjâ.Svikïu, Puru, Dumbrovsku un

Bebinu ìimenes

Mûþs noslçdzies, kâds liels un varens mûþs,Ar darbiem apaudzis kâ ozols smagâm zîlçm,Kas liecies nav, lai kâdi vçji pûð,Ar saknçm stiegrodams no stiprâm

zemes dzîlçm.Kad pçkðòi pârtrûcis skolotâja,audzinâtâja KONRÂDA BRIÈAdzîves pavediens, patiesâ cieòâ

noliecam galvas un izsakâm klusuun dziïu lîdzjûtîbu tuviniekiem, viòu

mûþîbas ceïâ pavadot.Kupravas astoògadîgâs skolas1977.gada izlaiduma absolventi

Uz ievu ziedçðanu viòa neatnâks,Uz âbeïu un roþu neatnâks.Vairs ne uz kâdiem ziediem viòa neatnâks,Jo viòa visiem ziediem cauri ziedçs... (O.Vâcietis)

Ir pavasaris, zied sniegpulkstenîði,bet MÂMUÏAS dzîve pa pavasara

taku aizgâjusi mûþîbâ. Mûsu patiesa lîdzjûtîba

Jevgçnijam Drozdovam.Darba kolçìi

Atvadu vârdi

Nebûs ðais baltajos ceïosMums vairs satikties ïauts.Aizsaules slieksnim pâriTevi nes mûþîbas strauts.

Negaidîti pârtrûcis ilggadçjâ skolotâja KONRÂDA BRIÈAdzîves pavediens.

Konrâds Bricis dzimis 1938.gadâ Kupravâ. Pçdçjos gadus dzîvojis Vîksnaspagasta Makðinavâ. Bijis represçts, par skolotâju sâcis strâdât 1956. gadâOmskas apgabalâ.

Pçc atgrieðanâs dzimtajâ vietâ 1957.gadâ uzsâka skolotâja darba gaitasKupravas skolâ, un tâ bija vienîgâ darbavieta lîdz aizieðanai pensijâ. Mâcîjissportu, darbmâcîbu un rasçðanu, bijis klaðu audzinâtâjs.

Skolotâjam bija zelta rokas. Viòam patika strâdât ar koku – virpot, taisîtkoka traukus: kubulus, mucas, nebija sveði arî grebðanas darbi. Ar aizrautîbuun radoðu izdomu piedalîjâs jaunâs skolas labiekârtoðanâ.

Skolas kolektîvs un bijuðie kolçìi viòu atcerçsies kâ darbîgu, sabiedriskiaktîvu, atsaucîgu, prasîgu, ar labu humora izjûtu apveltîtu cilvçku.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu sievai Antonijai, meitai Indrai, mazmeitâmun pârçjiem tuviniekiem.

KUPRAVAS SKOLAS KOLEKTÎVS UN BIJUÐIE KOLÇÌI

Pateicîba

Sludinâjumi

27.aprîlîplkst.17.00

autoskola“Delta 9V”

uzsâk jaunu mâcîbu grupukomplektâciju: B (vieglie), C

(kravas, braukðanas apmâcîbaBalvos), BE (vieglie ar piekabi),

95.kods.Zvani un piesakies - tâlr. 29208179.

Rugâju novada dome aicina Lazdukalna

pagasta iedzîvotâjus uz tikðanos ar deputâtiem un

speciâlistiem:

26.aprîlî plkst. 17.00 Lazdukalna saietu nama zâlç;

3.maijâ plkst. 17.00 Skujetniekos, Liepu ielâ 4 -13.

Paziòojums

SIA

“Pûres dârzi”

sertificçta stâdaudzçtava

sestdien,

28.aprîlî,Balvu tirgû aicina

iegâdâties plaðâ sortimentâ

augïkoku,

ogulâju stâdus Informâcija pa tâlruni

29249450.

o

AIZDEVUMI PENSIONÂRIEMbez íîlas no 50 lîdz 700 LVL

no 3 lîdz 12 mçneðiemlîdz 75 gadiem bez galvotâja

Balvos, Partizânu 14, 2.stâvs,t. 64521873, 26402362.

Licences nr. NK-2011-040

LAFIKO.LV

Vissirsnîgâkâ pateicîba Brieþuciema pagasta pârvaldei,“Rituma” kolektîvam, izvadîtâjai Suharþevskai, vijolnieceiZaharovai, Baltinavas kafejnîcas kolektîvam, radiem,

kaimiòiem, kuri juta lîdzi lielajâs bçdâs, pavadot mûþîbasceïâ brâli Staòislavu Supi.

MÂSAS

�

Balvu Tâlâkizglîtîbas centrsBalvu Muiþa, Brîvîbas iela 47, Balvi

28.aprîlî plkst. 10.00 “Mednieku un medîbu vadîtâju apmâcîba” - 40 stundas.

Mâcîbu maksu iespçjams maksât pa daïâm!

Tâlr./fakss: 64507012, 26585964, e-pasts: centrs@balvi.lv