zemgalietis jānis bambis - jelgavniekiemno uzbrucējiem miķelis rēdlihs ceļ māju ozolniekos...

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 16. f e b r uā r i S • n r . 6 ( 55 ) 1issn

169

1461

-462

7

n e d ē ļ a J e l g avā • n o t i k u m i p i l S ē tā u n r a J o n ā 2 0 0 9 . g a d a 1 6 . f e b r uā r i S • n r . 6 ( 5 5 )

663 sludinājumi pielikumā Ls 0,25

cena

9 771691 462002 0 6

ZEMGALEIKALEIDOSKOPS

Zemkopības ministra amatam iesaka jelgavnieci

Jelgavā var mācīties jebkurā vecumā

Studenti vēlēs savu pašpārvaldi

Kā sevi pasargāt no uzbrucējiem

Miķelis Rēdlihs ceļ māju Ozolniekos

Zemgalietis JāniS BaMBiS StaRp BaSketBOla ZvaigZnēM

Indekss 3109

Ja gribi saņemt regulāri, tad abonē par latu!

Abonējam uz martu!Tikai par vienu latu mēnesī katru pirmdienu

savā pastkastē saņemsi nedēļas žurnāluNedēļa Jelgavā – Jelgavnieki.lv un lielāko

sludinājumu un reklāmas izdevumu ZemgalēKaleidoskops Zemgalei.

Abonēt var:• pa tālruni 67 00 80 01• redakcijas tālruni 63 09 05 00• interneta lapā www.pasts.lv• visās pasta nodaļās

Krāsains nedēļas žurnālspar notikumiem pilsētā un rajonā

>500sludinājumi nedēļā

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 16. f e b r uā r i S • n r . 6 ( 55 ) 3

Karstais tālrunis630 905 00

RedaKCiJaRedakcijas adrese: katoļu iela 2b, Jelgava, lv-3001, latvijaTālrunis: (+371) 63090500 Mobilais tālrunis: (+371) 29509033Fakss: (+371) 63090509e-pasts: [email protected] redaktors: māris papēdisReportieri: rolands bartaševics un ilze lukstiņa (+371) 63090508Korektore: inga laizāneMaketētājs: igors Jefimovs

iZdevēJssia Nedēļa JelgavāMasu informācijas līdzekļa reģistrācijas nr. 000703206Pvn reģistrācijas nr. lv43603032643Konta numurs: lv46Haba0551017832833Banka: aS HansabankaKonts: Habalv22

MāRKeTinga Un ReKlāMas daļaTālrunis: (+371) 63090504e-pasts: [email protected]

lasĪTāJU seRvissTālrunis: (+371) 63090500e-pasts: [email protected]

TiPOgRāFiJaaS Preses namsbalasta dambis 3, rīga, lv-1048

Tirāža 15 000

vāks: Jānis Bambis, basketbola kluba Zemgale centra uzbrucējsfoto: Mikus Medzinis

Nedēļas citāti

Potenciālais tūrists, atstājot Jelgavas dzelzceļa staciju un nokļūstot uz bedrainās Zemgales prospekta ietves, vispirms ierauga gadiem šķībo afišu stabu un pamestus kādreizējos tirdznie-cības kioskus indīgi pelēkā un zaļā krāsā, taču nekur nav norādes par Tūrisma informācijas centra atrašanās vietu, tās nav arī pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem.

Māris Papēdis

Ja runājam par situāciju laukos – tā šobrīd nav iepriecinoša, un jaunajam ministram vis-pirms vajadzēs panākt, lai nozarē nesākas masveida bankroti, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā, kad faktiski ir apstājusies saimnieciskā darbība visās jomās. Bet kā to izdarīt – lai domā jaunais ministrs.

Irina Pilvere,Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Ekonomikas fakultātes dekāne

Zemnieki pēc pēdējiem notikumiem ir samulsuši, taču mums jāsaprot, ka Eiropā valda birokrātija un atbalsta maksājumus varēsim iegūt labi, ja 2013. gadā. Taču ļoti labi saprotu arī Eiropu, jo valsts pati parakstījās zem nosacījumiem, kas tagad jāpilda. Tiesa, vienotais Eiropas tirgus, kas tika solīts, nemaz nepastāv.

Mārtiņš Cimermanis,Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra

valdes priekšsēdētājs

Daļa skolēnu, iespējams, mazās gadu starpības un pieredzes dēļ, neuztver mani kā pārējās skolas skolotājus, bet es esmu skolotāja.

Anna Gabriša,Teteles pamatskolas

dabaszinības, bioloģijas un ķīmijas skolotāja

Man īpaši nepatīk nekas ārpus teātra, bet šoreiz, dzirdot, ka varu braukt pie savas skolotājas Ilzes Vazdiķes, nolēmu – vajag! Tā šoreiz ir vistīrākā sagadīšanās, bet par sadarbības turpināša-nu tādu kā tikšanos veidā varētu gan padomāt.

Andris Keišs,Jaunā Rīgas teātra aktieris,

jelgavnieks

Paskatoties veikalos, jāsecina, ka nemaz nav tik daudz preču, uz kurām rakstīts Ražots Latvijā. Mēbeles no Polijas, mašīnas no Vācijas, drēbes no Eiropas, rotaļlietas no Ķīnas, pat nauda mums nav savējā – kredīti nāk no Zviedrijas. Atliek vien abām rokām turēties pie pārtikas.

Oļegs Kulapins

Katru pirmdienu rīkojam informatīvās sanāksmes, izzinām aktualitātes visās nozarēs un plānojam nepieciešamos izglītības un informatīvos pakalpojumus. Piemēram, pašlaik visak-tuālākās ir bezdarbnieku apmācības.

Sarmīte Vīksna,Jelgavas reģionālā

Pieaugušo izglītības centra direktore

Daudzi uzskata, ka Studentu pašpārvaldes pienākumi ir tikai pasākumu rīkošana. Mums jāparāda, ka ir vēl daudz vērtīgu lietu, ko pašpārvalde var paveikt.

Artūrs Bukonts,Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Meža fakultātes students

Liels paldies visiem, kas par mani balsoja.Jānis Bambis,

Basketbola kluba Zemgale centra uzbrucējs,Zvaigžņu spēles dalībnieks

Krīze – tas ir straujš lūzums slimības norisē, kas iestājas, kad izveseļošanās, liekas, ir bez-cerīga – brīdī, kad cilvēks ir starp dzīvību un nāvi. Slimais atveseļojas tāpēc, ka sāk mirt.

Antons Francs Mesmers,vācu ārsts psihoterapeits

4 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 16. f e b r uā r i S • n r . 6 ( 55 )

Notikumi

70 studenti izveido 120 metru garu vienotības ķēdi

11. februārī plkst. 8.20 notika žurnāla Plēsums un Latvijas Lauksaimniecības uni-versitātes Studentu pašpārvaldes organizē-ta akcija Mēs LLU 70. jubilejai, kuras laikā 70 studenti sadevās rokās un veidoja vieno-tības ķēdi cauri Jelgavas pils pagalmam, sa-gaidot augstskolas apaļo gadadienu.

Spītējot aukstajam vējam, studenti pul-cējās Jelgavas pils pagalmā dzelteniem ka-rodziņiem ar LLU 70. gadadienas logo rokās, lai izveidotu 120 metru garu vienotī-bas ķēdi, tā parādot vienotību un piederības

sajūtu universitātei, pastāstīja akcijas rīkotā-ja, žurnāla Plēsums korespondente Sandra Šteinerte.

Akcijas mērķis bija atgādināt, ka tuvojas augstskolas jubileja, kas tiks atzīmēta 28. oktobrī, un studenti ar prieku gaida savas Alma Mater 70. gadadienu.

Akcijā piedalījās studenti no deviņām LLU fakultātēm, topošie un esošie Studentu pašpārvaldes aktīvisti, kas, sadevušies rokās, veidoja vienotības ķēdi cauri pils pagalmam un gar tās Dienvidu fasādi Lielupes pusē.

Ja bezdarbnieks ar darba stāžu no 1996. gada ieradīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), lai pieteiktos bezdarbnieka statusam, viņš turpat varēs aizpildīt arī iesniegumu bez-darbnieka pabalsta piešķiršanai. Līdz šim to varēja izdarīt tikai Valsts sociālās apdrošināša-nas aģentūrā (VSAA).

NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils stāsta, ka šis pasākums ieviests, lai mazinātu rindas VSAA. «Protams, mūsu inspektoriem palielināsies darba apjoms, taču klientiem ne-vajadzēs tērēt laiku, stāvot rindā gan Nodarbi-nātības valsts aģentūrā, gan Valsts sociālās ap-drošināšanas aģentūrā,» akcentē M. Narvils,

piebilstot, ka jau pirmajā februāra nedēļā filiālē reģistrēts 251 bezdarbnieks.

Pilotprojekts vispirms īstenots Liepājā un Tukumā, bet no 12. februāra šāda kārtība ievies-ta visā Latvijā. M. Narvils stāsta, ka NVA saņem-tie iesniegumi VSAA tiks nogādāti reizi dienā.

Pakalpojums pieejams bezdarbniekiem, kuri darba gaitas sākuši pēc 1996. gada un nav strādājuši ārvalstīs. Bet tiem bezdarbniekiem, kuru darba stāžs ir līdz 1996. gadam, iesniegums pabalsta pieprasīšanai tāpat kā līdz šim būs jāie-sniedz VSAA, līdzi ņemot personu apliecino-šu dokumentu un darba stāžu līdz 1995. gadam apstiprinošus dokumentus un to kopijas.

Bezdarbnieka pabalstam pieteikties var arī nva

Šā gada janvārī Latvijā būtiski pieaudzis bez-darba līmenis, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija, tomēr Jelgavā tas saglabājas salīdzinoši zems – 6,8 procenti (decembrī – 5,5 procenti).

Reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās bija 8,3%, kas, salīdzinājumā ar 2008. gada de-cembri, ir par 1,3 procenta punktiem vairāk. Pagājušā gada pēdējā mēnesī bezdarbs bija 7%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 14 001 cilvēku. NVA uzskai-

tē 2009. gada janvāra sākumā bija 76 435, bet janvāra beigās – 90 436 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss janvārī tika piešķirts 20 862 cilvēkiem, kas ir par 4454 cilvēkiem jeb 27,1% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Zemākais bezdarba līmenis janvārī reģis-trēts Tukuma rajonā, kur tas bija 5,5%, Rīgā – 6,2%, Jūrmalā – 6,4%.

Augstākais bezdarba līmenis 2009. gada janvārī bija Rēzeknes rajonā, kur tas sasniedza 19,4% atzīmi.

darba meklētāju skaits pieaudzis par 1,3 procentiem

Īsumāskolēni ēnos studentus18. februārī pirmo reizi latvijas lauksaimnie-cības universitātē notiks pasākums Skolēns – studenta ēna. tajā būs iesaistīti 72 augstskolas studenti, kurus ikdienas studijās varēs pavadīt Jelgavas vidusskolu audzēkņi.

lielplatonē piešķirtas brīvpusdienas 110 skolēniemkopš mācību gada sākuma 110 lielplatones pamatskolas skolēni un pirmsskolas grupu au-dzēkņi pusdienās tiek nodrošināti ar siltu zupu. maltīte tiek apmaksāta no pagasta līdzekļiem, un no terīnes katrs var smelt, cik grib.

Jelgavā uz ielu apgaismojuma rēķina netaupīsJelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks vilis Ļevčenoks informē, ka viena no Jelgavas prioritātēm ir iedzīvotāju drošība uz ielām, ko diennakts tumšajā laikā veicina ielu ap-gaismojums, tāpēc pašvaldība taupības dēļ drošību neupurēs.

14. februārī Jelgavā salaulājās 11 pāriSvētā valentīna dienā, 14. februārī, Jelgavas dzimtsarakstu nodaļā bija pieteikušies 11 pre-cēties griboši pāri, savukārt ozolnieku novadā sestdien salaulājās divi pāri.

Jelgavā samazinās donoru skaitulīdz ar finansējuma samazinājumu asins die-nesta struktūrām Jelgavas pilsētas slimnīcas asins sagatavošanas nodaļa no februāra ir spiesta limitēt donoru skaitu.Slimnīcā pirmdienās, otrdienās un trešdienās cilvēki var ziedot asinis, taču, sākot ar febru-āri, pieņemti tiek tikai tie donori, kuri iepriekš pierakstījušies pa tālruni 63026668.

noslēdzies ledus skulptūru festivāls Mīlas galaktika14. un 15. februārī uzvaras parkā bija apska-tāms 11. Starptautiskais ledus skulptūru fes-tivāls Mīlas galaktika. Sīkāku ieskatu festivāla norisē skatiet žurnāla nākamajā numurā.

Jelgavā atklāj atkarību profilakses centrupiektdien, 13.februārī, pulksten 13.13 Stacijas ielā 13 svinīgi atklāja Jelgavas sociālo lietu pārvaldes atkarību profilakses centru (ie-priekšējā atkarību profilakses kabineta vietā), kas turpmāk būtiski atvieglos darbu vairākām organizācijām un iestādēm.

satiksmes kustības traucējumi Filozofu ielāSakarā ar ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvi līdz 6. martam sabiedriskā transporta kustība notiks pa raiņa, Sarmas un dambja ielu. filozofu ielas posms tiks apbraukts pa apkārtējām ielām. aģentūra Pilsētsaimniecī-ba aicina autovadītājus ievērot izvietotās ceļa zīmes. Satiksmes organizācijas shēma atroda-ma mājaslapā www.pilsetsaimnieciba.lv.


J e lg av n i e k i . lv • f oto : g i n t S r o m u l i S

Jelgavas dome savai slavināšanai naudu nežēloJelgavas pašvaldība šogad par 15 procen-tiem samazinājusi izdevumus sava tēla sla-vināšanai. Tomēr šie tēriņi nodokļu mak-sātājiem joprojām izmaksā krietni vairāk nekā liepājā un daugavpilī, kas ir lielākas par Jelgavu.

J e lg av n i e k i . lv

Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attie-cību sektora vadītāja iveta Šurma stāsta, ka viņas vadītās struktūrvienības galvenie uz-devumi ir organizēt sabiedrības informē-šanas pasākumus, rīkot pilsētvides konkur-sus, nodrošināt amatpersonu vizītes, uzturēt un veicināt sadarbību ar valsts institūcijām, ārvalstu vēstniecībām, sadraudzības pil-sētām, arī sagatavot un sniegt informāciju masu medijiem un nodrošināt pašvaldības portāla Jelgava.lv uzturēšanu, raksta zz.lv. Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecī-bu sektorā strādā pieci darbinieki – vadī-tāja, viņas vietniece un trīs galvenie spe-ciālisti. i. Šurma neslēpj, ka sektora va-dītāja amatalga (pirms nodokļu nomak-sas) ir 980 lati, vietniece ik mēnesi saņem 810 latus, preses sekretāres atalgojums plānots 720 latu apmērā, tulks saņem 775 latus, bet portāla redaktore – 700 latus mēnesī. Sabiedrisko attiecību sektora dar-biniekiem algās šogad plānots izmak-sāt 78 820 latus. lai Sabiedrisko attiecī-bu sektors īstenotu uzskaitītās funkcijas, budžetā tam atvēlēti vēl 87 tūkstoši latu. Jelgavas domes deputāti 5. februārī ap-stiprināja vēl vienas pašvaldības tēla spod-rinātājas – aģentūras Zemgales INFO – budžetu. tas šogad būs 302 161 lats. tādējā-di kopumā vietējā vara sava mundiera sla-vināšanai šogad plānojusi tērēt 436 981 latu jeb vairāk nekā 36 tūkstošus mēnesī. Sa-līdzinājumam – Jelgavas ceļu un ielu re-montiem un būvniecībai deputāti atvēlē-ja par 113 000 latu mazāk jeb 323 038 latus... interesanti, ka valsts otras lielākās pilsētas – daugavpils – pašvaldībā ar tēla veidošanu nodarbojas pilsētas attīstības departamen-tam pakļautā mārketinga un informācijas nodaļa. tās vadītājas amatalga šogad noteik-ta 615 latu apmērā, un viņai pakļauti deviņi darbinieki. kamēr Jelgavā informatīva izde-vuma gatavošanai un domes apmeklētāju pieņemšanai izveidotas atsevišķas aģentū-ras ar simtiem tūkstošu latu budžetu, dau-gavpilī ar to tiek galā viena struktūra. neskai-tot algu fondu, latgales lielpilsētā mārketin-ga pasākumiem šogad ļauts tērēt 21 000 latu. trešās lielākās pilsētas liepājas pašvaldībā ar visiem sabiedrisko attiecību pasākumiem tiek galā viena struktūrvienība. liepājā Sabied-risko attiecību un mārketinga daļas vadītāja alga noteikta 864 latu apmērā, savukārt viņa vadītā struktūra dažādiem mārketinga pasā-kumiem varēs tērēt nepilnus 84 000 latu.

draud par nelikumīgi uzceltu piebūvi

8. februārī pulksten 14.02 Ausmas ielā izcēlās konflikts starp diviem iedzīvotājiem. Iemesls – kādai ēkai nelikumīgi uzcelta piebūve. Abiem strīdniekiem ieteikts griezties būvval-dē. Noskaidrojās, ka konflikta laikā viena puse it kā draudējusi ar ierocim līdzīgu priekšme-tu. Draudu saņēmējam ieteikts griezties Valsts policijā. Arī 4. februārī Tulpju ielā policisti ie-dzīvotājiem ieteikuši griezties ar savām preten-zijām būvvaldē, jo viņiem bija izraisījies kon-flikts par zemes mērīšanu.

vilcē zāģē kokus un zog gāzes balonus

7. februārī ap pulksten 15 Vilces pagasta Ziedkalnē konstatēta patvaļīga koku zāģēšana.

Laikā no 11. februāra pulksten 20 līdz 12. februāra pulksten 8 Vilces pagastā no kāda veikala teritorijas, uzlaužot metāla skapja slē-dzeni, nozagti 10 gāzes baloni.

Uz ielas naktī atrod bez uzraudzības atstātu bērnu

11. februāra naktī pulksten 22.36 Jelgavas pašvaldības policija saņēmusi informāciju par, iespējams, pamestu sešus gadus vecu bērnu.

Zēnu bez uzraudzības atstājusi vecāmāte, kas bijusi alkohola reibumā.

Jāņa Asara ielā pašvaldības policijas dar-binieki konstatēja, ka peļķē ar ledus gabaliem spēlējas 2002. gadā dzimis zēns bez vecāku uzraudzības. Policisti noskaidroja, ka bērns dzīvo Mazā Dambja ielā, kur atradās bērna iereibusī vecāmāte, kas nespēja pieskatīt mazo zēnu. Bērna māte mājās neatradās.

Bērnu atņēma ģimenei un nogādā-ja Jelgavas Bērnu un ģimenes atbalsta centrā. No iereibušās vecmāmiņas pieņemts paskaidrojums.

Jelgavas Bērnu un ģimenes atbalsta centra vadītāja Anda Juberte apstiprināja, ka bērns atrodas centra aprūpē un atbilstoši kārtībai sākts sociālais darbs ar ģimeni. Par bērnu tiks ziņots bāriņtiesai, apkopos informāciju par ģimeni, bet bērns atbalsta centrā varot uztu-rēties līdz sešiem mēnešiem.

no otrā stāva izkrīt divi vīrieši

7. februārī pulksten 4 Ozolniekos no so-ciālās aprūpes centra Zemgale otrā stāva izkrita 1930. gadā dzimis sirmgalvis. Savukārt pulksten 9 Kalnciemā līdzīgs gadījums notika ar kādu 1970. gadā dzimušu vīrieti. Abi cie-tušie nogādāti slimnīcā. Iespējamais nelaimes gadījumu iemesls – alkohola reibums.

Pie bērniem iet ciemos ar nazi

10. februārī ap pulksten 14.30 Bērzes ielā Jelgavas pašvaldības policijas palīdzību lūgusi nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas inspektore, kura aizturējusi iereibušu vīrieti, kas ar nazi devies ciemos pie saviem bērniem. Agresīvais tēvs nogādāts medicīnis-kajā atskurbtuvē, kur viņš atteicies no alko-hola koncentrācijas noteikšanas procedūras, tādēļ nodots Valsts policijai.

greizsirdīgs vīrs ar cirvi uzbrūk ciemiņam

11. februārī ap pulksten 13.30 Kastaņu ielā izcēlies konflikts kāda laulāta pāra starpā. Tomēr beigās tas laimīgi atrisināts policistu klātbūtnē, no vīrieša pieņemts rakstisks paskaidrojums.

Pēc nepilnas pusotras stundas Stacijas ielā konflikts izraisījies citam pārim. Arī šajā gadījumā tas atrisināts mierīgā ceļā po-licijas klātbūtnē, paskaidrojumi pieņemti no abiem strīdniekiem.

Bet 12. februārī pulksten 2 Rīgas ielā kāds vīrietis rakstiski paskaidroja, ka bijis ciemos pie kādas sievietes, taču pēkšņi mājās pārradies viņas agresīvais vīrs, kurš sāka kauties un, paķerot cirvi, draudēja ciemiņu nogalināt. Vīrietis izbēga no mājas un izsauca policiju. Greizsirdīgais vīrs viņam nesekoja.

Jelgava paliek bez ūdens

12. februārī pilsētā notika ūdens-vada avārija, tāpēc bez ūdens palika gandrīz visa Jelgava. Aptuveni ap pulksten 18 ūdens padeve tika atjaunota. Avārija notika vienā no ūdensvada posmiem, tāpēc uz laiku vajadzēja atslēgt ūdens padevi visai pilsētai, lai bojājumus novērstu.

garāžā atrod nelegālu alkoholu un cigaretes

7. februārī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki kādā Jelgavas garāžā atraduši ie-vērojamu daudzumu cigarešu un alkoho-la bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Atsavinātas 2259 paciņas cigarešu More, Prima, Saint Georg un Jing Ling, kā arī 70 litri alkohola, kas bija iepildīts vienā 30 litru plastmasas kannā un vairākās viena litra plastmasas pudelēs.

Aizturēts kāds 1975. gadā dzimis vīrietis.


Vara

M ā r i s Pa P ē d i s

F oto : L e L d e B r i ģ e

atbalstīs masu, bērnu un jauniešu sportu

Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis klātesošos iepazīstināja ar sporta darba struktūru pilsētā un finansēju-ma sadalījumu, piebilstot, ka arī sporta pasā-kumiem šogad samazināts finansējums, tāpēc pašvaldība vispirms atbalstīs masu, bērnu un jauniešu sportu.

Atbildot uz Jelgavnieki.lv jautājumu par pašvaldības atbalstu basketbola un futbola ko-mandām, J. Kaminskis pastāstīja, ka pagājušajā gadā BK Zemgale tika piešķirts ap 60 tūksto-šiem latu un FK Jelgava – ap 12 tūkstošiem latu. Šogad futbolisti saņems 15 tūkstošus, toties basketbolam atvēlētā summa vēl nav zināma.

Atbildot uz jautājumu par nesamērīgo pašvaldības atbalstu hokejam, Ledus sporta skolai šogad atvēlot nepilnu pusmiljonu latu, un tikpat daudz pārējām divām sporta skolām, Juris Kaminskis klāstīja vispārzināmu patie-sību, ka nodarbošanās ar hokeju ir dārga un prasa lielus ieguldījumus, tāpēc politiķi ir pre-timnākoši. Savukārt uz ironisko piezīmi, ka at-šķirībā no arī pasaulē izskanējušiem pilsētas peldētāju un airētāju panākumiem, pat jelgav-nieki neko nav dzirdējuši par kāda vietējā ho-kejista sasniegumiem, J. Kaminskis atbildēja, ka pilsētas mazie hokejisti visai regulāri izcīna godalgotas vietas dažādos turnīros.

Naudas trūkuma dēļ Sporta servisa centrs šogad atteicies no Latvijas strītbola čem-pionāta posma rīkošanas, tā vietā organizē-jot divas vietēja mēroga strītbola sacensības. Runājot par tehniskajiem sporta veidiem, Juris Kaminskis uzsvēra, ka tie ir ļoti dārgi. Kad bija iespēja, pašvaldība ar pieciem tūkstošiem latu gadā atbalstīja ūdensmotosportistu Uģi Grosu, kurš startēja pasaules kausa izcīņā, un, protams, visur reklamēja Jelgavu. Savulaik Agarska triāla klubam tika iegādāts jauns motocikls, taču tagad šāds atbalsts nav iespējams.

Tomēr Sporta servisa centrs arī pašreizējos apstākļos nav atteicies no dažādu sporta klubu atbalstīšanas. Jelgavā darbojas ap 30-40 sporta

uzņēmēji diskutē par sportu un tūrismuJelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā notika diskusija ar pilsētas uzņēmējiem par pašvaldības darbu sporta un tūrisma attīstības veicināšanā pilsētā. Sarunā piedalījās Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris kaminskis, pašvaldības attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja gunita osīte un projektu vadītāja liene rulle.

veida klubu, kuri līdz decembrim Sporta servisa centrā var iesniegt savu projektu pietei-kumus. Sporta servisa centrs vērtēs to nozīmi un atbalsta apjomu. Arī šogad būs pieejams Sporta tālākizglītības fonda finansējums.

Tūristiem trūkst informācijas un norāžu

Ar pašvaldības aktivitātēm tūrisma attīs-tībā Jelgavā uzņēmējus iepazīstināja Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu vadītāja Liene Rulle. Pirms sešiem gadiem tika izveido-ta darba grupa, kas pievērsa uzmanību tūrisma nozarei, – tā sāka ar problēmu izpēti un risinā-jumu meklējumiem, kā arī izstrādāja attīstības vadlīnijas. Pirms četriem gadiem tika izveidota Zemgales tūrisma attīstības biedrība.

L. Rulle iepazīstināja arī ar tūrisma nozares projektiem, no kuriem daļa redzamu un taus-tāmu labumu nav devuši. Tūrisma nozares analīze liecina, ka Jelgavas plusi ir kultūr-vēsturiskie objekti un Lielupes un Driksas ūdeņi, kas diemžēl nav apgūti. Jelgavā ir ļoti zems viesu mītņu un apkalpoto tūristu skaits, trūkst tūrisma informācijas svešva-

lodās. Nozarē ir krasi izteikta sezonalitāte. Jelgavnieki.lv norādīja, ka potenciālais tūrists, atstājot Jelgavas dzelzceļa staciju un nokļūs-tot uz bedrainās Zemgales prospekta ietves, vispirms ierauga gadiem šķībo afišu stabu un pamestus kādreizējos tirdzniecības kioskus indīgi pelēkā un zaļā krāsā, taču nekur nav norādes par Tūrisma informācijas centra atra-šanās vietu, tās nav arī pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem.

Mūsu žurnāls par šķībo afišu stabu rakstīja jau 2007. gada 21. oktobrī, bet par noplukuša-jiem kioskiem – 2008. gada 19. martā.

Pašvaldības Attīstības un pilsētplānoša-nas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte vien zināja teikt, ka dzelzceļa stacijas apkaimi paredzēts sakārtot 2011.-2012. gadā…

Toties šogad tiks padziļināta Lielupes gultne, tādējādi piemērojot upi ūdens un aktīvā tūrisma vajadzībām.

Noslēgumā Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra vadītāja Sarmīte Vīksna in-formēja, ka martā paredzēts kārtējais seminārs Jelgavas uzņēmējiem un tas būs veltīts būvnie-cības jautājumiem.

diskusijā Jelgavas uzņēmēji pārsvarā tika informēti par pilsētas pašvaldības labajiem darbiem.


Aktualitāte

Zemkopības ministra amatam iesaka jelgavnieci

g a ļ i n a s T U B a i lO va

F OTO : l e l d e B R i ģ e

irina Pilvere: ažiotāžu neuztveru nopietni

I. Pilveres priekšrocības esot tas, ka viņa lieliski pārzina si-tuāciju ne tikai visās lauksaim-niecības nozarēs, bet arī nelauk-saimnieciskajā uzņēmējdarbībā. Viņa ir pētījusi un izstrādāju-si zinātnisko darbu, kā samazi-nāt administratīvo slogu lauk-saimniekiem. Dekāne prot angļu valodu un pārzina Eiropas Sa-vienības lauksaimniecības po-litiku. Turklāt viņai piemīt izcilas vadītājas spējas, uzskatot lauksaimnieki.

Uz žurnāla Jelgavnieki.lv jautājumu par oficiālu piedāvā-jumu izvirzīt savu kandidatū-ru, fakultātes dekāne atbild, ka «informācija ir izskanējusi, taču neviens mani oficiāli nav izvir-zījis šim amatam, tāpēc arī šo mediju sacelto ažiotāžu neuztve-ru nopietni.»

«Ja runājam par situāciju laukos – tā šobrīd nav iepriecino-ša, un jaunajam ministram vis-pirms vajadzēs panākt, lai nozarē nesākas masveida bankroti, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā, kad fak-tiski ir apstājusies saimniecis-kā darbība visās jomās. Bet kā to izdarīt – lai domā jaunais ministrs,» piebilst dekāne.

Mārtiņš Cimermanis: vienotais eiropas tirgus nemaz nepastāv

Savukārt M. Cimermani pozitīvi vērtē par paveikto lauksaimnieku izglītības sistēmas piln-veidošanā. Faktiski ar viņa gādību arī izveidots lauku konsultantu tīkls visā Latvijā. M. Cimer-manis žurnālam Jelgavnieki.lv atzīst, ka gadīju-mā, ja piedāvājums tiktu izteikts oficiāli, viņam

būtu nopietni jādomā, jo, redzot esošo situāci-ju, saprot, ka tā ir ļoti smaga un jauns ministrs viens pats nevarētu to atrisināt. «Jāvienojas kopīgam darbam. Esam maza un viegli ievaino-jama valsts, tirdzniecībā grūtības mums sagādā ne tikai vecās Eiropas valstis, bet pat Polija un Lietuva, tāpēc zemnieku uzstādījumi ir pilnīgi saprotami, taču gan mazajām ģimenes saim-niecībām, gan lielajiem ražotājiem ir jāapvie-nojas kopīgai cīņai,» aicina M. Cimermanis. Izglītības centra vadītājs uzskata, ka galvenais

jaunā ministra uzdevums ir mobili-zēt visus spēkus, izdalīt lauksaimnie-cības prioritārās nozares. «Zemnieki pēc pēdējiem notikumiem ir samul-suši, taču mums jāsaprot, ka Eiropā valda birokrātija un atbalsta maksāju-mus varēsim iegūt labi, ja 2013. gadā. Taču ļoti labi saprotu arī Eiropu, jo valsts pati parakstījās zem nosacīju-miem, kas tagad jāpilda. Tiesa, vie-notais Eiropas tirgus, kas tika solīts, nemaz nepastāv,» pesimistisks ir M. Cimermanis.

Jelgavnieki.lv jau ziņoja, ka ilgga-dējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) no amata atkāpās pēc plašiem lauksaimnieku protestiem.

Jānis dūklavs vairākām lietām redz risinājumu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) zemkopības ministra amatam izvirzītais kandidāts SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs savu lēmumu, vai piekrist kļūt par zemkopības ministru, pieņems šīs nedēļas vidū, vēsta LETA.

Tiekoties ar Lauksaimnieku orga-nizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības koope-ratīvu asociācijas (LLKA) un bied-rības Zemnieku saeima pārstāvjiem, Dūklavs uzklausīja zemnieku priekš-likumus, kas būtu darāms, lai novēr-stu krīzi lauksaimniecībā un veicinā-tu nozares attīstību.

Viņš savu redzējumu par lauksaimniecī-bu vēl neizklāstīja, jo vēlas izzināt pēc iespējas vairāk viedokļu, kas būtu darāms, lai novērstu krīzi piena lopkopībā, kā arī samazinātu admi-nistratīvo slogu nozarei.

Jānis Dūklavs atzina, ka patlaban sarunās diezgan daudz tiek runāts par politiskajām interesēm, kas, viņaprāt, ekonomikas attīstī-bai traucē. Zemkopības ministra kandidāts uzskata, ka vairākām lietām nozarē viņš redz risinājumu.

latvijas lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne irina Pilvere: «Ja runājam par situāciju laukos – tā šobrīd nav iepriecinoša, un jaunajam ministram vispirms vajadzēs panākt, lai nozarē nesākas masveida bankroti.»

pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja informācija, ka lauksaimnieku organizāciju vidū par piemērotākajiem zemkopības ministra amatam patlaban neoficiāli tiek minēta latvijas lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne irina pilvere, kas guvusi pieredzi lauku atbalsta dienesta vadīšanā un latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs mārtiņš Cimermanis.


Iespējamā misija


F OTO : I e s p ē J a M ā s M I s I J a s a R h Ī v s

Iespējamā misija ir nacionāla mēroga ierosme, kuras uzmanības centrā ir izglītība. Programma vēlas nostiprināt izpratni par iz-glītību kā vērtību Latvijā.

gandrīz puse – neatbilstoši misijai

Dalībnieku piesaistes un atlases speciā-lists, Latvijas Lauksaimniecības universitā-tes Studentu pašpārvaldes kādreizējais vadītājs un aktīvists Madars Bitītis stāsta, ka dalībnieku atlase programmai notiek četrās kārtās. Pirmajā kārtā tiek izskatītas pieteikumu anketas, kurā izvērtē kandidāta sasniegumus, iepriekšējo pie-redzi, sekmes studijās, motivāciju piedalīties programmā. «Vēlos uzsvērt, ka liela nozīme ir pieteikumu anketai, jo tas ir pirmais solis, kā cilvēks sevi prezentē programmai,» atklāj Madars. Otrā atlases kārta ir individuālā inter-vija, kuras laikā tiek tuvāk iepazīts kandidāts un viņa motivācija līdzdalībai programmā, tiek vēr-tētas kandidāta kompetences. Trešajā kārtā kan-didātiem jāvada mini mācību stunda un jāpie-dalās grupu darbā. Ceturtajā kārtā kandidātiem jāpilda testi, ar kuru palīdzību tiek izvērtētas personības īpašības un kompetences, kas nepie-ciešamas dalībai programmā.

«Ja vērtējam pēc pirmā pieteikšanās posma – pieteikumu anketu izskatīšanas, šo atlases kārtu nebija izturējuši 44 procenti. Tam galvenais iemesls ir tas, ka anketas ir aizpildītas pavirši, nebija pamatoti argumentēta motivācija iesaistīties programmā,» pieredzē dalās Madars.

Jelgavnieki piesakās kūtri

Vidējais pretendentu vecums ir 24 gadi. Gandrīz 70 procenti ir meitenes. No kopējā pretendentu skaita puse ir tādi, kas nākuši vai pastāvīgi dzīvo Rīgā, pārējie ir no citiem re-ģioniem, kuri savas studijas galvenokārt izvē-lējušies galvaspilsētā. 44 procenti plāno šogad iegūt bakalaura grādu, 25 procenti plāno iegūt maģistra grādu un 16 procentiem ir iegūts ba-kalaura un maģistra grāds. «Jāsaka, ka gandrīz visiem pretendentiem iepriekš bijusi zināma darba pieredze, arī tiem, kas plāno iegūt ba-kalauru. Visaktīvākie pretendenti ir Latvijas Universitātes studenti vai absolventi,» stāsta programmas pārstāvis.

Mācību priekšmets, kuru dalībnieks varēs

Jelgava gaida skolotājusvēl līdz sestajam aprīlim var pieteikties Iespējamai misijai. labākie no kandidātiem jau septembrī sāks strādāt par skolotājiem kādā no programmā iesaistītajām skolām, saņemot ne tikai darba algu, bet arī programmas atbalstītāju stipendiju.

mācīt skolā, ir cieši saistīts ar studijā apgūto specialitāti vai studiju kursiem. Svarīgi, lai pre-tendents var uzrādīt augstas sekmes tajā mācību priekšmetā, kuru vēlas mācīt skolā.

«Atsaucība no Jelgavas un rajona līdz šim bijusi maza. Aicinu jelgavniekus ieteikt saviem paziņām un draugiem Iespējamo misiju! Īpaši tāpēc, ka tepat netālu no Jelgavas – Ozolnie-kos un Tetelē jau strādā divas programmas da-lībnieces un Jelgavas puses skolas ir izrādījušas interesi arī nākamajā gadā uzņemt Iespējamās misijas skolotājus,» rezumē Madars.

es esmu skolotāja!

Anna Gabriša Teteles pamatskolā māca da-baszinības, bioloģiju un ķīmiju. «Visgrūtākais noteikti ir plānošana un gatavošanās stundām. Ja agrāk es domāju, ka tas ir viegli – atnāc, norunā un uz mājām, tagad saprotu, cik tas ir grūts un laikietilpīgs process. Ar grūtībām no-teikti sanāk saskarties arī disciplīnas jautāju-mos,» stāsta jaunā skolotāja.

«Skolā esmu skolotāja Anna vai vienkār-ši skolotāja, neesmu dzirdējusi, ka būtu sko-lotāja Gabriša! Pašā sākumā bija tik grūti pierast pie uzrunas Skolotāj!, iespējams, ka dažreiz pat neatsaucos. Tad arī pāris reizes izskanēja vienkārši Anna, uz ko savukārt tagad ir tik grūti atsaukties, jo esmu jau sa-augusi ar vārdu skolotāja. Daļa skolēnu, ie-spējams, mazās gadu starpības un pieredzes dēļ, neuztver mani kā pārējās skolas skolo-

tājus, bet es esmu skolotāja,» ir pārliecināta Anna.

Meitene stāsta, ka no skolēniem saņēmusi ābolus, konfektes un pat grāmatu Vai ķīmija ir nesaprotama? no kāda ceturtās klases skolnieka, kuram pagaidām neko vēl nemāca.

«Nav sanācis izveidot kontaktu ar visiem skolotājiem, bet tie skolotāji, ar kuriem tas iz-veidojies, palīdz, gan ar padomu, gan uzmun-drinājumu. Ja jautātu, palīdzību jau neatteik-tu neviens no skolotājiem. Ir jūtams atbalsts,» rezumē jaunā skolotāja Anna.

Savukārt Ozolnieku vidusskolā angļu valodu māca Edīte Millere.

anna gabriša Teteles pamatskolā māca dabaszinības, bioloģiju un ķīmiju un ir pārliecināta, ka var saukt sevi par skolotāju.

dalībnieku piesaistes un atlases speciālists Madars Bitītis aicina jauniešus iesaistīties programmā, lai kļūtu par skolotāju kādā no Jelgavas skolām.


i L z e Lu k s t i ņ a


Aktieris vadīja stundu skolas teātra pulciņam un parādīja jau-niešiem dažādus koncentrēšanās un sajūtu vingrinājumus. Stundas pamatdoma bija parādīt to, ka aktierim savu skatuves partneri ir svarīgi izjust un uzticēties. «Neesmu skolotājs, un tas, ko es te tagad daru, ir tikai bērna šļupsti. Tā kā šī ir vienīgā mūsu kopīgā nodarbība, šoreiz izvēlējos tādus nopietnus vingri-nājumus,» stāsta aktieris.

Andris Keišs paspēja pusaudžus arī krietni samulsināt ar taustīšanas vingrinājumu, kura laikā puisim un meitenei, ap-taustot vienam otru, savs biedrs bija labāk jāiepazīst. Vēl jaunie-ši, lūkojoties viens otram acīs, mēģināja nolasīt citu domas, kā arī vadīja savus biedrus, kuriem bija aizvērtas acis. «Varat smie-ties! Es pirmoreiz visu laiku zviedzu,» iedrošināja aktieris.

«Vispār man īpaši nepatīk nekas ārpus teātra, bet šoreiz, dzirdot, ka varu braukt pie savas skolotājas Ilzes Vazdiķes, nolēmu – vajag! Tā šoreiz ir vistīrākā sagadīšanās, bet par sadar-bības turpināšanu tādu kā tikšanos veidā varētu gan padomāt,» stāsta aktieris.

Teātra pulciņa režisore Ilze Vazdiķe stāsta, ka pašlaik pulciņā tiek īstenots eksperiments – pirmo reizi to mēģina balstīt gal-venokārt uz vienas klases skolēniem. «Pašlaik pulciņā darbo-jas galvenokārt 10.c – sociālā novirziena – klases bērni, bet ir jau arī no citām klasēm. Mēs apzināti šai klasei nekaram virsū teātra klases birku, jo audzinām nevis aktierus, bet vienkārši labus cilvēkus, kuri saprot, ko tas nozīmē. Gan ar šo eksperi-mentu, gan Andra viesošanos esmu ļoti, ļoti apmierināta,» prie-cājas režisore.

andris keišs māca sajustnoslēdzot Iespējamās misijas nedēļu, kuras laikā latvijas skolās stundas vadīja sabiedrībā pazīstami savas profesijas pārstāvji, 13. februārī Jelgavas valsts ģimnāzijā viesojās Jaunā rīgas teātra aktieris jelgavnieks andris keišs.

Tiek dots uzdevums – skriet caur apļa centru, cik ātri vien var, bet – nesaskrieties.

«Teātris ir spēcīga lieta. Mīnuss ir neizdevīgais darba laiks. es savu mammu, piemēram, tā dēļ redzu kādas piecas reizes gadā. Šoreiz gan izmantošu izdevību un aizbraukšu,» stāsta andris Keišs.

Taustīšanas uzdevums. «Tu vari aiztikt, ko tu gribi,» iedrošināja aktieris un aicināja šo uzdevumu neuztvert seksuāli. Tomēr tas gan maz palīdzēja, un daudzi puiši tomēr sakautrējās.

Uzdevums izvadīt partneri aizvērtām acīm pa zāli izrādījās

grūtāks nekā sākumā šķita.

Jaunieši bieži vien sadūrās un dabūja

ne vienu vien zilumu.


Ekonomika

Jelgavnieki gandarīti ar izstādi Balttour 2009Jelgavnieki sevi labi parādījuši 16. starptautiskajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009, kas no 6. līdz 8. februārim risinājās Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

i n g a L a i z ā n e

F oto : J e Lg ava s r a J o n a u n

P i L s ē ta s t ū r i s M a i n F o r M āc i J a s c e n t r s

u n S o l a r i S va c at i o n S a r h ī v s

Jelgavu izstādē pārstāvēja Zemgales plānoša-nas reģions, tūrisma firma Noa-Tour, jauna tūrisma kompānija Jelgavā Solaris Vacations, kā arī viesnīca Jelgava. Jelgavas rajonu pārstā-vēja Vilces pagasts, ar Blakenfeldes muižu.

Jelgavas rajona un pilsētas Tūrisma infor-mācijas centra galvenā speciāliste Vita Kin-dereviča ir apmierināta ar to, kā Zemgale un arī Jelgava sevi parādījušas. Uzņēmējus inte-resēja Jelgavā pārāk maz izmantotās Lielupes iespējas, kura varētu kļūt par ļoti perspektīvu atpūtas vietu ūdenscienītājiem. Cilvēki intere-sējās arī par dabas takām, kas gan Jelgavā, gan Jelgavas rajonā kļūst arvien sakoptākas. Lai gan apmeklētāju skaits bija mazāks nekā citus gadus, cilvēku interese par atpūtas iespējām nav mazinājusies. «Iespējams, ka cilvēki vairāk ceļos pa Latviju, jo nevarēs aizbraukt uz tālām zemēm,» stāsta Vita. Lielu interesi apmeklētāji izrādījuši par Jelgavā notiekošo Ledus skulptū-ru festivālu. Vita Kinderēviča atzina, ka cilvēki konkrēti zina, kādas atpūtas iespējas grib iz-

vēlēties, vairs neņem visus reklāmas buk-letiņus pēc kārtas, kā tas bijis citus gadus. Lielu interesi izrai-sīja jaunais tūrisma buklets par Jelgavu un Jelgavas rajonu, kurā apkopots tū-risma piedāvājums 2009. gada sezonai.

Arī tūrisma firmas Noa-Tour klientu menedžere Edīte Pole uzskata, ka cilvēki ir kļuvuši «izglītotāki», zina, ko grib. Firma or-ganizē dažādas atpūtas iespējas brīvajam laikam. Izstādē uzsvars tika likts uz ceļoju-miem. Noa-Tour lielākais pluss ir tas, ka tā atrodas tepat, Jelgavā, līdz ar to klientam nav jādodas uz Rīgu, lai rezervētu ceļojumu.

SIA Solaris Vacations pārstāve Ilze Andžāne ir priecīga, ka viņu galvenais mērķis – iepazīstināt plašāku auditoriju ar sevi, attaisnojies, jo, atšķirībā no citiem da-lībniekiem, Solaris Vacations izstādē piedalī-jās pirmo reizi. Firma specializējas ceļojumu organizēšanā uz Vidusjūras reģiona valstīm. «Izstādē cilvēki nāca klāt un interesējās par

mūsu piedāvājumu, jautāja par galamērķiem, uz kuriem organizējam ceļojumus, skatījās un ņēma līdzi Solaris Vacations grupu ceļoju-mu un slēpošanas brīvdienu katalogus, kā arī reklāmlapiņas ar informāciju par brīvdienām pie jūras Itālijā un Grieķijā, bērnu nometnēm un atlaidēm, kādas būs pieejamas, rezervējot Solaris Vacations ceļojumus laicīgi. Novēro-jām, ka cilvēki interesējas par cenām un ie-spējamām atlaidēm, jo viņiem tas ir svarīgi,» stāsta Ilze. Pēc Ilzes domām tūrisma nozarei ir svarīgi, lai vienu reizi gadā šāds pasākums būtu.

Tūrisma firmas solaris Vacations komanda.

lielu interesi izraisīja jaunais tūrisma buklets par Jelgavu un Jelgavas rajonu, kurā apkopots tūrisma piedāvājums 2009.gada sezonai.

izstādē Zemgalei tika atvēlēts 35 kvadrātmetru liels stends.


o ļ e g s k u L a P i n s


Teorētiski var pieņemt, ka, pērkot Latvijā ražotu produkciju, valstī attīstīsies ražo-šana un, varbūt, kādā dienā, Polijā tirgos ābolus no Latvijas, Lietuvā – Latvijas piena kombinātu produkciju, Igaunijā – maizi no Latvijas un tā tālāk. Bet reālajā dzīvē pircējs balso ar savu maku, nevis patriotis-kām jūtām. Bet vai vienmēr?

Par ko vairāk sarktMums vajadzētu vismaz nosarkt, pērkot

Lietuvā ražotus piena produktus vai maizi, laikā, kad mūsu zemnieki ir uz izdzīvoša-nas robežas. Viena no nesen rīkotās lauk-saimnieku protesta akcijas prasībām bija regulēt cenas – lai no zemnieka nopirktais piens veikalos maksātu ne vairāk kā divas reizes dārgāk. Šobrīd iepirkšanas un pārdo-šanas cena atšķiras piecas (!) reizes.

Nesen Rīgas piena kombināts paziņo-ja, ka samazina cenu savai produkcijai par 20 procentiem, līdz ar to Limbažu piens vei-kalos maksā ap 49 santīmiem litrā, kaut arī veikali to apzīmē kā īpašu cenu, it kā pie-mērojot savas atlaides.

«Protams, es pērku Latvijā ražotus produktus, taču tie dažkārt nepatīka-mi pārsteidz gan ar kvalitāti, gan cenu,» saka Liene. «Nezinu, kas pie tā vainīgs – veikali vai paši ražotāji.» Tas tiesa, jo Lat-vijas iedzīvotāji taču ne tik sen uzzināja, ka pārtikā lieto nevis skābo krējumu, bet gan skāba krējuma izstrādājumu, kuru gatavo no sausā piena. Sausā piena pulverim nav ne vainas – tas ir ķīmiski pārstrādāts piens, kura derīguma termiņš ir ilgāks nekā pa-rastajam pienam. Tikai jautājums – no ku-rienes tas pulveris parādījies – no vietējā piena vai ievests no Ķīnas, kur rudenī saindējās vairāki tūkstoši cilvēku. Taču Latvijā neviens cilvēks nav saindējies, tātad viss kārtībā… Ja mums ir skāba krējuma iz-strādājums, drīz jāparādās arī alus dzērie-niem – Latvijas lepnumu un nacionālo dzē-rienu daži ražotāji jau ilgāku laiku gatavo no pulvera.

atbalsta vietējos ražotājusCenas pirmās nepieciešamības pro-

duktiem dažādos veikalos būtiski neatšķi-ras – maize, piena un gaļas produkti un zivis gandrīz visur maksā vienādi. Taču

cenu diapazons augļiem un dārzeņiem pār-steidz. Zaļie loki, piemēram, var maksāt no 3,50 līdz pat 13 latiem kilogramā! Protams, neviens uzreiz nepērk kilogramu, tāpēc šo preču cenām uzmanību nepievērš, bet vaja-dzētu gan – jo tieši no šādiem sīkiem izde-vumiem veidojas ģimenes budžeta deficīts.

«Es lielveikalos neiepērkos jau sen,» skaidro Mihails. «Tirgus ir mans lielveikals. Augļus un dārze-ņus pērku tieši no zemniekiem – šādi es atbalstu vietējos ražotājus. Esmu pa-manījis, ka nedēļas nogalēs un brīvdie-nās pircēju skaits tirgū ar katru reizi pieaug – daudzi tagad nāk gan zemākas cenas, gan vietējās pro-dukcijas meklējumos.»

Paskatoties veikalos, jāsecina, ka nemaz nav tik daudz preču, uz kurām rakstīts Ražots Latvijā. Mēbeles no Polijas, mašīnas no Vācijas, drēbes no Eiropas, rotaļlietas no Ķīnas, pat nauda mums nav savējā – kredīti nāk no Zviedrijas. Atliek vien abām rokām turēties pie pārtikas. «Es cenšos, lai manā grozā būtu Latvijas produkti, pērku, pat ja

cena ir mazliet augstāka. Kaut arī nesapro-tu – kāpēc tā? Saldumus gan pērku, neskato-ties uz ražotāju, – tie man garšo un vienmēr gribas pamēģināt ko jaunu,» atzīstas Marija.

varbūt zemnieki atgriezīsiesUzrunāju diezgan daudz cilvēku, bet

visi atbildēja līdzīgi – kamēr varam, pirksim Latvijas, nevis importētos produktus, jo pa-

līdzēt sev varam tikai paši saviem spēkiem, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.

Taču mēs gribam adekvātu cenu par produktiem – tā ir

mūsu, patērētāju prasība veikaliem, citādi būsim spiesti meklēt iespējas kā pirkt tieši no ražotājiem. Laiks ir nauda, tomēr ir vērts patērēt mazliet laika meklējumos nekā pār-maksāt par smaidīgo kasieri veikalā. Var ga-dīties, ka iespēja parādīsies pati. Nesen savā pastkastē atradu sludinājumu: Pārdodam kartupeļus, piegāde, tālrunis...

Varbūt tie zemnieki, kas pirms 10-15 gadiem namu pagalmos tirgoja pienu un dārzeņus, atgriezīsies?

pārsvarā pērk latvijas preciiekšējam pieprasījumam valsts attīstībā ir ļoti svarīga loma, it sevišķi tagad, kad vietējiem ražotājiem un patērētājiem pienākuši grūti laiki.

veikalu plauktos latvijā ražotā prece mijas ar importa produkciju.

pircējs balso arī ar jūtām.


Ekonomika

Iecavas tilta rekonstrukcija Ozolniekos rit pēc paredzētā grafika – ziema un sals darbu procesu nav aizkavējis un to kvalitāti nav ietekmējis, kā arī līdz šim nav bijuši jelkādi neparedzēti naudas izdevumi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Lange.

Sīkāk par tilta remontdarbiem stāsta VAS Latvijas Valsts ceļi Centra reģiona būvinženieris Didzis Zvirbulis: «Tilta balsti tika pabeigti jau pirms lielajiem saliem. Sa-vukārt tagad strādājam pie tilta laiduma,

aukstais laiks iecavas tilta rekonstrukciju netraucē

kas tiek montēts. Kad būs siltāks, pāris vietās vajadzēs veikt metināšanas darbus, bet vispār tilta laidumu paredzēts pabeigt līdz šā mēneša beigām. Nākamajā etapā notiks veidņu izgatavošana, kuros pēc tam ievietos stiegrojumu, lai tālāk varētu ķerties klāt arī betonēšanai.»

Arī D. Zvirbulis atzīst, ka visi darbi norit pēc grafika. Rekonstruēto tiltu pare-dzēts atklāt vasarā, pēc speciālistu aplēsēm, iespējams, tas varētu notikt jau jūnija sākumā.

Tiltu pār iecavu Ozolniekos, iespējams, atklās jau jūnija sākumā.

Pēc provizoriskiem datiem metālapstrā-des uzņēmuma SIA Madara apgrozījums 2008. gadā bijis 2,248 miljoni latu, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija nedaudz virs diviem miljoniem, savukārt AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca (JMR) apgrozījums bijis par deviņiem pro-centiem mazāks nekā 2007. gadā, kad tas bija ap 1,5 miljoniem, aģentūru LETA infor-mēja abu uzņēmumu līdzīpašnieks un vadī-tājs Pēteris Bila.

«Patlaban esam dziļā krīzē, un apgrozī-jums neatrisina mūsu problēmas. Saražoto turpinām pārdot no noliktavas, kamēr puse strādājošo jau atlaisti,» precizēja Bila.

Uzņēmējs pauda, ka ražošanas apjomi strauji krita pagājušā gada rudenī. Pirmā krīzi izjuta SIA Madara, kas strādā galveno-kārt Rietumu tirgum, vedot produktus uz Dāniju, Zviedriju, Vāciju un citām zemēm. Savukārt JMR vairāk strādāja Austrumu tirgum, eksportējot saražoto uz Kazahstā-nu, Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju. Valūtas kursu maiņas dēļ minētajās valstīs, samazi-noties to vietējās valūtas vērtībai, Latvijā sa-

ražotā produkcija kļūst par dārgu un nespēj konkurēt.

Patlaban JMR strādā tikai trīs dienas nedēļā, pagājušā gada beigās samazināts arī personāla skaits.

«Manuprāt, mūsu valsts uzņēmējdar-bības lielākā problēma ir milzīgais biznesa slogs, kā es to saucu. Šo slogu veido nodokļi, elektrība, gāze. Piemēram, ar nodokli tiek aplikta arī tā peļņas daļa, kas tiek ieguldī-ta attīstībā. Turklāt Latvija šajās pozīcijās ir dīvainā kārtā visdārgākā valsts Baltijā. Tāpēc mūsu uzņēmumus pārņem lietuvieši, igauņi un Latvijas uzņēmēji atkal kļūst par kalpiem citām valstīm. Nedz Lietuvā, nedz Igaunijā nav tik milzīgs slogs biznesam, ko veido nodokļi un valsts monopoluzņē-mumu maksājumi. Ekonomiku atdzīvinā-tu šā sloga samazināšana, ja ne mazāk, tad vismaz kaimiņvalstu līmenī, jo šo izdevumu dēļ Latvijā ražots produkts ir visdārgākais un tas nespēj konkurēt,» komentēja Bila.

Abi metālapstrādes uzņēmumi ir saistī-ti, un SIA Madara ir AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca lielākais īpašnieks.

Metālapstrāde Jelgavā ieslīgusi dziļā krīzē

Jelgavas gaļas kombināta prioritāte kļūs eksportsas Jelgavas gaļas kombināts (JgK) jaunais līdzīpašnieks igaunijas un Zviedrijas kopuz-ņēmums Masa Invest par prioritātēm uzņē-muma attīstībā izvēlējies eksporta apjomu palielināšanu un investīcijas jaunās iepa-košanas līnijās, informēja as Jelgavas gaļas kombināts jaunais padomes loceklis, Masa Invest vadītājs un dibinātājs avo Kāsiks.

«akciju pārpirkšanas procedūru mēs sākām 2008. gada beigās un īstenojām 2009. gada janvārī. patlaban fokusējamies uz uzņēmuma efektivitāti un eksporta īpatsvara palielināšanu pārdošanā. Jaunus potenciālos eksporta tirgus saskatām Zviedrijā, igaunijā un krievijā. pirmās investīcijas plānojam veikt ie-pakošanas līnijā, lai palielinātu auksti kūpināto desu ražošanas kapacitāti,» pauda kāsiks.

Saistībā ar līdzīpašnieku nomaiņu 10.februārī notikušajā Jgk akcionāru sapulcē iecelta jauna padome, kurā strādās avo kāsiks, kaido Hāmers un aivars graudiņš. izmaiņas skārušas arī valdi, kurā ir tās agrākie locekļi, taču no septiņiem uz trim locekļiem samazi-nāts valdes apjoms, aģentūru leta informē-ja ināra grejere, kas joprojām ir Jgk valdes priekšsēdētāja.

uzņēmuma padomē vairs nav līdzšinē-jās lielākās īpašnieces līvijas lūses, kura savas akcijas pārdevusi igaunijas investoram, kam tagad ir kontrole pār uzņēmumu, taču precīzu akciju samēru uzņēmuma pārstāvji nepublis-ko, arī darījuma summa netiek atklāta.

«Jgk joprojām ir vienīgais gaļas pārstrā-dātājs latvijā, kas ieguvis iSo 2200 kvalitātes vadības sertifikātu, kurš ļauj piegādāt preces eS mērogā. esam saņēmuši attiecīgo sertifikā-tu krievijā. mūsu eksporta iestrādes turpinā-sim attīstīt plašāk, sākotnējo akcentu eksportā liekot uz Skandināviju,» skaidroja grejere.

pēc neauditētiem uzņēmuma datiem, pērn Jgk apgrozījums sasniedzis 8,7 miljonus latu.

vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka uzņēmuma īpašumi Savienības ielā 8, Jelgavā, par vairāk nekā diviem miljoniem latu ir ieķīlāti aS SEB banka, līdz ar to akciju pār-došanas darījumam, visticamāk, bijis nepiecie-šams bankas akcepts.

Jelgavas gaļas kombināta apgrozījums 2007. gadā bija 8 097 851 lats un uzņēmums strādāja ar 49 408 latu zaudējumiem, savukārt 2006. gads tika noslēgts ar 6 548 176 latu apgro-zījumu un 148 901 lata zaudējumiem.

Jgk ražo dažādus gaļas pārstrādes pro-duktus. 2004. gadā uzņēmums atklāja jaunu ar Sapard līdzfinansējumu celtu gaļas pārstrā-des cehu, kas tobrīd bija viens no modernāka-jiem latvijā.

pagājušā gada 10. janvārī savas mājas pagalmā rīgas rajona garkalnes pagasta priedkalnē tika nogalināts Jgk līdzīpašnieks un padomes vadītājs aigars lūsis. vasarā par uz-ņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuva viņa māte līvija.

J e lg av n i e k i . lv • f oto : l e l d e b r i ģ e


Izglītība


«Šogad katra nedēļas diena tiks veltīta nozarēm, kuras uzskatām par prioritārām. Ja uzņēmēji piekrituši tikties ar skolēniem, jādomā, ka viņi ar cerībām skatās nākotnē. Pasākumu rīkojam, lai vidusskolēnu vidū aktualizētu jautājumu par karjeras izvēli un izkoptu lokālo patriotismu – darba vietas izvēli Jelgavā,» stāsta NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils. Karjeras nedēļā piedalīsies 34 uzņēmumi.

Pirmdiena tiks veltīta ieguves rūpniecībai un karjeru izstrādei, apstrādes rūpniecībai.

Otrdien skolēni iepazīs uzņēmumus, kas strādā par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, ūdens apgādes, notekūdeņu, at-kritumu apsaimniekošanas un sanācijas, trans-porta, informācijas un komunikācijas pakalpo-jumu nozarēs. «Pašlaik ļoti aktuāla ir tā sauktā zaļā domāšana, tāpēc šajā dienā skolēni apmek-

lēs uzņēmumus, kas izejvielās pārstrādā mūsu pašu rādītos atkritumus,» skaidro M. Narvils. Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra telpās pulksten 16 atklās fotoizstādi Orientē-jies ekstrēmi. Otrdien pasākumu kuplinās arī Jelgavas Amatu skolas pārstāvji, kas aicina uz Atvērto durvju dienu. «Skolēni paši iepazīstinās ar dažādām profesijām, kuras var apgūt skolā,» par iesaistīšanos ir pateicīgs filiāles vadītājs. Trešdiena veltīta vairumtirdzniecībai un ma-zumtirdzniecībai, automobiļu un motociklu remontam.

Ceturtdiena būs pasākumiem visbagātākā diena. Dienas nozare – profesionālie, zinātnis-kie un tehniskie pakalpojumi. Bez ierastajiem uzņēmumu apmeklējumiem skolēni tiek aicinā-ti uz visām Latvijas Lauksaimniecības universi-tātes (LLU) fakultātēm, kur studenti stāstīs par apgūstamajām studiju programmām. Skolēni un studenti aicināti apmeklēt arī Jelgavas Ino-

vāciju centru un iepazīties ar iespējām uzsākt savu biznesu. Programmas Jaunie līderi pārstā-ve Sintija Zālīte stāsta, ka ceturtdien Jelgavas re-ģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) notiks konkurss devīto klašu skolēniem, kurā piedalīsies desmit skolu komandas. Konkur-sā būs jārisina dažādi uzdevumi par desmit dažādām profesijām.

Piektdienas nozares būs valsts pārvalde un aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana.

Katru dienu JRPIC notiks arī apaļā galda diskusijas, kuras būs veltītas aktuali-tātēm konkrētajās nozarēs. «Ja rajona skolas izteiks vēlēšanos piedalīties kādā no pasā-kumiem, taču būs kādi šķēršļi, mēģināsim tos atrisināt. Arī gadījumā, ja uzņēmums at-bilstošajā nozares dienā būs plaši apmek-lēts un kādai skolai iespēja šajā diena netiks dota, ekskursiju organizēsim citā Karjeras nedēļas dienā,» informē filiāles vadītājs.

Šonedēļ – Skolēnu karjeras dienasgalvenais Skolēnu karjeras nedēļas 2009 mērķis ir iepazīstināt jauniešus ar uzņēmumiem, kas nākotnē raugās ar optimismu. Šogad nodarbinātības valsts aģentūras (nva) rīkotās karjeras nedēļas pasākumi notiks no 16. līdz 20. februārim.


Tēma

Jelgavā mācīties var jebkurā vecumāJelgavā ir iestāde, kas uz izglītību raugās no dažādiem skatu punktiem – uzņēmēja, bezdarbnieka, pensionāra, studenta... tas ir Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības centrs (JrpiC), ar kura darbību iepazīstina tā direktore Sarmīte vīksna.

g a ļ i n a s t u B a i Lo va

F oto : L e L d e B r i ģ e u n J r P i c a r h ī v s

Iepazīšanās sākas ar goda stabiem, uz kuriem izvietoti dažādi apbalvojumi, un atpūtas istabu, kurā ikviens centra klients var iedzert kafiju vai uzsildīt līdzi paņemto ēdienu.

Vadītāja izrāda arī metodisko bibliotēku, kas pārsvarā veidota pēc lasītāju pieprasījuma.

«Klients var izteikt savu vēlmi pēc noteik-tas grāmatas, un mēs to labprāt iegādājamies. Interesanta ir mazā vecāku bibliotēka, kurā ap-kopoti izdevumi vecākiem. Katram gādājam ko īpašu, jo grāmatas ir dārgas, tāpēc piedā-vājam iespēju uz vietas lasīt šādas interesantas grāmatas. Pieejamas arī mācību filmas, kuras aktīvi izmanto skolotāji,» stāsta vadītāja, pie-bilstot, ka bibliotēku var apmeklēt ikviens pil-sētas iedzīvotājs.

Centrā ir piecas datorklases. Īpašs prieks direktorei ir par senioriem, kas kādreiz apgu-vuši datorkursus, bet tagad nāk katru dienu, izlasa visas jaunākās avīzes, pēc tam izlasa ziņas internetā. Preses izdevumi nebūt nav lēti. Ja kādam jāizvēlas: nopirkt maizes kukulīti vai avīzi, te avīzi var izlasīt bezmaksas.

Īpašs centra ieguvums ir arī interaktīvā tāfele, ar kuras palīdzību tik nopietnas lietas kā svešvaloda vai nepilsoņu gatavošanās naturali-zācijas eksāmenam kļūst par interesantu spēli.

Programmas – atbilstoši klientu pieprasījumam

«Centram rit trīspadsmitais gads, bet šo gadu laikā tas ir ļoti mainījies. Tā vēsturis-kā daļa, par kuru es varu stāstīt, ir saistīta ar 2005. gadu, kad kļuvu par vadītāju. 2005. gadā pilsētā tika veikta pieaugušo izglītības sistē-mas reorganizācija, pēc kuras tapa šis centrs,» vēsturi iezīmē S. Vīksna.

Centra sirds ir Izglītības daļa, kurā ietilpst vairākas nodaļas, katra no tām strādā savai mērķauditorijai. Piemēram, Skolu atbalsta nodaļa plāno dažādus pasākumus pedagogiem. Pieaugušo tālākizglītības nodaļa plāno kursu programmas dažādu nozaru speciālistiem, bez-darbniekiem, nepilsoņiem, ikvienam interesen-tam. Uzņēmēju atbalsta nodaļa organizē pasā-kumus topošajiem un esošajiem uzņēmējiem. Metālapstrādes filiāle piedāvā mainīt profesi-

ju, piemēram, iegūs-tot metinātāja kvali-fikāciju. Informācijas tehnoloģiju nodaļa nodarbojas ar centra produktu moder-nizēšanu, kā arī da-torkursiem. Centrā ir arī programmas ģimenēm, vecākiem, kur vecāki ceļ savu kvalifikāciju.

«Programmas veidojam, ņemot vērā pilsētas attīstī-bas stratēģiju. Esam pašvaldības izglītības iestāde, tāpēc ar izglītī-bas palīdzību veicinām to jomu attīstību, kas ie-kļautas pilsētas stratēģijā. Viena no prioritātēm ir metālapstrādes attīstība un mūsu uzdevums ir veidot atbilstošus izglītības pakalpojumus. Darbu plānojam atbalsta līnijās, katra no tām ietver sevī kompleksu: konsultācijas, seminā-rus, kursus, konferences, izglītojošās ekskursi-jas un citas metodes. Piemēram, ir metālapstrā-des atbalsta līnija, profesionālās orientācijas at-balsta līnija, kuras mērķis ir popularizēt profe-sijas izvēles nozīmi skolēnu vidū. Šajās atbalsta

līnijās iekļaujam arī idejas, kas nāk no šo prog-rammu klientiem. Kad sāku strādāt, pirmajā dienā uz galda bija sūdzība no kāda pensionāra, kas bija neapmierināts ar to, ka nav bezmaksas kursi pensionāriem. Un tad es jautāju, tiešām, kāpēc nav? Tā arī kursus izveidojām. Tagad šis kungs ir patstāvīgs mūsu centra apmeklētājs. Savukārt mēs ieguvām jaunus kursus – sociālās atstumtības mazināšanai, kurus dotē pašvaldī-ba. Pensionāriem, kas jūtas vientuļi, te ir visas iespējas rast domu biedrus, radoši izpausties, apgūt jaunās tehnoloģijas. Datorkursus piedā-

Šogad centrā var apgūt 118 dažādas programmas.

Centra bibliotēku var apmeklēt ikviens jelgavnieks.


vājam bez maksas divreiz gadā. Kritiskais un prasīgais klients ir mūsu svētība, jo mudina at-tīstīties,» pieredzē dalās S. Vīksna, piebilstot, ka visu informāciju par pasākumiem var uzzināt centra mājaslapā www.jrpic.lv vai, personīgi ie-rodoties centrā.

118 dažādas mācību programmas

Šogad JRPIC piedāvā 118 programmas dažādās jomās: tās ir valodas, programmas uz-ņēmējiem un datorzinātnes, administrēšana, atkarību profilakse un citas. «To mēs saucam par pastāvīgu piedāvājumu. Taču, ja atnāk kāds kolēģu pulciņš un pasaka: mums visiem, pie-mēram, jāiemācās veidot prezentācijas Power Point programmā, mēs izveidojam individuālu piedāvājumu, kas domāts konkrētai grupai,» stāsta vadītāja.

Viņa atklāj, ka nozīmīga ir pašvirzītā mācī-šanās, kura notiek ikdienā, kad cilvēks apmeklē tādus pasākumus, kas sniedz interesantu un jaunu informāciju. «Aizejot uz kādu izstādi, iz-glītojošu semināru, lekciju, jūs paplašināt savu redzesloku, kļūstat gudrāki,» smaidot piebilst centra vadītāja.

Nodarbības centrā vada dažādi nozaru speciālisti gan no Jelgavas, gan tuvākās ap-kārtnes. «Ir pieaugušo izglītības metodika, un ne katrs pasniedzējs spēj mācīt pieaugušos. Esam pārliecinājušies, ka labs pasniedzējs, kas strādā augstskolā, ne vienmēr spēj strādāt pie mums, jo mērķgrupas ir ar dažādu iepriekšē-jo izglītības līmeni un mācību darba prasmi. Tāpēc slēdzam sadarbības līgumus tikai ar mācībspēkiem un pasniedzējiem, kuri strādā radoši un guvuši labas atsauksmes. Protams, ja cilvēks nāk ar iniciatīvu un saka: es varu pasniegt kādu konkrētu programmu, mēs iz-vērtējam piedāvājumu un dodam iespēju pre-zentēt savu programmu un prasmes. Ja pār-liecināmies, ka tie nav tukši vārdi, slēdzam līgumu,» stāsta S. Vīksna.

lielākais centrs visā Baltijā

Vidusmēra Lat-vijas pieaugušo iz-glītības centrs ir trīs līdz četri cilvēki, kuri strādā telpās, kas iz-vietotas kādā iestādē, augstskolā vai skolā. Šie centri ir pašvaldī-bu ziņā, tāpēc daudz kas atkarīgs no paš-valdības atbalsta. «Esam lielākie Latvijā, mums vienīgajiem ir sava ēka ar plašām telpām. Esam atvērti reģionam, rajona pašvaldībām, pēdējā laikā ir pieprasījums arī no Rīgas. Nacionālajā attīstības plānā minēts, ka mūsu centrs ir lielākais Baltijā, kas mums pašiem bija liels pārsteigums un pa-godinājums. Bet tas ir liels darbs, ko veic mūsu lieliskā radošā komanda. Tāpēc jelgavnieki var lepoties ar to, ka mums ir tādas iespējas!» aicina S. Vīksna.

JRPIC ir vairāki finanšu avoti. Galvenā ir pašvaldības dotācija, kas sastāda apmēram 70 procentus, pārējo centrs piesaista pats. Pirmkārt, tie ir Eiropas Savienības līdzekļi, otrkārt, maksa par pakalpojumiem no pašiem klientiem, bet trešais avots ir valsts finansē-jums, ko var piesaistīt konkrētām apmācību programmām, piemēram, pedagogu apmā-cības programmām. Līdz šim lielu daļu ie-nākumu garantēja darba devēji, kas apmācī-ja savus darbiniekus, taču pašreizējā ekono-miskajā situācijā šā ienākumu sadaļa varētu samazināties.

«Katru pirmdienu rīkojam informatīvās sa-nāksmes, izzinām aktualitātes visās nozarēs un plānojam nepieciešamos izglītības un informa-tīvos pakalpojumus. Piemēram, pašlaik visak-

tuālākās ir bezdarbnieku apmācības. Septembrī tradicionāli notiek atvērto durvju diena, kad cilvēki aktīvi piesakās kursiem, šīs grupas no-darbības beidza decembrī. Ar bažām gaidījām jauno gadu. Taču tagad esam pārliecinājušies, ka cilvēku vajadzība pēc izglītības nav mazinā-jusies un viņi iegulda līdzekļus datorprasmju at-tīstībā, valodu apgūšanā. Redzēsim kāda aktivi-tāte būs no darba devējiem savu darbinieku ap-mācībā. Nopietns uzdevums ir izveidot vidi un resursus, lai pie mums varētu mācīties redzes invalīdi. Telpas un kursi pieejami cilvēkiem invalīdu ratiņos, taču ir pieprasījums arī pēc programmām redzes invalīdiem. Vēl vajadzīga bērnu istaba, jo daudzi klienti nāk ar bērniem, bet nav, kur viņus atstāt,» nākotnes iecerēs dalās S. Vīksna, piebilstot: «Jelgavnieki izprot izglītības vērtību, jelgavnieks ir zinātkārs. Esam pilsēta, kas mācās. Pedagogam ir jābūt optimis-tam un tāpēc gribas cerēt, ka šajā saspringtajā situācijā, kad cilvēks plāno līdzekļus un laiku, plānos ietilps arī izglītošanās. Nevar pateikt: tagad ir krīze un mēs nemācīsimies. No savas puses apsolu, ka mēģināsim izglītību padarīt vēl pieejamāku.»

sarmīte vīksna Jelgavas reģionālo Pieaugušo izglītības centru vada kopš 2005. gada un šajā laikā ir pārliecinājusies, ka jelgavnieks ir zinātkārs. Floristika kļuvusi par daudzu jelgavnieču mīļu nodarbi JRPiC piedāvāto kursu dēļ.

interesanto un visnotaļ garšīgo franču ēdienu pagatavošanaas kursi.


Pilī

Studentiem būs demokrātiskas vēlēšanasarī mazajā studentu valstī – latvijas lauksaimniecības universitātē (llu) – tuvojas vēlēšanas. 18. februārī studenti uz gadu ievēlēs savu jauno Studentu pašpārvaldi (Sp). arī studentus grūtie laiki mudina nopietni iesaistīties lēmumu pieņemšanā, jo šogad uzstādīts rekords – vēlēšanām pieteikti veseli četri saraksti, kas ir lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā.


F oto : s a n t i s z ī B e r g s

studenti nezina, kas notiek pašpārvaldē

Lai gan šā gada LLU SP vēlēšanām pie-teiktie četri saraksti neizklausās daudz, pagā-jušā gada vēlēšanās startēja tikai viena partija. Šogad vēlēšanās kandidēs partija Vox alumnus jeb Studentu balss, kuras līderis ir Meža fakul-tātes otrā kursa students Artūrs Bukonts, Pār-tikas tehnoloģijas fakultātes pirmā kursa stu-dents Pēteris Mičulis ar sarakstu Kubikmetrs, Tehniskās fakultātes otrā kursa maģistrants, viens no Mehu dienu organizatoriem Ansis Saliņš ar sarakstu Nothing Special un Ekonomi-kas fakultātes otrā kursa students Jānis Cunskis ar sarakstu Tava partija. Katra partija sev iz-virzījusi atšķirīgas prioritātes, kuras nākamā gada laikā centīsies īstenot. Te gan jāpiebilst, ka, gluži kā lielajā politikā, arī studenti vis-pirms parūpējas par savējiem. Piemēram, mehs A. Saliņš sola veicināt studentu sadzīves aps-tākļu uzlabošanu dienesta viesnīcās, īpašu uz-manību pievēršot piektajai – Tehniskās fakul-tātes – dienesta viesnīcai. Taču viņa partija arī plāno rūpēties par studentiju kopumā – tur-pināt iesāktās SP tradīcijas un veicināt komu-nikācijas uzturēšanu studentu un universitā-tes vadības vidū. Arī J. Cunska izveidotā eko-nomistu partija sola veicināt pozitīva dialoga veidošanu starp studentiem un mācībspēkiem, sekmējot vienlīdzīgākas vērtēšanas sistēmas izmantošanu studiju procesā Ekonomikas fa-kultātē. Savukārt abas pārējās partijas – Vox alumnus un Kubikmetrs – veido pārstāvji no gandrīz visām LLU fakultātēm, līdz ar to šīm partijām izvirzītie mērķi ir nedaudz vispārīgā-ki. Partijas Vox alumnus līderis A. Bukonts par savu mērķi izvirzījis ideju atjaunot saikni starp studentiem un pašpārvaldi, jo pašlaik daudzi studenti nedz zina, nedz interesējas par to, ko tad īsti dara SP aktīvisti.

Taujāti, vai dosies vēlēt pašpārvaldi, daudzi studenti atzīst, ka to darīs tad, ja sanāks pa ceļam, bet, par kuru sarakstu balsot, vistica-māk izvēlēsies īsi pirms balss nodošanas. «Jā,

šī negatīvā tendence arvien pieņemas spēkā, tāpēc arī par vienu no mūsu mērķiem esam izvirzījuši studentu informēšanu par SP dar-bībām. Svarīgi, lai students redz, ka kaut kas tiek darīts. Tāpēc arī esam plānojuši uzlabot pašpārvaldes mājaslapu, kas pašlaik ir diezgan nejēdzīga. Gatavojam projektu Students stu-dentam, kas ļaus mājaslapā izveidot studentu portālu. Tāpat plānojam atjaunot tā saucamo e-listi, kad studenti, kuri to vēlas, ziņas par pasākumiem un aktivitātēm saņem e-pastā,» stāsta A. Bukonts. Šajā ziņā domas saskan visām studentu partijām – trūkst saiknes starp pašpārvaldi un studentiem. Jaunie aktīvisti sola to labot. «Daudzi uzskata, ka SP pienāku-mi ir tikai pasākumu rīkošana. Mums jāparā-da, ka ir vēl daudz vērtīgu lietu, ko pašpārval-de var paveikt,» uzsver A. Bukonts.

Krīze skar arī studentu pašvaldību

Lai kādus attīstības plānus tie kaltu, šī gada SP domniekiem jāņem vērā, ka arī pašpārval-di līdz ar augstskolu ir skārusi krīze. Ar augst-skolas finansējuma samazināšnau saruks arī LLU SP budžets, jo tas likumā noteikts vienas divsimtās daļas apmērā no augstskolas budžeta. Tagadējā SP vadītāja Laila Ozola stāsta, ka šā gada budžets vēl ir neskaidrs gan pašpārvaldei, gan pašai augstskolai.

A. Bukonts, kurš jau iepriekš darbojās paš-pārvaldē, pieļauj, ka šogad SP varētu atteikties no Latvijas Studentu apvienības (LSA) biedra statusa, jo apvienība, kura pēdējos gadus cīnās ar naudas grūtībām, prasa arvien lielākas biedra naudas – pagājušajā gadā LLU maksāja vairāk nekā 2000 latu. «Šogad, ja nemaldos, tie varētu

Partijas Vox alumnus līderis artūrs Bukonts par savu mērķi izvirzījis ideju atjaunot saikni starp studentiem un pašpārvaldi, jo pašlaik daudzi studenti nedz zina, nedz interesējas par to, ko tad īsti dara studentu pašpārvaldes aktīvisti.


būt jau 3000 latu. Par atteikšanos no dalības LSA lems jaunās SP vadītājs, un tas būs atka-rīgs no situācijas, jo par šo iespēju tiek runāts jau vairākus gadus daudzās augstskolās,» stāsta L. Ozola. «Žēl jau, protams, ir, iespēju tur ir daudz, taču patiesībā LLU pašlaik nedarbojas pietiekami aktīvi, lai būtu vērts maksāt tik lielu naudu,» skaidro A. Bukonts. «Liels mīnuss paš-pārvaldes darbā ir tas, ka tai būtībā nav pašai sava budžeta. Arī tā nauda, kas mums it kā ir piešķirta, jau nemaz tā vienkārši netiek dota. Lai kaut ko nopirktu vai sarīkotu, vispirms jā-noskaidro, kur ir zemākās cenas, ar kuru veikalu mums ir līgums un tā tālāk. Tas ir tik ķēpīgi, ka, piemēram, ar tādiem sīkumiem kā kance-lejas preces nemaz neķēpājamies – iztiekam ar savām. Lai gan šķiet, ka arī Studentu dienas nes lielu peļņu, patiesībā parasti esam apmierināti, ja neesam mīnusos,» stāsta A. Bukonts. Arī stu-dentu partijas ne rīko priekšvēlēšanu kampa-ņas, ne dala tautai banānus. «Sagrabinām pla-kātiem, un ar to pietiek,» smejas A. Bukonts un atzīst, ka visu jauno ideju un plānu vidū pamat-uzdevums tomēr būs pašpārvaldes tradīciju sa-glabāšana un turpināšana. A. Bukonts sola, ka viņa partijas uzvaras gadījumā nepazudīs ne pateicības koncerts, ne citi ierastie pasākumi, un noteikti turpināsies pašlaik plaukstošā sa-darbība ar tehnikumu audzēkņiem. Savukārt nedaudz ierūsēt sākušās Studentu dienas varētu tikt atsvaidzinātas ar studentu gājiena atjauno-šanu, bet īpaši liela vērība tiks pievērsta LLU SP saiknei ar fakultāšu pašpārvaldēm.

vai sP ir tikai lielu bērnu smilšu kaste?

Studentu vidū valda arī uzskats, ka patiesī-bā SP ir pārāk dārgs lielās dzīves izmēģinājuma lauciņš aktīviem studentiem, un krīzes laikā jau nu bez tās varētu arī iztikt. Daudzi par neno-pietnu uzskata viena pašpārvaldes sastāva valdī-šanas laiku, kas ir gads. Sak’, gada laikā jau neko pamatīgu nemaz īsti nevar paveikt. «Par paš-pārvaldes likvidēšanu gan nevaru piekrist, jo tā tomēr dod jebkuram studentam lielas iespējas. Ir semināri, prakses, pieredzes apmaiņas, kon-takti ar citiem studentiem. Lai apgāztu šādus un līdzīgus viedokļus, mums būs diezgan pama-tīgi jāspodrina SP vārds. Runājot par darbības termiņu, teorētiski šāda ideja nav peļama, taču, kā rāda pieredze – SP aktīvismam tomēr ir ten-dence diezgan ātri izdzist. Ja gada sākumā dar-bojas daudzi, tad beigās pašpārvaldi vairs stutē tikai daži cilvēki. Bieži vien mācības vai naudas pelnīšana ņem virsroku pār darbu pašpārval-dē, jo tas tomēr ir entuziastu darbs, par kuru algas nemaksā. Līdz ar to tie daži aktīvisti ilgāku termiņu var arī fiziski neizturēt, bet šādi – katru gadu svaigs entuziasms,» vērtē A. Bukonts.

LLU SP domes vēlēšanas risināsies 18. feb-ruārī no pulksten 9 līdz 17, un kandidāti gata-vojas spraigai savstarpējai cīņai. Vēlēšanu urnas būs visās fakultātēs, bet balsot studenti varēs tikai katrs savā fakultātē.

autoceļa nosaukumsierobežojuma vai aizlieguma

veids

aptuvenais datums,

no kura tiks ierobežota

satiksmeno km līdz km

p94 Jelgava – Staļģene - Code 23,70 28,87 10 tatkarībā no

laika apstākļiem

v28 blukas - emburga 1,42 17,37 10 t ”

v1056 Svēte – augstkalne 9,05 21,19 10 t ”

v1071 mežciems – Staļģene – Stūrīši 3,10 9,60 10 t ”

v1081 upmaļi - Cīruļi 0,00 9,76 10 t ”

Posms

vas Latvijas Valsts ceļi Centra reģiona Jelgavas nodaļa paziņo, ka pavasara šķīdoņa laikā atsevišķos valsts autoceļos var tik ierobežota kravas transporta

satiksme, uzstādot ceļa zīmes nr. 312 Masas ierobežojums

Kravu pārvadātājus lūdzam izvest kravas līdz satiksmes ierobežojošo ceļa zīmju uzstādīšanai.detalizētu informāciju var saņemt Jelgavas nodaļā pa tālruni 63020467, 29403851 vai 26379455.


studentu mazgāšanos nekontrolēsiepriekš studentu neapmierinātību izraisīja

pēc augstskolas finansējuma samazināšanas pie-ņemtie taupības pasākumi – gaisa temperatūras samazināšana dienesta viesnīcās un fakultātēs, kā arī dušu apmeklējumu ierobežošana. a. garančs pastāstīja, ka dušu apmeklējums vairs netiek cilāts. vienā no dienesta viesnīcām tika izmēģinā-ta talonu sistēma, taču tā nebija efektīva. «iepriekš tika rēķināts, ka katrs students dušu var apmek-lēt astoņas reizes mēnesī, bet tad sapratām, ka to nav iespējams izkontrolēt. tāpēc šo jautājumu no dienas kārtības esam noņēmuši, bet aicinām stu-dentus ūdeni taupīt,» skaidro a. garančs.

toties diskusijas gaitā atklājusies kāda cita ar ūdeni saistīta problēma – tieši trešdienās pēc pulksten sešiem vakarā gandrīz par divām treša-daļām palielinās ūdens patēriņš, tāpēc siltā ūdens sāk pat trūkt. «nu, protams, ka trešdienās studen-ti mazgājas vairāk, jo tad notiek visi pasākumi un tusiņi. un katrs jau grib izklaidēties tīrs. nu, mē-ģināsim šo problēmu kaut kā risināt, bet aicinām studentus mazgāties arī citās dienās,» smejas a. garančs.

Savukārt noteikums par temperatūru regulē-šanu kopmītņu istabiņās un fakultātēs joprojām ir spēkā. kopmītnes ir vēsākas pa dienu, kad studen-tiem būtu jābūt lekcijās, bet fakultātes – vakaros

un naktīs. «taču par siltumu studenti uzdeva pār-steidzoši maz jautājumu, un arī sūdzību nav,» ap-mierināts ir llu direktors. kopmītnēs regulāri tiek veikti mērījumi, un direktors mierina: «protams, ēkas ir vecas, un visur nesilst vienādi. Ja kādam radīsies kāda konkrēta problēma, to risināsim atsevišķi.»

Īre pieaugs par četriem latiemSiltuma regulēšana pašlaik ir vienīgais tau-

pības pasākums, kas ieviests dienesta viesnīcās, taču nule pieņemts lēmums līdz ar septembri pa-augstināt gultasvietas īres maksu. rudenī vienam studentam par dzīvi kojās mēnesī būs jāmaksā 19,50 lati līdzšinējo 15,50 vietā. Šādu priekšliku-mu iepriekš izteica paši studenti – lai tikai nebūtu jāsalst un jāstaigā netīriem. Studenti ar šo risināju-mu kopumā ir apmierināti. diskusijas gaitā tika iz-teikti gana daudz priekšlikumi un norādīts uz lielā-kiem un mazākiem trūkumiem kopmītņu sadzīvē. «tie pārsvarā ir tehniskas dabas jautājumi. Stu-dentu ieteikumus un sūdzības tagad apkopojam, un tūlīt ķersimies arī pie katra risināšanas,» sola a. garančs. taujāts, vai kopmīnes varētu sagai-dīt vēl kāds taupības pasākums, direktors atzīst, ka to vēl ļoti grūti prognozēt. «Ja mainīsies valdī-bas nosacījumi, un pašlaik izskatās, ka tas ir ļoti ie-spējams, var gadīties, ka mums vajadzēs pārskatīt pašlaik pieņemtos lēmumus. taču šobrīd vēl neko jaunu neplānojam,» skaidro a. garančs.

dienesta viesnīcu īri cels septembrī12. februārī notika studentu tikšanās ar latvijas lauksaimniecības universitātes direktoru andreju garanču un direktora vietnieku objektu ekspluatācijas jautājumos induli stulpiņu. Tās laikā studenti tika iepazīstināti arī ar dienesta viesnīca īres maksas celšanas plāniem.


Drošība

kā pašam sevi pasargāt no uzbrucējiempasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, pasliktinās arī kriminogēnā situācija – pieaug zādzību, laupīšanu un dažādu uzbrukumu skaits, kuros cieš iedzīvotāji, viņu īpašumi un tuvinieki.

a i J a r u t k a , L e ta

u n r a i M o n d s B a r ta š e v i c s

F oto : M i k u s M e d z i n i s

Šo laiku reizēm salīdzina ar deviņdesmito gadu sākumu, kad noziedzības līmenis Latvijā bija sevišķi augsts.

Biznesa cilvēki un lielo privātmāju īpašnie-ki pēdējā laikā izrāda lielu interesi par iespējām apgūt šaušanas mākslu, lai pēc ieroča iegādāša-nās nepieciešamības gadījumā varētu aizsargāt sevi un savu īpašumu.

Valsts policijas Personālvadības biroja Pro-fesionālās izglītības koordinācijas nodaļas ve-cākais inspektors kapteinis Arturs Bratuškins, kurš ikdienā apmāca šaušanā ne tikai policistus, bet arī sportistus un citus interesentus, atzina, ka drošības situācija valstī tikai pasliktināsies. «Sliktākie laiki vēl nav iestājušies,» prognozēja šaušanas treneris, norādot, ka drošība iet ciešā solī ar ekonomisko situāciju valstī.

Valsts policijā apliecināja, ka iedzīvotāju in-terese par ieroču iegādi ir palielinājusies, pie-audzis arī no nelegālās aprites izņemto ieroču skaits.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attie-cību biroja preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane-Zobena informēja, ka pagāju-šajā gadā reģistrēti 270 gadījumi saistīti ar šau-jamieroču nelikumīgu izgatavošanu, iegādi un glabāšanu, bet 2007. gadā – 227 šādi gadījumi.

vispieejamākais – gāzes baloniņš

Vaicāts par labākajiem pašaizsardzības lī-dzekļiem, A. Bratuškins nevarēja atbildēt vien-nozīmīgi, jo katram no šiem līdzekļiem ir sava loma. Turklāt kā svarīgāko pašaizsardzībā spe-ciālists minēja psiholoģisko sagatavotību un no-turību, jo 97 procenti šaušanas mākslas sastāv no domāšanas un tikai pārējais ir tehniskais darbs.

Vienkāršāko un lētāko pašaizsardzības lī-dzekli Arturs Bratuškins iesaka lietot gāzes vai piparu gāzes baloniņus, kas maksā aptuveni sešus latus. Lai tie būtu efektīvāki, ieteikts skatī-ties tā stipruma iedarbību. Piemēram, ja uzbru-cējs ir narkotisko vielu vai alkohola reibumā, viņa sāpju slieksnis ir pazemināts, kas nozīmē, ka gāzes baloniņš neiedarbosies tik spēcīgi kā vajadzētu, tādēļ jālieto stiprāka deva.

Kapteinis Bratuškins norādīja, ka šie balo-niņi ir paredzēti vienreizējai lietošanai. Pat, ja liekas, ka baloniņā vēl kaut kas ir iekšā, nākama-jā lietošanas reizē var gadīties vilties. Baloniņu pa dienu var nēsāt somā, taču, ejot pa tumšiem nostūriem un pieļaujot kādas reālas briesmas, tas jātur rokā, bet roka – kabatā. Pretējā gadīju-mā – uzbrukuma laikā vairs nevar pagūt šo lī-dzekli atrast somā. Baloniņa saturs jāizpūš tieši uzbrucēja virzienā, pēc iespējas tālāk atvirzot roku no sevis.

Uzbrucējs, kuram iepūsts sejā baloniņa saturs, būs šokā, viņam sāks birt asaras un vei-dosies izdalījumi no deguna.

Baloniņu nēsāšanai atļauja nav vajadzīga

Stiprākas iedarbības ir paralizējošās gāzes un sinepju gāzes baloniņi, taču šie līdzekļi pa-rastam cilvēkam nav pieejami. Paralizējošās gāzes baloniņus izmanto tikai atsevišķu drošī-bas iestāžu specvienībās, kur esot ļoti stingra šo līdzekļu uzskaite. Arturs Bratuškins aicina iedzīvotājus neticēt, ka daži nelegālie tirgoņi piedāvā tieši šīs gāzes baloniņus, jo tas esot apmāns.

Baloniņu nēsāšanai nekādas atļaujas nav nepieciešamas, tos nedrīkst izmantot vienīgi

bērni. Tā kā laupīšanās uz ielas ļoti bieži cieš tieši bērni, kuriem tiek atņemta nauda vai mo-bilais tālrunis, viņu vecākiem ieteikts skaid-rot, ka labāk pieprasītās mantas atdot labprā-tīgi. Bērni nekādus pašaizsardzības līdzekļus nevar lietot, tādēļ jācenšas izvairīties staigāt pa tumšiem un klusiem nostūriem.

Jelgavā gāzes baloniņu, gāzes vai trokšņu pistoli un elektrošoku var iegādāties veikalos Lija un Gards, kuri atrodas gandrīz pašā pilsē-tas centrā. Šo veikalu darbinieki atzīst, ka pēdējā laikā pieaudzis apmeklētāju skaits, kas interesē-jas par dažādiem pašaizsardzības līdzekļiem un arī tos iegādājas.

Visejošākie ir gāzes baloniņi. Veikalā Gards, piemēram, nopērkams Krievijā ražotais Šok – gāzes flakoniņš ar augstu piparu gāzes koncen-trāciju. Ar šādu pašaizsardzības līdzekli noteikti var atvairīt uzbrucēju.

Citi pašaizsardzības līdzekļi

Veikalā Lija par 4,80 latiem var nopirkt arī signalizatorus. Ar šīs ierīces radīta skaņas efekta palīdzību var izraisīt nelielu šoku vai vismaz ap-jukumu uzbrucējā, tostarp arī dzīvniekos, pie-mēram, agresīvos suņos. Līdzīgu efektu rada arī trokšņu un gāzes pistoles, protams, tās uzbrucē-

gāzes pistoli drīkst lietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā.


jā izraisīs lielāku bijāšanu, jo bieži vien nemaz nevar izšķirt, vai tas ir īsts ierocis, vai nav.

Gāzes pistole, protams, ir daudz bīstamā-ka – ar to cilvēkam var izšaut arī aci, tādēļ šo pašaizsardzības līdzeklis jālieto tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ja patiešām tiekat fiziski apdraudēts.

Nereti iedzīvotāji domājot, ka gana labi paš-aizsardzības līdzekļi ir pneimatiskie ieroči, kas ir gandrīz identiski īstajiem, turklāt daudz lētāki. A. Bratuškins apstrīdēja šo domu, norādot, ka pneimatiskie ieroči nav domāti pašaizsardzībai, bet gan tikai un vienīgi šaušanas treniņiem. No pneimatiskajiem ieročiem izbīšoties vien godīgi ļaudis, bet nevienu nopietnu uzbrucēju ar tiem neiebaidīšot. Izšaujot no šāda tipa ieroča, uz-brucēju var ievainot tikai tad, ja no tuva attālu-ma iešauj acī vai kaklā.

Par gana labu pašaizsardzības ieroci Arturs Bratuškins atzīst nazi, taču, lai to nēsātu un varētu lietot, ir jāapgūst naža lietošanas māksla. To var apgūt atsevišķās kaujas mākslas skolās. Lai nazi izmantotu pašaizsardzībai, nevajagot pat garu asmeni, galvenais nosacījums – lai tas fiksējas. A. Bratuškins minēja piemēru – ja uz-brucējam iedur kājā, tas radot lielu sāpju un asiņu šoku.

Lauku viensētu saimniekiem kā labāko pašaizsardzības līdzekli šaušanas treneris iesaka manuāli pārlādējamu gludstobru bisi, kas rada ļoti lielu troksni. Ikdienā bise varētu būt pielā-dēta kaut vai ar sāli vai gumijas lodēm, taču, ja notiek nopietns apdraudējums, to var pielādēt ar īstajām patronām. Bises glabāšanai gan būs jāiegādājas atļauja, kā arī speciāls seifs. Kap-teinis Bratuškins minēja, ka kopējās izmaksas bises iegādei, apmācībai, seifam un atļaujas saņemšanai varētu būt 250-300 latu.

Jāmācās kontrolēt savas bailes

Svarīgākais par pašaizsardzības lī-dzekļa iegādi un nēsāšanu ir tas, vai cilvēks ir psiholoģiski sagatavots to lietot ekstremālā situācijā. Lai ieroci varētu lietot paaugstinā-ta stresa stāvoklī, ir nepiecie-šami treniņi sevis izzināšanā, domāšanas attīstīšanā. «Pie jebkura pašaizsardzības lī-dzekļa iegādes jāapzinās paša rīcība ekstremālā situ-ācijā,» norādīja A. Bratuškins.

Lai rīkotos ar jebkādu ieroci, nepiecie-

šams mentālais treniņš, savu emociju aplūko-šana, modelējot dažādas situācijas. Pie šiem treniņiem ir jāvērtē sava stāvokļa izmaiņas, mēģinot noskaidrot, kad un no kā ir vislielā-kās bailes. Arturs Bratuškins atzīst – ja cilvēkam ir bailes lietot ieroci, nav jēgas tam, ka viņš ie-priekš varbūt ir apguvis 1000 paņēmienus paš-aizsardzībai. «Bailes ir visspēcīgākais iedarbības līdzeklis, taču jāmācās kontrolēt savas bailes,» sacīja šaušanas treneris.

Patlaban likumdošana neparedz, ka, ie-gādājoties ieroci, jāiziet speciāla apmācība. A. Bratuškins pieļauj, ka varētu rosināt izmai-ņas, nosakot, ka šāda apmācība būtu obligāta, jo ierocis var apdraudēt arī pašu lietotāju, ja to nemāk lietot.

Viena šaušanas nodarbība, kas ilgst stundu, maksā vidēji desmit latu, piemaksājot par iz-lietotajām patronām papildu naudu. Šaušanas mākslu izklaidei, apgūstot arī sievietes, turklāt viņas mācoties ātrāk nekā vīrieši.

vienkāršākais un lētākais pašaizsardzības līdzeklis ir gāzes vai piparu gāzes baloniņš.


Sporta laureāts 2008

Sumina Jelgavas izcilākos sportistusJelgavas sporta hallē 7. februārī pulcējās pilsētas sporta klubu un komandu pārstāvji un sportisti, kā arī viesi un atbalstītāji, lai piedalītos Sporta laureāta 2008 sportiskajā un svinīgajā pasākumā.

J ā n i s t i Lt i ņ š


Pēc kārtīgas kaulu izlocīšanas un iztrakoša-nās netradicionālās stafetēs, kurās par uzvarē-tājiem kļuva Bērnu un jaunatnes sporta skolas smaiļotāji, vakarpusē tika sumināti sportisti.

Olimpiskajos sporta veidos laureātu godu izpelnījās džudiste Marina Mazure, peldētājs Andrejs Dūda un airēšanas kluba Zemgale tre-neris Sergejs Bobkovs.

Nominācijā Labākais sporta skolotājs tika sumināts Jelgavas 1. ģimnāzijas pasniedzējs Andris Lukss.

Nominācijā Par ieguldījumu sportā balvu saņēma Jelgavas smaiļošanas un kanoe kluba KC vadītāja Ilze Bome.

Neolimpiskajos sporta veidos atzinību iz-pelnījās cīņas kluba Milons karatists Kalvis Kalniņš un treneris Andris Vasiļjevs. sporta stafešu uzvarētāji – Jelgavas airēšanas skolas jaunie sportisti.

Titulētais Jelgavas džudists Juris Putins (pa kreisi) kopā ar BJss vadītāju gunti Malēju un Jelgavas rajona sporta centra metodiķi Juri Kļaviņu.

sporta stafešu uzvarētājkomandas pārstāves no Jelgavas airēšanas skolas.

Cīņas kluba Milons treneris andris vasiļjevs.

FK Jelgava galvenais treneris dainis Kazakevičs klāsta kluba nākotnes plānus divām daiļavām.


Mazie sportisti cītīgi atbalstīja pieaugušos.

Orientēšanās kluba alnis sportiste Zane dzirkale.

galda tenisa sacensībās roku izmēģina BMX kluba Mītavas kumeļi riteņbraucējs gundars Pētersons.

Priekšplānā karatē kluba shinri treneris vitālijs Mišins ar audzēkņiem.

Orientēšanās kluba alnis pārstāvji izpildīja lēcienus ar lecamauklām.

stafetē devušies un rokās sadevušie BMX kluba Mītavas kumeļi sportisti.

sportistiem bija jāpierāda zīmēšanas prasme ar necaurredzamām peldēšanas brillēm.

Jelgavas smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta kluba KC trenere ilze Bome (pa kreisi) un Maija actiņa.


Hokejs

miķelis rēdlihs ceļ māju ozolniekoslatvijas hokeja izlases un rīgas Dinamo 24 gadus vecais uzbrucējs miķelis rēdlihs īsi pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra, kas norisinājās rīgā, stāsta par savu hokejista karjeru un par pārcelšanos uz dzīvi ozolnieku novadā.



u n M i ķ e ļ a r ē d L i h a a r h ī v s

Pirmais treniņš – pirmās asinis

Rēdlihu ģimenē par profesionāliem hoke-jistiem kļuvuši arī Miķeļa vecākie brāļi Krišjā-nis (28) un Jēkabs (27). Iedvesmojies no brāļu apņēmības, arī Miķelis bērnībā nolēma izmē-ģināt spēkus uz ledus un joprojām to sekmīgi dara augstā līmenī.

«Gāju uz brāļu treniņiem un mani pārņēma vēlme vilkt kājās slidas un sākt spēlēt hokeju,» stāsta Miķelis Rēdlihs. «Mūsu tēvs Jānis, kuru dēvējam par papu, vienmēr mūs ļoti atbalstīja, viņa ieguldījums gan manā, gan abu vecāko brāļu karjerā ir liels un nozīmīgs.

Tēvs vienmēr mūs pavadīja līdz tramvajam, ie-sēdināja tajā un pēc treniņa sagaidīja pieturā. Transportlīdzeklis allaž bija pārpildīts un mēs, vēl mazi būdami, paši netikām galā ar lielajām hokeja somām, tādēļ tētis bieži mūs vilka ārā no tramvaja,» smejot nosaka Miķelis. «Tētis bieži vien piedalījās mūsu treniņos, laukuma malā dodot dažādus padomus un norādīju-mus, pārvietojoties no viena laukuma gala līdz otram. Šāds viņa atbalsts nav zudis arī tagad.»

Pirmais ledus treniņš Miķelim īpaši palicis atmiņā. Sperot pirmos soļus uz ledus, viņš pa-kritis un viens no hokejistiem ar slidu pārsi-tis uzaci. «Sanāca uguns kristības ar asinīm, no kurām agrā bērnībā nenobijos un turpināju trenēties,» atceras Miķelis.

Rīgas Dinamo hokejists arī piemin, ka bērnībā traumas bieži vien gūtas pēc ķīviņiem

ar vecākajiem brāļiem. «Vienmēr uzbāzos Jēkabam un Krišjānim un reizēm saņēmu pēc nopelniem. Tomēr ar brāļiem un ģimeni kopā pavadītais laiks ir kā nenovērtējams dārgums un prātā palikušās atmiņas ir skaistas,» grem-dējoties pagātnē stāsta hokejists.

vecāki daudz ziedo dēlu izaugsmei

«Savu karjeras lielāko daļu esmu trenē-jies komandā Bērzs 83, kas vēlāk pārtapa par Prizmu. Pirmais treneris, uzsākot hokejista gaitas, bija Ēriks Miļuns, kurš deva lielu ie-guldījumu manā sportiskajā attīstībā,» par saviem pirmajiem hokeja soļiem stāsta Miķelis Rēdlihs.

Hokejs allaž bijis viens no dārgākajiem sporta veidiem. Pilns spēlētāja ekipējums un

Miķelis Rēdlihs: «Man vienmēr ir bijis sapnis dzīvot mājā, kas atrodas upes krastā, un šis sapnis kļuvis par īstenību.»


inventārs maksāja dārgi. Miķelis atceras, ka ģimenei klājies diezgan grūti. Vecāki visus lī-dzekļus ieguldīja dēlu attīstībā, lai puiši var sekmīgi virzīt hokejistu karjeru. «Protams, ekipējums nebija pats jaunākais un moder-nākais, taču inventāra mums nekad netrūka. Vienmēr tika atrasts veids, kā mums, topoša-jiem hokejistiem, palīdzēt, lai nekā netrūktu,» nosaka Miķelis.

«Man patīk arī citi sporta veidi – volej-bols, futbols, basketbols un teniss, kurus pats spēlēju vasaras laikā ģimenes lauku mājā Mēmelē, tomēr nevaru iedomāties savas profe-sionālās gaitas kādā no šiem sporta veidiem,» atzīst Rīgas Dinamo spēlētājs.

augšupejoša hokejista karjera

15 gadu vecumā Miķelis sāka spēlēt hokeja kluba Prizma komandā, kas piedalījās Latvi-jas čempionātā. Pirmajā sezonā tika aizvadīti tikai seši mači un jaunais uzbrucējs guva četrus vārtus, savukārt jau pēc gada 16 spēlēs Miķelis Rēdlihs guva piecus vārtus un sakrāja septiņas rezultatīvas piespēles, izpelnījās treneru ievērī-bu un tika iekļauts Latvijas U-18 izlasē. Savu-kārt vēl pēc vienas veiksmīgas sezonas Prizmas sastāvā Miķelis 18 gadu vecumā pārcēlās uz Ameriku. Pats hokejists atzīst, ka tā bijusi neat-sverama pieredze, kas palīdzējusi straujāk kāpt pa karjeras kāpnēm.

2002./2003. gada sezonā jaunākais no brāļiem Rēdlihiem tika pieteikts Ņujor-kas Appel Core sastāvā, kas spēlēja Austru-mu junioru hokeja līgā (EJHL), taču pēc trim mačiem mainīja klubu, pārceļoties uz Bostonu. Miķelis Bostonas Harbor Wolves sastāvā aiz-vadīja 16 spēles, kurās atzīmējās ar 11 gūtiem vārtiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm.

Spēlētāja turpmākā karjera attīstījusies gana raibi, tomēr vienmēr tā bijusi augšupejo-ša. «Manā karjerā nav bijuši strauji pagriezieni uz vienu vai otru pusi. Viss gājis savā ritējumā

un arī patlaban mana hokejista karjera iet uz augšu,» apmierināts ir Miķelis.

Pēc vairākām sezonām HK Rīga 2000 sastāvā Miķelis tika uzaicināts uz Latvijas izlasi (debija 2003. gada 5. septembrī pret Ka-zahstānu – aut.) un patlaban kļuvis par vienu no tās uzbrukuma līderiem. «Pēdējais pa-saules čempionāts Kanādas pilsētā Halifak-sā palicis atmiņā, kā viens no man veiksmī-gākajiem,» atceras Latvijas izlases hokejists, kurš 2008. gada pasaules čempionātā hokejā guva divus vārtus un izdarīja vienu rezultatī-vu piespēli.

Par 24 gadus vecā hokejista veiksmī-gāko sezonu hokeja speciālisti uzskata 2007./2008. gada sezonu, kad Miķelis pārstā-vēja Baltkrievijas kluba Žlobinas Metallurg krāsas. Statistika runā pati par sevi – 49 spēlēs gūti 12 vārti un izdarītas 29 rezultatīvas piespē-les. Šajā sezonā Rēdliha darba vieta ir atjauno-tajā Rīgas Dinamo komandā.

«Aizvadīju veiksmīgu sezonu Baltkrievijā, arī izlasē pēdējos gados biju labi sevi apliecinā-jis, tādēļ, iespējams, nokļuvu Dinamo skautu redzeslokā un noslēdzu līgumu ar klubu uz diviem gadiem,» stāsta Miķelis. «Šī mums ir pirmā sezona. Patlaban sasniegtais rezultāts nav slikts (12. vieta), taču vienmēr gribas spēlēt labāk un ieņemt augstāku vietu. Komandas sastāvs ir labi komplektēts, tajā ir daudz savējo puišu, kā arī ļoti labi leģionāri, no kuriem var daudz ko mācīties. Kontinentālās hokeja līgas (KHL) līmenis, kurā startē Dinamo, ir ļoti augsts un man ir liels prieks spēlēt un baudīt šāda līmeņa hokeju,» atzīst Miķelis, kurš līdz šim KHL čempionātā guvis deviņus vārtus un izdarījis piecas piespēles.

sapnis piepildās Ozolnieku novadā

Ārpus hokeja Miķelis pievērsies mājas celtniecībai Ozolniekos. «Man vienmēr bijis sapnis dzīvot mājā, kas atrodas upes krastā,

Miķeļa Rēdliha karjera1999.-2002. gads – rīgas Prizma (latvijas čempionāts)2002.-2003. gads – Ņujorkas Apple Core (amerika, eJHl)2002.-2003. gads – bostonas Harbor Wolves (amerika, eJHl)2003.-2005. gads – Hk Rīga 2000 (latvijas čempionāts, austrumeiropas līga, baltkrievi-jas čempionāts)2005.-2006. gads – IF Bjorkloven (Zviedrija, Hockey Allsvenskan līga)2006.-2007. gads – Junost Minsk (baltkrievi-jas čempionāts)2007.-2008. gads – Metalurg Zhlobin (balt-krievijas čempionāts)2008.-2009. gads – rīgas Dinamo (kHl)

Miķelis Rēdlihs kļuvis par stabilu latvijas izlases spēlētāju.

un šis sapnis kļuvis par īstenību. Patlaban Iecavas upes krastā tiek būvēta mana māja,» lepni nosaka Miķelis. «Ozolnieki atrodas ļoti izdevīgā vietā, blakus Jelgavai un pavisam netālu no Rīgas. Šeit ir ļoti laba infrastruktū-ra un skaista vieta dzīvošanai.»

Hokejists atzīst, ka vasaras laikā Jelgavā bieži apmeklējis tenisa kortus, kā arī spēlē-jis boulingu. Līdz ar pārcelšanos uz Ozolnie-kiem Miķelis plāno biežāk atpūsties Jelgavā un Ozolnieku novadā.

Runājot par hokejista ikdienas grafiku, Miķelis stāsta, ka treniņi pārsvarā ieplāno-ti rīta pusē un ilgst līdz pēcpusdienai. Pārējā dienas daļa sportistiem ir nosacīti brīva.

«Bieži internetā kontaktējos ar Jēkabu. Apjautājos, kā viņam klājas. Brāļi interesējas arī par manām gaitām. Satiekamies gan mēs retāk, tas parasti notiek vasarā, Līgo svētkos, mūsu lauku mājā Mēmelē, kad kopā pulcējas visa lielā ģimene. Tā ir Rēdlihu saimes tradī-cija,» stāsta Miķelis.

Vaicāts, vai spēlējot hokeju, iespējams nodrošināt sev iztiku, hokejists atbild lako-niski: «Man pietiek».

Ozo ledus halles atklāšanas spēlē Miķelis inscenēja kautiņu ar Kasparu daugaviņu (pa kreisi).


Basketbols

Starp lbl zvaigznēm arī zemgalietis Jānis bambis



Zvaigžņu spēles dalībnieks ar pieredzi

Sākumā Jāņa izredzes uz ie-kļūšanu sastāvā bija niecīgas, jo līderpozīcijā atradās nu jau bi-jušais Barons/LMT centra uz-brucējs Demetriuss Aleksandrs. Pēc leģionāra došanās prom no Latvijas, stafetes kociņu pārņēma Jelgavas kluba spē-lētājs, kurš kopumā saņēma 2239 balsis. Par balsojuma līderi ar 5562 balsīm kļuva skatītāju mīlulis Barons/LMT spēlētājs Armands Šķēle.

«Vērojot balsojuma starp-rezultātus, cerēju, ka saglabāšu vietu četriniekā, taču apstākļu sakritības pēc īsi pirms balsoju-ma noslēguma nokļuvu tā galv-galī un nopelnīju vietu Zvaigžņu spēles sākumsastāvā,» priecīgs ir Jānis Bambis. «Liels paldies visiem, kas par mani balsoja.»

Zemgales centra uzbru-cējs šajā LBL sezonā aizvadījis 16 spēles, kurās vidēji guvis 8,3 punktus un izcīnījis 5,3 atlecošās bumbas. Bambis pieda-līsies jau trešajā Zvaigžņu spēlē savā karjerā.

Zvaigžņu spēle paliek otrajā plānā

Maču Rietumu komandas sastāvā iesāks visa balsojuma līderis Armands Šķēle no Barons/LMT, kā arī viņa komandas biedrs

Kaspars Bērziņš un divi BK Ventspils spī-dekļi – Mareks Jurevičus un Jānis Strēlnieks. Savukārt Austrumu komandas sākumsa-stāvā izies četri ASK/Rīga basketbolisti – Ernests Kalve, Uvis Helmanis, Raitis Grafs, Dairis Bertāns un SK Valmiera leģionārs Rolands Klārks.

«Visi spēlētāji, ar kuriem došos laukumā, man ir pazīstami. Ar Mareku Jureviču un

Kasparu Bērziņu esmu spēlē-jis kopā jauniešu izlases rindās, savukārt Jāni Strēlnieku pazīstu kopš spēlēju Latvijas Jaunatnes basketbola līgā. Un galu galā, kurš gan nepazīst Armandu Šķēli,» nosaka Zemgales centra uzbrucējs. Jānis gan atzīst, ka šai spēlei īpaši negatavojas, jo vēl pirms Zvaigžņu spēles zem-galiešiem jāaizvada trīs svarīgas spēles.

izmaiņas sastāvā motivē spēlētājus

Pirms neilga laika BK Zemgale atteicās no Mārtiņa Berķa pakalpojumiem, viņa vietā sastāvā iekļauts Latvijas U-20 izlases un BK VEF Rīga uzbru-cējs Lauris Mizis.

«Lai arī komandu skārušas nelielas izmaiņas, čaļi turpina cītīgi strādāt un trenēties, lai katrā mačā cīnītos par uzvaru, citas domas nemaz nedrīkst pieļaut,» kaujinieciski noska-ņots ir Bambis. «Patlaban pats izjūtu nelielu nogurumu, jo līdz

šim bijis ļoti spraigs spēļu kalendārs. Sezonas laikā mocījušas arī dažādas mikrotraumas, taču sūdzēties nevar. Arī visa komanda kopumā mocījusies ar traumām, kas ir ie-tekmējis mūsu uzvaru un zaudējumu bilanci. Ļoti izjūtam Kaspara Raiskuma trūkumu, kurš vēl atgūstas no gūtās traumas, bet arī pašiem spēlētājiem jākļūst rūdītākiem – jāspēlē viltīgāk, jākoncentrējas uz cīņu visās 40 minūtēs un jāsamazina kļūdu skaits, tad arī uzvaras neizpaliks.»

LBL Zvaigžņu spēle ir izklaidējošs basket-bola šovs vairāku stundu garumā, ar tradicio-nālajiem Zvaigžņu spēles konkursiem: slam–dunk konkursu, trīs punktu metienu (LBL un LSBL) un treneru konkursu.

2007./2008. gada sezonas Zvaigžņu spēlē Zemgali pārstāvēja Mārtiņš Berķis, savukārt 2006./2007. gada sezonā Jelgavas klubu pārstāvēja Ainis Lagzdiņš un Matīss Rozītis.

ventspils olimpiskajā centrā 21. februārī uz Zvaigžņu spēli pulcēsies latvijas basketbola līgas (lbl) spožākie spēlētāji. Rietumu komandas sākumsastāvā iebalsots arī bk Zemgale centra uzbrucējs Jānis bambis.

austrumu komandas sākumsastāvsdairis bertāns (aSk/Rīga, aizsargs), 3804 balsisronalds klārks (Sk Valmiera, aizsargs), 2869 balsisernests kalve (aSk/Rīga, uzbrucējs), 4852 balsisuvis Helmanis (aSk/Rīga, uzbrucējs), 5017 balsisraitis grafs (aSk/Rīga, centrs), 4329 balsis

Rietumu komandas sākumsastāvsarmands Šķēle (Barons/lmt, aizsargs), 5562 balsisJānis Strēlnieks (bk Ventspils, aizsargs), 3400 balsismareks Jurevičus (bk Ventspils, uzbrucējs), 3847 balsiskaspars bērziņš (Barons/lmt, uzbrucējs), 5124 balsisJānis Bambis (Zemgale, centrs) 2239 balsis

Uzbrukumā trīskārtējs latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēles dalībnieks Jānis Bambis.


Sports

BasketbolsKrievijas A superlīga. Kaspara Kambalas

klubs Jeņisej regulārā čempionāta spēlē pie-dzīvoja smagu sakāvi pret spēcīgo Maskavas CSKA. Kambala spēlē iesaistījās no rezervis-tu soliņa. Nepilnu 19 minūšu laikā jelgavnieks guva astoņus punktus (1p. – 4/7, 2p. – 2/11, 3p. – 0/1), izcīnīja astoņas atlecošās bumbas, izpro-vocēja pretiniekus uz septiņiem pārkāpumiem, divreiz kļūdījās un izdarīja vienu rezultatīvu piespēli, kā arī nopelnīja trīs personīgās piezī-mes. Kambalas pārstāvētais klubs Krievijas su-perlīgas turnīra tabulā ar septiņām uzvarām un deviņiem zaudējumiem ieņem 7. vietu.

Baltijas Basketbola līgas Izaicināju-ma kauss, 2. posms. BK Zemgale 11. febru-ārī izbraukumā ar 73:78 atzina Igaunijas kluba TTU pārākumu. Jelgavas kluba rindās rezul-tatīvākais spēlētājs bija Edgars Rēķis, kurš guva 15 punktus, savukārt U-20 izlases uzbru-cējs Lauris Mizis, kurš Zemgalei pievienojās 10. februārī, debijas mačā atzīmējās ar asto-ņiem punktiem.

Latvijas Basketbola līgas 1. divīzija. 7. februārī BK Zemgale savā laukumā atzina galvaspilsētas kluba ASK/Rīga pārākumu ar 72:95. Jelgavnieki ar sešām uzvarām un 11 zau-dējumiem ieņem 7. vietu deviņu komandu konkurencē.

Mačā pret ASK punktus guva M. Rozītis 12, I. Bergmanis 12, E. Krūmiņš 11, A. Justovičs 10, E. Rēķis 8, E. Tramdaks 5, J. Bambis 4, A. Lagz-diņš 4, A. Seņkāns 3, J. Rozītis 2, G. Meikšāns 1.

Latvijas Basketbola līgas 2. divīzija. 12. februārī Jelgavas sporta hallē Zemgale/Ju-niors ar 77:72 pieveica ASK/Juniors un izcīnīja 13. uzvaru sezonā.

Jelgavniekiem punktus guva A. Justovičs 32, K. Krūmiņš 15, A. Seņkāns 9, G. Meikšāns 8, E. Tramdaks 7, L. Mizis 6.

SEB Studentu Basketbola līga. 10. feb-ruārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vīriešu komanda sīvā cīņā ar 95:93 ap-spēlēja Latvijas Universitātes studentus. Jel-gavas studenti turnīra tabulā joprojām ieņem 1. vietu.

LLU rindās punktus guva A. Justovičs 32 p., T. Neilands 27, K. Veitmans 11, G. Justo-

Jelgavnieku uzvaras un zaudējumi

vičs 8, K. Celms 8, M. Reķis 6, K. Balandīns 2, M. Gailums 1p.

Latvijas Basketbola amatieru līga, 2. posms. Cīņā par 1. līdz 8. vietu sporta klubs Pērkons 6. februārī izbraukumā spraigā spēlē ar 80:98 atzina Jūrmalas Līvu akvaparka pārākumu.

Jelgavniekiem punktus guva R. Verešča-gins 17, T. Neilands 16, J. Brūveris 15, M. Gras-manis 9, M. Masaļskis 7, K. Celms 6, Ģ. Hauks 5, D. Dābols 5.

Savukārt 10. februārī Pērkons izbraukuma spēlē ar 60:86 atzina BA Turība pārākumu, pie-dzīvojot otro zaudējumu pēc kārtas, un patla-ban atrodas turnīra tabulas pēdējā vietā.

Pērkons SK sastāvā punktus guva R. Ve-reščagins 15, J. Zakenfelds 13, Ģ. Hauks 12, J. Brūveris 9, M. Masaļskis 6, O. Jēkabsons 4, D. Dābols 1.

SSC pilsētas čempionāts un Swedbank kausa izcīņa basketbolā vīriešiem. Ozols – Valauto 59:50, Ķepas – Mērniecības centrs-MC 95:62, Negocio – Aile 71:54, Rokiji – Klondaika 51:90, Brāļi Ilmāri – Basketfani, Santehnikas sis-tēmas – Zosis 82:68, Skandijs – Recruit 100:51, Doks – Ultra 59:28.

volejbolsSchenker Baltijas volejbola līga. 7. feb-

ruārī Biolars/Ozolnieki volejbolisti Ozolnie-ku sporta namā tikās ar Armijas volejbo-la klubu, kuri turnīra tabulā ieņem 11. vietu. Lai arī mačā viens sets tika atdots viesiem, spēlē izcīnīta pārliecinoša uzvara ar 3:1 (25:17, 25:22, 20:25, 25:17). Savukārt 8. februārī Jurija Deveikus vadītā komanda izbraukumā ar 3:1 pārspēja Cēsu alus volejbolistus. Pēc izcī-nītajām divām uzvarām ozīši turnīra tabulā 13 komandu konkurencē nostiprinājušies 5. pozīcijā un jau nodrošinājuši vietu izslēg-šanas spēlēs.

FutbolsLatvijas čempionāta 1. līga. Gatavojoties

jaunajai sezonai, FK Jelgava 8. februārī pār-baudes spēlē tikās ar Jūrmalas Spartaku, kurā ar 2:0 pārāki bija Daiņa Kazakeviča vadītie futbolisti. Vārtus otrajā puslaikā guva Valērijs Redjko un Kirils Isakovs.

autosportsZiemas autosprinta 5. posms. Lukstu

trasē, Ērgļos, notika ziemas autosprinta priekšpēdējais posms. Nevienā no ieskaitēm čempioni nav noskaidroti, tāpēc medaļu da-līšana atlikta uz pēdējo posmu. Ērgļu posms nebija veiksmīgs jelgavniekiem.

5. posma rezultāti priekšpiedziņas klasē. 1.Ritvars Kārkliņš (VAZ 2108) 61 punkts (1. braucienā 5. vieta/ 2. braucienā 1. vieta), 2. Jānis Spīķis (Opel Corsa) 60 p. (4./2.), 3. Artūrs Bāriņš (Opel Astra) 60p. (4./2.),

sporta afiša no 16. līdz 22. februārim

no 16. līdz 20. februārim plkst. �15 llU sporta zālē, Tērvetes ielā 91 – Jel-gavas skolu sacensības florbolā (1993.-1994. gadā dzimušajiem).

18. februārī plkst. 19 Jelgavas sporta �hallē – latvijas basketbola līgas 1. divīzija. bk Zemgale – ASK/Buki.

18. februārī plkst. 20.15 RgPP zālē �Rīgā – Seb Studentu basketbola līga. latvi-jas lauksaimniecības universitāte – banku augstskola.

20. februārī plkst. 19 Jelgavas sporta �hallē – baltijas basketbola līgas izaicinājuma kausa 2. posms. bk Zemgale – Ķeizarmežs.

20. februārī plkst. 20 svētes sporta �hallē – latvijas volejbola amatieru līga. VK Valgunde – rvS.

21. februārī plkst. 10 Jelgavas 1. ģim- �nāzijā – galda spēļu (novuss, domino, mo-nopols) triāde no-do-mo skolēniem, fināls monopolā.

21. februārī plkst. 12 Murjāņu sporta �ģimnāzijā – latvijas volejbola amatieru līga. mSģ – vk Ozolnieki.

21. februārī plkst. 13 � Liepājas metalur-ga ledus hallē – latvijas atklātais čempionāts hokejā. Liepājas metalurgs-2 – Hk Ozolnieki/Monarch.

21. februārī plkst. 16.15 � Latvijas Krājbankas ledus hallē – ZaHl a līga. Olaine – Pirāti.

21. februārī plkst. 19 � Latvijas Krājban-kas ledus hallē – ZaHl a līga. Zemgale – Karāts.

21. februārī plkst. 20.15 � Latvijas Krāj-bankas ledus hallē – ZaHl a līga. Mītava – Igate.

22. februārī plkst. 14.45 � Latvijas Krājbankas ledus hallē – veterānu turnīrs hokejā.

BK Zemgale spēļu Kalendārs

laTviJas BasKeTBOla lĪga� 18. februārī plkst. 19 Jelgavas sporta

hallē – bk Zemgale un ASK/Buki.

BalTiJas BasKeTBOla lĪga� 20. februārī plkst. 19 Jelgavas sporta

hallē – bk Zemgale un Ķeizarmežs.

4. Edgars Balodis (Opel Astra) 55 p. (6./3.), 5. Zigurds Kalniņš (VAZ 2108) 48 p. (7./7.), 6. Juris Spīķis (Opel Corsa) 47 p. (9/6.).

Kopvērtējums priekšpiedziņas klasē. 1. Ritvars Kārkliņš 274, 2. Artūrs Bāriņš 271, 3. Zigurds Kalniņš 270, 4. Vilmārs Krivads 267, 5. Normunds Kārkliņš 263, 6. Dāvis Tobiass 237.

TenissU-16 Eiropas ziemas čempionāts

komandām. Austrijas pilsētā Ebreihsdorfā notiekošajā turnīrā piedalījās arī Jelgavas Tenisa centra sportisti, brāļi Jānis un Mārtiņš Podžus. Diemžēl visās trijās spēlēs mūsu puišiem neveiksmes un pēdējā astotā vieta. Vienīgo uzvaru deviņās spēlēs mūsu puiši guva dubultspēlē pret grieķiem.


Padomi

r i ta B u r ko v s k a ,

v i s Pa s au L e s d z i e d n i e k u L ī g a s

s e r t i F i c ē ta d z i e d n i e c e

F oto : a r h ī v s

Tad mazā meitene paskatījās uz augšu, kur skaidrās vasaras debesīs lidoja putni, spīdēja saule un lēni peldēja balti mākoņi. Mīļš, gaišs smaids bija meitenes sejā, un viņa teica: «Es pa-runāšu ar mākoņiem, vēju, putniem un sauli, lai tie atsūta visai pasaulei labestību, saticību, ve-selību, laimi un mieru. Lai cilvēkiem ir labi! Lai pasaule kļūst gaišāka!» Šos vienkāršos, patiesos vārdus rakstījusi kāda skolniece savā sacerē-jumā. Bērna vārdos pateikta nopietna doma – cilvēku grūtā dzīve – tas ir cēlonis, bet sekas – dusmas un ļaunums. Bet vai grūto dzīvi labāku var darīt dusmas un nosodījums? Nosodīt ir vieglāk nekā piedot. Dusmas, kas krājas, piepil-da cilvēku kā putekļi istabas stūrus. Tie krājas, kļūst grūtāk elpot, smagi atrasties tādā vidē.

noticēt sev un saviem spēkiemPēdējā laikā smagus mirkļus un bezcerību

izjūt ļoti daudzi. Neziņas, nospiestības, baiļu izjūtas kā vīruss izplatās visās dzīves jomās. Tās ienāk ģimenēs, darba kolektīvos, mācību iestā-dēs, visā sabiedrībā. Neziņa par rītdienu atņem cilvēkam garīgo un fizisko spēku. Ne jau visi prot atrast sevī garīgo spēku, stiprināt to, kad ir smagi. Vieni pie dzīves grūtībām ir pieradu-ši, ieguvuši garīgo imunitāti, iemācījušies caur grūtībām un ciešanām kļūt stipri. Otri padodas un nespēj rast dvēseles spēku. Viņiem iestājas depresija, kas nereti noved līdz smagām nervu slimībām, dažādām fiziskām saslimšanām: sirds, asinsvadu, astmas, ādas, kuņģa un citām nopietnām kaitēm. Citi savu apziņu dzesē ar alkoholu.

Ja pašreizējiem negatīviem notikumiem būtu zināms beigu posms, kļūtu vieglāk. Cilvēki zinātu, ar ko rēķināties, cik ilgi un ko mainīt. Diemžēl viņi nezina, un katru dienu saņem aizvien jaunu negatīvu informāciju presē, radio, televīzijā, no apkārtējiem, drau-giem, paziņām.

Laiks, kas ir nosakāms gados, mēnešos,

tici sev un rītdienai!«vecmāmiņ, kāpēc cilvēki ir dusmīgi un ļauni?» jautāja maza meitenīte savai vecmāmiņai. vecmāmiņa viņai atbildēja: «Cilvēki ir neapmierināti ar savu dzīvi, jo viņiem ir grūti.»

dienās, stundās utt., iedarbojas uz mūsu psihi. Laiks paiet ātri, to nemana, ja cilvēks aiz-ņemts ar sev patīkamu nodarbi, ja cilvēks ir laimīgs, priecīgs, radošs, piepildīts. Laiks velkas, nomoka, iztukšo, nospiež, tracina, kad ir neziņa. Neziņa par šodienu, rītdienu. Tad laiks darbojas pret cilvēku, jo ir zudis pamats, dzīves jēga.

Ko darīt? Vienkāršāk būtu aiziet pie psi-hologa, psihoterapeita, dziednieka, gaišre-ģa. Kādam noteikti šie speciālisti palīdzētu, kādam tas ir pat nepieciešami. Taču cilvēks var ļoti daudz palīdzēt sev pats. Kā? Ticēt, noticēt sev, saviem spēkiem! Teiksiet: «Viegli runāt, ja nezini, kā samaksāt par autobusa biļeti, lai aiz-brauktu pie ārsta un samaksāt par zālēm… Kā noticēt? Kam ticēt?»

Krīze palīdz noticēt sevKatru dienu regulāri un mērķtiecīgi strā-

dājot ar savu apziņu un zemapziņu, var atbrī-voties no negatīvām emocijām, stresa, depresi-jas, paaugstināta asinsspiediena, sāpēm, maz-vērtības kompleksa, bailēm. Psihoterapijā to sauc par iedvesmu vai suģestiju.

Strādājot ar saviem pacientiem, dziedi-not mugurkaula slimības, neirozes, fobijas (bailes), alkohola atkarību, kādam no viņiem pēc četriem pieciem seansiem iestājas stāvok-lis, ko medicīnā sauc par slimības krīzi (krīze – no grieķu valodas krisis – lūzuma moments). Slimības gaitā notiek straujas izmaiņas, parasti uz labāku stāvokli. Kā piemēru slimības krīzei varu minēt alkoholiķa dziedināšanu. Pēc piektā seansa (katram pacientam seansu skaits ir dažāds, vienam pietiek ar diviem seansiem, otram ar pieciem vai vairāk, citam vispār nav iespējams palīdzēt, jo viņš visu mūžu dzīvo savas alkoholiķa krīzes dienas…), kad pa-cients bija atgriezies normālā – skaidrā – dzīvē un alkohols viņam bija kļuvis vienaldzīgs, ie-stājās krīze. Krīzes moments bija jānoķer, ne mirkli nevilcinoties. Kāpēc? Tādēļ, ka krīzes brīdī pacientam par sevi atgādināja viņa zem-apziņa, nesenās pagātnes izjūtas, brīnišķīgās reibuma sajūtas, alkohola ķīmiskās iedarbības saldie mirkļi. Ja lūzuma, krīzes posmu notur,

viss tālāk notiek uz labu. Turpmākie seansi ar šo pacientu tika koncentrēti uz apziņas ievirzi jaunā gultnē. Mērķi, uzdevumi jaunai dzīvei. Kopš tā laika pagājuši trīs gadi, reizēm pa-cients apciemo mani, lai pastāstītu par jauno, skaidro, brīvo dzīvi bez alkohola. Nesen viņš man atgādināja: «Atceries, mēs toreiz gaidījām krīzi, lai pēc krīzes būtu labāk! Man šis lūzums palīdzēja noticēt sev, saviem spēkiem, vēlmei dzīvot savādāk un labāk.»

18. gadsimtā slavenais vācu ārsts psihotera-peits, dzīvnieciskā magnētisma atklājējs Antons Francs Mesmers rakstīja: «Krīze – tas ir straujš lūzums slimības norisē, kas iestājas, kad iz-veseļošanās, liekas, ir bezcerīga – brīdī, kad cilvēks ir starp dzīvību un nāvi. Slimais atve-seļojas tāpēc, ka sāk mirt.» Mesmers, kurš bija cilvēku dvēseļu pazinējs, uzskatīja, ka cilvē-kam ir lielākas iespējas kļūt veselam, ja ir ticība izdziedināties.

ikviens var palīdzēt sevKā palīdzēt sev grūtā situācijā? Visiem

vienādu recepšu nav, jo katrs mēs esam vie-nīgais, īpašais, unikālais. Lai līdzsvarotu savas emocijas, iesaku:

1. Izslēgt no savām emocijām dusmas! Dusmīgs cilvēks izraisa negatīvās enerģijas vibrācijas, kuras pašam atņem milzum daudz enerģijas.

2. Mainīt sevi, ticēt saviem spēkiem un rītdienai.

3. Izvairīties no negatīvas informācijas – dzirdēt, bet nesadzirdēt.

4. Enerģijas harmonizēšanai regulāri dzert ūdeni. Rītu sākt un dienu beigt ar glāzi ūdens. Vislabākais būtu avota vai akas ūdens. Ja tāda nav, noderēs veikalā pirktais Latvijas dzeramais ūdens bez gāzēm.

5. Vairot savu pozitīvo enerģiju ar labu vārdu, labu domu, smaidu un smiekliem. Biežāk teikt labus vārdus saviem tuvajiem, mīļajiem.

�Viss pasaulē ir mainīgs. Dienu nomaina

nakts, pēc ziemas nāk pavasaris, pēc smagas slimības nāk atveseļošanās.


i n g a L a i z ā n e

F oto : t v 3 a r h ī v s

Daugavpils Oranžais koris izveidots 2008. gada vasaras nogalē, lai piedalītos TV3 veidotajā šovā Koru kari. Ata Auzāna vadībā trīs mēnešu garumā koris cītīgi strādāja, veidoja priekšnesumus un katru svētdienu dāvāja neaprakstāmu prieku sev un citiem.

Viss sākās ar dalībnieku atlasi, kad uz no-klausīšanos ieradās kupls skaits jauniešu. Atis ļoti uzmanīgi noklausījās visus atnākušos un izvēlējās astoņus puišus un astoņas mei-tenes – labākos no labākajiem. Tika izvēlēti tie jaunieši, kuri arī katrs atsevišķi varētu būt solists.

Korim gandrīz katru dienu bija ilgi mē-ģinājumi, lai svētdienas raidījuma tiešrai-dē sniegums būtu vislabākais. Viegli nebija, jo dažiem koristiem uz mēģinājumiem vaja-dzēja mērot garo ceļu no Rīgas, Rēzeknes un pat Viļņas. Slodze bija ļoti liela, bet grūtības vieno.

Koristi centās, viens otru atbalstīja, uz-mundrināja un katru svētdienu emocionāli uzlādēti un ar mirdzošām acīm priecēja ska-tītājus uz Koru karu skatuves. Šova laikā ne vienu vien reiz Daugavpils Oranžais koris tika atzīts par visdraudzīgāko, visemocionā-lāko un visenerģētiskāko kori.

«Esmu no tiem, kas uzskata, ka ko-lektīvam ir jāstrādā kā vienam veselam,» uzsver Atis Auzāns.

Šova laikā gājis visādi. Dažkārt žūrija kori ne-novērtēja pārāk augstu, taču skatī-tāju atsaucība bijusi milzīga. Katru nedēļu Oranžais koris ieguva visvairāk skatītāju balsis.

Kora vadītājs stāsta, ka pēc pirmā šova raidījuma, kad žūrijas vērtējums nebija tik spīdošs, koristi īpaši sasparojušies.

Pēc šova koris nolēmis doties koncertēt pa Latviju. «Ļāvu koristiem izdziedāties Zie-massvētkos un tad jau sākām gatavoties kon-certturnejai,» stāsta Atis.

Pirmie koncerti izskanējuši koristu un

tā vadītāja – Ata Auzāna – mīļajā Latgalē. Kori sirsnīgi sagaida katrā pilsētā, kur viņi dodas, dažās pilsētās tiek rīkoti pat papild-koncerti, jo biļetes tiek izpirktas dažu dienu laikā. Koncerti paredzēti līdz pat vasaras vidum.

Koris klausītājus pārsteigs gan ar šova laikā dziedātām dziesmām, gan arī jauniem priekšnesu-miem. «Mums patīk visas dziesmas, taču visstiprākā ir Earth Song no Maikla Džeksona reper-tuāra, kuru izpilda

jaunākā kora dalībniece, 13 gadus vecā Emma Safronova. Šī kompozīcija ļāva mums uzvarēt Koru karos. Koncertos to izpildām pēdējo,» informē Atis.

Atis Jelgavā ir bijis jau vairākas reizes. «Pilsēta man patīk, taču visvairāk mani priecē tas, ka varēsim dziedāt tieši kultūras nama zālē, jo tur ir ļoti laba akustika,» iespai-dos dalās Atis.

Jelgavu pieskandinās Latgales dziedoņi20. februārī Jelgavas kultūras namā uzstāsies tv3 šova Koru kari uzvarētāji atis auzāns un daugavpils oranžais koris, kuri šova galveno balvu – 15 000 eiro – ziedoja bāreņu aprūpes centram Kalkūni.

atis auzāns savu kori raksturo kā ļoti atklātu, enerģisku, dzīvespriecīgu, jaunu un sirsnīgu.

atis auzāns: «esmu no tiem, kas uzskata, ka kolektīvam ir jāstrādā kā vienam veselam.»

kultūras nama zālē ir ļoti laba akustika.

Atis savu kori raksturo kā ļoti atklātu, enerģisku, dzīvespriecīgu un jaunu. «Koris ir ļoti sirsnīgs un to var just katrā koncertā,» piebilst kora vadītājs.

Izklaide


Privāti

bērnības aizraušanos saglabā visu mūžu

r o L a n d s B a r ta š e v i c s

F oto : r o L a n d s B a r ta š e v i c s

Deviņdesmito gadu sākumā Andulis Krūmiņš vadīja Jelgavas kooperatīvu Arta, kas darbojās reklāmas un interjera jomā. Pārsvarā Arta realizēja pilsētas pašvaldī-bas pasūtījumus. Šā dibinājuma paspār-nē, piemēram, tapa liela daļa elektronis-ko pulksteņu, no kuriem tagad vairs pali-kuši tikai trīs, tiesa, neviens no tiem gan nedarbojas.

Viens pulkstenis atrodas uz viesnīcas Jelgava jumta, otrs – uz SIA Uni San ēkas jumta Tērvetes ielā, savukārt trešajam – Pasta un Sudrabu Edžus ielu krustojumā – A. Krūmiņš izstrādājis jaunu projektu. Pēc viņa ieceres pulkstenis varētu būtiski papil-dināt un dažādot pilsētas tēlu, jo tā displejā varētu rādīt ne tikai laiku, bet arī dažādas reklāmas, apsveikumus un citu aktuālu in-formāciju. Taču šis projekts nav realizēts, jo Andulis meklē kādu atbalstītāju vai spon-soru savai idejai. Pagaidām gan neviens in-teresi nav izrādījis.

viens no Jundas jundītājiem

1996. gadā Andulis sāka strādāt Jelgavas Bērnu un jauniešu centrā Junda par tehno-loģiskās modelēšanas pulciņa vadītāju, bet nedaudz vēlāk, pēc kokapstrādes pulciņa pedagoga aiziešanas, Krūmiņš sāka vadīt arī to.

Sākumā nodarbības notika Skolas ielas ēkas otrajā stāvā, taču ar laiku, pieaugot puišu interesei, radās nepieciešamība pēc plašākām telpām. Pulciņu nodarbībām tika izbrīvētas un pielāgotas Jundas garāžas, kurās tagad ir labi iekārtota darbnīca. Nesen šeit izveidota arī omulīga atpūtas telpa, kurā pulciņu dalībnieki var pasēdēt, izdzert kādu tējas tasi vai ieturēt maltīti, kā arī uzspēlēt dambreti un novusu.

Andulis vairāku gadu laikā izveidojis dažādus palīginstrumentus un elektriskos darba rīkus, lai pulciņu dalībniekiem būtu ērtāka strādāšana, un viņi varētu dažādas

Jelgavas bērnu un jauniešu centra Junda rīkotajās pavasara izstādēs apmeklētāji noteikti būs pamanījuši dažādus lidmašīnu un kuģu modelīšus un maketus, kā arī citus interesantus un asprātīgus izstrādājumus. to tapšanā skolēnus apmāca mākslinieks un dizaineris andulis krūmiņš.

operācijas izpildīt daudz ātrāk nekā strādā-jot tikai ar rokas instrumentiem.

Pulciņu nodarbības notiek trīsreiz nedēļā – pirmdienā, trešdienā un piekt-dienā. Strādājot par abu pulciņu vadītāju, A. Krūmiņš kopā ar saviem audzēkņiem piedalījies daudzās skolēnu darbu izstādēs, pulciņu dalībnieki braukuši uz pūķu un lid-mašīnu lidināšanas sacensībām, kā arī star-tējuši dažādos citos konkursos.

Viens no spilgtākiem pasākumiem bija brauciens 2007. gadā uz Turciju, kur risinā-jušās aviomodelisma sacensības. Tajās viņa audzēkņi izcīnījuši pirmo vietu. Galvenais uzdevums bijis piecu dienu laikā uztaisīt li-dojošu lidmašīnas modeli, ko A. Krūmiņa audzēkņiem izdevies izdarīt trijās dienās.

Reaktīvā lidmašīna, tvaika kuģītis un motocikli

Andulis ar lidmašīnu modelīšiem sācis aizrauties jau bērnībā, kad sava vectēva –

būvamatnieka – darbnīcā izgatavoja lidma-šīnas modeli ar reaktīvo dzinēju.

Krūmiņa kungs arī atceras gadījumu, kā reiz, taisot kuģa modeli ar tvaika dzinēju, gandrīz nodedzinājis vectēva darbnīcu. Modelim bija izveidota metāla kurtuve, kurā degošais parafīns un audekla dakts radīja tvaiku, kas izplūda pa speciālu caurulīti un dzina kuģīti uz priekšu. No šīs kurtuves iz-sprāgusi kāda dzirkstelīte, kas, iekrītot koka skaidās, gandrīz izraisīja ugunsnelaimi. Par laimi, to savlaicīgi izdevās novērst. Intere-santi, ka mazais Andulis savus izgudrojumus pārsvarā veidoja pēc paša radītiem rasēju-miem vai zīmējumiem.

Vēlāk, pēc dienesta armijā un Latvi-jas Mākslas akadēmijas absolvēšanas, jau-neklis bija galvenais dizaineris Rīgas Ra-dioaktīvo izotopu aparātu būves zinātniski pētnieciskajā institūtā. Tajā laikā Andulis Krūmiņš aizrāvies arī ar motocikliem un mopēdiem.

andulis Krūmiņš savas zināšanas ar lielāko prieku nodod jaunajai paaudzei.


Fotohronikaf oto : l e l d e b r i ģ e u n m i k u S m e d Z i n i S

BK Zemgale treneri Kaspars vilcāns un varis Krūmiņš pirms spēles Tallinā sasveicinās ar basketbolistiem.

Jelgavas sociālo lietu pārvaldes veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis vērzemnieks un Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenā ārsta vietniece solvita ābola atkarību profilakses centra atklāšanā.

Psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģintermuiža galvenais ārsts Uldis Čāčus, lilita Caune un solvita ābola.

Psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģintermuiža narkoloģiskā dienesta vadītāja lilita Caune sveic atkarību profilakses centra vadītāju Mārīti Osi tā atklāšanā.

Jelgavas sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis un Jelgavas domes deputāts un zemnieku saimniecības Līči īpašnieks Modris Jansons piedalās uzņēmēju diskusijā.

BK Zemgale spēlētāji ainis lagzdiņš un Matīss Rozītis kopā ar sporta medicīnas valsts aģentūras antidopinga nodaļas speciālistu gati Berķi antidopinga kampaņas par tīru spēli! pasākumā Jelgavas 4. vidusskolā.


Afiša no 16. līdz 22. februārim

informāciju par izklaides iespējām Jelgavā un Jelgavas rajonā sūtiet uz e-pastu nj@jelgavn ieki.lv

JelgavāTReŠdien, 18. FeBRUāRĪ� Plkst. 12 Jelgavas kultūras namā –

Sniegbaltītes skola.Liepājas teātra izrāde bērniem.Visi zvēriņi drīkst iet Sniegbaltītes skolā,

tikai lācēnam Mišam mamma neļauj mā-cīties! Bet viņš tomēr panāk savu, kļūst par labu skolēnu, bet visi kopā zvēriņi pārmāca arī lielībnieku Vilcēnu.

Izrāde saņēmusi Spēlmaņu nakts 2006/2007 teātra balvu nominācijā Gada izrāde bērniem un pusaudžiem.

Biļešu cena Ls 3, 2,50 un 2.� Plkst. 19 Jelgavas sporta hallē – Lat-

vijas Basketbola līgas 1. divīzijas spēle. BK Zemgale – ASK/Buki.� Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

Viss par sievietēm.Liepājas teātra izrāde.Dramaturga Miro Gavrana izrāde Viss

par sievietēm veidota kā atbilde uz pagājušajā sezonā tapušo un skatītāju iecienīto Viss par vīriešiem iestudējumu. Izrādes formas ziņā ir vienādas – piecas situācijas, pieci rakstu-ri, piecas attiecības – mainās tikai dzimums, kas nonācis uzmanības centrā. Dramaturga iecere, veidojot formas ziņā lugai neierastu un spēlēšanai sarežģītu kompozīciju, ir atklāt sievietes pasauli, kas slēpjas aiz ieņemamā amata, ģimenes stāvokļa, finanšu apstākļiem un pat aiz ikdienas grima kārtas. Aktrises Jūlija Ļaha, Anda Albuže un Inese Kučinska, ainām vienai ar otru mijoties, izspēlēs piecu dažādu sieviešu likteņus, atklājot starp tiem līdzības.

Biļešu cena Ls 5 un 4.� Jelgavas baltajos kreklos – latviešu un

ārzemju deju mūzika. Dj Johansons.

CeTURTdien, 19. FeBRUāRĪ� Jelgavas baltajos kreklos – latviešu un

ārzemju deju mūzika. Dj Bonis.

PieKTdien, 20. FeBRUāRĪ� Plkst. 19 Jelgavas sporta hallē – Bal-

tijas Basketbola līgas Izaicinājuma kausa 2. posma spēle. BK Zemgale – Ķeizarmežs.� Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

televīzijas šova Koru kari uzvarētāju Ata Auzāna un Daugavpils oranžā kora koncerts.

Biļešu cena Ls 5, 4 un 3.� Jelgavas baltajos kreklos – Igo un

Dj Ģirts Lūsis.

sesTdien, 21. FeBRUāRĪ� Plkst. 17 Ozolnieku tautas namā – vē-

derdeju koncerts.Ieeja Ls 2.� Plkst. 18 Jelgavas kultūras namā –

kluba Pīlādzītis sarīkojums.� Plkst. 18 Sesavas tautas namā –

deju kolektīvu Tracis un Medaga jubilejas koncerts.

Ieeja Ls 0,50.� No plkst. 21 muzikālajā krogā Cepuri

nost – neatkārtojamie Pilnmēness puiši.Pasākumi notiek katru sestdienu.� Jelgavas baltajos kreklos – RnB Night.

Dj Ale Mar.

iZsTādes� Jelgavas kultūras namā – Agra Šiliņa

fotoizstāde Kāzas.� Jelgavas kultūras namā – izstāde Lat-

vijas jaunie talanti glezniecībā.Jāņa Anmaņa jauno ģēniju meistarklase.� Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un

mākslas muzejā – bijušā jelgavnieka glez-notāja Jāņa Valtera un viņa audzēkņu (no Vācijas un citām valstīm) gleznu izstāde.� No 9. februāra Jelgavas kultūras

namā – austriešu, franču un latviešu autoru fotogrāfiju izstāde Ūdens sajūta.� Līdz 26. februārim Jelgavas kultūras

namā – Jāņa Maļecka gleznu izstāde.� Līdz 27. februārim Jelgavas Valsts

ģimnāzijas bibliotēkā – Sveika Lietuva.� Līdz 27. februārim Ozolnieku tautas

namā – Jelgavas rajona skolu lietišķās mākslas pulciņu darbu izstāde Ar vilciņu Rīgā braucu.� Līdz 27. februārim Ādolfa Alunāna

memoriālajā muzejā – Veronikas Janelsiņas (1910-2001) darbu izstāde Pirmā.

RĪgā� 16. februārī plkst. 20 Arēnā Rīga –

Džeimss Blants All The Lost Souls.

Džeimss Blants ir patlaban slavenākais britu dziedātājs un dziesmu autors, kuram 2005. gadā debijas albuma Back To Bedlam hits You’re Beautiful atnesa milzu popularitā-ti visā pasaulē. Pēc ilgiem gadiem atkal kāds brits ieņēma pirmo vietu Billboard The Hot 100 sarakstā. Pēdējais pirms Džeimsa Blanta bija Eltons Džons 1997. gadā. Labi panākumi bijuši arī viņa dziesmām Goodbye My Lover, No Bravery, High un Wisemen. 2007. gadā klajā nāca Blanta jaunākais studijas albums All The Lost Souls.

Lai arī Džeimss Blants nekad nav bijis īpaši mīlēts un lutināts mūzikas kritiķu aprindās,

vienpadsmit miljonu pārdotās albuma kopijas apliecina, ka klausītāju sirdis viņš ir iekarojis. Albums Back To Bedlam Lielbritānijā ieguvis desmitkārtīga Platīna albuma statusu un ie-kļuvis Ginesa rekordu grāmatā, kā visvairāk pārdotais mūzikas albums viena gada laikā.

Mūziķis koncertā Rīgā izpildīs gan populārākās dziesmas no debijas albuma Back To Bedlam, gan dzies-mas no jaunā albuma All The Lost Souls. Publiku pirms Džeimsa Blanta koncerta iesil-dīs grupa Instrumenti, kas Latvijā pazīstama ar savu debijas singlu Life Jacket Under Your Seat. Grupā ir tikai divi enerģiski mūziķi, bet uz skatuves viņi rada nopietnas grupas efektu. Mūziķi tērpjas pandu maskās. Grupa pirmo reizi Latvijā uzstājās pagāju-šā gada nogalē, kad ar vairākiem koncer-tiem atbalstīja PopBeats Poetry projektu.

venTsPilĪ� 21. februārī plkst. 12 Ventspils Olim-

piskajā centrā – Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle.

Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēles skatītājus visas dienas garumā priecēs ne tikai labāko Latvijā spēlējošo basketbolistu savstar-pējā cīņa, slam-dunk konkurss, trīspunktu metienu sacensība un treneru konkurss, bet arī interesanti priekšnesumi spēles starplaikos. LBL Zvaigžņu spēle jau 14. gadu ir izklaidējošs basketbola šovs vairāku stundu garumā.

Zvaigžņu spēle Austrumi pret Rietumiem pulcēs Sandi Valteru, Uvi Helmani, Raiti Grafu, Armandu Šķēli, Kasparu Bērziņu un citus basketbolistus. Rietumu komandas sākuma sastāvā būs arī BK Zemgale centra uzbrucējs Jānis Bambis. Slam-dunk kon-kurss (atraktīvāka bumbas ielikšana grozā no augšas) būs aizraujošs piedzīvojums gan basketbolistiem, gan skatītājiem. Trīs- punktu metienu konkurss parādīs basketbo-la zvaigžņu sportiskās spējas. Treneru kon-kurss demonstrēs basketbola treneru sportis-kās spējās iemest bumbu grozā no laukuma centra. Visas Zvaigžņu spēles laikā skatītājus priecēs dažādi priekšnesumi un pārsteigumi skaņas un gaismu šova pavadībā.

Spēles sākums plkst. 14 (ieeja no plkst. 11.30).

džeimss Blants.

zemgalietis jānis bambis - jelgavniekiemno uzbrucējiem miķelis rēdlihs ceļ māju ozolniekos...

Documents