strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

16
Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma K.Vāgnere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos 1 Rīgā, 2009.gada 6.novembrī

Upload: palani

Post on 17-Jan-2016

45 views

Category:

Documents


0 download

DESCRIPTION

Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma. K.Vāgnere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos. R ī g ā, 2009.gada 6.novembrī. Izglītības attīstības pamatnostādnes. Mērķis: - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

Page 1: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

K.Vāgnere,Izglītības un zinātnes ministrijas

valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos

1

Rīgā, 2009.gada 6.novembrī

Page 2: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Izglītības attīstības pamatnostādnes

Mērķis:

Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām Apakšmērķi: 1.paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtību izglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāti;2.nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;3.paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos;4.stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti

2

Page 3: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Izglītības satursMērķis: nodrošināt pēctecīgu, bērnu vecumposmam atbilstošu izglītības saturu un tā īstenošanu ar piemērotām mācību metodēm un līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot atbilstošu skolotāju sagatavošanu un tālākizglītību. Grozījumi normatīvajos aktos:– obligāta bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei no 5 gadu

vecuma– Finansējums šo pedagogu darba samaksai nodrošināts no valsts

budžeta līdzekļiem– MK tiks apstiprinātas pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas– Pirmsskolas pedagoga darba slodze – 30 stundas

3

Page 4: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Sociālās drošības tīkla stratēģija un finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”

Paredzētie pasākumi SDTS no 2009.g.septembra līdz 2011.g. – 30 milj. latu:

– Finansējums pedagogu, kas nodarbināti bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanai pamatizglītības apguvei, darba samaksai

– Izstrādātas mācību priekšmetu programmas 1.-6.kl.– Izstrādātas mācību grāmatas un mācību līdzekļi– Nodrošināta pedagogu tālākizglītībaFinansēšanas princips “nauda seko skolēnam”:

- 2009.gadā finansējums pedagogu darba samaksai tika samazināts par 101 milj. latu- 2009.gada septembrī – decembrī vidējais finansējums 1 skolēnam gadā ir 463 Ls- No 2010.gada 1.janvāra plānots vidēji 650 Ls 1 skolēnam gadā (37 % palielinājums)

4

Page 5: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Skolu tīkls (I)

Ieteicamie kritēriji pašvaldībām, veicot skolu tīkla sakārtošanu:– Skolas darba kvalitāte – Izglītības pieejamība - sākumskolas (1.-3.kl.; 1.-6.kl.) iespējami tuvāk

bērna dzīvesvietai;– Transporta nodrošinājums - iespēja aizvest bērnus uz citu skolu;– Skolas attīstības potenciāls – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu

izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru; – Skolu tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu resursi,

skolu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, kā arī pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls un ražošana, uzņēmējdarbības vide;

– Iesaistīto pušu - skolēnu, skolotāju, vecāku - informētība un viedoklis

5

Page 6: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Skolu tīkls (II)

Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana• 1. un 2.posms: mazskaitlīgo skolu slēgšana un pievienošana skolām ar

piemērotām telpām un pietiekami attīstītu materiāli tehnisko bāzi, nodrošinot audzēkņiem iespējas turpināt iegūt izglītību izvēlētajā specialitātē;

• 3.posms, ar 2010.gadu: pēc pašvaldību iniciatīvas, skolu ar nepietiekamu piepildījumu nodošana pašvaldībām un apvienošana “zem viena jumta” ar vispārizglītojošajām skolām;

• 4.posms: reģionālo (kompetences) centru izveide, programmu konsolidācija, specializācija, filiāļu izveide

6

Page 7: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Skolu tīkls (III)Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas pamatprincipi

• nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām; izglītības attīstības, satura, kvalitātes pārbaudes un kvalifikācijas piešķiršanas jautājumi tiek risināti ciešā sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem

• tiek veidota (nozaru) kvalifikāciju struktūra• atbilstoši kvalifikāciju struktūrai, pārskatot esošās programmas, būtiski

samazināt bāzes programmu skaitu, iekļaujot bāzes programmās profesionālās specializācijas apmācību kursus (moduļus), kas veicinātu atbilstību darba tirgus prasībām, būtu izmantojami pieaugušo tālākizglītībai nodrošināt

• neformālās izglītības ceļā iegūto prasmju atzīšana

7

Page 8: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Skolu tīkls (IV)

Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana– 842 vispārizglītojošās dienas skolās:

• mācības uzsākuši 225’873 skolēni (2008./2009.mācību gadā – 948 skolas, 236’223 skolēni)

• 22 tūkstoši skolotāju (2008./2009.mācību gadā – 25 tūkstoši)– no slēgtajām un reorganizētajām skolām mācības citās skolās turpina

3’564 skolēni (1,5%) – atlaišanas pabalsti nodrošināti 1’844 pedagogiem 1,194 milj. Ls apmērā– darba attiecības pārtraukuši 1’362 pensijas vecuma pedagogi

8

Page 9: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Atbalsts skolām un pašvaldībām

Lai atvieglotu pašvaldībām izglītības iestāžu optimālu izveidi, IZM atcēlusi šādus ierobežojumus:

• atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti• paplašinātas iespējas skolotāju darbam

– ar augstāko pedagoģisko izglītību un profesionālajā vidējā izglītībā iegūtu pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju ir iespēja strādāt pirmsskolā

– pedagogi, kuri ieguvuši 1.–4.klases skolotāja kvalifikāciju, pēc tālākizglītības programmas apguves var pasniegt mācību priekšmetus 5. un 6.klasē

– skolotājs ar maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai citā zinātnes nozarē var pasniegt iegūtam grādam atbilstošu mācību priekšmetu

• atvieglota izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtība• atcelti ierobežojumi klašu komplektu veidošanai

9

Page 10: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

ESF atbalsts pedagogu kvalifikācijas pilnveidei

10

Aktivitātes nosaukums Finansējums LVL Ieviešanas statuss

1.2.1.2.2.Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos

11 244 864 No 30.04.2008. norit projekta īstenošana2 624 pedagogi ik gadu saņem stipendijas (10% no kopskaita)

1.2.1.2.1. Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana

5 014 020 No 17.12.2008. norit projektu īstenošana

1.2.2.1.5. Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos

20 000 000 02.10.2009.apstiprināts projekts, 21.10.09. noslēgta vienošanās,pašvaldībās uzsākta pedagogu atlase atbalsta saņemšanai

1.2.1.1.1. Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana

6 369 674 16.10.2009. apstiprināti 6 projekti

Page 11: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

ESF atbalsts skolu jauniešiem un augstskolu studentiem

11

Aktivitātes nosaukums Finansējums LVL Ieviešanas statuss

1.2.2.4.2. Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai, jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā

3 803 101 (1.kārtai)

Pirmajā projektu atlases kārtā 11.09.2009. apstiprināti 27 projekti

1.2.1.1.4. Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana

25 500 718 No 2009.gada marta saņem stipendijas 5 117 audzēkņi (13% no kopskaita)Papildus no 2009. gada septembra vēl 15 000 audzēkņi (40% no kopskaita)

1.1.2.1.1. Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai

6 082 785 (1.kārtai)13 augstskolām apstiprināti projekti, 2009.gada vasarā uzsākta projektu īstenošana (stipendiju izmaksa)

1.1.2.1.2. Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai

35 075 546 (1.kārtai)

18 augstskolām apstiprināti projekti, no 02.09.2009. uzsākta īstenošana (stipendiju izmaksa)

Page 12: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

ESF aktivitātes, kuru īstenošanu plānots uzsākt 2010.gadā - IZGLĪTĪBA

Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana (4,5 milj. LVL)- 22.07.2009. nosūtīti 12 uzaicinājumi iesniegt projektu iesniegumu

- Projektu iesniegšanas termiņš 02.11.2009.Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide,

nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana (4, 2 miljoni LVL)- 30.06.2009. nosūtīti 16 uzaicinājumi- Projektu iesniegšanas termiņš 10.11.2009.

Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana (6,6 milj. LVL)- 09.06.2009. apstiprināti noteikumi Nr.522

- 14.07.09. MK lemj par Boloņas aktivitātes pievienošanu, attiecīgi veikti grozījumi 1.DPP un15.10.2009. UK sēdē apstiprināti grozījumi kritērijos- Tiek izstrādāti atbilstoši grozījumi noteikumos, atlasi izsludināt plānots 2010.gada janvārī

Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās pārstrukturizācija (3 miljoni LVL)- 12.08.09. MK apstiprina grozījumus 1.DPP par aktivitātes pārstrukturēšanu

- 15.10.2009. UK sēdē apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji- Līdz 01.12.2009. MK noteikumi jāiesniedz apstiprināšanai MK

12

Page 13: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

ERAF aktivitātes izglītības infrastruktūras attīstībai 2009.gadā

Aktivitātes nosaukums finansējums LVL

Ieviešanas statuss

3.1.3.1. Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana

21 605 060 11.05.2009. noslēgtas 112 vienošanās par projektu īstenošanu, notiek ieviešanaPapildus atkārtoti iesniegti 2 projekti, kas apstiprināti ar nosacījumu

3.1.3.3.2. Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem

2 845 695 27.03.2009.apstiprināts 32 projekti, noslēgtas vienošanās par projektu īstenošanu, uzsākta ieviešana

3.1.3.3.1. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana

6 250 821 Iesniegti 42 projekti, pabeigta izvērtēšana, tiek gatavoti lēmumi par projektu apstiprināšanu (visi ar nosacījumiem)

3.1.1.2. Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās

2 315 330 14.05.2009. pieņemts lēmums par par projekta apstiprināšanu, 02.09.09. noslēgta vienošanās, uzsākta projekta ieviešana 13

Page 14: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Jaunatnes politikaNodrošinot pašvaldībām atbalstu darba ar jaunatni īstenošanai, ir noteiktas šādas

prioritātes jaunatnes politikas nozarē: nodrošināt pašvaldības darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācības un

pieredzes apmaiņu, tajā skaitā starptautisko protokolu par sadarbību ar Beļģiju, Lietuvu, Igauniju un Vāciju ietvaros, par darba ar jaunatni kvalitātes uzlabošanas jautājumiem.

nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku un pilnveidot savas zināšanas un prasmes ar neformālās izglītības palīdzību, atbalstot jauniešu centru darbību.

nodrošināt atbalstu jauniešu līdzdalībai un iniciatīvām, sniedzot atbalstu jaunatnes organizācijām un organizējot jauniešu apmācības;

nodrošināt informācijas pieejamību jauniešiem par viņiem svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā ar jauniešu iespēju portāla www.jaunatneslietas.lv starpniecību;

ar Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas “Jaunatne darbībā” palīdzību nodrošināt jauniešiem, skolēnu pašpārvaldēm un skolotājiem iespēju iesaistīties projektu izstrādē un to īstenošanā, kā arī apmācībās par neformālās izglītības metodēm, brīvprātīgo darbu, starpkultūru dialogu, līdzdalību un demokrātiju. 14

Page 15: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

Starptautiskā dimensija

ES prioritātes izglītībā:- zināšanu trīsstūris (izglītība-zinātne-inovācija);- pedagogu profesija 21.gadsimta skolās (profesionālā pilnveide, mobilitāte,

pieredzes apmaiņa, skolu vadītāju loma);- sadarbības stiprināšana starp izglītības jomu un darba devējiem;- mūžizglītības sekmēšana.

UNESCO prioritātes izglītībā:• zināšanas, vērtības, kompetences un prasmes šodienas un nākotnes

sabiedrībai;• iekļaujošu, visiem pieejamu, augsti kvalitatīvu un ilgtspējīgu attīstību

atbalstošu izglītības sistēmu veidošana;• pārmaiņu veicināšana izglītības politikā: virzība uz priekšu.

15

Page 16: Strukturālās reformas izglītībā un pašvaldību loma

16

“Ja domājat, ka izglītība ir par dārgu, izmēģiniet neizglītotību”

/A.Linkolns/

Paldies par uzmanību!