rezumu - world banksiteresources.worldbank.org/inttimorleste/resources/wb_background... · daudauk...

66

Upload: others

Post on 03-Mar-2020

63 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru
Page 2: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

1

REZUMU

Timor-Leste hola ona hakat impresionante ida kona-ba harii aliserse sira Estadu nian no implementasaun Planu Dezenvolvimentu Nasional. Iha besik tinan hat nia laran desde restaurasaun ukun’an iha 2002, nasaun ne’e no ni-nia ulun-boot sira hetan tiha susesu iha hametin dame no estabilidade, no importante atu buat ne’e sai nafatin objetivu primariu ida tanba eleisaun nasional hakbesik’an daudauk ona. Kuaze instituisaun hotu-hotu ne’ebé determina ona iha Konstituisaun harii tihaona. Malorek liu mak promulgasaun kuadru legal no institusional ida iha 2005 ba jestaun reseita mina-rai, inklui mos Fundu Petrolíferu ida ne’ebé dezeña atu salvaguarda rekursu públiku sira ba jerasaun orasne’e no mos jerasaun aban-bainrua nia diak. Relatóriu fulan tolu-tolu kona-ba Fundu Petrolíferu nudar kontribuisaun boot ida ba transparénsia. Funsaun esensiál planeamentu no jestaun finanseira sira harii tihaona no efetivu no transparente liu fali iha nasaun sira seluk ho rendimentu kiik. Gabinete Provedor dos Direitos Humanos e da Justiça loke tihaona ni-nia odomatan ba públiku, hafoin halo kampaña informasaun no formasaun ho kualidade diak ba funsionáriu sira. Aprovasaun ba Lei Veteranus ne’ebé halo foin lalais ne’e nudar marku ida iha Timor-Leste ni-nia hakaas’an ezemplar atu rekoñese veteranus rezisténsia sira. Governu ni-nia eleisaun suco ba dala-uluk ramata tihaona, no hili tihaona feto sira balun nudar ulun-boot lokal sira. Hakat importante tebe-tebes sira hola tihaona atu asegura funsionamentu sistema justisa bainhira tékniku tribunal nasional sira tuir hela formasaun.

Halo daudauk ona progresu diak ida ba realizasaun Metas Dezenvolvimentu Miléniu balun. Asesu ba edukasaun aumenta ona, liu-liu ba labarik kiak sira no feto-oan sira, no ema boot mak hatene leeno hakerek aumenta ona. Halakon tihaona kontribuisaun voluntáriu ba kaixa-eskolar. Hadia tiha makaas ona indikador saúde sira, ho kobertura imunizasaun no utilizasaun servisu saúde sira mak boot liu. Iha 2003, taxa mortalidade kosok-oan no labarik sira ho otas kurang hosi tinan lima hamutuk 60 no 83 ba partu moris 1,000, respetivamente, hafoin dekliniu boot ida hamutuk 50 pursentu durante tinan 15 uluk. Asesu ba servisus bee-hemu ne’ebé seguru no enerjia mak bele konfia hahú hadia daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru distrital sira. Hafoin halo tiha progresu sólidu ne’e iha restaurasaun servisu sira, importante tebe-tebes atu fo atensaun tan ba distritu sira atu asegura kresimentu ekitativu no ekilibradu no hakuran kiak.

Tabela 1: Progresu ba MDG sira mak selesionadu MDG Indikador 2001 2002 2003 2004 2005

2 Inskrisaun netto eskola primária, % 75 75 77 78 2 Ema boot sira mak hatene lee no hakerek, % 48 56

4 Kobertura imunizasaun sarampu, % hosi labarik otas kuran hosi tinan 1 23 35 48 49 50

5 Partu sira mak simu tulun pesoal kualifikadu, % 20 29 33 39 7 Asesu ba fonte bee, % 50 53

Hún: TLSS 2001; DHS 2003; Sensus Nasional 2004; Ministériu Edukasaun; Ministériu Saúde; Estimativa funsionáriu Banku Mundiál.

Timor-Leste halo ona realizasaun makaas iha harii Estadu no prezerva riku-soi mina-rai. Nasaun ne’e halo progresu neineik-neineik ba Metas Dezenvolvimentu Miléniu…

Page 3: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

2

Maiske halo ona progresu importante ne’e, kiak, ne’ebé sukat tuir rendimentu, bele aumenta. Maiske Rendimentu Nasional Brutu (GNI) total aumenta makaas ona no produsaun mina-rai hahú ona, maka Produtu Nasional Brutu (PNB) non-petróleu tuun tiha iha 2002 no 2003 hafoin asesór Nasoens Unidas nian sira fila tiha no ikus mai halo estagnasaun ba demanda nasional. Maiske PDB non-petróleu rekupera uitoan ona iha 2005, populasaun aumenta lais liu fali iha fatin seluk iha mundu liu fali 3 pursentu tinan ida, ne’ebé halo PDB per kapita tuun hosi USD 450 iha 2001 tuir estimativa ba USD 364 iha 2005. Nune’e Timor-Leste sei tama iha grupu nasaun kiak liu sira mundu nian. Dezempregu aumenta tihaona ba 8.5 pursentu iha nasaun laran tomak no 23 pursentu iha área sidade sira (Dili no Baucau) iha 2004, sae hosi 6.2 pursentu no 21 pursentu, respetivamente, iha 2001. Taxa dezempregu ba joven iha sidade sira hamutuk 40 pursentu, no grupu ema foin-sa’e sira aumenta lalais tebes. Taxa dezempregu aas liu iha Dili, hamutuk hotu pursentu 27 no pursentu 44 entre joven sira.

Timor-Leste goza vantajen únika hosi orsamentu mak aumenta lalais ne’ebé atu uza hodi halakon kiak, enkuantu respeita nafatin ni-nia politika poupansa. Hodi hola vantajen hosi nivel rendimentu sustentavel mak aumenta daudaun iha reseita mina-rai sira, Governu nia orsamentu aumenta makaas hosi USD 79 milloens iha TF05 ba USD 130 milloens iha TF06, no determina ona atu aumenta ba USD 218 milloens tinan oin. Besik USD 79 milloens hosi montante ne’e alokasi ona ba dezenvolvimentu kapital. Bainhira implementa tomak, orsamentu dezenvolvimentu kapital bele hamoris empregu liu 10,000, iha sektor konstrusaun sektor privadu prazu badak nune’e halo progresu boot ida ba hakuran kiak no dezempregu iha nasaun laran tomak. Atu hetan objetivu ne’e, tenki halo melloria barak iha ezekusaun despeza dezenvolvimentu kapital, liu-liu iha área aprovizionamenu, akompaña ho formasaun ba sektor privadu iha implementasaun no supervizaun projetu konstrusaun boot sira. Governu halo hela projetu pilotu sira ho target ba inisiativa sira atu hakuran kiak no hasae rendimentu no seguransa hahán iha ema kiak sira let, hanesan tulun dezenvolvimentu lokal ba distritu no sub-distritu sira, ajuda kiik ba eskola sira, fo-han labarik sira iha eskola, no bolsa estudus. Monitoramentu ho kuidadu ba rezultadu sira sei tulun atu hasae lalais ba nivel nasional ida, no kontinuasaun edisaun ba dala-rua hosi Estudu Padraun Moris Timor-Leste sei foo baze ida atu hadia determinasaun target ba intervensaun sira.

Redusaun kiak iha no kriasaun empregu prazu-naruk sei depende ba asaun enérjiku sira atu suporta empreza privada. Promulgasaun Lei Investimentu no lansamentu Instituto de Apoio do Desenvolvimento Empresarial no TradeInvest Timor-Leste nudar hakat importante sira. Maibé, presiza asaun enérjiku atu liberta prosesu rejistu negósiu sira mak komplikadu, asegura direitu ba propriedade, halo simples prosedimentu alfándega nian, hakuran kustus transporte no enerjia, no reforsa rekursu ba sistema judisiáriu. Tau fokus ida ba hadia lurón sira no hakuran kustus servisus enerjia no telekomunikasaun importante tebe-tebes atu suporta negósiu no merkadu agrikola sira atu bele buras. Formasaun iha área emprezarial, jestaun, no kualifikasaun sei

…maibé kiak ne’ebé sukat tuir rendimentu no dezempregu aumenta daudaun ho dezaselerasaun ida iha demanda/permintaan rai-laran no taxa kresimentu populasaun ne’ebé aas. Bainhira gasta didiak, Timor-Leste iha rekursu sira atu halakon kiak. Implementasaun efetivu ba orsamentu dezenvolvimentu kapital bele hanoris liu empregu 10,000 atu hakma’an dezempregu no kiak iha prazu-badak. Presiza medida importante sira atu promove dezenvolvimentu sektor privadu ba redusaun iha kiak no dezempregu iha prazu-naruk.

Page 4: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

3

importante, tanba sei harii rede merkadu ba produtu sira ho valor agregadu no produtu niche sira. Nesesidade urjente atu hamoris empregu iha Timor-Leste, tau hamutuk ho efeitu boot hakuran saláriu ba kompetitividade traballu nian, rekere aproximasaun ida ho kuidadu atu determina saláriu mínimu ida. Tanba pozisaun reseita nasaun nian, bele hanoin atu halo simplifikasaun drastis ida ba rejime taxa atu suporta dezenvolvimentu negósiu. Atividade sektor finanseiru kontinua haluan lalais, maibé iha preokupasaun ba kualidade portfolio empréstimu nian ne’ebé tuun ona.

Tanba nasaun ne’e prepara’an ba eleisaun nasional iha 2007, iha asuntu importante balun iha ajenda governasaun. Preparativu sira ba auditoria independente hosi liur seidauk halo. Governu refere ona kazu akuzasaun hahalok aat kriminal lima ba Prokurador Jerál no rekomenda ona kazu walu ba Primeiru Ministru atu halo referensia. Kazu ida deit mak haruka liu ba tribunal, ne’ebé bele hamosu persepsaun impunidade. Sei iha nafatin akumulasaun kazu boot ida iha sistema judisiáriu, no presiza funsionáriu no osan barak liu tan iha nivel lokal atu hadia asesu ba justisa iha distritu sira. Klareza insitiusional boot liu sei esensial atu asegura profesionalizmu no efetividade iha forsa polisia no defeza sira. Iha nesesidade ida atu haruka informasaun barak liu ba distritu sira iha lian ida mak populasaun hatene, hodi uza meiu sira mak asesivel hanesan radio no televizaun. Saseluk sira sosiedade sivil no meiu komunikasaun,–nudar pilar ka riin prinsipal ida hosi pilar sira governasaun diak nian–hatoo tihaona preokupasaun kona-ba posibilidade atu kriminaliza difamasaun, ne’ebé sira sente bele iha efeitu ‘halo-nonok’ ba sira. Hafoin halo tiha eleisaun local sira ho susesu iha 2005, orasne’e Timor-Leste prepara’an daudaun ba eleisaun Parlamentar no Prezidensial sira iha 2007. Sei presiza diskusaun konsultativa luan kona-ba politika sira no asesória téknika atu informa redasaun lei eleitoral ida, no asegura independensia institusauns eleitoral sira sei importante atu asegura kredibilidade no lejitimidade prosesu eleitoral nian.

Atu hasoru dezafiu sira mak mak atu mosu sei presiza harii nafatin kapasidade instituisaun nian iha frente oi-oin. Atu hola vantajen tomak hosi orsamentu ne’ebé aumenta lalais no ni-nia poténsia atu hakuran kiak, maka sei presiza harii kapasidade iha área planeamentu no jestaun finanseira, ho atensaun partikular ida ba halakon akumulasaun sira iha ezekusaun orsamentu. Iha sektor justisa, presiza formasaun iha prazu naruk atu asegura funsionamentu tribunal sira. Iha polisia no forsa seguransa sira let, iha nesesidade ida ba melloria ida iha matenek kona-ba tátika operasional sira, relasaun sira ho komunidade, sensibilidade ba jéneru, no respeitu ba direitu ema nian. Aproximasaun eleisaun nasional sira subliña importánsia matenek atu hakerek lei sira no formasaun kompreensif kona-ba prosedimentu eleitoral sira atu implementa ho efikásia nasaun nia eleisaun nasional independente ba dala-uluk. Iha governu laran tomak, iha nesesidade ida atu halo nafatin esforsu sira atu hatama asuntu jéneru ba politika, planeamentu, no halo orsamentu, no atu asegura katak prosesu eleisaun nasional suporta partisipasaun kandidatu feto sira.

Iha tinan oin mai, ajenda governu nian sei hatama medida sira seluk atu reforsa pezu no kontra-pezu sira ne’ebé hakerek tiha iha Konstituisaun. Governu servisu daudaun atu harii aliserse sira ba eleisaun nasional sukses iha 2007. Presiza esforsu sira atu harii kapasidade sustentavel iha frente oi-oin.

Page 5: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

4

DEZENVOLVIMENTU SIRA DESDE SORUMUTU IDA IKUS NO PLANU SIRA BA IMPLEMENTASAUN LIU TAN BA PLANU DEZENVOLVIMENTU NASIONAL

Desde Sorumutu Timor-Leste no Parseiru Dezenvolvimentu sira ida ikus, Governu halo nafatin progresu boot iha implementasaun PDN. Iha 2005, Governu adopta ona legislasaun landmark iha sektor petroleu, inklui Akta Fundu Petrolíferu ida, ne’ebé hetan aprovasaun unánime hosi Parlamentu, atu prezerva nasaun nia rekursu folin-boot nasaun nian ba diak jerasaun orasne’e no aban-bainrua nian. Eleisaun suco ne’ebé livre no justu halo boot liu tan lian feto sira nian iha politika lokal, no halao daudauk ona preparasaun sira ba nasaun nia eleisaun nasional independente ba dala-uluk. Aprovasaun ba Lei Veteranus nahe tiha dalan ida ba seremonia sira atu rekoñese ema sira mak hola parte iha funu ba ukun’an iha tinan ruanulu resin hat laran. Provedor dos Direitos Humanos e da Justiça lansa ona operasaun sira, hodi foo ba sidadaun sira kanal ida ba fiskalizasaun independente ida ba administrasaun públika. Status saúde populasaun Timor-Leste nian kontinua hadia nafatin. Estratéjia edukasaun primária foun ida iha objetivu atu asegura katak iha 2015 labarik hotu-hotu sei ramata eskola primária. Iha tinan kotuk, harii tihaona Escolas Basicas foun rua no eskola primária foun 30, no reabilita tihaona eskola 21. Kontribuisaun voluntaria ba osan eskola nian halakon tihaona. Orasne’e eletrisidade lakan loron-kalan iha oras 24 laran iha Dili no hahú daudaun ona atu haluan ba distritu sira, iha-ne’ebé sei importante ba produtividade rural no dezenvolvimentu empreza.

Atu rezolve dezafiu sira durante tinan fiskal tuir mai, ajénsia sira sei hetan orientasaun hosi Planu Asaun Anual sira (PAA), ne’ebé bazeia ba PDN no Programa Investimentu Sektor sira. Asaun premente liu entre PAA TF07 aprezenta tiha iha matriks rezultadu hosi Programa Apoiu ba Konsolidasaun, hodi forma baze orsamentu hosi doador-barak no programa apoiu ba balansu pagamentu. Progresu ba asaun sira CSP I reporta iha Aneksu 1. Informasaun detalladu kona-ba planu sira ba TF07 bele hetan iha esbosu matriks rezultadu CSP II iha Aneksu 2.1

Dzenvolvimentu no Outlook Makro-ekonomiku

Iha Janeiru 2006, Governu Timor-Leste no Australia hetan akordu ida atu fahe hanesan reseita sira mak mai hosi kampu mina no gas Greater Sunrise. Produsaun líkidu iha kampu mina no gas Bayu Undan operasionál ona tomak ona, no kanaliza daudauk ona dry gas ba Darwin, Australia, atu transforma fali nudar gas natural líkidu. Hafoin promulgasaun lejislasaun mina-rai, inklui Akta Petroliferu ida, Akta Taxasaun Petroleu ida, no Akta Fundu Petrolíferu, Governu lansa ona lisitasun ba lisensiamentu ba explorasaun mina besik rai-maran iha fulan Fevereiru 2006. 1 Hanesan mos ni-nia programa predesesor sira, CSP II sei selu tomak liu hosi ajuda sira mak simu hodi Governu sira Australia, Finlandia, Irlanda, Nova Zelandia, Noruega, Portugal, Reinu Unidu, Estadus Unidus Amerika, no Banku Mundial. Governu konvida parseiru hotu-hotu nudar observador.

Halo tihaona progresu boot ba realizasaun Timor-Leste nia metas dezenvolvimentu nasional, liu-liu iha area harii nasaun. Asaun prioritaria sira ba TF07 halibur tiha iha matriks rezultadu ba CSP II. Australia no Timor-Leste konkorda ona atu fahe reseita sira hosi Greater Sunrise, no Timor-Leste promulga ona lejislasaun petroleu vital sira.

Page 6: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

5

Rendimentu Nasional BrutoTimor-Leste Milloens USD

0

200

400

600

800

1000

2001 2002 2003 2004 Prel. 2005 Est. 2006 Proj.

PDB Non-petroleu Rendimentu Mina no Gas

PDB Non-Petroleu per Kapita (Dolares EU)

360

380

400

420

440

460

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Iha kontextu aumentu produsaun mina-rai no mina folin ne’ebé aas, RNB sae lalais, no hein atu haksoit hosi USD 691 milloens iha 2005 ba besil USD 1.5 billoens iha 2010. Nune’e mos, PDB non-petroleu aumenta uitoan deit. Hafoin tuun tiha besik pursentu 6 tinan ida iha

2002 no 2003, PDB non-petroleum rekupera uitoan hodi sae ba pursentu 0.4 iha 2004 no tuir estimativa sae pursentu 1.8 iha 2005, ne’ebé reflete rekuperasaun ida hafoin rai-maran iha sektor agrikultura no expansaun iha atividade sektor bankáriu. PDB non-petroleu hein atu sae besik pursentu 4.5 iha prazu médiu, ne’ebé la natón atu akompaña taxa kresimentu populasaun ida boot liu fali pursentu 3 – nudar aumentu boot liu iha mundu. Nudar rezultadu, PDB per capita tuun makaas ba USD 364 iha 2005, no tanba ne’e mak kiak iha posibilidade atu aumenta. Taxa dezempregu aumenta daudaun, liu-liu tanba membru populasaun joven ne’ebé tama ba forsa-traballu/angkatan kerja aumenta lalais tebes. Iha nasaun laran tomak, dezempregu tuun tiha ba pursentu 8.5 ba forsa-traballu/angkatan kerja hosi besik pursentu 6.2 iha 2001.2 Iha área sidade sira (Dili no Baucau), dezempregu tomak sae uitoan tiha ba pursentu 23 hosi besik pursentu 21 iha 2001, no taxa dezempregu juventude tuun tiha ba pursentu 40 hosi pursentu 45 iha 2001. Taxa dezempregu aas liu iha Dili, hamutuk hotu pursentu 27 no pursentu 44 entre joven sira. Nivel Saláriu aas nafatin bainhira kompara ho nasaun viziñu sira. Iha Timor-Leste, maiske ni-nia nivel edukasaun kiik liu, saláriu mínimu ba traballador sira mak la iha kualifikasaun besik USD 85 fulan ida, bainhira kompara ho USD 45 iha Indonesia no USD 20 iha Vietnam. Diferensa saláriu mak boot ne’e halo-aat kompetitividade ba investimentu internasional no limita kriasaun empregu ba traballador sira mak la iha kualifikasaun. Inflasaun tuun tiha ba pursentu 0.9 iha 2005, nudar resposta ba hahán folin mak tuun daudaun hafoin prezensa ema hosi railiur hakuran tiha tau tan ho aumentu boot ida iha produsaun agrikultura tanba kondisaun klima mak diak. Hein katak inflasaun sei tun ba besik 2.5 pursentu tanba inflasaun internasional kiik no tanba seidauk iha nafatin presaun demanda nasional. Exportasaun non-petroleu sei stabil nafatin iha USD 8.1 milloens iha 2005, hosi ne’ebé USD 7.6 milloens mai hosi kafé. Défise komersiál diminui ona ba USD 171 milloens iha 2005, hamutuk besik pursentu 49 hosi PDB non-petroleu.

2 Dezempregu kobre ema sira mak too ona otas servisu, maibé la servisu iha loron 7 ikus nia laran. Númeru sira ne’e inklui ema sira mak la buka servisu ativamente. Dadus ba 2001 bazeia ba Estudu Padraun Moris Timor-Leste. Dadus ba 2004 bazeia ba Sensus Nasional.

Entretantu Rendimentu Nasional brutu aumenta lalais… … kresimentu PNB non-petroleu uitoan deit hamutuk pursentu 1.8 iha 2005… …no kiak parese atu aumenta. Dezempregu aas no aumenta nafatin, liu-liu iha area urbana sira no iha ema foin-sa’e sira let… …no nivel salariu ba servisu sira mak presiza kualifikasaun aas. Inflasaun tuun nafatin deit… …no defise komersial diminui ona.

Page 7: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

6

Kriasaun Empregu Produtivu liu hosi Dezenvolvimentu Finanseiru no Sektor Privadu, Agrikultura, no Infraestrutura

Tanba númeru ema foin-sa’e sira mak tama ba forsa-traballu ne’ebé aumenta daudaun, no ekonomia railaran ida mak estagnante labele akomoda sira, maka kriasaun empredu produtivu iha importansia boot ida. Maiske halo tihaona progresu balun iha harii kuadru legal no institusional ba atividade sektor privadu, maibé inisiativa sira ne’e seidauk lori ba kriasaun empregu tanjivel. Tenki halo avansu forte ida iha frente barak atu halakon sasatan boot sira ne’ebé dezenvolvimentu sektor privadu hasoru, hanesan kuadru legal ida simples liu no konsistente liu; halo simples prosedimentu sira ba rejistu negósiu no alfándega; direitu ba rai no propriedade mak seguru liu; asesu fasil liu ba kréditu; melloria ba teknolojia sira ba, produtividade agrikola no produtu agrikola mak bele faan; lurón diak liu sira; no asesu luan liu ba eletrisidade no telekomunikasaun ne’ebé baratu liu.

Halo tihaona progresu boot iha preparasaun legislasaun konduzivu ida ba sektor privadu, no presiza hakat importante sira atu fasilita rejistu negósiu sira. Lei ba sosiedade komersial sira, lei seguros/asuransi, no Lei Investimentu nasional no estrajeiru hotu-hotu promulga tihaona. Prepara tihaona projetu lei ida ba falénsia/kebangkrutan, maibé sei halo hela revizaun balun ba lei ne’e Maibé, prosesu rejistu negósiu sira sei neineik no difisil. Estudu “Doing Business/Halo Negósiu” 2006 deskobre katak em media/rata-rata presiza liu hosi prosedimentu 10 no loron 92 atu rejista kompañia limitada ida iha Timor-Leste, ho kustu rejistu mak boot liu fali rendimentu per kapita anual. Proposta Kódigu Rejistu Komersial nudar hakat ida atu halo simples rejistu negósiu, maibé tanba nia halakon deit prosedimentu ida no la muda kustus no tempu atu rejista, maka la hein katak sei fo rezultadu ida ba melloria boot iha indikador rejistu negósiu sira. Tanba funsaun rejistu tama iha Ministériu Justisa nia okos, ne’ebé seidauk harii kapasidade sira mak presiza, maka koordenasaun intim ida entre Ministériu oi-oin mak iha papel ida iha dezenvolvimentu sektor privadu sei importante atu hakuran tempu no kustus sira mak involve iha rejistu negósiu ida bazeia ba ni-nia situasaun reseita mak pozitivu, Timor-Leste bele mos halo simplifikasaun ida ba rejime taxa atu suporta dezenvolvimentu negósiu.

Promosaun komérsiu no investimentu hahú ona ho harii iha fulan Jullu 2005 Instituto de Apoio do Desenvolvimento Empresarial (IADE) no TradeInvest Timor-Leste (TITL), nudar ajénsia sira atu suporta investimentu railaran no estranjeiru. IADE seidauk operasional tomak, maibé ni-nia konseitu no politika diak tebes no rekrutamentu pesoal lao daudauk ona. TITL halo ni-nia konferénsia investimentu boot liu ba dala-uluk iha fulan Novembru 2005, no aprova ona projetu investimentu rua, iha iha kafé no ida seluk iha peskas, hamtuk USD 19 milloens. Hein katak investimentu sira ne’e sei hamoris besik empregu 650 ba ema Timor sira. Estimulasaun makaas ba investimentu sei depende ba esforsu sira atu halo simples prosedimentu rejistu no hatuun kustus transporte, eletrisidade, no telekomunikasoens.

Empregu produtivu – liu-liu iha area rural sira – importante tebte-tebes ba hakuran kiak. Kresimentu sektor privadu depende ba ambiente ida konduzivu liu ba dezenvolvimentu negósiu. Ajensia promosaun investimentu sira harii tihaona.

Page 8: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

7

Halo ona progresu makaas iha provizaun formasaun emprezarial at hadia kualifikasaun sira no hasae sensibilidade ba prosedimentu sira no dezafiu sira mak hasoru bainhhira hahú negósiu ida iha Timor-Leste. Sentru Dezenvolvimentu Emprezariál sira neebé funsiona iha sidade lima treina tihaona ema 8,000, maiske empregu empreza 300 deit mak hamoris tihaona entre formandu sira. Sei hatama CDE sira ba IADE laran iha fulan Jullu 2006. hafoin halo tiha sorumutu informal ho operador negósiu kiik sira iha nasaun laran tomak, Governu organiza Forum Negósiu Nasional ba dala-uluk iha Dili iha fulan Juñu 2005 no segundu forum planeia tihaona ba 30-31 Marsu 2006. Nudar segimentu ida, presiza hamoris grupu servisu governu-sektor privadu atu koalia kona-ba asuntu espesifiku sira mak mosu iha Forum Negósiu no atu servisu hodi buka solusau sira.

Protesaun ba direitu ba rai no propriedade seidauk kompletu. Dekretu lei kona-ba arrendamentu propriedade Estadu nian vigora/berlaku iha fulan Maiu 2005. Projetu lei kona-ba arrendamentu entre parte privadu sira hetan ona aprovasaun hosi Parlamentu iha fulan hanesan, maibé seidauk promulga. Besik umakain 3,000 iha Dili mak rejista’an voluntáriu ho Diresaun Terras e Propriedades no hahú selu renda fula-fulan hamutuk USD 10. Rejistu titulasaun ba rai depende ba aprovasaun lei kona-ba sistema propriedade, transfer rai, rejistu, no restituisaun titulu, ne’ebe hein hela atu Ministériu Justisa hatama ofisialmente ba Conselho de Ministros besik tinan ida ona.

Inisiativa sira ba kriasaun empregu diretu la alkansa buat sira mak hein atu hetan. Iha Programa Traballador Emigrante nia laran, besik traballador 20 mak programa tihaona atu ba Korea du Sul iha fulan Abril 2006 klaran atu servisu iha sektor konstrusaun; Hamutuk hotu traballador 100 mak hein atu ba Korea du Sul iha fulan Juñu 2006. Ministéiru Traballu no REinsersaun Komunitaria sei koalia hela ho Malazia no Makau atu haruka traballador Timor sira iha servisu sira mak promove rekrutamentu traballador feto sira. Governu dezenvolve hela kuadru legal ida ba protesaun sosial traballador lao-rai sira. Iha tinan klaran uluk TF06, programa manutensaun lurón bazeadu iha komunidade hamoris tihaona besik empregu anualizadu 128. entretantu monitoramentu no kolesaun dadus hadia tihaona, kriasaun empregu la alkansa target sira ba tinan fiskal nian. Iha przau badak, implementasaun lalais ba Governu nia orsamentu dezenvolvimentu kapital tomak bele aprezenta promesa diak liu ba kriasaun empregu, liu-liu bainhira tau target espesifiku no monitor utilizasaun traballador ho kualifikasaun kiik.

Atividade sektor finanseiru kontinua haluan lalais. Depozitu banku nian aumenta ona ba USD 99 milloens (28 pursentu hosi PDB non-petroleu) iha 2005, sae hosi USD 84 milloens iha tinan uluk no USD 55 milloens iha 2002. Emprestimu banku komersial nian sae too pursentu 23 ba USD 88 milloens (pursentu 25 hosi PDB non-petroleu), nudar kompara ho USD 71 milloens iha 2004 no USD 5 milloens iha 2002. Kualidade portfolio nian diminui tiha, iha-ne’ebé empréstimu non-performing sira accounting ba pursentu 12.8 hosi emprestimu total mak fo ona iha finais fulan Dezembru 2005. Maiske instituisaun

Servisu nafatin atu reforsa kualifikasaun emprezarial no harii ligasaun entre empreza sira no Governu. Direitu sira ba rai no propriedade seidauk loos. Kriasaun empregu diretu/lansung lao ho hakat neineik ida. Sektor finanseiru kontinua haluan nafatin …

Page 9: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

8

mikrofinansas sira iha signifikansi kiik iha termus osan dollar, sira serve tihaona entre um-kintu no um-kuartu hosi umakain kiak sira maiske la iha ambiente regulador iha eksplisit ba mikrofinansas entre membru sira Asosiasaun Instituisaun Mikrofinansas iha Timor-Leste, total emprestimu sira mak seidauk selu hamutuk USD 2.36 milloens iha fulan Dezembru 2004, ho devedor ativu 19,200. Iha lideransa Autoridade Bankária no Pagamentus nian, hahú halo tihaona servisu atu harii rejistu kréditu ida atu fasilita liu tan expansaun kréditu. Hanoin tihaona atu harii rejistu garantia subsidiaria ida bainhira lejislasaun rai no propriedade hamriik ona.

Dezenvolvimentu programa agrikultura, florestas no peskas simu tiha benefisiu hosi aproximasaun estratéjiaku ida no attensaun ho kuidadu ba monitoramentu. Sasatan sira uluk ba operasaun sira hakma’an tihaona ho aumentu makaas ida iha Ministériu Agrikultura, Florestas no Peskas (MAFF) nia orsamentu hosi USD 1.67 milloens iha TF05 ba USD 4.45 milloens iha TF06. Conselho de Ministros aprova ona Politika Nasional Seguransa Hahán no sei konsidera hela Politika no Estratéjia Florestal, no prepara tihaona projetu Estratéjia Florestas Komunidade ida. Legislasaun florestas tuir mai sei determina Parke Nasional no propoin tihaona Áreas Natural Protejida sanulu resin lima. Hakerek tihaona estratejia extensaun no prestasaun servisu, maibé presiza halo tan servisu barak atu asegura ni-nia asesibilidae, ekuidade, no sustentabilidade. Dezenvolve tihaona planu jestaun ida atu resolve ameasa Gripe Manu. Orasne’e MAFF halo hela sorumutu armonizasaun rutin sira. Nomeasaun peso’al no akordu administrativu sira ba sistema rejional foun sei lao hela. Ho apoiu hosi Unidade Koordenasaun Kapasitasaun (CDCU), MAFF koko hela Planu Asaun Kapasitasaun Ministériu ba tinan tolu. Kapasidade atu monitor produsaun hahán no seguransa hahán aumenta lalais ona, no primeiru aniversariu ba dala-tolu estudu agrikultura no peskas sei kompleta ba umakain 4,000 iha fulan Dezembru 2006. lisensiamenu ba roo no sistema reportasaun orasne’e hamriik ona ba atividade peska komersial hotu-hotu; liu lisensa 500 iha tasi-kosteira no lisensa rua iha tasi-klean hasai tiha ona, ne’ebé hamoris empregu hamutuk 250 ba traballador Timor sira. Tenki define prosedimentu monitoramentu, fiskalizasaun, no vijilánsia ba peska tasi-klean atu fo protesaun ba rekursu ikan nasional sira no operador lisensiadu sira.

Hafoin reorganizasaun boot ida iha Governu iha inisiu TF06, Ministériu Obras Públikas foun servisu daudaun atu hadia implementasaun programa lur’on sira. Rede lurón ne’e naruk tebe-tebes maibé ni-nia kondisaun aat, no kompromisu finansiamentu prazu-médiu la natón ba reabilitasun no manutensaun. Aprova tihaona Estratéjia Lurón Tinan Lima no Programa Investimentu ida Despeza atual ba reabilitasaun no manutensaun lurón, no partikularmente ba dezenvolvimentu kapital, sai kiik tebe-tebes iha tinan fiskal ne’e, ne’ebé hatudu preparasaun orsamentu mak ladiak. Iha lideransa Ministru foun nian, MOP introduz ona reforma ba organizasaun atu aumenta despezas dezenvolvimentu kapital, ne’ebé hein atu foo rezultadu hahú tinan oin. Reforma sira ne’e hein atu hatama melloria iha tender no supervizaun

…no ambitu kobertura instituisaun mikrofinansas sira aumenta ona. Sektor agrikultura, florestas, no peskas halo tiha halo tiha hakat importante iha harii politika no lejislasaun… …no hein katak kapasidade monitoramentu atu sai diak ho implementasaun estudu triennial ida no loke lisensiamentu ba roo sira ba peska iha tasi klean no tasi kosteiras ka besik rai. Hein katak reorganizasaun Governu nian sei halo diak liu tan reabilitasaun no manutensaun lurón sira.

Page 10: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

9

kontratu atu asegura dezempeñu kontraktor nian. Experiensia projetu foin lalais ne’e hatudu katak industria kontratasaun iha Timor-Leste forte natón atu implementa eskala orasne’e nian no tipu servisu sira iha sektor estradas, maiske aumentu sira mak planeia tihaona iha orsamentu dezenvolvimentu kapital sei haluan tan kualifikasaun sira mak iha ona.

Nudar resposta ba kresimentu populasaun mak lais no migrasaun ba sidade, sektor abastesimentu bee no saneamentu define hikas target sira servisu nian. Responsabilidade ba abastesimentu bee no saneamentu orasne’e tama iha Ministériu foun Rekursus Naturais, Minerais, no Politika Enerjetika. Programa Investimentu Sektor mak atualizadu (SIP) harii kuadru politika ida mak iha objetivu atu satisfaz nesesidade sira populasaun mak hela iha sidade no mos iha área rural sira; hein katak sei adopta politika ne’e iha TF07, hamutuk ho planu dezenvolvimentu organizasaun nian ba Direccao Nacional de Aguas e Saneamento (DNAS) no kuadru regulador ida ba sektor ne’e. Hein katak aban-bainrua, alokasaun orsamentu sira no komitmen programa sira sei bazeia ba definisaun akordu servisu sira no monitor liu hosi sistema marku/benchmarking dezempeñu ida. Hola tihaona pasu/hakat inisial sira atu asegura autonomia finanseira no manajerial ba DNAS. Maiske halo tihaona progresu balun atu haluan asesu ba bee mos iha área rural sira, estudu SIP foin lalais ne’e deskobre katak komunidade barak mak seidauk goza servisu ne’e.

Servisus enerjia hadia tiha makaas ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha kapital distritu sira. Jeradora eletrika ida tulun estabelese-hikas ona abastesimentu enerjia oras-24 iha Dili, no sistemas enerjia komunidade hadia tihaona atu foo eletrisidade durante oras nen laran loron ida iha sentru distrital hotu-hotu no sub-distritu balun. Lampada eletrika mak uza enerjia efisiente fahe tihaona ba konsumidor 60,000 iha kapital. Enerjia mak lakon iha Dili tuun tihaona ba pursentu 40 hosi pursentu 56 iha fulan Jullu 2004, resolve daudaun ona liu hosi rehabilitasaun ba rede distribusaun no atividade sira atu hakuran perda la-tékniku sira. Rekuperasaun ba kustus kontinua hadia nafarin, ho media/rata-rata kobransa fula-fulan USD 465,000 iha primeiru semestre TF06, kompara ho USD 330,000 iha tihan ida uluk no USD 201,700 iha segundu semestre 2002. kobransa sira ne’e halibur hosi besik pursentu 95 hosi konsumidor non-Governu sira, maibé besik pursentu 43 deit hosi kliente Governu sira. Hein katak atu halo revizaun ba prosesu kobransa iha Governu iha TF07, ho orsamentu ba eletrisidade no bills atribui deit ba departamentu ida iha uma ida-ida. Since Agostu 2003, 24,000 pre-paid eletrisidade meters have been installed, no an addisaunal 11,000 meters are planuned. Tanba dependensia orasne’e nian ba mina diesel impor, maka kustus eletrisidade sei aas nafatin. Governu servisu hela atu define preparative institusional ba sistema enerjia distrital sira, ho objetivu atu harii enerjia iha oras 24 laran iha sidade distrital rua, hodi reabilita nafatin estasaun eletrika distrital no sub-distrital sira, no monta metro pre-pagu sira iha distritu sira mak reabilita ona. Liu tan, iha planu ona atu dezenvolve fonte produsaun eletrisidade ho kustu kiik, hanesan projetu halibur

Dezenvolvimentu politika sira ba bee no saneamentu tau atensaun ba target sira mak revisi ona atu foo servisu ekilibradu no hadia liu tan sistema monitoramentu sira. Halo daudaun ona progresu diak atu reforsa fiabilidade no efisiénsia enerjia elétrika iha Dili, no atu haluan tan servisus enerjia iha distritu sira tuir nesesidade atu haburas ekonomia … …maibé kustus eletrisidade ne’ebé karu nudar sasatan ida ba dezenvolvimentu sector privadu.

Page 11: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

10

evaporsasaun gas no melloria ba prosedimentu aprovizionamentu mina/kombustivel.

Foo servisu sustentavel sira iha Saúde, Edukasaun, no Asuntu Veteranus

Hafoin restaurasaun ukun’an, Governu halo progresu bootiha harii hikas servisu sosial sira hosi zero. Buat barak mak hetan tihaona iha sektor Saúde iha tempu badak nia laran, hanesan rekonstrusaun fasilidade saúde sira, dezenvolvimentu kuadru politika kompreensivu ida, halo sistema planeamentu distrital ida, no melloria makaas iha rezultadu saúde sira. Iha sektor edukasaun, reabilita ona eskola barak, harii tihaona eskola foun barak, iha ona mestre sira, no taxa inskrisaun estudante aumenta ona.

Tanba populasaun aumenta, presaun ba servisu sosial sira sei intensifika. Ho oan hamutuk 7.8 ba feto ida, Timor-Leste kaer taxa fertilidade aas liu iha mundu. Taxa aumentu populasaun mak hanesan liu fali pursentu 3 tinan ida. Bainhira taxa ne’e mantein nafatin, populasaun orasne’e hamutuk 925,000 sei aumenta dala-rua iha tinan 17 laran. Factor sira ne’e sei tau presaun makaas ba fasilidade saúde no eskola sira, nune’e mos tau todan ida sistema bee no saneamentu sira, foo dezafiu ida ba seguransa hahán, no aumenta risku degradasaun ambiental sériu. Tanba rezultadu sira ne’e, Ministériu Saúde (MS) halo hela revizaun ba ni-nia estratéjia sira kona-ba saúde reprodutiva.

Progresu atu hetan target sira saúde nian neineik tiha iha primeiru semetre TF06, maibé planu orsamentu tau focus ba harii-hikas momentum. Difikuldade sira mak foin lalais hasoru kona-ba kualidade halibur dadus no reportasau resolve tihaona, no orasne’e Sistema Informasaun Jestaun uza dadus sensus no projesaun sira atu define target no realizasaun sira (hare’e Tabela 2).

Tabela 2: Progresu Iha Indikador Saúde Sira Indikador Saúde 2001 2002 2003 2004 Kobertura Sarampu, % labarik liu tinan 1 23.28 34.94 47.66 49.40 Kobertura DPT, % labarik kiik liu tinan 25.44 41.70 51.88 51.43 Kazu pasiente internu per kapita 0.02 0.02 0.03 0.04 Kazu pasiente esternu per kapita 1.24 1.51 2.05 2.26 Partu ho tulun pesoal kualifikadu, % 20 29 33 39 Fonte: dadus monitoramentu trimestral MS; dadus populasaun atualizadu atu reflete estimativa sensus.

Paneia ona Estratéjia Saúde Nasional foun ida atu suporta prosesu SIP no lansamentu planu despezas kontinyu tinan tolu-ba-lima. Sei debate hela esbosu ida ba pakote servisu hospital nian, no prepara tihaona esbosu planu atividade estratéjiku annual ida ba Hospital Dili. Halo nafatin monitoramentu fulan tolu-tolu ba Planu Saúde distritu nian sira, no funsionáriu MS sira aumenta ona vizita ba distritu sira atu estuda planu sira no hare kondisaun sira iha nivel baze. MS hakerek ona dokumentu sira atu tulun hadia monitoramentu no avaliasaun atividade sira doador no ONG nian, liu-liu atividade sira iha prosesu orsamentu nia liur. Maibé, kapasidade funsionáriu saúde iha Dili no mos iha distritu sira aumenta tan ona tanba dezenvolvimentu politika mikro sira no

Desde restaurasaun ukun’an, halo tiha progresu diak iha harii hikas servisu social sira … …ohinloron kresimentu populasaun ne’ebe lais sei tau presaun boot ba saúde, edukasaun, bee no saneamentu, seguransa hahán, no meiu ambiente. Maiske halo ona progresu diak desde ukun’an, momentum atu too ba target sira sai neineik tiha … …maibé halo nafatin esforsu sira atu hadia planeamentu, monitoramentu, no fleksibilidade despezas iha sentru no mos iha distritu sira.

Page 12: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

11

inisiativa foun sira ne’ebé doador no ONG finansia/selu alien de implementasaun programa. Atu resolve falta iha pesoal médiku ho kualidade, rekruta tihaona doutor sira hosi Kuba atu servisu iha distritu sira iha Timor-Leste, enkuantu haruka tihaona estudante Timor sira ba Kuba atu estuda medisina. Aumentu iha númeru doutor sira mak servisu hela iha Timor-Leste sei presiza ajustamentu ida ba Pakote Baziku hosi Politika Servisu sira. Iha TF07, MS sei hola pasu inovativu atu hadia fleksibilidade despezas iha distritu sira, determina konta avansada iha supervizaun jestor saúde distrital sira no husu aprovasaun hosi Ministériu do Plano e Financas (MPF) atu kria konta kiik sira ba sentru saúde ida-ida.

Sektor edukasaun hola ona medida forte sira atu hadia kapasidade planeamentu, dezenvolvimentu rekursu ema nian, no ezekusaun orsamentu iha tinan kotuk. Maiske asesu ba edukasau hadia neineik ona, ni-nia kualidade ladún diak; dezafiu sira sai boot liu tan tanba difikuldade sira iha implementasaun efetivu ba politika sira kona-ba lian hodi hanorin. Atu resolve asuntu asesu no mos kualidade, Governu adopta ona Planu Estratéjiku ida ba Konkluzaun Ensinu Prinariu iha 2015 (SP-UPC) no foo tihaona USD 6 milloens ba ni-nia realizasaun iha Fundu Katalítiku Inisiativa Edukasaun ba Ema Hotu liu Hosi Dalan Lais/Education for All - Fast Track Initiative. Ministériu Edukasaun no Kultura planeia atu dezenvolve planu implementasaun programa integradu ida ba área hat ida-ida iha SP-UPC: asesu, kurikulu no material hodi aprende, formasaun profesor, no kapasitasaun. MEC halo ona esforsu konsertadu ida atu hadia kapasidade ezekusaun orsamentu, maibé esforsu ne’e seidauk fo rezultadu atu halais taxa despezas tanba pesoal uitoan deit prokuremen nian iha MPF seidauk bele akompaña pedidu aprovizionamentu sira mak sae-tun. Sei dezenvolve hela politika finansiamentu eskola ida atu hadia kualidade edukasaun hodi la hakuran asesu ba umakain kiak sira. Inisiativa halakon kontribuisaun voluntáriu nudar pasu pozitivu ida, no orasne’e iha nesesidade ida atu dezenvolve dalan sira seluk atu selu mestre voluntáriu sira hodi asegura ratio estudante-mestre diak ida. Governu hahú explora ona intervensaun sira atu tulun labarik kiak sira hetan edukasaun, hanesan fo-han ba labarik sira iha eskola, bolsa de estudos, no ajuda ho osan atu suporta melloria kualidade iha eskola sira.

Timor-Leste nia esforsu sira atu rekoñese no tulun veteranus rezistensia nian sira sei sai nafatin modelu ida entre nasaun sira mak foin sai hosi konflitu laran. Parlamentu aprova ona Estatuto dos Combatentes da Libertação Nacional iha inisiu fulan Marsu 2006, no Secretariado de Estado dos Assuntos dos Veteranos e Antigos Combatentes (SEAVAC) planeia atu halo kampaña informasaun ida kona-ba lei ne’e. Rejistu veteranus ne’ebé kaer kilat no sivil sira mak komisaun sira ne’ebé Gabinete Prezidente harii ramata ona, no dadus sira sei iha prosesu verifikasaun hela. Seremonia sira atu ho honra ba veteranus rezistensia armada no sivil sira planeia tihaona ba fulan Agostu 2006, tuir mai sei halo seremonia sira ba fundador rezistensia sira iha fulan Novembru 2006 no ba mate-bian sira iha fulan Dezembru 2006. Informasaun ne’ebé iha kona-ba númeru veteranu sira, tempu

Hadia tihaona jestaun servisus edukasaun… …no adopta tihaona Planu Estratéjiku ida ba Graduasaun Edukasaun Primária atu hadia asesu no kualidade iha edukasaun primária. Mekanizmu finansiamentu eskola tenki garante funsionariu natón no provizaun servisu hodi la hakuran asesu ba ema-kian sira. Hosi rejistu veteranus mak malorek too ba aprovasaun lei ida, kuaze la iha nasaun pos-konflitu ida mak book’an lalais no sistematikamente atu rekoñese no tulun veteranu sira. Seremonia sira atu rekoñese veteranu sira iha kategoria lubuk ida planeia tihaona ba segundu semester 2006…

Page 13: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

12

servisu, no tipu servisu nian foo baze forte ida ba projesaun kustus ba seremonia sira ne’e no programa asisténsia sira. Bainhira Gabinete Prezidente halo ramata baze de dadus, dadus ne’e sei transfere ba SEAVAC. Tanba SEAVAC mos halibur dadus kona-ba veteranu sira, faluk sira, no oan-kiak sira, maka importante atu armoniza no konsolida dadus veteranus hotu-hotu iha baze-de-dadus mesak ida deit. Governu hahú foo ona pensaun ba veteranus 39 mak vulneravel ekonomikamente ne’ebé servisu iha rezisténsia armada iha tinan 24 laran. Lei foun ne’e foo kuadru ida ba rekoñesimentu hanesan ba veteranu feto sira, ne’ebé hamutuk hotu besik um-tersu hosi veteranus rezistensia sivil mak tau tiha naran ona.

Reforsa Governasaun

Iha tempu kuran hosi tinan hat nudar nasaun independente ida, Timor-Leste halo ona progresu boot iha harii nasaun no harii aliserse sira ba governasaun diak. Mantein tihaona dame no estabilidade no buat rua ne’e sei sai nafatin objetivu prinsipal tanba eleisaun nasional sira besik daudauk ona. Realizasaun notavel tinan ne’e mak formasaun Fundu Petrolíferu ida atu proteje Timor-Leste nia rekursu natural ne’ebé barak ba jerasaun orasne’e no mos aban-bainrua, no harii Provedor dos Direitos Humanos e da Justiça, ne’ebé kombina funsaun komisáriu direitu ema nian, delegadu prokuradoria jerál, no instituisaun anti-korrupsaun. Desde restaurasaun ukun’an, Governu refere tihaona hamutuk kazu lima kona-ba akuzasaun hahalok aat kriminal ba Prokurador Jerál no rekomenda ona kazu walu ba Primeiru Ministru atu halo referensia.3 Inisiativa Mari Alkatiri nian foin lalais ne’e kona-ba Responsabilidade no Transparénsia subliña rekomendasaun prinsipal walu ba reforsu governasaun iha prazu badak (hare kuadru 1). Sosiedade sivil no meiu komunikasaun nudar pilár importante governasaun diak nian, maiske ema barak hatudu preokupasaun kona-ba posibilidade kriminalizasaun ba difamasaun, ne’ebé sira sente bele satan sira atu fo-sai sira-nia hanoin sira.

3 Númeru sira ne’e inklui referensia kazu sira hosi Gabinete Inspetor Jeral no Unidade Auditoria Interna Ministeriu do Plano e Financas.

…no hili grupu sira mak simu daudaun tulun hosi Governu select. Governu halo neineik tiha komitmen forte ida ba harii Estadu no governasaun diak.

Page 14: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

13

Governu halo nafatin progresu iha harii arkitetura governasaun ne’ebé hakerek tihaona iha Konstituisaun. Provedor no ni-nia vise nain rua simu tihaona pose iha Parlamentu iha fulan Jullu 2005. Hafoin realizasaun inisial hanesan rekrutamentu ho formasaun ho kualidade diak, folletu informasaun, no sorumutu iha distritu sira no Dili atu hasae sensibilidade, Gabinete Provedor loke tiha ona ba servisu iha 20 Marsu 2006. Conselho de Estado no Conselho Supremo ba Defeza harii tihaona funsiona daudaun ona. Lei Orgánika ba Gabinete Inspetor Jerál hakerek tihaona, maibé seidauk hetan aprovasaun. Secretario de Estado ba Conselho de Ministros halo ona programa lejislativu ida ne’ebé hatudu Governu kalendáriu lejislativu. Define tihaona padraun redasaun teknika komún, no prepara tihaona esbosu Kuadru Lei Orgánika ida ba Governu atu orienta armonizasaun Lei Orgánika sira. Konkorda tihaona aproximasaun ida tuir etapa atu transfere auditoria externa ba Tribunal de Recurso, hahú ho jestaun kontratu no servisu sira mak relasionadu, tau hamutuk tan ho kapasitasaun aban-bainrua atu permite Tribunal rasik halao auditoria independente externa ba finansas estadu nian iha prazu naruk.

Governu hatudu tihaona kompromisu forte ida ba governasaun diak liu hosi seminariu sira kona-ba Integridade iha Estadu ba funsionáriu públiku sira iha ministériu lubuk ida. Iha fulan Setembru 2005, Gabinete Inspetor Jeral (GIG) lansa tiha website ida ho kualidade diak (http://www.inspeccaogeral.gov.tl/eng/msg_ig.htm) ho informasaun kona-ba gabinete ne’e no ni-ni atividade sira, nune’e relatóriu rezumu 51 ba investigasaun sira iha lian Portuges no 29 iha lian Inglés; tradusaun ba lian Tetum sei halo hela. Desde 2000, GIG halo ramata ona investigasaun 73 ho susesu, hosi ne’ebé investigasau ida refere diretamente ba Prokurador Jerál no rekomenda tihaona investigasaun lima ba Primeiru Ministru atu hatama ba Prokurador Jerál. Kazu korrupsaun ida mak refere tihaona orasne’e haruka liu ona ba tribunal.

Kuadru 1: Rekomendasaun principal sira hosi Inisiativa Alkatiri nian

Iha fulan Janeiru 2006, Inisiativa Mari Alkatiri kona-ba Responsabilidade no Transparénsia forma tihaona ho objetivu atu avalia estatutu transparénsia, responsabilidade, no integridade nian iha administrasaun públika iha Timor-Leste; foo rekomendasaun espesifiku ba área prioritária sira atu halo reforma; identifikasaun ba apoiu sira seluk tan mak presiza; no hahú diálogu ho sektor barak no harii parsearia kona-ba asuntu sira ne’e. Entre rekomendasaun sira mak aprezenta ona, sira tuir mai ne’e konsidera tiha nudar urjente liu:

• Halo estudu ida kona-ba provizaun sira ba difamasaun no intrusion privasía iha projetu Kódigu Kriminál no hatama remediu sivil/solusaun alternativa non-legal seluk iha projetu Kódigu Sivil.

• Ratifikasaun ba lei eleitoral no reforsu ba independeénsia Ekipa Apoiu Eleisaun Nasional. • Konsiderasaun no aprovasaun hosi Governu ba Provedor ni-nia proposta implementasaun sira

no alokasaun rekursu suplementar ba ni-nia Gabinete hosi Governu no komunidade doador. • Hanaruk kontratu asesór internasional sira nian iha sektor judisiariu, iha’ne’ebé barak mak

ramata iha fulan Maiu 2006. • Intensifikasaun ba esforsu sira atu rekruta no treina interprete no tradutór sira iha lian ofisial

sira atu asegura katak populasaun bele kompriende lei sira, komunikasaun sira Governu nian, no dokumentu sira tribunal nian.

• Hadia lei no regulamentu sira atu asegura katak Komisáriu Polisia deit mak halao autoridade operasional no disiplinar ba servisu polisia nian.

• Haluan kobertura ba difuzor nasional iha nasaun laran tomak. • Mobilizasaun finansiamentu no apoiu tékniku internasional no ba atividade sira iha leten.

Gabinete Provedor prontu ona atu serve públiku … …no halo nafatin progresu atu harii programa lejislativu ida no mekanizmu ida ba auditoria externa independen InspetorJerál halo ramata ona investigasaun 73 no refere ona nen ba prokuradoria, iha-ne’ebé iha haruka ona ba tribunal atu tesi…

Page 15: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

14

GIG investiga hela keixa lubuk ida no foin lalais ne’e investiga padraun konstrusaun iha lurón distrital rua. Maibé, kbiit GIG nian sei uitoan deit tanba la iha Lei Orgánika ida mak publika ona. Akta Fundu Petrolíferu mandates deklarasaun rendimentu no bens ba membru sira Diresaun Asesória Investimentu, no Ministériu Administrasaun Estatal la kleur tan sei lansa estudu opsaun ida kona-ba instrumentu integridade sira. Lei ida ba Meiu Komunikasaun no politika ida kona-ba asesu ba informasaun sei iha etapa inisial dezenvolvimentu. Atu asegura partisipasaun sidadaun sira nian iha husu governasaun diak, presiza haruka informasaun barak liu tan ba distritu sira iha lian ida mak populasaun hatene, hodi uza media sira mak asesivel hanesan radio no televizaun.

Progresu iha área jestaun sektor públiku hetan tiha sasatan ida, iha parte ida hosi limitasaun sira iha kapasidade atu hakerek lei iha Governu laran. Hafoin promulgasaun Akta Funsaun Públika iha fulan Juñu 2004, hakerek tihaona regulamentu suplementar 9 hosi 18, maibé seidauk iha ida mak hetan ona estudu legal ka hatama tihaona ba CoM. Orasne’e hetan tihaona finansiamentu atu halo servisu ne’e lao ba oin ba Sistema Informasaun Jestaun Pesoal, ne’ebé sei forma baze ba servisu sira seluk tan kona-ba reforma pagamentu no dezenvolvimentu karreira. Atrazu boot iha rekrutamentu pesoal hatudu nesesidade importante tebe-tebes ida atu halo revizaun ba prosedimentu rekrutamentu sira. Nudar resposta ba estudu opsaun ida kona-ba desentralizasaun, Governu harii tihaona grupu servisu tékniku inter-ministerial ida ne’ebé tuir tiha prosesu modelu ida iha konsulta ho parte barak durante dezenvolvimentu dokumentu politika ida ne’ebé orasne’e tama tihaona ba CoM. Hein katak legislasaun ne’e sei hakerek durante tinan oin mai. Promosaun igualdade jéneru iha administrasaun publika halo nafatin progresu boot. Hafoin nomeasaun pontu fokál sira ba jéneru, foo tihaona formasaun sira atu tulun ministériu operasional sira hatene didiak oinsa atu hatama konsiderasaun sira kona-ba jéneru ba prosesu planeamentu laran. Servisu ne’e tau tiha atensaun liu-liu ba agrikultura, Edukasaun, Saúde, justisa, no polisia. Asesór ba Promosaun igualdade Jéneru hetan tihaona fatin permanente ida iha Grupu Servisu Sektor ida-ida atu asegura katak jéneru tama iha dezenvolvimentu no implementasaun SIP sira. Iha nesesidade ida atu hatama perspetiva jéneru ida iha Governu ni-nia politika seguransa hahán atu asegura katak nesesidade sira feto no labarik sira mak hetan desnutrisaun simu atensaun hanesan. Iha fulan Outubru 2005, Timor-Leste halo ramata elesaun sira ho susesu ba autoridade local sira—nudar eleisaun ba dala-uluk desde restaurasaun ukun’an. Maiske iha buat kiik balun mak lao la loos, ne’ebé mosu liu-liu tanba funsionáriu sira la iha experiénsia, maibé eleisaun sira ne’e organizadu diak tebe-tebes. Experiénsia ne’e mos hatudu atu halo kedas melloria molok hakat ba eleisaun Parlamentar no Prezidensiál iha tinan 2007, hanesan mos nesesidade ba konsulta sira ho parte barak atu harii ‘regra sira jogu nian’ no informa sedu redasaun lejislasaun eleitoral. Iha mos nesesidade ida atu reforsa independensia

Hafoin halo eleisaun local ho susesu tinan kotuk, Timor-Leste tau fali ni-nia atensaun ba eleisaun nasional iha tinan 2007

…maibé seidauk aprova Lei Organika ba Gabinete, ne’ebé limita ni-nia efikásia. Progresu iha jestaun sector publiku hetan sasatain hosi limitasaun sira iha kapasidade atu hakerek lei sira no la iha estratejia no mos sistema informasaun ba jestaun rekursu umanu. Halo tihaona progresu boot atu hatama asuntu jéneru iha prosesu planeamentu laran. Hafoin halo tiha eleisaun local sira ho susesu tinan kotuk, Timor-Leste muda ni-nia atensaun ba eleisaun nasional iha tinan 2007.

Page 16: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

15

Komisaun Eleisaun Nasional no atu asegura númeru natón no capacity of staff to conduct effective eleisaun in 2007. Efisiénsia sektor justisa hadia makaas ona, tanba aumentu ida iha prezensa funsionáriu legal internasional. Iha tribunal distrital Dili, kazu kriminal 242 mak tesi tihaona iha tinan 2005 nudar kompara ho kazu 11 iha 2004. Maibé, sei iha nafatin akumulasaun kazu barak, liu-liu kazu sivil sira. Maiske iha kazu korrupsaun balun mak hein hela atu tesi, kazu ida deit mak haruka ona ba tribunal. Bainhira la resolve lalais kazu sira ne’e, bele mosu persepsaun katak iha impunidade. Iha tihaona melloria balun iha sistema tribunal ho publikasaun regular ba eskedul tribunal nian sira, maibé presiza urjente tebes mekanizmu revisi ida ba jestaun kazus. Tribunal distrital hat orasne;e funsiona tihaona iha sira-nia fatin ida-idak, maiske tribunal Suai no Oecussi sei depende makaas ba apoiu lojjistiku UNOTIL nian. Iha nesesidade ida atu hola medida sira seluk tan atu hadia asesu ba justisa iha distritu sira, hanesan rekruta pesoal legal barak liu tan, fasilidade sira atu dadur ema temporaria iha Oecussi, no mekanizmu diak ida atu kobre kustu sira ba vítima sira sasin sira atu halo viajen hodi tuir audiénsia sira. Kuadru legal ba sektor justisa halo tiha progresu diak, ho publikasaun Lei orgánika ba Prokuradoria Publika iha fulan Setembru 2005. Hafoin realizasaun ne’e, hola tiha medida sira atu hamoris Konsellu Superior ba Prokuradoria Públika. Sei halo hela estudu ida ba Projetu Lei Orgánika ba Defensoria Publika hosi Ministériu Justisa, hafoin ne’e sei hatama hikas projetu lei ne;e CoM. Promulga tihaona Kódigu Prosedimentu Kriminal no Kódigu Prosedimentu Sivil, no Prezidente Repúblika Timor-Leste sei estuda hela Kódigu. Hein katak lei ba violénsia uma-laran sei hatama ba CoM hafoin promulga tiha Kódigu Penal. Iha fulan Maiu 2006, grupu kandidatu advogadu, prokurador, no defensor Timor 27 sei ramata parte teorika hosi sira-nia kursu iha Sentru Formasaun Judisial.

Servisus polisia sei servisu hela atu harii ligasaun forte sira ho públiku no lei sira seluk no institusaun sira mak servisu atu tau orden. Halo tihaona projetu pilotu sira ba programa sensibilidade komunidade iha distritu hat atu koalia kona-ba violénsia uma-laran, responsividade polisia nian ba feto sira, prevensaun ba krime em jeral. Sensibilidade ba asuntu jéneru iha Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) hadia tihaona hodi hatama material relevante sira iha kursu Akademia Polisia nian no formasaun ba formador sira. Dezenvolve tihaona dokumentu konseitu ida kona-ba Prevensaun Krime no Seguransa Komunidade, maibé seidauk trasa politika polisionamentu ida. Iha esforsu ida atu hakuran akumulasaun kazu sira iha sistema judisiariu, PNTL harii tihaona mekanizmu ligasaun ida atu asegura komunikasaun ho prokuradoria públika. Komisaun estudu independente ida ba disiplina polisia temi tihaona nesesidade ida atu hadia koordenasaun entre Ministériu Interior, PNTL, no Provedor. Harii tihaona komisaun diretiva ba estudu kazu ida atu buka hatene problema sira ho metodolojia investigasaun criminal no inefisiensia sira iha jestaun kazu.

Governu halo ona progresu diak iha harii kuadru lejislativu no institusional ida ba jestaun prudente reseita mina no gas. Akta

Apoiu internasional tulun hadia ona funsionamenu sektor judisiariu, maibé sei iha nafatin akumulasaun kazu lubuk ida, liu-liu kona-ba tesi lia ba kazu korrupsaun sira. Tribunal distrital sira funsiona daudaun ona, maibe sira tenki hadia asesu ba justisa iha distritu sira. Iha ona progresu diak iha kriasaun kuadru legal ida ba sektor justisa. Hein katak primeiru grupu tékniku tribunal Timor nian sei sei ramata kursu servisu nian iha fulan Maiu. Servisus Polisia hakaas’an daudaun atu hadia relasaun ho komunidade, koordenasaun, no profesionalizmu.

Page 17: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

16

Teoria Politka Poupansa

0200400600800

10001200

0 5 10 15 20 25 30

Tinan

Receita Gastus

Reseita

Gastus

Petroleu ida no Modelu Kontratu Fahe Produsaun, Lei Taxasaun Petroleum, no Lei Fundu Petrolíferu promulga tihaona iha inisiu TF06. Iha fulan Setembru 2005, harii tihaona Fundu Petrolíferu ho saldu inisiál besik USD 250 milloens; iha fulan Dezembru 2005 rohan, Fundu Petrolíferu halibur tihaona depozitu hamutuk besik USD 370 milloens. Relatóriu trimestral rua publika pontualmente tihaona, no website ida (www.transparency.gov.tl/) halo informasaun sira kona-ba legislasaun sektor petroleu, relatóriu sira Fundu Petrolíferu nian, númeru reseita total sira, no Kontratu Fahe Produsaun disponivel ba públiku. Nomeia tihaona membru sira hosi Diresaun Asesória Investimentu, no ni-nia sorumutu ba dala-uluk halo ona iha fulan Janeiru 2006. Halo tihaona nomeasaun lubuk ida ba Konsellu Konsultativu, ne’ebé hein atu sai operasional iha fulan Juñu 2006. Tanba hakoak tiha prinsipiu transparénsia ba jestaun reseita mina-rai sira molok lansamentu Inisiativa Transparénsia Industria Extrativa, Timor-Leste nudar nasaun pilotu ida ba EITI no ni-nia kuadru petroleum legislasaun konsistente ho prinsipiu sira EITI nian. Lei Fundu Petrolíferu harii politika poupansa ida ho objetivu atu proteje valor real riku-soi mina-rai hodi dispersa/fahe despeza sira iha orizonte rohan-laek ida, nune’e salvagurda orsamentu sustentável ida iha tempu rohan-laek (haré kuadru 2). Atu hasai osan tina-tinan hosi rendimentu sustentável ne’e tenki hetan aprovasaun hosi Parlamentu no hatama iha prosesu regular orsamentu nian.

Kuadru 2: Asegura Governasaun Prudente ba Timor-Leste ni-nia Reseita Mina-rai sira Bazeia iha modelu Noruega nian mak sukses, Governu adopta ona Lei Fundu Petrolíferu no politika poupansa ida ne’ebé kuadru ida ba jestaun responsável no transparente ba reseita mina-rai sira iha prazu naruk, no sustentavel. Lei ne’e sai efetivu iha inisiu TF06. Preparativu sira konsistente ho prinsipiu sira prátika diak internasional sira: • Harii tihaona Fundu Petrolíferu ida atu halibur

reseita hotu-hotu mak mai diretamente ka indiretamente hosi reseita rekursu mina-rai sira. Reseita hotu-hotu suli tama ba konta reseita destinadu ida (inklui mos reseita sira mak akumula iha politika poupansa provizóriu periodu transisaun nian).

• Adopta tihaona politika poupansa ida atu proteje valor real riku-soi mina-rai nian hodi fahe despeza sira iha orizonte tempu rohan-laek ida, atu salvaguarda orsamentu sustentavel ida iha perpetuidade. Kondisaun sira iha-ne’ebé Governu bele hasai osan hosi Fundu Petrolíferu boot liu estimativa “rendimentu sustentavel” limitadu no sujeitu ba aprovasaun Parlamentu nian.

• Despeza sira mak selu ho osan hosi reseita mina-rai sira hatma tiha ba prosesu orsamental. Transferensia sira hosi Fundu Petrolíferu bele halo deit ba konta Governu nian ida mak dezigna ona, no transferénsia total iha tinan fiskal ida labele boot liu valor maximu ida ne’ebé Parlamentu determina ona nudar parte aprovasaun ba orsamentu Governu nian. Despeza sira ezekuta liu hosi Tesouraria no rejista nudar parte relatóriu konsolidadu Governu nian. Númeru reseita no despeza sira disponivel ba públiku, no Lei Orsamentu no auditoria regular hosi liur sei proteje hasoru utilizasaun osan mak la loos.

• Aktiva sira maneja prudentemente iha investimentu sira iha tasi-balun mak protejidu hosi risku ekonómiku rai-laran sira. Jestaun global Fundu Petrolíferu nudar responsabilidade Ministra do Plano e Financas, no jestaun operasional nudar responsabilidade Autoridade Bankária no Pagamentus. Tuir lei sei nomeia tan jestor investimentu professional ida ka liu atu maneja investimentu Fundu Petrolíferu. Harii tihaona Diresaun Asesória Investimentu atu fo konsellu ba Governu kona-ba investimentu Fundu Petrolíferu.

Comprehensive planning underlies the preparation of Timor-Leste’s combined sources budget.

Jestaun reseita mina no gas halo ona progresu diak, no lei principal sira aprova ona … …Harii tihaona no monitor regularmente Fundu Petroliferu ida… …Harii ona Diretoria Konsultivu ba Investimentu ida, no Konsellu Konsultivu ida tama ona iha prosesu nomeasaun.

Page 18: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

17

UTILIZASAUN NO MOBILIZASAUN REKURSU

Governu Timor-Leste dezenvolve ona sistema planeamentu no orsamentasaun luan ida ne’ebé sustentadu iha Planu Dezenvolvimentu Nasional. Ho orientasaun hosi NDP no Programa Investimentu Sektor, instituisaun ida-ida prepara Planu Asaun Anual, ne’ebé reforsa preparasaun Orsamentu Fontes Kombinadas ne’ebé engloba Fundu Konsolidadu ba Timor-Leste (CFTL), saldu Fundu Fidusiáriu ba Timor-Leste mak la dezenbolsa, no programa asisténsia multilateral no bilateral sira seluk (haré figura 1).

Figura 1: PDN no SIP sira Mata-Dalan ba Orsamentu Fontes Kombinadas

Maneja nafatin finansas públikas ho maneira ida responsável iha termus fiskal. Konta tinan nian sira ba TF05 ramata tihaona ho opiniaun auditoria diak ida no iha fulan tolu ba tinan fiskal rohan. Iha TF06 hare’e ona produsaun pontual no professional ba Orsamentu Fontes Kombinadas ida ho detalle boot iha planu dezenvolvimentu kapital sira, ne’ebé permite monitoramentu ho baze iha distritu sira, nune’e mos fokus boot liu ida ba uniformizasaun jéneru.

• Harii tihaona mekanizmu governasaun sira atu garante transparénsia no responsabilidade iha utilizasaun fundus. Lei rekere publikasaun pontual ba relatóriu fulan tolu-tolu nian no deklarasaun finanseira tinan nian no fo ba públiku informasaun la-konfidensiál. Harii daudaun ona Konsellu Konsultivu independente ida atu fo konsellu ba Parlamentu kona-ba asuntu sira mak iha relasaun ho Fundu Petrolíferu. Firma kontabilidade ho rekoñesimentu internasional ida mak sei halo Auditoria Independente hosi liur, no relatóriu auditoria sira sei halo tuir formatu ida mak públiku bele hare’e. Governu harii ona transparénsia nudar prinsipiu fundamental iha Lei, ne’ebé ezije publikasaun informasaun agregadu kona-ba pagamentu sira kompañia nian.

Akordu sira iha politika poupansa no Lei importante tebe-tebes atu salvaguarda Timor-Leste nia riku-soi mina-rai; maibé, susesu ne’e sei depende ba reforsu ba instituisaun relevante sira no implementasaun efetivu ba fiskalizasaun no ekilibriu sira iha Konstituisaun. Ne’e inklui fiskalizasaun hosi Parlamentu, sistema justisa, auditoria independente ba konta sira Governu nian, Provedor, no liberdade atu koalia, iha-ne’ebé aspetu sira ne’e hotu presiza reforsu. Liu tan, independénsia funsaun no institusauns sira ne’e ba malu mos importante, maibé seidauk harii metin.

Planeamentu kompriensivu ida suporta preparasaun Timor-Leste nia orsamentu forntes kombinadas. Jestaun finansas publikas sei diak nafatin, ho orsamentasaun fontes kombinadas no fokus ida boot liu ba uniformizasaun jeneru.

Fonte Finansiamentu sira ba Implementasaun NDP, nudar detalladu iha SIP

Orsamentu Fontes Kombinadas

TFET

Programa Asisténsia Bilateral

Programa Asisténsia Multilateral

CFTL Reseita Governu nian

Ajuda CSP nian

Page 19: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

18

Ezekusaun orsamentu CFTL iha TF06 Ezekusaun orsamentu TF06 marka tiha ho reseita barak mak tama no ho despezas sira ne’ebé neineik liu fali projetasaun. Tuir estimativa reseita total sira hamutuk USD 395 milloens ba TF06, iha-ne’ebé besik USD 350 milloens sei mai hosi reseita mina-rai sira. Sira seluk kompostu ho reseita nasional, ne’ebé aumenta tiha uitoan ba USD 34 milloens, no ajuda ida hamutuk USD 10 milloens ba CSP I. Nudar antesipasaun ba reseita sira mak aumenta ne’e, Governu halo ona orsamentu ida hamutuk USD 130 milloens iha TF06, boot liu fali orsamentu tinan uluk nian besik dala-rua. Maiske hadia tihaona ezekusaun orsamentu iha termus dolar sira mak gasta tihaona, despeza kontinua kiik liu target sira no dezafiu sira sei aumenta ho saltu ida iha despezas mak orsamenta ona ba TF07.

Reseita hosi mina-rai sira kontinua aumenta makaas ona tanba mina folin mak istorikamente aas no aumentu iha produsaun. Projesaun prazu mediu sira hatudu katak reseita mina-rai sira sei sae liu USD 1 billaun TF08, hamutuk hotu liu USD 2.9 billoens durante tinan hat tuir mai (hare’e Tabela 3). Reseita Rai-laran sira projeta tihanona atu aumenta too besik USD 50 milloens iha TF10, hamutuk hotu besik USD 129 milloens durante tinan hat tuir mai. Ho lansamentu ASYCUDA II ne’ebé programa tihaona ba fulan Abril 2006, hein katak efisiénsia kobransa alfándega nian sei hahú atu hadia.

Tabela 3: Finansiamentu CFTL (tuir politika poupansa), milloens4 USD

FY05 FY06 FY007 Komponente Atual MYBU Proposta Reseita 336.7 394.5 735.8 Reseita Domestika 36.9 33.6 39.0 Reseita Petroleu 265.6 350.9 686.7 Verba 34.2 10.0 10.0 Gastus CFTL (inkl. Kapitalizasaun BPA, ekskl. Instituisaun otonom) 74.1 130.1 217.9 Saldu Global 262.6 264.4 517.9 Finansiamentu Netto -262.6 -264.4 -517.9 Mudansa sira iha saldo kas (aumentu - ) 0.0 0.0 0.0 Poupansa Reseita hosi mina/gas (aumentu -) -262.6 -264.4 -517.9 Memorandu: Poupansa Kumulativu Mina/Gas 70.1 518.5 1163.8 Fonte: Dadus gastus hosi Miniseteriu do Plano e Finansas; dadus reseita hosi estimativa staff IMF Estimates.

Alokasaun orsamentu ba TF06 hatama fokus forte ba ema-kiak (hare’e Tabela 4). Hosi orsamentu total rekorrente CFTL nian, Saúde no Edukasaun simu 32 pursentu no Agrikultura, Florestas, no Peskas 4.5 pursentu. Orsamentu Polísia no defeza limitadu ba 20 pursentu hosi orsamentu rekorrente CFTL. Pursentu hatnulu resin lima hosi orsamentu baze CFTL nian ba Edukasaun alokasi tiha ba Edukasaun Primária, no orsamentu hospital mantein nafatin iha pursentu 37 hosi orsamentu baze

4 Númeru sira ne’e sei provizóriu no sei atualiza ho baze iha proposta dokumentu orsamental orasne’e ne’ebé Governu sei halo hela revizaun.

Maiske reseita total aumenta nafatin ona, maibe’e ezekusaun orsamentu sei nei-neik liu fali projesaun. Reseita mina-rai sira aumenta makaas ona, no hein katak reseita rai-laran sei aumenta uitoan iha prazu mediu. TF06 sai favoravel makaas ba emakiak iha ni-nia estrutura…

Page 20: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

19

CFTL ba Saúde. Iha fulan Fevereiru 2006 rohan, ezekusaun despezas iha área sira ne’e avansa ona tuir proporsaun sira ne’e.

Tabela 4: Despezas CFTL iha TF06 tuir Ministériu Ezekusaun orsamentu too finais -Fev 2006 Atribuisaun

Orsamentu Total5 Osan kas Ministériu/Programa sira USD ('000) % total USD ('000) % USD ('000) % Gabinete Prezidente RDTL 681 0.5% 499 73% 397 58% Parlamentu Nasional 2,112 1.6% 1,074 51% 804 38% Gabinete Primeiru Ministru & Presidensia Conselho de Ministros 5,933 4.6% 3,675 62% 1,451 24% Ministériu Defeza 9,820 7.5% 6,204 63% 2,982 30% Secretariado de Estado ba CdM 678 0.5% 245 36% 168 25% Ministériu Administrasaun Estatal 4,296 3.3% 2,465 57% 1,386 32% Ministériu Interior (barak liu polisia)6 10,501 8.1% 6,510 62% 4,849 46% Ministériu Dezenvolvimentu 583 0.4% 286 49% 219 38% Secretariado de Est. ba Juv & Desportu 502 0.4% 133 26% 120 24% Ministériu Justisa 5,696 4.4% 4,056 71% 941 17% Ministériu Agrikultura, Florestas, & Peskas, hosi ne’ebé 4,981 3.8% 3,590 72% 1,368 27%

Saláriu no Ordenadu 691 0.5% 382 55% 382 55% Bens no Servisus 2,337 1.8% 1,375 59% 979 42% Despeza Kapital Menor 1,198 0.9% 1,128 94% 0 0% Dezenvolvimentu Kapital 755 0.6% 704 93% 6 1%

Ministériu Eduasaun & Kultura, ne’ebé 18,510 14.2% 12,272 66% 8,689 47% Saláriu no Ordenadu 11,926 9.2% 7,426 62% 7,426 62% Bens no Servisus 4,520 3.5% 2,855 63% 1,237 27% Despeza Kapital Menor 452 0.3% 421 93% 26 6% Dezenvolvimentu Kapital 1,612 1.2% 1,570 97% 0 0%

Ministériu Saúde, iha- ne’ebé 16,884 13.0% 10,408 62% 6,294 37% Saláriu no Ordenadu 3,036 2.3% 1,829 60% 1,829 60% Bens no Servisus 9,146 7.0% 4,668 51% 3,693 40% Despeza Kapital Menor 530 0.4% 225 43% 124 23% Dezenvolvimentu Kapital 4,172 3.2% 3,686 88% 649 16%

Ministériu Traballu & Reinsersaun Komunitária 1,465 1.1% 790 54% 338 23% Ministériu Negósius Estranjeirus & Kooperasaun. 2,904 2.2% 1,510 52% 1,458 50% Ministériu do Plano & Financas 9,293 7.1% 4,011 43% 2,751 30% Ministériu Transportes & Komunikasoens 2,617 2.0% 1,943 74% 589 23% Ministériu Rekursus Naturais, Minerais, & Politika Enerjetika 11,281 8.7% 6,969 62% 3,208 28% Ministériu Obras Públikas, iha-ne’ebé 9,243 7.1% 6,762 73% 960 10%

Saláriu no Ordenadu 394 0.3% 196 50% 196 50% Bens no Servisus 1,879 1.4% 771 41% 727 39% Despeza Kapital Menor 147 0.1% 75 51% 17 12% Dezenvolvimentu Kapital 6,823 5.2% 5,720 84% 20 0%

Judisiáriu 503 0.4% 203 40% 118 24% Autoridade Bankária & Pagamentus 10,740 8.3% 10,740 100% 10,740 100% Provedor 93 0.1% 30 32% 26 28% Servisus Difuzaun Públika 826 0.6% 393 48% 323 39% Total 130,142 100% 84,766 65% 50,178 39% Hún: Relatóriu Ezekusaun Orsamentu, Fevereiru 2006.

Kompara ho tinan sira uluk, dezempeñu global ezekusaun orsamentu diak ona, maibé sei iha engarrafamentu importante sira ne’ebé halo susar nafatin despeza sira mak presiza ba hakuran kiak no ba kresimentu ekonómiku. Ezekusaun total orsamentu (inklui osan kas no 5 Inklui despeza atual (kas) no kompromisu sira. Target ezekusaun ba fulan Fevereiru rohan hamutuk pursentu 67. 6 Orsamentu polisia nian hamutuk liu pursentu 85 hosi orsamentu Ministériu Interior. Relatóriu ezekusaun fula-fulan la dizagrega entre MOI no PNTL.

…no iha ni-nia ezekusaun too orasne’e iha TF06.

Kompromisu despeza sira avansa diak, maibe’e gastus iha osan kas sei kiik nafatin.

Page 21: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

20

kompromisu sira) too orasne’e sei iha target laran iha TF06, too pursentu 62 iha kategoria despeza hotu-hotu iha fulan Fevereiru 2006 rohan, nudar kompara ho target pursentu 67 (hare’e Tabela 5).7 Iha baze osan kas, ezekusaun orsamentu ba TF06 la too target sira, ho pursentu 33 deit hosi gastu sira mak konkretiza ona iha Fevereiru 2006 nia rohan. Gastu sira ho osan kas ba TF06 neineik hela iha área kapital menor no dezenvolvimentu kapital, barak liu tanba engarrafamentu sira iha prosesamentu aprovizionamentu. Tanba aumentu orsamentu boot hosi TF05 ba TF06, maibé, nia sei sai nafatin dezafiu ida atu atinje/too taxa ezekusaun orsamentu tinan uluk nian ho baze persentajen ida, maiske bele possivel katak despeza sira ba TF06 sei boot liu iha termus absolutu dolar.

Tabela 5: Ezekusaun orsamentu CFTL ba TF06 tuir Kategoria Despezas

Ezekusaun orsamentu ba finais Fev 2006 Alokasaun Orsamentu Total Osan kas

Ministériu /Programa sira USD ('000) % USD ('000) % USD ('000) % Despeza rekorente sira (Core CFTL) 93,480 78% 53,163 57% 38,999 42% Saláriu no Ordenadu 29,206 24% 17,223 59% 17,223 59% Bens no Servisu sira 58,132 49% 31,528 54% 21,104 36% Kapital Menor 6,143 5% 4,412 72% 672 11% Despezas Dezenvolvimentu Kapital 26,162 22% 21,103 81% 679 3% Sub-total 119,642 100% 74,266 62% 39,678 33% Kapitalizasaun BPA 10,500 10,500 10,500 Total 130,142 84,766 50,178 Hun: Relatóriu Ezekusaun orsamentu, Fevereiru 2006.

Velosidade gastu osan kas mak halo ona boot liu fali sira ne’ebé hakerek iha relatóriu ezekusaun orsamentu fulan tolu-tolu, tanba transporte boot sira hosi tinan orsamentu sira uluk. Maiske relatóriu ezekusaun orsamentu fulan tolu-tolu ba Dezembru 2005 hatudu gastu konkretu osan kas hamutuk USD 38 milloens ba semestre uluk TF06, lori em konta gastu sira hasoru transportes montante ne’e aumenta ba besik USD 57 milloens (hare’e Tabela 6).

Tabela 6: Despezas Cash-Basis TF06, Inklui Carry-Over

Item Despeza nian USD milloens

Despezas komprometidu ba 1o semestre TF06 (kompromisu orasnee) 70.9 Saldu transporte hosi 1o trimestre TF06 (kompromisu uluk sira) + 32.2 Saldu transporte hafoin 2o trimester TF06 - 46.5 Total gastus iha metode kas hafoin 2otrimestre TF06 = 56.6 Hun: Ministériu du Planu no Finansas

Transporte sira aplika em jerál ba bens no servisus, kapital menor, no despezas dezenvolvimentu kapital ne’ebé lori tempu naruk iha prosesu aprovizionamentu, no nune’e bele demora liu tinan orsamentu ida. Tanba ne’e, maiske bainhira despezas kapital ida hein atu halo durante tinan barak, montante ne’e hotu komprometidu iha tinan ida uluk, no kompromisu ne’e sei transporta hosi tinan ida ba tinan seluk too ni-nia konkluzaun. Iha prátika, Governu hela implementa liu orsamentu ida iha tinan ida-ida– orsamentu tinan ne’e nian no despeza sira mak kompromete ona iha orsamentu tinan uluk nian– maibé despezas ho

7 Númeru sira ne’e la hatama kapitalizasaun hosi Autoridade Bankária no Pagamentus.

Reporte kona-ba gastu sira hasoru transporte sira bele hadia makaas relatoriu ezekusaun orsamentu fulan tolu-tolu nian ni kaptura didiak velosidade gastu osan kas sira.

Page 22: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

21

osan kas tinan ne’e nian deit mak kaptura ka hatama iha relatóriu ezekusaun orsamentu fulan tolu-tolu. Atu akompaña didiak ezekusaun orsamentu, presiza informasaun barak liu atu halo distinsaun entre kompromisu no pagamentu ho osan kas no atu avalia ezekusaun orsamentu carry-over, ne’ebé sei presiza mudansa sira ba sistema informasaun jestaun finanseira. Iha prazu badak, ezekusaun orsamentu ida mak diak liu iha poténsia boot ida ba hakuran kiak, liu-liu iha kazu despezas ba bens no servisus no despezas ba dezenvolvimentu kapital. Iha Saúde no Edukasaun, ezekusaun orsamentu importante tebe-tebes atu hadia asesu no kualidade servisus iha área rural sira. Despeza konkretu sira ba reabilitasaun lurón sira no alargamentu servisu eletrisidade no tele-komunikasoens esensial atu permite dezenvolvimentu sektor privadu. Liu tan ne’e, konstrusaun mak kait-malu ho ezekusaun despezas kapital nudar impulsu boot ida ba kriasun empregu. Estimativa kasar ida hatudu katak implementasaun efetivu ba proposta orsamentu kapital dezenvolvimentu tinan oin nian hamutuk USD 79 milloens bele hamoris empregu 10,000 tinan ida ba traballador sira mak iha kualifikasaun kiik. Governu hahú implementa ona medida importante sira atu hadia ezekusaun orsamentu. Harii tihaona komisaun inter-ministerial ida iha fulan Abril 2004 atu trata atrazu sira iha ezekusaun orsamentu. MPF halo ona estudu ida kona-ba prosesu ezekusaun orsamentu sira no kona-ba buat sira mak halo engarrafamentu iha despeza sira, no foin lalais ne’e lansa ona estudu klean ida kona-ba sasatan sira ba ezekusaun efisiente orsamentu dezenvolvimentu kapital. Liu tan, Programa Harii Kapasidade iha área Planeamentu no Jestaun Finanseira (PFMCBP) tuir mai sei tau atensaun diretamente ba hadia ezekusaun orsamentu. Iha ministériu balun, Governu halo susesu iha aumenta taxa despezas hodi assume responsabilidade ba ezekusaun orsamentu dezenvolvimentu kapital ba funsionáriu no asesór sira mak haburas ona sira-nia kapasidade iha prosesamentu despezas kapital sira liu hosi projetu TFET.

Melloria sira iha ezekusaun orsamentu depende ba rezolusaun engarrafamentu sira iha aprovizionamentu. Uluk, prosesu aprovizionamentu sira sentralizadu makaas, ho matenek uitoan deit kona-ba diretiva no prosedimentu sira iha Ministériu operasional sira sira. Lei aprovizionamentu sira, ne’ebé vigora ona iha fulan Janeiru 2006, promete atu hakma’an naha-todan balun ba funsionáriu aprovizionamentu sentral no sei tulun hakuran tempu entre kompromisu no pagamentu mak halo ona liu hosi delegasaun autoridade aprovizionamentu ba kompras sira mak boot too USD 10,000 ba ajénsia balun. Ne’e sei reprezenta too 80 pursentu hosi kompromisu total no formulariu kompromisu sira, no besik 40 pursentu iha valor aprovizionamentu. Delegasaun ida diak liu sei permite funsionáriu MPF sira atu konsentra ba gastus dezenvolvimentu kapital no ba kompras foin-boot sira ba bens no servisus no kapital menor. Maibé, tanba orsamentu nasional aumenta nafatin, importante mos atu rekruta funsionáriu seluk tan iha unidade aprovizionamentu MPF atu akompaña

Melloria sira iha ezekusaun orsamentu foo potensia ida ba hakuran kiak iha prazu badak. Governu servisu daudaun atu hadia ezekusaun orsamentu. Melloria iha ezekusaun orsamentu depende ba prosesamentu aprovizionamentu ida efikaz liu.

Page 23: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

22

volume ne’ebé aumenta no valor transaksi aprovizionamentu nian, liu-liu iha área dezenvolvimentu kapital, no atu tau matan ba kompromisu orasne’e no uluk nian, nune’e mos pagamentu ho osan kas mak halo ona hasoru kompromisu durante tinan barak. Iha MPF no mos Ministériu operasional sira, sei presiza kapasitasaun liu-liu atu reforsa aprovizionamentu pa projetu servisu kapital boot sira.

Proposta Orsamentu ba TF07

Governu propoin orsamentu ida hamutuk USD 218 milloens iha TF07, boot liu fali orsamentu orasne’e hamutuk USD 130 milloens (haree Tabela 7). Hanesan iha tinan uluk, aumentu boot liu mak iha orsamentu dezenvolvimentu kapital, ne’ebé hein atu sae hosi USD 26 milloens iha TF068 ba USD 79 milloens iha TF07, no hosi pursentu 22 ba pursentu 36 hosi total orsamentu. Implementasaun efetivu ba aumentu ne’e iha orsamentu kapital sei kontribui makaas ba melloria iha servisu sira no kriasun empregu iha prazu badak iha distritu sira, subliña nesesidade atu halo nafatin melloria iha ezekusaun orsamentu dezenvolvimentu kapital.

Tabela 7: Proposta Despeza CFTL nian ba TF06 tuir Ministériu9

Ministériu sira/Programas TF06

Orsamentu TF06

MYBU TF07

Proposta Gabinete Prezidente 595 681 1,016 Parlamentu Nasional 1,381 2,112 3,457 Gabinete Primeiru Ministru no Presidensia Conselho de Ministros 5,782 5,933 8,935 Ministériu Defeza 9,780 9,820 22,391 Secretariadu Estadu ba Conselho de Ministros 678 678 1,660 Ministériu Administrasaun Estatal 4,149 4,296 9,908 Ministériu Interior 1,458 1,368 4,109 Polísia Nasional 8,726 9,133 8,477 Ministériu Dezenvolvimentu 453 583 1,776 Secretariadu Estadu ba Juventude no Desportu 442 502 2,944 Ministériu Justisa 5,641 5,696 4,785 Ministériu Agrikultura, Florestas, no Peskas 4,450 4,981 8,555 Ministériu Edukasaun no Kultura 18,220 18,510 33,289 Ministériu Saúde 14,305 16,884 24,789 Ministériu do Traballu no Reinsersaun Komunitária 864 1,465 3,233 Ministériu Negosius Estranjeirus no Kooperasaun 2,652 2,904 5,130 Ministériu do Planu no Finansas10 19,196 20,033 15,394 Ministériu Transporte no Komunikasoens 2,617 2,617 9,677 Ministériu Rekursus Naturais, Minerais, no Politika Enerjetika 8,487 11,281 22,546 Ministériu Obras Públikas 9,142 9,243 22,014 Judisiáriu 503 503 767 Provedor 83 93 401 Servisus Difuzaun Publika Timor-Leste 826 826 2,682 Total 120,430 130,142 217,935 Hun: Ministériu do Planu no Finansas

Orsamentu ba TF07 mantein nafatin fokus favoravel ida ba ema-kiak. Hein katak despeza sira ba Edukasaun no Saúde sei aumenta makaas iha termus osan dolar, maiske tanba aumentu boot orsamentu global ni-nia 8 Númeru sira ne’e la hatama kapitalizasaun Autoridade Bankaria no Pagamentus. 9 Númeru sira ne’e provizoriu hela, ne’ebé reflete numeru foun liu MoPF nian. 10 Númeru sira ne’e hatama Autoridade Bankaria no Pagamentus.

Orsamentu mak propoin ona ba FY07 prevé saltu boot ida iha gastus, liu-liu kona-ba dezenvolvimentu kapital.

Orsamentu mak propoin ona ba TF07 sei favoravel ba emakiak...

Page 24: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

23

persentajen iha relasaun ho gastus total sei kiik liu fali iha tinan sira uluk. Gastus iha agrikultura, florestas, no peskas tenki proporsional nafatin ho gastus tinan uluk. Hare’e nanis ona aumentu boot iha transportes no komunikasaun, rekursu natural sira, no obras publikas, ne’ebé apropriadu tanba Governu nia atensaun ne’ebé aumenta atu hadia infra-estrututa hosi dudu kresimentu ekonomiku no kriasun empregu. Orsamentu Gabinete Provedor no Servisu Difuzaun Publiku boot liu fali too dala hat no dala tolu, ida-ida, iha tinan uluk, ne’ebé hatudu kompromisu ida atu reforsa Governasaun. Hein katak alokasi ba defeza sei aumenta liu dala-rua, liu-liu tanba planeia ona atu sosa roo. Gastus ba emakiak sira mos reflete tiha iha aumenta pagamentu trasnferensia sira nudar kategoria despeza ketak ida. klasifikasaun foun ne’e sei hatama Fundu Solidariedade no Fundu Dezenvolvimentu Komunidade iha Gabinete Primeiru Ministru, no Programa Dezenvolvimentu Lokal iha Ministériu Administrasaun Estatal, no ajudas de bloku ba eskola sira sei substitui sistema kontribuisaun voluntáriu uluk nian. Monitoramentu ho kuidadu ba rezultadu sira sei tulun aumenta intervensaun sira ba nivel nasional ida, no kontinuasaun segunda edisaun Estudu Padraun Moris Timor-Leste sei foo baze ida ba definisaun target ida diak liu.

Orsamentu no Opsaun Finansiamentu Fontes Kombinadas iha prazu médiu

Hosi TF02 ba TF04, Governu hasoru lakuna finansiamentu ida besik USD 30 milloens tinan ida, ne’ebé Programa Apoiu ba Tranzisaun, nudar programa ida mak involve parseiru dezenvolvimentu oi-oin atu apoia implementasaun PDN, mak taka tiha. Orasne’e, ho Bayu Undan tama ona iha produsaun total, akordu sira atu fahe reseita estabelese ona ba Greater Sunrise, no nivel mina folin sira mak aas istorikamente, maka lacuna finansiamentu nudar uluk define la iha tan ona. Baseia ba projesaun konservativu ne’ebé diak, no tau iha konta Governu nia politika poupansa prudente for reseita mina-rai sira nune’e mos melloria sira iha kobransa reseita rai-laran sira, rendimentu sustentavel ne’e tuir estimative boot liu USD 250 ba 300 milloens tinan ida, ka besik dobru hosi orsamentu TF06. Besi-besik USD 30 ba 40 milloens hosi rendimentu sustentavel ne’e hein atu mai hosi reseita non-petroleu sira.

Maibé, orsamentu sustentável orasne’e la natón atu implementa PDN ka hetan MDG sira. Nudar parte hosi prosesu SIP, Governu estima katak Despezas Fontes Kombinadas tenki aumenta ba USD 400 milloens iha TF15 atu bele hetan objetivu sira ne’e. Orsamentu alargadu ida bele justifika hosi nasaun nia nesesidade dezenvolvimentu sira, liu-liu iha hakuran kiak, hari hikas infraestrutura no estimula atividade ekonómika atu hamoris empregu no foo impulsu ba dezenvolvimentu sektor privadu vibrante ida. Bainhira la iha kapasidade ida atu kanaliza prokura/permintaan liu hosi taxa de kámbiu ka politika monetária, iha prazu badak nudar impulsu prinsipal ba kresimentu non-petroleu mak bele mai hosi politika fiskal expansionista diak ida. Ikus liu, volatilidade produsaun mina no liu-liu mina folin sira sujere abordajen konservativu ida.

…no introduz kategoria despeza foun ida ba verba publiku nian sira. Lacuna finansiamentu nudar uluk define ona la iha tan ona, no konsistente ho politika poupansa, Governu bele selu orsamenu ida boot liu USD 250 milloens tinan ida… …maibe’e buat n’e seidauk natón atu realiza objetivu dezenvolvimenu mileniu nasional sira.

Page 25: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

24

Governu nian Programa Investimentu Sektor ni-nia objetivu mak atu aliña Orsamentu Fontes Kombinadas ho NDP, klarifika objetivu sira sektor nian (inklui mos MDG nasional sira), politika no estratéjia, no investimentu prazu-médiu no programa gastus rekorrente sira. Iha 2005, 15 hosi SIP sira ne’e mak ramata ona disponivel ba públiku. Hafoin halo tiha revizaun alargadu ida atu reflete estrutura foun Governu nian, orsamentu atualizadu no kompromisu doador, no prioridade foun sira, lansa daudaun ona SIP atualizadu 17 iha agrikultura, florestas, no peskas; komunikasaun; edukasaun no formasaun; relasaun externa no kooperasaun; saúde; uma no dezenvolvimentu urbanu; governu lokal no sosiedade sivíl; rekursu natural sira no meiu ambiente; pilar sira seluk estadu nian; enerjia; dezenvolvimentu sektor privadu; jestaun sektor públiku; direitu, igualdade, no judisiariu; seguransa, hametin dame, no rekonsiliasaun; sosial, sivil, no protesaun heransa; transportes; no abastesimentu bee no saneamentu.

Atu hadia planeamentu Orsamentu Fontes Kombinadas atu apoia NDP no SIP, Governu hanoin atu muda proporsaun boot ida hosi gastus iha orsamentu liur ba orsamentu-laran. Governu husu ona parseiru dezenvolvimentu sira atu foo nafatin apoiu ba orsamentu ba TF08 liu hosi CSP, hodi apoia mudansa ne’e. Bainhira Governu hetan susesu boot iha melloria ba ezekusaun orsamentu, maka doador sira bele hanoin atu halo mudansa seluk tan ba apoiu orsamentu jeral ka sektoral.

Atu hetan MDG sira, nune’e mos objetivu sira mak hakerek ona iha PDN no SIP sira, Governu no parseiru dezenvolvimentu sira kaer-metin ona prinsípiu parsearia no armonizasaun doador. Implementasaun no monitoramentu ba SIP sira sei halo liu hosi Grupu Servisu Sektor (GSS) hamutuk entre governu-doador sanulu-resin-ida iha agrikultura; edukasaun no formasaun; relasaun externa, seguransa, dame, no rekonsiliasaun; tratamentu saúde; infra-estrutura; dezenvolvimentu lokal; rekursu natural sira no meiu ambiente; dezenvolvimentu sektor privadu; servisu públiku; direitu, igualdade, no judisiariu; no protesaun sosial, civil, no heransa. Liu hosi Marsu 2006, no iha preparasaun ba TLDPM, GSS oi-oin hasoru malu ona atu koalia kona-ba prioridade no atividade sira sektor nian molok halo preparasaun orsamentu ba TF07. Governu hatoo ona ni-nia apoiu ba aumentu armonizasaun ho sistemas nasaun nian sira no entre doador sira, no hasai ona diretiva sira atu servisu hamutuk ho doador sira. Abordajen parsearia ne’e hatama ona iha CSP, no adopta ona iha dezeñu ba PFMCBP tuir mai, Programa Apoiu ba Edukasaun Primária, no apoiu ba sektor judisiariu. Iha kontextu CSP, doador sira konkorda ona atu apoia elaborasaun Orsamentu Fontes Kombinadas kompreensif no akurat hodi foo ba Governu informasaun detalladu kona-ba kompromisu finansiamentu anual no prazu-médiu, klasifikasaun dirak no kalendariu ida mak enkuadra iha siklu orsamentu Governu nian. Maiske halo ona progresu iha área ne’e, iha nafatin nesesidade iha ba parseiru dezenvolvimentu sira atu foo dadus dezagregadu kona-ba planeamentu gastus rekorrente no gastus kapital.

SIP sira dada-dalan ba aliñamentu orsamentu fonts kombinadas ho PDN. Governu husu ona apoiu ba orsamentu iha TF08 laran atu tulun muda despeza hosi orsamentu liur ba orsamentu laran. Parseiru dezenvolvimentu sira komprometidu ba parsearia no armonizasaun.

Page 26: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

25

KAPASITASAUN

Atu haburas kresimentu sustentável no hakuran kiak liu hosi implementasaun sukses ba NDP no SIP sei depende ba reforsu kapasidade iha área vital sira, hanesan jestaun finansas públikas no justisa. Maiske Governu halo ona hakat luan sira, kapasidade institusional sei fraku nafatin iha Timor-Leste. Nivel edukasaun no experiénsia professional ne’ebé kiik halo tiha falta boot ida iha ema matenek tékniku sira. Kualifikasaun mak falta tebe-tebes iha área kontabilidade, auditoria, ekonomia, no hakerek lei reflete tihaona iha Governu nia difikuldade sira atu rekruta pesoal kualifikadu iha sektor oi-oin. Ba funsionáriu sira mak servisu ona iha funsaun públika, iha falta familiaridade ida ho sistema no prosesu foun sira no muda’an bei-beik. Sektor sira mak iha dezempeñu diak hetan benefisiu hosi lideransa nasional ne’ebé forte ho vizaun malorek ida. Uluk liu, ajénsia sira ne’e adopta ona politika no estratéjia diak sira no dezenvolve ona kuadru institusional no legal sira, ne’ebé permite sira atu funsiona iha estrutura malorek sira nia laran hodi lao ba meta sira mak define didiak ona.

Maiske esforsu inisial barak atu harii kapasidade tau atensaun ba monta sistema vital sira no halo operasional lalais, maibé sira husik hela legasia ida dependénsia makaas ba asesór internasional sira ne’ebé dala-barak tau atensaun ba tarefa tékniku sira em vez de transfere kualifikasaun sira. Situasaun ne’e hetan tiha nota urjénsia ida tanba Misaun Nasoens Unidas nian iha Timor-Leste sei hakuran makaas iha fulan Maiu 2005. Desde tempu ne’e, Governu servisu tihaona ho Gabinete Nasoens Unidas iha Timor-Leste (UNOTIL) atu garante entrega funsaun sira didiak, liu-liu iha área justisa no jestaun finansas públikas. Orasne’e Timor-Leste lao daudauk ba oin atu troka funsionáriu internasional sira ho ema Timor sira no tau atensaun liu ba hatama abordajen ida ba harii institusaun. Iha lideransa CDCU nia okos, Governu adopta ona estratéjia harii kapasidade ne’ebé depende ba pilar tolu mak iha relasaun ba malu: kualifikasun, matenek, sistema no prosesu sira, no atitude no komportamentu sira.

Ho baze iha kuadru integradu ne’e, no ho expetativa redusaun boot liu tan iha asesór internasional hafoin hakuran funsionáriu no retirada UNOTIL nian, Governu husu ona atu parseiru dezenvolvimentu sira apoia programa kapasitasaun ida iha planeamentu no jestaun finanseira. Nudar resposta, PFMCBP ne’ebé ni-nia objetivu atu reforsa planeamentu ho forma sustentável, orsamentasaun, jestaun despezas públikas, no administrasaun reseitas ba kresimentu no hakuran kiak. Programa ne’e sei tau fokus ba kolokasaun funsionáriu internasional sira iha fatin sira ne’ebé presiza, rekruta funsionáriu nasional tuir nesesidade, no dezenvolve kualifikasaun no matenek sira funsionáriu nasional nian atu nune’e sira bele halao sira-nia servisu ho efisiénsia no efikásia. Liu tan ne’e, PFMCBP ni-nia objetivu atu hadia sistema no prosesu sira ne’ebé regula fluxu servisu nian iha MPF laran no entre MPF no Ministériu operasional sira, distritu, no sektor privadu. Programa ne’e sei servisu atu reforsa atitude no komportamentu sira, hanesan halo jestaun ba mudansa, hamoris integridade profesional, suporta komunikasaun no kooperasaun, no dezenvolve etika servisu forte ida.

Kapasidade institusional sei fraku nafatin iha Timor-Leste. Iha lideransa CDCU nian, Governu muda hosi dependensia ida hosi asesór internasional sira ba dezenvolvimentu funsionariu nasional sira. Aprova ona programa kapasitasaun iha iha planeamentu ho jestaun finanseira... …no sei bazeia ba kuadru CDCU atu garante dezenvolviemtnu sustentavel kualifikasaun sira no matenek, sistema no prosesu sira, no atitude no komportamentu sira entre instituisaun sira Governu nian.

Page 27: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

26

Ikus liu, PFMCBP sei rezolve aspektu transversal importante kapasitasaun nian, hanesn mos lideransa no jestaun, delegasaun autoridade, transparénsia no responsabilizasaun, no formasaun iha kualifikasaun bázika sira mak presiza iha funsaun públika laran. Atividade sira PFMCBP nian halo tiha ona ho forma partisipatória ida no motivadu hosi prokura/permintaan no sei implementa nudar parte hosi programa ida ne’ebé involve doador barak mak iha ligasaun besik ho CSP. Banku Mundiál ni-nia kontribuisaun ba programa ne’e hetan ona aprovasaun hosi Banku nia Diresaun Ezekutiva iha fulan Marsu 2006, no ho apoiu hosi parseiru dezenvolvimentu sira, no ni-nia implementasaun hein atu hahú besi-besik fulan Maiu 2006. Hosi orsamentu ida hamutuk USD 37 milloens iha tinan lima nia laran, too ohinloron hamutik USD 16.5 milloens mak komprometidu ona.

Ho retirada UNOTIL mak atu halo iha fulan Maiu 2006, iha nesesidade urjente iha ba estratéjia tranzisaun atu asegura katak esforsu sira mak foin halo atu suporta sistema dezempeñu tribunal la lakon. Apoiu internasional mos vital ba funsionamentu sector judisiariu. Programa Sektor Judisiáriu (JSP), ne’ebé UNDP apoia, kontinua prepara profesional nasional sira iha Sentru Formasaun Judisiariu (SFJ). Primeiru grupu kandidatu ba juiz, prokurador, no defensor sira hein atu ramata formasaun teóriku (inklui direitu ema nian no asuntu jéneru sira) iha fulan Maiu 2006 rohan. Hosi partisipante 40 ne’ebé hahú ona programa ne’e, 27 sei kontinua. Bazeia ba rezultadu avaliasaun sira, juiz probatóriu sira, prokurador no defensor sira sei nomeia iha 2006 klaran atu servisu ho t’ekniku tribunál internasional sira iha tinan ida nia laran. Nomeasaun ofisial ba juiz nasional sira, prokurador no defensor sira programa tihaona ba 2007 klaran bainhira sira ramata faze probatóriu. Segundu grupu ho kandidatu 15 hahú ona formasaun iha SFJ. Molok UNOTIL taka iha fulan 2006, SFJ hola ona responsabilidade ba finansiamentu postu internasional ba juiz hitu, prokurador hat, defensor hat no funsionáriu administrasaun tribunál rua atu suporta operasaun tribunal sira too profesional nasional sira ramata sira-nia formasaun. Hosi orsamentu ida hamutuk USD 10.3 milloens iha tinan tolu nia laran, too ohinloron USD 3 milloens mak komoprometidu ona. Hein katak la kleur tan sei asegura kuantia hanesan ida, ne’ebé bele permite kontinuasaun projetu ne’e. Maibé, importante atu hetan finansiamentu ba saldu ne’e iha 2007. Preparasaun ba eleisaun Parlamentar no Prezidensiál 2007 hamosu tihaona nesesidade ida ba kapasitasaun. Sei presiza halo desizaun politika sira kona-ba dezeñu sistema eleitoral no númeru konstituente sira, ne’ebé sei diak liu bainhira halo liu hosi diskusaun politika alargadu sira ne’ebé involve partidu politiku hotu-hotu atu hamoris konsensus no garante kredibilidade no legitimidade prosesu eleisaun nian. Presiza mos asesória téknika atu hakerek lei eleitoral no atu rezolve lia legal sira bainhira sira mosu. Atu Komisaun Nasional Eleitoral (CNE) bele sai efetivu, nia presiza funsionáriu eleitoral barak liu, formasaun, ekipamentu, no material sira. Formasaun uitoan mak foo ona ba eleisaun lokal 2005 seidauk natón, maiske observador sira dehan katak iha melloria boot durante eleisaun lokal ne’ebé halao iha fulan 18

Presiza urjente akordu tranzisional sira atu garante funsionamentu kontinyu sector justisa, enkuantu funsionariu nasional sira tuir formasaun. Jestaun eleisaun 2007 sei rekere kapasitasaun no asesoria teknika.

Page 28: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

27

laran. Hodi rekoñese responsabilidade sira mak kait-malu ho implementasaun eleisaun demokrátika ida, Governu husu ona katak dezenvolvimentu kuadru legal eleitoral ida no provizaun rekursu natón atu hatama ba ni-nia programa annual tuir mai no reflete iha matriks rezultadu CSP II sira.

Page 29: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

28

Aneksu 1: Estatutu Asaun Programadu CSP I Orijinal (TF2006)

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Sesaun A.1. Governasaun: Reforsu ba Instituisaun Fiskalizasaun sira

A.1.1 Provedor nomeia tihaona (iha finais Setembru)

Sesaun A.2: Governasaun – Funsaun Esensial sira Governu nian

A.2.1 Apoiu iha tempu-integral/ full time natón ba armonizasaun lei sira (iha finais Set)

Hatama ona esbosu proposta ba politika no prosesu lejislativu ba CoM (iha finais Dez.) R

Dezenvolve ona manual no liña orientasaun sira ba politika foun no prosesu lejislativu ba entidade relevante hotu-hotu R

A.2.2 Publika ona relatóriu sumáriu 10 ba investigasaun sira iha website GIG (iha finais Set)

Publika ona relatóriu sumáriu 5 ba investigasaun iha website GIG (iha finais Dez.)

GIG hahú pelu menus investigasaun foun 6 (iha finais Dez.)

CoM aprova ona Lei Orgánika GIG hodi hatama kompeténsia sira, rekizitu halo relatóriu sira no referénsia kazu kriminal sira (iha finais Dez.)

TOR ba estudu opsaun kona-ba instrumentu integridade sira hanesan rendimentu no bens ramata ona (iha finais Set)

Hatama ona estudu opsaun sira ba CoM (iha finais Dez.)

A.2.3 TOR ba estudu tranzisaun kona-ba preparativu auditoria ramata ona (iha finais Set)

Hatama ona estudu tranzisaun ba Tribunal de Recurso no CoM (iha finais Dez.)

A.2.4 Halo hela programa/eskedul sorumutu sira entre Governu no meiu komunikasaun, no sosiedade sivíl (iha finais Set)

Komunikadu imprensa Conselho de Ministros nian disponivel iha lian Tetun (iha finais Set), tenki halo hikas

Prepara ona esbosu preliminar ba kuadru kona-ba liberdade informasaun no tenki halao konsulta (iha finais Dez.)

A.2.5 Nomeia ona membru sira Diresaun Asesória Investimentu no operasionál ona (iha finais Set)

ETRS no Unidade Makro-Ekonómika rekruta pesoal nasional mak diak (iha finais Set) R

Nomeia tihaona Konsellu Konsultativu no orasne’e operasionál ona (iha finais Dez.)

Dezeña ona programa harii kapasidade tinan 5 ba taxasaun petróleu (iha finais Dez.)

Sesaun A.3: Governasaun –Jestaun Sektor Públiku

A.3.1 Estudu kompriensivu ida kona-ba opsaun mak hili tihaona ba governasaun lokal hatama ona ba CoM (iha finais Set)

11 Produtu no indikador sira mak deskreve iha ne’e mai hosi Matriks Rezultadu orijinál (hosi misaun Marsu 2005). Favor hare’e Seksaun D: Matriks Rezultadu CSP I – Atualizasaun ba revizaun atividade sira. 12 Atividade sira mak ramata tihaona ka hein atu ramata iha 31 Marsu 2006. 13 Atividade sira mak hahú ona/atu hahú ka hein atu ramata iha 30 Juñu 2006. 14 Atividade sira mak atu programa hikas ba CSPII (R) ka halakon tiha (D).

Page 30: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

29

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

CoM aprova proposta definisaun ba papel, funsaun, kompozisaun, no dimensaun sira estrutura desentralizadu foun (iha finais Dez.) R

A.3.2 Hatama ona Manual kona-ba prosedimentu disiplinár baCoM no hetan ona aprovasaun (iha finais Set/Dez.) R

Iha ona asesór tékniu sira ba dezenvolvimentu karreira no estrutura saláriu (iha finais Set)

Aprovasaun ba regulamentu kona-ba responsabilidade supervizoria (iha finais Dez.) R

Aprovasaun ba regulamentu on kritéria no prosesu imparsiál ba avaliasaun funsionáriu públiku sira (iha finais Dez.) R

A.3.3 Asegura ona finansiamentu DP ba PMIS (iha finais Set)

Ema mak manán iha PMIS hahú implementasaun PMIS (iha finais Set)

Implementasaun PMIS (25 % hosi dadus funsaun públika nian hatama ona iha PMIS) (iha finais Dez.)

A.3.4 QMR sira hahú ona inklui mos sesaun ida kona-ba sasatan sira ba dezempeñu, no rezolusaun problema (iha finais Set)

Planu sira ba LSMS, PPA, sensus Suco no mapa pobreza ramata ona (iha finais Set)

Mobiliza ona rekursu sira ba avaliasaun kiak no disponível (iha finais Dez.)

Esperimentasaun ba LSMS ramata ona (iha finais Dez.)

Preparasaun ba servisu iha kampu (ba avaliasaun partisipatória) ramata ona (iha finais Dez.)

Protokolul Estudu NDP ramata ona no lao daudauk ona (iha finais Set/Dez.) R

A.3.5 Hatama tihaona Jéneru ba SIPs (iha finais Set)

Funsionáriu NDPEAC ekipadu ona ho instrumentu GM sira (iha finais Set)

Identifika ona asuntu jéneru prinsipal sira liu hosi análize dadus dezagregadu tuir seksu iha MS no MEC (iha finais Dez.)

Sesaun A.4: Governasaun – Reforsu ba Sektor Judisiáriu

A.4.1 Formasaun, rekrutamentu, no planu susesaun rekursu umanu ramata ona

Harii ona mekanizmu finansiamentu, identifika ona doador sira, hetan ona kompromisu esensial sira ba TF06 (iha finais Set)

Planu dezenvolvimentu rekursu umanu iha prazu naruk ramata ona (iha finais Dez. 05)

Kontinuasaun formasaun ba tékniku tribunál nasional 27 liu hosi SFJ (iha finais Juñu 06)

Hahú ona prosesu dezeñu sistema jestaun kazu bazeadu ba prosedimentu sivíl no kriminál ne’ebé iha ona (iha finais Set)

Kontinuasaun reforsu ba prosedimentu bazeadu ba kódigu prosedural foun sira (iha finais Set).

Dezeñu Sistema jestaun kazu ramata ona (iha finais Dez.) R

Page 31: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

30

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Publika ona estatístika prosekusaun fulan tolu-tolu, tribunál, no kadeia (iha finais Dez.)

Rekrutamentu ba funsionáriu administrativu ba GPG (iha finais Set) R

Estuda hikas ona sistema ba atribuisaun kazu sira (iha finais Set)

Hahú ona formasaun ba funsionáriu (iha finais Dez.)

Nomeia ona SCPP (iha finais Dez.)

Hahú ona melloria iha dezenvolvimentu politika administrativu, finanseiru, no aprovizionamentu ba CoA, MJ, no GPG (iha finais Set)

R

Kolaborasaun ho MPF atu hadia despezas (iha finais Dez.)

Programa kalendáriu semanal tribunál taka ona iha tribunal sira hotu (iha finais Dez.)

Halo ona análize ba kazu GBV sira (iha finais Set) R

CoM aprova ona Projetu lei kona-ba violénsia uma-laran no hatama ona ba parlamentu (iha finais Set) R

Planu ba formasaun iha asuntu jéneru for tékniku tribunál sira ramata ona (iha finais Dez.)

Rekruta ona asistente defensór públiku 13 (iha finais Set)

Formasaun ba asistente defensór públiku iha SFJ hahú ona (iha finais Set)

R

Harii ona orgaun disiplinár ba defensór públiku sira lei nudar define ona (iha finais Dez.)

Planu ba informasaun públika kona-ba funsaun PD ramata ona (iha finais Dez.)

Kompilasaun ba lei sira hahú ona (iha finais Set) R

Hahú ona Kriasun ba abstratu lei sira (iha finais Set) R

Planu informasaun públika ramata ona (iha finais Set)

Vizita sira ba distritu/sub-distritu 20 (iha finais Dez.)

Ho V-M ba dezenvolvimentu no meiu ambiente, informasaun públika kona-ba lei sira mak iha relasaun ho dezenvolvimentu sektor privadu (iha finais Dez.)

Sesaun A.5: Governasaun – Reforsa Servisus Polisia

A.5.1 Estratéjia formasaun hatama sensigilidade ba jéneru no prinsípiu sira mak orientadu ba komunidade (iha finais Set)

Avaliasaun no revizaun ba kursu formasaun sira, politika sira, no prosedimentu sira atu asegura prinsípiu sira COP nian no hatama sensibilidade ba jéneru iha politika sira hotu, prosedimentu sira no kursu formasaun sira polísia nian (iha finais Dez.)

Page 32: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

31

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Kontinuasaun formasaun foo ona kona-ba Polisionamentu Orientadu ba Komunidade no sensibilidade ba jéneru

Programa sensibilidade komunidade sira no mekanizmu konsulta ho komunidade operating iha fatin pilotu 4 (iha finais Dez.)

A.5.2 Promulgasaun ba lei kona-ba disiplina polísia (iha finais Set)

Konsulta ho sósiu sira kona-ba komisaun estudu independente hanesan sosiedade sivíl no Provedor (iha finais Set)

Sei estuda hela prosedimentus no politika Gabinete Étika Profesionál PNTL nian (PEO) sira atu reflete lei kona-ba disiplina (iha finais Dez.)

Identifika ona no dokumenta ona kondisaun sira ba rekrutamentu no formasaun funsionáriu PEO (iha finais Dez.)

Estudu ba politika no prosedimentu sira PEO nian ramata ona (Iha finais Marsu)

Sei estuda hela prosedimentus no politika sira (PEDU) atu reflete lei kona-ba disiplina (Iha finais of Dez.)

Halo ona estudu ba investigasaun sira ba keixa sira hasoru polísia.(Iha finais Marsu)

Komisaun independente hahú daudaun ona investigasaun sira iha-ne’ebé apropriadu (Iha finais fulan Marsu)

Kontinuasaun formasaun ba membru PEO PNTL sira (Iha finais fulan Marsu)

Harii ona mekanizmu ligasaun sira ho Provedor (iha finais Dez.) #

Harii ona mekanizmu ligasaun entre Unidade Investigasaun Nasionál & Gabinete Provedor (iha finais Marsu)#

Dezenvolve ona no hakerek ona esbosu jerál politika bazeadu ba konsulta ho sósiu sira (iha finais Dez.)

Estuda ona esbosu politika ho sósiu sira (iha finais Dez.)

Konsulta ho Sósiu lao nafatin (Iha finais fulan Marsu)

Hahú ona prosesu dezenvolvimentu Manual PNTL nian.

Identifikasaun ba maioria aproximasaun ligasaun no koordenasaun diak liu (iha finais Set)

Harii ona mekanizmu sira (Iha finais of Marsu)

A.5.3 Identifika ona dezeñu objetivu no komponente sira ba estudu kazu kona-ba hatama jéneru no esbosu jerál ramata ona (iha finais Set)

Estudu kazu Parte I: análize jéneru PNTL ramata ona (iha finais Dez.)

Sesaun A.6 : Governasaun – Planeamentu no Jestaun Despezas Públikas

A.6.1 Programa Harii Kapasidade ramata ona no GoTL aprova ona (iha finais Set)

Konfirma ona preparativu implementasaun sira ba Programa Harii kapasidade (iha finais Dez.)

Hetan ona akordu kona-ba preparativu susesor ba postu TA sira mak importante tebe-tebes (iha finais Set)

Page 33: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

32

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Hakerek ona no aprova ona deskrisaun tarefa sira ba postu importante tebe-tebes sira no konkorda ona prosesu rekrutamentu (iha finais Dez.)

A.6.2 Númeru doador sektoral ba TF06 tuir klasifikasaun ekonómika ho indikativu kompromisu prazu mediu (iha finais Set) D

Konkorda ona atu rekruta funsionáriu no harii & sistemas atu delegasaun bele sai efetivu (iha finais Set) R

Dekretu Lei aprovizionamentu hatama ona ba CoM (iha finais Set)

CoM aprova ona Dekretu Lei Aprovizionamentu (iha finais Dez.)

Publika ona orsamentu TF 2006, disponivel iha website Governu nian no fahe ona ba distritu sira (iha finais Set)

Publika ona konta sira TF 2005 nian ne’ebé audit ona, disponivel iha website Governu nian no fahe ona ba distritu sora (iha finais Marsu)

Relatóriu semestral sira hosi MAFF, MS, MEC & MPW kona-ba despeza versus apropriasaun sira (iha finais Dez.)

Konkorda ona melloria ba regulamentu sira ba asesu distritu sira nian ba rekursu sira (iha finais Dez.) R

A.6.3 Auditoria externa ba konta sira estadu nian ba TF04-05 lao ona (iha finais Set)

Publika ona no haruka ona Relatóriu Ezekusaun Orsamentu Primeiru Trimestre ba Parlamentu no DA sira (iha finais Dez.)

Deklarasaun auditoria no Karta Jestaun hatama ona ba Governu (iha finais Dez.)

Publika ona Guia Sidadaun nian ba Orsamentu (iha finais Dez.)

Sesaun B.1 : Prestasun Servisu atu Hakuran kiak – Saúde

B.1.1 Taxa DPT3 46% no taxa Sarampu: 46% (iha finais Dez.)

Pursentajen patu sira mak simu asistensia pesoal saúde kualifikadu: 29% iha 31 Dez. (iha finais Dez.)

Vizita pasiente hosi liur per kapita: 2.07 (iha finais Dez.)

B.1.2 Despeza sira hospital nian kuran hosi ka hanesan ho 40% hosi orsamentu rekorrente CFET (iha finais Dez.)

planu atividade anual inisial hospital nian ba TF05/06 ramata ona bazeia ba pakote servisu inisial no konkorda ona instrumentu monitoramentu (iha finais Set)

Estudu 1o Trimestre ba PAA hospital nian sira & konkorda ona asaun sira (iha finais Dez.)

Pakote Servisu Hospital nian ramata ona (iha finais Dez.)

Finaliza ona PAA hospital nian ba TF07 hosi uza pakote servisu sira mak revisi ona (iha finais Dez.)

Orsamentu doador nian foo ona tuir projetu iha formatu mak konkorda tihaona (iha finais Dez.)

Halo segimentu ba relatóriu monitoramentu & identifikasaun asaun sira DHP nian no presiza apoiu atu resolve sasatan sira ba implementasaun (iha finais Set)

Page 34: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

33

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Dezeña ona no disemina ona Instrumentu sira ba reportasaun semestral (iha finais Dez.)

Halo segimentu ba implementasaun no identifikasaun DHP no apoiu implementasaun asuntu sira (iha finais Dez.)

Pelu menus halo sorumutu fulan tolu-tolu iha MS no DHO sira atu estuda relatóriu sira (iha finais Dez.)

B.1.3 TOR inisial ba estudu organizasional MS ramata ona (iha finais Set)

Sesaun B.2 : Prestasaun Servisu atu Hakuran kiak - Edukasaun

B.2.1 Hakerek ona no aprova ona Planu Asaun ba Harii Kapasidade, no faze ba dala-uluk hahú ona (iha finais Dez.) sei ramata iha finais Juñu 06

Hakerek ona Planu Asaun UPC no lao daudauk ona (iha finais Dez.)

Aprova ona planu reorganizasaun (iha finais Dez.) Hein atu aprova ona iha finais fulan Marsu 06

B.2.2 Rekruta ona funsionáriu tékniku (iha finais Set)

Aprova ona no halao ona estudu ToR ba politika finansas eskola nian (iha finais Dez.) sei ramata iha finais fulan Marsu 06

Prepara ona planu servisu atu hadia taxa ezekusaun orsamentu; identifika ona TA no prepara ona planu formasaun iha-servisu-fatin (iha finais Dez.)

B.2.3 Diskusaun Interna sira kona-ba formasaun professor sira ba klase multi-grade sira hahú ona (iha finais Set)

Hakerek ona Planu Asaun UPC (iha finais Set)

Aprova ona revizaun kompriensivu ba programa formasaun profesor (iha finais Dez.) Hakerek ona revizaun programa formasaun profesor iha finais fulan Juñu 06. Iha finais fulan Marsu: hakerek ona kuadru kompeténsia professor nian drafted

Hakerek ona politika ba material aprende sira no MEC avalia ona (iha finais Dez.) hein ramata iha finais fulan Marsu

Sesaun B.3 : Prestasaun Servisu atu Hakuran kiak -Infraestrutura- Enerjia

B.3.1 TA ba preparasaun relatóriu estratéjia sira asegura ona (iha finais Set)

Sentral hola responsabilidade ba sistemas rural sira (iha finais Set) R

Prepara ona no aprova ona planu rekuperasaun (iha finais Dez.)

20% hosi sistemas komunidade sira funsiona hela (iha finais Dez.) R

Dezeñu ba modelu bisnis ba projetu pilotu eletrifikasaun iha distritu rua ramata ona

B.3.2 Harii ona sistema monitoramentu enerjia mak lakon no mobiliza ona ekipa detesaun roubo/naok eletrisidade sira (iha finais Set)

Planu ba pagamentu total tusan sira Governu nian (iha finais Set)

B.3.3 Dezenvolve ona no implementa ona Politika no Planu atu sosa mina ba produsaun enerjia eletrika, armazenamentu no transporte ba estasaun eletrika sira (iha finais Set)

B.3.4 Akordu kona-ba eskedul /lojistiku sira ba implementasaun Regulador Legal no Estudu Institusional (iha finais Dez.)

Page 35: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

34

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Sesaun B.3 : Prestasaun Servisu atu Hakuran kiak - Infraestrutura - Enerjia

B.3.5

Konstrusaun (reabilitasaun) no manutensaun lurón sira, ponte sira no dique mota sira (iha Dez.. 31): (i) Halo ona rotasaun ba enjeñeiru rejionál sira hotu MOP; (ii) konkorda prazu revira-volta ba aprovizionamentu ho Divizaun Aprovizionamentu, MPF

B.3.6 Reforsa ona industria kontrator lokal D

B.3.7

Estratéjia lurón/programa investimentu lima (iha Dez.. 31): (i) Akordu kona-ba rekomendasaun sira hosi estudu viabilidade ba Projetu Melloria Sektor Estrasas; (ii) Konkorda ona programa implementasaun limitadu ho tempu

Sesaun B.3 : Prestasaun Servisu atu Hakuran kiak - Infraestrutura –Bee no Saneamentu

B.3.8

Kuadru legal no institusional ba bee no saneamentu (iha Dez.. 31): (i) Preparasaun sira atu mobilize konsultor sira ba projetu kapasitasaun sektor infra-estrutura no ba planu dezenvolvimentu organizasaun DNAS

B.3.9 Harii sistema marku dezempeñu DNAS (iha 31 Dez..): (i) Esperiensia ba sistema marku/benchmarking dezempeñu sei prepara hela

B.3.10 Hadia abastesimentu bee iha área rural no sidade ba populasaun Timor-Leste no negósiu sira (iha 31 Dez..): (i) Esbosu relatóriu SIP ba Bee n Saneamenu ba TF07 deskreve kuadru politika ida atu define nivel/target servisu Bee no Saneamentu

B.3.11 Hadia jestaun bee foer rural no sidade no jestaun lixu sólidu [DNAS la hola konta ona drenajen sidade (iha finais Dez.)]: (i) Esbosu relatóriu SIP ba Bee no Saneamentu ba TF07 deskreve kuadru politika ida atu define nivel/target servisu WWM no SWM

Sesaun B.4 : Prestasaun Servisu atu Hakuran kiak -Grupu Vulneravel sira (Asuntu Veteranus)

B.4.1 Rejistu ba veteranu sira hosi rezisténsia sivíl iha CAQR ramata ona (iha finais Set)

Parlamentu aprova ona Lei Veteranus, nune’e mos utilizasaun baze de dadus

Medidas rekoñesimentu nudar lei define hahú ona R

Definisaun politika veteranus no programa sira tuir lei hosi DNV, hahú ona (iha finais Dez.)

R

Baze de dadus (CAAC-CAVF no CAQR) transfere ona ba DNV (iha finais Dez.)

Estudu ba projetu uma ramata ona (iha finais Dez.)

Dezenvolvimentu formasaun profesional ba funsionáriu DNV (iha finais Dez.)

Sesaun C.1 : Kriasun Empregu– Dezenvolvimentu sektor privadu

C.1.1 Kontinua formasaun preparatoriu ba traballador lao-rai sira (iha finais Set)

Númeru traballador tasi-balun sira sira tuir sektor monitor ona (iha finais Dez.)

C.1.2 sorumutu 4 entre Governu-Grupu Servisu PS sira (iha finais Set)

Halo ona Forum Negósiu 1, ni-nia rezultadu mak aumenta sensibilidade ba prosedimentu sira no dezafiu sira (iha finais Dez.)

MJ no BRU assume ona funsaun Notarizasaun no Rejistu (iha finais R

Page 36: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

35

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Set)

MJ adopta ona Sistema Internasional ba klasifikasaun negósiu (iha finais Dez.) D15

Lei kona-ba arrendamentu hakerek ona (iha finais Dez.) R

C.1.3 Kontinuasaun foo formasaun iha materia emprezarial liu hosi CDE sira no formasaun hosi organizasun privada sira, institusaun edukasaun sekundária no tersiária (iha finais Set)

C.1.4 Harii ona sistema jestaun informasaun ba investimentu estranjeiru no rai-laran (iha finais Set) R

IEPA operasionál tomak ona, ho authorizasaun MJ (iha finais Dez.)

C.1.5 Programa manutensaun lurón ho baze iha komunidade kaptura no rejista ona estatístika kriasun empregu (iha finais Set)

R

R C.1.6

Lei Rai hatama ona ba PN no aprova ona (iha finais Set)16:

1) Implementasaun ba Sistema Rejistu Rai

2) Direitu ba Rai & Restitusaun Titulus

3) Kumprimentu Proprietariu estranjeiru ho ho Konstituisaun R

• Relatóriu peskiza sira kona-ba Rekursu Natural sira no Utilizasaun Rai ba Agrikultura ramata ona (iha finais Set) R

• Projetu Dekretu Lei kona-ba Akta Kadastru haruka ona ba CoM (iha finais Dez.) R

a. Esbosu kona-ba politika no proposta ba administrasaun no faan propriedade estadu nian (iha finais Dez.)

R

Sesaun C.2 : Kriasun Empregu – Agrikultura

C.2.1 Florestas Politika no Estratéjia revizaun in progresu (iha finais Set) Politika ramata ona no Lei sira iha progresu

MIS Baze de dadus dezeñu in progresu (iha finais Set) R

sistema monitoramentu seguransa hahan iha baze de dadus MIS (iha finais Dez.)

R

Harii ona protokolu ba halibur dadus kona-ba seguransa hahán (iha finais Dez.)

Estudu baseline no sazonal lao ona (iha finais Dez.) R

C.2.2 Hahú foo lisensa sira ba roo peska sira (iha finais Set) Iha Tasi-Klean kontinuasaun fo lisensa ba

Artesanal

Dezeña no konkorda ona sistema MCS, formasaun lao ona, no dezenvolve ona reportasaun ba baze de dadus (iha finais Dez.)

MCS sistema dezeñ ona no selu ona iha

fulan Juñu 06

R

Estudu ba modelu extensaun internasional sira ba servisus extensaun sira on an hatama tihaona, watershed basis (iha finais Set) Kontinuasaun R

15 Tarefa ne’e muda tihaona ba MD – sei lao hela. 16 1), 2), no 3) sei tau hamutuk nudar lei ida deit.

Page 37: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

36

CSP I Produtu/Indikador no Alvu11 Ramata iha Marsu 3112 Lao Hela13

Eskedul hikas ba CSP II (R)

ka halakon tiha (D)14

Dezeña ona estudu experimental sira (iha finais Dez.) Kontinuasaun R

C.2.3 Hakerek protokolu nasional sira ba matrial plantasaun sira lao hela (iha finais Dez.)

R – presiza lejislasaun

Rezultadu sira hosi kolleita 2004-05 analiza tihaona no publika ona (iha finais Set)

Material sira atu kuda ai-han ba 2005-06 tama ona iha armazén (iha finais Set)

Dezeñu programa extensaun ba agrikultor sira lao hela (iha finais Set)

Konsulta sira/ planeamentu ba 2005-06 programa teste (iha finais Dez.)

Sei fahe hela variedade foun (iha finais Dez.)

Page 38: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

37

Aneksu 2: Programa Apoiu ba Konsolidasaun II, ESBOSU Matriks Rezultadu TF2007

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

GOVERNASAUN – ASEGURA RESPONSABILIDADE ELEITORAL Asegura Responsabilidade Eleitoral (NDP page 21,22)

• Halo ona eleisaun jeral tuir Konstituisaun no lei eleitoral

• Entidade hotu-hotu tuir Politika no prosesu lejislativu

• Lei orgánika sira mak presiza ba Ministériu sira aprova ona

• Reforsa ona demokrasia no trasnfere no maneira efisiente, efetivu ba mandate foun

Ministerio Administrasaun Estatal

• Redasaun Lei Eleitoral sira hetan ona aprovasaun Conselho de Ministros; Hatama ona ba Parlamentu Nasional no disponivel ba diskusaun públika

• Osan sira ba eleisaun jeral iha ona orsamentu nasional

• Parlamentu Nasional aprova ona Lei Eleitoral sira no Presidente promulga ona

• Treina ona ofisial eleisaun sira

• Eleisaun ba Parlamentu Nasional ramata ona

• Eleisaun Presidensial ramata ona

SEKSAUN A.1: GOVERNASAUN– REFORSA INSTITUISAUN FISKALIZASAUN • Gabinete Provedor

funsiona tomak ona: komplementu funsionáriu aumenta oona to nivel sira mak parlamentu aprova, eskritoriu ekipadu tomak ona no dezenvolve ona kapasidae operasional

• Rekrutamentu funsionáriu ramata no kontinua halo formasaun ba funsionáriu foun no ezistente

• Aumenta ona kooperasaun no koordenasaun ba mandate sira ho parseiru institusional sira

• Aumennta ona asesu ba informasaun relasionadu ho direitu sira sidadaun nian

• Aumentu iha nasaun tomak kona-ba entendimentu funsaun provedor nian

• Estabelese kuadru ba kooperasaun ho instituisaun parseiru sira no dezenvolve kolókiu hamutuk

• Harii ona sistema monitoramentu direitu ema nian iha prizaun 3 no iha distritu sira

• Prosedimentu Memorandu Entendimentu ho instituisaun parseiru sira konkorda ona

• Ramata formasaun ba ajénsia governu sira mak sai alvu for: PNTL, Prizaun sira, FDTL, Alfandega etc

• Reforsa governasaun diak no esforsu anti-korrupsaun sira

• Harii livraria • Gabinete provedor

bele hola asaun apropriadu ba keixa hotu-hotu

• Operasionaliza monitoramentu ba direitu ema nian

• Hatama ona relatóriu tinan nian ba parlamentu

• Harii ona ligasaun ho parseiru institusional sira:: GIG, Gabinete Prokurador heral, PNTL, etc

• Formasaun iha ajénsia sira mak sai alvu: PNTL, Prizaun, FDTL, Alfandega

• Loke sede distrital sira, ho apoiu aumentu iha funsionáriu no fasilidade sira

• Dezenvolve material informasaun

• Ekipamentu operasaun baziku sosa no instama tomak ona

• Rekrutamentu funsionáriu ramata ona no eskrotoriu ekipadu tomak ona

A.1.1 Hase sensibilidade ba sidadaun nia direitu sira no respeitu ba lei, defende sidadaun sira hosi abuzu poder administrasaun públika; no proteje sira hasoru korupsaun no nepotismu. (PDN pagínas 109 no 111-112)

• Dezenvolvimentu kampaña edukasaun no informasaun no material sira

• Kontinuasaun kampaña informasaun sira no extensaun públika iha distritu sira seluk no Dili

Gabinete Provedor de Direitos Humanos e Justica (BM; USAID)

• Kontinuasaun investigasaun anti-korrupsaun

• Prosedimetnu no manual kompleta ona

Page 39: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

38

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

• Simu ona keixa barak ed vs. keixa sira mak trata ona

SEKSAUN A.2: GOVERNASAUN – FUNSAUN VITAL SIRA GOVERNU NIAN A.2.1.a: Asegura implementasaun programa lejislativu anual; A.2.1.b Entidades Estadu no Ministérios funsiona ho baze konsistente no lejítimu (PDN pájina 119)

• Aprova ona polítika no prosesu lejislativu

• Prokurador-Jeral no GIG funsiona ho kbiit tomak, minitério sira, minitério sira iha kbiit tomak atu halo sira-nia funsaun sira

• Entidade hotu –hotu tuir polítika no prosesu lejislativu

• Aprova ona Lei Orgánika sira mak nesesariu ba Ministério sira

• Estabelese ona kalendáriu lejislativu klaru nebé reflete prioridade sira Conselho de Ministros nian; disponibilidade projetu leis no consulta sira kona-ba lei prinsipál sira.

• Entidade hotu-hotu hetan kbi’it tomak no funsiona ho baze konsistente no juridika

SSCoM (UNDP, AusAID)

• Harii ona Grupu Servisu Tékniku [GST] iha SSCoM atu dezenvolve prosesu lejislativu. •

• Draft politika no prosesu lejislativu hatama ona ba CoM

• Dezenvolve ona manual no diretiva sira konaba politia foun no prosesu lejislativu

• Dekreta ona lei orgánika sira mak urjente liu

• SSCoM fo diretiva/komentariu ba ministériu sira konaba prosesu lejislativu sira, hafoin prioridade sira COM nian, kualidade konteudu politika nian, no nesesidade ba konsulta konaba lei importante sira

• Programa lejislativu kalendariza on no foo ona prioridade sira

• Lei orgánika hotu-hotu mak presiza ba ministériu sira dekreta ona

Page 40: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

39

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

• Lei Orgánika ba Gabinete Inspetor Jeral aprova ona

• rezumu relatóriu kona-bá investigasaun, inspesaun no medida korretiva sira públika ona no disemina barak ona

• GIG dezenvolve programa inspesaun bazeadu ba risku wainhira Lei Orgánika aprova ona hodi foo poder foun sira

• Relatóriu hat ba trimester ida ramata ona ba investigasaun sira, auditoria ka inspesaun sira hafoin halo monitoramentu ba implementasaun rekomendasaun sira

• GIG hahú investigasaun 3

• GIG refere kazus 3 ba Prokurador- Jerál wainhira nesesariu

• Preenxe ona fatin mamuk sira no kontinua hadia formasaun ba funsionáriu sira

• GIG reforsa integridade no responsabilidade liu hosi inspesaun no investigasaun sira, implementa ona rekomendasaun sira no públika ona relatóriu sira

Gabinete Inspetor Jerál (BM; UNDP)

• CoM aprova ona Lei Orgánika GIG inklui kompetensia, rekizitu reportasaun no referensia kazu criminal sira

• GIG treina ministériu operasional sira kona-ba padraun teknika investigasaun sira

• Relatóriu rezumu sira públika ona iha lian Tetun

NB item hotu-hotu mak refere ba programa inspesaun sira depende ba Lei Orgánika

• GIG dezenvolve programa inisial ida ba inspesaun ba ministériu sira

• Kompleta ona pelu menus kolókiu rua ba sede distrital sira konaba transparensia, responsabilidade no anti-korrupsaun

• GIG hahú pelu menus inspesaun 2 ba ministério sira tuir programa bazeadu ba risku

• Inspesaun ba ministériu ida ramata ona, diskute ona rezultadu sira no konkorda ona asaun sira atu hadida situasaun; hahu ona inspesaun rua seluk tan

• Kompleta ona pelu menus kolókiu rua ba sede distrital sira, konaba transparensia, responsabilidade no anti-korrupsaun

A.2.2: Kria funsaun públika ida ki’ik, efektivu, efikáz livre hosi korrupsaun no nepotizmu. (PDN paginas 21, 107, 138)

• Estudu opsaun sira kona-ba rendimentu no rejistu bens no instrumentu sira seluk atu funu hasoru korrupsaun iha Timor-Leste ramata ona

• Deside ona rejime Rejistu Bens ba prioridade sira Governu-Tomak atu hadia integridade diskute ona ho parte barak

• Públika no diskute ona estudu iha governu laran no sosiadade sivil – aprezenta ona rekomendasaun sira ba CM no (wainhira presiza) hakerek lei ba parlamentu

• Rejistu bens ba membru sira Diresaun Asesoria Investimentu harii ona

• Harii ona sistema kiik ida ba abertura no vigora ona ba ofisial estadu sira ne’ebé hili ona

Ministro Administrasaun Estatal (MSA), Inspektor-Jerál (BM)

• Esbosu Estudu Opsaun ba Instrumentu Integridade diskute ona iha MSA no ministériu sentral sira seluk molok hatama ba CoM

• Publika no diskute ona estudu ho sosiedade sivil sira; Ministru SA no Inspetor Geral haruka submisaun ba CoM konaba Instrumentu Integridade no Rejistu Bens

• Halo ona regulamentu sira ba Rejistu Bens no aprova ona medidas integridade sira seluk

• Rejistu Banes ba Diresaun Asesoria Investimentu ba Fundu Peteroliferu harii ona

• Hahu implementasaun ba Rejistu Bens no aprova ona medidas integridade

Page 41: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

40

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

A.2.3: Garante fiskalizasaun adekuada ba fundu públiku sira liu hosi auditoria independente (PDN pájinas 5, 24, 59-63)

• Deside ona transferensia akordu auditoria externa hosi Tezouraria, harii ona komite auditoria, halo ona kontratu ba servisu sira, no kriasaun kapasidae ba kontratu jestaun auditoria externa hahu ona

• Kapasidade Tribunal de Rekursu atu halo auditoria aumenta ona

• La interrompe eskedul auditoria ba governu

• Hahu ona estudu ba kobertura auditoria

• Akordu auditoria independente prontu ona, ho kontinua nafatin ho servisu sira kontrata ona wainhira persiza,

• Harii ona komisaun auditoria iha lideransa Presidente Tribunal de Rekursu

Tribunal de Recurso / MPF (BM)

• Hatama ona no diskute ona esbosu relatóriu konaba estudu tranzisaun

• Relatóriu final kona-ba estudu tranzisaun hatama ona ba Prezidente Tribunal Rekursu no CoM

• Proposta pasu viável sira kona-ba auditoria 2005-06 konkorda ona no kontrata ona servisu sira

• Nomeia ona Komisaun Auditoria

• Komisaun Auditoria deside programa auditoria no kapasitasaun iha 07/08

A.2.4 Haburas media ida responsável, independente no efetivu (PDN pájinas 107,109

• Governu hahu diskusaun kona-ba média no asuntu liberdade informasaun ho jornalista prinsipál sira, proprietáriu média sira no públiku

• Governu funsiona tuir dalan malorek ida

• Estabelese ona prosesu ba boletin imprensa fula-fulan nebé Governu públika

• Kuadru liberdade informasaun iha ona

• Dezenvolve no implementa ona kuadru Legal ba liberdade informasaun

Ministro iha Prezidénsia Conselho de Ministros Governu

• Kalendáriu sorumutu sira entre Governu no media, no sosiedade sivil sira halo daudaun ona;

• Komunikadu imprensa Gabinete nian disponivel iha lian Tetum

• Formasaun teknika GIO iha komunikasoens ba ministériu ida-ida

• Premiu ba Formasaun iha komunikasoens foo ona ba distritu no sub-distritu sira

• Nomeia ona Asesor legal ba hakerek lei meiu komunikasaun

• Harii ona komisaun redasaun atu prepara kuadru liberdade de informasaun no diretiva sira ba entidade estadu hotu-hotu no diseminasaun ba públiku inklui mos iha nivel suku.

• Halao ona konsulta preliminar sira kona-ba kuadru esbosu no política ba diseminasaun informasan.

• Komunikadu imprensa sira gabinete nian sei disponivel nafatin iha lian Tetun

• Orientasaun sira kona-ba sorumutu sira gabinete nian foo ona ba radio

• Gazete disponivel nafatin iha lian Tetun

• Asesu ba radio no TV haluan ona ba populasaun rural sira

Page 42: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

41

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

A.2.5 Maneja ho efikásia reseita minarai no gas natural no poupansa sira atu benefisía jerasaun orasné no aban-bain-rua (PDN pájinas 7, 24, 30, 67, 78-79, 89-91, 213)

• Implementa ho susesu Fundu Petroliferu no polítika poupansa

• Reforsa ona kualifikasaun, númeru funsionáriu no apoiu internasional ba Divizaun Reseitas Tasi Timor, ETRS iha MPF Dept Politika Ekonomika no Unidade Makro-ekonomika); BPA; no Parlamentu

• Desizaun vital sira Fundu Petroliferu nian explika ona iha Orsamentu, IAB, BPA no relatóriu sira Konsellu Konsultivu nian

• Kontinuasaun diseminasaun informasaun ba públiku no konsulta sira kona-ba Fundu Petroliferu, inklui komunikadu de imprensa ho tempu real kona-ba retirada sira hosi Fundu Petroliferu, tuir politika Governu nian kona-ba diseminasaun informasaun

• Implementa daudaun ona programa kapasitasaun

• Implementa ho susesu Fundu Petroliferu no politika poupansa, permite halo kanalizasaun despeza liu deit hosi orsamentu mak Parlamentu aprova ona ba jerasaun orasne’e no aban-bainrua nia diak

• Kobransa efetivu ba reseita sira hosi Tasi Timor

MPF, BPA, Parlamentu, Konsellu Konsultivu, IAB (Parseiru Dezenvolvimentu sira)

• Estratejia rekrutamentu estratejiku tinan lima no no kalendariu formasaun adopta ona ba Departamentu Politika Economia no Finansas, inkluindu funsionáriu unidade makroekonomika, fiscal no politika taxasaun. • Foo ona posse ba pesoal nudar funsionáriu tempu-parsial/part-time ba Sekretariadu ba IAB • Determina nesesidade dadus ba Dept. Politika Ec no Fin no identifika ona fonte dadus sira • konsellu konsultativu anunsia programa servisu • Programa kapasitasaun tinan-5 ETRS, BPA, no MPF lao daudaun ona

• Publika ona no preenxe ona postu inisial sira; hahu formasaun • Adopta ona programa bolsa de estudus • Sorumutu atu fo explikasaun iha MPF lori ba dizain servisu ba asesu ba dadus no troka entre Deptu Politika Ec. no Fin., NDPEAC, Estatistika, no Tezouraria

• Publika ona no preenxe ona postu sira seluk tan; hahu formasaun • Sorumutu atu fo explikasaun atu buka servisu hamutuk konaba asesu ba dadus no troka informasaun ho ministériu relevante no ajénsia sira, hodi lori ba dizain servisu atu harii asesu elektroniku

• Rekruta ona liu hosi kompetisaun makaas funionariu foun lima ba Dept Politika Ec. no Fin. • Hili ona kandidatu sira ba bolsa de estudos • dizain servisu lao daudauk ona ba ligasaun elektronika ba asesu ba no troka informasaun dadus

SEKSAUN A.3: GOVERNASAUN – JESTAUN SEKTOR PUBLIKU A.3.1: Dezentraliza governu no hakbiit komunidade sira atu maneja rasik sira nian asuntu lokal sira (PDN pájinas 40,44 no 138)

• Kuadru lejislativu no regulador ba funsaun públika hamrik ona no operasional ona • Dezenvolvimentu karreira iha funsaun públika no estrutura pagamentu harii ona

• Kapasitasaun ba governasaun, jestaun no responsabilidade finanseira ramata ona ba projetu pilotu sira

• Projetu polítiku no planu implementasaun ba Governu Lokal atu halo konsulta ho parte barak hetan ona aprovasaun CoM; prepara daudaun ona lejislasaun.

MSA/NDTA (Irlandia, UNDP)

• CoM aprova ona dokumentu polítiku ba Governu Lokal

• Prepara ona Esbosu Akta Governu Lokal

• Ramata ona diskusaun Esbosu Akta Governu Lokal ho parte barak, no hatama ona ba CoM

• Esbosu Akta Governu Loka hatama ona ba Parlamentu

A.3.2: Dezenvolvimentu kuadru jurídiku no

• Estatutu Funsaun Publika no lejislasaun

• Prinsipiu delegasaun no responsabilidade no

• Kuadru lejislativu no regulador ba funsaun públika

MSA/NDPS (UNDP, BM,

• Konkorda ona kriteria avaliasaun imparsial no

• Regulamentu sira kona-ba avaliasaun no estrutura saláriu

• Hahu ona prosesu ba avaliasaun funsaun públika iha

• Prepara ona no diskute ona regulamentu kona-ba

Page 43: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

42

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

regulador ba funsaun públika

suplementar no regulamentu sira disemina ona inklui regulamentu disiplinar sira no diretiva sira • Harii ona kritéria no prosesu imparsial ba avaliasaun funsionáriu públiku sira

prosedimentu sira ba supervizaun no jestaun harii ona • Formasaun iha áreas deveres funsionáriu públiku sira-nian, konflitu de interese no kodigu konduta no disiplina

hamrik ona no operasional ona • Harii ona dezenvolvimentu karreira iha funsaun públika no estrutura pagamentu

Australia) metodolojia ba avaliasaun funsaun públika no inkluindu Komisaun Nasional • Regulamentu sira konaba avaliasaun, disiplina, no estrutura saláriu no eskala apropriadu no remunerasaun ba grupu espesialista sira hanesan inspetor taxa sira prepara ona no hatama ona ba CoM • Publika ona regulamentu disiplinar no halo ona revizaun ba diretiva disiplinar atu reflete nia • Prepara ona esbosu sira hosi regulamentu sria seluk inklui responsabilidade supervizorial.

aprova ona • Dezenvolve ona planu implementasaun hamutuk ba avaliasaun no estrutura saláriu foun • Konsulta kona-ba regulamentu ba supervizoria no responsabilidade hatama ona ba CoM • Konsulta kona-ba regulamentu sira seluk • Treinu no kolókiu sira iha ministériu sira atu introduz Manual Disiplinar no regulamentu

relasaun ho estrutura saláriu no eskala foun • Formasaun ba funsionáriu públiku sira kona-ba regulamentu foun sira • Regulamentu sira seluk atu implementa Akta Funsaun Publika hatama ona ba CoM

dezenvolvimentu karreira • Kontinua treinu kona-ba regulamentu foun sira • Implementa ona Kódigu Disiplinar no Manual iha Ministériu hotu-hotu

A.3.3: Dezenvolvimentu sistema jestaun rekursu humanu

• Abastesedor ba dezenvolvimentu sistema jestaun pesoal & servisu sira mak asosiadu foo tihaona, no dezenvolvimentu iha progresu laran

• Asina ona kontratu no kontraktor ba ona servisu fatin • Sensibilizasaun inisial ba pontu fokal HR sira konaba utilizasaun PMIS lao ona • Primeira faze PMIS operasional tomak ona

• 100% hosi funsionáriu públiku sira iha iha fichieru/arkivu pesoal atualizadu iha PMIS; ministériu sira treina tomak ona; sistema funsiona ho susesu

MSA/all Departamentu /instituisaun sira Governu nian/ (UNDP, BM, DPs)

• 100% hosi dadus funsaun públika hatama ona iha PMIS

• Hatama ona rejistu sia ba pagamentu no pozisaun atual, edukasaun no formasaun mak simu ona, no kualifikasaun sira mak hetan ona ba funsionáriu públiku sira iha Nivel 3 ba leten

• Interface ho sistema pagamentu mak iha ona iha MPF harii ona • Asesu ‘haré-deit’ ba sistema HRMIS ba ministériu operasional sira

• Primeira faze PMIS operasional tomak ona, hodi apoia administrasaun pesoal, rekrutamentu no administrasaun promosaun, no informasaun relevante ba dezenvolvimentu karreira

A.3.4: Reforsa kapasidade Governu nian atu maneja no monitor realizasaun rezultadus iha baze (Jestaun Sektor Públiku SIP, August,

• Responsabilidade ofisial Gabinete Planeamentu Governu nian inklui M&E harii ona

• Avaliasaun ba

• Mandatu ba M&E hasai ona no reflete ona iha PAA sira • Kapasidade rezolusaun problema halao ona bazeia ba

• Atividades M&E implementa regularmente tuir mandatu no PAA sira • Avaliasaun kiak ramata ona ho no

Ministru Administrasaun Estatal, MPF, Instituisaun operasional, Diresaun

• Minsteriu hotu-hotu ramata ona seksaun QMRs kona-ba sasatan sira ba dezempeñu, no rezolusaun problema • Servisu kampu

• Seksaun QMRs kona-ba sasatan sira ba dezempeñu, no rezolusaun problema tau tomak ona on-line • Hahu ona

• Avaliasaun 2 ramata ona • TLSLS – Rezultadu sira hosi dadus Parte I iha ona • PPA - ramata ona

• Hatama dadus hosi servisu kampu TLSLS, ramata ona • TLSLS- Analize ba dadus tomak lao ona • Analize sira ba

Page 44: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

43

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

2004) planu kapasitasaun ramata ona no hahu ona operasaun sira • Avaliasaun kiak lao ona

análize desempeñu trimestral • Programa Avaliasaun hahu • Dadus TLSLS uza ona iha estudu PDN • Uza ona dadus estudu nian atu hola desizaun

hatama ona iha planeamentu no PDN fo segimentu ona • Estudu final PDN mak ligadu ba MDG planeia ona

Estatistika (BM, ADB, JICA, WFP, AusAID, UNDP, UNICEF)

TLSLS lao ona • Servisu kampu PPA ramata ona • Hetan ona finansiamentu ba analize Konta Nasional sira ba 2004 no 2005

avaliasaun sira • Analize ba dadus Parte I TLSLS hahú ona • PPA – primeiru esbosu ramata ona

relatóriu final • Konsulta sira kona-ba avaliasaun kiak ramata ona

Konta Nasional sira ba 2004 no 2005 ramata ona no públika ona • Hatama dadus ba DevInfo

A.3.5: Promosaun igualdade jéneru iha aspetu hotu-hotu ba administrasaun públika (PDN pájinas 26, 115,116, 149,154, 169 )

• MS, MoE, MJ, MAFP, iha Resposta jéneru & prinsipiu fundamental sira integradu programa prioridade tolu • Hatama ona perspetiva jéneru iha siklu planeamentu ministériu operasinal sira no reflete ona iha PAA sira iha ministériu 8

• Programa barak iha feto no mane sira nudar grupu alvu

• Matenek kona-ba jéneru eziste iha ministériu prioritariu 8 no ajénsia sira Governu nian

NDPEAC, MPF, PNTL MS, MEC, OPE, MAFP (Irlandia), NDPEAC, OPE

• Sensibilidade ba jéneru no treinu kona-ba halo analize halo ba funsionáriu sira iha programa alvu ida-ida iha ministériu sira mak hili ona. • Analiza ona programa principal ida-ida no sujere ona medida korretiva sira ba lakuna jéneru sira

• Iha ona medida espesifika sira atu prevene labarik feto sira para eskola • Iha ona bolsa de estudus ba labarik feto sira • Programa hanorin lee no hakerek ba ema boot sira & formasaun vokasional hatán ba nesesidade espesifiku sira mane no feto sira nian • Programa saude inan no oan, VIH/SIDA, no saude reprodutiva sira foo ba mane no feto sira • Programa seguransa hahan koalia konaba asuntu jéneru sira iha sira nia atividade sira • CEDAW Foo ona formasaun ba funsionáriu judisiariu sira iha sentru formasaun judisiariu centre • Prosesu

• Atividade planeamentu familiara mak tau alvu ba mane no feto sira disponivel iha nivel sub-distritu no suku. • Perspetiva jéneru hatama ona iha prosesu planeamentu no iha PAA iha ministériu operasional vital sira

• MS, MEC, MJ, MAFP sai modelu institusional atu uniformiza jéneru.

Page 45: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

44

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

rekrutamentu GA atu servisu ho NDPEAC hahu ona

SEKSAUN A.4: GOVERNASAUN – REFORSA SEKTOR JUSTISA • Dezenvolvimentu rekursu umanu no nomeasaun primeiru grupu juiz, prokurador no defensor sira ramata ona.

• Tekniku tribunal sira aprova ona modulu formasaun SFJ nian

• Hatama juiz nasional sira, prokurador, defensor no ofisial tribunal sira ba sistema tribunal hadia asesu ba justisa.

MJ/Coc/ PGO/PD/CoA UNOTIL/ UNDP/ Portugal/ Brazil

• Grupu 1 formandu SFJ juiz, prokurador, no defensor probatóriu sira nomeia ona no servisu daudaun ona

• Grupu 2 formadu SFJ sira hahú pratika modulu

• Kontinuasaun formasun iha SFJ ba grupu 2 aktor tribunal

• Kontinuasaun formasaun ba aktor trinunal probatóriu sira

• Group 2 SFJ hahú Formasun Prátiku ba Modulu

• Avaliasaun Konsellu Superior Magistratura no nomeasaun ofisial dala-uluk ba juiz nasional, prokurador no defensor públiku sira

A.4.1: Administra justisa independentemente ho kualidade téknika, respeitu ba direitu sidadania, sensibilidade ba valor kultural sira no partisipasaun no involvimentu popular (PDN pájinas21 no 108)

• Instituisaun sektor justisa hotu-hotu adere ba kodigu prosedural sivil no kriminal • Melloria iha entendimentu ba prosedimentu sira ba actor justisa sira no públiku • Prosesamentu malorek ba kazu/sistema jestaun define ona iha instituisaun ida-ida

• Relatóriu estatistika trimestral sira • Halo kalendariu ba pasu proseduran sira tuir lei • Taka ona eskedul semanal iha tribunal sira • Menus akumulasaun kazu iha judicial sira • Diminuisaun iha númeru ema dadur/detidu sira mak hein julgamentu no aumentu iha númeru kazu sira mak tesi tihaona • Prosesamentu kazu / sistema jestaun (tramitação) aplika ona iha instituisaun ida-ida reflete mandatu lei prosedural sira

• Hakuran tempu mak uza ona iha rezolusaun kazu sira (tramitação dos casos) • Dezenvolvimentu rekursu umanu ramata ona no nomeasaun segundu grupu juiz, prokurador no defensor sira ba SFJ • Orgaun fiskalizasaun sira funsiona hela

OPG, CoA, CoC, MJ, PNTL (UNDP, USAID, AusAID)

• MJ públika ona estatistika trimestral prokuradoria, tribunal, no prizaun

• Foo ona formasaun ba ofisial judisiariu sira kona-ba kodigu procedural foun no sistema rezolusaun kazu

• Kontinuasaun aplikasaun prosedimentu kazu sira bazeia ba lei

• Estuda ona prosesamentu kazu no sistema jestaun no padroniza ona ida instituisaun justisa ida-ida atu aplika norma sira Kódigu Sivil no Kriminal

• Monitoramentu no formasaun iha SFJ no Konsellu Superior majistratura ba aplikasaun kodigu procedural iha Tribunal Distrital

• Hao estudu ba estatistika sira hosi primeiru, segundu no terseiru trimester atu avalia progresu no identifika engarrafamentu sira

• 80% hosi akumulasaun kazu sira no resolve ona kazu foun sira

Page 46: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

45

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

• Prokuradoria halo determinasaun pontual ba nesesidade atu hanaruk detensaun molok tesi lia. • Rezolve a tempu akuzasaun formal sira ka tala kazu sira

• Hakuran ona akumulasaun kazu iha prokuradoria • Numeru detidu sira tuun tiha hein OPG atu resolve akuzasaun formal ka taka kazu

• Melloria iha prosekusaun a-tempu. • Detensaun hotu-hotu hetan suporte hosi prosedimentu judicial mak halo a tempu • Aumentu iha númeru kazu sira mak rezolve ona

OPG, CSMP • CSMP funsiona hela ho fiskalizasaun no planu koordenasaun servisu

• Diretiva disiplinar sira dezenvolve ona

• Foo ona formasaun ba funsionáriu PGO/PNTL konaba kodigu prosedural foun

• Prosesamentu kazu no sistema jestaun no reve ona no padroniza ona atu aplika norma Kodigu Sivil no Criminal • Lojistika ba

mobilizasaun vitima no sasin organiza ona no operasional tomak ona

• Prosedimentu disiplinar hahalok la-llos sira hosi prokurador sira iha ona • Foo ona kursu

Administrasaun/Finansas ba terseiru trimester

• Dezenvolve tomak ona sistema koordenasaun entre PGO no PNTL • Númeru loron sira ba prosesamentu kazu sira iha ho aderensia estritu ba lei prosedural

• Melloria iha sistema administrativu, finanseiru, no aprovizionamentu harii ona.

• Funsionáriu sektor justisa barak mak treina ona konaba materia administrasaun/finansas • Telefone servisu, jeradora elétrika, komputadore no mákina fotokopiadora iha tribunal no eskritóriu sira.

• Reforsa ona Administrasaun Instituisaun Sektor Justisa • Hadia ona asesu ba ekipamentu, bens no serviso sira ne’ebé orsamentadu. • Ezekuta ona 80% orsamentu MJ, Tribunal, Prokuradoria Jeral no Defensoria Publika.

MJ/POG/TR USAID, CoA, MJ, OPG (USAID, UNDP)

• Kursu formasaun 10 trimestre iha área administrasaun/Finansas foo ona ba ofisial Sektor Justisa sira

• Hadia ona sistema administrativu, finansas, no sistema aprovizionamentu, halo ona.

• Foo ona kursu 2o trimester iha área administrasaun/finansas • Adopsaun ba

melloria polítika administrativa, finanseira, no aprovizionamentu ne’ebé diak liu hahú ona ba CoA, MJ, no OPG

• Foo ona kursu 4th trimester iha área Admin/Finansas no atividade formasaun ramata ona • Ezekuta ona 80% hosi orsamentu

• Aplika lei kona-ba violénsia uma-laran mak promulga ona

• Kazu violénsia uma-laran/ doméstika sira tesi tiha-ona tuir lei

• PNTL, PPO judisiariu no autoridade lokal sira implementa ona Lei ba Violeénsia Uma-laran

OPE, MJ, PNTL, PPO, MS, MTRSC (UNFPA, UNDP)

• Hamoris komite koordenasaun institusional

• Halao ona análize ba kazu GBV sira

• Tradusaun Violensia Uma-Laran lei violensia

• Planu Asaun Komisaun nian dezenvolve ona • Planu ba

diseminasaun no sosializasaun lei volensia uma-laran

• Planu ba formasaun jéneru ba actor tribunal sira ramata ona • Atividade

diseminasaun no sosializasaun lei Violensia Uma-Laran Violensia Uma-Laran law

• Análize ba kazu GBV sira halao ona

Page 47: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

46

Komponente Programa

(Metas PDN, PAA Ministériu)

Produtu no Rezultadu Mak atu Hetan (TF06-07)

Indikador Dezenpeñu no Objetivu sira

(TF06-07)

Rezultadu Mak atu Hetan (TF07-08)

Ajénsia/ Doador

Responsável

Alkansa iha 30 Set 2006

Alkansa iha 31 Dez 2006

Alkansa iha 31 Marsu 2007

Alkansa iha 30 Juñu 2007

• Harii formalmente lei mediasaun • Harii ona. prosedimentu disiplinar ba defensor públiku sira

• Hakerek ona no promulga ona Akta Mediasaun • Formasaun ba Defensor Publiku sira atu halo Mediasaun • Lei Orgánika ba Gabinete Defensoria Publika aprova ona

• Hadia ona asesu ba justisa, liu hosi rejistu kazu sira liu-liu iha distritu sira. • Defensor públiku sira servisu iha tribunal distrital hotu-hotu • Mediasaun Formal no sistema rejistu akuzasun/ settlement hamriik ona

MJ/ Defensoria Públika USAID,

• Proposta Lei Mediasaun Jeral aprezenta ona ba MOJ • Asistente defensor públiku sira hahu formasaun lian Portugés

• Estudu ba Proposta Lei Mediasaun hosi MOJ • Formasaun ba asistente defensor públiku iha SFJ hahu ona • Rezolusaun ba kazu lubuk ida liu hosi prosesu mediasaun atual

• Hatama proposta lei Mediasaun Jeral ba Parlamentu • Formasaun ba asistente defensor públiku sira ramata ona • Nomeia ona asistentes defensores públikus, bazeia ba rezultadus kursu formasaun

• Aprovasaun ba Akta Mediasaun Jeral • Asistente defensor públiku sira koloka ona iha tribunal distrital sira • Orgaun disiplinar ba defensor públiku sira nudar lei defini harii ona.

• Hadia ona edukasaun legal no sosializasaun ba lei sira iha distritu sira no sub-distritu sira.

• Harii ona rezumu Lei no sistema tradusaun iha Diresaun Jéneru no Sidadania • Tradusaun rezumu lei sira no lei lubuk ida ba ofisial sektor justisa/públiku • Fahe tradusaun no kompilasaun lei sira ba sede administrasaun sira no aldeia sira • Programas media barak konaba sistema justisa.

• Lei barak no rezumu sira disponivel iha Distritu no no sub-distritu sira • Sensibilidade públiku nian ba papel jurisdisaun no instituisaun justisa sira

MJ/ Diresaun Direitu Sidadania

• Harii sistema tradusaun iha Diresaun Sidadania laran • Mekanizmu uza fonte hosi liu ba tradusaun lei sira no rezumu sira • Programa meiu komunkasaun 2 ba sosializasaun lei sira

• Uza fonte hosi liur ba tradusaun lei 4 ba utilizasun sektor justisa/Polisia • Tradusaun no

diseminasaun rezumu lei 3 ramata ona

• Formasau iha servisu fatin kona-ba Terminolojia Legal ba tradutor sira • Fahe lei sira mak

traduz ona ba sektor justisa no polisia

• Tradusaun rezumu lei 3 seluk • Lei adisional 4 traduz ona liu hosi fonte hosi liur

Page 48: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

47

SEKSAUN A.5: GOVERNASAUN – REFORSA SERVISUS POLISIA

A.5.1: Konsolida kapasidade instituisaun sira mak responsável ba seguransa railaran no railiur (PDN pájinas 109,no 111-113, 117) a) Prestasaun Servisus

• Hadia ona relasionamentu entre polisia no komunidade

• Nivel ksolok ho servisu polisionamentu sira • Mekanismu konsultas kumunidade barak mak harí ona • Nivel treinamentu no apoiu mak fo ona ba inisiativa polisionamentu komunidade sira

• Hadia ona responsividade ba nesesidade sira komunidade nian no • Melloria iha prestasaun servisus iha PNTL

MOI – PNTL (AusAID, UK, UN, UNICEF, sei halo konfirmasaun ho sira seluk)

• Formasaun kona-ba Kodigu Prosedimentu Kriminal dezenvolve ona no implemnta ona serfisu hamutuk no Prokurador jeral • Hahú harii ona Unidade Polisionamentu Adisional suku–Alvu Distritu 3 no Postu Polisia 2 iha distritu ida-ida • Avaliasaun ba Programas sensibilizasaun komunidade 4 ramata ona no proposta ba inisiativa Polisinamentu Komunidade Nasional dezenvolve ona no selu ona

• Formasaun kona-ba Kodigu Penal dezenvolve ona no implementa ona • Estuda ona ROPs ba kumprimentu ho Kodigu Prosedimentu Kriminal no Kodigu Penal • Harii ona Unidade Polisionamentu Adisional suku–Alvu Distritu 3 no Postu Polisia 2 iha distritu ida-ida • Formasaun adisional ba ofisial PNTL sira konaba Polisionamentu Komunidade halao ona • Proposta ba estabelesimentu Programas sensibilizasaun komunidade iha nasaun tomak aprova ona no hahu ona implementasaun

• Estabelese ona baze de dadus krime nian no dadus sira disponivel ba PNTL atu halo planu no fo rekursu operasional atu hadia prestasaun servisus • Implementasaun Programas sensibilizasaun komunidade lao nafatin no harii nona fatin iha Distritu 3

• Estabelese ona baze de dadus krime nian no dadus sira disponivel ba PNTL atu halo planu no fo rekursu operasional atu hadia prestasaun servisus • Baze de dadus criminal funsiona hela no foo nafatin relatóriu trimestral sira ba diresaun senior PNTL Formasaun adisional ba ofisial sira PNTL konaba Polisionamentu Komunidade halao ona. • Implementasaun ba Programas sensibilizasaun komunidade lao nafatin no fatin adisional 3 iha distritu harii ona

Page 49: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

48

• Implementa ona Programa Sensibilizasaun Komunidade barak iha parsearia ho komunidade no grupu feto sira • Implementa ona Programa Sensibilizasaun Prevensaun Violensia Uma-laran no Krime

• Engajamentu boot liu PNTL ho komunidade no hadia ona responsividade ba nesesidade sira feto nain • Mapa ba insidénsia no prevalénsia violénsia uma-laran nudar rezultadu Programa Polisia

MOI – PNTL (AusAID, UK, UN, UNICEF (sei halo konfirmasaun ho sira seluk)

• Halibur no tau hamutuk dadus dezagregadu/namkari sira iha relasaun ho Violensia Uma-Laran hahu ona. • Dezenvolve ona baze de dadus kriminal

• Relatóriu trimestral ba dadus kona-ba ofensa sira D.V. aprzenta ona ba diresaun PNTL. • Estudu ba resposta ba polisionamentu ba aspektu hotu-hotu Ema Vulneravel sira (EV sira) halo ona hodi servisu hamutuk ho sosiu sira

• Kona-ba iha relasaun ho Violensia Uma-Laran estuda ona atu tau iha konsiderasaun asuntu sira mak mosu hosi Estudu Polisionamentu • Formasaun ba ofisial relevante PNTL nian kona-ba prosedimentu Violensia Uma-Laran hahu ona

• Programa edukasaun Komunidade sira tau tiha alvu ba área sira mak dadus krime identifika ona • Formasaun ba ofisial relevante PNTL nian kona-ba prosedimentu Violensia Uma-Laran halao nafatin

A.5.2: Hasae sensibilidade ba sidadaun sira nia direitu sira no respeitu ba estadu de direitu, defende sidadaun sira hosi abuzu poder administrasaun públika; no salvaguarda hasoru korupsaun no nepotizmu (PDN pájinas 109,no 111-112) a) Mekanismus fiskalizasaun

• Harii ona komisaun estudu independente ba disiplina polisia (keixa sira)

• Investigasaun barak ba keixa sira hasoru polisia sujeitu ba estudu independente ida

• Aumentu iha konfiansa no fiar ba PNTL no kontinuasaun ba hadia liu tan investigasaun ba keixa sira no prosesu estudu independente

MOI – PNTL (UNOTIL, AusAID, UK, USA,UN, sei halo konfirmasaun ho sira seluk)

• Halo estudu ba lejislasaun mak suporta PNTL no prosesu disiplinar hetan aprovasaun MI no diresaun senior PNTL no foo ona asistensia teknika. • Dezenvolve ona Politika no Prosedimentu sira nudar rezultadu hosi Estudu ba Inspetoradu implementa daudaun ona

• Rekomendasaun sira hosi estudu lejislasaun mak suporta PNTL no prosesu disiplinar aprezenta ona ba MI no diresaun senior PNTL ba ni-nia konsiderasaun.

• Asaun atu implementa aprova ona rekomendasaun sira mak mai hosi Estudu Lejislasaun hahu ona. • Implikasaun formasaun sira mak mai hosi Inspetoradu nia Monitoramentu & Estudu konsidera ona no dezenvolve ona estratejia sira

• dezenvolve ona politika no prosedoimentu sira no hadia ona atu fo efeitu ba mudansa sira mak aprova ona ba rezultadu sira hosi Estudu disiplina no estrutura PNTL

b) Mekanismus fiskalizasaun

• Politika kona-ba polisionamentu iha Timor-Leste dezenvolve ona no konsulta ona ho sósiu sira

• Dokumentu polítika hakerek ona no halao ona konsulta

• Aprova no implementa ona polítika kona-ba polisionamentu iha Timor-Leste • Definisaun malorek ba papel polisia nian no aproximasaun ba sósiu hotu-hotu

MOI – PNTL (UNOTIL, AusAID, UK, UN, sei halo konfirmasaun ho sira seluk)

• Foo ona asistensia teknika ba MI atu ramata dezenvolvimentu politika ida ba polisionamentu atu konsulta ho sosiu hotu-hotu • Halo ona konsulta ho sosiu sira

• Esbosu ba politika nasional konaba Polisionamentu aprezenta ona ba Diresaun senior PNTL no MI ba konsiderasaun • Dezenvolvimentu Manual PNTL hahu ona.

• Esbosu Manual nian diskute ona ho sosiu sira • Esbosu Manual hatama ona atu hetan aprovasaun

• Aprova ona Manual • Hahu ona sosializasaun ba Manual

Page 50: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

49

• Mapa ba kauza atrazu sira iha investigasaun orasne’e no iha prosesu tribunal • Harii ona mekanismu ligasaun ho prokurador públiku

• Redusaun iha akumulasaun investigasaun no kazus tribunal sira

• Pontualidade iha jestaun investigasaun sira liu hosi utilizasaun padraun siira no indikadores ne’ebé hadia ona • Melloria ba padraun no pontualidade investigasaun sira

MOI – PNTL- Prokurador Publiku no Tribunal sira. (UNOTIL, AusAID,UK, UN, sei halo konfirmasaun ho sira seluk)

• Rekomendasaun sira mak mai hosi Prosesu Estudu Kazu relasionadu ba marku sira no padraun sira aprezenta ona ba Prokurador Publiku no Diresaun senior PNTL ba konsiderasaun.

• Halo ona estudu ba investigasaun sira atu garante ema halo tuir marku sira no standard sira ba investigasaun keixa sira halo ona.

• Mekanizmu atu resolve kauza atrazu iha kazu sira harii ona no hatama saseluk sira hosi PNTL, Prokurador Publiku no Tribunal sira.

• Formasaun espesialidade ba investigador sira dezenvolve ona iha kolaborasaun ho Prokurador Publiku no hahu ona implementasaun.

A.5.3: Promosaun igualidade jéneru iha polisia (PDN pájinas 26,115, 116,149,154,169)

• Estudu kazus ramata ona no dezenvolve ona Estratejia sira ba uniformizasaun jéneru implementa daudauk ona iha PNTL.

• Estudu kazus disponível

• Hakuran makaas ona kazus deskriminisaun jéneru iha PNTL • Padraun sira atu maneja krime sira mak iha relasaun ho jéneru harí ona

PNTL, Akademía Polisia, MI, OPE (UK/AusAID, Irlándia Aid)

• Esbosu estudu kazu sira ramata ona no sosiu sira halo revizaun no aprezenta ona ba diresaun PNTL • Rezultadu sira Anállize Jeneru no rekomendasaun sira aprezenta ona ba Diresaun Senior PNTL.

• Estratejia sira atu resolve atu sira mak mosu hosi analize jéneru dezenvolve ona no hatama ona ba Diresaun PNTL • Proposta ba adopsi alvu jéneru hamutuk 20 % ba membru feto sira iha PNTL hatama ona ba Diresaun senior PNTL no MI atu hetan aprovasaun

• Estratéjia atu implementa alvu jéneru dezenvolve ona no aprova ona • Politika PNTL kona-ba rekrutamentu dezenvolve ona atu foo efeitu ba prinsipiu sira sensibilizasun jéneru no selesaun bazeadu ba méritu

• Estratejia alvu jéneru implementa daudaun ona • Mekanizmu apoi ba feto sira iha polisionamentu harii ona

SEKSAUN A.6: GOVERNASAUN – PLANEAMENTU NO JESTAUN DESPEZAS PÚBLIKAS A.6.1: Reforsa kapasidade MPF no ajénsias liña atu maneja finansas públikas (PDN pájinas 24 & 62) (RM pájinas 9 & 26)

• Ramata atividade sira ba TF07 sira nudar konkorda ona iha PFMCBP

• Relatóriu tinan nian kona-ba PFMCBP foo detalle progresu hasoru indikador sira PFMCBP nian

• Hakuran ona atrazu aprovizionamentu, hadia ona kolesaun reseitas no submisaun orsamentu hosi ajénsia liña sira • Sistema jestaun

finanseira kompostu ho pesoal treinadu no matenek iha prosedimentu sira

MPF (HR) (BM, AusAID, UNOTIL, Portugal, Irlandia, UK)

• Programa harii kapasidade efetivu no asaun inisiál halao ona • Rekrutamentu ba postus importante PFNCBP sira ramata ona

• Funsionáriu asesoria vital no asesor sira iha ona MPF no instituisaun operasional sira

• ramata ona tranzisaun entre programa ezistente no PFMCBP

• Estudu annual hamutuk ba PFMCB ramata ona no konkorda ona atividade sira ba TF08

• Atividade sira PFMCBP ba TF07

Page 51: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

50

GoTL nian A.6.2: Hadia implementasaun orsamentu ba ema-kiak ida tuir politíka poupansa17 (NDP pajinas 43, 49-56, 59, 62-63, 2658, 281 no 283-287) (RM pajinas 9, 12 & 26)

• La iha aumentu iha apropriasaun sira mak la gasta iha TF07 nudar kompara ho TF06

• Konta final sira mak audit ona ba orsamentu TF2006 no TF 2007 orsamentu públika ona no disponivel iha website sira GoTL no fahe ona ba distrito sira

• Aprova ona Lei Jestaun Finanseira

• Ramata atividade TF07 sira nudar konkorda ona iha PFMCBP

• Gastu ezekusaun orsammentu TF07 > 80% hosi apropriasoens

• Orsamentu CFET TF06 relasionadu ho alokasaun CSP II ba saúde, edukasaun & agrikultura • Transferénsia a-

tempu alokasaun orsamentu ba ajénsias liña

• Despezas ezekusaun orsamentu TF08 >80% hosi apropriasaun

• Publika ona CSB inklui kompromisu prazu mediu doador nain fahe tuir sektor no klasifikasaun ekonomika

• Aprova ona Lei Jestaun Finanseira no hahú ona implementasaun

MPF (Tezouraria, NDPEAC, Aprovizionamentu & Orsamentu) MS, MEC & MAFP BM, AusAID, Noruega, NZ

• Numeru doador nian tuir sektor ba TF07 tuir klasifikasaun ekonomika ho kompromisu prazu mediu indikativu

• Orsamentu TF 2007 públika ona, disponivel iha Governu nia website no fahe ona ba distritu sira

• Ministériu prinsipal hat hatama ona CPV online

• Relatóriu tinan-klaran hosi MAFP, MS, MEC & MOP kona-ba gastus hasoru apropriasaun

• Lei Jestaun Finanseira hatama ona ba CoM

• Ministériu hat tan hatama ona CPV online

• Estudu ba desentralizasaun aprovizionamentu esperimental no haluan tan ba ministériu sira seluk

• Konta públiku nian ba TF 2006 audit ona,disponivel iha Governu nia website no fahe ona ba distritu sira

• CoM aprova ona Lei Jestaun Finanseira

• Atividade sira PFMCBP nian ba TF07

SEKSAUN B.1: PRESTASAUN SERVISUS BA HAKURAN KIAK – SAUDE • Hakuran ona mortalidade labarik liu hosi imunizasaun

• Taxa DPT3: 60% no taxa sarampu: 55% (Dezembru 2005 DPT3 = 48% sarampu 42%)

• 08 = DPT3: 80% no sarampu: 65% • 09 = DPT3: 85 no sarampu 70

MS

• DPT3: 55% • Sarampu: 50%

• DPT3: 57% . • Sarampu: 52% .

• DPT3: 58% • Sarampu: 53%

• DPT3: 60% • Sarampu: 55%

B.1.1: Hadia prestasaun servisos saúde (Denominador ba partu sira mak simu asisténsia 43,000 no imunizasaun 40,000 no vizita OPD 961,600 iha TF06) • Melloria iha saúde

inan no bebé sira mak foin moris

• Persentajen feto isin-rua sira mak halo konsulta regular molok hahoris oan (pelu menus dala 4) durante periodu isin-rua: 40%

• 08 tratamentu ante-natal (vizita hat): alvu 50% • 09 alvu 55

MS • Tratamentu molok tuur-ahi (vizita hat): 33%

• Tratamentu molok tuur-ahi (vizita hat): 36%

• Tratamentu molok tuur-ahi (vizita hat): 38%

• Tratamentu molok tuur-ahi (vizita hat): 40%

17 Parámetru sira – Saude no edukasaun >31% hosi gastus rekorrente CFET mak programa ona no ezekuta ona; ensinu primariu > 45% hosi gastus rekorrente ba edukasaun CFET mak programa ona no ezekuta ona; hospital sira < 40% hosi gastus rekorrente CFET mak programa ona no ezekuta ona ba saude; agrikultura ≥4.4 % hosi gastus rekorrente CFET mak programa ona no ezekuta ona.

Page 52: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

51

• Persentanjen partu mak simu tulun pesoál saúde kualifikadu; 35%

• Target partu mak simu tulun pesoál saúde kualifikadu 08= ;50% • 09 = 55

MS • 28% • 30% • 32% • 35%

• Aumenta ona utilizasaun servisus saude

• Vizita pasiente mak halo tratamentu hosi liur per kapita 2.25

Target Vizita pasiente mak halo tratamentu hosi liur per kapita 08 = 2.5 09= 3.0

MS vizita OPD: 2.1t vizita OPD: 2.15 vizita OPD: 2.2 vizita OPD: 2.25

• Persentajen populasaun mak lao oras 2 laran ba fasilidade saude sira • (resultadu sira hosi programa servisu kapital foun no funsionáriu sira)

• Populasaun iha alvu assesu servisu saude: 08 = 92 09= 95%

MS • Populasaun ho asesu: 83%

• Populasaun ho asesu: 85%

• Populasaun ho asesu: 87%

• Populasaun ho asesu: 90%

B.1.2: Reforsa planeamentu no atribuisaun rekursus atu hadia prestasaun servisos

• Relatóriu multi-annual atu monitor implementasaun DHP prepara ona no uza ona atu hadia rezultadu sira iha nivel distritu nivel distritu • Halo nafatin Relatóriu monitoramentu detalladu trimestral no tinan-rua. MS no DHOs hasoru malu atu estuda DHPs & estuda razaun sira ba variasaun iha rezultadu distritu nian

MS (TFET)

Page 53: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

52

• Alokasi efetivu rekursu, halo tau nafatin énfaze ba Tratamentu Saude Primariu

• Gastus hospital nian kuran hosi ka hanesan ho 40% hosi orsamentu rekorrente CFET mak define ona nudar total CFET menus orsamentu kapital maior

• Gastus hospital nian kuran hosi ka hanesan ho 40% hosi orsamentu rekorrente CFET

MS, MPF

• ≤ 40% • ≤ 40% • ≤ 40% • ≤ 40% B.1.3: Hadia estrutura (funsional) organizasaun MS nian

• Monitor implementasaun instrumentu jestaun sira atu hadia dezempeñu hospital sira nian iha impedimentu rekursu nian mak estabelese ona

• Planu Atividade Anual Hospital prepara ona no hatama ona relatóriu progresu (gastus no dadus servisu) pelu fulan tolu dala ida ba Ministériu Saude ho relatóriu detalladu tinan klaran mak halo iha fulan janeiru nudar baze ba ajustamentu sira no orienta preparasaun PAA tuir mai

Planu Atividade Anual Hospital prepara ona rutin bazeia ba pakote servisu hospital nian no uza atu orienta alokasi rekursu no monitoramentu orsamentu

MS (TFET)

Relatóriu implementasaun PAA Hospital ba gastus no dadus rezultadu hatama ona hatama ona pelu menus fulan tolu dala ida

• Estudu detalladu ba PAA hospital anual fulan nen halo ona atu forma baze ba ajustamentu tinan klaran no atu orienta preparasaun/estudu ba PAA tuir mai no preparasaun orsamentu. • Esbosu preliminar PAA / QRM hospital harii ona

• TF07/08 planu atividade anual hospital harii ona atividade hotu-hotu bazeia ba pakote servisu hospital nian • Relatóriu 3o triemstre hatama ona a tempu

• Avaliasaun ba implementasaun PAA Hospital halo ona • 4o Relatóriu trimestral hatama ona a tempu

• Finansiamentu projetu hosi doador aprezenta ona tuir programa orsamentu

• Nota maioria doador sira la responde ba pedidu mak halo iha Dezembru 2005

• Orsamentus projetu doador & gastus foo ona fulan tolu dala ida

• Orsamentus no gastus doador foo ho baze fulan tolu dala ida

Doador MS hotu-hotu

• Orsamentus no gastus doador ni ba 1st trimestre foo ona tuir projetu iha formatu mak konkorda ona

• Orsamentus & 2nd gastus triemestre Doador nian foo ona tuir projetu iha formatu mak konkorda ona

• MS husu orsamentu & gastus 3rd trimestre doador nian mak foo tuir priojetu

• Orsamentus Doador nian & gastus 4o trimestre foo ona tuir projetu

Page 54: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

53

• Politika saúde nasional sira determina makaas prioritizasaun atividade planu saude distrital sira no alokasi rekursu- inklui koordenasaun inter-sektoral & fokus ba jéneru

• Dezenvolvimentuplanu estratéjiku saúde nasional ramata ona • Dezenvolve ona politika barak no estuda ona • Distritu barak hatama ona relatóriu progresu implementasaun DHP à tempu • Halo pelu menus sorumutu fulan tolu-tolu entre MS no DHO atu koalia kona-ba relatóriu sira

• Komentariu trimestral kona-ba relatóriu progresu atu monitor implementasaun DHP prepara ona no uza ona atu hadia nivel rezultadu distritu • Relatóriu monitoramentu detalladu fulan tolu-tolu & bi-anual kontinua. MS no DHO sira hasoru atu estuda DHP sira & estuda razau sira ba variasaun rezultadu distritu nian

MS (TFET)

• Halo segimentu ba relatóriu monitoramentu & identifikasaun asaun no apoiu DHP nian mak atu rezolve sasatan sira implementasaun • Esbosu preliminar planu estratéjia saude nasional prontu ona • 1st Relatóriu trimestral kona-ba implementasaun DHP hatama ona a tempu

• Halo segimentu ba relatóriu implementasaun no identificasaun no apoiu ba implementasaun asuntu sira DHP nian • Esbosu preliminar PAA/QRM Servisu saúde distrital pronto ona • Esbosu final planu estratéjia saude nasional aprova ona • 2o Relatóriu trimestral ba implementasaun DHP hatama ona a tempu

• Halo segimentu ba implementasaun no identificasaun no apoiu ba implementasaun asuntu sira DHP nian • Esbosu final PAA/QRM Servisu Saúde Distrital pronto ona • 3rd Relatóriu trimestral ba implementasaun DHP hatama ona a tempu

• Halo segimentu ba implementasaun no identificasaun no apoiu ba implementasaun asuntu sira DHP nian • Avaliasaun ba implementasaun planeamentu Servisu Saúde Distrital halo ona • 4o Relatóriu trimestral ba DHP implementasaun hatama ona a tempu • Dokumentu Relatóriu tinan nian ba implementasaun PAA sektor saíde prontu ona

B.1.4: Hadia jestaun rekursu umanu ba saude hosi harii mekanizmus regulador sira ba professional saude sira pratika no etika professional

• Organiza no regula ho efikasia professional saude sira atu foo servisu saude diak liu ba komunidade

• Proporsaun professional saude sira rejistadu ba departamentu rekursu umanu MS

• Professional saude tomak rejistadu ona no hetan monitoramentu diak hosi MS

MS • 25% hosi professional saude rejista ona.

• 50% hosi professional saude rejista ona.

• 75% o hosi professional saude rejista ona.

• 100% hosi professional saude rejista ona.

SEKSAUN B.2: PRESTASAUN SERVISU BA HAKURAN KIAK – EDUKASAUN B.2.1: Hadia kapasidade planeamentu no dezenvolvimentu rekursu umanu iha sektor edukasaun (PDN- pájinas (NDP – pájinas 9,27,44, 135-137, 152-15 no 160-162)

• Primeira faze ba reorganizasaun Ministériu ramata ona

• Aprova ona no halo ona Planu dezenvolvimentu funsionáriu

• CoM aprova ona Lei Orgánika

• Deskrisaun tarefa foun ba pozisaun funsionáriu hotu-hotu

• CoM aprova ona Lei Orgánika

• planu dezenvolvimentu funsionáriu sektor tomak ezekuta hela

• Hadia ona prestasaun servisus

MoEC, Nova Zelandia, Brazil, Portugal, UNICEF, UNDP, Banku Mundial

• Reorganizasaun Organizasaun detalladu aprova ona

• Esbosu Lei Orgánika

• Deskrisaun tarefa foun ba pozisaun funsionáriu hotu-hotu • Lei Orgánika

hatama ona ba CoM

• CoM aprova ona Lei Orgánika

• Hahu ona implementasaun reorganizasaun

• Primeira faze planu dezenvolvimentu funsionáriu ramata ona

Page 55: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

54

B.2.2: Asegura katak orsamentu edukasaun ekzekuta tomak no reporta a-tempu (PDN – página 44 no 161)

• Adapta ona sistema aprovizionamentu bazeia ba nesesidade sira MEC nian

• Akordu konaba politika finansas eskola

• Sistema aprovizionamentu foun

• 90 % ezekusaun orsamentu

• Politika finansas eskola prontu ona

• Aumenta ona nivel efikasia orsamentu;

• Aumenta ona fleksibilidade orsamentu iha nivel eskola

MoEC, MPF, Banku Mundial, Australia (?)

• Aprova ona mudansa sira iha sistema aprovizionamentu

• Konsultas ho komunidade iha redasaun politika finansaas eskola ida

• Aumenta ona taxa ezekusaun orsamentu ba dezenvolvimentu kapital kompara ho TF05/06;

• Hatama politika FE ba revizaun DP nian

• Hatama finansas eskola (FE) politika to CoM

• Ezekusaun ba orsamentu dezenvolvimentu kapital;

• Approvasaun ba politika FE hosi CoM

B.2.3 Hasae asesu no hadia efisiénsia no kualidade ensinu báziku (PDN- pájinas (NDP pájinas 9,27,44,135-137,152-15 no 160-162)

• Programa konstrusaun no rehabilitasaun eskola ramata ona

• Implementa ona kuadru formasun no kompetensia profesor

• Sistema M&E prontu ona atu avalia programa formasun sira

• Harii ona ka reabilita ona minimu eskola 120

• Aprovasaun Kuadru Kompetensia Profesor Nasional

• Planu formasun mak adere ba kuadru kompetensia prontu ona

• Aumentu 5% taxa inskrisaun netto eskola primária

• Diminuisaun 5% iha taxa para-eskola

• Diminuisaun 5% iha taxa repetisaun (bazeia ba dadus TF05)

MoEC, UNICEF, Brazil, Portugal, Banku Mundial

• Hamutuk dezenvolvimentu eskola 30 iha kontratu laran

• Kuadru Kompetensia Nasional ba formasaun profesor konkorda ona

• Hamutuk dezenvolvimentu eskola 60 ramata ona ka iha kontratu laran ona

• Kuadru Kompetensia Nasional uza ona iha planeamentu formasun profesor

• Indikador dezempeñu bazeia ba kuadru kompetensia hakerek ona

• Hamutuk dezenvolvimentu eskola 90 ramata ona ka iha kontratu laran ona • Estuda ona

Indikador dezempeñu no konkorda ona

• Hamutuk dezenvolvimentu eskola 120 ramata ona ka iha kontratu laran ona

• Formasun hotu-hotu halo ona ho avalia ona hasoru Kuadru Kompetensia Nasional

SEKSAUN B.3: PRESTASAUN SERVISUS BA HAKURAN KIAK – INFRAESTRUTURA

SEKTOR ENERJIA B.3.1: Asegura disponibilidade enerjia mak bele konfia iha distritu sira 3, 4, 12, 45, 61, 235, 263, 284-7)

• 15% hosi rehabilitasaun sentru distritu ramata • Eletrisidadde lakan oras 24 iha sentru distrital rua • 90 % hosi efisiensia kobransa iha área sira mak reabilita ona

• 35 km kabu-eletriku MV no kabu LV asosiadu hadia ona • Monta ona kontador prepagu ba konsumidor hotu-hotu iha área sira mak reabilita tihaona

• Aumenta disponibilidade enerjia iha sidade distrital sira • Kresimentu ekonomiku iha distritu hahú-lalais ona • Target oras 24 loron ida ba fulan Juñu 2008

EDTL/CEM BM (PPIAF, PHRD, ESDP) Japaun, Noruega

• Japaun finansia jeradora eletrika foun iha Baucau, Suai, Viqueque. • Noruega finansia estasaun hidro-eletrika iha Baukau ne’ebé hahu funsiona ona. • Estudu nesesidade mak PHRD finansia rehabilitasaun ramata ona. • Projetu pilotus sira ba rehabilitasaun iha área sira mak EDTL dezigna no implementasaun hahu ona

• Implementasaun Projetu pilotus 50% ramata • IDA/Govt finansia Projetu ESD avalia ona no aprovizionamentu besik ramata ona

• Implementasaun Projetu pilotu ramata • IDA/Govt finansia ESD Projetu aprova ona no iha implementasaun laran

• 35 km kabu-eletriku MV no kabu LV sira mak asosiadu hadia ona no monta ona kontador prepagu sira ba konsumidor hotu-hotu iha área sira mak reabilita ona

Page 56: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

55

• Desizaun Governu konaba akordu institusional ba sistema enerjia sub-distritu • 15% rehabilitasaun ramata ona. • 90% efisiensia kobransa iha área sira mak reabilita ona

• Akordu ba kontador prepagu no akordu institusional foun iha área sira mak reabilita ona eas

• Operasaun Normal ba sistema enerjia sub-distritu

EDTL BM (PPIAF, TFET, PHRD no ESDP)

• Estudu ba nesesidade rehabilitasaun mak PHRD finansia ramata ona. • Projetu pilotu Halibur Evaporasaun Gas Aliambata IDA (GSHP) aprova ona no implementasaun hahu ona

• Implementasaun Projetu pilotu 50% ramata • Projetu ESD mak IDA finansia avalia ona • GSHP 50% ramata

• Implementasaun Projetu pilotu 50% ramata • Projetu ESD mak IDA finansia avalia ona • GSHP ramata

• Desizaun Governu konaba akordu institusional ba sistema enerjia sub-distritu • 15% rehabilitasaun ramata ona

B.3.2: Hadia efikásia enerjia iha Dili, no hadia kobransa Governo nian (NDP pájinas 3, 4, 12, 45, 61, 235, 263, 284-7)

• Aumenta efisiensia produsaun enerjia iha Dili • Sistema Enerjia mak lakon tanba problema tekniku no la-tekniku iha Dili hakuran makaas ona • Kobransa tomak ba tusan Governu nian

• Hakuran ona konsumu mina espesifiku hosi 0.265 liters/kWh ba 0.250 liters/kWh • Efisiensia distribusaun hasae ona hosi 60% ba 75%

• Redusaun makaas iha sistema enerjia mak lakon, kontrolu makaas ba utilizasun mina, no avaliasaun makas ba mina mak uza ona hasoru versus produsaun no venda/penjualan

MNRMEP, EDTL/CEM Japaun BM (TFET, PHRD, ASTAE. GEF) Noruega

• Jeradora mak TFET/Govt finansia funsiona hela. • Reabilitasaun ba sistema distribusaun hosi TFET no Noruega ramata. • PHRD finansia planeamentu distribusaun no harii ona unidade dizain • Formula ona programa atu kompleta distribuisaun iha Dili distribusaun

• Projetu IDA/GEF/Gov ESD avalia ona no halo hela aprovizionamentu

• Projetu IDA/GEF?Govt ESD aprova ona no implementasaun lao ona

• Projetu IDA/GEF?Govt ESD (distribusaun komponente Dili) 50% ramata ona

B.3.3: Hadia kbiit atu selu/sosa enerjia eletrika (NDP pájinas 3, 4, 12, 45, 61, 235, 263, 284-7)

• Planu firma sira prontu ona atu hatún kustus produsaun enerjia eletrika tomak, no medida sira atu halo ne’e implementa ona • Operasaun inisial halibur evaporasaun gas

• Foo lisensa inisial ba taka explorasaun tasi-klean no tasi-kosteira • Hola ona desizaun ba refinaria iha tasi-kosteira • Projetu evaporasaun gas Aliambata funsiona hela, inventorizasaun no teste ba fatin evaporasaun hat ramata ona • Inventorizasaun ba distribuisaun enerjia mak bele hafoun ramata ona

• Foo kombustivel baratu ba produsaun eletrisidade

MNRMEP EDTL/CEM BM (TFET, ASTAE, GEF)

• Foo ona lisensa atu taka petroleu iha tasi-klean, no primeira ronda lisitasun ba petroleu iha tasi-kosteira lao daudauk ona • Projetu pilotu halibur evaporasaun gas Aliambata (GSHP) TFET/GEF aprova ona no implementasaun hahu ona • Estudu viabilidade ba refinaria ramata ona • Projetu hidro-eletrika mini Gariuai iha Baucau funsiona ona

• Primeira ronda lisitasaun ba petroleu tasi-kosteira lansa ona • GSHP 50% ramata ona • Planu mestre electrificasaun rural atualiza ona hodi hatama estudus hidroeletrika mini no mikro, evaporasaun gas no rekursu sira seluk mak bele hafoun

• Primeira ronda lisitasaun ba projetu petroleu iha tasi-kosteira foo ona • Projetu GSHP Aliambata GSHP funsiona ona, 75% hosi distribusaun ramata ona. • Aprova ona Projetu IDA/Gov/ ESD inklui dezenvolvimentu evaporasaun gas no apoia dezenvolvimentu privadu enerjia mak bele hafoun

• GSHP Aliambata funsiona tomak ona, inventarizasun no teste ba evaporasaun hat ramata ona • Projetu IDA/Gov/ ESD sei implementa hela

Page 57: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

56

B.3.4: Asegura ambiente legal, reguladora, no instituisional ida ba sektor enerjia (NDP pájinas 3, 4, 12, 45, 61, 235, 263, 284-7)

• Planu firma sira prontu ona ba estrutura sektor enerjia no akordu legal no regulador mak asosiadu no implementasaun hahu ona • Road map ba korporatizasaun EDTL prepara ona & implementa ona • Desizaun Governu hola ona ba diresaun EDTL hafoin ramata kontratu diresaun orasne’e & diresaun foun prontu ona

• Desizaun Governu ba estrutura prazu naruk • Road map ba korporatizasaun EDTL prepara ona & implementa ona

• Restructurasaun ba sektor enerjia • Posivel kriasaun ba autoridade reguladora, entidade eletrifikasaun rural (ER), Fundu ER no korporatizasaun EDTL

EDTL/CEM , MNRMEP (BM; PPIAF; ESMAP, PHRD)

• Desizaun Governu na estrutura prazu naruk sektor nian • Planu ba jestaun EDTL hafoin-CEM no road map ba korporatizasaun EDTL • Planeamentu detalladu ba Departamentu Bee no Enerjia, halo ona rekrutamentu ba pesoal

• Entrega EDTL ba akordu fou n ho mandadru atu atu implementa korportizasaun road map • Estabelesimentu Diresaun Politika Bee no Enerjia ho tulun matenek sira iha finansas hosi GEF

• Roadmap ba korporatizasaun EDTL iha implementasaun laran • Diresaun Politika Bee no Enerjia hetan ona pesoal hotu no aumenta daudauk ona kapasitasaun

SEKTOR TRANSPORTES B.3.5: Manutensaun lurón, pontes, no dike mota nian (PDN pájinas 3, 4, 12, 263-5, 271-5; Planu Asaun Anual)

• Taxa ezekusaun projetu atual MOP mak CFET-finansia aumenta makaas nafatin (ba servisu kapital no manutensaun).

• Ezekusaun atual TF2007 (% hosi alokasi) hamutuk boot liu fali 20% TF2006.

• Inisiativa sira iha Planu Amelloramentu Ezekusaun Projetu MOP nian (PEIP) implementa tomak ona. • Sevisu kapital Atual mak ezekuta ona no manutensaun too ona pelu menus 80% hosi alokasi orsamentu.

MOP MPF ADB Japaun/JICA

• Estudu no relatóriu konaba realizasaun MOP PEIP MOP: ezekusaun kapital servisu no manutensaun TF06 orsamentu la kuran hosi 50% hosi alokasi CFET. • Nudar parte hosi estudu iha leten, avalia efetividade MOP nia Ekipa Apresiasaun Projetu (haree matriks CSP 1), ne;ebé iha objetivu atu hadia kualidade no nune’e hakuran akumulasaun ba aprovizionamentu & atrazu sira iha implementasaun. Reporta dezempeñu orasne’e hasoru Akordu Servisu Aprovizionamentu ho MPF ( CSP 1).

• Kontinuasaun implementasaun ba PEIP. • Asina primeiru grupu dizain detallladu hosi fonte liur no dokumentasaun (DDD) no kontratu supervizaun ho konsultor sira. • Ramata dokumentasaun ba kontratu periodu manutensaun rutin lurón.

• Hahí primeiru batch servisu hosi uza fonte hosi liur DDD no kontratu supervizaun sira. • Hahu servisu sira iha kontratu primeriu periodu.

• Ezekusaun atual TF2007 (% hosi alokasi) hamutuk 20% boot liu fali TF2006.

B.3.6: Reforsa ona industria kontraktor

• Sistema Jestaun Manutensaun Lurón

• Enjeñeiru MOP rua servisu tempu

• Manutensaun rutin lurón hotu-

MOP/ • Kolesaun dadus RMMS kompletu no

• Primeiru planu manutensaun lurón

• Kontinuasaun formasun RMMS ba

• Enjeñeiru MOP rua servisu tempu integral

Page 58: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

57

lokal (NDP pájinas 3, 4, 12, 263-5, 271-5)

(RMMS) MOP nian funsiona hela. • Asaun inisial ba instalasaun Dizain auto-estrada no sistema jestaun (HDM4) iha MOP ba avaliasaun projetu lurón no investimentu estratéjiku no planeamentu manutensaun • Asaun inisial atu armoniza HDM4 no operasaun RMMS nian

integral atu halao RMMS; sede rejional MOP sira atualiza hela baze de dadus RMMS sira; RMMS prontu ona atuuza atu hatama orsamentu manutensaun lurón ba TF07-08. • Jestor sira MOP nian simu ona orientasaun kona-ba HDM4 no planeia ona formasun HDM4 ba funsionáriu tekniku sira . • Hahu ona estudu ida konaba armonizasaun operasaun no baze de dadus HDM4 no RMMS

hotu no reparasaun emerjensia sira planeia ona no maneja ona uza RMMS. • Uza ona HDM4 iatu identifika investimentu lurón optimal prazu naruk ida no planu manutensun periodiku iha konstranjimentu orsamentu laran; investimentu lurón hotu-hotu no manutensaun periodika hatama ona iha MOP’s atualizasaun anual ba SIP no avalia ona submisaun orsamentu no klasifika ona ho HDM4. • Operasaun DM4 no RMMS armoniza didiak ona; MOP iha baze de dadus prinsipal ida ba lurón no ponte (nebe bele ka la-bele hatama base de dadus RMMS nian); baze de dadu(s) ne’e uza mos ba reporta rezultadu sira

DRBFC ADB Japaun/JICA

baze de dadus ne’e nakonu ona. • Ekipa formasaun teknika ba sektor lurón tulun MOP estuda nesesidade sira formasaun nian atu instala no opera operate HDM4

RMMS prepara ona. • TOR ba programa orientasaun no formasaun HDM4. • Ekipa formasuan teknika sektor lurón no ekipa RMMS estuda opsaun atu armoniza no opera baze de dadus HDM4 no RMMS

funsionáriu tekniku MOP, no manual operasaun RMMS ramata ona. • Diresaun MOP konsidera planu installasaun no formasun HDM4. • TOR ba estudu ida konaba armonizasaun operasaun no baze de dadus HDM4 no RIMMS

atu halao RMMS; sede rejional MOP atualiza baze de dadus RMMS; RMMS prontu atu uza iha submisaun orsamentu TF07-08 ba manutensaun lurón. • Jestor MOP sira simu ona orientasaun konaba HDM4, no planeia ona formasun konaba HDM4 ba funsionáriu tekniku sira • Hahu ona estudu ida konaba armonizasaun operasaun no baze de dadus HDM4 no RMMS nian

B.3.7: reforsa kapasidade sector estradas MOP (NDP pájinas 3, 4, 12, 263-5, 271-5)

• Divizaun Estradas, Pontesm no Kontrolu Inundasaun (DRBFC) funsiona ho efisiensia boot liu tan. • Apoiu kapasitasaun koordena ona no

• DRBFC reorganizadu tuir ni-nia funsaun vital sira ba dezenvolvimentu no manutensaun. • MOP adopta ona Jestaun Rekursus Umanus no Planu Dezenvolvimentu ida (HRM&D plan)

• DRBFC reorganizadu tuir ni-nia funsaun vital sira ba dezenvolvimentu no manutensaun. • Kapasitasaun mak hetan apoiu hosi liur programas formasun Governu

MOP/ DRBFC ADB Japaun/JICA

• Prepara ona no socializa ona proposta reorganizasaun DRBFC • Hahu ona servisu ba preparasaun planu HRM&D ba operasaun sektor lurón tomak iha MOP

• reorganizasaun DRBFC aprova ona no halo ona nomeasaun ba funsionáriu senior sira. • Esbosu planu HRM&D prontu ona ba konsiderasaun diresaun MOP nian

• Kontinua implementa reorganizasaun DRBFC, inklui mos iha sede rejional sira. • Finalizasaun planu HRM&D

• Reorganizasaun DRBFC ramata ona ba elementu hotu-hotu operasaun sektor lurón MOP nian. • MOP adopta ona planu kompreensivu HRM&D ida mak kobre operasaun sektor estradas tomak

Page 59: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

58

sinkroniza ona mak kobre ni-nia operasaun sektor estradas tomak

nian planeia ona no dezeña ona tuir MOP nia planu kompreensivu HRM&D ba operasaun sektor estradas

B.3.8: Hadia transporte aereo (NDP pájinas 20, 28, 37,297-302)

• Asaun inisial atu harii Administrasaun Navegasaun no Aeroportu Timor-Leste (ANATL) no Autoridade Aviasaun Sivil Timor-Leste (AACTL)

• Foo ona asistensia teknika no konkorda ona programa ida atu harii ANATL no AACTL

• ANATL no AACTL funsiona tomak ona

MTC MPF Portugal Parseiru sira seluk

• Proposta MTC ida ba asitensia hosi liur atu tulun harii ANATL no AACTL

• Proposta MTC nian ba asistensia hosi liur hetan ona aprovasuan GoTL no hahu ona negosiasaun ho parseiru dezenvolvimentu prospetif sira (PD)

• Kontinua negotiasaun no programasaun no PD sira

• Kompromete ona asistensia teknika no konkorda ona programa ida atu harii ANATL no AACTL

SEKTOR ABASTESIMENTU BEE NO SANEAMENTU B.3.9: Reforsa kapasidade prestasaun servisus DNAS (NDP pájinas 3, 4, 12, 121-2, 263, 275-80)

• GoTL komprometidu ba autonomia finanseira no manajerial DNAS liu hosi implementasaun Planu Dezenvolvimentu Organizasaun; kompromisu mos foo dezenvolvimentu kuadru regulador sektor ekonomiku no tekniku Bee no Saneamentu. • DNAS hahu ona dezempeñu monitoramentu, avaliasaun, no reportasaim hasoru komparador industria apropriadu • DNAS halo ona progresu ba auto-sustentabilidade finanseira. • DNAS planeia

• Planu Dezenvolvimentu Organizasaun DNAS no kuadru regulador sektor hetan ona aprovasaun Conselho de Ministros ( CoM). • DNAS nudar membru ativu Rede Marku Internasional (IBNet) no hatama ona ni-nia primeiru relatóriu dezempeñu ba baze de dadus IBNet. • Reseita sira DNAS hosi renda abastesimentu bee, servisus ligasaun bee no no servisus sira seluk hamutuk $130,000 (20% boot liu ba TF06). • Jestaun Rekursu Umanu kompreensivu no Planu

• Planu Dezenvolvimentu Organizasaun DNAS finansiadu tomak ona no lao nafatin, no kuadru regulador sektor prontu ona ba konsiderasaun CoM nian. • Desizasun sira diresaun DNAS no orsamentus sira bazeadu ba koñesimentu diak ida konaba dezempeñu orasne’e nian sukat hasoru politika nivel servisu no target sira Governu nian no marku internasional sira. • Reseita DNAS hosi operasaun abastesimentu bee too $150,000 tinan ida. • DNAS buka

MoNRMEP DNAS ADB AusAID JICA Portugal BM, IBNet

• Termus Referensia (TOR) kompletu ona ba asisténsia téknika (AT) Dezenvolvimentu Organizasaun DNAS • Koko daudaun ona sistema marku dezempeñu • Sei estuda hela Sistema pagamentu DNAS nian. • DNAS kontinua haluan pagamentu no kobransa hosi konsumidor komersial no konsumidor boot sira seluk. • Hahú ona serivu ba DNAS HRM&DP kompreensif

• Kontinua hili konsultor ba Dezenvovimentu Organizasaun AT.DNAS • Sistema marku dezempeñu prontu ona. • Sei estuda hela Sistema pagamentu DNAS nian. • DNAS kontinua haluan pagamentu no kobransa hosi konsumidor komersial no konsumidor boot sira seluk. • Kontinua servisu ba DNAS HRM&DP kompreensif

• Mobiliza ona konsultor Dezenvolvimentu Organizasaun TA DNAS • Halibur daudaun ona dadus dezempeñu. • Lideransa DNAS no MNRMEP konsidera opsaun sistema pagamentu DNAS no rekomendasaun sira. • DNAS kontinua haluan pagamentu no kobransa hosi konsumidor komersial no konsumidor boot sira seluk. • Esbosu kolókiu DNAS/ MoNRMEP DNAS HRM&DP, inklui ho parseiru dezenvolvimentu sira

• Planu Dezenvolvimentu Organizasaun DNAS no programa regulador sektor aprezenta ona ba CoM. • Primeiru relatóriu dezempeñu hatama ona ba baze de dadus IBNet nian. • Lideransa DNAS no MNRMEP aprova planu amelloramentu sistema pagamentu DNAS nian . • Reseita DNAS nian hosi faan bee, servisu kanalizasaun no servisu sira seluk hamutk $130,000 (20% boot liu fali ba TF06). • HRM&DP DNAS aprovadu ona hosi lideransa DNAS/MNRMEP no hetan ona aprovasaun parseiru

Page 60: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

59

hela jestaun no dezenvolvimentu ni-nia rekursu umanu hotu-hotu no dezenvolvimentu iha kontextu jeral Planu dezenvolvimentu Organizasaun DNAS nian

Dezenvolvimentu DNAS (HRM&DP) hetan ona aprovasaun diresaun DNAS/MNRMEP no mos aprovasaun parseiru dezenvolvimentu

dezenvolve ni-nia rekursu umanu iha kontestu jeral Planu Dezenvolvimentu Organizasaun DNAS nian.

dezenvolvimentu sira

B.3.10 Foo abastesimentu bee diak ba área sidade no mos rural (WS), servisus jestaun bee foer (jestaun bee foer), no servisus jestaun lixu sólidu (jestaun lixu sólidu ) ba populasaun Timor-Leste no negósiu sira (NDP pajinas 3, 4, 12, 121-2, 263, 275-80) (Jestaun bee foer —forma hotu-hotu tratamentu , halibur no soe foer)

• GoTL no DNAS/MoNRMEP tama ona ba primeiru “akordu servisu” anual ba abastesimentu bee ba área rural no sidade, jestaun bee foer , no jestaun lixu sólidu ; akordu ne’e kesi MPF no MoNRMEP/ DNAS atu foo orsamentu no target nivel servisu sira

• MoNRMEP/ DNAS prontu ona atu prepara submisaun orsamentu TF08-09 bazeia ba akordu target nivel servisu sira ba abastesimentu bee ida-ida, jestaun bee foer , no jestaun lixu sólidu for rural no urban users

• GoTL nia alokasi orsamentu ba abastesimentu bee, jestaun bee foer, UD, no jestaun lixu sólidu no programa servisu DNAS nian aprova tihaona tuir akordu servisu transparente ida, suporta tan ho sistema monitoramentu dezempeñu ida. (B.3.9)

MPF MoNRMEP/ DNAS AusAID ADB UNICEF Portugal

• Asesór politika Bee no Saneamentu prazu-naruk ba Ministru, MoNRMEP (asesor politika Bee no Saneamentu) hahu ona servis ba politika Bee no saneamentu ida politika for T-L ne’ebé inkui abastesimentu bee, jestaun bee foer no jestaun lixu sólidu, nivel/targets servisu sira ba konsumidor rural no sidade sira

• Asesór politika Bee no Saneamentu aprezenta ona esbosu ida ba politika nivel servisu no rekomendasaun sira ba diresun DNAS no MoNRMEP; MoNRMEP aprzenta ona esbosu politika ba MPF nudar baze ba alokasi orsamentu anual

• MoNRMEP no MPF konkorda ona politika nivel servisu. • MoNRMEP no MPF prepara ona targets nivel servisu konsistente ho politika mak konkorda ona. • SIP atualizadu ba Bee no Saneamentu no PAA ba TF08 inklui targets nivel servisu mak konkorda ona

• MoNRMEP/ DNAS prontu ona atu prepara submisaun orsamentu TF08-09 bazeia ba akordu target nivel servisu sira ba abastesimentu bee ida-ida, jestaun bee foer , no jestaun lixu sólidu for rural no urban users

B.3.11 Promove ijiene diak pratika saneamentu sira no hamutuk ho foo bee “seguru” atu hadia“saude no bem-estar ema nian”. (NDP page 38, 151, 154, 163-164, 276)

• DNAS/ MoNRMEP no Ministériu Saude(MS) komprometidu atu halo kolaborasaun estruturadu no sistematiku atu maksimiza benefisu saude mak relasionadu ho bee iha projetu bee no saneamentu iha área rural no urbana

• Estratéjia no diretiva sira Bee, Saneamentu no Hijiene (WSH) ba kolaborasaun iha kampu hasai ona no aprova ona hosi DNAS/ MoNRMEP no MS • Hahu ona kapasitasaun ba Divizaun Promosaun Saude (HPD) no Divizaun Saude Ambiental (EHD), MS.

• DNAS/ MoNRMEP no MS kolabora daudaun iha projetu bee no saneamentu sira atu maksimiza benefisiu saude sira hosi melloria servisu bee iha área rural no urbana sira

MS MoNRMEP/ DNAS AusAID ADB Portugal UNDESA/ UNDP/ UNICEF WHO

• Diskusaun nivel aas entre DNAS/ MoNRMEP no MS kona-ba dezenvolvimentu estratéjia WSH no kolaborasaun iha projetu • Planeia daudaun ona programa kapasitasaun ida ba HDP no EHD, MS.

• Asesór politika Bee no Saneamentu, iha kolaborasaun intim ho MS prepara ona esbosu estratéjia no diretiva sira WSH ba kolaborasaun iha projetu entre DNAS/ MoNRMEP no MS • Prepara ona programa no planu finansiamentu ida ba programa kapasitasaun HDP no EHD

• DNAS/ MoNRMEP no MS halo ona kolókiu ba esbosu estratéjia no diretiva sira WSH nia, inklui ho parseiru dezenvolvimentu sira • Aprova ona programa ida no planu finansiamentu ida ba programa kapasitasaun.HDP no EHD

• Estratéjia no diretiva ida ba Bee, Saneamentu no Hijiene (WSH) kona-ba kolaborasaun iha kampu hasai tiha ona no aprova ona hosi DNAS/ MoNRMEP no MS • Hahu ona kapasitasaun HDP no EHD.

SEKSAUN B.4: PRESTASAUN SERVISUS BA HAKURAN KIAK – GRUPU VULNERAVEL SIRA (ASUNTU VETERANUS) B.4.1: Fo rekoñesimentu ba veteranu rezisténsia

• Seremonia sira ba veteranu sira mak servisu kleur iha

• Rejistu veteranus administra tuir lei

• Rekoñese no tulun ona veteranu sira tuir lei, no

MTRC/SEAVAC/CHSRR Gabinete

• Seremonia ba dala-uluk ba veteranu sira iha frente armada iha

• Fundador rezistensia nian sei rekoñese iha 28 Nov.

• Dezenvolve ona kriteria vulnerabilidade, iha

• Rekoñese ona membrus rezistensia diplomatika

Page 61: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

60

sira. (NDP page132)

kategoria ida-ida nebé define ona tuir lei ramata ona. • Foo ona pensaun ba veteranu sira mak servisu kleur tuir lei • CHSRR kompleta adisaun no korresaun ba rejistu ofisial veteranus.

• CHSRR halo ona rejistu seluk tan ho trasnparensia no partisipatoria

• Governu, NGO, no doador sira tuir politika nasional iha esforsu sira atu tulun veteranu sira

Presidente (UNDP, BM)

20 Agostu. • Seremonia ba dala-uluk ba veteranu sira iha frente armada iha 30 Agostu. • Regulamentu nesesariu sira ba lei veteranus ramata • Funsionáriu SEAVAC simu formasaun iha jestaun baze de dadus • Hahu selu ona pensaun subsistensia espesial ida ba ema sira mak servisu liu tinan 15 iha frente armada

• Martir libertasaun nasional sei rekoñese iha 7 Dez. • Kontinuasaun politika no programa sir atu fo benefisiu ba veteranu sira • Kontinuasaun asistensia ba veteranu sira ho nesesidade médika espesial

koordenasaun ho planeamentu protesaun sosial em jeral, atu foo tulun ba feto faluk sira, oan-kiak sira, no vetereanu vulneravel sira mak la iha direitu ba pensaun subsistensia espesial • Ramata halibur ona dadus kona-ba sosiu-ekonómiku ba implementasaun politika, inklui determinasaun vulnerabilide

• Identifika ona opsaun politika sira atu atu foo tulun ba veteranu vulneravel sira, feto faluk sira, no oan kiak sira iha programasaun kuadru jeral servisu sosial • Servisu CHSRR nian ramata ona no taka ona rejistu • Planeamentu ba series tuir mai ba seremonia sira ceremonies ramata ona

SEKSAUN C.1: KRIASAUN EMPREGU – DEZENVOLVIMENTU SEKTOR PRIVADU C.1.1: Programa Traballador Emigrante sira (NDP pájinas 26, 27 114, 226, 227)

• Programa emigrante sira operasional ona

• Traballador 800 servisu ona iha tasi-balun • Ramata ona negosiasaun sira no nasaun sira sellulk atu haruka traballador timor sira ba

• Kriasaun empregu iha tasi balun ba traballador 1000 tinan ida • Aumenta ona rendimentu

MLCR (UNDP, Irlándia) ILO

• Traballador 800 servisu ona iha tasi-balun

• Kontinua formasun preparatoria ba traballador sira

• Numeru traballador estranjeiru sira tuir sektor monitor ona

• Traballador sira ba tan nasaun sira seluk

C.1.2: Sector privadu aperfeisoadu permite ambiente ho serteza reguladora boot liu, kustu atu halo negósiu kik liu, barreira administrativa uitoan liu, no konsulta diak liu entre Governo no sektor privadu (NDP p 24, 28-29, 66, 119, 230-232)

• Hadia ona konsulta entre Governu no sektor privadu • MJ kaer funsaun foun new notarizasaun/ rejistu negósiu iha koordenasaun ho MD • Estabelese ona rejistu kreditu

• Forum negósiu (2) • Sorumtu Grupu Servisu Governu-Sektor Privadu (SP) (8) • Redusaun iha tempu hahu negósiu empreza kiik no mediu sira no empreza boot liu sira • Hakuran ona kustus atu hahu negósiu ba empreza kiik, mediu no empreza boot liu

• Reforsa on sektor privadu atu permite ambiente ida mak lori ba aumentu iha nivel investimentu, komérsiu no atividade negósiu.

MD, MJ, BPA (BM, UN, Portugal, IMF, USAID)

• Forum negosiui 1 entre Governu no sektor privadu, hafoin formasaun pelu menus grupu servisu sektor 2 Governu-sektor privadu • Kontinua preparasaun Rejistu Kreditu

• Sorumutu 4 Governu-Grupu servisu sektor privadu, nia rezultadu boot liu iha integrasaun komentariu hosi SP ba politika no asaun Governu nian • MD koordena adopsaun sistema internasional klasifikasaun atividade ekonomika sira • Esbosu politika lisensiamentu negósiu sira

• Rejistu Kreditu funsiona ona • Esbosu politika inisial ba sistema asuransi • Rejistu negósiu iha Diresaun Notarizasaun No Rejistu funsiona ona

• Halo ona forum Governu – Sektor Privadu 2 (total) • Halo ona sorumutu 8 Governu- Grupu servisu SP (total) • Lei lisensiamentu sektor manufaktur no turizmu hakerek ona • Analiza no estudu ba kapital minimu mak presiza ba korporasaun tuir Akta Sosiedade Komersial, iha etapa preparasaun atu hadia Akta nee

Page 62: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

61

sira

ralsionadu ho manufaktura no turizmu–bazeadu ba konsulta sira no sektor privadu

C.1.3: Programa Nasional ba Emprezariadu (NDP pajina 242, 243, 235, 237)

• Sensibilidae públiku nian boot liu ba ambituempregu liu hosi atividade emprezarial sira

• Halo ona Forum Nasional emprezarial • Foo ona programa know-how pratiku sira- kursu 10 / partisipante 300 • Emprezariu foun - 100

• Kontribuisaun ba ekonomia ho kriasaun empregu emprezarial 200

MD, MEC (BM, USAID, UNIDO, UNDP/ILO)

• Kontinuasaun formasun emprezarial liu hosi CDE sira (iha IADE laran) no formasun hosi organizasaun privadu sira, instituisaun edukasaun sekundariu no tersiariu

• Progresu kontinua • Progresu kontinua • Progresu kontinua

C.1.4: Investimentu no Promosaun Exportasaun (PDN pájinas139, 141, 143, 242, 243, 246)

• Aumenta ona nivel FDI • Indikador FDI sira disponivel

• Empregu foun – 200 • Dezenvolve target sira ba investimentu rai-laran

• Empregu 1,000 Gabinete PM, MD, MPF, MLCR, MEC (BM, USAID, UNDP, ILO, UNIDO)

• Sistema jestaun informasaun investimentu estranjeiru harii ona • Sistema jestaun informasaun domestiku harii ona • Ligasaun entre ministériui ida-ida harii ona atu koordena identifikasaun sektor xave FDI sira ba Timor-Leste

• Ministeriiu sira koordena atu implementa instrumentu/abordajen sira ba promosaun FDI ezemplu: eskritoriu knjunta ida, formasun vokasional no kuallifikasaun teknika, zona ekonomika espesial, lejislasaun negósiu

• Sistema jestaun informasaun investimentu operasional • Sistema jestaun informasaun domestiku operasional

• Aumenta nivel FDI • Indikador FDI disponivel ba públiku • Aumenta nivel investimentu domestiku • Indikador investimentu doméstiku disponivel ba públiku

C.1.5: Manutensaun lurón rutin no periodiku (Kontratu Traballu) (NDP pájinas 37, 133-134, 137, 230-231, 273, 275)

• Kria ona empregu 500 tinan ida no manutensaun lurón ramata ona

• Kria ona empregu 500 tinan id

• Manutensaun lurón ho target atu maksimiza konteudu traballador no mantein lurón sira operasional

MOP • Programa lurón CBM kaptura no rejista estatistika kriasaun empregu • Numeru empregu sira mak hamoris ona hatama nudar indikador dezempeñu ida iha MOP’s nia PAA

• Progresu kontinua • Progresu kontinua • Progresu kontinua

C.1.6: Lei Rai – Politika Titulasaun, Lei no Emisaun; Dezenvolvimentu Politika kona-ba fan Propriedade Estadu nian (PDN pájinas 61,62, 63 66, 196, 226, 243)

• Lei prinsipal no sub-regulamentu sira ramata ona: direitu ba rai/titulasaun, kumprimentu proprietariu entranjeiru, kadastre, rekursu

• Aprovasaun ba lei sira • Relatóriu kona-ba rejistu propriedade hosi sektor pilotu

• Lei sira funsiona hela • Deaenvolvimentu Sistema Kadastru no Titulasaun lao hela • Merkadu privadu ba faan rai no

LPU (MJ) (TA :USAID, AusAID)

• Lei ba Sistema Propriedade, Transferensia Rai, Registu no Restituisaun Titulus hatama ona ba PN hosi CoM

• Projetu Dekretu Lei ba Akta Kadastru haruka ona baCoM • Kadastru preliminar ida Dili lao nafatin

• PN aprova ona Lei ba Sistema Propriedade, Transferensia Rai, Regulamentu no Restitusaun titulu • CoM aprova ona Dekretu Lei on Akta Kadastru

• Adopta ona rejime juridiku foun • Kadastru preliminar iha área urbana sira lao nafatin. • Hahu experimenta rejistu rai • Konsiderasaun

Page 63: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

62

(RM pájinas 8-10, 17, 25)

natural, no utilizasaun ba agrikultura • Implementasaun rejistu pilotu ba rai

propriedade • Uza rai no prorpiedade nudar garantia subsidiaria atu hetan finansiamentu

• Hakerek ona sub-regulamentu atu implementa prosesu administrasaun rejistu rai

inisial ba transferensia aban-bainrua ba propriedade estadu nian

SEKSAUN C.2: KRIASAUN EMPREGU – AGRIKULTURA

C.2.1: Dezenvolvimentu Politika no Lejislasaun (PDN pájinas (NDP pájinas 174, 176 no 190-197) (AAP: Politika no planeamentu florestal PC 1 no 3: Florestas 3.2;3.3; Proditu Alimentar 3.0;4.0)

Lei no Regulamentu sira finaliza ona ba; • Peskas • Karantina • Florestan (incl PNAs) • Pestisida • Fini no Adubu • Balada Hakiak • Utilizasaun rai no lei jestaun hakerek ona

• COM aprova ona lei sira • Hakerek ona lei Utilizasaun rai • Planu Implementasaun prontu ona ba Lei no no Regulamentu sira

Ajenda lejislativu MAFP nian kompleta ona.

DPPPS; (FAO, EU, ARP)

• Halo ona revizaun ba kondisaun ba peskas • Regulamentu karantina sira ramata ona; • Lei Florestas ramata ona • Pestisida. Fini no Balada hakiak mak presiza avaliasaun lao ona

• Pestisida. Fini no Balada hakiak mak presiza avaliasaun ramata. • Hakerek ona lei sira

• Pestisida. Redasaun lei ba Fini no Balada hakiak legal ramata ona • Lei Utilizasun no Jestaun Rai presiza avaliasaun lao hela

• Pestisida. COM aprova ona Lei ba Fini no Balada Hakiak • Lei Utilizasun no Jestaun Rai sei hakerek hela

C.2.2: Jestaun Rekursu Sustentável - Peskas (NDP pájinas 187-188, 191-192, no 206) (AAP: Dezenvolvimentu Peskas no Akuakultura PC 2)

• Avaliasaun rezultadu sira primeiru anu ba lisensa tasi-klean; • Sistema Monitoramentu Peskas, Kontrol & Vijilansia (MCS) harii ona. • Lisensiamentu, monitoramentu no ‘sosializasaun’ ba peska artesanal iha progresu ona

• Pelu menus roo lima operasional iha termus kondisaun lisensa nian; • Frekuensia roo ilegal, la rejistadu, la reporta (IUU); • Numeru lisensa artesanal hasai ona; Target =1000; • Atualiza livru rejistu no baze de dadus MAFP; • Numeru komunidade sira mak simu programa sosializasaun

• Roo lisensiadu 20 ba peska tasi klean operasional iha MCs • Hasai ona lisensa ba peska artesanal 2000 • Komunidade sir mak hela iha tasi ninin simu ona programa sosializasaun; • Sistema MCS operasional, no IUU diminui

MAFP Deptu. peskas no Akuakultura (AusAID, USAID)

• Kontinuasaun foo lisensa ba peska artesanal • Kontinua programa sosializasaun • Observador sira iha roo sira informa liu hosi livru rejistu ba baze de dadus MAFP; • Dezeña no konkorda ona sistema MCS, no formasun lao daudauk

• Kontinuasaun foo lisensa ba peska artesanal • Kontinua programa sosializasaun • Observador sira iha roo sira informa liu hosi livru rejistu ba baze de dadus MAFP; • Apoiu doador sistema MCS, no formasun lao nafatin; • Formasun ba Observador sira ba monitoramentu peska tasi klean ramata ona

• Kontinuasaun foo lisensa ba peska artesanal • Kontinua programa sosializasaun • Observador sira iha roo sira informa liu hosi livru rejistu ba baze de dadus MAFP; • Apoiu doador sistema MCS, no formasun lao nafatin;

• Kontinuasaun foo lisensa ba peska artesanal • Kontinua programa sosializasaun • Observador sira iha roo sira informa liu hosi livru rejistu ba baze de dadus MAFP; • Sistema MCS operasional no halo ona relatóriu monitoramentu • Relatóriu avaliasaun ba segundu anu lisensiamentu no monitoramentu peskas tasi klean

Page 64: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

63

Implementasaun politika Florestas no sistemas Extensaun ba agrikultura no florestas integradu iha área foho AAP 3.2;3.3; Produtu ai-han 3.0;4.0 PAA Florestas 2.3: Peskiza-Extensaun: t sub-programa Apoiu ba Extensaun

• Implementa daudaun ona Regulamentu Florestas sira; • Kontinuasaun inventarizasaun florestas. • Dezenvolve ona Estratejia Komunidade Florestal sira no programa sosializasaun prontu ona • Programa extensaun Integradu agrikultura–florestas prontu ona

• Halibur ona dadus ba PAN 3; • Parke Nasional (sira) iha Distritu 1 marka ona no avalia ona utilizasaun rai; • Inventarizasaun florestas ramata ona 10% (1800 km2) hosi total área; • Halo ona program Sosializasaun iha Distritu 13; • Atividade Integradu agrikultura no florestas sira iha distritu 7

• Halibur ona Dadus ba área natural protejida 6 • Sukat ona perimeter parke nasional boot sira. • Inventarizasaun florestas ramata ona 25%. • Modelu Nasional ba servisus extensaun integradu operasional iha nivel Distritul

MAFP Diresaun Florestas no Rekursu akuatiku; MAFP Dir. Servisus ba Peskiza Agrik. MAFP Diresaun Rejional; (ARP, FAO, UNDP, Japaun, ACIAR, EU, NGOs)

• Halibur ona Dadus ba PAN 1; • Avaliasaun parke nasional lao hela; • Inventarizasaun florestas lao hela. • Kolókiu sosializasaun distrital –lao hela • Atividade Integradu sira lao hela iha distritu 7

• Halibur ona Dadus ba PAN 1; • Avaliasaun parke nasional lao hela; • Inventarizasaun florestas lao hela. • Kolókiu sosializasaun distrital –lao hela • Atividade Integradu sira lao hela iha distritu 7

• Halibur ona Dadus ba PAN 2; • Avaliasaun parke nasional lao hela; • Inventarizasaun florestas lao hela. o Kolókiu sosializasaun distrital –lao hela • Atividade Integradu sira lao hela iha distritu 7 • Diretiva sira MAFP nian ba servisus extensaun nasional sei hakerek hela

• Halibur ona dadus ba PAN 3; • Avaliasaun Parke nasional ramata iha distritu 1; o Inventarizasaun florestas lao hela. • Kolókiu sosializasaun distrital - halo ona iha distritu 13; • Atividade Integradu sira lao hela iha distritu 7 • Diretiva sira MAFP nian ba servisus extensaun nasional sei hakerek hela

C.2.3 Produsaun Hahán no Seguransa Hahán (NDP pájinas 181-182 no ai-han área foho sustentadu ho udan-be’en Sub-Programas 1 no 2)

• Teste, multiplikasaun no distribusaun diak liu, material plantasaun ho kualidade diak liu; • Peskiza adaptika no programa extensaun ba kolheita no ativu iha distritu hotu-hotu; • Hadia variedade no metodu kultural agriikultor adopta ona; • Funsionáriu MAFP treinadu iha peskiza no metoda extensaun

• Numeru experiénsia partisipatoria no viveiru ba experiénsia halo ona; • Numeru tipu ai-hun foo ona ba agrikultor; • Taxa adopsaun; aumenta produsaun no avaliasaun agrikultor/ simu variedade foun; • Reabilita ona fatin peskiza MAFP ida

• Teste fini no tuberkulu nasional, sistema multiplikasaun & distribusaun estabelese ona; • Agrikultor sira iha asesu ba material plantasaun ho kualidade diak ba variedade diak sira; • Fatin/estasaun 4 MAFP nian dezenvolve ona. Aumenta produsaun h/h ba ai-han no rendimentu hosi faan produsaun mak resin

MAFP Divizaun Produtu Alimentar, DPPPS (AusAID, ACIAR, GTZ, Japaun, FAO, UNDP)

• Rezultadu sira hosi kolheita 2005-06 analiza ona no públika ona; • Formasun ba funsionáriu MAFP; • Programa Extensaun ba agrikultor sira lao hela; • Reabilitasaun fatin peskiza Betano lao hela;

• Fahe ona variedade foun ba agrikultor sira; • Formasun ba funsionáriu MAFP; • MAFP no NGOs halo ona projetu extensaun no kanteiru sira; • Reabilitasaun fatin peskiza Betano lao hela;

• Programa 2006-07 kuda ona iha fatin hotu-hotu; • Formasun funsionáriu MAFP; • Programa Extensaun MAFP lao hela; • Kolheita no avaliasaun ba fatin experiensia sira no agrikultor sira lao hela • Reabilitasaun fatin peskiza Betano lao hela;

• Kolheita no avaliasaun ba fatin experiensia sira no agrikultor sira lao hela • Formasun funsionáriu MAFP • Programa Extensaun MAFP lao hela; • Halibur dadus no analize /reporte lao hela Reabilitasaun fatin peskiza Betano ramata

Implementasaun Politika Seguransa Hahan (AAP 2006-07)

• Estabelese ona Monitoramentu no Avaliasaun seguransa hahan no sistema vijilansia antesipadu

• Unidade seguransa hahan foun no koordinador sira estabelese ona no operasional iha nivel nasional no distritu sira;

• Relatóriu pontual sira atu suporta monitoramentu seguransa hahan no politika; • Rezultadu no avaliasaun impaktu

MAFP Divizaun Politika Planeamentu; Programa Servisus; Unidade

• TOR ba unidade seguransa hahan ramata ona no aprova ona; • Primeiru Esdudu nasional Agrikultura (NAFFIPS) – servisu

• Primeiru estudu NAFFIPS– servisu kampu ramata ona ba Peskas • Prosesamentu kolesaun dadus NAFFIPS, analize no

• Prosesamentu kolesaun dadus NAFFIPS, analize no reporte ramata ona no públika ona • Formasun ba Unidade FS

• Sistema monitoramentu seguransa hahan iha baze de dadus MIS; • Unidade Seguransa Hahan no koordenador sira

Page 65: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

64

• Baze de dadus MIS MAFP nian MIS dadusbase estabelese ona, atualizadu & bele akses; • Kapasidade FSU no DPPPS atu monitor no avalia indikador seguransa hahan

no avaliasaun impaktu lao hela; • Kontinuasaun dezenvolvimentu politika no estratejia sira seguransa hahan

seguransa hahan; Divizaun Produtu Alimentar; (CFET, GTZ, ARP, FAO)

kampu ramata ona ba Agrikultura; • Prosesamentu dadus NAFFIPS dadus hahu ona; • Dizain baze de dadus lao hela. • Hahu ona Planeamentu ba Sistema vijilansia antesipada (EWS)

reporte lao hela; • Formasun ba Unidade FS /Koordenador sira • Formasun iha halo estudus no prosesamentu dadus lao hela; • Dizain baze de dadus lao hela • Planeamentu ba EWS lao hela

/Koordenador sira • Formasun iha halo estudus no prosesamentu dadus lao hela; • Baze de dadus operasional ona • Planeamentu ba EWS lao hela

servisu ho efikasia o Formasun ba Unidade FS /Koordenador sira o Formasun iha halo estudus no prosesamentu dadus lao hela; • Uza ona no atualiza ona Baze de; • Experimenta EWS.-depende apoiu doador

Apoiu ba Dezenvolvimentu Agribisnis (AAP 2006-07)

• Tendensia folin ba produtu prinsipal sira públika ona; • Dadus kona-ba kustus produsaun no modelu empreza ba produtu selesionadu sira públika ona; • Extensaun/ hatoo rezultadu sira ba agrikultor sira; • Harii ona ASC sira tuir lei, halo hikas ni-nia estrutura no re-fokus ona

• Numeru no kualidade estudu sira mak relasiona ho merkadu halo ona; • Relatóriu sira kona-ba estudu sira públika ona no foo ona ba agrikultor sira; • Agrikultor barak mak akses informasaun ASC/RPO

• Sentru servisu agrikultura viavel rua; • Empreze agrikultura foun sira estabelese ona iah distritu 2 liu hosi ASCs; • Aumentu iha pratika produsaun no marketing

MAFP Div. Agribiznis, ASCs, ARP3, GTZ

• Estudu merkadu semanal halo ona no públika ona rezultadu sira; • Estudu kustu produsaun sira sei halo hela; • Perfil industria nian ba produtu vital 9 sei halo hela; • Sei halo hela regularizasaun no re-fokus Legal ba ASCs

• Estudu merkadu semanal halo ona no públika ona rezultadu sira; • Estudu kustu produsaun sira sei halo hela; • Perfil industria nian ba produtu vital 9 sei halo hela; • Sei halo hela regularizasaun no re-fokus Legal ba ASCs

• Estudu merkadu semanal halo ona no públika ona rezultadu sira; • Estudu kustu produsaun sira sei halo hela; • Perfil industria nian ba produtu vital 9 sei halo hela; • Sei halo hela regularizasaun no re-fokus Legal ba ASCs

• Estudu merkadu semanal halo ona no públika ona rezultadu sira; • Estudu kustu produsaun sira sei halo hela; • Perfil industria nian ba produtu vital 9 sei halo hela; • Sei halo hela regularizasaun no re-fokus Legal ba ASCs

Page 66: REZUMU - World Banksiteresources.worldbank.org/INTTIMORLESTE/Resources/WB_Background... · daudauk ona, iha-ne’ebé eletrisidade lakan loron-kalan iha Dili no kala-kalan iha sentru

65

A.6.3: Asegura transparénsia no responsabilidade jestaun finansas públikas ba lejislatura no públiku (PDN pájinas 24 & 67-69) (RM pájinas 9 & 25-26)

• Reportasaun finanseira pontual komprehensivu no transparente hodi hola konsiderasaun ba neseidade atu reporta kompreensif ba programa programa dezenvolvimentu kapital

• Auditoria hosi liur ba konta sira estadu nian ba TF05 halo ona tuir lei

• Relatóriu Ezekusaun Orsamentu hatama ona ba Parlamentu

• Relatóriu Ezekusaun Orsamentu haruka ona ba DA sira

• Submisaun a tempu ba Deklarasaun Finanseira no Relatóriu Ezekusaun Orsamentu trimestral sira ba Parlamentu

• Hatama a tempu auditoria konta final sira no Karta Jestaun ba Parlamentu

• Hatama ona a tempu Deklarasaun Finanseira auditoria externa ba konta sira estadu nian halo ona iha fulan 6 laran hosi final tinan fiskal

MPF (Orsamentu, Tezouraria, Tribunal de Recurso)

• Auditoria externa ba konta estadu nian sira ba TF04-05 halo ona • Revizaun ba Relatóriu Ezekusaun Orsamentu konsidera ona atu hatama informasaun kompreensivu liu kona-ba programa dezenvolvimentu kapital no estatutu aprovizionamentu

• Relatóriu ezekusaun orsamentu 1o trimestre públika ona no haruka ona ba Parlamentu no DA sira • Opiniaun Auditoria nian no Karta Jestaun hatama ona ba Governu • Manual Sidadaun nian ba Orsamentu públika ona

• Relatóriu Ezekusaun Orsamentu 2o trimestre públika ona no haruka ona ba Parlamentu no DAs atu hatama informasaun kompreesif liu • Opiniaun auditoria nian no Karta Jestaun hatama ona ba Parlamentu tuir lei

• Relatóriu Ezekusaun Orsamentu 3o trimestre públika ona no haruka ona ba Parlamentu no DA sira atu hatama informasun kompreensivu liu

A.6.4: Maneja ho efikásia administrasaun alfandegária atu hadia dezempeñu reseitas, no dezenvolvimentu sektor privadu (NDP5,7, 43, 67)

• Estudu diagnóstiku organizasun nian ramata ona no rekomendasaun sira kona-ba estrutura foun sira no prosedimentu sira hahú atu implementa ona

• Aparellu komputador no ligasaun ba ASYCUDA II implementa ona no protokolu seguransa ba sistema estabelese ona

• ASYCUDA II lansa ona iha finais fulan Juñu 2006

• Identifika ona seksaun foun sira liu hosi estudu estabelese ona iha 31 Marsu 2007

• Kuadru integridade hatama ona ba rekrutamentu, promosaun, formasun no prosedimentu sira operasional iha 30 Juñu 2007

• Hadia ona jestaun komérsiu

• Redusaun seluk tan ba tempu atu trata kargu ho risku kiik sira

MPF Alfandega (UNDP, DPs)

• Adopta ona ToRs ba estudu estrutura jestaun orasne’e no prosesu sira & ba preparasaun proposta ba restruturasaun jeral ba seksaun atual sira no pratika servisu sira;

• Halo diretiva & prosedimentu sira atu monitor implementasaun lei & funu hasoru hahalok aat sira & dezeña modulu formasaun ba funsionáriu sira;

• Monta ona rede komputador no teste ona

• Estudu ba estrutura diresaun orasne’e nian no prosesu sira ramata ona; adopta ona proposta restruturasaun jeral ba seksaun sira mak eziste no pratika servisu sira;

• Harii infraestrutura rede TI diak no administrasaun seguransa

• Hahu konsulta ho ajénsia transporte maritima, área no ajénsia sira

• Restruturasaun ba seksaun sira mak iha orasne’e no pratika servisu sira implementa ona;

• Diretiva & prosedimentu sira atu monitor implementasaun lei & funu hasoru hahalok aat hatama ona ba prosedimentu rekrutamentu, promosaun, no operasional sira; hahu formasun ba funsionáriu sira

• Selesaun ba ajente privadu sira no formasun konaba utilizasun manifestu karga automatika ramata ona;

• Diretiva sira & prosedimentu sira atu monitor implementasaun lei & funu hasoru hahalok aat hatama ona ba prosedimentu rekrutamentu, promosaun, no operasional sira implementa tomak ona

• Estudu utilizador ba kliente Alfandega sira