veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai...

25
06.06.22 1 Veselības aprūpes sistēmas Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas strukturālās reformas norise un plānotie norise un plānotie pasākumi tās tālākai pasākumi tās tālākai īstenošanai īstenošanai Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle

Upload: valstskanceleja

Post on 12-Nov-2014

1.107 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

08.04.23 1

Veselības aprūpes sistēmas Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas strukturālās reformas

norise un plānotie pasākumi norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanaitās tālākai īstenošanai

Veselības aprūpes sistēmas Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas strukturālās reformas

norise un plānotie pasākumi norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanaitās tālākai īstenošanai

Veselības ministre,

profesore Baiba Rozentāle

Page 2: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Reformas mērķisReformas mērķisReformas mērķisReformas mērķis

Reformas mērķis ir nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas

08.04.23 2

Page 3: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Uzdevumi reformas īstenošanai

Uzdevumi reformas īstenošanai

Uzdevumi:1. Maksimāli mazināt pārvaldes

birokrātiju;2. Piesaistīt medicīnas autoritātes

lēmumu izstrādē un pieņemšanā;3. Maksimāli saīsināt pacienta

nokļūšanas laiku līdz kvalitatīvai medicīniskās palīdzības sniegšanas vietai, izslēdzot neefektīvos un bīstamos starpposmus.

Page 4: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Reformas procesa vadībaReformas procesa vadībaReformas procesa vadībaReformas procesa vadība

Veselības ministrijas galvenie speciālisti - veselības jomas dažādu specialitāšu vadošie ārsti ar akadēmiskā darba pieredzi, augstas klases speciālisti, kas ir atzītas autoritātes savā specialitātē.

Galveno speciālistu uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus veselības aprūpes ilgtermiņa un īstermiņa attīstības un finansēšanas plānu sagatavošanai.

Galvenie speciālisti strādā sabiedriskā kārtā.

Veselības ministrijas rīkojums Nr.153 no 05.08.2009

08.04.23 4

Page 5: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Galvenie speciālisti - Galvenie speciālisti - atzītākie profesionāļi savā atzītākie profesionāļi savā

jomājomā

Galvenie speciālisti - Galvenie speciālisti - atzītākie profesionāļi savā atzītākie profesionāļi savā

jomājomā

08.04.23 5

Nr. Darbības joma Galvenais speciālists1. Bērnu slimības un bērnu ķirurģija Docents Dzintars Mozgis 2. Ginekoloģija un dzemdniecība Docente Dace Rezeberga 3. Kardioloģija Asociētais profesors Andrejs

Ērglis 4. Internā medicīna Profesors Aivars Lejnieks 5. Fizikālā un rehabilitācijas medicīna Profesors Aivars Vētra 6. Ķirurģija Profesors Jānis Gardovskis 7. Neiroloģija Profesore Ināra Logina8. Radioloģija Profesore Gaida Krūmiņa9. Reanimatoloģija un anestezioloģija Profesors Indulis Vanags

10. Onkoloģija un ķīmijterapija Dr.habil.med. Dace Baltiņa 11. Onkoloģija un ķīmijterapija Dr.med. Gunta Purkalne 12. Traumatoloģija un ortopēdija Profesors Konstantins Kalnbērzs 13. Traumatoloģija un ortopēdija Vitolds Jurkevičs14. Endokrinoloģija un osteoporozes jautājumi Ingvars Rasa15. Narkoloģija Astrīda Stirna 16. Psihiatrija Jānis Buģins 17. Veselības aprūpes vadība Aleksandrs Jevtušoks

Page 6: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Veselības nozares stratēģiskā Veselības nozares stratēģiskā padomepadome

Veselības nozares stratēģiskā Veselības nozares stratēģiskā padomepadome

Lai iesaistītu veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā, 2007.gadā kā konsultatīva un koordinējoša institūcija tika izveidotaVeselības nozares stratēģiskā padome.Stratēģiskās padomes galvenais uzdevums ir sniegt ieteikumus veselības nozares politikas attīstībai un sekmēt šīs politikas attīstību.

08.04.23 6

Page 7: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Latvijas Kardiologu biedrība - asociētais profesors Andrejs ĒrglisLatvijas Pediatru asociācija - asociētais profesors Enoks BiķisLatvijas Ķirurgu asociācija - profesors Jānis GardovskisLatvijas Endokrinologu asociācija - profesors Valdis PīrāgsLatvijas Ginekologu un dzemdību docentespeciālistu asociācija - docente Dace RezebergaLatvijas Psihiatru asociācija - profesore Raisa AndrēziņaLatvijas Radiologu asociācija - profesore Gaida KrūmiņaLatvijas Rehabilitācijas profesionāloorganizāciju apvienība - profesors AivarsVētraLatvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija - Līga KozlovskaLatvijas Ģimenes ārstu asociācija - Sarmīte VeideLatvijas Māsu un māsu palīgu profesionālo organizāciju savienība - Dace Veikina Latvijas Māsu asociācija - Jolanta ZālīteLatvijas Farmaceitu biedrība - Aigars EniņšLatvijas Laboratorijas speciālistu biedrība - Dzintars Ozoliņš

08.04.23 7

Page 8: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” - profesors Viesturs Boka

Valsts aģentūra „Latvijas Infektoloģijas centrs” - asociētais profesors Jāzeps Keišs

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - Renāte Pupele

SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” – Andrejs Zdanovskis

SIA„Veselības centrs 4” – Māris Rēvalds  

08.04.23 8

Page 9: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

908.04.23 9

Pārvaldes reformaPārvaldes reformaPārvaldes reformaPārvaldes reforma

ZCVA

Veselības ministrija

Veselības aprūpesnorēķinu

Centrs (norēķini)

Veselības Ekonomikas Centrs

(veselībasekonomika)

Veselības Inspekcija (uzraudzība

unkontrole)

VOAVA

VSMTVA

MPIC

SVA

Darbinieku skaits

(uz 01.01.2009.)

1 319

Darbinieku skaits

(uz 01.10.2009.)

593

Samazinājums par

55%

Page 10: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Pārvaldes reformas rezultātiPārvaldes reformas rezultātiPārvaldes reformas rezultātiPārvaldes reformas rezultāti

1. Sabiedrības veselības aģentūras likvidācija (štata vietu skaits uz 2009.gada 1. janvāri -505).

2. Veselības ministrijas reorganizācija (štata vienību skaits līdz 2009. gada 15.septembrim - 155, pēc 2009. gada septembra - 89).

3. Pārvaldes iestāžu reorganizācijas rezultātā iegūtā līdzekļu ekonomija Ls 400 000 tiks novirzīta endoprotezēšanas operāciju finansēšanai, Ls 94 200 rezidentu apmācības procesa nodrošinājumam.

08.04.23 10

Page 11: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

08.04.23 11

Veselības ministrijas un pārvaldes Veselības ministrijas un pārvaldes institūciju štata vietu izmaiņas institūciju štata vietu izmaiņas

Page 12: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

08.04.23 12

Veselības ministrijas štata vietu Veselības ministrijas štata vietu izmaiņas izmaiņas

Darbinieku kategorijas Līdz 15.09.2009 No 15.09.2009

Valsts sekretārs 1 1

Valsts sekretāra vietnieki 3 1

Departamenta direktori 11 4

Departamenta direktoru vietnieki

10 2

Nodaļu vadītāji 34 22

Nodaļu vadītāju vietnieki 23 4

Vecākie referenti 41 35

Pārējie darbinieki 33 23

Kopā 155 89/ 92*

*Papildus 3 Veselības ministres biroja darbinieki

Page 13: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba optimizācija

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba optimizācija

08.04.23 1313

Vienotais Vienotais

NMPNMP

dienestsdienests

3939→1→1

Ģimenes ārstu darbības uzlabošana

Ambulatorās aprūpes stiprināšana

Mājas aprūpes attīstīšana

39 NMP 39 NMP

pašvaldībupašvaldībuiestādes

Līdz 15.09.2009. NMP dienestā ir iekļāvušies 22 pašvaldību NMP sniedzēji, t.sk., izveidoti 4 plānotie reģionālie vadības un dispečeru centri.

Page 14: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Ambulatorās veselības aprūpes izmaiņas

(MK Not. Nr. 1046)

Ambulatorās veselības aprūpes izmaiņas

(MK Not. Nr. 1046)

1) Izstrādāti papildus kvalitātes kritēriji ģimenes ārsta darbības novērtēšanai.

2) Papildināts tiešās pieejamības speciālistu saraksts.Bez nosūtījuma pacients var vērsties pie šādiem speciālistiem:

• pie psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību;• pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo

vielu atkarību;• pie ftiziopneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi;• pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuāli transmisīvajām

slimībām;• pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu;• pie onkologa, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;• pie ginekologa, tai skaitā, lai veiktu profilaktisko apskati;• pie acu ārsta;• pie bērnu ķirurga; pēc 01.09.2009.• pie pediatra.

08.04.23 14

Page 15: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

NMP dienesta darbības teritorijas

no 2010.gada 1.janvāra (kopējais NMP brigāžu skaits-149)

NMP dienesta darbības teritorijas

no 2010.gada 1.janvāra (kopējais NMP brigāžu skaits-149)

08.04.23 15

NMP dienesta administratīvā apvienošana tiks pabeigta līdz 2010.gada 1.jūlijam.

Page 16: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

NMP dienesta brigāžu vienotas vadības sistēmas plāns 2012.gadā

(kopējais NMP brigāžu skaits -204)

NMP dienesta brigāžu vienotas vadības sistēmas plāns 2012.gadā

(kopējais NMP brigāžu skaits -204)

ERAF projekta realizācija tiks pabeigta līdz 2012.gada 31.jūlijam.

Page 17: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

08.04.23 17

Daudzprofilu slimnīca nodrošina neatliekamo stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī.Reģionālā slimnīca ir daudzprofilu slimnīca, kura nodrošina neatliekamo 24 stundu stacionāro palīdzību

vismaz piecās ārsta specialitātēs.Universitātes slimnīca ir daudzprofilu slimnīca, kura nodrošina augstākās specializācijas un uz unikālām

medicīniskām tehnoloģijām balstītu stacionāro palīdzību un kura vienlaicīgi nodrošina studējošo un ārstu izglītības procesu, kā arī piedalās zinātniski pētnieciskā darbā.

Specializētā slimnīca ir slimnīca, kas sniedz specializētu veselības aprūpi vienā vai vairākās ārsta specialitātēs un kura nodrošina visu diennakti vismaz viena ārsta dežūru.

Aprūpes slimnīca ir ārstniecības iestāde, kur pacientam pēc slimības paasinājuma novēršanas līdz noteiktas ārstniecības pakāpes sasniegšanai nodrošina stacionāro veselības aprūpi, ja viņam ir ilgstoša vai hroniska slimība. Aprūpes slimnīcā nav nepieciešama ārsta dežūra visu diennakti

Dienas stacionārs ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus iestādes darba laika, sniedz diagnostisko un ārstniecisko palīdzību un ir nodrošināta gultasvieta.

Diennakts traumpunkts ir ārstniecības iestādes struktūrvienība, kura ambulatori sniedz 24 stundu neatliekamo palīdzību pirmsslimnīcas etapā traumu un slimību paasinājumu gadījumos

Slimnīcas pacientu viesnīca - ar medicīnu saistīts ārstniecības iestādes pakalpojums, kas nodrošina pacientu izmitināšanu gadījumā, ja tiek sniegts pakalpojums dienas stacionārā un pacientam nav iespējas katru dienu mērot ceļu līdz dzīves vietai.

Slimnīcu raksturojumsSlimnīcu raksturojums

Page 18: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

1808.04.23 18

Ārstniecības iestāžu struktūras reforma (I)

Ārstniecības iestāžu struktūras reforma (I)

Slimnīcu skaita samazināšana

18

424222 NMP slimnīcas, t.sk.3 universitātes klīnikas7 reģionālās slimnīcas

7 aprūpes slimnīcas

13 specializētās slimnīcas

Gultu skaita samazināšana

17 220 gultas17 220 gultas

2009.gada sākums

- 1320 gultas- 1320 gultas

Pēc 01.09.2009.

- 542 gultas542 gultas

Pēc 01.01.2010.

5959

Gultu skaits pēc 01.01.2010. 15 358

• 2003. gadā 131 slimnīca

• 2008.gadā 78 slimnīcas

Page 19: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

- Universitātes slimnīcas

- Reģionālās slimnīcas

- Daudzprofilu slimnīcas

- Aprūpes slimnīcas

- Traumpunktu (neatliekamās palīdzības punktu) izvietojums

- Specializētās slimnīcas

- Dienas stacionāri

StrenčiAinaži

Straupe

AknīstePreiļi

Madona

Gulbene

Balvi

Ogre

Cēsis

Jūrmala

Dobele

Tukums

Kuldīga

Krāslava

Alūksne

08.04.23 19

Rīga

Jelgava

Ventspils

Liepāja

Daugavpils

JēkabpilsRēzekne

Valmiera

LīvāniLudza

Aizkraukle

Sigulda

Bauska

Saldus

Talsi

Limbaži

Priekule

Smiltene

Ilūkste

Iecava

Līgatne

Tērvete

Viesīte

Dagda

SkrundaAizpute Kārsava

Zilupe

Varakļāni

Lūznava

Olaine

Salaspils

Saulkrasti

Ādaži

Dundaga

Ugāle

- 3

- 7

- 20 - 2

- 7

- 6

- 2

4

Ārstniecības iestāžu struktūras reforma (II)

Ārstniecības iestāžu struktūras reforma (II)

Page 20: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Ārstniecības iestāžu struktūras reforma (III)

Ārstniecības iestāžu struktūras reforma (III)

Slimnīcu apvienības Gulbenes rajona pašvaldības SIA "Gulbenes slimnīca" un Balvu rajona

pašvaldības aģentūras "Balvu slimnīca“ apvienība; SIA „Jēkabpils rajona centrālās slimnīca” un SIA "Līvānu slimnīca"

slimnīcu apvienība; Aģentūras "Cēsu rajona slimnīca”, SIA „Sarkanā Krusta Smiltenes

slimnīca”, SIA "Limbažu slimnīca" un SIA "Rīgas rajona slimnīca” slimnīcu apvienība;

SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Preiļu slimnīca" un SIA "Krāslavas slimnīca" slimnīcu apvienība;

SIA "Vidzemes slimnīca" un SIA „Alūksnes slimnīca” slimnīcu apvienība; SIA "Ventspils slimnīca" un AS "Talsu slimnīca“ slimnīcu apvienība.

 

08.04.23 20

Page 21: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Sociālās drošības tīkla izveide, tas ir, trūcīgām personām valsts

budžets sedz sekojošus izdevumus:

Sociālās drošības tīkla izveide, tas ir, trūcīgām personām valsts

budžets sedz sekojošus izdevumus:

Pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta un slimnīcām Pacienta līdzmaksājumu par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē

veiktajām ķirurģiskajām operācijām Pacientu uzturēšanos pa nakti „slimnīcu viesnīcās”, ja ārstējas dienas

stacionārā un nav iespēju katru dienu nokļūt no mājām uz slimnīcu un atpakaļ

Veselības aprūpi mājās pacientiem ar smagām slimībām Ambulatoro palīdzību pacientiem ar garīgām slimībām Kompensējamos medikamentus

(pacienta līdzmaksājums gadā Ls 50)

Sāk darboties no 01.10.2009.

08.04.23 21

Page 22: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Veselības nozares budžets Latvijā Veselības nozares budžets Latvijā 2005.-2010.gadam, % no IKP2005.-2010.gadam, % no IKP

Veselības nozares budžets Latvijā Veselības nozares budžets Latvijā 2005.-2010.gadam, % no IKP2005.-2010.gadam, % no IKP

08.04.23 22

Page 23: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Veselības nozares budžets uz 1 Veselības nozares budžets uz 1 iedzīvotāju 2006.gadā, eiroiedzīvotāju 2006.gadā, eiro

Veselības nozares budžets uz 1 Veselības nozares budžets uz 1 iedzīvotāju 2006.gadā, eiroiedzīvotāju 2006.gadā, eiro

08.04.23 23Avots: Eurostat datu bāze.

Page 24: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

Veselības nozares budžets Latvijā Veselības nozares budžets Latvijā 2005.-2010.gadam, milj. Ls2005.-2010.gadam, milj. Ls

Veselības nozares budžets Latvijā Veselības nozares budžets Latvijā 2005.-2010.gadam, milj. Ls2005.-2010.gadam, milj. Ls

08.04.23 24

Page 25: Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai

“Neapmierinātība ir pirmais solis uz progresu kā vienam cilvēkam tā

visai nācijai.”

/Oskars Vailds/

“Neapmierinātība ir pirmais solis uz progresu kā vienam cilvēkam tā

visai nācijai.”

/Oskars Vailds/

08.04.23 25