Ибра гимова Валентине Се меновн а

Т О Ч К А . . . Т О Ч К А ) Т О Ч К А ! Т О Ч Е Ч Н Ы Й М А С С А Ж

Москва « М о л о д а я г а а р д м о <988

И з у ч е н и е о с о б е н н о с т е й о р г а н и з м а ч е л о в е к а , е г о с к р ы т ы х р е с у р ­

сов в к л ю ч а е т с е г о д н я сам ы е р а з л и ч н ы е а с п е к т ы . В к н и г е к а н д и д а т а

м е д и ц и н с к и х н а у к В. И б р а г и м о в о й р а сск а зы ва е тся о с п о с о б а х р е ф ­

л е к т о р н о г о в о з д е й с т в и я на б и о л о г и ч е с к и а к ти в н ы е , « ж и з н е н н ы е « то ч ки

м е т о д о м т о ч е ч н о г о массажа.

К н и г а р а с с ч и та н а на м а с с о в о г о ч и т а т е л я .

N o k rievu va lo d a s tu lko ju ias 1. D a n u t ē v i č a , D z . Karisa, K. Stalto

failu izveidojis Imants Ločmelis

С И з да т е л ьс тв о « М о л о д а » гвардия»,1988

С Tulkojums latvieiu valod* —J. DanutAvKa, Dx. Ka-i»a. K. Stalta,1989

P R I E K Š V Ā R D S

G r ā m a t ā a p l ū k o t a v i e n a n o d a u d z ā m p i r m s ā r s t a p a l ī d z ī ­

b a s m e t o d ē m — p u n k t u m a s ā ž a , š ī s m e t o d e s g a l v e n i e l i e t o š a n a s n o ­

t e i k u m i , i n d i k ā c i j a s u n k o n t r i n d i k ā c i j a s .

G r ā m a t a s u z b ū v e s p a m a t ā l ikts s i m p t o m u u n s i n d r o m u p r i n c i p s ' .

S e n ā a u s t r u m u m e d i c ī n a , n o k u r a s c ē l u s i e s a r ī p u n k t u m a s ā ž a s

m e t o d e , s i m p t o m u s u n s i n d r o m u s a p l ū k o j a p a t s t ā v ī g i u n ā r s t ē j a t o s ,

b i e ž i v i e n n e a p v i e n o j o t n o z o l o ģ i s k ā s s l i m ī b a s f o r m ā s 2. P a t v ē l v a i ­

r ā k — s e n a j ā a u s t r u m u m e d i c ī n ā v i s p ā r n e v a r ē j a r u n ā t p a r s l i m ī b u

d i a g n o s t i c ē š a n u m ū s d i e n u i z p r a t n ē . D r ī z ā k t ā b i j a s l i m ī g u s t ā v o k ļ u

k o n s t a t ē š a n a .

G r ā m a t ā k a t r a m s i m p t o m a m v a i s i n d r o m a m d o t a p u n k t u i z v i e t o ­

j u m a s h ē m a — i l u s t r ā c i j a . S a s k a ņ ā a r s t a r p t a u t i s k o n o m e n k l a t ū r u

i k v i e n a m p u n k t a m ir s a v s n o s a u k u m s u n a p z ī m ē j u m s , t a č u ē r t ā k a s l i e ­

t o š a n a s l a b a d š o s a p z ī m ē j u m u s a t m e t ā m u n k a t r a m s i m p t o m a m b r ī v i

i z r a u d z ī j ā m i e s p u n k t u n u m e r ā c i j u .

S e n a j i e m a u s t r u m u m e d i ķ i e m t ē l a i n ā d o m ā š a n a p a t e i c a p r i e k š ā

p u n k t u e k s o t i s k o s n o s a u k u m u s , k u r u s e s a m p a t u r ē j u š i a r ī ša i g r ā m a t ā .

Š i e n o s a u k u m i ļoti t r ā p ī g i n o s a k a v a i n u p u n k t a a t r a š a n ā s v i e t u u z

c i l v ē k a ķ e r m e ņ a , v a i a r ī p u n k t a n o z ī m ī g u m u u n f u n k c i j u .

I e m ā c ī t i e s p u n k t u m a s ā ž u n a v tik s a r e ž ģ ī t i , k ā t a s s ā k u m ā l i e k a s ,

b e t p a v i s a m v i e g l i a r ī t a s n a v . T a č u . j o l i e l ā k a k ļ ū s t p i e r e d z e , j o v i e g ­

l ā k a t r a d ī s i e t b i o l o ģ i s k i a k t ī v o s p u n k t u s s e v u n c i t i e m u n p a r e i z i

i e d a r b o s i e t i e s u z t i e m .

N e s t e i d z i e t i e s u z r e i z i e g a u m ē t d a u d z p u n k t u ! A p g ū s t i e t s ā k u m ā

d i v u s t r ī s ! U n t i k ai p a k ā p e n i s k i p a v i e n a m d i v i e m p u n k t i e m p i e v i e n o ­

j i e t j a u p a z ī s t a m i e m u n l a b i a p g ū t i e m p u n k t i e m !

L a i k u s u n p r a s m ī g i i z d a r ī t a p u n k t u m a s ā ž a p a l ī d z ē s j u m s u n j ū s u

t u v i n i e k i e m s a g l a b ā t v e s e l ī b u u n a t v i e g l i n ā t d a ž ā d a s k a i t e s .

J ā ņ e m v ē r ā , k a p u n k t u m a s ā ž a n e i z s l ē d z u n n e a i z s t ā j ā r s t a s n i e g t o

p a l ī d z ī b u .

1 S i n d r om s ir k ād a m o r gani sma pat ol oģi skam stāvoklim raksturī go s i mpt o mu k o­

p u m s ( k o m p l e k ss ) .

* Noz ol oģi sk ai formai raksturīgs noteikts cēl oni s , v i e nād i attīstības mehāni smi ,

tipiskas ārēj ās sl imības p a z ī m e s .

5 IEVADS

IEVADS

METODES RAŠANĀS UN TĀS VIETA MUSDIENU M E D IC ĪN A

Plašā sociāli ekonom isko, h ig iēn isko , ārstniecisko un vese lību uzlabo jošo pasākumu sistēma mūsu zemē v irz īta uz s lim ību pro filaksi un cilvēku veselības saglabāšanu. Starp ārstnieciski p ro ­filaktiskiem pasākumiem (d iē tte rap ija , klim atterapija , h id ro te rap ija , fiz io te rap ija , m edikam entozā te rap ija u. c.), ar kuriem var ietekm ēt slima cilvēka organismu, m edicīnas r īc īb ā šo b rīd ir a rī refleksotera- pija.

Ši arstn iecibas m etode ir radusies tala senatne (aptuveni pirms 50 gadu sim teņiem ) Āzijas austrumu daļā — tagadējā Ķīnas, M on- golijas, Korejas un Japānas te rito rijā . Pasaules un dabas izzināšanas procesā uzkrājās zināšanas par to, kas cilvēkam ir de rīgs un kas — ka itīgs. A r ī senos laikos c ilvēk i sirga ar tube rku loz i un loc ītavu iekai­sumu, ar aptaukošanos, sirds slim ībām , zobu puvi utt. Senie m ediķi, vē ro jo t c ilvēka organisma funkcijas, atklāja noteiktas m ijieda rb ības sistēmas. C ilvēks ir dabas daļa un ar to organiski saistīts. Klimats, note ikta s lodze ve ido cilvēka b io ritm u.

Izzinājuši, ka dabas parād ības ir cita no citas atkarīgas un savstar­pē ji nosacītas, tā laika ārsti pieņēm a, ka cilvēka organisms d z īv o un darbojas to pašu spēku ietekmē, kas valda dabā. C ilvēka organisms tika aplūkots nevis kā kaut kas sevī noslēgts un no apkārtējās pasaules savrups, be t gan kā sarežģīta sistēma, kurā katrs elements funkcionā li saistīts ar visiem pārējiem .

Tika atzīts, ka, cilvēkam saslimstot, slim ības procesā neizbēgam i tiek iev ilk ts viss organisms un, m ainoties viena orgāna funkcija i un darb ība i, note ik ti mainās visu pārē jo orgānu un sistēmu funkcijas.

Organismā nav izo lē tu apakšsistēmu. Tās visas p ie lāgotas cita citai un darbojas saskaņoti. Par fiziskā un psihiskā savstarpējo saistību tika sacīts: «Vesels ir ne tika i tas cilvēks, kas neslimo, be t a rī tas, kam starp miesu un garu valda saskaņa. Laim īgs cilvēks ir vesels cilvēks.»

S lim ība tika aplūkota kā process, ko izra is ījuši norm ālo savstar­pē jo sakaru un m ijieda rb ības traucējum i kā pašā organismā, tā a rī starp organismu un ā rv id i. Tātad slim ība ir c īņa starp organisma p re ­testības spēkiem un slim ības cē loni. Tas savukārt var bū t ārējs (k li­mats, infekcija u. c.) vai iekšējs faktors (uzturs, ūdens, emocijas u. c.) vai a rī bojā jum s (apdegums, ievainojum s, trauma). Ārsta uzdevums b ija p a līd zē t organismam šajā cīņā.

Pamazām tika izstrādātas un form ulētas senās austrumu m edicīnas pamattēzes, ārstn iecības m etodes un līd ze k ļi. Daudzas no tām līd z pat mūsdienām nav zaudējušas savu nozīm i. Jau to re iz , piemēram,

6 IEVADS

tika uzskatīts, ka ārstēšanai jābū t kompleksai un jāapv ieno līd ze k ļi, kas darbojas vienā v irz ienā ; ārstēšana nedrīks t bū t sasteigta (izņem ot īpašus gad ījum us) — jā ļauj dabai d a r īt savu; ārstēšanai jābū t stingri ind iv iduā la i — gan katram slimniekam, gan katrā slim ības dienā.

Senajā austrumu m edicīnā plaši tika lie tota masāža, tu rk lā t dažādi paņēm ien i: g laudīšana, berzēšana, maidzīšana, dauzīšana, k n a ib ī­šana, p irksta sp iediens ar ap ļve ida kustībām tā saucamo d z īv īb as punktu apvidū.

Tika atrasti, aprakstīti un sistematizēti note ik ti punkti uz c ilvēka ķermeņa virsmas un noska idroti funkc ionā lie sakari starp šiem pun­ktiem un dažādiem orgāniem un sistēmām. Iedarbo jo ties uz dažādiem punktiem (atkarā no slim ības) ar adatu, vērm eļu cigare ti vai p irksta sp iedienu, tika atjaunota traucētā funkcija un slimais cilvēks izve ­seļojās.

Punktu masāžas pamatā likts tas pats princips, kas adatu te rap ija i un p iededzināšanai. A tšķ ir ība tika i tā, ka, masējot «dz īv ības punktus» ar p irkstu galiem , āda netiek ievainota. Pavisam aprakstīti aptuveni 700 šādu punktu, taču visb iežāk izmanto kādus 150 punktus.

«D zīv ības punktu» (mūsdienās lie to šo punktu vispārinātu nosau­kumu «b io loģ isk i ak tīv ie punkti» ) masāžas ārstnieciskās iedarb ības mehānismu ve ido sarežģīti reflektoriskas dabas fiz io lo ģ isk i procesi.

C ilvēka ķermeņa visa virsma, tāpat kā jebkurš maņu orgāns, ir refleksogēna zona. V ien i signāli nokļūst galvas smadzeņu apziņas zonā, c iti — tajos smadzeņu rajonos, kas ietekmē organisma veģe­ta tīvās funkcijas. B io loģ iski ak tīv ie punkti, par kuriem tiks runāts turpm āk, p iede r p ie otrās kategorijas. Tie regu lē iekšējo orgānu funkcijas, tātad tiem ir vistiešākais sakars ar c ilvēka fiz io lo ģ isko vese lību .

Dzīvā organismā nepārtraukti notiek v ie lu sintēze un sadalīšanās. Šie procesi, būdam i re la tīvā līdzsvarā, nodrošina organisma vitā lās funkcijas un enerģētisko un strukturālo resursu atjaunošanos. Ārējās un iekšējās vides ka irinā tā ji var šos procesus pastip rināt vai kavēt, tādē jād i m ainot re la tīvo līdzsvaru starp tiem . Iz jaukto līdzsvaru var atjaunot, iedarbo jo ties uz refleksu loka m ezgla punktiem .

Var iedom āties, cik sarežģīts ir ceļš, pa kuru signāls sasniedz gala­mērķi, iedams caur daudziem neirā lo sakaru pārslēgšanās punktiem . Ādas noteiktas zonas kairinājum s var iz ra is īt a tb ild i konkrētā orgānā, t. i., a tb ildes reakcija uz punktu masāžu rodas tā lu no kairinājum a v ie ­tas — zonā, kurai nav redzama anatomiska sakara ar kairinājuma zonu.

Pamatīga b io loģ isk i a k tīvo punktu izpēte , kas tika veikta mūsu zemē, noskaidroja, ka ied a rb īb a uz punktu o rgan izē enerģētisko b ilanci, stimulē vai nom ierina (atkarā no iedarb ības ve ida) veģe ta tīvo nervu sistēmu, pastip rina a rte riā lo asinsapgādi, regulē audu baro ­šanos un iekšējās sekrēcijas dz iedzeru da rb īb u , mazina sāpes, paze­mina nervu un muskuļu sasprindzinājum u. N oteikta ādas punkta ka iri­nājuma ietekm i uz atb ilstošo orgānu vai sistēmu var izskaidro t ar to, ka c ilvēka d īg ļa āda un nervaudi attīstās no viena un tā paša ve ida

7 IEVADS

šūnām, kas cieši saistītas kā savā starpā, tā ar šūnām, no kurām ve i­dojas iekšējie orgāni.

Mūsu zemē ir ve ik ti ļo ti daudzi k līn isk i fiz io lo ģ isk i izm eklējum i un ir p ie rād īts , ka aprakstīta jiem b io loģ isk i aktīva jiem punktiem p ie ­m īt specifiskas īpa tn ības, kas tos atšķir no apkārtē jiem ādas rajon iem : re la tīv i zema elektriskā p re testība , augsts e lektriskais potenciā ls, aug­sta ādas tem peratūra un spēcīga sāpju sajūta, pa lie linā ts skābekja patēriņš un augstāka vielm aiņas aktiv itā te . Uzspiežot uz šiem pun­ktiem, rodas savdabīga laušanas, tirpšanas vai sāpju sajūta, kāda ne­rodas, ja uzspiež vietās, kur nav punktu. Šo sajūtu rašanās ir tik pastā­v īg a un ob ligā ta , ka noder par punktu atrašanas preciz itā tes kritē riju .

A r p irkstu sp iedienu uz stingri note iktiem punktiem var dozēti, izvēles ve idā un m ērķ tiec īg i ietekm ēt dažādu orgānu un sistēmu funkcijas, regu lē t veģe ta tīvās funkcijas un vielm aiņas un atjaunošanās procesus.

Veselības «zelta likuma» pamatā ir pieņēmums, ka c ilvēka o rga­nismā pastāvīg i jāsaglabā «dziedinošā harmonija».

Saskaņā ar seno austrumnieku m ācību neviens un nekad nav ne stabilā s tāvok lī «vesels», ne stabilā s tāvok lī «slims». V ese lība un sli­m ība ir pastāvīgā dinamiskā līdzsvarā un it kā «rotaļājas» viena ar otru. Saprātīga c ilvēka uzdevums — noturē t organismu šāda dinamiska līdzsvara stāvoklī.

Parasti pa ie t note ikts laiks, līd z s lim ība sāk izpausties simptomu ve idā. Šajā periodā cilvēka vese lība un darbaspējas jau ir traucētas, taču šis ir ta s līdzsvara traucējum u b rīd is , kad kā pirmsārsta p a līd z īb u var izm antot punktu masāžu.

Punktu masāža ir re fleksoterapijas (m etodes čžeņ-czju) daļa, un tā ir viena no nedaudzām metodēm, kas, kaut radusies vairāk nekā pirms p ieciem gadu tūkstošiem, saglabājusies un tiek lie to ta m ūsdie­nās, it kā būtu no jauna p iedzim usi. Tās augošā popu laritā te izskaid­rojama ar jaunām zinātnes atziņām par re flektorisko ied a rb īb u uz c il­vēka organismu un šīs iedarb ības mehānismiem, kā a rī ar iespēju ie ro ­bežo t stip ri ied a rb īg u sintētisko medikam entu lietošanu. Daļa aus­trum nieku trad ic ionā lo koncepciju jau guvušas zinātnisku pam ato­jumu, citas vēl tika i gaida savus pētniekus, jo patiesības kritē rijs — prakse — apliecina, cik tās nozīm īgas.

Punktu masāžas m etodes plašā lietošana izskaidrojam a ar to, ka šī m etode ir gand rīz p iln īg i neka itīga, re la tīv i vienkārša, fiz io loģ iska , ar mazu iedarb ības zonu un ka to var izm antot kā pirmsārsta p a lī­dz īb u .

Punktu masāžu var lie to t a rī kompleksā ar m edikam entozo te ra ­p iju . Tomēr jāpatur prātā, ka š ī seno austrumnieku m etode tika i p a p il­dina m oderno m ed ic īnu, be t neaizstāj to . Izm anto jo t punktu masāžu, jāņem vērā visi mūsdienu m edicīnas pam atnoteikum i un pra­sības.

Punktu masāžu var lie to t tika i tad, ja tai nav kontrind ikāc iju .Punktu masāža nekādā ziņā netraucē g riez ties pēc p a līd z ība s pie

ārsta.

IE V A D S

PUNKTU M ASĀŽAS PA M A TI,IEDARBĪBAS METODES, TEHNIKA,IN D IKĀ C IJAS UN KO N TR IN D IKĀC IJAS

Senie austrumu ārsti uzskatīja, ka c ilvēka organisms ir pašregulējoša sistēma, kurā harmoniski c irku lē « dz īv ības enerģ ija» Č l, p ie p ild o t visus orgānus un sistēmas. Senie austrumu m ediķi uz­tvēra in d iv īd u kā vienu veselumu, kas tu rk lā t nesaraujami saistīts ar eksistences v id i. L iela nozīm e tika p iešķirta orgānu un sistēmu funkci­jai, kas var rea lizē ties tika i tad, ja c ilvēka organismā valda enerģētisko resursu harmonija. Tāpēc diagnostikas mērķis nebija atklāt pa to lo ­ģ isko perēkli, be t gan note ik t to traucējumu ve idu, kas radušies paš- regulācijā un saskarsmē ar apkārtē jo v id i. A r dažādiem zāļu līd z e k ­ļiem un ārstn iecības metodēm ārsts centās stim ulēt organisma iekšē­jos spēkus un panākt harm oniju kā pašā organismā, tā saskarsmē ar apkārtē jo v id i.

Noteikum i m anipulācijām ar «dz īv ības punktiem » ba ls tīti uz aus- trumu^mediķu priekšstatiem par « dz īv ības enerģ iju» Č l un tās kustību pa neredzam iem, līd z šim b rīd im vēl neatklātiem kanāliem — m eri­d iāniem . Ir 12 pāra un 2 nepāra pamatkanāli.

Saskaņā ar šo m ācību katram orgānam un katrai sistēmai p ie m īt sava « dz īv ības enerģ ija» Č l, kas ir funkcijas un vielmaiņas izpausme konkrētajā momentā. Visu Č l kopspēks ve id o visa organisma Č l.

«D zīv ības enerģ ija» p ilnu apriti paveic d iennaktī, secīg i pā r­iedama no orgāna uz orgānu un nesdama sevī harmonisku vai d ishar­monisku e lem entu. Pirmajā gad ījum ā cilvēks ir vesels, otrajā — rodas d isfunkcija vai slim ība.

To var sa līdz inā t ar pulksteņa rād ītā ju , kas regu lā ri pā rie t no viena cipara p ie o tra 1. Ja kādā ķermeņa iec irkn ī enerģ ijas ir par daudz, tad citā daļā tās nep ie tiek. Visumā š ī teo rija ir d iezgan pavāja, tom ēr tajā ieskicējas b io loģ isko ritmu problēm a.

Sie priekšstati nemaz nav tik tā li no mūsdienu zinātnes par v ie lm a i­ņas procesiem kā pašā organism ā, tā m ijied a rb īb ā ar apkārtē jo v id i. Pēc mūsdienu zinātn ieku domām, d z īv īb as ene rģ ija ir visas orga­nisma darb ības, tā vielmaiņas, enerģ ijas un d z īv īb a s tonusa in teg ­rāla funkcija.

M ūsdienu zinātne ir p ie rā d īju s i c ilvēka organisma d z īv īb as no­rišu diennakts cikliskumu. Tādējādi ir zinātniski apstiprināta seno aus­trumu m ediķu rekom endācija, ka «gu lē t jā ie t šodien, nevis rīt» . C itiem vārd iem — g u lē t jā ie t vakarā starp deviņ iem un desm itiem , be t jāceļas piecos no rīta.

G arīga i un fiziskai aktiv itā te i a rī ir savi dienas maksimumi. Vēl vairāk — ir kļuvis zināms, ka c ilvēka organismā katram orgānam ir savi b io ritm i, kas visi kopā ve ido v ienotu visa organisma b io ritm a ainu.

1 Katram organam ir ene rģ ija s maksim ums n o te ik tā stunda un 12 stundas pec tam — m inim um s.

9 IEVADS

Senajā m edicīnā ir norād ījum i, ka cilvēka pašsajūtai un vese lība i ir sakars ar Mēness fāzēm. A r ī šī tēze ir guvusi zinātnisku traktējum u. Ir p ie rād īts , ka ar Mēness fāzēm saistīta dzimšana un miršana, b ro n ­h īta uzliesmojum i un epilepsijas lēkmes. Turklāt ir noskaidrots, ka dar­b īga is faktors ir atmosfēras elektriskā stāvokļa Mēness ritms.

K līn iskā p ie redze māca, ka daudzas slim ības noris c ik lisk i, nereti ar sezonas uzliesm ojum iem . Piemērs tam var bū t čūlas s lim ība. No klīn isk iem novēro jum iem a rī zināms, ka h ipertoniskā k rīze v isbiežāk mēdz būt starp pulksten 16 un 24, bet plaušu tūska — no pulksten 20 līd z 24. Sāpju sajūtas stiprums atkarīgs ne vien no katra c ilvēka ind iv iduā la jām īpa tn ībām , bet a rī no diennakts stundas. Ir konstatēts, ka āda adatas dūrienu stiprāk jū t starp pulksten 11 un 12, be t zobu sāpes visstiprākās ir naktī.

Pasaulē viss ir nepārtrauktā kustībā. Lai dz īvs organisms varētu eksistēt, tam adekvāti jāreaģē uz ārvides m ain īgajiem apstākļiem . Te a rī slēpjas b io ritm u jēga, kuru pam anīja un em p īrisk i p ē tīja senie austrumu m ed iķ i: dabā viss ir savstarpēji saistīts, daba ir vissmalkākais cēloņu un seku mehānisms, nevis haoss.

M ūsdienās bez diennakts, Mēness un sezonas ritm iem ir atklāts vēl vairāk nekā simts b io ritm u , kuru periods ir no sekundes simtdaļas līd z v ienpadsm it gadiem.

Tātad «dz īv ības enerģ ija» Čl stingri note iktā secībā c irku lē pa 12 pāra un 2 nepāra pamatkanāliem , «baro» orgānus un sistēmas un nodrošina to saskanīgu funkcionēšanu. Diennakts gaitā katram kanā­lam ir savs maksimālais un m inimālais potenciā ls. Maksimālais po ten ­ciāls tiek sasniegts b r īd ī, kad cauri kanālam iet enerģ ija Č l, m inim ā­lais potenciā ls ir pēc 12 stundām.

Pie austrumu m edicīnas pam atpostulātiem p ie de r postulāts, ka « dz īv ības enerģijas» Č l izpausmes forma ir d ivu p re tē ju , polāru spēku — JAN un IŅ — cīņa un m ijieda rb ība . Šo spēku simbols parā­d īts 1. attēlā.

IŅ ir negatīva is, noliedzošais, mātišķais pirmsākums. Tas p ie m īt visam pasīvam, miklam, aukstam, tumšam, dusošam, jū tīgam , slēptam, nepastāvīgam , drūmam.

JAN ir poz itīva is , apliecinošais, tēvišķais pirmsākums, kas izpau­žas visā gaišā, aktīvā, sausā, spožā, siltā, radošā, pastāvīgā.

1. att. IŅ un J A N m ijie d a rb īb a s s im b o ls

10 IEVADS

IŅ un JAN cilvēka organismā sim bolizē nepārtrauktu pretstatu c īņu. Šo d ivu po lā ro spēku m ijied a rb īb a ietekmē organisma enerģē­tisko b ilanci un regu lē atjaunošanās procesus un veselības stāvokli.

Mēness — IŅ, Saule — JAN; nakts — I Ņ, d iena — JAN; c ilvēka organisms — gan IŅ, gan JAN, jo organismā norisošiem procesiem var bū t kā IŅ, tā JAN raksturs.

Šāds dalījum s var lik ties d īva ins, taču saskaņā ar seno austrum­nieku priekšstatiem tas parāda organismā norisošo procesu m ijieda r­b īb u saistībā ar dabu.

C ilvēks ir dabas daļa un p iln īb ā pakļauts v ispārīgām likum ībām . A r ī slim ības attīstīšanās pakļauta dabiskajam ciklam.

Jāatzīmē, ka postulāts IŅ — JAN tika attiecināts a rī uz uztura režīm u, ko v ienm ēr harmoniski apvienoja ar re fleksoterap iju , a rī ar punktu masāžu.

Nepareizs uztura režīms b iež i vien izjauc d z īv īb a s enerģ ijas har­m oniju. Ja uztura režīms ir nepareizs gadiem ilg i, pakāpeniski izmai­nās kom pensatoriskie mehānismi.

Senajā austrumu m edicīnā pastāvēja uztura noteikum i, kas a rī mūsu dienās var iz ra is īt zināmu interesi.

V ietās ar aukstu klimatu, kas pēc sava rakstura p iede r p ie IŅ, kā a rī aukstā laikā uzturā vairāk tie k lie to ta gaļa, tāpa t graudu un dār­zeņu ēd ien i.

Siltā klimatā, kas raksturīgs JAN, uzturā vairāk tiek patērēti augļi un dārzeņi, mazāk — gaļa.

Uzturā lieto jam iem p roduktiem jābū t dabiskiem . Lai saglabātu līdzsvaru starp IŅ un JAN, mazāk jā lie to konservēti p rodukti.

Uzturam jāa tb ils t klimatam un apkārtē jai v ide i.Ja uzturā tom ēr tiek iekļauts kaut kas eksotisks, tas jā lie to mazās

porcijās, kamēr «iekšējā harmonija» paspēj p ie lāgo ties šim nepa­rastajam ēdienam .

V ē l vairāk — pirm o re iz i sezonā augļus un dārzeņus ned rīks t ēst lielā daudzumā.

Ja jums ir slieksme uz p ikantiem ēdien iem , centie ties no tiem tom ēr iz raudz īties vismazāk pikantos.

V is i augļi un dārzeņi jā lie to atbilstošajā sezonā, jo tika i tad tie harmonē ar organisma gremošanas un uzsūkšanas sistēmu.

Ēdiens ned rīks t bū t ne pārāk karsts, ne a rī pārāk auksts.Ēdiens jāsakošļā lēni un rū p īg i, izbaudot visu, kas tiek apēsts un

iemalkots. «Šķidrs ēdiens jāsakošļā, sauss — jādzer» — vēstī aus­trum u gud rīb a .

Ieteicams lie to t tika i dabiskus dzērienus. N ovārījum iem vēlams izm antot aromātiskas zāles vai m andarīna m iziņu. Vēlams dzert maziem malkiem. A ug ļu un dārzeņu sulām, ko lie to uzturā, jābū t svaigi spiestām.

Ēdienam jāb ū t svaigi gatavotam, un pieaugušam cilvēkam jāēd nevis noteiktās stundās, be t gan tad, kad viņš jū t vese līgu izsalkumu.

Jāēd m ie rīgā un līksmā gaisotnē.A lkoho ls un kafija p iln īb ā jā izs lēdz no uztura.

11 IEVADS

N edrīks t uzturā lie to t daudz sāls, jo tas vā jina JAN orgānu un pa­stip rina IŅ orgānu funkciju .

Senajā austrumu m edicīnā pārtikas produktus ied a līja pēc to iedarb ības uz d z īv īb a s e ne rģ iju Č l, p ro ti, IŅ un JAN produktos. Sis dalījum s parād īts 1. tabu lā.

Svarīgākiem pārtikas produktiem , kas pieskaitām i p ie IŅ p ro du k ­tiem, p ie m īt atveseļojoša ied a rb īb a uz tiem orgāniem , kuros f iz io lo ­ģiski p revalē IŅ tendences, — uz sird i, plaušām, aknām, liesu, nierēm, perikardu . Tādos gad ījum os uzturā pa lie linā tā daudzumā iekļauj šos produktus, be t samazina pārē jo p roduktu daudzumu.

Svarīgākie pārtikas p rodukti, kas pieskaitām i p ie JAN p ro du k ­tiem , atveseļojoši iedarbojas uz orgāniem , kuros fiz io lo ģ isk i prevalē JAN tendences, — uz kuņģi, tie vo un resno zarnu, žu ltspūsli, u r īn ­pūsli. Palielinātā daudzumā šie p rodukti tiek lie to ti, v ien la ikus sama­zinot pārē jo p roduktu daudzumu.

Lai justos jauns, ve ikls un vesels, tad IŅ un JAN produkti uzturā jā lie to a ttiec ībā 5:1.

Svarīgākais z iv ju sagatavošanas noteikum s: nevā rīt tās pārākilg i.

Z īm īg i, ka senajā austrumu m edicīnā tika aprakstīts «garšas sajūtu sakars ar iekšējiem orgāniem », resp., tika uzskatīts, ka katram o rgā­nam ir sakars ar note iktu garšas sajūtu. Piemēram, senā m ācība vēstī, ka «skābie ēd ien i vispirms sasniedz aknas, rūg tie — sird i, v irco tie — plaušas, sāļie — nieres, saldie — aizkuņģa dz iedzeri» .

1. tabula

Pārtikas p rod u ktu ieda līju m s

I Ņ ,p ro d u k ti S ta rp p ro d u k ti JAN p ro d u k ti

1. A u ģ u va lsts p ro d u kti

RudziProsaK ukurūzaK āpostiB ietesM e lo nesLauru lapasM ā rru tk iP ē te rs īļiRīsiC itro n iZem esriekstiPersikiG ra n ā tā b o liU penesPlūmesIrb e ņ u ogasBrūklenes

Tom ātiG urķ iA rb ū z iĶ irb ji

G riķ iZ irņ iPupasK a rtu pe ļiBurkāni

R edīs iM e ž ro žu paaug ļi Sēnes

KviešiAuzasM ie ž iP ipariM agonesSinepesIngversD illesĶ ip lo k iS īp o liKanēlisRutkiC ie d ru riekstiD iž lazdu rieks tiKastaņiC ig o r iņ iZem enesĀ b o liĶ irši

12 IEVADS

1. fabu las tu rp inā ju m s

iŅ p ro d u k ti S ta rp p ro d u k ti JA N p ro d u k ti

M a n d a rīn i P īlādžogas D zērvenes S aulgriežu e ļļa

2. G a ļa , g a ļa s p rod u kti

Cūkas ga ļa Vērša gaļa Z irg a gaļaKazas ga ļa V istas ga ļa Jēra ga ļaZoss ga ļa T īta ra ga ļa Zaķa, truša ga ļaP īles ga ļa Baltās irbes gaļaTeļa ga ļa O las

3. Z iv is, z ivju p rod u kti

Jebkuras z iv is KaviārsG arneles

4. P iena p ro d u kti

Putukrē jum s G ovs p iens BrinzaSkābais krē jum sSiersSviests

5. D zēr ie n i

M in e rā lū d e ņ i KumissKazas p iens S tipra tē jaP iparm ētru , lie p z ie d u tē ja

6. C iti p rod ukti

M edus

Terapeitiskās iedarb ības metodes, kuras izm antoja senajā aus- trumu m ed ic īnā, b ija vērstas uz to , lai starp JAN un IŅ panāktu saskaņu un harm oniju, jo s lim ība tika izskaidrota kā traucēts līdzsvars normā­lajā, harmoniskajā enerģ ijas sadalē starp IŅ un JAN.

Kanāli, tāpa t kā visi orgān i, dalās IŅ un JAN grupā. JAN kanāli a tb ils t enerģ ijas ražotājiem : kuņģim , resnajai un tieva ja i zarnai, žults- pūslim, u rīnpūs lim ; p ie tiem pieskaitāms a rī « trīs s ild ītā ju» kanāls. Šo orgānu funkcija ir pārnest uz IŅ orgāniem m etaboliski pārve ido tu enerģ iju , kas iegūta no ārē jiem resursiem (uztura, gaisa). IŅ kanāliem a tb ils t depo orgān i (enerģ ijas uzkrā jē ji): plaušas, liesa, a izkuņģa dz ie ­dzeris, aknas, nieres, sirds. To uzdevum s ir akum ulēt un saglabāt ener­ģ iju .

A b i nepara kanali — priekšejais viduskanals («apaugļošanas» kanāls) un m ugurējais kanāls (kanāls «pārva ld ītā js») — nav saistīti

13 IEVADS

ar orgāniem . Priekšējais viduskanāls apvieno visus IŅ kanālus, bet mugurējais viduskanāls — visus JAN kanālus.

Turklāt visi IŅ kanāli un JAN kanāli ir savā starpā saistīti. Katrs IŅ kanāls savā be igu daļā ir savienots ar atbilstošā JAN kanāla sākuma daļu, be t tas savā be igu daļā savukārt savienojas ar nākamā IŅ kanāla sākuma daļu. Kanāli, sekodami cits aiz cita note iktā kā rtībā, ve ido katrai ķermeņa pusei c iklisku sistēmu'.

p — plaušu kanālsG l — resnās zarnas kanālsRP — liesas un a izkuņģa d z ie d ze ra kanālsC — sirds kanālsIG — tievās zarnas kanālsV — u rīn p ū š ļa kanālsR — n ie ru kanālsM C — p e rika rd a kanālsTr — « trīs s ild ītā ju » kanālsVB — žu ltspūšļa kanālsJ — priekšē ja is v iduskanālsT — m ugurē ja is v iduskanāls

Austrumu m ed icīna jau senatnē b ija a ttīs tītāka nekā citu tautu me­d ic īna. Starp citu, jau to re iz (aptuven i pirms 5 gadu tūkstošiem) b ija izve ido jies priekšstats par b io ritm iem , par c ilvēka organismā norisošo procesu aktiv itātes maiņu diennakts laikā un par ritmu harmoniju.

Tika atzīmēts, ka b io ritm u raksturu izšķiroši ietekm ē astronom iskie faktori: dienas un nakts m ija ve id o diennakts ritm u; Mēness fāžu maiņa — Mēness ritmus; Zemes griešanās ap Sauli un ar to saistītā gadalaiku maiņa — sezonas ritmus utt.

Ārsts nekad nesāka ārstēt pacientu, iepriekš neņēmis vērā un neno­teicis viņa bioritm us.

Tagad ir p ie rād īts , ka vienam un tam pašam preparātam vienā un tajā pašā devā toksiskums (kā a rī e fektiv itā te ) dažādā diennakts laikā ir krasi a tšķirīgs. Vē l vairāk — ja zāles iedzer atbilstošajā ritma mo­mentā, preparāta negatīvo ietekm i var ievēro jam i samazināt un tu rk lā t panākt maksimālo efektu.

Saskaņā ar m ācību, kas pieņem ta senajā austrumu m edicīnā, visi orgāni cilvēka organismā ir pakļauti b io loģ iska jam ritmam. Gan d ie n ­nakts, gan sezonas laikā tie darbojas a tšķ irīg i: katram orgānam un kat­rai funkcija i p rec īz i noteiktā laikā ir enerģ ijas maksimums un m in i­mums. Turklāt d z īv īb as enerģ ijas paisumā un bēgum ā vērojama p re ­cīza saskaņa p iln īg i konkrētos orgānos un sistēmās.

Piemēram, plaušu kanālā maksimālā enerģ ija ir no pulksten 3 līd z 5, bet u rīnpūšļa kanālā šajā laikā ir m inimālais potenciā ls (2. a tt.). No pulksten 15 līd z 17 maksimālā ene rģ ija konstatējama urīnpūšļa kanālā,

' Kanali a p z īm ē ti ar to nosaukum u p irm a jiem b u rtie m franču va loda.

14 IEVADS

bet plaušu kanālā potenciā ls samazinās līd z minimumam. Izrādās, ka tieši šajā b r īd ī sistēma vai orgāns ir v isuzņēm īgākais p re t te rape itisko ied a rb īb u .

M ācībā uzsvērts, ka p ie c ilvēka organisma enerģētisko ' resursu regulācijas sfēras p ie de r em ociju pārvald īšana, m ie rīga, līdzsvaro ta noskaņojuma un optim ism a saglabāšana. Nav jā ļauj izpausties dus­mām, sarūgtinājumam un citām negatīvām emocijām , jo «filozofiska attieksme» p re t dz īves likstām saglabā enerģētisko līdzsvaru. «Ja va­rētu p ada rīt c ilvēka sirdi labu un tīru , iz d z īt no tās visas šaubas, nep ie ­p ildām as vēlēšanās un ļaunus nodomus, tad daudzas slim ības izzustu pašas no sevis,» — teica senie austrumu m ediķi.

Priekšstati par savstarpējo a tkarību un savstarpējo nosacītību dabā noveda līd z m ācībai par d iē tu kā vē l vienai iespējai iedarboties uz d z īv īb a s enerģ iju Č l. Sevišķi lie la nozīm e tika p iešķirta pašai ēša­nai. Tika ie te ikts ēst m ie rīgā situācijā, neste idzoties. Labāk ieēst ma­zāk, be t rū p īg i sakošļāt, nekā ēst veseliem kumosiem, lai ieēstu vai­rāk. Gremošanai jāsākas jau mutē.

V ienā ēd ien re izē nav jācenšas ieēst daudz; labi sakošļāts un ar siekalām sajaukts ēdiens dos va irāk labuma. A ug ļiem un dārzeņiem jābū t no tās (ģeogrāfiskās) joslas, kurā jūs d z īvo ja t. Produkti ned rīks t bū t rafinēti.

V isbe idzo t, m ācība nostip rina pā rlie c ību , ka nekas tik ļoti neve i­cina veselības saglabāšanu un ilgu mūžu kā nem ainīgs, harmonisks dz īves ritms, kurā ietvertas visas organisma d z īv īb a s norises un c il­vēka dz īves izpausmes.

Vē l viens senās austrumu m edicīnas postulāts ir piecu p irm e le- mentu — dabas fiz ikā lā stāvokļa sim bolu — savstarpējais sakars un

15 IEVADS

m ijieda rb ība . Sie p ieci p irm elem enti ir koks, uguns, zeme, metāls un ūdens. Tie person ificē piecus cilvēka orgānus: koks person ificē aknas, uguns — sird i, zeme — liesu, metāls — plaušas, ūdens — nieres.

Sāds dalījum s var lik ties d īva ins, taču, pēc seno austrumnieku priekšstatiem , tas pa rād īja organismā norisošo procesu savstarpējās sakarības. C ilvēks ir dabas daļa un p iln īb ā pakļauts vispārē jiem liku ­miem.

Slim ības rašanās a rī ir pakļauta dabiskajam ciklam.Jēdziens par IŅ — JAN un pieciem pirm elem entiem senajā austrumu

m edicīnā vijas cauri visai d iagnostika i un te rap ija i. S lim ība rodas tad, ja kaut kāda iemesla dēļ pavājinās vai tiek traucēta d z īv īb as ener­ģijas plūsma, kuru var sa līdz inā t ar ūdeni salocītā caurulē. Gar iepriekš m inētajiem kanāliem -m erid iān iem atrodas 365 « dz īv ības punkti». Tie ir tieši tajās vietās, kur plūsma kanālā var tik t pārtraukta (sk. 8. att.).

Nevajag aizm irst, ka punktiem nav anatomiska substrāta. Tiem nav ob ligā ti jāatrodas slimā orgāna tuvum ā. Sāpes nieru apvidū var a tv ieg ­lināt, enerģ iski p iesp iežo t pēdai maksimāli saliektu rokas mazo p irk ­stiņu, bet s irdsda rb ību var uzlabot, ja to pašu izdara uz rokas. Speci­fiskais hem oro īdu ārstēšanas punkts atrodas uz galvas; sāpes plecā mazināsies, masējot punktu pēdā. Dažreiz, lai mazinātu sāpes kreisajā pusē, jāmasē punkti labajā pusē. V ienu un to pašu punktu var izman­to t vairāku slim ību ārstēšanai un o trād i — kādas vienas slim ības ārstē­šanai var izmantot vairākus punktus. Ieda rbo jo ties uz attāliem kanāla punktiem , var gū t ārstn iecisko efektu visa kanāla garumā.

Punktu atrašanai izmanto p roporc ionā lus nogriežņus — «cuņ», kuru garums ir ļo ti ind iv iduā ls , jo tas ir attālums starp maksimāli saliekta vidē jā pirksta krokām, v īrieš iem — kreisajai rokai, sievietēm — labajai rokai (3. att.). Sī ind iv iduā lā nogriežņa garums («cuņ») ē rtības labad visā grāmatā turpm āk tiks saukts par in d iv id u ā lo v ien ību vai v ien ­kārši — par v ien ību . Par ind iv id uā lo v ie n īb u var p ieņem t a rī rokas īk ­šķa platumu (4. att.). Pārnesot vien ības uz pārē jiem pirkstiem , varam pirkstu platumos izm ē rīt 1 '/ 2, 2 un 3 v ien ības (5., 6., 7. att.).

1

3. att.

16 IEVADS

4. att.

7. alt.

17 IEVADS

8 .itt

IE V A D S

19 IEVADS

8. att.

20

8 art.

!\ IE V A D S

Visām ķermeņa daļām atbilst noteikts v ien ību skaits. B io loģ iski aktīv ie punkti parasti atrodas uz nogriežņu (v ie n īb u ) robežas un b ieži vien sakrīt ar padziļinā jum u, kuru var ar p irkstu sataustīt.

Piemēram, katram cilvēkam apakšdelmā ir 12 ind iv id uā lo v ien ību , .nigšdelmā — 9, augšstilba ārpusē — 19, apakšstilbā — 13. Attālums '•l.irp galvas matainās daļas robežu p ie rē un pakausī ir 12 v ien ības utt.

Izga tavo jie t m ērlenti ( līd z īg u centim etru mēram), uz kuras a tz ī­m ējiet desm it d ivpadsm it savas ind iv iduā lās v ien ības. A r šādas lentes l> .ilidz ību v ie g li a trad īs ie t masāžai va jadz īgos punktus. Punkti jāa trod nevis aptuven i, be t gan ar v is lie lāko p rec iz itā ti, jo tikai tā var sasniegt labu un ilgstošu efektu. Tas, kurš va jadz īgos punktus masēs nesiste­mātiski, gūs m inimālus rezultātus.

Punktu masāžas tehnika nav apgūstama dažās dienās. Jums būs v ijadz īga uzmanība, tren iņš. Jāizvairās iedarboties uz blakus ie c ir­kņiem, jo tajos var bū t punkti, kurus ned rīks t aizskart.

Pirms masāžas uzm anīg i ar p irksta galu uztaustiet punktu! Pie­v īs ie t uzm anību tam, ka, uzspiežot punktam, rodas īpaša laušanas vai ■ipju sajūta, kas var izp la tītie s — izstarot uz citiem ķermeņa apvid iem !

r. i \ sajūtas punktu meklēšanā ir ļoti svarīgas. Tās dēvē par iepriekš ļirtredzamām sajūtām. Spiediens uz punktu nedrīkst bū t ļo ti spēcīgs

.ti straujš, tas nekādā gad ījum ā nedrīks t atstāt zilumus. Spiedienam jflbū t tādam, kādu var izd a rīt uz acābolu, neizra isot sāpes un nepa­tīkamas sajūtas.

Tādā pašā veidā a trod ie t simetrisko punktu ķermeņa otrā pusē .11 uz otras ekstrem itātes.

Spiediens ar p irkstu (nagam jābū t īsi apgrieztam ) jā izdara rū p īg i,I'n rpend iku lā ri ādas virsmai p rec īz i norād īta jā punktā. Tā var bū t p ie - ••k(iršanās, v ieg la uzspiešana vai dziļa piespiešana. Nekādā gad ījum ā nedrīkst ieva inot adu, ra d īt asas sāpes vai asinsizplūdumu.

V ispieejam ākie punktu masāžas paņēm ieni ir šādi:

1) pieskaršanās vai v ieg la nepārtraukta glaudīšana, kas atgādina maza prosas graud iņa rip ināšanu zem pirksta vai bērnu rotaļu «Vāru, vflru putriņu . . .»;

/) v ieg la uzspiešana, kurai izmanto pirksta vai plaukstas smagumu, turklāt pirksts netiek atrauts no punkta;

3) dziļa piespiešana, kuras rezultātā punkta vietā zem pirksta ve i­dojas redzams padziļinā jum s; apļve ida kustības am plitūda nepār- ••iiitsdz /| p irksta aizņemtā laukuma.

Pirksta kustība var bū t rotējoša horizontā lā plaknē (pulksteņa rā d ī­tāju kustības v irz ienā) vai a rī v ibrējoša, be t tai v ienm ēr jābū t nepār­trū k ta i. Rotācija vai v ib rāc ija jāve ic note iktā tempā (to kāp ino t vai

22 IEVADS

pa lēn ino t) un jāapv ieno ar zināmu sp iedienu uz punktu. Jo spēcīgāka ir ied a rb ība uz punktu, jo īs la ic īgāka i tai jābūt.

Spiedienu izdara ar īkšķa vai rād ītā jp irks ta sp ilventiņu, var p a lī­dzē t a rī ar citiem p irkstiem (9. att.).

A b i galven ie efekti — nom ierinošais un tonizē jošais — ir a tkarīg i no iedarb ības rakstura, intensitātes un ilguma.

N o m i e r i n o š a i m etodei raksturīga nepārtraukta iedarb ība . Izdara p lūdeņu ap ļve ida (rotācijas) kustību vai a rī pakāpeniski spiež ar p irksta sp ilventiņu, kamēr ādā vēl nav redzama b e d rīte , un tad sp iedienu vairs nepalie lina . Paņēmienu atkārto 3 vai 4 reizes, katru reizi a tgriežoties sākuma stāvoklī, be t neatraujot p irkstu no punkta. Izdaro t rotācijas kustības, tem pu pakāpeniski palēnina. Katru punktu masē 3— 5 minūtes. Tā ir IŅ iedarb ība .

T o n i z ē j o š a i m etodei raksturīgs īss, spēcīgs sp iediens uz punktu un pirksta ātra, spēja atraušana. Pie tonizējošās m etodes p ie ­der a rī interm itē joša (pārtraukta) vibrināšana. Iedarb ības ilgums ir 1 / 2— 1 m inūte. Tā ir JAN iedarb ība .

Seno austrumnieku kanoni noteica, ka p ilnā m ēnesī izdarāma tikai nom ierinošā, be t jaunā m ēnesī — tonizē jošā punktu masāža. Pēc saulrieta izdarāma tika nom ierinošā masāža.

Ja kāda orgāna funkcija ir pavājināta, izdara ton izē jošo masāžu, bet, ja pastiprināta, — nom ierinošo masāžu.

Pirms punktu masāžas ieteicams ieņem t ērtu pozu, atslābināties, nedom āt ne par ko traucējošu, nepatīkam u un koncentrēties masāžai.

Procedūras p oz itīvā ietekme neparādās vienm ēr v ienād i. Tā var kļūt jūtama jau procedūras laikā, c itre iz — tika i pēc vairākiem seansiem vai pat masāžas kursa beigās. Punktu masāžu izdara katru d ienu, kursā ir 10— 12 seansu.

Punktu masāžu var izd a rīt kā pieaugušajiem , tā a rī bērn iem (no gada vecuma). Jāiegaumē, ka punktu masāžai ir a rī kontrind ikācijas: ļaundab īgs vai labdab īgs audzējs jebkurā ķermeņa vietā (a rī masto- pātija, p riekšdziedzera adenoma, dzem des fib rom a), akūtas slim ības ar d rudzi, tube rku loze aktīvā formā, kuņģa un d ivpadsm itp irkstu zar­nas čūlas s lim ība, stiprs novājējums, iekšējo orgānu slim ības ar sma­giem funkciju traucējum iem , asins slim ības, akūta psihoze, g rū tn iec ība , vecums (pēc 75 gadiem ).

Punktu masāžu nav ieteicams izd a rīt c ilvēkiem , kuriem ir smagas sirds, n ieru vai aknu kaites vai a rī paaugstināta ķermeņa tem peratūra. To neizdara tukšā dūšā, a lkohola reibum ā (pat v ieg lā ne!), kā a rī tad, ja ir krasas atmosfēras sp iediena svārstības. Ja ir varikozas vēnas, masāža izdarāma ļoti p iesa rdz īg i. Pirms ārstēšanās kursa vienm ēr vēlams konsultēties ar ārstu.

Punktu masāžas laikā nedrīks t dzert kafiju, stipru tē ju un a lkoho­liskus dzērienus. N edrīks t lie to t asas garšvielas (mārrutkus, sinepes, piparus, e tiķ i) un ēst sāļus ēdienus, kā a rī ēdienus, kam p ievienots e tiķ is (marinētus dārzeņus un augļus, m ajonēzi). Kursa laikā nav

23 IEVADS

24 IEVADS

veļams iet vanna, be t jamazga atsevišķi rokas, kajas, seja, ķermenis. D rīkst īsu b r īd i pabūt siltā dušā.

Ja jums ir vairākas slim ības, kuru dēļ jūs g ribē tu izd a rīt punktu masāžu, tad tā jā izdara noteiktā secībā — atbilstoši jūsu kaitēm. Tur­klāt jāsāk ar to s lim ību , kas jūs traucē vismazāk (!), p ro ti, ar vājāko ķēdes posmu, vai ar to simptomu, kas parād ījies pats pēdējais.

Iedarb ības veids (ārstēšana) jāko riģ ē a rī atkarā no nervu sistē­mas funkcionālā stāvokļa, tās reaktiv itātes ārstēšanās b r īd ī.

Ja pēc procedūras uzbudinājum s ir lielāks nekā parasti, tad ne­d rīks t izmantot punktu masāžas ton izē jošo m etodi, jā lie to tika i nom ie­rinošā m etode — pēc p rinc ipa : «Sakairināto neka irin i!» Pēc šī f iz io lo ­ģijas p rinc ipa jāvadās vienm ēr — gan iedarbo jo ties uz c ilvēka o rga­nisma fiz io loģ iskām funkcijām , gan iedarbo jo ties uz pa to loģ isk i pā r­m ainītām funkcijām .

2. tabu la

« D z īv īb a s en e rģ ija s» Č l p o te n c iā la se zo n a s ritmi

P a v d -sans Vasara Rudens Z e m a

F (aknu kanals) + — — — -+ + VB (žu ltspuš ļa kanals)

C (s irds kanāls) + + ! — — — /G (tievās zarnas ka­nāls)

M C (p e rika rd a kanāls) Tr (kanāls « tr īs s i ld ī­tā ji» )

RP (liesas un a izkuņģa nemainās E (kuņģa kanāls)d z ie d ze ra kanāls)

P (p laušu kanāls) — + 1 ! G l (resnās zarnas ka­nāls)

R (n ie ru kanāls) , ļ -ļ- V (u rīn p ū š ļa kanāls)

P i e z ī m e : A r d ivām p lusa ( —(—) va i m īnusa ( — ) z īm ēm p a ra d īta m aksim āla a k tiv itā te vai p a s iv itā te , ar v ie nu — v id ē ja .

Ie da rb ība uz dažiem b io loģ isk i aktīv iem punktiem (piemēram, czu-saņ-ļi) paaugstina nespecifisko, t. i., v isp ā rīg o organisma pre tes­tīb u . C itiem vārd iem , aktivējas organisma im ūnpotenciāls. A c īm re ­dzot šāda iedarb ība saistīta ar enerģētisko iespēju palielināšanos un to citādu, atbilstošāku sadali.

i S jfe V A D S

ORIENTIERI B IO LO Ģ IS K I AKTĪVO PUNKTU ATRA | skatīt a ttē lu nākamajā un aiznākamajā lappusē)

t Priekšējā v id u slīn ija

} V a ig a loks

ANAI /A u ss g lie m e ž n īca

A u ss g lie m e ž n īca s p a u gu rs (trāgu ss)

A ts lē gk a u ls

G a lv a s groz ītā jm u sk u lis

V lrsa ts lē g a s b e d re

Z e m ats lē ga s b e d re

Kriišu kau la jū ga ie robs

K rusu kau la rokturis

K rūšu kau la šķ ē p v e id a iz au gu m s

A u g šd e lm a priekšējā (iekšē jā ) virsm a

E lkoņ a loc ītava

A p a k šd e lm a p riekšējā (iekšē jā ) v irsm a

Sp ieķkau la ī le n v e id a iz au gu m s

R ād ītā jp irk sta I (p ro k s im ā lā ) fa langa

Kau n um a kaula a u gšē ja is zars (sim fīze )

Plaukstas m u gu rp u se (v irsp u se )

A u g šst ilb a (c iskas) p riek šē jā virsm a

C o ja kauliņš

A p a k šst ilb a p riekšējā v irsm a

Uel& lie lakau la p riekšējā m ala (šķautne)

l ie la lie lakau la iekšējā (m e d iā lā ) m ala

Ittkšejā (m ed iā lā ) po tīte

Pftdas v irspu se

I p le z n a s kaula pam ats

I p le zn as kaula ga lv iņ a

PA das ve lve

A ls lē g k a u la v id u slīn ija

Krūšu kauls

lA p st iņ a s v irsšķau tnes b e d re

I Apstiņa

A u g šd e lm a m ugu rē jā (ā rē jā ) virsm a

A p a k šd e lm a m ugu rē jā (ārē jā) v irsm a

Plaukstpam ats

A u g š t ilb a m u gu rē jā v irsm a

Pace le s bedre

A p ak šst ilb a m u gu rē jā v irsm a

ArAjā (la terā lā) p o tīte

P n p c ia (A h ile ja ) c īp s la

KAļas I pirksts (īk šķ is)

KA ļas V pirksts (m azais p irkstiņ š)

A u g šst ilb a d iv g a lv a in a is m usku lis

M u g u rk a u la skr iem e ļa sm a ilie izau gu m i

M u g u rē jā v id u slīn ija

DAŽU iflJNKTU ATRAŠANAS PANEM IENI

IE V A D S

IEVADS

32 IE V A D S

Punkta vaņ-gu

Punkta šau-fu atrašana

un punkta ja n -g u atrašana

Punkta saņ -iņ -cz jao atrašan<i

I E V A D S

Punkta čžan-m eņ

Punkta ba -ļao atrašana

34 IE V A D S

v e s e l īb a s m a s ā ž a

^ l l VESELĪBAS M A S Ā Ž A

Viens no padom ju m edicīnas galvenajiem v irz ien iem ir profilakse. Jau senie austrumu m ediķi ievēro ja likumu — v ieg lāk s li­m ību novērsi nekā slimnieku izārstēt. A r ī padom ju m ediķi šajā jautā- ļumfl izteikušies v ie n n o z īm īg i. I. Pavlovs teicis, ka c ilvēki paši sev iiu ina mūžu ar ā rkā rtīg i nevē rīgu attieksm i p re t savu organismu, kā

.iii nr to, ka neievēro a ttu rību . V ē l konkrētāk rakstījis akadēmiķis i Itikovs: «Mūsu nelaime ir tā, ka par vese lību sākam dom āt tad, kad

it nin to zaudēt.»Veselība ir jāuztur. V ese lību saglabāt un nostip rināt p a līd z saprā-

l i 'H dz īvesveids, pareizs uzturs un mēra sajūta ēšanā, tīr īb a s ievē ro - Mnn, regulāra (katru d ienu) vingrošana un ūdens procedūras un, vis- l.iM il/o t, ādas punktu veselības masāža. Ik dienas izdarītā ādas pun- Hu masāža aizkavē organisma aizsargspēju pavājināšanos, kā a rī nn tliac i uz infekcijas s lim ībām un to hronisku norisi.

gad ījum ā ādas punktu masāžai izmanto t o n i z ē j o š o me- l.n li Masāžas paņēmiens ir šāds: uz katru punktu izdara dz iļu uzspie- ■ liom i, kom binē jo t to ar rotāciju un ne lie lu v ibrināšanu; iedarb ības ilgums uz katru punktu ir /2— 1 min. N eaizm irstiet ik rītus pēc vin- 'lins.mas un ūdens procedūrām pieskarties veselības punktiem I I «Ii6ma)!

t punkts (czu-saņ-ļi) — «ilgm ūžības punkts» jeb , kā to sauca Austru ­mos, «simt s lim ību ārstēšanas punkts»; abās kājās; a tro­das uz apakšstilba 3 vien. zem ceļa kauliņa apakšējās malas un 1 vien. uz āru no lie lā lie lakaula priekšējās malas. Masēt v ienlaikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

> punkts (gao-huan) — «profilakses punkts simt s lim ībām »; abās ķermeņa pusēs; atrodas 3 vien. pa labi (pa kreisi) no mu- gurējās v idus līn ija s IV un V krūšu skriemeļa* smailo izau­gumu starpas līm en ī. Masēšanu vienlaikus abās pusēs izdara otrs cilvēks. Jūsu stāvoklis ir guļus uz vēdera vai a rī sēdus, ķermenis nedaudz saliekts uz priekšu.

1 punkts (saņ-iņ-czjao) — «trīs IŅ satikšanās punkts»; abās kājās;s atrodas uz apakšstilba 3 vien. virs iekšējās potītes. Masēt

tāpat kā 1. punktu.

' . tn e m o ļu s skaita, sākot no V I I kakla skriem eļa , kura sm ailo izaugum u var labi • Im u ll) in u r adu, ja c ilvēks no liec is ga lvu . Pavisam c ilvēkam ir 7 kakla skriem eļi,

1 M iltu tk r io m e ļi un 5 jostas skriem eļi.

VESELĪBAS M A S A 2 A

1/ VESELĪBAS MASA2A

1.shēma

• punkts, (s juaņ-čžun) — «punkts p ie b r īv i p ie kā rta zvana»; abās kā­jās; atrodas uz apakšstilba 3 v ie n . v irs ārējās p o tīte s . M a ­sēt tāpat kā 1. punktu .

• punkts (da-du) — «punkts p ie lie las p ilsē tas»; abās kājās; atrodasuz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo virsm u starpI pleznas kau lu un īkšķa pam atfa langu. M asēt tāp a t kā1. punktu .

38 VESELĪBAS M ASĀ2A

7

1.shēma

Ja jums ir va irāk nekā 40 gadu un a rī ateroskleroze liek sevi manīt, p ie v ie n o jie t vēl piecus punktus.6. punkts (čžao-hai) — «punkts p ie lie la pokāla»; abās kājās; atrodas

zem iekšējās po tītes uz robežas starp pēdas virsē jo uu apakšējo virsmu. Masēt tāpat kā 1. punktu.

7. punkts (ba i-hu i) — «simtkārtēja savācēja punkts»; atrodas uz galvasvidus līn ijas 5 vien. virs galvas matainās daļas priekšējas robežas. Masēt sēdus, galva noliekta uz priekšu.

IV VESELĪBAS M ASA 2A

1.shēma

« punkts |ļe -c jue ) — «rindā trūkstošais punkts»; abās rokās; atrodas uz apakšdelma 1 1 /2 vien. virs plaukstpamata vidē jās kro­kas — b e d rītē p ie spieķkaula īle n ve id a izauguma. Masēt pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uzlikta uz galda.

» punkts (ci-hai) — «enerģijas jūra»; atrodas uz ķermeņa priekšējās v idus līn ijas 11 /2 v ien. zem nabas. Masēt guļus uz m ugu­ras, muskuļi atslābināti.

Ml punkts ļš i-m eņ ļ — «punkts p ie akmens vārtiem »; atrodas uz ķer­meņa priekšējās v idus līn ijas 2 vien. zem nabas. Masēt tāpat kā 9. punktu.

M .r.iljo t veselības punktus, nav ja izm anto o b lig ā ti visi punkti reize. Ī m* vni %.idalīt 2 vai 3 grupās, saglabājo t secību.

40 ASTĒNISKAIS SINDROMS

ASTĒNISKAIS S IN D R O M S

Astēniskā sindroma pazīm e ir pa lie linā ta nogurd inām ība , it īpaši dienas otrā pusē, kā a rī nespēja iz tu rē t ilgstošu fiz isku un ga­r īg u sasprindzinājum u. Astēniskā sindrom a gad ījum ā cilvēkam rak­sturīga h iperestēzija : viņš nepanes sp ilg tu gaismu, stipras skaņas, asas smakas. Astēniskā sindroma pirmās pazīmes var bū t palie linā ta nogurd inām ība , ātra uzbudinām ība, nervozitā te .

O b lig ā ti konsu ltē jie ties ar ārstu, n o regu lē jie t m iega un atpūtas režīm u, m ainiet v id i, nodarbo jie ties ar v ingrošanu svaigā gaisā, orga­n izē jie t izklaidējošas pastaigas!

Astēniskā sindroma ārstēšanā jums pa līdzēs punktu masāža. Ieda rb ība i uz punktiem izm anto jie t t o n i z ē j o š o m etodi;

masāžas paņēmiens — 11 ?— 1 min ilgs dz iļš uzspiediens ar vibrināšanu un rotāciju pulksteņa rād ītā ju kustības v irz ienā (2. shēma).

1. punkts (fu-s ji) — «punkts pie seklas ielejas»; abās kājās; atrodas1 vien. virs paceles krokas p ie augšstilba d ivgalva inā muskuļa iekšējās malas. Masēt vienlaikus abās kājās; sēdus, kājas pussaliektas.

2. punkts (čžao-hai) — «punkts p ie lie la pokāla»; abās kājās; atrodaszem iekšējās po tītes uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšējo virsmu. Masēt vien la ikus abās pēdās; sēdus, kā­jas saliektas.

3. punkts (čžun-čžu) — «punkts p ie vidussalas»; abās ķermeņa pusēs;atrodas ' / 2 vien. pa labi (pa kreisi) no priekšējās v idus­līn ijas un 1 vien. zem nabas. Masēt vienlaikus abās pusēs; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

4. punkts (sin-czjaņ) — «pietiekamas atstarpes punkts»; abās kājās;atrodas pēdas virspusē starp I un 11 pleznas kaula gal­v iņu — vietā, kur ir v is lie lākā atstarpe starp galviņām . M a­sēt tāpat kā 2. punktu.

5. punkts (c ju i-c juaņ) — «punkts p ie avota izliekum a»; abās kājās;atrodas ceļa locītavas apvidū ceļa kauliņa centra līm en i p ie paceles krokas m ediā lā (iekšējā) gala. Masēt v ien la i­kus abās kājās tāpat kā 1. punktu.

6. punkts (ļe -c jue) — «rindā trūkstošais punkts»; abās rokās; atrodasuz apakšdelma 11 /2 vien. virs plaukstpamata v idē jās kro­kas — b e d rītē p ie spieķkaula īle n ve id a izauguma. Masēl pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uzlikta uz galda.

.11 ASTĒNISKAIS SINDROMS

2

ASTENISKAIS SINDROMS

41 ASTĒNISKAIS SINDROMS

44 ASTĒNISKAIS SINDROMS

7. punkts (he-gu) — «punkts ie le jā , kas aizsegta no visām pusēm»;abās rokās; atrodas plaukstas virspusē starp I un II d e l­nas kaulu, tuvāk II delnas kaulam. Masēt pamīšus labajā un kreisajā plaukstā; sēdus, roka uzlikta uz galda.

8. punkts (c ju i-č i) — «punkts p ie iz liekta d īķ īša» ; abās rokās; a tro­das e lkoņa locītavas apvidū īkšķa pusē — galā krokai, kas ve idojas, ja roku saliec e lko n ī. Masēt pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka pussaliektā s tāvok lī uzlikta uz galda, delna vērsta uz leju.

9. punkts (tjaņ-šu) — «punkts p ie debesu cilpas»; abās ķermeņa pusēs;atrodas 2 v ien . uz sāniem no nabas. Masēt v ien la ikus abās pusēs; guļus uz muguras, muskuļi atslābināti.

10. punkts (c ju i-gu ) — «punkts p ie kaula izliektās daļas»; atrodas uzķermeņa priekšējās v idus līn ija s virs kaunuma kaula aug­šējā zara (sim fīzes). Masēt guļus uz muguras, muskuļi atslāb ināti.

11. punkts (cz ju -ve i) — «punkts p ie baloža astes»; atrodas uz ķer­meņa priekšējās v idus līn ijas 1,5 cm zem krūšu kaula šķēp- ve ida izauguma. M asēt tāpat kā 10. punktu.

45 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

F ASINSVAD U V EĢ ETO D ISTO N IJAr

Nervu sistēmas da ļu , kas re g u lē iekšē jo o rgānu , ārējās tin iekšējās sekrēcijas d z ie d z e ru , as insvadu un l im fvadu, kā a r ī g ludās mu*kulatūras d a rb īb u , sauc par v e ģ e ta t īv o nervu sistēmu. Sī nervu i l i tē m a saglabā o rgan ism a d z īv o ts p ē ju . Ja v e ģ e ta t īvā s ne rvu sistē­mu« funkcijas ir traucētas, c i lvēka organ ism s ar g rū t īb ā m p ie lāgo jas «)»kārtējās v ides pārm a iņām , kā a r ī f iz iskai un em oc ionā la i s lodze i: »ilvAks slikti panes gan karstumu, gan aukstumu, uztraucoties p iesarkst ■-ai nobāl, nosvīst, v iņam rodas s irdsk lauves, rokas un kājas ir aukstas, t>i Sda kļūst sarkanzi lgana.

Irt c i lvēkam ir šādas paz īm es, ie te icams va irāk kustēt ies: ik d ienas inlarTt r ī ta v ing rošanu , z iemā s lēpot, vasarā pe ldē t ies . Ārsta ie te ik - 1*1 Ārstēšanai p ie v ie n o j ie t punk tu masāžu!

VESELĪBAS TRAUCĒJUMI, KURUS IZRAISA LAIKAPSTĀKĻU M A IŅ A

Ja jūs pēc pašsajūtas varat p re c īz i p a re d zē t la ikapstāk ļu titdiņu un ja jūs tas nemaz ne iep r iecē , izd a r ie t punk tu masāžu! Pēc

«itrtkiem masāžas kurs iem jūs vairs n e ju t īs ie t atmosfēras sp ied iena »»miņu. Punktu masāžu nav ie te icams uzsākt paasinā juma laikā.

In |ūs slikti panesat m itru un aukstu laiku, ja jebku ra s l im ība šajā l i lkā paasinās, izd a r ie t p i r m ā s g r u p a s p u n k t u masāžu ( } ih *m a ) l

Ieda rbo jo t ies uz punk t iem , izm a n to j ie t n o m i e r i n o š o me- Ih i I i I Masāžas paņēm iens: v ieg ls 3— 5 min i lgs uzsp ied iens , ko kom -..... .. ar ro tāc i ju pu lks teņa rā d ī tā ju kustības v i rz ienā . Ie te icam i 2 vai4 m m rtias kursi, katrā pa 1 2 seansiem. Tie jā izdara , p irm s sākas sezona «i kidsflm la ikapstāk ļu un atmosfēras sp ied iena maiņām.1 punkts (vai-guaņ) — «punkts p ie robežas ā rpusē»; abās rokās;

atrodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas spraugā starp apakšde lm a kau l iem 2 v ien . v irs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.

* punkts (čžun-czi) — «virso tnes v iduspunk ts» ; atrodas uz ķerm eņa pr iekšē jās v id u s l īn i ja s 4 v ien . zem nabas. M asē t gu ļus uz muguras, muskuļi a ts lāb inā t i.

46 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

3. punkts (vei-šu) — «kuņģa saskaņas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs;atrodas 1 ' / 2 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās vidus l īn i jas X I I krūšu un I jostas skriemeļa smailo izaugumu starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdaru otrs c i lvēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa likts ne l ie ls sp ilvens.

4. punkts (tjaņ-ļao) — «punkts p ie d e besu b e d r ī te s» ; abās ķermeņupusēs; atrodas lāpstiņas v irsšķautnes b e d rē p ie lāpstiņ«' augšmalas I krūšu skr iem eļa smailā izaugum a l īm e n ī . M.i sēt tāpa t kā 3. punktu .

5. punkts (u-i) — «punkts p ie istabas a izs lie tņa»; abās ķerm eņa puses,a trodas II r ibs ta rpā uz a ts lēgkau la v idus l īn i ja s . Masol v ien la ikus abās pusēs; sēdus vai gu ļus uz muguras, mir. kuli a ts lāb inā t i.

.1/ ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

3.shēma

In no t iek gaisa tem pera tū ras stipra pazeminašanas, izd a r ie t ve l p a p i ld u punk tu masāžu!

•> punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;a trodas pa d z i ļ in ā ju m ā zem ārē jās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus.

' )><inkts (čžun-fu) — «centrā lā s tāvok ļa punkts» ; abās ķerm eņa p u ­sēs; atrodas I r ibs ta rpā zem a ts lēgkau la ārējā gala. M asē t v ien la ikus abās pusēs; sēdus.

<• imiikls (tjaņ-czin) — «punkts p ie d e besu avota»; abās rokās; a tro ­das uz augšde lm a m ugurē jās virsmas 1 v ien. virs iz ta isno­tas rokas e lkoņa krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka nolaista uz leju.

48 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

Ifl ļ ir . slikti panesat vē ja inu laiku, p ie v ie n o j ie t p ie iep r iekše j iem itīMiem vēl v ienu punk tu !(iMiik lļ (huan-t jao) — «punkts lēc ienam b r ie d u m ā » ; abās sēžas p u ­

sēs; atrodas uz m ugurpus i no gūžas locītavas. Masē otrs c i lvēks; jūsu stāvokl is ir gu ļus uz sāniem, apakšējā kāja izstiepta, augšējā — p ie v i lk ta p ie vēde ra . Turpmāk, kad šī punkta atrašana jums vairs nesagādās g rū t ības , to var masēt, a t rodo t ies gu ļus uz vēde ra (zem tā pa l ik ts sp i lvens).

50 ASINSVADU VEĢETODISTONIJ/I

■ m

3.1t shēma

Ja jūs slikt i panesat karstu laiku, kad jūsu s l im ības paasinās, izman to j ie t punk tu masāžai t ika i šādus d ivus punktus!10. punkts (czu-saņ-ļi) — «simt s l im īb u ārstēšanas punkts» ; abās kājās

a trodas uz apakšsti lba 3 v ien . zem ceļa kau l iņa apakšējai malas un 1 v ien . uz āru no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malai M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas izta isnotai

11. punkts (jun-cjuaņ) — «punkts p ie b u rb u ļo jo š a strauta»; abas kājās;a trodas pēdas apakšpusē — b e d r ī tē , kas ve ido jas , ja saliet kājas pirkstus. Masēt pam īšus labajā un kreisajā pēdd; sēdus.

PLAUKSTU, PĒDU, STARPENES, PADUŠU, GALVAS PASTIPRINĀTA SVĪŠANA

Par pas t ip r inā tu svīšanu sauc pa l ie l in ā tu sv ied ru izd»l īšanos, kas nav saistīta ar l ie lu f iz isku sasp r indz inā jum u, augstu ārējai v ides tem pe ra tū ru , o rgan ism a pārkaršanu pārāk silta a p ģ ē rb a dēļ Pastipr ināta svīšana var b ū t saistīta ar s t ip ru e m oc ionā lu uzbudinA jum u, nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas d z ie d z e ru da rb īb a funkc io n ā l ie m traucē jum iem , it īpaš i jaun ieš iem un s iev ie tēm klimak' tē r i ja p e r io d ā , kā a r ī ar a n g io v e ģ e ta t īv o d is ton i ju .

Pastiprinātas svīšanas g a d ī ju m ā konsu ltē j ie t ies ar ārstu, ie vē ro j i* v iņa ie te ik tās rekom endāc i jas , kā a r ī person iskās h ig iēnas no te ikum u! katru d ie n u m azgā j ie t ies dušā, sākot ar p ēdām ! Nav ie te icams va lk l s intētiska audum a a p ģ ē rb u , it īp a š i ve ļu ; vasarā jāva lkā va ļē j i apavi

V ie tē ja svīšana ir as insvadu reakcijas traucē jum u rezu ltā ts . V iļ b ie žā k to n o vē ro p laukstās, pēdās, padusēs, starpenē.

Pastiprinātas svīšartas g a d ī ju m ā izm an to j ie t apm azgāšanos * save lkošiem l īd z e k ļ ie m (o zo lu mizas n o vā r ī ju m u , d e d z in ā tu alaunu)

«! ASINSVADU VECETODISTONIJA

ka arī parasto h ig iē n isko apmazgāšanos, pēc kuras p lānā kārtā iez ie - ■ Iml ādu ar Lasāra pastu; ie te icama a r ī pun k tu masāža.

Izm anto n o m i e r i n o š o m e tod i. Masāžas paņēm iens — v ie g la g laudīšana ar ro tāc iju pu lks teņa rā d ī tā ju kus t ības v irz ienā , ko izdara )■—5 min a izv ien lēnākā tem pā . Ie te icam i va irāk i kursi, katrā pa 12 se­ansiem (tos izdara katru d ienu) .

PLAUKSTU SVĪŠANA

( o t r ā s g r u p a s p u n k t i ; 4. shēma)

I punkts (he-gu) — «punkts ie le jā , kas a izsegta no visām pusēm »;abās rokās; a trodas p laukstas v irspusē starp I un II d e l ­nas kaulu, tu v ā k II de lnas kaulam. M asē t pam īšus labajā un kreisajā p laukstā ; sēdus, roka uz l ik ta uz galda.

I punkts (jui-czi) — «satikšanās punkts ar z iv i» ; abās rokās; a trodas uz de lnas p ie I de lnas kaula pamatnes. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz augšu.

shēma

52 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

shēm a

3. punkts (jan-či) — «punkts p ie Jana ezera»; abās rokās; atrodasb e d r ī tē p laukstpam ata m ugu rē jās virsmas v id ū . Masai pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uj ga lda, de lna vērsta uz leju.

4. punkts (nei-guaņ) — «punkts p ie robežas iekšpusē»; abās rokās,atrodas starp c īps lām uz apakšde lm a p r iekšē jās virsmas2 v ien . virs p lauks tpam ata v idē jās krokas. M asē t tāpa t kii2. punk tu .

5. punkts (čži-gou) — «punkts sazaro juma padz i ļ in ā ju m ā » ; abās rokās.a trodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas spraugā starp apakšde lm a kau l iem 3 v ien . virs p laukstpam ata augšējai krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus roka uz l ik ta uz galda, de lna vērsta uz le ju.

6. punkts (da-ļin) — «punkts p ie l ie la paugura» ; abās rokās; a t r o d a tuz p lauks tpam ata pr iekšē jās virsmas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus roka uz l ik ta uz ga lda, de ln a vērsta uz augšu.

7. punkts (hou-sji) — «m ugurē jās aizas punk ts» ; abās rokās; atrodauz p laukstas — uz robežas starp tās m u g u rē jo un delna« v irsmu v irs V de lnas kaula ga lv iņas. Masēt pam īšus lab<i|.i un kreisajā rokā ; sēdus, roka uzl ik ta uz ga lda , p irks t i saJ v i lk t i dū rē .

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

l ’ e d ē jo punk tu masē pēc t o n i z ē j o š a s m etodes, izm an to jo t I 1 min i lgu dz i ļa uzsp ied iena un v ib r ināšanas paņēm ienu ,

n punkts (saņ-jan-lo) — «tr i ju JAN s tab i l izāc i jas punkts» ; abās rokās;atrodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas 4 v ien . virs p laukstpam ata loc ītavas krokas starp apakšde lm a kauliem. Masēt pam īšus labajā un kreisajā rokā; roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.

PĒDU SVĪSANA

( t r e š ā s g r u p a s p u n k t i ; 5. shēma)

I punkts (iu-ļu) — «punkts p ie straumes, kas p lūs t a izm ugu rē» ; abās kājās; a trodas uz apakšsti lba 2 v ien . virs iekšējās po t ī tes . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus,

i punkts (he-gu) — sk. otrās g rupas 1. punktu .• punkts (czje-si) — «atklātas pale jas punkts» ; abās kājās; atrodas

b e d r ī tē uz pēdas loc ītavas pr iekšē jās virsmas. M asē t v ie n ­laikus abās kājās; sēdus.

J Lshēma

54 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

ASINSVADU VEOETODISTONIJA

4 punkts (cju-sjui) — «punkts p ie t i rgus uzka ln iņa»; abās kājās; a tro ­das pēdas v irspuses ie d o b ē n edaudz uz le ju un uz pr iekšu no ārējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

' punkts (tai-čun) — «augstais pēdas punkts» ; abās kājās; atrodas pēdas v irspusē visšaurākajā v ie tā starp I un II p leznas kaulu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

* punkts (iņ-ļin-cjuaņ) — «punkts p ie IŅ avota»; abās kājās; atrodas uz apakšsti lba 2 v ien . zem ce ļa kau l iņa un 2 lo v ien . uz iekšu no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malas. M asē t v ie n la i ­kus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

i punkts (pan-guaņ-šu) — «u r īnpūš ļa saskaņas punkts»; abās ķe r­meņa pusēs; atrodas 1 1 /2 v ien . uz sāniem no m ugurē jās v id u s l īn i ja s II un I I I krustu skr iem eļa starpas l īm e n ī . M a ­sēšanu izdara otrs c i lvēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz v ē ­dera, zem tā pa l ik ts ne l ie ls sp i lvens.

PADUSU SVĪ5ANA

( c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t i ; 6. shēma)

1 punkts (nei-guaņ) — sk. otrās g rupas 4. punktu .* punkts (šao-hai) — «punkts p ie m az īt iņas jūras» je b «dz īves p r ieku

punkts»; abās rokās; atrodas b e d r ī tē , kas ir e lkoņa lo c ī ­tavas pr iekšē jā virsmā, mazā p irks t iņa pusē. M asē t p a m ī­šus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

* punkts (tjaņ-czun) — «punkts p ie debesu senčiem»; abās ķerm eņapusēs; a trodas lāpstiņas zemšķautnes bed res centrā. Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i lvēks. Jūsu s tāvoklis ir gu ļus uz vēde ra , zem tā palikts ne l ie ls sp i l ­vens.

6.

shēma

56 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

shēma

4 punkts (juaņ-je) — «punkts p ie ūdens v i rp u ļa » ; abās ķerm eņa pusēs;atrodas paduses v idus l īn i ja s un IV r ibstarpas krustošanās v ietā. M asē t v ien la ikus abās pusēs; sēdus,

t punkts (tjaņ-čžu) — «punkts p ie debesu staba»; abās galvas pusēs;atrodas 1 Io v ien . uz sāniem no m ugurē jās v id u s l īn i ja s uz galvas matainās daļas robežas. M asē t v ien la ikus abās pusēs; ga lva nedaudz no l iek ta uz priekšu.

STARPENES SVĪŠANA

( p i e k t ā s g r u p a s p u n k t i ; 7. shēma)

l punkts (ļao-šu) — «jostasvietas punk ts» ; atrodas uz m ugurē jās v id u s l īn i ja s astes kaula centrā. Masēšanu izdara otrs c i l ­vēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā ne l ie ls spilvens.

i punkts (czu-saņ-ļi) — «simt s l im īb u ārstēšanas punkts» ; abās kājās;atrodas uz apakšsti lba 3 v ien . zem ceļa kauliņa apakšmalas un 1 v ien . uz āru no lie lā l ie lakau la pr iekšē jās malas. Masēt v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

* punkts (cjui-gu) — «punkts p ie kaula iz l iek tās daļas»; a trodas uz ķerm eņa p r iekšē jās v id u s l īn i ja s virs kaunuma kaula aug ­šējā zara (s im fīzes). M asē t gu ļus uz muguras, muskuļi a ts lāb ināti.

58 ASINSVADU VEĢETODI STONI JA

7.shēma

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

* punkts (min-meņ) — «punkts p ie d z īv īb a s vā r t iem »; a trodas uz ķerm eņa m ugurē jās v id u s l īn i ja s starp II un I I I jostas skriemeļa smaila j iem izaugum iem . Masēšanu izdara otrs c i lvēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā pa l ik ts ne l ie ls sp i lvens.

GALVAS SVĪŠANA

( s e s t ā s g r u p a s p u n k t i ; 8. shēma)

t punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;atrodas ie d o b ē zem ārējās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo virsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus.

GALVAS SVĪSANA NAKTĪ

* punkts (nei-guaņ) — sk. otrās g rupas 4. punk tu .I punkts (vai-guaņ) — «punkts p ie robežas ā rpusē»; abās rokās; a tro ­

das uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas spraugā starp apakš­de lm a kau l iem 2 v ien . virs p laukstpam ata v idē jās krokas. Masēt sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.

ASINSVADU VEĢETOD1STONIJA

8 .

shēma

AI -

d. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts»; abās ķerm eņa pusēs;a trodas 1 ' / 0 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās v id u s ­l īn i jas V un V I krūšu skriemeļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i l ­vēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts ne­liels spilvens.

\ punkts (žaņ-gu) — «punkts p ie tr īs p ā rb a u d ī ju m u ie le jas»; abās kājās; atrodas pēdas ve lves v idū uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

Ja jūsu ķermeņa virsma vienmēr ir nedaudz mikla, p ie v ie n o j ie t |ne v ie tē jās svīšanas ārstēšanas p unk t iem vē l v ienu punktu , ft. punkts (ge-šu) — «dia fragm as punkts» ; abās ķerm eņa pusēs; a tro ­

das 11 /9 v ien . uz v ienu un o tru pusi no m ugurē jās v id u s ­l īn i jas V I I un V I I I krūšu skriemeļa smailo izaugum u star­pas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs ci lvēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts ne l ie ls spilvens.

SIRDSKLAUVES

Daudzi c i lvēk i ( i t īpaš i s iev ie tes) sūdzas par n e g a id ī tā m un ne izska id ro jam ām s irdsk lauvēm , kas rodas pēkšņ i, b iež i naktīs. Tās l>nvada nepa t īkam a sajūta un pa t sāpes sirds a p v id ū ; traucēts ir a r ī miegs. Ja ārsts jums ned iag n o s t icē sirds s l im ību , tad v is ticamāk, ka Midsklauves ir saistī tas ar as insvadu ve ģ e to d is to n i ju . Tās rašanos ve i- t ina nos l iece uz n e rvoz i tā t i un dusmām, n e t ic īb a saviem spēk iem, »meķēšana, nerac ionā ls d iennakts režīms.

Sī s tāvokļa ārstēšanā izm anto a r ī m ed ikam entus , to m ē r p r iekš - nika dodam a p s ih o lo ģ isk ie m l īd z e k ļ ie m (au togēna is tren iņš) un f iz i ­

62 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

kālām m e todēm (re f lekso te rap i ja , punk tu masāža). Turk lāt ka tegor isk i a iz l ieg ts smēķēt, kā a r ī l ie to t kafi ju, s t ipru tē ju , a lkohol iskus d z ē r ie ­nus.

B io loģ isk i a k t īv o pu n k tu masāžai jā izm an to n o m i e r i n o š ā m e tode . Masāžas paņēm iens — v ie g la ro tē joša g laud īšana , ko izdara 3— 5 min a izv ien lēnākā tem pā.

Pirmās grupas punk tus masē kursa nepāra dienās, otrās grupas punktus — pāra d ienās.

P i r m ā s g r u p a s p u n k t i (9. shēma)

1. punkts (šeņ-meņ) — «punkts p ie d ie v išķ ie m vārt iem »; abās rokās;atrodas uz p laukstpam ata p r iekšē jās virsmas v idē jās k ro ­kas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna v ē r ­sta uz augšu.

2. punkts (ge-šu) — «dia fragmas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs; a tro ­das 1 ' / 2 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās v id u s l īn i ja s V I I un V I I I krūšu skr iem eļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i lvēks. Jūsu stāvok l is ir guļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts nelie ls spilvens.

3. punkts (da-ļin) — «punkts p ie l ie la paugura» ; abās rokās; atrodasuz p lauks tpam ata p r iekšē jās virsmas pa d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pamīšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

4. punkts (da-čžun) — «punkts p ie ūdens avota»; abās kājās; atrodasuz pēdas — vie tā , kur papēža c īps la p ies t ip r inās p ie papēža kaula. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

Šī punk ta masāža ir sevišķi e fek t īva , ja s irdsklauves saistī tas ar ne rvoz i tā t i .

ASINSVADU VECETODJSTONIJA

shēma

64 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

9.shēma

S

5. punkts (šao-hai) — «punkts p ie m az īt iņas juras» jeb « d z īve s p r iekupunkts»; abās rokās; a trodas b e d r ī tē , kas ir e lkoņa lo c ī ­tavas pr iekšē jā virsmā, mazā p irks t iņa pusē. M asē t p a m ī­šus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz galda, d e ln a vērsta uz augšu.

5 ī pu n k ta masāža ir sevišķi e fek t īva , ja s irdsk lauves rodas ku s t īb u laikā.

O t r ā s g r u p a s p u n k t i (10. shēma)

1. punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekše jo»; abas rokas;atrodas c īps lu starpā uz apakšde lm a p r iekšē jās virsmas1 v ien . virs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t pamīšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz augšu.

2. punkts (siņ-šuļ — «sirds saskaņas punkts» ; abas ķerm eņa puses;a trodas 1 ^ 2 v ien . pa labi (pa kreis i) no m ugurē jās v id u s ­l īn i jas V un V I krūšu skr iem eļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i l ­vēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts ne­l ie ls sp i lvens.

Šī punk ta masāža ir īpaš i e fek t īva , ja sirdsklauves radušās sakarā ar uztraukumu.

shēma10.

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

4

3. punkts (nei-guaņ) — «punkts p ie robežas iekšpusē»; abās rokās;a trodas starp c īps lām uz apakšde lm a priekšē jās virsmas2 v ien . virs p lauks tpam ata v idē jās krokas. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

4. punkts (guņ-suņ) — «kņaza m azdē la punkts» ; abās kājās; atrodasuz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu p ieI p leznas kaula. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

shēma

705

66 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

h! ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

S. punkts (ļi-gou) — «punkts p ie gala ren ī tes» ; abās kājās; atrodas uz apakšsti lba p r iekšē jās virsmas 5 v ien . virs iekšējās p o t ī ­tes p ie l ie lā l ie lakau la iekšējās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

Šī punk ta masāža ir īpaš i e fek t īva , ja s irdsk lauves radušās ne rvoz i tā tes s tāvok l ī .

t>. punkts (čži-čžen) — «punkts p ie īstā posm a»; abās rokās; atrodas uz apakšde lm a m ugurē jās virsmas 5 v ien . virs p lauks tpa - mata loc ītavas mazā p irks t iņa pusē. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de ln a v ē r ­sta uz le ju.

Šī punk ta masāža ir īpaš i e fek t īva , ja s irdsk lauves rodas iekšēja nem iera dē ļ.

AUKSTAS KĀJAS

Pastāv īg i aukstas kājas norāda uz t iešu sakarību ar asins- .īdu ve ģ e to d is to n i ju .

Izd a r ie t punk tu masāžu, b e t sāciet to siltā gada la ikā ! V ē lam i 2 vaiI kursi, katrā pa 10— 12 seansiem. Tie sagatavos jūs aukstajam gad a ­laikam.

Punktu masāžā izm anto t o n i z ē j o š o m e tod i. Masāžas p a ņ ē ­miens — v ien la ikus ar d z i ļu uzsp ie d ie n u izdara ro tāc i ju pu lks teņa 'rtdrtāju kustības v i rz ie n ā ; uz katru punk tu ieda rbo jas ' ( 2— 1 min.

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s masē, ja ir aukstas pē-•1« (11. shēma).

t. punkts (da-čžui) — «punkts p ie izc i l ta skriemeļa»; atrodas uz m u g u ­rējās v id u s l īn i ja s starp V I I kakla un I krūšu skriemeļa smaila j iem izaugum iem . M asē t sēdus, ga lva n edaudz n o ­l iekta uz p r iekšu.

1 punkts (čže-cziņ) — «punkts p ie sānu muskuļa»; abās ķerm eņa p u ­sēs; atrodas IV r ibs ta rpā 6 1 / 2 v ien . uz sāniem no krūšu v id u s l īn i ja s . M asē t pap r iekš kreisajā pusē, pēc tam labajā pusē; gu ļus uz muguras.

> punkts (fu-ļu) — «punkts p ie straumes, kas p lūs t a izm ugurē» ; abās kājās; atrodas uz apakšsti lba 2 v ien . virs iekšējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

4 punkts (tai-čun) — «augstais pēdas punk ts» ; abās kājās; atrodas pēdas v irspusē visšaurākajā v ie tā starp I un 11 p leznas kaulu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

11.shēma

ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;a trodas p a d z i ļ in ā ju m a zem ārējās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kajas; sēdus, kajas saliektas ceļos.

70 ASINSVADU VEĢETODI STONI JA

6. punkts (šui-cjuaņ) — «punkts p ie dz i ļas aizas»; abās kājās; atrodatuz m ugu rpus i un uz le ju no iekšējās p o t ī te s — vie tā , kur pēdas virsē jās un apakšējās virsmas robeža šķērso papēžu c īps lu . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektai ceļos.

7. punkts (čžun-fen) — « v id u s z īm o g a punkts» ; abās kājās; atrodatie d o b ē , kas ir pēdas v irspusē uz pr iekšu un uz le ju no iekšējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājai saliektas ceļos.

Ja jums pēdas periodiski ir gan aukstas, gan karstas, ta d p iev ie n o j ie t vē l d iv u pu n k tu masāžu!8. punkts (žaņ-gu) — «punkts p ie t r īs p ā rb a u d ī ju m u ie le jas»; abai

kājās; a trodas pēdas ve lves v id ū uz robežas starp pēdai v irsē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās, sēdus, kājas saliektas ceļos.

/1 ASINSVADU VEOETODISTONIJA

72 ASINSVADU VEĢETODISTONIJA

9. punkts (jun-cjuaņ) — «punkts p ie b u rb u ļo jo š a strauta»; abās kājās;atrodas pēdas apakšpusē — b e d r ī tē , kas ve ido jas , ja saliec kājas pirkstus. M asē t pam īšus labajā un kreisajā pēdā ; sēdus, kājas saliektas ceļos.

Ja jūsu pēdu āda ir zilgansarkana, tad jā p ie v ie n o vē l dažu punktu masāža.10. punkts (šui-dao) — «punkts p ie ūdens ce l iņa»; abās pusēs; a tro ­

das 3 v ien . zem nabas uz vē d e ra otrās sānu l īn i jas jeb2 v ien . pa labi (pa kreisi) no vē d e ra v idus l īn i ja s . Masēt v ien la ikus abās pusēs; gu ļus uz muguras, muskuļi atslā­b ināti .

11. punkts (fen-lun) — «grac ioza izc iļņa punk ts» ; abās kājās; atrodas8 v ien . virs ārē jās p o t ī te s p ie l ie lā l ie lakaula muskuļa ārējās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztais­notas.

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s masē, ja ir auksti ceļgali un augš­stilb i (12. shēma).1. punkts (iņ-šu) — « n e iz p ē t ī ta ce ļa punkts» ; abās kājās; a trodas uz

augšsti lba 3 v ien . virs ceļa kau l iņa augšējās malas. Masēt v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

2. punkts (fu-tu) — «punkts p ie balstoša izc i ļņa»; abās kājās; atrodasuz augšs ti lba 6 v ien . virs ceļa kau l iņa augšējās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

12.shēm a

73 ASINSVADU VEĢETODI STONI JA

3. punkts (cjui-cjuaņ) — «punkts p ie avota iz l iekum a»; abās kājās;atrodas ce ļa loc ītavas a p v id ū ce ļa kau l iņa centra l īm e n ī p ie paceles krokas iekšējā gala. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas pussaliektas.

4. punkts (tai-sji) — «punkts p ie gaismas jūras»; abās kājās; a trodaspad z i ļ in ā ju m ā starp papēža c īp s lu un iekšē jo p o t ī t i p o t ī te s centra l īm e n ī . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

74 ATEROSKLEROZE

ATEROSKLEROZE

A te ro s k le ro z i izraisa g a lv e n o k ā r t taukmaiņas t raucē jum i c i lvēka organismā. Taukiem l īd z īg a s v ielas, konkrē t i ho les te r īns , uz­krājas pa l ie l inā tā daudzum ā asinīs, pēc tam nogu lsnē jas asinsvadu iekšējā sienā un l īd z ar to sašaurina tos. Tas savukārt izraisa iekšē jo o rgānu , a r ī sirds un galvas smadzeņu, n ep ie t iekam u asins- apgād i.

A te ro sk le ro ze s p irm ās paz īm es var izpausties samērā agri .

M azku s t īg s d z īv e s v e id s un pārēšanās rada la b v ē l īg u s apstākļus v ie lm aiņas traucē jum iem un nosaka nep ie t iekam u asinsvadu aparāta tren iņu , kas savukārt ve ic ina a te rosk le rozes a t t īs t īb u . Sīs s l im ības izce lsmē būtiska n o z īm e ir d ažād iem ka i t īg u m ie m , p iem ēram , smēķē­šanai, a lkoho la l ie tošanai, ne g a t īvā m em oc i jām , p ā rm ē r īg a i gaļas un tauku l ie tošanai uzturā.

A te ro sk le ro ze s s im ptom i ir d ie zg an d a u d z v e id īg i : atmiņas p a v ā j i ­nāšanās (sevišķi g rū t i iegaum ē t jauno) , ga lvassāpes, re ibon is , troksn is ausīs, bezm iegs .

A te ro sk le ro ze s a t t īs t īb ā un norisē īpaša n o z īm e ir d ienas re ž ī ­mam, pare iza i da rba un atpūtas mija i, rac ionā lam uzturam, sav la ic īga i vē d e ra ize ja i, sāls ie robežošana i uzturā . Ie te icamas pastaigas, i lgstoša uzturēšanās svaigā ga isā. Ārsta ie te ik ta i ārstēšanai p a p i ld u s var izm an to t a r ī punk tu masāžu.

Kā p irmās g rupas, tā otrās g rupas pu n k tu masāžai izm anto n o- m i e r i n o š o m e tod i, masāžas paņēm iens — v ieg ls uzsp ied iens ar ro tāc i ju , ko izdara 3— 5 min a izv ien lēnākā r itmā. Pirmās g rupas p u n ­ktus masē nepāra d ienās, otrās g rupas punktus — pāra d ienās. Kursā ir 10— 12 seansi. Starp kurs iem 7— 10 d ie n u i lgs pārtraukum s. Ie te i ­cami va irāk i kursi pēc kārtas.

P i r m ā s g r u p a s p u n k t i (13. shēma)

1. punkts (hou-ģin) — «punkts p ie galvas m ugu rē jā paugura» ; atrodasuz galvas m ugurē jās v id u s l īn i ja s 5 1 /2 v ien . virs galvas matainās daļas m ugurē jās robežas. M asē t sēdus, galva nedaudz no l iek ta uz p r iekšu.

2. punkts (šeņ-cjue) — «punkts p ie d iev išķas robežas»; a trodas nabascentrā. M asē t sēdus vai gu ļus, muskuļ i a ts lāb inā t i, kājas saliektas ceļos.

75 ATEROSKLEROZE

13.shēma

76 ATEROSKLEROZE

3. punkts (ge-šu) — «dia fragmas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs; atrodas11 / 2 v ien . pa lab i (pa kre is i) no m ugurē jās v id u s l īn i ja s V I I un V I I I krūšu skriemeļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs c i l ­vēks. Jūsu stāvok l is ir gu ļus uz vēde ra , zem tā pa l ik ts sp i lvens.

4. punkts (čžun-čun) — «v idē jā izc i ļņa punkts» ; abās rokās; atrodas3 mm no I I I p irks ta naga gu ltnes leņķa rā d ī tā jp irk s ta v irz ienā . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.

77 ATEROSKLEROZE

5. punkts (nei-guaņ) — «punkts p ie robežas iekšpusē»; abās rokās;atrodas starp c īps lām uz apakšde lm a p r iekšē jās virsmas2 v ien . v irs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

6. punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšē jo» ; abās rokās;atrodas starp c īps lām uz apakšde lm a pr iekšē jās virsmas 1 v ien . v irs p laukstpam ata v idē jās krokas. M asē t pamīšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz augšu.

78 ATEROSKLEROZE

7. punkts (šeņ-meņ) — «punkts p ie d ie v išķ ie m vā rt iem » ; abās rokās;atrodas uz p lauks tpam ata pr iekšē jās virsmas v idē jās k ro ­kas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

8. punkts (lao-gun) — «darba p i ls» ; abās rokās; a trodas de lnas centrāstarp I I I un IV de lnas kaulu. M asē t tāpa t kā 7. punk tu .

9. punkts (čžan-meņ) — «punkts p ie uzce lt iem vā rt iem » ; abās ķerm eņapusēs; a trodas uz vē d e ra p ie XI r ibas b r īv ā gala. Masēt pam īšus labajā un kreisajā pusē; gu ļus uz sāniem; apak­šējā kāja iz ta isnota, v irsē jā — saliekta un p ie v i lk ta p ie vēde ra .

10. Punkts (jan-ļiņ-cjuaņ) — «punkts p ie JAN avota paka lna»; abāskājās; a trodas p a d z i ļ in ā ju m ā 2 v ien . zem ceļa kau l iņa un l ' / o v ien . uz ā rpus i no tā. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ce ļos ta isnā leņķ ī.

O t r ā s g r u p a s p u n k t i (14. shēma)

1. punkts (jan-fu) — «JAN atbalsta punkts» ; abās kājās; a trodas uzapakšsti lba 4 v ien . virs ā rē jās p o t ī te s centra. M asē t v ie n ­laikus abās kājās; sēdus.

2. punkts (czu-saņ-ļi) — « i lg m ū ž īb a s punkts» ; abās kājās; atrodasuz apakšsti lba 3 v ien . zem ceļa kau l iņa apakšējās malas un 1 v ien . uz ārpus i no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malas. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas izta isnotas.

3. punkts (saņ-iņ-czjao) — «tr i ju IŅ satikšanās punkts» ; abās kājās;a trodas uz apakšsti lba 3 v ien . virs iekšējās po t ī te s . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas iztaisnotas.

4. punkts (czjaņ-jui) — «punkts p ie p leca gu ltnes» ; abās ķerm eņa p u ­sēs; a trodas starp lāpstiņas p leca p a ugu ru un augšde lm a kaula l ie lo p a u g u ru (uz le ju un uz pr iekšu no lāpstiņas p leca paugu ra ) . M asē t pam īšus labajā un kreisajā pusē; sēdus.

5. punkts (tai-juaņ) — «punkts p ie m i lz īg a b e z d ib e ņ a » ; abās rokās;atrodas uz p lauks tpam ata p r iekšē jās virsmas 1,5 cm zem p lauks tpam ata apakšējās krokas īkšķa pusē. M asē t p a m ī­šus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz galda, de lna vērsta uz augšu.

6. punkts (tai-sji) — «punkts p ie gaismas jūras»; abās kājās; atrodasie d o b ē starp p a pēža c īp s lu un iekšē jo p o t ī t i p o t ī te s cen ­tra l īm e n ī . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas sa­liektas ceļos.

79 ATEROSKLEROZE

80 ATEROSKLEROZE

7. punkts (guņ-suņ) — «kņaza m azdē la punkts» ; abās kājās; atrodas uz robežas starp pēdas v irsē jo un apakšē jo v irsm u pi<I p leznas kaula. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

B. punkts (šeņ-mai) — «punkts p ie asinsvada izs t iepum a»; abās kājās;a trodas ie d o b ē zem ārējās p o t ī te s uz robežas starp pēdas v i rs ē jo un apakšē jo v irsmu. M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas saliektas ceļos.

9. punkts (kuņ-luņ) — «punkts p ie K uņ- luņa kalna»; abās kājās; a tro ­das ie d o b ē starp papēža c īps lu un ā rē jo p o t ī t i p o t ī te s centra l īm e n ī . M asē t v ien la ikus abās kājās; sēdus, kājas pussaliektas.

Ja jums ir pavājināta atmiņa, ie te icama 3. g rupas punk tu masāža. Šo | iunktu masāžai ( izņ e m o t 2. p u n k tu ) izm anto t o n i z ē j o š o me- lodi; masāžas paņēm iens — 1 / 2— 1 min i lgs dz i ļš uzsp ied iens , ro tāc ija un v ibrināšana.

705

82 ATEROSKLEROZE

T r e š ā s g r u p a s p u n k t i (15. shēma)

1. punkts (šao-čun) — «mazais uzbrūkoša is punkts» ; abās rokās; a tro ­das 3 mm no V p irksta naga gu ltnes iekšējā leņķa uz IV p irks ta pusi. M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda , de lna vērsta uz le ju.

2. punkts (ļe-cjue) — «rindā trūkstošais punkts abās rokās; atrodasuz apakšde lm a 11 / 2 v ien . v irs p laukstpamata v idē jās k ro ­kas — ie d o b ē p ie sp ieķkau la ī le n v e id a izaugum a. Masēt pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de ln a vērsta uz augšu. Ie d a rb o jo t ie s uz šo punktu, izm anto n o m i e r i n o š o m e to d i; masāžas paņē­miens — 3— 5 min i lgs v ie g ls uzsp ied iens un rotācija pu lks teņa rā d ī tā ju kust ības v i rz ienā .

3. punkts (ļin-tai) — «punkts p ie gaisa terases»; atrodas uz m ugurē -jās v id u s l īn i ja s starp V lu n V I I krūšu skriemeļa smaila j iem izaugum iem . Masē otrs c i lvēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā pa l ik ts sp i lvens.

4. punkts (da-čžui) — «punkts p ie izc i l tā skriemeļa»; a trodas uz m ugu-rējās v id u s l īn i ja s starp V I I kakla skriemeļa un I krūšu skrie­m eļa sm aila j iem izaugum iem . M asē t sēdus, ga lva no l iek ta uz p r iekšu.

15.shēma

H) ATEROSKLEROZE

84 ATEROSKLEROZE

5. punkts (bai-hui) — «sim tkārtē ja savācēja punkts» ; a trodas uz galvasv id u s l īn i ja s 5 v ien . virs ga lvas matainās daļas priekšējās robežas. M asē t tāpa t kā 4. punk tu .

6. punkts (siņ-šu) — «sirds saskaņas punkts» ; abās ķerm eņa pusēs;atrodas 11 /2 v ien . pa labi (pa kre is i) no m ugurē jās vidus l īn i jas V un V I krūšu skr iem e ļa smailo izaugum u starpas l īm e n ī . Masēšanu v ien la ikus abās pusēs izdara otrs cil vēks. Jūsu stāvokl is ir gu ļus uz vēdera , zem tā palikts sp ilvens.

3. g rupas punk tus var masēt pam īšus ar 1. un 2. g rupas punktiem Šajā g a d ī ju m ā v ienā kursā ir 14 seansu, ko izdara katru d ienu . Pēc 7— 10 d ie n u pā rt raukum a izdara a tkā r to tu kursu. N o rā d ī to punktu masāžu var iz d a r ī t ne t ika i ārstn iec iskā, b e t a r ī p ro f i lak t iskā nolūkā

Samērā b ieža a te rosk le rozes p a z īm e ir reibonis. Pēc konsultēša­nās ar ārstu var iz d a r ī t c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u (16. shēma) masāžu. Labāk, ja to izdara otrs c i lvēks, b e t jūs ieņem ie t sēdu vai guļu stā vok l i .

Ie d a rb īb a i uz šiem p u n k t ie m izm anto n o m i e r i n o š o metod i; masāžas paņēm iens — v ieg ls uzsp ied iens ar ro tāc i ju pu lks teņa rā d ī ­tā ju kust ības v irz ienā , kas i lgs t 3— 5 min. Ie te icam i va irāk i kursi ar 7— 10 d ie n u i lg u pā rt raukum u; v ienā kursā 12— 14 seansi. Katr<i seansā sec īg i masē 6 punktus.

1. punkts (cjui-ča) — «punkts p ie iz l ie k tām nov irzēm »; abās galvaspusēs; a trodas virs acs iekšējā kaktiņa — ' / 2 v ien . virs ga l­vas matainās daļas p r iekšē jās robežas. M asē t v ienlaikus abās pusēs; sēdus, ga lva ne d a u d z no l iek ta uz priekšu.

2. punkts (czjao-suņ) — «punkts p ie auss ga lo tnes» ; abās galvas pusēs;atrodas virs auss g l iem ežn īcas augšējās malas. M asē t tāpat kā 1. punk tu .

3. punkts (tou-cjao-iņ) — «punkts p ie IŅ sākuma»; abās galvas pusēs;atrodas p ie aizauss paugu ra pamatnes uz hor izon tā las l īn i ­jas, kas v i lk ta gar ārējās auss ejas augšē jo malu. Masēl tāpa t kā 1. punktu .

4. punkts (i-fen) — «punkts, kas pasargāts no vē ja»; abās galvas pusēs;atrodas b e d r ī tē starp apakšžok ļa leņķi un aizauss pauguru ; p ie s p ie ž o t šo punk tu , ga lvā sajūtams troksn is. Masēl tāpa t kā 1. punk tu .

5. punkts (fen-či) — «punkts p ie gaisa t i lpnes» ; abās galvas pusēs;atrodas pakauša apv idus ie d o b ē galvas g roz ī tā jm usku ļa p ies t ip r ināšanās v ie tā . M asē t v ien la ikus abās pusēs; sēdus, ga lva ne d a u d z no l iek ta uz priekšu.

ATEROSKLEROZE

6. punkts (šeņ-ķin) — «punkts p ie d iev išķa paga lm a»; a trodas uz q»t vas v id u s l īn i ja s ' / 2 v ien . v irs galvas matainās daļas p r l f t l šējās robežas. M asē t sēdus, ga lva n edaudz no l iek lf i t ļ p r iekšu.

Ceturtās g rupas punk tu masāžu izdara pam īšus ar p i rm o dlvļ g ru p u punk tu (ja nep iec iešams, a r ī trešās g rupas pu n k tu ) masflit ļ masēšanas kursu a t t ie c īg i pagar ina l īd z 24 d ienām . Pārtraukums slmfļ kurs iem — 7— 10 dienas.

STENOKARDIJA

STENOKARDIJA

S tenokard i ja ir s irds išemiskas s l im ības ag r īna izpausme-l ra !Sa S , m us lukatūras asinsapgādes pasl ik t ināšanos. Parasti ste­

nokardija rodas gan ka sirds asinsvadu a te rosk lerozes, qan kā to tļ iazmu sekas.

Ja jums parādās pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas i lgs t no dažām « k u n d ē m l ī dz va irakam (10— 60) m inū tēm , neatl iekam i g r ie z ie t ie s Mir* arsta, kas note iks jusu s l im ības smagum u un ie te iks a tt iec īgas p ļltS *

Parasti šādos g a d ī ju m o s re ko m e n dē ie vē ro t pa re izu da rba un a tpū ­si rež īm u , izva ir ī t ie s no stresa situāci jām, pārēšanās, a lkoho la l ie to - i»nas, l ie las fiziskas s lodzes, steigas.

Ā rs tē j ie t s tenoka rd i ju laikus! A r to ir v ie g lā k t ik t galā, ja lēkmes ir ■Ifls un īs la ic īgas .

Neapšaubāmi jums p a l īd z ē s a r ī punk tu masāža, kurai izm anto n o - K i * ■ ' " ° „ Š f Masāžas paņēm iens — v ieg ls uzsp ied iens un' ' l a pu lks teņa ra d ī tā ju kust ības v i rz iena , ko izdara 3— 5 m in aiz-

M n lenakā tem pā . Kursā ir 12 seansu. Kursu daudzum s a tka r īgs no IttU stavokļa un ārsta pa d o m a (17. shēma).

' punkts (cjui-či) — «punkts p ie iz l iek ta d īķ īš a » ; abās rokās; atrodas e lkoņa loc ītavas a p v id u īkšķa pusē — galā krokai, kas ve ido jas , ja roku saliec e lk o n ī . M a sē t t ika i kreisajā rokā; sēdus, roka pussa l iek ta uz ga lda, de lna vērsta uz leju.

I punkts (czu-saņ-ļi) — « i lg m ū ž īb a s punkts» ; abās kājās; a trodas uz apakssti lba 3 v ien . zem ceļa kau l iņa apakšējās malas un 1 v ien . uz aru no l ie lā l ie lakau la p r iekšē jās malas. M asē t v ien la ikus abas kajas; sēdus, kājas iztaisnotas.

t punkts (šeņ-meņ) — «punkts p ie d iev išķ iem vā rt iem » ; abās rokās;atrodas uz p laukstpam ata pr iekšē jās virsmas v idē jās krokas pa d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labajā un kreisajā rokā ; sēdus, roka uz l ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

I punkts (tun-ļi) — «punkts savienošanai ar iekšē jo» ; abās rokās;a trodas uz augšde ļm a p r iekšē jās virsmas 1 v ien . virs p lauks tpam ata v idē jas krokas p a d z i ļ in ā ju m ā starp c īps lām . M asē t pam īšus labaja un kreisajā rokā; sēdus, roka uzl ik ta uz ga lda, de lna vērsta uz augšu.

» punkts (ci-hai) — «enerģ i jas jū ra» ; atrodas uz ķerm eņa p r iekšē jās v id u s l īn i ja s 1 1 2 v ien . zem nabas. M asē t gu ļus uz muguras, muskuļi a ts lāb inā t i.

3 4 7

17.shēma

6 6

6 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — « s i r d s s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;

a t r o d a s v i e n . p a l ab i ( p a k r e i s i ) n o m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j a s V un VI k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m t ā p a l i k t s s p i l ­v e n s .

7 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s s t a r p c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r o k a u z l i k t a uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

8 . p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . v i r s n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

9 . p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - l u ņ a k a l n a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o -* d a s i e d o b ē s t a r p p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o p o t ī t i p o t ī t e s

c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , k ā j a s s a l i e k t a s c e ļ o s .

A L E R Ģ I J A

A l e r ģ i j a m ū s d i e n ā s i r v i e n s n o b i e ž ā k a j i e m un a r ī n e ­s k a i d r ā k a j i e m s t ā v o k ļ i e m . A l e r ģ i j a s d ē ļ c i e š m i l j o n i e m c i l v ē k u , t u r k l ā t b i e ž i v i e n v i ņ i n e v a r p a t i e d o m ā t i e s , kas ī s t e n i v i ņ i e m i z ra i s a a l e r ģ i j u . A l e r ģ i s k o s l i m ī b u ā r s t ē š a n a i r g r ū t a , j o n o t e i k t a l e r g ē n u i r ļot i s a r e ž ­ģ ī t i . A l e r ģ i j u v a r i z ra i s ī t p r a k t i s k i j e b k u r a v i e l a : n o z i e d p u t e k š ņ i e m l ī d z p l a s t m a s ā m . V i s i e m z i n ā m s , ka a l e r ģ i j u v a r i z ra i s ī t m e d i k a m e n t i . N e r e t i a l e r ģ i j a s p a m a t ā i r k ā d a p r o f e s i o n ā l a f a k t o r a i e t e k m e .

A l e r ģ i j a v i s b i e ž ā k n o r i s kā b r o n h i ā l ā a s t m a va i m e d i k a m e n t o z ā a l e r ģ i j a . A l e r ģ i s k ā s s l i m ī b a s , k u r a s i z r a i s a a u g u p u t e k š ņ i ( p o l i n o z e s un a l e r ģ i s k ā s i e s n a s ) , u z l i e s m o p a v a s a r ī un vasarā, n e r e t i s i e n a l a i kā , t ā d ē ļ a g r ā k t ā s s a u c a p a r s i e n a d r u d z i . A l e r ģ i j a n e r e t i i z p a u ž a s a r ā d a s r e a k c i j u , p i e m ē r a m , a l e r ģ i s k a i s d e r m a t ī t s , a t s e v i š ķ u ķ e r m e ņ a d a ļ u ā d a s ( a r ī g ļ o t ā d u ) t ū s k a , n ā t r e n e . A l e r ģ i s l c ā r e a k c i j a v a r n o r i s ē t a r ī kā a c u a p ­s a r k u m s , i e s n a s , c a u r e j a , b r o n h u s p a z m a , i z s i t u m i , n i e z e , n o g u r u m s .

V i s u s a l e r g ē n u s n a v i e s p ē j a m s ne n o s a u k t , ne a r ī n o s k a i d r o t . L i e ­l ākā t o d a ļ a n o n ā k c i l v ē k a o r g a n i s m ā un i z ra i s a a l e r ģ i j u t a d , j a t o s i e e l p o , a p ē d va i t i e n o k ļ ū s t uz ā d a s . A l e r ģ i j a n e r e t i i z p a u ž a s kā ī s l a i ­c ī g a , p ā r e j o š a a l e r ģ i s k a r e a k c i j a , t a č u a l e r ģ i s k a i s s t ā v o k l i s v a r i l g t m ē n e š i e m un g a d i e m . T a d b i e ž i a t t ī s t ā s p o l i s e n s i b i l i z ā c i j a , p r o t i , s a s l i ­m u š a i s p a k ā p e n i s k i k ļ ūs t a l e r ģ i s k s p r e t d a u d z ā m v i e l ā m , j o o r g a n i s m a r e a k t i v i t ā t e uz a l e r g ē n i e m a i z v i e n p a s t i p r i n ā s .

Lai a l e r ģ i j a s ā r s t ē š a n a b ū t u s e k m ī g a , j ā i e t e k m ē o r g a n i s m a v i s p ā ­r ī g ā r e a k t i v i t ā t e , j ā s a m a z i n a o r g a n i s m a j u t ī b a . Š a j ā n o l ū k ā v a r i z m a n ­t o t a r ī p u n k t u m a s ā ž u .

A l e r ģ i j a s p r o f i l a k s e un ā r s t ē š a n a i r ļ ot i i n d i v i d u ā l a , t ā d ē ļ no i e t e i k ­t a j i e m p u n k t i e m j ā i z v ē l a s t i e , k u r u m a s ā ž a d o d v i s l a b ā k o e f e k t u . T u r ­k l ā t p e r i o d i s k i j ā l i e t o m e d i k a m e n t i , kas s a m a z i n a o r g a n i s m a j u t ī b u ;

' j ā i z v a i r ā s l i e t o t ā r s t n i e c ī b a s l ī d z e k ļ u s , kas v a r i zraisī t» a l e r ģ i j u ; no u z t u r a j ā i z s l ē d z p r o d u k t i , k u r i e m p i e m ī t a l e r ģ i z ē j o š a s ī p a š ī b a s .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (18. s h ē m a ) ma s ē a r n o m i e ­r i n o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — 3 — 5 m i n uz k a t r u p u n k t u i z d a r a v i e g l u u z s p i e d i e n u va i r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā . P u n k t i j ā m a s ē n o r ā d ī t a j ā s e c ī b ā .1- p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e i zc i l tā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u -

g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p V I I k a k l a un I k r ū š u s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t a r v i d ē j o p i r k s t u n o m i e ­r i n o š ā r e ž ī m ā , v i e g l i u z s p i e ž o t un v i e n l a i k u s v i b r i n o t ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u . Š ī p u n k t a i l g s t o š a m a s ē š a n a ( l ī d z 5 v a i 10 m i n ū t ē m ) p a v ā j i n a a l e r ­ģ i j a s i z p a u s m e s .

18.shēma

2. p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l īn i j as III un IV k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i c ī g i a b ā s p u s ē s i z d ar a o t rs c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s s p i l v e n s .

3 . p u n k t s ( g e - š u ) — « d i a f r a g m a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o ­d a s 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V I I un V I I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i c ī g i a b ā s p u s ē s i z da ra o t r s c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l i k t s n e ­l iels s p i l v e n s .

4 . p u n k t s ( s a ņ - c z j a o - š u ) — «tr īs ķ e r m e ņ a d a ļ u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā sp u s ē s ; a t r o d a s I ' / , v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē ­j ā s v i d u s l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( d a - č a n - š u ) — « r e s n ā s za rn a s s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u ­g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s IV un V j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u ­g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .

6 . p u n k t s ( t a ņ - č ž u n ) — «krūšu v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s IV r i b s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

7 . p u n k t s ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . vi rs n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā 6. p u n k t u .

8 . p u n k t s ( š i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uz p r i e k ­š ē j ās v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . ze m n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā6. p u n k t u .

9 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o ­da s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s s p r a u g ā s t a rp a p a k š d e l m a k a u l i e m 2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok a s . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

Ā d a s e k z ē m a a t t ī s t ā s a l e r g ē n u i e t e k m ē t i e m c i l v ē k i e m , kam ir r a d u š i e s s a r e ž ģ ī t i d a ž ā d u o r g ā n u un o r g ā n u s i s t ē m u d a r b ī b a s t r a u ­c ē j u m i . Ja c i l v ē k s n o n ā k k o n t a k t ā ar a l e r g ē n u a t kā r t o t i , m a i n ā s v iņa o r g a n i s m a r e a k t i v i t ā t e un e k z ē m a p a a s i n ā s .

18.shēma

9

E k z ē m a i r a k s t u r ī g i e ā d a s i zs i t umi v a r r as t i es j e b k u r ā v i e t ā uz ķ e r ­m e ņ a , s e j as vai e k s t r e m i t ā t ē m . Ja a l e r ģ i s k a i s p r o c e s s ir i z te ik ts , e k z ē m a skar p l a š u s ā d a s a p v i d u s .

2 — 3 m ē n e š u s v e c i e m z ī d a i ņ i e m m ē d z r as t ie s e k s u d a t ī v ā d i a t ē z e , r e i z ē m š i e m b ē r n i e m p ē c t a m a t t ī s t ā s b r o n h i ā l ā a s t ma . N e r e t i t ad n o v ē r o š ā d u l i k u m s a k a r ī b u — , p a s t i p r i n o t i e s e k s u d a t ī v a j a i d i a t ē z e i , b r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e s p ā r t r a u c a s , un o t r ā d i .

Ja uz ā d a s r o d a s i zs i t umi , v i s p i r m s j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s t u . No u zt ura j ā i z s l ē d z visi t ie p r o d u k t i , kam va r b ū t a l e r g ē n a ī p a š ī b a s ( p a t v i t a m ī n i v a r b ū t a l e r g ē n i ) . N e l i e t o j i e t h o r m o n ā l o s l ī d z e k ļ u s , i e v ē r o j i e t s a p r ā ­t ī g u d z ī v e s r e ž ī m u , i z v a i r i e t i e s no s p r i e d z e s s i t u ā c i j ā m ! D a ž o s e k z ē ­m as g a d ī j u m o s b ū t i s k i p a l ī d z p u n k t u m as ā ž a .

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s (19. s h ēm a) n e v a j a g masēt ne v i e n l a i k u s , ne a r ī p ē c k ā r t a s l a b a j ā un k r e i s a j ā p u s ē , b e t g a n š ā d i : v i e n a s e a n s a laikā 1. p u n k t u m a s ē l a ba jā p u s ē , 2. p u n k t u — kr e i sa j ā p u s ē , 3. p u n k t u — l a b a j ā p u s ē , 4. p u n k t u — k re i sa j ā p u s ē utt. I z ņ ē ­m u m s ir p u n k t i , kas a t r o d a s uz v i d u s l ī n i j a s , t o s m a s ē kat rā s e a n s ā . N ā ­košā s e a n s a laikā 1. p u n k t u m a s ē k r e i s a j ā p u s ē , 2. p u n k t u — l ab a j ā p u s ē , 3. p u n k t u — k r e i s a j ā p u s ē , 4. p u n k t u — l a b a j ā p u s ē utt.

1 ,—6. un 9. — 1 3. p u n k t u m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i ; m a s ā ­žas p a ņ ē m i e n s — 'to—1 min i lgs dz i ļ š u z s p i e d i e n s , r o t ā c i j a un v i b r i - n ā š a n a .

7., 8. un 14. p u n k t u m a s ē ar n o m i e r i n o š o m e t o d i . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — v i e g l a g l a u d ī š a n a ar r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī ­b a s v i r z i e n ā , ko i z d ar a 3 — 5 mi n a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .

1. p u n k t s ( ļ i - g o u ) — « p u n k t s p i e g a l a r e n ī t e s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 5 v i e n . v i r s i e k š ē j ā s p o ­t ī t e s p i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

2. p u n k t s ( v e i - č ž u n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā s u z k r ā t u v e s » ; a b ā s kā jā s ;a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a .

3 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s 3 v i e n . z e m c e ļ a k a u l i ņ a un 1 v i e n . uz ā ru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t s ē d u s , k ā j as i z t a i s n o t as .

4 . p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a sVio v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I II un IV k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a rp I un 1 1 p l e z n a s k a u l u . M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

6 . p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jā s ;a t r o d a s p i e p a c e l e s k r o k a s i e k š ē j ā g a l a c e ļ a k au l iņ a c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t s ē d u s , kā ja s v i e g l i s a l i e k t a s c e ļ o s .

7 . p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā sk ā j ās ; a t r o d a s p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t s ē d u s , kā jas s a ­l i ek t as c e ļ o s .

5

8 . p u n k t s ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . zem n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u l i a t s l ā b i n ā t i .

9

19.shēma

10

9 . p u n k t s ( j u ņ - m e ņ j — « p u nk t s p i e m ā k o ņ u v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 6 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s ze m a t s l ē g k a u l a a k r o m i ā l ā ( ā r ē j ā ) g a la . M a s ē t ar ī k š ķ i , s ē d u s .

10. p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d as s t a rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok as . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī , r oka uzl i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

1 1 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . v i rs p l a u k s t ­p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a rp a p a k š d e l m a k a u l i e m . M a s ē t s ē d u s , roka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

12. p u n k t s ( š u - g u ) — « p u n k t s p i e kaulu s a v i e n o j u m a v i e t a s » ; a b ā skā jā s ; a t r o d a s p ē d a s ā r ē j ā mal ā p i e V p l e z n a s kau la g a l ­v i ņa s. M a s ē t s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

13. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u nk t s p i e i z l i ek ta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d a se l k o ņ a k r o ka s g a lā ī k š ķ a p u s ē ( e l k o ņ a k r ok a i z v e i d o j a s , ja roku s a l i e c e l k o ņ a l o c ī t a v ā ) . M a s ē t s ē d u s , r oka v i e g l i s a l i ek ta e l k o ņ a l o c ī t a v ā un uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

19.shēma

14. p u n k t s ( l e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a 1"2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ­kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a T l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t s ē d u s , r o k a uzl i kta uz g a l d a .

A l e r ģ i s k ā s t ū s k a s g a d ī j u m ā masē t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s(20. s h ē m a ) . Šo s p u n k t u s m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i , ' / 2 — 1 min dzi ļ i s p i e ž o t , r o t ē j o t un v i b r i n o t . M a s ā ž u i z da ra 2 — 4 r e i z es d i e n ā ( k a t r u d i e n u t i k i lgi , k a m ē r t ū sk a i zz ūd ) .1. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e le jā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;

a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s ta rp I un 11 d e l ­nas k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uzl i k ta uz g a l d a .

2 . p u n k t s ( t u n - j i ) — « p u n k t s s a v i e n o š a n a i ar i e k š ē j o » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s c ī p s l u s t a r p ā uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1 v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .

3 . p u n k t s ( š a o - č u n ) — «maz ai s u z b r ū k o š a i s p u n k t s j e b o t ra i s d z ī v e sp r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s 3 mm no mazā p i r k ­s t i ņa n a g a g u l t n e s i e k šē j ā l eņķa . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā p u s ē ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .

2 0 .

shēma

t . p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ū s t a i z m u g u r ē » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . v i rs i e k š ē j a s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

20.shēma

5. p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - l u ņ a k a l na» ; a b ā s kā jās ; a t r o ­d a s i e d o b ē s t a r p p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o p ot ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

Ā d a s a l e r ģ i j a pa ra s t i r ad a s t i p r u n i e z i . A r ī šajā g a d ī j u m ā va r p a ­l ī d z ē t p u n k t u masā ža .

C e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 2 1 . s h ē m a ) m a s ē a r t o n i ­z ē j o š o m e t o d i , kat ru p u n k t u 9—1 min dzi ļ i s p i e ž o t , kā a r ī r o t ē j o t p i r k s t u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n o t .1 . p u n k t s ( č ž i - b j a ņ ) — « p u n k t s sān is no IV s k r i e m e ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a

p u s ē s ; a t r o d a s 3 v i e n . pa labi ( p a kr ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s k r u s t u k a u l a IV a t v e r e s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n ­la i kus a b ā s p u s ē s i zdara ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

2 . p u n k t s ( f e n - š i ) — «vēja t i r g u s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s uza u g š s t i l b a 6 v i e n . v i rs c e ļ a ka u l iņ a ( ja n o l a i d ī s i e t r ok a s g ar s ā n i e m , v i d ē j a i s p i r ks ts n o r ā d ī s uz šo p u n k t u ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s .

3 . p u n k t s ( s j u a ņ - č ž u n ) — « p u n k t s p i e b r ī v i p i e k ā r t a z v a na »; a b ā s k ā ­jās ; a t r o d a s 3 v i e n . v i rs ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā2. p u n k t u .

4 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p ie r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s s t a rp a p a k š ­d e l m a k a u l i e m 2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r oka s. M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā r ok ā, r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

5 . p u n k t s ( j a n - f u ) — « J A N a t b a l s t a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s uza p a k š s t i l b a 4 v i e n . vi rs ā r ē j ā s p o t ī t e s c e n t r a . M a s ē t v i e n ­l a i kus a b ā s kā jā s ; s ē d u s .

6 . p u n k t s ( v e i - č ž u n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā s u z k r ā t u v e s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i zd ara o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a .

8

2 t ,shēma

7 , p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i ek ta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a k r o ka s g a l ā ī k š ķ a p u s ē ( lai k r o k a i z v e i d o t o s , r oka j ā s a l i e c e l k o n ī ) . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i s a j ā r okā ; s ē d u s , r ok a uzl i kta uz g a l d a .

8 . p u n k t s ( ļ i - g o u ļ — « p u n k t s p i e g a la r e n ī t e s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 5 v i e n . v i r s i e k š ē j ā s p o t ī t e s p i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n ­l a i kus a b ā s k ā jā s ; s ē d u s .

21.shēm a

9 . p u n k t s ( c z u - ļ i n - c i ) — « r i toš as a sa ra s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a rp IV in V p l e z n a s ka u l u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ os .

10. p u n k t s ( s j a - s j i ) — « p u n k t s ša ur ā i e l e j ā » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s p ē d a sv i r s p u s ē s t a rp IV un V p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

1 1 . p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s c e ļ a ka u l i ņ a c e n t r a l ī m e n ī p i e p a c e l e s k r o ka s i e k š ē j ā g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas v i e g l i s a l i e k t a s c e ļ o s .

Ja n i ez kā ju un r o k u ā r ē j ā v i r s m a un ķ e r m e ņ a m u g u r ē j ā v i r s m a , tadm a s ē ne v i e n c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s , b e t a t k a r ī b ā no n i e z o š ā s v i e t a s a r ī p i e k t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 22 . s h ē m a ) . I z m a n t o t o n i ­z ē j o š o m e t o d i — uz ka t ru p u n k t u ' /9 — 1 min i lgi i z d ar a d z i ļ u s p i e ­d i e n u ar r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n ā š a n u .1. p u n k t s ( č ž i - i ņ ) — «I Ņ s a s n i e g š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s

mazā p i r k s t i ņ a ā r m a l ā 3 mm no n a g a g u l t n e s ā r ē j ā l eņķa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

p u n k t s ( g u a n - m i n ) — « s p o ž a s g a i s m a s p u n k t s » ; a b a s kā ja s ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 5 v i e n . v i r s ā r ē j ā s p o t ī t e s ( lai a t r as t u so p u n k t u , kāja j ā s a l i e c c e l ī ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s kā ja s ; s ē d u s , kā jas v i e g l i s a l i e k t a s c e ļ o s .

2 2 .

shēma

6

3. p u n k t s ( h o u - s j i ) — « m u g u r ē j ā s a izas p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sp l a u k s t a s ma l ā v i rs V d e l n a s kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t p a m ī ­šus l a ba jā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , p i rks t i v i e g l i sav i l k t i d ū r ē .

4 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — « p u n k t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p ē d a s ā r m a l ā — i e d o b ē z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a ­s ēt v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ās ; s ē d u s .

J a n i e z s e j a r c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t u s i e t e i c a m s p a p i l d i n ā t ar vē l d i v i e m p u n k t i e m .5 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e le jā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;

a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a rp I un 11 d e l n a s k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā , r oka uz l i k ta uz g a l d a .

6 . p u n k t s ( i n - s j a n ) — « p a t ī k a m a s s m ar ž a s u z t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s se jasp u s ē s ; a t r o d a s uz d e g u n a un l ū p a s r i e v as a u g š g a l ā p ie d e g u n a s p ā r n a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s se jas p u s ē s ; s ē d u s .

J a n i ez acu p l a k s t i , j āmas ē s e s t ā s g r u p a s p u n k t i( 23 . s h ē m a ) . I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u m a s ē

/2— 1 min i lgi , dz i ļ i s p i e ž o t , kā a r ī v i b r i n o t un r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī ­t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .1 . p u n k t s ( t u n - c z i - ļ a o ) — « p u n k t s b e d r ī t ē acs z ī l ī t e s a u g s t u m ā » ; a b ā s

se jas p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sā n i s no acs s p r a u g a s ā r ē j ā k a k ­t iņa. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac i s a i zv ē r t a s .

2 . p u n k t s ( f u - b a i ) — « a p s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; a t r o ­d as g a l v a s s ā n os 1 v i e n . v i rs a iz au ss p a u g u r a . M a s ē t v i e n ­la i kus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a v i e g l i n o l i e k t a uz leju.

3. p u n k t s ( g u a n - m i n ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 2. p u n k t u .4. p u n k t s ( d a - i n ) — «l ie las p i e ņ e m š a n a s p u n k t s » ; a b ā s se jas p u s ē s ;

a t r o d a s 1,3 v i e n . uz p r i e k š u no a p a k š ž o k ļ a l e ņķa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a v i e g l i n o l i e k t a uz l e j u .

5. p u n k t s ( h o u - s j i ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 3. p u n k t u .6 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — sk. c e t u r t ā s g r u p a s 4. p u n k t u .

J a n i e z g a l v a s m a t a i n ā d a ļ a , p a p i l d u s c e t u r t ā s g r u p a s p u n k t i e m i e t e i c a m s m a s ē t v ē l v i e n u p u n k t u .7. p u n k t s ( s i n - h u i ) — « p u n k t s uz g a l v a s k a u s a v ā k a » ; a t r o d a s uz p r i e k ­

š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k ­š ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n o l i e k t a uz p r i e k š u .

Ja a l erģ i j as rezul tā tā a p s a r k s t un a s a r o a c i s , t e k d e g u n s un ārsts n o t e i c i s p o l i n o z e s d i a g n o z i , n e k a v ē j o t i e s s ā c i e t m a s ē t s e p t ī t ā s g r u p a s p u n k t u s ( 24 . s h ē m a ) k o p ā a r c e t u r t ā s g r u p a s p u n ­k t i e m !

S e p t ī t ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u m a s ē ’ / 2 — 1 min i lgi , dzi ļ i s p i e ž o t , kā a r ī r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā ­d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n o t .1. p u n k t s ( č e n - š a ņ ) — «ka lna b a l s t a p u n k t s » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s uz

a p a k š s t i l b a m u g u r ē j ā s v i r s m a s — v i e t ā , kurā ikru m u s ku l i s p ā r i e t p a p ē ž a c ī p s l ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s s t ā v o k l ī .

2. p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — sk. p i e k t ā s g r u p a s 4. p u n k t u .3 . p u n k t s ( e r - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e d i v ā m s p r a u g ā m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­

d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē p i e r ā d ī t ā j p i r k s t a I f a l a n g a s ( p a m a t a k a u l i ņ a ) p a m a t n e s . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k re i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a .

4. p u n k t s ( s a ņ - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e t r i m s p r a u g ā m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d a s v i rs 11 d e l n a s kau la g a l v i ņ a s . M a s ē t t ā p a t k ā 3 . p u n k t u .

A l e r ģ i s k o s l i m ī b u , a r ī ā d a s s l i m ī b u , ā r s t ē š a n a ar p u n k t u m a s ā ž u ir m a z ā k e f e k t ī v a , ja ā r ī g i vai i e k š ķ ī g i t i e k l ie tot i h o r m o n ā l i e p r e p a ­rāt i .

NATRENE

N ā t r e n e ir v i e n a no a l e r ģ i j a s i z p a u s m ē m . Tai r a k s t u r ī g i d a ž ā d a l i e l u m a sārt i vai koši s a rk a n i p ūs l ī š i uz ā d a s , kas s t ipr i n iez un « d e g » .

N ā t r e n e s ā r s t ē š a n ā va r l i e to t d a ž u s a u g u i z c e l s m e s ā r s t n i e c ī b a s l ī d z e k ļ u s . Tos J u m s i e t e i k s ārs ts . V i e n l a i k u s i z m a n t o j i e t a r ī p u n k t u m a s ā ž u !

N ā t r e n e s ā r s t ē š a n a , g l už i t ā p a t kā c i tu a l e r ģ i s k o s t ā v o k ļ u ā r s t ē ­šana, j ā t u r p i n a v i s m a z 2 vai 2% m ē n e š u s . tAasēža j ā v e i c ik d i e n a s . 12 d i e n u i l g a m k u r s a m s e k o 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s , p ē c t a m m a s ā ­žas kursu a t k ā r t o utt. Šajā laikā no uzt ura j ā i z s l ē d z p r o d u k t i , k u r i e m p i e m ī t a l e r g ē n u ī p a š ī b a s , — z e m e n e s , a n a n a s i , c i t r u s a u g i , s ē n e s u. c. ( N e r e t i J ū s paši b ū s i e t j au i e v ē r o j u š i , kād i p r o d u k t i p a s t i p r i n a n ā t r e n i . ) I e t e i c a m s m a i n ī t d z ī v e s a p s t ā k ļ u s , ja i e s p ē j a m s , — uz laiku a r ī k l i ­mat u .

Ja n ā t r e n e ir ļot i i z te ik ta, m a s āž a i i zvē l as p u n k t u s n e s k a r t a j o s ā d a s a p v i d o s .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (25. s h ēm a) masē a r n o m i e ­r i n o š o m e t o d i , kat ru p u n k t u 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .

1- p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s s ta rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . M a s ē t s ē d u s , r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

2 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s s t a rp a p a k š ­d e l m a k a u l i e m 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r oka s. M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.

3 . p u n k t s ( c z j a ņ - š i ) — « p u n k t s s ta rp m u s k u ļ i e m » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s s t a rp m u s k u ļ i e m 3 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s . S a t a u s t o t p u n k t u , j ū t a m a la uz o ša sa jū t a v isā r o kā . M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o k ā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

4 . p u n k t s ( v e i - č ž u n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā s u z k r ā t u v e s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a c e l e s b e d r ī t e s c e n t r ā . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i zd ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s s p i l v e n s .

1 3

2

shēma

5. p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s iekš ē j ā mal ā z e m i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i ­kus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s .

6 . p u n k t s ( č ž a n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e u z c e l t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s uz v ē d e r a p i e XI r i b as b r ī v ā ga la . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja i z t a i sno t a, v i r s ē j ā — s a l i ek t a un p i e v i l k t a p i e v ē d e r a .

25.shēm a

7. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u a r s t e š a n a s p u n k t s » ; a b a s ka jas ;a t r o d a s 3 v i e n . ze m c e ļ a ka u l i ņ a a p a k š m a l a s un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s (26. s hēma) masē tad, k a d nāt - r e n e i z z u d u s i . I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē ­m i e n s — ' /9 — 1 min i lgs dz i ļ š u z s p i e d i e n s ar r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī ­t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .

Kat ru d i e n u m a s ē p i e c u s p u n k t u s š ā d ā s e c ī b ā : 1. d i e n ā — 1 ,— 5. p u n k t u , 2. d i e n ā — 6. — 10. p u n k t u , 3. d i e n ā — 11, — 15. p u n k t u ,4. d i e n ā — 16. — 20. p u n k t u , 5. d i e n ā — 1,—6. p u n k t u utt.1. p u n k t s ( j a n - g u ) — « s a u l a i n a s i e le j a s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s

uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s i e d o b ē ze m p l a u k s t - p a m a t a a u g š ē j ā s k r o ka s mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p a m ī ­šus l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

2 . p u n k t s ( f e i - š u ) — « p la u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l īn i j as I II un IV krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ara o t rs c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k ts s p i l ­v e n s .

shēma

3 . p u n k t s ( c j u - s j u i ) — « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s k ā jās ;a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s e s i e d o b ē n e d a u d z uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

4. p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s

p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I un 11 p l e z n a s k a u lu . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s ta rp I un 11 d e l n a s k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k re i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .

6 . p u n k t s ( c i - š e ) — « p u n k t s p i e g a i s a m a j o k ļ a » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;a t r o d a s uz kakla, v i r s a t s l ē g k a u l a s t a rp g a l v a s g r o z ī t ā j - m u s k u ļ a k ā j i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

7. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a s t a p š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . v i rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

8 . p u n k t s ( č ž i - b j a ņ ) — « p u n k t s s ān is no IV s k r i e m e ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 3 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s k r us t u k au la IV a t v e r e s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

26.shēma

-61214

9. p u n k t s ( s j a - s j i ) — « p u n k t s š aurā i e l e j ā» ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s p ē d a sv i r s p u s ē s t ar p IV un V p l e z n a s kaula g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

10. p u n k t s ( ļ i - g o u ) — « p u n k t s p i e g a la r e n ī t e s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s m al as 5 v i e n . v i rs i e k š ē j ā s p o t ī ­t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s ce ļos .

1 1 . p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i ek t ā d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d a s e l k o ņ a k r o k a s g a l ā ī k š ķ a p u s ē ( lai i z v e i d o t o s kr oka , r o k a j ā s a l i e c e l k o n ī ) . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a v i e g l i s a l i ek t a e l k o n ī un uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

12. p u n k t s ( c i - h u ļ — « p u n k t s p i e g a i s a a v o t a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a sz e m a t s l ē g k a u l a 4 v i e n . pa labi ( p a kr ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s s t ā v o k l ī .

13. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p i e p a c e l e s k r o k a s i e k š ē j ā g a l a c e ļ a ka u l i ņ a c e n ­t ra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas i z ta i s ­no tas .

26.shēma

14. p u n k t s ( u - i ) — « p u n k t s p i e i s t a b a s a i z s l i e t ņ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u ­s ē s ; a t r o d a s M r i b s t a r p ā uz a t s l ē g k a u l a v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s ­kuļ i a t s l ā b i n ā t i .

15. p u n k t s ( g e - š u ) — « d i a f r a g m a s punk t s» ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o ­d a s 1 "/2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i ­j as V I I un V I I I k r ūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

16. p u n k t s ( s j u e - h a i ) — « p u n k t s p i e a s iņ u j u r a s » ; a b a s k a ja s ; a t r o d a suz a u g š s t i l b a 2 v i e n . v i r s c e ļ a k a u l i ņ a uz i e k šu no d r ē b - n i e k m u s k u ļ a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a is n o t as .

17. p u n k t s ( f u - t u ) — « p u n k t s p i e b a l s t o š a i z c i ļ ņ a » ; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a suz a u g š s t i l b a 6 v i e n . v i r s c e ļ a k a u l i ņ a a u g š ē j ā s ma l as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā ja s i z t a i sn o ta s .

18. p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un I II k rūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u i zd a ra o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k ­lis ir g u ļ u s uz v ē d e r a .

1 9 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « s i m t s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . z e m c e ļ a k a u l i ņ a a p a k š ē j ā s m a l a s un 1 v i e n . uz ā ru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m a l a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i s no t as .

2 0 . p u n k t s ( p i - š u ) — « l ie sa s un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ;a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s XI un X I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m t ā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .

BR ON H IĀ LĀ ASTMA

B r o n h i ā l a j a i a s t ma i r a k s t u r ī g a s m o k o š a s e l p a s t r ū k u m a l ē k m e s . ī su b r ī d i p i r m s l ē k m e s un l ē k m e s laikā v ar j u s t s ā p e s vai s p i e ­d i e n a s a j ū t u 1 ,— 5. p u n k t a a p v i d ū . J a u no s e n i e m l a i k i e m šos p u n k t u s saista ar a s t m u . Ja l ē k m e s s ā k u m ā vai l ē k m e s laikā t o s m a s ē , e l p a s t r ū k u m s n e r e t i p a v ā j i n ā s .

B r o n h i ā l ā s a s t m a s g a d ī j u m ā p u n k t u m a s ā ž u i z d ar a 12 d i e n u i lgu ku rsu v e i d ā ; kursa laikā p u n k t u s m a s ē reizi d i e n ā . M a s ā ž a s r ez u l t ā t ā l ē k m e s kļūst r e t ā k a s , u z l a b o j a s v i s p ā r ē j a i s s t ā v o k l i s . Ja i l gs t oš i l i e to t i h o r m o n ā l i e p r e p a r ā t i , p u n k t u m a s ā ž a s e f e k t s ir d a u d z v ā j ā k s . B r o n ­h i ā l o a s t m u v ar ā r s t ē t t i kai ar p u n k t u m a s ā ž u , b e t v a r a r ī v i e n l a i k u s l i e to t m e d i k a m e n t u s , t a č u j e b k u r ā g a d ī j u m ā j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s tu .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u (27. s h ē m a ) m a s ā ž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i ; m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — ka t ru p u n k t u3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .1. p u n k t a ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e izc i l tā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u ­

g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a rp V I I k ak la s k r i e m e ļ a un I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t s ē d u s , g a l v a v i e g l i n o l i e k t a uz p r i e k š u .

2 . p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u ­s ēs ; a t r o d a s 1"2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un I II k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s ar v i e g l i n o l i e k t u g a l v u va i g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

3 . p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s1"2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I II un IV kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī ( t ā t a d z e m 2. p u n k t a ) . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .

4 . p u n k t s ( t j a ņ - t u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u t a k a s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s p i e k r ūšu kau l a j ū g a i e r o b e s . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī .

5 . p u n k t s ( č ž u n - f u ) — « c e n t r ā l ā s t ā v o k ļ a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I r i b s t a r p ā z e m a t s l ē g k a u l a a k r o m i ā l ā ( ā r ē j ā ) g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

6 . p u n k t s ( c z j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e p l e c a s ā k u m a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o ­d a s l ā p s t i ņ a s v i r s š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . ( J a o t r s c i l v ē k s u z l i e k s a v u p l a u k s t u uz j ū s u p l e c a , v iņ a r ā d ī t ā j p i r k s t s n o r ā d a uz šo p u n k t u . ) M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d a r a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e ­c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a .

shēma

27.shēma

7 . p u n k t s ( t j a ņ - f u ) — « a u g l ī g a s z e m e s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a u g š d e l m a 3 v i e n . ze m p a d u s e s k r o k a s p r i e k š ē j ā g a la . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s .

8 . p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m e t r u d z i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s ā d a s k r ok ā e l k o ņ a b e d r e s mal ā ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

9 . p u n k t s ( s j u a ņ - c z i ) — « p u n k t s p i e z a ļ g a n a s p ē r l e s » ; a t r o d a s krūšuk a u l a r o k t u r a c e n t r ā ( z e m 4. p u n k t a ) . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

10. p u n k t s ( d a - č ž u ) — « p u n k t s p i e l i e las a t s p o l e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un II k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r ­p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd a ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

1 1 . p u n k t s ( š u - f u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s v i e t a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s ze m a t s l ē g k a u l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d us .

• 5

■11

J a a r b r o n h i ā l o a s t m u s l i m o b ē r n s , m a s ē v ē l v i e n u p u n k t u , t u r k l ā t a r t o n i z ē j o š o m e t o d i , “ 2 — 1 min dzi ļ i s p i e ž o t , kā a r ī r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n o t .12 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — « s i r ds s a s k a ņ a s p u n k t s ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;

a t r o d a s VI2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as V un VI k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s , b e t b ē r n s sēž, v i e g l i n o l i e c i e s uz p r i e k š u , a p a k š d e l m i a tb a l s t ī t i p r e t g a l d u .

Ja ar b r o n h i ā l o a s t m u s l i m o p a r 4 0 g a d i e m v e c ā k s c i l v ē k s , p i r m ā s g r u p a s p u n k t u s p a p i l d i n a a r o t r ā s g r u p a s p u n k t i e m ( 28 . s h ē m a ) ; m a s ē t p ā r m a i ņ u s — kat ru d i e n u v i e n u p u n k t u g r u p u .

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — katrā p u n k t ā '/2—1 mi n, dzi ļ i u z s p i e ž o t , r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n a .

1. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «trīs IŅ sa t ikša nās p u nk t s» ; a b ā s kājās;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . vi rs i ekšē j ās p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s , kājas sa l i ek t as c e ļ o s .

2. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s» ; a b ā s kājās;a t r o d a s 3 v i e n . zem ce ļ a kaul iņa a p a k š ē j ā s mal as un1 v ie n . uz āru no l ielā l i e lakau la p r i e k š ē j ā s mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s kā jās ; s ē d u s , kājas i z ta isnotas.

3 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s i e l e j ā , kas a i z s e g t a no v i s ā m p u s ē m » ;a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l ­nas k a u l u , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .

4 . p u n k t s f š e ņ - š u ) — « ni e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l īn i j as II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t rs c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

B r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m j u s t a r p l a i k ā i e t e i c a m s m a s ē t t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s (29. s h ē m a ) ; s ā k u m ā t o s m a s ē kat ru o t r o d i e n u , p ē c t a m — 2 r e i z es n e d ē ļ ā , b e t v ē l ā k — 1 reizi n e d ē ļ ā . I z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat rā p u n k t ā 3 — 5 min v i e g l i u z s p i e ž un r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .1. p u n k t s ( č i - c z e ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 8. p u n k t u .2 . p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i n d ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s

uz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ­kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r ok ā, r ok a uzl i kta uz g a l d a .

3 . p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .

29.shēma

4 . p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as uz g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

5 . p u n k t s ( f e i - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 3. p u n k t u .6 . p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - l u ņ a k a l na » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o ­

d a s i e d o b ē s t a rp p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o p o t ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

shēma

p u n k t s ( t a i - č u n j - « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s e v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I un II p l e z n a s k a u l u . M a s ē t t ā p a t kā 6. p u n k t u . P ' e z n a s

8. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a c e l e s k r o k a s i e k šē j ā g a l ā c e ļ a ka u l i ņ a c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas p u s s a - l i ek t as .

9 . p u n k t s ( š u - f u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 11. p u n k t u .

Lai n o v ē r s t u b r o n h i ā l ā s a s t m a s s e z o n a s p a a s i n ā j u m u s , t rešās g r u ­pas p u n k t u s p a p i l d i n a v ē l ar d a ž i e m p u n k t i e m , ku ru s m a s ē kat ru o t r o d i e n u .10. p u n k t s ( p i - š u ) — «l iesas un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ;

a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 "\o v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s XI un X I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī / M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k t s s p i l v e n s .

1 1 . p u n k t s ( s i ņ - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 12. p u n k t u .1 2. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — sk. o t r ā s g r u p a s 2. p u n k t u .

B r o n h i ā l ā s a s t ma s s l i m n i e k i e m p a s t a v i g i j a a t r o d a s a rs t a r e d z e s ­lokā.

6.

HRONISKS BRONHĪTS

8 .H r o n i s k s b r o n h ī t s p a ra s t i a t t i s t as p e c a kū t a b r o n h ī t a . H r o ­

n isks b r o n h ī t s b iež i rodas t a d , ja i l gs t oš i t i e k i e e l p o t i p u t e k ļ i vai v i e l as , kas k a i r in a e l p c e ļ u s , a r ī t a b a k a s d ū m i . H r o n i s k ā b r o n h ī t a g a l v e n a i s s i m p t o m s ir k l e p u s , kas p a s t i p r i n ā s a u k s t ā un v ē j a i n ā laikā un n e i z ­zū d p at m i e g ā .

H r o n i s k a b r o n h ī t a g a d ī j u m ā n o t e i k t i j ā l ū d z ā rs t a p a l ī d z ī b a un s t in gr i j ā i e v ē r o v iņ a i e t e i k u m i . J ā c e n š a s b i ež i u z t u r ē t i e s s v a i g ā g a i sā , j ā a t s a k ā s no s m ē ķ ē š a n a s , j ā l i e t o no a u g i e m g a t a v o t i a t k r ē p o š a n a s l ī d z e k ļ i . N o d e r ī g a ir a r ī p u n k t u m a s ā ž a ( 30 . s h ē m a ) .

1 . — 6 . , 1 1 . — 12., 14. un 20. p u n k t u m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e ­t o d i — kat rā p u n k t ā / 2 — 1 min , dz i ļ i u z s p i e ž o t , v i b r i n a un r o t ē p u l k ­s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā .

7. — 10. , 1 3 . , 1 5 . - 1 9 . , 2 1 . - 2 4 . p u n k t u m a s ē ar n o m i e r i n o š o m e t o d i , 3 — 5 min v i e g l i g l a u d o t un r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .

V i e n ā r e i z ē k o m b i n ē a b u v e i d u p u n k t u m a s ā ž u . K at r ā s e a n s ā m a s ē no 8 l ī dz 10 p u n k t i e m . M a s ā ž u v e i c 2 vai 3 r e i z e s d i e n ā , p a v i s a m 12 d i e n a s p ē c kā r t as . P ē c 7 d i e n u p ā r t r a u k u m a m a s ā ž a s k u rs u var a t k ā r t o t .1- p u n k t s ( f e i - š u ) — « p l a u š u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;

a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as III un IV k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .

2. p u n k t s ( c z j u e - i ņ - š u ) — « t u k š u m a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as IV un V k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

3. p u n k t s ( s i ņ - š u ) — « s i r ds s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j a s V Un VI k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

4. p u n k t s ( g a ņ - š u ) — «a kn u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 ’ / 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as IX un X k rūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( p i - š u ) — « l i esa s un a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s a s k a ņ a s p u n k t s » ;a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 9 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s XI un X 1 1 k r ūš u s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as II un I I I j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u ,

p u n k t s ( č ž u n - f u j — « c e n t r ā l ā s t ā v o k ļ a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;

a t r o d a s I r i b s t a r p ā z e m a t s l ē g k a u l a a k r o m i ā l ā ( ā r ē j ā ) g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s ,

p u n k t s ( t a ņ - č ž u n ) — « kr ūš u v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s

v i d u s l ī n i j a s IV r i b s t a r p a s l ī m e n ī . hAasāi s ē d u s vai a r ī g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

. p u n k t s ( h u a n - š u ) — « d z ī v ī b a s c e n t r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī ' /2 v i e n . pa lab i ( p a k r e i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

30 .

shēma

10. p u n k t s ( i ņ - ļ i n - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s2 v i e n . ze m c e ļ a k au l i ņa un 2% v i e n . uz iekšu no l ielā l i e l a ka u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas i z t a i sn ot as .

1 1 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a p l ū š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . vi rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

1 2. p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . v i rs n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , musk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

1 3 . p u n k t s ( s j a - b a i ) — « p u nk t s p i e p laša b a l t u m a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o ­das uz a u g š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 4 v i e n . zem p a d u s e s k r o ka s d i v g a l v a i n ā m u s k u ļ a ā r ē j ā mal ā. M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r o kā ; r oka uzl i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r ­sta uz a u g š u .

14. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaza m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s i e k š m a l ā p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

1 5. p u n k t s ( t j a ņ - f u ) — « a u g l ī g a s z e m e s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a u g š d e l m a 3 v i e n . ze m p a d u s e s k r o ka s p r i e k š ē j ā ga l a . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r okā ; s ē d u s .

16. p u n k t s ( k u n - c z u i ) — « v i s m a z ā k ā s a t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 7 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a k r o k a s . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā r okā ; r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

17. p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a 1 1 / 9 v i e n . v i rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ­kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .

18. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p a m ī ­šus l aba j ā un k r e i s a j ā p u s ē ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .

19. p u n k t s ( č ž i - š i ) — « g r i b a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s3 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 11 un I II j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a ­s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā ­v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .

30.shēma

18

2 0 . p u n k t s ( š u - f u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s v i e t a s » ; a b a s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s z e m a t s l ē g k a u l a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

2 1 . p u n k t s ( t j a ņ - t u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u t a k as » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­jās v i d u s l ī n i j a s p i e krūšu kau la j ū g a i e r o b e s . M a s ē t s ē d u s s t ā v o k l ī vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

2 2 . p u n k t s ( c j u e - p e ņ ) — « p u n k t s maza t r a u c i ņ a i e d o b ē » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s , a t r o d a s v i r s a t s l ē g a s b e d r ī t ē aiz g a l v a s g r o - z ī t ā j m u s k u ļ a p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā ­b in āt i .

2 3 . p u n k t s ( c i - h u ) — « p u n k t s p i e g a i sa a v o t a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s zem a t s l ē g k a u l a 4 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s s t ā v o k l ī vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

2 4 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « i l g d z ī v o š a n a s vai s imt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a sp u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s 3 v i e n . z em c e ļ a ka u l iņ a a p a k š m a l a s un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e la k au l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas i z t a i s ­no tas .

MIEGA TRAUCĒJUMI

G a d u t ū k s t o š i e m ir k rāt as un a t t īs t ī t as z i n ā š a n a s par c i l ­v ē k a s t ā vo k l i n o m o d ā un m i e g ā . P ē d ē j o s g a d u d e s m i t o s k ļuv is s k a i d r s , ka p a s t ā v d i v a s , p i l n ī g i a t š ķ i r ī g a s m i e g a f ā z e s — lēna is m i e g s un ā t ra i s m i e g s . V i s d z i ļ ā k a i s un o r g a n i s m a m v i s n e p i e c i e š a m ā ­kais m i e g s ir lēnā m i e g a d i v a s p ē d ē j ā s s t ad i j as . Ā t r ā m i e g a laikā c i l ­v ē k s r ed z s a p ņ u s , kurus v iņš u z t v e r a i z r a u t ī g i vai ar s a t r a u k u m u . Nak t s s ā k u m ā c i l v ē k s guļ p ā r s v a r ā l ēna j ā m i e g ā , be t , t u v o j o t i e s r ī t am, i e s t ā ­jas ā t ra i s m i e g s . A c ī m r e d z o t t ā p ē c s e n i e a u s t r u m u ārst i i e t e i c a d o t i e s g u l ē t « š o d i e n , ne v i s r ī t», p r o t i , p i r m s p u s n ak t s .

B e z m i e g s nav p a t s t ā v ī g a s l i m ī b a , b e t g an d a ž ā d u f u n k c i j u t r a u ­c ē j u m u s i m p t o m s . T ā p ē c m i e g a t r a u c ē j u m u n o v ē r š a n a j ā s ā k ne v i s ar m i e g a z ā l ē m , b e t g a n ar d z ī v e s r e ž ī m a n o r e g u l ē š a n u , g a l v e n o u z m a ­n ī b u p i e v ē r š o t g a r ī g ā un f i z iskā d a r b a s a p r ā t ī g a i mi jai .

B e z m i e g a p a m a t ā pa ra st i i r d a ž ā d i f a k t o r i , kas n o v ā j i n a n e rv u s i s t ē m u , p i e m ē r a m , p ā r p ū l e , i n f ek c i j a , t r a u m a , s p r i e d z e . M i e g a t r a u ­c ē j u m u i z p a u s m e s ir d a ž ā d a s :

j ūs i lgi n e v a r a t i e m i g t , u z m ā c a s d a ž ā d a s d o m a s , jūs v ē l r e i z p ā r d z ī v o j a t d i e n ā n o t i k u š o ;jūs a i z m i e g a t āt r i , t a č u p ē c 1 — 1 1 / 2 s t u n d a s p a m o s t a t i e s un n e v a r a t va i r s a i z mi g t l īdz pīkst . 4 — 5; jūs a i z m i e g a t , t a č u p īkst . 3 — 5 p a m o s t a t i e s un j u m s i z d o ­d as atka l a i z m i g t t i kai p īkst . 6 — 7. J ūs p i e c e ļ a t i e s n e i z g u - l ē j i es , it kā sa lauzts .

Pie m i e g a t r a u c ē j u m i e m p i e d e r a r ī m i e g a un n o m o d a r i tma n o ­v i r z e . Tā izraisa p a t o l o ģ i s k u m i e g a i n ī b u d i e n ā .

V i s o s ša jos g a d ī j u m o s v ar p a l ī d z ē t p u n k t u m a sā ž a . T ur k lā t n e k ā d ā ziņā n e d r ī k s t s m ē ķ ē t , d z e r t kaf i ju, s t i p ru t ē j u , a l k o h o l i s k o s d z ē r i e n u s , l i e t ot m i e g a zā les . G u l ē t j ā l i e k a s v i e n m ē r v i e n ā un ta jā pašā laikā.

P un k t u m as ā ža i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat ru p u n ­ktu 3 — 5 min v i e g l i g l a u d a a i z v ie n l ē n ā k ā t e m p ā vai v i e g l i s p i ež ( 3 1 . s h ē m a ) .

1. p u n k t s ( i ņ - t a n ) — « p u n k t s p i e p i e r e s l ī n i j as ; a t r o d a s uz l īn i jas, kass a v i e n o uzac is , — šīs l īn i jas v i d u s p u n k t ā . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s vai a r ī s ē d u s , g a l v u n o l i e c o t uz p r i e k š u .

2 . p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē s t ar p I un 11 p l e z n a s k au l u , šīs s p r a u g a s v i s š a u r ā k a j ā v ie tā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

1

5

3 . p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kājās; a t r o d a sp ē d a s iek šmal ā zem i e kš ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , kā jas sa l i ek t as c e ļ o s .

4 . p u n k t s ( s e ņ - m a i ) — « p u nk t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a bā skājās; a t r o d a s p ē d a s ā rē jā malā — i e d o b ē zem ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s vai g u ļ us , kājas sa l iek tas c e ļ o s .

5. p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — «kņaza m a z d ē l a p u nk ts » ; a bā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s i e kš mal ā p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t t ā p a t kā4. p u n k t u .

8

31. 31.shēm a

I

shēm a

6 . p u n k t s ( b a i - h u i ) — « s i m t k ā r t ē j a s a v ā c ē j a p u n k t s » ; a t r o d a s uz g a l v a sv i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t g u ļ u s vai s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

7. p u n k t s ( c z j u - v e i ) — « p u n k t s p i e b a l o ž a a s t es » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­j ā s v i d u s l ī n i j a s 1,5 cm ze m krūšu kau la š ķ ē p v e i d a i z a u ­g u m a . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

8 . p u n k t s ( š e ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d i e v i š ķ i e m v ā r t i e m » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s v i d ē j ā s k r o ­kas p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r ­sta uz a u g š u .

9 - p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jā s ;a t r o d a s p a c e l e s k r o k a s m e d i ā l ā ( i e k š ē j ā ) g a l ā c e ļ a k a u ­l iņa c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s vai g u ļ u s .

10. p u n k t s ( j a n - s j i ) — « p u n k t s p i e s a u l e s a p s p ī d ē t a s t r a u t i ņ a » ; a b ā sr o k ā s ; a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s p a d z i ­ļ i n ā j u m ā s t a rp c ī p s l ā m ( tas i z v e i d o j a s , n e d a u d z a t l i e c o t p l a u k s t u ) . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s ,

r o ka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.1 1 . p u n k t s ( ļ i - d u i ) — « s t i ng rā p ā r v e i d o j u m a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ;

a t r o d a s 3 mm uz āru no II p i r k s t a n a g a g u l t n e s l eņķa. M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i zd a ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz m u g u r a s .

B e z m i e g a g a d ī j u m ā p u n k t u s m a s ē v a k a r ā . To v ar d a r ī t o t rs c i l v ē k s . Na v n e p i e c i e š a m s m a s ē t v i su s p u n k t u s , i z v ē l i e t i e s t os p u n k t u s vai pat t ikai v i e n u p u n k t u , kura m a s ā ž a s laikā jūs m i e r ī g i a i z m i e g a t un g u ļ a t v e s e l ī g ā m i e g ā b e z m e d i k a m e n t i e m .

Ja j u m s g rū t i a i z m i g t un jūs n o m o k a m u r g a i n i s a p ņ i , m a s ē j i e t š ā d u s d i v us p u n k t u s un jūs g u l ē s i e t dz i ļ ā , c i e š ā m i e g ā .

12. p u n k t s ( i ņ - t a n ) — sk. 1. p u n k t u .

1 3 . p u n k t s ( š e ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e ķ e r m e ņ a s t a b a » ; a t r o d a s uz m u g u -rē j ās v i d u s l ī n i j a s s t a rp III un IV kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a ­j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i z d ar a ot rs c i l v ē k s , b e t jūs g u ļ a t uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k ts n e l i e l s s p i l v e n s .

N e r v u d e p r e s i j a s i z r a i s ī t ie m i e g a t r a u c ē j u m i ir s a v ā d ā k i — a i z m i g t t r a u c ē d a ž ā d a s u z m ā c ī g a s d o m a s . A r ī šajā g a d ī j u m ā n e l i e t o j i e t m i e g a zāles, b e t masē j i e t o t r ā s g r u p a s p u n k t u s (32. s h ēma ) . M a s ā ž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a , r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā .

1 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a suz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 / 2 v i e n . vi rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

2 . p u n k t s ( c i - h a i ) — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī ­n i jas 1 / 2 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s ­kul i a t s l ā b i n ā t i .

1

32.shēma

3. p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 4. p u n k t u .

M i e g a i n ī b a d i e n ā a r ī i r n e p a t ī k a m a . Tā r o d a s p ē c b a g ā t ī g a s m a l ­t ī t e s vai i e r a d u m a d ē ļ , kā a r ī p ē c b e z m i e g a nak t s. Lai šo s t ā v o k l i n o ­v ē r s t u , i z m a n t o j i e t p u n k t u m a s ā ž u ( 33 . s h ē m a ) ! N e i e s ā k ā m l i e to t m e ­d i k a m e n t u s , d z e r t kaf i ju vai s t i p r u t ē j u .

1. p u n k t a m a s ā ž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a , r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā . 2. un 3. p u n ­ktu m a s ē ar t o n i z ē j o š o m e t o d i — /2—1 min, dzi ļ i s p i e ž o t , r o t ē p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n a . P ē c 10 min i lga p ā r t r a u k u m a m a s ā ž u v ar a t k ā r t o t . I e t e i c a m s š ā d u m a s ā ž u v e i k t ik d i e n a s 5 vai 6 d i e n a s p ē c k ār t as . M i e g a i n ī b u p ē c m a l t ī t e s se v i šķ i labi n o v ē r š 3. p u n k t a m as ā ž a . j1. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r o k ā s ;

a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p a m ī ­šus l a ba jā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

2. p u n k t s ( š a n - c j u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s u z k a l n a » ; a b ā s p ē d ā s ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā uz le ju un uz p r i e k š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s vai g u ļ u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

3 . p u n k t s ( č ž a n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e u z c e l t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s uz v ē d e r a p i e XI r i b a s b r ī v ā g a l a . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k ­šē jā kā ja i z t a i sn ot a , v i r s ē j ā — s a l i e k t a un p i e v i l k t a p ie v ē d e r a .

1

PAS TIPRINĀTA U Z B U D I N A M I B A

S e n a j ā a u s t r u m u m e d i c ī n ā l iela p r ak t i s ka n o z ī m e t ika p i e ­šķi r ta p s i h o e m o c i o n ā l a j a i ku l tū ra i un d i s c i p l ī n a i , p s i h i sk ā s t āvok ļa p a š k o n t r o l e i un p s i h e s t r e n i ņ a m , kas ļauj c i l v ē k a m p ā r v a l d ī t savas e m o c i j a s , kā a r ī a t t īs t ī t d a b i s k ā s p s i h o t i z i skās un b i o e n e r ģ ē t i s k ā s spējas.

« N e ļ a u j i e t s i r d ī i e z a g t i e s z e m i s k i e m i n s t i n k t i e m , a l k a t ī b a i , ļ a u n u ­m am , s k a u d ī b a i , ī g n u m a m un n i c i n ā j u m a m , jo tas g a n d ē p r ā t u un miesu, » — s l u d i n ā j a s e n i e ārst i .

Taču c i k g an b iež i mēs i k d i e n ā , m ā j ā s un d a r b ā u z b u d i n ā m i e s , d u s m o j a m i e s , ļ a u n o j a m i e s p ar kat ru s ī k u m u , b e t r e i z ē m pa t bez ie me s l a .

E m o c i j a s c a u r a u ž v isu m ūs u d z ī v i , kat ru mūsu sol i . D a ž ā d u f u n k c i o ­n ā l o s i s t ē m u s a r e ž ģ ī t i e m i j i e d a r b e s m e h ā n i s m i , kas d a r b o j a s visās i e s p ē j a m ā s d z ī v e s s i t u ā c i j ā s un e m o c i j ā s , saista d a u d z u s o r g ā n u s un a u d u s .

M ē s ret i d o m ā j a m par t o, kas u z b u d i n ā j u m ā vai d u s m ā s not iek mūsu o r g a n i s m ā . E m o c i j a s , it ī p a š i n e g a t ī v ā s , a k t i v ē d a u d z a s s a r e ž ģ ī ­t as f i z i o l o ģ i s k a s , ķ ī m i s ka s un b i o l o ģ i s k a s s t r u k t ū r a s — h o r m o n u s , f e r m e n t u s , š ū n as . N e g a t ī v ā s e m o c i j a s v i e n m ē r k a i t ī g i i e t e k m ē d a u ­d z u s o r g ā n u s un o r g ā n u s i s t ē m a s . K o n f l i k t s i t u ā c i j a s , g a r ī g a p ā r s l o d z e b iež i izraisa s l i m ī g u s p r o c e s u s o r g a n i s m ā , r o d a s p a s t i p r i n ā t a u z b u d i - n ā m ī b a , g a l v a s s ā p e s , p a v ā j i n ā s d a r b a s p ē j a s .

B i e ž a s d u s m u l ē k m e s s ā k u m ā r a d a p ā r e j o š u s , b e t v ē l ā k — p a s t ā v ī ­g u s a s in s r i t e s t r a u c ē j u m u s .

Ja r a d u s i e s p a s t i p r i n ā t a u zb ud i n a m ī b a , k o n s u l t ē j i e t i e s ar ā r s t u ! N e ļ a u j i e t d u s m ā m v a ļ u ! T i k k o p ē c j ūsu d o m ā m r a d i e s i e m e s l s s a d u s ­m o t i e s , c e n t i e t i e s s a v a l d ī t i e s vai n o v ē r s t u z m a n ī b u uz ko c i t u ! P ē c tam s ā c i e t p u n k t u m a s ā ž u ! S a g l a b ā t v e s e l ī b u ir t i k v i e n k ā r š i , b e t a t g ū t t o — t i k g r ū t i !

P u nk t u m as ā ž a i (34. s h ē m a ) i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — 1/ 2_ 1 min dzi ļ i s p i e ž ( t a ču ne l ī dz z i l u m i e m ! ) .

1. p u n k t s ( h o u - s i ) — « m u g u r ē j ā s a izas p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sp l a u k s t a s malā v i rs V d e l n a s kau la g a l v i ņ a s . M a s ē t p a m ī ­šus l a ba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , p i rks t i v i e g l i sav i l k t i d ū r ē .

2 . p u n k t s ( č ž u n - č ž u ) — « p u n k t s p i e v i d u s s a l a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s V 2 v i e n . pa labi ( p a k r ei s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī - l ī n i j as un 1 v i e n . z e m n a b a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

1

34.shēma

3 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — « p u n k t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p ē d a s ā r ē j ā mal ā i e d o b ē z e m ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a ­s ēt v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

4 . p u n k t s ( š u - g u ) — « p u n k t s p i e kau lu s a v i e n o j u m a v i e t a s » ; a b ā sk ā jā s ; a t r o d a s p ē d a s ā r m a l ā p i e V p l e z n a s kau la g a l v i ņ a s . M a s ē t s ē d u s t ā p a t kā 3. p u n k t u .

5 . pirikls (cju-sjui) - « p u nk t s p ie t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b a s ka jas ; a t r o ­das p ē d a s v i r s p u s e s i e d o b ē n e d a u d z uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 3. p u n k t u .

6. pirkts (tao-dao) - « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz mu-g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s ta rp I un 11 krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a ­j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i zd ar a ot rs c i l v ē k s . Jūsu s t ā v o k l i s i r s ē d u s vai g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k t s spi l -

S i e v i e t e m ie s ak a m a s ē t ve l v i e n u p u n k t u .7 . pirkts (Jin-dao) - « p u n k t s p i e d v e s e ļ u c e ļ a » ; a b a s r o k a s ; a t r o d a s

uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s v i e n . vi rs p l au ks t -p a m a t a v i d ē j ā s k r ok as mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p a m ī ­šus l a ba jā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

S p r i e d z e s s i t u ā c i j ā m a s ē j i e t 8., 9. un 10. p u n k t u p ē c n o m i e ­r i n o š ā s m e t o d e s - 3 - 5 min, v i e g l i s p i e ž o t , r o t e p u l k s t e ņ a r a d i - t ā iu k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p a .

8 . pirikls Iku-fan) - « p u n k t s d ā r g u m u i s t a b a » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;

a t r o d a s I r i b s t a r p ā uz a t s l ē g k a u l a v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

109 . p u n k t s ( š e ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d i e v i š ķ i e m v ā r t i e m » ; a b ā s r ok ā s ;

a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s mazā p i r k ­s t iņa p u s ē p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m .

10. p u n k t s ( j a n - g u ) — « s a u l a i n a s i e l e j as p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s ze m p l a u k s t p a m a t a a u g š ē j ā s k r o k a s mazā p i r k s t i ņ a p u s ē .

9. un 10. p u n k t u m a s ē r e i z ē : k r e i s ā s ' r o k a s ī kš ķ i uz l i e k uz l a bā s r ok a s 9. p u n k t a , b e t r ā d ī t ā j p i r k s t u — uz 10. p u n k t a . P ē c t a m t ā d ā pašā v e i d a m a s e p u n k t u s k r e i sa j ā rokā.

Ja ir n o s l i e c e uz p a s t i p r i n ā t u u z b u d i n ā m ī b u , s e n i e a u s t r u m u m e ­diķi i e sa ka p r o f i l a k t i sk i kat ru r ī tu m a s ē t « l ī d z s v a r a t r i j s t ūr a» p u n k t u s ( 35 . s h ē m a ) .

Šo p u n k t u m as ā ža i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — 3 — 5 min v i e g l i g l ā s t a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p a , t. p u n k t s ( b a i - h u i ) — « s i m t k ā r t ē j a s a v ā c ē j a p u n k t s » ; a t r o d a s uz g a l v a s

v i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . v i r s g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j a s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

2 . p u n k t s ( č ž i - i ņ ) — « IŅ s a s n i e g š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s mazā p i r k s t i ņ a ā r m a l ā 3 mm no i e n a d ž a stūra. M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

35.shēma

3. p u n k t s ( c z j u - v e i ) — « p u n k t s p i e b a l o ž a a s t es » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­jās v i d u s l ī n i j a s 1,5 cm ze m krūšu k au la š ķ ē p v e i d a i z a u ­g u m a . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā ­b i n ā t i .

GALVASSĀPES

G a l v a s s ā p ē m ir d a u d z i e m e s l u , tās va r b ūt a r ī d a ž ā d u s l i ­m ī b u s i m p t o m s . T ā d ē ļ , ja j u m s s ā p g a l v a , j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s t u . P u n ­ktu m a sā ž a n o v ē r š g a l v a s s ā p e s , ko izrais ī j i s n o g u r u m s , i e k š ē j o o r g ā n u d a r b ī b a s t r a u c ē j u m i ( a i z c i e t ē j u m s , s p a z m a ) , kā a r ī t. s. i e r a ­d u m a g a l v a s s ā p e s .

Sa jā g a d ī j u m ā i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — kat ru p u n k t u (36. s h ē m a ) 3 — 5 min g l ā s t a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā . S i m e t r i s k o s p u n k t u s m a s ē v i e n l a i c ī g i , s ē d u s s t ā v o k l ī , ac i s a i z v ē r t a s .

4., 10, — 1 3. p u n k t a m as ā ža i i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — ’ / 2 — 1 min dzi ļ i s p i e ž , r o t ē un v i b r i n a .

1. p u n k t s ( s j u a ņ - ļ i ) — « b r ī v a l ī d z s v a r a p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s h o r i z o n t ā l e s , kuru n o v e l k g a r auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j o m a l u , un v e r t i k ā l a s l īn i jas, kas a t r o d a s 1,5 cm uz m u g u r p u s i no g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s , k r u s t p u n k t ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s .

2. p u n k t s ( t a i - j a n ) — « s au l e s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ; a t r o d a sd e n i ņ u a p v i d ū p i e m at u a u g š a n a s r o b e ž a s . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t ā . M a s ē j o t 1. un 2. p u n k t u , n e s k a r i e t p u l s ē j o š o a r t ē r i j u !

3. p u n k t s ( f e n - č i ) — « p u n k t s p i e g a i s a t i l p n e s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s p a k a u š a a p v i d u s i e d o b ē g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t ā . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

4. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s no v i s ā m p u s ē m s l ē g t ā i e l e j ā » ; a b ā sr ok ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a rp I un 11 d e l n a s kau l u , t u v ā k 11 d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p a m ī š u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka a t s l ā b i n ā t a .

5. p u n k t s ( i - f e n ) — «no v ē j a p a s a r g ā t s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s i e d o b ē s t a rp a p a k š ž o k ļ a leņķ i un a iz au ss p a u ­g u r u . U z s p i e ž o t uz š ī p u n k t a , r o d a s t r o k s n i s ausī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

6. p u n k t s ( j u i - j a o ) — « p u n k t s uz zivs m u g u r a s » ; a b ā s s e j as p u s ē s ;a t r o d a s u za cs loka v i s a u g s t ā k a j ā v i e t ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

7. p u n k t s ( c i n - m i n ) — «acu m i r d z u m a p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s2 — 3 mm no acs i e k š ē j ā k ak t i ņa uz d e g u n a p us i . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s . I z d a r a v i e g l a s r o t ē j o š a s k u s t ī b a s uzac u loku v i r z i e n ā .

2

8. p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p unk t s p ie K u ņ - i u ņ a ka lna»; a bā s kā jās; a t r o ­das i e d o b ē s tarp p a p ē ž a c ī p s l u un ā r ē j o pot ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

9. p u n k t s ( č ž i - i ņ ) — «IŅ s a s n i e g š a n a s p u n k t s» ; a b ā s kājās; a t r o d a smazā p i r ks t i ņa ā rm al ā 3 mm no i e na d ža stūra. M a s ē t v i e n ­laikus a b ā s kā jās; s ē d u s , kājas sa l i ek t as c e ļ o s .

10. p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — « i l g d z ī v o š a n a s p u nk ts »; a b ā s kā jās; a t r o d a s3 v i e n . ze m c e ļ a kaul iņa a p a k š ē j ā s mal as un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e lakau ia ā rē j ā s mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s kā jās; s ē d u s , kājas i z ta i snotas.

36.shēma

1 1 . p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . v i r s p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ­kas — i e d o b ē p i e s p i e ķ k a u l a T l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p a m ī š u s l a b a j ā un k re i sa j ā r o k ā ; r oka uz l i k ta uz g a l d a .

1 2 . p u n k t s ( c z i ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e ze l ta v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s p i e X I I r i b a s b r ī v ā g a l a . M a s ē t v i e n l a i k u s ab ā s p u s ēs ; s ē du s.

1 3. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 llv v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī ­ni jas II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z d ar a o t r s c i l ­v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s n e ­l iels s p i l v e n s .

Ja g a l v a s ā p m e n s t r u ā c i j u l a i k ā ( v a r b ūt a r ī n e p a t ī k a m a sa jū t a k u ņ ģ a a p v i d ū , a t r a u g a s vai p a t v e m š a n a ) , 2 vai 3 d i e n a s p i r m s m ē n e š ­r e i z e s sāk m a s ē t o t r ā s g r u p a s p u n k t u s ( 37 . s h ē m a ) .

Š ī s g r u p a s 1,— 8. p u n k t a m a s ā ž ā j ā i z m a n t o n o m i e r i n o š ā m e ­t o d e . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — 3 — 5 min i l ga v i e g l a g l ā s t ī š a n a p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā . 9. — 14. p u n k t s j ā m a s ē

* p ē c t o n i z ē j o š ā s m e t o d e s . M a s ā ž a s p a ņ ē m i e n s — v i e n l a i k u s ar d z i ļu u z s p i e d i e n u i zd a ra r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r ­z ie nā un v i b r i n ā š a n u ; uz kat ru p u n k t u i e d a r b o j a s ' / 2 — 1 min.

1 . p u n k t s ( t u n - c z i - ļ a o ) — « p u n k t s b e d r ī t ē acs z ī l ī t e s a u g s t u m ā » ; a b ā s se ja s p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sān is no acs s p r a u g a s ā r ē j ā ka kt iņa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac i s a i z v ē r t a s .

2 . p u n k t s ( t o u - v e i ) — « g a l v a s s a r g ā t ā j s p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s d e n i ņ u a p v i d ū p i e mat u a u g š a n a s r o b e ž a s l eņķa p i e r ē . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

3 . p u n k t s ( s j u a ņ - l u ) — « p u n k t s p i e p i e r e s p ā r k a r e s » ; a b ā s g a l v a s p u ­sēs ; a t r o d a s 1 v i e n . aiz v e r t i k ā l e s , kuru n o v e l k c a u r 2. p u n ­ktu. M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

4 . p u n k t s ( s j u a ņ - ļ i ) — « b r ī v a l ī d z s v a r a p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s h o r i z o n t ā l e s , kuru n o v e l k g a r auss g l i e m e ž n ī c a s a u g š ē j o m a l u , un v e r t i k ā l a s l ī n i j as , kas a t r o d a s 1,5 cm uz m u g u r p u s i no g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s , k r u s t p u n k t ā . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( h a ņ - j a ņ ) — « p u n k t s , kurš s p i e ž uz ž o k ļ i e m » ; a b ā s g a l v a sp u s ē s ; a t r o d a s uz l ī n i j as , kas s a v i e n o 2. un 3. p u n k t u , — uz a u g š u un uz m u g u r p u s i no m at u a u g š a n a s r o b e ž a s d e n i ņ u a p v i d ū . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac is a i z v ē r t a s .

6 . p u n k t s ( j a n - b a i ) — « p u n k t s p i e p a g a i d u v ā r t i e m » ; a b ā s p i e r e s p u ­sē s ; a t r o d a s 1 v i e n . v i r s u za cs v i d u s p u n k t a . M a s ē t t ā p a t kā 5. p u n k t u .

7 . p u n k t s ( c u a ņ - č ž u ) — « b a m b u s n i e d r u n o v ā k š a n a s p u n k t s » ; a b ā sse ja s p u s ē s ; a t r o d a s p i e u za cs m e d i ā l ā ( i e k š ē j ā ) g a l a . M a ­sēt t ā p a t kā 5. p u n k t u .

37.shēma

8. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s g a l v a sp u s ē s ; a t r o d a s i e d o b ē vi rs v a i g a kaula p i e auss g l i e m e ž ­n ī c a s p a m a t a . M a s ē t t ā p a t kā 5. p u n k t u .

9. p u n k t s ( h e - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 4. p u n k t u .1 0 . p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r ok ā s ;

a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . z e m tās k r o k a s g al a , kas i z v e i d o j a s , roku s a l i e c o t e l k o n ī . M a s ē t s ē d u s , roka n e d a u d z i e l i e k t a e l k o n ī un uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

1 1 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 10. p u n k t u .1 2 . p u n k t s ( n e i - ķ i n ) — « p u n k t s p i e a p a k š ē j ā s zā l es » ; a b ā s kā jās ; a t r o ­

d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a rp II un III p l e z n a s kau l a g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas n e d a u d z s a l i e k ­tas ce ļos .

1 3 . p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a sp ē d a s i e k š ē j ā mal ā ze m i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā12. pu n k tu .

14. p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i zv i rz ī t as r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 3 v i e n . ze m n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

15. p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . vi rs n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā14. p u n k t u .

ROKU UN PIRKSTU TIRPŠANA

D a ž ā d ā m n e p a t ī k a m ā m s a j ū t ā m r ok ā s un p i r k s t o s — s a l ­šana i , t i r p š a n a i , « s k u d r i ņ u t e k a l ē š a n a i » , j u š a n a s t r a u c ē j u m i e m un r e i ­zē m p at s ā p ē m — va r b ū t a t š ķ i r ī g i i e m e s l i , t a č u t i e š a i s c ē l o n i s ir n e ­p i e t i e k a m a a u d u a p g ā d e ar b a r ī b a s v i e l ā m sa ka rā ar p e r i f ē r o a r t ēr i j u d i s f u n k c i j u . Š ā d u s t ā v o k l i i zra isa a u k s t u m s un n e g a t ī v a s e m o c i j a s . S ā ­k u mā , kad s i m p t o m i t i k k o r a d u š i e s , r e i z ē m i e s p ē j a m s p a š a m t o s n o ­v ē r s t — j ā n ē s ā si l ta v e ļ a , d ū r a i ņ i , j ā a t m e t s m ē ķ ē š a n a , j ā i z v a i r ā s no m i t r ā m un a u k s t ā m t e l p ā m , v i b r ā c i j a s , t r o k š ņ a , p r o t i , f a k t o r i e m , kas v e i c i n a a s i n s v a d u s p a z m a s r a š a n o s .

P a l ī d z ī g a v a r b ū t a r ī p u n k t u m as ā ž a . Tā j ā v e i c i l g s t oš i , a t k ā r t o t u kursu v e i d ā , p ē c kat ra kursa j ā b ū t 7 — 10 d i e n u i l g a m p ā r t r a u k u m a m . M a s ā ž u i zd ar a reizi d i e n ā , kurss i lgst 12 d i e n a s . P u n k t u masāž ai i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — dzi ļ i s p i e ž o t , p i r k s t u r o t ē p u l k ­s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n a ’ / 2 — 1 min i lgi .

J a t i r p s t r ok a s , m a s ē p i r m ā s g r u p a s p u n k t u s (38. s h ē m a ) . Ja t i r p s t t i kai p i rks t i , m a s ē o t r ā s g r u p a s p u n k t u s .

1 . p u n k t s ( d a - č ž u i ) — « p u n k t s p i e i zci l tā s k r i e m e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u -rē j ās v i d u s l ī n i j a s s t a rp V I I kak la s k r i e m e ļ a un I krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e ­d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

2 . p u n k t s ( c z j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e p l e c a s ā k u m a » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o ­das l ā p s t i ņ a s v i r s š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . ( J a o t rs c i l v ē k s uz l i e k s avu p l a u k s t u uz jūsu p l e c a , v iņ a r ā d ī t ā j p i r k s t s n o ­

r ā d a uz šo p u n k t u . ) M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a vai a r ī s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u .

3 . p u n k t s ( c z j a ņ - ļ a o ) — « p u n k t s a u g š d e l m a b e d r ī t ē » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s a u g š d e l m a b e d r ī t ē p i e l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r a . ( Š ī b e d r ī t e i z v e i d o j a s , j a r oku p a c e ļ sān is p l e c u a u g s t u m ā . ) M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r oka n o ­laista g a r s ā n u .

4. p u n k t s ( t j a ņ - c z u n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s e n č i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s l ā p s t i ņ a s z e m š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . M a ­s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā p a l i k t s s p i l v e n s .

5. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o d a s1 1 / 2 v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a sII un I II j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t ka 4. p u n k t u .

6 . p u n k t s ( j u ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e m ā k o ņ u v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 6 v i e n . pa labi ( p a k r e i s i ) no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s z e m a t s l ē g k a u l a ā r ē j ā ( a k r o m i ā l ā ) g a l a . M a s ē t ar ī k š ķ i e m v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

7 . p u n k t s ( č ž u n - f u ) — « c e n t r ā l ā s t ā v o k ļ a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;

a t r o d a s I r i b s t a r p ā ze m a t s l ē g k a u l a ā r ē j ā ( a k r o m i ā l ā ) g a l a .

M a s ē t t ā p a t kā 6. p u n k t u .8 . p u n k t s ( b i ~ n a o ) — « m u s k u ļ a p u n k t s uz r o k a s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s

uz a u g š d e l m a 7 v i e n . v i r s e l k o ņ a k r o k a s ā r ē j ā g a l a . M a s ē t

p a m ī š u s l a ba jā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , r ok a s a l i ek t a e l k o n ī .

38.

shēma

9 . p u n k t s ( š a o - h a i ) — « d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sb e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā rokā; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

10. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m et r u dz i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s ā d a s k r ok ā e l k o ņ a b e d r e s mal ā ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t t ā p a t kā 10. p u n k t u .

1 1 . p u n k t s ( s j i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž v ā r t i e m »; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d as uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 5 v i e n . v i rs p l a u k s t - p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k re i sa j ā r o k ā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

uz a u g š u

38.

shēma

1 3 . p u n k t s ( d a - ļ i n ) — « p u n k t s p i e l ielā p a u g u r a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r o ka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

14. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm zem p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o k a s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t t ā p a t kā 13. p u n k t u .

1 5. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l iekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d as e l k o ņ a k r o k a s g a l ā ī k š ķ a p u s ē . ( K r o k a i z v e i d o j a s , ja r oku s a l i e c e l k o n ī . ) M a s ē t p a m ī š u s l a ba jā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka n e d a u d z s a l i ek t a e l k o n ī un uzl i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

16. p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u nk t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o ­d a s s t a rp l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kaula l i e lo p a u g u r u , p r o t i , uz leju un uz p r i e k š u no l ā ps t i ņ a s p l e c a p a u g u r a . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā p u s ē ; sēdus .

17. p u n k t s ( j a n - č i ) — « p u n k t s p i e J a n a e z e r a » ; a b a s r o k a s ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s v i d u . M a s ē t p a m ī š u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

39.shēma

j a t i r p s t r o k u p i r k s t i , p i r m ā s g r u p a s p u n k t i e m p i e v i e n o a r ī o t r ā s g r u p a s p u n k t u s (39. sh ēma) .1 . p u n k t s ( t j a ņ - ģ i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u t r i j kā j a »; a b ā s kak la p u s e s ;

a t r o d a s kakla sā nu v i r s m ā v a i r o g s k r i m š ļ a ( Ā d a m a ā b o l a ) a p a k š ē j ā s ma l as l ī m e n ī aiz g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

2. p u n k t s ( c j u e - p e ņ ) — « p u n k t s mazā t r a u c i ņ a i e d o b ē » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s v i r s a t s l ē g a s b e d r ī t ē aiz g a l v a s g r o z ī t ā j ­m u s k u ļ a p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t a s . M a s ē t t ā p a t ka 1. p u n k t u .

3 . p u n k t s ( c z i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e v i s a u g s t ā k ā a v o t a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz a u g š d e l m a p a d u s e s k r o k a s l ī m e n ī t ieš i p i e l ielā k r ūšu m u s k u ļ a a p a k š ē j ā s mal as . M a s ē t p a m ī š u s l aba jā un k r e i sa j ā r o k ā ; s ē d u s .

4. p u n k t s ( c i - š e ) — « p u n k t s p i e g a i s a m ā j o k ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s uz kak la v i r s a t s l ē g k a u l a g a l a s ta rp g a l v a s g r o ­z ī t ā j m u s k u ļ a k ā j i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

N e s t e i d z i e t i e s m a s ē t v i su s p u n k t u s , i z v ē l i e t i e s t o s , kuru m as ā ža i r v i s e f e k t ī v ā k ā , un t a d m a s ē j i e t šos p u n k t u s v a i r ā k u s m ē n e š u s ! S t ā ­v o k l i s sāks n e d a u d z u z l a b o t i e s p i r m ā m a s ā ž a s kursa b e i g ā s .

S IN D R O M S «BĒRNĪBAS ATMINAS»

S e n i e a u s t r u m u ārst i tā s a u c a v e s e l u s i m p t o m u k o m p l e k s u vai a t s e v i š ķ u s s i m p t o m u s , kas s i r d z ē j a m s a g ā d ā d a u d z n e p a t i k š a n u . To ska i t ā j ā m i n p i r k s t a z ī ša na , n a g u g r a u š a n a , u r ī na n e s a t u r ē š a n a n a k ­t īs, b a i l e s no t u m s a s , n e m o t i v ē t a s p ī t ī b a , n e c i e š a m a n e p a k l a u s ī b a , s l i n k u m s , i z k l a i d ī b a un n e s p ē j a k o n c e n t r ē t i e s , kad viss t i e k d a r ī t s k ļ ū ­d a i n i , nakts b a i l e s , b e z p a l ī d z ī b a , k a u t r ī b a , r a u d u l ī g u m s .

Ār s t s , p i e kura jūs ies ie t , d o s j u m s p a d o m u un p a r a k s t ī s ā r s t ē š a n u . T o m ē r n e a i z m i r s t i e t , ka a r ī p u n k t u m a s ā ž a j u m s p a l ī d z ē s t ikt g a l ā ar v i e n u vai o t ru no š īm n e l a i m ē m .

U R Ī N A N E S A T U R Ē Š A N A N A K T Ī S

U r ī n a n e s a t u r ē š a n a n a k t ī s v i s b i e ž ā k m ē d z b ūt b ē r n i e m , k u ­ri v a i r s nav ne z ī d a i ņ a , ne m a z b ē r n a v e c u m ā un kuri s l i m o ar k ā d u h r o ­n i sku s l i m ī b u . C ē l o n i s u r ī na n e s a t u r ē š a n a i n a k t ī va r b ūt n e p a r e i z s d i e ­nas r e ž ī m s un n e l ā g i p a r a d u m i . Šajā g a d ī j u m ā b ē r n i n e d r ī k s t v a i r s p ē c p ī ks t . 19 ne ēst , ne d z e r t . P u n k t u m a s ā ž a va r p a l ī d z ē t kā b ē r n i e m , tā p i e a u g u š a j i e m .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē n e p ā r a d i e n ā s , o t r ās g r u p a s p u n ­ktus — p ā r a d i e n ā s .

P u n k t u m as ā ž a i l i e t o n o m i e r i n o š o m e t o d i — v i e g l i p i e s p i e ­žot , ar p i r k s t u i zd ara a p ļ v e i d a k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r ­z ienā a i z v i e n l ē n ā k ā r i tmā 3 — 5 min i lgi .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t i (40. shēma)

1- p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a s uz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 % v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

2. p u n k t s ( c i - h a i ) — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī ­ni jas 1 % v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , musku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

3 . p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i zv i rz ī tās r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 3 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

1 40.

40.shēma

4. p u n k t s ( i ņ ļ i n - c j u a ņ ) — « p unk t s p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s kā jās; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a 2 v ie n . uz leju no c e ļ a kaul iņa un 2 1 /9 v i e ­n ī b a s uz iek špus i no l ielā l i e l akau l a p r i e k š ē j ā s malas. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās; s ē d u s , kājas i z ta isnotas.

5 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s» ; a b ā s kājās;a t r o d a s uz a p ak š s t i l b a 3 v i e n . uz leju no c e ļ a kaul iņa a p a k ­šē jās mal as un 1 v i e n . uz ā rp u s i no l ielā l ie lakau la p r i e k š ē ­jās mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kājas i z ta is­notas.

6. p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — «r indā t r ūks to ša is p u nk ts » ; a bā s r okā s; a t r o d a suz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . vi rs p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ­kas — b e d r ī t ē p ie s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s labajā un krei sajā rokā; s ē d u s , roka uzl ikta uz g a l d a .

40.shēma

7 . p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s kājās;a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 p l e z n a s kaula g a l ­v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ēd ās , ; s ē d u s , kājas s a l i e k ­tas c e ļ o s .

8 . p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u nk t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e le j as » ; a b ā sk ā j ā s ; a t r o d a s uz p ē d a s i e k š ē j ā s mal as p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l ie k t as c e ļ o s .

9. p u n k t s ( p a n - g u a ņ - š u ) — « u r ī n p ū š ļ a s a s k a ņ as p u nk t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1"2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un III k rus t u s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s kā jās i z da ra ot rs c i l v ē k s . J ūs u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā pa l i k t s s p i l v e n s .

O t r ā s g r u p a s p u n k t i ( 4 1 . shēma)

1. p u n k t s ( š e ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e ķ e r m e ņ a s t a b a » ; a t r o d a s uz m u g u ­rē j ās v i d u s l ī n i j a s s ta rp III un IV krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a ­j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i z da ra ot rs c i l v ē k s . J ūsu s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k t s n e l i e l s s p i l ­v e n s .

2 . p u n k t s ( š i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , musku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

3 . p u n k t s ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t t ā p a t kā 2 p u n ­ktu.

4 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kājās;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī ­t es . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t as ce ļo s .

41.shēma

5. p u n k t s ( t a i - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e m i l z ī g a b e z d i b e ņ a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 1,5 cm uz leju no p l a u k s t p a m a t a a p a k š ē j ā s k r o ka s ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a .

6 . p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a rp I un 11 p l e z n a s ka u l u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļos .

7 . p u n k t s ( č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s ma l as ze m i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

8 . p u n k t s ( š e ņ - m a i ) — « p u n k t s p i e a s i n s v a d a i z s t i e p u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz p ē d a s ā r ē j ā s m al as ze m ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .

shēma

9 . p u n k t s J v e M u ļ l - « k u n g a s a s k a n a s p u n k t s » ; a b a s ķ e r m e ņ a p u s e s ;

X l 7 k r u š u un 11 * n' ̂ u z , s * m 0 ' ? n ' " “ " ' « ' v i d u s l ī n i j a XI I k r us u un I j o s t a s s k r . e m e a s m a i l o i z a u g u m u s t a r r L l .men. M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s izdara o r s ai

Ja u r ī na n e s a t u r ē š a n a ir p i e a u g u š i e m v a i v e c i e m c i l v ē k i e m , i e t e i - n | masēt t r e š ā s g r u p a s p u n k t u s (42. s h ē ma ) . Turklāt c g u i e ē š a n a s un d z e r š a n a s r e ž ī m s .

Uz t r e š ā s g r u p a s p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z m a n t o - dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a rā-

< \ '\u k u s t ī b a s v i r z i e n ā ( b e t ne l ī dz z i l u m i e m ! ) 1— 2 min i lgi . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «t r ī s IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;

a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī ­t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s ,

p u n k t s ( d a - č a n - š u ) — « r e s n ā s z a r n a s s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s Vio v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s IV un V j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a ­l ikts s p i l v e n s .

p u n k t s ( š a o - č u n ) — « ma z a i s u z b r ū k o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d a s 3 mm no maz ā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s s tūra uz z e l t n e š a ( I V p i r k s t a ) p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a ,

p u n k t s ( f u - t u n - g u ) — « p u n k t s c a u r s t a i g ā j a m ā i e l e j ā » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s ' / 2 v i e n . s ā ņ u s no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s un 5 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u s k u ļ i a t s l ā b i n ā t i ,

p u n k t s ( t a i - č u n ) — « a u g s t a i s p ē d a s p u n k t s » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē v i s š a u r ā k a j ā v i e t ā s t a r p I in II p l e z n a s k a u l u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā ja s s a l i e k t a s c e ļ os .

4. un 5. p u n k t a m a s ā ž a ī p a š i e f e k t ī v a ir u r ī n p ū š ļ a s f i n k t e r a p ā r ē ­js g a d ī j u m ā .

6

6. p u n k t s f č ž a o - h a i ) — « p u n k t s p i e l iela p o k ā l a » ; a b ā s kā jā s ; a t ro d a s uz p ē d a s i e k š ē j ā s m a l a s ze m p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p ē d a s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

ŠT p u n k t a m a s ā ž a se v išķ i e f e k t ī v a u r ī n p ū š ļ a ' a t o n i j a s g a d ī j u m ā

a

f. p u n k t s ( f e n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e v ē j a v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 9 v i e n . uz s ā n i e m mo m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s11 un 111 kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zd ar a ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai ar ī g u ļ u s uz v ē d e r a .

Š ī p u n k t a m a s ā ž a se v i šķ i e f e k t ī v a , ā r s t ē j o t p a t v a ļ ī g u u r i n ā c i j u v e -I e m c i l v ē k i e m .

t t . p u n k t s ( š i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e a k m e n s r o b e ž a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s ' / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as un 3 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

Š ī p u n k t a m a s ā ž a s ev išķ i e f e k t ī v a , ja ir u r ī na n e s a t u r ē š a n a n ak t īs .

42,

shēma

NAKTS B A I L E S

Šaja g a d ī j u m a p u n k t u m a s a ž u i zd a ra d i e n a s o t r a j a pus vai v a k a r ā p i r m s g u l ē t i e š a n a s ( 4 3 . s h ē m a ) .

Uz p u n k t i e m i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , i z m a n t o j o t v ieg ld p i e s k ā r i e n v e i d a r o t ē j o š a s k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s vii z i e nā , 3 — 5 min i lgi uz ka t r u p u n k t u .1. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m e t r u dz i j a m u k l ā j a » ; a b ā s rokās

a t r o d a s uz e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s kroki ī k š ķ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i s a j ā r o k ā ; rokļ uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

2. p u n k t s ( j a n - s j i ) — « p u n k t s p i e s a u l e s a p s p ī d ē t a s t r a u t i ņ a » ; abar o k ā s ; a t r o d a s uz p l a u k s t p a m a t a m u g u r ē j ā s v i r s m a s padzi ļ i n ā j u m ā s t a r p c ī p s l ā m ( t as i z v e i d o j a s , n e d a u d z a t l ieco p l a u k s t u ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a b a j ā un k r e i s a j ā rokā s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.

shēm a

3. p u n k t s ( n e i - ķ i n ) — « p u n k t s p i e a p a k š ē j ā s zā l es » ; a b ā s kā jā s ; a t r o ­d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a r p II un III p l e z n a s k au l a g a l v i ņ ā m . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

A I Z M Ā R Š Ī B A , I Z K L A I D Ī B A , N E S P Ē J A K O N C E N T R Ē T I E S

Ja j ū s p a m a n ā t , ka a i z m i r s t a t t o, ko v a j a g a t c e r ē t i e s , ja j u m s p ā r ā k b iež i j ā i z m a n t o p i e z ī m j u g r ā m a t i ņ a , v i s b e i d z o t , ja j ūs t i kai ar l i e lā m g r ū t ī b ā m v a r a t k o n c e n t r ē t i e s , j u m s n o t e i k t i j ā i e t p i e ārs t a. T a ču a r ī šajā g a d ī j u m ā j u m s va r p a l ī d z ē t p u n k t u m as ā ža .

I z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — dz i ļ u s p i e d i e n u a r n e l i e l u v i b r i n ā š a n u un r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā /9 — 1 min. Ku r s ā 12 s e a n s i , ka t ru d i e n u pa v i e n a m . P e r i o d i s k i j ā s a ņ e m 2 vai 3 kursi p ē c kā r t a s ( s t a r p k u r s i e m 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s ) .

P i r m ā s g r u p a s p u n k t u s masē a i z m ā r š ī b a s g a d ī j u m ā (44. s h ē ma ) .1. p u n k t s ( š a o - h a i ) — « d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s

b e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r okā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

2. p u n k t s ( š a o - č u n ) — «o t rs d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d a s 3 mm no maz ā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s s tūra uz z e l t n e š a ( I V p i r k s t a ) p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r okā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a .

1

44 .shēma

4

44.shēma

6

3 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

4. p u n k t s ( č ž u n - č ž u ) — « v i d ē j ā i zc i ļ ņa p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s3 mm no v i d ē j ā p i r k s t a n a g a g u l t n e s s tūra uz r ā d ī t ā j p i r k s t a p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

44.shēma

5 . p u n k t s ( ļ e - c j u e ) — « r i nd ā t r ū k s t o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a p a k š d e l m a 1 1 / 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s b e d r ī t ē p i e s p i e ķ k a u l a ī l e n v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka u z ­l ikta uz g a l d a .

6 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — «kņaza m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s m al as z em I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

7 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a suz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 / 2 v i e n . vi rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

O t r ā s g r u p a s p u n k t u s m a s ē g a d ī j u m o s , kad e s a t p a m a ­nī j uš i , ka j u m s g r ū t i k o n c e n t r ē t i e s i z k l a i d ī b a s d ē ļ ( 4 5 . s h ē m a ) .1. p u n k t s ( m i n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d z ī v ī b a s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uz

m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē š a n u i zd ar a o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .

2 . p u n k t s ( j i n - t a i ) — « p u n k t s p i e g a i s a t e r a s e s » ; a t r o d a s uz m u g u r ē j ā sv i d u s l ī n i j a s s ta rp VI un V I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

3 . p u n k t s ( c z j u - v e i ) — « p u n k t s p i e b a l o ž a a s t e s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­j ās v i d u s l ī n i j a s 1,5 cm uz leju no krūšu kau l a š ķ ē p v e i d a i z a u g u m a . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

4 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 7. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( t a o - d a o ) — « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u -r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a r p I un 11 krūšt j s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

6 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a rp c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r ­m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

6

7. p u n k t s ( f u - s j i ) — « p u n k t s p i e s e k l ā s i e le j a s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a s 1 v i e n . uz a u g š u no p a c e l e s k r o ka s p i e a u g š s t i l b a d i v g a l -

v a i n ā m u s k u ļ a i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .

STs g r u p a s p ē d ē j ā p u n k t a m a s ā ž a sev išķ i e f e k t ī v a , j a j ūs v isu d a r ā t k ļū d a i n i .

B Ē R N U N E M O T I V Ē T A I E T I E P Ī B A UN P A S T Ā V Ī G A N E P A K L A U S Ī B A

Ka ut a r ī ne p ā r ā k b i e ž i , t o m ē r n ā ka s s a s t a p t i e s ar b ē r n u n e m o t i v ē t u i e t i e p ī b u un n e p a k l a u s ī b u . A p b r u ņ o j i e t i e s ar p a c i e t ī b u , p a v ē r o j i e t b ē r n u , p ē c t am g r i e z i e t i e s p i e ā rs t a! Ja ārs ts n e k ā d u p a t o ­loģ i j u n e a t r o d , ķ e r i e t i e s p i e p u n k t u m a s ā ž a s ( 46 . s h ē m a ) !

Uz p u n k t i e m j ā i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , l i e t o j o t v i e g l u a p ļ ­v e i d a g l a u d ī š a n u ( a t c e r i e t i e s b ē r n u r o t a ļ u « V ā r u , v ā r u p u t r i ņ u . . .») p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , 3 — 5 min i lgi k a t r am p u n k t a m .1. p u n k t s ( d a - d u ) — « p u n k t s p i e l ielas p i l s ē t a s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s

uz p ē d a s i e k š ē j ā s ma l as s t a rp I p l e z n a s kaulu un ī k š ķ a p a m a t a f a l a n g u . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; b ē r n s guļ vai sēž.

2. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b a s kā jas ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j a s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; b ē r n s sēž vai gu ļ .

Ja t u r k l ā t b ē r n s ir a r ī s l i n k s , j ā p i e v i e n o vē l daž i p u n k t i .

3. p u n k t s ( c j u - s j u i ) — « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o ­t ī te s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā j ās ; b ē r n s sež vai guļ .

4. p u n k t s ( f e n - l u n ) — « g r a n d i o z a i zc i ļ ņa p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s 8 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s c e n t r a . M a s ē t v i e n l a i ­kus a b ā s kā jās ; b ē r n s sēž, kā jas i z t a i sn ot as .

46.shēma

5 . p u n k t s ( š a n - c j u ) — « p u n k t s p i e s a s k a ņ a s u z k a l n a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o ­d as p a d z i ļ i n ā j u m ā uz leju un uz p r i e k š u no i e k š ē j ā s p o t ī ­t es . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; b ē r n s sēž vai gu ļ .

K A U T R Ī B A , B A I L E S , N E T I C Ī B A S A V I E M S P Ē K I E M , B I K L U M S , B E Z P A L Ī D Z Ī B A , R A U D U L Ī G U M S ,P I R K S T A Z Ī Š A N A , N A G U G R A U Š A N A

K a u t r ī b a , b a i l ī g u m s , n e t i c ī b a s a v i e m s p ē k i e m , b e z p a l ī ­d z ī b a un r a u d u l ī g u m s va r b ūt r ak s t u r a ī p a š ī b a s vai n e p a r e i z a s a u d z i ­n ā š a n a s s e k a s , vai a r ī s l i m ī b a s s i m p t o m s . T ā p ē c g r i e z i e t i e s p ē c p a ­d o m a p i e ā rs t a ! Pa r a l ē l i ā rs ta i e te ik t a i ā r s t ē š a n a i v a r a t i zd ar ī t p u n k t u m a s ā ž u , kas j u m s p a l ī d z ē s t ikt g a l ā ar š īm n e l a i m ē m (47. s h ē m a ) .

Uz d a ļ u no p u n k t i e m (1, — 10. , 13. — 16. ) j ā i e d a r b o j a s n o m i e ­r i n o š i , v i e g l i g l a u d o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i zv i en l ē n ā k ā r i tmā 3 — 5 min.

Uz 11 . , 12. un 17. p u n k t u j ā i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , l i e t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī ­t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā / 2 — 1 min i lgi .1. p u n k t s ( t u n - ļ i ) — « p u n k t s s a v i e n o š a n a i ar i e k š ē j o » ; a b ā s r ok ā s ;

a t r o d a s s t ar p c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s1 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok a s . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r o kā ; r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

47.

shēma

2 . p u n k t s ( f u - ļ u j — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ūs t a i z m u g u r ē » ; a b ā skā jās; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . v i rs i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

3. p u n k t s ( t j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u a v o t a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o ­d a s uz a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 1 v i e n . v i r s i z t a i s n o ­t as r ok a s e l k o ņ a k r o k a s . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i ­sajā r okā ; s ē d u s , r oka i zs t iep t a.

4. p u n k t s ( f u - s j i ) — « p u n k t s p i e sek la s i e l e j a s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s1 v i e n . v i rs p a c e l e s k r o k a s p i e a u g š s t i l b a d i v g a l v a i n ā m u s ­kuļa i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kājas i z t a i sn ot as .

5 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - ļ i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz leju no c e ļ a ka u l i ņ a a p a k ­š ē j ās ma l as un 1 v i e n . uz āru no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i s ­not as.

47.shēma

6. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s c e ļ a l o c ī t a v a s a p v i d ū p i e p a c e l e s k r o k a s i e kš ē j ā g a l a c e ļ a ka u l i ņ a c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .

7. p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m et r u dz i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s k r okā ( ī k š ķ a p u s ē ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

8 . p u n k t s ( f u - f e ņ ) — « p u n k t s b l a k u s m u s k u l i m » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 3 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un111 kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a ­s ē š a n u i zd a ra o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē ­d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

9 . p u n k t s ( š a o - h a i ) — « d z ī v e s p r i e k u p u n k t s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a sb e d r ī t ē , kas ir e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā v i r s m ā , mazā p i r k s t i ņ a p u s ē . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

10. p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s e » ; a b a s r ok a s , a t r o d a s s t a rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j a s v i r s m a s2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r o k a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

9. un 10. p u n k t a m a s ā ž a s ev išķ i e f e k t ī v a r a u d u l ī g u m a n o v ē r š a n a i .

1 1 . p u n k t s ( č a n - c j a n ) — « s p ē k a k ā p i n ā š a n a s p u n k t s » ; a t r o d a s v idūs t ar p a s t es kau lu un t ū p l i . M a s ē t t u p u s s t ā v ok l ī .

1 2 . p u n k t s ( d a - č ž u n ) — « p u n k t s p i e ū d e n s a v o t a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o ­d as uz p ē d a s — v i e t ā , kur p a p ē ž a c ī p s l a p i e s t i p r i n ā s p ie p a p ē ž a kaula. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

11. un 12. p u n k t a m a s ā ž a sev išķ i e f e k t ī v a g a d ī j u m o s , kad c i l v ē k s c i e š no b i k l u m a un n e t i c ī b a s s a v i e m s p ē k i e m .1 3 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — • « kņaza m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a s

p ē d a s i e k š ē j ā mal ā p ie I p l e z n a s kau la . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

14. p u n k t s ( c i - h a i j — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz ķ e r m e ņ a p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 1 I , v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

13. un 14. p u n k t a m a s ā ž a s ev išķ i i e t e i c a m a n e p a m a t o t u b a i ļu g a ­d ī j u m ā .1 5. p u n k t s ( č ž u n - ķ i n ) — « p u n k t s p i e v i d ē j ā p a g a l m a » ; a t r o d a s uz

p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s — uz r o b e ž a s s t a r p krūšu kaula ķ e r m e n i un š ķ ē p v e i d a i z a u g u m u . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

Š ī p u n k t a m a s ā ž a sev išķ i e f e k t ī v a , ja ir b a i l e s no g a i d ī š a n a s un b a i l e s no t u m s a s .16. p u n k t s ( ļ i - d u i ) — « st in g rā p ā r v e i d o j u m a p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;

a t r o d a s 3 mm uz āru no 11 p i r k s t a n a g a g u l t n e s stūra. M a ­sēt v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

17. p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s 1 !, v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s uz g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s r o b e ž a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

16. un 17. p u n k t u i z m a n t o p i rk s t u z ī š a na s un n a g u g r a u š a n a s g a d ī ­j u m ā , kā a r ī t a d , ja i r b e z p a l ī d z ī b a s s ajū t a un b a i l e s no t u m s a s .

APTAUKOŠANAS

A p t a u k o š a n ā s ir b ī s t a m a s l i m ī b a . J a u n ā k o p ē t ī j u m u r e z u l ­tāti p i e r ā d a , ka p ā r l i e k a m t u k l u m a m n e p i e c i e š a m a s p e c i ā l a ā r s t ē š a n a . A p t a u k o š a n ā s v a r izrais ī t s m a g a s s i r ds s l i m ī b a s , a s in s r i t e s t r a u c ē j u m u s , d i a b ē t u , a u d z ē j u s un c i ta s b ī s t a m a s ka i t es .

P ē c s p e c i ā l i s t u d o m ā m , p i e p ā r m ē r ī g i t u k l i e m v ar p i e s k a i t ī t c i l v ē ­kus, kuru mas a p a r 20 — 30 p r o c e n t i e m p ā r s n i e d z n o r m ā l o m as u .

M ū s d i e n ā s ir p u b l i c ē t s ļoti d a u d z d a ž ā d u d i ē t u , kas v e i c i n a mas as s a m a z i n ā š a n o s . Šajā n o l ū k ā va r t i k t i z m a n t o t a a r ī p u n k t u m as ā ž a . T aču š ī kursa laikā nav i e t e i c a m s p ā r ē s t i e s ; reizi n e d ē ļ ā v isu d i e n u j ā ē d t ikai r u p j m a i z e un j ā d z e r si l ts ū d e n s ; n e ē s t un n e d z e r t p ē c p ī ks t . 19.

Uz b i o l o ģ i s k i a k t ī v a j i e m p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , l i e t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā ' / , — 1 min i lgi , i z ņ e m o t 4., 5. un 10. p u n k t u , uz k u ­r i em i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , i z m a n t o j o t v i e g l u p i e s k ā r i e n - v e i d a r o t ā c i j u p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā 3 — 5 min i lgi (48. s h ē m a ) .1 . p u n k t s ( š a o - č u n ) — «maza i s u z b r ū k o š a i s p u n k t s » ; a b ā s r ok a s ; a t r o ­

d a s 3 mm no mazā p i r k s t i ņ a n a g a g u l t n e s s t ūra uz z e l t ­n e ša ( I V p i r k s t a ) p us i . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , r ok a uz l i k ta uz g a l d a .

2 . p u n k t s ( k u ņ - l u ņ ) — « p u n k t s p i e K u ņ - i u ņ a k a ln a » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o ­d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l u un ā r ē j o p o t ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d a s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

3 . p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ūs t a i z m u g u r ē » ; a b a sk ā j ās ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j a s p o t ī t e s . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .

48.shēma

4 . p u n k t s ( c z j u i - c j u e ) — « p u n k t s p i e s p ē k a r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 6 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

5 . p u n k t s ( š u - g u ) — « p u n k t s p i e k au l u s a v i e n o j u m a » ; a b ā s kā jā s ; a t r o ­da s p ē d a s ā r m a l ā p i e V p l e z n a s k au la g a l v i ņ a s . M a s ē t t ā p a t ka 2. p u n k t u .

6 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s s t a rp c ī p s l ā m uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r ok a s . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a b a j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , roka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

shēma

7 . p u n k t s ( č ž a n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e u z c e l t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s uz v ē d e r a p i e XI r i b as b r ī v ā g al a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l ab a j ā un k r e i sa j ā p u s ē ; g u ļ u s uz s ā n i e m , a p a k š ē j ā kāja i z t a i sn ot a , v i r s ē j ā — s a l ie k ta un p i e v i l k t a p i e v ē d e r a .

8 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaz a m a z d ē l a p u n k t s ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a s

p ē d a s i e k š ē j ā mal ā p i e I p l e z n a s kau la . M a s ē t t ā p a t kā2 . pu n kt u .

9 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī ­t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļo s .

10. p u n k t s ( š u i - f e ņ j - « ū d e n i s a d a l ī t ā j s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­jas v i d u s l ī n i j a s 1 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t a u l u s uz m u g u r a s , mu sk u l i a t s l ā b i n ā t i .

DZIMUMNESPĒKS

S m a g u s l i m ī b u d ē j , kas r a d a d z i m u m f u n k c i j a s t r a u c ē j u m u s , p r o t a m s , j ā g r i e ž a s p i e ā rs t a. Dzi m u m ne s pē ka ( i m p o t e n c e s ) c ē l o n i s var b ū t m u g u r k a u l a t r a u m a , h r o n i s k s a l k o h o l i s m s , m i e g a zāļu, n o m i e r i n o š u l ī d z e k ļ u un c i tu m e d i k a m e n t u i l g s t o š a l i e t o š a n a , c u k u r a d i a b ē t s vai a p t a u k o š a n ā s .

N e r e t i p i e d zi mu m n es p ē k a n o v e d e m o c i o n ā l i s a t r i c i n ā j u m i , kam va r b ū t n e g a t ī v a i e t e k m e uz d z i m u mf u n kc i j u . S ā j o s g a d ī j u m o s n o d e ­r ī g a v ar b ū t p u n k t u m as ā ža .

Pi rms sāk t ā r s t ē š a n o s ( m e d i k a m e n t o z u vai f i z i o t e r a p e i t i s k u ), j ā p a ­r ū p ē j a s par p a r e i z u d z ī v e s v e i d u un p s i h i s k o l ī d z s v a r u . Tikai p ē c t am v ar ķ e r t i e s p i e p u n k t u m a s ā ž a s . P o z i t ī v a i e t e k m e uz d z i m u m f u n k c i j u t iks s a s n i e g t a , i e d a r b o j o t i e s uz p i r m ā s g r u p a s p u n k t i e m kat ru d i e n u2 vai 3 re i zes .

U z d a ļu p i r m ā s g r u p a s p u n k t u ( 1 — 7. , 1 3 . - 1 5 . , 18 . — 2 1 . , 23. ) i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z m a n t o j o t d z i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m \o—1 min i lgi . Uz p ā r ē j i e m šīs g r u p a s p u n k t i e m ( 8 . — 1 2 . , 16., 17., 22. ) i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , kat ru pu n kt u v i e g l i g l a u d o t ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r ­z ie nā 3 — 5 min (49. s h ē m a ) .

1. p u n k t s ( m i n - m e ņ ) — « p u n k t s p i e d z ī v ī b a s v ā r t i e m » ; a t r o d a s uzm u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a rp II un I II j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z em tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .

2 . p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / o v i e n . Uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s1. p u n k t a l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a .

3. p u n k t s ( s a ņ - c z j a o - š u ) — «tr īs ķ e r m e ņ a d a ļ u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā sp u s ē s ; a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l ī n i j as I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .

4 . r 5 . , 6 . , 7 . p u n k t s ( a r k o p ī g u n o s a u k u m u b a - ļ a o ) — « č e t r u b e d r up u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; t ie a t b i l s t k rus t u kau la m u - g u r ē j ā m a t v e r ē m (I — I V) un a t r o d a s a b p u s m u g u r ē j a i v i d u s l ī n i j a i M a s ē t t ā p a t kā 2. p u n k t u .

8 . p u n k t s ( h u a n - š u ) — « d z ī v ī b a s c e n t r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī "2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , mus ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

49.shēma

9 . p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — « p u n k t s p i e i zv i rz ī tas r o b e ž a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 3 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

10. p u n k t s ( c j u i - g u ) — « p u n k t s p i e kau la i z l i e k t ās d a ļ a s » ; a t r o d a s uzp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s v i rs s i m f ī ze s . M a s ē t g u ļ u s uz m u ­g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

1 1 . p u n k t s ( c z i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e s e p t ī t i e m v ā r t i e m » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s uz a u g š s t i l b a i e k š ē j ā s v i r s m a s 6 v i e n . uz a u g š u no c e ļ a ka ul iņa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; g u ļ u s uz uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

12. p u n k t s ( c j u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e a v o t a i z l i e k u m a » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s p i e p a c e l e s k r o k a s i e k š ē j ā g a l a c e ļ a k a u l i ņa c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ā jā s ; s ē d u s , kā jas p u s s a - l i ek t as .

49.shēma

1 3. p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — «tr īs IŅ s a t i k š a n ā s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī ­t e s . M a s ē t t ā p a t kā 12. p u n k t u .

14. p u n k t s ( š u i - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e d z i ļ as a i zas»; a b ā s k ā j ā s ; a t r o d a sp ē d a s i e k šē j ā ma l ā uz leju un m u g u r p u s i no i e k š ē j ā s p o t ī ­t es p i e p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l a s . M a s ē t t ā p a t kā 12. p u n ­ktu.

1 5 . p u n k t s ( i ņ - ļ i n - c j u a ņ ) — « p u n k t s p i e IŅ a v o t a » ; a b ā s k ā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . uz leju no c e ļ a k au l iņ a un 2 /o v i e n . uz i e k š p u s i no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s m al as . M a s ē t t ā p a t ka 12. p u n k t u .

1 6 . p u n k t s ( h e n - g u ) — « p u n k t s p i e š ķ ē rs a k a u l a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s vi rs k a u n u m a kaula a u g š ē j ā zara. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

17. p u n k t s ( d a - h e ) — «l ie la s p o ž u m a p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s un ' / , v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t t ā p a t kā 16. p u n k t u .

18. p u n k t s ( b i - n a o ) — « m u s k u ļ a p u n k t s uz r ok a s » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a suz a u g š d e l m a 7 v i e n . uz a u g š u no e l k o ņ a k r o k a s ā r ē j ā g a l a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r o kā ; r o k a s a ­l i ek t a e l k o ņ a l o c ī t a v ā .

Š ī p u n k t a m a s ā ž u i z m a n t o s ē k l a s p r i e k š l a i c ī g a s n o p l ū š a n a s g a d ī ­j u m a .

19. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e t r ī s p ā r b a u d ī j u m u i e l e j a s » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s uz p ē d a s i e k š ē j ā s m a l as p ē d a s v e l v e s v i d ū . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s .

Uz šo p u n k t u i e d a r b o j a s , ja nav p i e t i e k a m a d z i m u m l o c e k ļ a e r e k -

2 0 p u n k t s ( i ņ - b a i ) — « s l ē p t a s s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz ī k š ķ a 3 mm uz i e k š p u s i no n a g a g u l t n e s stūra. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

2 1 . p u n k t s ( t a o - d a o ) — « p u n k t s p i e k l e j o j u m u c e ļ a » ; a t r o d a s uz m u g u -r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s t a rp I un 11 kr ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u , vai a r ī g u ļ u s uz v ē d e r a .

shēma

2 2 . p u n k t s ( c i - h a i ) — « e n e r ģ i j a s j ū r a » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā s v i d u s ­l īn i j as 1 1 / 9 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u ­ras, m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

2 3 . p u n k t s ( j a n - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e J A N r o b e ž a s » ; a t r o d a s uz m u g u -r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s s ta rp IV un V j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s s p i l v e n s .

I z r a u g i e t i e s se v p u n k t u g r u p u ( tajā j ā a p v i e n o g a n t o n i z ē j o š i e p u n k t i , g a n n o m i e r i n o š i e p u n k t i ) un kat ru d i e n u m a s ē j i e t šos p u n k t u s , p a v i s a m 1 2 — 1 5 d i e n a s ! P ē c t a m i zd a r i e t 7 — 10 d i e n u i lgu p ā r t r a u ­k u mu un a t k ā r t o j i e t ku rs u!

Ja i m p o t e n c i p a v a d a r e i b o n i s un p s i h i s k a d e p r e s i j a , p i e v i e n o j i e t j au i z r a u d z ī t a j a i p u n k t u g r u p a i v ē l 6 p u n k t u s (50. s h ē m a ) ! Uz v i s i e m o t r ā s g r u p a s p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z d a ­rot dz i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n ā š a n u ’ 72 — 1 min i lgi .1. p u n k t s ( f u - ļ u ) — « p u n k t s p i e s t r a u m e s , kas p l ūs t a i z m u g u r ē » ; a b ā s

kā jās ; a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 2 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k ­tas c e ļ os .

shēma

2. p u n k t s ( š e ņ - š u j — sk. p i r m ā s g r u p a s 2. p u n k t u .

3. p u n k t s ( d a - d u n ) — «l i e la a t k l ā j u m a pu n k ts» ; _ a b ā s kā jā s ; a t r o d a s

3 m m' no ī k š ķ a n a g a g u l t n e s j e k š ē j a s t ūra uz II p i r ks t a p us i . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s ce ļo s .

4. p u n k t s ( h e n - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 16. p u n k t u .

5 . p u n k t s ( t a i - s j i ) — « p u n k t s p i e g a i s m a s j ū r a s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a sp a d z i ļ i n ā j u m ā s t a r p p a p ē ž a ( A h i l l e j a ) c ī p s l u un i e k š ē j o p o t ī t i p o t ī t e s c e n t r a l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p ē d a s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

6 . p u n k t s ( i ņ - g u ) — « p u n k t s IŅ i e l e j ā » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s p a c e l e s k r o k a s i e kšē jā g a lā s t a rp m u s k u ļ u c ī p s l ā m . M a s ē t v i e n l a i ­kus a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s ,

Ja ir p r i e k š l a i c ī g a s ē k l a s n o p l ū š a n a , masē t r e š ā s g r u p a sp u n k t u s ( 5 1 . s h ē m a ) . Uz d a ļu šīs g r u p a s p u n k t u ( 1 . — 9 . ) i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z d a r o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k ­s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā un v i b r i n ā š a n u / , min i lgi . Uz p ā r ē ­j i e m p u n k t i e m ( 10 , — 1 5. ) i e d a r b o j a s n o m i e r i n o š i , v i e g l i g l a u ­d o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā 3 — 5 min.1. p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ;

a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t a rp I un II p l e z n a s kau la g a l v i ­ņ ā m. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas sa l ie k ta s ce ļo s .

2. p u n k t s ( ž a ņ - g u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 19. p u n k t u .

51.shēma

3. p u n k t s ( č ž u n - f e n ) — « v i d u s z ī m o g a p u n k t s » ; a b ā s k ā jās ; a t r o d a sp ē d a s v i r s p u s ē , p a d z i ļ i n ā j u m ā uz p r i e k š u un uz leju no i e k š ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

4 . p u n k t s ( s i - m e ņ ) — « p u n k t s p i e č e t r k ā r t ē j a s p i l n ī b a s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 2 v i e n . uz leju no n a b a s un l o v i e n . uz s ā ­n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m us k u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

5 . p u n k t s ( ģ i - c z i ) — « d i e v i š ķ a s p ē k a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s uza p a k š s t i l b a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 8 v i e n . uz a u g š u no i e k š ē ­jās p o t ī t e s p i e l ielā l i e l a k a u l a i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s k ā j ās ; s ē d u s .

6 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaz a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s ma l as p i e I p l e z n a s kaula. M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

7. p u n k t s ( g u a ņ - j u a ņ ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 9. p u n k t u .8 . p u n k t s ( c i - h a i j — sk. p i r m ā s g r u p a s 22. p u n k t u .9 . p u n k t s ( n e i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s i e k š p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ;

a t r o d a s uz a p a k š d e l m a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k t s p a m a t a v i d ē j ā s k r o ka s s t a r p c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r okā ; roka uzl ikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

10. p u n k t s ( t a i - b a i ) — « v i s l i e l ā k ā s s k a i d r ī b a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o ­da s uz p ē d a s i e k š ē j ā s mal as , uz m u g u r p u s i no I p l e z n a s kaula g a l v i ņ a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l i e k t a s c e ļ o s .

1 1 . p u n k t s ( s a ņ - i ņ - c z j a o ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 13. p u n k t u .1 2. p u n k t s ( f e n - l u n ) — « g r a c i o z a izc i ļ ņa p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a s

6 v i e n . uz leju no c e ļ a ka u l iņ a un 1' l o v i e n . uz āru no l ielā l i e l a ka u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kājās; s ē d u s .

10 6

51.shēma

1 3. p u n k t s ( č ž u n - c z i ) — « v i r s o t n e s v i d u s p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­jās v i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz leju no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

14. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — sk. p i r m ā s g r u p a s 2. p u n k t u .1 5. p u n k t s ( p a n - g u a ņ - š u ) — « u r ī n p ū š ļ a s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­

m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s 1% v i e n . uz s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s II un III k rus t u s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a ­l ikts s p i l v e n s .

ZULTSCELU DISKINEZI JA

Ja j u m s ārsts ir n o t e i c i s š ā d u d i a g n o z i un p a ra k s t ī j i s i e k š ķ ī g i l i e t o t zāļu t ē j a s žul ts d z ī š a n a i , t a d p a p i l d u s v a r a t i zm a n t o t p u n k t u m a s ā ž u .

Z u l t s p ū š ļ a un ž u l t s c e ļ u m o t o r i s k ā s f u n k c i j a s t r a u c ē j u m i e m r a k s t u ­r ī g a s m a g u m a un d i s k o m f o r t a sa jū t a l aba j ā p a r i b ē . R e i z ē m ir a r ī s ā p e s , kas i zs t aro uz l a b o l ā p s t i ņ u , tās v a r b ūt a r ī j o s t v e i d ī g a s . Ž u l t s c e ļ u d i s ­ki nēz i j a va r b ū t v i s p ā r ē j a s n e i r o z e s se k as .

S ā p j u g a d ī j u m ā uz b i o l o ģ i s k i a k t ī v a j i e m p u n k t i e m j ā i e d a r b o j a s ar n o m i e r i n o š o m e t o d i , i z m a n t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i e g l u v i b - r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā , / 9 — 1 min uz kat ru p u n k t u .

10. p u n k t u v i e n m ē r m a s ē t i kai t o n i z ē j o š i , 11. un 12. p u n ­ktu — t ika i n o m i e r i n o š i ( 52 . s h ē m a ) .

I e t e i c a m s i zd ar ī t d i v u s m a s ā ž a s k u rs us ; kat rā kursā 12 s e a n s i , pa 1 s e a n s a m kat ru d i e n u . S t a r p a b i e m k u r s i e m 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s .

1. p u n k t s ( č ž e - c z i ņ ) — « p u n k t s p i e s ānu m u s k u ļ a » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s IV r i b s t a r p ā 6 / 9 v i e n . uz s ā n i e m no krūšu v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t p a p r i e k š p u n k t u k r e i sa j ā p u s ē , p ē c t a m — l a ba jā p u s ē ; g u ļ u s uz m u g u r a s , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

2 . p u n k t s ( ž i - j u e ) — « S a u l e s un M ē n e s s o p o z ī c i j a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s uz a t s l ē g k a u l a v i d ē j ā s l īni jas

v i e n . uz leju no VI r i b s t a r p a s . M a s ē t p a p r i e k š l aba j ā p u s ē , p ē c t a m — k r e i s a j ā p u s ē ; g u ļ u s uz m u g u r a s , musk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

3. p u n k t s ( c z i ņ - m e ņ ) — « p u n k t s p i e ze l ta v ā r t i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s p i e X I I r ib as b r ī v ā g a l a . M a s ē t t ā p a t kā2. pu n k tu .

4. p u n k t s ( g u a n - m i n ) — « s p o ž a s g a i s m a s p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz a p a k š s t i l b a 5 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s ( lai a t ras tu šo p u n k t u , kāja j ā s a l i e c c e l ī ) . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas c e ļ o s p u s s a l i e k t a s .

5 . p u n k t s ( j a n - f u ) — « J A N a t b a l s t a p u n k t s » ; a b ā s k ā j ās ; a t r o d a s uza p a k š s t i l b a 4 v i e n . uz a u g š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n ­l a i kus a b ā s kā jā s ; s ē d u s .

6. p u n k t s ( c j u - s j u i ) — « p u n k t s p i e t i r g u s u z k a l n i ņ a » ; a b ā s kā jās ; a t r o ­d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā uz leju un uz p r i e k š u no ā r ē j ā s p o t ī t e s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas s a l i e k t a s c e ļ o s .

6

7 . p u n k t s ( j a n - j i ņ - c j u a ņ ) — « p u nk t s p i e J A N a vo t a p a k a l n a » ; a bā s kā jas ; a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā 2 v i e n . uz leju un 1 ' / , v ie n . uz aru no c e ļa kau l iņa. M a s ē t v i e n l a i k u s a bā s kā jās ; s ē d u s , kājas s a l ie k t as c e ļ o s t a i snā leņķī .

8. p u n k t s ( h e - g u ) — « p u nk t s no v i s ā m p u s ē m a i z s e g t ā i e l e j ā » ; a b āsr ok ā s ; a t r o d a s p l au k s t a s v i r s p u s ē s t arp I un 1 1 d e l n a s kaulu, t u v ā k II d e l n a s k a u l a m. M a s ē t p ā r m a i ņ u s kre i sa j ā un l abajā p l a u k s t ā ; s ē d u s , roka uzl ikta uz g a i d a .

9. p u n k t s ( c z u - s a ņ - l i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās;a t r o d a s uz a p a k š s t i l b a 3 v i e n . uz leju no ce ļ a kau l iņa a p a k ­šē jās mal as un 1 v i e n . uz ā rp u s i no l ielā l i e la ka u l a p r i e k š ē ­jās mal as. M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s k ājās ; s ē d u s , kājas i z ta is­notas .

10. p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b a s ka jas ;a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s ta rp I un 11 p l e z n a s kau la g a l ­v i ņ ā m . M a s ē t p a p r i e k š p u n k t u k r e i s a j ā p ē d ā , p ē c t a m — l aba j ā p e d a ; s ē d u s .

52.

shēma

1 1 . p u n k t s ( d a ņ - š u ) — « ž u l t s p ū š ļ a s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s 1 / 9 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s ­l īn i j as X un XI krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u p ā r m a i ņ u s k r e i sa j ā un l aba jā p u s ē i z d a r a ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , zem tā p a l i k t s s p i l v e n s .

12 . p u n k t s ( g u ņ - s u ņ ) — « kņaz a m a z d ē l a p u n k t s » ; a b ā s kā jā s ; a t r o d a suz p ē d a s i e k š ē j ā s m a l a s p i e ! p l e z n a s kau la . M a s ē t p ā r ­m a i ņ u s k re i sa j ā un l a ba jā p ē d ā ; s ē d u s .

ADENOIDI

A d e n o ī d i b i e ž ā k n o v ē r o j a m i b ē r n i e m , t a č u va r bū t a r ī p i e ­a u g u š a j i e m . A p g r ū t i n ā t ā e l p o š a n a c a u r d e g u n u t r a u c ē m i e g u . Tā kā a d e n o ī d u dē ļ g a i ss p l a u š ā s n e n o k ļ ū s t p i e t i e k a m ā d a u d z u m ā , šie c i l v ē k i n e r e t i i r b ā l i , kūt r i , a p ā t i s k i .

B ē r n i e m , k u r i e m ir a d e n o ī d i , m u t e ir p a s t ā v ī g i a t v ē r t a ; ar laiku v i ņ i e m i z v e i d o j a s s a v d a b ī g a s e j as i z t e i k s m e .

A d e n o ī d u s , sev išķ i i e l a i s t o s g a d ī j u m o s , p ar as t i ā r s t ē ķ i r u rģ i s k i . T aču s ā k u m ā var s e k m ī g i i z m a n t o t p u n k t u m a s ā ž u , kas d e r ī g a kā b ē r ­n i e m , tā p i e a u g u š a j i e m .

Uz p u n k t i e m i e d a r b o j a s t o n i z ē j o š i , i z d a r o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar v i b r i n ā š a n u un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r ­z ienā 1 / 9 — 1 min i lgi ( 53 . s h ē m a ) .

53.

1 . p u n k t s ( h o u - ģ i n ) — « p u n k t s p i e g a l v a s m u g u r ē j ā p a u g u r a » ; a t r o d a suz g a l v a s m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 / 2 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

2 . p u n k t s ( s i n - h u i ) — « p u n k t s uz g a l v a s k a u s a v ā k a » ; a t r o d a s uz g a l ­vas v i d u s l ī n i j a s 2 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k ­š ē j ās r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n o l i e k t a uz p r i e k š u .

3. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s p u s ē s ; a t r o ­d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā v i rs v a i g a k au la p i e auss g l i e m e ž n ī c a s p a m a t a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

4. p u n k t s ( e r - m e ņ ) — « z ī d a i n a b a m b u s a p u n k t s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s a p a k š ž o k ļ a l o c ī t a v a s a p v i d ū uz p r i e k š u un uz a u g š u no auss p a u g u r a ( t r ā g u s a ) .

5 . p u n k t s ( d u i - d u a ņ ) — « p u n k t s p i e l ū pa s a u g š ē j ā s m a l a s » ; a t r o d a suz a u g š l ū p a s pa v i d u s l ī n i j u v i e t ā , kur ā d a p ā r i e t g ļ o t ā d ā . M a s ē t s ē d u s .

6 . p u n k t s ( u - č u ) — « p u n k t s p i e p i e k t ā s v i e t a s » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s un1 v i e n . v i r s g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a ­sēt v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

shēma

RAKSTISANAS SPAZMA

Jū s ķ e r a t i e s p i e z ī m u ļ a vai s p a l v a s un jū t at , ka r ak s t o t p i rks t i k r a m p j a i n i s a v e l k a s . V i s a s c i t as k u s t ī b a s ar p i r k s t i e m , p l a u k s t u un r oku v a r a t i z d ar ī t b e z k ā d i e m k a v ē k ļ i e m , b e t raks t ī t n e v a r a t g a n d r ī z n e m a z . Tas ir s a v d a b ī g s k u s t ī b u t r a u c ē j u m s — r a k s t ī š a n a s s p a z m a .

Par as t i p i r m s r a k s t ī š a n a s s p a z m a s jau m ē d z b ūt e m o c i o n ā l a la b i l i - t ā t e , a i z d o m ī g u m s , s a t r a u k u m s , kā a r ī i l g s t o š a p ā r s l o d z e rok a i , ar kuru raksta.

R o d o t i e s r a k s t ī š a n a s s p a z m a i , j ā g r i e ž a s p i e ārs ta. R a k s t ī š a n a s s p a z m u ā r s t ē ar m e d i k a m e n t i e m un s p e c i ā l i e m ā r s t n i e c i s k ā s f i z k u l t ū ­ras v i n g r i n ā j u m i e m , r e i z ē m a r ī ar p s i h o t e r a p i j u .

A r ī p u n k t u m a s ā ž a v ar b ūt ļot i v ē r t ī g a šīs s p a z m a s ā r s t ē š a n ā . Taču tai j ā b ū t i l g s t o ša i , v a i r ā k u kursu v e i d ā . T u r k l ā t ļot i l iela n o z ī m e p i e ­š ķ i r a m a p a r e i z a m m i e g a un n o m o d a r e ž ī m a m , t ā p a t r e l a k s ā c i j a i : p a ­s t a i g ā m , s i l t ām p e l d ē m .

Uz p u n k t i e m j ā i e d a r b o j a s a r n o m i e r i n o š o m e t o d i , i z d a ro t v i e g l a s p i e s k ā r i e n v e i d ī g a s r o t ā c i j a s k u s t ī b a s p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s ­t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā , 3 — 5 min uz kat ru p u n k t u (54. s h ē m a ) .

P i r m i e t r ī s p u n k t i j ā m a s ē kat ru d i e n u , un ar t i e m j ā s ā k kat rs m a s ā ža s s e a n s s . Š i e m p u n k t i e m p a k ā p e n i s k i — pa d i v i e m t r i m p u n k t i e m — p i e v i e n o p ā r ē j o s p u n k t u s .

1 . p u n k t s ( b a i - h u i ) — « s i m t k ā r t ē j a s a v ā c ē j a p u n k t s » ; a t r o d a s uz g a l v a sp r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s 5 v i e n . v i rs g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s p r i e k š ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t s ē d u s , g a l v a n o l i e k t a uz pr ie kš u .

2 . p u n k t s ( h e - g u ) — « p u n k t s no v i s ā m p u s ē m a i z s e g t ā i e l e j ā » ; a b ā sr o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a rp I un 11 d e l n a s k a u l u , t u v ā k 11 d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a .

3 . p u n k t s ( c z u - s a ņ - j i ) — «simt s l i m ī b u ā r s t ē š a n a s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ;a t r o d a s 3 v i e n . uz leju no c e ļ a k a u l i ņ a a p a k š ē j ā s ma l as un 1 v i e n . uz ā rp u s i no l ielā l i e l a k a u l a p r i e k š ē j ā s mal as . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jās ; s ē d u s , kā jas i z t a i sn ot as .

4 . p u n k t s ( v a ņ - g u ) — « p u n k t s p i e n o b r i e d u š a k au la »; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s p l a u k s t a s ā r ē j ā malā v i rs V d e l n a s k au l a . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r ok a uz l i k ­ta uz g a l d a .

54.shēma

5. p u n k t s ( s i ņ - š u ) — «s i r ds s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1 1 / 2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s V un VI k rūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā p a l i k t s n e l i e l s s p i l v e n s .

54.

shēma

13

6 . p u n k t s ( n a o - š u ) — « p u n k t s p i e p l e c a » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o ­das uz m u g u r a s , b e d r ī t ē p i e l āps t i ņa s, uz v i e n a s v e r t i k ā ­las l īn jas ar p a d u s e s k r o k u . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t āv ok l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā pa l i k ts s p i l v e n s .

7 . p u n k t s ( t j a ņ - c z u n ) — « p u nk t s p i e d e b e s u s e n č i e m » ; a b ā s ķ e r m e ņ ap u s ē s ; a t r o d a s l ā ps t i ņ a s z e m š ķ a u t n e s b e d r e s c e n t r ā . M a ­sēt t ā p a t kā 6. p u n k t u .

8 . p u n k t s ( d a - j i n ) — « p u n k t s p i e l iela p a u g u r a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o d a suz p l a u k s t p a m a t a p r i e k š ē j ā s v i r s m a s s t a r p c ī p s l ā m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka uzl ikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

9 . p u n k t s ( b i n - f e n ) — «v ēj a k u s t ī b a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s l ā p s t i ņa s š ķ a u t n e s v i d ū . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara ot rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r s ē d u s , n e d a u d z n o l i e c o t i e s uz p r i e k š u .

10. p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u n k t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u ­s ēs ; a t r o d a s s t a rp l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a kau la l ie lo p a u g u r u (uz leju un uz p r i e k š u no l ā p s t iņ a s p l e c a p a u g u r a ā r ē j ā s m a l a s ) . M a s ē p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā p u s ē ; s ē d u s .

1 1 . p u n k t s ( s i n - c z j a ņ ) — « p i e t i e k a m a s a t s t a r p e s p u n k t s » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a s p ē d a s v i r s p u s ē s t ar p I un 11 p l e z n a s kau la g a l ­v i ņ ā m — v i e t ā , kur s t a r p t ā m ir v i s l i e l ā k ā a t s t a r p e . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p ē d ā s ; s ē d u s , kājas s a l ie k ta s c e ļ o s .

1 2 . p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l iekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — k r ok as g a l ā , kas i z v e i d o j a s , j a roku s a l i e c e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba jā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r oka p u s s a l i e k t ā s t ā v o k l ī uzl ikta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

13. p u n k t s ( t j a ņ - c z i n ) — « p u n k t s p i e d e b e s u a v o t a » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o ­d as uz i z t a i sn ot as r oka s a u g š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s1 v i e n . uz a u g š u no e l k o ņ a k r oka s. M a s ē t p ā r m a i ņ u s l abajā un k re i sa j ā r o kā ; s ē d u s , r oka i z t a i sno t a un no l a i s t a uz leju.

1 4 . p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r im s p r a u g ā m r o kā » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz leju no tās k r oka s g a la , kura i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r oku e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r okā ; e l k o n ī p u s s a ­l iektā r oka uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

PARODONTOZE

Ja s t o m a t o l o g s j u m s ir n o t e i c i s p a r o d o n t o z e s d i a g n o z i , j u m s s t e i d z ī g i j ā m o b i l i z ē j a s un ak t ī v i j ā p a l ī d z ā r s t a m jūs ā r s t ē t . G a l ­v e n a i s šīs s l i m ī b a s c ē l o n i s ir z o b u a p a u d u ( p a r o d o n t a ) n e p i e t i e k a m a b a r o š a n ā s sa ka rā ar t r a u c ē j u m i e m šo a u d u a s i n s v a d o s un n e r v o s . V i e n s no c ē l o ņ i e m i r z o b a k m e n s n o s ē d u m i , kas m e h ā n i s k i n o t ī r ā m i . To d a r a s t o m a t o l o g s .

P a r o d o n t o z e s ā r s t ē š a n a i n o te i k t i j ā b ū t k o m p l e k s a i , ļoti i n d i v i d u ā ­lai, visi s t o m a t o l o g a n o r ā d ī j u m i p r e c ī z i j ā i z p i l d a . T aču a r ī p u n k t u m a s āž a va r d o t l ielu l a b u m u , ja j ūs t o s ā k s i e t laikus vai pat p r o f i l a k ­t iski .

Tā kā p a r o d o n t o z e ir h ro n i s k a s l i m ī b a , t a d laikus sākta ā r s t ē š a n a a p t u r ē s tās t ā l ā k o a t t ī s t ī b u vai p a v i s a m p ā r t r a u k s to.

P un k t u m a sā ž u izdara ar t o n i z ē j o š o m e t o d i , i z m a n t o j o t dz i ļ u s p i e d i e n u ar a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r ­z ienā un v i b r i n ā š a n u / 9 — 1 min i lgi ( 55 . s h ē m a ) . M a s ā ž u i zdara katru d i e n u 2 r e i z es , p a v i s a m 1 0 — 12 d i e n a s . P ē c 7 — 10 d i e n u i lga p ā r t r a u ­kuma m a s ā ž a s kursu a t kā r t o .

N e p i e c i e š a m i v a i r āk i šād i kursi , t u r k l ā t j ā t u r p i n a ā r s t ē t i e s p i e s t o ­m a t o l o g a .

1. p u n k t s ( i n - s j a n ) — « p a t ī k a m a s s m ar ž as u z t v e r e s p u n k t s » ; a b ā s sejasp u s ē s ; a t r o d a s d e g u n a un l ūpas r i e v as a u g š g a l ā . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

2 . p u n k t s ( h e - ļ a o ) — « p u n k t s p i e g r a u d u a p c i r k ņ a » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s uz r o b e ž a s s t a r p p e r p e n d i k u l a a u g š ē j o un v i d ē j o t r e š d a ļ u , kurš n o v i l k t s no d e g u n a s p ā r n u p i e s t i p r i n ā š a n ā s v i e t a s uz a u g š l ū p u . M a s ē t v i e n l a i k u s l aba jā un kre i sa j ā p u s ē ; s ē d u s .

3. p u n k t s ( d a - i n ) — «l ie las p i e ņ e m š a n a s p u n k t s » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s 1,3 v i e n . uz p r i e k š u no a p a k š ž o k ļ a l eņķa . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

4 . p u n k t s ( č e n - c z j a n ) — « p u nk t s p i e ū d e n s s a ņ ē m ē j a » ; a t r o d a s zo d aun l ū pa s r i ev as c e n t r ā . M a s ē t s ē d u s , m u t e p a v ē r t a .

5 . p u n k t s ( t j a ņ - č ž u ) — « p u n k t s p i e d e b e s u s t a b a » ; a b ā s g a l v a s p u s ē s ;a t r o d a s 1"2 v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s uz g a l v a s m a t a i n ā s d a ļ a s m u g u r ē j ā s r o b e ž a s . M a s ē t v i e n l a i ­kus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , g a l v a n e d a u d z n o l i e k t a uz p r i e k š u .

6. p u n k t s ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t g u ļ u s uz m u g u r a s , mus ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

shēma shēma

7. p u n k t s ( h u a n - š u ) — « d z ī v ī b a s c e n t r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r ­m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s n a b a s l ī m e n ī , ’ / 2 v i e n . uz s ā n i e m no p r i e k š ē j ā s v i d u s l ī n i j a s . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; g u ļ u s uz m u g u r a s , m u sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

8 . p u n k t s ( g a ņ - š u ) — «aknu s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s 1% v i e n . uz s ā n i e m n o m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s IX un X krūšu s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i zdara o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s i r g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā pa l i k ts s p i l v e n s .

9 . p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « ni eru s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;a t r o d a s I 1" v i e n . uz s ā n i e m no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a sII un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s m a i l o i z a u g u m u s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē š a n u v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s i z da ra o t rs c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , z e m tā pa l i k t s s p i l v e n s .

10. p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u nk t s p i e i z l iekta d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a l o c ī t a v a s a p v i d ū ī k š ķ a p u s ē — k r o k a s g a l ā , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r ok u e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba jā un k r e i sa j ā r ok ā; s ē d u s , e l k o n ī p u s s a l i e k t a r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

shēma

1 1 - p u n k t s ( š o u - s a ņ - j i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz leju no t ās k r o k a s g a l a , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r oku e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l ab a j ā un k r e i sa j ā r o kā ; e l k o n ī p u s s a - l iekta r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

1 2. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ē » ; a b ā s p u s ē s ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā v i rs v a i g a kau la p i e auss g l i e m e ž ­n ī c a s p a m a t a . M a s ē t v i e n l a k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

DIPITRENA KONTRAKTORA

D i p i t r ē n a k o n t r a k t ū r a ir h r o n i s k a p l a u k s t a s s l i m ī b a , kuras c ē l o n i s p a g a i d ā m vē l n av n o s k a i d r o t s . S l i m ī b a a t t ī s t ās d a r b s p ē j a s v e c u m ā un n e re t i r a d a i n v a l i d i t ā t i . D e l n a s a p o n e i r o z e s p a t o l o ģ i s k i p ā r v e i d o t o š ķ i e d r u r a d i k ā l a i z o p e r ē š a n a ne v i e n m ē r p a s a r g ā no r e c i ­d ī v a .

S t a r p d a ž ā d ā m k o n s e r v a t ī v ā m ( n e ķ i r u r ģ i s k ā m ) m e t o d ē m , ar k u r ā m s ā k u m a s t a d i j ā ā r s t ē D i p i t r ē n a k o n t r a k t ū r u , s a m ē r ā n o z ī m ī g u v ie t u i e ņ e m a r ī p u n k t u m as ā ža . To va r k o m b i n ē t ar ā rs t a p a r a k s t ī t o ā r s t ē ­šan u.

P u nk t u m a s āž a i i z m a n t o n o m i e r i n o š o m e t o d i , i e d a r b o j o ­t ies ar v i e g l u p i e s k a r š a n o s un a p ļ v e i d a k u s t ī b ā m p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā a i z v i e n l ē n ā k ā t e m p ā 3 — 5 min i lgi uz kat ru p u n k t u . S a j ū t a i j ā b ū t t ā d a i , k ā d a tā ir b ē r n u r o t a ļā « V ā r u , v ā r u p u t r i ņ u . . .».

N e p i e c i e š a m i v a i r ā k i m a s ā ž a s kurs i , pa 12 s e a n s i e m kat rā, s t a r p k u r s i e m 7 — 10 d i e n u p ā r t r a u k u m s (56. s h ē m a ) .

1 . p u n k t s ( l a o - g u n ) — « d a r b a p i l s» ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a s d e l n a s c e n t r ā s ta rp I II un IV d e l n a s k a u lu . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k re i sa j ā r o k ā ; r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u , mu sk u ļ i a t s l ā b i n ā t i .

2 . p u n k t s ( č i - c z e ) — « p u n k t s p i e m et r u dz i ļ a m u k l ā j a » ; a b ā s r ok ā s ;a t r o d a s uz e l k o ņ a l o c ī t a v a s p r i e k š ē j ā s v i r s m a s ā d a s k rokā ( ī k š ķ a p u s ē ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā rokā; r ok a uzl i kta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz a u g š u .

56.shēma

3 . p u n k t s ļ h e - g u ) — « p u n k t s no v i s ā m p u s ē m a i z s e g t ā i e l e j ā » ; a b ā sr o k ā s ; a t r o d a s p l a u k s t a s v i r s p u s ē s t a r p I un 11 d e l n a s k au lu , t u v ā k II d e l n a s k a u l a m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r ei sa j ā p l a u k s t ā ; s ē d u s , r oka uzl i kta uz g a l d a , v i e g l i s a ­v i l k t a d ū r ē .

4 . p u n k t s ( š o u - s a ņ - ļ i ) — « p u n k t s p i e t r ī s s p r a u g ā m r o k ā » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s uz a p a k š d e l m a m u g u r ē j ā s v i r s m a s 2 v i e n . uz leju no tās k r o k a s g a l a , kas i z v e i d o j a s , s a l i e c o t r oku e l k o n ī . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā r o kā ; e l k o n ī p u s s a - l i ek ta r ok a uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz le ju.

56.shēma

5 . p u n k t s ( c z j a ņ - j u i ) — « p u nk t s p i e p l e c a g u l t n e s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u ­s ē s ; a t r o d a s s t a r p l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r u un a u g š d e l m a k au la l i e l o p a u g u r u ( uz leju un uz p r i e k š u no l ā p s t i ņ a s p l e c a p a u g u r a ā r ē j ā s m a l a s ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k re i sa j ā p l e c ā ; s ē d u s .

6 . p u n k t s ( c j u i - č i ) — « p u n k t s p i e i z l i ek t a d ī ķ ī š a » ; a b ā s r o k ā s ; a t r o d a se l k o ņ a k r o k a s g a lā ī k š ķ a p u s ē ( lai i z v e i d o t o s k r oka , roka j ā s a l i e c e l k o n ī ) . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l a ba jā un k r e i s a j ā r o kā ; s ē d u s , e l k o n ī p u s s a l i e k t a r oka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r ­sta uz le ju.

KOSMĒTISKA MASAŽA

J ūs n e a p š a u b ā m i v ē l a t i e s i e s p ē j a m i i lgi s ag l a b ā t v e s e l ī b u , s k a i s t u m u , s v a i g u se ja s k r ās u , g l u d u ā d u un j a u n ī b a i r a k s t u r ī g o acu m i r d z u m u . Tas v iss ir s a s n i e d z a m s , ja kat ru d i e n u v e i c p u n k t u m a s ā ž u . N e s t e i d z i e t i e s seju k r ās ot , g r i m s uz ļ e n g a n a s , sa u sa s un b l a u g z n a i n a s ā d a s i zskat ās n e g l ī t i ! S l i k ta s s e j a s k r ā s a s c ē l o n i s v a r b ūt g r e m o š a n a s t r a u c ē j u m i , a i z c i e t ē j u m s , v ē d e r a u z p ū š a n ā s vai k ā d a i e k š ķ ī g a s l i m ī b a . Lai t o n o s k a i d r o t u , j ā k o n s u l t ē j a s ar ā r s t u . P ā r ē j o v e i k s p u n k t u m a sā ž a .

P u n k t u s m a s ē ar n o m i e r i n o š o m e t o d i , 2 — 5 m i n ū t e s v i e g l i s p i e ž o t un p i rk s t u r o t ē j o t p u l k s t e ņ a r ā d ī t ā j u k u s t ī b a s v i r z i e n ā (57 s h ē m a ) .1. p u n k t s ( š e ņ - š u ) — « n i e r u s a s k a ņ a s p u n k t s » ; a b ā s ķ e r m e ņ a p u s ē s ;

a t r o d a s 1 "\o v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī ­n i jas II un III j o s t a s s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

2. p u n k t s ( s a ņ - c z j a o - š u ) — « ķ e r m e ņ a t r ī s d a ļu s a s ka ņ as p u n k t s » ; a b ā sķ e r m e ņ a p u s ē s ; a t r o d a s I 1" v i e n . pa labi ( p a k re i s i ) no m u g u r ē j ā s v i d u s l ī n i j a s I un 11 j o s t a s s k r i e m e ļ a s t a r p a s l ī m e n ī . M a s ē t t ā p a t kā 1. p u n k t u .

V ē l a m s , lai 1. un 2. p u n k t u m a s ē t u o t r s c i l v ē k s . J ū s u s t ā v o k l i s ir g u ļ u s uz v ē d e r a , ze m tā p a l i e k n e l i e l u s p i l v e n u . Š i e ir ļoti s v a r ī g i p u n k t i .3 . p u n k t s ( ž e ņ - i n ) — « c i l v ē k a p u n k t s » ; a b ā s kakla p u s ē s ; a t r o d a s p ie

g a l v a s g r o z ī t ā j m u s k u ļ a p r i e k š ē j ā s m al as v a i r o g s k r i m š ļ a a u g š ē j ā s m al as l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s p u s ē s ; s ē d u s .

4. p u n k t s ( č ž u n - v a ņ ) — « v i d u s k a n ā l a p u n k t s » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē j ā sv i d u s l ī n i j a s 4 v i e n . uz a u g š u no n a b a s . M a s ē t s ē d u s vai g u ļ u s uz m u g u r a s , m us ku ļ i a t s l ā b i n ā t i .

57.shēma

5 . p u n k t s ( v a i - g u a ņ ) — « p u n k t s p i e r o b e ž a s ā r p u s ē » ; a b ā s r ok ā s ; a t r o ­d as uz a pa k šd e I ma . m u g u rē j ās v i r s m a s 2 v i e n . uz a u g š u no p l a u k s t p a m a t a v i d ē j ā s k r o k a s s t a rp a b i e m a p a k š d e l m a k a u l i e m . M a s ē t p ā r m a i ņ u s l aba j ā un k r e i sa j ā r okā ; s ē d u s , r o ka uz l i k ta uz g a l d a , d e l n a v ē r s t a uz leju.

6. p u n k t s ( t a i - s j i ) — « p u n k t s p i e g a i s m a s j ū r as » ; a b ā s kā jās ; a t r o d a si e d o b ē s t ar p p a p ē ž a c ī p s l u un i e k š ē j o p ot ī t i p o t ī t e s c e n ­t ra l ī m e n ī . M a s ē t v i e n l a i k u s a b ā s kā jā s ; s ē d u s , kā jas s a ­l i ek t as c e ļ o s .

7 . p u n k t s ( s i - č ž u - k u n ) — « p u n k t s p i e auss v ā r t i e m » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s p a d z i ļ i n ā j u m ā p i e uzacs ā r ē j ā g a l a . M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s , ac i s a i z v ē r t a s .

8 . p u n k t s ( t u n - e z i - ļ a o ) — « p u n k t s b e d r ī t ē acs z ī l ī t e s a u g s t u m ā » ; a b ā ss e j as p u s ē s ; a t r o d a s 5 mm sān is no acs s p r a u g a s ā r ē j ā k ak t iņa . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .

57.shēma

9 . p u n k t s ( m e i - č u n ) — «ejas p u n k t s p i e u z a c ī m » ; a b ā s se jas p u s ē s "a t r o d a s I 1" v i e n . v i rs u z ac s i e k šē j ā g a la . M a s ē t t ā p a t kā7. pu n kt u .

10. p u n k t s ( c i n - m i n ) — «acu m i r d z u m a p u n k t s » ; a b ā s se jas p u s ē s ;a t r o d a s 2 — 3 mm no acs i e k šē j ā ka kt i ņa uz d e g u n a p us i . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .

1 1 . p u n k t s ( s i - b a i ) — « p u n k t s p i e č e t r k ā r t ē j a b a l t u m a » ; a b a s se jasp u s ē s ; a t r o d a s 1 cm uz leju no z e m a c s mal as ze m acs z ī l ī ­t e s . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .

12. p u n k t s ( j a n - b a i ) — « p u n k t s p i e p a g a i d u v ā r t i e m » ; a b ā s se ja s p u s ē s ;a t r o d a s 1 v i e n . uz a u g š u no u za cs v i d u s p u n k t a v i rs acs z ī l ī t es . M a s ē t t ā p a t kā 7. p u n k t u .

13 . p u n k t s ( ģ i - c a n ) — « p u n k t s p i e z e m e s g l a b ā t u v e s » ; a b ā s se jasp u s ē s ; a t r o d a s 1 c m sān is no m u t e s ka kt iņ a . M a s ē t v i e n ­la ikus a b ā s p u s ē s ; s ē d u s vai g u ļ u s , a c i s a i z v ē r t a s , m ut e p a v ē r t a .

14. p u n k t s ( č e n - c z j a ņ ) — « p u n k t s p i e š ķ i d r u m a u z t v ē r ē j a » ; a t r o d a sz o d a r i e v a s c e n t r ā . M a s ē t t ā p a t kā 13. p u n k t u .

15

shēma

15. p u n k t s ( d e n i ņ u h e - ļ a o ) — « p u n k t s d e n i ņ u b e d r ī t e » ; a b a s p u s e s ;a t r o d a s i e d o b ē vi rs v a i g u kau la p i e auss g l i e m e ž n ī c a s p a m a t a . M a s ē t v i e n l a i k u s a b a s p u s ē s ; g u ļ u s vai s ē d u s , a c i s a i z v ē r t a s .

ĢĪBONIS

ī s l a i c ī g s a p z i ņ a s z u d u m s r o d a s t ā d ē ļ , ka g a l v a s s m a d z e ­nes k ād u b r ī d i n e t i e k p i e t i e k a m i a p a s i ņ o t a s . Ģ ī b o n i var izrais ī t n e g a ­t ī va s e m o c i j a s ( i z b ī l i s , b a i l e s , u z t r a u k u m s ) , s ā p e s , i l g s t oš a s t ā v ē š a n a , s t rau ja p i e c e l š a n ā s no g u ļ u s s t ā v o k ļ a . Bez t am ģ ī b o n i s va r b ūt si rds vai c e n t r ā l ā s n e r v u s i s t ē m a s d a r b ī b a s p ē k š ņ a t r a u c ē j u m a s i m p t o m s .

Ģ ī b o n i s b i e ž ā k r o d a s n o v ā j i n ā t i e m vai n e ē d u š i e m c i l v ē k i e m , kā a r ī i n f e kc i j a s s l i m ī b u laikā.

Ģ ī b o n ī p ē k š ņ i a p t u m š o j a s a p z i ņ a , sākas r e i b o n i s un g a l v a s s ā p e s , p a r ā d ā s t r o k s n i s a u s ī s , ā d a kļūst b ā la , r ok as un kājas — a uks tas , r o d a s sl ikta d ū š a un sek la e l p o š a n a .

Ja c i l v ē k s ir n o ģ ī b i s , v i ņš j ā n o g u l d a tā, lai kā jas a t r as t o s a u g s t ā k ne kā g a l v a , j ā a t b r ī v o no c i e š a a p ģ ē r b a ( j ā a t p o g ā a p k a k l e , j ā p a l a i ž v a ļ ī g ā k j o s t a ) , j ā g ā d ā par s v a i g a g a i sa p i e p l ū d i ( j ā a t v e r l o g s ) .

P i rms i e r o d a s ārsts , va r sākt p u n k t u m a s ā ž u . P ē c t am kad c i l v ē k s a t g u v i e s , v i ņ a m d o d d z e r t karstu t ē j u .

P u nk t u m as āža i i z m a n t o t o n i z ē j o š o m e t o d i — 5 — 10 s, dzi ļ i s p i e ž o t , v i b r i n a (58. s h ē m a ) .1. p u n k t s ( ž e ņ - č ž u n ) — « p u n k t s ū d e n s b e d r ī t ē » ; a t r o d a s uz p r i e k š ē ­

jās v i d u s l ī n i j a s zem d e g u n a . A t t ā l u m u no d e g u n a p a m a t ­nes l īdz a u g š l ū p a i s a d a l a t r ī s d a ļ ā s , p u n k t s a t r o d a s s t arp a u g š ē j o un v i d ē j o t r e š d a ļ u . M a s ē o t rs c i l v ē k s , n o ģ ī b u š o n o g u l d a uz m u g u r a s .

58.shēma

58.

shēma

2. p u n k t s ( ļ i n - t a i ) — « p u n k t s p i e g a i s a t e r a s e s » ; a t r o d a s uz m u g u r e j a sv i d u s l ī n i j a s s t a r p VI un V I I k r ūšu s k r i e m e ļ a s m a i l a j i e m i z a u g u m i e m . M a s ē o t rs c i l v ē k s , n o ģ ī b u š o n o g u l d a uz v ē d e r a .

3. p u n k t s ( š i - s j u a ņ ) — « d z ī v ī b a s p a z ī m j u d e s m i t p u n k t i » ; a b ā s r o k ā s ;a t r o d a s r oku p i rk s t u g a l o s 0,3 mm no n a g a m a l a s . O t rs c i l v ē k s m a s ē ar n a g i e m , k a m ē r r o d a s s ā p e s .

SATURS

P r i e k š v ā r d s ...................................................................................................................................3

Ievads........................................................................................................................................................ 5

Metodes rašanās un tās vieta mūsdienu medicīnā.....................................................5Punktu masāžas pamati, iedarbības metodes, tehnika, indikācijas un kontr-

indikācijas............................................................................................................................. .8

Orient ieri bioloģiski aktīvo punktu atrašanai.................................................................25

Dažu punktu atrašanas paņēmieni ......................................................................................28

Vesel ības masāža................................................................................................................................. 35

Astēniskais s i n d r o m s . ................................................................................................................40

Asinsvadu v e ģ e t o d i s t o n i j a ...........................................................................................................45

Vesel ības traucējumi, kurus izraisa laikapstākļu m a i ņ a ..................................... 45

Plaukstu, pēdu, padušu, starpenes, galvas pastiprināta svīšana . . . . 50

S i r d s k l a u v e s ........................................................................................................................61

Aukstas k ā j a s . ............................................................................................................................ 67

Ateroskleroze.................................................................................................................................. 74

Stenokardi ja........................................................................................................................................... 87

A l e r ģ i j a .............................................................................................................................................. 91

Nātrene..................................................................................................................................................113

Bronhiālā astma................................................................................................................................. 123

Hronisks b r o n h ī t s .......................................................................................................................... 132

Miega traucējumi................................................................................................................................ 139

Pastiprināta u z b u d i n ā m ī b a ......................................................................................................... 148

G a l v a s s ā p e s . ...................................................................................................................................155

Roku un pirkstu t i r p š a n a .....................................................................................................164

Sindroms «Bērnības atmiņas».........................................................................................................171

Urīna nesaturēšana n a k t ī s . ...................................................................................................171

Nakts b a i l e s . ........................................................................................................................... 182

Aizmāršība, izklaidība, nespēja k o n c e n t r ē t i e s . ...................................................... 183

Bērna nemotivēta iet iepība un pastāvīga n e p a k l a u s ī b a .........................................188Kautrība, bailes, neticība saviem spēkiem, biklums, bezpal īdzība, raudulī-

gums, pirksta zīšana, nagu g r a u š a n a ......................................................................190

P Ē C V Ā R D S

V a i r ā k n ek ā 5 t ū k s t o š u s g a d u r e f l e k s o t e r a p i j u un p u n k t u m a s ā ž u ar l a b i e m p a n ā k u m i e m l i e t o d a ž ā d u f u n k c i o n ā l o t r a u c ē j u m u n o v ē r š a n a i . T ā t a d p u n k t u m a s ā ž a ir v ē r t ī g a m e t o d e , un m ū s d i e n u ā r s t n i e c ī b a s p r a k s ē tai i e r ā d ā m a p i e n ā c ī g a v i e t a .

P u n k t u m a s ā ž a s l i e t o š a n a n e b ū t n e a p r o b e ž o j a s t i kai ar t ā m s l i m ī ­b ā m , s i n d r o m i e m un s i m p t o m i e m , kas m i n ēt i šajā g r ā m a t ā . Ja katrs a p g ū s un l i e t os p u n k t u m a s ā ž u kā p r o f i l a k t i s k u vai p i r m ā s p a l ī d z ī b a s l ī d z e k l i , m ēs visi k ļū s i m v e s e l ā k i . P u nk t u m a s ā ž a s m e t o d i k a i r v i e n ­kārša, ī p a š a a p m ā c ī b a na v v a j a d z ī g a , v i e n ī g i s t i ngr i j ā i e v ē r o v i sas p u n k t u m a s ā ž a s i n d i k ā c i j a s , k o n t r i n d i k ā c i j a s un g r ā m a t ā a p r a k s t ī t i e m a s ā ž a s p a ņ ē m i e n i . M e t o d i k u d r ī k s t m a i n ī t t i kai t a d , ja t o i e sa ka ā rs ts , kurš ī p a š i s p e c i a l i z ē j i e s r e f l e k s o t e r a p i j ā .

G r ā m a t ā m i n ē t s , ka d a ļ ā g a d ī j u m u p u n k t u s m as ā ža i i zvē la s i n d i ­v i d u ā l i . T ad no v i s i e m a p r a k s t ī t a j i e m p u n k t i e m v a r a t i z v ē l ē t i e s d a ž u s p u n k t u s vai p a t t ika i v i e n u p u n k t u , kura m a s ā ž a ir v i s e f e k t ī v ā k ā .

P u n k t u m a s ā ž a j ā v e i c p r e c ī z i un s i s t e m ā t i s k i , t a d t ā b ū s l abs p a ­mat s v e s e l ī b a s s a g l a b ā š a n a i g a n j u m s , g a n j ūsu t u v i n i e k i e m .

Aptaukošanas

Dzimumnespeks

Zultsceļu diskinēzija .

Adenoidi . . .

Rakstīšanas spazma

Parodontoze.

Dipitrēna kontraktura

Kosmētiskā masaza

Ģībonis

.197

201

214

.220

.222

228

.233

.236

.241

Н а у ч н о -п о п у л я р н о е и здание

И брагим ова В алентина С е м е но вна

ТО Ч ЕЧН Ы Й М А С С А Ж

Рига, и зд а те л ьство «Звайгзне»На л а ты ш ско м язы кеП еревели с р у с с ко го Я. Д ам усевич ,Д з. К а р нса , К . Сталте

Z in ā tn is k i p o p u lā rs izd evu m s

Ibrah im ova V a le n tīn a Sem jona m.

PU N K TU M A S Ā Ž A

R edakto rs J. V e in b e rg s .M ā ks i, re d a k to rs U. G u lb is .Tebn. re d a k to re 8. B riede .K o re k to re Z. Stikute .V āku z īm . G . B ra ltovska.

HB № 4068

N o do ta sa likšanai 31.03.89. P arakstīta ie sp iešana i 10.08.89. Form āts 6 0 X 9 0 / | „ . O fseta p a p īrs . Ž u rn ā lu c irs tā g a rn itū ra . O fse tsp ied u m s. 1 5,5 uzsk. ie s p ie d i. , 31,5 uzsk. krāsu n o v ilk ., 12,36 iz d e v n . I. M e tie n s 100 000 eks. Pasūt. Nr. 705. Cena 3 rb ļ. Iz d e v n ie c īb a « Z va igzn e» , 226013, R īg ā , G o rk ija ie lā 105. Iz d e v n . Nr. 7 6 7 0 /D M -2 . Iesp ies ta L a tv ija s KP CK iz d e v n ie c īb a s t ip o g rā f ijā , 226081, R īg ā , Balasta d a m b ī 3.