rakstniece ilze indrāne
TRANSCRIPT
Ilze Indrāne
Rakstniece
Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undīna Jātniece, dzimusi 1927.gada 23.aprīlī Lazdonas pagasta “Ciskānos” kalpu ģimenē. Visu dzīvi nodzīvojusi Madonas pusē, šobrīd dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”.Bērnības gadus ģimene pavadījusi Vestienas pagasta ”Brantos”. Mācījusies pirmās un otrās pakāpes Vestienas pamatskolā (1935.-1941.).
„Ciskāni”- trīs paaudzes: rakstnieces māte Berta Jātniece, Ilze Indrāne un viņas meita Ieva.
Ilzes Indrānes tēvs Jānis Liepiņš ar mazmeitu Ievu
Ar tēvu Ilze Indrāne visu mūžu ir labi sapratusies, no viņa- revolucionārinoskaņota kalpa mantota mīlestība uz literatūru un vēsturi.
Vectēvs pavada ģimeni dienas gaitās
Rakstniece jaunībā „Lejaszīļu” kalnos
Pēc pastaigas pa „Lejaszīļu” pļavām
Režisors Rūdolfs Baltaisvilks,Ilzes Indrānes dzīvesbiedrs
Tēvs ar dēlu apgūst „Lejaszīļu” kalnus
Rūdolfs Baltaisvilks ar dēlu Juri
Ilze Indrāne ar ģimeni „Lejaszīlēs”
Ar mazbērniem
Pie vecās Vestienas skolas ar darbabiedreni
Rakstnieces bērnības baznīca Vestienā drupās
1946. gadā pie Mārcienasvecās skolas. Pirmais darba gads.
No 1941. līdz 1946.gadam Ilze Indrāne mācījusies Madonasģimnāzijā. Skolas laikā vadījusiun pierakstījusi literāro žurnālu “Avots”.1946.gadā uzaicināta strādāt par skolotāju Mārcienaspamatskolā ar apvienotajām1. – 4. bērnunama klasēm. Bērnu nama mītne - Mārcienas Patmalnieki - aprakstīta romānā ”Ūdensnesējs.
No 1948. – 1951.gadam rakstniece studējusi Rīgas Pedagoģiskajā Institūtā latviešu literatūras nodaļā.No 1948.gada strādājusi Kusas pamatskolā par direktori. Saņēmusi ”Skolotāja teicamnieka” nozīmi, bet atbrīvota no darba par nepakļaušanos valdošās iekārtas politiskajām prasībām (1956.gadā).
Kusā
Ar Kusas skolas audzēkņiem
Kusas skolotājiem 1949. gadā
No 1956. līdz 1967.gadam strādājusi Praulienas pamatskolā nepilnu darba slodzi,
vadījusi skolēnu dramatisko pulciņu.
Praulienas 1.pamatskolas 1976.gada 8.klases izlaidumā. (I. Indrāne 1.rindā pirmā no kreisās)
Rīgas pedagogi veterāni ciemos pie I. Indrānes 1983. gada 20. jūlijā
Satikšanās ar lasītājiem savā dzimtajā skolā- Madonas vidusskolā
Ilze Indrāne saviem lasītājiem sniedz autogrāfu
Bangās, kādā no ordeņu piešķiršanas brīžiem
Dabas ainas Ilzi jau bērnībā rosināja gan dzejas,
gan citu sacerējumu rakstīšanu. Savukārt, dramatiskie
pārdzīvojumi pēckara gados, saskarsme ar karā
izpostīto ģimeņu nelaimīgiem bērniem, viņu pievērsuši
cilvēka dvēseles izzināšanai.
Ilzes Indrānes darbi:Stāstu krājums — "Dzirkstis" (1959)
Lugas — "Tilts", "Sudraba avots", "Dzeguzīte gadus skaita", "Kam tu zviedzi, kumeliņi?"
Bērnu grāmatas — Tipsis, Topsis un Tedis", "Kur ir tāda egle?", "Pirmās klases pasakas", "Labā diena", "Meklēju zēnu ar zaļām acīm" ,
„Slotu karalis”Romāni — "Lazdu laipa" (1963),"Cepure ar kastaņiem (1966), "Ūdensnesējs" (1971), "Aisma" (1980), "Putnu stunda" (1995),
„Dievsunīsi” (2007)Garstāsts — "Anemone" (1974)
Kāpj bērzi debesīs Ilzei Indrānei
Kāpj bērzi debesīs, ar zaļām zaru trepēmPret visu vēju brīzēm slējušies.
Kāpj viesiem redzami,- tie nemāk dzīvot slepen,Kas zemē ir tik dziļi sējušies,
Ka tad, kad galotne skar padebeša malu,Uz dziļumiem sīksts sakņu vainags nirst.Zars auklē vālodzi, vij sakne kurmja alu.
Liels izaugt spēj vien tas, kas mazo neaizmirst.Kāpj bērzi debesīs, kaut cirvji nebeidz cirst
Un celmi atvases nekad vairs neizdzīs. Uz zemi sēklas krīt- kāpj bērzi debesīs.
/Jānis Gavars/
Rūdolfs Baltaisvilks, Ilze Indrāne un Jānis Sārts
Aiviekstes dzejnieks Jānis Gavars, Juris, Ilze Indrāne
Dzejnieks Pēteris Jurciņš spēlē rakstnieces dēlam Jurim
Lasītāju pulkā ar Adīnu Ķirškalni
1987. Gada 18. oktobrī Talsos pie Aleksandra Pelēča
Sveicēji no Rīgas Ilzes Indrānes 60 gadu jubilejā
Sveicēju pulkā arī Artis Kumsārs
Rakstnieci sveic Imants Ziedonis
Ilze Indrāne Praulienas svētkos2007. gada augustā
„Lejaszīļu” pagalmā ar dzejnieku Jāni Meldrāju
Atpūtas brīdī
Filmas „Liktenim spītējot” scenārija autors Antons Broks un romāna „Udensnesējs” autore Ilze Indrāne sveic aktrisi
Olgu Dreģi- filmas Jagnu- jubilejā Madonas muzejā 2008. gada 15. martā.
Rakstniece grāmatas„Dievsunīši”
atklāšanas svētkos2007.gada pavasarī
Rakstniece 2008. gada maijā Madonas bibliotēkā raksta vēlējumu Latvijai.-Turies, mana tauta, Jāņos, Pēteros, Annās, Ievās,
Kristīnēs, Ādamos un tā bezgalīgi,- ierakstot vēlējumu Vienotības jostā, mutiski piebilst rakstniece Ilze Indrāne. –
Turies Rožkalnos, Ievkalnos, Lejaszīlēs- ikvienā mājā un dzimtā.
Ilzes Indrānes apbalvojumi:
1963. gadā romāns "Lazdu laipa" saņēmis Valsts prēmiju. 1974. gadā Indrānei piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums. Romāns “Zemesvēzi dzirdēt” (1984) saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju un Eduarda Veidenbauma prēmiju.
2012. gada aprīlī par nopelniem Latvijas Valsts labā ordeņu kapituls piešķīris mūsu novadniecei trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
Par sava mūža augstāko apbalvojumu I. Indrāne uzskata sevis ievēlēšanu Sirdsapziņas Parlamentā, kur turpina darboties ar katru savu interviju, rakstiem laikrakstos un žurnālos
Rakstniece Ilze Indrāne, turpmāk arī Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, kopā ar
Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Madonas novadpētniecības
un mākslas muzejā2012. gada 15. jūnijā.
Prezentācijā izmantoti Ilzes Indrānes personīgā arhīva un Praulienas pagasta bibliotēkas materiāli