Valsts reionls attstbas aentraElizabetes iela 19, Rga, LV-1010, Latvija

Tlr. 67079000 E-pasts vraa@vraa.gov.lv

www.vraa.gov.lv

Reionu attstba Latvij

2010

2010

Reionu attstba Latvij2010

Valsts reionls attstbas aentraRga, 2011

Reionu attstba Latvij 2010Valsts reionls attstbas aentra

Izdevumu izstrdja:Valentna Locne (Valsts reionls attstbas aentra)Ivita Peipia (Valsts reionls attstbas aentra)Jnis Bruenieks (Valsts reionls attstbas aentra)Inga Vilka (Latvijas Universitte)Pteris iis (Latvijas Universitte)Lga Ozolia (SIA Grupa 93)Jurijs Kondratenko (SIA Grupa 93)Zintis Hermansons (Vides un reionls attstbas ministrija)Gatis Ozols (Vides un reionls attstbas ministrija)Danute Vaeniece (Vides un reionls attstbas ministrija)Andris Miglavs (Latvijas Valsts Agrrs ekonomikas institts)

Redaktors Ronalds Krmi (SIA Grupa 93)

Izdevum izmantotas SIA Reionu Ptjumu un Plnoanas Centrs un SIA Grupa 93 karu pamatnesKartes sagatavoja Ronalds Krmi (SIA Grupa 93)Vka noformjums SIA MicroDot

Maketana un tekstu korektra SIA MicroDotMaketa sagatavoanas projekta vadtja Brigita Blma

Iespiests SIA MicroDot tipogrfij

Valsts reionls attstbas aentra, 2011

Prpublicanas vai citanas gadjum atsauce uz izdevumu Reionu attstba Latvij 2010 obligta

ISBN 978-9934-8126-1-3Id 005-1148-484

SATURS

IEVADS 6I PLNOANAS REIONU UN PAVALDBU TERITORIJAS LATVIJ 8 Administratvi teritorilais iedaljums 8 Plnoanas un statistiskie reioni 8 Republikas pilstu un novadu pavaldbas 12

II PLNOANAS REIONU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS 14 Demogrfisk situcija 14 Socilekonomisk attstba 24

III REPUBLIKAS PILSTU UN NOVADU PAVALDBU TERITORIJU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS 39 Republikas pilstu raksturojums 40 Novadu raksturojums 45

IV TERITORIJU ATTSTBAS LMEA NOVRTJUMS 64 Teritorijas attstbas lmea indekss 64 Teritorijas attstbas lmea izmaiu indekss 69 Teritoriju attstbas novrtanas un uzraudzbas metou pilnveidoana 72 ESPON ptniecbas programmas darbba Latvij 74

V PAVALDBU FINANU RAKSTUROJUMS 76 Pavaldbu budetu kopapjoms 76 Pavaldbu budetu iemumi 77 Pavaldbu budetu izdevumi 81 Pavaldbu finanu izldzinana 83 Socils paldzbas izdevumi 85

VI ELEKTRONISKS PRVALDES ATTSTBA 88 Publiskie pakalpojumi 88 Elektroniskie pakalpojumi 88 VRAA przi esoie elektronisks prvaldes risinjumi 89 Pavaldbu mjaslapu apskats 92

VII PAVALDBU TERITORIJU GRUPU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS 98 Pilstu un lauku teritorijas 98 Attstbas centri un to areli 101 Baltijas jras un Rgas la piekraste 108 Pierobea110

VIII RAPLM UN VRAA PRZI ESOIE REIONLS ATTSTBAS ATBALSTA INSTRUMENTI 112 Nacionlie reionls attstbas atbalsta paskumi 112 ES fondu aktivitu stenoana 114 ES atbalsts Eiropas teritorilajai sadarbbai 121 Citi atbalsta instrumenti 124

IX ES FONDU DARBBAS PROGRAMMU AKTIVITU FINANSJUMS REIONIEM 127

X LATVIJAS SALDZINOS RAKSTUROJUMS EIROPAS SAVIENBAS DALBVALSTU UN BALTIJAS JRAS REIONA VALSTU VID 134

ATTSTBAS TENDENCES, SECINJUMI UN PRIEKLIKUMI 142

Lietotie sasinjumi 145Izmantot literatra 146

1 PIELIKUMS Plnoanas reionu, republikas pilstu un novadu attstbas pamatrdtji 147 2 PIELIKUMS Plnoanas reionu, republikas pilstu un novadu teritorijas attstbas indeksi 151 3 PIELIKUMS Pavaldbu budetu iemumi 2010 gad 153 4 PIELIKUMS Pavaldbu budetu izdevumi pc ekonomisks klasifikcijas 2010 gad 156 5 PIELIKUMS Pavaldbu budetu izdevumi pc funkcionls klasifikcijas 2010 gad 159 6 PIELIKUMS Pavaldbu finanu izldzinanas rdtji 2010 gad 162 7 PIELIKUMS Pavaldbu pamatbudetu izdevumi socilajai aizsardzbai un socilajiem pabalstiem 2010 gad 163 8 PIELIKUMS Valsts pensijas un bezdarbnieku pabalsti 2010 gad 165 9 PIELIKUMS Pakalpojumu elektronizcija pavaldbs Mjaslapu apskats 167 10 PIELIKUMS ES fondu aktivitu sadaljums pc nacionla, reionla un vietja lmea ietekmes 170

4Tik biei dzirdt atzia par attsttiem reioniem k visas valsts labkljbas pamatu nav zaudjusi aktualitti ar ogad Tikai vienldzgs dzves lmenis un attstbas iespjas gan galvaspilst Rg un cits pilsts, gan ar attlkos novados sps virzt visu valsti tuvk augstkai labkljbai

Dieml atirbas reionu attstb joprojm ir b-tiskas, un uz to norda ar prskat Reionu attstba Latvij 2010 iekautie dati Pagjuais gads bija pirmais pilnais gads pc administratvi teritorils reformas pa-beiganas un novadu izveidoanas, tau ar pc ts pa-valdbas un to attstbas tendences ir rkrtgi atirgas Nav prsteigums, ka labki rdtji ir tm novadu pa-valdbm, kas atrodas ekonomiski spcgku republikas pilstu tuvum

Tiei td viens no galvenajiem uzdevumiem ir o atirbu mazinana, un, lai to panktu, jizvrt jaunu atbalsta instrumentu pieejamba pavaldbm uzmj-darbbas veicinanai, k ar jveic izmaias normatvajos aktos, saistot uzmumu nodoku bzi ar pavaldbu, kuras teritorij tie darbojas

Tikpat btiski ir veicint ar rtu un msdiengu ko-munikciju un pakalpojumu pieejambu iedzvotjiem,

td Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija, kas no 2011 gada ir atbildga par reionls attstbas politiku, strd pie vienas pieturas aentras principa ievieanas un e-pakalpojumu attstbas

Ne mazk nozmgs ir Eiropas Savienbas fondu atbalsts teritorilaj attstb Tiei td ir oti svargi saruns par ES budetu nkamajam finanu plnoanas periodam pankt, lai finansjums Kohzijas politikai, kuras mris ir mazint atirbas starp dadi attsttiem reioniem, tiktu saglabts vismaz ldzinj lmen

Lai nodrointu ldzsvarotu attstbu reionos, ne-piecieams noteikt gan visas valsts, gan ar reionu attstbas mrus, td visdrzkaj laik jsk darbs pie jaun Nacionl attstbas plna izstrdes Btiski ir pankt ar vienoanos par pavaldbu finanu izldzin-anas modeli

Paties cie,Raimonds Vjonis,

Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrs

Cienjamie prskata Reionu attstba Latvij 2010 lastji!

Valsts reionls attstbas aentra ir sagatavojusi gadskrtjo prskatu Reionu attstba Latvij 2010, kur apkopota un analizta socilekonomisk informcija par republikas pilstm, novadiem un reioniem

is ikgadjais prskats, kas atspoguo dada mroga Latvijas teritoriju attstbu, ir btiska reionls politikas stenoanas, uzraudzbas un izvrtanas daa, jo reionu attstba ir valsts labkljbas pamats, un reionls attst-bas plnoana, stenoana un sasniegto rezulttu analze auj novrtt attstbas tendences, izdart secinjumus un pieemt pamatotus lmumus Prskat jau astoto gadu turpins Latvijas plnoanas reionu un pavaldbu sav-starpja saldzinana un socili ekonomisko rdtju analze, raksturotas un izvrttas reionls attstbas tendences

2010gads bija pirmais pilnais gads pc administratvi teritorils reformas pabeiganas, kad Latvij darbojs 118 pavaldbas 9 republikas pilstas un 109 novadi Tas ir atskaites punkts, lai sktu apkopot pavaldbas raksturojoo rdtju dinamiku un izvrtt to attstbas procesus

Prskat varat iepazties ar vienmr aktulajiem jautju-miem par katras konkrts teritorijas iedzvotjiem, nodar-bintbu, ekonomiku, par attstbas iespjm un perspek-tvm, pavaldbu finansm, reionls attstbas atbalsta paskumiem, valsts atbalstu pavaldbm, k ar Eiropas Savienbas fondu finansjumu, kas ir nozmgs ieguldjums reionu infrastruktras attstb un iedzvotjiem sniegto pakalpojumu pieejambas un kvalittes uzlaboan

Prskat veikta izvrsta pavaldbu finanu analze, kur izmantoti dati par pavaldbu budetu izdevumiem soci-lajai aizsardzbai, par valsts pensijm un par bezdarbnieku pabalstiem, k ar informcija par ESF projektu Darba praktizanas paskumu nodroinana pavaldbs dar-ba iemau ieganai un uzturanai Padziinti izvrtti RAPLM un VRAA przi esoo reionls attstbas atbal-sta instrumentu ietvaros veiktie maksjumi

ogad varat iepazties ar ar vairkm jaunm sadam, kuru temati pdjos gados ir kuvui aktuli Viena no m aktualittm ir elektronisks prvaldes attstbas raksturo-jums un pavaldbu sniegto pakalpojumu elektronizcijas

lmea apraksts Tiei e-prvalde ir tas instruments, kuru izsvrti un prdomti ievieot pavaldbu ikdienas darb, var pankt gan nozmgu finanu ldzeku ietaupjumu, gan nodroint iedzvotjiem rtkus un sasniedzamkus valsts un pavaldbu pakalpojumus

VRAA ir uzskusi darbu pie projekta Pavaldbu teritorijas attstbas plnoanas, infrastruktras un ne-kustamo paumu prvaldbas un uzraudzbas inform-cijas sistma (TAPIS) aktivittes Reionls attstbas indikatoru uzraudzbas un novrtanas modua (RAIM) izstrde un ievieana tehnisk un metodoloisk risin-juma izstrdes Prskat esam ieskicjui pieeju, pc ku-ras veidosim RAIM metodoloiju T paredz vispusgam teritorijas attstbas novrtjumam izmantot pietiekamu rdtju kopumu, kas teritoriju raksturo no visdadka-jiem aspektiem pieeja tiks ciei saistta ar prskata Re-ionu attstba Latvij veidoan uzkrto datu materilu un pieredzi, maksimli izmantojot ts priekrocbas, ko var gt no metodoloijas un datu rindu neprtrauktbas Vienlaikus RAIM ir paredzts piedvt sistmas lietot-jiem daudz plaku datu klstu par teritorijm, k ar bagtgas analzes un saldzinanas iespjas

Analizjot ES fondu ldzeku apganu, varam skaid-rk izvrtt ieguldjumu efektivitti attstbas centru iz-augsmes veicinan un to kopjo ietekmi uz ldzsvarotu valsts attstbu Ar nkamaj plnoanas period ir jrod iespja iedzvotjiem un pavaldbm, pam izvrtjot savas teritorijas priorittes un atspoguojot ts savs atts-tbas programms, stenot aktulkos projektus pilsts un novados

Ceru, ka prskat sniegt informcija dod priekstatu par attstbas procesiem Latvijas teritorijs un noders jsu darb!

Ar cieu,Mris Krasti,

Valsts reionls attstbas aentras direktors

Esiet sveicinti, prskata Reionu attstba Latvij 2010 lastji!

6IEVADS

Lai sekmtu visas valsts teritoriju attstbu, uzlabotu un koordintu valsts sniegto atbalstu reioniem, pavaldbm un uzmumiem, Valsts reionls attstbas aentra (VRAA) pastvgi apkopo un analiz informciju par situciju Latvij un ts attstbas dinamiku, galvenos rdtjus apkopojot ikgada izdevum Prskats par Latvijas teritoriju attstbu tiek izdots kop 2003gada, un Reionu attstba Latvij 2010 ir jau astotais gadskrtjais izdotais prskats

aj prskat turpinta Latvijas plnoanas reionu un pavaldbu savstarpja saldzinana un socili ekonomisko rdtju analze, raksturotas un izvrttas reionls attstbas tendences, k ar apskattas jaunas obrd aktulas un iepriekjos prskatos neanaliztas tmas Izdevum izmantoti gan ilggadji saldzinmi pamatrdtji, gan ar jauni teritorijas raksturojoi rdtji

2010gads bija pirmais pilnais gads pc administratvi teritorils reformas pabeiganas, kad Latvij iepriek-jo 26 rajonu pavaldbu un 522 vietjo pavaldbu viet darbojs 118 pavaldbas 9republikas pilstas un 109novadi

Par reionlo attstbu un reionlo politiku atbildg ministrija 2010gad vl bija Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrija (RAPLM) Ts darbbas laik izstrdtos politikas un attstbas plnoanas dokumentus, k ar atbalsta instrumentu un programmu vadbu ir prmusi Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija (VARAM), kas tika izveidota 2010gada beigs, apvienojot Vides ministriju un RAPLM

Galvenie 2010gada prskata jaunievedumi saldzinjum ar iepriekjiem izdevumiem ir: pilnveidots iepriekj gada izdevum uzsktais pavaldbu funkcionlais raksturojums Atbilstoi Latvijas

ilgtspjgas attstbas stratijai ldz 2030gadam, kas apstiprinta 2010gada 10 jnij Saeim, analiztas nacionlo intereu telps ietilpstos pavaldbas Atsevii apskattas nacionls nozmes attstbas centru telpas pilstreioni;

izvrsta teritoriju attstbas uzraudzbas btba un skaidrota RAIM metodoloija; plak raksturoti pavaldbu finanu ldzeki, analz iekaujot datus par pavaldbu budetu izdevumiem

socilajai aizsardzbai, tai skait pievienojot informciju par ESF projektu Darba praktizanas paskumu nodroinana pavaldbs darba iemau ieganai un uzturanai Sniegta informcija par valsts pensijm un bezdarbnieku pabalstiem;

plak raksturota ES atbalsta paskumu ievieana reionos un pavaldbs; pirmo reizi iekauts pavaldbu pakalpojumu elektronizcijas lmea apskats

Prskats Reionu attstba Latvij 2010 paredzts plaam lastju lokam visiem, kurus interes Latvijas un ts teritoriju attstba socilekonomisk skatjum Pieejams ar prskata tulkojums angu valod

Prskatu veido desmit nodaas, nobeiguma daa un pielikumiPirmaj noda ir apskatts Latvijas administratvi teritorilais iedaljums 2010gad, valsts sadaljums plnoanas

reionos un statistiskajos reionos Noda sniegts ieskats plnoanas reionu veicamajs funkcijs un to prvaldes struktr

Turpmkajs divs nodas galvenie demogrfiskie un socilekonomiskie procesi raksturoti plnoanas reionu mrog (otr nodaa) un vietjo pavaldbu republikas pilstu un novadu mrog (tre nodaa) Saldzinjum ar iepriekjiem gadiem, 2010gad statistikas dati tiek apkopoti par republikas pilstm un novadiem, bet vairs netiek apkopoti par novadu teritorilajm vienbm pilstm un pagastiem Ldz ar to turpmk reionu un vietjas nozmes attstbas centru raksturojums bs iespjams, pateicoties tikai plnoanas reionu, vietjo pavaldbu un Valsts reionls attstbas aentras iniciatvm

Ceturtaj noda plnoanas reioni un pavaldbas raksturotas, izmantojot visprintos rdtjus teritorijas attstbas lmea indeksu un teritorijas attstbas lmea izmaiu indeksu , kuri nodroina iespju pavaldbu at-tstbu raksturot un saldzint vienlaikus pc vairkiem demogrfiskiem un socilekonomiskiem rdtjiem Noda ir aprakstta indeksu aprina metodika Prskata pielikum uzrdtas plnoanas reionu un pavaldbu indeksu vrtbas triju gadu period, k ar atbilstoi indeksu vrtbm izveidotais teritoriju rangs Noda dots ieskats ar teritoriju attstbas novrtan un uzraudzb un Reionls attstbas indikatoru modua (RAIM) metodoloijas izstrd RAIM btu jkst par palginstrumentu pavaldbu teritorijas attstbas tendenu izvrtanai, teritorijas plnojumu un attstbas programmu sagatavoanai un ievieanas uzraudzbai Nodaa nosldzas ar reionl attstb nozmga kvalitatvo datu resursa ESPON ptniecbas programmas Latvij un VRAA k ESPON kontaktpunkta darbbas apskatu

Piektaj noda raksturotas pavaldbu finanses aj noda apkopoti pavaldbu budetu rdtji 2010gad iemumi, izdevumi un to atirbas Budetu izdevumi aplkoti gan pc ekonomisks, gan funkcionls klasifikcijas Atsevii apskatti pavaldbu izdevumi socilajai paldzbai, emot vr, ka 2010gad vl turpinjs ekonomisks recesijas procesi un pavaldbm ncs veltt lielu uzmanbu iedzvotju socilajm vajadzbm Izdevum pirmo reizi dota plaka informcija par valsts pensijm un bezdarbnieku pabalstiem Visu pavaldbu budetu iemumu

7un izdevumu detalizti rdtji, pavaldbu finanu izldzinanas rdtji, dati par valsts pensijm un bezdarbnieku pabalstiem iekauti prskata pielikum

Pirmo reizi prskat iekauta informcijas sabiedrbas tematika Sestaj noda Elektronisks prvaldes attstba apskatti publisks prvaldes pakalpojumu elektronizcijas lmei, dots prskats par VRAA stenotajiem projektiem elektronisks prvaldes jom un piedvti VRAA un VARAM Elektronisks prvaldes departamenta 2010gad veikt apskata rezultti par pavaldbu mjaslapm k rkiem prvaldes pakalpojumu elektronizcij

Septt nodaa veltta pavaldbu attstbas potencila raksturojumam Analze balstta gan uz kvantitatviem datiem, gan ar uz dadm kvalitatva rakstura pazmm, k rezultt pavaldbas ir gruptas funkcionli pc apdzvojuma, sasniedzambas un darbaspka kustbas, infrastruktras nodroinjuma, dabas potencila paa vrba pievrsta nacionl lmen defintm telpm nacionlas nozmes attstbas centriem, kas veido sava veida pilstreionus, piekrastei un pierobeai, k ar pilstu un lauku mijiedarbbai, lai nodrointu valsts teritorijas ldz-svarotu attstbu

Astotaj un devtaj noda sniegts prskats par reionls attstbas valsts atbalsta instrumentiem Latvij 20072013gada plnoanas period, kurus 2010gad prraudzja RAPLM un VRAA Astotaj noda ir apskattas valsts budeta mrdotcijas, ES fondu finansts aktivittes reionu konverencei, ES atbalsta paskumi teritori-lajai sadarbbai Eirop, Norvijas finanu instrumenta un veices Konfedercijas finanu instrumenta, k ar socil drobas tkla paskumi Devtaj noda analizts Eiropas Reionls attstbas fonda, Eiropas Socil fonda un Kohzijas fonda darbbas programmu aktivitu ietvaros izmakstais finansjums reionl un pavaldbu griezum

Mekljot veidu, k Latvijas reionls attstbas procesus objektvk saldzint starptautisk lmen, sagatavota desmit nodaa Taj atlasti rdtji, kas raksturo ekonomikas izaugsmi, zemes resursus, transporta infrastruktru, nodarbintbu un iedzvotju dzves ilgumu Latvijas socili ekonomisk situcija analizta uz Eiropas Savienbas valstu fona un pai saldzinjum ar Baltijas jras reiona valstm, vrtjot valstu reionls atirbas

Nobeiguma nodaa veidota k attstbas tendenu, galveno secinjumu un prieklikumu apkopojumsPrskats bagtgi papildints ar kartm, grafikiem un tabulm Prskata pielikumos atrodami detalizti dati par

Latvijas plnoanas reionu un pavaldbu teritorijm, kas izmantoti nodau sagatavoan un var kalpot uzziai par atsevim teritorijm

8Latvijas teritorijas platba ir 64,6tkstkm2, iedz-votju skaits valst 2011gada skum bija 2,23milj cilvku*

2010gads bija pirmais pilnais gads pc administra-tvi teritorils reformas, kad saska ar 2008gada 18 decembr Saeimas pieemto Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu beidza pastvt 26rajonu pavaldbas un iepriekjo 522 vietjo pavaldbu vie-t izveidojs 118 pavaldbas 9 republikas pilstas un 109novadi 2010gada 1 novembr tika pieemts lmums sadalt Rojas novadu divs pavaldbu teri-torijs Rojas novad un Mrsraga novad, un kop 2011gada 3 janvra, kad stjs spk grozjumi Ad-ministratvo teritoriju un apdzvoto vietu likum, Latvij ir 119 pavaldbas 9republikas pilstas un 110 novadi (sk3attlu)

Pagasti un pilstas pc administratvi teritorils re-formas veido jauno novadu pavaldbu teritorils vie-

nbas, un tajos darbojas prvaldes Reformas rezultt Latvij ir 60 pilstnovadi novadi, kuru sastv ir iek-vusies viena vai vairkas pilstas, un 50 lauku novadi, kuri izveidojuies, apvienojoties vairkiem pagastiem vai, atsevios gadjumos, par novadu prdvts viens bijuais pagasts Jpiezm, ka vairkiem novadiem, kas atrodas ap republikas pilstm Daugavpils, Garkal-nes, Jkabpils, Jelgavas, Krustpils, Rzeknes un Vents-pils novadiem administratvais centrs neatrodas savas pavaldbas teritorij pavaldbas administrcijas ka atrodas pilst

Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likums k valsts administratvas teritorijas paredz izveidot ar aprius Izirans par reionl lmea pavaldbm apriiem vl nav veikta Par to izveidoanu saska ar Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu jlemj Saeimai obrd k koordincijas un sadarbbas institcijas turpina pastvt plnoanas reioni

Plnoanas reioni, to statuss un kompetence

Jau pagju gadsimta devidesmito gadu otraj pus Latvij ska veidoties, bet kop 2003gada valdbas apstiprinti ir pieci plnoanas reioni Rgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales Plnoanas reioni Latvij ir izveidoti reionls attstbas plnoanai, ko-ordincijai un pavaldbu sadarbbas nodroinanai** (sk1attlu)

Plnoanas reions ir atvasinta publiska persona, ko prrauga Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrija Plnoanas reiona lmjinstitcija un t at-tstbas politikas noteicja ir plnoanas reiona Attst-bas padome, ko reion ietilpstoo pavaldbu domju prieksdtju sapulce ievl no visu plnoanas reion ietilpstoo vietjo pavaldbu deputtiem Plnoanas reiona izpildinstitcija ir plnoanas reiona adminis-trcija, kas ir valsts budeta finansta iestde

Plnoanas reioni Latvij k plnoanas sistmas sa-stvdaa pastv jau vairk nek 10 gadu, bet to loma nav stingri noteikta Skotnji plnoanas reioni izveidojs k vietjo pavaldbu iniciatva plnoanas uzdevumu koordinanai Jaunu, valsts noteiktu statusu plnoanas reioni ieguva 2002gad, kad tika pieemts Reion-ls attstbas likums un 2003gad, kad tika pieemti Ministru kabineta noteikumi par plnoanas reionu teritorijm*

Plnoanas reioni k valsts institcijas pilda valsts deletos uzdevumus un vienlaikus k pavaldbu pr-valdtas institcijas veic pavaldbu rcbu koordinjos funkcijas, galvenokrt attstbas plnoanas un kopju projektu izstrdes jom

Saska ar Reionls attstbas likumu plnoa-nas reioniem var delet prvaldes uzdevumus Kop 2006gada plnoanas reioniem pakpeniski palieli-njs veicamo funkciju skaits un apjoms K galvens minamas das funkcijas:

I PLNOANAS REIONU UN PAVALDBU TERITORIJAS LATVIJ

Administratvi teritorilais iedaljums

Plnoanas un statistiskie reioni

* Centrls statistikas prvaldes (CSP) dati ** Atbilstoi Reionls attstbas likumam (09042002)

Plnoanas reionu teritorijas nosaka 05052009 MK noteikumi Nr 391 Noteikumi par plnoanas reionu teritorijm

* 25032003 MK noteikumi Nr 133 Noteikumi par plnoanas reionu teritorijm

9 reiona teritorijas attstbas plnoana, kas ietver plnoanas dokumentu reiona attstbas prog-rammas un teritorijas plnojuma izstrdi, to ste-noanu un uzraudzbu;

vietjo pavaldbu teritorijas attstbas plnoanas dokumentu tiesiskuma uzraudzba;

reiona un vietj lmea attstbas plnoanas do-kumentu savstarpjs saskaotbas un atbilstbas normatvo aktu prasbm izvrtana;

sabiedrisk transporta pakalpojumu nodroinanas koordinana reionls un vietjs nozmes au-tobusu marrutu tklu przinana un organizcija (saska ar Sabiedrisk transporta pakalpojumu likumu 01012010 redakcij)

2010gada beigs, mekljot valsts budeta konso-lidcijas iespjas, tika apskatta pat plnoanas reionu likvidana un funkciju nodoana valsts prvaldei un pavaldbm, tomr prieklikums Saeim tika noraidts, atzstot par svargu mri turpint reionlo reformu un plnoanas reionus izmantot k pamatu valsts prval-des decentralizcijai 2011gad Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijas uzdevums ir sagatavot normatvo aktu bzi apriu izveidei

Statistiskie reioni

Mazks teritorils vienbas, par kurm Latvij tiek apkopota un analizta statistikas informcija atbilstoi Eiropas statistiski teritorilo vienbu klasifikcijai (NUTS 3 lmenim), ir sei statistiskie reioni* Rgas, Piergas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales Par statis-tiskajiem reioniem apkopot informcija tiek izmantota ar plnoanas reionu darbb, uz Rgas plnoanas reionu attiecinot Rgas un Piergas statistisko reionu datus (sk2attlu)

2.attls. Statistisko reionu teritorijas.

* Saska ar 28042004 MK rkojumu Nr 271 Par Latvijas Republikas statistiskajiem reioniem un tajos ietilpstoajm administratvajm vienbm un, lai izpildtu 26052003 pieemts Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienbas Padomes regulas Nr 1059/2003 Par vienotas teritorilo vienbu klasifikcijas ievieanu statistikas mriem (NUTS) prasbas par maksimli pieaujamo iedzvotju skaitu NUTS 3 lmen 800000

1.attls. Plnoanas reionu teritorijas.

10

3.attls. Latvijas administratvi teritorilais iedaljums 2011. gada 1. jlij.

11

12

2011gada skum Latvij bija 119 pavaldbas Vi-djais iedzvotju skaits tajs 18,7tkst*, par 0,4tkst mazk nek gadu iepriek

1tabul sniegts katr plnoanas reion ietilpstoo pavaldbu saraksts Visvairk pavaldbu ir Rgas plnoa-nas reion 30 un Vidzemes plnoanas reion 26 Mazk pavaldbu ietilpst Zemgales (22), Latgales (21) un Kurzemes plnoanas reion (20 pavaldbas)

aj prskat, atbilstoi administratvi teritorilajam iedaljumam, pavaldbu analze sniegta divs teritoriju grups republikas pilstu jeb pilstu grup un nova-du grup Galveno pavaldbas raksturojoo pamat-datu apskats o divu grupu ietvaros sniegts prskata III noda

Latvijas jaunais administratvais iedaljums vairs neatspoguo valsts sadaljumu pilstu un lauku terito-rijs Administratvi teritorils reformas rezultt puse Latvijas pavaldbu ir pilstnovadi, kuros k teritorilas

vienbas ietilpst pilstas ar urbnu dzves vidi un in-frastruktru s pavaldbas prstv gan pilstu, gan lauku teritorijas

Latvij ir devias pavaldbas ar republikas pilstas statusu Saska ar Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu republikas pilstas raksturo das pazmes: teritorija ar vismaz 25tkst pastvgo iedzvotju, atts-ttu komercdarbbu, transporta un komunlo saimnie-cbu, socilo infrastruktru, nozmgu kultras iestu kompleksu

Republikas pilstas savstarpji btiski atiras pc iedzvotju skaita un socili ekonomiskajiem rdtjiem aj grup pai izceas galvaspilsta Rga ar 703,6tkst iedzvotju (2011gada skum) Pc iedzvotju skai-ta nkams ir Daugavpils un Liepja attiecgi 102,5 un 83,4tkst iedzvotju Prjs republikas pilsts 2011gada skum dzvoja no 26,3 ldz 64,5tkst iedzvotju*

Republikas pilstu un novadu pavaldbas

1.tabula. Plnoanas reionos ietilpstos administratvs teritorijas 2011.gada skum.

* Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes (PMLP) dati * PMLP dati

13

Saska ar Administratvo teritoriju un apdzvoto vietu likumu Latvijas 110 novadiem jatbilst diem no-sacjumiem novada teritorij ir ne mazk par 4000pa-stvgo iedzvotju, tai ir jbt eogrfiski vienotai lau-ku-pilstu vai lauku telpai ar apdzvotm vietm, kur attlums no ikvienas apdzvots vietas novad ldz nova-da administratvajam centram neprsniedz 50 kilomet-rus, un cea infrastruktrai jbt piemrotai nokanai ldz novada administratvajam centram

Ar novadu pavaldbas savstarpji ir oti atirgas Daa izveidoto novadu neatbilst visiem mintajiem kri-trijiem visbiek ar iedzvotju skaitu, kas ir mazks par 4000 2011gada skum tdi bija 25 novadi, turklt trijos no tiem iedzvotju skaits nesasniedza 2000 Bal-tinavas (1345 iedz), Alsungas (1630 iedz) un Mrsraga novad (1829 iedz) Tai pat laik Ogres novad iedz-votju skaits bija 38,7tkst*

Pavaldbu skaits sadaljum pa grupm pc iedz-votju skaita 2011gada skum atspoguots 2tabul

Visvairk ir pavaldbu ar iedzvotju skaitu no 5000 ldz 10000 un no 2000 ldz 5000 katr grup ietilpst gandrz tre daa no visu pavaldbu kopskaita

2.tabula. Pavaldbu skaits sadaljum atbilstoi iedzvotju skaitam 2011.gada skum*.

* PMLP dati * PMLP dati

14

II PLNOANAS REIONU ATTSTBAS RAKSTUROJUMS

Demogrfisk situcija

Demogrfisks situcijas raksturoanai Latvijas plno-anas reionos izmantoti di pamatrdtji:

iedzvotju skaits; iedzvotju blvums; iedzvotju skaita izmaias; iedzvotju dabisk kustba; iedzvotju ilgtermia migrcija; iedzvotju vecumsastvs; demogrfisk slodze; iedzvotju sadaljums pc dzimuma

Demogrfisko situciju raksturo momenta rdtji, kas aplkoti piecu gadu period no 2006gada sku-ma ldz 2011gada skumam, un uzkrtie rdtji, kas atspoguo periodu no 2006 ldz 2010gadam

aj apaknoda, ja nav nordts citdi, izmantoti Centrls statistikas prvaldes (CSP) dati

Iedzvotju skaits, teritorijas platba un iedzvotju blvums

2011gada skum Latvijas iedzvotju skaits bija 2milj 230tkst cilvku, no kuriem gandrz puse 48,9% dzvoja Rgas reion Prjos etros reionos iedzvotju skaits bija 1015% robes katr no Latvijas iedzvotju kopskaita (sk3tabulu un 4attlu)

3.tabula. Plnoanas reionu iedzvotju skaits un to patsvars valsts iedzvotju kopskait 2011.gada skum.

4.attls. Plnoanas reionu iedzvotju skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait 2011.gada skum.

Rgas reiona lielo patsvaru valsts iedzvotju kop-skait galvenokrt nosaka galvaspilsta, kur 2011gada skum dzvoja 31,4% no valsts iedzvotju kopskaita un 64,2% no Rgas reiona iedzvotju kopskaita

No 2006gada skuma ldz 2011gada skumam Rgas reiona iedzvotju patsvars palielinjs par 1,1procentpunktu Atbilstoi samazinjs prjo re-ionu iedzvotju kopjais patsvars valsts iedzvotju kopskait visvairk Latgales reion, kura iedzvotju skaita patsvars samazinjs par 0,7procentpunktiem, bet prjos trijos reionos par 0,10,2procentpunk-tiem katr

Pc platbas Vidzemes reions (aizem 23,6% no valsts teritorijas), Latgales reions (22,5%) un Kurzemes reions (21,1%) ir ldzgi un katrs aizem vairk nek piekto dau valsts teritorijas Rgas reiona un Zemga-les reiona teritorijas ir mazkas tie aizem attiecgi 16,2% un 16,6% no valsts kopjs platbas (sk4tabulu un 5attlu)

4.tabula. Plnoanas reionu teritorijas un to patsvars valsts kopj platb.

5.attls. Plnoanas reionu teritoriju patsvars valsts kopj platb.

2011gada skum Latvij iedzvotju blvums bija vidji 34,5 cilv/km2 Valsts iedzvotju kopskaitam nemi-tgi sarkot, atbilstoi samazinjies ar iedzvotju blvums (sk5tabulu)

15

5.tabula. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2007.2011.gada skum, cilv./km2.

T k plnoanas reionu teritorijas pc platbas ir saldzinoi viendas, ldz ar lielko kopjo iedzvotju skaitu ar visaugstkais to blvums ir Rgas reion 104,4 cilv/km2 2011gada skum, kas trskrt pr-sniedz Latvijas vidjo rdtju un ir aptuveni 47reizes lielks nek p-rjos reionos (sk6 attlu)

Ja no apriniem izsldz re-pub likas pilstas, plnoanas re-io nu atirbas pc iedzvotju blvuma ir mazkas, tomr tik un t ievrojamas bez Rgas un Jrmalas pilstm Rgas plnoanas reiona iedzvotju bl vums prsniedz prjo reionu rdtjus 22,5 reizes (sk6tabulu)

6.attls. Iedzvotju blvums plnoanas reionos 2011.gada skum.

6.tabula. Kopjais iedzvotju blvums un iedzvotju blvums, neiekaujot republikas pilstas plnoanas reionos 2011.gada skum, cilv./km2.

Iedzvotju skaita izmaias

2011gada skum Latvij dzvoja 2milj 229,6tkst cilvku Iedzvotju skaits Latvij pastvgi samazins pdjo piecu gadu laik kopjais samazinjums sasniedza 64,9tkst cilvku 2010gada laik vien Latvijas iedzvo-tju kopskaits samazinjs par 18,7tkstoiem

Laika period no 2006gada skuma ldz 2011gada skumam iedzvotju skaits saruka visos plnoanas re-ionos Rgas reion iedzvotju skaits saruka saldzinoi mazk (par 7,2tkst), lielki rdtji raksturoja Zemga-les (par 9,1tkst), Kurzemes (par 11,9tkst) un Vidze-mes (par 12,0tkst) reionus, bet Latgales reion (par 24,7tkst) iedzvotju skaita samazinjums bija oti liels (sk7tabulu un 7attlu)

7.attls. Iedzvotju skaita dinamika plnoanas reionos 2006.2011.gada skum.

Lai saldzintu iedzvotju skaita izmaiu trumu, tiek aprints o izmaiu relatvais rdtjs iedzvotju skaita izmaias laika period Iedzvotju skaita izmaiu

7.tabula. Iedzvotju skaits un t izmaias plnoanas reionos 2006.2011.gada skum,tkst. cilv.

16

rdtju aprina, dalot iedzvotju skaita izmaias (dzi-muo un miruo starpbu un migrcijas saldo) noteikt laika period ar iedzvotju skaitu perioda skum un izsakot toprocentos Algebrisk zme mnus raksturo ie-dzvotju zudumu, plus iedzvotju pieaugumu

Iedzvotju skaita izmaias Latvijas reionos pdj desmitgad raksturo visai noturgas tendences, bet ar atirbm starp reioniem Laika period no 2006gada skuma ldz 2011gada skumam iedzvotju skaits vis-straujk saruka Latgales reion par 6,9%, ar Vidze-m is rdtjs bija oti augsts -4,9% Iedzvotju skaits nedaudz vairk nek vidji Latvij (-2,8%) samazinjs ar Zemgales un Kurzemes reion Kopum Latgales, Vidzemes un Kurzemes reion ie rdtji bija ldzgi ar iepriekjos periodos, bet Zemgales reion iezmjas iedzvotju skaita sarukuma pieaugoa truma tendence Saldzinoi vislabvlgk demogrfisk situcija bija R-gas reion, kur iedzvotju skaits period no 2006gada skuma ldz 2011gada skumam samazinjs relatvi nedaudz par 0,7%, tomr jem vr, ka vairkos iepriekjos periodos iedzvotju skaita izmaias Rgas reion bija samr niecgas No 2006 ldz 2011gadam, saldzinot ar 20052010gada periodu, iedzvotju skaita sarukuma temps pieauga visos reionos, bet visstraujk tiei Rgas reion (sk8tabulu un 8attlu)

8.tabula. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos sldoos piecu gadu periodos,%.

8.attls. Iedzvotju skaita izmaias plnoanas reionos no 2006.gada skuma ldz 2011.gada skumam.

Ldz 20042009gada periodam iedzvotju skaita izmaiu temps Latvij kopum pakpeniski palninjs, bet pdjos divos periodos tas atkal pieauga, ataino-jot straujku iedzvotju skaita samazinanos 2009 un 2010gad Kop 20022007gada perioda Latvij vi-dji iedzvotju skaits piecu gadu laik samazinjs par 2,52,8%

Lai gan iedzvotju skaita samazinjuma temps val-st kopum bija visai stabils, pa gadiem tas nedaudz svrstjs, mainoties iedzvotju skaita izmaias ietek-mjom komponentm Saldzinoi noturga bija ie-dzvotju dabisk kustba, lai gan 2008 un 2009gad bija vrojama zemka mirstba un nedaudz palielinjs dzimstba Iedzvotju skaita samazinjumu papildus ie-tekmja migrcijas saldo, kur, savukrt, galven loma bija emigrcijas apjomam Negatvais migrcijas saldo, kaut svrstgs pa gadiem, kopum laika period no gadsimtu mijas ldz 2007gadam bija ar pozitvu tendenci, bet kop 2008gada strauji pieauga negatv virzien, 2010gad sasniedzot no valsts izbraukuo prsvaru pr iebraukua-jiem gandrz par 8000 cilvku (sk9attlu)

9.attls. Iedzvotju skaita izmaias Latvij un ts veidojos komponentes 2006.2010.gad, cilv.

2010gad, saldzinot ar 2009gadu, iedzvotju skaits samazinjs visos plnoanas reionos gan pc dabisks kustbas, gan pc migrcijas rdtjiem, turklt to nozme katra reiona kopj bilanc bija visai ldzga, izemot Lat-gales reionu, kas izcls ar lielku negatvs dabisks kust-bas patsvaru Divreiz straujks iedzvotju skaita sarukums dabisks kustbas rezultt nek vidji valst ir iemesls, kd Latgales reion iedzvotju skaits samazins visbtiskk Rgas reions visu plnoanas reionu vid izdalms k teritorija ar lnko iedzvotju skaita kritumu gan dabisks kustbas, gan migrcijas rezultt (sk9tabulu) Tomr vlreiz juzsver, ka vairkos iepriekjos gados Rgas reio-n iedzvotju skaits samazinjs lnk vai izteikti pozitva migrcijas saldo ietekm pat nedaudz pieauga

17

9.tabula. Iedzvotju skaita izmaias un ts veidojos komponentes plnoanas reionos 2010.gad,% pret 2009.gadu.

Iedzvotju dabisk kustba

Iedzvotju dabisks kustbas negatva bilance miruo skaitam prsniedzot dzimuo skaitu Latvij turpins jau 20 gadu Ts rezultt 20062010gad iedzvotju skaits Latvij samazinjs par 46,7tkstoiem, tostarp Latgales reion iedzvotju skaits saruka par 15,4tkst, Rgas reio-n par 13,2tkst, bet Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion nedaudz vairk vai mazk par 6000 katr

Latvij apskatmo piecu gadu perioda vid dabisks kustbas saldo jeb miruo prsvars pr dzimuajiem jtami samazinjs, bet 2010gad atgriezs perioda skuma lmen 2006gad iedzvotju skaits valst dabisks kus-tbas rezultt saruka par 10 834 cilvkiem, 2008gad par 7058 cilvkiem, bet 2010gad par 10 821 cilvku (sk10tabulu un 10attlu)

10.tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2006.2010.gad, cilv.

10.attls. Iedzvotju dabisks kustbas dinamika plnoanas reionos 2006.2010.gad.

Saldzinot iedzvotju dabisks kustbas rdtjus 2009 un 2010gad, redzams, ka saldo negatvo pie-augumu pdj gada laik sekmja dzimstbas samazi-nans, turklt nozmgs dzimstbas kritums vrojams visos piecos plnoanas reionos 2010gad mirstba valst kopum palielinjs pavisam nedaudz, bet, skatot reionu griezum, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion t samazinjs (sk11 un 12tabulu)

11.tabula. Dzimstba, mirstba un iedzvotju dabisks kustbas saldo plnoanas reionos 2009. un 2010.gad,cilv.

12.tabula. Dzimstba, mirstba un iedzvotju dabisks kustbas saldo plnoanas reionos 2009. un 2010.gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

Dabisk pieauguma koeficients ir iedzvotju dabisk pieauguma (samazinjuma) attiecba pret gada vidjo ie-dzvotju skaitu, izteiktu uz 1000 iedzvotjiem Dabisk pieauguma koeficients atspoguo gan dabisks kustbas raksturu, gan dod iespju saldzint teritorijas atbilstoi cilvkresursu attstbas iespjm

Miruo prsvars pr dzimuajiem, rinot uz 1000 iedzvotjiem, jeb negatvais dabisk pieauguma koefi-cients apskatm perioda pirmajos trijos gados nedaudz samazinjs Latvij 2006gad dabisks kustbas saldo uz 1000 iedzvotjiem bija -4,7, bet 2008gad -3,1 Tau 2010gad tas strauji palielinjs ldz -4,8 Kopum valst piecu gadu laik, rinot uz 1000 iedzvotjiem, nomira par gandrz 21 cilvku vairk nek piedzima (dabisk pieauguma koeficients -20,6) Reionu sa-ldzinjum krasi negatvi izceas Latgales reions, kur 20062010gada laik is rdtjs (-44,4) bija vairk nek divas reizes lielks par Latvijas vidjo rdtju, sa-vukrt Rgas reion tas bija ievrojami zemks nek citos reionos -12,0

Dabisks kustbas rezultt Latvij katru gadu uz 1000 iedzvotjiem mira vidji par 35 cilvkiem vairk nek piedzima, Latgales reion pat par 710 cilvkiem vairk Kop 2009gada negatvas prmaias dabiskaj kustb notika visos reionos, bet vislielks Latgal

18

un ar Zemgal Viengi Rgas reion 2010gada da-bisks kustbas rdtji bija labki par 2006gada lmeni (sk13tabulu un 11attlu)

13.tabula. Iedzvotju dabisk kustba plnoanas reionos 2006.2010.gad, rinot uz 1000iedzvotjiem, cilv.

11.attls. Iedzvotju dabiskais samazinjums plnoanas reionos 2010.gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

Laika period no 2004 ldz 2008gadam dzimstba Latvij nedaudz pieauga 2008gad tika reistrts liel-kais valst pdjo desmit gadu laik dzimuo brnu skaits, kad piedzima gandrz 24 000 brnu, bet 2010gad piedzima tikai 19 219 brni, kas ir viszemkais rdtjs kop gadsimtu mijas

Summrais dzimstbas koeficients* Latvij kop 2000gada neprtraukti ir bijis daudz mazks nek pa-audu maiai nepiecieamais lielums (2,12,2), turklt dzimuo brnu skaita krasa samazinans pdjo divu gadu laik nozm ar jtamu summr dzimstbas koefi-cienta kritumu (sk14.tabulu)

Laika period no 2006 ldz 2009gadam mirstbas lmenis Latvij pakpeniski samazinjs, par ko liecina gan miruo skaita absoltais samazinjums, gan mirst-bas visprj koeficienta izmaias 2010gad mirstba, saldzinot ar iepriekjo gadu, valst pavisam nedaudz palielinjs (sk15tabulu)

Dati par iedzvotju dabisko kustbu 2010gad lie-cina, ka saldzinoi labvlgk situcija saglabjs Rgas reion, kuru raksturo gan augstkais dzimstbas (9,6),

gan zemkais mirstbas (12,4) rdtjs visu reionu vid, savukrt Latgales reion tpat k vis prskata period vrojams zemkais dzimstbas (6,6) un augstkais mir-stbas (16,8) rdtjs Prjos trijos plnoanas reionos dzimstbas (7,78,2) un mirstbas (13,013,8) rdtji vrtjami k visai ldzgi (sk12 attlu)

14.tabula. Dzimstba Latvij 2000.2010.gad.

15.tabula. Mirstba Latvij 2006.2010.gad.

12.attls. Dzimstbas un mirstbas rdtji plnoanas reionos, rinot uz 1000 iedzvotjiem, 2010.gad.

* Summrais dzimstbas koeficients nosaka vidjo brnu skaitu, kas vartu piedzimt sievietei vias dzves laik, ja dzimstba katr vecum saglabtos apskatm perioda lmen

19

Iedzvotju ilgtermia migrcija

Ilgtermia migrcijas* rezultt 2010gad iedz-votju skaits valst samazinjs par 7912 cilvkiem, kas ir augstkais negatvais migrcijas saldo pdjo desmit gadu laik Skatot laika periodu no gadsimtu mijas, ldz 20052007gadam iedzvotju skaita samazinjuma apjomam migrcijas ietekm bija tendence sarukt, bet pdjos trijos gados tas strauji pieaudzis (642 cil-vki 2007gad, 4700 cilvki 2009gad, 7912 cilvki 2010gad)

Laika period no 2000 ldz 2005gadam valst gada laik iebraukuo cilvku skaits bija samr ldzgs, neprsniedzot 2000, bet kop 2006gada tas iev-rojami pieauga, 2007gad sasniedzot 3541 cilvku un 2008gad 3465 cilvkus Pdjos divos gados imigrantu skaits samazinjs 2009gad Latvij uz pastvgu dzvi iebrauca 2688, bet 2010gad 2790cilvki

20032005gad emigrantu skaits neprsniedza 3000 cilvku, bet kop 2006gada no valsts izbraukuo cilvku skaits ievrojami pieauga, 2009gad sasniedzot 7388 un 2010gad 10 702 cilvkus ie bija augstkie rdtji pdj desmitgad (sk16tabulu)

16.tabula. Iedzvotju rj (starpvalstu) ilgtermia migrcija Latvij 2000.2010.gad, cilv.

Prskata period Rgai pastvgi ir bijusi migrcijas apjomu noteico loma, saldzinot ar prjm Latvijas teritorijm Caurmr nedaudz vairk par pusi no starp-valstu imigrcijas dalbnieku kopskaita par savu dzves-vietu izvljuies Rgu, bet rdzinieki veidojui ap 45% no Latvijas izbraukuajiem

Centrls statistikas prvaldes apkopotie dati par iedzvotju ilgtermia migrciju Latvij liecina, ka 2010gad uz dzvi Latvij ierads cilvki no 68 valstm, bet no Latvijas cilvki devs uz pastvgu dzvi 86 pasau-les valsts 49% imigrantu ierads no Eiropas Savienbas valstm (2009gad is rdtjs bija 55%), savukrt uz tm devs 66% emigrantu (2009gad 56%)

Valstis, uz kurm visvairk emigrja Latvijas iedzvot-ji, bija Lielbritnija (2,9tkst cilvku), Krievija (1,6tkst) un rija (1,1 tkst) Emigrcija uz Lielbritniju, saldzinot ar 2009gadu, palielinjs 2,2 reizes, uz Dniju 2,1rei-zi, uz ASV 2 reizes, uz riju 1,9 reizes

2010gad imigrantu vid nelielu prsvaru veidoja vriei 52,8%, bet emigrantu vairkums bija sievie-tes 54,2%

2010gad brnu patsvars imigrcij bija lielks nek emigrcij, turpret darbspjas vecuma iedzvotju vid emigrantu bija piecreiz vairk nek imigrantu, un pensijas vecuma emigrantu bija 1,8 reizes vairk nek imigrantu Saldzinoi lielais brnu patsvars imigrantu vid liel mr izskaidrojams ar rvalsts dzimuo brnu deklar-anu vecku dzvesviet Latvij (sk17tabulu)

17.tabula. Imigrantu un emigrantu galvens vecuma grupas 2010.gad.

Jpiezm, ka starpvalstu migrcijas rdtju lielumi daji ir ar situcijai un datu ticambas kritrijiem atbilstoas informcijas nepilnbm darba migrcijas uzskait

Latvij 2006gad iedzvotju iekjs migrcijas rezultt pastvgo dzvesvietu no vienas administratvs teritorijas (atbilstoi pareizjam administratvajam ieda-ljumam) uz citu mainja 52,5tkst, bet 2010gad 38,1tkst cilvku Piecu gadu period vrojama strau-ja iekjs migrcijas intensittes samazinans 2008 un 2009gad 2008gad attiecb pret 2007gadu iekjs migrcijas apjoms krits par 5,5tkst cilvku, 2009gad, saldzinot ar 2008gadu, par gandrz 10tkst cilvku 2010gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, valsts iekj migrcij iesaistto cilvku skaits sa-mazinjs nedaudz par 1,9tkstoiem (sk18tabulu)

18.tabula. Iedzvotju iekj ilgtermia migrcija plnoanas reionos 2006.2010.gad, cilv.

* Atbilstoi ANO rekomendcijm un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Kopienas statistiku ilgtermia migranti ir personas, kuras ierodas valst, lai paliktu taj uz pastvgu dzvi vai uz laiku, kas viends vai ilgks par vienu gadu, k ar personas, kas izbrauc no kdas valsts uz citu valsti ar nolku uzturties tur pastvgi vai ar vienu gadu un ilgk is uzturans ilguma kritrijs auj noirt ilgtermia migrantus no citm valsts robeu rsojoajm personu grupm, piemram, tristiem Tiek izirta rj (starpvalstu) un iekj (valsts ietvaros) migrcija Latvijas iekjs migrcijas statistik netiek uzskaitta personas dzvesvietas maia vienas republikas pilstas vai novada robes

20

Mazk apjom nek tkstogades pirms dekdes vid, tomr ar 2010gad saglabjs iekjs migrci-jas tendence prcelties uz dzvi valsts galvaspilst un Piergas reion* uz dzvi Rg ierads 8,2tkst, bet Piergas statistiskaj reion (tsk mainot dzvesvietu reiona ietvaros) 11,1tkst cilvku Turpinjs ar tendence rdziniekiem prcelties dzvot Piergas reion (2010gad 5,8tkst cilvku) Iedzvotju iekzemes migrcijas plsmu virzieni un apjoms reionu, tsk sta-tistisko reionu griezum, pardts 19tabul

Izsldzot no apriniem iedzvotju dzvesvietas mai-u sava reiona ietvaros, statistisko reionu griezum 2010gad iedzvotju iekjs ilgtermia migrcijas saldo ar pozitvu vrtbu bija tikai Piergas reion 2141 cilvks No 8,3tkst cilvku, kas prcls uz dzvi Pier-gas reion, 70% bija rdzinieki, savukrt no 8,2tkst cilvku, kas ierads dzvot Rg, Piergas reiona patsvars bija 50% Kopum Rg 2010gad iekjs migrcijas rezultt iedzvotju skaits samazinjs vairk nek par 1000cilvkiem Situcija etros prjos reionos bija samr ldzga starpreionu migrcijas ietekm tie zau-dja 0,20,4tkst cilvku eit gan var izdalt Zemgales reionu, kuru raksturo lielks iekj migrcij iesaistto cilvku skaits un mazks ts radtais iedzvotju skaita samazinjums (sk20tabulu)

20.tabula. Iedzvotju iekj ilgtermia migrcija (izsldzot migrciju reiona ietvaros) plnoanas un statistiskajos reionos 2010.gad, cilv.

2009 un 2010gads ir pirmie kop 2002gada, kad Rgas reiona iedzvotju skaits ilgtermia kopjs migrcijas rezultt samazinjs Laika posm no 2003 ldz 2008gadam valsts iekjs migrcijas apjomi vir-zien uz Rgas reionu bija prsvar un ar uzviju kom-pensja Rgas reiona starpvalstu migrcijas iedzvotju plsmas negatvo bilanci

Prskata period no 2006 ldz 2010gadam pr-jos etros reionos migrcijas saldo pastvgi bija negatvs Vidzemes un Kurzemes reionus aj laika posm rak-

sturoja visum stabila iedzvotju skai-ta samazinans migrcijas ietekm, Zemgales reion kop 2008gada iezmjs negatv migrcijas saldo pieaugums, bet Latgales reion is rdtjs pa gadiem bija svrstgs

20062010gada period iedzvo-tju skaits kopjs migrcijas d visvai-rk samazinjs Latgales reion par 9,4tkst cilvku Kurzemes reion mig-rcija izraisja iedzvotju skaita sarukumu par 6,0tkst, Vidzemes reion par 5,4tkst, bet Zemgales reion par 3,5tkst cilvku Lai gan pdjos divos gados Rgas reion bija negatva migr-cijas bilance, period kopum migrcija nodroinja 6,0tkst iedzvotju pieau-gumu (sk21tabulu un 13attlu)

21.tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2006.2010.gad, cilv.

13.attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo dinamika plnoanas reionos 2006.2010.gad.

* Piergas statistiskaj reion ietilpst viss Rgas plnoanas reions, izemot Rgas pilstu Rga ir atsevis statistiskais reions

19.tabula. Iedzvotju iekj ilgtermia migrcija plnoanas un statistiskajos reionos 2010.gad, cilv.

21

2010gad iedzvotju skaita samazinans ilgter-mia kopjs migrcijas rezultt visos reionos noti-ka straujk nek 2009gad 2010gad migrcijas ietekm visvairk iedzvotju 2855 cilvkus zaud-ja Rgas reions, prjos reionos ie skaiti bija visai ldzgi no 1,1 ldz 1,5tkst cilvku Tomr sa-mazinjuma patsvars, rinot uz 1000 iedzvotjiem, Rgas reion bija viszemkais (-2,6), un tas bija viengais reions ar rdtja lab-vlgku vrtbu nek vidji valst Pc migrcijas ietekm notiku iedzvotju skaita sarukuma pat-svara 2010gad vislielkie negat-vie rdtji bija Kurzemes (-5,0) un Vidzemes reion (-4,7), savukrt 20062010gada period kopu-m Latgales (-26,9) un Vidzemes (-22,8) reion (sk22tabulu un 14attlu)

22.tabula. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2006.2010.gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem, cilv.

14.attls. Iedzvotju ilgtermia kopjs migrcijas saldo plnoanas reionos 2010.gad, rinot uz 1000 iedzvotjiem.

Iedzvotju vecumsastvs un demogrfisk slodze

Pastvgo iedzvotju skaita attiecbas starp trijm galve-najm vecuma grupm, k ar o attiecbu izmaias laika gai-t auj spriest par iedzvotju demogrfisko un ekonomisko potencilu Iedzvotju sadaljums dads vecuma grups iespaido situciju darba tirg un liecina par nodarbintbas

attstbas perspektvm teritorij vai par attstbas ierobe-ojumiem darbaspka trkuma d 23tabul atainota iedzvotju vecuma struktra 2009, 2010 un 2011gada skum plnoanas reionos un valst kopum

Piecu gadu perioda skum valst palielinjs darb-spjas vecuma iedzvotju patsvars kopj iedzvotju skait, 2009gada tas prsniedza 66% atzmi, bet pdjos divos gados pavisam nedaudz samazinjs is process bija ldzgs visos reionos, turklt darbspjas vecuma ie-dzvotju grupas patsvara atirbas starp reioniem ir niecgas Ar virs darbspjas vecuma grupas iedzvotju patsvars reionos bija visai ldzgs, izemot Zemgali, kur tas 2011gada skum sastdja 19,3%, turpret prjos reionos s vecuma grupas patsvars nedaudz svrstjs ap vidjo rdtju valst (20,5% 2011gada skum) Pre-tji darbspjas vecuma iedzvotju patsvaram, pensijas vecuma iedzvotju patsvars prskata perioda skum nedaudz samazinjs, bet kop 2009gada skuma tas pieauga par 0,4%

Iedzvotju skaita patsvars vecuma grup ldz darb-spjai laika period no 2007gada skuma ldz 2009gada skumam Latvij samazinjs par 0,3%, bet tad nostabili-zjs 13,7% lmen 2011gada skum Latgales reion, saldzinot ar citiem reioniem, bija mazkais brnu skaita patsvars 12,7% Aptuveni valst vidjam rdtjam at-bilstoa situcija bija Vidzemes un Rgas reion, savukrt Zemgal un Kurzem brnu patsvars bija relatvi aug-stks virs 14% Jpiezm, ka prskata period Rgas reion iedzvotju patsvars ldz darbspjas vecumam pakpeniski palielinjs piecu gadu laik par 0,5%, sa-vukrt prjos etros reionos samazinjs

Iedzvotju skaita attiecbu starp trijm galvenajm vecuma grupm izmaias atspoguo Latvijas iedzvotju sastva novecoans procesu Uzskatmi to raksturo ar iedzvotju vidj vecuma pieaugums no 39,8 gadiem 2004gada skum ldz 40,9 gadiem 2010gada skum (sk24tabulu) 2004gad vidjais vecums vrieiem bija 36,8 gadi, sievietm 42,2 gadi, bet 2010gada skum attiecgi 37,9 un 43,4 gadi Kop 2005gada iedzvotju vidj vecuma rdtjus CSP aprina statis-tisko reionu ietvaros

23.tabula. Iedzvotju sadaljums atbilstoi vecuma grupm plnoanas reionos 2009., 2010. un 2011.gada skum, patsvars iedzvotju kopskait,%*.

* PMLP dati

22

24.tabula. Iedzvotju vidjais vecums statistiskajos reionos 2004.2010.gada skum, gadi.

Atirbas reionos iedzvotju vidj vecuma zi daji parda valsts iekjs migrcijas procesu virzienus Augstks Latgales reiona iedzvotju vidjais vecums saistts ar ilg-gadji noturgu migrcijas virzienu no Latgales uz valsts centrlo dau Savukrt Rgas pilst is rdtjs ir augstks saistb ar pdj desmitgad izteikto pilstas iedzvotju prcelanos uz dzvi Pierg, un aj proces lielkais no-pelns bija jaunka gadagjuma iedzvotjiem

Brnu un pensijas vecuma iedzvotju attiecbu pret darbspjas vecuma iedzvotjiem raksturo demogrfisk slodze, ko parasti aprina uz 1000 iedzvotjiem Izmai-as iedzvotju vecumstruktr ietekm ar demogrfisks slodzes rdtjus

2011gada skum valst uz 1000 darbspjas vecuma iedzvotjiem vidji bija 519,5 brni un pensijas vecuma ie-dzvotji Demogrfisk slodze piecu gadu period kopum samazinjs gan valst, gan katr reion, tau pdjos divos gados t nedaudz pieaugusi (sk25tabulu un 15attlu)

25.tabula. Demogrfisk slodze plnoanas reionos 2007.2011.gada skum**.

15.attls. Demogrfisks slodzes dinamika plnoanas reionos 2007.2011.gada skum**.

Demogrfisks slodzes lmea atirbas reionos nav lielas 2011gada skum zemka par vidjo valst t bija Zemgales, Latgales un Vidzemes reion, savukrt augs-tka Rgas un Kurzemes reion (sk16 attlu)

16.attls. Demogrfisk slodze plnoanas reionos 2011.gada skum*.

Attiecba starp brnu un pensijas vecuma cilvku skaitu raksturo paaudu nomaias vai Latvijas gadjum iedz-votju sastva novecoans tendences Tomr laik no 2006gada skuma ldz 2011gada skumam pensijas vecuma iedzvotju patsvara un brnu patsvara attiecbas saglabjs stabilas vis period pensionru patsvars bija 1,5 reiu lielks Lai ar s attiecbas nemainjs, procesu raksturo tas, ka pensijas vecuma iedzvotju skaits uz 1000 darbspjas vecuma iedzvotjiem samazinjs no 331 uz 306, bet brnu skaits saruka no 222 uz 208 Pensijas vecu-ma iedzvotju patsvara rdtjus (skaita samazinjumu) aj period ietekmja pensionans vecuma izmaias, bet brnu patsvara samazinans visuzskatmk ataino nelabvlgs demogrfisks struktras izmaias

Iedzvotju sadaljums pc dzimuma

Latvij valsts iedzvotju kopskait sievieu skaits ievro-jami prsniedz vrieu skaitu Vis prskata period sievieu un vrieu skaita patsvars valsts iedzvotju kopskait tikai nedaudz svrstjs un gan 2006gada skum, gan ar 2010gada skum tas bija attiecgi 53,9% un 46,1% Ar reionu ietvaros dzimumu grupu attiecbas bija noturgas un tikai nedaudz (0,1procentpunkta robes) palielinoties vrieu patsvaram, mainjus Rgas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion, savukrt Latgales reion ts bija stabilas Lielkais vrieu patsvars no kopj reiona iedz-votju skaita 2010gada skum bija Zemgales un Vidze-mes reion attiecgi 47,2% un 47,1%, bet mazkais Rgas reion 45,3% (sk26tabulu)

2010gada skum, rinot uz 100 vrieiem, Rgas re-ion bija 120,7 sievietes Rgas reiona situcija uzskatmi raksturo dzimumu grupu disproporciju reion ar vislie-lko iedzvotju skaitu sievieu skaita prsvars pr vrieiem prsniedza 100 tkstous Prjos reionos sievieu skaits uz 100 vrieiem bija no 112 ldz 115 (sk27tabulu)

* Rgas plnoanas reions ** 2010 un 2011gada skum PMLP dati * PMLP dati

23

26.tabula. Iedzvotju dzimumstruktra plnoanas reionos 2006. un 2010.gada skum,%.

27.tabula. Sievieu skaits plnoanas reionos 2006.2010.gada skum, rinot uz 100 vrieiem.

Ma ilgums un demogrfisk prognoze

2006gad jaundzimuo vidjais paredza-mais ma ilgums* Latvij bija 71,27 gadi, to skait vrieiem 65,85gadi, sievietm 76,78 gadi Laika period ldz 2009gadam progno-zt ma ilgums kopum nedaudz palielinjs (sk29tabulu)

Saska ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja Eurostat izstrdtajm Eiropas Savienbas valstu demogrfisks attstbas prognozm atbilstoi prognou pamatvariantam 2050gad Latvij iedzvotju skaits samazinsies ldz aptuveni 1,9milj cilvku, bet pc nelabvlgk scenrija tas var samazinties pat ldz 1,5milj cilvku Prognoze pieauj ar labvlgko attstbas ceu, paredzot iespjamo iedzvotju skaita palielin-jumu ldz pat 2,4milj cilvku (sk28tabulu un 17attlu)

Atbilstoi prognozes pamatvariantam pare-dzamo Latvijas iedzvotju skaita kritumu pava-ds nelabvlgas iedzvotju vecuma sastva iz-maias, kur ldz ar pozitvo vidj dzves ilguma pieaugumu sagaidms visai mazs jaundzimuo skaits, k rezultt ilgstoi turpinsies iedzvot-ju ldz darbspjas vecumam, k ar darbspjas vecuma grupas patsvara sarukums

Eiropas Kopienas Statistikas biroja prog-nozes paredz, ka 20152050gada perio-d Latvij palielinsies jaundzimuo vidjais

paredzamais ma ilgums, turklt tas vartu notikt liel mr uz vrieu ma ilguma palielinans rina, kas, savukrt, samazins sievieu un vrieu paredzam ma ilguma starpbu (sk30tabulu)

17.attls. Latvijas iedzvotju skaita prognozes varianti 2015.2050.gad**.

* Vidjais paredzamais ma ilgums noteikta vecuma iedzvotjiem ir gadu skaits, kdu vidji nodzvotu attiecgo vecumu sasniegus personas, ja viu turpmks dzves laik mirstba katr vecum saglabtos aprina gada lmen

** Eurostat dati

28.tabula. Latvijas iedzvotju skaita prognozes 2015.2050.gad atbilstoi prognou pamatvariantam,tkst. cilv.**

30.tabula. Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums 2015.2050.gad, dzves gadi**.

29.tabula. Jaundzimuo vidjais paredzamais ma ilgums 2004.2009.gad, dzves gadi.

24

Latvijas kopjs ekonomisks attstbas situcijas rak-sturoanai un plnoanas reionu atirbu vrtanai prskat izmantoti ilggadjai saldzinanai piemrotie rdtji:

iekzemes kopprodukts (IKP); kopj pievienot vrtba atbilstoi

darbbas veidiem; nefinanu investcijas; ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas

sadaljum pa komercdarbbas formm, lieluma grupm un darbbas veidiem;

ekonomiski aktvie individulie komersanti un komercsabiedrbas;

iedzvotju ienkuma nodoka iemumi pavaldbu budetos;

nodarbintbas un bezdarba rdtji

Socilekonomisks attstbas rdtjiem ir atirgs laika periods, par kuru pieejami svaigkie statistikas dati 2010gada dati ir par nodarbintbu un bezdarbu, k ar par iedzvotju ienkuma nodoka iemumiem, daai rdtju pdjie apkopotie dati ir par 2009gadu, bet, piemram, IKP dati reionu griezum pagaidm apr-inti ir tikai par periodu ldz 2008gadam

Ar aj apaknoda, ja nav nordts citdi, izmantoti Centrls statistikas prvaldes (CSP) dati

Iekzemes kopprodukts (IKP)

IKP ir valsts teritorij saraoto gala produktu un pa-kalpojumu summr vrtba gada laik, ieskaitot Lat-vijas iedzvotju rpus Latvijas robem saraoto IKP IKP apjomu aprina gan faktiskajs, gan saldzinmajs cens IKP aprin saldzinmajs cens netiek emta vr cenu svrstbu ietekme, un tas dod iespju kvalita-tvk novrtt IKP izmaias attstbas saldzinanai un pilngk raksturo ekonomisks prmaias IKP dati tiek rinti 2000gada saldzinmajs cens, un to lielums ir aptuveni uz pusi mazks nek faktiskajs cens IKP apjoms netiek aprints saldzinmajs cens reionu griezum, ldz ar to prskat IKP izmaiu apjoms un temps tiek analizts tikai faktiskajs cens

Iekzemes kopprodukts tiek izmantots k ekono-misks attstbas pamatrdtjs Prskata sagatavoa-nas laik IKP aprinu rezultti reionu griezum bija pieejami par laika periodu ldz 2008gadam, bet par valsti kopum ldz 2010gadam, turklt provizoriskie valsts kopj IKP aprini aptver ar 2011gada pirmo ceturksni

Kopj valsts IKP dinamikaVrtjot saldzinmajs cens, ldz 2007gadam

bija vrojams strauj Latvijas tautsaimniecbas izaug-smes process, kas samazinjs 2008gad un pavisam strauji nokrits 2009gad 2010gads kopum ir eko-nomisks attstbas gaitas pavrsiena laiks 2010gada pirmaj pus IKP samazinjuma tempi pakpeniski pa-

lninjs Gada I ceturksn, saldzinot ar iepriekjo periodu ( ceturksni), joprojm turpinjs ekonomikas kritums Kop II ceturka iekzemes kopprodukts sal-dzinmajs cens jau palielinjs attiecb pret iepriek-jo periodu, bet iepriekj gada attiecg ceturk-a lmeni saldzinmajs cens tas prsniedza, skot ar 2010gada III ceturksni (sk31tabulu) Kopum 2010gad ekonomika Latvij gan saruka par 0,3% Pc provizoriskiem datiem 2011gada I ceturksn IKP pieaugums Latvij turpinjs saldzinjum ar iepriek-jo periodu (ceturksni) par 3,5%, savukrt saldzin-jum ar iepriekj gada I ceturksni pat par 10% IKP pieaugums tiek prognozts ar visa 2011gada griezum

31.tabula. Iekzemes kopprodukta indekss pa ceturkiem Latvij 2008.2010.gad, 2000.gada saldzinmajs cens,%.

2006gad IKP 2000gada saldzinmajs cens Latvij bija 7,9 miljardi latu, 2007gad tas palielin-js par 10,0% (ldz 8,69 miljardiem latu), bet perio-d no 2008 ldz 2010gadam samazinjs attie-cgi 2008gad par 4,2% (IKP 8,32 miljardi latu), 2009gad par 18,0% (6,83 miljardi latu), 2010gad par 0,3% (6,81miljards latu)

2008gad Latvij radtais IKP apjoms faktiskajs cens bija 16,2 miljardi latu, 2009gad 13,1 miljards latu, bet 2010gad 12,7 miljardi latu (sk32tabulu un 18attlu)

Ekonomikas apjoma kritumu 20082010gada period gan raksturo, gan ar izskaidro ne tikai IKP kopjais samazinjums, bet ar btisks nodarbinto ttad ekonomisks vrtbas radanas proces iesais-tto cilvku skaita sarukums Vl 2008gad kopum nodarbinto skaits, saldzinot ar 2007gadu, pieauga par vienuprocentpunktu, bet 2009gad tas attiecb pret 2007gadu strauji samazinjs par 12procent-punktiem Ar 2010gad nodarbinto skaits, saldzinot ar 2007gadu, turpinja sarukt, bet lnk temp par 5procentpunktiem un sastdja 83% no 2007gada lmea

Rinot radto IKP saldzinms cens nevis uz vienu iedzvotju, bet uz vienu nodarbinto, sama-zinjuma patsvars 20082010gad, saldzinot ar 2007gadu, relatvi nav tik liels 2008gad tas bija

Socilekonomisk attstba

25

95%, 2009gad 90%, bet 2010gad 94% no 2007gada lmea Tas liel mr atspoguo ekonomisks krzes period no-tikuo darba samaksas samazinjuma ietek-mi uz mazumtirdzniecbas un pakalpojumu sektora sarukumu ekonomisks vrtbas kop apjoma veidoan

2010gad lielko radt IKP apjoma dau veidoja darjumi ar nekustamo pau-mu (18%), tirdzniecba (17%) un apstrdes rpniecba (15%)

32.tabula. Iekzemes kopprodukts Latvij 2006.2010.gad.

18.attls. Iekzemes kopprodukta indekss Latvij 2004.2010.gad un 2011.gada I ceturksn, 2000.gada saldzinmajs cens,% pret iepriekjo gadu.

IKP reionu saldzinjumIKP apjoma rdtjs reionu saldzinjum ataino Lat-

vijas darbaspka un ekonomisks darbbas izvietojuma patnbas IKP apjoma sadaljum skaidri iezmjas Rgas pilstas ekonomisks lomas ietekmtais Rgas reiona patsvars kopj valsts IKP 2008gad Rgas reion saraot IKP patsvars valsts kopj IKP sastdja gan-drz 67% Pc IKP apjoma otrs lielkais bija Kurzemes reions 10,4%, tam sekoja Latgale 8,4%, Zemga-le 7,7% un Vidzeme 6,6% Laik no 2004gada ldz 2008gadam saraot IKP patsvars valsts kopj IKP nedaudz samazinjs Rgas un Kurzemes reion (attiecgi par 1,1 un 1,5procentpunktiem) un pieauga Zemgales, Latgales un Vidzemes reion (attiecgi par 1,2, 1,0 un 0,2procentpunktiem, sk33tabulu)

IKP aprins uz vienu iedzvotju sniedz ieskatu reionu attstbas lmeu atirbs pc teritorijs radts ekono-misks vrtbas Ar pc rdtja Rgas reions ir prks par prjiem 2008gad Rgas reion IKP apjoms uz vie-

nuiedzvotju (Ls9840) bija 1,4 reizes lielks nek vidji valst Otrs augstkais IKP apjoms uz vienu iedzvotju bija Kurzemes reion Ls5579, Vidzemes un Zemgales reio-n tas bija attiecgi Ls4503 un Ls4378, turklt 2008gad Vidzeme pc rdtja atkal apsteidza Zemgales reionu, kas, visticamk, ir saistts ar ekono misks krzes relatvi ma-zku ietekmi Vidzem, jo ekonomisk krze pirmkrt ietek-mja lielo Zemgales reiona pilstu saimniecisko aktivitti Ar 2008gad zemkais IKP apjoms uz vienu iedzvotju bija Latgal Ls3926, bet atzmjams, ka, saldzinot ar iepriekjo gadu, Latgales reion bija relatvi vislielkais IKP kpums uz vienu iedzvotju par 13,1% (sk34tabulu un 19 un 20attlu)

34.tabula. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2004.2008.gad, faktiskajs cens, Ls.

19.attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2004.2008.gad, faktiskajs cens.

33.tabula. Iekzemes kopprodukts plnoanas reionos 2004.2008.gad, faktiskajs cens,tkst. Ls.

26

20.attls. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2008.gad, faktiskajs cens.

Par plnoanas reionu attstbas lmea atirbu oti lnu, bet tomr samazinanos, laika posm no 2004gada ldz 2008gadam liecina IKP uz vienu ie-dzvotju izmaias attiecb pret vidjo rdtju valst (sk35tabulu un 21attlu)

35.tabula. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2004.2008.gad, faktiskajs cens,% saldzinjum ar vidjo rdtju valst.

21.attls. Iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2004.2008.gad, faktiskajs cens,% saldzinjum ar vidjo rdtju valst.

Latvijas teritoriju attstbas lmea atirbas papildus ataino iekzemes kopprodukta uz vienu iedzvotju ap-joms plnoanas reionos pret Eiropas Savienbas vidjo rdtju Rgas reions, kura IKP rdtjs ir krietni virs vidj Latvijas rdtja, pc 2008gada datiem diezgan

btiski atpalika no Eiropas Savienbas vidj rdtja 77,1%, savukrt prjo Latvijas plnoanas reionu saraotais IKP sastdja tikai 30,843,7% no ES vidj rdtja (sk22attlu)

22.attls. Iekzemes kopprodukts uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2008.gad,% pret vidjo rdtju Eiropas Savienb, pc pirktspjas parittes standarta*.

Kopjs pievienots vrtbas struktra

Apskatot situciju Latvij kopj pievienotaj vrt-b, tirdzniecbas un pakalpojumu un raoanas nozaru patsvara attiecba 2009gad bija attiecgi 76,1% un 23,9% 2010gad attiecba mazliet mainjs un sa-stdja 74,1% pret 25,9%

2010gad valst lielko ieguldjumu kopj pievieno-taj vrtb nodroinja opercijas ar nekustamo pau-mu, noma un cita komercdarbba 18,9%, vairumtirdz-niecba un mazumtirdzniecba, automobiu, motociklu, individulo lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonts 16,4%, transports, glabana un sakari 12,5% un apstrdes rpniecba 12,2% Pd-jos trijos piemintajos darbbas veidos kopj pievienots vrtbas struktr 2010gad, saldzinot ar 2009gadu, bija novrojams pieaugums

Reionu griezum jaunk informcija ir pieejama par 2008gadu, un aj gad pievienots vrtbas sektoru un teritorilais sadaljums ataino katra reiona profiljoo saimniecisko spektru Attiecgais spektrs ir veidojies ilgk laika period un raksturo pirmskrzes perioda tautsaim-niecbas struktru (sk36tabulu)

Rgas reion 2008gad vislielko kopjs pievie-nots vrtbas patsvaru kas bija ar lielks nek prjos reionos veidoja opercijas ar nekustamo paumu, noma un cita komercdarbba 19,7%, otrais lielkais rdtjs bija vairumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparat-ras remonta sektor 19,2% un treais lielkais sektors transports, glabana un sakari 11,4%

Vidzemes reion kopjs pievienots vrtbas strukt-r 2008gad vislielko dau veidoja vairumtirdzniecbas

* Aprini pc Eurostat datiem

27

un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta sektors 14,6% un apstrdes rpniecba 12,9% Treo vietu (12,2%) dalja valsts prvalde un aizsardzba, obligt socil apdroi-nana un opercijas ar nekustamo paumu, noma un cita komercdarbba

Pc patsvara nozmgkais sektors Kurzem bija ope-rcijas ar nekustamo paumu, noma un cita komercdar-bba 15,4% Jtami augstks patsvars par valst vidjo bija ar apstrdes rpniecbai 14,6% Treais nozmg-kais sektors ar patsvaru 12,1% bija vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta joma

Zemgales reion 2008gad lielko ieguldjumu kopj pievienotaj vrtb veidoja vairumtirdzniecba un mazumtirdzniecba, automobiu, motociklu, indivi-duls lietoanas priekmetu, sadzves aparatras un iekrtu remonta joma 13,8%, gandrz tikpat ar otrs nozmgkais sektors apstrdes rpniecba 13,6%, savukrt opercijas ar nekustamo paumu, noma un cita komercdarbba Zemgal veidoja 11,9%

Latgales reions 2008gad, tpat k iepriekjos gados, citu reionu vid izcls ar valsts prvaldes un aizsardzbas, obligts socils apdroinanas sektoru k lielko kopj pievienotaj vrtb 17,3%, kas vairk nek divas reizes prsniedza valsts vidjo rdtju Vai-rumtirdzniecbas un mazumtirdzniecbas, automobiu, motociklu, sadzves priekmetu un aparatras remonta patsvars 12,1%, gandrz tikpat 12,0% opercijas ar nekustamo paumu, noma un cita komercdarbba, un tikai pavisam nedaudz mazk 11,9% sastdja apstrdes rpniecba

Analizjot reionu pievienots vrtbas struktru, jmin sektori, kas konkrtos reionos prsniedz vidjos rdtjus valst un kas norda uz reionu specializciju un kapaci-ttes stiprinanos Aplkojot os rdtjus, netiek em-tas vr darbbas ar nekustamo paumu, k ar no valsts

budeta daji vai pilnb finansts sadaas pai jizce apstrdes rpniecba, kas visos reionos, izemot Rgas reionu, 2008gad prsniedza vidjo rdtju Latvij (vis-vairk Kurzemes reion par 3,8procentpunktiem), k ar transporta, glabanas un sakaru sektors, kas prsnie-dza vidjo rdtju Rgas, Kurzemes un Latgales reion Vidzemes reion ievrbas ciengs bija lauksaimniecbas, medniecbas un mesaimniecbas sektora patsvars 8,1% (vairk nek 5procentpunktus augstks nek vidji valst), Kurzemes reion izcls ar bvniecba 10,9%, bet Zemgales reion ieguves rpniecba un karjeru izstrde etras reizes prsniedza valsts vidjo rdtju

Nefinanu investcijas

Par vienu no teritorijas ekonomisks izaugsmes un attstbas potencila rdtjiem izmanto nefinanu inves-tcijas to apjomu un izmaias laika gait**

Ldz 2007gadam kopjais nefinanu investciju apjoms valst ik gadu palielinjs, saldzinmajs cens 2007gad sasniedzot 4613,4milj latu 2008gad rdtjs pazemi-njs ldz 4471,8milj latu, bet 2009gad bija vrojams nozmgks kopjo investciju apjoma kritums, rdtjam sasniedzot 2932,6milj latu (sk37tabulu)

37.tabula Nefinanu investcijas plnoanas reionos 2005.2009.gad, 2009.gada saldzinmajs cens,milj. Ls.

* To skait Latvijas rezidentu rpus Latvijas teritorijas saraotais ** Nefinanu investcijas ir ilgtermia nematerilie ieguldjumi, dzvojams kas, citas bves un celtnes, ilggadgie

stdjumi, tehnoloisks manas un iekrtas, prjie pamatldzeki un inventrs, k ar pamatldzeku izveidoana un nepabeigto bvobjektu un kapitl remonta izmaksas Datus par nefinanu investcijm iegst, apsekojot visus valsts un pavaldbu uzmumus, iestdes, komercsabiedrbas, kurs nodarbinti vairk par 30 strdjoajiem un neto apgrozjums iepriekj gad bijis virs 500tkst latu Prjs komercsabiedrbas tiek apsekotas izlases veid, lietojot vienkro gadjuma izlasi (CSP)

36.tabula. Kopjs pievienots vrtbas struktra atbilstoi darbbas veidiem plnoanas reionos 2008.gad, faktiskajs cens,%.

28

Ekonomikas krze izraisja btiskas izmaias nefinanu investciju struktr 2009gad ietekmi kopj investci-ju plsm nostiprinja investcijas nekustamaj paum, patsvara pieaugums bija vrojams ar valsts prvald, aizsardzb un obligtaj socilaj apdroinan, savu-krt nozmgu kritumu pieredzja apstrdes rpniecba, izmitinanas un dinanas, administratvo un apkalpo-joo dienestu, izgltbas, mkslas un izklaides, finanu un apdroinanas nozares

Apskatmaj laika period apmram divas treda-as no kopjiem ieguldjumiem valst tika veikti Rgas reion, pai Rg Lai gan 2009gad, saldzinot ar iepriekjo gadu, nefinanu investciju patsvars Rgas reion nedaudz samazinjs, tiei pdjo gadu laik tas bija visaugstkais, pietuvojoties 70%

Saska ar prognozm par 2011gadu, kas tiek saist-tas ar raoanas apjomu pieaugumu apstrdes rpniecb un eksport, un emot vr, ka rpniecb noslodze tuvo-jas pirmskrzes lmenim, ir pamats uzskatt, ka nefinanu investciju jom ir sagaidms pieaugums, kas, iespjams, bs vrojams jau 2010gada rdtjos*

Teritoriju savstarpjai un to attstbas gaitas saldzi-nanai tiek aprintas nefinanu investciju apjoma iz-maias uz vienu iedzvotju Nefinanu investciju rdtji tiek analizti pdj atskaites gada, oreiz 2009gada saldzinmajs cens

Nefinanu investciju apjoms, rinot kop ar indivi-dulo bvniecbu, 2008gad uz vienu iedzvotju vidji valst bija Ls1973,4 2009gad is rdtjs oti btiski pazeminjs ldz Ls1300,6 jeb par 34% Vis prskata period ievrojami lielks nefinanu investciju apjoms uz vienu iedzvotju nek vidji valst un citos reionos bija novrojams Rgas reion Kurzemes reiona rdtji nedaudz atpalika no valst vidj, Vidzemes un Zem-gales reion tie bija caurmr par 3540% zemki, bet Latgal uz vienu iedzvotju nefinanu investciju apjoms pastvgi bija izteikti zemkais citu reionu vid (sk38tabulu un 23 un 24attlu)

38.tabula. Nefinanu investcijas uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2005.2009.gad, 2009.gada saldzinmajs cens, Ls.

23.attls. Nefinanu investciju uz vienu iedzvotju dinamika plnoanas reionos 2005.2009.gad, 2009.gada saldzinmajs cens.

24.attls. Nefinanu investcijas uz vienu iedzvotju plnoanas reionos 2009.gad, faktiskajs cens.

Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas

Par ekonomisks aktivittes raksturu un struktru auj spriest ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits un to sadaljums pc komercdarbbas formas* is rdtjs, rinot uz 1000 iedzvotjiem, tiek izmantots ekonomisks aktivittes saldzinanai starptautiski

Sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu, akciju sabied-rbas, individulie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecbas, k ar panodarbintie veido Latvijas taut-saimniecb aktvo komersantu struktru Komersantu

* Informatvais ziojums Par Latvijas Stratisks attstbas plna 20102013gadam uzdevumu un darbbas rezulttu stenoanu krtj prskata period, 03052011

* Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas ir juridiskas vai fiziskas personas, kuras galvenokrt prdod savu vai tikai savu produkciju vai pakalpojumus par noteiktu cenu, kas ir ekonomiski nozmga aj sektor tiek klasifictas panodarbintas fizisks personas, individulie uzmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecbas, individulie komersanti un komercsabiedrbas

29

k tirgus sektora statistikas vienbu sadaljums atbilstoi komercdarbbas formm pc skaita un patsvara redzams 39 un 40tabul

39.tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits Latvij 2007.2009.gad sadaljum pa komercdarbbas formm*.

40.tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits un patsvars Latvij 2009.gad**.

2007gad Latvij bija 128 984 ekonomiski aktvas tirgus sektora statistikas vienbas, 2008gad to skaits saruka ldz 125 908, bet 2009gad to daudzums atkal pieauga un sasniedza 128 156 vienbas 2009gad Rgas reion darbojs gandrz 69 tkstoi ekonomis-ki aktvu tirgus sektora statistikas vienbu jeb 53,8% no kopj vienbu skaita valst, bet prjos reionos to sadaljums bija visai ldzgs no 9,8% ldz 12,9% (sk41tabulu)

41.tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits plnoanas reionos 2009.gad**.

Laika period no 2005gada ldz 2009gadam kopj tirgus sektora statistikas vienbu struktr pl-noanas reionu griezum izmaias bija nebtiskas Visos reionos palielinjs panodarbinto personu, individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits,

atirbas izpauds neliels izmais zemnieku un zvej-nieku saimniecbu kopskait un patsvar Komersantu struktra ar panodarbinto personu prsvaru visos reionos ir ldzga, izemot Rgas reionu, kur ievro-jams prsvars ir komercsabiedrbm

2009gad uz 1000 iedzvotjiem Latvij vidji bija 56,8 ekonomiski aktvas tirgus sektora statistikas vien-bas Visvairk 62,9 to bija Rgas reion, tam sekoja Vidzemes reions ar 59,2 vienbm uz 1000 iedzvot-jiem Prjos trijos reionos rdtjs bija zem vidj Lat-vij, vismazkais tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem bija Zemgal (sk42tabulu un 25attlu)

42.tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2005.2009.gad*.

25.attls. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2009.gad**.

Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas tiek iedaltas etrs lieluma grups atbilstoi nodarbinto skaitam: mikro (nodarbinto skaits viends vai mazks par 9), mazs (no 10 ldz 49), vidjs (no 50 ldz 249) un liels (nodarbinto skaits lielks par 249)

20042008gada period lielo uzmumu skaits valst kopum palielinjs par 58 uzmumiem, bet 2009gad to jau bija par 56 mazk 2009gad, sal-dzinot ar 2008gadu, btiski samazinjs ne tikai lielo, bet ar vidjo (par 449) un mazo (par 2183) uzmu-mu skaits Savukrt mikrouzmumu skaits ievrojami pieauga (gandrz par 5000), kas kopum ar deva eko-nomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaita

* 2009gads CSP provizoriskie dati ** CSP provizoriskie dati

* 2009gads CSP provizoriskie dati ** CSP provizoriskie dati

30

kopjo pieaugumu 2009gad jau vairk nek 90% visu tirgus sektora statistikas vienbu atbilda mikro lie-luma grupai (sk43tabulu)

2009gad Latvij vidji 64,9% tirgus sektora sta-tistikas vienbu darbojs tirdzniecb vai sniedza pakal-pojumus Rgas reion iem darbbas veidiem bija vl daudz nozmgks patsvars 78,8%, kamr prjos reionos tie atrads apmram 50% robes Saldzinot ar 2008gadu, tirdzniecbas un pakalpojumu sektor darbojoos uzmumu patsvars pieauga par vairk nek 4procentpunktiem Lauksaimniecb 2009gad dar-bojs 21,7% no kopj statistikas vienbu skaita par 3,2procentpunktiem mazk nek 2008gad Pretji tirdzniecbas un pakalpojumu jomai Rgas reion lauk-saimniecbas nozar nodarbinto tirgus sektora statistikas vienbu patsvars bija saldzinoi oti zems mazk nek 6%, kamr prjos etros reionos tas bija ap 40% Bvniecbas sektor strdjoo uzmumu patsvars valst kopum 2009gad, saldzinot ar 2008gadu, nedaudz samazinjs, savukrt rpniecbas un enertikas sekto-r nedaudz palielinjs (sk44tabulu)

43.tabula. Ekonomiski aktvo tirgus sektora statistikas vienbu skaits un patsvars Latvij 2008. un 2009.gad sadaljum pa lieluma grupm*.

Ekonomiski aktvie individulie komersanti un komercsabiedrbas

Samazinoties nodarbintbai un attiecgi pieaugot bezdarbam, par nozmgu ekonomikas rdtju kst individulo komersantu un komercsabiedrbu skaita izmaias gan valst kopum, gan ar katra reiona griezum, jo ts parda ekonomiski aktvo cilvku dar-bbas prstrukturizanos

Laika period no 2005gada ldz 2009gadam indivi-dulo komersantu un komercsabiedrbu skaits palielinjs

gan valst kopum (par 16,4tkst jeb 29,9%), turklt pie-augums bija katru gadu, gan katr reion Visnozmgkais skaita palielinjums bija vrojams Zemgales reion par 45,0%, tpat vidjo Latvijas rdtju prsniedza individulo komersantu un komercsabiedrbu skaita pieaugums Latga-les reion par 32,8%, Kurzemes reion par 32,5% un Vidzemes reion par 31,4% Turpret Rgas reion bija lielkais pieaugums absoltos skaitos 10,7tkst, bet zemkaisprocentu zi (27,8%)

Saldzinot 2008 un 2009gada datus, aina bija ati-rga Valsts kopjo individulo komersantu un komerc-sabiedrbu skaita pieaugumu (par 1,1tkst jeb 1,6%) 2009gad nodroinja to skaita palielinans Rgas reion (par 1,4tkst jeb 3,0%) Prjos etros reio-nos individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits nedaudz saruka visvairk Zemgales reion (par 143 vienbm jeb 2,7%, sk45tabulu)

45.tabula. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits plnoanas reionos 2005.2009.gad*.

Teritoriju attstbas lmea saldzinanai un attst-bas indeksu aprinanai k vienu no rdtjiem izman-to individulo komersantu un komercsabiedrbu skaitu uz

1000iedzvotjiem Pc rdtja Rgas reions ir jtami prks par visiem prjiem reioniem Latvij 2009gad Rgas reion uz 1000 ie-dzvotjiem bija 44,9 individulie komersanti un komercsabiedrbas, savukrt Latgales reiona rd-tjs 15,4 bija uz pusi mazks nek vidji Latvij (31,5) Prjos reionos rdtjs varija robes no 18 ldz 22 individulajiem komersantiem un komercsabiedrbm uz 1000 iedzvotjiem

Piecu gadu period ekonomiski aktvo ko-mersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem reionos maksimli atrs 3,2 reizes, minimli 2,8 reizes No uzmumu sadaljuma struktras, pievienots vrtbas, bet

pai no uzmjdarbbas aktivittes lmea viedoka liel starpba liecina par noturgi pastvom negatvm reionlajm atirbm

Laika posm no 2005 ldz 2009 gadam indi-vidulo komersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem valst kopum palielinjs par 7,7 vienbm Perioda skum straujks pieaugums notika re-ionos, kur individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem bija mazks, tomr perioda beigs pieauguma temps ajos reionos samazinjs vai ar rdtjs nedaudz saruka Rezultt individulo komersantu un komercsabiedrbu skaita uz 1000 iedz-

* 2009gads CSP provizoriskie dati ** CSP provizoriskie dati

* 2009gads CSP provizoriskie dati

44.tabula. Ekonomiski aktvs tirgus sektora statistikas vienbas sadaljum pa galvenajiem darbbas veidiem 2009.gad**.

31

votjiem pieaugumu valst visbtiskk nodroinja Rgas reions 20052009gada period rdtjs palielinjs par 9,8 vienbm (sk46tabulu un 26 un 27attlu)

46.tabula. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2005.2009.gad*.

26.attls. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaita uz 1000 iedzvotjiem dinamika plnoanas reionos 2005.2009.gad*.

27.attls. Ekonomiski aktvo individulo komersantu un komercsabiedrbu skaits uz 1000 iedzvotjiem plnoanas reionos 2009.gad**.

Nodarbintbas lmenis

Nodarbintba netiei raksturo plnoanas reionu ekonomisks attstbas un iedzvotju aktivittes lmeni Nodarbintbas lmeni Latvij aprina pc nodarbinto iedzvotju skaitaprocentos no iedzvotju (vecum no 15 ldz 74 gadiem) kopskaita, un nodarbintbas lme-nis parda, kda daa no darbspjgiem iedzvotjiem attiecgaj laika period ir reli nodarbinta tautsaim-niecb*

2010gad Latvij nodarbinto iedzvotju kopskaits bija 940,9tkst cilvku, ti, par 46tkst mazk nek 2009gad un par 183tkst mazk nek 2008gad No 2006 ldz 2008gadam Latvij kopum nodarbi-ntbas lmenis palielinjs, bet pdjo divu apskatmo gadu laik nodarbinto skaits samazinjs visos plno-anas reionos, izemot Vidzemi, kur 2010gad bija vrojams neliels nodarbinto cilvku skaita pieaugums Prskata period kopum no 2006 ldz 2010gadam nodarbinto iedzvotju skaits Latvij samazinjs par 146,7tkstoiem Vairk nek puse no samazinjuma apjoma 79,7tkst jeb 54,3% notika Rgas reion, kas visum atbilst darbspjas vecuma iedzvotju sada-ljumam reionos

2010gad vairk par pusi 474,2tkst jeb 50,4% no kopj nodarbinto skaita valst bija Rgas reion, Latgal 14,2%, Kurzem 13,4%, Zemgal 11,9% un Vidzem 10,1% (sk47tabulu)

47.tabula. Nodarbinto iedzvotju skaits plnoanas reionos 2006.2010.gad,tkst. cilv.**

Atirb no daudziem citiem ekonomisks atts-tbas rdtjiem, kuri Latvij 2010gad, saldzinot ar 2009gadu, uzlabojs, nodarbinto iedzvotju skaits turpinja samazinties, kas vartu bt skaidrojams ar nodarbintbas lmea izmaim pensijas vecuma ie-dzvotju grup 2010gad nodarbinto skaits relatvi visvairk samazinjs Zemgales reion par 6,0%, Rgas reion samazinjums bija 5,9%, Latgales reio-n 5,5%, bet Kurzemes reion 1,9%, savukrt Vidzemes reion, k jau tika mints, nodarbintbas lmenis nedaudz palielinjs par 1,6%

* 2009gads CSP provizoriskie dati ** CSP provizoriskie dati

* Nodarbintie iedzvotji ir visas ts 1574 gadus vecs personas, kas prskata ned veikuas jebkuru darbu vai nu par samaksu naud, vai ar par atldzbu precs vai pakalpojumos Par nodarbintiem uzskata ar panodarbints personas uzmjdarbb, lauku saimniecb vai profesionlaj praks Nodarbinto skait ietver ar ts personas, kuras strd sav lauku saimniecb (zemnieku vai piemjas), lai saraotu produkciju pau patriam vai ar prdoanai

** Pc CSP darbaspka izlases veida apsekojuma datiem

32

48.tabula. Iedzvotju nodarbintbas lmenis plnoanas reionos 2006.2010.gad,%*.

28.attls. Iedzvotju nodarbintbas lmenis plnoanas reionos 2010.gad*.

2010gad nodarbintbas lmenis Latvij kopum bija 53,1% par 7,0procentpunktiem zemks nek 2006gad un par 9,5procentpunktiem zemks nek

visaugstkaj nodarbintbas lmen 2008gad Vis period augstkais nodarbintbas lmenis bija Rgas reion (2010gad 54,8%) un kop 2007gada ar Kurzemes reion (2010gad 53,8%), savukrt vis-zemkais tas bija Latgales reion (2010gad 49,7%, sk48tabulu un 28attlu)

Nodarbintbas struktra

Nodarbintbas struktra jeb nodarbinto sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem liel mr sasaucas ar IKP vai tautsaimniecbas sektoros radts pievienots vrtbas sadaljumu

Tirdzniecba un pakalpojumi 2010gad nodroinja 67,2% no vism darba vietm valst is rdtjs palika nemaings saldzinjum ar iepriekjo gadu, tau sa-ldzinjum ar 2008gadu bija palielinjies par gandrz 4procentpunktiem Rgas reion 2010gad tirdznie-cb un pakalpojumu sniegan bija nodarbinti 75,0% no kopj nodarbinto skaita, Latgales reion 63,4%, Zemgales reion 60,4%, Kurzemes reion 56,9% un Vidzemes reion 55,6% Kop 2008gada pc rdtja reionu starp notikusi neliela atirbu palieli-nans galvenokrt pieaugot tirdzniecbas un pakal-pojumu jomas patsvaram Rgas reion

2010gad rpniecba un enertika pc nodarbin-tbas patsvara bija otr nozmgk joma vidji valst 16,9% Pdjo gadu laik joma piedzvoja nodarbintbas lmea svrstbas samazinjumu no 17,6% 2008gad

ldz 16,2% 2009gad un pie-augumu 2010gad Reionu griezum 2010gad visaugs-tkais rpniecb un enerti-k nodarbinto patsvars bija Kurzemes reion 21,1%, Vi-dzemes, Latgales un Zemgales reionos rdtjs bija robes no 18,2% ldz 20,1%, savukrt Rgas reion tas bija jtami ze-mks tikai 14,5%

Lauksaimniecbas, me-saimniecbas un zivsaimnie-cbas sektors 2009gad pc nodarbintbas rdtjiem ap-steidza iepriek rang augstk esoo bvniecbas sektoru un pdjos divos gados nostabi-lizjs 8,8% lmen Pc lauk-saimniecb, mesaimniecb un zivsaimniecb nodarbinto patsvara reioni visai stipri at-iras 2010gad Rgas reion aj jom bija tikai 2,9% nodar-binto, bet oti liels patsvars tai bija Vid zem 17,5%, un ar prjos reionos rdtjs bija no-zmgs: Zemgal 15,2%, Kur-zem 14,1%, Latgal 12,8% (sk49, 50 un 51tabulu)

* Pc CSP darbaspka izlases veida apsekojuma datiem

49.tabula. Nodarbinto iedzvotju sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem 2008.2010.gad,tkst. cilv.*

50.tabula. Nodarbinto iedzvotju sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem 2008.2010.gad,% no kopj nodarbinto skaita*.

33

Bezdarbs

K tautsaimniecbas attstbas situcijas un socilo situciju teritorijs raksturojou pamatrdtju izmanto bezdarba lmeni teritoril un laika perioda griezum aj izdevum bezdarba lmenis tiek aprints pc Nodarbintbas valsts aentr reistrto bezdarbnie-ku patsvara darbspjas vecuma iedzvotju skait Abi ie rdtji ir pieejami vism valsts administratvajm teritorijm, ldz ar to ir nodrointa bezdarba lmea saldzinana starp teritorijm vien teritoriju grup, k ar starp dadm teritoriju grupm

Latvij ldz 2007gada beigm reistrto bezdarb-nieku skaits samazinjs, bet kop 2008gada otr ce-turka tas ska pieaugt un 2008gada beigs sasnie-dza 76 435 Visstraujkais bezdarba pieaugums notika 2009gada laik, gada beigs sasniedzot 179 235 re-istrtus bezdarbniekus 2010gada pirmaj ceturksn reistrto bezdarbnieku skaits valst turpinja augt, sa-sniedzot 194 253, bet gada vid to skaits nostabilizjs un gada nogal jau ska samazinties 2010gada beigs bija reistrti 162 463 bezdarbnieki 2011gada skum reistrto bezdarbnieku skaits turpinja kristies, un 30 maij to skaits bija 150 479 (sk52tabulu un 29attlu)

52.tabula. Bezdarbnieku skaits plnoanas reionos 2006.2010.gada beigs**.

2007gada beigs bezdar-ba lmenis Latvij sasniedza viszemko lmeni prskata period 3,5% 2008gada laik bezdarbs palielinjs par 1,7 procentpunktiem, sasnie-dzot 5,2% 2009gada beigs bezdarbnieku patsvars darb-spjas vecuma iedzvotju vid palielinjs jau ldz 12,0% gada laik bezdarba lmenis pieauga par 6,8procentpunk-tiem Savukrt 2010gada lai-k tas nedaudz samazinjs par 1,0procentpunktu, un gada beigs bezdarba lmenis Latvij bija 11,0%

29.attls. Bezdarbnieku skaits 2006.2010.gada beigs un 2011.gada 30. maij*.

2010gada beigs no bezdarbnieku kopskaita valst 38,5% bija reistrti Rgas reion, 23,1% Latgales reion, bet prjos trijos reionos robes no 10,9% ldz 13,9% (sk30attlu)

30.attls. Bezdarbnieku skaits plnoanas reionos un to patsvars kopj bezdarbnieku skait valst 2010.gada beigs*.

* Pc CSP darbaspka izlases veida apsekojuma datiem ** Nodarbintbas valsts aentras (NVA) dati

* NVA dati

51.tabula. Nodarbinto iedzvotju sadaljums atbilstoi galvenajiem saimniecisks darbbas veidiem plnoanas reionos 2010.gad,% no kopj nodarbinto skaita*.

34

Vis prskata period reionu vid augstkais bez-darba lmenis bija Latgales reion, is ir ar viengais reions Latvij ar bezdarba lmea pieauguma turpi-njumu visa 2010gada griezum 2010gada skum bezdarba lmenis Latgales reion bija 16,0% (vidji valst 12,0%), bet 2011gada skum 16,9% (vi-dji valst 11,0%) Rgas reionu savukrt pastvgi raksturo viszemkais bezdarba lmenis 2010gada s-kum tas bija 10,3%, bet 2011gada skum 8,7% Plnoanas reionu vid Rgas reions 2011gada sku-m bija viengais, kur bezdarba lmenis neprsniedza 10% robeu un ar viengais, kur tas bija zemks nek vidji valst Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reion 2011gada skum bezdarba lmenis bija 1112% robe-s (sk53 tabulu un 31, 32 un 33 attlu)

53.tabula. Bezdarba lmenis plnoanas reionos 2006.2011.gada skum,%*.

31. attls. Bezdarba lmea dinamika plnoanas reionos 2006.2011.gada skum*.

Laik ldz 2008gadam bezdarba struktr bija vroja-mas visai jtamas atirbas reistrto bezdarbnieku sada-ljum pc dzimuma vairk nek 60% no reistrtajiem bezdarbniekiem bija sievietes 2008 un 2009gad ati-rbas pakpeniski izldzinjs sievieu patsvars reistrto bezdarbnieku skait valst kopum sasniedza 51,0%, bet 2010gad ts atkal nedaudz pieauga ldz 54,2% gada beigs Vis prskata period Latgales reions izcls ar

32.attls. Bezdarba lmenis plnoanas reionos 2011.gada skum*.

33.attls. Bezdarba lmea izmaias plnoanas reionos 2011.gada skum saldzinjum ar 2010.gada skumu*.

mazko sievieu bezdarbnieu patsvaru kopj reis-trto bezdarbnieku skait 2010gada beigs tas bija 50,4%, savukrt augstkais rdtjs caurmr bija Rgas reion 2010gada beigs 56,3% Prjos reionos 2010gada beigs is rdtjs varija 53,754,6% robe-s Kopum Rgas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reionos sievieu patsvars reistrto bezdarbnieku skait 2010gada beigs bija tuvs sievieu patsvaram reionu iedzvotju dzimumstruktr, savukrt Latgales reion sievieu patsvars iedzvotju dzimumstruktr bija lielks nek patsvars bezdarbnieku skait (sk54 tabulu)

54.tabula. Sievieu patsvars visu reistrto bezdarbnieku skait plnoanas reionos 2006.2010.gada beigs,%**.

* VRAA aprini, izmantojot NVA (bezdarbnieku skaits), CSP (darbspjas vecuma iedzvotju skaits 20062008gada skum) un PMLP (darbspjas vecuma iedzvotju skaits 20092011gada skum) datus

* VRAA aprini, izmantojot NVA (bezdarbnieku skaits) un PMLP (darbspjas vecuma iedzvotju skaits) datus

** NVA dati

35

Darbaspka kustba 2010gad un prognozes

2010gad ekonomiski aktvo iedzvotju* skaits ve-cum no 15 ldz 74 gadiem, saldzinot ar 2009gadu, sa-mazinjs par 2,6% no 1187,3tkst ldz 1157,0tkst, savukrt darba mekltju skaits palielinjs par 7,6% no 200,7 tkst ldz 216,1 tkst Saldzinjumam 2008gad darbu meklja 91,3tkst cilvku Darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kop-skait 2010gad sasniedza 18,7%

Reionu griezum 2010 gad, saldzinot ar 2009gadu, vislielkais relatvais ekonomiski aktvo ie-dzvotju skaita kritums bija Latgales reion par 4,3% Zemgales un Vidzemes reion samazinjums bija 33,5%, Rgas reion 2,1%, bet Kurzemes reion 1,3% Vislielkais darba mekltju patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait 2010gad bija Latgales reio-n 21,6%, bet viszemkais Vidzemes reion 14,6% Saldzinot ar 2009gadu, is rdtjs visstraujk pieauga Rgas reion par 3,3procentpunktiem un Zemgales reion par 2,3% Vienaprocentpunkta robes palie-linjums bija ar Latgales un Kurzemes reion, savukrt Vidzem bija vrojams pretjais darba mekltju pat-svars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait samazinjs par 4,1procentpunktu (sk55 un 56tabulu)

55.tabula. Darba mekltju skaits vecum no 15 ldz 74gadiem plnoanas reionos 2006.2010.gad, tkst. cilv.**

56.tabula. Darba mekltju skaits un patsvars ekonomiski aktvo iedzvotju kopskait plnoanas reionos 2010.gad**.

Negatvos procesus darba tirg ietekmja ekonomisk krze Lai gan pc citiem ekonomisks attstbas rdtjiem 2010gad visprjais tautsaimniecbas stvoklis stabili-zjs un pat uzlabojs, nodarbintbas aspekt atainojs

ekonomisks prstrukturans ietekme, un tpc samazi-njums nodarbintbas apjom un patsvar joprojm tur-pinjs Tas saskan ar darba tirgus attstbas prognozi*, kas paredz nedaudz mrenkas pozitvas tendences (nodar-bintbas pieaugumu) un vlk nek kopjo ekonomikas izaugsmi Prognoze paredz, ka darbaspka pieprasjuma pieaugums atsksies 2011gad, tomr tas bs neliels, un ldz 2015gadam saglabsies ievrojams darbaspka piedvjuma prsvars pr pieprasjumu

Iedzvotju ienkuma nodoklis

Iedzvotju ienkuma nodoka iemumi pavaldbu pamatbudetos netiei liecina par iedzvotju pastvgo ienkumu apjomu, k ar caurmr veido btiskko pa-valdbu budetu ienkumu dau Ldz 2008gadam iedz-votju iemumi palielinjs, pieauga pavaldbas budet prskaitm iedzvotju ienkuma nodoka daa, un ko-pjie nodoka iemumi pavaldbu budetos pieauga 2009gad iedzvotju ienkumu kritums krasi atspoguo-js ar pavaldbu budetos iedzvotju ienkuma nodoka iemumi vidji valst samazinjs par 27,4% Savukrt 2010gad, saldzinot ar 2009gadu, iedzvotju ienkuma nodoka iemumi pavaldbu budetos pieauga vidji par 6,0% Tomr iedzvotju ienkuma nodoka apjoma palielinjums 2010gad kopum nav saistts ar iedzvotju labkljbas jeb darba samaksas lmea pieaugumu, bet gan atspoguo izmaias likumdoan, proti, iedzvotju ienkuma nodoka likme par darba algu palielinjs no 23% ldz 26%, nodoka likme ienkumiem no saimnie-cisks darbbas un par autoratldzbu no 15% ldz 26%, un kop 2010gada ar iedzvotju ienkuma nodokli tiek aplikti privtpersonu ienkumi no kapitla Iedzvotju ienkuma nodoka likmes paaugstinanas un apliekams bzes paplainanas ietekmi vl vairk paspilgtina fakts, ka 2010gad, saldzinot ar 2009gadu, tika samazinta pavaldbu budet ieskaitm iedzvotju ienkuma no-doka daa no 83% uz 80%

Prskata period visaugstkais iedzvotju ienkuma nodoka iemumu kopapjoms pavaldbu budetos bija 2008gad 830,6milj latu 2009gad nodoka iemu-mi samazinjs ldz 599,6mi