sociĀlĀs partnerĪbas programma jelgavas …...nvo pārklājums visā latvijā ir nevienmērīgs,...

Materiāls „Sociālās partnerības programma Jelgavas NVO 2011. – 2016.gadam” ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par „Sociālās partnerības programma Jelgavas NVO 2011. – 2016.gadam” saturu atbild Zemgales NVO Centrs.

1

SOCIĀLĀS PARTNERĪBAS PROGRAMMA

JELGAVAS NVO

2011. – 2016.GADAM


2

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS ................................................................................................................................ 3

1. PROGRAMMAS IZSTRĀDES PAMATOJUMS ....................................................... 5

2. PROGRAMMAS NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS ......................................... 7

3. SITUĀCIJAS APRAKSTS ............................................................................................... 9

3.1. Jelgavas NVO struktūra un darbība ....................................................................... 10

3.2. Jelgavas NVO aptauja ........................................................................................... 13

3.3. Jelgavas iedzīvotāju aptauja .................................................................................. 15

3.4. Pašvaldības sadarbība un atbalsts .......................................................................... 18

4. JELGAVAS PILSĒTAS NVO STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU

(SVID) IZVĒRTĒJUMS ..................................................................................................... 24

5. STRATĒĢISKĀ DAĻA ............................................................................................ 29

6. PROGRAMMAS IZSTRĀDES PROCESS .............................................................. 38

7. PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAS UN IEVIEŠANAS MEHĀNISMS .................. 40

8. IZMANTOTĀ LITERATŪRA .................................................................................. 41


3

IEVADS

Dokumenta mērķis un nozīme

Sociālās partnerības programmas izstrādes mērķis – noteikt Jelgavas pilsētas

nevalstisko organizāciju (biedrības un nodibinājumi) attīstības un sadarbības galvenās

prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, tādējādi veicinot Jelgavas pilsētas nevalstisko

organizāciju (turpmāk – NVO) sociālās partnerības principa (NVO-pašvaldība)

nodrošināšanu Jelgavas pilsētas pašvaldības, Zemgales plānošanas reģiona un valsts līmeņa

attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādes un lēmuma pieņemšanas

procesos.

Dokumenta uzbūve

Sociālās partnerības programma Jelgavas pilsētas nevalstiskajām organizācijām

veidota, kā attīstības plānošanas dokuments 5 gadiem, un tajā noteikto prioritāšu un rīcību

ieviešana veicama biedrībai „Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” ciešā

sadarbībā un partnerībā ar visām Jelgavas NVO un Jelgavas pašvaldību.

Dokuments „Sociālās partnerības programma Jelgavas nevalstiskajām organizācijām”

sastāv no 7 nodaļām.

Dokumenta lietotāju grupas

Dokumenta lietotāji – sabiedrības grupas, kas praktiski varēs izmantot sagatavoto

dokumentu sociālās partnerības principa ieviešanai, attīstībai un pilnveidei:

1. Biedrība „Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs”;

2. Jelgavas pilsētas NVO;

3. Jelgavas pašvaldība un tās institūcijas;

4. Zemgales plānošanas reģiona nevalstiskās organizācijas;

5. Valsts iestādes, kuru kompetencē ir sabiedrības līdzdalības nodrošināšana.

Dokumenta sasaiste ar pašvaldības plānošanas dokumentiem


4

Jelgavas pilsētas sabiedrības integrācijas programmā 2008. - 2013.gadam ir minēts,

ka tikai pilsoniska sabiedrība spēj nodrošināt demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Jelgavas

pilsētas dome ir izvēlējusies par galveno uzsvaru sadarbībā ar iedzīvotājiem likt tieši

pilsonisko līdzdalību (kas ietver arī iesaistīšanos un līdzdarbību).

Pašvaldībai ir svarīgi sarunāties ar iedzīvotājiem visos piecos politikas dzīves cikla

posmos.

(1) Problēmas noskaidrošanā – kas ir jārisina, kam un kā jāpalīdz.

(2) Politikas jeb risinājuma izstrādē – ja iedzīvotāji piedalās risinājuma izstrādē, tad

viņi to uztver kā savu un labprāt īsteno.

(3) Lēmuma pieņemšanā – ja lēmums izstrādāts kopā ar iedzīvotājiem, tad šī izstrāde,

protams, ir paņēmusi laiku, bet tiek pieņemts lēmums, kurš tiešām darbosies, nevis

tāds, kuru iedzīvotāji uztvers kā sev nevēlamu un tāpēc nepildīs.

(4) Politikas jeb jaunās kārtības ieviešanā – ieviešana veicas labāk, ja jaunās kārtības

ievērošana iedzīvotājiem tiek padarīta pēc iespējas ērtāka, efektīvi ir lietot ne tikai

sodus (“pātagu”) par lēmuma nepildīšanu, bet arī dažādus atvieglojumus (“pīrāgu”)

par lēmuma īstenošanu, aktīvi informējot iedzīvotājus, ka tiem, kas izpildīs jaunā

lēmuma prasības noteiktā termiņā, būs tādi un tādi atvieglojumi vai atlaides.

(5) Politikas jeb jaunās (pastāvošās) kārtības saglabāšanā un kontrolē – palīdz

konsultācijas ar iedzīvotājiem par to, kā politika darbojas, ko tā ir mainījusi, kādi

uzlabojumi nepieciešami tās pilnveidošanā.1

1 Jelgavas pilsētas sabiedrības integrācijas programma 2008.-2013.gadam


5

1. PROGRAMMAS IZSTRĀDES PAMATOJUMS

Sociālās partnerības fenomena aprakstīšanai nav izstrādāta viena, vienota

definīcija. Partnerības tiek realizētas dažādos līmeņos, apjomos, formās un jomās. To

specifika ir atkarīga no konkrētā gadījuma un konteksta.

Sociālā partnerība – kā visu pušu konstruktīva mijiedarbība (kopīgu programmu,

koncepciju, rīcības plānu īstenošana) kopīgu sociālo problēmu risināšanas gaitā, kas ir

izdevīga visām iesaistītajām pusēm un sabiedrībai kopumā. Šādas sociālās partnerības

pamatā ir: brīvprātība; atziņa, ka partneru specifiskās intereses un motīvi ir leģitīmi; vēlme

atmest vecos ieradumus, tradīcijas un darba veidus; partneru pamatnosacījumu, iespēju un

ierobežojumu respektēšana un pieņemšana; atteikšanās no iespējas mainīt partneri; griba

pieņemt ietekmi, kas varētu radīt jaunu pieeju; pieņemt to, ka konflikti partnerībā izzūd,

bet tas neizslēdz kopēju rīcības programmu iespējas. (Meņšekovs V., 2007.)

Turpinot izpratnes attīstīšanu par sociālo partnerību, iespējams definēt, ka sociālā

partnerība ir kopējs darba uzdevums, kura izpildei partneri:

(1) ir citkārt savstarpēji neatkarīgas institūcijas / spēlētāji;

(2) vienojas sadarboties, lai sasniegtu kopēju mērķi;

(3) izveido jaunu organizatorisko struktūru vai procesu, lai sasniegtu mērķi;

(4) plāno un īsteno kopēju programmu;

(5) dalās ar saistīto informāciju, riskiem un ieguvumiem;

(6) tā visbiežāk ir multisektorāla un iesaista vairākus dalībniekus;

(7) tā ir orientēta nacionālā līmenī uz visu valsti kopumā, bet reģionālā un

vietējā līmenī uz konkrētu teritoriju. (Turok I., 2008)

Lai arī cik atšķirīgas būtu partnerības jomas (piem., nodarbinātības politika;

ekonomikas attīstība; sociālā iekļaušanās, dzīves kvalitāte u.c.), visām partnerībām ir

vienots mērķis: uzlabot pārvaldi – t.i., kā sabiedrība kopumā uzrunā un risina problēmas un

kā tas atbilst tās vajadzībām. Ar partnerības palīdzību pilsoniskā sabiedrība, tās NVO,

uzņēmēji un dažādi pārvaldes līmeņi strādā kopā, lai izstrādātu konkrētās teritorijas


6

attīstības stratēģiju, piemērotu vietējiem apstākļiem nacionālā līmeņa politikas un uzsāktu

iniciatīvas, kas iekļaujas kopīgi definētās prioritārajās jomās. (OECD, 2001b)

Sociālās partnerības ietvaros ir iespēja:

(1) apvienot resursus – mēroga un apjoma ekonomija;

(2) apvienot spēku, zināšanas un prasmes – pievienotā vērtība, sinerģija,

integrācija, institucionālā saliedētība;

(3) veicināt pārmaiņas un pat inovācijas – pārveidot partnerorganizāciju mērķus

un darbības kultūru. (Turok I., 2007)

Attiecībā uz pārvaldes uzlabošanu, jāatzīst, ka sociālās partnerības ieguldījums ir

nozīmīgs. Ir vismaz trīs galvenās darbības, kas tieši ietekmē publisko pārvaldi, kuras

partnerības konsekventi veic visās OECD aptaujātajās valstīs:

(1) partnerības veicina valdības pasākumu pielietošanu, kas ir saskaņā ar

vietējām prioritātēm,

(2) partnerības palīdz saviem partneriem no valsts sektora mērķtiecīgāk veicināt

pasākumus vietējām vajadzībām, un

(3) tās apvieno dažādu programmu un vietējo iniciatīvu ietekmi, lai optimizētu

to savstarpējo sadarbību. (Ziņojums par sociālo partnerību reģionos, LDDK,2009)

Kāpēc sociālā partnerība valstij/pašvaldībai ir tik būtiska? Kāpēc tā ir

nepieciešama pašām organizācijām? Nevalstiskās organizācijas valsts un pašvaldības

iestādēm ir papildu informācijas avots, tās spēj dziļāk ieskatīties problēmā un sniegt

informāciju par sabiedrības attieksmi pret konkrēto jautājumu, var sniegt eksperta

konsultācijas un piedāvāt dažādus problēmas risinājumus. Uzklausot nevalstisko

organizāciju viedokli, iespējams atrast labāko risinājumu, vienlaikus veicinot arī

sabiedrības uzticēšanos valdībai un tās lēmumu likumībai.

Sociālā partnerība pozitīvi ietekmē arī nevalstiskās organizācijas biedrus. Tiek

panākta nopietnu sociālu problēmu risināšana, rodas pārliecība, ka sadarbība starp

valsts/pašvaldības, privāto un nevalstisko sektoru ir iespējama un valstī/pašvaldībā

notiekošie procesi ir ietekmējami un vadāmi. Tāpat uzlabojas zināšanu līmenis,

argumentācijas māksla, ceļas pašapziņa, cilvēkiem paplašinās sociālo kontaktu loks.


7

Sabiedriskās organizācijas, valsts/pašvaldības pārvalde un sabiedrība nevar

darboties atrauti, tādēļ ir būtiski veicināt sabiedrības un tās pārstāvju – dažādu nevalstisko

organizāciju, valsts iestāžu un politiķu – sekmīgāku savstarpējo sadarbību. (”Līdzdalības

iespējas valsts pārvaldē”, Valsts kanceleja, 2006)

2. PROGRAMMAS NEPIECIEŠAMĪBAS

PAMATOJUMS

Zemgales plānošanas reģionā uz 2011. gada 22. aprīli reģistrētas jau 1123

organizācijas (attiecīgi 2010.gada sākumā reģistrētas nedaudz vairāk par 900 biedrības un

nodibinājumi). Savukārt Jelgavas pilsētā ir koncentrējies lielākais nevalstisko organizāciju

skaits Zemgales plānošanas reģionā, kas uz 2011.gada 22.aprīli ir 294 biedrības un

nodibinājumi („Lursoft” statistika). Lielā NVO aktivitāte ir saistīta ar iedzīvotāju vēlmi

līdzdarboties dažādu jautājumu risināšanā un, kas ir būtiski, parādās aizvien jaunas

organizācijas, kas darbojas interešu aizstāvības jomā. Lai veicinātu šo organizāciju iespējas

sekmīgai līdzdalībai pašvaldībās Zemgales NVO Centra, kā atbalstošas un apvienojošas

organizācijas, uzdevums ir sekmēt sakārtotu šī sektora attīstību. Lai to paveiktu,

organizācijām ir nepieciešams savā starpā vienoties par labākiem sadarbības veidiem.

Zemgales NVO Centra pieredze rāda, ka pašlaik NVO sadarbība ar pašvaldībām

notiek nekoordinēti, atsevišķas organizācijas ir pārstāvētas pašvaldību komisijās un darba

grupās. Līdz šim nav pietiekami veikta sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu.

Zemgales NVO Centrs ir iesaistījies gan plānošanas reģiona darba grupās, gan arī dažādu

pašvaldību darba grupās Zemgales plānošanas reģionā, taču būtiski ir veicināt

pārstāvniecības principu atbilstoši organizāciju darbības jomām. Turklāt Jelgavas pilsētā

nepastāv noteiktu sadarbības dokumentu, kas noteiktu skaidru, caurredzamu līdzdalības

formu esamību un sasniedzamos rezultātus.

Līdz šim Zemgales NVO Centrs ir bijis aktīvs sabiedrotais aktīvām iedzīvotāju

grupām, kas vēlas izveidot savu organizāciju, taču nepieciešams attīstīt arī tālākās

darbības, kas saistītas ar organizāciju pārstāvniecību un interešu aizstāvību reģiona

pašvaldībās.


8

Aizkraukles nov.4%

Auces nov.2%

Bauskas nov.9%

Dobeles nov.10%

Jaunjelgavas nov.2%

Jelgava s pilsēta26%

Jelgavas nov. 8%

Jēkabpils pilsēta 8%

Jēkabpils nov. 2%

Kokneses nov. 1%

Neretas nov. 2%

Ozolnieku nov.8%

Pļaviņu nov. 3%

Rundāles nov.1%

Salas nov. 1%

Tērvetes nov. 2%

Vecumnieku nov.4% Viesītes

nov. 2%

Iecavas nov.3%

Skrīveru nov.2%

Aknīstes nov.1%

Krustpils nov.2%

Biedrības un nodibinājumi Zemgales plānošanas reģionā sadalījumā pa novadiem un pilsētām – Lursoft statistika

22.04.2011.

Zemgales plānošanas reģionā, būtībā, ir tikai 4 pašvaldības, kurās NVO

līdzdarbojas dažādās komisijās un darba grupās – Jelgava pilsēta, Aizkraukles novads,

Jēkabpils pilsēta un Dobeles novads.

Jelgavas pilsētā tiek īstenota NVO sadarbība ar Jelgavas pilsētas domi, taču tā

notiek spontāni, nekoordinēti un nepastāv vienošanās starp iesaistītajām pusēm par

sadarbības formām, kurām būtu jābūt atklātām, viegli saprotamām.

Ņemot vērā, ka Jelgava ir pilsēta ar lielāko NVO skaitu Zemgales plānošanas

reģionā, ir svarīgi nodrošināt plānotu, koordinētu sadarbību starp NVO un pašvaldību.

Esošās programmas NVO sadarbības jomā ir vispārīgas, neparedz konkrētu darbību, lai

varētu novērtēt fiksētu rezultātu, kā arī līdzdalības efektivitāti, tāpēc nepieciešams

visaptverošs sadarbības dokuments partnerības veidošanai.


9

3. SITUĀCIJAS APRAKSTS

Nodaļā tiek apkopota un analizēta informācija par sabiedrības aktivitātēm Jelgavas

pilsētā, tāpat apskatot situāciju valsts un reģionālā līmenī. Īpašu uzmanību pievēršot

Jelgavas NVO darbībai un struktūrai. Tāpat tiek analizēts: (1) Jelgavas NVO un

iedzīvotāju viedoklis par sabiedrības aktivitātēm pašvaldībā; (2) līdzšinējā NVO sadarbība

ar Jelgavas pašvaldību.

Jelgava atrodas Zemgales plānošanas reģionā, kas savukārt ir izvietojies Latvijas

centrālajā daļā uz dienvidiem no Rīgas. Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta valstī pēc

iedzīvotāju skaita. Jelgavas īpašā loma Zemgales plānošanas reģionā ir izglītības,

veselības, kultūras, sporta un zinātnes centrs kā virzītājspēks reģiona un Latvijas attīstībai.

NVO pārklājums visā Latvijā ir nevienmērīgs, lielākais NVO skaits ir Rīgas un

Kurzemes plānošanas reģionu teritorijās.

Biedrības un nodibinājumi Latvijas plānošanas reģionos pēc juridiskās adreses – Lursoft statistika 22.04.2011.

Zemgales plānošanas reģionā reģistrētās NVO ir tikai ceturtā vietā no piecām.

Zemgales plānošanas reģionā reģistrētās NVO sastāda 8% no kopējā NVO skaita Latvijā.

No visām NVO aktīvi darbojas aptuveni trešdaļa NVO. Aktīvākās no tām ir NVO,

kuru darbība tiešā veidā attiecas uz pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, jo to darbs ir vērsts

1861

8788 1225

1179

1123


10

ne vien uz konkrētas mērķa grupas vajadzību apmierināšanu, bet arī šīs ir tās organizācijas,

kas veic interešu aizstāvības pasākumus.

Biedrības un nodibinājumu skaits un procentuālais dalījums Zemgales plānošanas reģionā ietilpstošajās

pašvaldībās - Lursoft statistika 22.04.2011

Pašvaldība NVO skaits %

Aizkraukles novads 45 4

Auces novads 25 2

Bauskas novads 100 9

Dobeles novads 107 10

Jaunjelgavas novads 18 2

Jelgava pilsēta 294 26

Jelgavas novads 86 8

Jēkabpils pilsēta 86 8

Jēkabpils novads 25 2

Kokneses novads 15 1

Neretas novads 17 2

Ozolnieku novads 85 8

Pļaviņu novads 29 3

Rundāles novads 13 1

Salas novads 15 1

Tērvetes novads 19 2

Vecumnieku novads 44 4

Viesītes novads 20 2

Iecavas novads 30 3

Skrīveru novads 17 2

Aknīstes novads 14 1

Krustpils novads 19 2

Kopā: 1123 100

3.1. Jelgavas NVO struktūra un darbība

Jelgavas pilsētā ir reģistrētas 294 biedrības un nodibinājumi („Lursoft” statistika

22.04.2011.), kas sastāda 26 % no kopējā Zemgales plānošanas reģionā reģistrētajām

NVO.

Tā kā Jelgavas pilsētā reģistrētais NVO skaits ir vislielākais no visām Zemgales

plānošanas reģiona pašvaldībām, tad šo NVO aktivitāti raksturo galvenokārt tāda pati

aktivitāte, kā reģionā kopumā. To arī pamato Jelgavas pilsētā reģistrēto NVO analīze pa

jomām. Lielāko procentu daļu sastāda Sporta organizācijas (26%), šo organizāciju


11

galvenais mērķis ir popularizēt konkrētu sporta veidu un piesaistīt līdzekļus, lai radītu

iespēju Jelgavas attiecīgā sporta veida sportistiem piedalīties gan Latvijas mēroga, gan

starptautiska mēroga sacensībās. Ņemot vērā, ka pašvaldībā atbalsts šīm organizācijām tiek

plānots un piešķirts atdalīti no pārējām Jelgavas NVO, turpmākā analīzē šīs organizācijas

netiek vērtētas.

Nozīmīga loma ir interešu aizstāvības (14%) un atbalsta (14%) biedrībām, kas kopā

sastāda 28% no kopējā Jelgavas NVO sastāva.

Interešu aizstāvības biedrību darbība, galveno kārt, raksturo kādas konkrētas

sabiedrības daļas (piem., pensionāri vai arī dzīvokļu, namīpašnieku un garāžu īpašnieki

u.c.) interešu aizstāvība.

Biedrību un nodibinājums sadalījums pa darbības jomām – Biedrības „Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta

centrs” datubāze 18.03.2011.

Jelgavas pilsētā nozīmīgu ieguldījumu ir devusi biedrība „Jelgavas pensionāru

biedrība”, kuras mērķis ir Jelgavas pensionāru sociāli ekonomisko tiesību un interešu

aizstāvēšana, to materiālās un garīgās labklājības veicināšana un iesaistīšana demokrātiski

aktīvas sabiedrības attīstības procesos. Biedrības interesēs ir uzturēt sakarus un


12

līdzdarboties pašvaldības darbā, piedalīties nolikumu projektu izstrādē, kuri skar

pensionāru intereses; sadarboties ar citām nevalstiskām organizācijām, atbalstīt sakarus ar

starptautiskām pensionāru organizācijām; rosināt pensionārus aizstāvēt savas tiesības par

cilvēka cienīgu dzīvi, organizēt piketus, mītiņus un citas nevardarbīgas akcijas pēc

nepieciešamības; veicināt pensionāru integrāciju sabiedrībā, organizējot kultūras

pasākumus, ekskursijas, saietus, izglītošanas kursus.

Atbalsta biedrības, nereti ir veidotas, kā atbalsta fondi konkrētai cilvēku grupai

(piem., cilvēkiem ar kustību traucējumiem, daudzbērnu ģimenēm u.,c.) vai konkrētam

mērķim (piem., Noras Bumbieres fonds).

Biedrības „Radošo domu un darba centrs „Svētelis” aktīvā darbība ir kā piemērs, ka

darboties konkrētas sabiedrības daļas (bērni un jaunieši), nevis biedrības biedru labā, var

risināt nozīmīgas šīs sabiedrības daļas problēmas. Par to liecina biedrības paveiktais,

turpmāk minētais ir tikai pēdējo divu gadu darba nozīmīgākie rezultāti:

(1) sadarbojoties ar NVA, biedrībā noris jauniešu invalīdu darba apmācības,

jauniešu darba prakšu apmācības un brīvprātīgo darbs;

(2) ar „Bērnu fonds” atbalstu 2011.gadā rīkotas nometnes bērniem un jauniešiem un

jauniešiem invalīdiem.

(3) 2011.gada vasarā papildus organizētas divas nometnes: viena Ānē „Izdzīvošanas

nometne” bērniem un jauniešiem, otra Ozolnieku vidusskolā „Darba nometne

invalīdiem”. Nometnes atbalstīja arī Jelgavas novada pašvaldība un Jelgavas

pašvaldība.

(4) ar 2009.gadu uzsākta labdarības virtuves darbība bērniem un jauniešiem. Ziemas

mēnešos sniedzot siltu zupu arī nabagiem un ikvienam, kam tas nepieciešams.

Projekts tapis pateicoties „Latvijas Valsts meži” Daiņa Liepiņa personā. Līdz šai

dienai projektu uzturēt un turpināt palīdz Jelgavas pašvaldība, Rietumu banka,

Grand Credit, vietējie zemnieki un brīvprātīgie pavāri un palīgi virtuvē;

Visi biedrībā noritošie darbi un projekti tiek veikti uz jauniešu un vadītājas

pašiniciatīvu, kuras rezultātā norit šie un daudzi citi nozīmīgie darbi līdzcilvēku labā.

Biedrībā darbojošies cilvēki ir brīvprātīgie.


13

Organizācijas, kuru darbība nav vērsta tikai uz biedru vajadzību apmierināšanu,

dod lielu ieguldījumu pilsētas, iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, sociālās spriedzes

mazināšanā un pašvaldības nereti arī reģiona attīstībā. Turpmāk minētas tikai dažas no

tām:

Biedrība „Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs”, kura aizstāv un risina

sabiedrības intereses valsts, pašvaldību un citu organizāciju līmeņos, tādējādi ietekmējot

tiesiskas, pilsoniskas sabiedrības veidošanos Zemgales plānošanas reģionā.

Biedrība „Bezpajumtnieku palīdzības centrs", kas sniedz palīdzību Jelgavas

bezpajumtniekiem: nodrošinot patversmi; atjauno nozaudētus dokumentus; nodrošina ar

siltām pusdienām; nodrošina darba vietas; darehabilitē un reintegrē sabiedrībā un sniedz

juridiskas konsultācijas.

Lai noskaidrotu NVO viedokli par informācijas pieejamību un esošo sadarbību

starp Jelgavas pašvaldību un NVO, tika veikta Jelgavas NVO aptauja. Aptaujas rezultāti

analizēti nākamajā apakšnodaļā.

3.2. Jelgavas NVO aptauja

Sekmīgai programmas izstrādei 2011.gada pirmajā pusgadā tika veikta Jelgavas NVO

aptauja, kuras ietvaros tika noskaidrota kāda ir informācijas pieejamība par Jelgavas

pašvaldības lēmumu izstrādes un pieņemšanas aktivitātēm, kā arī tika novērtēta līdzšinējā

NVO un Jelgavas pašvaldības sadarbība.

Jelgavas pilsētā aptaujāto respondentu vidējais vecums ir 47gadi, 25% no

respondentiem bija vīrieši, savukārt 75% sievietes, Aptaujas mērķa grupa – NVO

dalībnieki, kuri tika izvēlēti pēc nejaušības principa. Aptauja tika veikta ar www.visidati.lv

starpniecību, kā arī, izsūtot aptaujas anketas pa e-pastu un piedāvājot iespēju aizpildot to

klātienē tām NVO, kas apmeklē biedrības „Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta

centrs” biroju. Respondenti, kas piedalījās aptaujā, darbojas sfērās: kultūras (25%), bērni

un jaunatne (25%), interešu aizstāvība (18,8%), sports (12,5%), sociālā (12,5%), izglītība

(6,3%). Visu aizpildīto anketu dati bija derīgi.

Ar aptaujas palīdzību izdevās noskaidrot, ka 2010.gadā sadarbība ar Jelgavas

pašvaldību bija 75% respondentiem, bet 25% no respondentiem nav bijusi sadarbība ar

Jelgavas pašvaldību. Kā sadarbības veicinošos faktoru respondenti norāda iespēju saņemt


14

finansiālo atbalstu no „Biedrību un nodibinājuma fonda”, kas ir Jelgavas pašvaldības

finanšu atbalsta instruments. Lielākā daļa respondentu ir norādīja, ka pašvaldības

neiedziļināšanās konkrētā jautājumā ir sadarbības kavējošo faktors.

Aptaujas rezultāti liecina par to, ka Jelgavas NVO aktīvi seko līdzi informācijai un

aktivitātēm Jelgavas domē un komisijās, 87,5% respondenti ir norādījuši, savukārt 12,5%

neseko līdzi Jelgavas pašvaldības darbam. Vairāk kā puse respondentu (56,3%) izmanto

Jelgavas pašvaldības mājas lapu, lai sekotu līdzi Jelgavas pašvaldības aktivitātēm, 37,5%

respondenti informāciju meklē laikrakstos un žurnālos, bet informāciju no citām NVO

iegūst 6,3% respondentu.

Lielākā daļa respondentu (68,8%) ir norādījuši, ka informācija par Jelgavas

pašvaldības aktivitātēm ir pieejama, bet paiet laiks, lai sameklētu nepieciešamo

informāciju.

Atbilde uz jautājumu: Kā Jūs vērtējat informācijas pieejamību un iespēju savlaicīgi iepazīties ar aktualitātēm

Jelgavas domē un komisijās?

Lai uzlabotu pašvaldības un NVO sadarbību lēmumu pieņemšanas procesā,

respondenti saredz nepieciešamību pielietot visus trīs piedāvātos risinājumus, t.i., (1)

informācija no pašvaldības uz organizācijas e-pastu – 37,5%; (2) pašvaldībai jāiesaista

vairāk nevalstiskā sektora pārstāvjus – 31,3%; (3) nevalstiskajām organizācijām vairāk

savstarpēji jāsadarbojas – 31,3%.


15

3.3. Jelgavas iedzīvotāju aptauja

Lai noskaidrotu Jelgavas iedzīvotāju viedokli par NVO darbību Jelgavā un to lomu

iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā, vienlaicīgi ar Jelgavas NVO aptauju tika veikta

Jelgavas iedzīvotāju aptauja.

Aptaujas mērķa grupa – Jelgavas iedzīvotāji, kuri tika izvēlēti pēc nejaušības

principa. Respondentu vidējais vecums ir 36 gadi. Aptauja tika veikta ar www.visidati.lv

starpniecību, kā arī, izsūtot anketas pa e-pastu, tāpat tika dota iespēju aizpildīt tās klātienē

tiem Jelgavas iedzīvotājiem, kas apmeklē biedrības „Zemgales nevalstisko organizāciju

atbalsta centrs” biroju.

Uz jautājumu, vai Jūs piedalāties kādas nevalstiskas organizācijas darbībā, 43,2%

respondenti ir atbildējuši apstiprinoši, bet 56,8% respondentu nepiedalās nevienas NVO

darbībā.

Veicot Jelgavas iedzīvotāju aptauju, kā trīs nozīmīgākās NVO jomas, kuru

pārstāvniecības būtu būtiska pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos ir sociālā,

izglītības un uzņēmējdarbības/lauksaimniecības joma.


16

Atbildes uz jautājumu: Kuru jomu NVO, Jūsuprāt, galvenokārt būtu jāpiedalās pašvaldības lēmumu pieņemšanas

procesos?

Lai novērtētu Jelgavas iedzīvotāju vēlmi pašiem darboties šajās jomās, tika uzdots

jautājums: kādas jomas NVO Jūs gribētu darboties vai jau darbojaties?

16,4

16,4

11,3

14,1

4,5

9

1,7

9,6

11,3

2,8

2,8

0 5 10 15 20

Sociāla

Izglītības

Jaunatne

Kultūra/Sports

Veselības

Vides aizsardzība

Minoritāšu interešu aizstāvība

Uzņēmējdarbība/lauksaimniecība

Ģimenes un bērnu interešu aizstāvība

Dzīvnieku aizsardzība

Cits

Respondenti %

At

bildes uz jautājumu: Kādas jomas NVO Jūs gribētu darboties vai jau darbojaties?

Pēc aptaujas rezultāta ir secināms, ka iedzīvotāji Jelgavā ir gatavi paši aktīvi

iesaistīties sev un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā. Jo iedzīvotāji uzskata, ka

pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos būtiski ir pārstāvēt sociālo un izglītības jomas,

tāpat respondenti norāda, ka ir gatavi paši darboties vai jau darbojas šo jomu NVO.

Ar aptaujas palīdzību tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par NVO lielākajiem

trūkumiem.


17

Atbildes uz jautājumu: Kādi, Jūsuprāt, ir NVO lielākie trūkumi?

Kā būtiskākos Jelgavas NVO trūkumus iedzīvotāji norāda: (1) informācijas

trūkumu par NVO darbību (16,6%); (2) atpazīstamības trūkums (14,6%); (3) neskaidrs

biedrības interešu aizstāvības mehānisms (11,1%). Ir ļoti svarīgi, ka šo informāciju rūpīgu

pārdomātu katra NVO.

Iedzīvotāji ne tikai norāda uz NVO trūkumiem, bet piedāvā arī identificēto trūkumu

novēršanas pasākumus:

(1) Informēt vairāk sabiedrību par organizāciju mērķiem, rezultātiem un darba

metodēm – 25,9%

(2) NVO organizācijām vairāk sadarboties savā starpā – 24,3%

(3) Pārdomāts atbalsts no pašvaldības – 23,8%

(4) Regulāri organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus savā starpā – 13,2%

(5) NVO darbību koordinējoša organizācija pašvaldībā (no pašvaldības iestādes

neatkarīga institūcija) – 10.1%


18

(6) 2,6% respondenti piedāvā citus risinājumus NVO trūkumu novēršanā –

jāpaaugstina NVO kvalitātes standarti, neatkarīgs valsts finansējums; iespēja

daļa iedzīvotāja nodokļa ziedot NVO, u.c.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par efektīvāko veidu, kā ietekmēt pašvaldības

lēmu, anketā tika iekļauts arī šāds jautājums.

Atbildes uz jautājumu: Kuras no darbībām, Jūsuprāt, ir efektīvākās, lai ietekmētu pašvaldības lēmumu pieņemšanu?

Uz ko respondenti ir atbildējuši, ka populārākais un efektīvākais ietekmēšanas

veids ir vēršanās pie masu informācijas līdzekļiem (televīzijas, laikraksti u.c.), tā uzskata

22,2% no respondentiem. Tikai 5% respondentu saskata NVO, kā resursu, pašvaldības

lēmumu ietekmēšanā.

3.4. Pašvaldības sadarbība un atbalsts

Jelgavas domē darbojas četras pastāvīgās komitejas (izglītības, kultūras un sporta

komiteja, tautsaimniecības attīstības un pilsētvides komiteja, sociālo lietu un veselības

aizsardzības komiteja, finanšu komiteja) un 28 tām pakļautās komisijas. Jelgavas pilsētas

pašvaldības pastāvīgo komisiju sēdes notiek divreiz mēnesī un tās ir atklātas. Izņēmums ir

gadījumi, kad tiek skatīti jautājumi, kas saistīti ar fizisko personu datu vai ierobežotas

pieejamības informācijas izmantošanu, tad jāievēro attiecīgo normatīvo aktu prasības par


19

fizisko personu datu aizsardzību un informācijas atklātību un komitejas sēdē piedalās tikai

personas, kuras saistītas ar minētā jautājuma izskatīšanu.

Jelgavas pašvaldības komisijas

1. Pilsētas apbalvojumu komisija

2. Administratīvā komisija

3. Sociālo lietu konsultatīvā komisija

4. Izsoles komisija

5. Jelgavas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija

6. Politiski represēto personu statusa noteikšanas komisija

7. Dzīvojamo māju privatizācijas komisija

8. Zemes komisija

9. Estētikas komisija

10. Pretepidēmiskā komisija

11. Atkarības vielu profilakses programmas realizācijas un koordinācijas

darba grupa

12. Sabiedrības integrācijas komisija

13. Jelgavas pašvaldības Kultūras padome

14. Jelgavas pilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programma

15. Būvju pieņemšanas ekspluatācijā komisija

16. Nodibinājums “Sporta tālākizglītības atbalsta fonds”

17. Nodibinājums “Izglītības atbalsta fonds”

18. Nodibinājums “Fonds “Atbalsts kultūrai Jelgavā””

19. Apvienotā Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada civilās

aizsardzības komisija

20. Satiksmes kustības drošības komisija

21. Vides komisija

22. Sporta komisija

23. Jāņa Bisenieka fonds

24. Dzīvokļu komisija

25. Zemes nomas komisija

26. Jelgavas domes Interešu izglītības programmu izvērtēšanas un

mērķdotāciju līdzekļu

27. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu

kompensēšanas komisija

28. Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija

NVO pārstāvniecība Jelgavas pašvaldības komisijās tiek nodrošināta tikai sešās

komisijās, t.i., (1) Sabiedrības integrācijas komisijā; (2) Sociālo lietu konsultatīvā komisijā;

(3) Jaunatnes lietu konsultatīvā komisijā; (4) Politiski represēto personu statusa

noteikšanas komisijā; (5) Administratīvā komisijā; (6) Pilsētas apbalvojumu komisijā.


20

NVO pārstāvniecība Jelgavas pašvaldības komisijās

Analizējot esošo situāciju var secināt, ka pašvaldība ir atvērta sadarbībai atsevišķās

jomās. Bet, lai NVO vairāk pārstāvētu arī sabiedrības intereses, svarīgi ir ieklausīties

iedzīvotāju paustajā viedoklī par nozīmīgākajām jomām, kuras būtu jāpārstāv no NVO

puses pašvaldības lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā.

Salīdzinot aptaujas rezultātus var redzēt, ka iedzīvotāji vēlas, ka viņu intereses

galvenokārt tiktu pārstāvētas sociālajā, izglītības un veselības jomās, bet realitātē no

iepriekš minētājām jomām NVO pārstāvniecība tiek nodrošināta tikai sociālajā jomā.

Iedzīvotāju vēlmes savu interešu pārstāvniecībā nesakrīt ar reālo NVO pārstāvniecību

pašvaldību komisijās.


21

Iedzīvotāju viedoklis, kuru jomu NVO būtu jāpiedalās

pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos (atbildes %)

NVO pārstāvniecība Jelgavas pašvaldības komisijās

Jelgavas pašvaldības atbalsta programma NVO

Jelgavas pilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas (turpmāk tekstā -

Programma) mērķis ir sekmēt iedzīvotāju aktivitāti un iesaistīšanos pilsētas attīstības un

sociālo problēmu risināšanā, veicināt labdarības tradīcijas un sadarbību starp Jelgavas

pašvaldību (turpmāk tekstā – pašvaldība) un biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk tekstā

"organizācijas"), kas darbojas Jelgavas pilsētas teritorijā (izņemot sporta NVO).

1. Programmas uzdevumi ir:

1.1. sekmēt brīvprātīgās iniciatīvas Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un

veicināt organizāciju sadarbību ar pašvaldību;

1.2. veicināt demokrātisku sabiedrības pārvaldes formu paplašināšanu;

1.3. veicināt un atbalstīt organizāciju izveidi un darbību, rosināt indivīdu iesaisti

organizāciju darbā;

1.4. iespēju robežās finansiāli atbalstīt organizāciju mērķprogrammu (izņemot politisku

programmu) realizāciju;


22

1.5. veicināt sadarbību starp pašvaldību, privāto sektoru un organizācijām Jelgavas

pilsētā;

1.6. sekmēt pašvaldības informatīvo atvērtību, veicinot uzticības atmosfēru pašvaldības

attiecībās ar sabiedrību.

2. Fonda līdzekļi var tikt piešķirti projektiem, kuri:

2.1. paredz sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu realizāciju

Jelgavas pilsētā,

2.2. piesaista ievērojamus vietējos resursus un brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos

projektos,

2.3. sabiedrisku objektu remontam, remonta materiālu un pamatlīdzekļu iegādei

(telpas, aprīkojums, biroja mēbeles) sabiedrisko organizāciju darbības

nodrošināšanai, ja tās veic sociāli nozīmīgas funkcijas,

2.4. sociālu programmu īstenošanai,

2.5. pašvaldības funkciju īstenošanai, ja tās deleģētas sabiedriskajai organizācijai,

2.6. regulāriem administratīvajiem izdevumiem, kas nepieciešami organizācijas

darbības nodrošināšanai,

2.7. projekts drīkst būt lielāka projekta sastāvdaļa (līdzfinansējums lielāka finansējuma

piesaistei).

3. Fonda līdzekļus nepiešķir:

3.1. nekustamā īpašuma iegādei,

3.2. sabiedrisko organizāciju darbinieku atalgojumam,

3.3. pasākumiem, kurus saskaņā ar nolikumiem finansiāli atbalsta citas Jelgavas

pašvaldības izveidotas programmas,

3.4. vairāk nekā diviem piešķīrumam, vienam pretendentam, vienā budžeta gadā,

pretendentiem, kuri projektu pieteikumos nav paredzējuši iesniedzēja ieguldījumu,

līdzfinansējumu, vai pašfinansējumu2.

2 http://www.jelgava.lv/pilseta/sabiedriba/nvo/atbalsta-programma/


23

Jelgavas pašvaldības finansiālais atbalsts NVO

Gads 2007 2008 2009 2010

LVL 18000 30000 14455 30000

vidējā summa LVL 473 666 250 448

Projektu skaits 38 45 58 67


24

4. JELGAVAS PILSĒTAS NVO STIPRO UN VĀJO

PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU (SVID)

IZVĒRTĒJUMS

SVID analīze (stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums) ir Jelgavas

NVO sektora attīstības perspektīvu izvērtējums, kas ir veikts balstoties uz situācijas

novērtējumu, t.i., no NVO un iedzīvotāju aptaujas analīzes un finanšu pieejamības analīzes

rezultātiem, Jelgavas NVO raksturojuma analīzes rezultātiem. Iegūtie rezultāti ir būtiski,

lai formulētu NVO sektora attīstības stratēģiskos uzstādījumus.

Lai kvalitatīvāk analizētu NVO sektora stiprās un vājās puses, iespējas un draudus,

šos faktori tiek izvietoti SVID matricā. Šādi izvietoti faktori dod iespēju, analizējot, veidot

alternatīvas attīstības stratēģijas.

SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

Pašvaldības atbalsts gan finansiālais,

gan idejiskais

Pieejams finansējums no ārvalstu

finanšu instrumentiem

NVO darbības pieredze sabiedrības

interešu aizstāvībā un finanšu resursu

piesaistē

Plaša sabiedrības interešu

pārstāvniecība

Sabiedrības atbalsts

Brīvprātīgo resurss

• Nepietiekoša savstarpējā sadarbība

• Trūkst profesionalitātes

• NVO sadrumstalotība

• NVO un pašvaldības sadarbība nav

organizēta

• Savstarpēja konkurence

• Cilvēkresursu trūkums

• Nepietiekoša NVO atpazīstamība

• Nepietiekošs finansējums NVO

administratīvai kapacitātei

• NVO pārstāvniecība pašvaldības komisijās

neatbilst iedzīvotāju vēlmēm

• NVO stratēģiskā plānošana zemā līmenī

Iespējas Draudi

Pilnveidot savstarpējo sadarbību • Mazinās pašvaldību atbalsts gan finansiālais,

gan idejiskais, mainoties politiskai videi


25

Mērķtiecīgi piesaistīt atbalstu

Pilnveidot savstarpējo komunikāciju

Aktīvi un pārdomāti piedalīties

pašvaldības lēmumu izstrādes un

pieņemšanas procesos

Piesaistīt kvalificētu cilvēkresursu

NVO darbībā

Palielināt sabiedrības informētību par

NVO darbības metodēm un rezultātiem

Stiprināt administratīvo kapacitāti,

izmantojot savstarpēja pieredzes apmaiņu

Mazināt atkarību no arējiem

finansētājiem (valsts un pašvaldība)

Palielināt sabiedrības/iedzīvotāju vēlmi

izmantot NVO resursu savu interešu

pārstāvniecībā

Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību

• Mazinās iedzīvotāju interese

• Cilvēkresursu un jaunu līderu nevēlēšanās

iesaistīties NVO darbībā

• Darbības neefektivitāte, normatīvo

regulējumu maiņas rezultātā


SVID matrica

Iekšējie faktori

Ārējie faktori

Stiprās puses

•Pašvaldības atbalsts gan finansiālais, gan idejiskais

• Pieejams ES finansējums

•NVO darbības pieredze sabiedrības interešu aizstāvībā un

finanšu resursu piesaistē

•Plaša sabiedrības interešu pārstāvniecība

•Sabiedrības atbalsts

•Brīvprātīgo resurss

Koordinējošas iestādes esamība un pieredze

Vājās puses

•Nepietiekoša savstarpējā sadarbība

•Trūkst profesionalitātes

•NVO sadrumstalotība

•NVO un pašvaldības sadarbība nav organizēta

•Savstarpēja konkurence

•Cilvēkresursu trūkums

•Nepietiekoša NVO atpazīstamība

•Nepietiekošs finansējums NVO administratīvai

kapacitātei

•NVO pārstāvniecība pašvaldības komisijās neatbilst

iedzīvotāju vēlmēm

•NVO stratēģiskā plānošana zemā līmenī

Iespējas

•Pilnveidot savstarpējo sadarbību

•Mērķtiecīgi piesaistīt atbalstu

•Pilnveidot savstarpējo komunikāciju

•Aktīvi un pārdomāti piedalīties pašvaldības lēmumu

izstrādes un pieņemšanas procesos

•Piesaistīt kvalificētu cilvēkresursu NVO darbībā

•Palielināt sabiedrības informētību par NVO darbības

metodēm un rezultātiem

•Stiprināt administratīvo kapacitāti

•Mazināt atkarību no ārējiem finansētājiem (valsts un

pašvaldība)

Palielināt sabiedrības/iedzīvotāju vēlmi izmantot NVO

resursu savu interešu pārstāvniecībā

Attīstīt sociālo uzņēmējdarbību

„Krējuma” stratēģija - Izmantojot nozares stiprās puses un

gūstot labumu no iespējām:

Izmantojot koordinējošas iestādes esamību un pieredzi

pilnveidot savstarpējo komunikāciju

Izmantojot gan pašvaldības, gan ES finansējumu,

mērķtiecīgi piesaistīt finansiālo atbalstu

Izmantojot NVO darbības pieredzi, aktīvi un pārdomāti

piedalīties pašvaldības lēmumu izstrādes un pieņemšanas

procesos

Izmantojot sabiedrības atbalstu un plašo sabiedrības

interešu pārstāvniecību, palielināt sabiedrības informētību

par NVO darbību

Izmantojot koordinējošās iestādes pieredzi un brīvprātīgo

resursu, stiprināt administratīvo kapacitāti

Izmantojot koordinējošās iestādes pieredzi un NVO pieredzi

finanšu resursu piesaistē, mazināt atkarību no ārējiem

finansētājiem

Izmantojot koordinējošās iestādes esamību un pieredzi,

attīstīt sociālo uzņēmējdarbību

Attīstības stratēģija -pārvarēt vājās puses, lai gūtu

panākumus no iespējām:

mazināt savstarpējo konkurenci, lai mērķtiecīgi

piesaistītu atbalstu

mazināt NVO sadrumstalotību savstarpēji

sadarbojoties

plānot NVO un pašvaldības sadarbību, lai aktīvi un

pārdomāti piedalītos pašvaldības lēmumu izstrādes un


palielināt NVO atpazīstamību, panākot sabiedrību

informētību par NVO darbības metodēm un rezultātiem

nodrošinot NVO pārstāvniecību Domes komisijās

atbilstoši iedzīvotāju vēlmē, panākt, ka iedzīvotāji

izmanto NVO resursu savu interešu pārstāvniecībai

savstarpēji sadarbojoties ekonomēt cilvēkresursus

profesionalitātes palielināšanai piesaistīt kvalificētu

cilvēkresursu

mazināt NVO administratīvās izmaksas savstarpēji

sadarbojoties un mērķtiecīgi piesaistot atbalstu


Savstarpēji sadarbojoties un piesaistot profesionālu

cilvēkresursu attīstīt sociālo uzņēmējdarbību

Draudi

•Mainoties politiskai pārstāvniecībai pašvaldībā,

mazinās pašvaldības atbalsts gan finansiālais, gan

idejiskais, mainoties politiskai videi

Ārvalstu finanšu atbalsta nepieejamība

•Mazinās iedzīvotāju interese

•Cilvēkresursu un jaunu līderu nevēlēšanās iesaistīties

NVO darbībā

•Darbības neefektivitāte, normatīvo regulējumu maiņas

rezultātā

„Dempinga” stratēģija - Izmantot stiprās puses, lai tiktu galā

ar draudiem

Palielināt pašvaldības atbalstu, izmantojot NVO darbības

pieredzi sabiedrības interešu aizstāvībā un finanšu resursu

piesaistē

Palielināt iedzīvotāju interesi, izmantojot koordinējošās

iestādes pieredzi

Nodrošināt cilvēkresursu un jaunu līderu piesaisti,

izmantojot brīvprātīgo resursu

„Krīzes” stratēģija-Pārvarēt vājās puses, lai cīnītos ar

draudiem

• Vairojot NVO atpazīstamību, pārliecināt cilvēkus

iesaistīties NVO resursus un jaunus līderus.

• Palielinot pārstāvniecību domes komitejās,

nodrošināt pašvaldības atbalsta saglabāšanu un

neatkarību no politiskās ietekmes

• Palielinot profesionalitāti un stratēģiskās plānošanas

kapacitāti, palielināt darba efektivitātes neatkarību

no normatīvo regulējumu izmaiņām.

Sociālās partnerības programmas izstrādes vadības grupa vienojās, ka turpmākai NVO sektora attīstībai tiek izvēlēta „Attīstības

stratēģija”, t.i.,:

1) Mazināt savstarpējo konkurenci, lai mērķtiecīgi piesaistītu atbalstu;

2) Mazināt NVO sadrumstalotību savstarpēji sadarbojoties;

3) Plānot NVO un pašvaldības sadarbību, lai aktīvi un pārdomāti piedalītos pašvaldības lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesos;

4) Palielināt NVO atpazīstamību, panākot sabiedrību informētību par NVO darbības metodēm un rezultātiem;

5) nodrošinot NVO pārstāvniecību Domes komisijās atbilstoši iedzīvotāju vēlmē, panākt, ka iedzīvotāji izmanto NVO resursu savu

interešu pārstāvniecībai;

6) Savstarpēji sadarbojoties ekonomēt cilvēkresursus;


7) Profesionalitātes palielināšanai piesaistīt kvalificētu cilvēkresursu;

8) Mazināt NVO administratīvās izmaksas savstarpēji sadarbojoties un mērķtiecīgi piesaistot atbalstu;

9) Savstarpēji sadarbojoties un piesaistot profesionālu cilvēkresursu attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.


29

5. STRATĒĢISKĀ DAĻA

Ņemot vērā iepriekš veikto situācijas novērtējumu un SVID analīzes rezultātā

izvēlēto turpmāko NVO sektora attīstības stratēģiju, sociālās partnerības programmā ir

izvirzīts stratēģiskais mērķis, noteiktas prioritātes un rīcības virzieni, kā arī identificētas

konkrētas aktivitātes un pasākumi trīs gadiem.

Stratēģiskās daļas shēma

Rīcības virzienu noteikšanai par pamatu tiek ņemti „Attīstības stratēģijā”

identificētās iespējas, kuras iespējams īstenot, pārvarot NVO sektora vājos punktus.

Programmas izstrāde nav pašmērķis, tāpēc, lai plānošanai veltītie resursi sniegtu

pozitīvus rezultātus, ir izstrādāts detalizēts rīcības plāns trīs gadiem, kurā svarīgie

pasākumi, aktivitātes un vēlamie projekti plānoti saskaņā ar tuvāko trīs gadu laikā

pieejamajiem resursiem. Koncentrēšanās uz svarīgākajiem pasākumiem, aktivitātēm un

projektiem var veicināt vēlamā rezultāta sasniegšanu, pēctecības un nepārtrauktības

nodrošināšanu.


30

1.PRIORITĀTE – ILGTSPĒJĪGAS NEVALSTISKAS ORGANIZĀCIJAS

Ilgtspējīga attīstība ir tāda attīstība, kas ļauj apmierināt tagadnes vajadzības,

neapdraudot nākošajām paaudzēm iespējas apmierināt viņu vajadzības.3

Ilgtspējīgas organizācijas nošķir savas pamata vērtības un galveno pastāvēšanas

misiju, kas nekad nemainās, no savas saimnieciskās darbības, kurām jāmainās pastāvīgi, lai

atbildētu uz mainīgās pasaules ietekmi.4

Jelgavas pilsētā ir reģistrētas 294 biedrības („Lursofta” statistika 22.04.2011.), kas

ir lielākais NVO skaits Zemgales plānošanas reģionā. Neskatoties uz to, ka Jelgavas pilsētā

ir lielākais NVO skaits, tam līdzi nāk arī lielākā mainība visā Zemgales plānošanas

reģionā. Tas liecina arī par to, ka Jelgavā ir sabiedriski aktīvi iedzīvotāji, bet tas arī liecina

par NVO sadrumstalotību un nespēju apvienoties kopēju mērķu īstenošanai vai lielāka

finansējuma piesaistei. Apvienojoties vairākām organizācijām, palielinātos NVO darbības

pēctecība.

Likvidēto NVO skaits uz 23.09.2011 („Lursofta” dati) ir sasniedzami 91

organizācijas, kas desmitkārtīgi pārsniedz NVO likvidāciju Zemgales plānošanas reģiona

citās pašvaldībās. Šāds NVO mainīgums kavē sabiedrības uzticēšanos NVO, tāpat ir

apdraudēta pēctecīga sadarbība gan ar pašvaldību, gan NVO savstarpējā sadarbība.

Īstenojot šo prioritāti, galvenais mērķis ir panākt Jelgavas NVO likvidēšanas

tendences samazināšanos, paaugstinot NVO profesionālās prasmes un zināšanas,

koordinējot NVO attīstību un veicinot NVO finansiālo stabilitāti.

1.prioritātes stratēģiskā shēma

3 www.politika.lv/index.php?f=1273 4 http://www.springvalley.lv/lv/publikacijas/spring-valley-publikacijas/uuieiaee/

http://www.politika.lv/index.php?f=1273

http://www.springvalley.lv/lv/publikacijas/spring-valley-publikacijas/uuieiaee/


31


Rīcības plāns 1.prioritates īstenošanai

Rīcības

Pasākumi un aktivitātes Sasniedzamie rezultāti Atbildīgie un

Iesaistītie

partneri

Iespējamie

finanšu avoti 2011.gads 2012.gads 2013.gads

1.prioritāte: ILGTSPĒJĪGAS NEVALSTISKAS ORGANIZĀCIJAS

Profesionālo

prasmju un

zināšanu

paaugstināšana

Apzināt, kādās jomās nepieciešama

NVO darbinieku apmācība

NVO darbinieku

aptauja vismaz 4x gadā

NVO darbinieku

aptauja vismaz 4x

gadā

NVO darbinieku

aptauja vismaz 4x gadā

ZNVOC

Organizēt seminārus, kursus,

diskusijas un konferences, sekmējot

NVO darbinieku zināšanu un

kompetences pieaugumu

Organizēti apmācību

pasākumi

Organizēti apmācību

pasākumi

ZNVOC Ārvalstu

finanšu

instrumenti

Koordinēta NVO

attīstība

NVO datubāzes aktualizācija un

publiskošana

Aktualizēta un

publiskota NVO

datubāze vismaz

1xmēnesī

Aktualizēta un

publiskota NVO

datubāze vismaz

1xmēnesī

Aktualizēta un

publiskota NVO

datubāze vismaz

1xmēnesī

ZNVOC

Sniegt konsultācijas par jaunu NVO

veidošanu

Konsultācijas Konsultācijas Konsultācijas ZNVOC

Sniegt konsultācijas NVO darbības

un attīstības veicināšanai

Konsultācijas Konsultācijas Konsultācijas ZNVOC

Regulāri informēt par aktualitātēm un

aktivitātēm NVO sfērā

Ikmēneša ziņu liste Ikmēneša ziņu liste Ikmēneša ziņu liste ZNVOC

Finansiālās

stabilitātes

veicināšana

Izstrādāt un iesniegt priekšlikumus

pašvaldībā atbalsta programmas

pilnveidei

Sagatavoti un iesniegti

pašvaldībā priekšlikumi

ZNVOC Nav

nepieciešams

Izveidot NVO atbalsta fondu Konsultācija ar

pašvaldību

Izveidots fonds un

piesaistīts finansējums

Piesaistīts papildus

finansējums

ZNVOC

Pašvaldība

NVO pakalpojumu datu bāzes

izveide

NVO pakalpojumu

apzināšana

Izveidota datubāze Aktualizēta datubāze ZNVOC Nav

nepieciešami


33

2. PRIORITĀTE – NVO SABIEDRĪBAS INTEREŠU PĀRSTĀVIS

Kā galvenā NVO pamatvērtība un pastāvēšanas misija ir uzskatāma sabiedrības

interešu pārstāvniecība un tās pēctecība.

Īstenojot šo prioritāti, galvenais mērķis ir panākt, ka vairums NVO darbojas ar

misiju – pārstāvēt attiecīgās sabiedrības daļas intereses. Ka arī panākt, sabiedrības

ieinteresētību izmantot NVO, kā resursu savu interešu pārstāvniecībā gan pašvaldības, gan

valsts lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesos. Jo tikai 5% no respondentiem

iedzīvotāju aptaujā norādīja, ka ar vēršanos pie NVO var efektīvi ietekmēt pašvaldības

lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesus.

Šīs prioritātes īstenošana tiek plānota divos virzienos: (1) NVO savstarpējās

sadarbības veicināšana un (2) sabiedrības informētība un uzticības vairošana.

2. prioritātes stratēģiskā shēma



Rīcības


Iesaistītie

partneri

Iespējamie


2. prioritāte: NVO - SABIEDRĪBAS INTEREŠU PĀRSTĀVIS

NVO savstarpējās

sadarbības veicināšana

Izstrādāt nozīmīgo jomu (sociālā,

izglītības, uzņēmējdarbība) NVO

sadarbības mehānismu

Izstrādāts sadarbības

mehānisms

Izstrādāt ikgadējo nozīmīgo jomu

(sociālā, izglītības,

uzņēmējdarbība) NVO sadarbības

plānu

Sadarbības plāns Sadarbības plāns

Organizēt attiecīgo jomu NVO

tikšanās atbilstoši izstrādātajam

plānam

NVO tikšanās pirms

katras pašvaldības

komisijas

NVO tikšanās pirms

katras pašvaldības

komisijas

Sabiedrības informētība

un uzticība

NVO informatīvo pasākumu

organizēšana

Informatīvie

pasākumi

Informatīvie

pasākumi

Informatīvie

pasākumi

NVO elektroniskais katalogs un

resursu piedāvājums

Apzināti NVO resurss Izveidots katalogs Aktualizēts katalogs

Preses relīzes par NVO

aktivitātēm un darba metodēm

Preses relīzes Preses relīzes Preses relīzes Visas NVO


Turpināt Jelgavas domes mājas

lapas sadaļas NVO un jauniešiem

informācijas aktualizēšanu

Mājas lapa aktualizēta

vismaz 1xnedēļā

Mājas lapa

aktualizēta vismaz

1xnedēļā

Mājas lapa aktualizēta

vismaz 1xnedēļā

ZNVOC


36

3. PRIORITĀTE – EFEKTĪVA SADARBĪBA STARP NVO UN PAŠVALDĪBU

Efektīva sadarbība identificē un izmanto iespēju apvienot un uzlabot sabiedrisko

programmu un vietējo iniciatīvu ietekmi. Nevalstiskā sektora iesaiste un iesaistīšanās

publiskās pārvaldes vadītos procesos iespējama dažādā veidā un intensitātes pakāpē.

Neskatoties uz to, ka Jelgavas pašvaldības komisijas ir atklātas un informācijas

pieejamība no pašvaldības ir pieejama, kā norādījuši vairums respondentu NVO aptaujā,

nav vērojama nozīmīga NVO aktivitāte priekšlikumu vai iebildumu izstrādē un iesniegšanā

pašvaldības lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā. Organizācijas pārstāvji nepilnīgi

nodrošina atgriezenisko sasaisti par aktuālajiem jautājumiem savas jomas pārstāvošajām

NVO.

Īstenojot prioritāti, mērķis ir panākt mērķtiecīgu un kvalitatīvu savstarpēju

sadarbību starp Jelgavas NVO, kā arī plānotu un efektīvu sadarbību starp Jelgavas pilsētas

domi un NVO.

Prioritāti plānots īstenot trīs virzienos: (1) veicinot plānotu sadarbību starp NVO

(savstarpēju) un pašvaldību; (2) nodrošinot NVO kvalitatīvu līdzdalību pašvaldības

lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesos; (3) veicinot informācijas apriti starp NVO un

pašvaldību.

3. prioritātes stratēģiskā shēma



Rīcības


Iesaistītie

partneri

Iespējamie


3.prioritāte: EFEKTĪVS DIALOGS STARP NVO UN PAŠVALDĪBU

Plānotas sadarbības

veicināšana

Noslēgt vienošanās ar

pašvaldību par ikgadēju

sadarbību

Noslēgta

vienošanās

Noslēgta

vienošanās

ZNVOC

NVO kvalitatīvas

līdzdalība pašvaldības

lēmumu izstrādes un


NVO koordinatora piesaiste Piesaistīts

koordinators

ZNVOC Ārvalstu finanšu

resurss

NVO viedokļu apkopojums

par jautājumiem, kas tiek

izskatīti domes komitejas

NVO sanāksmes

pirms domes

komitejām

NVO sanāksmes

pirms domes

komitejām

NVO sanāksmes

pirms domes

komitejām

Veicināt informācijas

apriti starp NVO un

pašvaldību

Regulāra informācija par

pašvaldības komitejās

izskatāmiem jautājumiem

E-pasta ziņojumi

uz NVO e-pastiem

E-pasta ziņojumi

uz NVO e-pastiem

E-pasta ziņojumi

uz NVO e-pastiem

Pašvaldība

ZNVOC


38

6. PROGRAMMAS IZSTRĀDES PROCESS

Sociālās partnerības programma Jelgavas NVO 2011.- 2016.gadam, jeb dokuments

par Jelgavas NVO savstarpējo sadarbību un sadarbību ar Jelgavas pilsētas pašvaldību ir

izstrādājusi biedrība „Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” sadarbībā ar

Jelgavas NVO un ekspertiem.

Lai izstrādātu kvalitatīvu, visām pusēm (NVO, pašvaldībai, plānošanas reģionam)

pieņemamu sociālās partnerības programmu, tika izveidota programmas vadības grupa 8

cilvēku sastāvā: (1) vadības grupas vadītājs; (2) 4 NVO pārstāvji, kuri pārstāvēja sekojošas

sabiedrības grupas: jauniešus, pensionārus un cilvēkus ar invaliditāti, sievietes, bērnus un

ģimenes, (3) Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvis; (4) Zemgales plānošanas reģiona

pārstāvis (5) eksperts sociālās partnerības jautājumos.

Programmas izstrādes laikā tika sasauktas 5 vadības grupas sanāksmes (katru

ceturksni viena vadības grupas sanāksme), kuru ietvaros tika prezentēti izstrādātie

materiāli un panāktas vienošanās par programmas izstrādes turpmākajām aktivitātēm,

rezultātiem un laika ietvaru. Sociālās partnerības programma tika izstrādāta, ievērojot

vadības sanāksmēs panāktās vienošanās.

Izstrāde notika šādos posmos:

1.posms:

Tika veikta Jelgavas iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli

par NVO darbību Jelgavā un to lomu iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā. Tāpat tika veikta

Jelgavas NVO aptauja ar mērķi noskaidrot NVO viedokli par informācijas pieejamību un

esošo sadarbību starp Jelgavas domi un NVO.

Tika pētīta Jelgavas un citu pašvaldību pieredze sadarbībā ar NVO un tām sniegtā

finansiālā atbalsta efektivitāti. Situācijas novērtējums tika veikts, izmantojot statistikas

datus par sabiedrību un NVO no iepriekš Latvijā veiktajiem ziņojumiem un politikas

dokumentiem.

Stipro un vājo pušu un iespēju un draudu (SVID) noteikšana tika veikta,

pamatojoties uz situācijas izvērtējumu par jelgavnieku līdzdarbību NVO un NVO spēju

ietekmēt lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesus Jelgavas pilsētas pašvaldībā.


39

Pamatojoties uz SVID noteikšanā iegūto informāciju, tika izstrādātas 4 alternatīvas

attīstības stratēģijas. Vadības grupā tika izvēlēsa stratēģijas modelis, kurš turpmākā

izstrādes procesā būtu attīstāms.

2. posms:

Pamatojoties uz pirmajā posmā iegūtās informācijas analīzi un no tās izrietošajiem

secinājumiem, ir izstrādāts Sociālās partnerības programmas Jelgavas NVO projekts, kurš

sastāv no programmas izstrādes pamatojuma, nepieciešamības pamatojuma, situācijas

apraksta par sabiedrības aktivitāti NVO, SVID analīzes un stratēģiskās daļas - stratēģijas

mērķis, prioritātes, rīcības virzieniem un konkrēta rīcības plāna.

Otrajā posmā priekšlikumus un komentārus par programmas projektu izteica

Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks sociālo lietu, izglītības un kultūras jautājumu

programmā Aigars Rublis, Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianses direktore Rasma Pīpiķe un

Jelgavas NVO pārstāvji.

3.posms: Diskusija par sociālās partnerības programmas projektu Zemgales NVO

konferencē - forumā "Kvalitatīva un mērķtiecīga sociālā partnerība".

Sociālās partnerības programmas projekta pilnveidošana pēc diskusijas.

4.posms: Programmas apstiprināšana


40

7. PROGRAMMAS UZRAUDZĪBAS UN

IEVIEŠANAS MEHĀNISMS

Programmas pārraudzības sistēma izveidota, lai varētu:

1) identificēt pārmaiņas NVO savstarpējās sadarbības un sadarbības ar pašvaldības

jomā;

2) identificēt, vai sociālās partnerības programma tiek ieviesta, kā plānots;

3) plānot finansējumu sociālās partnerības veicināšanai;

4) identificēt jaunas problēmas un iespējas, kam veltītu tālāku izpēti un darbības;

5) pamatot programmas aktualizācijas nepieciešamību;

6) sekmētu koordinētu darbību.

Programmas ieviešana un uzraudzība

Programmas aktualizēšanu un pārraudzību nodrošina biedrība „Zemgales

nevalstisko organizāciju attīstības centrs”, reizi gadā organizējot Zemgales NVO

konferenci – forumu, kurā tiek ziņots par programmas ieviešanu.

Partnerība

Partnerība ir pamatu pamats šīs programmas ieviešanā. Partnerība tiek nodrošināta

gan pašvaldības līmenī, gan NVO līmenī.

Programmas aktualizācija

Atbilstoši attīstības tendencēm, izmaiņas programmas stratēģiskajos uzstādījumos

(stratēģiskais mērķis, prioritātes, rīcības virzieni) nav ieticams mainīt biežāk, kā reizi trijos

gados.

Rīcības plānu var pārskatīt atbilstoši reālajai situācijai – reizi gadā.


41

8. IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Indriksone Andra, Nevalstiskās organizācijas – pašvaldību partneri attīstības

plānošanā, 2003

2. Kalniņa-Lukaševica Z. „Teritoriju attīstības plānošana reģionālā un vietējā līmenī –

attīstības prioritāšu noteikšana un partneru iesaiste plānošanas procesā”, LU

3. Jelgavas integrētas attīstības programma 2007. – 2013.gadam

4. Jelgavas pilsētas sabiedrības integrācijas programma 2008.-2013.gadam

5. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands (15.06.2005.)

6. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

7. Latvija. Pārskats par tautas attīstību2004/2005: Rīcībspēja reģionos, Rīga: ANO

Attīstības programma, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2005

8. 30.10.2003. likums "Biedrību un nodibinājumu likums" ("LV", 161 (2926),

14.11.2003.)

9. 17.06.2004. likums "Sabiedriskā labuma organizāciju likums" ("LV", 106 (3054),

07.07.2004.)

10. ”Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē”, Valsts kanceleja, 2006

11. Zemgales plānošanas reģiona ekonomikas profils, 2010

12. Ziņojums par sociālo partnerību reģionos, LDDK,2009

13. OECD LEED un RAPLM, Metodiskais materiāls, Teritorijas attīstības plānošanai,

2009c

14. OECD LEED, Forum for Partnerships and Local Governance, forumpartnerships

2009. Country Fact Sheets, , www.oecd.org/cfe/leed/forum/partnerships, 2009a

15. OECD LEED, Forum for Partnerships and Local Governance, Successful

Partnerships. A Guide, www.oecd.org/cfe/leed/forum/partnerships, 2009b

16. OECD, Local Governance and Partnerships,OECD, 2001a,


42

17. OECD, Local Governance and Partnerships. A Summary of the Findings of the

OECD Study on Local Partnerships, 2001b

18. www.csb.gov.lv

19. www.lursoft.lv

20. www.politika.lv/index.php?f=1273

21. http://www.springvalley.lv/lv/publikacijas/spring-valley-publikacijas/uuieiaee/

22. http://www.liepaja.lv/upload/Bizness/Attistiba/pilsetas/pils_strat_nvo_2009-

2013_14_05_2009.pdf

http://www.csb.gov.lv/

http://www.lursoft.lv/

http://www.politika.lv/index.php?f=1273

http://www.springvalley.lv/lv/publikacijas/spring-valley-publikacijas/uuieiaee/

http://www.liepaja.lv/upload/Bizness/Attistiba/pilsetas/pils_strat_nvo_2009-2013_14_05_2009.pdf

http://www.liepaja.lv/upload/Bizness/Attistiba/pilsetas/pils_strat_nvo_2009-2013_14_05_2009.pdf

sociĀlĀs partnerĪbas programma jelgavas …...nvo pārklājums visā latvijā ir nevienmērīgs,...

Documents