Trupi izraisošo sēņu attīstība egles koksnes

mežizstrādes atliekās - ar meža

apsaimniekošanu saistītie riski

Development of rot-causing fungi on the spruce logging

debris - risks related to forest management

A. Zaļuma, L. Brūna, K. Kenigsvalde, A. Kenigsvalde,

I. Brauners, T. Gaitnieks

Vide un meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā – problēmas

un risinājumi

2016

Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem

un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā;

Dabas aizsardzības noteikumi meža

apsaimniekošanā;

Noteikumi par koku ciršanu mežā.

N=4

N=5

Skuju koku kokm.

10 cm

Atmirušās koksnes daudzums. Realitāte

Amount of dead wood. Reality

Latvijā vienā ha egļu meža ir vidēji 10 m3 mirušas koksnes

(Latvijas mežu resursu statistiskā inventarizācija, 2010).

Amount of dead wood in spruce forests approx. 10 m3/ha.

Eges koksnes atlieku daudzums pēc kopšanas un

galvenās cirtesAmount of spruce woody debris left on technical corridors after

commercial and clear felling

Apsekoto audžu skaits: 24

Kopējā platība: 32 ha

Parauglaukumu skaits audzē:

5 – 27.

Meža tips: Dm, Vr, Dms, Vrs,

As, Ks,Kp

N of stands: 24

Area: 32 ha

N of sample plots in each stand:

5 – 27.

Forest type: Hylocomiosa, Oxalidosa, Myrtilloso-sphagnosa, Myrtilloso-

polytrichosa, Myrtillosa mel., Oxalidosa turf. mel., Myrtillosa turf. mel.

Atlieku daudzums,

m3/ha

Amount of logging

debris m3/ha

Trupējušu atlieku daudzums,

m3/ha

Amount of decayed logging

debris m3/ha

Kopšana/ thinning 2.25 (ø, 10-40 cm) 0.42 (ø, 10- 34 cm)

Galvenā / clear felling 5.23(ø, 10-68 cm) 0.43 (ø, 10-43 cm)

+ dead standing

trees

Heterobasidion sp.

Armillaria sp. Stereum

sanguinolentum

0

10

20

30

40

50

60

Am

ylos

tere

um a

reol

atum

Am

ylos

tere

um c

haill

etii

Arm

illar

ia c

epis

tipes

Uni

dent

ified

bas

idio

myc

etes

Bje

rkan

dera

adu

sta

Bje

rkan

dera

fum

osa

Clim

acoc

ystis

bor

ealis

Cyl

indr

obas

idiu

m e

volv

ens

Fla

mm

ulin

a ve

lutip

es

Fom

itops

is p

inic

ola

Glo

eoph

yllu

m o

dora

tum

Het

erob

asid

ion

parv

ipor

um

Mer

uliu

s tr

emel

losu

s

Oxy

poru

s co

rtic

ola

Pen

ioph

ora

inca

rnat

a

Phl

ebio

psis

gig

ante

a

Sch

izop

hyllu

m c

omm

une

Sis

totr

ema

brin

kman

nii

Ske

leto

cutis

odo

ra

Ste

reum

san

guin

olen

tum

Tra

met

es o

chra

cea

Tra

met

es v

ersi

colo

r

Sh

are

amo

ng

all

iso

late

d b

asid

iom

ycet

es,

% thinnings

clear-cuts

N = 1182 celmi / stumps

N=300 koki / trees

Sakņu trupi izraisošās sēnes Latvijas egļu audzēsButt rot causal fungi in Norway spruce stands in Latvia

Arhipova N. et al. 2011. Butt rot incidence, causal fungi and related yield loss in Picea abies stands of Latvia. Canadian Journal of Forest Research,41:2337-2345.

Sakņu piepes bioloģija

Biology of Heterobasidion sp.

H. annosum

s.l spores

Sporulācijas sezonalitāte

Seasonality of sporulation

-10,0

-5,0

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

J F M A M J J A S O N D J F M A M J J A S O N D J F M A M J J A S O N D

2012 2013 2014

Tem

per

atu

re, ºC

Am

ou

nt

of

spo

res

per

1d

m2

in 1

min

Spores Temperature

Number of spores per dm2/24h:

Beneath friut body 8.8 milj.

10m 1818

30m 220

70m 43

100m 22

Ko tā izraisa?

What does it cause?

Arhipova N. et al. 2011. Butt rot incidence, causal fungi and related

yield loss in Picea abies stands of Latvia. Canadian Journal of Forest

Research,41:2337-2345.

Bendz-Hellgren M., Stenlid, J. 1997. Decreased

volume growth of Picea abies in response to

Heterobasidion annosum infection. Canadian

Journal of Forest Research, 27(11):1519 – 1524.

Augļķermeņu aizņemtais laukums uz 1m3 koksnesSurface area of H. annosum fruit bodies cm2 per 1m3

Vidējais H. annosum augļķermeņu laukums

uz 1m3 mežizstrādes atlieku - 37,34 dm2

Average surface area of fruit bodies per

1m3 logs - 37.34 dm2

449 atliekas/ logs378 izgāzti

koki/

windthrown

trees

205 celmi/

stumps

Average surface area of fruit bodies per 1m3

windthrown trees - 9.01 dm2

Average surface area of fruit bodies

per 1m3 stumps - 19.34 dm2

Trupi izraisošo sēņu attīstība egles koksnes mežizstrādes

atliekās Development of rot-causing fungi on the spruce logging debris

16

40 254

199

39

av. Ø=25 cm

2010 2011 2013 2014 2019 ?

Hylocomiosa

Oxalidosa

turf.mel.

Gads/Year

Augļķ

erm

eņu laukum

s

Surf

ace a

rea o

f fr

uit b

odie

s,

cm

2per

m3

15

?

190 fruit bodies with total surface area

2633cm2. Biodiversity?

Sēņu sugu daudzveidība uz trupējušām egļu atliekām

Diversity of fungi on decayed spruce logging debris

34 32

43

67

4953

0

10

20

30

40

50

60

70

80

2011 2012 2013 2014 2015 2016

Su

gu

skait

s /

Nu

mb

er

of

sp

ecie

s

Gads / Year

Citi riski

Additional risks

I

II

III

Heterobasidion on windthrown Picea

abies

19

H4

21

Paldies par uzmanību!

Thank you for your attention!

This study was performed by financial support of JSC “Latvia’s State Forests” project “Investigation of the factors limiting the

spread of root rot”, Grant project Nr.426/2012 of Latvian Council of Science “Evaluation of factors affecting the efficacy of

Phlebiopsis gigantea against Heterobasidion root rot” and State research programme “Forest and earth entrails resources:

research and sustainable utilization – new products and technologies” (ResProd) project “Even-age spruce stands cultivation

potential in fertile forest ecosystem”.

Pētījumi veikti A/S „Latvijas valsts meži” pasūtīta projekta “Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte”,, Latvijas

Zinātnes padomes granta Nr.426/2012 “Heterobasidion spp. izraisītās sakņu trupes ierobežošana, izmantojot Phlebiopsis

gigantea – izolātu bioloģiskās aizsardzības efektivitāti ietekmējošo faktoru izvērtējums” un Valsts pētījumu programmas

„Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas” (ResProd) apakšprojekts

“Vienvecuma egļu mežu audzēšanas potenciāls auglīgajās meža ekosistēmās” ietvaros.