pĀrskats - izm · (no 2015. gada 1. septembra arī 4. klases) izglītojamiem 17 203 517 17 203 517...
TRANSCRIPT
IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJAS 2015. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS
2016
SATURA RĀDĪTAJS
I. PAMATINFORMĀCIJA ……………………………………………………………….……... 3
1.1. JURIDISKAIS STATUSS …………………..……………………………………………….….... 3
1.2. GALVENĀS POLITIKAS JOMAS UN PRIORITĀTES ……………………………………….….…. 3
1.3. DARBĪBAS VIRZIENI UN MĒRĶI, ĪSTENOTĀS BUDŽETA PROGRAMMAS ………………....…..... 4
1.4. MINISTRIJAS PADOTĪBAS IESTĀDES …………………………………………………….….… 5
II. FINANŠU RESURSI UN DARBĪBAS REZULTĀTI …………………………………...…... 7
2.1. FINANŠU RESURSI UN TO IZLIETOJUMS …………………………………………………...….. 7
2.2. DARBĪBAS REZULTĀTI UN SNIEGTIE PAKALPOJUMI …………………………………...…....... 7
Vispārējā izglītība ………..………………………………………………………………..……. 7
Profesionālā izglītība ………..…………………………………………………………….…... 12
Augstākā izglītība ………………………………………………………..……….…….....…... 13
Zinātne …………..…………………………………………………………….……………… .17
Sports ………………………………………………………………….…………………..…... 22
Valsts valodas politika …………………………………..………………..………………….... 27
Jaunatnes politika ………………………………………………..………………..………….... 28
Nozares vadība …………………………………………………………………………….…... 30
Informācijas tehnoloģiju attīstība …………………………………………………………….. 31
Eiropas Savienības lietas un starptautiskā sadarbība ..……………………………..………….. 32
Eiropas Savienības struktūrfondi un ārvalstu finanšu instrumenti …………………….….……36
2.3. VEIKTIE UN PASŪTĪTIE PĒTĪJUMI ………………………………………………………….…. 38
2.4. IEKŠĒJAIS AUDITS ……………………………………………………………………......…... 39
III. PERSONĀLS ……………………………………………………………………….……….. 40
IV. KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU ……………………………………………..….….... 43
4.1. SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANA UN INFORMĒŠANA ………………………………….……..…… 43
4.2. SADARBĪBA AR NEVALSTISKO SEKTORU …………………………………………………… 45
V. 2016.GADĀ PLĀNOTIE PASĀKUMI …………………………………………….….…..… 47
3
I. PAMATINFORMĀCIJA
1.1. JURIDISKAIS STATUSS
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk– ministrija) saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada
16.septembra noteikumiem Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” ir vadošā valsts
pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
Ministrijas funkcijas ir izstrādāt izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku,
organizēt un koordinēt izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanu, kā
arī veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju –
izglītotu, veselīgu, fiziski un garīgi attīstītu, patriotiski noskaņotu personību – ilgtspējīgu labklājību un
vienotu Latvijas sabiedrību. Ministrija nodrošina sabiedrības informēšanu par izglītības sistēmas
aktualitātēm, pieņemto lēmumu skaidrošanu un saikni ar sabiedrību, ievērojot administrēšanas procesa
labākās tradīcijas un pārskatāmas valsts pārvaldes darbības pamatprincipus.
1.2. GALVENĀS POLITIKAS JOMAS UN PRIORITĀTES
Galvenās ministrijas politikas jomas, nozares un darbības virzieni ir:
izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanas vispārējā vadība;
vispārējās izglītības, vērtībizglītības un interešu izglītības politika, kvalitāte un pārvalde;
profesionālās izglītības, tālākizglītības un mūžizglītības politika, kvalitāte un pārvalde;
augstākās izglītības un zinātniskās darbības politika, kvalitāte un pārvalde;
sporta politika un pārvalde;
vienotas valsts politikas izstrāde jaunatnes politikas nozarē un tās koordinēta īstenošana;
valsts valodas politika un pārvalde.
2015. gadā ministrija turpināja iepriekšējā pārskata periodā uzsākto prioritāšu īstenošanu.
Vispārējā un profesionālajā izglītībā
uzsākta kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde, pastiprinātu
uzmanību veltot skolēnu eksakto zināšanu līmeņa uzlabošanai;
pirmās svešvalodas apguve jau no 1.klases, tādējādi nodrošinot pirmās svešvalodas
apguves nepārtrauktību pamatizglītības posmā 9 gadu garumā. Izglītības iestāde kā
apgūstamo pirmo svešvalodu vecāku izvēlei piedāvā vienu no Eiropas Savienības oficiāli
noteiktajām valodām;
nodrošināts atbalsts profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai,
veicināta darba vidē balstītu mācību un prakses attīstība profesionālajā izglītībā;
nodrošināts valsts atbalsts pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidei, t.sk. jaunajiem
pedagogiem, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu administratīvajam un atbalsta
personālam.
Augstākajā izglītībā un zinātnē, turpinot īstenot Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju
pamatnostādnes 2014.-2020. gadam un augstākās izglītības politikas nostādnes:
nodrošināta strukturālo reformu īstenošana;
koordinēta politikas īstenošana;
nodrošināta augstākās izglītības ārējā kvalitātes vadība;
nodrošināta pārstāvība ES procesos un institūcijās un programmās.
4
Sporta nozarē
pilnveidots sporta nozares finansēšanas modelis, izstrādājot vienotus, skaidrus un
caurskatāmus sportam piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadales kritērijus, kā arī
alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam, tajā skaitā izmantojot fiskālās
un nodokļu politikas instrumentus;
uzsākts darbs pie valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības
koncepcijas.
Valsts valodas politikas nozarē
sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par “Valsts valodas politikas
pamatnostādņu 2005.-2014. gadam” īstenošanu no 2010. gada līdz 2014. gadam;
veikti atbalsta pasākumus latviešu valodas saglabāšanai diasporā un latviešu valodas
apguvei ārvalstīs.
Jaunatnes politikas nozarē
uzsākta Jauniešu Garantijas trešā kārta (darbs ar neaktīvajiem jauniešiem Latvijas
pašvaldībās, lai viņi atgrieztos izglītības sistēmā);
organizēts konkurss “Jauniešu Galvaspilsēta”;
izstrādāts ”Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020. gadam.
1.3. DARBĪBAS VIRZIENI UN MĒRĶI, ĪSTENOTĀS BUDŽETA PROGRAMMAS
Ministrija nodrošina šādu valsts pamatbudžeta virzienu administrēšanu:
1) 29,8% – caurviju pasākumiem izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un valsts valodas
politikas īstenošanas vispārējai vadībai, lai nodrošinātu vienotu, skaidru un efektīvu
pārvaldību izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas nozarēm, tajā skaitā veidot
rīcībpolitiku un organizēt tās izpildi (1,0%), kā arī īstenot vairākas ministrijas atbildībā
esošās nozares ietekmējošas politikas iniciatīvas, izmantojot ES struktūrfondus un
dažādus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus (26,7%);
2) 45,9% – pasākumiem1 vispārējās izglītības, vērtībizglītības un interešu izglītības
politikai, lai veidotu un īstenotu valsts politiku pirmsskolas izglītībā, vispārējā
pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, tajā skaitā mazākumtautību izglītībā, un
vispārējās izglītības īpašajos veidos – speciālajā izglītībā, sociālās korekcijas izglītībā,
kā arī lai organizētu ministrijas padotībā esošo sociālās korekcijas izglītības iestāžu un
speciālās izglītības iestāžu darbu un sadarbībā ar izglītības iestāžu dibinātājiem
nodrošinātu pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās
izglītības un interešu izglītības iestāžu darbu, īstenotu atbalsta pasākumus vispārējās
izglītības pieejamībai, nodrošinot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti;
3) 8,3% – profesionālās izglītības un tālākizglītības kvalitātes un pārvaldes pasākumiem,
lai nodrošinātu valsts politikas veidošanu un īstenošanu profesionālajā izglītībā un
tālākizglītībā, veicinot profesionālās izglītības prestiža veidošanu, nodrošinot izglītības
pieejamību un kvalitāti, tajā skaitā organizējot ministrijas padotībā esošo profesionālās
izglītības iestāžu darbu;
4) 11,8% – augstākās izglītības un zinātniskās darbības kvalitātes un pārvaldes
pasākumiem2, lai nodrošinātu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti,
1 01.00.00 programma „Vispārējā izglītība”; Budžeta resors „62. Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām”. 2 03.00.00 programma „Augstākā izglītība”; 05.00.00 programma „Zinātne”.
5
konkurētspēju un attīstību kopējā Eiropas augstākās izglītības telpā, sekmētu augstākās
izglītības pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot studiju un studējošo
kreditēšanu valstī, veicinātu augsti kvalificētu speciālistu pieaugumu valstī, nodrošinātu
studiju un studējošo kredītu izsniegšanu atbilstoši pieprasījumam, kredītu administrēšanu
un piedziņu, kredītu dzēšanu, sekmējot zināšanu sabiedrības un zināšanu ekonomikas
izveidošanos Latvijā, un veidotu zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības,
ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas
īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi;
5) 3,8% – sporta politikas un pārvaldes pasākumiem3, lai veidotu un īstenotu valsts sporta
politiku veselīgas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai;
6) 0,3% – vienotas valsts jaunatnes politikas pasākumiem4, lai veicinātu jaunatnes politikas
īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un darbības saskaņotību jaunatnes politikas
nozarē valsts mērogā, nodrošinātu pašvaldību darba ar jaunatni plānošanas, īstenošanas
un novērtēšanas metodisko vadību, koordinētu un organizētu darbā ar jaunatni iesaistīto
personu apmācību un pieredzes apmaiņu, attīstītu starptautisko sadarbību jaunatnes
politikas nozarē, kā arī veicinātu informācijas par jauniešu tiesībām, pienākumiem,
iespējām un atbildību pieejamību jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām;
7) 0,1% – valsts valodas politikas un pārvaldes pasākumiem5, lai veidotu un īstenotu valsts
valodas politiku, nostiprinātu latviešu valodas statusu un nodrošinātu ilgtspējīgu valodas
attīstību.
1.3. MINISTRIJAS PADOTĪBAS IESTĀDES
Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD) ir ministrijas pārraudzībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde. IKVD reģistrē izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas un bērnu uzraudzības
pakalpojuma sniedzējus un uztur šos reģistrus; licencē izglītības programmas (izņemot interešu
izglītības, pieaugušo neformālās izglītības un augstākās izglītības studiju programmas); nodrošina
vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes novērtēšanu;
organizē ārpusformālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu; izsniedz
pedagogu privātprakses uzsākšanas sertifikātus un nodrošina to uzskaiti, kā arī kontrolē un uzrauga
izglītības procesa atbilstību nozari regulējošajiem normatīviem.
Studiju un zinātnes administrācija ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde, kura īsteno studiju un studējošo kreditēšanas politiku valstī, nodrošina kreditēšanas
koordinēšanu un administrēšanu, nodrošina valsts pētījumu programmu un fundamentālo un lietišķo
pētījumu administrēšanu.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) ir izglītības un zinātnes ministra
pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku Eiropas Savienības (turpmāk – ES)
struktūrfondu, mūžizglītības, ārvalstu stipendiju un sadarbības programmu, Eiropas Ekonomikas zonas
valstu finanšu instrumentu un grantu shēmu īstenošanā izglītības, zinātnes un pētniecības jomā, kā arī
karjeras atbalsta jautājumos, piedāvājot konsultatīvu atbalstu un plašu informācijas klāstu par izglītības
nozares attīstības iespējām Latvijā un Eiropā. Kopš 2014. gada 1. novembra VIAA veic ES Ietvara
programmas “Apvārsnis 2020” nacionālā kontakstpunkta funkcijas.
3 09.00.00 programma „Sports”. 4 21.00.00 programma „Jaunatnes politikas valsts programma”, 70.09.00 apakšprogramma „Eiropas Savienības jauniešu
neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā” 2007.-2013. gadam” un 70.10.00 apakšprogramma „Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūra”. s 5 04.00.00 programma „Valsts valodas politika un pārvalde”.
6
Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā
esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā un profesionālajā
izglītībā un pārrauga tā īstenošanu, nodrošina mācību sasniegumu novērtēšanu valsts pārbaudījumos
vispārējā izglītībā un valsts pārbaudījumu satura izstrādi un norisi profesionālajā izglītībā, kā arī
koordinē atbilstošas mācību literatūras izstrādi, īsteno pedagogu profesionālo pilnveidi un nodrošina
valsts valodas prasmju pārbaudi profesionālo un amata pienākumu veikšanai pastāvīgās uzturēšanās
atļaujas saņemšanai un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. VISC nodrošina Latvijas skolu
jaunatnes Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.
Latviešu valodas aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša valsts pārvaldes
iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un ES
oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar dokumentā “Valsts valodas
politikas pamatnostādnes 2005.-2014. gadam” noteiktajām prioritātēm;
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā
esoša valsts iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes
brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī
veicināt jauniešu neformālo izglītību.
Latvijas Zinātnes padome ir ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras
darbības mērķis ir sekmēt zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas īstenošanu un koordināciju,
nodrošināt zinātnisko pētījumu projektu un programmu pieteikumu un rezultātu izvērtēšanas
organizēšanu.
Latvijas Sporta muzejs ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes
iestāde, kura veic Latvijas sporta kultūras mantojuma saglabāšanu un pētīšanu, kā arī Latvijas sporta
vēstures popularizēšanu sabiedrībā.
Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:
1. VSIA „Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikums”;
2. VSIA “Bulduru dārzkopības vidusskola”;
3. VSIA Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”;
4. SIA Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”;
5. SIA Sporta centrs “Mežaparks”;
6. SIA Tenisa centrs “Lielupe”;
7. SIA “Latvijas Olimpiskā vienība”.
7
II. FINANŠU RESURSI UN DARBĪBAS REZULTĀTI
2.1. FINANŠU RESURSI UN TO IZLIETOJUMS
Ministrija nodrošināja tās pārziņā esošo funkciju sekmīgu īstenošanu piešķirtā valsts budžeta
ietvaros, kā arī aktīvi piesaistot dažādu ES politikas instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentu sniegto finansējumu.
1. tabula
Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums
2.2. DARBĪBAS REZULTĀTI UN SNIEGTIE PAKALPOJUMI
Vispārējā izglītība
2. tabula
Finanšu resursu izdevumi vispārējās izglītības īstenošanai
Budžeta programmas/apakšprogramma
Apstiprināts
likumā, plāns
gadam (ar
izmaiņām), EUR
Budžeta izpilde
pārskata periodā,
EUR
01.00.00 Vispārējā izglītība 42 401 806 42 047 789
01.03.00 Sociālās korekcijas izglītības iestāde 811 304 811 304
01.05.00 Dotācija privātajām mācību iestādēm 18 418 152 18 086 496
01.07.00 Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., un 3. klases
(no 2015. gada 1. septembra arī 4. klases) izglītojamiem 17 203 517 17 203 517
01.08.00 Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi 74 728 63 723
01.11.00 Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana 1 314 533 1 304 298
01.14.00 Mācību literatūras iegāde 4 579 572 4 578 451
12.00.00 Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai
personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un
pašaprūpes veikšanai
704 249 698 422
62.00.00 Mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 335 979 563 335 979 563
Finansiālie rādītāji
Faktiskā izpilde
2014. gadā,
EUR
2015. gadā
apstiprināts likumā,
EUR
faktiskā izpilde,
EUR
Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 765 259 882 848 267 417 827 091 483
Dotācijas 737 278 269 814 134 422 797 308 736
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi 6 717 833 8 207 491 6 557 545
Ārvalstu finanšu palīdzība 15 970 686 20 270 033 18 180 649
Izdevumi kopā 760 549 838 859 238 582 825 188 307
Uzturēšanas izdevumi kopā 636 744 664 690 013 140 668 086 688
Kārtējie izdevumi 85 250 791 101 639 283 93 654 710
Procentu izdevumi 333 703 303 075 290 243
Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 78 746 151 68 198 217 64 145 436
Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas
budžetā un starptautiskā sadarbība 703 524 4 348 155 3 800 573
Uzturēšanas izdevumu transferti 471 710 495 515 524 410 506 195 726
Izdevumi kapitālieguldījumiem 123 805 174 169 225 442 157 101 619
8
Saskaņā ar Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu, 23. panta otro daļu un Vispārējās
izglītības likuma 7. panta otro daļu ministrija veic izvērtēšanas un saskaņošanas procedūru pašvaldības
lēmumam dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādi. 2015. gadā ministrija ir saskaņojusi divus
lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu (viena pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde un viena
valsts augstskolas dibināta vispārējās izglītības iestāde), piecus lēmumus par izglītības iestāžu
reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi, 19 lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu
reorganizāciju, tās apvienojot vai pievienojot, un piecus lēmumus par izglītības iestāžu slēgšanu.
2015. gadā izglītības iestāžu reorganizācijas procesā ir saglabājusies tendence reorganizācijas
rezultātā mainīt izglītības iestādē īstenoto izglītības pakāpi (piem., no vidusskolas uz pamatskolu vai
no pamatskolas uz sākumskolu). Salīdzinājumā ar 2014. gadu izglītības iestāžu reorganizācijas un
likvidācijas procesā ir parādījusies tendence pašvaldībām jau laikus sagatavot un pieņemt lēmumus par
izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju ilgtermiņā (piem., 2015. gadā saskaņoti pieci lēmumi
par izmaiņām pašvaldības izglītības iestāžu tīklā 2016./2017. mācību gada sākumā un viens lēmums
par izglītības iestāžu reorganizāciju līdz 2017./2018. mācību gada sākumam).
Pirmsskolas izglītība
2. tabula
Galvenie pirmsskolas izglītības indikatori
2013./2014. mācību gadā un 2014./2015. mācību gada sākumā
Galvenie indikatori 2013./2014. 2014./2015.
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības
programmās kopā, t.sk. bērnu skaits, kas īsteno
obligāto pirmsskolas izglītību (bērni no piecu
gadu vecuma)
93 533 92 219
(izmaiņas -1314; -1,40%)
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības grupās, kas
īsteno obligāto pirmsskolas izglītību (bērni no
piecu gadu vecuma)
43 511 42 356
(izmaiņas -1155; -2,65%)
Izglītības iestāžu skaits, kuras īsteno
pirmsskolas izglītības programmas 1024
1028
(izmaiņas +4; +0,39%)
Pedagogu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs 9703
9940
(izmaiņas +237; +2,44%)
Nodrošinot pirmsskolas izglītības pieejamību, ģimenēm ar bērniem, kuriem nav pieejama vieta
pirmsskolas izglītības iestādē, 2015. gadā tika turpināta un pabeigta 2013. gadā aizsāktā valsts atbalsta
programma, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr.843 “Kārtība,
kādā tiek piešķirts un aprēķināts valsts atbalsts par bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības
ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja”
paredzēja atbalstu vecākiem. 2015. gadā valsts atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojumam un
privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm saņēma 121 965 bērni, kopā izmaksāti 10 736 835 eiro.
Laika posms no 2013. gada līdz 2015. gada decembrim, nodrošinot valsts atbalstu, tika atvēlēts
pašvaldībām, lai tās varētu atbilstoši sagatavoties normatīvajā regulējumā noteiktā pienākuma par
pirmsskolas izglītības programmas apguves nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem pildīšanai.
9
4. tabula
Galvenie pamatizglītības indikatori
2013./2014. mācību gadā un 2014./2015. mācību gada sākumā
Galvenie indikatori 2013./2014. 2014./2015.
Izglītojamo skaits pamatizglītības posmā 169 045 172 267
(izmaiņas +3222; +1,91%)
Otrgadnieku skaits pamatizglītības posmā 2111
2 081
(izmaiņas -30; -1,42%)
Izglītības iestāžu skaits, kuras īsteno vispārējās
pamatizglītības programmas, tajā skaitā
speciālās izglītības iestādes, vakara (maiņu)
skolas, profesionālās izglītības iestādes
829 819
(izmaiņas -10; -1,21%)
Skolotāju skaits, kuri strādā pamatizglītības
posmā 17 907
18 084
(izmaiņas +177; +0,99%)
Pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā. Pārskata gadā ministrija
sadarbībā ar pašvaldībām nodrošinājusi katram bērnam un jaunietim iespēju bez maksas apgūt
pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei.
Uzsākot kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi, sadarbībā ar Latvijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju sagatavotas piecas mācību programmas
datorikas mācību satura nodrošināšanai un agrākai digitālās kompetences apguvei pamatskolā no 1.
līdz 3. klasei, no 4. līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei, kā arī mācību programmas padziļinātai datorikas
jautājumu apguvei no 7. līdz 9. klasei skolēniem, kuri izrādījuši padziļinātu interesi par programmēšanu
un algoritmiem.
No 2015. gada 1. septembra 157 izglītības iestādēs noritēja datorikas mācību satura aprobācija,
paredzot agrāku digitālo kompetenču attīstīšanu skolēniem. No 2015. gada 1. septembra Izglītības un
zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs ir izveidojuši piecu mācību programmu
paraugus digitālo kompetenču apguvei, tādējādi piesakot vienu no prioritātēm mācību satura pilnveidē
un izvirzot to kā pirmo soli pakāpeniskai kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai, kur līdztekus
citām Eiropas Komisijas definētajām kompetencēm akcentēta arī digitālās kompetences attīstīšana.
2015. gada 18. jūnijā pieņemti grozījumi Izglītības likumā, paredzot izstrādāt Ministru
kabineta noteikumus par izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas,
vadlīnijām. 2015. gada septembrī uzsākti priekšdarbi normatīvā regulējuma projekta izstrādei.
5. tabula
Galvenie vispārējās vidējās izglītības indikatori
2013./2014. mācību gadā un 2014./2015. mācību gada sākumā
Galvenie indikatori 2013./2014. 2014./2015.
Izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē 40 085 37 419
(izmaiņas -2666; -6,65%)
t. sk. vakara (maiņu), neklātienes un
tālmācības programmās 9608
8909
(izmaiņas -699; -7,28%)
Vidējās vispārējās izglītības iestāžu skaits 386
386
(izmaiņas 0; 0,00%)
Lai valsts ģimnāzijas, neatkarīgi no demogrāfiskās situācijas, kad pēdējos gados strauji
samazinājies skolēnu skaits, spētu uzturēt augstus skolēnu sasniegumus, 2015. gada 14. martā
apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 129 “Ģimnāzijas un
valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”. Šis ir risinājums, kā, izpildot
normatīvajā regulējumā noteikto kritēriju (minimāli nepieciešamais izglītojamo skaits 10.-12. klasē),
vienlaikus paredzēt pienākumu izpildīt izglītības kvalitātes kritēriju – vismaz par 10% augstāku
10
skolēnu rezultātu novērtējumu centralizētajos eksāmenos nekā valsts vidējais novērtējums. Izmaiņas
normatīvajā regulējumā bija nepieciešamas, jo šī problēma bija aktuāla visu plānošanas reģionu,
izņemot Rīgas, teritorijā esošajām valsts ģimnāzijām, un iegūtās izglītības kvalitāte un līmenis valsts
ģimnāzijās ir prioritārs attiecībā pret līdz šim noteikto minimālo izglītojamo skaitu. 2015. gadā Latvijā
bija 27 valsts ģimnāzijas, t. sk. valsts ģimnāzijas statuss ar 2015. gada 1. septembri tika piešķirts
Ventspils Valsts 1. ģimnāzijai.
Pedagogu tālākizglītības un reģionālā metodiskā centra funkciju īstenošanā šim mērķim
nodrošināts valsts finansiāls atbalsts.
2015. gada 13. oktobrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 591 “Kārtība, kādā
izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un
atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”. Šie noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu Izglītības
attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānā iekļautos uzdevumus:
1) Veicināt iekļaujošas izglītības principa nostiprināšanu, Ministru kabineta noteikumos
izslēdzot regulējumu, kas noteica prasību pašvaldības dibinātā internātskolā uzņemt bāreņus, bez
vecāku gādības palikušos bērnus un bērnus no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kā arī paredzot
pagarināt laiku izglītības ieguvei ģimenē (mājmācība), nosakot tā iespējamību no 1. līdz 6. klasei.
2) Nodrošināt procedūru individualizētai pieejai izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošanā,
Ministru kabineta noteikumos precizējot kārtību (konkrēts laika posms, papildus mācību pasākumi,
pēcpārbaudījumi), kādā izglītojamie, kuri ieguvuši nepietiekamu vērtējumu, uzlabo mācību
sasniegumus un tiek pārcelti nākamajā klasē, kā arī precizēta kārtība, kādā vispārējo izglītību var iegūt
eksterņi (18 gadus sasniegušas personas), apgūstot valsts vispārējās izglītības standartu prasībām
noteikto izglītības satura daļu pašizglītības veidā un iegūstot izglītību apliecinošu dokumentu.
3) Sekmēt izglītības iestāžu institucionālā tīkla pilnveidi, Ministru kabineta noteikumos
paredzot regulējumu par minimāli nepieciešamo izglītojamo skaitu vispārējās vidējās izglītības
programmas klātienes formā 10. klasē un vakara (maiņu) vai neklātienes (t. sk. tālmācības) vispārējās
vidējās izglītības programmās 10. klasē, kā arī noteikts kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē.
2014./2015. mācību gadā nodrošinātas izglītības iespējas (Rīgas 15. vidusskolā un Rīgas
Ukraiņu vidusskolā) 27 nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem.
Saskaņā ar 2015. gada 18. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā 2015.
gada 29. septembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.543 “Noteikumi par svešvalodas
centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas
institūcijas pārbaudījumu svešvalodā”, kas no 2015./2016. mācību gada paredz iespēju skolēniem
kārtot starptautiskas testēšanas institūcijas svešvalodu pārbaudījumu, kura rezultāts tiek atzīts Latvijā.
6. tabula
Galvenie speciālās izglītības indikatori
2013./2014. mācību gadā un 2014./2015. mācību gada sākumā
Galvenie indikatori 2013./2014. 2014./2015.
Izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaits 10 865 11 366
(izmaiņas +501; +4,61%)
t. sk. speciālās izglītības iestādēs
5805
5857
(izmaiņas +52; +0,90%)
t. sk. speciālajās klasēs pie dienas vai vakara
(maiņu) un neklātienes skolām 1283
1356
(izmaiņas +730; +5,69%)
t.sk. integrēti parastajās klasēs vispārējās
izglītības iestādēs 3777
4153
(izmaiņas +376; +9,95%)
Nodrošinot speciālās izglītības pieejamību, 2014./2015. mācību gada 1. septembrī darbojās 60
speciālās izglītības iestādes. Speciālās izglītības programmas var apgūt arī speciālajās klasēs pie dienas
vai vakara (maiņu) un neklātienes skolām, kā arī mācoties integrēti vispārizglītojošo skolu parastajās
klasēs.
11
Izveidotā atbalsta sistēma darbojas gan izglītības iestādē, kur tiek izvērtētas bērna speciālās
vajadzības un sniegts pedagoģiskais atbalsts, gan ārpus izglītības iestādes, kad izglītojamā speciālo
vajadzību noteikšanā tiek iesaistīti speciālisti ārpus izglītības iestādes, kuri iesaka piemērotāko
izglītības programmu un atbalsta pasākumus (Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību
pedagoģiski medicīniskās komisijas); notiek pedagogu un speciālistu izglītošana.
Notikušas 88 Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes, kur tika izvērtētas spējas,
attīstības līmenis un veselības stāvoklis 826 izglītojamajiem, izsniegti atzinumi par
atbilstošas speciālās izglītības programmas apguvi, sniegtas 1076 konsultācijas par
izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācību procesa organizēšanu un izglītības iespējām.
Īstenojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam definētās darbības
iekļaujošās izglītības principa nostiprināšanai, ministrija 2015. gada martā – maijā ir
veikusi septiņu speciālās izglītības attīstības centru darbības izvērtēšanu, vērtējot to
atbilstību normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām, analizējot centru darbību laika
posmā no 2012. līdz 2014. gadam.
Lai iepazīstinātu speciālo un vispārizglītojošo mācību iestāžu pedagogus ar jaunākajām
atziņām speciālajā un iekļaujošajā izglītībā, notikuši 10 semināri 427 pedagogiem un
speciālistiem. Izstrādāti divi metodiskie materiāli par atbalsta pasākumiem, kuri
izmantojami izglītības procesā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.
2015. gadā salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pieprasījums pēc asistenta
pakalpojumam, kurš tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra
noteikumiem Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības
iestādē”. Asistenta pakalpojumus aizvadītajā gadā saņēma 290 izglītojamie.
Pedagogu un pieaugušo izglītības sistēmas attīstība
2015. gadā pedagogiem tika nodrošināta iespēja piedalīties no valsts budžeta
finansētā profesionālās kompetences pilnveidē. 36 profesionālās kompetences
paaugstināšanas programmās piedalījās 6 682 pedagogi, no kuriem 1 378 pedagogi
ieguva papildu kvalifikāciju ar tiesībām strādāt citā izglītības pakāpē vai pasniegt
citu mācību priekšmetu.
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas un pārraudzības process
veikts saskaņā ar 2014. gada 17. jūnijā apstiprinātajiem Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 350 “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas
kārtība”. 2015. gadā novērtēšanas procesu ar pozitīvu rezultātu pabeidzis 701
pedagogs, no tiem 5. kvalitātes pakāpi ieguvuši četri pedagogi, 4. kvalitātes pakāpi
ieguvuši 26 pedagogi, 3. kvalitātes - 653 pedagogi, 2. kvalitātes pakāpi 15 pedagogi
un 1. kvalitātes pakāpi trīs pedagogi. 2015./2016. mācību gadā vēlmi novērtēt savas
profesionālās darbības kvalitāti izteikuši vēl 667 pedagogi.
Lai izvērtētu pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas ietekmi uz pašvaldību
finanšu resursiem, kā arī skolu tīkla sakārtošanu izglītības pakalpojumu ilgtspējai,
tika izveidota darba grupa Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā.
Darba grupā tika nolemts turpināt jaunā pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidi,
kā arī meklēt risinājumu pirmsskolas pedagogu darba algas paaugstināšanas
iespējām. Paralēli tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra
noteikumos Nr. 1616 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai
pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās
izglītības iestādēs”, paredzot pedagogu darba samaksas mērķdotācijas sadali
atbilstoši skolēnu skaitam administratīvajās teritorijās, kā arī nosakot kārtību, kādā
aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju valsts augstskolām piederošo vidējās
izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
2015. gadā tika uzsākts un pabeigts Eiropas Komisijas finansēts projekts
“Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības
jomā”. Projekta ietvaros ar ministrijas, vietējo pašvaldību, sociālo partneru
12
līdzdalību notika divi starpinstitucionālie semināri par pieaugušo mācīšanās
jautājumiem, darbības plānu izveidi, konkrētu pasākumu organizēšanu un 15
reģionālie semināri par pieaugušo mācīšanās attīstīšanu, nosakot mērķa grupas,
pieaugušo izglītības piedāvātājus un finansēšanas avotus. Semināri tika organizēti
arī pašvaldību vadītājiem pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem un
nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī vietējo pašvaldību ekspertiem un
izglītības iestāžu vadītājiem. Organizēti pieci mācību gadatirgi.
Profesionālā izglītība
7. tabula
Finanšu resursu izdevumi profesionālās izglītības īstenošanai
Budžeta programmas/apakšprogramma
Apstiprināts likumā,
plāns gadam ar
izmaiņām (EUR)
Budžeta izpilde pārskata
periodā (EUR)
02.00.00 Profesionālās izglītības mācību iestādes 69 976 010 68 491 258
02.01.00 Profesionālās izglītības programmas īstenošana 65 352 783 63 869 533
02.02.00 Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu projektu
īstenošana profesionālās izglītības mācību iestādēs
4 623 227
4 621 725
8. tabula
Galvenie profesionālās izglītības indikatori
2013./2014. mācību gadā un 2014./2015. mācību gada sākumā
Galvenie indikatori 2013./2014. 2014./2015.
Izglītojamo skaits izglītības iestādēs, kuras
īsteno profesionālās izglītības programmas 31 055
29 855
(izmaiņas -1200; -3,86%)
Izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās
izglītības programmas 80
77
(izmaiņas -3; -3,75%)
t.sk. ministrijas padotībā esošās izglītības
iestādes 45
42
(izmaiņas -3; -6,67%)
t.sk. pašvaldību izglītības iestādes 10
10
(izmaiņas 0; 0,00%)
t.sk. privātās izglītības iestādes 8
8
(izmaiņas 0; 0,00%)
t.sk. citas, piemēram, citu ministriju padotībā
esošas izglītības iestādes 17
17
(izmaiņas 0; 0,00%)
Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas un diferenciācijas procesa rezultātā sakārtots
profesionālās izglītības iestāžu tīkls. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 6. janvāra rīkojumu Nr.5
“Par Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015. gadam”
noslēdzies minētajās pamatnostādnēs paredzētais 2010.–2015. gada periodā plānotais valsts
profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas un diferenciācijas process. Sešu gadu laikā piecas valsts
profesionālās izglītības iestādes nodotas pašvaldībām, 28 valsts profesionālās izglītības iestādes
reorganizētas, tās apvienojot un to vietā izveidojot 10 jaunas. 2015. gadā deviņas valsts profesionālās
izglītības iestādes ar nelielu izglītojamo skaitu (300 un mazāk) tika reorganizētas, pievienojot tās
profesionālās izglītības kompetences centriem.
Vienlaikus noslēgusies ERAF projektu īstenošana 10 ministrijas padotībā esošajās
profesionālās izglītības iestādēs un vienā pašvaldības padotībā esošajā profesionālās izglītības iestādē
darbības programmas “Infrastruktūra un papildinājumi” papildinājuma 3.1.1.1. aktivitātes “Mācību
aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu
īstenošanai” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, tādējādi nodrošinot izglītības iestāžu
infrastruktūras sakārtošanu un tautsaimniecībai nozīmīgu prioritāro izglītības programmu
modernizāciju atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un darba devēju prasībām.
13
Pieņemts likums “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, kas stājās spēkā 2015. gada 15.
maijā. Likums paredz fundamentāli jaunu pieeju Latvijas profesionālajā izglītībā – darba vidē balstītas
mācības, profesionālās izglītības iestāžu konventu izveidi, nozaru ekspertu padomju lomas stiprināšanu
darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības veicināšanai, nozaru kvalifikācijas struktūras
pilnveidi. Visi minētie pasākumi vērsti uz ciešāku izglītības un darba vides sasaisti un profesionālās
kvalitātes pilnveidi.
2014./2015. mācību gadā turpinājās 2013./2014. mācību gadā uzsāktais pilotprojekts darba vidē
balstītu mācību īstenošanā. 15 profesionālās izglītības iestādes periodiski īstenoja darba vidē balstītas
mācības, dažādās programmās iesaistot aptuveni 200 uzņēmumus un 500 audzēkņus. Balstoties uz
darba vidē balstīto mācību pilotprojekta rezultātiem un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tika
izstrādāts normatīvā regulējuma priekšlikums darba vidē balstītu mācību īstenošanai valstī, tādējādi
turpinot arī 2013. gadā uzsākto sadarbību ar Vācijas izglītības un zinātnes ministriju un Baltijas –
Vācijas tirdzniecības kameru darba vidē balstītu mācību attīstībai Latvijā.
2015. gadā tika turpināta ES Erasmus+ programmas projekta “Valsts pārvaldes institūciju
atbalsts māceklībai: darba vidē balstītu mācību īstenošana Latvijā, Lietuvā un Igaunijā” īstenošana.
Šajā projektā sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību
un Valsts izglītības satura centru, kā arī darba vidē balstītu mācību ekspertiem Latvijas mērogā veikts
pētījums “Darba vidē balstītu mācību īstenošana profesionālās izglītības attīstībai Latvijā”. Ministrija
kā Erasmus+ projekta koordinators nodrošināja Baltijas partneru sadarbību projekta īstenošanā.
2015. gadā noslēdzās pirmais profesionālās izglītības satura reformas posms (2011.-2015.),
kurā veikta nozares attīstības tendenču izpēte Latvijā un ES valstīs, aptverot nozares darbspēka
raksturojumu un prognozes (t. sk. nozarē strādājošo kompetenču un prasmju analīzi un darba
piedāvājumu ietekmējošo faktoru izvērtējumu) un sagatavoti 14 nozaru apraksti, izveidotas un aktīvi
darbojas 12 nozaru eksperta padomes. Visās nozarēs vienlaicīgi pabeigta profesionālo kvalifikācijas
eksāmenu satura pilnveide vai izstrāde 32 profesionālajām kvalifikācijām, kā arī izstrādāts vai
pilnveidots 61 profesiju standarts un 19 specializāciju kvalifikācijas pamatprasības (kopā – 80)
atbilstoši tautsaimniecības nozaru kvalifikācijas vajadzībām. Reformas ietvaros izstrādāti vai
aktualizēti 33% no nepieciešamā profesionālās izglītības satura.
Ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Valsts izglītības attīstības aģentūru,
Izglītības kvalitātes valsts dienestu un citām iesaistītajām pusēm turpināja īstenot sagatavošanas darbus
Eiropas kredītsistēmas profesionālajā izglītībā (ECVET) pieeju īstenošanai Latvijā.
Augstākā izglītība
9. tabula
Finanšu resursu izdevumi augstākās izglītības īstenošanai
Budžeta programma / apakšprogramma
Apstiprināts likumā,
plāns 2015. gadam (ar
izmaiņām), EUR
Budžeta izpilde
pārskata periodā, EUR
03.00.00 Augstākā izglītība 62 926 699 62 480 943
03.01.00 Augstskolas 45 887 669 45 887 669
03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un
koledžās 5 744 727 5 744 727
03.04.00 Studējošo un studiju kreditēšana 370 467 349 607
03.08.00 Augstākās izglītības padome 97 511 97 511
03.11.00 Koledžas 9 892 778 9 565 012
03.12.00 Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta
projekta īstenošana 474 967 474 966
03.13.00 Studiju virzienu akreditācija 458 580 361 451
10. tabula
14
Galvenie augstākās izglītības indikatori
no 2011./2012. līdz 2015./2016. akadēmiskajam gadam
Galvenie indikatori 2011./2012. 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015. 2015./2016.
Absolūtās un
relatīvās izmaiņas
pret 2014./2015.
Studējošo skaits 97 035 94 474 89 663 85 881 84 282 - 1 599
- 2%
Augstskolu un
koledžu akadēmiskā
personāla* skaits
4 753 4 919 4 883 4 860 4 910 +50
+1%
*Akadēmiskais personāls, kuram augstākās izglītības iestāde ir ievēlēšanas vieta.
2015. gada beigās Latvijā darbojās sešas universitātes, 24 augstskolas un akadēmijas, 26
koledžas un divas ārvalstu augstskolu filiāles. No visām augstākās izglītības iestādēm 34 bija valsts
dibinātas un 24 – juridisko personu dibinātas. Gada laikā akadēmiskā personāla, kuram augstskola ir
ievēlēšanas vieta, skaits ir nedaudz pieaudzis (par 1%), pakāpeniski palielinās arī akadēmiskā personāla
ar zinātnisko grādu īpatsvars – 2015./2016. akadēmiskajā gadā no visa akadēmiskā personāla 59% bija
ar zinātnisko grādu.
1. attēls
Studējošo skaita dinamika Latvijā
no 2006./2007. līdz 2015./2016. akadēmiskajam gadam
2015./2016. akadēmiskā gada sākumā kopējais studējošo skaits augstākās izglītības iestādēs
Latvijā bija 84 282. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits samazinājās par 2%,
kas ir mazāks kritums nekā iepriekš (2014./2015. akadēmiskajā gadā studentu skaits bija samazinājies
par 4%). Analizējot datus atkarībā no iestādes dibinātāja, secināms, ka valsts augstskolās un koledžās
studējošo skaits ir pat nedaudz palielinājies (no 63 456 uz 63 626), bet studentu skaits turpinājis kristies
juridisko personu dibinātajās iestādēs. Tajās studējošo skaits 2015./2016. akadēmiskajā gadā
samazinājās par 8%. Kopumā valsts augstskolās un koledžās studēja trīs ceturtdaļas no visiem
studējošajiem.
Par valsts budžeta līdzekļiem šajā akadēmiskajā gadā studēja aptuveni 2/5 studentu (41% jeb
34 873), bet lielākā daļa (59%) izmantoja citus finansējuma avotus studiju maksas segšanai. Valsts
augstskolās par valsts budžeta līdzekļiem studēja 53%, citus finansējuma avotus izmantoja 47%.
Pastāv būtiska atšķirība studentu skaita tendencēs starp dažādām jomām: studējošo kritums ir
izteikts sociālajās zinātnēs, galvenokārt uz maksas studentu rēķina, savukārt studējošo skaits
dabaszinātnēs un inženierzinātnēs ir stabils, pateicoties piešķirtajām budžeta vietām šajās jomās.
129 503127 050125 350112 555103 782 97 035 94 474 89 663 85 881 84 28290 506 87 017 84 389 77 693 73 289 69 164 68 712 65 410 63 456 63 62638 997 40 033 40 961 34 862 30 493 27 871 25 762 24 253 22 425 20 656
0
100 000
200 000
Stu
dēj
ošo
skai
ts
Pavisam
15
3. attēls
Studējošo skaita dinamika izglītības grupās “Sociālās zinātnes, komerczinības un
tiesības”, “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” un “Inženierzinātnes,
ražošana un būvniecība” no 2007./2008. līdz 2015./2016. akadēmiskajam gadam
Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2015. gadā no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju
vietu sadalījumā prioritātes bija t.s. STEM jomas izglītības programmas, kurās tika piešķirti 42% no
visām par valsts budžeta līdzekļiem finansētajām studiju vietām – 31% inženierzinātnēs, ražošanā un
būvniecībā un 11% dabaszinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās.
11. tabula
2015. gadā no valsts budžeta līdzekļiem (no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem)
finansējamo studiju vietu skaita sadalījums
Pavisam Augstskolās
(skaits)
Koledžās
(skaits) skaits %
Izglītība 1 985 7% 1 985 0
Humanitārās zinātnes un māksla 4 032 14% 3 988 44
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 3 510 12% 3 409 101
Dabaszinātnes, matemātika un IT 3 107 11% 2 990 117
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība 9 074 31% 8 242 832
Lauksaimniecība 715 2% 681 34
Veselības aprūpe un sociālā labklājība 4 880 17% 3 333 1 547
Pakalpojumi 1 791 6% 1 668 123
KOPĀ 29 094 100% 26 296 2 798
Bakalaura un profesionālajās studiju programmās 2015. gadā tika piešķirtas 22 745 valsts
budžeta finansētās studiju vietas, maģistra programmās – 4 968 vietas un doktora programmās – 1 381
vieta. Procentuāli sadalījums nav mainījies, 78% no valsts finansēto studiju vietu piešķirot
pamatstudijām (bakalaura un profesionālās studiju programmas), 17% – maģistra, tai skaitā
profesionālā maģistra un 2. līmeņa profesionālajām studiju programmām, un 5% – doktora studiju
programmām.
68 912 67 592
57 428
48 55342 745
39 252 36 317 33 841 30 808
20 279 20 383 20 245 20 635 20 389 20 191 20 422 19 872 20 163
0
10 000
20 000
30 000
40 000
50 000
60 000
70 000
80 000
2007/08 2008/09 2009/10 2010/11 2011/12 2012/13 2013/14 2014/15 2015/16
Stu
dēj
ošo
skai
ts
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības Dabaszinātnes + inženierzinātnes
16
12. tabula
No valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita izmaiņas no 2011. līdz 2015. gadam
Gads
No valsts budžeta
līdzekļiem finansēto
studiju vietu skaits KOPĀ
Bakalaura un
profesionālās studiju
programmas
Maģistra (t.sk.
profesionālā maģistra un
2.līm. prof. studiju
programmas)
Doktora studiju
programmas
Skaits % Skaits % Skaits %
2015. 29 094 22 745 78% 4 968 17% 1 381 5%
2014. 29 246 22 867 78% 5 020 17% 1 359 5%
2013. 29 438 22 991 78% 5 073 17% 1 374 5%
2012. 29 666 23 339 78% 4 950 17% 1 377 5%
2011. 29 524 23 204 78% 4 925 17% 1 395 5%
Absolventu skaits 2014./2015. akadēmiskajā gadā samazinājās par 2% – no 17 390 iepriekšējā
gadā līdz 17 021 pārskata gadā. Doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaits nav būtiski mainījies:
2015. gadā zinātnisko grādu ieguvušas 263 personas, kas ir tikai par trīs mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Absolūtais vairākums zinātnisko grādu ieguvuši valsts augstskolās (97% jeb 256).
Maģistra grādu 2015. gadā ieguva 3 848 personas (par 6% mazāk nekā iepriekš), un lielākā daļa
jeb 61% no tiem ir profesionālais maģistra grāds.
Koledžās 2015./2016. akadēmiskajā gadā studēja 10 778 studenti, kas ir 13% no visiem
studējošajiem Latvijā, un lielākā daļa studēja valsts koledžās (6 599). Visbiežāk studenti koledžās
apguvuši sociālās zinības, komerczinības un tiesības (38%), kā arī veselības aprūpi un sociālo
labklājību (28%), bet t.s. STEM jomās studēja kopumā 18% no visiem studentiem koledžās. Pastāv
būtiskas atšķirības studiju programmu izvēlē starp studējošajiem valsts vai juridisko personu
dibinātajās koledžās – ja valsts koledžās studenti visbiežāk apgūst ārstniecību un māszinības, kā arī
personu un īpašumu aizsardzību, tad juridisko personu dibinātajās koledžās studenti pārsvarā studē
vadību un administrēšanu, tiesību zinātni, grāmatvedību un nodokļus.
No valsts budžeta līdzekļiem finansētajās studiju vietās koledžās studēja 4 717 studenti (visi
valsts dibinātajās koledžās), kas ir 71% no studējošo kopskaita valsts koledžās.
13. tabula
Latvijas augstskolās un koledžās studējošo mobilo studentu* skaita dinamika
no 2011./2012. līdz 2015./2016. akadēmiskajam gadam
Rādītājs 2011./
2012.
2012./
2013.
2013./
2014.
2014./
2015.
2015./
2016.
Latvijas augstskolās un koledžās studējošie
mobilie studenti
Skaits 2 717 3 493 4 475 5 293 6 465
%** 3% 4% 5% 6% 8%
Tai skaitā studē grāda kvalifikācijas iegūšanai Skaits 2 202 2 757 3 492 4 261 5 458
Tai skaitā studē apmaiņas programmās Skaits 515 736 983 1 032 1 007
* Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas.
** No kopējā studējošo skaita Latvijas augstskolās un koledžās.
Saskaņā ar ministrijas datiem 2015./2016. akadēmiskajā gadā turpinājis palielināties mobilo
studentu skaits Latvijas augstskolās un koledžās. Kopumā augstākās izglītības iestādēs studēja 6 465
ārvalstu studenti jeb 8% no kopējā studējošo skaita. Absolūtais vairākums no tiem bija augstskolās
(96%) – 3 889 valsts augstskolās un 2 301 juridisko personu dibinātajās augstskolās. 84% no ārvalstu
studentiem studēja Latvijā grāda vai kvalifikācijas iegūšanai.
Visvairāk ārvalstu studentu 2015./2016. akadēmiskajā gadā bija no Vācijas (15% no kopējā
ārvalstu studentu skaita) un Uzbekistānas (14%), kā arī Krievijas (9%), Indijas (7%), Kazahstānas (5%)
un Zviedrijas (5%).
17
Salīdzinot datus pa iestādēm, vislielākais ārvalstu studentu skaits 2015./2016. akadēmiskajā
gadā bija Rīgas Stradiņa universitātē (1 610 jeb 25% no visiem ārvalstu studentiem), Rīgas Tehniskajā
universitātē (1 141 jeb 18%) un Latvijas Universitātē (731 jeb 11%).
Viens no studiju finansēšanas veidiem ir studiju kredīts (aizdevums studiju maksas segšanai)
un studējošā kredīts (aizdevums dzīvošanai u.c. izdevumu segšanai). 2015. gadā noslēgti 1 495 līgumi
par studiju kredītu piešķiršanu par kopējo summu 7,8 milj. eiro, kā arī 323 līgumi par studējošā kredīta
piešķiršanu par kopējo summu 1,6 milj. eiro. Pieprasījums pēc studiju un studējošo kredītiem ar katru
gadu samazinās.
Pārskata gadā ir uzsākta 2014. gadā ar Pasaules Bankas atbalstu izstrādātā jaunā augstākās
izglītības finansēšanas modeļa ieviešana. Jaunā finansēšanas modeļa ieviešana ir izklāstīta
konceptuālajā ziņojumā “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, kurš
2015. gada 29. jūnijā apstiprināts Ministru kabinetā. Ziņojums sniedz pārskatu par Pasaules Bankas
īstenotā pētījuma gaitu un rezultātiem, izvirza priekšlikumus jauna augstākās izglītības finansēšanas
modeļa ieviešanai un raksturo alternatīvos risinājumus atkarībā no pieejamā finansējuma un to
paredzamo ietekmi uz Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamību.
Konceptuālais ziņojums par Latvijas sociālekonomiskajai situācijai piemērotāko risinājumu
izvirza trīs pīlāru finansēšanas modeli, kura galvenie elementi ir pamata finansējums (institucionālais
finansējums studiju procesa un pētniecības nodrošināšanai), snieguma finansējums (finansējums, kas
tiek piešķirts par studiju un pētniecības rezultātu sasniegšanu), inovāciju finansējums (uz nākotnes
attīstību vērsts finansējums, kas veicina iestāžu specializāciju un profilu attīstību).
Ministrijas izstrādātais jaunais finansēšanas modelis ir vērsts uz pētniecībā balstītas augstākās
izglītības attīstību, rezultātu pārvaldības ieviešanu augstākās izglītības institūcijās un augstākās
izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām.
Jaunā finansēšanas modeļa ieviešana tika uzsākta jau 2015.gadā līdz ar otrā pīlāra – sniegumā
balstītas augstākās izglītības finansēšanas – ieviešanu. 2015. gada 28. jūlijā tika pieņemti grozījumi
Ministru kabineta noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts
budžeta līdzekļiem”, nosakot kritērijus sniegumā balstītai augstskolu finansēšanai.
Ministru kabinets atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu pētniecībā balstītas augstākās izglītības
finansēšanai, 2015. gadātam atvēlot 4 milj. eiro, bet 2016. un 2017. gadā 5 milj. eiro gadā. Ministrija
nodrošināja 2015. gadā papildus piešķirtā finansējuma sadali starp Izglītības un zinātnes ministrijas,
Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās
izglītības iestādēm, finansējuma piešķirot pēc vienotiem kritērijiem.
Zinātne
14. tabula
Finanšu resursu izdevumi zinātnes īstenošanai
Budžeta programma / apakšprogramma Apstiprināts likumā, plāns 2015.
gadam (ar izmaiņām), EUR
Budžeta izpilde pārskata
periodā, EUR
05.00.00 Zinātne 34 662 114 34 649 184
05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana 6 139 087 6 137 043
05.02.00 Zinātnes bāzes finansējums 22 018 262 22 017 743
05.04.00 Krišjāņa Barona Dainu skapis 215 992 215 992
05.12.00 Valsts pētījumu programmas 6 191 487 6 182 660
05.15.00 Latvijas Zinātnes padomes darbības
nodrošināšana 97 286 95 746
18
2015. gadā ministrija turpināja zinātnes reformas, kas balstās uz 2014. gadā veikto Latvijas
zinātnes starptautisko izvērtējumu, ko ministrija īstenoja sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes
sekretariātu Latvijā.
Lai sekmētu integrētas un visaptverošas pētniecības sistēmas izveidi, koncentrējot finansēšanu
starptautiski konkurētspējīgās zinātniskās institūcijās, ministrija izstrādājā un Ministru kabinets a
atbalstīja strukturālo reformu pasākumus, lai attīstītu starptautiski konkurētspējīgu zinātni un zinātnē
balstītu modernu augstāko izglītību (informatīvais ziņojumu “Latvijas zinātnes strukturālās reformas
īstenošana līdz 2015. gada 1. jūlijam”). Latvijas zinātnes strukturālās reformas ietver četrus galvenos
virzienus: 1) zinātnisko institūciju iniciētās reformas, 2) normatīvā regulējuma un pārvaldības
uzlabošanu zinātnes nozarē, 3) atbalsta pasākumus zinātnisko institūciju iniciētajām reformām un 4)
zinātniskās darbības monitoringa sistēmas izveidošanu. Zinātnisko institūciju iniciētās reformas ir
vērstas uz starptautiskā izvērtējuma ieteikumu īstenošanu un ietver pasākumus funkcionālai un
teritoriālai resursu konsolidācijai, tajā skaitā pārvaldības spējas stiprināšanai un izcilības attīstībai.
Zinātnisko institūciju konsolidācijas un izcilības veicināšanai 2015. gadā tika īstenota darbības
programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.3.3. apakšaktivitāte ”Zinātnisko
institūciju institucionālās kapacitātes attīstība”. Apakšaktivitātes ietvaros 2015. gadā tika īstenoti 12
projekti par 9,9 milj. eiro. Līgumi par projektu īstenošanu noslēgti 2015. gada maijā un īstenoti līdz
31.decembrim. Šo projektu īstenošanas gaitā tika finansēta: 1) zinātnisko institūciju attīstības stratēģiju
izstrāde (ietverot pētniecības programmu 2015.-2020. gadam, cilvēkresursu un institucionālās
attīstības plānu), 2) resursu vadības un rezultātu pārvaldības sistēmas izstrāde, 3) materiālo un
nemateriālo aktīvu iegāde mērķsadarbības pasākumu īstenošanai ar citām zinātniskajām institūcijām,
augstskolām vai darba devējiem u.c.
Konsolidācijas rezultātā notika 16 zinātnisko institūciju reorganizācija un, sākot ar 2016. gadu,
valsts budžeta finansējums tiek piešķirts 21 zinātniskajai institūcijai. Paredzams, ka uzsāktās nozares
konsolidācijas rezultātā 2020. gadā Latvijā kopumā būs 20 starptautiski konkurētspējīgas zinātniskās
institūcijas ar novērtējumu ”4” un “5”.
Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu tikai konkurētspējīgām zinātniskām
institūcijām, Ministru kabinets 2014. gadā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 12.
novembra noteikumos Nr. 1316 “Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām
institūcijām”, nosakot, ka no 2016.gada bāzes finansējumu nesaņems vāji (ar “1” un “2”) novērtētās
zinātniskās institūcijas, kas nepiedalās zinātnes konsolidācijas procesā. Attiecīgi, 2015. gadā veicot
aprēķinus par 2016. gadā piešķiramo finansējumu, tas tika paredzēts tikai uz “3”, “4” un “5”
novērtētajām institūcijām.
2015. gadā ministrija ir izstrādājusi Viedās specializācijas jomu ekosistēmas aprakstus, lai
politikas veidotāji, ieviesēji, īstenotāji un sabiedrība kopumā izprastu specializācijas jomu būtību,
nišas, uzdevumus, vajadzības un ietekmi uz tautsaimniecību. Katras Viedās specializācijas jomas
ekosistēma ietver valsts, uzņēmējdarbības, izglītības un zinātnes sektora pārstāvjus, kuri rada viedās
specializācijas jomā ietilpstošas zināšanas vai tās izmanto. Ekosistēmas kontekstā tiek vērtēti tādi
ietekmējošie apstākļi kā tirgus, finansējums, zināšanu jomas mērogs, valsts atbalsta instrumenti un
normatīvais regulējums.
Stratēģijas ietvaros ir izstrādāti galvenie kritēriji, pēc kuriem izvērtēt no publiskajiem resursiem
finansējamos projektus. Tie ir:
- cilvēkkapitāla pieaugums, ko izsaka kā visu ar projektu saistīto cilvēku kompetences
pieauguma summu noteiktā nozarē;
- zinātniskā izcilība, kuru raksturo tas, cik nākotnes vai tagadnes problēmu risināšanai
noderīgu jaunu zināšanu projekts radīs un cik daudz vēl nezināmas informācijas var iegūt;
19
- tīrā šodienas ekonomiskā vērtība jeb finansiālais un sabiedriskais labums šodienas
vērtībā, ko projekta rezultāti radīs visā to izmantošanas laikā.
Turpinot 2013. gadā Ministru kabinetā apstiprināto “Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un
inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam” īstenošanu, atbilstoši plānots valsts budžeta
programmas “Zinātne” finansējums, par politikas virsmērķi izvirzot Latvijas zināšanu bāzes un
inovāciju kapacitātes attīstību sešos stratēģiskajos rīcības virzienos:
1) attīstīt zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas cilvēkkapitālu, līdz 2020. gadam palielinot
pētniecībā nodarbināto skaitu zinātniskajās institūcijās un uzņēmējdarbības sektorā vismaz līdz
septiņiem tūkstošiem, fokusējot identificētajās zināšanu specializācijas jomās;
2) veicināt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, ievērojot reģionālās attīstības principu un
koncentrējot pētniecību mazākā skaitā lielāku un spēcīgāku institūciju, sekmējot atzītās starptautiskās
datubāzēs publicētu zinātnisko rakstu skaita pieaugumu līdz 1 500 rakstiem un izgudrojumu skaita
pieaugumu līdz 50 intelektuālā īpašuma vienībām gadā;
3) modernizēt un integrēt pētniecības un izglītības sektoru, palielinot to spēju reaģēt uz nākotnes
izaicinājumiem pētniecībā, tehnoloģiju izstrādē un inovācijās un paaugstinot izglītības sektora
mobilitāti;
4) veidot efektīvāku zināšanu pārneses vidi un stiprināt uzņēmumu absorbcijas un inovācijas
kapacitāti, attīstot pieprasījumu pēc jaunām zināšanām, un zinātnisko institūciju spēju atbildēt uz šo
pieaugošo pieprasījumu;
5) optimizēt zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas pārvaldību, nodrošinot efektīvu koordināciju
un investīciju pieaugumu pētniecībā un attīstībā;
6) veidot pieprasījumu pēc zinātnes un inovācijām, informējot sabiedrību par zinātnes
sasniegumiem un popularizējot inovatīvu darbību un tehnoloģiju attīstību.
Valsts budžeta apakšprogramma 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” nodrošina Latvijas
zinātnes institucionālo finansējumu, pamatojoties uz objektīviem kapacitātes un zinātnisko sasniegumu
rādītājiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir zinātnes bāzes finansējumu, balstoties uz
2013. gada 12. novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 1316 „Kārtība, kādā
aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām”. Tie ir jauni kritēriji zinātniskās
darbības kvalitātes izvērtēšanai, kuriem jāveicināa zinātnes politikas mērķu sasniegšanu – zinātniskās
ekselences palielināšanu, sasaisti ar industriju, ārējā finansējuma piesaisti un cilvēkresursu atjaunotni.
No 2015. gada, pamatojoties uz ministrijas organizēto zinātnisko institūciju darbības
starptautisko izvērtējumu, ministrija aprēķina un piešķir papildu finansējumu (10% apmērā no valsts
budžetā kārtējam gadam piešķirtā bāzes finansējuma) tām zinātniskajām institūcijām, kuras minētajā
izvērtējumā saņēmušas novērtējumu ”4” un “5”. Šis papildus finansējums 2015. gadā tika sadalīts starp
Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Biomedicīnas
pētījumu un studiju centru, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas
institūtu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu “BIOR”, Latvijas
Universitāti, Daugavpils Universitāti un Ventspils augstskolu.
Līdz ar 2015. gada 30. decembra grozījumiem noteikumos Nr.1316 ir ieviests minimālais
zinātniskā personāla pārstāvju skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē (PLE), lai zinātniskā institūcija
var pretendēt uz zinātnes bāzes finansējuma saņemšanu: 25 PLE – valsts zinātniskajiem institūtiem un
valsts dibinātajām universitātēm, valsts dibināto augstskolu zinātniskajiem institūtiem, 10 PLE – valsts
dibinātajām augstskolām un valsts dibinātajām akadēmijām, izņemot valsts dibinātās akadēmijas, kuras
ir Kultūras ministrijas padotībā, 5 PLE – valsts dibinātajām akadēmijām, kuras ir Kultūras ministrijas
padotībā. Minimālie zinātniskā personāla PLE stāsies spēkā 2017. gadā.
20
Papildus, atbilstoši 2015. gada 30. decembra grozījumiem noteikumos Nr.1316, no 2016. gada
stājas spēkā bāzes finansējuma piešķiršana pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto
augstskolu akadēmiskajam personālam – profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas
veic zinātnisko darbību, lai nodrošinātu zinātniskās darbības attīstību augstākās izglītības iestādēs. Šis
finansējums tiek aprēķināts kā viena astotā daļa pilna darba laika slodzes atbilstoši profesora zemākajai
mēneša darba algas likmei saskaņā ar pedagogu darba samaksas normatīviem un attiecas uz tiem
akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kas nav ievēlēti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie
asistenti attiecīgajā augstskolā.
Valsts budžeta programmā “Zinātnes bāzes finansējums” finansējums zinātniskajām
institūcijām, 2015. gadā sasniedza tikai 54% no apjoma, kas būtu nepieciešams saskaņā ar Ministru
kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumiem Nr. 1316 „Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes
finansējumu zinātniskajām institūcijām” un tājā paredzētajiem zinātnisko institūciju kapacitātes un
zinātnisko sasniegumu rādītājiem.
Valsts budžeta apakšprogrammas “Zinātnes bāzes finansējums” ietvaros ministrija nodrošina
zinātniskajām institūcijām bezmaksas pieeju vienotajam nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskajam
pamattīklam, kas pētniekiem ļauj izmantot starptautisko zinātnisko publikāciju datu bāzi Science
Direct un bibliogrāfiskās informācijas datubāzi SCOPUS. Kopš 2015. gada ministrija valsts
zinātniskajām institūcijām nodrošina arī bezmaksas pieeju Web of Science bibliogrāfiskās informācijas
datubāzei.
No valsts budžeta programmas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” ministrija finansē
Dainu skapja uzturēšanu un digitalizāciju. 2015. gadā ir izstrādāta, pilnveidota un ar materiāliem
papildināta digitālā arhīva vietne garamantas.lv. Šajā vietnē tiek piedāvāta un īstenota arī citu
kultūriestāžu un privāto krājumu integrēšana. Šādā veidā garamantas.lv ir integrējis J.G.Herdera
latviešu tautasdziesmu manuskriptus, ko tai atvēlējusi Berlīnes Valsts bibliotēka. Kopā 2015. gadā
digitalizētas un Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā ievietotas 220 folkloras kolekcijas –
64 000 manuskriptu faili, kas aizņem 5 035 GB.
Vietnē gadagramatas.lv ir integrēti arī iepriekš digitalizētie materiāli, tādi kā K.Barona Dainu
skapis ar 270 453 digitālajām Dainu skapja lapiņām un 173 846 dainu vienībām, 15 463 ilustrācijas un
13 545 ilustrāciju faili, 4790 audioieraksti, sakāmvārdu kartotēka – 25 000 tekstu, dažādi iepriekš
digitalizēti materiāli – ap 5 000 tekstu vienību, 300 manuskriptu failu.
No valsts budžeta programmas 05.01.00 “Zinātniskās darbības nodrošināšana” 2015. gadā tika
finansēti fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti 4 388 212 eiro apmērā un Latvijas Zinātņu
akadēmijas darbība 1 037 445 eiro apmērā, tai skaitā 606 140 eiro no šī finansējuma nodrošināja 237
grantus emeritētiem zinātniekiem.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti ir zinātniskās darbības projekti, kuru mērķis ir radīt
jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas. Latvijas zinātneki 2015. gadā īstenoja 65 tematisko pētījumu
projektus ar finansējumu 3 192 765 eiro un deviņus pētnieciskās sadarbības projektus ar kopējo
finansējumu 1 195 447 eiro.
Finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” 2015.
gadā bija 6 191 487 eiro, un tā ietvaros pārskata gadā tika turpināta 2014. gadā apstiprināto 14 valsts
pētījumu programmu īstenošana.
Budžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” ietvaros budžeta apakšprogrammā 05.15.00 “Latvijas
zinātnes padomes darbības nodrošināšana” 2015. gadā tika finansēta Latvijas Zinātnes padomes
darbība 97 286 eiro apmērā.
Atbalsts starptautiskajiem zinātniskās pētniecības projektiem
Lai veicinātu Latvijas zinātnisko institūciju konkurētspēju Eiropā, 2015. gadā zinātniskajām
institūcijām un uzņēmumiem tika nodrošināts atbalsts 2 649 165 eiro apmērā dalībai ES pētniecības un
21
tehnoloģiju attīstības programmās un projektos. Līdzfinansējums piešķirts 59 jau uzsāktu starptautiskās
sadarbības projektu īstenošanai, t.sk. 7. Ietvara programmas, BONUS programmas, EUROSTARS
programmas, ARTEMIS un IMI kopuzņēmumu atbalstītiem projektiem, dalībai trīs COST akcijās, kā
arī ERA-NET un ERA-NET Plus ietvaros īstenotiem projektiem. Tika noslēgti līgumi par atbalstu
jauniem 24 pētniecības sadarbības projektiem. Papildus 2015. gada 10. decembrī VIAA organizēja
praktisku konferenci “Programma „Apvārsnis 2020” Latvijā – sasniegtais un iespējas”, kas pulcēja ap
300 dalībnieku, lai apspriestu jautājumus saistībā ar Latvijas dalību un sekmēm „Apvārsnis 2020”
programmas konkursos.
Lai nodrošinātu Latvijas zinātnisko institūciju dalību starptautiskajos pētniecības projektos,
2015. gada 26. maijā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 259 “Atbalsta piešķiršanas
kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā” un Ministru
kabineta noteikumi Nr 258 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība projektu īstenošanai EUREKA
programmas ietvaros”, kā arī noslēgti starptautiski līgumi par dalību kopējās programmās un
tehnoloģiju ierosmēs (EUROSTARS-2, BONUS un ECSEL programmās).
Savukārt, lai motivētu zinātnisko institūciju līdzdalību ES pētniecības un inovāciju
pamatprogrammās un sekmētu starptautisko sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, 2015. gadā
tika īstenota „Baltic Bonus” programma, kuras ietvaros tiek piešķirts atbalsts kvalitatīvu projektu
izstrādei, kas iesniegti programmas „Apvārsnis 2020” konkursos un ir saņēmuši augstu ekspertu
novērtējumu. „Baltic Bonus” programmas īstenošanai 2015. gadā bija piešķirti 96 190 eiro, kas
nodrošināja atbalstu 50 kvalitatīvu pētniecības projektu izstrādei.
Veicinot starptautisko sadarbību ar trešajām valstīm, atbalsts tika sniegts 10 trīspusēju
pētniecības projektu īstenošanai Taivānas – Lietuvas – Latvijas zinātniskās sadarbības atbalsta fonda
ietvaros par kopējo summu 146 515 eiro, sešu divpusēju projektu īstenošanai Latvijas un Baltkrievijas
sadarbības programmas zinātnē un tehnikā ietvaros par kopējo summu 133 116 eiro, kā arī piecu
mobilitātes projektu īstenošanai Latvijas un Francijas sadarbības programmas „Osmoze” ietvaros par
kopējo summu 12 500 eiro. 2015. gada 31. decembrī tika noslēgta Latvijas Izglītības un zinātnes
ministrijas un Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas vienošanās par divpusējās sadarbības
programmas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju jomā 2016.-2020. gadā. Programma paredz veicināt
un attīstīt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Latviju un Ukrainu, atbalstīt zinātniski
pētniecisko projektu īstenošanu ar abu pušu līdzdalību un savstarpējas zinātnieku un speciālistu
apmaiņas vizītes zinātnisko sakaru paplašināšanai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta2015. gada 26. marta rīkojumu Nr. 160 “Par Latvijas dalību
Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT”, ministrija ir uzņēmusies jaunas budžeta saistības ES programmas
“Apvārsnis 2020” projekta GEANT 4 īstenošanai 2015. gadā 103 634 eiro apmērā, lai nodrošinātu
pieslēgumu GEANT tīklam un segtu Latvijas dalības maksu GEANT tīkla asociācijā.
2015. gada 23. jūnijā tika noslēgts Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un
Eiropas Komisijas Vienotā pētniecības centra saprašanās memorands, kas paredz uzsākt sadarbību ar
centru divos pamatvirzienos: Viedās specializācijas stratēģijas izpildes novērtējuma un monitoringa
analīzē, kā arī Viedās specializācijas stratēģijas ietekmes uz pētniecību un tautsaimniecību novērtējuma
analīzē un pētniecībā enerģētikas jomā. Paredzēts, ka šī memoranda ietvaros tiks īstenotas mācības,
konferences, kā arī sadarbības projekti Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā.
Turpinot kosmosa nozares attīstību, 2015. gada 30. janvārī tika parakstīts Eiropas Kosmosa
aģentūras (EKA) Eiropas Sadarbības valsts plāna hartu (ESVP harta). Ar ESVP hartas parakstīšanu
stājās spēkā 2013. gada 15. martā parakstītais EKA Sadarbības valstu līgums, kura mērķis ir uzlabot
un attīstīt valsts kosmosa industrijas kapacitāti un , kas kompetentajiem Latvijas uzņēmumiem un
zinātniskajām institūcijām paver iespēju piedalīties EKA programmās dažādu zinātnisku un
rūpniecisko projektu īstenošanai kosmosa nozarē. Aizvadītajā gadā tika noslēgti 11 līgumi ar
zinātniskajām institūcijām un industrijas pārstāvjiem par projektu realizāciju kosmosa jomā par kopējo
summu 1 532 030 eiro.
Pārskata gadā tika īstenoti aktivitātes 2.1.1.2 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem
zinātnē un tehnoloģijās” 16 otrās kārtas projekti par kopējo attiecināmo izmaksu summu 1 280 326
eiro. Aktivitātes mērķis ir zinātnisko institūciju zinātniskās kapacitātes attīstības un Latvijas zinātnes
atpazīstamības veicināšana ESā un pasaulē, ko nodrošina dalība starptautiskos pētniecības un
22
sadarbības projektu konsorcijos, tai skaitā sadarbības projektos ar Eiropas Komisijas Vienoto
pētniecības centru un programmas ”Apvārsnis 2020” projektos.
Sports
15. tabula
Finanšu resursu izdevumi sporta politikas īstenošanai
Pārskata gadā ministrija turpināja īstenot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā – Sporta
politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam – noteiktos sporta politikas pamatprincipus, mērķus,
rīcības virzienus un uzdevumus, kas vērsti uz sporta politikas mērķu sasniegšanu un problēmu
risināšanu sporta nozarē.
Pārskata gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu, valsts finansējuma apjoms sporta nozarei
samazinājies par 13,3 %, tomēr, neraugoties uz to, nodrošināta visu svarīgāko sporta nozares pasākumu
īstenošana.
Lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi izmantot sporta nodarbības ne tikai kā veselīgu un aktīvu
brīvā laika pavadīšanas līdzekli, bet arī mērķtiecīgai savas sportiskās meistarības pilnveidei, apgūstot
profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, valsts nodrošina finansējumu 70 pašvaldību
dibinātām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm 52 pašvaldībās (9 pilsētu un 43 novadu
pašvaldībās) 30 409 bērnu un jauniešu iesaistīšanai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu
apguvei 37 sporta veidos.
Pavisam profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs nodarbojas 34 514 bērni un jaunieši.
Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu skaits un tajās iesaistīto
audzēkņu skaits pakāpeniski pieaug. Valsts finansēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu
skaitam pievienojusies Dagdas novada sporta skola, savukārt likvidēts Jūrmalas Sporta centrs, kura
izglītības programmu īstenošanu veic Jūrmalas sporta skola.
Budžeta programmas/apakšprogramma
Apstiprināts likumā,
plāns 2015. gadam ar
izmaiņām, EUR
Budžeta izpilde
pārskata periodā
EUR
09.00.00 Sports 31 949 096 31 458 797
09.04.00 Sporta būves 7 156 230 7 156 134
09.08.00 Balvas par izciliem sasniegumiem sportā 142 686 142 686
09.09.00 Sporta federācijas un sporta pasākumi 2 206 920 2 206 920
09.10.00 Murjāņu sporta ģimnāzija 3 850 514 3 360 311
09.12.00 Latvijas Sporta muzejs 85 146 85 146
09.16.00 Dotācija nacionālas nozīmes starptautisko pasākumu
organizēšanai Latvijā 1 048 803 1 048 803
09.17.00 Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai 1 306 307 1 306 307
09.19.00 Finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības
programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām
9 057 590 9 057 590
09.21.00 Augstas klases sasniegumu sports 5 980 124 5 980 124
09.23.00 Valsts ilgtermiņa saistības sportā – Dotācija Latvijas
Olimpiskajai komitejai (LOK) – valsts galvoto aizdevumu
atmaksai
764 776 764 776
09.25.00 Dotācija biedrībai “Latvijas Paraolimpiskā komiteja”
pielāgotā sporta attīstībai 350 000 350 000
23
3. attēls
Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu skaits (2005-2015)
4. attēls
Valsts finansēto audzēkņu skaita dinamika profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs
(2005-2015)
Pašvaldību dibinātajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs no valsts budžeta
līdzekļiem nodrošināti 100% (1795,46 pedagoģiskās likmes) nepieciešamajai profesionālās ievirzes
sporta izglītības iestādēs strādājošo 1454 sporta treneru darba samaksai.
7573 73
61 6165 64 64 64
70 70
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
33 33631 722 31 891 32 161
31 327
26 26827 017
28 11329 320
30 162 30 409
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
40 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
24
5. attēls
Pedagoģisko likmju skaits, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem
(2005-2015)
Pārskata gadā nodrošināta valsts dibinātās izglītības iestādes - Murjāņu Sporta ģimnāzijas
darbība, veicinot kandidātu sagatavošanu Latvijas nacionālo izlašu startiem olimpiskajās spēlēs,
pasaules un Eiropas čempionātos un vienlaikus nodrošinot 174 sportistiem līdztekus treniņu darbam
kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi: Murjāņu Sporta ģimnāzijā – 131 audzēknim, Murjāņu Sporta
ģimnāzijas teritoriālajā struktūrvienībā ,,Jūrmala” – 43 audzēkņiem.
Murjāņu Sporta ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības nodrošina profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmu īstenošanu airēšanā, smaiļošanā, kanoe un kamaniņu sportā: Specializētā
airēšanas sporta skola – 166 audzēkņiem un Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola – 51 audzēknim.
2015. gada maijā uzsākta Murjāņu sporta ģimnāzijas būvju rekonstrukcija un multifunkcionālas slēgtas
sporta manēžas būvniecība.
Lai veicinātu sporta veidu attīstību un nostiprinātu sporta sistēmu kopumā, atbalstīta 80 valsts
atzīto sporta federāciju darbība. Tajās kopumā darbojušies 121 378 cilvēki (t.sk. 73 596 jaunieši).
Latvijas sporta federāciju padomei (LSFP) un atzītajām sporta federācijām Sporta politikas
pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam iekļauto sporta politikas virzienu, prioritāšu, rīcības virzienu un
uzdevumu īstenošanai piešķirtā finansējuma sadali atzītajām sporta federācijām atbilstoši LSFP
izstrādātiem un ar ministrijas saskaņotiem kritērijiem nodrošina LSFP. Pārskata gadā atbalstīta sporta
pasākumu norise vairāk nekā 80 sporta veidos un Latvijas sportistu dalībai 126 starptautiskās
sacensībās Latvijā (17 991 dalībnieki), 801 pasaules un Eiropas čempionātos (5 851 dalībnieks), 391
Latvijas čempionātā pieaugušajiem (51 747 dalībnieki) un 313 Latvijas meistarsacīkstēs jauniešiem
(73 736 dalībnieki). Nodrošināts atbalsts 221 tautas sporta un veterānu sporta pasākumam (116 834
dalībnieki), kā arī 201 izglītojošam pasākumam.
1458,49
1561,66 1564,28 1566,72
969,795
869,21 873,1 926,3
1258,2
1795,46
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
25
6. attēls
Latvijas sportistu dalība sporta sacensībās (2005-2015)
7. attēls
Nodarbojošos skaits atzītajās sporta federācijās (2005-2015)
Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā
sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām ik gadu tiek piešķirtas
naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 26. marta
rīkojumu Nr. 159 “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā” un MK 2015. gada
11. decembra rīkojumu Nr. 786 “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”
piešķirtas 136 naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā Latvijas sportistiem, tai skaitā
Martinam Dukuram par pasaules čempionātā izcīnīto 1. vietu skeletonā, Oskaram Melbārdim,
Daumantam Dreiškenam, Arvim Vilkastem un Jānim Strengam par pasaules kausa kopvērtējumā
izcīnīto 1. vietu bobslejā četriniekiem, Laurai Ikauniecei-Admidiņai par pasaules čempionātā
vieglatlētikā izcīnīto trešo vietu septiņcīņā, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta
darbiniekiem, tai skaitā, sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam, kā arī 14 sporta federācijām sporta
veidu attīstībai.
520552
690 712
578612
646
769 772719
801
338 346383
274296 308
361 342385 372 391
144 121 155130 168
132
206 202 191 208 221
80 74 95 93 72 79 100 90 102 111 126
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pasaules un Eiropas čempionāti Latvijas meistarsacīkstes
Latvijas Jaunatnes meistarsacīkstes Tautas sporta un veterānu pasākumi
Starptautiskās sacensības Latvijā
87 982
98 831 97 948105 407
100 745 98 887 99 152 99 307
109 488 106 812
121 378
55 302 59 484 60 47064 238 59 886 58 230 57 093
61 35067 817 65 799
73 596
0
20 000
40 000
60 000
80 000
100 000
120 000
140 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015Nodarbojošos skaits Tai skaitā - jaunieši
26
Pārskata gadā piešķirts finansējums Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) Sporta likuma 11.
panta otrajā daļā minēto programmu (olimpiskās izglītības programma, olimpiskās kustības jaunatnes
programma, olimpiskās kustības reģionālās attīstības programma, sporta veidu attīstības programma
un programma valsts labāko sportistu dalībai Olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās
starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās) un citu Sporta likumā noteikto (deleģēto)
uzdevumu īstenošanai.
Nodrošināta specializētās sporta organizācijas – Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sporta
programmu īstenošana, atbilstoši LOV kritērijiem atbalstot 146 valsts labākos sportistus individuālajos
olimpiskajos sporta veidos sagatavošanai dalībai Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas
čempionātos un citās starptautiskajās sporta sacensībās un rezerves sastāvā esošos sportistus un viņu
trenerus, kā arī nodrošinot pabalstus par mūža ieguldījumu sportā 166 sporta veterāniem.
Saskaņā ar Sporta likuma 12. panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai
nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, savukārt valsts vai pašvaldību īpašumā esošās
sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā. 2015. gadā
atbalstīta deviņu nacionālo sporta bāzu darbība, kā arī trīs pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības
projekti - Siguldas novada pašvaldības sporta kompleksa būvniecība, Liepājas pilsētas pašvaldības SIA
“Liepājas Olimpiskais centrs” vieglatlētikas manēžas projekta izstrāde un Valmieras pilsētas
pašvaldības SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” attīstības projekta īstenošana.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 714 “Par konceptuālo
ziņojumu “Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas “Kultūras un sporta
kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” īstenošanu” noteikto uzsākta programmas „Kultūras un sporta
kvartāla izveide” īstenošana ar mērķi veicināt Rīgas pilsētas degradētās Grīziņkalna apkaimes
revitalizāciju, attīstot mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu.
Lai nodrošinātu Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteikto, 2015. gadā no
valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” tika piešķirts
finansējums 90 861 eiro apmērā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm sporta inventāra
iegādei profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai 37 sporta veidos atbilstoši
audzēkņu skaitam 2014. gada 1. oktobrī (32 096 audzēkņi). Sporta inventāra iegādi īstenoja 70 sporta
skolas no 54 pašvaldībām. No pašvaldībām sporta inventāra iegādei profesionālās ievirzes sporta
izglītības iestādēm izdevies piesaistīt 98 900 eiro. Kopā sporta inventāra iegādei profesionālās ievirzes
sporta izglītības iestādēs izlietoti 189 761 eiro.
Lai nodrošinātu Latvijas Sporta muzeja darbību, sporta vēstures materiālu vākšanu un
saglabāšanu un muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, kā arī veicinātu sporta vēstures izzināšanu un
sporta popularitātes palielināšanu, 2015. gadā Latvijas Sporta muzejā izveidotas 11 izstādes
ekspozīcijas (četras izstādes muzejā un septiņas ceļojošās izstādes); organizētas skolēnu ekskursijas,
29 pasākumi, sniegtas konsultācijas, ir pieejami muzeja lasītavas pakalpojumi. Kopējais muzeja
apmeklētāju skaits 2015. gadā pārsniedza 4000.
2015. gadā vienpadsmito gadu ceremonijas “Latvijas Gada balva sportā” ietvaros rīkots konkurss
“Gada sporta skolotājs” ar mērķi popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas jaunās paaudzes
izglītošanas procesā un noteikt profesionālāko sporta skolotāju valstī. “Gada sporta skolotājs 2015”
titulu un piemiņas balvu saņēma Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja Nataļja Gorškova.
27
Valsts valodas politika
16. tabula
Finanšu resursu izdevumi valsts valodas politikas īstenošanai
Budžeta programma / apakšprogramma Apstiprināts likumā,
plāns 2015. gadam (ar
izmaiņām), EUR
Budžeta izpilde pārskata
periodā, EUR
04.00.00 Valsts valodas politika un pārvalde 1 230 294 1 225 878
Valsts valodas politikas mērķis ir, īstenojot 2014. gada 3. novembrī Ministru kabinetā
apstiprinātās “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam”, nodrošināt atbalstu valsts
valodas attīstībai, latviešu valodas kvalitatīvam lietojumam visās sabiedrības dzīves jomās, valodas
apguves kvalitāti un pieejamību Latvijā un ārvalstīs. 2015. gadā tika izvērtēts iepriekšējo četru gadu
laikā valodas politikā sasniegtais, izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts informatīvais ziņojums
”Par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2005.-2014. gadam īstenošanu laikposmā no 2010. gada
līdz 2014. gadam”.
Pārskata gadā ministrijas padotības iestāde „Latviešu valodas aģentūra” ir sagatavojusi un
izdevusi septiņas publikācijas par dažādiem latviešu valodas attīstības aspektiem, kā arī turpinājusi
latviešu valodas mācību līdzekļu un metodisko līdzekļu klāsta papildināšanu.
Ministrijai ir cieša sadarbība ar diasporu, un atbalsts valodas un kultūrvēstures kopšanai
tautiešiem ārvalstīs ir viena no ministrijas prioritātēm. Arī aizvadītajā gadā sniegts atbalsts latviešu
valodas un Latvijas kultūras apguvei diasporā, tostarp finansiālais atbalsts 42 nedēļas nogales skolām,
profesionālās pilnveides kursos Latvijā izglītoti 45 latviešu diasporas izglītības darbinieki, (38
skolotājiem organizēti diasporas skolotāju profesionālās pilnveides kursi Bredfordā,
Lielbritānijā),latviešu valodas apguves nometne diasporas bērniem un, jauniešiem un cita veida
atbalsts dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanai Eiropā, ASV, unAustrālijā.
Veiksmīga ir bijusi sadarbība ar ārvalstu augstskolām, kuras piedāvā latviešu valodas un Latvijas
kultūras apguvi. Prāgas Kārļa universitātei, Vašingtonas universitātei Sietlā, Tartu Universitātei,
Tallinas Universitātei, Pekinas Svešvalodu universitātei un I.Franko Ļvovas universitātei, Vitauta Dižā
Kauņas universitātei ), kā arī Helsinku Universitātei sniegts atbalsts latviešu valodas un kultūras studiju
lektorātam. Augstskolas saņēmušas jaunākos LVA izdevumus, kā arī grāmatas par latviešu valodu un
Latvijas vēsturi. Organizēts seminārs ārvalstu augstskolu lektorie); sagatavota lasāmgrāmata un tās
metodiskais pielikums ārvalstu studentiem un diasporas jauniešiem „Ko pasaka pasaka” (pieejams
elektroniski vietnē http://maciunmacies.valoda.lv/). Sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo
komisiju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju organizēts radošo darbu un ideju projekts ārvalstu
augstskolās „Atrasts tulkojumā. Rainis un Aspazija”, atbalstīts noslēguma pasākums un elektroniskās
publikācijas veidošana; sadarbībā ar Latvijas Universitāti organizēts Vasaras kursu pilotprojekts
ārvalstu augstskolu studentiem.
Īstenojot Valdības Rīcības plāna personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība,
pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā (MK rīkojums Nr. 759) pilotprojektu, pārskata gada beigās LVA
īstenoja latviešu valodas mācību procesu patvēruma meklētājiem: 60 patvēruma meklētājiem tika
nodrošināti A līmeņa latviešu valodas kursi 120 stundu apjomā.
Lai nodrošinātu iespēju citvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem konkurēt darba tirgū, organizētas
326 valsts valodas prasmes pārbaudes profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai 5817
personām trīs valodas prasmes līmeņos.
28
Jaunatnes politika
17. tabula
Finanšu resursu izdevumi jaunatnes politikas īstenošanai
Lai nodrošinātu jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu un
pasākumu īstenošanu, ministrija izstrādāja “Jaunatnes politikas valsts programmu 2015. gadam”.
Programmas mērķi ir sniegt informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu, koordinēt un attīstīt
darbu ar jaunatni, sekmēt jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, attīstot
vienmērīgu darba ar jaunatni pārklājumu visā Latvijas teritorijā, sniegtatbalstu pašvaldībām darba ar
jaunatni īstenošanā, radītu labvēlīgu vidi jaunietim, palīdzot uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam
sabiedrības loceklim, kā arī veicināt aktīvu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā
dzīvē. Programmas mērķi jaunatnes politikas nozarē tiek īstenoti piecos virzienos: valsts atbalsts
jaunatnes politikas īstenošanai pašvaldībās; atbalsts jauniešu sociālās iekļaušanas veicināšanai; atbalsts
jaunatnes līdzdalībai un iniciatīvām; informatīvais atbalsts un pētniecība jaunatnes politikas īstenošanā;
saistību izpilde starptautiskās sadarbības nodrošināšanai jaunatnes politikas nozarē.
Valsts atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai pašvaldībās. Ar katru gadu pieaug pašvaldību
kompetence un izpratne par darba ar jaunatni nozīmīgumu, līdz ar to pieaug to pašvaldību skaits, kurās
darbojas jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes darbinieks. 2015. gadā jau 104 Latvijas pašvaldībās
strādāja jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki vai kontaktpersonas darbam ar jauniešiem.
Pašvaldībās darbojās 185 jauniešu centri, tajā skaitā multifunkcionālie jauniešu iniciatīvu centri
un dienas centri, tomēr vairāk nekā 20 pašvaldībās vēl nav izveidoti jauniešu centri. Jaunatnes lietu
konsultatīvās padomes iniciēta, vismaz 27 pašvaldībās attīstās aktīva starpnozaru sadarbība un
jaunatnes politikas plānošana un īstenošana. Vairāk nekā 40 pašvaldībās jaunieši darbojas jauniešu
domēs, aktīvi iesaistoties pašvaldības attīstībā, pieredzes apmaiņā un veidojot savstarpēju pašvaldību
sadraudzību jaunatnes jomā.
47 pašvaldībās izstrādāts un apstiprināts pašvaldības jaunatnes politikas plānošanas dokuments
– stratēģija darbam ar jaunatni. Tas veicina ilgtermiņa jaunatnes politikas plānošanu un caurskatāmību
konkrētā jomā.
Lai nodrošinātu darba ar jaunatni kvalitāti un darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālo
pilnveidi, 2015. gadā ministrija turpināja izglītot pašvaldību jaunatnes lietu speciālistus: organizēti seši
izbraukuma semināri pašvaldībās, 10 mācību semināri, kuros 18 speciālisti ieguva tiesības strādāt par
jaunatnes lietu speciālistiem pašvaldībās. Ministrijā tika organizētas divas metodiskās tikšanās ar
jaunatnes lietu speciālistiem un jauniešu centru vadītājiem par aktualitātēm jaunatnes politikā. 2015.
gada nogalē pirmo reizi Latvijā tika pasludināta Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2016, kas tika izvēlēta
atklātā konkursā, piedaloties 10 pašvaldībām. Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Valmieras, Rēzeknes,
Daugavpils pilsētas, kā arī Siguldas, Alūksnes, Cēsu novada un Madonas un Gulbenes novadu
apvienībaskonkurrencē par pirmo Latvijas Jauniešu galvaspilsētu tika pasludināta Jelgava.
Atbalsta pasākumi jauniešu sociālās iekļaušanas veicināšanai nodrošināti, īstenojot atbalstu
jauniešu centru darbībai pašvaldībās, īstenojot 45 projektus un iesaistot jauniešus neformālās
mācīšanās aktivitātēs un popularizējot līdzdalību un aktīvu dzīvesveidu. Īstenoti 14 sociālās
atstumtības riskam pakļauto jauniešu projekti – iniciatīvas, kā arī īstenoti astoņi projekti, lai
nodrošinātu atbalstu jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalībai valsts un starptautiskajā jaunatnes
Budžeta programma / apakšprogramma Apstiprināts likumā,
plāns 2015. gadam (ar
izmaiņām), EUR
Budžeta izpilde
pārskata periodā,
EUR
21.00.00 Jaunatnes politikas valsts programma 328 520 306 876
70.09.00 ES jauniešu neformālās izglītības programma
„Jaunatne darbībā” 2007.–2013. gadam
1 166 483 388 912
70.10.00 „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” 1 985 167 971 933
29
politikā. Īstenots ilgtermiņa mācību kurss „Augšup!”, kurā izglītojušies 46 jauniešu māju darbinieki un
nevalstisko organizāciju pārstāvji, īstenotas četras mācību programmas, kurās iesaistīti 57 jaunieši.
JSPA administrētā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas
„Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET
jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas
ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta „PROTI un DARI!” ietvaros
organizēti pieci informatīvie semināri reģionos un Rīgā pašvaldībām un to partneriem par projekta
„PROTI un DARI!” īstenošanu. Kopumā tajos piedalījās 331 dalībnieks no 80 pašvaldībām, kā arī
vairāku pašvaldību sociālo dienestu, jaunatnes organizāciju, nevalstisko organizāciju un citu iestāžu
pārstāvji. Pārskata gadā tika izstrādātas metodoloģiskās vadlīnijas pašvaldībām darbam ar mērķa
grupas jauniešiem. Līdz 2015. gada 31. decembrim ar 53 pašvaldībām ir noslēgti līgumi par pašvaldību
programmu vadītāju un mentoru apmācību, tika organizēti divi četru dienu mācību moduļi pašvaldību
deleģētajiem programmu vadītājiem. Mācības sekmīgi pabeidza un apliecības saņēma 31 programmu
vadītājs, pārstāvot 27 pašvaldības. 2015. gadā tika noslēgta starpresoru vienošanās ar Nodarbinātības
valsts aģentūru un līgums ar VIAA par sadarbību projekta ietvaros.
Atbalsts jaunatnes līdzdalībai un iniciatīvām pārskata gadā izrietēja no Latvijas prezidentūras
ES Padomē izvirzītajām prioritātēm. Ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi organizēja ES
strukturētā dialoga konsultāciju procesu, iesaistot vairāk nekā 1200 jauniešu ES Trio Prezidentūras
izvirzīto prioritāšu apspriedē. Kopumā 2015. gadā notikušas astoņas strukturētā dialoga nacionālās
darba grupas tikšanās, divas nacionāla mēroga strukturētā dialoga konferences, piecas reģionālas
strukturētā dialoga konferences, 16 tikšanās ar politiķiem dažādās pašvaldībās, 10 informatīvi semināri
par strukturēto dialogu, Jauniešu NVO festivāls “Jaunieši iesaistās” Rīgā ar vairāk nekā 400
dalībniekiem, pieci atgriezeniskās saites posma pasākumi pēc strukturētā dialoga rekomendāciju
apstiprinājuma Rīgas ES Jaunatnes konferencē, - pa vienam pasākumam katrā plānošanas reģionā.
Ar ministrijas atbalstu 2015. gada 1. augustā notika Diasporas jauniešu forums 2015, kura mērķis
bija aktualizēt jautājumu par sadarbības iespējām starp diasporas jauniešiem un Latviju.
12. augustā ministrija LR Saeimā organizēja Starptautiskajai jaunatnes dienai veltītas atvērtās
debates „Jauniešu līdzdalība sabiedrībā”, piedaloties jauniešiem, jaunatnes lietu speciālistiem, NVO
pārstāvjiem un politikas veidotājiem. Pasākuma laikā notika arī paraugdebašu turnīrs “Vai Latvijā
atļaut jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma?”, kurā piedalījās projekta
“Jauniešu Saeima” dalībnieki un Saeimas deputāti. .
Aizvadītajā gadā biedrība “NEXT” sadarbībā ar ministriju turpināja īstenot kampaņu “TU ESI
LATVIJA”, kuras mērķis ir veicināt jauniešos piederības apziņu Latvijai un motivāciju aktīvi
līdzdarboties sava novada, pilsētas un valsts dzīvē. Novembrī jaunieši tika aicināti piedalīties video,
foto un stāstu konkursā “TU ESI LATVIJA”, lai parādītu un izstāstītu savu stāstu par Latviju. Kopumā
konkursā ar saviem darbiem piedalījās 300 jaunieši. Tika izveidoti pieci video veiksmes stāsti par
jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido
labāku Latviju un kuri tic, ka jaunieši ir nozīmīgs resurss Latvijai.
Gada nogalē kopā ar sadarbības partneriem tika organizēts konkurss “Gada Brīvprātīgais 2015”,
lai pateiktos labākajiem brīvprātīgajiem par viņu nesavtīgo ieguldījumu sabiedrības labā. Par gada
brīvprātīgo varēja nominēt gan pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, gan atsevišķus cilvēkus, kuri
veic brīvprātīgo darbu. Kopumā tika saņemti 95 pieteikumi no visas Latvijas. 5. decembrī tika godināti
titula “Gada brīvprātīgais 2015” ieguvēji – brīvprātīgie un NVO no Amatas un Auces novada,
Brocēniem, Burtnieku novada, Dagdas, Dobeles, Liepājas, Madonas un Rīgas. 2015. gadā pirmo reizi tika pasludināta arī brīvprātīgajiem draudzīgākā pašvaldība.Ttitulu šajā
nominācijā ieguva Madonas novada pašvaldība, kura mērķtiecīgi attīsta brīvprātīgo kustībus visā
novadā. Pārslata gadā notikušas četras izglītības un zinātnes ministra vadītas Jaunatnes konsultatīvās
padomes sanāksmes. kur pieņemts lēmums attīstīt turpmāko darbu trīs virzienos: izstrādāt darba ar
jaunatni sistēmas attīstības modeli, vienotu jauniešu neformālās izglītības modeli un stiprināt jaunatnes
organizāciju attīstību un kapacitāti
Latvijas un Šveices sadarbības programmā „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai
mazattīstītos reģionos” tika īstenotas mācības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem, reģionālais
forums Rīgas plānošanas reģionā un reģionālā konference Kurzemes plānošanas reģionā Tika atklāti
30
pieci papildus izveidotie multifunkcionālie jaunatnes iniciatīvu centri – Jaunjelgavas, Iecavas, Riebiņu,
Rēzeknes un Aizputes novada pašvaldībās un noslēgti līgumi par vēl trīs centru izveidi Balvos, Valkā
un Skrundā, kā arī izveidoti trīs metodiskie mācību materiāli.
Arī 2015.gadā Latvija tika pārstāvēta Eiropas Jaunatnes politikas zināšanu centrā. Tika
administrēts un uzturēts jaunatnes politikas portāls www.jaunatneslietas.lv, kā arī sociālo tīklu konti
Facebook, Draugiem.lv un Twitter, popularizējot ministrijas un citu sadarbības partneru iniciatīvas, kā
arī informējot jauniešus un darbā ar jaunatni iesaistītās personas par dažādiem pasākumiem.
Arī starptautiskā sadarbība jaunatnes politikas nozarē izrietēja no Latvijas prezidentūras ES
Padomē prioritātēm. Tā bija starpnozaru sadarbības veicināšanas jauniešiem aktuālu jautājumu
risināšanā, jaunatnes jomas ieguldījums “Eiropa2020” stratēģijas mērķu sasniegšanai un politiskā
līdzdalība. Briselē notika piecas jaunatnes darba grupas un viena Izglītības, jaunatnes, kultūras un
sporta ministru padome ar ES dalībvalstu pārstāvjiem un neformālās brokastis ar jauniešu organizāciju
pārstāvjiem, kā arī divi lielāki Eiropas mēroga pasākumi Rīgā: februārī norisinājās Austrumu
partnerības jaunatnes forums, bet martā - ES jaunatnes konference. Uzreiz pēc ES jaunatnes
konferences tika organizēta Jaunatnes lietu ģenerāldirektoru sanāksme.
Laikā no 11. līdz 12. novembrim Rīgā norisinājās ministrijas, Luksemburgas Izglītības, bērnu
un jaunatnes ministrijas un JSPA organizētais seminārs par starpnozaru sadarbību jaunatnes politikas
nozarē.
Gada beigās tika parakstīts sadarbības protokols starp Latviju, Flandriju, Lietuvu un Igauniju,
kas paredz no 2015. līdz 2017. gadam organizēt seminārs par izaicinājumiem darbā ar jaunatni, darbu
ar neaktīvajiem jauniešiem, kā arī par jauniešiem draudzīgu vietu pieejamību sabiedrībā un jaunatnes
pētniecības attīstību nacionālā mērogā. Pirmā aktivitāte paredzēta 2016. gadā, Flandrijā.
Nozares vadība
18. tabula
Finanšu resursu izdevumi nozares vadības īstenošanai
Budžeta programma / apakšprogrammas
Apstiprināts
likumā,
plāns 2015. gadam
(ar izmaiņām),
EUR
Budžeta
izpilde
pārskata
periodā, EUR
97.00.00 Nozares vadība un politikas plānošana 4 614 700 4 354 922
97.01.00 Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšana 4 338 477 4 080 057
97.02.00 Nozares vadības atbalsta pasākumi 276 223 274 865
Pārskata gadā nodrošināts ministrijas veidotās izglītības, zinātnes, valsts valodas, sporta un
jaunatnes politikas plānošana un īstenošana. Izstrādāti tiesību aktu projekti, koordinēta un nodrošināta
ministrijas pārstāvība tiesvedības procesos administratīvajās lietās un civillietās, kuros ministrija ir
lietas dalībnieks, Ministru prezidenta, Ministru kabineta, citu ministriju un instīutūciju veidotajās darba
grupās un padomēs.
Veicot ministrijas valdījumā esošo valsts un tai piekrītošo nekustamo īpašumu objektu
apsaimniekošanu, turpinājās objektu, tajā skaitā to īpašuma tiesību, tiesiska sakārtošana. 2015. gadā
zemesgrāmatās ierakstīti 18 nekustamo īpašumu objekti. Lielākā daļa objektu ir nodoti ministrijas
padotības iestāžu bezatlīdzības lietojumā un pārvaldīšanā, tajā skaitā apsaimniekošanā, lai īstenotu
nepārtrauktu objektu pārvaldīšanas procesu un izvēlētos optimālas pārvaldīšanas darba metodes,
tādējādi nodrošinot objektu lietojuma īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā ekspluatācijas laikā, kā arī
sabiedrības un personas drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamību. Savukārt ministrija veic šī
31
pārvaldīšanas procesa virsuzraudzību. Turpinot iesākto apjomīgo darbu pie funkciju nodrošināšanai
nevajadzīgo objektu nodošanas, ministrija 2015. gadā ir nodevusi 43 nekustamos īpašumus (141
objektu) valsts dibinātu augstskolu – atvasinātu publisku personu īpašumā vai Finanšu ministrijas un
citu ministriju valdījumā, pašvaldību un privātpersonu īpašumā, kā arī valsts akciju sabiedrības
“Privatizācijas aģentūra” valdījumā.
Juridiskajā jomā 2015. gadā nodrošināta ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un ministrijas
izstrādāto tiesību aktu projektu iepriekšējā tiesiskuma papildpārbaude, ministrijas un ministrijas
padotībā esošo iestāžu sagatavoto administratīvo aktu likumības un lietderības izvērtēšana, veikta
ministrijas padotībā esošo iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektu tiesiskuma pārbaude, kā arī
metodiskā palīdzība tiesību aktu projektu izstrādē.
Ministrija mērķtiecīgi virzās uz maksimālu elektronisko dokumentu apriti. Aizvadītajā gadā tā
turpināja pilnveidot dokumentu aprites procesus un dokumentu vadības sistēmu “Impulss”, tādejādi
mazinot administratīvo slogu.
Pārskata periodā pilnveidoti arī personālvadības procesi un nodrošināta lēmumu pieņemšanas
caurskatāmība.
Informācijas tehnoloģiju attīstība
19. tabula
Finanšu resursu izdevumi informācijas tehnoloģiju attīstībai un uzturēšanai izglītībā
Budžeta programma / apakšprogramma
Apstiprināts likumā,
plāns 2015. gadam (ar
izmaiņām), EUR
Budžeta izpilde pārskata
periodā EUR
07.00.00 Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana
izglītībā, Microsoft līguma un projektu nodrošināšana 1 224 397 1 224 397
Izvirzīto mērķu sasniegšanai tika īstenoti ministrijas 2015. gada rīcības plānā paredzētie
uzdevumi, ko nodrošina valsts budžeta programmas 07.00.00 „Informācijas tehnoloģiju attīstība un
uzturēšana izglītībā, Microsoft līguma un projektu nodrošināšana” vadība ar kopējo valsts budžeta
dotācijas apjomu 1 224 397 eiro.
2015. gadā tika turpināta grāmatvedības centralizācijas projekta īstenošana, lai nodrošinātu
centralizētu ministrijas un tās padotības iestāžu budžeta plānošanas, grāmatvedības un personāla
pārvaldības informācijas apriti un mazinātu administratīvo slogu. Projektu pilnībā tiek plānots pabeigt
2017. gadā.
Turpinot nozares pakalpojumu modernizāciju, realizēts ERAF līdzfinansēts projekts Valsts
izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstībai. Projekta ietvaros būtiski paplašināta VIIS kā centrālā
izglītības nozares datu resursa funkcionalitāte, nodrošinot iespējas uzkrāt informāciju par augstākās
izglītības iestādēs studējošajiem, attīstot datu apmaiņu ar citu iestāžu informācijas sistēmām, kā arī
uzlabojot VIIS uzkrāto datu izguves iespējas. Izstrādāti e-pakalpojumi „Mani dati izglītības reģistros”
un „Informācija par aukles statusu reģistrā”. Kopējās projekta izmaksas 1270789 eiro (100% ERAF
finansējums).
Īstenojot VIIS uzturēšanas līguma vadību, nodrošināta kvalitatīva sistēmas darbība un tālāka
attīstība. 2015. gadā veikta VIIS funkcionālā pilnveide, izveidojot bērnu uzraudzības pakalpojumu
sniedzēju reģistru, izglītības likumā noteikto institūciju reģistru, nodrošinot iespēju reģistrēt
izglītojamo ilgstošus neattaisnotus kavējumus un to iemeslus. Starpresoru vienošanās ietvaros
izveidota automatizēta datu apmaiņa ar Daugavpils pilsētu, Jelgavas novadu, Jēkabpils
pilsētu, Dobeles novadu, Liepāja pilsētu un ISIC.lv, kas ļauj operatīvāk un kvalitatīvāk nodrošināt
dažāda veida izglītības jomas pakalpojumus un veikt pašvaldību funkcijas izglītībā. Paralēli VIIS
32
attīstībai saskaņā ar projektu līgumos paredzēto 2015. gadā uzturēti rezultāti arī tādiem projektiem kā
“Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas 2. kārta”.
Pārskata gadā pabeigts ERAF līdzfinansētais projekts “Vienota nacionālas nozīmes Latvijas
akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide”, izveidojot zinātniskajām un
akadēmiskajām institūcijām modernu Akadēmisko datu pārraides tīklu, kas savienots ar starptautisko
akadēmisko datu pārraides tīklu GEANT, un Akadēmiskā tīkla koplietošanas datu centru, nodrošinot
piekļuvi starptautiskās zinātniskās literatūras un citēšanas indeksu datu bāzēm, kā arī veicot būtisku
projekta sadarbības partneru IKT infrastruktūras uzlabošanu, piegādājot Campus datu pārraides tīkla
un bezvadu tīklu iekārtas, zinātniskās programmatūras licences un skaitļošanas aparatūru. Projekts
īstenots sadarbībā ar 52 projekta sadarbības partneriem – zinātniskajām un akadēmiskajām
institūcijām. Projekts ar ERAF finansiālu atbalstu tika īstenots no 2010. līdz 2015. gadam. Projekta
kopējās izmaksas ir 15102878 eiro, kur finansējumu 14960591 eiro apmērā ir piešķīris ERAF.
Eiropas Savienības lietas un starptautiskā sadarbība
Latvijas prezidentūra Eiropas Svienības Padomē
20. tabula
Finanšu izdevumi Latvijas prezidentūrai ES Padomē
2015. gada 1. janvārī Latvija pārņēma prezidentūru ES Padomē no Itālijas.
Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros saskaņā ar trīs Latvijas prezidentūras prioritātēm
tika nodrošināts ES Padomes darbs ministrijas kompetences jomās. Izglītības un zinātnes ministre
Briselē, Beļģijā, 2015. gada 18.-19. maijā notiekošajā ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta
ministru padomes sanāksmē vadīja izglītības, jaunatnes un sporta jomas sesijas, bet 2015. gada 2.-
3.martā un 28.-29. maijā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmēs – pētniecības jomas sesiju.
Lai sagatvaotu šo ES Padomju norisi, ministrijas amatpersonas sagatavoja un vadīja 43 attiecīgās ES
Padomes darba grupu sanāksmes (10 – izglītības jomā, 5 – jaunatnes jomā, 5 – sporta jomā, 18 –
zinātnes jomā un 5 kosmosa jomā). Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemti šādi dokumenti:
1) Padomes secinājumi par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma,
inovāciju un digitālās kompetences attīstībā;
2) Padomes secinājumi par jaunatnes darba stiprināšanu, lai nodrošinātu saliedētu sabiedrību;
3) Padomes secinājumi par starpnozaru politikas sadarbības pastiprināšanu, lai efektīvi risinātu
sociāli ekonomiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunieši;
4) Padomes secinājumi par to, kā maksimāli palielināt tautas sporta nozīmi caurviju prasmju
attīstīšanā, īpaši jauniešu vidū;
5) Padomes secinājumi par Eiropas pētniecības telpas ceļvedi 2015.-2020. gadam;
6) Padomes secinājumi par Eiropas pētniecības telpas padomdevējas struktūras pārskatīšanu;
Budžeta programma / apakšprogramma Apstiprināts
likumā,
plāns 2015.
gadam (ar
izmaiņām),
EUR
Budžeta
izpilde
pārskata
periodā,
EUR
70.13.00 Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības
Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm
65 433 18 608
96.00.00 Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā 539 706 535 271
33
7) Padomes secinājumi par atvērtu, intensīvas datplūsmas un tīklā saslēgtu pētniecību kā ātrākas
un plašākas inovācijas virzītājspēku.
Tika organizētas arī vairākas ministru politikas debates par aktuāliem ES darba kārtības
jautājumiem, t.sk. par Eiropas sadarbības stratēģiskā ietvara sadarbībai izglītībā un apmācībā nākamo
piecu gadu prioritātēm.
Papildus Briselē notiekošajām sanāksmēm Rīgā ministrija rīkoja un / vai piedalījās satura
plānošanā un norisē 35 pasākumiem (19 – izglītības jomā, 6 – jaunatnes lietu jomā, 2 – sporta jomā, 6
– zinātnes jomā un 2 kosmosa jomā). Tajā skaitā, Rīgā notika trīs izglītības ministru sanāksmes:
1) Piektā Āzijas un Eiropas (ASEM) izglītības ministru tikšanās, kopā pulcējot ministrus un
augsta līmeņa amatpersonas no 46 valstīm, kurā tika apstiprināti sanāksmes priekšsēdētāja secinājumi
“Uz rezultātiem vērsta ASEM izglītības sadarbība”.
2) Eiropas profesionālās izglītības ministru, Eiropas sociālo partneru un Eiropas Komisijas
sanāksme, kurā tika pieņemti Rīgas secinājumi par jauniem vidējā termiņa profesionālās izglītības un
apmācības mērķiem 2015.-2020. gadam;
3) Pirmā Eiropas Savienības un Centrālāzijas izglītības ministru tikšanās, kur tika noteiktas
prioritātes sadarbībai nākamajiem gadiem augstākajā un profesionālajā izglītībā, apstiprinot sanāksmes
Komunikē, t.sk. ceļvedi 2015.-2018. gadam.
21. tabula
Finanšu izdevumi Eiropas Savienības lietām un starptautiskajai sadarbībai
Pēc Latvijas prezidentūras ES padomē, t.i., 2015. gada otrajā pusgadā, tika nodrošināta dalība
Luksemburgas prezidentūras ES Padomē rīkotā ES Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta
ministru padomes sanāksmē, ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē, neformālajā ES
Kosmosa padomē, kā arī vienā neformālajā ES Sporta ministru sanāksmē. Par tajās izskatāmajiem
jautājumiem sagatavoti četri informatīvie ziņojumi valdībai un apstiprinātas nacionālās pozīcijas:
- izglītībā (trīs nacionālās pozīcijas) attiecīgi par Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo
ziņojumu par Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“IA
2020”) īstenošanu – jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā; par
Padomes secinājumu projektu par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un
panākumu veicināšanu skolā; par politikas debašu tēmu “Izglītība un migrācija: stratēģijas
nesen ieceļojušu migrantu un migrantu izcelsmes personu integrēšanai”;
- jaunatnes lietās (četras nacionālās pozīcijas) attiecīgi par Padomes un Padomē sanākušo
dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijas par ES Darba plāna projektu jaunatnei 2016.-2018.
gadam; par Padomes Rezolūcijas projektu par jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanu
Eiropas demokrātiskajā dzīvē un Luksemburgas prezidentūras ES Jaunatnes konferences kopīgi
izstrādātās gala rekomendācijas “Jauniešu politiskās līdzdalības veicināšana Eiropas
demokrātiskajā dzīvē”; par Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par to kā tiek
īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010-2018); par politikas
Budžeta programma / apakšprogramma
Apstiprināts
likumā,
plāns 2015. gadam
(ar izmaiņām),
EUR
Budžeta
izpilde
pārskata
periodā, EUR
16.00.00 ES lietas un starptautiskā sadarbība 3 157 236 3 118 198
34
debašu tēmu Politikas debates par “Jaunatnes politikas un jaunatnes darba lomu starpkultūru
izpratnes veicināšanā un migrantu integrācijai sabiedrībā”;
- sportā (trīs nacionālās pozīcijas) attiecīgi par Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību
pārstāvju secinājumu projektu, ar kuriem pārskata 2011. gada rezolūciju par ES dalībvalstu
pārstāvību Pasaules antidopinga aģentūras Dibināšanas valdē un ES un tās dalībvalstu nostāju
saskaņošanu pirms aģentūras sanāksmēm; par Padomes secinājumu projektu par bērnu
motorisko prasmju, fizisko un sporta aktivitāšu veicināšanu; par politikas debašu tēmu par
sporta izglītojošo potenciālu palīdzēt nelabvēlīgos apstākļos esošiem jauniešiem atrast savu
vietu sabiedrībā;
- zinātnē (četras nacionālās pozīcijas) attiecīgi par Padomes secinājumu projektu par pētniecības
integritāti; par Padomes secinājumu projektu par dzimumu līdztiesības veicināšanu Eiropas
pētniecības telpā; par Padomes secinājumu projektu par Eiropas pētniecības telpas
padomdevēju struktūras pārskatīšanu; par Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) Eiropas
pētniecības un inovāciju veicināšanai.
2015. gadā tika īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi arī starptautiskās sadarbības jomā. Latvijas
prezidentūras ES Padomē rīkoto pasākumu ietvaros pirmajā pusgadā notika vairākas divpusējas
ministru līmeņa tikšanās, tostarp ar Āzijas valstīm: Ķīnu (ASEM Rektoru konferences ietvaros),
Dienvidkoreju, Japānu, Indiju, Uzbekistānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu, lai pārrunātu aktuālos
sadarbības jautājumus ministrijas kompetences jomās un iezīmētu savstarpējas intereses turpmākai
sadarbībai. Pirmā Eiropas Savienības un Centrālāzijas izglītības ministru tikšanās darba kārtībā tika
iekļautas vizītes arī uz Latvijas augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. 2015. gada
29. aprīlī tika parakstīts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Japānas Izglītības,
kultūras, sporta, zinātnes un tehnoloģiju ministrijas sadarbības memorands izglītības, zinātnes, sporta
un kultūras jomā, kā arī turpināts darbs pie vairāku starptautisko līgumprojektu izstrādes.
Saskaņā ar Pirmās Eiropas Savienības un Centrālāzijas izglītības ministru tikšanās Komunikē
noteikto Latvija ir koordinējošā valsts Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbībai profesionālās
izglītības jomā laika posmā līdz otrajai ministru sanāksmei, kura plānota 2017. gadā. Tādējādi
ministrija aktīvi iesaistās Centrālāzijas izglītības platformas darba plāna 2016. gadam izstrādē un
īstenošanā.
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas reglamentēto profesiju jomā ministrija piedalījās Eiropas
Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu
ģenerāldirektorāta vadītajā darbā, lai nodrošinātu modernizētās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
direktīvas ieviešanu ES un EEZ valstīs. Modernizētā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas direktīva
2013/55/ES ir grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra direktīvai
2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Šie grozījumi paredz profesionāļu mobilitātes
veicināšanu iekšējā tirgū, modernizējot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas mehānismu. Latvijas
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators regulāri piedalījās Eiropas Komisijas Profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru grupas un apakšgrupu sanāksmēs, kurās 2015. gada gaitā
turpinājās direktīvā paredzēto jaunievedumu, jo īpaši – Eiropas Profesionālās kartes un brīdināšanas
mehānisma, praktiskās īstenošanas nosacījumu izstrāde, kā arī reglamentēto profesiju nosacījumu
salīdzinošā izvērtēšana. Aktīvi norisinājās grozījumu izstrāde likumā “Par reglamentētajām profesijām
un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos. Svarīga bija
sadarbība un konsultācijas ar citām ministrijām un profesionālajām asociācijām, uz kurām attieksies
direktīvas grozījumi.
Ministrija turpināja sadarbību ar Eiropas Universitātes institūtu, 2015./2016. akadēmiskajā
gadā stipendijas studijām institūtā tika piešķirtas trim studentiem no Latvijas.
Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) bija viena no
Latvijas nozīmīgākajām ekonomiskajām un ārpolitikas prioritātēm pārskata gadā. Latvijas iestāšanās
OECD sarunu „ceļvedis” paredzēja Latvijas īstenotās politikas un prakses izvērtējumu 21 OECD
35
komitejā. IZM kompetencē ir sadarbības nodrošināšana ar OECD Izglītības politikas komiteju (EDPC)
un Zinātnes un tehnoloģijas politikas komiteju (CSTP).
Pēc OECD izpētes misijas Latvijā, kas notika 2014. gada beigās, 2015. gadā OECD eksperti
sagatavoja ziņojumu par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem „Reviews
of National Policies for Education: Education in Latvia”.
2015. gada 18. novembrī notika pievienošanās sarunas OECD EDPC komitejā. OECD augstu
novērtēja Latvijas izglītības politikas virzību, sniedzot pozitīvu atzinumu par Latvijas izglītības
politikas un prakses atbilstību OECD standartiem. Vienlaikus OECD sniedza šādas rekomendācijas
Latvijai:
Pirmsskolas izglītība un aprūpe:
− turpināt paplašināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (APIA) pakalpojumus, īpaši lauku
apvidos un īpaši visjaunākajiem bērniem;
− īstent stratēģisku pieeju APIA darbinieku darba kvalitātes un motivācijas uzlabošanai;
− stiprināt uzraudzību, datu vākšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu;
− pārskatīt pirmskolas izglītības un aprūpes pārvaldību un finansēšanas kārtību.
Pamatizglītība (t.sk. profesionālā izglītība):
− radīt apstākļus izglītības un vadības personāla profesionālās kvalitātes celšanai;
− veicināt vienlīdzību un ekselenci izglītībā, īpašu uzmanību pievēršot lauku skolām;
− izstrādāt saskaņotu izvērtēšanas sistēmu uz pierādījumiem balstītai izglītības politikai un
praksei.
Vidējā izglītība (t.sk. profesionālā izglītība):
− turpināt uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām;
− sašaurināt dalījumu starp vispārējo un profesionālo vidusskolas izglītību;
− palielināt centienus, lai veicinātu dalību pieaugušo izglītībā.
Augstākā izglītība:
− turpināt trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešanu;
− turpināt uzlabot augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti;
− turpināt līdzsvarot sistēmas kapacitāti, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, aktuālo fiskālo
situāciju un darba tirgus prasības;
− stiprināt stratēģisko vadību un.
OECD rekomendācijas izglītības jomā saskan ar jau veicamajām reformām un izvirzītajām
politikas prioritātēm, kas ir noteikti Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam,
konceptuālajā ziņojumā „Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, Zinātnes,
tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, Valdības rīcības plānā un
citos politikas plānošanas dokumentos. OECD rekomendācijas tiks ņemtas vērā arī turpmāk, plānojot
un īstenojot izglītības un zinātnes attīstības politiku.
Piedaloties Latvijas ekspertiem, CSTP sēdē 2015. gada 24. un 25. martā tika izvērtēta Latvijas
zinātnes politika un prakse. CSTP Ministru sanāksmes laikā 2015. gada 20. un 21. oktobrī Korejā tika
saņemts formāls pozitīvs atzinums par Latvijas atbilstību OECD standartiem, kur piedalījās Latvijas
delegācija izglītības un zinātnes ministres vadībā.
Uzsākot gatavoties kļūšanai par OECD dalībvalsti, ministrija ir iesaistījusies programmā „Izglītības
sistēmas indikatori” (INES), kā arī citās OECD programmās un projektos. Dalība šajās pētījumu
programmās tiks turpināta 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa
sistēmu” 8.3.6.1. pasākuma “Dalība starptautiskos pētījumos” projekta “Dalība starptautiskos izglītības
pētījumos” ietvaros.
36
Eiropas Savienības struktūrfondi un ārvalstu finanšu instrumenti
22. tabula
Finanšu resursu izdevumi ES struktūrfondu un ārvalstu finanšu instrumentu projektu
īstenošanai6
6 Informāciju par 70.09.00 programmas „Eiropas Savienības jauniešu neformālās izglītības programmas „Jaunatne darbībā””2007.–
2013.gadam” un 70.10.00 programmas „VA „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” budžeta programmu skatīt šajā pārskatā.
Informācija par 70.13.00 programmu “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi kompensācijas dodoties ES Padomes darba grupu sanāksmēm
un Padomes sanāksmēm ” pievienoti tabulai Eiropas prezidentūras ES Padomē nodrošināšana
Informācija par 72.06.00 Atbalsts jaunatnes politikas attīstībai skatīt pie Finanšu resursu izdevumi jaunatnes politikas
nodrošināšanai šajā pārskatā.
Budžeta programma / apakšprogramma Apstiprināts
likumā, plāns
2015. gadam (ar
izmaiņām) ,EUR
Budžeta
izpilde
pārskata
periodā,
EUR
62.00.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana 178 333 374 166 827
061
62.02.00 Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)
finansējumu (2007-2013)
51 586 768 40 829 168
62.06.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2007-2013) 86 444 929 85 730 136
62.07.00 Atmaksas un avansi pašvaldībām vai citiem struktūrfondu finansējuma
saņēmējiem par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanu (2007-
2013)
40 301 677 40 267 757
63.00.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana 32 446 061 28 713 764
63.02.00 Atmaksa valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu
(2007-2013)
9 038 757 5 371 452
63.06.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2007-2013) 5 257 318 5 205 940
63.07.00 Atmaksas un avansi pašvaldībām vai citiem struktūrfondu finansējuma
saņēmējiem par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanu (2007-2013)
10 881 616 10 881 566
63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) Projekti (2014-2020) 7 268 370 7 254 806
64.00.00 Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu
īstenošana
19 827 14 371
64.08.00 Eiropas Lauksaimniecības garantijas fonda (ELGF) maksājumi (2014-2020) 19 827 14 371
65.00.00 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu
īstenošana
1 989 1 987
65.07.00 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumi (2007-
2013)
513 513
65.09.00 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA) maksājumi (2014-2020) 1 476 1 474
69.00.00 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežas sadarbības programmu,
projektu un pasākumu īstenošana
2 715 219 2 171 448
69.02.00 Atmaksas valsts pamatbudžetā par 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”
pārrobežas sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošanu
2 569 659 2 070 329
69.06.00 Mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” projektu īstenošana 145 560 101 119
70.00.00 Citu ES politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana 43 644 341 29 423 680
70.05.00 Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, KF apgūšanai (2007-2013) 2 936 513 2 880 379
70.06.00 Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās 2 769 810 2 680 094
70.07.00 ES starptautiskās sadarbības programmu un inovāciju izglītības jomā īstenošanas
nodrošināšana
5 429 000 1 384 584
70.08.00 Valsts izglītības attīstības aģentūra 4 428 222 3 776 275
70.11.00 Dalības ES izglītības sadarbības projektos 2 078 622 1 039 411
70.12.00 Eiropas Kopienas programmu projektu īstenošana 217 802 206 474
70.15.00 ES programmas Erasmus+ projektu īstenošanas nodrošināšana 22 567 289 16 077 010
71.00.00. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansēto
programmu, projektu un pasākumu īstenošana
2 761 214 2 744 584
37
2015. gads iezīmējas ar diviem paralēliem nozīmīgiem darba uzdevumiem ministrijai kā ES
struktūrfondu atbildīgajai iestādei ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda noslēguma fāze,
nodrošinot finansējuma uzraudzību un koordināciju; aktīvi uzsāktā ES fondu 2014.-2020. gada
plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu
īstenošanas nosacījumu izstrāde.
Ministrijas budžetā nodrošināts finansējums ES fondu projektu
īstenošanai 149 340 205 eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda atbalstītiem projektiem –
23 342 312 eiro, bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstīto projektu īstenošanai – 125 997 893
eiro apmērā. Par īstenotajiem ES fondu projektiem valsts pamatbudžetā ir atmaksāti 46 200 620 eiro.
ESF un ERAF aktivitāšu un apakšaktivitāšu ietvaros ieviesti 189 projekti, t.sk. 68 ESF projekti un 121
ERAF projekti.
Lai sekmētu maksimālu 2007.-2013. gada plānošanas perioda ES fondu investīciju ieguldījumu
Latvijas izglītības sistēmā un zinātnē, 2015. gadā ministrija izstrādāja vairākus grozījumus MK
noteikumos, kas regulē minētā plānošanas perioda ES fondu aktivitāšu īstenošanu, kā arī atbilstoši
atbildīgās iestādes funkcijām sagatavoja šā plānošanas perioda pusgada ziņojumus par ministrijas
atbildībā esošo ES struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ieviešanu un ziņojumu par
horizontālo prioritāšu īstenošanu ES fondu līdzfinansētajos pasākumos un aktivitātēs.
2015. gadā ministrija turpināja ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu izstrādi.
Ministrija ir izstrādājusi piecus MK noteikumu projektus par ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas
perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu īstenošanas
nosacījumiem izglītības un zinātnes jomā, kas saistīti ar ES fondu investīcijām kompetenču pieejā
balstīta vispārējās izglītības satura izstrādē un aprobācijā, jauniešu nodarbinātības veicināšanā,
jauniešu iesaistē izglītības un profesijas ieguvē, starptautiski atzītas augstskolu studiju programmu
akreditācijas aģentūras izveidē un ieguldījumiem cilvēkresursos un infrastruktūrā zinātnē – pasākumos
„Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” un „Praktiskās pētniecības atbalsts”. Pārskata periodā ir
stājušies spēkā trīs no tiem. Ir sagatavoti izskatīšanai valdībā vairāki informatīvie ziņojumi, kas nosaka nepieciešamās
atbalstāmās darbības un priekšatlases kritērijus mācību iestādēm, kurām turpmākajos gadus būs
pieejamas ES fondu investīcijas mācību vides uzlabošanai un profesionālā aprīkojuma modernizācijai.
Pārskata gadā 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondu uzraudzības komitejā apstiprināti pieci
ministrijas izstrādātie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji – iepriekš minēto MK noteikumu
reglamentējošo pasākumu projektu iesniegumu atlasēm un pasākuma „Dalība starptautiskos
pētījumos” projektu iesniegumu atlases pirmajai kārtai.
Savukārt izskatīšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā iesniegti divi projektu iesniegumu
vērtēšanas kritēriji - vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanas un nacionāla un
starptautiska mēroga pasākumu īstenošanas izglītojamo talantu attīstībai pasākumu projektu
iesniegumu atlasēm.
Papildus tam pārskata periodā ir sagatavots konceptuālais ziņojums „Par politikas alternatīvu
veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā
atbalsta mērķa „Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences
pasākumus” ieviešanu”, kā arī MK apstiprināts 2015. gada 30. decembrī ministrijas sagatavotais
attīstības plānošanas dokuments „Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās
un profesionālās izglītības iestādēs 2015.-2020. gadam”, kas vienlaikus ir arī paplašinātais sākotnējais
novērtējums 8.3.5. specifiskajam atbalsta mērķim „Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.
71.06.00. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētās
programmas īstenošana
2 761 214 2 744 584
72.00.00 Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektu un pasākumu īstenošana 618 462 533 836
72.07.00 Grantu shēmas „Šveices zinātnieku aktivitātes Latvijā” nodrošināšana 84 803 84 248
73.00.00 Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētie projekti 228 891 190 547
73.06.00 Dalība Ziemeļu Ministru Padomes Nordplus ietvarprogrammā 228 891 190 547
38
Ārvalstu finanšu instrumenti
2015. gadā veikta atklāto projektu iesniegumu atlase Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas
finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas „Pētniecība un stipendijas” aktivitātē “Stipendijas”.
Kopā saņemti 33 projektu iesniegumi par kopējo summu 1 547 080- eiro, no kuriem finansēšanai
apstiprināti 28 projekti par visu aktivitātei pieejamo summu – 1 045 037 eiro. Tās mērķis ir veicināt
divpusēju sadarbību augstākās izglītības jomā, kas balstās uz studējošo un akadēmiskā personāla
mobilitāti starp Latviju un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, nodrošina iegūto studiju rezultātu
savstarpēju atzīšanu un akadēmiskā personāla sadarbību, lai veicinātu studiju programmu attīstību un
augstākās izglītības iestāžu starptautisko sadarbību. Aktivitātes ietvaros sadarbojas vairāk nekā 35
Latvijas, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas augstākās izglītības institūcijas, un ir plānotas vairāk
nekā 100 studentu un vairāk nekā 150 akadēmiskā personāla mobilitātes. Septiņi no atbalstītajiem 28
projektiem veido sinerģiju ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-
2014. gada programmas „Pētniecība un stipendijas” aktivitātes “Pētniecība” projektiem. Projektu
īstenošana uzsākta 2015. gadā.
Pārskata gadā apstiprināti finansēšanai 11 pētniecības projekti Eiropas Ekonomikas zonas un
Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas „Pētniecība un stipendijas” aktivitātē
“Pētniecība”. Projektu īstenošana uzsākta 2015. gada pirmajā pusgadā, aktivitāte noslēgsies 2017. gada
30. aprīlī. Tās mērķis ir veicināt uz pētniecību balstītu zināšanu attīstību Latvijā, Norvēģijai un Latvijai
sadarbojoties fundamentālo un lietišķo pētījumu jomā. Pētniecības aktivitāte vērsta uz divpusējās
sadarbības stiprināšanu starp Latvijas un Norvēģijas pētniecības iestādēm, tādējādi stimulējot iestāžu
ilgtermiņa sadarbību, kā arī to kapacitātes un kompetenču attīstību. Projekti tiek īstenoti divās
tematiskajās jomās – sociālajās un humanitārās zinātnes un veselības jomā. Aktivitātes ietvaros
sadarbojas vairāk nekā 20 Latvijas un Norvēģijas zinātniskās institūcijas, un tās noslēgumā paredzētas
vairāk nekā 40 starptautiski recenzētas zinātniskās publikācijas.
2.3. VEIKTIE UN PASŪTĪTIE PĒTĪJUMI
2015. gadā ir pasūtīts pētījums par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas problēmas risināšanai. Pētījuma mērķis bija, balstoties uz oriģināliem kvantitatīvajiem
(priekšlaicīgi mācības pametušo jauniešu aptaujas) un kvalitatīvajiem (ekspertu intervijas) datiem, kā
arī uz iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem, identificēt priekšlaicīgas mācību pamešanas iemeslus,
riskus un noteikt nepieciešamos preventīvos pasākumus priekšlaicīgas mācību pamešanas risku
mazināšanai jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Pētījuma rezultāti izmantoti darbības
programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ministrijas pārziņā esošā 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa
“Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus”
īstenošanas uzsākšanai.
Divi pētījumi tika veikti jaunatnes jomā, sniedzot informatīvo atbalstu jaunatnes politikas
īstenošanā:
1) jaunatnes politikas monitorings 2015, kas ir socioloģisks un kvantitatīvs pārskats, kas sniedz
atbildes un statistiku par konkrētiem aktuāliem jaunatnes politikas jautājumiem;
2) pētījums “Darba ar jaunatni situācijas izpēte paaldībās un darba ar jaunatni attīstības modeļu
izstrāde”.
39
2.4. IEKŠĒJAIS AUDITS
Ministrijas Iekšējā audita nodaļa 2015. gadā ir veikusi trīs iekšējos auditus, koordinējusi astoņu
iepirkto iekšējo auditu veikšanu un uzraudzību (no tiem pieci iepirktie iekšējie auditi pabeigti 2015.
gadā), veikusi vairāk nekā 10 dienesta pārbaudes un sniegusi konsultācijas, novērtējot ministrijas un
tās padotības iestāžu iekšējās kontroles sistēmu. Kopumā ministrijas iekšējās kontroles sistēma
darbojas sekmīgi, lai gan ir nepieciešami arī uzlabojumi vairākās jomās, kur konstatēts specifisku
kontroļu trūkums.
Iekšējās kontroles sistēmas uzlabojumiem par 2015. gadā pabeigtajiem iekšējiem auditiem
Iekšējā audita nodaļa un audita ārpakalpojuma sniedzēji ir snieguši 141 ieteikumu, tajā skaitā 22
augstas prioritātes ieteikumus. Ministrijas Iekšējā audita nodaļa veica 10 Valsts kontroles revīziju 94
ieteikumu (vairāk nekā 108 veicamo pasākumu) uzraudzību.
Nodaļa pārskata periodā koordinēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmas
saistošo uzdevumu izpildi ministrijā un tās padotības iestādēs, tajā skaitā pieprasīja un apkopoja
informāciju par pretkorupcijas programmas izpildi, sniedzot konsultācijas ministrijas struktūrvienībām
un padotības iestādēm par korupcijas risku identificēšanu, novērtēšanu un mazināšanu.
40
74,6%
2,4%
19,6%
0,5%2,4% 0,5%
Centrālā aparāta finansējums ESF un ERAF fondu līdzekļi
Tehniskās palīdzības līdzekļi Norvēģu finanšu instrumenti
Zinātnes bāzes finansējums Cits finansējums
III. PERSONĀLS
2015. gadā ministrijā vidēji bija 211 amata vieta. Pārskata perioda beigās bija 209 amata vietas,
no kurām 142 jeb 68% – valsts civildienesta ierēdņu amata vietas.
8. attēls
Ministrijas amata vietu finansējums 2015. gada 31. decembrī
2015. gadā vidēji ministrijā bija nodarbināti 203 darbinieki. Darbinieku maiņas koeficients pēc
atbrīvoto skaita bija 11% (neskaitot darbiniekus, kuri bija nodarbināti ministrijā, lai nodrošinātu
Latvijas prezidentūru ES Padomē). Pārskata perioda beigās ministrijā bija nodarbināti 197 darbinieki,
9 darbinieki atradās ilgstošā prombūtnē.
9. attēls
Ministrijas amatu un nodarbināto skaita dinamika laika posmā
2013. vgada 1. janvāris - 2015. gada 31. decembris
205216
232
209198 198
210197
17 18 22 1212 9 5 10
2013.jan 2014.jan 2015.jan 2015. 31.dec
Amatu skaits
ministrijā
Nodarbināto
skaits
Vakanto amatu
skaits
41
Sadalījumā pa dzimumiem 80% no ministrijas darbiniekiem ir sievietes, bet 20% – vīrieši. Vidējais
ministrijā nodarbināto vecums 2015. gadā bija 41 gads. Jaunākajam ministrijas darbiniekam bija 21
gads, bet vecākajam – 68 gadi.
10. attēls
Ministrijā nodarbināto sadalījums pa vecuma grupām
Sadalījumā pēc nodarbināto stāža ministrijā visvairāk nodarbināto ir grupā ar stāžu no sešiem
līdz 10 gadiem – 32%, tad seko nodarbinātie ar stāžu no viena līdz diviem gadiem – 22%, trešā lielākā
nodarbināto grupa bija ar stāžu no trīs līdz pieciem gadi.
11. attēls
Nodarbināto stāžs ministrijā
20-29
gadi 11%
30-39 gadi
40%40-49 gadi
23%
50-59 gadi
19%
vecāki par 60 gadiem
6%
vairāk nekā 20
gadi 2%16-20 gadi
3%
11-15
gadi 12%
6-10 gadi
32%3-5 gadi
12%
1-2 gadi 22%
mazāk nekā 1
gads 15%
42
Pārskata gadā četri ministrijas darbinieki ieguvuši maģistra grādu, bet divi darbinieki –
bakalaura grādu.
Visvairāk ministrijas darbinieku studēja Latvijas Universitātē – 10 darbinieki, tai seko Rīgas
Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
12. attēls
Ministrijā nodarbināto izglītība
2015. gadā 267 ministrijas darbinieki apmeklējuši 44 dažāda veida mācības - seminārus,
konferences, kursus, t.sk. Valsts administrācijas skolā un Valsts kancelejā, kopumā 340 stundu
apjomā.
Par izciliem darba izpildes rezultātiem vai īpašiem sasniegumiem ministrijā tiek pasniegti
atzinības raksti un pateicības raksti. Aizvadītajā gadā, kad Latvija pirmo pusgadu bija prezidējošā
valsts Eiropas Savienības Padomē, prezidentūrā iesaistīto darbinieku ieguldījums tika novērtēts ar
atzinības rakstiem, ko saņēma septiņi ministrijas darbinieki, un pateicības rakstiem, kurus saņēma 44
ministrijas darbinieki. Lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē pasākumu norisi, ministrija iesaistīja brīvprātīgos, noslēdzot 23 vienošanās par brīvprātīgā
darbu.
vidējā
7%
1.līmeņa
augstākā
1%
bakalaura
grāds
16%
augstākā
24%
maģistra grāds
49%
doktora grāds
3%
43
IV. KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU
4.1. SABIEDRĪBAS IZGLĪTOŠANA UN INFORMĒŠANA
Sabiedrības izpratnes veidošana par svarīgākajiem ministrijas darbības virzieniem un
pieņemtajiem lēmumiem ir bijis galvenais komunikācijas uzdevums pārskata periodā. Informējot un
izglītojot sabiedrību par ministrijas atbildībā esošo jomu politikas veidošanu, lai sasniegtu visas
ieinteresētās mērķgrupas, ministrija izmanto dažādus komunikācijas kanālus un veidus: nodrošina
individuālas konsultācijas informācijas centrā, veido mediju attiecības, aktuālo informāciju publicē
ministrijas mājas lapā un sociālajos tīklos, organizē diskusijas, seminārus un citus informēšanas un
izglītošanas pasākumus.
Proaktīvi veidojot komunikāciju, pārskata gadā sagatavotas 239 preses relīzes par ministrijas
pārziņā esošo jomu aktualitātēm. Medijiem un sabiedrībai piedāvātās informācijas atspoguļojumā
medijos dominē neitrāla informācija.
13. attēls
Informācijas atspoguļojuma veids medijos 2015. gadā (informācijas aģentūras LETA
kvalitatīvās publicitātes analīzes dati)
Informējot par aktualitātēm nozarē, aizvadītajā gadā organizētas 15 preses konferences un mediju
brīfingi. Sadarbojoties ar ziņu aģentūrām, nacionālo un reģionālo presi, ar elektroniskajiem medijiem
un interneta portāliem, regulāri sniegti komentāri medijiem un atbildes uz sabiedrību interesējošiem
jautājumiem. Pārskata gadā sagatavotas vairāk nekā 1900 atbildes uz mediju jautājumiem. Visbiežāk
ar ministrijas darbību saistītās tēmas 2015. gadā radušas atspoguļojumu interneta portālos (48,6%) un
radio (20,2%).
44
14. attēls
2015. gada publicitātes salīdzinājums dažādos mediju segmentos (informācijas aģentūras
LETA kvalitatīvās publicitātes analīzes dati)
Pārskata gadā ministrija piedalījās starptautiskajā izglītības izstādē „Skola 2015”, iesaistījās citu
iniciatīvu organizēšanā – “Ēnu dienā”, radošās darbības nedēļas „radi!2015” aktivitātēs un Valsts
pārvaldes atvērto durvju dienas pasākumos.
Kā radošās darbības nedēļas “radi!2015” organizētāju stratēģiskais partneris ministrija aktīvi
iesaistījās radošās darbības nedēļas pasākumos, kas 2015. gadā fokusējās uz radošumu veicinošu
izglītību, inovācijām, zināšanu ekonomiku un radošu pārvaldību. Ministrija sadarbībā ar Britu padomi
Latvijā, Rīgas Izglītības un informatīvi metodisko centru, UNESCO Latvija, Latvijas Nacionālo
kultūras centru un Izglītības attīstības centru martā organizēja starptautisku digitālo forumu „Skola
digitālajā laikmetā”, kura mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem, kādai ir jābūt skolai 21. gadsimtā
un kā jēgpilni izmantot tehnoloģijas mācību procesā.
“Ēnu dienā”, iepazīstot ministrijas vadības, amatpersonu un speciālistu darbu, ministrijas
darbiniekus ēnoja 18 jaunieši no dažādām Latvija skolām. Valsts pārvaldes atvērto durvju dienā oktobrī
jaunieši varēja uzzināt par ministrijas darbu un iespējām iesaistīties jaunatnes politikas veidošanā.
Sociālajos tīklos Twitter, Facebook un Flickr ministrija piedāvāja informāciju par svarīgo un
aktuālo nozaru dienaskārtībā. Facebook profila skatījumu skaits 2015. gadā pārsniedza 187 000, bet
sekotāju skaits pārsniedza 1000. Tas panākts, aktīvāk iesaistoties sociālo tīklu komunikācijā un
palielinot sekotājiem nozīmīgu un interesantu Facebook ierakstu daudzumu (25% pieaugums pret
iepriekšējo atskaites periodu). Operatīvi tika sniegtas atbildes uz jautājumiem Twitter kontā, veidojot
atgriezenisko saikni ar dažādām sabiedrības grupām, un ministrijas Twitter kontam gada beigās bija
gandrīz 3200 sekotāju. To skaits gada laikā pieaudzis par nepilnu tūkstoti. Pārskata gadā izveidots arī
ministrijas profils vietnē draugiem.lv.
45
15. attēls
Sociālo tīklu Facebook un Twitter sekotāju skaita dinamika (2014-2015)
Pārskata gadā sabiedrībai tika piedāvāta jaunā ministrijas mājaslapa. Jau gada sākumā tika
pabeigti mājaslapas tehniskās izstrādes darbi un jaunā mājaslapa tika publicēta 24. martā. Tā veidota
atbilstoši jaunajai vienotajai valsts pārvaldes vizuālajai identitātei. Informācijas aktualitāte ministrijas
mājaslapā www.izm.gov.lv nodrošināta, regulāri atjaunojot informāciju, veicot mājaslapas satura
papildināšanu un aktualizēšanu.
Ministrijas Informācijas centrā, kura uzdevums ir stiprināt saikni starp ministriju un sabiedrību,
ikvienam interesentam ir pieejami dažādi informatīvie materiāli par izglītības, zinātnes, sporta, valsts
valodas un jaunatnes nozares aktualitātēm. Centrā pilsoņi, nepilsoņi un ārvalstnieki var pieteikties arī
valsts valodas eksāmenam, savukārt pieaugušo izglītības konsultants ikvienam interesentam bez
maksas izstrādā individuāli piemērotu mācību plānu esošās izglītības pilnveidošanai. Aizvadītajā gadā
Informācijas centrs nodrošināja klātienes konsultācijas apmeklētājiem, sniedza atbildes uz
jautājumiem gan klātienē, gan pa informācijas tālruni, gan informatīvajā e-pastā.
Pārskata gadā ministrija turpināja nodrošināt arī portāla www.jaunatneslietas.lv darbību, regulāri
papildinot informāciju par jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes politikas aktuālitātem.
4.2. SADARBĪBA AR NEVALSTISKO SEKTORU
Ministrijai un tās padotības iestādēm ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar nevalstiskajām
organizācijām, īstenojot kopīgus projektus, izstrādājot normatīvos aktus, strādājot darba grupās un
tādējādi veicinot gan nevalstiskā sektora līdzdalību lēmuma pieņemšanas procesos, gan sekmējot
informācijas apmaiņu un sociālo dialogu. Ministrija atzinīgi novērtē nevalstiskā sektora sadarbības
partneru ieguldījumu normatīvo aktu pilnveidošanā un komunikācijas vides uzlabošanā.
Sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), arodbiedrību
“Latvijas izglītības vadītāju asociācija” (LIVA), Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas
Pašvaldību savienību nozīmīgākās sadarbības jomas 2015. gadā bija saistītas ar atzinumu sniegšanu
par izstrādāto normatīvo aktu projektiem un jauno pedagogu darba samaksas modeli.
Uzsākot datorikas mācību satura izstrādi un aprobāciju 155 vispārējās izglītības iestādēs,
ministrija ir sadarbojusies ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).
46
Risinot speciālās izglītības jautājumus, 2015. gadā organizēta sadarbība ar vecāku
nevalstiskajām organizācijām – biedrību “Latvijas Vecāku forums”, “Latvijas disleksijas biedrība”,
“Latvijas Autisma apvienība” u.c.
Normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā, t. sk. Profesionālās izglītības likuma
grozījumu izstrādē, aktīvi iesaistījās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un
Profesionālas izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA). Nozīmīga
bija minēto organizāciju iesaiste arī darba vidē balstītu mācību ieviešanā.
Produktīva bija sadarbība ar Rektoru padomi, jo īpaši – konsultācijas par budžeta vietu
piešķiršanu augstskolām.
Lai nodrošinātu Latvijas viesās specializācijas stratēģijas īstenošanu, ministrija sadarbībā ar
Valsts izglītības attīstības aģentūru ir organizējusi vairākus diskusiju raundus par dažādu politikas
instrumentu izstrādi, kā arī par viedās specializācijas stratēģijas jomu ekosistēmu aprakstiem.
Diskusijās tika aicināti piedalīties zinātnisko institūciju pārstāvji, nozaru asociācijas. Kopumā
2015.gadā ir organizētas 16 diskusijas.
2015. gadā Latvijā darbojās aptuveni 100 nevalstiskās sporta organizācijas, t.sk. 80 Sporta
likumā noteiktā kārtībā atzītas sporta federācijas. Nozīmīgākie ministrijas sadarbības partneri ir LOK,
LSFP, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds, Latvijas Komandu sporta
spēļu asociācija un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome.
2015. gadā provizoriski 50% no valsts finansējuma valsts uzticējusi nevalstiskajām sporta
organizācijām valsts deleģēto un Sporta likumā noteikto uzdevumu veikšanai, tādējādi nostiprinot
sporta organizāciju lomu sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā, vienlaicīgi
uzlabojot kontroles sistēmu, lai nodrošinātu sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu
atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem un vairotu sabiedrības uzticamību sporta nozarei kopumā.
2015. gadā sadarbībā ar nevalstiskajām sporta organizācijām tika uzsākta sporta nozarei svarīgu
jautājumu risināšana. Saskaņā ar Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015. gada 2. jūlija sēdē nolemto
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas
Pašvaldību savienību, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi un Latvijas
Komandu sporta spēļu asociāciju uzsākta priekšlikumu izstrāde nacionālas nozīmes starptautisku
sporta pasākumu organizēšanas kārtības un valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtības un kritēriju
pilnveidei. Sadarbībā ar iesaistītajām sporta nozares nevalstiskajām organizācijām izstrādāt
priekšlikumi grozījumiem Sporta likumā, paredzot aizliegumu manipulēt ar sporta sacensībām.
Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz ieviest bargākus sodus par sporta
spēļu rezultātu “sarunāšanu”.
47
V. 2016. GADĀ PLĀNOTIE PASĀKUMI
2016. gadā ministrija ir plānojusi veikt šādus pasākumus:
Vispārējā un profesionālajā izglītībā
izstrādāt jaunu jaunu pedagogu darba samaksas modeli;
īstenojot “Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam” rīcības plānu 2015.-
2017. gadam, efektīvi izmantojot plānoto specifisko atbalsta mērķu (ES fondu apguve)
resursus, ir paredzēta:
o kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde un aprobācija, t.
sk. iekļaujošas izglītības principa un individualizētas mācību pieejas
nodrošināšana;
o jauniešu karjeras izvēles un karjeras attīstības atbalsta pasākumi, t. sk. uzlabojot
pieeju karjeras atbalstam jauniešiem un izveidojot kompleksu karjeras
konsultantu atbalsta sistēmu;
o pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveide;
o pedagogu tālākizglītības sistēmas pilnveide, t. sk. pieaugušo izglītības īstenošanas
kontekstā;
o Profesionālās izglītības likuma grozījumu ieviešana, t. sk. normatīvo aktu izstrāde
darba vidē balstītu mācību ieviešanai, nozaru ekspertu padomju attīstīšanai un
profesionālās izglītības saturiskajām izmaiņām.
Augstākajā izglītībā un zinātnē:
veikt zinātnisko institūciju stratēģiju un pētniecības programmu izvērtējumu un sagatavot
kritērijus nākamajam izvērtējumam;
turpināt institucionālo pārvaldības sistēmu un cilvēkresursu politikas pilnveidi augstskolās,
īpaši koncentrējoties uz STEM jomu;
pilnveidot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības tālāko attīstību, precizēt koledžu
vietu un loma profesionālās izglītības un augstākās izglītības institucionālajā sistēmā.
sagatavot informatīvo ziņojumu par starptautisko akreditāciju un diplomatzīšanu
attīstot starptautisko sadarbību, izstrādāt Eiropas pētniecības telpas ceļvedi, piedalīties ESFRI
objektos, uzsākt dalību INTERREG projektā
nodrošināt visu ex-ante nosacījumu izpildi izglītības un zinātnes jomā atbilstoši Partnerības
līgumam ES investīciju fondu 2014-2020. gada plānošanas periodam, lai varētu uzsākt ES
fondu investīciju pasākumus, attīstot pētniecības ekselenci un jauno zinātnieku karjeras
uzsākšanu Latvijas zinātniskajās institūcijās vai industrijā un atbalstot izglītības, zinātnes un
uzņēmējdarbības sadarbību tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā.
Valsts valodas politikā:
izdot pētījumu “Valodas situācija 2010–2015”;
veikt atbalsta pasākumus latviešu valodas saglabāšanai diasporā un latviešu valodas apguvei
ārvalstīs.
Sportā:
izstrādāt grozījumus Sporta likumā;
izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr.1036 „Kārtība,
kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, pilnveidojot kārtību
un kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem;
pilnveidot kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā,
paredzot, ka naudas balvas sporta veida vai disciplīnas attīstībai var piešķirt arī par
48
Olimpiskajās spēlēs izcīnīto ceturto, piekto un sesto vietu, kā arī pārskatīt (paaugstināt) naudas
balvu piešķiršanas kritērijus;
nodrošināt Daugavas stadiona teritorijas revitalizācijas programmas “Kultūras un sporta
kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” īstenošanas uzraudzība;
nodrošināt uzraudzību pār nevalstiskajām sporta organizācijām deleģēto valsts pārvaldes
funkciju izpildi sporta nozarē.
Jaunatnes politikā:
nodrošināt jaunatnes lietu speciālistu profesionālo pilnveidi un metodisko vadību;
organizēt konkursus “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2017” un “Labākais darbā ar jaunatni
2016”;
nodrošināt pētījuma par Latvijas jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā un sadarbības stiprināšanu
uzņēmējdarbības jomā ar diasporas jauniešiem, izstrādājot sadarbības mehānismu starp valsts
pārvaldi, privāto sektoru un pašvaldību;
organizēt strukturētā dialoga popularizēšanas pasākumus visā Latvijā un apkopot jauniešu
viedokļus par strukturētā dialoga V cikla izvirzītajām prioritātēm sadarbībā ar Latvijas
Jaunatnes padomi;
nodrošināt starptautisko sadarbību jaunatnes jomā ar Beļģiju (Flandriju) un Baltijas valstīm,
veicināt starptautiskās sadarbības attīstīšanu jaunatnes politikas nozarē.