Pļaviņu novada

bibliotēkas filiāles

bērnu bibliotēkas

2015.gada atskaite

1. Pļaviņu novada bibliotēkas filiāles bērnu bibliotēkas darbības vispārējs raksturojums

Pļaviņu novada bibliotēkas filiāle bērnu bibliotēka dibināta 1952. gadā. Gadu gaitā

mainījušies bibliotēkas nosaukumi un atrašanās vietas. Sākot ar 2015. gada februāri pamatojoties uz

Pļaviņu novada pašvaldības 2014. gada 22. decembra lēmumu Pļaviņu novada bērnu bibliotēka tika

pievienota Pļaviņu novada bibliotēkai.Līdz ar to esošais bibliotēkas nosaukums ir Pļaviņu novada

bibliotēkas filiāle bērnu bibliotēka.

Tāpat kā agrāk arī 2015. gadā bibliotēka strādāja ar mērķi radīt bibliotēkā vidi, kur

katrs apmeklētājs var izmantot bibliotēkas krājumu, saņemt vajadzīgo informāciju, kā arī lietot visus

bezmaksas un maksas bibliotekāros pakalpojumus. Īpaša vērība tika pievērsta pirmsskolas vecuma

un sākumskolas bērniem, lai radītu mazajos apmeklētājos pirmās lasīšanas iemaņas. Pļaviņu novada

bibliotēkas filiāle bērnu bibliotēka ir kultūras un izglītības un informācijas iestāde, kuras

pakalpojumus ir tiesības izmantot visiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem, skolu audzēkņiem, kā arī

citiem interesentiem atbilstoši bibliotēkas nolikumam. Bibliotēka sistematizēja un uzkrāja

iespieddarbus un cita veida dokumentus.

2014. gada 16. septembrī bibliotēku akreditācijas komisija apmeklēja Pļaviņu novada bērnu

bibliotēku un izvērtēja tās atbilstību akreditācijas nosacījumiem, kā rezultātā 2014. gada 15. oktobrī

bibliotēkai tika piešķirts vietējas nozīmes bibliotēkas statuss līdz 2019. gada oktobrim.

Bibliotēka savu darbību realizēja atbilstoši Bibliotēku likumam, MK (Ministru Kabinets)

noteikumiem, Pļaviņu novada filiāles bērnu bibliotēkas Nolikumam un Noteikumiem, kurus

apstiprinājusi Pļaviņu novada pašvaldība un citiem saistošiem dokumentiem.

2015.gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkas pakalpojumus regulāri izmantoja 638 lietotāji, no tiem

185 pieaugušie, 453 bērni. Bibliotēkas lasītāju skaits nedaudz palielinājies. Iemesls – par lasītājiem

vairāk kļuvuši PII „Bērziņš” audzēkņi un viņu vecāki.

2. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika

Pļaviņu bērnu bibliotēkas krājumu veido, papildina un uzskaita atbilstoši bibliotēkas

nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, vadoties pēc 30.03.2010.gada MK not. Nr.317

(prot.1612). Bibliotēkas krājuma uzskaite tiek veikta individuālās un summārās uzskaites grāmatās,

kā arī datorizēti bibliotēku informācijas sistēmā BIS Alise.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 415 „ Bibliotēku darbībai

nepieciešamā finansējuma normatīvi”, nosaka bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma

normatīvus. Grāmatu un periodisko izdevumu iegādei pašvaldību bibliotēkās - ne mazāk kā 0,43

EUR uz vienu iedzīvotāju. Pļaviņu novada domes atvēlētie līdzekļi krājuma komplektēšanai ir

atbilstoši MK bibliotēku normatīvajos aktos paredzētajai summai.

Bibliotēkas darbinieces krājumu veido ņemot vērā visu lasītāju vajadzības un intereses,

atbilstoši bērnu bibliotēkas tipam. Piekļuve informācijai ir gan drukātā veidā, gan elektroniskā

formātā. Jaunās grāmatas tiek komplektētas vidēji sešas reizes gadā.. Komplektēšanā izmantojam

lasītāju pieprasījumus konkrētām grāmatām, priekšroku dodam uzziņu literatūrai, vērtīgai nozaru

literatūrai, latviešu oriģinālliteratūrai, bērnu grāmatām. Komplektējot pirmsskolas vecuma literatūru

liela vērība tiek pievērsta iesējumam, pēc iespējas tiek iegādātas grāmatas cietos vākos, lai mazie

lasītāji tās tik ātri nenolietotu. Pamatā resursi kompektēti latviešu valodā, pēc grāmatām un preses

izdevumiem svešvalodās ir mazs pieprasījums.

Regulāri tiek strādāts ar krājumu, papildinot to ar jaunieguvumiem un atlasot novecojušos un

nolietotos iespieddarbus. 2015. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkas krājums tika papildināts ar 216

grāmatām par 1299 EUR. No 216 grāmatām 82 grāmatas domātas vecāko klašu audzēkņiem, kā arī

lasīšanas vadītājiem, 132 grāmatas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem, 87 grāmatas

vidējā vecuma lasītājiem.

Grāmatas pārsvarā iegādātas SIA IK „Virja AK” izmantojot izbraukumu tirzniecību uz vietas.

Vadoties pēc MK noteikumiem Nr.415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma

normatīvi” bibliotēkas darba izpildi nodrošina bibliotēkas dibinātājs - Pļaviņu novada pašvaldība.

Vislielāko daļu jauno grāmatu bibliotēka ir iegādājusies par Pļaviņu novada pašvaldības līdzekļiem.

Bērnu grāmatu krājums tika papildināts, piedaloties Valsts Kultūrkapitāla fonda un LNB

lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tā kā 2015. gada jūnijā par

pašvaldības līdzekļiem tika iegādātas visas projekta grāmatas, tad no VKF tika lūgtas tikai 2

grāmatas par 9.50 EUR.

Nozīmīgs krājuma veidošanas faktors ir norakstīšanas procedūra. Pirmkārt – bibliotekāre

Antra Galiņa veic norakstāmo dokumentu atlasi, pēc tam krājuma komisija, kurā ietilpst arī

bibliotēkas vadītāja Gunta Grandāne pārbauda un akceptē norakstīšanai paredzētos dokumentus.

Individuālās uzskaites dokumentā – grāmatu pasītēs notiek pārbaude, vai attiecīgā grāmata nav jau

norakstīta. Tad tiek sastādīts norakstīšanas akts bibliotēku informācijas sistēmas programmā Alise.

Tālāk tiek veikta dokumenta izslēgšana, kā arī izdrukāts norakstāmo dokumentu saraksts un

norakstīšanas akts. Aktu apstiprina krājuma komisijas locekļi un bibliotēkas vadītāja Gunta

Grandāne. Pēc dokumentu norakstīšanas tos izslēdz no individuālās uzskaites grāmatas, veic ierakstu

summārās grāmatas 2. daļā izslēgto bibliotēkas dokumentu sadaļā. 2015. gada aprīlī bibliotēkā tika

veikta inventarizācija. Inventarizācijas rezultātā no krājuma tika izslēgtas 63 krājumā neesošas, tātad

lasītāju nozaudētas grāmatas.

Tā kā atrodamies vienā ēkā ar bērnudārzu, regulāri komplektējam pedagoģisko literatūru.

Skolotājas un bērnu vecāki labprāt šo literatūru izmanto.

Abonējot laikrakstus un žurnālus izmantojam piedāvātās abonēšanas akcijas, kad atlaides ir

ievērojamas, līdz ar to varam pasūtīt vairāk preses izdevumus. Pasūtot periodiku, tiek ņemtas vērā

bibliotēku apmeklētāju vēlmes.

2015. gadā bibliotēkas lasītāji varēja lasīt 20 dažādus preses izdevumus par 655 EUR.

Staburags Ievas Māja

Tom&Jerry Ievas Veselība

Princeses Vinnijs Pūks

GEO Ko ārsti mums nestāsta

Vāģi Ievas stāsti

Barbie Donalds Daks

Astes Zīlīte

Avene Spicīte

Ilustrētā Junioriem Annas Psiholoģija

Sīrups

Nacionālā Ģeogrāfija (latviešu val.)

No 20 žurnāliem astoņi žurnāli domāti pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Tie

ir: Zīlīte, Spicīte, Barbie, Princeses, Vāģi, Tom and Jerry, Donalds Daks, Vinnijs Pūks. Regulāri

izdevniecības „Egmont Latvija” žurnāliem tiek braukts pakaļ uz Rīgas izdevniecības veikalu. Mazās

dāvaniņas, kuras pievienotas bērnu žurnāliem tiek krātas un izmantotas kā balvas čaklākajiem

mazajiem lasītājiem. Vidējam skolas vecuma lasītājam tiek piedāvāti trīs žurnāli: Ilustrētā Junioriem,

Avene, meitenes šajā vecumā labprāt lasa žurnālu „Sīrups”. Vēl tiek abonēti žurnāli, kurus lasa

vecāko klašu skolēni, kā arī lasīšanas vadītāji un vecāki. Piemēram - izdevniecības „Ieva” izdotie

žurnāli, kā arī GEO, Nacionālā ģeogrāfija.

Situācijas vērtējums – finansējums bibliotēkas krājuma abonēšanai ir pietiekošs, kas

nodrošina bibliotēkas lasītājiem kvalitatīvu izdevumu piedāvājumu bibliotēkā.

Ar bibliotēkas pakalpojumiem un lietošanas noteikumiem var iepazīties bibliotēkā. Arī jaunie

bibliotēkas lasītāji pirms iestāšanās bibliotēkā ar tiem tiek iepazīstināti. Uz grāmatu plauktiem ir

izliktas uzskatāmas norādes.

Izvērtējot bibliotēkas krājuma attīstību 2015. gadā ir jāsecina, ka krājuma komplektēšana

notiek atbilstoši bērnu bibliotēkas specifikai, ņemot vērā visu lasītāju vajadzības un intereses.

3. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Mūsu bibliotēka lasītājiem piedāvā plaša spektra pakalpojumus.

2015. gadā bērnu bibliotēka piedāvāja saviem apmeklētājiem šādus bezmaksas pakalpojumus:

bibliotēkas apmeklēšana, lasītāja pierakstīšana, konsultācijas par bibliotēkas darba kārtību,

krājumiem un informācijas meklēšanas iespējām;

grāmatu, žurnālu, laikrakstu un citu dokumentu izsniegšana pēc lasītāja pieprasījuma;

bibliotēkas katalogu un datu bāzu izmantošana, bibliotekāro, bibliogrāfisko uzziņu

sniegšana;

datoru un interneta izmantošana ;

bibliotēku, lasīšanu un literatūru popularizējoši sarīkojumi (izstādes un konsultācijas,

ekskursijas pa bibliotēku, tematiskie pasākumi u. c);

bibliotēkas krājumā neesošu iespieddarbu un nepieciešamās informācijas pieprasīšana no

citām bibliotēkām.

Bibliotēkas maksas pakalpojumi:

Fotokopiju izgatavošana (A-4 formāta lapa, melnbalta) –EUR 0.07

Fotokopiju izgatavošana (A-4 formāta lapa, abas puses, melnbalta) –EUR 0.14

Fotokopiju izgatavošana (A-3 formāta lapa, melnbalta) – EUR 0.14

Fotokopiju izgatavošana (A-3 formāta lapa, abas puses, melnbalta) –EUR 0.28

Fotokopiju izgatavošana (A-4 formāta lapa, krāsas pārklājums pa visu lapu) – EUR 0.41

Fotokopiju izgatavošana (A-4 formāta lapa, krāsas izlietojums1/3 lapas) – EUR 0.23

Izdruka:

Melnbaltā par 1lpp. (A-4) formāts – EUR 0.11

Krāsainā par 1lpp.(A-4) formāts, viss pārklājums – EUR 0.59

Krāsainā par 1lpp.(A-4) formāts, krāsas izlietojums 1/3 – EUR 0.23

Informācijas ierakstīšana CD (veic bibliotēkas darbinieks) – EUR 0.36

Skenēšana – 1lpp.ar teksta vai attēla saglabāšanu – EUR 0.12

Skenēšana – 1lpp.ar informācijas saglabāšanu elektroniskā formā – EUR 0.17

No maksāšanas atbrīvoti politiski represētās personas, 1.un 2.grupas invalīdi, daudzbērnu

ģimenes, vientuļie pensionāri un mazturīgie iedzīvotāji ar finanšu komitejas lēmumu.

Maksas pakalpojumi (kopēšana, printēšana, SBA izmantošana, skenēšana) ir saskaņā ar

Pļaviņu novada domes apstiprinātajiem pakalpojumiem pašvaldības iestādēs.

Jau sākot ar 2012.gada 1.septembri bibliotēka sāka strādāt automatizēti datorprogrammā Alise,

iespieddarbu izsniegšana un saņemšana notiek automatizēta. Viss kopējais bibliotēkas krājums

atspoguļots Aizkraukles reģiona elektroniskajā kopkatalogā.

Pļaviņu novada bērnu bibliotēku 2015. gadā pārsvarā apmeklēja sākumskolas un pamatskolas

bērni no Pļaviņu novada ģimnāzijas. Ir palielinājies pieaugušo lasītāju skaits, kuri dzīvo bibliotēkas

mikrorajonā un apmeklē mūsu bibliotēku. Daudzi no viņiem ir zaudējuši darbu un vairs nevar

atļauties datoru ar interneta pieslēgumu. Bibliotēkā lasītāji visvairāk izmantoja portālu

www.draugiem.lv Ar interneta palīdzību tika meklētas jaunas darba vietas, atmaksāti rēķini par

elektrību, izmantota internetbankas pakalpojumi. Sakarā ar to, ka bērnu bibliotēka atrodas vienā ēkā

ar PII „Bērziņš”, pārsvarā viss bērnudārza personāls izmantoja Pļaviņu bērnu bibliotēkas

pakalpojumus, it īpaši kopēšanas pakalpojumus mācību darbam ar audzēkņiem.

Tomēr izvērtējot pēdējo gadu bibliotēkas tradicionālo pakalpojumu izmantošanu un IKT

attīstības tendences, jāsecina, ka palielinājusies interese par internetu kā uzziņu un komunikācijas

līdzekli, bet samazinājusies interese par literatūru papīra formātā. Īpaši bērnu un jaunatnes vidū.

2015. gadā bibliotēkas lasītāju kopskaits bija 638 lasītāji, no tiem 453 bērni un jaunieši, 185

lasīšanas vadītāji un bērnu vecāki. Apmeklējumu skaits 8048, izsniegums 11994 vienības.

Bibliotēkas lietotāji var izvēlēties un saņemt literatūru brīvpieejas krājumā. Pēc bibliotēkas

noteikumiem, grāmatas izsniedz uz 1 mēnesi.

Tā kā Pļaviņas ģeogrāfiskajā ziņā ir izstiepta mazpilsētiņa, lasītāji pēc savām vēlmēm un

iespējām varēja izmantot Pļaviņās esošo bibliotēku fondus. No Pļaviņu novada bibliotēkām 2015.

gadā tika saņemtas 18 grāmatas, bet uz citām bibliotēkām SBA kārtā nosūtītas 32 grāmatas.

2015.gadā bibliotēkas darbinieces sniedza uzziņas bibliotēkā uz vietas, gan pa telefonu, gan

ar e- pasta starpniecību. Telefoniskās uzziņas ir diezgan populāras. Zvana uz bibliotēku, lai

pajautātu, vai ir konkrētas grāmatas, žurnāli, kur var atrast informāciju. Pa telefonu mēdz arī

pagarināt izsniegto grāmatu termiņu.

2015. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkas darbinieces sniedza 177 uzziņas, no tām 61 rakstiskas.

Pārsvarā tās ir bijušas uzziņas saistībā ar skolā uzdoto mācību vielu.

Telpu interjerā dominē vienotība. Telpas ir gaišas, sienas klātas ar krāsainiem zīmējumiem.

Plaukti ir vienotā stilā. Telpu noformējums risināts ar informatīviem uzrakstiem, kas palīdz

lietotājiem orientēties krājuma izvietojumā. Tomēr novērots, ka konkrēta pieprasījuma gadījumā

lasītājs visbiežāk vēršas tieši pie bibliotēkas darbinieka.

Bibliotēka atrodas otrajā stāvā, speciāls aprīkojums apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām nav.

Nepieciešamības gadījumā grāmatas vai žurnāli tiek piegādāti slimajam cilvēkam mājās.

Pļaviņu bērnu bibliotēkas darba laiks piemērots bibliotēkas lietotājiem.

Darbdienās bibliotēka atvērta no 10.00-18.00

Brīvdienas - sestdiena, svētdiena

4. Darbs ar bērniem un jauniešiem

Tā kā esam bērnu bibliotēka, tad darbs ar bērniem un jauniešiem notiek nepārtraukti dažādās

darba formās. Notiek gan individuālas pārrunas, gan sarīkojumi, gan praktiskas nodarbības,

apmācības, kā arī pasākumi lasīšanas veicināšanai.

Individuālais darbs ar katru jaunu lasītāju sākas tūlīt, tiklīdz viņš ir ieradies bibliotēkā un

izteicis vēlmi kļūt par lasītāju. Katru bērnu piereģistrējam, tad iepazīstinām ar bibliotēkas iespējām,

literatūras izvietojumu telpās, lietošanas noteikumiem, pakalpojumiem un informāciju, kur un kāda

tā ir pieejama. Reizēm ir jāpalīdz arī atrast konkrētu iespieddarbu vai jāpasūta tas citā bibliotēkā.

Sākot bērnam regulāri apmeklēt bibliotēku, iemācām viņam ne tikai orientēties bibliotēkā, bet arī

sameklēt vienkāršākās uzziņas, konkrētus iespieddarbus utml.

Pļaviņu novada bērnu bibliotēka ir īpaša un iecienīta kultūras iestāde bērniem, kuri vairāk

vai mazāk ir atstāti novārtā un dzīvo bibliotēkas mikrorajonā. Protams, pirmkārt, aicinām bērnus lasīt

grāmatas, periodiku, tomēr arvien vairāk apmeklētāji izmanto datorus. Bērnu un jauniešu aizraušanās

ar datorspēlēm un internetu nevar būt nosodāma, ja vien tā nekļūst par atkarību, tā kā ir jābūt

zināmai kontrolei. Efektīvākais paņēmiens ir skaidri noteikumi par interneta lietošanu un atklāta

saruna ar bērniem. Pieaugot bibliotēkas kā informācijas centra lomai, palielinās darba apjoms, saturs

un kvalitāte. Intensīvs darba periods gan bibliotekāriem, gan skolēniem ir Pļaviņu novada ģimnāzijas

projektu nedēļās, meklējot materiālus referātiem, kā arī pavasarī rakstot skolēnu zinātniskos darbus.

Bibliotēkā ir dažādas galda spēles, kuras bērni labprāt spēlē brīvajā laikā. Laika gaitā spēles ir

nolietojušās, tuvākajā laikā jādomā par jaunu spēļu iegādi.

Regulāri bibliotēkā skatāmas dažādas literatūras izstādes veltītas rakstniekiem,

dzejniekiem,kā arī tematiskas literatūras izstādes. Mēneša ietvaros tika izkārtotas literatūras izstādes

veltītas rakstniekiem, dzejniekiem - jubilāriem. Tā, piemēram, lasītāji ar izstāžu palīdzību varēja

iepazīties ar A. Sakses, dzejnieces Aspazijas, dzejnieka Jāņa Raiņa, E. Veidenbauma, M.Čaklā, Dz.

Rinkules – Zemzares, Valda, V. Kaijaka, M. Runguļa, K.Štrāla, D.Īvāna, Kr. Barona, H. K.

Andersena, Dž. Darela dzīvi un daiļradi. Bibliotēkā tāpat bija skatāmas tematiskas literatūras

izstādes. Katru mēnesi tika izkārtotas izstādes, kuras ieinteresētu pusaudžus. Piemēram - „Kā iegūt

draugus?”, „Zēniem par zēnu lietām”. Kopumā bērnu bibliotēkā 2015. gadā tika izkārtotas 30

literatūras izstādes. Pārsvarā literatūras izstādēs tika izmantotas grāmatas, raksti no periodikas,

interneta. Lai izstādes būtu interesantākas, tika izmantoti arī dažādi vizuāli materiāli. Atsevišķos

pasākumos tika izmantots bibliotēkas video projektors. Ar tā palīdzību uz lielā ekrāna gada laikā tika

rādītas dažādas video prezentācijas, multfilmas no portāla www.pasakas.net, filmu fragmenti no

portāla www.filmas.lv

Tā kā atrodamies vienā ēkā ar bērnudārzu „Bērziņš”, palīdzam pirmsskolas izglītības iestāžu

skolotājām ar materiāliem mācību procesam, gadskārtu un valsts svētku organizēšanā, izlaidumiem

un citiem darba jautājumiem.

Regulāri bibliotēkas darbinieces organizēja bērnu rītus, pārrunas pirmsskolas izglītības

iestādē „Bērziņš”. Tā, piemēram, janvāra mēnesī notika Bērnu rīts „Ziema mežā”, martā pārruna un

multiplikācijas filmas skatīšanās sakarā ar Aspazijas jubileju, aprīlī literāra pēcpusdiena „Ciemos nāk

pasaku Andersens”, septembrī tika svinētas Dzejas dienas. Šogad pirmo reizi bibliotēkas vēsturē,

uzsākām regulāru sadarbību ar Pļaviņu pilsētā dzīvojošajiem pirmsskolas bērniem, kuri neapmeklē

piermsskolas izglītības iestādes. Vasaras mēnešos katru nedēļu ceturdienās notika dažādas

nodarbības kopā ar mazuļiem vecumā no trīs līdz sešiem gadiem. Pirmajā nodarbībā „Buri buri

burtiņus” mazie bibliotēkas lasītāji ar spēļu un rotaļu palīdzību iepazinās ar alfabētu. Bērniem īpaši

patika Bērnu rīts ”Mana mīļākā rotaļlieta”. Notika arī skaļās lasīšanas nodarbības, prieks par

bērniem, kuri savos sešos gados jau mācēja lasīt paši. Ir doma, ka arī turpmāk vasaras mēnešos tiks

rīkoti regulāri pasākumi bērniem, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

2015. gada sākumā atsaucoties pusaudžu meiteņu vēlmēm, tika nolemts, ka vienu reizi

mēnesī bibliotēkā notiks nodarbības meitenēm vecumā no 12 – 15 gadiem. Februārī meitenes tikās ar

Pļaviņās dzīvojošo vecmāti Margaritu Dembovsku, ar kuru kopā risināja pubertātes aktuālos

jautājumus. Martā pusaudzes sev interesējošos jautājumus pārsprieda ar psiholoģi Ināru Tomaševicu,

bet aprīlī enerģiskās septīto klašu meitenes Alise Lase un Linda Kudrjavceva pašas organizēja

Pidžamu ballīti. Diemžēl maijā notika pēdējais meitenēm veltītais pasākums. Iemesls – meiteņu lielā

aizņemtība skolā un ārpus tās.

Pļaviņās ir viena vispārizglītojošā skola: Pļaviņu novada ģimnāzija ar Odzienas skolas filiāli,

kā arī mūzikas skola un mākslas skola. Protams, visciešākā sadarbība ir tieši ar ģimnāziju. Ir

notikušas pārrunas par rakstniekiem, tematiski sarīkojumu, ir organizētas tikšanās ar interesantiem

cilvēkiem. Īpaši laba sadarbība izveidojusies ar sākumskolas klasēm, kā arī ar vairākām pamatskolas

klasēm.

Pateicoties Pļaviņu novada domes finansiālajam atbalstam, bibliotēkā jau no 2003. gada

vasaras darbojas bērnu klubiņš „Sprīdītis”. Nodarbības vada māksliniece – noformētāja Janīna

Krompāne. Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā, katrai nodarbībai ir sava tēma. 2015. gada rudenī

vienojoties ar PII „Bērziņš” audzēkņu vecākiem un pedagogiem, klubiņu sāka apmeklēt pieci

pirmsskolas vecuma bērni. Kopumā klubiņa nodarbības apmeklē 15 bērni vecumā no sešiem līdz

desmit gadiem, nodarbībās bērni ir gleznojuši, lējuši sveces, gatavojuši rotas lietas, cepuši cepumus,

gatavojuši krāsainas sviestmaizes un darījuši vēl daudzus citus interesantus darbus. Bibliotēkas

priekštelpā regulāri tika izkārtotas bērnu klubiņa „Sprīdītis” dalībnieku izstādes.

Novembra mēnesī Pļaviņu bērnu bibliotēka iesaistījās Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas

rīkošanā. Bērnu bibliotēkā notika Rīta un Krēslas stundas, kurās tika lasīti ieteiktie fragmenti par

draudzību ziemeļos.

Kopumā 2015. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkā notika 64 pasākumi dažādām vecuma grupām.

5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums

Bibliotēkā uzziņu informācijas darbs tiek veikts katru dienu. Lai to kvalitatīvi veiktu,

izmantojam ALISE, LNB un Aizkraukles reģiona galvenās bibliotēkas elektronisko kopkatalogu,

Letonikas un Lursoft datu bāzi, uzziņu un bibliogrāfiskos materiālus, presi, internetu. Bibliotēkā vēl

ir pieejams alfabētiskais katalogs. Alfabētiskajā katalogā jaunieguvumi vairs netiek iepludināti, bet

no tā tiek ņemtas ārā norakstīto grāmatu kartītes.

Jau sākot ar 2012.gada 1.septembri bibliotēka sāka strādāt automatizēti datorprogrammā

Alise, iespieddarbu izsniegšana un saņemšana notiek automatizēta. Viss krājums atspoguļots

Aizkraukles reģiona elektroniskajā kopkatalogā.

Bibliotēkā pastāv iespēja izmantot datu bāzes :

1.Letonika ir latviska uzziņu un tulkošanas sistēma internetā, kuras galvenais mērķis ir sniegt

sistematizētu , enciklopēdisku uzziņu un tulkošanas informāciju, radot jaunus digitālos

resursus par Latviju. Jāsaka gan, ka bērni reti izmanto šo datu bāzi. Mums pašām –

bibliotēkas darbiniecēm – jāpiestrādā vairāk, lai iesaistītu lasītājus Letonikas izmantošanā.

2. Lursoft datu bāzē var lasīt visu rajonu laikrakstus, kā arī var izmantot BNS arhīvus.

Letonikas un Lursoft datu bāzes tiek abonētas ar KIS un Bila & Melindas Geitsu fonda

līdzfinansējumu.

2015. gadā bērnu bibliotēkā darbojās astoņi datori ar interneta pieslēgumiem, trīs printeri,

divi skeneri, kopētājs un multifunkcionālā iekārta. Bibliotēkā ir pieejams bezvadu Internets WiFi.

Internetu izmanto ne tikai bibliotēkas lasītāji, bet arī citi Pļaviņu novada iedzīvotāji. Iepriekšējos

gados saņemtā un iegādātā datortehnika ir novecojusi un nolietojusies. Būtu nepieciešami jauni

datori bibliotēkas darbiniecēm.

Kopumā informācijas sistēmu bibliotēkā var vērtēt par apmierinošu.

Informācijas tehnoloģiju attīstība bibliotēkā

Darbiniekiem

(skaits)

Lietotājiem

(skaits)

Pašvērtējums

apmierinošs

neapmierinošs

Datori 1 7 + -

Printeri 1 2 + -

Kopēšanas

iekārtas

1 + -

Skeneri 1 2 + -

CD-ROM

rakstiekārtas

1 4 + -

Internets

bibliotēkā

1

1

+

-

Informācija mājas

lapā

- - - -

6. Novadpētniecības darbs

Novadpētniecības darbs Pļaviņu bērnu bibliotēkā ir nozīmīga bibliotēkas darba sastāvdaļa.

Novadpētniecības materiālu krājums satur grāmatas par Pļaviņu novadu, preses izdevumus,

novadnieku publicētos un nepublicētos darbus. Regulāri bibliotēkā tiek papildināta novadpētniecības

kartotēka ar jauniem materiāliem. Materiāli kartotēkai un tematiskajām novadpētniecības mapēm

tiek ņemti no Pļaviņu novada domes informatīvā izdevuma „Pļaviņu Novada Ziņas”, Aizkraukles

reģiona laikraksta „Staburags”, kā arī no citiem Latvijas preses izdevumiem. Bibliotēkā iekārtotas 10

tematiskas novadpētniecības mapes: „Pļaviņu pilsētas vēsture”, „Pļaviņu novads”, „Pļaviņieši”,

„Laikraksts – „Pļaviņu Ziņas”, „Jānis Jaunsudrabiņš”, „Emīlija Prūsas”, „Kārlis Štrāls”, „Aleksandrs

Štrāls”, „Pēteris Luste”, „Pļaviņu novada ievērojamākie cilvēki”. Mapes tiek atjaunotas ar jauniem

materiāliem no preses, interneta, kā arī ar Pļaviņu novada vecāko iedzīvotāju atmiņām.

Novadpētniecības kartotēku un novadpētniecības mapes izmanto skolēni, lai iegūtu jaunas zināšanas

par dzimto novadu. Regulāri bibliotēkā notiek novadpētniecības pasākumi: tikšanās ar novada

interesantākajiem cilvēkiem, literāras pārrunas par novadā reiz dzīvojošajiem un esošajiem

literātiem, konkursi, kā arī ekskursijas pa novada kultūras vēsturiskajām vietām.

2015.gada aprīlī Pļaviņu novada ģimnāzijas 7.a klasē notika literārs sarīkojums „Mūsu

novada lepnums – Velta Toropina”, ar mākslinieces dzīvi un daiļradi skolēnus iepazīstināja

pensionētā skolotāja Ausma Korole. Maija sākumā kopā ar 6.a klases skolēniem notika ekskursija,

kuras laikā skolēni iepazinās ar Pļaviņu pilsētas kultūrvēsturiskām vietām. Vasaras brīvdienās

bibliotēkas čaklākie apmeklētāji devās uz Pļaviņu novada muzeju, kur iepazinās ar novada muzeju.

7. Projektu izstrāde

2015. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēka jau desmito gadu pēc kārtas iesaistījās Nacionālās

bibliotēkas Bērnu literatūras centra rīkotajā lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un

vecāku žūrija”. Ja salīdzina lasītāju aktivitāti ar iepriekšējiem gadiem, tā ir palielinājusies. Viens no

iemesliem – vairāk pirmsskolas vecuma lasītāji. Kopumā projektā „Bērnu, jauniešu un vecāku

žūrija” 2015. gadā piedalījās 55 jaunie eksperti.

Lai vairāk ieinteresētu lasīt projekta grāmatas, bērnu bibliotēkas kolektīvs vienu reizi mēnesī

organizēja nodarbības projekta lasītājiem. Piemēram, vasarā jaunie grāmatu eksperti tikās ar bērnu

rakstnieci Lindu Šmiti, augusta mēnesī čaklākie projekta lasītāji brauca ekskursijā uz Krustpils un

Jēkabpils novadu, kur iepazinās ar kultūrvēsturiskām vietām.

Pļaviņu bērnu bibliotēkas projekta „Bērnu žūrijas” lasītāji pie Krustpils pils.

Jau ceturto reizi 2015. gadā projekta ietvaros par grāmatu ekspertiem kļuva PII „Bērziņš”

sagatavošanas grupas bērni. Reizi mēnesī bibliotēkas darbinieces iepazīstināja vismazākos lasītājus

ar kādu no „Bērnu žūrijas” grāmatām.

Novembra mēnesī Pļaviņu bērnu bibliotēkā tika uzņemti ciemiņi – Bebru pagasta bibliotēkas

projekta „Bērnu žūrijas” lasītāji.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 9. decembrī notika visas Latvijas jauno lasītāju tikšanās Grega festivālā. Uz to devās arī pļaviņieši. Gregs ir amerikāņu rakstnieka Dž. Kinnija grāmatu varonis. Tās apvienotas ar kopīgu virsrakstu “Grega dienasgrāmatas”. Grāmata ir bijusi Bērnu un jauniešu žūrijas kolekcijā un novērtēta ar visaugstāko atzinību. Bibliotēkās, kuras darbojās šajā projektā, tika izsludināts lielizmēra plakātu konkurss par Grega dienasgrāmatu, kā arī citām tēmām. Grega festivālā Nacionālajā bibliotēkā vispārējai apskatei varēja izstādīt savus darbus, iepazīt citu veikumu, bija arī tikšanās ar rakstnieku Dž. Kinniju, kurš bija ieradies no Amerikas. No Pļaviņu bērnu bibliotēkas izstādē bija skatāms Elizabetes un Marijas Laptevu plakāts “Kāpēc mums patīk Gregs?” un Simonas Peikšteinas darbs “Mana dienasgrāmata”.

Kā arī novembra mēnesī tika uzņemti ciemiņi – Bebru pagasta bibliotēkas projekta „Bērnu

žūrijas” lasītāji Pļaviņās.

Jau ceturto reizi 2015. gadā projekta ietvaros par grāmatu ekspertiem kļuva PII „Bērziņš”

sagatavošanas grupas bērni. Reizi mēnesī bibliotēkas darbinieces iepazīstināja vismazākos lasītājus

ar kādu no „Bērnu žūrijas” grāmatām.

2013.gada nogalē bibliotēka tika uzņemta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīklā

„Stāstu bibliotēkas”. Pateicoties pasākumiem, kuri notika projekta ietvaros, bibliotēkas lasītāji

pilnveidoja savas stāstīšanas prasmes, palielinājās jaunu apmeklētāju skaits. Kopumā 2015.gadā

notika astoņi pasākumi. Divi no tiem tika veltīti dzejniekiem Aspazijai un Rainim. Jāpiebilst, ka

bibliotēkas darbinieces iesaistījās Skolas stāstu anketēšanā, pavisam tika pierakstīti 7 atmiņu stāsti.

8. Metodiskā un konsultatīvā darba un

sadarbības raksturojums

Pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu starp Aizkraukles reģiona centrālo bibliotēku un

Pļaviņu novada bibliotēkām, 2015. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēka saņēma konsultatīvo un metodisko

palīdzību no Aizkraukles reģiona galvenās bibliotēkas. Reģiona galvenās bibliotēkas direktore

Valentīna Laizāne regulāri informēja elektroniski par darba aktualitātēm. Aizkraukles bibliotēkas

darbiniece Gaida Pavārniece sniedza teorētisku un praktisku palīdzību darbā ar bibliotēku

informācijas sistēmu ALISE.

Regulāri notiek konsultatīva sadarbība starp visām Pļaviņu novada esošajām bibliotēkām,

kuras darbojas ar projektu „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”.

9.Bibliotēkas materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

Pļaviņu bērnu bibliotēka atrodas Pļaviņās, Rīgas ielā 11A, bērnudārza otrajā stāvā ar

atsevišķu ieeju. Bibliotēkas kopējā platība ir 140 m², telpas ir gaišas, piemērotas bibliotēkai, arī telpu

apgaismojums ir labs. Ir izveidotas atbilstoši aprīkotas zonas pašiem mazākajiem un pusaudžiem.

Tā kā šajās telpās bibliotēka atrodas no 2002. gada ir vēlams veikt telpu kosmētisko remontu.

Bibliotēka nav pieejama cilvēkiem ar funkcionālo spēju ierobežojumiem, bet vajadzības

gadījumā grāmatas tiek piegādātas mājās.

Pēc akreditācijas slēdziena - tuvāko gadu laikā ir jārada iespēja norobežot bibliotēkas ārtelpu

no bērnudārza, kā arī bibliotēkā jāveic funkcionālais pārplānojums, ieteicams plauktus izkārtot pa

perimetru gar sienām, lasītāju galdus – telpas vidū.

2014. gada nogalē bibliotēkā uzaicinājām dizaineri Gitu Tenisu no Kokneses novada un

uzklausījām viņas viedokli. Laika gaitā bibliotēka tiks pārkārtota.

10. Bibliotēkas personāls

Pļaviņu bērnu bibliotēkā ir 2 štata vienības - vadītāja un vecākā bibliotekāre. Bērnu

bibliotēkas vadītājas amata aprakstu ir apstiprinājusi Pļaviņu pilsētas dome 2007. gada 28. novembrī,

bet vecākās bibliotekāres amata apraksts apstiprināts 2007. gada 3. decembrī. Abām darbiniecēm ir

pilna darba slodze. Bibliotēkas vadītājas Guntas Grandānes darba stāžs ir vairāk kā trīsdesmit darba

gadi un 1987. gadā absolvēta LVU Bibliogrāfijas un bibliotēku zinātnes fakultāte. Vecākās

bibliotekāres Antras Galiņas darba stāžs ir vairāk kā divdesmit gadi un 1980. gadā iegūts bibliotēkas

darba specialitātes diploms Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. LNB Mācību centrā

apgūts kurss „Profesionālās pilnveides pamatzināšanu programmā.”

2015.gadā bibliotēkas darbinieces Antra Galiņa un Gunta Grandāne ir piedalījušās visos

Aizkraukles reģiona galvenās bibliotēkas rīkotajos semināros. Apmeklējām Aizkraukles rajona

Grāmatu svētkus Aizkrauklē.

Gunta Grandāne oktobrī apmeklēja UNESCO Latvijas nacionālās komisijas tīkla „Stāstu

bibliotēkas” rīkoto konferenci Kuldīgā,kura rezultātā saņēma apliecinājumus par piedalīšanos tajā.

Bibliotekāre Antra Galiņa piedalījās UNESCO LNK rīkotajā Vasaras skolā Preiļos, kā arī saņēma

apliecinājumu par Vasaras skolas apmeklējumu.

11.Bibliotēkais finansiālais nodrošinājums

Bērnu bibliotēka strādāja pēc MK noteikumiem Nr. 415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā

finansējuma normatīvi”. Pļaviņu bērnu bibliotēkas darbību finansēja Pļaviņu novada pašvaldība.

Bibliotēkas finansiālie līdzekļi 2014. gadā kopumā nodrošināja bērnu bibliotēkas pamatfunkciju

veikšanu. Grāmatu iegādei tika atvēlēti 1281 EURO, presei – 631 EURO.

12. Kopdarbība ar pašvaldības un citām institūcijām. Publicitāte

Arī 2014.gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkas darbs tika atspoguļots novada laikrakstā "Pļaviņu

Ziņas", kā arī Aizkraukles reģiona laikrakstā „Staburags”. Novada laikraksts "Pļaviņu Ziņas" ir

pieejams visiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem.

Pļaviņu mājas lapā www.plavinunovads.lv bērnu bibliotēka regulāri ievietoja jaunāko

informāciju par bibliotēkas darbu, aktuālākajiem notikumiem, klāt pievienojot arī foto materiālus.

Piemēram:

2015. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēka turpināja savu iesākto sadarbību ar Pļaviņu novada

ģimnāziju, bērnudārzu „Bērziņš”, pensionāru apvienību „Daugavas Rīts”, pansionātu „Pļaviņas” un

citām Pļaviņu novadā atrodošajām iestādēm.

Atsaucoties uz Pļaviņu pilsētas pensionāru apvienības „Daugavas rīts” vadītājas Regīnas

Šimkevičas aicinājumiem, bibliotēkas darbinieces regulāri viesojas apvienībā ar jaunāko grāmatu

apskatiem, tematiskiem sarīkojumiem, ceļojumu stāstiem.

Skolēnu brīvdienu laikā bibliotēkas darbinieces kopā ar saviem čaklākajiem lasītājiem

regulāri apmeklē socālās aprūpes centru „Pļaviņas”, kur notiek literāri muzikāli koncerti, piedāvāti

jaunākie žurnāli un grāmatas, pārrunas par dažādām tēmām. Piemēram, rudens brīvdienu laikā deviņi

čakli bērnu bibliotēkas lasītāji devās ciemos uz SAC „Pļaviņas”, kur sniedza gandrīz stundu garu

koncertu. Šoreiz koncerts tika veltīts Krišjāna Barona 180. gadu jubilejai. Pansionātā dzīvojošos

bērni iepriecināja ar atmiņu skicēm no grāmatām par Dainu tēvu, ar skanīgām tautasdziesmām,

muzikāliem priekšnesumiem. Par to, ka koncerts bija izdevies, liecināja skaļie aplausi un smaidīgās

sejas.

Pļaviņu bērnu bibliotēka 2015. gadā organizēja dažādus sarīkojumus, kā arī izvietoja

jaunieguvumu un tematiskas grāmatu izstādes par aktuālām tēmām. Kopumā 2015. gadā bibliotēkā

tika iekārtotas 30 grāmatu izstādes. Sagatavoti un novadīti 64 tematiski sarīkojumi. Visi pasākumi,

kuri notika bibliotēkā un ārpus tās, liek apmeklētājiem saprast, ka bibliotēka nav tikai grāmatu

krātuve, bet savā ziņā kultūras centrs.

Pasākums Skaits Apmeklējums

2013. 2014. 2015.

Izstādes 35 38 30 2013. 2014. 2015.

Tematiskie u.c.

pasākumi

64 57 64 9078 9202 9563

13. Veiksmes stāsts - 2015

SADARBĪBA AR SENIORU APVIENĪBU „DAUGAVAS RĪTS”

Varētu domāt – kāda saistība ir bērnu bibliotēkai ar senioru apvienību? Tomēr ir gan. Mēs,

Pļaviņu bērnu bibliotēkas darbinieces, vienmēr esam pievērsušas lielu uzmanību arī sadarbībai ar

bērnu lasīšanas vadītājiem: vecākiem, vecvecākiem, skolotājiem, bērnudārza audzinātājām un citiem.

To darām tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu bibliotēka ar laiku taptu par ģimenes bibliotēku. Bērns jau arī

nav iedomājams kā atsevišķa vienība, nesaistīts ar savu ģimeni un, protams, arī ar skolu vai

bērnudārzu. Tomēr visveiksmīgākā sadarbība mums izveidojusies tieši ar šo senioru apvienību.

Sadarbība notiek regulāri. Vidēji reizi pāris mēnešos tiekam uzaicinātas uz apvienības sanāksmēm

vai nu ar kādu grāmatu apskatu vai tematisku pasākumu. Visvairāk sirmās kundzes ieinteresēja divi

mūsu projekti. Viens no tiem ir „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Dažas apvienības dalībnieces jau

šogad izrādīja interesi par piedalīšanos šajā projektā, bet nākamgad vēlmi sadarboties izteica jau

vairākas kundzes. Galvenokārt tādas, kuru mazbērni paši piedalās kā „Bērnu žūrijas” eksperti.

Otrs projekts, kas izraisīja interesi, ir UNESCO „Stāstu bibliotēkas”. Tā ietvaros sirmās

kundzes atcerējās savus skolas gadus. Ne tikai atcerējās vien, bet katrā tikšanās reizē kāda par to

pastāstīja arī citiem. Pie tam ne tikai pastāstīja, bet arī uzrakstīja savu stāstu un apkopoja tos īpašā

mapītē. Arī 2016.gadā apvienības „Daugavas Rīts” pensionāres gribētu turpināt šo iesākto sadarbību

un stāstīt stāstus, tikai tagad jau par citu tēmu.

2016. gada 23. janvārī.

Pļaviņu novada filiāles bērnu bibliotēkas vadītāja G. Grandāne