viĻĶenes bibliotĒkas pĀrskats par darbu · finansējuma analīze nav iespējama, jo kopš...
TRANSCRIPT
2
SATURS
1. Vispārīgs bibliotēkas raksturojums ........................................................................................ 3 2. Finansiālais nodrošinājums ...................................................................................................... 3 3. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums.............................................................................. 3
4. Personāls .................................................................................................................................... 5 5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība ............................................................................. 7 6. Krājums ................................................................................................................................... 10 7. Darbs ar bērniem un jauniešiem ........................................................................................... 12
8. Novadpētniecība ...................................................................................................................... 15 9. Projekti ..................................................................................................................................... 16 10. Publicitāte .............................................................................................................................. 17
11. Sadarbības tīkla raksturojums ............................................................................................ 17 Pielikumi ...................................................................................................................................... 19
Anketas atbilžu apkopojums
Fotogrāfijas
Publikāciju kopijas
3
1. Vispārīgs bibliotēkas raksturojums
Pārskata perioda prioritātes
2019.gadā bibliotēkas darbā galvenās prioritātes bija:
- Krājuma izvērtēšana un profilam neatbilstošo grāmatu norakstīšana, krājuma inventarizācija
(skat. 11.lp.)
- Bibliotēkas 100-gades sarīkojums (skat. 8.lp.)
- Novadpētniecības darbs: pagasta vēstures izpēte un fotomateriālu vākšana (skat. 15. lp.)
- Sadarbība ar LGB, īstenojot bibliotēkas reorganizāciju – pārveidi par LGB filiālbibliotēku
(skat. Izmaiņas bibliotēkas darbībā pārskata periodā – skat. 3.lp.)
• Īss situācijas apraksts:
Viļķenes pagastā reģistrēti 1210 iedzīvotāji, no kuriem 231 jeb 19 % izmanto Viļķenes bibliotēkas
pakalpojumus. Pagastā darbojas arī 6 km attālā Vitrupes bibliotēka un 1 km attālā Baumaņu Kārļa
Viļķenes pamatskolas bibliotēka.
Bibliotēka atrodas 15 km attālumā no novada centra - Limbažiem.
Uz ielas ir izvietota norāde uz bibliotēku. Uzraksts “Viļķenes bibliotēka” izvietots uz stikla pie
centrālās ieejas ēkā.
• Izmaiņas bibliotēkas darbībā pārskata periodā.
Saskaņā ar Limbažu novada domes 25.10.2018 lēmumu 35.§ “Par Limbažu novada pašvaldības
bibliotēku reorganizāciju” ar 2019. gada 1. janvāri Viļķenes bibliotēka ir Limbažu Galvenās
bibliotēkas filiālbibliotēka -“Viļķenes bibliotēka”. Bibliotēka darbojas pēc Reglamenta, kas
apstiprināts 2019. gada 2.janvārī. Skat. http://www.vilkene.lv/bibliotekas/vilkenes-biblioteka-
1/dokumenti/#gallery_18213962-1
Atskaites gadā daudz laika un uzmanības tika veltīts pareizai dokumentācijas sakārtošanai un
apritei ar LGB, jauno organizatorisko un rīkojumu dokumentu iepazīšanai un izpildei.
Pārskata periodā paveiktais saistībā ar Viļķenes bibliotēkas darbības vidējā termiņa
darbības stratēģiju.
- Ir nodrošināta personāla profesionālā pilnveide, gada laikā apmeklējot 17 kursus, seminārus,
konferences un pieredzes ieguves ekskursijas, iegūstot apliecinājumus par 79 stundām.
- Ir veicināta iedzīvotāju informācijpratība, sniedzot konsultācijas datora un interneta
izmantošanā, kā arī mūžizglītības iespējas, organizējot kvalitatīvu krājumu, literatūras
izstādes un pasākumus, piemēram, trīs erudītu konkursus, divus pasākumus par ceļojumu
iespaidiem eksotiskajās zemēs. Tika organizēts bibliotēkas 100-gades sarīkojums.
- Pasākumu piedāvājums un attīstība ir papildinājies ar jaunām darba formām – erudītu
konkursu un fotokolekciju skatīšanos “viedajā TV”.
- Bibliotēkas publicitāte ir veicināta, izveidojot profilu sociālajā vietnē www.facebook.com,
kā arī svarīgākos bibliotēkas notikumus atspoguļojot pagasta mājaslapā www.vilkene.lv un
laikrakstā “Auseklis”.
-
Bibliotēkas akreditācija pārskata periodā nav notikusi.
2. Finansiālais nodrošinājums
• Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums vērtējams kā apmierinošs - tas nodrošina bibliotēkas
pamatfunkciju veikšanu, turklāt katru gadu ir iespējas arī pieprasīt papildus finansējumu iestādes
attīstībai. 2019. gadā papildus līdzekļi 515 EUR tika izlietoti jauna datora iegādei. Padziļināta
4
finansējuma analīze nav iespējama, jo kopš bibliotēkas reorganizācijas 2019. gadā Limbažu novada
pašvaldība filiālbibliotēkām nesniedz pārskatu par darbinieku atalgojumu, līdz ar to arī kopējo
finansiālo nodrošinājumu.
Tabula “Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums”
2017 2018 2019
Kopā (EUR) 14483 14570 Nav zināms
Pašvaldības finansējums 14456 14560 Nav zināms
Citi ieņēmumi: 9
t. sk. maksas pakalpojumi 27 10 9
t. sk. ziedojumi un dāvinājumi - - -
t. sk. VKKF finansējums - - -
t. sk. citi piešķīrumi - - -
Tabula “Bibliotēkas izdevumi”
2017 2018 2019
Izdevumi kopā (EUR) 14641 14560 Nav zināms
Darbinieku atalgojums (bruto) 6905 7402 Nav zināms
Krājuma komplektēšana 1916 2194 2681
3. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums
• Veiktie remontdarbi – nav.
• Telpu paplašināšana vai bibliotēkas pārvietošana uz citām telpām nav notikusi
• Finansējums infrastruktūras uzturēšanai un labiekārtošanai
Krājuma telpā veikta dienasgaismas lampu nomaiņa. Izmaksas 126 EUR.
Bibliotēkas telpās darbojas apsardzes sistēma. Uzturēšanas izmaksas gadā – 218 EUR
Tīrību telpās bibliotēka risina ar Berendsen paklāju un mopu nomu. Izmaksas gadā -112
EUR.
Sakaru nodrošināšanai bibliotēkā darbojās gan ciparu (mobilais), gan analogais telefons.
Lietotājiem bija pieejama arī viedā televīzija, ko bibliotēka bieži izmantoja darbā ar bērniem. Šo
tehnoloģiju uzturēšanai gadā tika izlietoti 557 EUR.
• Iekārtas, aprīkojums (t. sk. IKT nodrošinājums):
Tabula “Bibliotēkas iekārtas un aprīkojums”
Iekārta,
aprīkojums
Darbiniekiem
(skaits)
Lietotājiem
(skaits)
Vērtējums
(teicams/labs/
apmierinošs/
neapmierinošs)
Iegādes / piešķīruma gads,
nosaukums
Datori 3 3TD datori –
neapmierinoši
2008. (VECTOR AK09.M18)
1 Neapmierinošs 2009 (Notebook ASUS Eee PC)
1 Labs 2014. (Vectron AK11, Win.8.1)
1 Labs 2015. (Capital NEO, Win.8.1)
1 Labs 2016. (NEO GX21 ar Windows
10)
1 Labs 2019. (NEO GX33)
Plānie klienti - - - -
5
Multifunkcionālās
iekārtas
1 Labs 2008. (HP LaserJet 3055)
1 Labs 2015. (HP LaserJet Pro MFP
M276n)
Printeri - - - -
Kopēšanas
iekārtas
- - - -
Skeneri 1 Labs 2018. (Epson Perfection V550
Photo color)
1 Labs 2011. (Avision AV186+)
Projektors 1 - Novecojis, ar
defektu
2010. (BenQ MP525P)
Iesiešanas (ar
spirālēm) iekārta
1 - Labs 2010. (Fellowes “Qasar 500”)
Laminēšanas
iekārta (A3)
1 - Labs 2010. (Fellowes Saturn A3”)
Televizors 1 Labs 2013. (LG 42LA640S)
Vinilplašu
atskaņotājs
1 Labs 2015. (CAMRY CR 1111)
Digitālā
fotokamera
1 Labs 2016. (NIKON COOLPIX
S7000)
Rollerveida nazis 1 Labs 2018. (DAHLE 505)
Viedtelefons 1 Labs 2018. (HUAWEI P20)
2019. gadā iegādāts jauns datorkomplekts par summu 515 EUR.
Datoru skaits bibliotēkā ir vairāk kā pietiekams, taču 3TD datori ir novecojuši un bieži nespēj
nodrošināt klientu vajadzības. Tā kā bibliotēkā vairs nav tik liels pieprasījums pēc datorvietām, 2020.
gadā jāsamazina datoru skaits. Interneta lejupielādes ātrums: 10,02 Mbps, augšupielādes – 10,42
Mbps.
• Problēmas un to risinājumi materiālā un tehniskā stāvokļa jomā.
2019. gadā konstatētās problēmas:
1) Projektora defekts. Plānots iegādāties jaunu projektoru 2020. gadā.
2) Nepieciešamība ierīkot novērošanas kameras abās bibliotēkas telpās, lai nodrošinātu telpu
pārskatāmību un lietotāju un darbinieku drošību savstarpējā saskarsmē.
4. Personāls
• Personāla raksturojums: bibliotēkā strādā viens pilnas slodzes darbinieks ar 1. līmeņa
augstāko profesionālo izglītību. Izmaiņas personāla sastāvā nav notikušas.
• Apbalvojumi un pateicības 2019. gadā nav saņemti.
• Finansējums personāla attīstībai (profesionālajai pilnveidei, pieredzes apmaiņas
braucieniem u. tml.) ir apmierinošs. Finansējuma apmērs ik gadu tiek apstiprināts bibliotēkas
budžetā. Bibliotēkas vadītāja izmanto iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes arī bezmaksas
kursos un semināros, piemēram, konference UNESCO Latvijas nacionālās komitejas “Stāstu
bibliotēku” dalībniekiem.
Izlietotais finansējums kursu un semināru apmaksai ir 176,12 EUR, dienas naudas un citu
komandējumu izmaksu apmaksai izlietoti 101,13 EUR. Kopā 277,25 EUR.
LGB organizētajos semināros mūsdienīgas un interesantas tēmas bija “Tehnoloģiju pielietošana
produktivitātes celšanā” (Kristaps Skutelis) un ““Latvijas Vēstnesis” – valsts pilsoniskās un tiesiskās
6
informācijas platforma”. Praktiski noderīgas bija mācības par bibliotēkas publicitātes tehniskajām
iespējām. Sezonas noslēguma – izbraukuma seminārs uz Olaini un Jūrmalu bija bagāts ar iespaidiem
gan par mūsdienīgi iekārtotām bibliotēkām, gan kultūrvidi (Olaines atpūtas parku un cīņu vietām;
Raiņa un Aspazijas muzeju, izstāžu zāli Dubultu stacijā). 2019.gadā M. Purmale ir ieguvusi
apliecinājumus par 42,5 apmācību stundām, ko organizējusi Limbažu Galvenā bibliotēka, un
Apliecinājumus par 39,5 stundām - par citu iestāžu organizētajām apmācībām. Kopā – 82 stundas.
Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi 2019. gadā
N.p.k. Norises
laiks
Norises
vieta
Organizētājs Pasākuma nosaukums, galvenās tēmas Stundu
skaits –
apliecin.
1. 31.I Limbaži,
LGB
LGB; “EGO” Konfliktu risināšana un profilakse (lektore Gita
Veisa)
2. 28.II Limbaži,
LGB
LGB Limbažu un Alojas novadu publisko un skolu b- ku
darbinieku seminārs (Lietišķā saskarsme jeb
iestādes tēla veidošana saskarsmē ar klientiem;
Mašīntulks hugo.lv un 3TD e-grāmatu bibliotēka)
3. 28.III Limbaži,
LGB
LGB Mācības Limbažu novada bibliotēku darbiniekiem
(pasākumi bibliotēkas tēla veidošanā; Bibliotēku
publicitātes tehniskās iespējas)
4. 9.IV Rīga, LNB iBbY Latvia,
LNB
Pavasara konference bērnu literatūras un bibliotēku
speciālistiem “Vārds un attēls” 8
5. 16.IV Rīga, LNB LBB, LNB Latvijas bibliotēku festivāls 2019: Latvijas
bibliotekāru 20. konference “Bibliotēkas – dialogs
ceļā uz pārmaiņām”
6
6. 17.IV Rīga, LNB LBB, LNB Latvijas bibliotēku festivāls 2019 (Bibliotekāru
modes un stila diena; LBB sekciju sapulces) 4,5
7. 25.IV Limbaži,
LGB
LGB Limbažu un Alojas novadu publisko un skolu b- ku
darbinieku seminārs (Bērnu bibliotekārā
apkalpošana Valmieras bibliotēkā; “Grāmatu starts”
Alojas b-kā; Pasākumi jauniešiem Staiceles b-kā”)
8. 30.V Olaine,
Jūrmala
LGB Limbažu un Alojas novadu bibliotēku darbinieku
sezonas noslēguma – izbraukuma seminārs
9. 6.–7.IX Bauskā Latvijas
stāstnieku
asociācija
8. Zemgales stāstnieku festivāls “Gāž podus
Rundālē!”
10. 18.–19.
IX
Jēkabpils LNB Bibliotēku novadpētniecības konference 10
11. 26.IX Limbaži,
LGB
LGB Limbažu un Alojas novadu publisko un skolu b- ku
darbinieku seminārs
11. 16.X Cēsis,
CCB
Cēsu Centrālā
bibliotēka
Vidzemes novadu Bērnu un skolu bibliotēku
darbinieku 18. konference “Efektīvi komunikācijas
līdzekļi un mūsdienīgas prezentācijas prasmes 21.
gadsimta bibliotēkā”
8
12. 17.X Limbaži,
LGB
LGB Praktikums “Budžeta plānošana un izstrāde”
Limbažu novada filiālbibliotēku vadītājiem
13. 31.X Limbaži,
LGB
LGB,
“Beyond the
Frames”
Ideju ģenerēšanas meistarklase komandas
stiprināšanai Limbažu Galvenajā bibliotēkā
“Komandas resurss – mūsu veiksmes atslēga”
14. 13.XI Rīga, LNB LNB Excell kursi
7
15. 28.XI Limbaži,
LGB
LGB Limbažu un Alojas novadu publisko un skolu b- ku
darbinieku seminārs (“Latvijas Vēstnesis” – valsts,
pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma”;
“Ko stāsta cilvēkam koki”)
16. 6.XII Rīga, LU
Lībiešu
institūts
Latvijas
stāstnieku
asociācija;
4. Latvijas Stāstnieku konference “Kaimiņu,
nāburgu, sābru būšana” Apliec.
17. 19.XII Limbaži,
LGB
LGB Limbažu un Alojas novadu b- ku darbinieku gada
noslēguma seminārs (profesionālā konkursa “Lec,
saulīte, rītā agri…” rezumēšana)
5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība
• Galvenie rādītāji (lasītāju skaits, apmeklējums, izsniegums u. c.), to vērtējums:
Tabula “Bibliotēkas pamatrādītāji” 2017 2018 2019 +/- % salīdzinot ar
iepr. gadu
Lietotāju skaits 239 250 231 - 7,6%
t. sk. bērni 86 104 91 - 12,5%
Bibliotēkas apmeklējums 2619 2565 3129 + 22%
t. sk. bērni 1207 1024 1508 + 47%
Virtuālais apmeklējums - - - -
Izsniegums kopā 4463 4567 7050 + 54%
t. sk. grāmatas 2916 3026 5208 + 72%
t. sk. periodiskie izdevumi 1442 1488 1608 + 13%
t. sk. bērniem vecumā līdz 18 g. 894 574 1053 + 83%
Bibliotekārais aptvērums % no iedz. skaita pagastā 19% 21% 19% - 10%
t. sk. bērni līdz 18 g. 47% 57% 48% - 16%
Iedzīvotāju skaits 1247 1218 1210 - 0,7%
Bērnu skaits pagastā (0-18 g.) 182 182 176 - 3%
2019. gada par gandrīz 8% samazinājies bibliotēkas lietotāju skaits, kas izskaidrojams ar
iedzīvotāju sastāva novecošanos (nespēja apmeklēt bibliotēku, vājredzība), gan arī tehnoloģiju
ienākšanu ikviena cilvēka dzīvē (internets viedtālrunī). Palielinājies bibliotēkas apmeklējumu skaits,
īpaši – bērnu apmeklējums. Tas izskaidrojams ar pirmsskolas izglītības iestādes pārcelšanos atpakaļ
uz ciemata centru pēc ēkas renovācijas 2018. gadā.
Reģistrēto lietotāju skaits, kuri izmanto Viļķenes bibliotēku, ir 19% no pagasta iedzīvotāju skaita.
Reāli bibliotēkas lietotāju ir vairāk, jo ir zināms, ka grāmatas un žurnālus lasa arī ģimenes locekļi,
draugi vai kaimiņi, kuri paši bibliotēkā nav reģistrējušies un klātienē neapmeklē.
Pagastā reģistrēti 74 pirmsskolas vecuma bērni (0-6 gadi), no tiem 14 ir bibliotēkas lietotāji.
Vecumā no 7 līdz 18 gadiem ir 102 iedzīvotāji. No tiem bibliotēku apmeklē 77 jeb 75%.
Virtuālā apmeklējuma rādītāji nav precīzi uzskaitīti, jo pagasta mājas lapas bibliotēkas sadaļai
nav skaitītāja.
Analizējot bibliotēkas fizisko apmeklējumu, var secināt, ka lielākā daļa apmeklējumu ir ar mērķi
izmantot tradicionālos bibliotēkas pakalpojumus, maksas pakalpojumus vai bibliotēkas infrastruktūru
– spēles, atpūtas zonu u.tml. 724 jeb 23% no apmeklētājiem bibliotēkā izmantojuši internetu. 463 jeb
64% no interneta lietotājiem ir bērni un skolēni līdz 18 gadiem. 90 jeb 3% no apmeklētājiem
izmantojuši interaktīvo TV.
Bibliotēkas lietotāju informatīvās apkalpošanas, izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas nolūkos
ir organizētas 26 literatūras izstādes, 3 erudītu konkursi, 4 tematiskas nodarbības senioriem, 3
ekskursijas pa Viļķeni, 4 dažādas tematiskās izstādes, tostarp “Lieldienu kartiņas” no Jāņa Lielkalna
8
kolekcijas, “8. marta apsveikumu kartiņas” no viļķeniešu kolekcijām, Bibliotēku nedēļā - ceļojošā
izstāde par Limbažu novada bibliotēkām “Gaismas Kamola stāsts”, kas tapa pēc LGB projekta 2018.
gadā “…un tinam Gaismas kamolu tālāk”, lielo lakatu izstāde “Nāk rudens izgreznot Latviju”.
Iecienīti ir arī ceļojumu iespaidi par eksotiskajām zemēm. Klausījāmies “Ceļojums pa eksotisko
Vjetnamu” un “Eksotiskā Meksika: ceļotāja piedzīvojumi”. Sadarbībā ar Limbažu literātu
domubiedru grupu Viļķenes bibliotēka organizēja Dzejas dienu pasākumu “Poētiskais ceļojums laikā,
telpā, cilvēkos”. Bibliotēka sagatavoja viktorīnu “Skati dzejnieku no cepures!”
Pēdējā gada laikā iedzīvotāji iecienījuši un azartiski piedalās erudītu konkursos, kurus iesaka
organizēt vismaz reizi mēnesī. Protams, jautājumu sagatavošana konkursiem ir gana laikietilpīga, ja
to veic pats bibliotekārs.
• Pakalpojumu attīstība, jauninājumi: Par esošajiem pakalpojumiem var atrast informāciju pagasta mājaslapā bibliotēku sadaļā:
http://www.vilkene.lv/bibliotekas/vilkenes-biblioteka-1/pakalpojumi/
Kā jauninājumu var minēt digitālo foto skatīšanos, izmantojot “gudro TV”: “Rokdarbnieki –
Latvijas simtgadei”, “Holandes ziedu svētki”, “Bibliotēkas notikumu kaleidoskops”, kas tika
demonstrēts bibliotēkas 100-gades svinībās.
Kā jauninājumu bibliotēkas tēla, krājuma un pasākumu popularizēšanā var uzskatīt arī
bibliotēkas logu izmantošanu dažādām izstādēm, kas aplūkojamas gan no iekštelpas, gan ārpuses. Tā
kā bibliotēkas lielie logi ir vērsti uz pagasta centra laukumu, jo no attāluma var pamanīt ekspozīcijas,
kas tajos izvietotas. Pērn logos un uz palodzēm tika izvietotas izstādes: “Lieldienu kartiņas”, ceļojošā
izstāde par Limbažu rajona bibliotēkām “Un tinam gaismu kamolā”, bērnu zīmējumu izstāde “Mana
ģimene”, “Septembris – Dzejas dienu mēnesis”, lielo lakatu izstāde “Nāk rudens izgreznot Latviju”,
“100 gadus ejam uz bibliotēku”. (Foto skatīt Pielikumā).
Īpašs notikums bija bibliotēkas 100-gades atzīmēšana 21. decembrī. Sarīkojuma dalībnieki varēja
iepazīties ar bibliotēkas vēsturi stendos un skatīt bibliotēkas albumus, atskaites. Sekoja erudītu
konkurss par bibliotēku tēmu, bijušo darbinieku un sadarbības partneru sveikšana, neliels koncerts,
ko sniedza TV šova “X faktors” debitante pāliete Keitija Bārbale. Klātesošie varēja iesaistīties firmas
“Brain Games” vadītajās galda spēlēs, cienāties ar jubilejas kliņģeri un vakara garumā dalīties
iespaidos un atmiņās par bibliotēku (skat. foto un publikāciju Pielikumā).
• Sabiedrības un lasītāju viedokļa izzināšana par bibliotēkas darba kvalitāti, to rezultāti,
jaunu lasītāju piesaiste.
2019. gada nogalē – bibliotēkas 100-gades sarīkojumā bibliotēka iekārtoja “viesu grāmatu
atsauksmēm, ierosmēm, idejām”, kurā paredzēts krāt bibliotēkas viesu un pasākumu apmeklētāju
atsauksmes.
2019. gada nogalē bibliotēka apkopoja 20 anketas LGB izstrādātai aptaujai “Aptauja par
pakalpojumu kvalitāti 2019. gadā Limbažu Galvenās bibliotēkas filiālbibliotēkā Viļķenes bibliotēka”.
Kopumā par bibliotēkas darbību saņemtas pozitīvas atsauksmes. Visi aptaujātie atzinuši, ka
bibliotēkas vadītāja savus pienākumus veic ļoti labi. Arī pasākum u un izstāžu piedāvājums 19
anketās novērtēts kā ļoti labs. Attiecībā uz palīdzību datoru izmantošanā, apmēram puse aptaujāto
atzinuši, ka neizmanto bibliotēkas datorus.
(Anketas atbilžu apkopojumu skat. Pielikumā)
• Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām: Bibliotēka sniedz pakalpojumu vājredzīgajiem lietotājiem – audio ierakstu pasūtīšanu no
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas. 2019. gadā piegādāti 20 eksemplāri CD jeb “klausāmgrāmatu”.
Bibliotēkas ieeja, izmantojot kultūras nama parādes durvis, ir pieejama lietotājiem ar kustību
traucējumiem.
• Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lasītāju mērķgrupām vai interešu grupām : Bibliotēkas mērķgrupas ir:
9
- Pirmsskolas izglītības iestādes vecākās grupas audzēkņi (skat. Darbs ar bērniem un jauniešiem
12. lp.)
- Seniori. Šīs mērķgrupas auditorija izteikusi vēlēšanos satikties reizi mēnesī pasākumos par
dažādām tēmām. Pasākumu tematiku koordinē pensionāru biedrības “Saknes” valde, par sadarbības
partneri piesaistot bibliotēku. Bibliotēka sagatavojusi pasākumus “Par skolām Viļķenē”, “Muižas
Viļķenes pagastā”, “Bibliotēkas Latvijā un Eiropā”, “Holandes ziedu svētki”. Daļa senioru
iesaistījušies arī erudītu konkursos un klausījušies ceļojumu iespaidus pa eksotiskajām zemēm –
Vjetnamu un Meksiku.
- Sievietes (pusmūžā) – kādreizējā “dāmu klubiņa” dalībnieces, audējas un bibliotēkas pasākumu
atbalstītājas labprāt izmanto bibliotēku par satikšanās vietu, pasēž bibliotēkā pie kafijas tases, pārrunā
aktualitātes pagasta kultūras dzīvē, iepazīstina viena otru ar savu ceļojumu vai citu pasākumu
fotogrāfijām. Šāda tikšanās notika 6.martā ar nosaukumu “Skaista bij jaunība!”, atceroties kādreiz
svinēto Starptautisko Sieviešu dienu, - jūsmoja par senajām Sieviešu dienas apsveikumu kartiņām,
kas bija sanestas bibliotēkā no privātajām kolekcijām, skandēja dzeju par sievietēm.
- “Erudīti” – jau nostabilizējusies interešu grupa, kas savstarpēji vēlas mēroties zināšanās
un arī uzzināt ko jaunu. Šī interešu grupa vēlas piedalīties erudītu konkursā vismaz reizi mēnesī.
Uzziņu un informācijas darbs: 2019. gadā uzskaitītas 8 tematiskās uzziņas, kas sagatavotas izmantojot gan krājumu, gan
interneta resursus.
Pašvaldības, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju informācijas pieejamība
iedzīvotājiem tiek nodrošināta, izmantojot Limbažu novada pašvaldības mājas lapu www.limbazi.lv
un pašvaldību dokumentu datu bāzi Limbažu un Alojas novadu kopkatalogā, kas pieejams adresē:
www.limbazubiblioteka.lv. Bibliotēkā ir pieejams pašvaldības ikmēneša informatīvais izdevums
“Limbažu Novada Ziņas”. Aktuālā pašvaldības un valsts institūciju informācija izvietota informācijas
stendā bibliotēkas priekštelpā.
Bibliotēkas vadītāja iesaistās pagasta mājas lapas www.vilkene.lv informācijas un ziņu
aktualizēšanā.
• Elektroniskais katalogs kā pakalpojums – tiek izmantots bibliotēkas ikdienas darbā
krājuma komplektēšanā, kā arī meklējot nepieciešamās grāmatas, pasūtot SBA u. tml. Lietotāji tiek
informēti par kataloga un sava lietotāja profila izmantošanas iespējām – grāmatu rezervēšanu,
lietošanas termiņa pagarināšanu u.tml. Diemžēl šo iespēju pagaidām izmanto ļoti neliels skaits
lietotāju. Lietotāji informācijas un literatūras meklēšanā un pieprasījumu veidošanā labprātāk uzticas
bibliotekāram.
Tabula “BIS ALISE izmantošana” Reģions/
Pilsēta/
Novads
Bibliotēku
skaits
bibliotēkas
strādā ar
BIS ALISE
un ALISE-i
Strādā ar moduļiem Autorizēti
lietotāji
(2019)
Pasūtīts
(Web)
eksemplāru
(2018) Cirkulācija SBA Komplektēšana
1 1 1 1 1 28 -
• Iekšzemes un starptautiskais SBA tiek izmantots konkrēto pieprasījumu apmierināšanai.
2019.gadā pēc lasītāju pieprasījuma saņemti 20 eks. CD (audio grāmatas MP3 formātā) no Latvijas
Neredzīgo bibliotēkas. Šis pakalpojums, kas bibliotēkas lietotājiem ir bez maksas, ir liels atbalsts
vājredzīgajiem cilvēkiem. 2 grāmatas saņemtas no LNB, – 26 no Limbažu un Alojas novada
bibliotēkām
• Tai skaitā - SBA kārtā saņemto dokumentu izsniegumi no citu bibliotēku krājumiem, kas nav
reģistrēti Limbažu un Alojas novadu bibliotēku kopkatalogā = 22 eks.
10
Tabula “SBA kārtā saņemtie izdevumi”
Latvijas Neredzīgo
bibliotēka (CD)
Latvijas Nacionālā
bibliotēka
Citas bibliotēkas
Kopā 20 2 26
Tabula “SBA rādītāji”
SBA 2017 2018 2019
No citām Latvijas bibliotēkām saņemto dokumentu skaits 98 78 48
Uz citām Latvijas bibliotēkām nosūtīto dokumentu skaits 4 1 12
Kopā 102 79 60
• Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā.
Turpmāk jāplāno vairāk informatīvus pasākumus, plašāk jāizvērš informēšana sociālajos tīklos,
pagasta mājas lapā. Lielāka vērība jāpievērš bibliotēkas darbības un pakalpojumu pieejamības
popularizēšanai.
6. Krājums
• Krājuma komplektēšanas politika un organizācija:
LGB 2019. gada 1. martā ir apstiprinājusi “Limbažu Galvenās bibliotēkas un tās filiālbibliotēku
krājuma komplektēšanas koncepciju 2019 – 2021”.
Krājuma komplektēšanas un organizācijas prioritātes pārskata periodā bija krātuves krājuma
pārskatīšana un neizmantoto grāmatu norakstīšana pirms inventarizācijas.
• Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums, tā vērtējums: finansējums
uzskatāms par apmierinošu, jo pieprasītos izdevumus bibliotēka vajadzības gadījumā spēj nodrošināt
SBA kārtā. Ik gadu palielinās arī finansējums krājumam uz vienu iedzīvotāju. Taču tas ir tikai loģiski,
jo nemitīgi aug jauno grāmatu cenas.
Tabula “Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums”, EUR
2017 2018 2019
Finansējums krājuma komplektēšanai 1916 2194 2681 –
pašvaldības līdz.;
2998 - kopā
t. sk. pašvaldības finansējums 1916 2194 2681
Grāmatām (te pieskaitīti arī citi izd. 1396 1594 1833
t. sk. bērnu grāmatām (B+J) 283 194 316
periodiskajiem izdevumiem 520 600 700
Finansējums krājumam uz 1 iedz. apkalpes
zonā (pašvaldības finansējums), EUR
1,53 1,80 2,22
• Krājuma rādītāji (jaunieguvumi, apgrozība u. c.).
Bibliotēkas krājums 2019. gadā ir atjauninājies ar 700 jaunieguvumiem, tostarp 293 grāmatām,
kas ir par 100 vairāk nekā pērn. T.sk. iepirktas 9 galda spēles par 147,85 EUR. Jaunieguvumu vidū ir
ne tikai par pašvaldības budžetu pirktās monogrāfijas, bet arī iestāžu un privātpersonu dāvinājumi un
bezatlīdzības piešķīrumi par kopējo summu 2297 EUR. Pašvaldības līdzekļi – 2681 EUR. Dāvinājumi
– par 123 EUR, bezatlīdzības piešķīrumi – par 194 EUR.
Tabula “Krājuma rādītāji”, eks.
2017 2018 2019
Jaunieguvumi 613 573 700
Grāmatas 235 194 293
11
t. sk. latviešu daiļliteratūra 61 53 69
t. sk. bērniem 68 33 70
Izslēgtie dokumenti 513 787 1400
Krājuma kopskaits 7232 7332 6418
Grāmatu krājuma apgrozība 0,43 0,6 1,1
Periodisko izdevumu apgrozība 1,57 1,45 1,5
Tabula “Jaunieguvumi – monogrāfijas (grāmatas un citi izdevumi, izņemot
turpinājumizdevumus) - krājumā pēc komplektēšanas avotiem, (eks. skaits un procenti)”
• Rekataloģizācija netika veikta, jo visi krājuma dati jau 2009. gadā ir pievienoti LGB
kopkatalogam.
• Krājuma pārbaude jeb inventarizācija veikta 2019. gadā. Tā kā inventarizācija nebija
veikta 10 gadus, pirms tam nācās pamatīgi izvērtēt gan krātuves fondu, gan brīvpieejas plauktus. No
krājuma tika izslēgti 1050 eks. novecojušie un nolietotie izdevumi. Inventarizācijas gaitā tika
konstatēts iztrūkums – 3 grāmatas, kas tika norakstītas kā “nav atgūstamas”. Nolietotie izdevumi tika
nodoti makulatūrā, iesaistoties makulatūras savākšanas konkursā bibliotēkām, muzejiem un arhīviem,
kas norisinājās no 2019. gada 3. jūnija līdz 2019. gada 27. decembrim. Kopā ar no iedzīvotājiem
savākto makulatūru bibliotēka pārstrādei nodeva 1500 kg.
• Datubāzes:
Bibliotēka neabonē tiešsaistes datubāzes, bet izmanto pieeju divām KISC piedāvātajām
nacionālajām datu bāzēm Letonika (www.letonika.lv) un Lursoft Laikrakstu bibliotēka
(www.news.lv). 2019. gadā bibliotēkas lietotāji nav izmantojuši attālināto pieeju letonikas datu bāzei.
Šī iespēja vairāk jāpopularizē 2020. gadā.
Pašu veidotās datubāzes ir Viļķenes pagasta mājas lapā www.vilkene.lv pieejamais
priekšmetu rādītājs 15 sējumu enciklopēdijai “Kas, kur, kad”:
http://www.vilkene.lv/bibliotekas/ Izmantojuma rādītāji nav zināmi, jo lapai nav pievienots
203; 67%
71; 23%
29; 10%
Jaunieguvumi
Iepirkti Dāvinājumi Nodoti bez atlīdzības
12
skaitītājs. Bibliotēkas izveidota ir arī sadaļa mājaslapā “Novadnieki” -
http://www.vilkene.lv/par/novadnieki/. Šī sadaļa tiek papildināta ar novadnieku aprakstiem
un fotogrāfijām, bieži tiek izmantota uzziņu darbā.
Bibliotēka uzziņu darbā visbiežāk izmantojusi www.news.lv un www.periodika.lv (nav
uzskaitītas reizes).
Tabula “Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums”
Dabubāze 2017 2018 2019
Letonika 12
News 97 154 103
• Krājuma un datubāzu popularizēšana.
2019.gadā bibliotēka popularizējusi savu krājumu ar 26 tematiskajām izstādēm.
Ik mēnesi bibliotēka eksponējusi literatūru par mēneša jubilāriem – Latvijas un pasaules radošajiem
darbiniekiem tādējādi popularizējot krājumā esošās grāmatas.
Plašākās literatūras izstādes:
- “Mīlestībā teikti vārdi” (dzeja)
- “Esi vesels un laimīgs!”
- “Dzīvesstāsti”
Datubāzes tika popularizētas, veicot uzziņas – lietotājiem demonstrētas uzziņu meklēšanas
iespējas internetā.
Ar bibliotēkas krājumu saistītās problēmas un to risinājumi, vajadzības.
Krājuma apjoms un sastāvs vērtējams apmierinoši, jo ir panākts krājuma apgrozījums 1,1 x.
Bibliotēkā ir prāvs uzziņu literatūras apjoms ar kultūrvēsturisku vērtību, kas dažkārt ir ļoti noderīgs.
Piemēram, “Latviešu konversācijas vārdnīca”, vēstures, mākslas un literatūrvēstures izdevumi,
vārdnīcas.
Līdz šim bibliotēkā nav bijuši pieprasījumi pēc e-grāmatām, tādēļ e-grāmatu komplektēšana
pagaidām nav aktuāla. Vairāk vērības jāvelta bezmaksas e-grāmatu piedāvājumam 3TD vietnē –
www.3td.lv
7. Darbs ar bērniem un jauniešiem
• Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji: 2019./2020. m.g. Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā mācās 52 skolēni. Daļa skolas vecuma
bērnu apmeklē skolas Limbažos un citviet. Bibliotēku apmeklē lielākoties pagasta centrā dzīvojošie
bērni un tie, kas piedalās pašdarbības pulciņos kultūras namā.
2019.gadā bērnu – lietotāju skaits ir samazinājies par 12,5% attiecībā pret iepriekšējo gadu, taču
apmeklējumu skaits ir palielinājies par 47%. Ir palielinājies arī izsniegumu skaits par 83%.
2019. gadā ir atlasītas jauniešu interesēm atbilstošas grāmatas un iekārtots atsevišķs daiļliteratūras
plaukts “Jauniešiem par jauniešiem”.
2017 2018 2019 +/- % salīdzinot ar
iepr. gadu
Lietotāju skaits 239 250 231 - 7,6%
t. sk. bērni 86 104 91 - 12,5%
Bibliotēkas apmeklējums 2619 2565 3129 + 22%
t. sk. bērni 1207 1024 1508 + 47%
Virtuālais apmeklējums - - - -
Izsniegums kopā 4463 4567 7050 + 54%
t. sk. grāmatas 2916 3026 5208 + 72%
t. sk. periodiskie izdevumi 1442 1488 1608 + 13%
13
t. sk. bērniem vecumā līdz 18 g. 894 574 1053 + 83%
Bibliotekārais aptvērums % no iedz. skaita pagastā 19% 21% 19% - 10%
t. sk. bērni līdz 18 g. 47% 57% 48% - 16%
Iedzīvotāju skaits 1247 1218 1210 - 0,7%
Bērnu skaits pagastā (0-17 g.) 182 182 176 - 3%
Tabula “Lasītāju skaits, apmeklējums”
Lasītāji Apmeklējums Vid. apm. Bibl.
māc. St.
Las. grupas Preses izdevumu
nosaukumu
skaits bērniem 2018. g. 2019.g. 2018. g. 2019.g.
104 91 1024 1508 17 x 2 “B/d audzēkņi” 1
Tabula “Bērnu literatūras izsniegums”
Kopējais Pa nozarēm
2018.g. 2019.g. V B + J Pārējā
542 928 160 768 -
Tieši bērniem un jauniešiem līdz 18 g. vecumam izsniegto izdevumu skaits pēc datiem IS Alise ir
1053 eks. Tabula “Lasītība. Uzziņas. Populārākās bērnu grāmatas”
Uzziņu
sk.
Lasītība
Izsniegums: las. sk.
Populārākās grāmatas
4 10,2 - Kalninskis T. Zaķa garauša laimes zeme
- Kestere E. Nelūgtie ciemiņi
- Zandere I. Zirgā
• Bibliotēkas krājuma veidošana un papildināšana, jaunieguvumu proporcionalitāte,
salīdzinot iegādāto pieaugušo un bērnu, un jauniešu literatūru un lasītāju sastāvu,
alternatīvo lietu komplektēšana
Tabula “Krājuma kustība”
Bērnu grāmatas uz
2019.g. 1. janvāri (B+J)
Ienācis 2019.g. (B+J) Izslēgts 2019.g. (B+J) Bērnu grāmatas uz
2019.g. 1. janvāri (B+J)
902 70 208 764
2019. gadā tika izvērtēts bibliotēkas krājums un izslēgti 208 eks., kas bija nolietoti.
2019. gadā iegādātas 70 grāmatas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem, 7 grāmatas
vidējā skolas vecuma bērniem. Ņemot vērā bērnu intereses, iegādātas 9 jaunas galda spēles. Galda
spēles tiek spēlētas ne tikai uz vietas bibliotēkā, bet arī izsniegtas uz mājām, lai spēlētu ģimenes vai
draugu lokā. Iegādātā bērnu literatūra 77 grāmatas sastāda 25% no kopējā jaunieguvumu skaita,
atskaitot periodiskos izdevumus.
Tabula “Informācijas tehnoloģijas”
Datori pieejami lasītājiem Interneta pieeja
7 ir
14
Uzziņu darbs, pakalpojumi, prasmju un iemaņu attīstīšana, pasākumi dažādām vecuma
grupām:
Skolēniem sniegtas 3 tematiskās uzziņas zinātnisko darbu izstrādei (par Viļķenes lauku slimnīcu,
Ekvadoru, mācību procesu un vidi).
Pavisam 2019. gadā bērniem iekārtotas 7 literatūras izstādes.
Veiksmīgākās lasīšanas veicināšanas aktivitātes:
B/d vecākajai grupai regulāri tiek organizētas tematiskas nodarbības. Parasti stāstījumi tiek
papildināti ar fotogrāfiju vai filmu fragmentu skatīšanos viedajā TV un atbilstošu grāmatu izstādi, lai
bērniem radītu priekšstatu par pieejamās informācijas daudzveidību, paplašinātu redzesloku,
iesaistītu dažādu uzdevumu veikšanā, prāta asināšanā, valodas bagātināšanā.
- Bērnu rīts “Margaritas Stārastes pasaku valstībā” (iepazīšanās ar M.Stārastes dzīvesstāstu,
grāmatām un animācijas filmas “Sārtulis” skatīšanās).
- Bērnu žūrijas projekta izvērtējums – pārrunas par grāmatu tēliem un populārākās grāmatas
“Zaķa Garauša laimes zeme” plakāta - kolāžas veidošana.
- “Pasaules rakstnieki – bērniem” (iepazīstināšana ar populārajiem bērnu rakstniekiem - A.
Lindgrēni, A.Milnu, H.K.Andersenu u.c. – un viņu dzimtajām zemēm.
- “Dzejas dienas” (atskaņu veidošana, mīklupantu atminēšana, animācijas filma “Sēd uz
sliekšņa pasaciņa”.
- “Dzīvnieku pasaulē” (sarunas par mājdzīvniekiem, dzīvnieku nosaukumu uzskaitīšana pēc
alfabēta, mīklu minēšana par dzīvniekiem. TV kanāla “Animal planet” skatīšanās).
B/d 5-gadīgo grupai tika organizēta saruna par dažādām mājām, tostarp burtu māju – grāmatu un
grāmatu māju – bibliotēku. Apspriedām, kādas ēkas zinām Viļķenē un kas tajās mājo.
“Bērnu žūrijas” projektā arvien grūtāk iesaistīt skolēnus. Tādēļ bibliotēka cenšas grāmatu
lasīšanai un vērtēšanai piesaistīt bērnudārza audzēkņus, lai radinātu viņus pie grāmatu apspriešanas
un izvērtēšanas. Projekta grāmatu iegādei pērn izlietoti 63,77 EUR.
Skolēniem organizētie pasākumi:
- “Skaļās lasīšanas sacensības” 6. klases skolēniem.
- Skolēnu ekskursija bibliotēkā pa klašu grupām – ar atbilstošiem uzdevumiem (ievietot
iztrūkstošos vārdus Raiņa un Veidenbauma populārajos dzejoļos “Lauztās priedes” un “Kā gulbji
balti padebeši iet”, tautasdziesmu atminēšana, iepazīšanās ar bibliotēku un tās aprīkojumu, ierīcēm.
Par visinteresantāko tika atzīts retro dizaina radio aparāts ar skaņu plašu atskaņotāju un
mūsdienīgajām funkcijām – CD un USB)
- “Erudītu konkursi”, ko bibliotēka uzsākusi organizēt, piesaista arī dažus skolēnus, kuri startē
gan kopā ar ģimenes locekļiem, gan veido atsevišķas komandas. Kaut arī bērniem grūti mēroties
erudīcijā ar vecākā gadagājuma dalībniekiem, tomēr apsveicama ir šo dalībnieku vēlme iesaistīties,
uzzināt ko jaunu.
Bibliotēkas sadarbības tīkls bērnu un jauniešu apkalpošanā, nozīmīgākie partneri,
sadarbības vērtējums:
Bibliotēkas sadarbība ar bērnudārza audzinātājām Antru Fridvaldi un Irēnu Cini vērtējama kā
ļoti nozīmīga. Lai mazuļus pieradinātu pie drukātā vārda un raisītu interesi par grāmatām, tiek plānoti
pasākumi. Bērnudārza vecākās grupas audzēkņi bibliotēku apmeklē vismaz 2 reizes mēnesī, apmainot
grāmatas lasīšanai vai piedaloties bibliotēkas organizētajos pasākumos.
Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā ciešākie sadarbības partneri ir literatūras skolotāja Antra
Jakovļeva lasīšanas veicināšanas pasākumu organizēšanā un ārpusskolas darba organizatore
Vizbulīte Ozola pasākumu rīkošanā un koordinēšanā.
15
Bibliotēku darbinieku profesionālās pilnveides vērtējums specializācijā: Bibliotēkas vadītāja 16. oktobrī apmeklēja Vidzemes novadu Bērnu un skolu bibliotēku
darbinieku 18. konferenci “Efektīvi komunikācijas līdzekļi un mūsdienīgas prezentācijas prasmes 21.
gadsimta bibliotēkā”, kas notika Cēsu Centrālajā bibliotēkā.
Rosinošs bija arī pieredzes stāstījumi par darbu ar bērniem LGB rīkotajā seminārā 25. aprīlī:
- Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu nodaļas darbinieku pieredzes stāstījums “Aktualitātes un
radošas aktivitātes bērnu un jauniešu bibliotekārajā apkalpošanā Valmieras bibliotēkā” un Alojas
bibliotēkas pieredze projektā “Grāmatu starts”.
Problēmas bibliotēkas darbā ar bērniem un jauniešiem, to iespējamie risināšanas ceļi: Joprojām aktuāls jautājums ir bērnu samērā vājā lasītprasme, arī nepietiekama orientēšanās
interneta resursos, lai sameklētu nepieciešamo informāciju.
2020. gadā bibliotēka plānojusi iesaistīties projektā “Grāmatu starts”, lai radinātu pie
grāmatām un lasīšanas bērnus jau no 3 un 4 gadu vecuma.
Informācijas resursu apguvei internetā nepieciešams organizēt bibliotekārās stundas sadarbībā
ar Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolu.
Brīvā laika daudzpusīgākai izmantošanai noderēs arī jaunās galda spēles, ko bibliotēka
iegādājās 2019. gada nogalē.
8. Novadpētniecība
• Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda prioritātes.
2019.gadā uzdevumi novadpētniecības jomā bija:
• vēsturisku fotogrāfiju vākšana un popularizēšana sakarā ar Viļķenes kultūras nama 60
gadu jubileju un Viļķenes bibliotēkas 100-gadi.
• krājuma papildināšana ar jaunieguvumiem, krājuma popularizēšana izstādēs un
pasākumos.
• uzziņu sniegšana interesentiem.
• Viļķenes dabas un notikumu fotografēšana, fotokolekciju papildināšana, digitalizēšana.
Ir digitalizētas 34 fotogrāfijas par kultūras dzīvi Rūstužos, sadarbības partneriem nosūtīti 33 faili.
• Novadpētniecības krājums Novadpētniecības krājuma komplektēšanas materiāli ir:
- vietējie laikraksti “Auseklis” un “Limbažu Novada Ziņas”, kuru raksti saistībā ar Viļķeni tiek
kopēti un saglabāti tematiskajās mapēs.
- grāmatas:
2019.gadā krājums papildinājies ar vairākiem vērtīgiem izdevumiem, kas atspoguļo Viļķenes
vēsturi. Nozīmīgākais izdevums – kādreizējā padomju saimniecības “Viļķene” direktora Jāņa
Saktiņa dzīvesstāsts “Ar sakostiem zobiem”, kas, ilgi gaidīts, tika atvērts gada nogalē
bibliotēkas rīkotā pasākumā. 650 lappušu apjomīgajā grāmatā vairāk kā 200 lappuses veltītas
darba gaitu Viļķenē atspoguļojumam. Grāmata, ko atvēršanas svētkos dāvinājumā saņēma
katra klātesošā ģimene, gada nogalē kļuva par viļķeniešu visvairāk lasīto un apspriesto.
Bērzkalns V. Latviešu dziesmu svētku vēsture
Mašnovskis V. Muižas Latvijā I. sēj. (arī par Āsteres muižu)
Girgensons K. Čukstus par… (novadnieka pašsacerēto dzeju krājuma dāvinājums
bibliotēkai)
Grasmane M. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana (arī par Vitrupes krekla izšuvumiem)
Taivens A. Latvijas dzirnavas
Taivens A. Latvijas lauku krogi
16
Somu audēju grāmata (pieminētas arī audējas Vitrupē u.c.)
- digitalizēto dokumentu un fotogrāfiju krājums, kas pieejams lokālajās datubāzēs uz CD, kā
arī tiešsaistē.
Novadpētniecības krājums glabājas atsevišķi “novadpētniecības stūrītī”.
Novadpētniecības darbs popularizēts, sniedzot uzziņas, organizējot tikšanās un izstādes,
erudītu konkursus, kā arī ievietojot informāciju pagasta mājaslapā sadaļās: Novadnieki, Teritorija un
daba, Vēsture, Foto galerija.
Pēc pensionāru biedrības “Saknes” pieprasījuma 2019. gadā tika rīkotas tematiskās pēcpusdienas,
kam stāstījumu sagatavoja bibliotēka – “Par skolām Viļķenē”, “Muižas Viļķenes pagastā”.
Novadpētniecības materiāli popularizēti izstādēs:
- “Muižas Latvijā un Viļķenē”
- “25. martā pārvietotie”
- “Dzejnieki – viļķenieši”
Bibliotēkas 100-gades jubilejas sarīkojumā bija iekārtots informatīvs stends par bibliotēkas
vēsturi un notika šai tēmai veltīts erudītu konkurss.
Bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale vadījusi ekskursiju pa Viļķenes pagasta kultūrvēsturiskajām
vietām LGB vēstures draugu klubiņam (10.10.2019.), kā arī nelielu stāstījumu par Viļķeni Vidrižu
un Bīriņu bibliotēku lasītājiem (27.12.2019.).
Sadarbība novadpētniecības jomā. Galvenie sadarbības partneri bija:
• Limbažu muzeja vēsturniece Rasma Noriņa – uzziņas un savstarpēja informācijas apmaiņa
• Valmieras Drāmas teātra aktrise Dace Everss – faktu un materiālu apzināšanā par latviešu
rokraksta grāmatu autoru Gustu Eversu un viņa dzimtas dzīvi un darbību Viļķenē, par hernhūtiešu
darbību Viļķenē.
• novadpētniece Daina Čakste – dabas objektu apzināšana, uzmērīšana, informācijas apmaiņa
par tūrisma objektiem.
• Sadarbībā ar biedrību “Mantrači”, notika Viļķenes gleznotāju plenērs, kura rezultātā tapa ne
tikai vietējo mākslinieku gleznu izstāde, bet arī “Viļķenes notikumu kalendārs ikvienam gadam” – ar
M. Purmales piemeklētiem citātiem. Kalendārs tika izmantots kā dāvinājums bibliotēkas 100-gades
pasākumā un citos Viļķenes pagasta pasākumos. Plenērā radītie darbi izstādīti gan Viļķenes kultūras
namā, gan Vitrupes bibliotēkā.
• Limbažu Galvenās bibliotēkas novadpētniecēm Diānu Malzubri un Daci Kalniņu –
informācijas apmaiņā.
• Novadpētniecības darba problēmas un to risinājumi.
Novadpētniecības darbs ir ļoti laikietilpīgs un prasa sistemātisku pieeju. Daudzo pienākumu gūzmā
nereti darbs ar novadpētniecības materiāliem paliek aizsākts, bet nepabeigts. Nepieciešams izstrādāt
konkrētu veicamo darbu plānu un plānot noteiktu laiku novadpētniecības darbam – materiālu
klasificēšanai, sakārtošanai.
9. Projekti
2019. gadā bibliotēka nav izstrādājusi projektus.
Bibliotēkas vadītāja M. Purmale iesaistījās biedrības “Mantrači” organizētajā projektā – gleznotāju
plenērā “Viļķenes gleznotāji – savam pagastam”, atvēlot bibliotēkas telpas plenēra norises laikā un
piemeklējot gleznām atbilstošus citātus publicēšanai “Viļķenes notikumu kalendārā ikvienam
gadam”.
17
10. Publicitāte
Publicitāte:
Aktuālā informācija tiek atspoguļota bibliotēkas un pagasta informācijas stendos.
Kopš 2007.gada 1.februāra bibliotēka publicē un aktualizē informāciju pagasta pārvaldes un
bibliotēkas kopīgajā mājas lapā http://www.vilkene.lv/. Bibliotēkas pārziņā ir mājas lapas sadaļas par
dabu, teritoriju, iedzīvotājiem, vēsturi, novadniekiem u.c. Atsevišķa sadaļa ar apakšsadaļām
paredzēta sabiedrības informēšanai par bibliotēkas darbību (bibliotēkas reglaments pakalpojumi,
jaunās grāmatas – saite uz LGB kopkatalogu, avīzes un žurnāli) -
http://www.vilkene.lv/bibliotekas/vilkenes-biblioteka-1/. Informācija par bibliotēkas aktualitātēm tiek nosūtīta laikrakstam „Auseklis”, kas ir populārākais informācijas avots vecākās paaudzes vidū, kā arī Limbažu novada Ziņām, Limbažu novada mājas lapai
www.limbazi.lv (publikāciju kopijas skatīt Pielikumā)
• Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas
funkcijām, pakalpojumiem: Informācija par bibliotēkas darbību atspoguļota laikrakstā “Auseklis”,
par pasākumiem - arī pagasta informatīvajos stendos un mājas lapā www.vilkene.lv
• Bibliotēkas informācija tīmeklī:
sadaļa “Viļķenes bibliotēka” mājaslapā http://www.vilkene.lv/bibliotekas/vilkenes-biblioteka-
1/
LGB tīmekļa vietnē:
https://www.limbazubiblioteka.lv/biblioteku_kontaktinformacija/vilkenes_biblioteka/
Kultūras dati: Latvijas kultūras datu portālā: https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/vilkenes-
biblioteka
Limbažu novada pašvaldības tīmekļa vietnē: https://www.limbazi.lv/kultura/bibliotekas
11. Sadarbības tīkla raksturojums
• Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijām: • Limbažu Galvenā bibliotēka – kopš 2019. gada 1. janvāra ir filiālbibliotēkas “Viļķenes
bibliotēka” tiešais pārraugs, kas koordinē bibliotēkas darbu, izdod rīkojumus. Pirmajā
pārraudzības gadā bija daudz apmācību un konsultāciju par dokumentu apriti, budžeta izpildi
u.c., ko pacietīgi veica LGB direktores vietniece Džūlija Sniķere. Laba sadarbība
izveidojusies novadpētniecības jomā, iesaistoties LGB vēstures draugu klubiņa pasākumos,
daloties ar informāciju un foto failiem.
• Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadu bibliotēku bibliotekāri – profesionālās pieredzes
apmaiņā semināros un individuāli, SBA izmantošanā.
• Viļķenes pagasta pārvalde – sadarbība un atbalsts bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem un
saimniecisko jautājumu risināšanā. Sadarbība, iesaistoties pagasta kultūras un sporta dzīves
plānošanā, organizēšanā, publicitātes nodrošināšanā par kultūras un sporta pasākumiem.
(Skatīt publikācijas Pielikumā)
• Viļķenes pagasta pirmsskolas izglītības iestāde - sadarbība „Bērnu žūrijas” organizēšanā,
tematisko pasākumu rīkošanā.
• Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola un tās muzejs – sadarbība pasākumu organizēšanā un
projektu nedēļas aktivitātēs, “skaļās lasīšanas” un daiļrunas konkursos.
• Viļķenes kultūras nams – sadarbība pasākumu organizēšanā un saimniecisko jautājumu
risināšanā, telpu un aparatūras izmantošanā.
18
• Limbažu TIC – informācijas apmaiņa un uzziņu sniegšana par tūrisma objektiem u.tml.
• Limbažu muzejs – uzziņas un konsultācijas ar muzeja speciālistiem, materiālu un informācijas
apmaiņa, īpaši ar muzeja darbinieci Rasmu Noriņu.
• Citi sadarbības partneri reģionā un Latvijā, veiktās aktivitātes:
• Laikraksts “Auseklis” – mutiska un rakstiska informācijas sniegšana par aktualitātēm pagastā,
uzziņas. (Skat. publikācijas Pielikumā)
• Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā Komisija “Stāstu bibliotēku” tīklā –
Viļķenes bibliotēka ir iesaistījusies “Stāstu bibliotēku” tīklā, apmeklējusi konferenci Rīgā un
stāstnieku festivālu Rundālē.
• Limbažu literātu domubiedru grupa – sadarbībā ar to tika organizēts grupas iniciētais Dzejas
dienu pasākums “Poētiskais ceļojums laikā, telpā un cilvēkos”, kas Viļķenē notika 14.
septembrī.
• “Limbažu fonda” pārstāve Spīdola Lielmane – sadarbība līdzekļu vākšanā Jāņa Saktiņa
grāmatas “Ar sakostiem zobiem” izdošanai un grāmatas atvēršanas svētku organizēšanā.
• Pārrobežu sadarbība, starptautiskā sadarbība: Nav
19
Pielikumi
Anketēšanas rezultātu apkopojums
Aptauja par pakalpojumu kvalitāti 2019. gadā Limbažu Galvenās bibliotēkas filiālbibliotēkā
“Viļķenes bibliotēka”
Viļķenes bibliotēkā 2019. gada nogalē tika aizpildītas 20 anketas. Anketas aizpildīja pilngadīgie bibliotēkas
lietotāji, atbildot uz četriem jautājumiem, ierakstot arī komentārus un / vai ieteikumus.
6 anketas aizpildītas bez komentāriem, 14 anketās lasāms vismaz viens komentārs vai ierosinājums. Visvairāk
- 11 komentāri ir saistībā ar datora izmantošanu bibliotēkā. Kopumā bibliotēkas darbs vērtēts atzinīgi,
turpmākajā darbā varēs izmantot pāris ieteikumus.
1. jautājums: “Jūsu viedoklis - kā bibliotēkas vadītāja veic savus pienākumus?”
20 anketās atbilde “ļoti labi”.
Komentāri (3):
- Labāk nevar
- Kādi vēl komentāri? Viss ir labi
- Ļoti laba sadarbība ar Viļķenes bērnudārzu, tā radinot bērnus lasīt grāmatas
2. jautājums: “Kā vērtējat pasākumu un izstāžu piedāvājumu bibliotēkā?”
19 anketās atbilde “ļoti labi”, 1 – “apmierinoši”.
Komentāri (4):
- B/d bērniem tiek ieteiktas grāmatas. Notiek pasākumi
- Dažādi pasākumi notiek bieži, sev varētu novēlēt vairāk laika, lai tos apmeklētu
- Biežas un saturīgas dažādas grāmatu izstādes, kas raisa interesi
- Bagātīgi, izstāžu piedāvātājiem jāgaida rindā
3. jautājums: “Vai bibliotēkā varat saņemt sev vēlamās grāmatas un presi?”
14 anketās atbilde “pilnībā”, 5 – “pārsvarā - jā”.
Komentāri (2):
- Jā, ir bijuši gadījumi, kad saņēmu grāmatas no Limbažu GB
- Paradīze
4. jautājums: “Vai saņemat nepieciešamo palīdzību pie datora?”
12 anketās atbilde “vienmēr”. 11 komentāros lielākoties atbildes, ka neizmanto bibliotēkas datorus, nav
vajadzības u.tml.
Komentāri (11):
- Nevaru novērtēt, jo nav bijusi nepieciešama (2 x)
- Neizmantoju bibliotēkas datora pakalpojumus
- Nedarbojos pie datora
- Man nav bijusi tāda vajadzība, bet ir cilvēki, kam sniegta palīdzība
- Es ar to nenodarbojos, neinteresējos, man nevajag, to dara mana meita (2 x)
- Ja man būtu vajadzība, droši vien saņemtu nepieciešamo palīdzību, bet neizmantoju, jo nav
vajadzības
- Ja vajag, stāv klāt
- Ir pacietīga un stāsta atkārtoti. Ja nepieciešams, dod līdzi papildmateriālus
Citi ieteikumi (5):
- Paldies!
- Paldies par erudītu konkursu, ieteikums: ekskursija pa Limbažu novada bibliotēkām
- Tā turpināt!
20
- Tā tik turpināt 2020. gadā!
- Turpināt aktīvi iesaistīties Viļķenes kultūras pasākumos. Veicināt Baumaņu Kārļa jubilejas
pasākumu atzīmēšanu republikas mērogā.
21
Fotogrāfijas
Bibliotēkas 100-gades pasākumā dalībnieki reģistrējas erudītu konkursam un iepazīst bibliotēkas vēstures
materiālus
Lielo lakatu izstāde bibliotēkas logos “Nāk rudens izgreznot Latviju”
Jāņa Saktiņa grāmatas “Ar sakostiem zobiem” atvēršana Viļķenes kultūras nama zālē 8. decembrī
22
Publikācijas
Viļķenes bibliotēkas simtgadi nosvin ar erudītu konkursu un galda spēļu
turnīru
Autors: Ilva BIRZKOPE
Datums: 03.01.2020
Izdevums: Auseklis, Rubrika: Bibliotēkās
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Viļķenes kultūras namā norisinājās vietējās bibliotēkas
simtgades sarīkojums
100 gadu ejam uz bibliotēku. Iestādes vadītāja Mārīte Purmale to bija noorganizējusi ne tik daudz ar
akcentu uz svinēšanu, kā prāta asināšanu. Mazajā zālē varēja iepazīt jubilāres vēsturi fotogrāfijās,
dokumentos un atmiņu stāstījumos.
Jau rīta stundā viss sākās ar erudītu konkursu Vai tu zini, ko tu zini par bibliotēku?. Tajā piedalījās
11 komandu, kur katrā bija pa diviem vai trim cilvēkiem. Jautājumi gana āķīgi, varbūt tikai retais
nelika palauzīt galvu. Lai atvieglotu uzdevumu, bija doti arī atbilžu varianti. Līdzīgas erudīcijas
pārbaudes Viļķenē rīkotas jau iepriekš, tikai šoreiz tēma bija veltīta tieši bibliotēkai – plašākā
nozīmē un konkrēti par simtgadnieci. Piemēram, vai bibliotekārs pērk grāmatas par savu naudu;
kurai no līdzšinējām vadītājām ir lielākais darba stāžs utt. Sasummējot iegūtos punktus,
noskaidrojās, ka 1. vietu izcīnījusi komanda ZZZ jeb Ilva Zvirgzdiņa, Regīna Zivtiņa, Māra Zvīne.
2. vietā Zeltslotiņu partijas dāmas – Daina Saknīte, Māra Zēģele, Iveta Briede. Savukārt 3. vietu
ieņēma Briežu gatves 3.a mājas pārstāves Vita Buša, Vizbulīte Ozola un Gita Skujiņa.
M. Purmale gan konkursantiem, gan kolēģiem un daudzajiem saviem sadarbības partneriem sniedza
pa ziedam un īpašam kalendāram, kurā piefiksēt dzīves svarīgākos notikumus. Tas ir biedrības
Mantrači projekta – pašas izlolotā mākslas plenērā Viļķenē – rezultāts. Todien diemžēl nevarēja
ierasties neviena no gaidītajām iepriekšējām bibliotēkas darbiniecēm, taču viņas tika nosauktas:
Maiga Šteinberga (precējusies Fridvalde), Dagnija Lokmane (Eglīte), Zigrīda Hohberga
(Cīparsone), Astra Maurīte (Pažemecka), Lilita Klētniece, Lija Noriņa (Kreišmane), Vineta
Kalniņa, Ina Volkova. Tāpat M. Purmale teica paldies par atbalstu bibliotēkai bijušajam pagasta
pārvaldes vadītājam Ilmāram Dzenim. Sveicienu bija atsūtījusi Mārītes ilggadējā kolēģe Vitrupes
bibliotēkā Ligita Rumpe, bet klātienē sumināja tagadējā šīs iestādes vadītāja Rudīte Reide. Viņa
uzsvēra, ka M. Purmale ir bibliotekāre ar lielo burtu, no kuras daudz iespējams mācīties. No
Viļķenes bibliotēkas puses pateicība par sadarbību izskanēja Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolai,
sevišķi direktorei Ilzei Ādamsonei par iedrošinājumu projektu rakstīšanā. – Ja kādam kaut ko
nepieciešams uzzināt par Viļķeni, tad ir zvans Mārītei. Bez bibliotēkas jau nu nekā! – saņemot
sveicienu, atbildēja Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas kādreizējā direktore, muzeja un
pensionāru biedrības Saknes vadītāja, kā arī ilggadējā lasītāja Aija Ozoliņa. – Viļķenē Mārīte kā
bibliotekāre ir gaišais cilvēks, kas spēj atrast īstos vārdus īstajā laikā. Domāju, uz viņu jūs vienmēr
varat paļauties – gan taujāt pēc padoma, gan zināt, ka tad, kad ir jādara, viņa darīs, – vēlot spēku un
izturību, teica Limbažu novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Sigita Upmale.
Viļķenes bibliotēkas pastāvēšanas laika atskaite sākta ar Bibliotēku padomes gadagrāmatā publicēto
ierakstu par dibināšanu 1919. gadā. Pašai Mārītei darbā šajā bibliotēkā aizritējuši jau 38 gadi.
Apmēram puse no tiem saistās ar interneta ienākšanu un attīstību. Arī par to varēja uzzināt todien
izliktajā izstādē. – Ar interneta pieejas izveidi bibliotēkā sākotnēji gāja traki. Projekts iekavējās,
toreiz nevarēja dabūt signālu, vajadzēja meklēt starpniekus, kas palīdz. Izmantojām LMT torni,
kārtojām atļaujas, gādājām papildu aprīkojumu. Kad noraustījās elektrība, internets pazuda. Pati
braucu uz torni pārstartēt mūsu aparatūru. Man viss šis process ir pierakstīts, – pastāstīja bibliotēkas
23
vadītāja un piebilda, ka tagad pat grūti iedomāties, kam vajadzēja iziet cauri. Vēl viņa atcerējās
padomju gados bibliotēkā propagandēto literatūru, – teiksim, par toreiz īstenojamo pārtikas
programmu. – Nu, ko bibliotekārs tur varēja daudz palīdzēt, bet mums tas bija jāpopularizē! Līdzīgi
kā citviet, arī Viļķenē lietotāju daudzums patlaban sarūk. To ietekmē gan iedzīvotāju skaita
samazināšanās, gan tas, ka internets daudziem ir mājās, tostarp viedtālruņos. Tomēr M. Purmale ir
gandarīta, ka joprojām ir daudz pakalpojumu, ko viņa var sniegt kā kompetents bibliotekārs. –
Priecājos palīdzēt studentiem, skolēniem, dažādu projektu rakstītājiem, ikvienam, kuram ar savām
profesionālajām zināšanām spēju būt noderīga. Tāpat ir patīkami apzināties, kā, ejot līdzi laikam,
kopā ar iedzīvotājiem apgūts dators un internets. Tāpēc jau esmu šajā vietā, lai dotu citiem! – atzina
M. Purmale. Taujāta par nākotnes iecerēm bibliotēkā, viņa sacīja, ka jānoturas un jāizzina cilvēku
intereses. Sadarbībā ar kultūras namu plānots turpināt erudīcijas konkursus, jo vietējie tos
iecienījuši un gaida.
Uzrunāju arī jubilejas sarīkojuma dalībniekus. V. Ozola Viļķenes bibliotēkā iegriežas laiku pa
laikam – pārsvarā tad, ja nepieciešami dzejoļi skolu pasākumiem, kurus, strādājot novada mācību
iestādēs, viņa rīko. Tāpat viļķeniete ņem uz mājām grāmatas saviem bērniem. – Ļoti patīkama vieta,
kur atnākt atkal un atkal, jo ir mājīgi, vienmēr sagaida atsaucīga bibliotekāre. Lai Mārītei aizvien
neizsīkstoša iedvesma un tikpat radošs, pozitīvs gars savā darbā! – vēlēja V. Ozola. Arī viņas
kolēģe M. Zvīne uz bibliotēku biežāk dodas, ja kaut kas vajadzīgs mācību darbā. – Pirms padsmit
gadiem, kad studēju, Mārīte man palīdzēja grāmatu pasūtīšanā no citām bibliotēkām. Kad Baumaņu
Kārļa Viļķenes pamatskolā strādāju par direktora vietnieci audzināšanā, tad regulāri sadarbojāmies
ar bibliotēku, rīkojot kopīgus pasākumus, – atklāja M. Zvīne. Arī pensionāru biedrība Saknes, kam
viņa ir valdes priekšsēdētāja, uztur ciešu saikni ar vietējo gaismas pili. – Mārīte mums pastāstīja par
pagasta pilīm un muižām, skolām, kā arī bibliotēkām šeit un pasaulē.
M. Zvīne Viļķenes bibliotēkai novēlēja vairāk lasītāju, sevišķi jaunās paaudzes.
Kad apsveikumi bija izskanējuši, klātesošajiem muzikālu priekšnesumu sniedza šova X faktors
debitante pāliete Keitija Bārbale. Viņa priecēja ar pašas sacerētām kompozīcijām. Vēlāk kopā ar
uzņēmuma Brain Games konsultantu, kurš saprotami izskaidroja noteikumus, gan bērni, gan
pieaugušie spēlēja galda spēles.
http://news.lv/Auseklis/2020/01/03/vilkenes-bibliotekas-simtgadi-nosvin-ar-eruditu-konkursu-un-galda-
spelu-turniru
24
Vidrižu un Bīriņu lasītāju skaistas atvadas no aizejošā gada
Autors: Iveta DIMZE, bibliotēkas apmeklētāja
Datums: 08.01.2020
Izdevums: Auseklis
Mēs, Vidrižu un Bīriņu bibliotēkas 30 čaklākie lasītāji un apmeklētāji, gada nogalē devāmies
ekskursijā. Vispirms apmeklējām Limbažu Galveno bibliotēku, kur mūs laipni sagaidīja Broņislava
Sauka. Klausījāmies viņas interesanto stāstījumu par bibliotēkas tapšanu, ikdienas darbu,
apskatījām atpūtas un nodarbību telpas, izstādes. Ielūkojāmies arī neredzamo darbinieku darba
telpās. Tālāk ceļš veda uz novada otru galu – uz Viļķeni, Vitrupi. Vitrupē bibliotēka ir gaiša,
sirsnīga brīnumu saliņa, ko vada bibliotekāre Rudīte Reide. Viņa ar optimismu stāstīja par savu
ikdienas darbu un pagasta dzīvi. Šobrīd bibliotēkā skatāmas Viļķenes plenēra gleznas. Viļķenes
bibliotēkā mūs sagaidīja Mārīte Purmale un īsumā pastāstīja par Viļķeni, Katriņu. Iepazināmies ar
ekspozīciju, kas veltīta bibliotēkas simtgadei, skatījām kultūras namu un plašo, skaisto bibliotēku.
Arī šeit raisījās interesanta saruna par dzīvi pagastā, par pasākumiem, turpmākajiem plāniem. Esam
ļoti priecīgi, ka iepazinām šīs novada bibliotēkas, kur strādā ļoti jauki, zinoši, sirsnīgi, aktīvi cilvēki.
Uzzinājām tik daudz interesanta, guvām ierosmi – idejas, ko varētu īstenot arī savā pusē.
Mājupceļā piestājām Limbažu vecajā rātsnamā, kur skatījām mākslinieka Vitālija Jermolajeva
apbrīnojamās gleznas. Limbažu muzejā redzējām skaistos vainagus, bet īpašu prieku radīja divas
senas fotogrāfijas par dzīvi Vidrižos 20. gs. sākumā. Ekskursija noslēdzās Vidrižu bibliotēkā pie
skaisti klātā galda. Priecīgi apspriedām redzēto un pārņēma gandarījuma sajūta – cik daudz
interesanta ir mūsu novadā, cik ļoti radoši, zinoši un aktīvi ir mūsu šodienas ekskursijā satiktie
cilvēki! Pasākuma noslēgumā bija loterija, kurā laimēja ikviens! Paldies mūsu bibliotekārēm Aletai
Kalniņai un Līgai Jelniecei par šo skaisto, vērtīgo dienu! Prieks, ka viņas ir sava darba entuziastes,
prot aizraut vietējos iedzīvotājus.
Nāk prātā reiz dzirdēts teiciens, ka kulturāls runas veids, kārtīgs izskats un grāmatas – lūk, kas būs
modē vienmēr. Tad būsim arī šogad moderni!
http://news.lv/Auseklis/2020/01/08/vidrizu-un-birinu-lasitaju-skaistas-atvadas-no-aizejosa-gada
Vecgada mix volejbola turnīrs Viļķenē
Autors: Mārīte PURMALE
Datums: 14.01.2020
Izdevums: Auseklis, Rubrika: Sports
28. decembrī Viļķenes sporta hallē uz vecgada turnīru pēc Viļņa Jēgera un Pētera Šņores ierosmes
pulcējās volejbola cienītāji. 25 dalībnieki, lai mērotos spēkiem, izlozē tika sadalīti piecās jauktās
komandās. Tādējādi nācās saspēlēties ar neierastiem komandas biedriem un pat cīnīties tēvam pret
dēlu vai meitu, brālim pret brāli vai māsu un draugam pret draudzeni. Pēc divu apļu savstarpējiem
setiem noskaidrojās uzvarētāji, kuri tika apbalvoti kopīgā atpūtas vakarā pie svētku eglītes. 1. vietu
izcīnīja A komanda, kurā spēlēja Jānis Ruks (tēvs), Jānis Ruks (dēls), Elizabete Tekenberga, Agija
Zeiļuka un Sergejs Govors. 2. vietā ierindojās komanda C: Aleksis Freibergs, Ģirts Logins, Vilis
Pūtelis, Uldis Hildebrants un Everita Eglīte, bet 3. – komanda E: Kaspars Kreišmanis, Laura
Brīdiņa, Andris Ripītis, Matīss Miklāvs un Karīna Šņore.
http://news.lv/Auseklis/2020/01/14/vecgada-mix-volejbola-turnirs-vilkene
25
Viļķenē atvērta Jāņa Saktiņa jaunā grāmata – ģimenes un Latvijas
dzīvesstāsts
Autors: Mārīte PURMALE, Viļķenes bibliotēkas vadītāja
Datums: 11.12.2019
Izdevums: Auseklis
8. decembra pēcpusdienā Viļķenes kultūras nams pildījās ar dažādu paaudžu ļaudīm. Par iemeslu
tam bija ne tikai tradicionālā svētku egles iedegšana nama pagalmā un mūzikas studijas Mūzikas
spārnos dziedātāju koncerts, bet arī ilgi gaidītais notikums – kādreizējās padomju saimniecības
Viļķene direktora Jāņa Saktiņa jaunās grāmatas atvēršana. Savam lolojumam autors devis
nosaukumu Ar sakostiem zobiem. Tas, manuprāt, apliecina viņa sīksto gājumu cauri dzīves
grūtībām bērnībā un vēlākajās darba gaitās, turot kopsaimniecību grožus Rēzeknes un Limbažu
pusē, – dažkārt spītīgi paliekot pie savas pārliecības vai arī sakožot zobus kādas nejēdzības priekšā.
Tomēr apbrīnojams ir autora iekšējais miers, ticība un paļāvība uz saviem spēkiem, kas izpaužas arī
viņa dzejas rindās grāmatas ievadā:
Draugs, nejautā: “Kā dzīvē klājas?” Es vienmēr saku: “Labi man.”
Apjomīgajā izdevumā iekļauti nozīmīgākie fragmenti no personīgās dienasgrāmatas, ko J. Saktiņš,
brālēna pamudināts, sācis rakstīt 13 gadu vecumā. Tādējādi ar vienas ģimenes dzīvesstāstu varam
izstaigāt mūsu tautas gājumu uz neatkarīgās Latvijas valsts izveidi. Kā jau dienasgrāmatā,
dokumentēti konkrētās dienas notikumi un ar tiem saistītās personas. Protams, ar autora subjektīvo
skatījumu viņa labskanīgajā lakoniskajā valodā. Grāmatas tapšanā lielu darbu ieguldījusi J. Saktiņa
meita Daina, teju četrus gadus trīsreiz datorā pārrakstīdama tēva pārlabotos manuskriptus. Tomēr
viņa pauda pateicību par unikālo iespēju izsekot savas ģimenes dzīvei diendienā daudzu gadu
garumā un piebilda, ka ne katram ir bijusi tāda izdevība. D. Saktiņas iecere ir grāmatu iztulkot un
publicēt angļu valodā, lai tā būtu pieejama plašai auditorijai ārpus Latvijas robežām – cilvēkiem,
kuriem ir nepilnīgs, brīžam tendenciozs vai stereotips priekšstats par mūsu tautas dzīvi padomju
laikā.
Apzināt un pierakstīt atmiņas mūsdienās cieši mudināja arī novadpētniece Aija Baumane, kura kopā
ar Umurgas pagasta pārvaldes vadītāju Pēteri Magoni bija ieradusies sveikt sava pagasta iedzīvotāju
Saktiņa kungu. Liels nopelns grāmatas ceļam līdz lasītājam ir nodibinājuma Limbažu fonds
pārstāvei Spīdolai Lielmanei, kura gan morāli iedrošināja autoru, gan vāca nepieciešamos līdzekļus
grāmatas iespiešanai tipogrāfijā. Ar novadnieku ziedojumiem Rīgā, Viļķenē un citviet bija savākti
2173 eiro, kas kopā ar dažādos projektos piesaistītajiem līdzekļiem un Saktiņu ģimenes
uzkrājumiem noderēja grāmatas izdošanai. Fonda vadītāja īpaši atzīmēja autora redzējumu par
Limbažu kauju nozīmi Latvijas valsts dibināšanas sakarā un grāmatas kā vēstures materiāla nozīmi.
To būtu lietderīgi lasīt jauniešiem, kuri padomju laikus nav piedzīvojuši un nespēj pat iztēloties.
Drīzumā grāmata lasītājiem būs pieejama visās bijušā Limbažu rajona teritorijas bibliotēkās.
Liels bija klātesošo pārsteigums un sajūsma, kad grāmata kā dāvana iegūla rokās katras ģimenes
pārstāvim. Gandrīz visi izmantoja iespēju saņemt autogrāfu un parunāties ar kādreizējo darbabiedru.
Viļķeniešu vārdā saku J. Saktiņam un viņa ģimenei sirsnīgu paldies, novēlu stipru veselību un
radošu garu poēzijas laukā!
http://news.lv/Auseklis/2019/12/11/vilkene-atverta-jana-saktina-jauna-gramata-gimenes-un-latvijas-
dzivesstasts
26
Erudītu konkursā atkal rullē ķirbižnieki
Autors: Mārīte PURMALE, Viļķenes bibliotēkas vadītāja
Datums: 23.10.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas
Šīs sezonas pirmais erudītu konkurss, ko Viļķenes kultūras namā rīkoja bibliotēka sadarbībā ar
kultūras namu, pulcēja septiņas komandas. Paši dalībnieki atzina, ka viņiem nav svarīgas balvas, bet
iespēja pavingrināt atmiņu, sacensties erudīcijā. Dažs būtu ar mieru šādā konkursā piedalīties pat
katru nedēļu. Kā vienmēr, konkursā iekļāvām jautājumus par Viļķeni un viļķeniešiem un arī par
Auseklī publicētajiem faktiem. Viszinošākā bija komanda Vālodzes, ko veidoja ķirbižnieki Māra un
Ziedonis Šņores. Otro vietu ar divu punktu starpību ieguva viņu kaimiņi Ozoli (Dārta, Daila un
Gatis Ozoli). Trešajā vietā komanda ZZZ, kurā šoreiz startēja Regīna Zivtiņa un Māra Zvīne. 4., 5.
un 6. vietu ieguvušās komandas – Radiņi (Melānija Oņisimjuka un Ingrīda Ristameca), Briežu
gatve 3a (Vizbulīte Ozola, Vita Buša un Gita Skujiņa) un Cerība (Inta Linde un Edīte Ungure) –
citu no citas šķīra tikai viens punkts. Visjaunākie dalībnieki – komanda Anekdotes (Mārtiņš Ozols,
Markuss un Dzintars Sutkeviči) jau otro gadu piedalījās spēlē, pārbaudot savas zināšanas un
intuīciju un, domājams, uzzinot arī ko jaunu. Uz tikšanos pēc mēneša – novembrī!
http://news.lv/Auseklis/2019/10/23/eruditu-konkursa-atkal-rulle-kirbiznieki
Viļķenes bibliotēkā iepazina eksotisko Vjetnamu
Autors: Ilva BIRZKOPE
Datums: 04.06.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Sabiedrība
Viļķenes bibliotēkā ar stāstījumu par eksotisko Vjetnamu viesojās rīdziniece Santa Štrauha. Viņa pa
pasauli ceļojusi diezgan daudz, bet katra zeme allaž pārsteidz ar ko savu. Turp sieviete devusies
kopā ar draudzeni un dažiem nepazīstamiem ceļiniekiem nelielā grupā. Galamērķī visus sagaidījis
tās vadītājs latvietis. Interesentiem bijis vecuma ierobežojums, ņemot vērā maršruta grūtības pakāpi
un fizisko slodzi. Būts džungļos, kalnos, piedzīvots lēciens ūdenskritumā. Kādam no
grupasbiedriem gadījies arī nepatīkams incidents – vizinoties ar motorolleru, kritis un salauzis kāju.
Tad nu varēts iepazīt, ko nozīmē turienes medicīna, kas ir visnotaļ dārga. Jāpiebilst, ka dzirdētais
par turienes haotisko braukšanas stilu nav mīts. Vēl Santa pagaršojusi visādus neparastus ēdienus,
tostarp dažādos veidos pagatavotas čūskas. Viņa sanākušajiem klausītājiem atklāja, ka šāds ēdiens
tikai pirmajā brīdī liekas pārsteidzošs, bet esot bijis itin gards. Vietējie iedzīvotāji likušies vienkārši,
smaidīgi, tiesa, arī nabadzīgi. Bērni skraidījuši nosmulētām mutēm. Viešņa bijusi arī Japānā, bet par
šo valsti nevēloties gari izplūst, jo tās savdabīgā kultūra un tradīcijas palikušas diezgan
neizprotamas.
Bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale piebilda, ka iepriekš ar citiem stāstniekiem bijusi saruna par
Indiju un rudenī iecerēts šādas ievirzes pasākumus turpināt. – Eiropas valstis ir apceļojuši daudzi,
tāpēc vairāk vēlamies iepazīt tālākas, ne visiem tik aizsniedzamas zemes, – viņa sacīja.
http://news.lv/Auseklis/2019/06/04/vilkenes-biblioteka-iepazina-eksotisko-vjetnamu
27
Ar ko Viļķene līdzinās Parīzei?
Autors: Īrisa DAIŅA
Datums: 22.10.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Sava novada gaismā
Teiksiet – kāds muļķīgs jautājums! Tomēr līdzība ir. Par to pārliecinājās Limbažu Galvenās
bibliotēkas Vēstures draugu klubiņa dalībnieki, pirmoreiz dodoties kopīgā izbraukumā, lai labāk
iepazītu Limbažu novadu.
Par pirmo mērķi bija izraudzīts Viļķenes pagasts, ar kura kultūrvēsturisko mantojumu iepazīstināja
bibliotekāre Mārīte Purmale. Vispirms viņa pievērsa ciemiņu uzmanību Viļķenes centram, kurā,
tāpat kā Parīzē Zvaigžņu laukumā, satek pieci ceļi. Tas kā zīmīgs fakts minēts kādā žurnāla
Zvaigzne numurā 20. gs. 70. gados. Pirmais ir asfaltētais ceļš, pa kuru ieradāmies no Limbažiem,
pie Šķirstiņiem nogriežoties pa kreisi. Ja turpinātu braukt taisni, nokļūtu Pālē, Korģenē un
Salacgrīvā, bet austrumu virzienā caur Āsteri – Pociemā, Ārciemā un uz Alojas šosejas. Uz
Limbažiem viļķenieši labā laikā labprāt brauc arī pa 3 km īsāko grantēto ceļu, kas tāpat sākas
laukumā pie kultūras nama. Dodoties pa to, var redzēt gan grants karjeru, gan abus purvus: Toļļu,
kur notiek izstrāde, un Rūstužu, par kura floras un faunas aizsardzību aktīvi cīnās viļķenieši. – Bet
uz Rīgu parasti braucam caur Ķimšiem, kur ceļš iziet uz Tūjas šosejas, – stāsta gide. Tad vēl ir
Briežu gatve, kas no laukuma aizvirzās starp kādreizējo pienotavu un ēdnīcas ēku, kur tagad
iekārtots veikals. Briežu gatve, kur sovhoza laikā tika uzbūvēti vairāki daudzdzīvokļu nami, savu
poētisko nosaukumu ieguvusi no Briežiem – mežsarga mājas, kur ceļš arī beidzas. Šai ielā atrodas
skaisti pārbūvētais Viļķenes bērnudārzs, entuziasta Jāņa Eglīša izlolotais un nu atjauninātais
stadions un mūžīgās atdusas vieta – kapsēta. Pa Briežu gatvi nokļūstam arī vietā, kur kādreiz bija
Indriķu pusmuiža – mūsu himnas autora Baumaņu Kārļa dzimtās mājas, bet nu tur skatāms tēlnieka
Viļņa Titāna, arī novadnieka, darinātais viņam veltītais piemineklis.
Bet mēs šoreiz gar veco, pussabrukušo krogus ēku devāmies pa piekto ceļu Ķirbižu virzienā.
Sendienās, lai nokļūtu Salacgrīvā un Ainažos, šo ceļu izmantojuši arī limbažnieki un te, stadulā,
atpūtinājuši zirgus. Tagad vietējiem tas ir taisnākais virziens, kā nokļūt līdz jūrai. Ir lietains, tādēļ
no autobusa ārā nekāpjam, bet kāri tveram Mārītes stāstīto un rādīto par apkārtnes nozīmīgākajām
vietām. Pirmā pa labi – Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola. Mazliet tālāk ceļš pa kreisi ved uz
Vitrupi. Te kādreiz atradusies Viļķenes muiža (saukta arī par Vilku muižu), no kuras pagasts un tā
tagadējais centrs ieguvis savu nosaukumu (senāk visi to zināja kā Katriņu – Ī.D.). Te arī pašā ceļa
malā stāv pareizticīgo baznīcas grausts un pakalniņā vīd šīs ticības ļaužu kapsēta. Nelielajai
draudzei nav pa spēkam dievnamu atjaunot, bet tā tomēr vienā mājiņā izremontējusi istabiņu un
pāris reižu gadā tur satiekas.
Tad visu uzmanību piesaista SIA Krogzeme plašie upeņu lauki, ko no klubiņa dalībniekiem bija
redzējuši vien daži. Taču pagasta teritorija ir arī mežiem bagāta – tie aizņem pat 58%! Daļa no tiem
kopš zviedru laikiem pieder Rīgai. Kāpēc tā, par to aizrunājamies, jau tuvojoties Ķirbižu muižai. Uz
to ved aleja, ko esot stādījusi muižkundze. Vai savām rociņām, to gan neviens vairs nepateiks.
Toties zināms, ka muiža, ko 1491. gadā no Hansa Krīdenera kopā ar dzirnavām, krogu pie Brīdagas
un zemi iegādājies Arents Aderkass, tad atradusies seno Rīgas–Pērnavas un Limbažu–Salacgrīvas
ceļu krustojumā Vitrupes krastā un sākotnēji saukta par Vitrupes lejas jeb Ķirbju muižu. Aderkasi
šai pusē iedzīvojās uz palikšanu. Tagadējā muižas kungu māja celta 1753. gadā Dītriha fon
Aderkasa laikā. 19. gs. otrajā pusē tā apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem un apmesta. Jāpiezīmē, ka
agrāk muižas kompleksu veidojušas kādas 30 ēkas. Vēsturiski nozīmīgs arī fakts, ka 1856.–1858.g.
šai muižā par mājskolotāju strādāja Baumaņu Kārlis. 1939. gadā Aderkasi Latviju atstāja. Kas
28
muižā notika no 1940. līdz 1948. gadam, nav īsti zināms. 1949. gada 1. janvārī vēsturiskajā namā
iekārtojās Ķirbižu pamatskola, kas tur darbojās līdz 2006. gadam, kad ēku privatizēja SIA Binders
valdes locekļi. Kā privātīpašums ēka apmeklētājiem no malas ir slēgta, taču mums bija iespēja pa
gabalu redzēt, kā sakopta tās apkārtne, un neklātienē, Viļķenes bibliotēkā skatot fotoattēlus,
ielūkoties atjaunotajās telpās.
Toties muižas klētī 1989. gadā iekārtotajā Meža muzejā, ko tagad vada mežsaimniecībā strādājusī
Māra Šnore, varējām gan aplūkot daudzos eksponātus, gan kavēties atmiņās. Sevišķi jau tie, kuriem
pašiem darba mūžs bijis saistīts ar mežiem un lauksaimniecību.
Viens no tāsdienas mērķiem bija apmeklēt Brīdagu un skatīt vietas, kas aprakstītas Gunas Rozes
grāmatā 101. kilometrs. Tā stāsta par to, kā ap 1959. gadu, kad Latvijā bija paredzēta toreizējā
kompartijas līdera Ņikitas Hruščova vizīte, Brīdagā un vēl dažviet citur tika nometināti nevēlamie
elementi. Tas ir – cilvēki, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma, atgriezušies no izsūtījuma vai ir ar
apšaubāmu reputāciju. Viņiem speciāli saceltas barakas, bet darbs nometinātajiem pamatā bija
mežkopībā. Vienā no barakām joprojām iekārtoti dzīvokļi, bet cita stāv kā bieds atgādinājums.
Toties gaišas izjūtas atstāj 2009. gadā celtā Brīdagas baznīca, kas pieder pie Lielsalacas ev. lut.
draudzes. Tāpat uzmanību piesaista plašā Brīdagas kapsēta, kur guldīti daži Aderkasu dzimtai
piederīgie.
Atgriezušies Viļķenes centrā, vispirms apmeklējam ev. lut. Sv. Katrīnas baznīcu, ko pašlaik
nedaudz paremontē pirms drīzumā gaidāmā koncerta. Te arī aizrit sarunas par to, kāpēc šī vieta
senāk dēvēta par Katriņu, un Erviņa un Alfa Ūdru paveikto šīspuses vēstures liecību saglabāšanā.
Punktu tāsdienas izbraukumam pieliekam mājīgajā Viļķenes bibliotēkā. Tad arī uzzinām
hernhūtiešu (brāļu draudzes) iespējamo lomu tagadējās skaistās baznīcas tapšanā. Tie, izrādās, ir
dzērbenieši, kas reliģisko uzskatu un darbību dēļ tika padzīti no savām mājvietām un patvērumu
atrada Viļķenē. 1846. gadā viņi uzbūvējuši savu lūgšanu namiņu. Lai nepieļautu vietējo ļaužu
pāriešanu hernhūtismā, nolemts necilo luterāņu koka baznīciņu nojaukt un būvēt jaunu, respektablu
baznīcu, kas atklāta 1866. gadā.
Te, protams apkopoti vien daži pieskārieni, kas todien bagātinājuši mūsu zināšanas par šo apkaimi,
bet redzētais lika secināt, ka līdzīgi izbraukumi jārīko arī uz citiem pagastiem.
http://news.lv/Auseklis/2019/10/22/ar-ko-vilkene-lidzinas-parizei
29
Viļķenē izcīnīti Jāņa Eglīša piemiņas kausi volejbolā
Autors: Mārīte PURMALE
Datums: 27.08.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Sports
Viļķenes stadions pulcēja 14 volejbolistu komandu, lai cīnītos par kādreizējā Viļķenes sporta
entuziasta Jāņa Eglīša piemiņas kausiem. Viļķenes kausa izcīņas sacensības ir viens no
vērienīgākajiem sporta pasākumiem pagastā, ko vēro un atbalsta ne tikai viļķenieši, bet apmeklē arī
citi, no tālākas apkaimes braukuši šī sporta veida cienītāji. Atklājot sacensības, pagasta pārvaldes
vadītāja Baiba Eglīte novēlēja visiem volejbolistiem saulainu dienu un izbaudīt spēlesprieku.
Pagasta karogu uzvilkt mastā tika aicināts sportistu aprindās pazīstamais volejbola treneris Gunārs
Freidenfelds un Viļķenes jauniešu komandas pārstāvis Aleksis Freibergs. Pēc tam komandu
pārstāvji ar ziediem devās uz J. Eglīša atdusas vietu Katrīnas kapos, lai pieminētu viņu ar klusuma
brīdi.
Sacensību oficiālais rīkotājs bija Viļķenes pagasta pārvalde, taču lielu personīgo ieguldījumu deva
arī J. Eglīša darba turpinātājs volejbola tradīciju uzturēšanā – Vilnis Jēgers. Kopīgi bija padomāts
gan par papildu laukumu iekārtošanu un tiesnešu ērtībām, gan par uzmundrinošu kafiju un gardu
pusdienu zupu. Šogad mūsu pagasta volejbolisti ar sponsoru atbalstu tikuši arī pie jauniem
krekliem, uz kuriem redzami atbalstītāju nosaukumi. Tie ir uzņēmumi Krogzeme, Kalēji, Kronīši,
Imantas, Vilcējs, Apaļkoks, Dzirnavas, Meža draugs, Marta un Matīss, Robeži, 3 radi, SP Grupa,
eXe.lv. Pie vietējo uzņēmēju sarūpētajām balvām tika arī trāpīgākie servētāji kādā no starplaiku
atrakcijām.
Par sacensību uzvarētājiem un kausu ieguvējiem kļuva dāmu komanda V&L MIX, kurā bija
apvienojušās volejbolistes no Vidzemes un Latgales, aiz sevis atstājot Viļķene I, Gulbene un
Viļķene II spēlētājas. Jauniešu konkurencē spēcīgākā komanda Naukšēni, aiz viņiem – Burtnieki,
Viļķene I un Viļķene II. Sešu kungu komandu savstarpējās cīņās pārliecinošu uzvaru ieguva
Gulbene, aiz viņiem sarindojās Viļķene, Madona, Saulkrasti, FCG (Rīga), Valmiera.
Sacensību rīkotāji saka lielu paldies visiem palīgiem un finansiālajiem atbalstītājiem, kā arī virējām
Ilzei un Baibai, Viļķenes BUB pārstāvjiem par vēsā ūdens šalti, Mārai Zvīnei par atspirdzinošajiem
āboliem.
http://news.lv/Auseklis/2019/08/27/vilkene-izciniti-jana-eglisa-pieminas-kausi-volejbola
30
Viļķenes gleznotājiem plenērs izdodas
Autors: Mārīte PURMALE, projekta vadītāja
Datums: 17.07.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Kultūra
No 5. līdz 7. jūlijam Viļķenē risinājās Limbažu novada pašvaldības kultūras projektu konkursā
atbalstītais biedrības Mantrači gleznotāju plenērs. Tas pulcināja esošos un kādreizējos Viļķenes
māksliniekus radīt glezniecības darbus, kuru fotoreprodukcijas plānots publicēt kalendārā – pagasta
prezentācijas izdevumā. Dalībai projektā Viļķenes gleznotāji – savam pagastam tika uzaicināti gan
pieredzējušie otas meistari – Ilgvars Zalāns, Dagnija Lauva un Andris Grudauskis –, gan tie, kuru
maizes darbs nav glezniecība, – vizuālās mākslas pedagoģes Ilva Zvirgzdiņa un Liene Medne-
Grigorjeva, bērnu grāmatu ilustratore Linda Lošina, dizaineres Ēvija Kraukle un Rita Kalniņa. Roku
glezniecībā ar un bez zināšanām iemēģināja arī Ilze Ādamsone un es, šī projekta vadītāja Mārīte
Purmale. Netika atraidīta arī jaunā paaudze – Lindas meita Tīna un skolotājas Ilvas talantīgās
Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas audzēknes – māsas Betija un Everita Ķezberes no Blomes.
Projekta nosacījumos ietilpa prasība gleznot paša izraudzītos Viļķenes pagasta teritorijā esošos
kultūrvēsturiskos objektus vai ainavas. Daži gleznotāji izvēlējās iemūžināt mūsu pagasta unikālo
centru ar piecu ceļu krustojumu un tam tuvīnās vēsturiskās ēkas. Netrūka arī dabas skatu, dzīvojamo
ēku un industriālo celtņu atainojuma.
Diemžēl plānoto plenēra dienu norisi aptumšoja drūmie mākoņi, lietus šaltis un spēcīgās vēja
brāzmas, tādēļ, konsultējoties ar pieredzes bagātākajiem māksliniekiem, izvēlējāmies plānu B –
gleznošanu telpās pēc iepriekš uzņemtām fotogrāfijām. To brīnišķīgi pieļauj mūsdienu tehnoloģijas.
Tam apstākļus ar datoriem un pajumti nodrošināja Viļķenes kultūras nams un bibliotēka. Vienīgā
gleznotāja, kura varonīgi stājās pretim dabas kaprīzēm, bija Ilva. Kaut viņas audeklu apskādēja vēja
brāzmas, uzpūstā krāsu palete un citas ķibeles, nebēdnīgā māksliniece priekšzīmīgi noturēja plenēra
formātu.
Laikapstākļu dēļ gleznošanas procesu un gleznu izstādi ārā nebija iespējams vērot Viļķenes
iedzīvotājiem un viesiem. Divās dienās radītos darbus interesenti jūlija pirmajā svētdienā varēja
aplūkot kultūras namā, bet dienu vēlāk interneta lietotāji – arī Viļķenes mājaslapas galerijā un
sociālajā vietnē Facebook. Gleznu izstādi plašākai apskatei plānojam izlikt Latvijas valsts svētkos
novembrī.
Viens no projekta mērķiem un arī tā dalībnieku ieguvumiem bija iepazīšanās, sadraudzēšanās un
pieredzes apmaiņa, kas brīvā atmosfērā raisījās plenēra pievakarēs. Ar savu radošo pienesumu
dalījās negrozu pinēja Ginta Kalniņa un dažādu žanru dzejniece Evija Gulbe, kā arī dzejnieks un
restaurators Kristofs Girgensons, kurš bibliotēkai uzdāvināja savu dzeju krājumu Čukstus par… Ar
pašas sacerēto dzeju klātesošos priecēja arī Dagnija Lauva. Viņas dzejolis Palete izpelnījās īpašu
atzinību. Vērtīgus padomus un ierosinājumus guvām no mūsu daudz pieredzējušā mākslinieka I.
Zalāna un mākslas speciālistes Gunas Kalnačas. Visi dalībnieki bija gandarīti par iespēju izpausties
glezniecībā un ierosināja satikšanos un darbošanos tieši pēc gada – jūlija pirmajā nedēļā. Kaut
izdotos!
http://news.lv/Auseklis/2019/07/17/vilkenes-gleznotajiem-pleners-izdodas
31
Skolas karoga svētki Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā
Autors: Mārīte PURMALE
Datums: 21.05.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas
7. maija rīts Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā sākās mazliet neparasti – ar vēstures stundu par
godu skolas karogam, jo tieši skolas zālē pirms 80 gadiem – 1939. gada 7. maijā – pulkveža Brieža
fonds Viļķenes sešklasīgajai pamatskolai dāvināja karogu.
Pašreizējie audzēkņi jau pieraduši pie senatnīgā karoga klātbūtnes pirmā septembra, izlaiduma un
citās svinībās, taču par tā vēsturiskajiem piedzīvojumiem bija maz zināms. Pēc karoga ienešanas
zālē uzstājās skolas meiteņu ansamblis un skolotāja Māra Zvīne pastāstīja par karoga dāvinājumu
un ļaudīm, kas ar to saistīti, kā arī karogā redzamajiem simboliem.
Izrādās, Viļķenes skolā savulaik mācījies latviešu strēlnieku pulkveža Fridriha Brieža tēvs Andrejs
Briedis. Lai godinātu viņa vecākus, pulkveža Brieža fonds dāvinājis Viļķenes skolai šo karogu, kas
darināts no nebalināta smalka linu audekla. Tā metu zīmējis mākslinieks Sigismunds Vidbergs, bet
zīdā izšuvusi rokdarbniece M. Veide. Karoga devīzē lasāmi Vensku Edvarta vārdi Vingrinies miesā,
spirdzinies garā – tev jāiet par tautu un tēviju karā. Vairākas publikācijas tā laika preses izdevumos
apliecina, ka kopumā karoga dāvinājuma pasākumos – svinīgajā aktā un koncertā ar lugas Zelta
ābols uzvedumu – piedalījās aptuveni 350 cilvēku.
Nule uzņemtajā videoierakstā svētku lieciniece Maiga Fridvalde atceras, ka viņai,
divpadsmitgadīgai meitenei, ticis gods runāt F. Briedim veltītu dzejoli, ko viņa paturējusi atmiņā
līdz pat šim brīdim. Skolēni ar cieņu un bijību vēroja Maigas kundzes izteiksmīgo dzejas
izpildījumu pēc 80 gadiem.
Jaunā karoga mūžs skolā bija visai īss, jo, mainoties varai, to nācās nobēdzināt… 1944. gadā skolas
direktors Kārlis Izands ar ģimeni devās bēgļu gaitās, līdzi paņemot Latvijas, skolas un mazpulka
karogu. Mūsu skolas karogu kā patriotisma simbolu skolotāja Elza Izande izmantoja arī trimdas
latviešu sarīkojumos Vācijā un ASV. Par karoga atrašanās vietu viļķeniešiem nebija ne mazākās
nojausmas, līdz Atmodas laikā – 1989. gadā – par karoga esamību ziņu deva Amerikā dzīvojošais
Nanijas Krēgeres brālis, kurš atsūtīja karoga fotogrāfijas. 1993. gadā Elzas Izandes dēls Vilnis
Matisons skolas karogu nogādāja atpakaļ Latvijā. Karoga saņemšanā piedalījās tie paši viļķenieši,
kuri stāvēja karoga sardzē 1939. gadā: Viktors Dreiblats, Nanija Krēgere, Emīlija Puriņa, Gaida
Saknīte, Rita Zvēra.
Karoga vēsturi, uzklausot Viļņa Matisona un bijušo audzēkņu atmiņas, savulaik pētījuši skolēni
Jānis Rozenbergs, Jānis Mjasņikovs un Toms Jānis Eglītis. Pērnvasar vēsturnieces Innas Gīles stāsts
par karoga vēsturi ieguva vislielāko klātesošo piekrišanu televīzijas seriālā Tas notika šeit
filmēšanas laikā, kamdēļ parks pie Viļķenes kultūras nama ieguva Karoga parka nosaukumu.
http://news.lv/Auseklis/2019/05/21/skolas-karoga-svetki-baumanu-karla-vilkenes-pamatskola
32
Viļķenes erudītu konkursā rullē ķirbižnieki
Autors: Mārīte PURMALE
Datums: 14.05.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas
Zini un mini vai uzzini – ar šādu vadmotīvu Viļķenē jau ceturto reizi notika erudīcijas konkurss, kas
pie balti klātiem galdiņiem šoreiz noritēja Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.
Fiziski aktīvie pirms tam mērojās veiklībā tradicionālajā 4. maija skrējienā, ko Viļķenes ciemata
apkaimē rīkoja pagasta sporta organizētājs Ģirts Rozenbergs.
Kultūras namā sanākušos uzrunāja pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Eglīte, uzaicinot nodziedāt
valsts himnu. Muzikālu svētku sveicienu klātesošajiem veltīja Limbažu Bērnu un jauniešu centra
kapela Eži.
Erudīcijas konkurss Par Latviju piedzīvoja necerētu atsaucību – 12 komandas. Lai neatraidītu
gribētājus, nācās pat papildināt galdiņu skaitu. Pēc pirmajiem sacensību etapiem rezultāti vairākām
komandām bija vienādi, tādēļ ar katru nākamo tūri spriedze un dalībnieku uzmanība pieauga.
Dažbrīd žūrijai bija jāņem talkā interneta resursi, lai noskaidrotu, vai par Latvijas nacionālo simbolu
dēvētais dzintars ir akmens vai tomēr ne, un vai Latvijā šobrīd pastāv cirks.
Par šīssezonas pēdējās kārtas uzvarētāju, ņemot vērā uzmanības treniņa jautājumu pirms spēles,
kļuva komanda Vālodzes (Māra un Ziedonis Šņores), kam ar līdzvērtīgu punktu skaitu (38) sekoja
Ozoli (Dārta, Daila un Gatis Ozoli). Tā nu sanācis, ka pirmajās divās kārtās uzvaru guva Ozolu
ģimene, bet nākamajās divās – Šņores. Abas Ķirbižu ģimenes pauda gandarījumu, ka Ķirbiži rullē.
Tomēr katrai komandai gadījusies arī pa kārtai, kad veiksmes dieviete Fortūna novērsusi vaigu.
Konkursa rīkotāji šobrīd aprēķinājuši, ka kopvērtējumā Ozoli ieguvuši 193 punktus no 250
iespējamajiem, Vālodžu krājumā ir 188 punkti. Diemžēl citu komandu sastāvs un nosaukumi
palaikam mainījušies, tādēļ rezultāti nav precīzi aprēķināmi. Visās četrās sacensību kārtās
piedalījušies Regīna Zivtiņa, Vizbulīte Ozola, Māra Šņore, Ziedonis Šņore, Daila Ozola, Gatis
Ozols, Aija Ozoliņa, Dzintars Sutkevičs un Mārtiņš Ozols.
Dalībnieki bija apņēmības pilni rudens sezonā turpināt sacensības, lai ne tikai paspīdētu ar savām
zināšanām, bet arī uzzinātu šo to jaunu. Tādēļ neatraidām arī jaunos censoņus, kurus mudināsim
startēt kopā ar kādu no pieaugušajiem. Jāpiebilst, ka kopumā konkursā iesaistījušies 45 dalībnieki.
Arī mums, organizētājiem un jautājumu sastādītājiem, ir gandarījums, ka, meklējot informāciju,
uzzinām jaunus faktus, ar ko mēģinām pārbaudīt dalībniekus. Turklāt gūstam mācību, ka jāpiestrādā
pie precīziem jautājuma formulējumiem. Vienmēr konkursos tiek iekļauti vairāki jautājumi par
novadniekiem, Viļķenes un Limbažu novada un apkaimes kultūrvēsturi. Savukārt Limbažu novada
pašvaldība allaž devusi ieguldījumu uzvarētāju apbalvošanai.
http://news.lv/Auseklis/2019/05/14/vilkenes-eruditu-konkursa-rulle-kirbiznieki
33
Viļķenes bibliotēkā dāmas ieskandina savus svētkus
Datums: 08.03.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas
Trešdien Viļķenes bibliotēkā notika vietējo dāmu domubiedru pulciņa stāstu-atmiņu vakars Skaista
bij’ jaunība, kas bija veltīts Starptautiskajai sieviešu dienai. Bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale
teic, ka klubiņam nav oficiāla statusa, bet vietējās sievietes reizēm vēlas sapulcēties un kavēties
sarunās. Gaidāmie svētki bija labs iemesls, lai sanāktu kopā. – Rīkojām viktorīnu par sieviešu tēmu,
skatījāmies dažādas bibliotēkas kolekcijās esošas fotogrāfijas, lasījām arī dzeju, – stāsta M.
Purmale. Sanākušās arī spriedušas, ka varētu doties kopīgā ekskursijā. Uz satikšanos dāmas bija
paņēmušas līdzi Sieviešu dienas apsveikumu kartītes, arī no agrākiem laikiem. Līdz 20. martam
bibliotēkā skatāma šo kartīšu izstāde. Gribētāji to var papildināt ar savām.
http://news.lv/Auseklis/2019/03/08/vilkenes-biblioteka-damas-ieskandina-savus-svetkus
Viļķenes seniori organizēs izzinošas satikšanās
Autors: Mārīte PURMALE, Viļķenes bibliotēkas vadītāja
Datums: 26.02.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Sabiedrība
Ideja par kopā sanākšanu vismaz reizi mēnesī Viļķenes senioriem nobriedusi pēc psiholoģijas
nodarbību apmeklējumiem. 20. februārī Viļķenes pensionāru biedrība Saknes sadarbībā ar vietējo
bibliotēku un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas muzeju organizēja sarunas par skolu vēsturi
Viļķenes pagasta pašreizējā teritorijā.
Pirms sarunām pasākuma dalībnieki apmeklēja restaurēto Viļķenes skolas seno klētiņu, lai aplūkotu
tajā iekārtotās izstādes. Ar krāsainību priecēja skolēnu gleznojumi uz zīda, kas skolotājas Ilvas
Zvirgzdiņas vadībā darināti kopš
2014. gada un guvuši panākumus konkursos pat starptautiskā mērogā. Blakus telpā ar interesi tika
aplūkoti skolas muzeja krājuma stendi par Šķirstiņu un Āsteres apkaimi un ļaudīm. Visi atzina, ka
klētiņa izskatās gluži kā jauna. Arī turpmāk šeit būtu vērts iegriezties uz kādu pasēdēšanu, izstādēm
vai nodarbībām. Sarunas par izglītības vēsturi Viļķenē noritēja vecās skolas baltajā zālē. Par skolu
izveides likumiem un senajās kartēs atrastajām skolu vietām pastāstīja bibliotekāre Mārīte Purmale.
Stāstījumu papildināja skolas muzeja darbinieces Aijas Ozoliņas prezentācija. Tā atsauca atmiņā
kādreizējos skolotājus, savukārt fotogrāfijas ar nozīmīgākajiem notikumiem vietējās skolas vēsturē
atdzīvināja kādreizējo audzēkņu piebildes. Klātesošie ar interesi šķirstīja albumus un mapes ar
atmiņu stāstiem un citiem materiāliem, tostarp skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Savukārt
pensionāru biedrības priekšsēdētāja Māra Zvīne nolasīja citātus no Andreja Viča grāmatas Iz
latviešu skolu vēstures, kas spilgti raksturoja smago izglītības ieguves ceļu laukos 18. gadsimtā.
Turpinot pagasta vēstures izzināšanu, tika nolemts pēc mēneša – 20. martā – pulcēties uz sarunām
par Viļķenes apkaimes muižām.
http://news.lv/Auseklis/2019/02/26/vilkenes-seniori-organizes-izzinosas-satiksanas
34
Vēstures draugiem interese par uzvārdiem un vietvārdiem
Autors: Īrisa DAIŅA
Datums: 20.02.2019
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas
Limbažu Galvenās bibliotēkas Vēstures draugu klubiņa februāra tikšanās bija veltīta tam, kā esam
tikuši pie uzvārdiem un kā radušies dažādu vietu nosaukumi. Ļoti nopietni šai tikšanās reizei bija
sagatavojies limbažnieks Gunārs Grīnbergs, izpētot liecības par uzvārdu došanu dažādos rakstu
avotos. Kā zināms, masveidā cilvēki mūsdienu Latvijas teritorijā pie tiem tika vien pēc
dzimtbūšanas atcelšanas. Viņš arī uzzinājis vairākus interesantus faktus saistībā ar šo procesu.
Izrādās, vispirms uzvārdi tika doti saimniekiem, tad muižas kalpiem un kā pēdējiem – citiem
kalpiem. Turklāt uzvārdu drīkstēja pieņemt dzimtas vecākais, tad tas automātiski tika piešķirts visai
ģimenei. Ja dēls aizgāja patstāvīgā dzīvē, viņš uzvārdu varēja mainīt. To ar piemēriem no savas
dzimtas apliecināja umurdziete Aija Baumane. Tika pārrunāts arī, pēc kādiem principiem uzvārdi
izraudzīti un kāpēc daļa ir ne visai labskanīgi vai pat pikanti. Par to varēja pastāstīt Viļķenes
bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale, jo no dokumentiem izkopējusi Blomes, Viļķenes un Rūstužu
muižas ļaudīm dotos. Viņa arī padalījās pieredzē, kā pētījusi savu dzimtaskoku.
Savukārt A. Baumane pievērsa uzmanību vairākiem interesantiem vietvārdiem Augstrozē, Vainižos
un Umurgā, kuru izcelsmi gan nav izdevies noskaidrot. Varbūt kāds zina, kāpēc Augstrozē ir
Kazgārša, Vainižos Krupsala un Korbukakts, Limbažos Ķezberkalns? Viņa lasījusi, ka Kurzemes
lībiešu dialektā par ķezberu saucot ķirsi... Varbūt ir citas versijas? Ja tā, padalieties ar tām!
http://news.lv/Auseklis/2019/02/20/vestures-draugiem-interese-par-uzvardiem-un-vietvardiem