adugunsVTreðdiena � 2011. gada 23. novembris � Nr. 91 (8289)

Bojâ ceïazîmes

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

13.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38

Nâkamajâ

Vadugunî

7. lpp.

9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 3 3 74

Rugâju novadâ valsts svçtkus aizvadîtajâ nedçïâ svinçja

trîs dienas. Ceturtdien novada ïaudis priecçja skolçnu un

pieauguðo dalîba liriskajâ pasâkumâ “Nekur nav tik labi kâmâjâs”, piektdien - biedrîbas “Jaunatne lauku attîstîbai”

organizçtais pasâkums “Mçs mîlam savu Latviju” ar mini foto

orientçðanâs sacensîbâm Rugâju ciemâ, lâpu gâjienu, svecîðu

nolikðanu pie pieminekïiem un citâm aktivitâtçm, sestdien –

Lazdukalna saieta nama atklâðana.

“Bieþi vien cilvçki ieraujas sevî, skumst mâjâs, tâpçc ir labi, ka atklâjnamus, kur atnâkt, pabût kopâ un papriecâties. Kaut ðajâ dzîvç mazprieka, daudz asaru un sâpju, vajadzîgas vietas, kur izkliedçt raizes,”pçc saieta nama iesvçtîðanas atzina Bçrþu, Augustovas un Kriðjâòudraudþu prâvests Oïìerts Misjûns. Savukârt novada domes priekðsç-dçtâja Rita Krçmere uzsvçra, ka Latvijas un novada nâkotne ir strâdîgiun uzòçmîgi ïaudis, ka jaunajâ çkâ bûs gaidîts ikviens, kurð vçlçsiesnolikt malâ ikdienas rûpes, darboties un baudît kultûras aktivitâtes.Îpaði aicinâti veidot kolektîvus ir bçrni un jaunieði, jo pagaidâmaktîvâkas paðdarbîbas kolektîvu dalîbnieces ir sievietes cienîjamosgados. “Priecâjos, ka ðo skaisto namu atklâjam valsts svçtkos. Lai ðeitlaba aura, veiksme un saticîba jums visiem!” dâvinot skaistu telpaugu,vçlçja R.Krçmere.

Lazdukalna saieta nama celtniecîba ilga divus gadus. Par noti-

Atklâj saieta namukumiem, kas saistîti ar nama celtniecîbas ieceri un darbiem, tâ atklâ-ðanas pasâkumâ stâstîja Rugâju novada Kultûras nodaïas vadîtâjaGunta Grigâne. Ideja par saieta nama celtniecîbu radâs kultûras dzîvesorganizatorei Olitai Losevai. Viòa ðo sapni loloja vairâkus gadus. ArEiropas Savienîbas atbalstu un toreizçjâ pagasta padomespriekðsçdçtâja Çvalda Stçrnieka akceptu ideja sâka pârtapt par realitâti.Lîdzdarbojâs daudz cilvçku – projekta rakstîtâja, tehniskâ projektçtâja,bûvvaldes vadîtâjs, bûvinspektore, celtnieki, bûvuzraugs un citi.Protams, lai Lazdukalnâ bûtu par vienu jaunu un krâðòu namu vairâk,bija arî nepiecieðams novada domes atbalsts. “Ja bûsim tikpat aktîvi,bûs jâdomâ par piebûvi,” ar smaidu atzina Ç.Stçrnieks, jo atklâðanaspasâkumâ zâle bija pilna ïauþu. Saieta nama saimniece Olita Losevasaòçma daudz veiksmes un laba vçlçjumu, dâvanu, kâ arî paðdarbîbaskolektîvu apsveikumu, kas priecçja klâtesoðos aptuveni trîs stundas.“Kultûra bija, ir un bûs. Lai kâdi laiki, cilvçks ar cilvçku vienmçr gribçssatikties,” atzina garîgo dziesmu ansambïa “Sonâte” dalîbniece IvetaBirkova. “Beòislavâ kopð seniem laikiem ir bijuði lieli dziedâtâji. Te1875.gadâ izveidojâs pirmais koris Latgalç,” atzina diriìents PçterisSudarovs. Sveicçji priecâjâs, ka uz vecâs skolas pamatiem atklâta jaunaiestâde, kur pavadît savas dzîves baltos mirkïus un smelties garabagâtîbu. Viòi vçlçja, lai namâ valda jautrîba, dzîvesprieks, vieglsdejas solis un skanîgas dziesmas.

A.Socka

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Atklâj saieta namuPârgrieþ lentu. Svinîgais pasâkums Lazdukalnâ sâkâs ar lentas pârgrieðanu un nama iesvçtîðanu, bet pçc daudzajiem apsveikumavârdiem un priekðnesumiem katram saieta nama apmeklçtâjam bija iespçja izdzert glâzi ðampanieða un pacienâties ar gardokliòìeri.

11. lpp.

Iededz pirmo sveciSâkas Adventa laiks

Uz meþu, zaïsvârci lûkotUzstâda Balvu centrâlo egli

Steigðus jâraksta iesniegumsFinanðu un kapitâla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdiennolçma apturçt AS “Latvijas Krâjbanka” visu finanðu pakalpojumusniegðanu. Jau vakar mûsu puses ïaudis pârliecinâjâs, ka “LatvijasKrâjbankas” Balvu nodaïa ir slçgta, kâ arî bankomâtos naviespçjams izòemt naudu. Liels uztraukums valda arî pensionâruvidû, kuri ir “Latvijas Krâjbankas” klienti. Valsts sociâlâsapdroðinâðanas aìentûras (VSAA) informç, ka Valsts kase lîdzturpmâkam paziòojumam nepieòems un neizpildîs maksâjumurîkojumus, kuros kâ maksâjuma saòçmçja konts bûs norâdîtsAS “Latvijas Krâjbanka” konta numurs: “VSAA klientiem, kuriempensija vai pabalsts tiek pârskaitîts AS “Latvijas Krâjbanka” kontâ,jâizvçrtç, vai gaidît, kâ attîstâs situâcija, vai iet uz nodaïu ariesniegumu pârskaitît naudu uz kontu citâ kredîtiestâdç. Tâpatpensionâriem ir tiesîbas pensiju saòemt dzîvesvietâ, piegâdesmaksa ir Ls 1,22 mçnesî. Ðî summa tiek ieturçta no pensijas,pensionâram paðam maksâjums nav jâveic. Klients var personîgiuz nodaïu nenâkt, bet atsûtît iesniegumu pa pastu (veidlapaatrodama VSAA mâjas lapâ www.vsaa.lv ).

“Vaduguns”, analizçjot esoðo situâciju, iesaka tiem pensionâriem,kuru pensijas izmaksas ir lîdz 10.mçneða datumam (ieskaitot),jebkurâ VSAA nodaïâ jau treðdien un ceturtdien iesniegtrakstisku iesniegumu pârtraukt pensiju izmaksu “LatvijasKrâjbankâ”, norâdot izvçlçto jauno kontu citâ kredîtiestâdç vaiturpinât izmaksas norâdîtajâ dzîvesvietâ. Savukârt Labklâjîbasministrija aicina pensiju un pabalstu saòçmçjus, kuriem naudapar novembri vçl nav pârskaitîta, lîdz ðîs nedçïas beigâm iesniegtVSAA iesniegumus par naudas pârskaitîðanu uz citu bankukontiem.

Karsta ziòa

Slikta ziòa

Laba ziòa

Sumina balvenietiLatvijas Okupâcijas muzejâ paziòoja

skolçnu eseju konkursa “Piemini Abreni”uzvarçtâjus. Treðo vietu un naudas balvusaòçma Balvu Valsts ìimnâzijas 11.bklases audzçknis Kristaps Gruðevs, kurð,skolotâjas Irçnas Ðaicânes mudinâts,uzrakstîja eseju par Abrenes novadu20.gadsimta 20.- 30.gados. Ar darbu parAberni K.Gruðevs guva godalgotu vietuarî eseju konkursâ “Atzelei – 900”.

Slçpj, kur tik varSvçtku dienâ, 18.novembrî, Vientuïu

muitas kontroles punktâ VID muitasamatpersonas sadarbîbâ ar Valstsrobeþsardzes amatpersonâm, veicot fiziskokontroli automaðînâm Chrysler un BMW,konstatçja, ka abu automaðînu visâs èetrâsdurvîs aiz dekoratîvâ apðuvuma un citâsslçptuvçs - degvielas tvertnç, sliekðòos,aizmugurçjâ sçdekïa atzveltnç - atrodaspaslçptas 46600 “More” un “Maksim”markas cigaretes ar Krievijas Federâcijasakcîzes nodokïa markâm. Automaðînasvadîja 27 un 22 gadus veci Latvijas pilsoòi.

TçvzemesnedçïâiepazîstBalvuvçsturi.

ApbalvojumivalstssvçtkosViïakasnovadâ.

Latvijâ

Vietçjâs ziòasTreðdiena � 2011. gada 23. novembrisV2.

Vârds þurnâlistamAktuâli

Pirmdien, 21.novembrî, sâkâs projektu iesniegumu

pieòemðana trim atbalsta pasâkumiem. Vienlaikus tâ

bija iespçja iepazîties arî ar jauno Ziemeïaustrumu

reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes vadîtâju

Saulcerîti Indrièevu, kura ðai amatâ strâdâ pârismçneðus.

Sâkusies projektu iesniegumu pieòemðana trim pasâku-miem: “Atbalsts daïçji naturâlo saimniecîbu pârstruktu-rizçðana”, “Lauku saimniecîbu modernizâcija” un “Atbalstsjaunajiem lauksaimniekiem”. Visiem trim projektiem atbalstamaksâjumu finansçjums ir kopçjs ar pârçjiem reìioniem, lîdzar to iesniegtos projektus sarindos arî kopçjâ rindâ. Navzinâms, cik daudz projektu paliks zem svîtras un vai tiemvisiem pietiks naudas, zinâja teikt reìionâlâs lauksaimniecîbaspârvaldes speciâlisti.

Vislielâkâ atbalsta intensitâte - 80% - paredzçta atbalstapasâkumâ jaunajiem lauksaimniekiem. Viòiem noteikti jâbûtlauksaimnieciskajai izglîtîbai, bet, ja tâdas nav, jâiestâjasmâcîbu iestâdç un izglîtîba jâiegûst 36 mçneðu laikâ. Ðajâpasâkumâ atbalsts paredzçts tehnikas, iekârtu iegâdei,bûvniecîbai un arî ðíirnes lopu iegâdei, kas ir jaunums.Jaunajiem zemniekiem paredzçta iespçja saòemt avansamaksâjumu 40% apmçrâ no kopsummas pçc projektaiesnieguma apstiprinâðanas. Jâievçro nosacîjums, ka treðajâsaistîbu gadâ apgrozîjumam no lauksaimnieciskâs raþoðanasjâbût vismaz 10 000 latu. Pirms iesniegt projektu LAD, tasjâsaskaòo Lauku konsultâciju birojâ lîdz 5.decembrim.

Pasâkumâ “Lauku saimniecîbu modernizâcija” atbalstu varsaòemt fiziska vai juridiska persona, kas plâno izveidotsaimniecîbu, lai uzsâktu lauksaimniecîbas produktu raþoðanuvai arî jau raþo ðâdus produktus. Pamatâ atbalsts ir 40%, betpapildus vçl 5% MLA tehnikai un iekârtâm vai 10%, japlânota bûvniecîba, rekonstrukcija vai bûvmateriâlu iegâde.Papildus 10% pienâkas, ja bûvniecîba vai rekonstrukcijaplânota tieði piensaimniecîbas jomâ. Vçl papildus 10%atbalsts pienâkas, ja iesnieguma iesniegðanas dienâ lauksaim-nieks ir vecumâ lîdz 40 gadiem. Jâòem vçrâ, ka projektsjârealizç no tâ apstiprinâðanas laika 8 mçneðos tehnikai uniekârtâm, bet 2 gados rekonstrukcijai un bûvniecîbai.

Pasâkumâ “Atbalsts daïçji naturâlo saimniecîbu pârstruk-turizâcija” atbalsts paredzçts fiziskâm vai juridiskâm perso-nâm, kam reìistrçta saimnieciskâ darbîba ne mazâk par gadu.Var iegâdâties gan jaunu, gan lietotu tehniku un iekârtas,bûvçt un rekonstruçt. Trîs gados jâveic investîcijas 5 tûkstoðueiro apmçrâ un jâsasniedz 30% raþoðanas pieaugums treðajâgadâ.

Vienlaikus pieòems trîs veiduprojektus

Jaunâ pârvaldes vadîtâja. Saulcerîte Indrièeva aicinâjaizmantot iespçju iesniegt projektu iesniegumus, uzsverot,ka to sagatavoðanâ un kïûdu novçrðanâ nepârvçrtçjamaloma ir Lauku konsultâciju biroja konsultantiem, ar kuruatbalstu un lîdzdalîbu projekti top.

Neiztikt bez konsultantu atbalsta

Lauku konsultâciju centra Balvu nodaïas vadîtâjs IvarsLogins atzîst, ka vienlaikus trim izsludinâtajiem projektukonkursiem konsultantiem ir ïoti daudz atbildîga darba unjâapkalpo daudz klientu. Lîdz aizvadîtâs nedçïas nogaleijauno lauksaimnieku programmâ bija ne mazâk par 35projektiem, lauku saimniecîbu modernizâcijas grupâ – aptu-veni 40, pietiekami projektu arî daïçji naturâlo saimniecîbumodernizâcijai. I.Logins skaidro, ka Balvu nodaïâ ir “novilktasarkanâ lînija” iesniegumu pieòemðanai lauku saimniecîbumodernizâcijai, taèu ievadîtas sarunas par sadarbîbu arkaimiòu konsultantu dienestu, lai apkalpotu projektu iesnie-dzçjus. “Darba daudz, bet centîsimies tikt galâ,” noskaòotsI.Logins. Projektu sagatavoðanas un pârbaudes gaitâ atklâjasarî negâcijas, piemçram, “shçmoðanas sistçma”. Tas irjautâjums par patiesâ labuma reâlo guvçju. Uz atbalstu jaunolauksaimnieku grupâ drîkst pretendçt patstâvîgi saimnie-kojoðs lauksaimnieks, kuram paðam ir saimnieciskajai darbîbaiviss nepiecieðamais, nevis viòð sadarbojas ar vecâku saim-niecîbu. “Projektam jâbût tâdam, ka, iesniedzot to reìionâlajâlauksaimniecîbas pârvaldç, tam jâatbilst visiem kritçrijiem.Mums atliktu tos tikai sarindot atbilstoði pieðíirto punktusummai,” uzsvçra pârvaldes vadîtâja S.Indrièeva.

M.SprudzâneF

oto

- M

.Spru

dzâne

Esmu ievçrojusi, ka gadu sadalu vairâkosperiodos, kas ilgst no vieniem svçtkiem lîdz otriem,jo tâ ir vieglâk dzîvot. Ikviena cilvçka dzîvçnepiecieðams svçtku gaidîðanas prieks. Domâju, katâda neesmu vienîgâ, jo, domâjot par kaut kopatîkamu, vieglâk pârvarçt ikdienas grûtîbas.Atceros, pirms gadiem trîsdesmit Jaunatnes teâtrîRîgâ noskatîjos izrâdi “Gaidîðanas svçtki”. Vairsneatceros lugas saturu, bet trâpîgais nosaukumsiespiedies atmiòâ uz visiem laikiem.

Iededzot pirmo svecîti Adventes vainagâ, ðosvçtdien visu mûsu dzîvçs sâksies lielie Ziemassvçtkugaidîðanas svçtki, kas vismaz man ðíiet vçl jaukâkipar paðu Svçtvakaru. Grûti noformulçt izjûtas, kaspâròem Adventes laikâ – tâda kâ cerîba uzbrînumu, kas pçkðòi atnâks un mainîs dzîvi par180 grâdiem, sajaukumâ ar liegâm bçrnîbasatmiòâm par egles puðíoðanas prieku un tikkoatvçrtas, Salatçta dâvâtâs saldumu pakas smarþu...Zinu tikai to, ka atkal gribu ïauties gaidîðanassvçtkiem, kas dzîvi padara mazliet gaiðâku uncerîgâku! Un novçlu to darît arî Jums!

Irçna Tuðinska

Gaidâms transporta biïeðu cenu sadâr-dzinâjums. Saistîbâ ar nâkamâ gada valsts budþetakonsolidâciju gaidâms biïeðu cenu sadârdzinâjumsstarppilsçtu autobusos un arî vilcienos, kâ arî iespçjamasizmaiòas sabiedriskâ transporta organizçðanâ, izmantojotskolçnu autobusus. Par ðiem priekðlikumiem konceptuâlivienojusies Satiksmes ministrija, Latvijas Pasaþieru pârva-dâtâju asociâcija un Latvijas Paðvaldîbu savienîba.Ekspertu sagatavotie ieteikumi liecina, ka pasaþieriemnâkamajâ gadâ jâgatavojas pârmaiòâm.

Pirmajâ dienâ radari fiksçjuði 240 ceïusatiksmes noteikumu pârkâpumus. Pirmajâdarbîbas dienâ 15 pârvietojamie fotoradari fiksçjuði 240ceïu satiksmes noteikumu pârkâpçjus. Ðogad pirmajâkârtâ paredzçts uzstâdît 15 pârvietojamos fotoradarus,nâkamgad saskaòâ ar noslçgto lîgumu jâsâk darbotiesvisiem 160 fotoradariem, tostarp stacionârajiem. No 160radariem - 30 bûs bez mçrierîces. Pirmâs 15 pârvietojamâsfotoierîces izvietos Rîgâ un Rîgas reìionâ, pârçjo Latvijasteritoriju apgûs tuvâkajâ laikâ, kad darboties sâks arîstacionârâs ierîces. Autobraucçjus uzmanîgâkus darîs arîtukðâs radaru mulâþas.

Valsts svçtkos saòem informâciju par it kâhidroelektrostacijâ ieveidotu spridzekli. Valstspolicija valsts svçtku brîvdienâ - 18. novembrî - pirmspulksten 3 naktî saòçma informâciju par it kâ ievietotuspridzekli Aizkraukles – Pïaviòu hidroelektrostacijâ.Policija bloíçja satiksmi un kopâ ar speciâlo vienîbu“Omega” nekavçjoties pârbaudîja HES teritoriju, kursprâdzienbîstamo priekðmetu neatrada. Ðobrîdnoskaidrotas divas aizdomâs turçtâs personas, kas,iespçjams, zvanîjuðas par spridzekli HES.

Latvijas dzimðanas dienâ Rîgâ piedzimsttrînîði. Latvijas Republikas neatkarîbas proklamçðanas93. gadadienâ Rîgas dzemdîbu namâ ar íeizargriezienapalîdzîbu nâkuði pasaulç trînîði - divi puikas un meitene.

Rîgâ joprojâm bez apkures virkne namu. PaðlaikRîgâ apkurei vçl nav pieslçgti 50 dzîvojamie nami, 30 notiem – parâdu dçï. Taèu ne vienmçr parâdnieki ir namuiedzîvotâji. Daþkârt tie ir namsaimnieki, kuri iedzîvotâjuiemaksâto naudu nav nodevuði uzòçmumam “Rîgassiltums”. Ðâda situâcija izveidojusies arî divos Sarkan-daugavas namos, kur apkure vçl nav pieslçgta, jo namubijuðie apsaimniekotâji apmçram pusgadu neesotapmaksâjuði rçíinus “Rîgas siltumam”.

Izskatîs Jelgavas maniaka lietu. Zemgales apga-baltiesa Jelgavâ ceturtdien plâno skatît kriminâllietu, kurâpar trîs sievieðu slepkavîbâm apsûdzçts par pieskaitâmuatzîts vîrietis. Viòam draud mûþa ieslodzîjums. (Ziòas no interneta portâla TVNET)

Baltinavas novadâ

Baltinavas novadâ Latvijas dibinâðanas gadadienu

novada ïaudis svinçja visi kopâ, dziedot dziesmas

Latvijai.

Pasâkums, veltîts Latvijas gadadienai, Baltinavas kultûrasnamâ sâkâs ar novada ìerboòa svinîgu prezentâciju, kas îsipirms tam notika Rîgas pilî. Ðo prezentâciju pasâkuma dalîb-nieki vçroja, noskatoties video. Baltinavas novada domespriekðsçdçtâja Lidija Siliòa un novada muzeja vadîtâja AntraKeiða sniedza ieskatu Baltinavas novadâ, kas bija ierauts likteòaun vçstures virpuïos. Izskançja “Baltinavas himna”.

Svçtku turpinâjumâ notika novada dziedoðo ìimeòu uzstâ-ðanâs. Pçrn iedibinâtâ tradîcija ðogad guvusi lielu atsaucîbu.Pasâkumâ piedalîjâs daudzas ìimenes, izpildot gan svinîgas,gan jautras dziesmas. Sandis un Lienîte Logini sâka koncertuar latvieðu tautasdziesmu “Tumða nakte, zaïa zâle”. InâraLoèmele ar meitu Klintu izpildîja R.Paula dziesmu “Kadlatvietis iet Dievu lûgt”, liekot atcerçties, ka Latvijas ïaudîm ir

Svin ar dziesmâm - svinîgâm unjautrâm

svarîga Dieva svçtîba it visâ. Mâsîcas Inese, Megija un SintijaBukðas savu dziesmu “Pa baltu mâkoòu ceïu” veltîja savuvecvecâku piemiòai. Keiðu ìimene no Aizupes dziedâja dzies-mu “Dzeivîte, dzeive” un dziesmu no “Oranþâ kora” reper-tuâra, bet Marita Kuðnire ar meitâm izpildîja dziesmas“Cielaviòa” un “Dzîvoð ilgi”. Ar skanîgâm dziesmâm visuspriecçja Jânis Keiðs ar meitâm. Izpildot ïoti daþâdas dziesmas- “Balto dziesmu” un dziesmu “Melnâ pantera” - skatîtâjusimpâtijas guva brâlis un mâsa - Mâris un Rita Keiði. Laidziedâtu pasâkumâ un veltîtu Latvijai savu dziesmu, radâsduets - Ilze Kriðâne un Sandis Logins, kuri izpildîja jautrudziesmiòu par tautumeitas un tautudçla attiecîbâm. SavukârtKârsavas ielas kaimiòu kopkora izpildîjumâ, kas dziedâjapopûriju, varçja saklausît vairâk kâ desmit valodas. Uz pasâ-kumu bija aicinâti arî ciemiòi no blakus novada – Brieþuciema- Pakalnîðu ìimene. Pasâkumu vadîja kultûras darba organi-zatore Evija Maksimova ar dçliem Miku un Marku. Bija gansvinîgi aizkustinoði, gan sirsnîgi un jautri. Kâ dzîvç.

I.Zinkovska

Îsumâ

Aktuâli Treðdiena � 2011. gada 23. novembrisV 3.

Viedokïi

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Kâ vçrtçjat amatpersonu uzrunas valsts svçtkos?

Jâbût saòemtiem avansamaksâjumiem

Ziemeïaustrumu reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldesspeciâlisti informç, ka ikvienam lauku uzòçmçjam, kurðiesniedzis pareizu dokumentâciju ar mçríi saòemt atbalstamaksâjumus, avansa maksâjumu daïu jau vajadzçtu bûtsaòçmuðam. Ja tâ nav, vajadzçtu sâkt uztraukties. Pârvaldesvadîtâjas vietniece Elita Mozule aicina tâdâ gadîjumâsazvanîties ar reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes tieðomaksâjumu daïu un uzzinât iemeslus. Iespçjams, varçtubût raduðâs problçmas ar zîmçjumiem, izmantojotelektroniskâs sistçmas pieteikðanâs veidu. Tâdâ gadîjumâpârvaldes speciâlisti palîdzçs problçmu atrisinât.

Pavirðajiem piemçros dubulto nodokliLîdz 1.novembrim apsekotas visas ziemeïaustrumu

reìiona lauksaimniecîbâ izmantojamo zemju platîbas.E.Mozule uzsver: “Esam pabijuði visâs iespçjamajâs un arîneiespçjamajâs vietâs, apsekojot pat vistâlâkâs nomalçspaslçpuðâs pïaviòas. Apsekoðanas mçríis – redzçt koptâsun nekoptâs lauksaimnieciskâs platîbas. Ðoruden tam bijapateicîgs laiks.”

Atbalsta maksâjumu saòçmçjiem, kuri iepriekð saskâ-ruðies ar faktu par dubulto nodokli, jau zinâms, ko tasnozîmç. Tuvâkajâ laikâ informâciju par neapsaimnie-kotajâm platîbâm saòems paðvaldîbas, uzzinot konkrçtusuzvârdus. Lîdz ar to viòiem nâksies piemçrot dubultâsnekustamâ îpaðuma nodokïa likmes. Ja kâds tam nepiekrît,viòam ir iespçja rakstît paskaidrojuma vçstuli, nosûtot tovietçjai paðvaldîbai vai arî reìionâlajai lauksaimniecîbaspârvaldei. Labâ ziòa tâ, ka kopumâ vçrojama tendencesavus îpaðumus apsaimniekot rûpîgâk. Ðogad, salîdzinotar pçrno gadu, lauksaimnieciskâs zemes reìionâ sakoptaspar 2% labâk.

Malnavas jaunieði iepazîstlauksaimnieku darbu

Pilns lielais autobuss – aptuveni 40 Malnavas koledþasjaunieðu grupa – vienu dienu ciemojâs mûspuses laukos,vçrojot lauksaimnieku darba pieredzi. Brauciena mçríis bijaredzçt un iepazît lauksaimnieciskâ darba praktisko pusi,tâdçjâdi papildinot koledþâ sniegtâs teorçtiskâs zinâðanas.

Jaunieði pabija vairâkâs mûspuses novadu ievçrojamâ-kajâs raþotnçs. Viòi ciemojâs zemnieku saimniecîbâ“Silarozes – 1” Rugâju novadâ. Ar laipnu Românu ìimenesatïauju te apskatîja piena lopkopîbas raþotni, atdzesçðanasiekârtas, arî lopbarîbas gatavoðanas tehniku. Koledþasjaunieðiem ïoti interesçja zemnieku saimniecîbas “Meþmalas”uzòçmçjdarbîba, kur saimnieko Kapteiòu ìimene. Ðîs saru-nas tçma - “Kultûraugu audzçðanas tehnoloìiju nodroði-nâðanas tehnika”. Vilnis Kapteinis iedarbinâja un ïâvaapskatît arî savu lidmaðînu, pie kuras jaunieði fotografçjâs.

Dienas gaitâ paspçja iepazîties arî ar SIA “Balvi – Flora”kûdras raþotni Balvu novadâ, vçrojot modernas un augst-raþîgas tehnikas darbîbu. Jaunieðus interesçja lielogu –dzçrveòu un krûmmelleòu - audzçðanas tehnoloìija kûdraspurvâ, kas veiksmîgi izdodas zemnieku saimniecîbai“Dâlders”. Rudens âbolus ekskursanti nogarðoja SIA “Íira”augïu dârzâ. Te bija mçríis redzçt komercdârzus un vçrotatðíirîbu starp jau raþojoðu dârzu un nesen iestâdîtu.

Malnavas koledþâ studç daudzi mûspuses novadujaunieði. Jâcer, ka pçc laika, pabeiguði mâcîbas, viòi atgrie-zîsies un sâks strâdât kâ zinoði un radoði jaunie speciâlisti.

M.Sprudzâne

ANITA GAVARE, Lazdukalna pagastasociâlâ darbiniece

Ierasts, ka svçtkos dzirdam vairâkasuzrunas un vçlçjumus, un piekrîtu, kaamatpersonâm iedzîvotâji jâuzrunâ, jo

Svçtku uzrunas dod cerîbupaði ievçlam cilvçkus, kurus gribamdzirdçt un uzklausît. Uzrunasjânoklausâs un jâòem par labu.Jârçíinâs, ka ne katram patiksamatpersonu teiktais, jo katramcilvçkam raksturs un runas maniere irsavâdâka. Ir daïa cilvçku, kuriemnepatiks teiktie vârdi, laiks un vieta.Bet ir arî tâdi, kuri ieklausîsies uzrunâsun piekritîs to saturam.

Labi, ka kâdam uzrunas nepatîk, jotas rada diskusijas un cilvçces attîstîbu.Var kritizçt, bet jâpadomâ arî par to, kâpaði runâtu. Svarîgâkais, ka valdîbas vîrimçìina runât ar tautu. Tas, protams,notiek reti - galvenokârt svçtkos. Ar uz-runâm nepiecieðams cilvçkiem dot cerî-bu, vismaz svçtkos. Uzskatu, ka vairâkvajadzçtu uzrunât cilvçkus, kuri palikuðisavâ zemç un cînâs par eksistenci, ir savaszemes patrioti, kâ arî cenðas, lai zemepastâvçtu. Ja visi aizbrauksim, Latvijasnebûs. Ierasts, ka uzrunâs vairâk runâ

par tiem, kuri dzîvo Rîgâ, nevis laukos.Lauku cilvçkus nepiemin, viòus, ðíiet,uzskata par bremzçm, kuri nekur ne-brauc un neko nedara. Taèu paldiesvârds par to, ka cilvçks nebrauc prom,bet paliek un strâdâ, ir ïoti noderîgs!

Tas, ka valsts prezidents teiks uzrunu1.janvârî, lietas bûtîbu nemaina. Arî1.janvâris ir svçtku diena. Svarîgi, laisvçtkos skançtu svçtku runas, bet darbuanalîzes un atskaites par padarîto laipaliek televîzijas pârraidçm un oficiâlâmtikðanâs reizçm. Iedzîvotâji gaida, kasvçtkos viòus uzmundrinâs un apsveiks,nevis kritizçs.

Savâ ìimenç speciâli nepiedomâjam,lai noklausîtos amatpersonu uzrunas.Ja ieslçdzam televizoru tâdâ brîdî, kadsaka uzrunu, tad noklausâmies. Pçcuzrunâm nekas bûtisks dzîvç nemainâs,izòemot emocijas. Ja dzirdu labus vâr-dus, jûtos pagodinâta un atbalstîta, jakritiskus – apbçdinâta.

po

zitî

vi:

(31%

)

neg

atî

vi:

(7%

)

tas i

ed

vesm

o:

(2%

)

kârt

çjâ

form

alitâ

te:

(33%

)

man

vie

nalg

a:

(26%

)

Ko

pâ:

42

Kâ vçrtçjat amatpersonu uzrunas valsts svçtkos?

Amatpersonâm jârunâiedvesmojoði

SARMÎTE CUNSKA, BalvuAmatniecîbas vidusskolas direktore

Man kâ skolas direktorei publiskâsrunas jâsaka bieþi, tâpçc zinu, ka tas irgrûts darbs. Uzrunu teikðanai gatavojosïoti rûpîgi, jo katrai uzstâðanâs reizeijâmeklç un jâmâcâs citi vârdi, uzrunasnedrîkst atkârtoties un tâm ir jâuzrunâikviens cilvçks, teiktajam jâpiekïûst sirdij.

Ir brîþi, kad runu uzrakstît ir viegli, betne vienmçr. Vçl tagad atceros savupirmo direktores uzrunu 9.klasesizlaidumâ. Tas bija ïoti grûti. Visasuzrunas esmu saglabâjusi, man tâsneatkârtojas. Ir, protams, lietas, kurasjâatgâdina ikreiz - par cieòu pret sevi,savu valsti. Gatavojot savu uzrunuLatvijas dzimðanas dienâ, sapratu, cikgrûti ir runât par patriotismu, ja zinâm,kâda valstî ir reâlâ situâcija. Un tomçr -ik darbâ mçs ieliekam mîlestîbu pretmûsu bçrniem, pret savu valsti. Un ðajâTçvzemes nedçïâ mûsu skolâ valdîjapatriotisma gars. Runâjot par amatper-sonu uzrunâm, lai tâs profesionâli izvçrtçsociâlie antropologi, jo es varu izteikttikai savu subjektîvo viedokli. Ir runas,kuras iedvesmo, un tâdas teica VairaVîíe-Freiberga. Citas ir formâlâs runas,kur ðíiet, ka saka tikai tâpçc, ka jârunâ.Manuprât, vislabâkâs runas ir îsas unpârdomâtas. Seneka ir teicis, ka runâgari, jo nav laika runât îsi. Tâ ir prasme- îsâ runâ pateikt bûtiskâko. Svçtkostautai jâdzird pârliecinoðas, optimis-tiskas, labestîgas, emocionâlas amat-

personu uzrunas. Ja runâ, patprofesionâli pasniegtâ, pamanâmaþults vai rûgtums, tas par teicçju nekolabu neliecina. Pçc ðâdâm runâm labidomâtais pazûd, un paliek tikairûgtums. Amatpersonâm jâdomâ parstâju, izskatu, prasmi runât no galvas,nevis lapâm. Varbût prezidents AndrisBçrziòð nav izcils orators, bet viòa pirmâlielâ uzruna tautai 18.novembrî manpatika - tâ bija pozitîva, un man parsavu prezidentu nebija kauns. Jadomâjam par uzrunu gadu mijâ, manir divçjâdas domas. Ir cilvçki, kuridaþâdu apstâkïu spiesti visu vakarupavada pie televizora, un pieradumsdara savu - uzruna viòiem ir vajadzîga.Katrai ìimenei ir savas svçtku svinçðanastradîcijas, bet daudzas luterâòu ìimenesgadu miju sagaida baznîcâ un uzrununedzird. Taèu arî 1.janvârî var rastiesdaþâdas situâcijas, kad esi ciemos vaipie dabas. Mums skolai ir personîgi sûtîtiapsveikumi daþâdos svçtkos gan noprezidenta, gan valsts amatpersonâm.Tos ierâmçjam un pieliekam visuapskatei, un tas ir paliekoðâk.

Viedokïus uzklausîja Z.Logina un A.Socka

ReportâþaTreðdiena � 2011. gada 23. novembrisV4.

Ar mîlestîbu uz Latvijas zemiValsts svçtku priekðvakarâ Balvu Kultûras un

atpûtas centrâ pulcçjâs lieli un mazi, lai kopâ nosvinçtuLatvijas dzimðanas dienu. Pasâkuma reþisorei IneseiBuliòai tâ bija pirmâ debija valsts svçtku pasâkumaorganizçðanâ. Jautâta, kâdas bijuðas izjûtas, viòaatzina, ka tâ ir ïoti liela atbildîba.

I.Buliòa lepojas ar mûsu paðdarbniekiem un kultûrasdarbiniekiem, kuri kârtçjo reizi pierâdîja, ka mçs mâkas, varamun darâm. Emocionâla, skatîtâjuprât, bija kopdeja “Tu esiLatvija”, kurâ uzstâjâs trîs deju kolektîvi. Ðo iespaidu vçlvairâk pastiprinâja vairâku TV ðovu dalîbnieku vokâlaispedagogs, Ogres mûzikas skolas direktors un operdziedâtâjsArtûrs Mangulis, kas citçja Kârïa Ulmaòa vârdus: “...Ja mçsrunâjam par mûþîgo Latviju, tad jâtiek skaidrîbâ, kas ir ðîmûþîgâ Latvija. Te bûtu minams daudz lietu, bet pamatosstâv un arvien stâvçs vienîba, vienprâtîba, un pie tâs klât itvisos – jaunatnç, bçrnos, vecâkos un visos citos – griba augtLatvijai.”

Pasâkuma vadîtâji. Sirsnîgus mirkïus klâtesoðajiemsagâdâja operdziedâtâja, Daugavpils Universitâtesprofesore Ilona Bagele un operdziedâtâjs Artûrs Mangulis.Viòi dziedâja gan operu ârijas, gan Raimonda Paulapopûriju, kâ arî citas tautâ iemîïotas dziesmas.

Sumina labâkos. Kubulu pagasta iedzîvotâju MarutuOzolu (no kreisâs) suminâja par augstu morâli çtisko untikumisko vçrtîbu uzturçðanu ìimenç un sadzîvç, par aktîvuiesaistîðanos novada kultûras un sabiedriskajâ dzîvç.Atzinîbas rakstus saòçma arî balveniete Iveta Supe untilþçnietis Voldemârs Èeksis (foto).

Apbalvojumus pasniedz priekðsçdçtâjs. Katram Balvunovada darbarûíim Atzinîbas rakstu pasniedza Balvunovada domes priekðsçdçtâjs Andris Kazinovskis. BalvuAmatniecîbas vidusskolas direktores vietniecei izglîtîbasjomâ Dainai Mediniecei viòð pateicâs par radoðu,kvalitatîvu mâcîbu procesa organizçðanu.

Dejo “Dçka”. Vidçjâs paaudzes deju kolektîvs “Dçka”skatîtâjus iepriecinâja ar divâm dejâm “Ai, zaïa birztaliòa”un “Rûnu deja”.

Speciâls iestudçjums svçtkiem. Svinîgajâ pasâkumâ îpaðus aplausus izpelnîjâs deju iestudçjums “Tu esi Latvija”,kas tapa speciâli valsts svçtkiem, horeogrâfs Agris Veismanis. Iestudçjumâ viens otru nomainîja trîs paaudþu dejukolektîvi – “Dçka”, “Rika” un “Terpsihora”. Punktu uz ‘i’ pielika paði mazâkie dejotâji (vadîtâja Lîga Moroza-Uðacka).

Ieskauj ikvienu.Sarkanbaltsarkanaiskarogs burtiskiplîvoja pâriklâtesoðo galvâm.Tas, kâ bijaiecerçjusimâksliniece EvaVinogadova,ieskâva ikvienupasâkumaapmeklçtâju.

Priecç jaunieði. Agra Veismaòa vadîtais jaunieðu dejukolektîvs “Rika” kâ vienmçr pârsteidza ar savuprofesionalitâti.

Kâ karaïa galmâ. Suminâmos uz skatuves pavadîja dejukolektîva puiði – Agris Karps uzved uz skatuves BalvuValsts ìimnâzijas skolotâju Annu Koèâni (foto), kura saòç-ma Atzinîbas rakstu par izciliem panâkumiem profesionâ-lâs meistarîbas celðanâ un 50 gadu darba jubilejâ.

Uz skatuves Knçìeru ìimene. Balvenieðiem Ludmilaiun Pçterim Knçìeriem (no labâs) paldies teica par sniegtomateriâlo palîdzîbu un atbalstu Balvu novada trûcîgajâmìimençm ar bçrniem un bçrniem bâreòiem.

Dzied mazi un lieli. Svinîgo pasâkumu atklâja bçrnu vokâlâansambïa vadîtâjas Ilutas Tihomirovas audzçkòi. Tikpatèakli vçlâk dziedâja arî Balvu Kultûras un atpûtas centravokâlais ansamblis (foto), vadîtâja Liene Akmeòkalne.Dziedâtâji skatîtâjiem dâvâja dziesmu “Baltâ saule”.

E.Gabranova teksts, A.Kirsanova foto

Treðdienas saruna

Vietçjâs ziòas Treðdiena � 2011. gada 23. novembrisV 5.

“Mums viss vçl priekðâ!”Valsts svçtkos Balvu novada domes Atzinîbas

rakstu saòçma 13 novada iedzîvotâji, tostarp Tilþasvidusskolas direktors Voldemârs Èeksis - par ilgga-dçju radoðu darbîbu un nozîmîgiem nopelniem izglî-tîbas vadîbas jomâ un aktîvu iesaistîðanos sabiedris-kajâ dzîvç. Viòð atzîst, ka bijis patîkami pârsteigts:“Jebkura atzinîba ir zinâma laika posma jeb cçlienanovçrtçjums. Vadîtâjam tas ir kolektîva darbs unkolektîva nopelns, nevis vienpersoniski panâkumi.”

Tilþas vidusskola ir arî pirmâ darbavieta?-Jâ, Tilþas vidusskolâ strâdâju kopð 1975.gada. Latvijas

neatkarîbas atjaunoðanas sâkumâ kïuvu par skolas direktoru,un valsts neatkarîbas pirmajâ gadâ jaunuzbûvçtajâ skolâsvinçjâm jurìus.

Tâtad jaunâs skolas çka joprojâm ir Jûsu rûpjubçrns?

-Tâ var teikt, kaut gan pie projekta izstrâdâðanas milzîgudarbu ieguldîja viens no Tilþas vidusskolas direktoriem -Alberts Sliðâns. Bija iecerçta arî paplaðinâðana, piemçram,peldbaseina bûvniecîba. Kad sâku strâdât par skolas direk-toru, pabeidzâm nepadarîtos iekðdarbus, uzstâdîjâm kurtuvi,bet lîdzekïu trûkuma dçï lîdz peldbaseina bûvniecîbai tâ arînenonâcâm.

Ko darîtu citâdâk, ja laika ratu varçtu pagrieztatpakaï?

-Grûti pateikt. Vienîgais posms, kurâ, iespçjams, atgrieztos,ir neizmantotâs iespçjas, ko deva neatkarîbas laiks.

Proti?-Iespçjas izpausties ârpus darba laika. Fiziku esmu mâcîjis,

kopð kïuvu par pedagogu, un, neskatoties uz iekârtas vaivaras maiòâm, tâs likumi nemainâs. Mainâs tikaipasniegðanas metodes un formas. Piekrîtu LatvijasUniversitâtes profesores Rudîtes Andersones teiktajam, kalaika gaitâ mainâs kultûras kods, turklât ïoti izteikti. Ja mçstam nesekojam lîdzi, tad skolotâjam unikvienam citam pietrûks zinâðanu un prasmjusasniegt to, ko varçtu sasniegt. Atgrieþoties piejautâjuma bûtîbas, jâuzsver, ka runâju pariespçjâm, ko varçja un var darît brîvajâ laikâ.Pçc savas izcelsmes un aicinâjuma esmuzemnieks, tâpçc man patîk tehnika un zemeslietas. Patîk process, kura laikâ varu izdomât,kâ zemes darbus tehniski çrtâk un labâk izdarît.Tâpat rûpçjos par savu meþu, pïavâm un bitçm.Vasarâ tâ ir ne tikai atpûta, bet arî gandarîjumspar paveikto, protams, arî darba augïi irpatîkami. Esmu dzîvojis daþâdos laikos, sâkotno televîzijas ievieðanas, lîdz mobiliem sakariemun internetam, tâpçc uzskatu, ka piemineklipelnîjis tas cilvçks, kurð izdomâja mobilossakarus.

Mçs dzîvojam interesantâ vai neþçlîgâlaikâ?

-Interesants ðis laiks ir tiem, kuri spçj sekotlîdzi inovâcijâm. Tiklîdz cilvçks neinteresçjas par jauno, tasatpaliek, tâ teikt, tiek pârmests pâri bortam un sâkt slîktsavâ nezinâðanâ. Tas ir neþçlîgi, kaut gan jâpiebilst, ka mûsuiedzîvotâji spçj pielâgoties visdaþâdâkajâm situâcijâm.Pieïauju, ka darbs bûtu vairâk jâvirza uz intelektuâlo biznesu,kas nestu ne vien ekonomisku labumu valstij un cilvçkiem,bet arî virzîtu cilvçkus domât – par to, kâ izdarît labâk, kâbûtu inovatîvâk un ilgtspçjîgâk.

Mçdz teikt, ka tagad audzinâm patçrçtâjupaaudzi?

-Visu nosaka nepiecieðamîba un ieinteresçtîba. Kâ iepriekðminçju, tas ir katra cilvçka atseviðíi un katras paaudzes kopâpersonas kods, kuru veidojam gan mçs paði, gan to vietâdara citi, ievieðot jaunas lietas mûsu ikdienas dzîvç. Pieïauju,ka mçs neizprotam jauno paaudzi, tâpat kâ paaudze pirmstam neizprata mûs. Mums ðíiet, lûk, meþoòi! Nav meþoòi –viòiem ir pavisam cita pasaules uztvere, kurai mçs netiekamlîdzi, jo domâjam savâdâk.

Vai tiksim lîdzi?-Ar tikðanu lîdzi ir pagrûtâk, jo jaunâs tehnoloìijas

jâapgûst vismaz divreiz gadâ, lai neteiktu, ka katru dienu.Virsnieks Alberts Ozoliòð, kuru dzîve no Anglijas tikai paðâmûþa nogalç atgrieza Tilþâ, savulaik teica, ka ar parastu

(mazu – no aut.) pensiju Anglijâ var skatîties tikai melnbaltutelevizoru, turklât ne visu dienu.

Latvijas pensionâriem ir nâkotne?-Atkarîgs no tâ, cik âtri mçs paði spçsim un spçjam izveidot

normâlu dzîves modeli.Izklausâs sareþìîti, nesaprotami?-Normâls dzîves modelis ir valsts darbs plus vaïasprieks,

kas, iespçjamas, arî nes papildus peïòu. Kâds tas vaïasprieksir, atkarîgs no katra konkrçtâ cilvçka. Man patîk VoldemâraÐïakotas teiktais: “Neliekat visas olas vienâ grozâ.” Daudzino mums savulaik ieguldîja naudu vienâ bankâ – kâdsrezultâts?

Nâkotnç raugâties ar optimismu?-Tukða vieta nepastâv. Blefs ir baumas par pasaules galu.

No jebkura, tostarp reliìiskâ viedokïa skatoties, neatrisinâmuproblçmu nav un nebûs. Cilvçkam jebkura situâcija mierîgijâuztver un jâpieòem. Mums ir demokrâtiska valsts, kurasvaldîba ik pçc 4 gadiem mainâs. Manuprât, èetrus gadus tâjâpieòem gandrîz kâ ikona – lûk, tâ ir, mçs viòus paði ievçlç-jâm un viòa mums kalpo. Pçc tam padomâsim un, atkarîbâno viòu rîcîbas, izlemsim viòiem par labu vai sliktu.

“Ikonas” taèu nemainâs, tâm nav alternatîvas?-Kâpçc? Ja skatâmies politikas kontekstâ, ja pastâvoðâ

politiskâ dominance mani degradç, tad man kâ pilsonim irtiesîbas meklçt un nâkamreiz atdot savu balsi par citu ideju.Þçl politiíu, kurus kritizç jau pirms darba uzsâkðanas. Tassabojâ omu, pat iedzen depresijâ.

Vairâk nekâ 20 gadus pats bijât paðvaldîbasdeputâts...?

-Pçdçjâ sasaukumâ bija spçcîga pozîcija un opozîcija.Uzskatu, ja jâpârstâv sâkotnçjâ nostâja, tad no tâs navjâatkâpjas un jâkalpo par labu tiem vçlçtâjiem, kuri,vadoties pçc priekðvçlçðanu politiskâs nostâjas, deputâtuir ievçlçjuði. Politiíiem nepârtraukti jâsaskaras ar “sâlîtiem”izteikumiem jeb pretstatu cîòu. Tas ir normâli, ka katrai

personîbai ir savs viedoklis. Uzsveru,viedoklis, nevis viedokïa kritika. Paðlaikir tâ, ka tiklîdz viens kaut ko pasaka, citsbïauj pretî: “Vau, vau, vau...” Jâizsakasavs, nevis jâkritizç cita viedoklis.

Vaïasprieks ir tehnika, laukuapstrâde?

-Tehnika, ko izmantoju savas saim-niecîbas sakârtoðanai. Sadarbojos ar trîs,èetriem lîdzîgi domâjoðiem cilvçkiem,tostarp mûsu pusç pazîstamo lidaparâtumeistaru Andri Voiciðu. Paðiizgatavojam, piemçram, rotçjoðopïaujmaðînu, lai sakârtotu aizauguðaspïavas ar krûmiem.

Ìimenç ir divi bçrni...-Meita Ireta studç un strâdâ Latvijas

Universitâtç, bet dçls Zigmunds darbojasuzòçmçjdarbîbas jomâ. Runâjot pariespçjamo vectçva godu, jâatzîst, katramsavs laiks. Tçvs, kurð pabija Sibîrijâ, arî

pavçlu izveidoja ìimeni. Mûsu dinastijâ ar to nesteidzas –vispirms izmâcâs un nostâjas uz kâjâm. Piemçram, brâïadçls arî vçlu apprecçjâs, kâdos 35 gados. Diemþçl viòðsavu dzîvi ir iekârtojis ârpus Latvijas, kur nopircis mâju unkopâ ar sievu audzina burvîgu meitiòu. Uzskatu, kavispirms jâbût redzçjumam uz priekðu, kaut kâdâmrezervçm. Jebkurâ gadîjumâ visa pamatâ ir ìimene un bçrni.

Kâda bûs Tilþas vidusskola pçc 10 gadiem?-Tilþa kâ apdzîvota vieta ir vçsturiski izveidojusies, tâpçc

tâ nekur neizzudîs. Tiesa, jâskatâs citu Eiropas valstutendences - tur tikai apmçram lîdz 10% cilvçku palieklaukos. Lai lauki attîstîtos jâbût stingrâkai valsts, iedzîvotâjuun arî pedagogu nostâjai. Mçs zinâm, ka “nauda sekoskolçnam” viens pret vienu gan galvaspilsçtâ, gan,piemçram, Tilþâ. Uzskatu, ka jâpastâv koeficentiem, nokuriem rçíina naudas lielumu, kas “seko skolçnam”.Koeficientiem jâbût atðíirîgiem, piemçram, Rîgâ - 0,9, betlaukos, piemçram, Tilþâ - 1,1. Tâ ir tâ politika! Kas mums irvajadzîgs? Saglabât iepriekðçjo paaudþu kultûrasmantojumu, nevis visu aizaudzçt. Protams, svarîgi ir arîtas, ka jaunieði, kas pabeidz vidusskolu, ar zinâðanu unpieredzes bagâþu atgrieþas mâjâs un te uzsâk savu dzîvi.

Saòem apbalvojumu. Voldemârs Èeksis uzskata, kaLatvijas skaistums ir druvas, meþi un ezeri, bet lielâkâbagâtîba ir iedzîvotâji – Latvijas patrioti, viòu darba tikumsun godaprâts.

Nenoliedzami - Tilþa ir tâlu no galvaspilsçtas, bet,neraugoties uz to, tâs attîstîba ir iespçjama. Uzskatu, katikai mçs paði varam veidot vidi sev apkârt, tâpçc man irmilzîgs prieks par katru skolçnu, kurð 1.septembrî uzsâkskolas gaitas Tilþas vidusskolâ. Viòð ir nâkotne, un tas ganman, gan maniem kolçìiem ikdienas darbâ jâatceras.

Kâdu sapni îstenotu, ja rokâs nonâktu brînum-nûjiòa?

-Lai Tilþâ vairâk bûtu turîgu cilvçku, kas nodarbotos armazo un vidçjo uzòçmçjdarbîbu, veidojot vidusslâni. Tadbûs arî darbs un darbavietas. Tâpat vçlams, lai EiropasSavienîba kristîgâk lemtu un pçc Bîbeles principiem godîgâkdalîtu tieðmaksâjumus. Kâds autobusa vadîtâjs, kurampieder viens hektârs zemes, man atzina, ka dzîvotu labâk,ja viòam bûtu tâdi paði tieðmaksâjumi kâ, piemçram,Grieíijâ.

Skeptiíi neðaubâs, ka Eiropas Savienîba sabrukstâpat kâ PSRS?

-Lieli veidojumi nav dzîvotspçjîgi. Vçsture liecina, katamlîdzîgas savienîbas agrâk vai vçlâk sabrûk kâ kârðunamiòi.

Tâtad sabruks?-Esmu ieinteresçts, lai Eiropas Savienîba pastâv pçc

iespçjas ilgâk, jo tas ir daudzu lauksaimnieku glâbiòð.Ko novçlat jaunieðiem, kuri pavasarî mâs

ardievas dzimtajâm skolâm?-Jaunieðiem jâiziet bâzes skolas (augstskolas) tepat uz

vietas. Pçc tam vajadzçtu staþçties ârzemçs, lai iegûtu citâdupieredzi un papildinâtu savas sveðvalodu zinâðanas.Uzskatu, ka katram, lai sekmîgi spçtu sevi un savu ìimeninodroðinât, jâzina vismaz divas, trîs sveðvalodas. Ap 34-40 gadiem jâatgrieþas dzimtajâs mâjâs, kur jâveicinadzimtâs puses attîstîba. Vai ap 40 gadiem ir vçlu domâtpar bçrniem? Nesen pie daktera sûdzçjos, ka kaut kasdþinkst ausî. “Vai tâ jau nolietojusies?” jautâju. Dakterispaskaidroja, ka auss var kalpot 200 gadus. Mums viss vçlpriekðâ!

P.s. Jâpiebilst, ka V.Èeksis 18.decembrî svinçs apaïu jubileju- lai daudz baltu dieniòu!

E.Gabranovs

Pieïauju, ka mçsneizprotam jaunopaaudzi, tâpat kâpaaudze pirmstam neizpratamûs. Mums ðíiet,lûk, meþoòi! Navmeþoòi – viòiem irpavisam citapasaules uztvere,kurai mçsnetiekam lîdzi, jodomâjamsavâdâk.

Foto

- A

.Kirsanovs

Îsumâ Panâkumi

Skolu dzîveV6. Treðdiena � 2011. gada 23. novembris

Novembra sâkumâ Daugavpilî, Latvieðu kultûrascentra Baltajâ zâlç, notika Latvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîbas (LBAS) organizçta arodbiedrîbas lîderutikðanâs.

Pasâkumu Daugavpilî vadîja LBAS priekðsçdçtâjs PçterisKrîgers, kâ arî viòa vietnieki Lîvija Marcinkçvièa un EgîlsBaldzçns. Tikðanos organizçja, gatavojoties LBAS 7.kon-gresam, lai atskatîtos uz kopîgi paveikto, informçtu parturpmâk darâmajiem darbiem, kâ arî apbalvotu Latgalesreìiona labâkâs arodorganizâcijas. Ðogad balvai “Labâkâarodorganizâcija 2011” bija izvirzîtas 13 Latgales reìionaarodorganizâcijas.

Balvu pasniedz par izciliem sasniegumiem dalîborganizâcijudarbîbâ, tâs mçríis – apzinât, pozitîvi novçrtçt un publiskotLBAS dalîborganizâciju aktîvâkâs arodorganizâcijas, kaspçdçjo piecu gadu laikâ ir îpaði veiksmîgi darbojuðâsdarbinieku sociâlo, ekonomisko, darba tiesîbu un darbadroðîbas intereðu aizstâvîbâ. Daugavpilî balvas pasniedzadaþâdu nozaru arodorganizâcijâm – veselîbas aprûpes,uzòçmçjdarbîbas, telekomunikâciju u.c. jomâs. Izglîtîbas jomâapbalvoja divas organizâcijas – Tiskâdu internâtskolas noRçzeknes novada un Baltinavas vidusskolas arodorganizâciju.

“Pagâjuðâ mâcîbu gada pavasarî, vienâ no seminâriemLatvijas Izglîtîbas un zinâtnes darbinieku arodbiedrîbas(LIZDA) Balvu starpnovadu arodorganizâcijas vadîtâja OlgaMarkova informçja par ðâdu LIZDA aicinâjumu – izvçrtçtdalîborganizâcijas darbu un izvirzît labâkâs organizâcijas.Izskançja doma, ka tâ varçtu bût Baltinavas vidusskolasarodorganizâcija,” stâsta tâs vadîtâja Inta Ludborþa. Viòaatzîst, ka saòemtais ielûgums ar aicinâjumu piedalîtiespasâkumâ Daugavpilî bija liels pârsteigums. Un arî prieks, jobalva saòemta pelnîti. Arodorganizâcija apvieno visus skolaspedagogus un gandrîz visus darbiniekus. I.Ludborþa stâsta:“Cenðamies bût kopâ ar saviem biedriem gan priekos, gangrûtos brîþos. Izveidojusies laba sadarbîba gan ar skolasdirektoru kâ darba devçju, gan novada domi. Skolas vadîbaatbalsta skolotâju vçlmi izglîtoties, mudina karjeras izaugsmei,novçrtç darbinieku ieguldîto darbu un nodroðina atpûtasiespçjas – papildus atvaïinâjuma dienas, ekskursijas u.c.Pedagogu darbu novçrtç arî novada dome, piemçram,materiâli atbalstot Skolotâju dienas pasâkuma organi-zçðanu.” Baltinavas vidusskolas arodorganizâcija aktîvi

Rugâju novada vidusskolâ aizvadîtajâ nedçïâ parkarjeras jautâjumiem ar skolçniem, viòu vecâkiem unpedagogiem runâja karjeras konsultante Inta Roks.

Pamatjautâjums profesijas izvçlç skan: “Kas tev patîk uninteresç?” Vecâkiem der pavçrot, kurus mâjasdarbus bçrnipilda pirmos, kuri mâcîbu priekðmeti padodas un patîk (irarî situâcijas, ka kâds mâcîbu priekðmets viegli padodas, betbçrnam nepatîk). Lektore aicinâja vecâkus padomât, pçckâdiem kritçrijiem izvçlas darbu. Izskançja domas, ka toietekmç dotîbas, piemçrotîba, darbâ valdoðâ atmosfçra un,protams, atalgojums. I.Roks atzina, ka jaunieði par vienu nosvarîgâkajiem kritçrijiem darba izvçlç min sareþìîtu problçmurisinâðanu.

Ja neiet uz darbu ar prieku, ja darbs nepatîk, cilvçkam sâkaspsiholoìiskas problçmas un fiziskas saslimðanas. Tas ir tâpçc,ka izvçlçtais darbs nav viòa sirdslieta. Ko darît? Mainît darbu!“Ir skolotâji, kuri saka – man riebjas iet klasç. Zinu divusgadîjumus, kad skolotâji pârtrauca darbu onkoloìiskassaslimðanas dçï. Viòi darîja to, kas nepatika,” atzîst I.Roks.Viòa aicinâja padomât, vai tas, ko gribu, kas patîk, ir arî tas,ko varu. Profesijas izvçlç mçdz bût vairâki ierobeþojumi,piemçram, par veterinârârstu nemâcîsies tas, kuram ir alerìijapret dzîvnieku spalvu. Tâpçc jâatceras, ka ir lietas, kas varierobeþot, jo ne visi spçs bût labi sportisti, baletdejotâji,dziedâtâji u.c. Profesijas izvçlç jâòem vçrâ arî skolçnatemperaments, jo, piemçram, darbos, kur nepiecieðama âtrareakcija, grûtâk bûs strâdât flegmatiíim un melanholiíim.

Saòem labâkâsarodorganizâcijas balvu

Balvas saòemðanâ. Pasâkumu Daugavpilî apmeklçjaBaltinavas vidusskolas arodkomitejas priekðsçdçtâja IntaLudborþa (no kreisâs) un LIZDA Balvu starpnovaduarodorganizâcijas vadîtâja Olga Markova. “Pasâkums bijainteresants. Ieklausîjâmies LBAS pârstâvju stâstîtajâ, kurakcentçja padarîto un norâdîja uz problçmâm darbâ, kâarî diskutçjâm par jauno valsts budþetu. Nopietno gaisotnikliedçja Daugavpils Mûzikas skolas audzçkòu koncerts,”stâsta I.Ludborþa.

atbalstîja LIZDA aktivitâtes, piemçram, 2007.gadâ notikuðopiketu, izglîtîbas darbinieku demonstrâciju Rîgâ (2009.gadâ),kâ arî rakstîja vçstules valdîbai, Valsts prezidentam, Saeimaspriekðsçdçtâjai, Saeimas frakcijas “Vienotîba” un “ZZS”deputâtiem, lai izteiktu savu viedokli par izglîtîbas politikasjautâjumiem. Ðogad baltinavieði piedalîjâs vçstuïu akcijâ,rakstot Saeimas deputâtiem un pauþot savu nostâju pargrozîjumiem likumos valsts sociâlâs apdroðinâðanas jomâ.

Lekcija

Karjeras plânoðana un veidoðana

Vada nodarbîbu skolçnu vecâkiem. Lektore skaidroja,kâ vecâki var mçrítiecîgi piedalîties bçrna karjerasplânoðanas procesâ. Ja, piemçram, bçrns sasniedzispusaudþa gadus, jâatceras, ka viòam vajag pietiekamidaudz laika sev un savâm interesçm. Ar bçrnu jâveidosavstarpçjas uzticîbas un uzmundrinâjuma attiecîbas,jâatzîst aktivitâtes, kurâs pusaudzis uzrâda labusrezultâtus, jâpalîdz viòam rast atbildes uz jautâjumiem,kas saistîti ar identitâti, jâatbalsta pusaudþa izvçles unmçríi, jâiedroðina spert nâkamo soli, jâakceptç pusaudþaunikâlâ personîba.

Lappusi sagatavoja A.Socka

“Nav ne labu, ne sliktu temperamentu. Ir tâdi, kâdi no dabasdoti,” uzsvçra lektore.

Viòa skaidroja, kâ laika gaitâ mainâs darba tirgus, kas tajâir pieprasîts un nepiecieðams. Viena no atziòâm: saglabâtpozitîvu skatîjumu pârmaiòu laikâ. Darba tirgû nepiecieðamaslabas valodu prasmes (arî valsts valodas). Maldîgi domât, kaar angïu valodas zinâðanâm iespçjams atrast darbu jebkurâvalstî. Aizbraucot, piemçram, uz Franciju, Dâniju, Spâniju,bûs jâiemâcâs tâs valsts valoda. Svarîgas ir augstas dator-prasmes (ar to jaunieði ir pârâki par daudziem gados vecâkiemdarba òçmçjiem), saskarsmes un komunikâcijas prasmes, spçjasevi motivçt, augsta stresa un slodzes izturîba, paðorganizâcijaun patstâvîba, mçrítiecîbas, plânoðanas un radoðas pieejasprasmes, gatavîba mainîties.

Lektore aicinâja vecâkus, runâjot ar bçrniem, nelietot nolie-guma formu, piemçram, nedari, nespçlç, nesanâks... Labâksarunâ izmantot jautâjuma formu, jautâjot bçrniem,piemçram, vai vçlies parunât, vai tavs variants ir vislabâkais?Ja bçrnam gadîjusies kâda negatîva pieredze, der rosinâtpadomât, ko guva no tâs pieredzes, vai darîja visu iespçjamo,ko varçja darît savâdâk, vai izvçlçjâs pareizos cilvçkus, vaimçríis bija reâls, vai nâkamreiz darîs tâpat.

Karjeras prasmes var attîstît daþâdâs jomâs – darbâ, politikâ,sportâ, mâkslâ, sabiedriskajâ darbâ, skolâ, ìimenç (apgûstprasmes, mâcâs bût par partneri un vecâku) u.c. Karjera saistâsar to, kur gûsti sasniegumus. Karjeras veidoðana turpinâs visudzîvi - notiek izmaiòas cilvçka dzîvç, mainâs apkârtçjâ pasaule,rodas jaunas darbavietas, jaunas profesijas, mainâs arî prasîbas

pret darbinieku. Lai veidotu dinamisku karjeru, jâizpçta savasintereses, dotîbas un darba tirgus prasîbas, sekojot trîspamatjautâjumiem: “Ko gribu? Ko varu? Ko vajag?”

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- A

.Kirsanovs

Apgûst Latvijas vçsturiValsts svçtku nedçïâ ikvienâ skolâ notika vairâki

patriotisma pasâkumi, kas bija izglîtojoða Latvijas vçsturesmâcîbu stunda. Iesaistoties daþâdâs aktivitâtçs, skolçniizzinâja vçsturiskos notikumus. Piemçram, Tilþas internât-pamatskolâ katras klases kolektîvs gatavoja dâvanu Latvijai- sacerçja dzejoïus, dedza logos sveces, dziedâja patriotiskâsdziesmas, demonstrçja savas sagatavotâs prezentâcijas parLatvijas vçsturi un, protams, dziedâja himnu “Dievs, svçtîLatviju!”.

Koncertprogrammâ “Latvija – tu mûsu mâjas”. Rugâjunovada vidusskolas saimes un pârçjos klausîtâju sirdisar latvieðu tautasdziesmu “Es atnâcu uguntiòu” uzrunâjaskolniece Krista Kapteine. Pasâkumâ skançja daudzLatvijai veltîtu skaistu dziesmu solistu, ansambïu un koraizpildîjumâ, kâ arî klâtesoðos priecçja vairâkas dejas.

Piedalâs konferencç BerlînçNo 10. lîdz 12.novembrim Berlînç notika vçrienîga skolu

pedagogu un vadîtâju konference, kurâ piedalîjâs 200pârstâvji no 33 Eiropas valstîm. Tajâ piedalîjâs arî BalvuAmatniecîbas vidusskolas skolotâja Marita Deòisova unvçl trîs citu Latvijas skolu pârstâvji. Pasâkuma mçríis bijapopularizçt eTwinning (projekts, kas paredz sadarbîbustarp Eiropas skolâm) aktivitâtes kâ mâcîbu metodimûþizglîtîbas kontekstâ. Ja agrâkâ mâcîbu metode bija –skolotâjs mâca skolçnu, tad nâkotnç – skolotâjs unskolçns mâcâs no cita skolotâja un skolçna. Ar internetastarpniecîbu var mâcîties no labâkajiem skolotâjiemEiropâ. “Mudinu skolotâjus aktîvâk pieteikties dalîbaistarptautiskos pasâkumos – konferencçs, mâcîbubraucienos, kolçìu darba vçroðanas vizîtçs. Visas ðîsaktivitâtes apmaksâ Eiropa. Tâs sniedz nenovçrtçjamupieredzi, iespçjas iepazît jaunus cilvçkus, iemâcîties jaunaslietas un redzçt plaðo pasauli,” atzîst M.Deòisova.

Foto

- A

.Kirsanovs

Viïakas novadâ

Vietçjâs ziòas Treðdiena � 2011. gada 23. novembrisV 7.

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne, A.Kirsanova foto

Latvijas 93.dzimðanas diena nosvinçta. Ïaudispârrunâ tâs atzîmçðanu un dalâs iespaidos. Daudziemmâjâs smarþo ziedi, un ðim faktam ir îpaðâka nozîme.Tieði svçtku dienâ, 18.novembrî, Viïakas Valstsìimnâzijas sporta zâlç dega spoþas gaismas un valdîjapacilâta gaisotne. Skatîtâju pilna lielâ zâle. Te izskançjasvçtku koncerts un skaïi aplausi, pasniedzot novadadomes apbalvojumus.

Atzinîbas un Pateicîbas rakstus saòçma cilvçki, kuru darbu,panâkumus un attieksmi novçrtçjusi sabiedrîba, kuri darîjuðivairâk, nekâ prasa tikai viòu tieðie pienâkumi. Lûk, kâduscilvçkus (arî ârvalstu organizâciju) godinâja valsts svçtkuvakarâ Viïakas novadâ.

Atzinîbas rakstiDZINTARAM ÐMITAM - par ieguldîjumu graudkopîbas

nozares attîstîbâ un veiksmîgu projektu piesaisti Viïakasnovadâ.

RAITIM BORISAM - par uzòçmîgu darbu lauksaimniecîbâ:cûkkopîbâ, piensaimniecîbâ, gaïas lopu raþoðanâ un projektuîstenoðanâ Viïakas novadâ.

ANITAI SMUÐKAI - par atbildîgu un kvalitatîvu peda-goìisko darbu, tautu deju tradîciju kopðanu, saglabâðanuun popularizçðanu novadâ, starpnovados, valsts mçrogâ.

TATJANAI TIHOMIROVAI - par ilggadçju un paðaiz-liedzîgu darbu sociâlâs aprûpes pakalpojumu attîstîðanâViïakas novadâ.

DAGNIJAI DALBIÒAI - par mecenâtismu Viïakas novadaiestâdçs.

Organizâcijai “GNOSJO HJALPER” - par atbalstu un finan-siâlo ieguldîjumu, mecenâtismu Viïakas novada iestâdçm.

ANTOÒINAI KAÏIÒINAI - par paðaizliedzîbu un cilvçcîbudarbâ, attieksmç un saskarsmç ar Viïakas novadapensionâriem.

GENOVEFAI LOGINAI - par paðaizliedzîgu un izciliapzinîgu darbu Viïakas novada Viïakas Romas katoïu baznîcâ.

VILIM BUKÐAM - par netradicionâlu un radoðu Viïakasnovada kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðanu unpopularizçðanu, novada simbolikas izveidi.

INTAI BARKÂNEI - par uzòçmîgu ieguldîjumu lauksaim-niecîbas attîstîbâ un veiksmîgu projektu piesaisti Viïakasnovadâ.

Pateicîbas rakstiANDRAI KORÒEJEVAI - par skolçnu izziòas veicinâðanu

dabas un vides jomâ, vides jautâjumu aktualizçðanu.BIRUTAI SLIÐÂNEI - par nesavtîgu devumu Viïakas novada

estçtiskajâ noformçjumâ un oriìinalitâti floristikâ.ROLANDAM KUZMINAM - par nesavtîgu un prasmîgu

ieguldîjumu novada informâcijas tehnoloìiju jomâ.RIGONDAI ÐAKINAI - par radoðu un aktîvu lîdzdalîbu

novada kultûras dzîvç.RAIMONDAM LOGINAM- par radoðu un aktîvu

lîdzdalîbu novada kultûras dzîvç.VIJAI KUÏÐAI - par mçrítiecîgu, kvalitatîvu, nesavtîgu

darbu un nozîmîgu ieguldîjumu dabas aizsardzîbas veici-nâðanâ un tûrismâ.

AINAI KEIÐAI - par atbildîgu un godprâtîgu darbusabiedriskâs dzîves organizçðanâ skolâ, pagastâ un novadâ.

RENÂRAM BROKÂNAM - par aktîvu un uzòçmîgu darbulauksaimniecîbâ.

ELITAI LOGINAI - par radoðu pieeju novada bçrnu unjaunieðu pasâkumu organizçðanâ un prasmîgu sadarbîbu arvecâkiem.

ELITAI LOCÂNEI - par radoðu pieeju bçrnu izglîtoðanâ unestçtiskâs vides veidoðanu iestâdç un ârpus tâs.

AIJAI LESNIECEI - par ieguldîjumu darbâ ar bçrniem unjaunieðiem Viïakas bibliotçkâ.

VALENTÎNAI ROMANOVSKAI - par ilggadçju ieguldîjumuSusâju pagasta pârvaldç.

IGORAM SMIRNOVAM - par meþizstrâdes attîstîbu Viïakasnovada teritorijâ.

VALÇRIJAM ROMANOVAM - par ieguldîjumu augïkopîbasattîstîbâ un projekta “Skolas auglis” realizçðanâ.

LILITAI ALEKSÂNEI- par uzòçmçjdarbîbu Viïakas novadâun sadarbîbu ar Viïakas novada domi.

DZINTRAI SPRUDZÂNEI - par uzòçmçjdarbîbu Viïakasnovadâ un sadarbîbu ar Viïakas novada domi.

Izturîbu un dzîvesprieku ðajos laikosILVETAI LOÈMELEI - par uzòçmçjdarbîbas attîstîbu un

jaunu darbavietu radîðanu Viïakas novadâ.DAIGAI ELKSNÎTEI - par nesavtîgu un radoðu pieeju Þîguru

kultûras nama un Viïakas novada reþisçtajos pasâkumos.INÂRAI SOKIRKAI - par kultûras tradîciju saglabâðanu un

popularizçðanu pasaulç.PÇTERIM KUZMANAM - par meþa darbinieku svçtku

tradîciju kopðanu, saglabâðanu un mecenâtismu.IRÇNAI ROMKAI - par skolçnu estçtisko audzinâðanu un

skolas noformçðanu.AIVARAM VANAGAM - par meþa darbinieku svçtku

tradîciju kopðanu, saglabâðanu.

Sirsnîga uzrunaValsts svçtku vakarâ sirsnîgu uzrunu teica un dzejoli

“Lûgðana” norunâja novada domes priekðsçdçtâjs SergejsMaksimovs. Viòð aicinâja ieskatîties katram savâ sirdî, izvçr-tçjot, vai ceïð, pa kuru ejam, ir pareizais. Lai kâdi arî nebûtulaiki un grûtîbas, Latvija un dzimtâ puse katram ir un paliektikai viena. “Vçlu jums visiem izturîbu ðajos grûtajos laikosun atrast vietu, kur pielikt savu roku un sirdi. Lai jûs varatlepoties ar savu ìimeni, savu novadu un valsti!” runas izskaòâvçlçja novada domes priekðsçdçtâjs.

Kopâ ar dziedoðo ìimeni. Svinîgajâ pasâkumâ valstshimnu “Dievs, svçtî Latviju” visi dziedâja kopâ ar skanîgoSprukuïu ìimeni. Ar sirsnîgiem aplausiem viòus godinâjabrîdî, kad novada domes priekðsçdçtâjs viòiem pasniedzapateicîbas rakstus un skatîtâji - ziedus.

Starp apbalvotajiem. Par Vili Bukðu sakâms –netradicionâls sava laikmeta cilvçks, cauri gadiemprazdams dzîvot ar paða pârliecîbu un uzskatiem. Ko viòðsaka tagad? “Ne viss izdevies tâ, kâ cerçjâm un domâjâmAtmodas laikâ. Taèu cilvçkam vienmçr paliek cerîba -stariòð, pie kâ turçties, citâdi jau nav jçgas dzîvot. Ir jâtic,ka pçc ziemas vienmçr nâks pavasaris, pçc naktsmelnuma ausîs gaisma. Tas laikam ir vienîgais, kascilvçkam kâ saprâtîgai bûtnei dod spçku dzîvot un izturçt,”tâda ir Viïa pârliecîba.

Iedvesmojoða koncertprogramma. Valsts svçtkuvakarâ lielajâ sporta hallç visus iepriecinâja tikðanâs arAti un Jâni Auzâniem un pârçjiem koncertprogrammas

dalîbniekiem. Viòu izpildîjumâ izskançja koncerts“Rokasspiediena attâlumâ”. Sirsnîgo atmosfçru radîja

ne tikai atbilstoðais zâles noformçjums un ziedi, bet arîdaudzâs lielâs sveces, ko bija sarûpçjuði paði koncerta

dalîbnieki. Sveces aizdedzinâja tieði pirms koncerta.

Daudz ziedu un smaidu. Kâ pirmajai svinîgajâ vakarâapbalvojumu pasniedza Genovefai Loginai. Apbalvotâ gannedaudz mulsa, taèu jutâs gandarîta, ka ir novçrtçtas viòasrûpes baznîcas sakopðanâ un uzpoðanâ. Genovefa katrurîtu atslçdz baznîcas durvis un ar pateicîbu gaida apmek-lçtâjus. Pati saka, ka nespçj pat iedomâties savu ikdienubez tâs. Tagad viòai ir 81 gads, bet taciòa uz dievnamuiemîdîta jau bçrnîbâ. Pensionâre ir priecîga, ka var dzîvotbaznîcas draudzes mâjâ un kalpot dievnamam.

Svçtku pasâkuma vadîtâji. Par svinîgâs norises gaitu,zâles noformçjumu un visu pârçjo rûpçjâs kultûrasmetodiíe Sandra Loèmele ar darba grupas dalîbniekiem.Svinîgo pasâkumu vadîðanu Viïakâ ierasts uzticçtjaunieðiem – Rigondai un Raimondam (attçlâ). Viòi ir12.klaðu audzçkòi, taèu katrs mâcâs savâ skolâ. RigondaÐakina ir Viïakas Valsts ìimnâzijas audzçkne, betRaimonds Logins mâcâs Rekavas vidusskolâ.

Pasniedz apbalvojumus. Viïakas novada domespriekðsçdçtâjs svinîgajâ ceremonijâ pasniedza 35apbalvojumus. Starp suminâtajiem - arî Balkanu dabasparka apsaimniekotâja Vija Kuïða (attçlâ).

8. Treðdiena � 2011. gada 23. novembrisV Daudzdzîvokïu

Saimnieciskas lietas

Vecumdienas

Vairums dzîvokïuParâdnieku problçmas navILGVARS BÇRZIÒÐ,Vîksnas pagastapârvaldessaimniecîbas pârzinis

Cik daudzdzîvokïumâju ir Vîksnaspagastâ?

-Vîksnas pagastâ ir 9daudzdzîvokïu mâjas.Pagasta centrâ atrodasdivas 1986. gadâ celtas untrîs 1969. – 1970.gadâekspluatâcijâ nodotasdaudzdzîvokïu celtnes.Vienâ no 60.gadu beigâsceltajâm mâjâm ar nosau-kumu “Bçrzaine” kâdreiz

dzîvoja meþsaimniecîbas darbinieki, otrâ - ar nosaukumu“Âbelîtes” - piederçja padomju saimniecîbai “Liesma”, bettreðâ bija bûvçta ar nolûku izmitinât tajâ skolotâju ìimenes.Ðíçrsojot dzelzceïu, redzamas divas vçl vecâkas, kâdreizdzelzceïa strâdnieku vajadzîbâm celtas divstâvu mâjas -“Zîlîtes” un “Meþabrâïi”. Vienâ no tâm visi dzîvokïi piederpaðvaldîbai un tâ ir vienîgâ mâja, kas nodota p/a “San-Tex” apsaimniekoðanâ. Savukârt otrajâ mâjâ ðobrîdapdzîvots tikai viens no privatizçtajiem dzîvokïiem. Vienano kâdreiz padomju saimniecîbai “Liesma” piederçjuðajâm8 dzîvokïu mâjâm atrodas Makðinavas ciemâ. Savukârtvienîgâ 8 dzîvokïu mâja Derdziòos jau labu laiku stâv tukða.Kopumâ paðvaldîba apsaimnieko 12 dzîvokïus daþâdâsmâjâs.

Kâdas çrtîbas pieejamas daudzdzîvokïu namuiemîtniekiem?

-Visâs mâjâs, izòemot bijuðâs dzelzceïnieku mâjas unMakðinavas mâju, ir ûdensvads un kanalizâcija. Ðajâs mâjâsiedzîvotâji izmanto akas ûdeni, kâ arî sausâs tualetes.Centrâlapkurei nav pieslçgta neviena no mâjâm.

Kâ notiek daudzdzîvokïu mâju apsaimnieko-ðana?

-Lai risinâtu mâju apsaimniekoðanas jautâjumus, gadasakumâ sasaucâm visu daudzdzîvokïu mâju iedzîvotâjukopsapulci, kurâ katrai mâjai iedzîvotâji ievçlçja vecâko.Lai izskaidrotu apsaimniekoðanas kârtîbu un dalîtos per-sonîgajâ pieredzç daudzdzîvokïu nama apsaimniekoðanâ,bija ieradusies arî novada domes speciâliste ValentînaFedulova. Esam iedibinâjuði kârtîbu, ka no katriem iekasç-tajiem 10 santîmiem par kvadrâtmetru 7 santîmus uzkrâ-jam mâjas apsaimniekoðanas vajadzîbâm.

Kâdi remonti nepiecieðami pagastâ esoðajâmdaudzdzîvokïu mâjâm?

-Vajadzîgi jauni dûmvadi, jumtu remonti. Bûtu jâsiltinamâju gala sienas. Nepiecieðams sakârtot mâju iekðçjos tîklus– ûdensvadus, kanalizâcijas. Daþâs mâjâs tas jau izdarîts,piemçram, “Âbelîtçs” paði iedzîvotâji savâca naudu un no-mainîja ûdensvada un kanalizâcijas sistçmas. Skolotâjumâjâ ðis jautâjums arî daïçji sakârtots. Taèu, lai veiktu lielusremontus, piemçram, nomainîtu jumtu, jâòem kredîts,bet cilvçki no kredîtiem baidâs.

Cik apzinîgi iedzîvotâji maksâ par saviemdzîvokïiem?

-Lielas problçmas ar nemaksâtâjiem mums nav. Gadâs,ka kâds nevar uzreiz samaksât, tomçr ar laiku parâdu no-maksâ. Lielu parâdu uzkrâjumu nav nevienam daudz-dzîvokïu nama iedzîvotâjam.

Kam pats dodat priekðroku – dzîvoðanaiprivâtmâjâ vai dzîvoklî?

-Kâdreiz dzîvoju skolotâju mâjâ, bet pçc vecâku nâvespârcçlos uz dzîvi laukos. Var teikt - dzîvoju divâs vietâs, jobçrns dzîvo dzîvoklî, savukârt es vairâk uzturos lauku mâjâ.Esmu dzimis laukos, tâdçï vienmçr labâk paticis dzîvot tur.Dzîvoklî nodzîvoju aptuveni 15 gadus, bet îsti kâ mâjâstur nejutos nekad.

Kâdi ir Jûsu darba pienâkumi?-Tie ir lîdzîgi kâ visiem ðajâ amatâ, galvenokârt inþenier-

tîklu uzraudzîba. Viss, kas tek un kas netek, ir mans darbalauciòð. Ja kaut kur kaut kas aizsçrç vai saplîst, esmu klât.

Vai uz darbu no rîtiem ejat ar prieku?-Nevaru pateikt – darbs patîk vai nepatîk. Tâs ir lietas,

ko pârzinu vislabâk. Zinu ðeit visu, jo pagastâ ar nelielupârtraukumu strâdâju jau ilgus gadus, var teikt, no paðiempirmsâkumiem – sâkumâ padomju saimniecîbâ “Liesma”,vçlâk pagasta pârvaldç. Iestâdes un mana amata nosau-kumi mainîjâs, bet pienâkumi palika tie paði.

Jaunâ iela. Ielas nosaukums ir zîmîgs, jo uz tâs atrodas visjaunâkâs - 1986. gadâ ekspluatâcijâ nodotâs - daudzdzîvokïumâjas. Abos namos, tâpat kâ citâs Vîksnas pagasta divstâvu un trîsstâvu celtnçs, vairums dzîvokïu ir privatizçti. PaðvaldîbaiJaunâs ielas 21.namâ pieder tikai viens dzîvoklis, un tajâ iekârtots feldðerpunkts. Savukârt kâds cits ðî nama dzîvoklisatrodas “Latvijas Pasta” îpaðumâ. Pagastâ izvietojuðâs 9 daudzdzîvokïu mâjas. Vairums dzîvokïu tajâs savulaik izpirkti parpajâm un tikai 12 no tiem apsaimnieko paðvaldîba.

Uz dzîvi Vîksnas pagasta skolotâju mâjâ pensionârs ARKÂDIJSPAVLOVSKIS kopâ ar sievu Lûciju pârcçlâs uzreiz pçc mâjasnodoðanas ekspluatâcijâ, bet ðî gada decembrî aizritçs gads, kopðpar sirmgalvja vienîgo dzîvokïa biedru palicis dûmakaini pelçkaisruncis.

Arkâdijs Pavlovskis visu mûþu nostrâdâjis meliorâcijas jomâ, bet pie dzîvokïaskolotâju mâjâ ticis, pateicoties sievai – pirms gada miruðajai skolotâjai LûcijaiPavlovskai. Ar prieku sirmgalvis atminas laikus, kad visos dzîvokïos mitinâjâspedagogu ìimenes. Tagad daudzi dzîvokïi stâv tukði, citos dzîvo pensionçtoskolotâju ìimenes, bet daþs labs kaimiòð jau atdusas kapu kalniòâ.

Pensionârs neslçpj – kopð sieva mirusi, dzîvot kïuvis skumîgâk. Tomçr lielsatbalsts ir netâlu dzîvojoðie bçrni un mazbçrni, kuri tçvu un vectçvu apmeklçpietiekami bieþi, neïaujot ieslîgt lielâ grûtsirdîbâ. Savu reizi moþâku omu atgûtpalîdz arî mîlîgâ pelçkâ runèa sabiedrîba. Lai gan 76 gadu vecumâ veselîbavairs nav tik stipra, kâ gribçtos, un ârstu apmeklçjumi kïuvuði bieþâki, sirmgalvisnesçþ, rokas klçpî salicis. Vasarâs viòam prieku sagâdâ darbs mazdârziòâ, betziemâ atliek laiks gan “Vaduguni” izlasît, gan kâdu interesantu televîzijasraidîjumu noskatîties. Savu laiku prasa arî ikdienas darbu apdarîðana ungodpilnais pienâkums svçtkos pie daudzdzîvokïu mâjas izkârt valsts karogu.“Karogu kâru padomju laikos, karu arî tagad,” saka pensionârs.

Draugi. Savu mîïumu pensionâram Arkâdijam Pavlovskim ikdienâsniedz labais draugs – pelçkais runcis.

Mâjâ dzîvo kopð pirmâs dienas

Pieredze

Blakus bçrniemMakðinavas 8 dzîvokïu mâjâ, kurâ savulaik apdzîvojamo platîbu iedalîja

padomju saimniecîbas “Liesma” strâdniekiem, joprojâm aizòemti 7 dzî-vokïi. Vienîgâ, kas namâ mitinâs kopð tâ uzcelðanas brîþa, ir bijusî slaucçja,tagad pensionâre VELTA RIÞIJA.

Daudzdzîvokïu mâjâ Makðinavas ciemâ nav praktiski nekâdu çrtîbu, pie kurâmraduði pilsçtas namu iedzîvotâji. Ðeit nav kanalizâcijas, ûdens jânes no akas, betdzîvoklis jâkurina paðam. Taèu pensionâre, bijusî slaucçja ar 32 gadu darba stâþu,nesûdzas, jo visas grûtîbas atsver iespçja katru dienu satikt meitu un mazmeitu,kuras iekârtojuðâs divos blakus esoðajos dzîvokïos. Par çrtîbâm Veltai nav laikadomât, jo ik dienu jâpabaro, jâpadzirda un jâizslauc divas gotiòas. Tâ kâ Veltasvîrs miris pirms daudziem gadiem, visa viòas uzmanîba veltîta tuviniekuatbalstîðanai: “Ar piena produktiem apgâdâju gan meitu, gan mazmeitas ìimeni,”lepojas pensionâre. Tumðajos rudens vakaros Veltu nereti var sastapt ar adîklirokâs vai lasot laikrakstu “Vaduguns” un þurnâlu “Katoïu Dzîve”, bet ik svçtdienuviòas dienas kârtîbâ ieplânots gâjiens uz tuvçjo baznîcu. Ar prieku pensionâreapmeklç arî saviesîgus pasâkumus, bieþâk gan Kupravâ, jo tâ atrodas tuvâk.

Mâjâs. Pensionâre Velta Riþija ir vienîgâ, kas mâjâ dzîvo kopð tâsuzcelðanas 1967.gadâ.

Treðdiena � 2011. gada 23. novembrisV 9.mâjas laukos

Mâjas vecâkâ

Ìimene

Uzòçmçjs

Atziòa

privatizçti

Jaunâs ielas 21.mâjâ dzîvo vietçjais uzòçmçjsKONSTANTÎNS KUZÒECOVS, kuru ðajâ pavasarî ievçlçjapar mâjas vecâko. Konstantîns ir îstens Vîksnas patriots,kurð, spîtçjot grûtîbâm, paliek uzticîgs savam dzimtajampagastam.

Konstantîns Kuzòecovs dzimis un skolojies Vîksnas pagastâ.Ðeit dzîvo viòa ìimene, bet bçrni, tâpat kâ savulaik tçtis, apmeklçvietçjo bçrnudârzu un pamatskolu. Konstantînam pieder arîvienîgais pagasta veikals “Vîksnas saulîte”, kurâ ikdienas precesiegâdâjas tie, kuriem nav iespçju aizbraukt uz Balviem. Vietçjieiedzîvotâji augstu vçrtç uzòçmçja labo sirdi, jo materiâlâsgrûtîbâs nonâkuðiem kaimiòiem viòð neliedz preci iegâdâtiesarî uz parâda. Konstantîns neslçpj, ka viòa uzòçmumam, tâpatkâ citiem, krîze nav gâjusi secen: “Ir brîþi, kad gribas visu mestpie malas, tomçr tie pâriet un atkal turpinu iesâkto!”

1986. gadâ celtajâ Jaunâs ielas trîsstâvu mâjâ Konstantînsdzîvo jau vairâk nekâ 10 gadus. Kâdreiz no padomju saimnie-cîbas “Liesma” par pajâm izpirktajos dzîvokïos vairums iedzî-votâju dzîvo no mâjas uzcelðanas brîþa. Kâ uzskata Konstantîns,tâ ir liela priekðrocîba: “Visi kaimiòi ir savstarpçji pazîstami unjau treðajâ paaudzç dzîvo ïoti draudzîgi. Viens otram izpalî-dzam. Neviens nepaies garâm pagalmâ nomestam papîram,nepaceïot to. Nekad nevienam nav jâsaka, kuram jâslaukakâpòu telpa.”

Konstantîns uzskata, ka iedzîvotâjiem, paðiem esot mâjassaimniekiem, rodas aizvien lielâka vçlçðanâs uzlabot savus dzîvesapstâkïus. Pagaidâm dienas kârtîbâ bijuði tikai kârtçjie, sîkieremonti – ârdurvju nomaiòa, jumta lâpîðana un citi. Taèu nesenradusies iecere sakârtot arî dûmvadu sistçmu. “Kâdreiz mâjabija pieslçgta centrâlajai apkurei. Kad 90. gadu vidû to atslçdza,katrs ierîkoja savu krâsniòu. Tagad gribam ârpusç pie katrasieejas uzbûvçt ventilâcijas ðahtas dûmu novadîðanai. Diemþçlatbraukuðie speciâlisti noteica pârâk augstu cenu, tâpçc pagai-dâm to nevaram atïauties,” nâkotnes ieceres atklâj mâjasvecâkais.

Vîksnas patriots

Konstantîns Kuzòecovs. Mâjas Jaunajâ ielâ 21 pârvald-nieks un vietçjais uzòçmçjs K.Kuzòecovs sevi sauc parVîksnas patriotu un lepojas ar to, ka Kuzòecovi pagastâdzîvo jau vairâkâs paaudzçs. Par savu pienâkumu uzòçmçjsuzskata arî pagasta mazturîgo iedzîvotâju atbalstîðanu.Nereti viòam lûdz pârdot preces uz parâda. “Konstantîns irvietçjo pensionâru un mazturîgo iedzîvotâju bezprocentuaizdevçjs,” uzòçmçju raksturo pagasta pârvaldes saimnie-cîbas vadîtâjs Ilgvars Bçrziòð.

Liek galvas kopâ un daraJaunâs ielas 22.

nama pârvald-niece MÂRÎTESEKACE ievçlçtoamatu ieòemaptuveni gadu.Viòa priecâjas, kalielas problçmasmâjas apsaimnie-koðanâ pagaidâmnav raduðâs,savukârt ars î k â k i e mr e m o n t i e mi e d z î v o t â j ikopîgiem spçkiemtiek galâ paði.

“Mums ir puiði, kuri saprot ðîs lietas un, ja vajadzîgs kâdsremonts, paði visu salabo. No citiem palîdzîbu negaidâm,”saka Mârîte. Viòa neslçpj, ka pârvaldnieces pienâkumi vçlir neierasti, tâdçï pagaidâm aprobeþojas ar kopsapulèusasaukðanu un apkârtnes sakopðanas talku organizçðanu.“Talkas rîkojam pavasarî un rudenî, bet vasarâ katramdzîvoklim mâjas apkârtnç ierâdîta platîba, kas jânopïauj,”darbu organizçðanas kârtîbu skaidro Mârîte. Viòa uzskata,ka saticîbu un draudzîgumu vairo fakts, ka iedzîvotâjusastâvs gadu gaitâ gandrîz nav mainîjies. Kaimiòi irsavstarpçji pazîstami un uztur lieliskas attiecîbas. Mârîteatzîst, ka pagaidâm lielus remontus daudzdzîvokïu namâneplâno, kaut gan ar laiku ðâda vajadzîba noteikti radîsies.

Pagasta centrâ, divstâvu mâjâ, paðvaldîbas dzîvokliîrç jauna ìimene ar trîs maziem bçrniem. Mazuïu mâmiòaatzîst, ka ar lçmumu no Bçrzkalnes pârcelties uz Vîksnuir apmierinâta.

SANITA KOMAROVA ar vîru VITÂLIJU audzina trîs dçlus.Vecâkajam no viòiem ir tikai trîs ar pusi gadi, bet jaunâkiedvîòi nedaudz vecâki par gadu. Kaut gan Sanita dzimusi Jelgavâ,bet abi ar Vitâliju iepazinuðies, strâdâjot Rîgâ, tuvojoties dvîòunâkðanai pasaulç, jaunâ ìimene nolçma meklçt lçtâkuapdzîvojamo platîbu laukos, jo îrçt dzîvokli Rîgâ, iztiekot tikaiar Vitâlija algu, vairs nebija iespçjams. Jaunâ ìimene nolçmapârcelties uz dzîvi Vitâlija vecâku mâjâ Bçrzkalnç. Taèu, tâpatkâ visiem jaunlaulâtajiem, arî viòiem gribçjâs dzîvot atseviðíi.Vçrsuðies ar lûgumu novada domç, jaunlaulâtie saòçma iespçjupar nâkamo dzîvesvietu izvçlçties Kriðjâòu, Brieþuciema vaiVîksnas pagastu. “Vîksnu izvçlçjâmies, jo ðeit ir skola unbçrnudârzs. Turklât nav tâlu pilsçta, un autobusi uz turienikursç vismaz divas reizes dienâ,” savu izvçli pamato Sanita.Viens no galvenajiem izvçles faktoriem bija taupîba. Tâ kâVitâlijs ir ìimenes vienîgais apgâdnieks, trîsistabu dzîvokïa arcentrâlo apkuri vietâ jaunieði izvçlçjâs divistabu ar malkuapkurinâmu apdzîvojamo platîbu. Mçìinot kaut nedaudzatvieglot ikdienas tçriòu nastu, pie mâjas Sanita iekârtojusinelielu mazdârziòu, kurâ audzç daþâdus dârzeòus paðu ìimenesvajadzîbâm. Jaunâ mâmiòa neslçpj, ka kaut arî daþkârt pietrûkstlielpilsçtas veikalos piedâvâtâ preèu sortimenta un iespçjasapmeklçt ârstniecîbas iestâþu speciâlistus, savu izvçli pârceltiesuz dzîvi laukos nenoþçlo. Ðeit nav tik vientuïi. “Bieþâk ciemosatbrauc vîra vecâki, arî mana mamma no Rçzeknes,” priecâjasSanita. Priecç arî labâs kaimiòattiecîbas. “Dzîvojam ïoti drau-dzîgi. Kaimiòi neatsaka pat pieskatît dvîòus, ja gadâs vajadzîbaaizskriet lîdz veikalam,” gandarîjumu pauþ jaunâ mâmiòa.

Ar izvçli apmierinâti

Mazajiem nepiecieðams siltums. Sanita priecâjas, ka nopaðvaldîbas îrçto dzîvokli var izkurinât ïoti siltu. “Ja virtuvikurinu divas reizes dienâ, istabâs krâsni pietiek iekurt tikaivienu reizi, jo siltums pieturas ilgi. Tas ir labi, jo dvîòiemmâjâs patîk skraidît pusapìçrbtiem,” priecâjas jaunâmâmiòa.

Vîksnas pagastâ ciemojâs I.Tuðinska, foto - A.Kirsanovs

Lai dzîvotu, jâkustas

Nerimstoða dzîvesspara pârpilna, vienmçr smaidîga unenerìiska ir skolotâju mâjas iedzîvotâja ANNA BOKTA.Viòas atziòa: “Dzîvo tas, kurð kustas.”

Rit 11.gads, kopð pçc 25 Rçzeknes rajona Strûþânospavadîtiem gadiem Anna pârcçlâs uz Vîksnu. “Kad nomirabrâlis, kopâ ar vîru sâkâm dzîvot brâïa mâjâ Vîksnaspagastâ. Taèu pçc deviòiem gadiem pçkðòâ nâvç nomiraarî mans vîrs, un, nolçmuði pârcelties uz Balviem, dçls arsievu man piedâvâja dzîvot viòu dzîvoklî skolotâju mâjâ,”par to, kâ nonâkusi paðreizçjâ dzîvesvietâ, stâsta pensionâre.

Neslçpjot, ka dzîve bez vîra nav viegla, Anna priecâjaspar iespçju dzîvot jaukajâ, siltajâ dzîvoklî, kur apkârt tikdraudzîgi kaimiòi. Taèu telpâs viòa uzturas reti, jo vasarâsAnna bieþâk sastopama dârzâ vai makðíerçjot pagastadîíî un Sprogu ezerâ. Savukârt ziemâ enerìiskâ sievietelabprât bïitko, ik dienas pâris kilometrus garo ceïu lîdz zvejasvietai un atpakaï mçrojot kâjâm. “Lai saglabâtu veselîbu,jâkustas,” pârliecinâta sieviete. Viòai ïoti patîk apmeklçtsabiedriskus pasâkumus un balles. “Agrâk, dzîvojotStrûþânos, dejoju deju kolektîvâ un dziedâju. DiemþçlVîksnâ nav ðâdas iespçjas,” atzîst sieviete. Katrâ dzîves mirklîAnna rod prieku - vai tie bûtu bçrnu un mazbçrnupanâkumi, vai dârzâ izaudzçtie ziedi, vai ðovasar vietçjâdîíî noíertâ milzîgâ karûsa!

DzîveTreðdiena � 2011. gada 23. novembrisV10.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs un S.Gugâne

Sveiciens novembra jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

JaundzimuðiePar vârdu domâsmâjâs. 6.novembrîpulksten 5.25 pie-dzima puika. Svars– 3,060kg, garums56cm. Puisçnamâmiòai SandijaiOzoliòai no Apesnovada Trapenespagasta ðis ir otraisbçrniòð, mâjâs jau-nâko brâlîti gaidaKristers (1,4 gadi).Jaundzimuðâ mâ-miòa ir pârliecinâ-ta, ka çdienu izvç-lei grûtniecîbaslaikâ un bçrna dzi-mumam nav nekâ-das kopsakarîbas.“Gribçjâs gan sal-

dumus, gan sâlîtus guríîðus... tâtad nevajag òemt vçrâ daþne-daþâdus ticçjumus,” viòa secina. Dçliòam vârds vçl nav izdo-mâts, jo, kâ paskaidroja Sandija, par to lems ìimenes kop-sapulce. Viòa neðaubâs, ka divi bçrni ir optimâlâkais bçrnuskaits ìimenç: “Diviem ir jautrâk – nav garlaicîgi, ir kopçjasintereses.” Pirmais dçliòð pasaulç nâca Valmierâ. “TomçrBalvos man patika labâk,” uzsver nu jau divu dçlu mamma.

Vçl dzimuði4.novembrî pulksten 14.52 piedzimameitenîte. Svars – 3,440kg, garums 52cm.Meitenîtes mamma Irçna Dobelniece dzîvoAlûksnç.4.novembrî pulksten 19.38 piedzimameitenîte. Svars – 3,390kg, garums 52cm.Meitenîtes mamma Iveta Smuðkova dzîvoBalvos.5.novembrî pulksten 9.33 piedzimameitenîte. Svars – 2,900kg, garums 52cm.Meitenîtes mamma Lilita Vizule dzîvoBalvos.7.novembrî pulksten 19.13 piedzimapuika. Svars – 2,900kg, garums 52cm.Puisçna mamma Ilona Loginova dzîvoAlûksnç.9.novembrî pulksten 3.55 piedzimameitenîte. Svars – 3,870kg, garums 55cm.Meitenîtes mamma Daiga Stivka dzîvoAlûksnç.12.novembrî pulksten 22.03 piedzimapuika. Svars – 3,210kg, garums 52cm.Puisçna mamma Aïona Stepanova dzîvoAlûksnç.14.novembrî pulksten 5.13 piedzimameitenîte. Svars – 2,900kg, garums 52cm.Meitenîtes mamma Iveta Mollere dzîvoAlûksnç.

Linda piedzimst ìimenes dzemdîbas. 10.novembrî pulksten 5.35piedzima meitenîte. Svars – 3,130kg, garums 52 cm. Pirmdzimtâsmâmiòa Dace Mâlkalniete-Konoòenko no Alûksnes atzîst, ka kopâar vîru Sandi Konoòenko gribçjuði meitenîti. To, ka piepildîsies viòuvçlmes, apstiprinâja jau pirmâ ultrasonogrâfijas pârbaude. “Tad arînolçmâm meitiòu nosaukt par Lindu,” atceras meitenîtes mamma.Dace lepojas, ka dzemdîbâs ïoti palîdzçjis Sandis. Viòa neðaubâs,ka Linda ir îsta tçta meita. Tam piekrît Sandis, kurð vîru lîdzdalîbuìimenes dzemdîbâs vçrtç pozitîvi: “Nav tik traki, kâ citi stâsta – parsliktu dûðu u.t.t. Nenoþçloju, ka biju klât ðajâ nozîmîgajâ notikumâ.Arî nabassaiti pârgriezu pats. Tas bija to vçrts!”

100 GADOSLazdukalna pagastâRozâlija Pokule

96 GADOSBrieþuciema pagastâMagdalçna Loèmele

95 GADOSSusâju pagastâIzabella Vilciòa

93 GADOSKubulu pagastâOlga Pçtersone

92 GADOSBalvu pagastâNikolajs Paòuðins

Bçrzpils pagastâAnna Dundeniece

Rugâju pagastâMarijanna Grigâne

Tilþas pagastâJekaterina Baranova

91 GADÂBaltinavas pagastâBroòislava Bonka

Rugâju pagastâLucija Brenèa

90 GADOSBalvu pilsçtâBroòislava Matvejeva

Susâju pagastâEmîlija Ivanovska

Ðíilbçnu pagastâZinaida Jegorova

89 GADOSKriðjâòu pagastâVincentîne Daukste

Medòevas pagastâMalvina Strupka

Vecumu pagastâBârbala Kokorevièa

Viïakas pilsçtâAnna DubrovaLidija Stepanova

Vîksnas pagastâOlga Komarovska

88 GADOSBalvu pilsçtâOlga BaranovaÏubova BçrziòaPelageja Mitjuðina

Baltinavas pagastâÌeïa Leleva

Lazdulejas pagastâÒina Fjodorova

Medòevas pagastâMarjana Babâne

Rugâju pagastâJânis Pluksis

Tilþas pagastâAntonina Barkâne

87 GADOSBalvu pilsçtâValentîna AòisimovaMaòefa ToropovaLucija Prancâne

Vectilþas pagastâFiliomena Stâmere

Vîksnas pagastâJevgenija Lancmane

PansionâtâLûcija Prancâne

86 GADOSBalvu pilsçtâJânis OdumiòðStefânija Pulèa

Baltinavas pagastâDomicella Streïèa

Kriðjâòu pagastâEmîlija Akmentiòa

Kubulu pagastâElizabeta Kïaviòa

Lazdukalna pagastâAnna Akmentiòa

Medòevas pagastâHelena Circene

Rugâju pagastâTekla Garâ

Ðíilbçnu pagastâLucija SliðâneAntonija Valaine

PansionâtâAnna Barsova

85 GADOSBalvu pilsçtâHerta Malvîne NeipreisaAnastasija SekaèaAgata Logina

Balvu pagastâAlberts Kopâns

Medòevas pagastâMihalina Logina

Rugâju pagastâVeronika Siopka-Kauða

Susâju pagastâTaisija Kaïiòina

Ðíilbçnu pagastâTekla LoginaStefânija Sprukule

Tilþas pagastâLûcija Lapsa

Vectilþas pagastâHelçna Lonska

Þîguru pagastâAntoòina Dmitrijeva

84 GADOSBalvu pilsçtâSkaidrîte Ðnepere

Balvu pagastâVera Strupka

Bçrzkalnes pagastâAina Duba

Kriðjâòu pagastâLucija Irbîte

Kubulu pagastâOlga Kuzmina

Lazdulejas pagastâErna Dille

Ðíilbçnu pagastâMarija Berezova

Tilþas pagastâAlberts SliðânsVelta Ziediòa

Viïakas pilsçtâVanda BorisovaAnastasija Petrova

Þîguru pagastâStaòislava Mancevièa

83 GADOSBalvu pilsçtâNadeþda GrigorjevaAleksandrs LadiþinskisÒina JegorovaDaila ÏeskovaAnna Kivkucâne

Brieþuciema pagastâAntoòina Logina

Lazdulejas pagastâAlvîna Sliðâne

Rugâju pagastâAnna Grînberga

Tilþas pagastâAnastasija Loèmele

Vectilþas pagastâVilma Arule

Vîksnas pagastâAnna Budevièa

82 GADOSBalvu pilsçtâZenta ZaèaAndrejs Oðenieks

Kubulu pagastâDzintâra Millere

Ðíilbçnu pagastâVladislavs PuþulisLudmila Gusakova

Vecumu pagastâJevgenija Èulkina

Þîguru pagastâValerija Borise

81 GADÂBalvu pilsçtâMihails Kudrjavcevs

Bçrzkalnes pagastâZelma DimitrijevaModris JermacânsMarija Ïvova

Bçrzpils pagastâBroòislava Klikuèa

Brieþuciema pagastâLeons Tjarve

Kubulu pagastâÂdolfs JonovsZenta Kravale

Kupravas pagastâMalvina Kudrova

Kriðjâòu pagastâMarija Briede

Lazdukalna pagastâAntoòina Jurkâne

Medòevas pagastâKonstancija Sliðâne

Rugâju pagastâPçteris Sudarovs

Ðíilbçnu pagastâBroòislava Keiða

Þîguru pagastâJânis Logins

80 GADOSBalvu pilsçtâLilija DravniecePçteris HornsHelçna Sirmâ

Baltinavas pagastâAloizs Loèmelis

Bçrzpils pagastâMarcijana Uèelniece

Kriðjâòu pagastâAina Loèmele

Kubulu pagastâVladimirs FeodorovsTekla Kuzma

Rugâju pagastâLîvija VîtolaZenta Spriòìe

Susâju pagastâValentîna KikuèaLucija Bçrziòa

Ðíilbçnu pagastâStaòislavs BukðsÒina Stepanova

Tilþas pagastâLeonora RugeleVitolds Zelès

Viïakas pilsçtâLeontîna BorisovaBenedikts LeiðavnieksAlbîna Martinova

Þîguru pagastâJevgenijs Stepanovs

SportsSvçtki

Vietçjâs ziòas Treðdiena � 2011. gada 23. novembrisV 11.

Volejbolisti uzvar un gaida lîdzjutçjusSestdien, 19.novembrî, volejbola kluba “Balvi” volej-

bolisti ar 3:0 pieveica Valgundes komandu. Nâkamâs divasspçles VK “Balvi” atkal aizvadîs Balvos. Sestdien, 26.no-vembrî, mûsçjo pretinieki bûs Ziemeïkurzemes volejbolisti,bet svçtdien, 27.novembrî - RVS/Lâse. Spçïu sâkumspulksten 14 Balvu pamatskolas sporta zâlç.

Bçrzpilî aizvada svçtku turnîruvolejbolâ

Tieði Latvijas valsts svçtkos Bçrzpils sporta hallç notikatradicionâlais volejbola turnîrs veterâniem, kuru atklâjaar svinîgu Latvijas valsts himnu. Turnîrâ vîriem piedalîjâsseðas, sievâm - piecas komandas. Spçles ieilga lîdz pat vçlaipçcpusdienai, tad sekoja apbalvoðana. Uzvarçtâji saòçmakausu, medaïas un diplomus, 4.- 6.vietu ieguvçji - patei-cîbas rakstus. Veterânu turnîra rezultâti ir sekojoði: 1.Balvi; 2. Madona; 3. Bçrzpils; 4. Litene/Gulbene; 5.Nautrçni (Rçzeknes nov.); 6. Baltinava. Dâmâm: 1. Litene/Gulbene; 2. Nautrçni, 3. Madona.

Piedalâs svarcelðanas sacensîbâsLudzâ

19.novembrî Ludzâ notika tradicionâlâs Borisa Meïòi-kova piemiòas kausa izcîòas starptautiskâs sacensîbassvarcelðanâ. Cînîties par Ludzas kâdreizçjâ labâkâ sportistapiemiòas balvu ðogad svarcçlâji pulcçjâs jau sesto reizi.

1.vietu un Borisa Meïòikova kausu svara kategorijâ 69kg izcînîja Artûrs Berezovs. Viòð rauðanâ uzstâdîja jaununovada rekordu jaunieðiem, uzraujot 57 kg. Kausu kâlabâkais Balvu novada komandâ pçc Sinklera punktutabulas ieguva arî Ruslans Dimitrijevs. 1.vietu svarakategorijâ 41 kg ieguva Andris Ivanovs, viòam arî jaunsnovada rekords grûðanâ jaunieðiem - 92. kg. 1.vieta arîErvînam Dillem svara kategorijâ +105 kg. Svara kategorijâ50 kg 2.vieta - Reinim Loèmelim, 3.vieta - Ainim Akulim.

Svarcçlâji izcîna kausus. Pirmajâ rindâ no kreisâs:Ruslans Dimitrijevs un Artûrs Berezovs. Otrajâ rindâno kreisâs: Andis Sirmacis, Ervîns Dille, AigarsKupriðs, treneris Varis Sârtaputns un Artûrs Ostrovskis.Esmu apmierinâts ar rezultâtu, jo tie uzlabojas. Tasiepriecina,” saka A.Berezovs.

Ziedo naudu dzîvnieku patversmçmNovembrî noslçgusies SIA “Latvijas Grâmata” veikalu

tîkla labdarîbas akcija dzîvnieku patversmes “Dzîvniekudraugs” un “Dzîvnieku pansijas Ulubele” atbalstam. Kopâsaziedoti 670 lati. Akcija norisinâjâs divarpus mçneðus,kurâ piedalîjâs arî grâmatnîca “Stella” Balvos. Akcijas laikâBalvu iedzîvotâji iegâdâjâs skolas papîra izstrâdâjumus –burtnîcas, klades, zîmçðanas un akvareïa albumus, tâdâveidâ no katra izdarîtâ pirkuma pastarpinâti ziedojotdivus santîmus patversmju dzîvniekiem. Par saziedotajiemlîdzekïiem mazajiem, nelaimç nonâkuðajiem draugiem –suòiem un kaíiem - iegâdâjâs medikamentus un pârtiku.“Man ir liels prieks, ka labdarîbas akcija sasniegusi savumçríi un iedzîvotâji izrâdîjuði lielu interesi par ðo kampaòu.Viòi vienlaikus tika pie skolai noderîgâm lietâm un arsavu pirkumu atbalstîja èetrkâjainos draugus, kuri parsevi nespçj parûpçties,” stâsta grâmatnîcas “Stella” vadîtâjaIveta Kokorevièa.

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Balvu Amatniecîbas vidus-skolâ no 11. lîdz 18.novembrim bijaTçvzemes nedçïa, kuras laikânotika vairâki pasâkumi. Dau-dziem atmiòâ paliks arî 17.no-vembra Latvijas valsts dzimðanasdienai veltîtais svinîgais brîdis,pçc kura notika orientçðanâssacensîbas pa pilsçtu “IepazîstiBalvu vçsturi”.

Vçstures, politikas un tiesîbu zinîbuskolotâjs Ainârs Strads stâsta, ka pargodu Latvijas valsts dzimðanas dienassvçtkiem Balvu Amatniecîbas vidus-skolâ parasti rîko Vîru spçles. Tâ kâðogad skolas sporta zâlç treniòi unstundas tâ pa îstam atsâkuðâs tikaiðonedçï, tradicionâlo aktivitâðu vietânâcâs meklçt citus risinâjumus.“Zemessardzes vîri jau pirms svçtkieminteresçjâs, vai Vîru spçles notiks, joviòiem tâs ïoti iepatikuðâs. Nâcâsatbildçt, ka ðogad viss bûs citâdi,”piebilst viens no sacensîbu organiza-toriem Gatis Stepanovs. Viòð kopâ arkomandu - skolotâjiem Ilzi Cunsku,Ainâru Stradu un Vinetu Muzaïevsku- gatavojâs foto orientçðanâssacensîbâm - meklçja Balvu kartes,apkopoja un sarindoja apskatesobjektus, kuru secîbu varçja izvçlçtiespaði skolçni. Bija dota viena stunda,kuras laikâ visiem klaðu kolektîviemvajadzçja uzmeklçt un nofotografçtiespie 21 objekta - Balvu pilsçtasiestâdçm, kultûrvçsturiskâm çkâm,pieminekïiem un citiem objektiem.Apskates secîbu varçja izvçlçties paðiskolçni, jo daþu objektu atraðana devavairâk punktu, citu - mazâk.Sacensîbâs piedalîjâs visi klaðukolektîvi kopâ ar audzinâtâjiem. “Tâkâ mûsu skolâ mâcâs ne tikai Balvu,bet arî citu novadu paðvaldîbuskolçni, tâ bija jauka iespçja vairâkuzzinât par Balviem,” sakaG.Stepanovs. Sacensîbâm noslçdzo-ties, organizatori pârsteigti secinâja,ka daudziem bijis pa spçkam atrastvisus objektus. “To vajadzçja pierâdîtar fotogrâfijâm un kartç iezîmçtiemkrustiòiem. Sâkotnçji domâjâm, ka piekatra objekta skolçnus sagaidîs kâdscilvçks, taèu arî ðis risinâjums seviattaisnoja,” piebilst G.Stepanovs.Skolçnus apbalvoja èetrâs kategorijâs- pçc veiktâ attâluma, pçc objektuskaita, pçc skolçnu skaita katrâ klasçvai grupâ, kâ arî pçc laika râdîtâjiem.Kad visi plusi bija sasummçti, paruzvarçtâjiem kïuva 7.a klases kolektîvsar audzinâtâju Gunitu Èubari. Otrajâvietâ ierindojâs 9.a klases kolektîvs araudzinâtâju Anastasiju Loèmeli, bettreðâ bija Marinas Loèmeles audzinâmâ11.b klase.

Aptaujâjot skolçnus, izrâdîjâs, kavisgrûtâk bijis atrast stilizçtos kokatçlus - lâèus un eþus. Lauris Miíelsonsno 11.b klases stâsta, ka ðâda veidasacensîbâs piedalîjies pirmo reizi: “Bijaforði. Bieþi ikdienâ ejam garâm kâdamno objektiem un pat nepamanâm.Fotografçjâm telefonos un digitâlajosaparâtos.” Endija Vâvere no 11.a klasesatzina, ka bijis interesanti, jo paðiem

Pie Balvu rajona tiesas mâjas. Balvu Amatniecîbas vidusskolas 10.b klasesskolçni bija gandarîti, ka foto orientçðanâs sacensîbas izvçrtâs gan izzinoðâ,gan aizraujoðâ pasâkumâ.

Balvus iepazîst fotoorientçðanâs sacensîbâs

Skola lepojas ar saviem audzçkòiem. Amatniecîbas skolâ ir tradîcija ik gaduLatvijas valsts svçtkos - 18. novembrî - skolas stendâ “Tu esi mûsu skolaslepnums” ievietot iepriekðçjâ mâcîbu gada skolçnu fotogrâfijas, kuriem bijuðaslabas un teicamas sekmes. Katrs no ðiem skolçniem saòem apliecîbu, ka2010./2011. mâcîbu gadâ viòam ir optimâli un izcili rezultâti.

vajadzçjis izdarît izvçli, kuru objektuapmeklçt pirmo. “Pârsteigumamomentu netrûka,” secina E.Vâvere.Savukârt 11.a klases skolçni AndrisKurzemnieks, Artis Bizuns un EvijaLielbârde ar lîdzîgâm fotoorientçðanâs sacensîbâm jau bijapazîstami. “Piedalos jaunsardzç, tâpçcesmu orientçjusies gan Kalna ezeraapkârtnç, gan Degumniekos,” sakaE.Lielbârde. Artis lîdzîgâs sacensîbâspiedalîjies Þîguros, bet Andris – Jaun-gulbenç. “Mûs pârsteidza viensobjekts, par kura eksistenci nezinâjâm- tâ bija ûdens triece muiþas parkâ,”piebilst jaunieði. No viòu klasesstartçjuði tikai pieci skolçni, un aktîvisavçjos atbalstîjusi audzinâtâja VinetaMuzaïevska.

Skolâ jau kopð mâcîbu gadasâkuma, neskatoties uz sporta zâlesremontu, notikuðas sacensîbasminifutbolâ, peldçðanâ, kâ arî tautastradîcijâm veltîtajâ kultûrvçsturiskajâpasâkumâ “Mârtiòdienas kabatas”.Katra klase sacenðas par godalgâm, joglîti noformçtos diplomus viòi izliekredzamâ vietâ savâs klasçs, bet jauavansâ tiek pie pîrâgiem.

Foto

- Z

.Login

a

Akcija

Svinîgs mirklis. Goda sardzç pieLatvijas valsts un Balvu Amatniecîbasvidusskolas karogiem, kurus turAustris Bukovskis un MârtiòðLoèmelis, stâv Evelîna Kozlovska unElija Raibekaze. “Izsapòojiet savuLatviju! Noticiet tai! Stâstiet par tocitiem. Un tad soli pa solim radietLatviju!” aicinâja skolas direktoreSarmîte Cunska.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- Z

.Login

a

AtpûtaTreðdiena � 2011. gada 23. novembrisV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Decembra tçma “Labam fotogrâfam nav sliktu foto”.Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vaielektroniski – vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds,uzvârds (vçlams - tâlrunis).

Una� Rakstniece Laima Muktupâvela:“Man kaut kâ þçl, un par to es ïotipârdzîvoju, ka daudzos vîrieðos irnoslâpçta vîrietîba, noslâpçtaatbildîbas izjûta.”� Ârsts Kârlis Kupès: “Ìimene irsvarîga lieta, bet nevajadzçtu pârspîlçt,iedomâjoties, ka vîrietim jâbût savassievas pilnîgi visu vçlmjupiepildîtâjam.”� Âjurvçdas speciâlisti Atis un

Linda Zariòi par laulîbu: “Sievietes domâ, ka laime rodamaneatkarîbâ, taèu patiesîbâ tâ slçpjas patstâvîbâ.”� VIP vîrieði - tçvs, vîrs un dçls. Kâ katrs no viòiem tikïoti ietekmç mûs kâ meitas, mâtes un sievas?� Vîrieða slejâ - þurnâlists Guntis Bojârs par sapòiem unîstenîbu.� Latgaïu ðarms. Vçrtîgâ Veïièko ìimene no Latgales.� Glaudît pa spalvai vai sist? Kïûsti par gudru draudzeni!� Saulesbrilles - aksesuârs, kas aktuâls visos gadalaikos.� Radoði traka. Mâksliniece Lita Bçrziòa.� Plâns vasaras pagarinâðanai. Horvâtija èetriem.� Vîna partija iesâcçjâm. Kâ “uzsçsties” uz vîna.� Pârmaiòu un trokðòu meistari. Grupa “Instrumenti”.

Unas Ziemassvçtku pielikums� Èetri soïi lîdz Ziemassvçtkiem.� Ziemassvçtku krâsas. Svçtkupalete.� Uzbur svçtkus. Ziemassvçtkusajûta, atsaucies!� Viòð svin tâ. Pçrs. Brînumugaidot.� Kas izdomâja Ziemassvçtkuvecîti?� Var arî tâ! Ziemas saulgrieþuvainagi.� Kristîne Lîpiòa. Ziemassvçtki -

izjûtu un noskaòas svçtki,� Ak, eglîte, ak, eglîte...� Zîlçðana ðampanieða glâzç.� Filcç lâci pati! Laimes lâcis soli pa solim� Dâvanu virsdrçbes. Iesaiòojums kâ dâvana.� Alvida Kauliòa. Dubultsvçtki ar astîti.� Ko çd karaïnamos un bûdiòâs.� Ziemeïu kaimiòu maltîte.� 13 deserti un saldâ “pagale”.� Lai ziemas çdienkarte ir ar plusa zîmi!� Agita Ikauniece. Rasols un paðas zîmçti apsveikumi.

Veselîba� Ieziemo velosipçdu unskrituïslidas. Ja gribi pavasarîsvilpodama atkal rullçt pa pilsçtu,savam velosipçdam un skrituïslidâmsezonas noslçgumâ jâveic tehniskâapkope.� Izlaists no bûra jeb Dzîve pçcavârijas. Nacionâlâ teâtra aktierisArtuss Kaimiòð par to, kâ sarkano ikruçðana un tuvinieku mîlestîba palîdzçja

atlabt pçc smagas avârijas un dâvâja otru dzimðanas dienu.� Psihoterapeits nav tavs labâkais draugs. Nekad! Jadraugs var runât ar tevi stundâm ilgi, tu drîksti viòampiezvanît, kad vien to vçlies (kaut pusnaktî) un skumjâ brîdîarî pats nobirdina pa lîdzjûtîbas asarai, tad neko tâdu nosava psihoterapeita nesagaidîsi.� Kaprîza kâ jauna meita - imunitâte. Uzzini, ar kâdâmmetodçm ârsts var izmçrît imunitâti un ar kâdieminstrumentiem jâstrâdâ, lai kïûtu pats savas imunitâteskalçjs. Ne tikai vitamîni un norûdîðanâs palîdz. Vajag arîkârtîgi izsmieties...� Vizîte pie daktera... pçc Mçness kalendâra. Daudzi vizîtipie zobârsta un friziera piesaka dienâ, kad Mçness kalendârsvçsta - ðis ir piemçrots laiks! Vaicâjâm septiòiem daþâdiemspeciâlistiem - cik tas ir nopietni?� Seðas atïautas pozas lasîðanai gultâ. Visi zina, kavispareizâk bûtu lasît, sçþot pie rakstâmgalda un ieslçgtasgaldalampas, bet jaukâk ir ieritinâties gultâ un lasît. Tadizvçlies draudzîgu pozu ðai nodarbei!� Diçta 7 dienâm, un mînus 2 kg nedçïâ. Te nu tâ ir -diçta, par kuru sen sapòojis ikviens tievçtgribçtâjs! 21 idejamaltîtçm visai nedçïai, sabalansçti un bez kurkstoða vçdera.Programma sola zaudçt lîdz 2 kg nedçïâ.

PrâtnieksBalvu Centrâlâs bibliotçkas darbinieki aicina savus lasîtâjus,

apmeklçtâjus un novadniekus iesaistîties ðajâ intelektuâlajâ spçlç. Visi

jautâjumi bûs atrodami Novadpçtniecîbas lasîtavas materiâlos,

bibliotçkas Kultûrvçstures datu bâzç un internetâ. Uzvarçtâjiem tikspasniegtas vçrtîgas grâmatas par Latgali. Bûsiet laipni gaidîti Balvu

Centrâlajâ bibliotçkâ! Atbildes gaidâm lîdz 10.novembrim.

11. kârta

1. Ðî gada 11.septembrî Breksînes kapos notika piemiòaspasâkums dzejnieka, publicista un kultûras darbinieka atcerei.Kurai personai bija veltîts ðis piemiòas pasâkums?

2. Tçlnieka Kârïa Zemdegas veidotais piemineklis 1920.gadâBrîvîbas cîòâs krituðo karavîru piemiòai pirmo reizi tika atklâts1933.gada 22.septembrî. Piemineklis tika sagrauts pçckarapadomju varas gados, bet tâ granîta daïas, lai gan bojâtas,bija saglabâjuðâs. Pieminekli atjaunoja un 1990.gada11.novembrî - Lâèplçða dienâ - to no jauna svinîgi iesvçtîjaViïakas Romas katoïu draudzes dekâns Pçteris Vilcâns. Parkuru pieminekli iet runa?

3. “Tçvs dçlam vîzes dara no vîtola lûciòâm,

Dçls vîzçm karâ gâja Tçvuzemi aizstâvçt.”

Kam piederçja ðie devîzes vârdi?a) Latvieðu strçlniekiemb) Latgales partizânu pulkamc) Jaunsargiem

4. Kâda saistîba ar Balvu pilsçtu ir tçlniekiem KârlimJansonam un Andrejam Jansonam?

5. 25.oktobrî, iedibinot jauno tradîciju, Rîgas pilî pirmo

reizi notika “Paðvaldîbu ìerboòu svçtki”. Valsts prezidentsAndris Bçrziòð ìerboòus svinîgi pasniedza èetriem novadiem.Kurð novads no Balvu reìiona saòçma ìerboni?

6. Skraucis, tâpat kâ citi amatnieki, strâdâja savâ darbnîcâ,bet bija arî ceïojoðie ðî amata pratçji. Viòi gâja pa mâjâmstrâdâdami un dzîvoja uz vietas tik ilgi, kamçr savus darbuspabeidza. Ar ðo amatu nodarbojâs gan sievietes, gan vîrieði.Ko darîja skraucis?

10. kârtas atbildesJûlija atbildes: Jânis Cibuïskis; Valdis Orlovs; Kuprava;

Tilþa; Vietçjâ dzîve; Kâzâs nelûgtie viesi.Pareizâs atbildes iesûtîja Ulriks Pozòaks (Balvi), Dace

Lubâne (Alûksnes nov.), Guntis Kreitiòð (Salas nov.).Pârsteiguma balvas saòem visi konkursa uzvarçtâji.

Ulriks Pozòaks balvu saòems Balvu Centrâlajâ bibliotçkâ6.decembrî pulksten 12. Pârçjiem uzvarçtâjiem balvas tiksizsûtîtas pa pastu.

Paldies visiem dalîbniekiem!Atbildes varat sûtît vai ienest laikraksta “Vaduguns”

redakcijâ vai Balvu Centrâlajâ bibliotçkâ, kâ arî sûtîtelektroniski uz e-pastu: gita@balvurcb.lv.

Skaistums, kas priecç. Iesûtîja Rita Keiða.

Par novembra tçmas “Dzîvei ir tâda krâsa, kâda tâ ir tavai iztçlei” veiksmîgâkâs fotogrâfijas autoruatzîts DANIELS KIVKUCÂNS no Balviem ar fotogrâfiju “Jauki un çrti”, kas publicçta 9.novembrî. Pçc balvas grieztiesredakcijâ.

Tuvojas ziema. Iesûtîja Marika Beèa no Þîguriem.

Kas ðeit ir galvenais? Iesûtîja Daniels Kivkucâns noBalviem.

Saimnieks. Iesûtîja Zane Jermacâne.

Informç policija

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Trîspadsmitâ V 13.Treðdiena � 2011. gada 23. novembris

Redakcija saòçma vçstuli noBalvu novada, Vectilþas pagasta

iedzîvotâja, kurð izcieð brîvîbas

atòemðanas sodu Daugavgrîvas

cietumâ. Vçstuli viòð adresçjis ne

tikai “Vaduguns” redakcijai, bet arî

izmeklçtâjiem, prokuratûrai unBalvu tiesai. Vîrietis stâsta par

virkni likumpârkâpumu, kas, viòa-

prât, notikuði Vectilþas pagastâ, bet

palikuði neatklâti.

Ieslodzîtais JURIS VOICIÐS stâstapar naudas izkrâpðanu, ar ko, viòaprât,it kâ nodarbojies kâds Vectilþas pagastaiedzîvotâjs, minot konkrçtu ðî cilvçkauzvârdu. Vçstules autors apsûdz viòuarî piedraudçðanâ citiem iedzîvotâjiem,jo viòam it kâ esot ðaujamierocis, kâarî roku palaiðanâ pret sievietçm. Vçlkâds cits ciema iedzîvotâjs it kâ brûvçkandþu, ar ko nodzirda nepilngadîgubçrnu mâti, bet pats vada automaðînureibumâ vai arî liek to darît savamnepilngadîgajam dçlam. “Bâriòtiesavisu zina, bet par ðîm nebûðanâmklusç,” secina J.Voiciðs.

Vçstules autors apraksta arî kâduugunsgrçku, kas, viòaprât, izcçlies ïaun-prâtîgas dedzinâðanas dçï, bet ïaunaisnodoms palicis neatklâts, jo gadîjumsticis noklusçts un neizmeklçts. J.Voiciðsapgalvo: “Tâ bija tîða, ïaunprâtîga

dedzinâðana, jo es stâvçju uz ceïa un visu

daïçji redzçju, nojautu ar sirdi, ka nebûs

labi,- tâ arî bija.”

J.Voiciðs min arî vairâkus ciema jau-nieðus, kuri, viòaprât, zog un piekaujcitus. Viòð atzîst, ka netur ïaunu prâtune uz vienu, bet taisnîbai jâbût. J.Voiciðsir nobaþîjies par to, ka ðâdâ krimino-gçnâ vidç jâaug viòa bçrniem. Vçstulesautors raksta: “Man nav naida ne uz

Meklçjam atbildi

Iznîcina lielâko kriminâlprocesosatsavinâto cigareðu daudzumu

Trîs dienâs - 22., 23. un 24.novembrî - Nodroðinâjumavalsts aìentûras teritorijâ Rîgâ iznîcinâs nelegâlâs cigaretes.Kopumâ iznîcinâs gandrîz divus miljonus cigareðu paciòu,-masu saziòas lîdzekïus informç Iekðlietu ministrijas Aìen-tûru darba uzraudzîbas nodaïas vecâkâ referente Ieva Rekðòa.Viòa uzsver, ka tabakas izstrâdâjumu iznîcinâðanaNodroðinâjuma aìentûrâ notikusi jau vairâkkârt, un pçdçjâlaikâ aizvien bieþâk runâ par “lîdz ðim vislielâko apjomu”,bet ðoreiz droði var apgalvot, ka tik lielu daudzumu cigareðuvienlaikus Nodroðinâjuma aìentûra nav iznîcinâjusi. Kopumâtrijâs dienâs paredzçts iznîcinât 1 846 145 daþâdu markucigareðu paciòas, tas ir, 36 922 900 cigaretes, kas atsavinâtasvairâkâs kriminâllietâs un uzkrâtas samçrâ îsâ laikâ.

Savulaik publiskajâ vidç bija izskançjuðas aizdomas parto, ka ne visus atsavinâtos tabakas krâjumus patieðâm reâliiznîcina, tie it kâ nonâk atpakaï Latvijas tirgû. Tâdçïpagâjuðajâ iznîcinâðanâ kâ novçrotâjs piedalîjâs arî SIA“Britisch American Tobacco Latvia” pârstâvis. Ðajâ reizçneviens novçrotâjs nav izteicis vçlmi piedalîties, kas liecinapar to, ka plaðsaziòas lîdzekïu piedalîðanâs un informâcijasatklâtums ir pârliecinâjis tabakas raþotâjus, ka patieðâmikviena cigarete tiek iznîcinâta.

Nelegâlâs cigaretes atsavina kriminâlprocesos kâ lietiskospierâdîjumus un arî kâ pierâdîjumus administratîvajâ liet-vedîbâ. Valsts policijas Latgales reìiona pârvaldes Balvuiecirkòa Kriminâlpolicijas nodaïas priekðniece Ginta Zâbeleinformçja, ka ðogad kriminâlprocesos atsavinâti 40 tûkstoðicigareðu, bet administratîvajâs lietâs – 12,5 tûkstoði cigareðu.Ðîs cigaretes nosûta Iekðlietu ministrijas Nodroðinâjuma valstsaìentûrai, kur tâs iznîcina. Iespçjams, ðajâs dienâsNodroðinâjuma aìentûra iznîcinâs arî Balvu policijasatsavinâtâs nelegâlâs cigaretes.

Valsts policija plâno ieviest jaunâkâkârtîbnieka amatu

Valsts policija plâno ieviest jaunu amatu - jaunâkais kâr-tîbnieks,- masu saziòas lîdzekïus informç Iekðlietu ministrijasAdministratîvâ departamenta Sabiedrisko attiecîbu unorganizatoriskâ darba nodaïas vadîtâja Gunta Skrebele.

Òemot vçrâ to, ka kritiska situâcija Valsts policijâ izvei-dojusies tieði instruktoru amatos, minçtie grozîjumi likum-doðanâ paredz Valsts policijâ ieviest jaunu amatu - jaunâ-kais kârtîbnieks ar augstâko speciâlo dienesta pakâpi - ierind-nieks. Ðâds pagaidu risinâjums plânots lîdz 2013.gadadecembrim. Minçtajâ amatâ iecels amatpersonas ar vidçjoizglîtîbu, un ðo amatpersonu sâkotnçjâ profesionâlâapmâcîba notiks pçc individuâla apmâcîbas plâna. Amat-personai papildus uzliks pienâkumu pârbaudes laikâ sâktmâcîbas Valsts policijas koledþâ, arodizglîtîbas programmâ“Policijas darbs”. Jaunâkajiem kârtîbniekiem atbilstoðikompetencei varçs noteikt tiesu kârtîbnieka, objektuapsardzes, konvojçðanas, patrulçðanas un citus amatapienâkumus augstâku amatu ieòemoðas Valsts policijasamatpersonas vadîbâ. Ðie grozîjumi likumdoðanâ nepie-cieðami, lai valsts policija spçtu pilnvçrtîgi nodroðinât taiuzticçtâs funkcijas un uzdevumus.

Valsts policijas Latgales reìiona pârvaldes Balvu iecirkòapriekðnieks Dzintars Èerbakovs atzina, ka iespçju ieviestjaunâkâ kârtîbnieka amatu noteikti izmantotu, ja vien tâduiespçju iecirknim dotu. Iecirkòa policija tagad daudzuspienâkumus neveic. Piemçram, konvojçðanas darbus daraKonvojçðanas rota, kas Latgales reìiona brigâdç izveidotaatseviðíi. “Tikai ïoti steidzamos gadîjumos konvojçðanu veicmûsu iecirkòu inspektori,” informç Dz.Èerbakovs.

...savâ acî baïíi neredz!vienu, bet kur ir mîïâ taisnîba? Es to

nesaprotu! Es sevi uzskatîju Sudarbes ciemâ

par priekðzîmîgu cilvçku, jo strâdâju

darbdienâs, bet, ja bija vajadzîgs, arî

sestdien un svçtdien râvos melnu muti un

melnâm rokâm. Pat nokodçjos pret

dzerðanu, lai vecâ dzîve aizmirstas, bet

rezultâtâ nokïuvu ieslodzîjumâ, jo centos

panâkt taisnîbu ar dûrçm, bet bez

ieroèiem, kâ to dara citi. Kur te ir taisnîba?

Protams, es biju iesaistîts kautiòâ, bet lîdz

pçdçjam brîdim es ðajâ kautiòâ nepaliku,

jo aizgâju projâm. Tur palika abi tie, kas

caurâm dienâm bija strîdçjuðies. Ja divos

naktî es izsauktu policiju, vai policija bûtu

ðurp braukusi, taèu nç. Es savus èetrus

gadus izcietîðu, bet vai mani dçli piedos

man nodarîto pârestîbu?

Balvu tiesa visu âtri - pïok, pïok,

nodarîja un: sçdi nu, Voicið, bet îstie

noziedznieki dara tâlâk virkni nevîþîbu

u.t.t. Man naida nav un nekad nebûs,

neesmu svçts pats, bet tâdu noziegumu

man gan nav, kâdus dara citi. Visu esmu

uzrakstîjis no tîras sirds, nevienu neesmu

apmelojis. (...)pratinâðanas laikâ bûs

sarkans kâ biete, jo viòð daudz noslçpumu

tur sirdî. Esmu laimîgs par ðo rakstu, jo

man ir tîra sirds bez grçka.”

Valsts policijas Latgales reìiona pâr-valdes Balvu iecirkòa policijas priekð-nieks DZINTARS ÈERBAKOVS, iepazi-nies ar vçstuli, solîja, ka tajâ minçtosfaktus policija pârbaudîs.

Savukârt Balvu novada, Vectilþas pa-gasta pârvaldniece, savulaik arî pagas-ta bâriòtiesas priekðsçdçtâja, GENO-VEFA JERMACÂNE, komentçjot JuraVoiciða vçstuli, teica: “Viòð mums ir tâdstaisnîbas cînîtâjs. Savâ laikâ Vectilþâapkaroja pedofilus, aicinâja palîgâ “BezTabu”, bet, kad paðam jâatbild parsaviem darbiem, tad vaino visus citus,

Re, kâ!

izòemot sevi. Uz Juri varçtu attiecinâtsakâmvârdu par to, ka cita acî skabarguredz, bet savâ baïíi neredz. Tagad, kadpats nokïuvis cietumâ un sirds pilna,meklç arî citus vainîgos. Nezinu viòakriminâllietas sîkumus, bet viòð piekâvakâdu vietçjo iedzîvotâju, kuram, iespç-jams, draud pat invaliditâte. Kad Jurislieto alkoholu, viòð kïûst nevaldâms,citâdi - cilvçks strâdîgs. Ja viòð laikusbûtu izvçrtçjis savas darbîbas, tadnebûtu nonâcis tur, kur atrodas tagad.

Likumpârkâpumus, kuros viòð vainocitus, piemçram, ka citi brauc ar auto-maðînâm, bet viòiem nav transportalîdzekïu vadîðanas tiesîbu, tikpat labivar attiecinât arî uz viòu paðu. Parpârçjiem vçstulç minçtajiem faktiematbildçt nevaru, tie jânoskaidro polici-jai, bet nav tiesa, ka Sudarbç dzîvo vienivienîgi likumpârkâpçji. Sudarbç dzîvonormâli cilvçki, un Sudarbe ir normâlsciems. Taisnîba, Sudarbç ir sociâlâ riskaìimenes, bet tâs visas atrodas sociâlâdarbinieka un bâriòtiesas redzeslokâ. ArîJura Voiciða ìimenei bijuði aizrâdîjumino bâriòtiesas.”

Bâriòtiesas locekle LEONTÎNEPUNDURE pastâstîja, ka tagad Vectilþaspagastâ bâriòtiesas redzeslokâ ir vairâkasìimenes, kurâs ne vienmçr nodroðinapilnvçrtîgu bçrnu aprûpi. Taèu situâcijaðâdâs riska ìimençs bieþi mainâs. Tâlîdzinâs ðûpolçm - te ìimençs viss irnormâli, te atkal viss iet uz leju. Vai arîotrâdi - ìimenes pçc aizrâdîjuma saòe-mas un situâcija uzlabojas. “Galvenais,lai bçrni apmeklçtu skolu, bûtu apìçrbtiun paçduði. Skolotâji pirmie pamana,ja ìimenç kaut kas nav kârtîbâ,” sakabâriòtiesas locekle. Tagad bâriòtiesasredzeslokâ ir divas ìimenes, ar kurâmstrâdâ.

Dauza stiklus. Jau kuro reizi no vandâïiem cietusi auto-busu pietura pie Balvu poliklînikas. Pieturai izsisti stikli,un drçgnais rudens vçjð svilpo cauri, radot nepatîkamassajûtas tiem, kam ðeit jâuzkavçjas. Kuram niezçjuði nagi,lai stiklus izdauzîtu. Balvu novada paðvaldîbas policijaaicina atsaukties iedzîvotâjus, kuru rîcîbâ ir ziòas par to,kas demolç pieturu. Informâcija netiks izpausta.

Posta valsts un paðvaldîbuîpaðumu

Valsts svçtki aizvadîti mierîgiValsts svçtki Valsts policijas Latgales reìiona pârvaldes

Balvu iecirkòa teritorijâ aizvadîti mierîgi, bez lieliemlikumpârkâpumiem. Reìistrçts ìimenes skandâls, notikuðisîkâki ceïu satiksmes negadîjumi bez cietuðajiem un bojâgâjuðajiem. Reìistrçtas sîkas zâdzîbas. “Vçl svçtku priekð-vakarâ kâda persona no veikala centâs nozagt kafiju unalkoholu,” informç Valsts policijas Latgales reìionapârvaldes Balvu iecirkòa priekðnieks Dzintars Èerbakovs.Arî Balvu novada paðvaldîbas policijas priekðnieks ÇriksLoèmelis informç “Vaduguni”, ka svçtki pagâjuði mierîgâgaisotnç. Lai nodroðinâtu kârtîbu, paðvaldîbas policijadeþurçja gan pilsçtâ, gan Balvu Kultûras un atpûtascentrâ.

Gan paðvaldîbu, gan valsts iestâþu amatpersonu rîcîbâ

ir fakti par paðvaldîbâm un valstij nodarîtiem zaudçjumiem,

kas raduðies gan iedzîvotâju neapdomîgas, gan tîðasrîcîbas rezultâtâ. Valsts un paðvaldîbu îpaðumu posta gan

nepilngadîgie, gan pieauguðie.

Valsts akciju sabiedrîbas “Latvijas valsts ceïi” Balvu nodaïasvadîtâja LÎGA VANCÂNE stâsta, ka vienmçr bijuði neuzmanîgiautovadîtâji, kas nogâþ vai saðíiebj kâdu ceïa zîmi, to paðureizçm izdara arî kâjâmgâjçji, taèu masveidâ tas nenotiek. Nesenceïa zîme noðíiebta Lazdukalnâ, kur to varçtu bût izdarîjuðijaunieði, kas atgrieþas no diskotçkas. Saðutusi L.Vancâne ir parkâdas zemnieku saimniecîbas rîcîbu Lazdukalna pagastâ.Saimniecîba atrodas ðosejas malâ, pa kuru dienâ un naktî braucsimtiem automaðînu, taèu saimniecîbas îpaðniece neizrâda rûpes,lai ceïu sakoptu, kad pâri tam ir gâjuði saimniecîbas lopi vaivesti kûtsmçsli. Ceïð rada avârijas situâcijas. “Uz ceïa bijaizveidojusies savdabîga dubïu un mçslu uzkrâtuve,”sakaL.Vancâne. Tagad saimniecîbai par to sastâdîts administratîvâpârkâpuma protokols, ko izskatîs jau tuvâkajâ laikâ. TâpatL.Vancâne vçrsa uzmanîbu uz to, ka iedzîvotâju ceïa joslâsuzstâdîtie elektriskie gani bojâ pïauðanas ierîces, ar ko ceïinieki

appïauj zâli. Vadi zâlç nav redzami un tie iepinas pïauðanasierîcçs. “Mums nav pretenziju, ja elektriskos ganus uzstâda uzpersonîgâs zemes, bet nevis ceïa joslâs,” saka L.Vancâne.

Savukârt Balvu novada paðvadîbas policija ir norûpçjusiespar autobusu pieturu pie Balvu poliklînikas, kurai jau otro reiziizsisti stikli. Autopietura ir paðvaldîbas îpaðums un remontçt to

nâkas no budþeta lîdzekïiem. Vienas rûts iestikloðanapaðvaldîbai izmaksâ aptuveni 120 latu. Tas nozîmç, ka par ðonaudu varçtu izdarît ko labu citâ vietâ, kaut vai bedri uz ielasaizlâpît.

2011.gadâ sabojâts paðvaldîbas îpaðums - ielas apgaismo-juma skapis, ielu apgaismes laterna, bçrnudârza þogs, ceïa zîmes,ceïa norobeþojoðâs barjeras, autobusu pieturas stikli. Pavisamfiksçti 9 gadîjumi par Balvu novada paðvaldîbas mantasbojâðanu un pieteikta prasîba par 1890,85 latiem, piedzîtâsumma - 1457,18 lati.

1234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567123456789012345678901234567890121234567890123456789012345678901212345678901234567890123456712345678901234567890123456789012123456789012345678901234567890121234567890123456789012345671234567890123456789012345678901212345678901234567890123456789012123456789012345678901234567

Zini un izmanto

InformâcijaTreðdiena � 2011. gada 23. novembrisV14.

Ja cilvçkam, saistîbâ ar ne-

laimes gadîjumu darbâ vai arod-

slimîbu, ir iestâjusies pârejoða

darba nespçja vai darbspçju zau-

dçjums un ja viòð pirms tam ir

bijis sociâli apdroðinâts, viòð varsaòemt apdroðinâðanas atlîdzîbu

par darbspçju zaudçjumu.

Apdroðinâðanas atlîdzîbu arod-slimîbas dçï var saòemt cilvçks, kurðpçc 1997.gada 1.janvâra bijis apdro-ðinâts pret nelaimes gadîjumiemdarbâ un arodslimîbâm vismaz 3gadus.

Apdroðinâðanas atlîdzîbas ir:� slimîbas pabalsts;� atlîdzîba par darbspçju zau-

dçjumu;� atlîdzîba par papildu izdevu-

miem, kas saistîti ar ârstçðanos unmedicînisko rehabilitâciju, personas

aprûpi, tehnisko palîglîdzekïu iegâdi unremontu, ceïa izdevumiem, apmeklçjotârstu.

Ja darba negadîjuma vai arodslimîbasrezultâtâ ir iestâjusies apdroðinâtâcilvçka nâve, tad viòa ìimenes locekïivar saòemt atlîdzîbu par apgâdniekazaudçjumu un apbedîðanas pabalstu.

Pieprasot apdroðinâðanas atlîdzîbu,Valsts sociâlâs apdroðinâðanas aìentûrâ(VSAA) jâiesniedz:

� iesniegums atlîdzîbas pieðíirðanai;� akts par nelaimes gadîjumu darbâ

vai Veselîbas un darbspçju ekspertîzesârstu komisijas (VDEÂK) atzinums parkonstatçto arodslimîbu;

� kâ arî VDEÂK akta izraksts pardarbspçju zaudçjuma procentiem.

Nepiecieðamos dokumentus variesniegt jebkurâ VSAA nodaïâ. Atseviðíupabalstu un atlîdzîbu saòemðanai var

Atlîdzîba sakarâ ar nelaimes gadîjumu darbâ vai arodslimîbu

bût nepiecieðams iesniegt papildudokumentus.

Apdroðinâðanas atlîdzîbas apmçrs iratkarîgs no cilvçka vidçjâs iemaksu algas.To nosaka par 12 mçneðu periodu (izlaiþotdivus mçneðus pirms mçneða, kurâ noticisdarba negadîjums vai konstatçtaarodslimîba).

Slimîbas pabalstu pieðíir 80% apmçrâ novidçjâs iemaksu algas un izmaksâ: ja ir darbanegadîjums - sâkot no 11. darbnespçjasdienas; ja apdroðinâtais cilvçks saslimis ararodslimîbu - sâkot no 1.darbnespçjasdienas.

Atlîdzîbas par darbspçju zaudçjumuapmçru aprçíina atkarîbâ no VDEÂKnoteiktâ darbspçju zaudçjuma procenta unvidçjâs iemaksu algas.

Atlîdzîbas par apgâdnieka zaudçjumuapmçrs atkarîgs no apgâdâjamo skaita unvidçjâs iemaksu algas.

ÎsumâValsts svçtkos uz Rîgu dodas ardziesmâm

Valsts svçtkos Upîtes etnogrâfiskâ ansambïa

sievâm bija gods posties skaistajos, baltajos

Abrenes tçrpos un doties uz Rîgu ieskandinât

galvaspilsçtu Latvijas dzimðanas dienai veltîto

folkloras koncertu “Man paðam(i) stipri vârdi”Mazajâ ìildç.

Svçtki iesâkâs ar ganu taurçm, pçc kurâm septiòasLatvijas diþâs teicçjas iesâka sava novada skanîgâkodziesmu “Padzîdam‘i mes muosines…”. Starp teicçjâmbija arî Upîtes sieva Lîvija Supe. Koncertâ kopâ novisas Latvijas bija sabraukuðas vienpadsmit kopas –folkloras kopas, etnogrâfiskie ansambïi un spçlmaòi.Piedalîjâs Suitu sievas, Skandenieki, Ceiruleiði, Upîtesetnogrâfiskais ansamblis, Grodi, Maskaèklas muzikanti,Vçrtumnieki, Ûzuleòi, Dimzçns, Senleja un Trejteka.Koncerts bija jauks, spçcîgs un skanoðs. Pasâkumavadîtâjs Andris Kapusts teica: “Es zinâju, ka bûs silti,bet te ir pat karsti, jo valda emocionâli uzlâdçta aura!”

Ðis koncerts bija ieskaòu koncerts arî “Balticai 2012”.Piesakot Upîtes etnogrâfisko ansambli, vadîtâjiatgâdinâja Upîtes sievu teikto jau pirmajâ festivâlâ“Baltica” 80.gados. Tad Upîtes sievas bija teikuðas, kafestivâls pastâvçs ilgi, ilgi... Viòâm izrâdîjâs taisnîba.

Visas kopas, kas uzstâjâs, bija ar savu “rozînîti” -katrai kaut kas tik skaists un neatkârtojams. Pçc kon-certa devâmies uz krastmalu, kur kopîgi nodziedâjâmvalsts himnu un noskatîjâmies salûtu. Latvijas93.dzimðanas diena nosvinçta godam.

A.Sliðâns, Upîtes tautas nama vadîtâjs

decembrim

Laikrakstu “Vaduguns” izdevîgâk abonçt

� redakcijâ, Teâtra ielâ 8, Balvos,

abonçt varçs lîdz 23.decembrim � Viïakas birojâ (treðdienâs)

� noslçdzot “Vaduguns”

abonenta regulâro maksâju-

mu lîgumu redakcijâ vai SEB bankas

Balvu filiâlç (tikai SEB bankas klientiem)

redakcijâ var abonçt lîdz 26.novembrimDarbdienâs no plkst.8.00 lîdz 17.00

“Latvijas Pasts” piedâvâ

abonçt preses izdevumus, arî

“Vaduguni”:

� internetâ www.pasts.lv;

� pa tâlruni 67008001

(no plkst.7.00 lîdz 22.00);

� pie pastniekiem;

� pasta nodaïâs.

Abonçjiet2012.gadam

aduguniV

abonçs “Vaduguni” 2012.gadam vismaz uz vienu mçnesi.

23.decembrim KAS SAÒEMS KALENDÂRU?

Ikviens, kurð lîdz ðî gada

Aicina piedalîties akcijâ “Atversirdi”

Jau tradicionâli Latvijas Sarkanâ Krusta Balvukomiteja un Balvu novada Bâriòtiesa rîko akciju armçríi sarûpçt Ziemassvçtku dâvanas Balvu, Rugâju,Viïakas un Baltinavas novadu bçrniem no trûcîgâmìimençm, lai sagâdâtu varbût vienîgo pârsteigumuun brînumu ðajos svçtkos. Pirmâs vçstulîtes no bçrniemjau pienâk, un tâs ziedotâji varçs saòemt Balvu nova-da Bâriòtiesâ. 3.decembrî pulksten 18 Balvu muiþânotiks Ziemassvçtku akcijas “Atver sirdi” labdarîbasvakars, uz kuru dalîbas maksa divâm personâm ir 20lati. Savâktos lîdzekïus paredzçts ziedot ðai akcijai.Organizatoru vârdâ Rudîte Krûmiòa sola jauku dejumûzikas gaisotni kopâ ar Jâni Loèmeli.

Izsludina papîra vâkðanas akcijuBalvu Centrâlâ bibliotçka sadarbîbâ ar Balvu Bçrnu

un jaunieðu centru izsludina rudens papîra vâkðanasakciju. Pavasara akcijas laikâ savâca 3,5 tonnas papîra,kas aizceïoja uz Lîgatnes papîrfabriku. “Cilvçku inte-rese un vçlme nodot papîru makulatûras pârstrâdâtâ-jam bija ïoti liela, tâpat kâ bibliotçkas un jaunieðucentra nostâja par zaïâku dzîvi. Aicinâm visus pârre-vidçt grâmatu plauktus un nodot papîru, avîzes, þur-nâlus, vecos telefona katalogus Lîgatnes papîrfabrikai.Papîru var vest uz jaunieðu centru, Brîvîbas ielâ 48 noplkst. 9.00 lîdz 17.00. Ja rodas jautâjumi un neskaidrî-bas, zvaniet 26373689,” aicina Balvu Centrâlâsbibliotçkas Lietotâju apkalpoðanas nodaïas vadîtâjaIngrîda Supe.

23.

no

vem

bri

s

24.

no

vem

bri

s

25.

no

vem

bri

s

26.

no

vem

bri

s

Sludinâjumi Treðdiena � 2011.gada 23.novembrisV 15. Ikvie

nam

ir

iesp

çja

îsi u

nko

nkrç

ti p

ate

ikt

pald

ies

kâd

am

lab

vçlim

, sp

on

so

ram

,atb

als

tîtâ

jam

, p

alîg

am

. D

ârg

ita

s n

em

aksâs-

tikai

2la

tu p

ar

25 v

ârd

iem

.Jo

ðî

ir “

Pate

icîb

as

du

bu

ltzi

vs”.

Pçrk

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.

Iepçrk kauðanai

visu veidu

mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 28761515.

SIA “AIBI” pçrk zirgus, liellopus,jaunlopus, aitas, zirgus,cûkas. Labas cenas! Samaksa

tûlîtçja. Tâlr. 26142514, 20238990.

Z/s “Strautiòi” pçrk meþaîpaðumus, cirsmas. Samaksa

tûlîtçja. Tâlr. 29113399.

Pçrk visu veidu meþaîpaðumus. Tâlr. 26538424.

Pçrk cûkgaïu. Tâlr. 28686339.

Pçrk MTZ-05, var bût neejoðs.Tâlr. 28342398.

Investîciju fonds pçrk meþaîpaðumus ar zemi. Tûlîtçja

samaksa. Var veikt avansamaksâjumus. Tâlr. 28626705.

Pçrk visu veidu meþus,izcirtumus un lauksaimniecîbas

zemi. Samaksa tûlîtçja.Augstas cenas. Tâlr. 26140097.

Pçrk izstrâdâtus, daïçji izstrâdâtusmeþa îpaðumus.

Cena, sâkot no Ls 400.Tâlr. 29328614, 26489727.

Z/s “Èiekuri” pçrk meþa îpaðumusar zemi. Tâlr. 29110126.

Pçrk traktorus MTZ 50/ 52/ 80/ 82;T- 16/ 25, JUMZ jebkâdâ kârtîbâ.

Tâlr. 26344847.

Pçrk zemi, var bût aizauguðasplatîbas, ar augoðu meþu, daïçji vai

pilnîbâ izcirstu meþu.Tâlr. 28718477.

Pçrk cûkas, sivçnmâtes. Tâlr. 64622200, 29403395.

Pçrk meþus, kailcirtes,retinâðanas cirsmas.

Cirsmu izveðanas pakalojumi. Tâlr. 29100239.

Pçrk visu veidu îpaðumus,cirsmas, var bût ar

apgrûtinâjumiem (íîla,mantojums u.t.t.).

Âtra izskatîðana, labas cenas,tûlîtçja samaksa. Iespçjams

avans. Tâlr. 29777641.

SIA “Eurasia” IEPÇRK gaïas buïïus:

3-10 mçneði, no 120-300kg Labas cenas un maksâjumunosacîjumi. Tâlr. 20071499,

29557427.

Tilþas internâtpamatskolas kolektîvssaka paldies baptistu draudzes mâcîtâjamKasparam Donim par sarûpçtajiem èetriem

deju paklâjiem skolçnu brîvajam laikam.Dieva svçtîbu mâcîtâjam Kasparam un

viòa draudzei.

Mâtes, brâïa, mâsas sirsnîgs paldiesdziedâtâjai Annai, radiem, draugiem,

kaimiòiem un visiem labajiem cilvçkiem,kuri palîdzçja grûtajâ brîdî, pavadot pçdçjâ

gaitâ mîïo Pçteri Loginu.

Treilerapakalpojumi.

Tâlr. 29113399.

Rok dîíus, grâvjus, tîra grâvjus,lîdzina dîía krastus. Izbûvç ceïus

lauku sçtâm. Piegâdâ granti, smilti,ðíembas (daþâdas frakcijas).

Tâlr. 29113399.

Jauni PVC logi. Bezmaksasmçrîðana. Tâlr. 22014760

Kvalitatîvas pirtskrâsnis.Tâlr. 26493318.

Ginekoloìe S.MOROZOVApieòems pacientes svçtdien,27.novembrî, no plkst. 10.00

Þîguros, Viïakas ielâ 30, dakteresA.Ðïakotas prakses telpâs.

Informâcija pa tâlruni26523886, 22088239.

Cirsmu izveðana. Tâlr. 29433126.

Vçlas nomât lauksaimniecîbas zemi,sâkot no 5 ha. Laba samaksa.

Zvanît 28484043.

Dziednieks Juris pieòem Balvos.Tâlr. 26371637.

Izîrç dzîvokli. Tâlr. 22404630.

Jâapar 50 ha Baltinavâ.Tâlr. 29434609.

Balvos, 28.novembrîplkst. 17.00 Brîvîbas ielâ 62,

(pretî autoostai) “Gulbenes

autoapmâcîbas centrs” uzsâkB kategorijas autovadîtâju

sagatavoðanas kursus.Kursu maksa tikai Ls 30,

nekâdu citu piemaksu.

Tâlr. uzziòâm - 29267227,

26510448.

Pârdod MB-300D, Ls 1690.Tâlr. 26552405.

Pârdod metâla malkas plîtiòu. Tâlr. 29239644.

26.novembrî Balvu tirgû tirgosZIVIS.

Pârdod VW Jetta, 1,6, 1991.g.Tâlr. 29198879.

Pârdod dzîvokli Balvos, malkasapkure. Tâlr. 20057052.

Pârdod jçra gaïu, 2,50 Ls/kg.Tâlr. 26659565.

Pârdod 20 sausos âboliòa rulonus.Tâlr. 64546867.

Pârdod garâþu Daugavpils ielâ. Tâlr. 26353087.

Pârdod saldçjamo kameru (jaunsmotors, sûknis). Tâlr. 29198879.

Apsveikumi

Un viss tâpat kâ bijis-

Tâ pati sirds, tas pats vçl liesmojums,

Tâ pati saule, zilais debesjums,

Tik laiks ir gadu skaitu pârmainîjis. (N.Kalna)

Mîïi sveicam Benediktu Leiðavnieku skaistajâ dzîves jubilejâ! Laikatra nâkamâ diena ir veselîbas un dzîvesprieka pilna.

Leontîna, Aijas, Anitas ìimenes

Lai gadi rit, tâ tam ir jâbût,

Un lai par tiem nekad nav þçl,

Lai jautru prâtu, sauli sirdî

Un daudzus skaistus gadus vçl.

Mîïi sveicam Aldi un Skaidrîti Vîtoliòus 70 gadu jubilejâ!Vçlam veselîbu, neizsîkstoðu enerìiju un dzîvesprieku.

Santa, Paulis, Ìirts, Lîga, Kristers

Un kas par to, ka gadu vesels klçpis

Kâ pïavas ziedi laika vâzçs mirdz.

Gan sûrumu, gan prieku katrs slçpis,

Bet viss ir bijis vajadzîgs priekð sirds.

Sirsnîgi sveicam Aldi un Skaidrîti Vîtoliòus lielajâs dzîvesjubilejâs! Vçlam labu veselîbu un saulainus turpmâkos gadus.

Jâòa ìimene “Ogusalâ”

Lai saule spîd Tev vienmçr dzîves ceïâ,

Lai ziedi smaidot pretim galvas ceï.

Lai smaidi bieþi atmirdz Tavâ sejâ,

Lai laime bçdas prom no Tevis veï.

Mîïi sveicam Konstantinu Timofejevu skaistajâ jubilejâ! Vçlamdzîvei - smaidu, darbam - prieku, sâpju brîdî - veselîbu.

Tante Vera, Nadja

Tâ gaisma, ko izstaro svece,

Tas gaiðums, kas liesmiòâ plîvo - izplçn,

pazûd un gaist.

Bet gaiðums, kas cilvçkâ dzîvo, un siltums, ko

izstaro sirds,

Tas nezûd, tas palîdz un mirdz.

Daudz saulainu, mîïu sveicienu Helçnai skaistajâ dzîves jubilejâ!Gunta, Sarmîte, Olga, Broòas tante, Nellija,

Vija, Zina, Jânis, Elmârs

Dzîvç ir tik daudz skaista - ziedi,

krîtoðais sniegs, lçcoðâ saule.

Tomçr visskaistâkais ir cilvçks.

Cilvçka sirds, kas pati staro,

Bet gaismu un siltumu citiem dod.

Mîïi sveicam Helçnu Sirmo skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlamveselîbu, nezaudçt mirdzumu acîs, siltumu dvçselç un mazus

brînumus ikdienâ.Anastasija, Aina, Lucija, Silvija, Lida,

Inâra, Ilga, Stefânija, Vilhelmîne K., Andris B.

Kaut gadi kâ vârpas vainagâ sienas

Ir tajos gan baltas, gan nebaltas dienas,

Un katrâ kâds mirklis ir zelta vçrts,

Kas ticis gaismas apcirkòos bçrts.

Vissirsnîgâkie sveicieni 40 gadu jubilejâ Guntim Loèmelim“Dzçrvençs”! Lai vienmçr iespîd saulîte tavâ logâ, lai gaiðs un cerîgs

katras dienas rîts.Jâni un Zenta Andersoni

Daþâdi

SIA “Simoona”VEIKALS + VAIRUMTIRDZNIECÎBARaunas ielâ 10 jeb Izstâdes ielâ 1,

CçsîsPÂRDOD VAIRUMÂ UN

MAZUMÂ PAR ÏOTIPIEVILCÎGÂM CENÂM.

Apakðveïa, apìçrbi, apavi, cimdi, zeíes,

cepures - bçrniem, sievietçm, vîrieðiem.

Legingi, zeíbikses, ðalles, aksesuâri,

biþutçrija.

Darba laiks 9.00-18.00, strâdâjam arî svçtdienâs.

Visi laipni gaidîti!

Pçrk meþus ar zemi. Cenas no

400 lîdz 4000 LVL/ha.

Tâlr. 25613139.

� Ïoti plaðs sortiments (zili, zaïi,melni, brûni, siltinâti, grûtniecçm,

arî liela un ïoti liela izmçra).

Veikals “Dþinsu stils”

Brîvîbas 62, Balvos, pretî autoostai

(pagalmâ autostâvvieta)

Piedâvâ darbu

AUTOIEKRÂVÇJA VADÎTÂJAM.

Tâlr. 29394201.

Piedâvâ darbu

SIA “AIBI” aicina darbâ Ineðos

KÂVÇJUS, PALÎGSTRÂDNIEKUS

un ATSLÇDZNIEKUS.

Tâlr. 29478728.

Pârdod 3-rindu vagotâju, Ls 40.Tâlr. 28646610.

Pârdod Audi 80. Tâlr. 26357514.

Pârdod Audi A6, 1,9 TDI, 1995.g.,jauna TA, melna, Ls 1900.

Tâlr. 26586165.

Pârdod pârtikas un sçklaskartupeïus. Iespçjama piegâde.

Tâlr. 26586165.

Pârdod

Autoskola “BARONS R”organizç

autoapmâcîbaskursus 5.decembrî

plkst.17.00 Brîvîbas 55.Tâlr. 29336212, A.Raciborskis

LîdzjûtîbasTreðdiena � 2011.gada 23.novembrisV16.

IZNÂK TREÐDIENÂS, SESTDIENÂS

IZDEVÇJSSIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Iespiests SIA “Latgales

Druka”, Rçzeknç,Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4480

Datorsalikums-SIA “BalvuVaduguns”,

G.LIELMANIS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004

REDAKTORS E.GABRANOVS T.64522534, 29360850

ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962

M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260, A.SOCKA -T.64520961

KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126

GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019

ÞURNÂLISTI- 29360851; 26555382

REKLÂMAD.Dimitrijeva

T. 64507018;26161959FAKSS -64522257

Tâlrunis- autoatbildçtâjs - 64520961

Paldies tev, tçt, par mûþa gadiem,Par tavu mîlestîbu, kurâ sildîties bij’ ïauts.Caur naktîm zvaigþòotâm un rasas rîtiem zilgiemPie tevis steigties sirds vçl nemitîgi sauks.

Skumjâs esam kopâ un izsakâmpatiesu lîdzjûtîbu Inâras Galejas

ìimenei un tuviniekiem, pavadotTÇTI kapu kalniòâ.

Inâra, Edgars, Geòa, Beatrise,Dainis

Mçs klusçjot paliekam,Vçji ðalko un mierina mûs,Bet tava vieta, kas bija ðai dzîvç,Vienmçr mûsu atmiòâs bûs.

Skumju brîdî esam kopâ ar Aneli,bçrniem, mazbçrniem, vîru, tçvu,

vectçvu JÂNI VIZULI pavadotdzimtâs zemes smiltâjâ.

Baltinavas novada etnogrâfiskaisansamblis

Tçt, tu manâ ceïâ klusiPirmâs uguntiòas dedzi.Ko man dzîvç labu devi,Nespçs kapu smiltis segt. (M.Bârbele)

Skumju brîdî esam kopâ ar klasesaudzinâtâju Ainu Cibuli un viòastuviniekiem, TÇTI guldot zemes

klçpî.10.klases audzçkòi un vecâki

Ir sâpes, ko nespçjam dalît uz pusçm,Nav tâdu vârdu, kas mierinât spçtu.Nostâjas blakus tev draugi un klusç,Kaut vai tâ, lai tev palîdzçtu.Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu AinaiCibulei ar ìimeni un patiesâ cieòânoliecam galvas, pavadot mîïo tçti,

vectçtiòu un sievastçvu JÂNIVIZULI mûþîbâ.Rekovas lînijdeju kolektîvs

Noriet saule vakarâMeþa galus zeltîdama.Nolîgst klusi sirmâ galva,Saules ceïu aiziedama.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu RûtaiCibulei, no VECTÇTIÒA uz mûþu

atvadoties.Rekavas vidusskolas 12.klase un

audzinâtâjs

...cilvçka mûþs dziesmai lîdzîgs liekas-Te tas ieskanas klusi, pieaug spçkâ arvien,Te tas vareni plûst, jau ar tâlumiem tiekas,Te tas norimst un izskan - paliek atbalsis vien...Reizçm tçvu dçlu attiecîbas var bût

dzîves laikâ iegûtas. Tev, Vili,sievastçvs bija kâ tçvs, un arî Tu

viòam biji kâ saprotoðs dçls. Rûtaipietrûks vectçva padoma, laba

vârda. Esam kopâ ar Jums un Jûsutuviniekiem, pavadot Jâni Vizuli

pçdçjâ gaitâ.Mani sapòi paliek bçrnos, tâlâk bûs

jau viòu ceïð...“Rekavas dzintars”

Kâpçc gan, mîïo tçt, tu nevari pa zvaigþòu logu

Sniegt savu stipro roku tagad pretî man?Pa skumjo taku ejot, pagurst soïi,Un dziïi, dziïi sirdî sâpju bite san...Sakâm vissiltâkos lîdzjûtîbas vârdus

Ainai, Rûtai, Vilim unpiederîgajiem, tçti, vectçvu,

sievastçvu JÂNI VIZULI zemesklçpî guldot.

Natâlija, Mârîte, Ivita, Jânis, Elmârs, Normunds

Pierimst soïi, klusç doma,Neskan mîïâ tçva balss.Tikai klusa sâpe sirdîIlgi vçl pçc tevis sauks.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu InârasGalejas ìimenei un pârçjiem

tuviniekiem, pavadot tçvu JÂNIVIZULI kapu kalniòâ.

Kopânu, Saidânu ìimenes

Tçt, klusç takas, kur tu gâji.Putni velti dârzâ tevi sauks.Tik ðodien mîïi atmiòziedi,Par tâlo bçrnîbu un tevi plauks.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaAinai, Rûtai un Vilim, tçvu,

vectçvu un sievastçvu JÂNI VIZULImûþîbâ pavadot.

Rekavas vidusskolas kolektîvs

Kaut varçtu ðo smilðu sauju nemest, tçt,Bet to vairs nevar, mûþs bez tevis bûs.Òem mûsu mîlestîbu, lai tev nesalst,Òem siltus vârdus tâlâ ceïâ lîdz.

Sçrojam kopâ ar Ainu Cibuli untuviniekiem, tçvu, vectçvu un vîru

JÂNI VIZULI mûþîbâ pavadot.Konovalovu un Golubevu ìimenes

Lai tçva mîlestîba visos ceïos vada,Lai tçva sirds jums spçku dod.Lai labâ, apklususî sirds vçl ilgiTeic padomu un ceïamaizi dod.

(L.Vâczemnieks)

Mûsu klusa lîdzjûtîba Ainai - tçvu,Vilim - sievastçvu un Rûtai -vectçvu JÂNI VIZULI mûþîbâ

pavadot.Jûsu kaimiòi Rekovâ “Gaismâs”

Ar vienu vçzienu, kam salnas raksts,Ar bçrzu ðalkâm sçru ziòu pârnes:Vairs tçva nav, vairs nav...Kur mieru rast?Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu sâpju brîdî

Jânim Vizulim, kad klusajâmûþîbas ceïâ jâpavada TÇVS.

VRS VIP Pundururobeþapsardzîbas nodaïas kolektîvs

Dusi saldi zemes rokâs,Lai tev sapòu nepietrûkst.Mîïas rokas ziedus noklâs,Un tev silti vienmçr bûs.

(A.Straube)

Skumju brîdî esam domâs kopâ araudzinâtâju Ainu Cibuli, TÇTI

aizsaulç pavadot.Jûsu pirmie audzinâmie - 2005.gada

RVS izlaiduma klase

Domâjiet par mani, lai ir siltiArî tad, kad sniegputeòi vçjo.Neraudiet, jûs mani palicçji,Mîlçtie nemûþam nenomirst.Atvadu brîdî esam kopâ ar skolotâju

Ainu Cibuli, tçvu JÂNI VIZULIsmilðu kalniòâ pavadot.

Rekavas vidusskolas valodu unmâkslas metodiskâ komisija

No atmiòâm paliek tik starojums maigsTâ kâ liedagâ saulrieta pçdasTurp, kur tu aiziesi, apstâsies laiks,Norims sâpes, rûpes un bçdas.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Marijai,Komarovsku un Vizuïu ìimençm,

VÎRU, TÇVU, VECTÇVU mûþîbasceïâ pavadot.

Kindzuïu ìimene

Paldies tev, tçt, par mûþa gadiem,Par tavu mîlestîbu, kurâ sildîties bij’ ïauts.Caur naktîm zvaigþòotâm un rasas rîtiem zilgiemPie tevis steigties sirds vçl nemitîgi sauks.

Skumju brîdî esam kopâ ar PçteriKomarovski, no TÇVA atvadoties.

Autoskolas “Barons R” kolçìi

Tâ aiziet mûsu mîïie, aiziet no ikdienas rûpçm,Aiziet mierâ, klusumâ un jaunâ dzîvç.Tuviniekiem vien paliekViòu sirds siltums un dvçseles gaisma.

(J.Peters)

Kad mûþîbas vçji atnes tumðo dienuun paliek tikai atmiòas un ziediem

klâta kapu kopiòa, izsakâm lîdzjûtîbuVeltas Kadakovskas ìimenei un

pârçjiem tuviniekiem, pavadotTÇVU smilðu kalniòâ.

Rugâju novada vidusskolas 5.klase,vecâki, audzinâtâjas Evijas ìimene

Atkal zeme, tava velçnavaïâ tiek klâta.Atkal viena dziesmalîdz galam izdziedâta.

Izsakâm lîdzjûtîbu LindaiKadakovskai ar ìimeni, VECTÇVU

zemes klçpî guldot.Elîna, Rita

Tas ir visskumjâkais brîdis, kad tçva sirdsUz mûþu mûþiem pârtrûkst un stâjas.Tad zvaigznes pie debesîm asarâs mirkstUn tukðums iezogas mâjâs.

Kad vçlînâ rudens veïu elpa tikpçkðòi apdzçsusi TÇTA dzîvîbas

liesmu, mûsu lîdzjûtîbas unmierinâjuma vârdi VeltaiKadakovskai ar ìimeni.

Rugâju novada vidusskolaskolektîvs

Paliek balta ziedu taka,Rudens zelts zem kâjâm bçrts,Un no dziïâs laimes akasPasmelts tik, cik atvçlçts...

Skumju un atvadu brîdî mûsupatiesa lîdzjûtîba Zandim un

Naurim Kadakovskiem, visiemtuviniekiem, pavadot vectçtiòuJÂNI USENIEKU kapu kalniòâ.Rugâju novada vidusskolas 7. un

11.klases skolçni, vecâki,audzinâtâjas

Viens mirklis-Pazûd it viss.Viens mirklis-Un cilvçka nav.Atmiòas vien paliek-Tâs vienîgâs spçjTurçt dzîvu arî tad,Ja vairs nav nekâ.

(E.Bingele)

Izsakâm vispatiesâko lîdzjûtîbuAgrim Useniekam sakarâ ar TÇVA

nâviKeiðu ìimene no Obeïovas

Kâpçc gan, mîïo tçt, tu nevari pa zvaigþòu loguSniegt savu stipro roku tagad pretî man?Pa skumjo taku ejot, pagurst soïi,Un dziïi, dziïi sirdî sâpju bite san...

Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu Agra unAijas Usenieku ìimenei,

atvadoties no tçta, vîratçva, vectçvaJÂÒA USENIEKA.

Loèmeïi, Smirnovi, Fjodorovi, Íauíi,Maèâni, Cibuïi, Marianna

Laiks apstâjas ar skarbu piesitienuNav nâkotnes, ir tikai vçju balssUn kâdai mîïai, labai sirdijNekad vairs nesâpçs, ne arî sals.

(N.Dzirkale)

Sâpju un atvadu brîdî esam kopâ arJanînu Usenieci un tuviniekiem,

vîru JÂNI mûþîbâ pavadot.Raciborsku, Ivanovsku, Ðodnaku,

Krampuþu, Uèelnieku ìimenes

Lai tçva mîlestîba visos ceïos vada,Lai tçva sirds jums spçku dod.Lai labâ, apklususî sirds vçl ilgiTeic padomus un ceïamaizi dod.

(L.Vâczemnieks)

Kad rudens mârtiòrozçs krît asarulâses, sirdis plosa sâpes un

zaudçjums, skumju un atvadu brîdîesam kopâ ar Veltas Kadakovskas

ìimeni, pavadot TÇVU,SIEVASTÇVU un VECTÇTIÒU kapu

kalniòâ.Skolas ielas 1.mâjas kaimiòi

Rugâjos

Tçvs mûþu kâ akmeni nolikaAparta tîruma malâ,Ar roku sviedrus norausaUn teica: Darbs nu ir galâ.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu AgrimUseniekam, TÇVU mûþîbas ceïâpavadot. Lai spçks atvadâm un

tâlâkai dzîvei visiem tuviniekiem.Ruta un Andris

Vçjð apstâjies pie mâjas lieveòa un

klusç,

Un pagalms mierina, kad sveces

lietû raud.

Bij’ dzîvç asaras un smiekli, darba

sûrums izjusts,

Un tagad mûþa atvadâm ïauj tevi

skaut.

Lai patiesa lîdzjûtîba palîdz pârvarçt

atvadu smagumu sievai, bçrnu

Veltas un Agra ìimençm, mîïo

vîru, tçvu un vectçtiòu JÂNI

USENIEKU pavadot mûþîbas ceïâ.

Garo un Pçrkonu ìimenes

Tu aizej prom pa krâðòo ziedu

ceïu,

Uz mûþîbu! Ðalc egle, priede, bçrzs,

Un kâdas mîïas, tuvas mâjas durvis

Nekad vairs tavas rokas neatvçrs.

Skumju un atvadu brîdî mûsu klusa

un patiesa lîdzjûtîba audzinâtâjai

Veltai Kadakovskai, tçvu JÂNI

USENIEKU pçdçjâ gaitâ pavadot.

1.klases audzçkòi un vecâki Rugâju

novada vidusskolâ

Tuvs cilvçks neaiziet-

Viòð tikai pârstâj lîdzâs bût.

Viòð paliek dziïi, dziïi sirdî

Par avotu, kur mûþam spçku smelt.

(S.Kaldupe)

Skumju un atvadu brîdî mûsu

patiesa lîdzjûtîba Janînai Useniecei

ar ìimeni, atvadoties no vîra, tçva,

vectçtiòa JÂÒA USENIEKA.

Anna Ikstena ar ìimeni

Nav tçva, nav... Nç, visu mûþu

dzîvos

Tçvs manâ atmiòâ un darbos bûs,

Un savus vârdus labos, vârdus

gudros

Vçl bieþi grûtos brîþos talkâ dos.

Mûsu vissiltâkie mierinâjuma un

lîdzjûtîbas vârdi Veltai

Kadakovskai, mîïo TÇTI mûþîbâ

pavadot.

Smoïaku un Lukstiòu ìimenes

Uz tava kapa klusi kritîs sniegs

Un naktîs zvaigznes saltu gaismu

lies.

Tâ gaisma, kura tavas sirds ir dota,

Vçl ilgi, ilgi ar mums kopâ ies.

Kad kapu kopiòu klâj ziedi, sirdî

smeldz dziïa sâpe, izsakâm

lîdzjûtîbu Janînai Useniecei un

ìimenei, pavadot vîru, tçvu,

vectçtiòu JÂNI USENIEKU

pçdçjâ gaitâ.

Aina, Ance, Eleonora, Veneranda,

Marija, Irçna