Grāmatas autors Andreass Morics, ājurvēdas ārsts un dietologs, savas 30 gadu ilgās dziednieka prakses laikā ir novērojis, ka žultsakmeņu nogulsnēšanās aknās ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc cilvēki saslimst un nespēj atveseļoties. Pēc daudzu tūkstošu cilvēku izārstēšanas viņš apliecina, ka ikviens, kam ir kāda hroniska slimība, aknās nēsā lielu daudzumu žultsakmeņu.

_ ŽULTSAKMEŅI AKNĀS IR VIENS NO GALVENAJIEM IEMESLIEM, KĀPĒC » CILVĒKI ZAUDĒ VESELĪBU, JAUNEKLĪBU UN VITALITĀTI.

' Lasot šo grāmatu, jūs uzzināsiet, kādas pazīmes un simptomi liecina par žultsakmeņiem aknās un žultspūslī. Jūs iemācīsieties vienā reizē bez sāpēm izskalot pat līdz vairākiem simtiem visdažādākā lieluma žultsakmeņu. Aknu attīrīšanas procedūra aizņem apmēram sešpadsmit stundas, un to var veikt nedēļas nogalē mājas apstākļos.

"Šī nav tikai grāmata, bet gan iedarbīgs pašdziedināšanas līdzeklis.Tā ir mainījusi manu un manu pacientu dzīvi."

Džins L Paskuči, BS, DDS, ārsts un metafiziķis, ASV

"Man par pārsteigumu nākamajā dienā pēc tīrīšanas izdalījās seši simti dažāda lieluma un krāsas žultsakmeņu. Sajutu tūlītēju atvieglojumu. Esmu

mierīgāka, mazāk aizkaitināma, un manas domas ir skaidrākas."Dr. Diāna Filipsa, MB, BS, Bsc, Lielbritānija

"Pēdējo desmit gadu laikā man ir bijušas dažādas veselības problēmas, visticamāk pie tā bija vainojamas piesārņotās aknas. Tagad mana dzīve ir

mainījusies par 180 grādiem. Man ir daudz enerģijas, es jūtos gandrīz tikpat spēcīgs kā jaunībā (man ir 63 gadi). Sāpes pazuda pēc pirmās aknu

attīrīšanas un vairs nav atgriezušās."Makss Vinters, Kanāda

0 3 7 9 6 2

Andreass Morics

BrīnumaināAKNU

u n . .ZULTSPUSĻAattīrīšana

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

\

ZVAIdZrK AK

A nui Kilblolta vāka dizainsVāka noformējumam izmantots attēls:© iStockphoto.com/fc Lonely_

Andreass Morics

BRĪNUMAINĀ AKNU UN ŽULTSPŪŠĻA ATTĪRĪŠANA

No angļu valodas tulkojusi Maruta Kusiņa

Redaktore Agnese Hiteniece

Tulkojumu sagatavojis Apgāds Zvaigzne ABC, SIA,K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. B-780.A/s "Poligrāfists”, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.

Visas šī darba tiesības ir aizsargātas.Izdevumu reproducēt, kopēt vai citādi pavairot un izplatīt aizliegts bez apgāda rakstiskas atļaujas.

© 2. pārstrādātais izdevums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC', 2013 ISBN 978-9934-0-3796-2

JURIDISKA ATBILD ĪBA

Grāmatas autors Andreass Morics necenšas aģitēt izm antot kādu konkrētu veselības saglabāšanas m etodi, tom ēr tic, ka grām atā m inē­tie fakti, skaitļi un zināšanas var noderēt jebkuram cilvēkam, lai uzlabotu savu veselību. Lai gan autors ir mēģinājis sniegt izpratni par aplūkotajiem jautājum iem un nodrošināt, ka informācija, kas iegūta no citiem avotiem, ir precīza un pilnīga, tom ēr ne viņš, ne izdevējs nevar uzņemties atbildību par kļūdām , neprecizitātēm, nepilnīgu informāciju vai nekonsekvenci šajā grāmatā. Ja šādi trūkum i ir, tie ir netīši radīti. Sī grāmata nepretendē uz to, ka tā varētu aizstāt spe­ciālista profesionālus ieteikumus un ārstēšanas metodes. Jebkuru šeit sniegto padomu lasītājs var izm antot pēc saviem ieskatiem. Autors un izdevējs neuzņemas atbildību par blaknēm un citām sekām, kas var rasties, izm antojot grāmatā aprakstītos līdzekļus vai metodes. Šeit sniegtā informācija paredzēta tikai izglītojošiem mērķiem un ir balstīta uz Andreasa M orica uzskatiem un teorijām. Vienmēr, ja vēlaties sākt vai pārtraukt kādu ārstēšanās kursu, jāvēršas pie speciā­lista. Šajā grāmatā nav paredzēts sniegt medicīniskus ieteikum us un aizstāt ārstēšanu. Neviens n o autora ieteikumiem nav oficiāli pār­baudīts ārstniecības iestādēs vai laboratorijās, tāpēc lasītājam pašam tie ir jāizvērtē vai jāvēršas pie holistiskā medicīnas eksperta vai sava ārstējošā ārsta, lai risinātu specifiskās individuālās problēmas.

Veltījums

Visiem, kas pasi vēlas uzņemties atbildību par savu veselību un rūpējas

par līdzcilvēku veselību un Libklājību

S A T U R S

Ievads ............................................................................................

1. NODAĻA. ŽULTSAKMEŅI AKNĀS -GALVENAIS RISKS VESELĪBAI.............................................

Žults nozīm e.............................................................................Gremošanas sistēmas slimības.......................................................

Mutes slimības...........................................................................Kuņģa slimības..........................................................................Aizkuņģa dziedzera slimības...................................................Aknu slimības............................................................................Žultspūšļa un žultsvadu slimības...........................................Zarnu slimības...........................................................................

Asinsrites sistēmas slimības............................................................Sirds vainagartēriju slimība....................................................Augsts holesterola līmenis.......................................................Slikta asinsrite, palielināta sirds un liesa, varikozas vēnas,limlrites traucējumi, hormonālā nelīdzsvarotība.................

Elpošanas sistēmas slimības..........................................................Urīnizvadsistēmas slimības............................................................Nervu sistēmas slimības.................................................................Kaulu slimības................................................................................Locītavu slimības............................................................................Dzimumorgānu sistēmas slimības.................................................Ādas slimības...................................................................................

Secinājums.................................................................................

2. NODAĻA. KĀ ES VARU ZINĀT,KA MAN IR ŽULTSAKMEŅI...................................................Pazīmes un liecības.........................................................................

Āda..............................................................................................D eguns.......................................................................................Acis..............................................................................................Mēle, mute, lūpas un zobi........................................................Plaukstas, nagi un pēdas.........................................................Fēces...........................................................................................Secinājums................................................................................

1. Diēta...........................................................................

Pārēšanās....................................................................

Ēšana starp ēdienreizēm............................................

Smagu maltīšu ieturēšana vakarā..............................

Pārmērīga olbaltumvielu lietošana............................

Citi ēdieni un dzērieni...............................................

Rafinēta un nerafinēta sāls iedarbība.........................

Dehidratācija.............................................................

Straujš ķermeņa masas zudums.................................

Diētas ar zemu tauku saturu......................................

2. Medikamenti..............................................................

Hormonu aizstājējterapija

un pretapaugļošanās tabletes.....................................

Citi farmakoloģiskie līdzekļi........................................

Saindēšanās ar fluorīdiem............................................

3. Dzīvesveids..................................................................

Bioloģiskā pulksteņa izjaukšana................................

Dabisks miega un nomoda cikls...............................

Dabiski ēdienreižu laiki............................................

4. Dažādi iemesli...........................................................

Televīzijas skatīšanās vairākas stundas.......................

Emocionālais stress....................................................

Tradicionālā žultsakmeņu ārstēšana..........................

Secinājums.................................................................

4. NODAĻA. AKNU UN ŽULTSPŪŠĻA ATTĪRĪŠANA.

Sagatavošanās..................................................................

Reālā attīrīšana................................................................

Sagaidāmie rezultāti.........................................................

Problēmas, kas saistītas ar attīrīšanu.............................

Ābolu sulas nepanesība.............................................

Rūgtā sāls nepanesība................................................

Olīveļļas nepanesība..................................................

Kā rīkoties, ja jums ir žultspūšļa saslimšana

vai izoperēts žultspūslis..............................................

Kuriem cilvēkiem nevajadzētu lietot ābolu sulu........

Galvassāpes vai nelabums pēc aknu attīrīšanas.........

3. N ODAĻA . B IEŽĀKIE ŽULTSAKM EŅU RAGANĀS C Ē LO Ņ I.

Vājums aknu attīrīšanas laikā...........................................................Aknu attīrīšana nav devusi gaidīto rezu ltātu ............................

5. NODAĻA. IETEIKUM I, KĀ IZVAIRĪTIESNO ŽULTSAKM EŅ IEM .....................................................................

1. Aknu attīrīšana divas reizes gadā..................................................2. T īras resnās zarnas uzturēšana.......................................................3. Nieru attīr īšan a ...................................................................................4 . Regulāra jonizēta ūdens dzeršana.................................................5. M inerālvielu uzņemšana jonu veidā...........................................6. Pietiekama ūdens daudzuma dzeršana......................................7. Alkohola lietošanas sam azināšana...............................................8. Atturēšanās no pārēšanās................................................................9. Regulāru ēdienreižu ievērošana.....................................................

10. Veģetāra ēdiena lietošana.................................................................11. Atteikšanās no “vieglajiem” pārtikas p roduktiem ................12. Nerafinēta jūras sāls lietošana.......................................................

Sāls funkcijas organism ā..................................................................13. Ener-Chi Art no z īm e.........................................................................14. Pietiekama izgulēšanās......................................................................15. Izvairīšanās no pārstrādāšanās.......................................................16. Regulāras fiziskās aktivitātes .........................................................17. Regulāra uzturēšanās saulē..............................................................18. Zāļu tējas ak n ām .................................................................................19. Ikdienas eļļas terapija........................................................................20. Metāla zobu plombu nom aiņa......................................................21. Emocionālās veselības sabalansēšana..........................................

6. NODAĻA. AKNU UN ŽULTSPŪŠĻA ATTĪRĪŠANASPOZITĪVĀ IETEK M E..........................................................................Dzīve bez slim ībām ..................................................................................Uzlabota gremošana, enerģija un v italitāte .....................................Atbrīvošanās no sāpēm ............................................................................Kustīgs ķerm enis.........................................................................................Novecošanās ap turēšana..........................................................................Iekšējais un ārējais skaistum s...............................................................Emocionālās veselības uzlabošanās.....................................................Skaidrs prāts un lielāks radošums........................................................

7. NODAĻA. CILVĒKU STĀSTI PAR AKNU ATTĪRĪŠANU..

8. NODAĻA. BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI.......................

KOPSAVILKUMS...........................................................................

PAR A U T O R U .................................................................................

IEVADS

D a u d z i cilvēki uzskata, ka žultsakmeņi var būt tikai žultspūslī. Tas ir plaši pieņemts nepareizs uzskats. Vairums žultsakm eņu veido­jas aknās, un tikai nedaudzi atrodas žultspūslī. Par to jūs varat viegli pārliecināties, veicot sev aknu attīrīšanu. Tam nav īpašas nozīmes, vai esat parasts cilvēks, medicīnas doktors, zinātnieks vai cilvēks, kuram ir izoperēts žultspūslis un kurš tāpēc uzskata, ka viņš ir atbrīvots no žultsakmeņiem. To, ka žultsakmeņi ir, pierāda aknu attīrīšanas rezultāti1. Nekādi zinātniskie pierādījumi vai medicīniskie izskaid­rojumi nespēj šo attīrīšanu padarīt vēl vērtīgāku, nekā tā jau ir. Kad ieraudzīsiet simtiem zaļu, smilškrāsas, b rūnu vai melnu žultsakmeņu peldam tualetes podā pirmajā aknu attīrīšanas reizē, sapratīsiet, ka esat atklājuši ko ļoti svarīgu. Lai apm ierinātu zinātkāri, varat aiznest savus žultsakmeņus uz laboratoriju, lai veiktu analīzes, vai pajautāt ārstam, ko viņš par tiem domā. Jūsu ārsts, iespējams, atbalstīs jūsu iniciatīvu dziedināt pašam sevi vai, gluži pretēji, brīdinās jūs tā nerī­koties. Nozīmīgākais šajā eksperimentā ir tas, ka jūs varbūt pirmo reizi dzīvē aktīvi uzņematies atbildību par savu veselību.

Ne katrs ir tik veiksmīgs kā jūs. Aptuveni 20 % pasaules iedzīvo­tāju kādā dzīves posm ā žultspūslī ir veidojušies žultsakmeņi. Daudzi no viņiem izvēlējās šā orgāna izoperēšanu. Turklāt šie statistikas dati nepieskaita tos daudzos cilvēkus, kuriem žultsakmeņi vēl tikai attīstīsies vai jau ir attīstījušies aknās. Savā trīsdesmit gadus ilgajā dabas medicīnas praksē esmu strādājis ar tūkstošiem cilvēku, kuri

1 Kad tiek runāts par aknu attīrīšanu, tas nozīmē arī žultspūšļa attīrīšanu.

cieš no dažādām hroniskām kaitēm, tāpēc varu apliecināt, ka viņiem visiem bez izņēm um a aknās bija ievērojams žultsakm eņu daudzums. Pārsteidzoši, ka tikai nedaudzi no viņiem zināja, ka viņiem ir bijuši žultsakmeņi žultspūslī. Lasot šo grām atu, jūs sapratīsiet, ka žults­akmeņi aknās ir galvenais traucēklis, lai uzlabotu un uzturētu labu veselību, jauneklību un vitalitāti. Žultsakmeņi aknās tiešām ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc cilvēki saslimst un nespēj atgūties no slimībām.

Nespēja konstatēt un pieņem t to, ka aknās ir izveidojušies žults­akmeņi, ir plaši izplatīta parādība, kurai lielākā daļa tradicionālās un vispārpieņemtās medicīnas speciālistu nepievērš pietiekami lielu uzmanību.

Tradicionālajā medicīnā pieņem ts diagnostikā balstīties uz asins analīžu rezultātiem , tom ēr šai m etodei ir trūkum s — ar to nevar novērtēt aknu veselību. Vairumam cilvēku, kuriem ir kādas fizis­kas kaites, ir pilnīgi normāls aknu enzīmu līmenis asinīs, lai gan viņi cieš no nosprostojum iem aknās. Aknu enzīm u līmenis asinīs paaugstinās tikai tad, kad ir sākusies arī aknu šūnu noārdīšanās, kā, piemēram, hepatīta vai aknu iekaisuma gadījumā. Aknu šūnas satur daudz enzīm u. Ja noteikts skaits aknu šūnu ir pārplīsušas, to sastāvā esošie enzīmi nonāk asinīs. Ja asins analīzes uzrāda paaugstinātu šo enzīmu saturu asinīs, aknu funkcijas jau ir traucētas un tajās jau ir radušies bojājumi. Pirms šos bojājum us konstatē, aknās jau gadiem ilgi ir bijuši nosprostojum i.

Standarta klīniskie izmeklējumi gandrīz nekad neuzrāda žults- akmeņus aknās. Būtībā vairums ārstu pat nezina, ka tie vispār vei­dojas aknās. Tikai dažās progresīvās pētniecības iestādēs, piemēram, prestižās Džonsa Hopkinsa (Johns Hopkins) Universitātes izdotajos zinātniskajos rakstos un interneta vietnē ir raksturoti un attēloti aknu akmeņi. Tur tie nosaukti par žultsakmeņiem aknās.

Ja izpratīsiet, ka žultsakmeņi aknās ir izraisījuši jums dažādas slimības un veicina to attīstību, tad, veicot vienkāršu aknu a ttī­rīšanas procedūru, jūs atbrīvosieties no žultsakm eņiem un uz

visiem laikiem atgūsiet veselību un dzīvesprieku. Iesaistīšanās savu aknu attīrīšanā vai arī pacientu aknu attīrīšanā, ja esat praktizējošs ārsts, ir ļoti lietderīga. Iegūt tīras aknas ir tikpat kā no jauna pie­dzimt.

Aknas kontrolē katras ķermeņa šūnas augšanu un funkcionēšanu. Jebkura veida šūnu augšanas un attīstības traucējumi lielā mērā ir saistīti ar aknu darbību. Aknu neparastās uzbūves un darbības dēļ pat tad, ja tās ir zaudējušas 60 % no savas sākotnējās aktivitātes, joprojām iespējams, ka asins analīzes liecina - tās darbojas nor­māli. Analīzes var m aldināt gan pacientu, gan viņa ārstu, neļaujot izprast, ka vairums slim ību ir saistītas ar aknām. Tāpēc grāmatas pirmajā nodaļā ir stāstīts par šo ļoti būtisko saistību starp aknām un slimībām.

Visas slimības un to sim ptom i kaut kādā mērā ir saistīti ar no- sprostojum iem organismā. Piemēram, ja ir nosprostoti asins kapilāri, kāda šūnu grupa, ko tie apgādā ar asinīm, nesaņem vitāli svarīgo skābekli un barības vielas. Lai izdzīvotu, šīs šūnas ir spiestas realizēt kādas specifiskas izdzīvošanas metodes. Protams, daudzas no šīm aizsprostojuma ietekmētajām šūnām cieš badu un iet bojā. Citas, piem ēroties spējīgākās šūnas pierod pie šādas situācijas, mutāciju ceļā iegūst enerģiju, izm antojot vielmaiņas galaproduktus, piemē­ram, pienskābi. Šīs šūnas var salīdzināt ar cilvēku tuksnesī, kuram trūkst ūdens un kurš dzer savu urīnu, lai izdzīvotu nedaudz ilgāk, nekā nedzerot neko. Šūnu mutācijas var radīt vēzi, kad organisms cenšas novērst tūlītēju nāvi no asins saindēšanās un orgānu struk­tūras noārdīšanās. Lai gan praksē tā mēdz gadīties, tom ēr nav īsti pareizi par slimību uzskatīt norm ālu organisma atbildes reakciju uz indīgu atkritum produktu uzkrāšanos un šūnu noārdīšanos. Diemžēl daudzi ignorē šo organisma patieso dabu un nosauc šo izdzīvošanas m ehānism u par au to im ūnu slimību. Vārds “autoim ūns” nozīmē, ka organisms mēģina uzbrukt pats sev un būtībā cenšas izdarīt pašnāvību. Un tā ir patiesība. Ļaundabīgie audzēji veidojas no lie­liem nosprostojum iem saistaudos, asinsvadu sienās un limfvados.

Šie nosprostojum i neļauj veselām šūnām saņem t pietiekami daudz skābekļa un citu vitāli nepieciešamu vielu.1

Tikpat lielā mērā jūsu labklājībai var traucēt resnās zarnas no- sprostojums, kas neļauj ķerm enim atbrīvoties no atkritum vielām , ko satur fēces. Fēču uzkrāšana zarnu trakta apakšējā daļā rada indīgu vidi resnajā zarnā un, ja netiek atrasts risinājums, - arī visā ķermenī.

Nieru infekcijas un mazspēja var rasties tad, ja nieru taukaudos uzkrājas kalciju saturoši akmeņi vai nogulsnes, radot nosprostojum u urīna plūsmai no nierēm uz urīnpūsli. Šādu minerālvielu uzkrāša­nās urīnizvadsistēmā var izraisīt šķidrum a aizturi organismā, liekās ķermeņa masas veidošanos un desmitiem slimību sim ptom u.

Ja skābas, indīgas vielas uzkrājas krūtīs un plaušās, organisms pastiprināti veido gļotas, lai šīs neveselīgās vielas noķertu kā lamatās. Tā rezultātā elpceļi uz plaušām tiek nosprostoti un jums trūkst elpas. Ja jūsu organisms jau ir stipri saindēts un nosprostots, plaušās var rasties pat infekcijas. Plaušu infekcijas rodas, lai palīdzētu noārdīt un izvadīt jebkuras bojātās, vārgās plaušu šūnas, citādi sāktos pūšana vai pat sadalīšanās (strutu veidošanās). Nosprostojums plaušās traucē dabisko bojāto un novārdzināto šūnu izvadīšanu. Ja nosprostojums netiek likvidēts dabiskā ceļā vai tā veidošanos vēl vairāk veicina slikti ēšanas paradum i, plaušu audos sakrājas strutas. Dabiski, ka savairojas baktērijas, kas noārda šūnas un atkritum produktus, lai palīdzētu organismam attīrīt nosprostotās ķerm eņa daļas. Ārsti šo izdzīvošanas mehānismu sauc par staHlokoku infekciju jeb pneim oniju.

Eistahija jeb dzirdes kanālu, kas savieno ausis ar aizdeguni, no­sprosto indīgas vielas saturošas gļotas un nedzīvas baktēriju šūnas, tāpēc var pasliktināties dzirde un rasties ausu infekcijas. Līdzīgā veidā stipri skāba uztura vai dzērienu lietošana var izraisīt asiņu sabiezē- šanu. Tas kavē asinīm plūst cauri kapilāriem un sīkajām artērijām, izraisot dažādus traucējumus, piem ēram , ādas niezi, artrītu, augstu asinsspiedienu un pat sirdslēkmi vai infarktu.

1 Lai pilnībā saprastu, kas īsti ir ļaundabīgs audzējs un kas to izraisa, izlasiet grāmatu Cancer Is Not a Disease — I t’s a Survival Mechanism.

Šie un līdzīgi nosprosto jumi organismā ir tieši vai netieši saistīti ar aknu darbības traucējum iem - īpaši ar nosprostojum iem , ko rada žultsakmeņi aknās un žultspūslī. Sabiezējušu žults piciņu vai citu salipušu organisko vai neorganisko vielu klātbūtne šajos orgānos lielā mērā traucē tādus dzīvībai svarīgus procesus kā uztura sagremošana, atkritum vielu izvadīšana un asiņu atindēšana. Kad žultsvadi un žults- pūslis būs atbrīvots no žultsakmeņiem, 6 0 -1 0 0 triljoniem šūnu būs iespējams saņem t vairāk skābekļa un pietiekami daudz barības vielu, efektīvi atbrīvoties no vielmaiņas atkritum produktiem un nodrošināt perfektu sadarbību ar nervu sistēmu, endokrīno sistēmu un citām organisma sistēmām.

G andrīz visiem pacientiem, kuri cieš no hroniskām kaitēm, aknās ir milzum daudz žultsakmeņu. Ārsts var viegli par to pārliecināties, veicot šiem hroniski slimajiem cilvēkiem aknu attīrīšanu. Parasti, pirms nav attīstījušās specifiskas slimības, aknas reti tiek “vainotas” citu slim ību izraisīšanā. Vairums aknās esošo žultsakm eņu sastāv no tām pašām “nekaitīgajām ” sastāvdaļām, ko satur šķidra žults. Svarīgākā no šīm sastāvdaļām ir holesterols. Daudzi akmeņi sastāv no taukskābēm un citām organiskām vielām, kuras ir nonākušas žultsvados. Tā kā vairum u akmeņu veido sarecējušas žults vai orga­nisko vielu piciņas, tos nevar konstatēt ar rentgenstariem, ultraso- noskopijas m etodēm un datortom ogrāfiju.

Žultspūslī situācija ir atšķirīga, jo līdz 20 % žultsakmeņu sastāv no minerālvielām - galvenokārt no kalcija sāļiem - un žults pig­m entiem . Ar diagnostikas testiem ir viegli konstatēt lielos, cietos akm eņus žultspūslī, bet nav iespējams atklāt mīkstos, kalciju nesa­turošos akmeņus aknās. Tikai tad, kad ļoti daudzi holesterolu satu­roši akmeņi (sastāvā ir 8 5 -9 5 % holesterola) vai tauku pikas ir nosprostojušas aknu žultsvadus, to var konstatēt ultrasonogrāfijā. Šo kaiti parasti sauc par aknu aptaukošanos. Aptaukojušās aknas ultrasonogrāfijas attēlā izskatās baltas, nevis melnas. Tajās var būt uzkrāti pat 20 000 žultsakmeņu. To dēļ aknas pārtrauc funkcionēt un nosmok.

Ja jums ir aptaukojušās aknas un jūs apmeklēsiet ārstu, viņš, visticamāk, teiks, ka jūsu aknās ir lieki taukaudi, nevis skaidros, ka jums ir aknu žultsakmeņi (akm eņi, kas nosprosto aknu žultsva- dus). Kā jau m inēts iepriekš, vairum u sīko aknās esošo žultsakmeņu nav iespējams konstatēt ar ultrasonogrāfiju. Tom ēr labs speciālists, rūpīgi analizējot ultrasonogrāfijas attēlus, spēj konstatēt, vai daļa sīko žultsvadu aknās nav paplašinājušies nosprostojum a dēļ. Elek­tromagnētiskās rezonanses attēlos var labāk saskatīt žultsvadu papla­šināšanos, ko izraisa lielākie un blīvākie akmeņi vai to sakopojumi. Tomēr, ja vien nav konstatētas nopietnas aknu problēmas, ārsti reti kad meklē aknu žultsakmeņus. Diemžēl, lai gan aknas ir viens no nozīmīgākajiem cilvēka orgāniem, to darbības traucējumi bieži vien netiek laikus konstatēti.

Pat tad, ja būtu iespējams diagnosticēt aknu aptaukošanos un žultsakmeņu veidošanos sākuma stadijā, m ūsdienu m edicīna nespēj atbrīvot šo ļoti svarīgo orgānu no smagās nastas.

Vairumam cilvēku attīstītajās valstīs aknās ir uzkrājušies simtiem un daudzos gadījumos pat tūkstošiem sacietējušas žults un tauku nogulsnējumu. Šie akmeņi nepārtraukti nobloķē aknu žultsvadus, ievērojami traucējot aknu un visa pārējā organisma darbību. Maldīgs un novecojis ir uzskats, ka šiem akmeņiem nav nekādas ietekmes uz aknām kopum ā. Lai ko par to dom ātu jūs pats vai jūsu ārsts, tomēr minerālsāļus saturoši žultsakmeņi, tauku nogulsnes vai sacie­tējušas žults recekļi traucē žults nonākšanu tievajā zarnā pietiekamā daudzumā. Svarīgi ir saprast, ka šāda vienkārša lieta - nosprostota žults plūsma — var izraisīt tādas sarežģītas slimības kā sirds mazspēja, cukura diabēts vai vēzis.

Aknu žults ir rūgts, sārmains, dzeltens, brūns vai zaļš šķidrums, kas veic daudzas funkcijas. Katra no šīm funkcijām pamatīgi ietekmē jebkura orgāna un jebkuras orgānu sistēmas veselību. Žults ne tikai palīdz sagremot taukus, iesaistās kalcija un olbaltumvielu vielmaiņā, bet arī uztur norm ālu tauku daudzum u asinīs, atbrīvo aknas no indīgām vielām, nodrošina skābju-sārm u līdzsvaru zarnu traktā un

aptur kaitīgu m ikroorganism u vairošanos resnajā zarnā. Lai gre­mošanas sistēma būtu stipra un vesela un ķermeņa šūnas saņem tu pietiekami daudz barības vielu, diennaktī aknām jāizdala 1 litrs žults. Ja žults izdalās mazāk, rodas problēm as ar uztura sagremo­šanu, atkritum vielu izvadīšanu un asiņu nepārtrauktu atindēšanu. Daudziem cilvēkiem diennaktī veidojas tikai 250 ml vai vēl mazāk /.ults. Aknu žultsvadu atbrīvošana no žultsakmeņiem ir nozīmīgākā un iedarbīgākā procedūra, kuru jūs varat veikt, lai uzlabotu un atgūtu veselību. Pēc šīs procedūras jums izzudīs muguras sāpes un palielināsies enerģija un labsajūta.

Lasot šo grām atu, jūs iemācīsieties, kā vienā reizē bez sāpēm atbrī­voties no vairākiem sim tiem žultsakmeņu, kuri var bū t no kniep­adatas galviņas līdz nelielam valriekstam, bet retos gadījumos pat golfa bum biņas lielumā. Aknu attīrīšanas procedūra aizņem mazāk nekā četrpadsm it stundas, un to var veikt nedēļas nogalē mājas apstākļos. Pirmajā nodaļā detalizēti izskaidrots, kāpēc žultsakmeņi žultsvados (gan aknās, gan ārpus tām) ir jāuzskata par būtisku risku veselībai, jo tie var radīt gandrīz visas smagās un ne tik smagās slimī­bas. O trajā nodaļā uzzināsiet, kādas pazīmes un sim ptomi liecina par žultsakm eņu klātbūtni aknās un žultspūslī. Trešajā nodaļā aplūkoti iespējamie žultsakmeņu rašanās cēloņi un tas, ko jūs varat darīt, lai novērstu atkārtotu žultsakmeņu veidošanos. Ceturtajā nodaļā raks­tīts, kādā veidā var atbrīvot organismu no žultsakmeņiem. Sestajā nodaļā “Aknu un žultsakm eņu attīrīšanas pozitīvā ietekme” stāstīts par dažiem veselības uzlabojumiem, ko iegūsiet pēc šīs pašattīrīša­nās programmas veikšanas. Savukārt septītajā nodaļā uzzināsiet, ko citi cilvēki 110 savas pieredzes stāsta par aknu attīrīšanu. Astotajā nodaļā atradīsiet atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājum iem , lai kliedētu jūsu šaubas par aknu attīrīšanas nepieciešamību. Lai iegūtu maksimālu labum u 110 šīs procedūras, es pirms attīrīšanas procesa uzsākšanas iesaku ļoti rūpīgi izlasīt visu grāmatu.

Novēlu jums vislabākos panākumtļpf iU>dr6šinot sev pastāvīgu veselību, laimi un dzīvesprieku!

1. N O D A ĻA

Žultsakmeņ i aknās — galvenais risks veselībai

A k nas var salīdzināt ar lielu pilsētu, kurā ir daudz māju un ielu. Zemē atrodas caurules ūdens, degvielas un gāzes piegādei. Notek­ūdeņu sistēmas un atkritum u izvešanas automašīnas atbrīvo pilsētu no atkritumvielām. Spēcīgas elektrolīnijas piegādā enerģiju mājām un uzņēmumiem. Rūpnīcas, transporta sistēmas, komunikācijas un noliktavas apmierina iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Pilsētas dzīve ir organizēta tā, ka pilsēta spēj ilgstoši nodrošināt visu tajā mītošo iedzīvotāju eksistenci. Bet, ja sākas vispārējs streiks, notiek postoša zemestrīce vai terorisma akts, par kura upuriem, piemēram, kļuva Ņujorkas iedzīvotāji 2001. gada 11. septembrī, pilsētas dzīve tiek pēkšņi paralizēta un cilvēki sāk ciest no nepilnības visu vitāli svarīgo sektoru darbībā.

Līdzīgi infrastruktūrai pilsētā aknām ir simtiem dažādu funkciju, un tās ir saistītas ar visām ķerm eņa daļām. Aknas nepārtraukti ir iesaistītas ražošanā, pārstrādē un lielā mērā arī apgādē ar barības vielām. Šīs barības vielas pabaro 6 0 -100 triljonus “iedzīvotāju” - organisma šūnu. Arī katra šūna ir neaptverami sarežģīta mikrosko­piska “pilsēta”, kurā ik sekundi notiek miljards ķīmisko reakciju. Lai dažādās organisma šūnas nepārtraukti spētu darboties, aknām tās jānodrošina ar pastāvīgu barības vielu, enzīm u un horm onu plūsmu. Aknās esošajiem daudzajiem vēnu, vadu un specializētu

šūnu labirintiem visu laiku jābūt brīviem, lai varētu nodrošināt vielu ražošanu un nogādāt tās visam organismam, lai tas darbotos bez problēm ām un aizķeršanās.

Aknas ir galvenais orgāns, kas ir atbildīgs par “degvielas” izplatī­šanu un nodrošināšanu ķermenī. Turklāt aknas arī noārda sarežģītus savienojumus un sintezē olbaltumvielu molekulas. Aknas darbojas kā tīrīšanas ierīce; tās deaktivē horm onus, alkoholu un m edikam en­tus. Aknu uzdevums ir pārveidot šīs bioloģiski aktīvās vielas tā, lai tās zaudētu savu potenciāli kaitīgo ietekmi. Šo procesu sauc par detoksikāciju. īpašas šūnas aknu asinsvados (Kupfera šūnas) “savāc” kaitīgās vielas un infekcijas izraisošos mikroorganismus, kas nonāk aknās no gremošanas trakta. Šajā procesā radušās atkritum vielas aknas izvada pa žultsvadu sistēmu.

Veselīgas aknas ik m inūti saņem un izfiltrē 1,5 litrus asiņu un saražo 1 litru žults d iennaktī. Tā tiek nodrošināta norm āla aknu aktivitāte, kā arī vienmērīga un efektīva visa pārējā organisma dar­bība. Plūsmu traucējošie žultsakmeņi ievērojami mazina aknu spēju atindēt organismu no kaitīgām vielām, kas ir uzņemtas no ārvides vai veidojušās asinīs. Šie žultsakmeņi traucē arī aknām atbilstošā dau­dzumā piegādāt nepieciešamās barības vielas un enerģiju noteiktām ķermeņa daļām. Tādējādi organismā tiek izjaukts trauslais līdzsvars, ko sauc par homeostāzi, veicinot organisma sistēmu sagraušanu un radot stresu dažādiem orgāniem.

Uzskatāms piemērs šādam līdzsvara traucējum am ir endokrīno horm onu estrogēna un aldosterona koncentrācijas palielināšanās asinīs. Šie horm oni, kuri veidojas gan sievietes, gan vīrieša orga­nismā, atbild par sāls un ūdens saglabāšanu noteiktā daudzum ā. Kad žultsakmeņi nosprosto žultsvadus, var būt traucēta šo horm onu noārdīšana un pietiekama detoksikācija. Tādēļ to koncentrācija asinīs paaugstinās virs normas, izraisot audu uztūkum u un ūdens aizturi. Vairums onkologu uzskata, ka paaugstināts estrogēna līm enis ir galvenais faktors, kas sievietēm izraisa krūts vēzi. Vīriešiem augsts

šā horm ona līmenis var izraisīt krūšu dziedzeru palielināšanos un ķermeņa masas pieaugumu.

Aptuveni 60 % Amerikas iedzīvotāju ir palielināta ķerm eņa masa un novērojama aptaukošanās. Gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni bieži cieš no šķidrum a aiztures pat tad, ja viņiem ir nelieli tauku uzkrājumi. Aizturētais šķidrum s palīdz “sagūstīt” un neitra­lizēt kaitīgās vielas, kuras vairs nespēj izvadīt no organisma aknas. Tas ļauj cilvēkam ar lieko ķermeņa masu pārvarēt lielas, iespējams, Fatālas saindēšanās krīzes, piem ēram , sirdslēkmi, septisko saindēša­nos vai vispārēju infekciju. Kā blakusefekts ūdens uzkrāšanai audos ir indīgu vielu un atkritum produktu (vielmaiņas atkritum vielu un bojā gājušo šūnu atlieku) uzkrāšanās dažādās ķerm eņa daļās, kā arī asinsrites un izvadsistēmas nosprostošana. Ja organismā pārāk lielā daudzum ā uzkrājas indīgās vielas un atkritum produkti, parādās slimības sim ptom i.

Aknu un žultspūšļa attīrīšana no visiem uzkrātajiem žultsakme- ņiem (sk. 1. a un 1. b att.) palīdz a tjaunot homeostāzi, līdzsvaro ķerm eņa masu un rada piem ērotus apstākļus organisma pašdziedi- nāšanai. Aknu attīrīšana ir ari viens no piesardzības pasākumiem, kurus jūs varat veikt, lai pasargātu sevi gandrīz no visām slimībām, kas ir zināmas un maz izpētītas.

Ja jums ir kaut viens no turpm āk minētajiem sim ptom iem vai kāds tiem līdzīgs sim ptom s, visticamāk, jums aknās un žultspūslīir daudz žultsakmenu.

>

A Slikta ēstgriba A Palielināta ēstgriba

Gremošanas traucējumi *v Caureja »v Aizcietēj ums »V Fēces mālu krāsā «V Trūce»V Gāzu uzkrāšanās *V Hem oroīdi

»v Trulas sāpes labajā sānā *V Elpošanas grūtības

Hepatīts »V Aknu ciroze

Vairums infekciju >V Paaugstināts holesterola

daudzum s »V Pankreatīts »V Sirdskaite

Smadzeņu darbības>traucējum i

»V Divpadsmitpirkstu zarnas čūla *v Nelabums un vemšana »v “Zultainum s” jeb dusmas

Depresija »V Impotence»V Citas seksuālas problēmas »V Priekšdziedzera saslimšana »V Urīnizvadsistēmas problēmas ■4* H orm onu līdzsvara

traucējums »v M enstruāciju un

menopauzes problēmas *.V Redzes problēmas »v Pietūkuši plakstiņi A Jebkādas ādas problēmas »V “Aknu plankum i”, īpaši uz

roku aizmugurējās daļas un sejas

»V Reibonis un ģībonis jeb sinkopē

»v M uskuļu tonusa zudums »V Liekā ķerm eņa masa vai

masas zudum s »V Stipras sāpes plecos vai

mugurā »V Sāpes lāpstiņu augšdaļā vai

starp lāpstiņām Tumši loki zem acīm

»v Slimīgs izskats »V Spīdīga vai ar baltu vai

dzeltenu aplikum u klāta mēle

»V Skolioze «V Podagra »V Savilkti pleci vJ» Stīvs kakls >V Astma»V Galvassāpes un migrēna »V Zobu un smaganu

problēmasAcu baltum u un ādas dzelte

»V IšiassKāju nejutīgum s vai paralīze Locītavu slimības

»V Ceļgalu problēmas »v Osteoporoze *** Korpulence »v Hronisks nogurum s »V Nieru slimības »V Vēzis»V Izkaisītā skleroze un

fibromialģija »V Alcheimera slimība

Aukstas rokas un kājas a Pastiprināts karstums un

svīšana ķerm eņa augšdaļā »V Ļoti taukaini mati un matu

izkrišana »V Rētas un iegriezumi, kas

turpina asiņot un nedzīst xV Miega problēmas, bezmiegs «V Nakts murgi

Locītavu un muskuļu>stīvums

»V Karstuma un aukstum a uzplūdi

Žults nozīm e

Kā jau pieminēts iepriekš, viena no aknu galvenajām funkcijām ir žults ražošana. D iennaktī aknas izdala 1 litru žults. Žults ir viskozs, dzeltens, brūns vai zaļš sārmains šķidrum s ar rūgtu garšu. Ja nav pietiekami daudz žults, uzturs netiek sagremots vai tiek sagremots tikai daļēji. Piemēram, lai tievā zarna spētu no uztura absorbēt uz­ņemtos taukus un kalciju, barības putriņai vispirms jāsajaucas ar žulti. Ja tauki netiek pilnībā absorbēti, tas nozīmē, ka žults sekrēcija nav pietiekama. Nesagremotie tauki paliek zarnu traktā. Kad šie nesagremotie tauki kopā ar citām barības atliekām sasniedz resno zarnu, baktērijas daļu tauku pārvērš taukskābēs u n tās tiek kopā ar izkārnījumiem izvadītas laukā. Tā kā tauki ir vieglāki par ūdeni, tauku klātbūtne fēcēs liek tām peldēt. Ja tauki netiek absorbēti, netiek absorbēts arī kalcijs, tāpēc asinīs rodas tā trūkum s. Pēc tam asinis paņem trūkstošo kalciju no kauliem. Vairumā gadījum u kaulu blīvuma problēmas (osteoporoze) būtībā rodas nepietiekamas žults sekrēcijas un sliktas tauku sagremošanas dēļ, nevis tādēļ, ka netiek uzņem ts pietiekami daudz kalcija. Vairums medicīnas darbinieku šo faktu nezina, tādēļ tikai izraksta saviem pacientiem kalciju saturošus uztura bagātinātājus.

Žults ne tikai piedalās ar uzturu uzņem to tauku noārdīšanā, bet arī aizvāc indīgās vielas no aknām. Mazāk zināma, tom ēr ļoti nozīmīga žults funkcija ir tievās zarnas satura skābuma mazināšana un attīrīšana.

Kad žultsakmeņi aknās vai žultspūslī ir kritiski nosprostojuši žults plūsm u, izkārnījum u krāsa kļūst dzeltenbrūna, oranždzeltena vai bala kā māli, nevis zaļganbrūna, kādai tai normāli jābūt.

Žultsakm eņi rodas neveselīga uztura un dzīvesveida dēļ. Ja žults­akmeņi atrodas aknās arī pēc tam, kad ir novērsti to rašanās iemesli, tie rada ievērojamu risku veselībai un var izraisīt slimības vai priekš­laicīgu novecošanos. Šī iemesla dēļ šajā grāmatā žultsakmeņi tiek uzskatīti par galveno saslimšanas riska faktoru. Nākamajās nodaļās

aplūkotas sekas, kādas žultsakmeņu klātbūtn« aknās atstāj uz dažā­diem orgāniem un orgānu sistēmām. Kad žultsakmeņi tiek izvadīti, organisms pats spēj atkal darboties normāli un veselīgi.

Gremošanas sistēmas slimības

Gremošanas trakts veic četras galvenās funkcijas: sasmalcinā­šanu, sašķelšanu, absorbciju un izvadīšanu. Gremošanas trakts sākas ar muti. Tālāk tas iet caur rīkli, krūšu dobum u, vēderu un iegurņa rajonu un beidzas ar ānusu (sk. 2. att.). Kad jūs apēdat savu mal­tīti, sākas dažādi gremošanas procesi. Gremošanu var iedalīt uztura mehāniskajā noārdīšanā, to košļājot, un ķīmiskajā noārdīšanā, ko veic enzīmi. Tos satur dažādu gremošanas sistēmas dziedzeru sulas.

Enzīmi jeb ferm enti ir ķīmiski savienojumi — olbaltumvielas - , kas paātrina citu vielu ķīmiskās pārm aiņas, paši reakcijās neizmaino­ties. Gremošanas enzīmus satur siekalas, kas no siekalu dziedzeriem izdalās m utē, kuņģa sula, tievās zarnas sula, aizkuņģa dziedzera sula, ko izdala aizkuņģa dziedzeris, un žults, ko izdala aknas.

Absorbcija ir process, kurā sīkas barības vielu daļiņas izkļūst cauri tievās zarnas sienai un nonāk asinīs vai limfā, kas palīdz tās nogādāt ķermeņa šūnām.

Zarnas ar fēcēm izvada laukā tās vielas, kuras nespēj ne sagremot, ne absorbēt, piemēram, augu šķiedru celulozi. Fēcēs ir arī žults, kura satur sarkano asinsķermenīšu noārdīšanas (katabolisma) rezultātā radušos atkritum produktus. Gandrīz vienu trešdaļu no fēču masas veido zarnās bojā gājušās baktērijas. Organisms spēj strādāt vienmērīgi un efektīvi tikai tad, ja šie atkritum produkti tiek izvadīti laukā katru dienu.

Laba veselība saglabājas tad, ja visas galvenās zarnās notiekošās akti­vitātes ir līdzsvarotas un labi saskaņotas ar pārējā organisma darbību. Ja viena vai vairākas no šīm funkcijām pavājinās, gan gremošanas sistēmā, gan citās ķermeņa daļās rodas novirzes no normas. Zultsakmeņiem aknās vai žultspūslī ir graujoša ietekme uz barības sagremošanu un absorbciju, kā arī uz atkritumvielu izvadīšanu no ķermeņa.

A U L I O n M V I L I N l rvrviN/Avl VJ,

Mutes slimības

Žultsakm eņi aknās un žultspūslī ir cēlonis daudzām mutes dobum a slimībām. Akmeņi iedarbojas uz uztura sagremošanu un

absorbciju, tas savukārt traucē atkritum produktu izvadīšanu, un tie paliek gremošanas sistēmā. Atkritum u uzkrāšanās zarnās rada indes, anaerobu vidi, kas veicina veselībai kaitīgu baktēriju un parazītu savairošanos un iedragā audu veselību.

Baktēriju infekcija (piena sēne) un vīrusu jnfekcija (herpe) m utē rodas tikai tad, ja zarnās ievērojamā daudzum ā ir uzkrājušās nesa­gremotas barības vielas. Kaitīgās baktērijas cenšas noārdīt daļu no atkritum vielām , radot spēcīgas indes. Daļa no šīm indēm absorbējas asinīs un limfā, kas tās nogādā aknās. Pārējās indes paliek zarnās un ir pastāvīgas gļotādas iekaisuma izraisītājas, sākot ar mutes dobum a gļotādu un beidzot ar ānusu.

Rezultātā tievās zarnas siena iekaist un attīstās čūlas. Bojātie zarnu audi ievainojuma vietai “pieaicina” aizvien vairāk mikroorganismu, kuri palīdz noārdīt vājās un bojātās šūnas, lai no tām atbrīvotos. So procesu sauc par infekciju.

Infekcija ir normāla parādība, kas ir dabā plaši izplatīta, ja vien ir kaut kas tāds, ko nepieciešams noārdīt. Baktērijas nekad neuzbrūk nekam tādam, kas ir tīrs, vitāls un veselīgs kā nobriedis auglis kokā. Ja auglis sāk pārgatavoties, tam trūkst barības vielu un tas nokrīt zemē, bet baktērijas sāk savu attīrīšanas darbu. Sadalot augļa mīkstumu, baktērijas izdala indes. Šīs indes jūs varat konstatēt pēc nepatīkamās smakas un skābuma. Tas pats notiek, ja baktērijas iedarbojas uz nepie­tiekami sagremotu barību tievajā zarnā. Ja šāda situācija atkārtojas katru dienu mēnešiem ilgi, indes izraisa slimību simptomus.

Piena sēne norāda, ka ir m ilzum daudz baktēriju, kas ir izpla­tījušās pa visu gremošanas traktu. Baktērijas ir konstatējamas arī mutē, jo tu r gļotādas slānis nav tik attīstīts un izturīgs kā zemākajās gremošanas trakta daļās. Tom ēr galvenais baktēriju avots ir tievās zarnas saturs. Tā kā galvenā ķerm eņa imūnsistēmas daļa atrodas gremošanas trakta gļotādā, piena sēne liecina par vispārēju im ūn­sistēmas vājumu pret slimībām.

Herpe, ko ārsti uzskata par vīrusu infekciju, ir līdzīga piena sēnei, tikai baktērijas uzbrūk šūnām no ārpuses, bet vīrusi uzbrūk šūnu kodoliem šūnu iekšienē. Abos gadījumos uzbrucēju mērķis ir vājas un neveselas šūnas - tādas, kas jau ir bojātas vai nefunkcionējošas un ir potenciālās vēža šūnu radītājas m utāciju rezultātā. Turklāt šo “drām u” papildina tas, ka baktērijas u n vīrusi lielā daudzumā

spēj iemitināties žultsakmeņos un kopā ar žulti izkļūst no aknām un ietekmē tās ķerm eņa daļas, kas ir vismazāk aizsargātas vai jau novājinātas. Tātad jāatceras, ka slimību izraisītāji neinficē organismu, pirms tam ir vajadzīga palīdzība. Gremošanas traktam nepieciešama žults, lai tas varētu sevi uzturēt kārtīgu un tīru. Žults trūkum s tie­vajā zarnā neļauj tam attīrīties. Nākamais piemērotākais veids, kā atbrīvoties no nevēlamiem atkritum produktiem , ir izm antot kaitīgās baktērijas.

Žultsakm eņi var izraisīt arī citas problēmas mutes dobum ā. Tie kavē pienācīgu žults sekrēciju, kas savukārt mazina apetīti un siekalu izdalīšanos mutes dobum ā no siekalu dziedzeriem. Siekalas ir nepie­ciešamas, lai tīrītu mutes dobum u un saglabātu tā audus mīkstus un elastīgus. Ja nav pietiekami daudz siekalu, kaitīgās baktērijas var “iekarot” mutes dobum u, tāpēc var sākt bojāties zobi un iekaist sm aganas, kā arī rasties citas ar zobu veselību saistītas problēmas. Tomēr kaitīgās baktērijas uzbrūk zobiem tikai tādās mutes dobum a vietās, kur jau ir izveidojies nosprostojums, netiek piegādāts pietie­kami daudz barības vielu vai vide kļuvusi skāba.

R ūgtu garšu m utē izraisa žults, kas ir izgrūsta kuņģī un no turie­nes nonāk mutē. Tas notiek tādēļ, ka ir radies ievērojams tievās zarnas nosprostojum s, piem ēram , aizcietējums. Tā vietā, lai virzītos lejup un laukā no ķermeņa, daļa zarnu satura virzās uz augšu, nogādājot žulti, baktērijas, gāzes, indes un citas kairinošas vielas gremošanas trakta augšdaļā. Žults m utes dobum ā ievērojami ietekmē siekalu pH (skābju-sārmu līdzsvaru), kavējot siekalu attīrošo darbību un padarot mutes dobum u pieejamu infekciju izraisītājiem.

Č ūlas uz apakšlūpas liecina par līdzīgiem iekaisuma procesiem resnajā zarnā. Ja čūlas parādās atkārtoti vienā vai abos m utes kakti­ņos, tas liecina par d ivpadsin itp irk stu zarnas čūlām (sk. arī nākamo apakšnodaļu “Kuņģa slimības'). Čūlas uz m ēles atkarībā no to atra­šanās vietas norāda, ka atbilstošajās gremošanas trakta daļās, piem ē­ram, kuņģī, tievajā zarnā, aklās zarnas piedēklī vai resnajā zarnā, ir iekaisuma perēkļi.

Kuņģa slim ības

Kā jau norādīts iepriekš, žultsakmeņi un ar tiem saistītas grem o­šanas problēmas izraisa žults un žults sāļu izgrūšanu kuņģī. Žults nonākšana kuņģī savukārt rada nelabvēlīgas pārmaiņas kuņģa sulas sastāvā un kuņģī veidoto gļotu daudzum ā. Kuņģī gļotas aizsargā tā iekšējo kārtu no sālsskābes noārdošās darbības. Ja šis gļotu aizsarg- slānis ir noārdīts vai samazināts, rodas gastrīts.

Gastrīts var bū t akūtā vai hroniskā formā. Kad kuņģa epitē- lijšūnas ir pakļautas skābās kuņģa sulas iedarbībai, šūnas absorbē ūdeņraža jonus. Tādējādi pieaug skābums šūnu iekšienē, izjaucot bāzisko vielmaiņas procesu līdzsvaru un izraisot iekaisuma reakciju. Smagākos gadījumos gļotādā var izveidoties čūlas (pep tiskā kuņģa čūla), sākties asiņošana, veidoties caurum i kuņģa sienā un perito- n īts - stāvoklis, kad notiek čūlu erozija visas kuņģa vai divpadsmit- pirkstu zarnas sienas biezumā un tā saturs nonāk vēdera dobum ā.

D ivpadsm itp irk stu zarnas čūla veidojas, kad skābe, kas plūst no kuņģa, izraisa divpadsm itpirkstu zarnas sienas eroziju. Daudzos gadī­jumos ir pastiprināta skābes veidošanās. Skābes veidošanās līdzsvaru bieži izjauc pārmērīga tādu produktu lietošana, kuri veicina skābes sekrēciju, kā arī neatbilstošu produktu kombinēšana (vairāk par to Andreasa Morica grāmatā Timeless Secrets o f Health andRejuvenation — “Organisma attīrīšana", 'Jum am ”, 2012 ). Grēm as ir stāvoklis, kad kuņģa sula paceļas augšup un ieplūst barības vadā, izraisot tā maigo audu iekaisumu vai bojājumus. Atšķirībā no tradicionālā viedokļa šāda situācija nerodas tāpēc, ka kuņģis veido pārāk daudz sālsskābes, bet gan tādēļ, ka atkritum produkti, indīgās vielas un žults paceļas no tievās zarnas un ieplūst kuņģī. Daudzos gadījumos grēmas rodas tādēļ, ka kuņģis veido pārāk maz sālsskābes, tāpēc tajā barība atro­das un tiek gremota pārāk ilgi. Lietojot skābi neitralizējošas vielas, barības sagremošana var vēl vairāk palēnināties un var rasties vēl lielāki kuņģa un pārējās gremošanas sistēmas daļas bojājumi.

G astrītu un grēmas var izraisīt arī daudzi ciri gadījumi. Tās var radīt pārēšanās, ceptu produktu lietošana, pārmērīga alkohola lie­tošana, bieža smēķēšana, kafijas dzeršana katru dienu, dzeramās sodas lietošana, dzīvnieku olbaltum vielu un tauku lietošana lielā daudzumā, rentgenstaru iedarbība, zāļu dzeršana, kuras saindē šūnas, aspirīna un citu pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Gastrītu var izraisīt arī ļoti asi ēdieni, aukstu dzērienu dzeršana, saindēšanās, organisma atūdeņošanās un emocionālais stress. Viss iepriekš minētais arī vei­cina žultsakmeņu veidošanos aknās un žultspūslī, ieraujot apburtajā lokā un radot nopietnus traucējum us gremošanas trakta darbībā. Rezultātā var veidoties kuņģa vēzis.

Vairums ārstu uzskata, ka kuņģa čūlu izraisa helikobaktērijas (Helicobacterpylori). Antibiotikas iznīdē šīs baktērijas, un bieži kuņģa čūla mazinās. Lai gan nav garantijas, ka pēc zāļu lietošanas pārtrauk­šanas kuņģa čūla neatkārtosies, tomēr daudzi pacienti “atveseļojas”. Taču šāda “atveseļošanās” bieži ir ar smagiem blakusefektiem.

Inficēšanās ar helikobaktērijām ir iespējama tikai tad, ja citas kaitīgas baktērijas jau ir novājinājušas un sabojājušas kuņģa šūnas. Veselīgam kuņģim nedaudzu baktēriju klātbūtne nemaz nekaitē. Vai­rumam no mums ir bijušas šīs baktērijas, un mēs to darbību nemaz neesam izjutuši. Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc dažiem cilvēkiem nedaudzas helikobaktērijas izraisa saslimšanu, bet citiem to neizraisa. Kā jau minēts iepriekš, žultsakmeņi aknās un žultspūslī var veicināt zarnu aizcietējumu un izraisīt biežu žults un indīgo vielu ieplūšanu kuņģī, kas var bojāt aizvien vairāk kuņģa šūnu. Antibiotikas nonāvē kuņģa dabisko m ikrofloru, arī tās baktērijas, kuras parasti palīdz atbrīvoties no bojātajām šūnām, l.ai gan, lietojot antibiotikas, drīz vien slimības sim ptom i mazinās, tās vienlaikus rada ilgstošu kuņģa darbības pasliktināšanos, līdz ar to cilvēks var saslimt ar vēl kādu nopietnāku kaiti nekā kuņģa čūla. īslaicīga ārstēšana reti atmaksājas. Turpretī daudzas kuņģa kaites izzūd pašas no sevis, ja atbrīvojas no visiem žultsakmeņiem, lieto veselīgu uzturu un regulāri rūpējas par līdzsvarotu dzīvesveidu.

Aizkuņģa dziedzera slim ības

Aizkuņģa dziedzeris ir mazs dziedzeris, kura “galva” atrodas div­padsm itpirkstu zarnas līkumā. Tā galvenais izvadkanāls savienojas ar kopējo žultsvadu, veidojot žultsvada paplašinājumu, kas atveras div­padsm itpirkstu zarnas vidusdaļā. Aizkuņģa dziedzeris ne tikai veido horm onus — insulīnu un glikagonu, bet arī ražo aizkuņģa dziedzera sulu. Tā satur enzīmus, kuri sagremo ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus. Kad skābais kuņģa saturs nonāk divpadsm itpirkstu zarnā, tas sajaucas ar sārm aino aizkuņģa dziedzera sulu un žulti. Tādējādi tiek nodrošināts tāds skābju-sārmu līdzsvars - pH , kādā aizkuņģa dziedzera enzīmi ir visefektīvākie.

Žultsakm eņi aknās un žultspūslī samazina žults sekrēciju no norm āla daudzum a (1 litrs diennaktī) līdz 250 ml vai vēl mazā­kam daudzum am . Rezultātā ievērojami tiek traucēta gremošana, jo tauki un taukiem līdzīgas vielas tiek sašķeltas tikai daļēji. Tāpēc pH divpadsm itpirkstu zarnā kļūst pārāk zems un kavē gan aizkuņģa dziedzera sulas enzīm u, gan tievās zarnas enzīmu aktivitāti. Uzturs tiek sagremots tikai daļēji, bet skābā barības putriņa, kas ieplūst no kuņģa, ļoti kairina tievo zarnu visā tās garumā.

Ja žultsakmens ir nonācis no žultspūšļa žultsvada paplašinājumā, kas veidojas zem kopējā žultsvada un aizkuņģa dziedzera izvadkanāla savienošanās vietas (sk. 3. att.), tiek traucēta aizkuņģa dziedzera sulas izvadīšana un žults nonāk aizkuņģa dziedzerī. Tas aktivē tos aizkuņģa dziedzera sulas enzīmus, kas šķeļ olbaltumvielas divpadsm itpirkstu zarnā. Šie enzīmi kļūst kaitīgi pašam aizkuņģa dziedzerim, jo sāk sagremot tā audus. Tādēļ var rasties infekcijas, veidoties strutas vai vietēja rakstura tromboze. Šāds stāvoklis rada pankreatītu.

Žultsakmeņu radīts žultsvada paplašinājuma nosprostojums vairo baktērijas, vīrusus un indīgas vielas aizkuņģa dziedzerī, tu rp inot bojāt aizkuņģa dziedzera šūnas, un rezultātā izraisa ļaundabīgu audzēju. Audzējs parasti veidojas aizkuņģa dziedzera “galvas” daļā,

kur kavē žults un aizkuņģa dziedzera sulas plūsm u. Vienlaikus cil­vēkam parasti rodas dzelte (sīkāk sk. apakšnodaļā “Aknu slimības”).

Žultsakm eņi aknās, žultspūslī un žultsvada paplašinājumā daļēji var bū t par cēloni abu tipu diabētam — gan no insulīna atkarīga­jam, gan no insulīna neatkarīgajam. Visiem m aniem pacientiem , arī bērniem , kuriem bija diabēts, aknās bija arī daudz žultsakmeņu. Katra aknu attīrīšanas reize uzlaboja viņu veselības stāvokli, ja vien viņi ievēroja veselīgu dienas režīmu un uzturā nelietoja dzīvnieku valsts p roduktus.1

1 Sk. arī 3. nodaļā “Pārm ērīga olbaltum vielu lietošana” un grām atu “Organisma attīrīšana", “Jumava", 2012.

Aknu slimības

Aknas ir lielākais dziedzeris cilvēka organismā. To masa var būt pat 1,5 kg. Aknas atrodas aiz ribām vēdera labās puses augšdaļā gandrīz visā ķerm eņa platumā. Tās veic simtiem dažādu funkciju un ir sarežģītākais un aktīvākais ķermeņa orgāns.

Tā kā aknas ir atbildīgas par ķermeņa apgādi ar “degvielu” (barības vielām un enerģiju), kā arī tās pārstrādi, pārveidošanu un sadali, jebkam, kas traucē šīs funkcijas, ir kaitīga ietekme arī uz organismu kopumā. Un žultsakmeņi aknas ietekmē visstiprāk.

Aknas veido ne tikai holesterolu - būtisku šūnu uzbūves m ate­riālu - un žulti, bet arī horm onus un olbaltumvielas, kuras ietekmē organisma darbību, attīstību un dziedināšanu. Aknas veido arī jaunas am inoskābes' un pārvērš jau esošās aminoskābes olbaltumvielās. Šīs olbaltumvielas ir galvenie būvbloki, kuri veido šūnas, horm o­nus, neirotransmisīvās vielas un citas vielas. Aknas veic arī veco un nolietoto šūnu noārdīšanu, olbaltum vielu un dzelzs pārstrādi, kā arī vitamīnu un barības vielu uzkrāšanu. Žultsakmeņi apdraud visu šo svarīgo funkciju realizēšanu.

Aknas noārda asinīs nonākušo alkoholu, atindē organismu no kaitīgām vielām, baktērijām, parazītiem un noteiktām m edikam entu sastāvdaļām. Ar īpašu enzīmu palīdzību aknas pārvērš atkritumvie- las un indīgās vielas par tādiem savienojumiem , kurus var droši izvadīt no organisma. Aknas ik m inūti izfiltrē vairāk nekā vienu litru asiņu. Vairums no izfiltrētajiem atkritum produktiem pamet aknas kopā ar žults plūsmu. Žultsakm eņi, kas nosprosto žultsvadus, izraisa aknu saindēšanos, kas beidzas ar aknu slim ībām. Situācija vēl vairāk pasliktinās, kad tiek lietoti m edikam enti, ko normālos apstākļos aknas noārda. Žultsakm eņi neļauj aknām atindēties, tāpēc var rasties “pārdozēšanas” blakusefekti pat tad, ja medikamenti lietoti normālās devās. Tas nozīmē, ka pastāv risks — aknas var bojāt šo

1 Kopš cilvēka dzim šanas viņa organism s veido am inoskābes un olbaltum vielas no slāpekļa, oglekļa, skābekļa un ūdeņraža.

m edikamentu noārdīšanās produkti. Aknas nespēj pilnībā atindēt organismu no alkohola, tādēļ tas stipri bojā un noārda aknu šūnas.

Visas aknu slimības pastiprinās tad, ja žultsvadus ir nosprostojuši žultsakmeņi. Žultsakmeņi izkropļo aknu daiviņu struktūru (sk. 3- un 4. att.). Aknu daiviņas ir galvenā aknu sastāvdaļa (aknās ir vairāk nekā 50 000 daiviņu). Ar laiku arvien mazāk tiek apasiņotas aknu daiviņas un aknu šūnas. Turklāt aknu šūnas mazāk veido žulti, bojātas tiek arī nervu šķiedras. Ilgstošs žultsvadu nosprostojum s ar /ultsakm eņiem pakāpeniski bojā un noārda aknu šūnas u n aknu daiviņas. Šķiedrainie audi pakāpeniski nom aina bojātās aknu šūnas, radot vēl lielāku nosprostojum u un paaugstinot asinsspiedienu aknu asinsvados. Ja aknu šūnu reģenerācija nenotiek tādā pašā ātrum ā kā to bojāšanās, sākas aknu ciroze. Parasti aknu ciroze beidzas ar nāvi.

Aknu mazspēja rodas, kad noslāpšanas dēļ iet bojā daudzas aknu šūnas, kuras pilda šā nozīmīgā orgāna svarīgākās un vitāli nepiecie­šamākās funkcijas. Aknu darbības traucējum u sekas ir miegainība, apziņas traucējum i, roku trīce, cukura līmeņa pazemināšanās asinīs, infekcijas, nieru mazspēja un šķidrum a uzkrāšanās, asiņošana bez būtiska iemesla, koma un nāve. Taču neticami liela ir aknu spēja atjaunoties pēc smagiem bojājum iem . Ja aknas ir attīrītas no žults- akmeņiem un cietušais cilvēks pārtrauc alkohola un m edikam entu lietošanu, parasti bojājumiem nav nozīmīgu un ilgstošu seku, lai gan daudzas aknu šūnas, iespējams, ir bojātas slimības laikā. Kad šūnas ir atjaunojušās, tās darbojas kā iepriekš un ļauj aknām normāli funkcionēt. Aknu mazspējas gadījum ā atšķirībā no aknu ci rozes to pam atstruktūra nav būtiski mainījusies.

Akūts hepatīts rodas tad, ja sāk iet bojā veselas aknu šūnu gru­pas. Žultsakm eņi lielā daudzum ā uzkrāj vīrusus, kuri spēj inficēt aknu šūnas, izraisot tajās deģeneratīvas pārmaiņas. Kad palielinās žultsakmeņu skaits un lielums un arvien vairāk šūnu tiek inficētas un iet bojā, sāk noārdīties aknu daiviņas un asinsvadi sāk veidot mezglus. Tā ievērojami tiek samazināta asinsplūsma uz atlikušajām aknu šūnām . Bojājum a pakāpe, kādu šīs pārm aiņas rada aknām un to darbībai kopum ā, lielā mērā ir atkarīga no tā, cik pamatīgi žultsakmeņi ir nosprostojuši žultsvadus. Ja žultsvadu nosprostojums progresē, aknu vēzis parādās tikai pēc daudziem gadiem. Tas pats attiecas arī uz audzējiem aknās, kuri veidojas no primārajiem audzē­jiem gremošanas traktā, plaušās vai krūtīs.

Vairums aknu infekciju (A un B hepatīts, kā arī citas slimības) rodas tad, kad daļa aknu daiviņu ir nosprostotas ar žultsakmeņiem, un tas var no tik t pat ļoti agrā jaunībā. M ūsdienās parasti pārāk agri pārgriež vai nosien nabas saiti, kas saista jaundzim ušo ar māti, tāpēc bērns saņem tikai divas trešdaļas no tā asiņu daudzum a, kāds ir nepieciešams, kā arī daudzas indīgās vielas, ko normāli placenta izfiltrē pirmajā stundā pēc piedzimšanas. Bērns nesaņem arī antivie­las, kas pasargā viņu no slimībām. Parasti nabas saite pilnībā pārstāj

pulsēt pēc 4 0 -6 0 m inūtēm . Nabas saites pārāk agra pārgriešana ir medicīniski nevērīga attieksm e, kas var ietekm ēt mazuļa aknas jau kopš piedzimšanas brīža un veicināt žultsakm eņu veidošanos jau bērnībā. Šādas rīcības sekas var būt aknu infekcijas.

Veselīgas aknas un im ūnsistēm a spēj pilnībā noārdīt vīrusus neat­karīgi no tā, vai tie ir nonākuši organismā no ārvides vai iekļuvuši asinīs kādā citā veidā. Vairums cilvēku, saskaroties ar vīrusiem, nesa­slimst. Būtībā katrā no m um s ir vairums vīrusu, kuri sastopami ārvidē. Tomēr, ja aknās ir daudz žultsakmeņu, tās tiek nosprostotas un saindētas, kļūstot par piem ērotu vidi vīrusu attīstībai. Vīrusi ir iekššūnu parazīti, kuri nonāk saimniekšūnā un liek tai ražot jaunas vīrusu daļiņas. Tomēr vīrusi neattīstās un neuzbrūk šūnām nejauši. Pretstatā vispārpieņemtajam uzskatam vīrusi cenšas “iekarot” novā­jinātu un bojātu šūnu kodolus, lai novērstu m utāciju veidošanos tajos. Tom ēr ne visi vīrusi darbojas sekmīgi, tāpēc var rasties aknu vēzis. V īrusu klātbūtni vēža šūnās nevajadzētu uzskatīt par faktoru, kas izraisa vēzi.

Žultsakm eņi var būt mājvieta daudziem dzīviem vīrusiem. Daži no šiem vīrusiem var izkļūt no žultsakmeņiem un nonākt asinīs. Tad rodas hronisks hepatīts. Aknu infekcijas, kuras neizraisa vīrusi, var ierosināt baktērijas. Tās izplatās no žultsvadiem, kuri nosprostoti ar žultsakmeņiem.

Žultsakm eņu klātbūtne žultsvados arī vājina aknu šūnu spēju tikt galā ar indīgām vielām, piem ēram , hloroform u, zālēm, kas saindē šūnas, anaboliskajiem steroīdiem, alkoholu, aspirīnu, pārtikas piedevām un tamlīdzīgām vielām. Ja tā notiek, organismam rodas pārmērīga jutība pret šīm indīgajām vielām un iepriekš neprog­nozējama jutība pret daudziem m edikam entiem . Šādas pārmērīgas jutības jeb hipersensitivitātes dēļ rodas daudzas alerģijas, kā arī var ievērojami pastiprināties m edikam entu lietošanas blakusefekti, arī tādi, par kuriem Pārtikas un zāļu pārvalde vai farmācijas kompānijas nav pat brīdinājušas.

Dzelte rodas tādēļ, ka žultsakmeņi ir iesprūduši žultsvadā, kas atveras divpadsm itpirkstu zarnā, vai arī tādēļ, ka žultsakmeņi un šķiedrainie audi deformē aknu daiviņu struktūru. Tā tiek bloķēta žults plūsma cauri sīkajiem žultsvadiem, un aknu šūnas vairs nespēj saistīt1 un izdalīt žults pigmentu bilirubinu. Rezultātā asiņu plūsmā uzkrājas gan žults, gan vielas, no kurām tā ir veidota. Kad biliru­bins sāk uzkrāties asinīs, tas iekrāso ādu. Kad āda un acu baltumi iegūst dzeltenu krāsu, bilirubīna koncentrācija asinīs var jau trīskārt pārsniegt norm u. Nesaistītais biIirubīns ir inde galvas smadzenēm. Dzelti var radīt arī audzējs aizkuņģa dziedzera “galvas” daļā.

Žultspūšļa un žultsvadu slim ības

Aknas izdala žulti, kura pa diviem aknu izvadkanāliem ieplūst kopējā aknu izvadkanālā, kas ir 3,5 cm garš. Pēc tam tas savienojas ar žultspūšļa izvadkanālu un veido kopējo žultsvadu. Aknu izstrā­dātā žults pa kopējo žultsvadu ieplūst zarnu traktā, tom ēr lielākā daļa žults vispirms ieplūst žultspūslī. Žultspūslis ir bum bierveida rezervuārs, kas atrodas žultsvada galā. Tas ir piestiprināts pie aknu aizmugurējās daļas (sk. 5. att ).

Normāli žultspūslī uzkrājas aptuveni 60 g žults. Žultij, kas tiek uzkrāta žultspūslī, ir citāda konsistence nekā tai žultij, kas veidojas aknās. Žultspūslī no žults ir reabsorbēti vairums sāļu un ūdens, tāpēc žults tilpum s ir tikai viena desm itā daļa no tās sākotnējā daudzuma. Žults sāļi atšķirībā no pārējiem sāļiem netiek absorbēti, tāpēc to koncentrācija ir pieaugusi aptuveni desm itkārt. Savukārt žultspūslī žultij tiek pievienotas gļotas, kas padara to biezāku un gļotaināku. Koncentrētā žults ir spēcīgs līdzeklis, kas veicina barības sagremošanu.

1 Saistīšana ir bioķīmiskas vielas savienošana ar skābi, un tās rezultātā šī viela zaudē bioloģisko aktivitāti, kļūst ūdenī šķīstoša un tāpēc to ir vieglāk izvadīt laukā.

Ja divpadsmitpirkstu zarnā nonāk skāba un olbaltumvielām bagāta barība, žultspūšļa muskuļotās sienas kontrahējas un izgrūž žulti. Visvairāk žults no žultspūšļa izdalās tad, ja divpadsmitpirkstu zarnā nonāk daudz tauku. Organisms izmanto žultī esošos žults sāļus, lai pārvērstu taukus emulsijā un atvieglotu to sagremošanu.

Kad žults sāļi savu uzdevumu ir veikuši, tie pamet emulsijā pār­svīstos taukus un virzās lejup pa zarnām. Vairums žults sāļu tiek reabsorbēti tievās zarnas beigu daļā - līkumainajā zarnā - un nonāk atpakaļ aknās. Aknās žults sāļi atkal tiek iesaistīti žults veidošanā, kas tiek ievadīta divpadsmitpirkstu zarnā. Aizcietējums zarnā krasi mazina žults sāļu daudzumu, kas nepieciešams jaunas žults veido­šanai un tauku sagremošanai. Zema žults sāļu koncentrācija žultī ve icina žultsakmeņu rašanos, un liela daļa tauku netiek sagremota, kaitīgi ietekmējot vidi tievajā zarnā.

Žultsakmeņi žultspūslī var bū t veidoti no holesterola, kalcija un žults pigmentiem, piemēram, bilirubīna. Visbiežāk žultsakmeņi

satur holesterolu, tom ēr tajos var ietilpt ari žults sāļi, ūdens, gļotas, kā arī indīgas vielas, baktērijas un dažkārt pat bojā gājuši para­zīti.

Parasti žultsakmeņi žultspūslī saglabājas un aug lielāki aptuveni astoņus gadus, līdz sāk parādīties m anām i sim ptom i. Lielākie žults­akmeņi parasti ir pārkaļķojušies, un tos var viegli pam anīt rentgen- uzņēmumos vai konstatēt ar ultraskaņu. Aptuveni 85 % žultspūslī atrodam o žultsakm eņu diametrs ir 19 mm (sk. 6. a att.), bet dažu pārkaļķoto žultsakmeņu diametrs var sasniegt pat 50-75 mm (sk. 6. b att.). Es tādu žultsakmeņi esmu analizējis un fotografējis pēc tam, kad mana sieva bez sāpēm no tā atbrīvojās devītajā aknu tīrī­šanas reizē. Akmens ļoti nepatīkami smirdēja. Šādi akmeņi veidojas tad, ja žults žultspūslī kļūst pārāk piesātināta un tās neabsorbētāssastāvdaļas sāk sacietēt. Sīkāk šādu žultsakmeņu veidošanās cēloni izskaidroti 3. nodaļā.

/ l I I , I 0 /V I \ iV ir . lN I A i M N n o VUALV Ll'IAlJ ĪMOIVJ v LJL.JUJ

Ja žultsakmens izslīd no žultspūšļa un iesprūst žults izvadkanālā vai kopējā žultsvadā (sk. 3- utt.), rodas ļoti spēcīgas žultsvada sienas spazmatiskas kontrakcijas. Kontrakcijas palīdz žultsakmenim virzī­ties uz priekšu. Tas rada stipras sāpes - aknu kolikas. Vienlaikus notiek ievērojama žultspūšļa izplešanās. Ja žultspūslis ir pārpildīts ar žultsakmeņiem, tā muskuļu kontrakcijas var būt ļoti sāpīgas.

Žultsakm eņi var izraisīt žultspūšļa sienas, kā arī izvadkanāla un kopējā žultsvada kairinājum u un iekaisumu - holecistītu. Vienlai­kus var bū t arī m ikrobu infekcijas. Samērā bieži audos starp žults- pūsli un divpadsm itpirkstu zarnu vai resno zarnu veidojas čūlas, fistulas un šķiedraini saaugumi.

Žultspūšļa slimības rodas aknās. Ja žultsakmeņi ir žultsvadiņos un aknu daiviņu audi kļūst šķiedraini un to struktūra deformējas, aknu vārtu vēnā paaugstinās venozais asinsspiediens. Tas savukārt palielina asinsspiedienu vēnā, pa kuru asinis plūst no žultspūšļa

I

uz aknu vārtu vēnu. Nepietiekama atkritupivielu aizvadīšana caur žultspūšļa i/.vadkanālu izraisa skābo atkritum produktu uzkrāšanos žultspūšļa audos. Tas novājina žultspūsli, un tā darbība pakāpeniski pasliktinās. Pēc tam mineralizētu žultsakmeņu izveidošanās ir tikai laika jautājums.

Zarnu slim ības

Tievā zarna sākas no kuņģa piloriskā slēdzējmuskuļa jeb sfinktera un ir 4 ,8 -5 ,7 m gara. Tās turpinājum s ir resnā zarna, kas ir apmēram 1 — 1,5 m gara. Tievā zarna izdala tievās zarnas sulu, kas pabeidz šķelt ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus. Tajā tiek absorbētas sašķeltās barības vielas, kas nepieciešamas organisma barošanai un cīņai pret infekcijām, kuras izraisa pēc kuņģa sulā esošās sālsskābes iedarbības izdzīvoj ušie m ikroorganism i.

Kad skābā barības putriņa jeb bīrns no kuņģa nonāk divpadsmit- pirkstu zarnā, tā vispirms sajaucas ar žulti un aizkuņģa dziedzera sulu, bet pēc tam - ar tievās zarnas sulu. Zultsakmeņi aknās un žults- pūslī ievērojami samazina žults sekrēciju, un tas savukārt pavājina aizkuņģa dziedzera enzimu spēju sašķelt ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus. Tas kavē tievo zarnu normāli absorbēt sagremotās uztur­vielas, piemēram, tņonosaharidus, kas radušies, sašķeļot ogļhidrātus, aminoskābes, kas radušās, sašķeļot olbaltumvielas, un taukskābes un7 > > 7 glieerolu - sadalot taukus. Ja absorbcija ir nepietiekama, organisms nesaņem nepieciešamās barības vielas. Tas veicina pārm ērīgu ēst­gribu.

Tā kā žults klātbūtne tievajā zarnā ir būtiska, lai notiktu dzīvībai svarīgo taukskābju, kalcija un K vitam īna absorbcija, žultsakmeņi var radīt dzīvību apdraudošas slimības, piemēram, sirds slimības, osteoporozi un vēzi. Aknas izmanto eļļā šķīstošo K vitam īnu, lai veidotu savienojumus, kuri nodrošina asinsreci. Ja K vitamīns slikti absorbējas, var sākties asiņošana jeb hemorāģija. Organism s nevar pilnībā uzņem t šo vitam īnu, ja ir tauku sagremošanas problēmas.

Galvenie sliktas K vitamīna absorbcijas iemesli ir nepietiekams žults, .li/.kuņģa dziedzera lipāzes un tauku daudzums. Ja cilvēks šādā gadī- |umā uzsāk diētu ar zemu tauku saturu vai vispār atsakās no taukiem, i.is var apdraudēt dzīvību.

Kalcijs stiprina kaulus un zobus, kā arī nodrošina asinsreci un muskuļu kontrakcijas. Vāja žults sekrēcija traucē kalcija uzņemšanu, kurš ir nepieciešams dažu svarīgu dzīvības norišu nodrošināšanai.

Tas pats, kas attiecas uz K vitam īnu, ir attiecinām s arī uz citiem eļļā šķīstošiem vitamīniem , piem ēram , A, E un 1) vitamīnu. Tievā zarna normāli var absorbēt A vitam īnu un karotīnu tikai tad, ja labi tiek sagremoti tauki. Ja netiek pietiekami absorbēts A vitamīns, rodas epitēlijšūnu bojājumi. Epitēlijšūnas atrodas visos orgānos, asinsva­dos, limfvados un citur ķerm enī. A vitamīns ir nepieciešams arī acu veselībai un aizsardzībai pret m ikroorganism u izraisītām infekcijām. 1) vitamīns nepieciešams, lai no tik tu kaulu un zobu pārkaļķošanās.1 Jāņem vērā, ka šos vitamīnus saturošu uztura bagātinātāju lietošana neatrisina vitam īnu trūkum a problēmu.

Tātad varam droši apgalvot, ka bez norm ālas žults sekrēcijas mūsu organisms nespēj absorbēt pietiekami daudz vitamīnu un to trūkum s rada ievērojamu kaitējum u asinsritei, limfātiskajai sistēmai un urīnizvadsistēmai.

Nepietiekam i sagremots uzturs rūgst un pūst tievajā un resnajā zarnā. Tam “uzbrūk” milzīgi daudz baktēriju, lai paātrinātu noārdī­šanas procesu. Noārdīšanas produkti, kā arī baktēriju izdalītās vielas, bieži ir ļoti indīgas. To ietekmē tiek stipri kairināta gļotāda, kas ir viens no organisma spēcīgākajiem aizsargiem pret slimību izraisī­tājiem. Regulāra saskare ar šīm indīgajām vielām vājina organisma im ūnsistēm u, no kuras 60 % atrodas tievajā zarnā. Pastāvīgi ar indēm pārslogoto tievo un resno zarnu var m ocīt dažādas slimības, piemēram, caureja, aizcietējums, gāzu uzkrāšanās, Krona slimība,

1 Vienīgais drošais veids, kā iegūt pietiekami daudz D vitamīna, ir uzturēties saulē un lietot atbilstošu pārtiku.

kolīts, trūce, polip i, dizentērija, aklās zarnas piedēkļa iekaisums jeb apendicīts, divertikuloze, zarnu samešanās un invaginācija, kā arī labdabīgi un ļaundabīgi audzēji.

Bagātīga žults plūsm a nodrošina labu uztura sagremošanu un absorbciju, un tā ievērojami attīra zarnu traktu. Jebkuras ķermeņa daļas veselība ir atkarīga no uztura pamatvielām, kas saņemtas caur gremošanas sistēmu, un efektīvas atkritum vielu izvadīšanas no gre­mošanas trakta. Zultsakm eņi aknās un žultspūslī ievērojami traucē abus šos vitāli svarīgos procesus. Tāpēc tie ir vainojami lielākajā daļā vai pat visu daudzveidīgo gremošanas trakta slimību izraisīšanā, kuras var mocīt ķermeni. Atbrīvošanās no žultsakmeņiem normalizēs gremošanu un atkritum vielu izvadīšanu, uzlabojot šūnu vielmaiņu un uzturot līdzsvaru visā ķermenī.>

Asinsrites sistēmas slimības

Šajā grāmatā asinsrites sistēma tiek aplūkota nošķirti no limfātis- kās sistēmas. Asinsrites sistēmu veido sirds, kas darbojas kā sūknis, un asinsvadi, pa kuriem riņķo asinis.

Limfātiskā sistēma sastāv no limfmezgliem un limfvadiem, pa kuriem plūst bezkrāsains šķidrum s — limfa. Organism ā limfas ir trīs reizes vairāk nekā asiņu. Limfa savāc atkritum produktus no šūnām, kā arī šūnu atliekas un atbrīvo no tiem organismu.

Limfātiskā sistēma ir primārā asinsrites sistēmas daļa, kurā atrodas visas imūnšūnas: makrofāgi, T-limfocīti, B-limfocīti u. c. Svarīgi, lai limfātiskajā sistēmā nebūtu aizsprostojumu, jo tikai tad tā spēj uzturēt spēcīgu im unitāti un nodrošināt homeostāzi.

Sirds vainagartēriju slim ība

Cilvēki no sirdslēkmes iet bojā biežāk nekā no citām kaitēm. Lai gan sirdslēkme sākas pēkšņi, tā ir gadiem ilgi uzglūnošas slimī­bas pēdējā stadija. Šo slimību sauc par sirds vainagartēriju slimību.

Ta galvenokārt novērojama attīstītajās valstīs. Visticamāk, ka līdz 1900. gadam no sirds vainagartēriju slimības nav gājis bojā neviens cilvēks, tāpēc m ūsdienu ar sirdi slimās sabiedrības rašanās ir saistīta .ir m oderno dzīvesveidu, nedabisko pārtiku un nesabalansētajiem ēšanas paradum iem . Tom ēr ilgu laiku pirm s tam , kad nepietiekami sāk funkcionēt sirds, aknas jau ir zaudējušas lielu daļu no sākotnējās vitalitātes un darbības efektivitātes.

Aknas ietekmē visu asinsrites sistēmu, arī sirdi. Būtībā aknas ir galvenais sirds aizsargātājs. Normāli darbojoties, aknas pilnībā atindē un attīra venozās asinis, kas pa aknu vārtu vēnu ieplūst no gremoša­nas sistēmas vēdera daļas, liesas un aizkuņģa dziedzera. Turklāt aknas noārda alkoholu, atindē kaitīgas vielas, piem ēram , m ikroorganismu izdalītos toksīnus. Aknas nonāvē arī baktērijas un parazītus un ar īpašu enzīm u palīdzību neitralizē dažas zāļu sastāvdaļas. Viena no

neparastākajām aknu īpašībām ir spēja aizvākt aminoskābju sastāvā esošo slāpekli, jo slāpeklis nav nepieciešams jaunu olbaltum vielu sintēzei. Aknas no šīs atkritum vielas veido urīnvielu, kura uzkrājas asinīs un tiek izvadīta caur nierēm ar urīnu. Aknas noārda arī nuk- leoproteīnus, kas atrodas nolietotajās organisma šūnās. Šīs noārdīša­nas blakusprodukts ir urīnskābe, kas arī tiek izvadīta no organisma kopā ar urīnu.

Aknas izfiltrē 1,5 litrus asiņu m inūtē, no atkritum vielām asinīs atstājot tikai ogļskābo gāzi, kas tiek izvadīta no organisma caur plaušām (sk. 7. att.).

Aknās attīrītās asinis pa aknu vēnu nonāk apakšējā dobajā vēnā, kas rās nogādā sirds labajā pusē. No sirds labās puses venozās asinis plūst uz plaušām, kur notiek gāzu maiņa: ogļskābā gāze izdalās, bet skābeklis - absorbējas. Pēc tam ar skābekli bagātinātās asinis pam et plaušas un plūst uz sirds kreiso pusi. N o sirds kreisās puses tās tiek izgrūstas aortā, kas piegādā ar skābekli bagātās asinis visiem organisma audiem.

Žultsakm eņi aknu sīkajos žultsvados deform ē aknu daiviņas, tāpēc samezglojas asinsvadi, kas šīs aknu struktūrvienības apgādā

ar skābekli, ievērojami samazinot aknu iekšējo asinsapgādi. Aknu šūnas tiek bojātas, un kaitīgie šūnu atkritum i nonāk asinīs, tā vēl jo vairāk pavājinot aknu spēju atindēt asinis. Rezultātā arvien vai­rāk un vairāk kaitīgo vielu uzkrājas gan aknās, gan asinīs. Aknu nosprostojum s var traucēt venozo asiņu plūsm u uz sirdi, izraisot paātrinātu sirdsdarbību vai pat sirdslēkmi. Tātad, ja uzkrājas indes, kuras aknas vairs nespēj neitralizēt, tad bojājas sirds un asinsvadi.

Olbaltumvielas, kas atbrīvojas no bojā gājušām šūnām (aptuveni .30 miljardi šūnu dienā) un nesagremotā uztura, netiek pietiekami

sašķeltas, tāpēc palielinās olbaltum vielu koncentrācija asinis. Rezul­tātā organisms cenšas uzkrāt šis olbaltumvielas asinsvadu sieniņu bazālajās m em brānās (sīkāk turpmāk). Kati organisms vairs nespēj uzkrāt olbaltum vielas rezervē, asinīs no jauna nonākušās olbal­tumvielas paliek asins plūsmā. Tā rezultātā var būtiski palielināties eritrocītu daudzum s asinīs. Vienlaikus asinis pieaug hemoglobīna daudzum s, tāpēc āda var kļūt sārta, īpaši sejas un kakla rajonā. (Piezīme. 1 lemoglobīns ir salikta olbaltumviela, kas plaušās piesaista skābekli un piegādā to visām organisma šūnām .) Eritrocīti palielinās un nespēj izkļūt cauri plānajām kapilāru sieniņām. Acīmredzot tāpēc asinis kļūst biezas un pārvietojas lēnām, pastiprinot asiņu sarecēšanas tendenci (asins plātnīšu jeb trom bocītu salipšanu kopā).

Asins recekļu veidošanās ir galvenais riska faktors, kas var izraisīt sirdstrieku jeb infarktu. Tā kā tauki nespēj veicināt sarecēšanu, tad risks galvenokārt rodas no olbaltumvielu daudzum a palielināšanās asinīs. Pētnieki ir atklājuši, ka sēru saturošā aminoskābe homocisteīns veicina sīku asins recekļu rašanos, kas ierosina artēriju bojāšanos, un tādu recekļu veidošanos, kas izraisa infarktu (Ann Clin & Lah Sci 1991; Lancet 1981). Hom ocisteīns ir gandrīz 40 reizes bīsta­māks sirds slimību izraisītājs nekā holesterols. Homocisteīns rodas normālā vielmaiņā no aminoskābes m etionlna, kuru bagātīgi satur liesa gaļa, piens un piena produkti.

Liela olbaltum vielu koncentrācija asinīs kavē nozīm īgu vielu, piemēram, ūdens, glikozes un skābekļa, piegādi šūnām . Lieks olbal­tumvielu daudzum s asinīs veicina arī asiņu dehidratāciju jeb atūde- ņošanos, tāpēc tās kļūst biezākas, un tas ir galvenais augsta asins­spiediena un sirds slimību iemesls. Vēl jo vairāk: šīs olbaltumvielas kavē vielmaiņas galaproduktu pilnīgu izvadīšanu (sk. turpmāk par sliktu asinsriti). Visu šo faktoru kom binācija piespiež organism u paaugstināt asinsspiedienu. Šādu traucējum u sauc par hipertensiju. Asinsspiediena paaugstināšanās zināmā mērā mazina dzīvībai bīsta­mās asiņu sarecēšanas ietekmi, kā arī ļauj ar barības vielām bagātajām asinīm cirkulēt caur nosprostoto organismu. Tom ēr šī saudzējošā

atbildes reakcija uz dzīvību apdraudošu situāciju rada pārm ērīgu slodzi un asinsvadu bojājumus. Taču situācija ir labāka nekā tad, ja asinsspiedienu pazemina ar medikamentiem. Ievērojamākie veselības speciālisti tagad atzīst, ka zāles pret hipertensiju ir galvenais cēlonis nosprostojum u izraisītai sirds mazspējai un citām ar organisma novā­jināšanu saistītām slimībām. Nosprostojum u izraisīta sirds mazspēja ir “ļoti lēna miršana”, kuras dēļ pat nelielas kustības, katra ieelpa un katrs izteikts vārds var prasīt lielu piepūli un ķerm enis nespēj veikt pat vienkāršus uzdevumus.

Viena no ķermeņa pirmajām un efektīvākajām m etodēm , kā iz­vairīties no draudošām sirdstriekas briesmām, ir aizvākt liekās olbal­tumvielas no asiņu plūsmas un noglabāt tās kaut kur citur, lai gan tās ir pilnīgi liekas (sk. 8. att.).

Vienīgā vieta, kur ir iespējams uzkrāt olbaltumvielas lielā dau­dzum ā, ir asinsvadu tīkls. Kapilāru sienas spēj absorbēt lielāko daļu lieko, neizlietoto un nevajadzīgo olbaltumvielu. Organisms pārvērš šķīstošās olbaltumvielas par kolagēna šķiedrām - 100 % olbaltum ­vielām, kas uzkrājas asinsvadu sienu bazālajā m em brānā. Bazālā m em brāna spēj palielināt savu biezum u 8 -1 0 reizes, līdz tā vairs nespēj uzkrāt olbaltumvielas. Ja olbaltumvielas uzkrājas asinsvadu sienās, tas nozīmē, ka organisms vairs nespēj piegādāt šūnām pie­tiekamā daudzum ā skābekli, glikozi un citas nepieciešamās vielas. No “bada” var ciest arī tās šūnas, kas veido sirds muskuli. Rezultātā rodas sirds muskuļa vājums un pavājinās sirdsdarbība. Tas savukārt veicina organismu novājinošo slim ību, piem ēram , diabēta, fibro- mialģijas, artrīta un vēža attīstību. Jebkurā gadījumā, ja ir cietusi sirds, cieš arī viss organisms.

Kad kapilāru sieniņās vairs nav vietas, kur uzkrāt olbaltumvielas, tās sāk uzkrāt artēriju bazālā membrāna. Pozitīvais šajā procesā ir tas, ka asinis saglabājas pietiekami šķidras, lai vēl kādu laiku novērstu sirdstrieku. Tomēr šī organisma taktika, kas novērš pēkšņas nāves risku, bojā asinsvadu sienas. (Jāņem vērā, ka tikai organisma izdzī­vošanas pam atm ehānism i, kā, piem ēram , “cīnies vai bēdz” reakcija,

saaukstēšanās vai caureja, nerada būtiskus blakusefektus.) Artēriju sieniņu iekšējā kārta kļūst nelīdzena un bieza, līdzīgi kā ūdens cau­rulēs sakrājas rūsa. Dažādās organisma vietās asinsvados rodas plaisas, ievainojumi un bojājumi.

Ar sīko asinsvadu ievainojum iem tiek galā asins plātnītes jeb trombocīti. Šīs sīkās asins sastāvdaļas izdala horm onu serotonīnu,

kas sašaurina asinsvadus un mazina asiņošanu. Tomēr lielākus ievai­nojumus, kādi rodas sirds vainagartēriju slimības gadījumā, asins plāt- nītes vienas pašas nespēj sadziedēt. Tam ir nepieciešams sarežģītāks asinsreces process. Ja asins receklis ir atrāvies no asinsvada sienas, tas var nonākt sirdī un radīt miokarda infarktu. Ja šāds receklis sasniedz galvas smadzenes, rodas insults. Ja asins receklis nonāk plaušu artērijā, pa kuru venozās asinis plūst uz plaušām, var iestāties nāve.

Lai novērstu briesmas dzīvībai, organisms izmanto veselu pirmās palīdzības līdzekļu arsenālu, ieskaitot lipoproteinu 5 un holesterolu. Tā kā lipoproteīns 5 ir lipīgs, tas darbojas kā leikoplasts, stingri aiztaisot bojātās artēriju sienas.

Nākamā tikpat nozīmīga, vairākkārt izm antojam a darbība, ko veic organisms, ir īpaša veida holesterola piestiprināšana pie artērijas ievainotās vietas (sīkāk par to nākamajā apakšnodaļā). Holesterols ir drošāks plāksteris nekā lipoproteīns 5. Tomēr arī ar holesterola nogulsnēšanos nepietiek, lai pilnībā aizsargātu un nostiprinātu asins­vadus, tāpēc asinsvadu sienā sāk veidoties papildu saistaudi un gludo muskuļu šūnas.

Šīs nogulsnes, ko mēdz saukt par aterosklerotiskiem nogulsnēju­miem, var pilnībā nosprostot artēriju, smagi traucējot asiņu plūsmu uz sirdi. Organism a atbildes reakcija šajā bēdīgajā situācijā, ja vien to neuzlabo ķirurģiski, izveidojot apvedceļu, veicot angioplastiju vai ievietojot šuntu, ir dabiska apvedceļa izveidošana, pārveidojot esošos vai jaunradītos kapilārus par mazām artērijām. Lai gan šāda dabiska iespēja ir labāka nekā ķirurģiska iejaukšanās, tā tom ēr būtiski nemazina infarkta risku.

Pretstatā vispārpieņemtajam uzskatam infarkta cēlonis nav asins­vadu aizsprostojums, bet gan asins recekļa un/vai aterosklerotisko nogulšņu daļiņu nonākšana sirdī. Asins recekļi un mīkstās holeste­rola nogulsnes gandrīz nekad neatdalās no labi sacietējušajām artēriju daļām , bet atdalās no bojājum iem , kuri radušies nesen un satur holesterola nogulsnes. Šā iemesla dēļ šunts vai apvedceļa izveidošana nemazina infarkta un nāves risku.

Lai gan pakāpeniska asinsvadu bojāšana, ko sauc par aterosklerozi, sākotnēji aizsargā cilvēka dzīvību no miokarda infarkta, ko var izraisīt .īsins receklis, tomēr ateroskleroze var būt infarkta cēlonis. Vairumu sirds vainagartēriju slimības form u iespējams pakāpeniski novērst, .11 tīrot aknas un likvidējot jau esošās olbaltumvielu nogulsnes kapi­lāros un artērijās (sk. 3. nodaļā “Pārmērīga olbaltumvielu lietošana’).

Augsts holesterola līm enis

Holesterols ir nozīmīga visu organisma šūnu uzbūves sastāvdaļa, un tam ir būtiska loma vielmaiņas procesos. Tas ir īpaši svarīgs nervaudu, žults un horm onu veidošanā. D ienā organisms veido aptuveni no pusgrama līdz vienam gramam holesterola atkarībā no vajadzībām. Pieauguša cilvēka organisms dienā spēj veidot 400 rei­zes vairāk holesterola, nekā tas spēj iegūt, piem ēram , no 100 g sviesta. Galvenais holesterola ražotājs ir aknas, bet to veido arī tievā zarna. Šie orgāni izdala holesterolu tieši asinsritē, kur tas sākotnēji saistās ar asins olbaltumvielām. Šīs olbaltumvielas, kuras sauc par lipoproteīniem , rūpējas par holesterola nogādāšanu vietās, kur tas ir nepieciešams. Trīs galvenie holesterolu transportējošie lipoproteīnu veidi ir zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), loti zema blīvuma lipopro- teīni (LZBL) un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL).

Salīdzinājumā ar ABL, ko zinātnieki privileģēti sauc par “labo” holesterolu, ZBL un LZBL ir relatīvi lielas molekulas, kas būtībā ir visbagātākās ar holesterolu. Atšķirībā no mazākā ABL, kas viegli izkļūst cauri asinsvadu sienām, ZBL un LZBL ir jāizmanto citi ceļi, tāpēc tie pam et asinsriti aknās.

Asinsvadiem, kas apgādā ar asinīm aknas, ir citāda struktūra nekā tiem, kas apgādā citas ķerm eņa daļas. Tajos ir tā sauktie sinusi, kuru unikālā režģveida struktūra ļauj aknu šūnām saņem t visas asinīs esošās vielas, arī lielas holesterolu saturošas molekulas.

Aknu šūnas pārveido holesterolu un izvada to tievajā zarnā kopā ar žulti. Kad holesterols nonāk tievajā zarnā, tas saistās ar taukiem un

absorbējas limfā, kas ieplūst asinis. Žultsakm eņi aknu žultsvadiņos kavē žults sekrēciju un daļēji vai pat pilnībā nobloķē holesterola izplūdes ceļu. Spiediena dēļ žults veidošanās aknu šūnās samazinās. Parasti veselas aknas izdala 1 litru žults dienā, bet, kad tiek noblo­ķēti galvenie žultsvadi, tikai 250 ml žults vai pat vēl mazāks tās daudzum s atrod ceļu uz zarnām. Tāpēc liela daļa ZBL un LZBL netiek izvadīta kopā ar žulti.

Žultsakmeņi aknu sīkajos žultsvados deformē aknu daiviņu struk­tūru , kas bojā un nosprosto sinusus. Lieko olbaltumvielu nogulsnes nosprosto asinsvadu tīkla bojājumus (sīkāk sk. iepriekšējā apakšnodaļā “Sirds vainagartēriju slimība’). “Labais” holesterols ar mazajām ABL molekulām spēj pamest asinsriti caur sīkajiem asinsvadiem, bet ZBL un LZBL molekulas vairāk vai mazāk ir iesprostotas asinīs. Rezultātā ZBL un LZBL koncentrācija asinīs sāk pieaugt un sasniedz tādu līmeni, kas organismam var būt potenciāli bīstams.

Tomēr šāds scenārijs ir tikai daļa no organisma izdzīvošanas tak­tikas. Organism am ir nepieciešams papildu holesterols, lai “salā­p ītu” bojājumus un ievainojumus, kuru skaits aizvien palielinās, jo asinsvadu sienās uzkrājas liekās olbaltumvielas. Beidzot pat dzīvību glābjošais “sliktais ’ holesterols, kas dodas uz jebkuru bojājuma un ievainojuma vietu organismā, nespēj pilnībā novērst asins recekļu veidošanos sirds vainagartērijā, caur kuru pat viena recekļa izkļūšana un nonākšana sirdī var pārtraukt tai skābekļa piegādi.

Papildus šīm komplikācijām samazināta žults sekrēcija kavē uztura, īpaši tauku, sagremošanu. Tādēļ šūnu vielmaiņai nepietiek holesterola. Tā kā aknu šūnas vairs nesaņem pietiekami daudz ZBL un LZBL, tās pieņem, ka asinīs holesterola trūkst, un sāk to pastiprināti veidot, vēl vairāk palielinot ZBL un LZBL daudzum u asinīs. Šis “sliktais” holesterols tiek aizturēts asinsritē, jo ceļi, kā no tās izkļūt, - žultsvadi un aknu sinusi - ir bloķēti vai bojāti. Artērijas savās sienās piesaista tik daudz holesterola, cik vien ir iespējams. Rezultātā artēriju sienas kļūst cietas un neelastīgas, bet tas joprojām ir labāk, nekā ja tajās būtu ievainojumi un bojājumi, no kuriem plūst asinis.

Neatkarīgi no tā, vai sirds vainagartēriju slim ību izraisa smē­ķēšana, alkohola vai ar olbaltum vielām bagāta uztura pārmērīga lietošana, stress vai kāds cits faktors, šī slimība veidojas tikai tad, ja žultsakmeņi ir nosprostojuši sīkos aknu žultsvadus. Kad deformētās un bojātās aknu daiviņas ir reģenerējušas pašas sevi, holesterola līmenis sāk normalizēties.

Holesterola līmeni pazeminošās zāles neveicina organisma atgrie- ,.inos veselīgā stāvoklī, kādā aknas spēj normalizēt holesterola līmeni .īsinīs. Tās mākslīgi pazem ina holesterola līm eni, bloķējot aknu enzīma, kurš ir atbildīgs par holesterola veidošanu, darbību. Māks­līgi radot holesterola trūkum u aknās, nepietiekamā daudzum ā tiek veidota žults, tāpēc palielinās žultsakmeņu attīstības risks un netiek kārtīgi sagremots uzturs. Šādu m edikam entu lietošanas blakusefektii r dažādi, piem ēram , nieru bojājum i vai aknu un sirds slimības.

Holesterolam ir būtiska loma normālas imūnsistēmas funkcionēšanas nodrošināšanā, īpaši, lai organisms reaģētu uz miljoniem vēža

šūnu, kas veidojas jebkura cilvēka ķermenī katru d ienu (imūnsistēma šīs šūnas notver un nonāvē, izm antojot neparastus “ieročus”, ieskai­tot caurum u veidošanu šo šūnu m em brānā un šķidrum a iesūknēšanu šūnās, lai tās pārplīstu un ietu bojā).

Kaut arī ir daudz veselības problēm u, ko rada palielināts holeste­rola līmenis, šī noderīgā viela nav nekas tāds, kas būtu jāizvada no organisma. Holesterols nodara daudz vairāk laba nekā ļauna. Tomēr slikto ietekmi iespējams konstatēt vieglāk nekā labo. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka “sliktais” holesterols piesaistās pie artēriju sienām tikai tāpēc, lai novērstu tūlītējas sirds problēmas, nevis lai radītu tās. O rga­nismam nepiem īt tendence izdarīt pašnāvību, lai gan ārsti netieši uz to norāda, iesakot ārstēšanu, kas apspiež zināmas organisma funk­cijas.

Holesterols nekad nepiesaistās pie vēnu sienām, tom ēr ārsti, lai noteiktu tā līmeni asinīs, ņem asins paraugu tieši no vēnas, nevis no artērijas. Tā kā vēnās asiņu plūsma ir daudz lēnāka nekā artēri­jās, holesterols varētu nosprostot vēnas daudz biežāk nekā artērijas,

tom ēr tā nekad nenotiek. Tas nav vajadzīgs, jo vēnu sienās nekad nav tādu nobrāzumu un plīsumu, kurus būtu nepieciešams “aizlā­pīt”. Holesterols piesaistās tikai pie artērijām, lai izklātu tās, nosegtu nodilušās vietas un aizsargātu asinsvadu audus kā ūdensnecaurlaidīgs plāksteris. Vēnas savā bazālajā membrānā neabsorbē olbaltumvielas, kā to dara kapilāri un artērijas, tāpēc tām nedraud šāda veida ievainojumi.

“Sliktais” holesterols glābj dzīvību, nevis atņem to. ZBL ļauj asinīm plūst caur ievainotajiem asinsvadiem, neizraisot dzīvību ap­draudošu situāciju. Teorija, ka ZBL ir galvenais sirds vainagartēriju slimības cēlonis, ir nepierādīta un nezinātniska. Tā m aldina cilvēkus, ka holesterols ir ienaidnieks, pret kuru ir jācīnās un kurš ir jāiznīdē jebkuriem līdzekļiem. Pētījumi nav pierādījuši, ka tieši holesterols izraisa sirds slimības. Tika veikti sim tiem pētījum u, lai pierādītu, ka šāda likum sakarība pastāv, bet viss, kas tika atklāts, ir vienīgi statistika, ka diezgan bieži pastāv sakarība starp augstu holesterola līmeni un saslimšanu ar sirds slimībām. Tāpēc es vēlos piebilst, ka tad, ja nebūtu “sliktā” holesterola, ar infarktu m irtu vēl miljoniem cilvēku vairāk nekā tagad.

Desmitiem pārliecinošu pētījum u pierāda, ka risks saslimt ar sirds slimībām ievērojami palielinās tiem cilvēkiem, kuriem ir pazemināts ABL līmenis. Būtu daudz lietderīgāk noskaidrot, kas palīdz nodrošināt norm ālu ABL līmeni, nevis kavēt holesterola veidošanos aknās un tādējādi izjaukt šā vērtīgā orgāna darbību. Izvadītais ZBL, holesterols nav sirds slimību cēlonis, bet gan aknu darbības nelīdzsvarotības, asinsrites dehidratācijas, sliktas diētas un nepareiza dzīvesveida sekas.

Ja ārsts ir teicis, ka holesterola līm eņa pazemināšana ar medi­kamentiem aizsargās jūs no infarkta, jūs esat lielā mērā maldināti. Lipitor ir viens no biežāk ieteiktajiem medikamentiem holesterola līm eņa pazemināšanai. Ieteicams izlasīt brīdinājum u, kas atrodas oficiālajā Lipitor tīmekļa vietnē.

Tajā teikts, ka Lipitor (atorvastatīns) ir recepšu m edikam ents, kas jālieto, vienlaikus ievērojot diētu ar zemu holesterola saturu. Lipitor nedrīkst lietot jebkurš, piemēram, aknu slimnieki, mātes, kas zīda

In mu, grūtnieces un sievietes, kas plāno grūtniecību. Nav pierādīts, I .1 Lipitor novērstu sirds slimības un infarktu. Ja lieto Lipitor, ārsts j.iinlormē par jebkurām neparastām muskuļu sāpēm vai vājumu.Tās varētu bū t signāls par nopietniem blakusefektiem. Ir svarīgi inlormēt ārstu par jebkuriem m edikam entiem , ko jūs lietojat, jo .un m edikam entam ar tiem var būt stipra mijiedarbība.

Atsaucoties uz pētījum u, kas publicēts žurnāla Journal o f the \merican Medical Association rakstā Cholesterol and Mortality, varu ipgalvot, ka pēc 50 gadu sasniegšanas nepalielinās nāves gadījumu skaits, kas būtu saistīts ar augstu holesterola līmeni. Tajā pašā pētī- jumā apgalvots, ka holesterola līmeņa pazemināšana organismā par katru 1 m g/dl par 14 % palielina risku nom irt. Tātad m edikam entu lietošana holesterola līmeņa pazemināšanai var jūs nonāvēt.

Kāpēc gan riskēt ar pacienta veselību vai dzīvību, iesakot viņam lietot zāles, kas neatrisina veselības problēmas, kuru dēļ tās ir paraks- tītas? Cēlonis, kāpēc holesterola līmeņa pazemināšana nespēj novērst sirds slimības, ir tas, ka holesterols neizraisa sirds slimības. M ūs­dienu pētījum os par sirds slim ībām nav vairs ieteikum u pazemināt holesterola līm eni, bet to autori cenšas pārliecināt ārstus neizrakstīt holesterola līmeni pazeminošus medikamentus.

Nozīmīgākais sakarā ar holesterolu ir tas, cik efektīvi cilvēka organisms izm anto holesterolu un taukus. O rganism a spēja sagre­mot, pārstrādāt un izm antot taukus ir atkarīga no tā, cik tīri un neaizsprostoti ir sīkie aknu žultsvadi. Kamēr žults plūsma netiek traucēta un ir līdzsvarota, gan ZBL, gan ABL līmenis ir labi līdz­svarots. Tāpēc tīru žultsvadu saglabāšana ir viens no labākajiem veidiem, kā novērst sirds vainagartēriju saslimšanu.

Slikta asinsrite, palielināta sirds un liesa, varikozas vēnas, lim frites traucējum i, horm onālā nelīdzsvarotība

Žultsakmeņi aknās var izraisīt vāju asinsriti, palielinātu sirdi un liesu, radīt varikozas vēnas, limfvadu nosprostojum us un hormonālo

nelīdzsvarotību. Kad žultsakm eņi ir izauguši tik lieli, ka stipri deformē aknu daiviņu struktūru, asiņu plūsma caur aknām kļūst stipri lēnāka. Rezultātā venozais asinsspiediens paaugstinās ne tikai aknās, bet arī visos citos orgānos un ķermeņa daļās, no kurām izlieto­tās asinis pa attiecīgajām vēnām ieplūst aknu vārtu vēnā. Ierobežotā asiņu plūsma aknu vārtu vēnā rada nosprostojum us galvenokārt liesā, kuņģī, barības vadā, aizkuņģa dziedzerī, žultspūslī, kā arī tievajā un resnajā zarnā. Tas var izraisīt šo orgānu palielināšanos un mazināt spēju atbrīvoties no šūnu vielmaiņas atkritum produktiem , kā arī aizsprostot šo orgānu vēnas.

Varikozas vēnas ir vēnas, kas ir tik ļoti paplašinājušās, ka vārstuļi nespēj tās pietiekam i noslēgt, lai novērstu asiņu atpakaļplūsm u. Palielināts spiediens uz resnās zarnas vēnām, kas atrodas starp taisno zarnu un ānusu, izraisa hem oroīdu, kas arī ir varikozu vēnu veids, veidošanos. Citas vietas, kur parasti veidojas varikozas vēnas, ir kājas, barības vads un sēklinieku piedēklis. Vēnu un vēnulu (sīku vēnu) paplašināšanās var rasties jebkurā ķerm eņa vietā. Tas vienm ēr liecina, ka asiņu plūsma ir apgrūtināta.1

Vāja asiņu plūsm a caur aknām vienm ēr ietekmē sirdi. Kad palie­lināta venozā spiediena dēļ tiek novājināta gremošanas sistēma, tās orgāni tiek nosprostoti un sāk uzkrāties kaitīgi atkritum produkti, arī to šūnu atliekas, kuras tiek noārdītas. Liesa palielinās tāpēc, ka tai ir jāveic papildu darbs, kas saistīts ar bojāto un ievainoto sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu aizvākšanu. Tas vēl jo vairāk palēnina asiņu plūsmu uz gremošanas sistēmas orgāniem un prom no tiem, pārslogojot sirdi, paaugstinot asinsspiedienu un izraisot asinsvadu bojājumus. Sirds labā puse, kas caur apakšējo dobo vēnu saņem veno­zas asinis no aknām un citām organisma daļām, tiek pārblīvēta ar kaitīgām vielām un dažkārt - ar infekciju izraisītājiem. Rezultātā notiek sirds labās puses palielināšanās un rodas infekcijas draudi.

1 Vācijā ārsti kā veiksmīgu alternatīvu ķirurģiskai varikozu vēnu ārstēšanai iesaka augu līdzekli, kas ir iegūts no zirgkastaņas sēklām. To var lietot “smagu kāju”, hemoroīdu un krampju ārstēšanai. Zirgkastaņu lietošanu apvienojot ar aknu, resnās zarnas un nieru attīrīšanu, iespējams pilnībā izveseļoties.

G andrīz visām sirds slim ībām ir viena kopēja pazīme - asiņu ļilnsma tiek nosprostota. Tom ēr asinsriti nav iespējams tik viegli •..igraut. Tātad žultsvadiem aknās ir jābūt nopietni nosprostotiem, /ultsvadus nosprostojošie žultsakmeņi ievērojami samazina vai pat pārtrauc asiņu piegādi aknu šūnām . Pavājināta asiņu plūsma caur aknām ietekmē asinsriti visā organismā, kas savukārt kaitīgi ietekmē limfātisko sistēmu.

Limfātiskā sistēma, kas ir cieši saistīta ar cilvēka im ūnsistēm u, palīdz attīrīt organismu no kaitīgiem vielmaiņas atkritum produk- tiem, svešķermeņiem un šūnu atliekām. Visas šūnas izdala viel­maiņas atkritum produktus šķidrum ā, kas ir ap tām , kā arī uzņem barības vielas no šī šķidruma. To sauc par starpšūnu šķidrumu jeb saistaudiem. Barības vielu apgāde un šūnu darbības efektivitāte ir atkarīga no tā, cik strauji un pilnīgi no starpšūnu šķidrum a tiek aizvākti atkritum produkti. Tā kā vairums atkritum produktu nespēj tieši nonākt asinīs, lai tos varētu izvadīt laukā, tie uzkrājas starpšūnu šķidrum ā, līdz limfātiskā sistēma tos savāc un atindē. Potenciāli bīstamās vielas tiek izfiltrētas un neitralizētas limfmezglos, kuri ir izvietoti visā ķermenī. Viena no limfātiskās sistēmas pamatfunkcijām ir attīrīt starpšūnu šķidrum u no indīgām vielām, tāpēc šī sistēma ir tik nozīmīga.

Vāja asinsrite organismā izraisa starpšūnu šķidrum a un pēc tam arī limfvadu un limfmezglu pārblīvēšanos ar svešām un bīstamām atkritum vielām . Kad limfas drenāža palēninās vai tiek nosprostota, aizkrūtes dziedzeris, mandeles un liesa diezgan strauji palēnina savu darbību. Šie orgāni veido nozīm īgu organisma sistēmas daļu, kas nodrošina tā attīrīšanu un im unitāti. Turklāt žultsakmeņos uzkrāju­šies mikroorganismi var bū t pastāvīgs atkārtotu infekciju avots, kas var padarīt limfātisko sistēmu un imūnsistēmu neefektīvu cīņā pret daudz bīstamākām infekcijām, piemēram, m ononukleozi, masa­

lām, vēdertīfu, tuberkulozi, sifilisu un citām līdzīgām slimībām.Ja aknās un žultspūslī ir ierobežota žults plūsma, tievajā zarnā

tiek traucēta uztura sagremošana. Tas ļauj uzkrāties ievērojamam

daudzum am atkrirum viclu un indīgu vielu, piem ēram , kadaverī- nam un putrescīnam (trūdošas barības noārdīšanās produktiem ), un iesūkties tām limfvados. Šīs indīgās vielas kopā ar taukiem un olbaltumvielām nonāk organisma lielākajā limfvadā - krūšu limf­vadā - un tā sauktajā limfātiskajā cisternā (cysterna chyli). Cysterna chyli veido maisveidā paplašināti limfvadi, kas atrodas divu pirmo jostas skriemeļu priekšpusē (sk. 9. att.) - nabas rajonā.

Indīgās vielas, antivielas un dzīvnieku izcelsmes, piemēram, zivju, gaļas, olu un piena produktu, nesagremotās olbaltumvielas, kā arī asinsvadiem cauri izsūkušās plazmas olbaltumvielas izraisa cysterna cbyli p ietūkum u un iekaisumu. Kad dzīvnieka šūnas tiek bojātas vai iet bojā pēc tā nokaušanas, šūnu enzīmi noārda olbaltum vielu struktūras. Tā sauktās “deģenerētās” olbaltumvielas organismam nav noderīgas. Ja vien tās neaizvāc limfātiskā sistēma, šīs vielas ir pat kaitīgas. To klātbūtne parasti veicina m ikrobu aktivitāti. Ar uzkrā­tajām atkritum vielām barojas sēnes un baktērijas. D ažkārt rodas alerģiskas reakcijas.

Kad cysterna chyli ir pārblīvēts un nosprostots, limfātiskā sistēma vairs nespēj efektīvi aizvākt pat tās atkritumvielas, kas radušās no organism a paša deģenerētajām olbaltum vielām (no nolietotajām šūnām ). Tad rodas limfas tūska. G uļot uz muguras, limfas tūsku var sataustīt kā cietus mezglus nabas rajonā, kas dažkārt ir pat dūres lielumā. Šādi “akm eņi” nereti ir galvenais cēlonis muguras

vidusdaļas un lejasdaļas sāpēm un vēdera uztūkum am , kā arī vairum am sliktas veselības sim ptom u. Daudzi cilvēki uzskata, ka viņiem resns vēders ir nekaitīgs traucēklis vai dabiska parādība, kas saistīta ar novecošanos. Viņi pat nenojauš, ka audzē dzīvu “bum bu ar laika degli”, kas kādu dienu var “uzsprāgt” un ievainot dzīvībai svarīgas organisma daļas. Jebkurš, kam ir uzpūties vēders, cieš no lielo limfvadu nosprostojum a.

Aptuveni 80 % limfātiskās sistēmas ir saistīti ar tievo zarnu, tāpēc šis orgāns ir lielākais imūnaktivitātes centrs. Tā nav nejaušība, jo gremošanas trakts ir tieši tā ķermeņa daļa, kurai jāapkaro daudzi

slimības izraisītāji. Limfas tūska vai cita veida nosprostojum i šajā nozīmīgajā limfātiskās sistēmas daļā var izraisīt potenciāli bīstamas komplikācijas citā ķermeņa vietā.

Ja limfvads ir nosprostots, limfa uzkrājas tālāk no nosprosto- juma. Tāpēc šajā rajonā izvietotie limfmezgli vairs nespēj pietiekami labi neitralizēt vai atindēt organism u no bojā gājušiem vai dzīviem fagocītiem un to apēstajiem m ikrobiem , nolietotajām audu šūnām, kā arī šūnām , ko bojājušas slimības, rūgšanas produktiem , uzturā nonākušajiem pesticīdiem, indīgām antivielām, kas ir gandrīz visos augu produktos, ieelpotajām vai citā veidā organismā nonākušajām ķimikāliju daļiņām , labdabīgo audzēju šūnām un miljoniem vēža šūnu, kas katru dienu rodas jebkurā veselā ķermenī. Šo materiālu nepilnīga noārdīšana var izraisīt iesaistīto limfmezglu iekaisumu, palielināšanos un aizsprostošanos ar asinīm. Infekciju izraisītāji var nonākt asiņu plūsmā, radot septisku saindēšanos un akūtas slimības. Limfas nobloķēšanās vairumā gadījum u notiek lēnām un bez jebkā­diem citiem sim ptom iem , izņem ot vēdera, roku, plaukstu, pēdu un potīšu pietūkum u un dažkārt sejas un acu plakstiņu sapam pum u. To parasti sauc par ūdens aizturi. Tas ir galvenais hroniskas slimības vēstnesis. Ilgi limfrites nosprostojum i parasti beidzas ar hroniskām veselības problēm ām . G andrīz visas hroniskās slimības rodas no cysterna chyli nosprostojum a. Rezultātā krūšu limfvads, kas drenē cysterna chyli, ir pārslogots, jo tajā nepārtraukti ieplūst indīgas vielas, un arī sāk aizsērēt. Krūšu limfvads ir saistīts ar daudziem citiem limfvadiem (sk. 9. un 10. att.), kas atbrīvojas no atkritum iem , ieva­dot tos krūšu “kanalizācijas vadā”.

Tā kā krūšu limfvadam ir jāaizvāc aptuveni 85 % no šūnu atkritu­miem un citām potenciāli bīstamām vielām, kas katru dienu veidojas organismā, nosprostojum s šajā vietā izraisa atkritum u uzkrāšanos citās - tālākās ķermeņa vietās,

j >

Ja vielmaiņas a tk ritum produkti un šūnu atliekas, kas rodas katru dienu, netiek noteiktā laikā aizvāktas no dažādām organisma daļām, sāk parādīties slimības sim ptom i. Turpm āk minētas dažas

raksturīgākās slimības, kuras rodas hronisk^, lokāla limfas nospros- tojum a dēļ.

Aptaukošanās, cistas dzemdē vai olvados, palielināts priekšdziedze­ris, locītavu reimatisms, palielināta sirds kreisā puse, sirds mazspēja, nosprostojumi bronhos un plaušās, uztūkums kakla daļā un kakla paresnināšanās, stīvums kaklā un plecos, muguras sāpes, galvassāpes, migrēna, reibonis, blaugznas, “zvanīšana” ausis, ausu sāpes, kurlums, bieža saaukstēšanās, deguna blakusdobumu iekaisums, siena drudzis, noteikti astmas veidi, vairogdziedzera palielināšanās, acu slimības, slikta redze, krūšu dziedzeru pietūkums, krūšu dziedzeru vēzis, nieru problēmas, sāpes muguras lejasdaļā, kāju un potīšu pietūkums, skolioze, galvas smadzeņu slimības, atmiņas zudums, kuņģa darbības traucējumi, palielināta liesa, kairinātas zarnas sindroms, trūce, polipi resnajā zarnā un citas problēmas.

Krūšu limfvads parasti ieplūdina atindētos atkritum produktus kreisajā zematslēgkaula vēnā pie kakla pamatnes. Šī vēna ir savienota ar augšējo dobo vēnu, pa kuru asinis plūst uz sirdi. Nosprostojum s cysterna chyli un krūšu limfvadā ne tikai traucē limfas drenāžu no dažādiem orgāniem un organisma daļām , bet arī no tā tiek ieva­dītas indīgas vielas sirdī un sirds artērijās, to pamatīgi pārslogojot, lā indīgās vielas un slimības izraisītāji nonāk kopējā asinsritē un

izplatās uz citām organism a daļām. G rūti nosaukt kādu slimību, kas nebūtu saistīta ar limfrites nosprostojum iem . Limfas bloķē­šanas iemesls vairumā gadījum u ir nosprostojum i aknās (cēloņi, kāpēc aknās veidojas žultsakmeņi, tiks aplūkoti nākamajā nodaļā). Ekstremālos gadījumos var rasties lim fom a jeb limfas vēzis, kura izplatītākā forma ir H odžkina slimība.

Kad aknās esošo žultsakmeņu dēļ asinsrites sistēma sāk funkcionēt pārāk vāji, tiek bojāta arī endokrīnā sistēma. Endokrīnie jeb iekšējās sekrēcijas dziedzeri ražo hormonus, kas no dziedzeru šūnām nonāk tieši asins plūsmā, tā ietekmējot organisma aktivitāti, augšanu un barošanos. Nosprostojumi visbiežāk ietekmē vairogdziedzeri, epitē- lijķermenīšus, virsnieres, olnīcas un sēkliniekus. Smagākie asinsrites

nosprostojum i izraisa horm onu sekrēcijas traucējum us aizkuņģa dziedzera Langerhansa saliņās, epifizē un hipofizē. Asiņu nosprosto- jums, kam raksturīgas biezākas asinis, neļauj horm oniem pietiekamā daudzumā un vajadzīgajā laikā sasniegt savas mērķšūnas organismā, rezultātā dziedzeris sāk ražot pārāk daudz horm onu. Pārmērīgu dzie­dzera darbību sauc par hipersekrēciju.

Ja limfas drenāža no kāda dziedzera ir nepietiekama, pats dzie­dzeris tiek nosprostots, tāpēc sākas horm onu hiposekrēcija (trūkums). Slimības, kas saistītas ar vairogdziedzera darbības līdzsvara izjauk­šanu, ir vairogdziedzera strum a, Greivsa slim ība, kretīnisms,

miksedēma, vairogdziedzera audzējs, hipoparatireoze. Vairog­dziedzera slimības var samazināt kalcija absorbciju organismā un izraisīt kataraktu, osteoporozi jeb pazem inātu kaulu blīvum u, kā arī psihiskas slimības un plānprātību. Ja asinsrites problēmas traucē atbilstoša insulīna daudzum a izdalīšanos no aizkuņģa dzie­dzera Langerhansa saliņām, var attīstīties cukura diabēts.

Zultsakm eņi aknās var pārtrauk t olbaltum vielu sintēzi aknu šūnās. Samazināta olbaltumvielu sintēze savukārt veicina pārmērīgu kortizola izdalīšanos virsnierēs, jo kortizols veicina olbaltumvielu sin­tēzi. Kortizola pārprodukcija asinīs veicina lim foīdo audu atrofiju

un imūnreakciju apslāpēšanu, un tas ir galvenais vēža un daudzu citu slimību cēlonis.

Dažādas slimības var izraisīt arī nelīdzsvarota adrenalīna sekrēcija, jo tās rezultātā var pavājināties drudža reakcija un samazināties olbaltumvielu sintēze. Olbaltumvielas ir galvenie audu šūnu, hor­m onu un citu vielu “būvbloki”. Aknas spēj veidot dažādus horm o­nus. H orm oni nosaka to, cik labi organisms aug un atjauno pats sevi.

Aknas arī ietekmē vairāku horm onu izdalīšanos, piemēram, insu­līna, glikagona, kortizola, aldosterona, vairogdziedzera horm onu un dzim um horm onu sekrēciju. Zultsakmeņi aknās nom āc šo vitāli svarīgo funkciju, tāpēc horm onu daudzums asinīs var palielināties. H orm onu līdzsvara traucējum i ir ļoti nopietns stāvoklis, kas var

viegli rasties, ja zultsakmeņi aknās ir nosprostojuši galvenos ceļus, pa kuriem riņķo ne tikai asinis, bet ari horm oni. Piemēram, ja asinīs ir izjaukts kortizola līdzsvars, cilvēka organismā var uzkrāties lieki tauki. Ja asinīs esošais insulīns netiek pareizi noārdīts, palielinās risks saslimt ar vēzi un organisma šūnas var k ļū t rezistentas jeb nejutīgas pret insulīnu, tāpēc var rasties cukura diabēts.

No slimībām, protam s, var izvairīties, ja rūpējas, lai asins un limfas plūsma ir netraucēta un brīva. G an asinsrites, gan limfrites traucējum us ir iespējams novērst, atkārtoti attīro t aknas, bet saba­lansēts uzturs un veselīgs dzīvesveids var palīdzēt nesaslimt.

Elpošanas sistēmas slimības

G an garīgā, gan fiziskā veselība ir atkarīga no organisma šūnu darbības efektivitātes un vitalitātes. Lielāko daļu enerģijas organisma šūnas iegūst no ķīmiskajām reakcijām, kas notiek vienīgi skābekļa k lātbūtnē. Viens no vielmaiņas atkritum produktiem ir ogļskābā gāze. Pa elpošanas orgānu sistēmu skābeklis nonāk organismā, bet ogļskābā gāze tiek no tā izvadīta. Asinis ir transportsistēm a, kas nodrošina šo gāzu m aiņu starp plaušām un šūnām.

Zultsakm eņi aknās var pavājināt elpošanas funkcijas un izrai­sīt alerģijas, deguna un deguna blakusdobum u slimības, kā arī bronhu un plaušu slim ības. Kad zultsakmeņi deformē vai ievaino aknu daiviņas, asins attīrīšana aknās, tievajā zarnā, limfātiskajā sis­tēmā un imūnsistēmā samazinās. Atkritumvielas un indīgās vielas, kas parasti šajās sistēmās tiek attīrītas, tagad var iekļūt sirdī, plaušās, bronhos un citur elpceļos. Pastāvīga saskare ar šiem kairinātājiem pazemina elpošanas sistēmas pretestību tiem. Limfas nosprostojum i vēdera rajonā, īpaši cysterna chyli un krūšu limfvadā, aizkavē limfas drenāžu no elpošanas orgāniem. Vairums elpošanas problēm u rodas limfas nosprostojum u dēļ.

Pneim onija jeb plaušu karsonis rodas, kad aizsargmehānismi nespēj novērst ieelpoto vai asinsritē nonākušo m ikroorganism u

iekļūšanu un savairošanos plaušās. Žultsakm eņos ir kaitīgi m ikro­organismi, kā arī ļoti indīgas un kairinošas vielas, kas no aknām var nonākt asinīs caur žultsakmeņu bojātajiem aknu rajoniem. Zults- akmeņi nepārtraukti apslāpē im ūnsistēm u, tādēļ organism u, īpaši augšējos elpceļus, apdraud gan iekšējie, gan ārējie slimības izraisošie faktori. Pie tiem pieder gan asinīs, gan gaisā esoši mikroorganismi (uzskata, ka tie izraisa pneim oniju), cigarešu dūm i, alkohols, rent­genstari, kortikosteroīdi, alergēni, antigēni, apkārtējās vides piesār­ņojums, nesagremotās barības atliekas no gremošanas trakta utt.

Elpošanas sistēmas stāvoklis vēl vairāk pasliktinās, kad neskaitā­mie sīkie zultsakmeņi, kas ir uzkrājušies aknu žultsvadiņos, izraisa aknu palielināšanos. Aknas atrodas vēdera dobum a augšdaļā un ir gandrīz visa ķermeņa platum ā. To augšējā un priekšējā virsma ir gluda, un to forma ir izliekta, tāpēc aknas var izvietoties zem diafragmas. Kad aknas palielinās, tās traucē diafragmas kustības un neļauj plaušām ieelpas laikā izplesties līdz to normālai kapacitātei. Savukārt gludas, veselas aknas ļauj plaušām viegli izplesties līdz pat vēderam. Tad plaušas rada spiedienu uz vēderu un spiež limfvadus un asinsvadus, tādējādi palīdzot virzīt asinis un lim fu uz sirdi. Šādu elpošanas m ehānism u bieži sauc par vēdera elpošanu. To ļoti labi var novērot veselīgiem bērniem . Palielinātas aknas neļauj pilnībā izplesties diafragmai un plaušām, tāpēc tiek samazināta gāzu maiņa plaušās, rodas limfas nosprostojumi un liekas ogļskābās gāzes aiz­turēšana plaušās. Ja organisms saņem mazāk skābekļa, tas negatīvi ietekmē visa organisma šūnu darbību.

Vairumam cilvēku rūpnieciski attīstītajās valstīs ir palielinātas aknas, īpaši tiem, kuriem ir liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās. Kad ārsti apgalvo, ka aknas ir norm āla lieluma, tās būtībā ir palie­linātas. Kad visi zultsakmeņi ir izvadīti, vairākas reizes attīro t aknas, tās beidzot iegūst savu sākotnējo lielumu.

G andrīz visas plaušu, bronhu un augšējo elpceļu slimības vai nu izraisa, vai pastiprina zultsakmeņi aknās. Situāciju var uzlabot, aizvācot žultsakmeņus no aknām.

Urīnizvadsistemas slimības

Urīnizvadsistēma ir īpaši nozīmīga organisma izvadsistēma. Tā sastāv no divām nierēm, kurās veidojas urīns, diviem urlnvadiem, urīnpūšļa, kas savāc un īslaicīgi uzglabā urīnu, un urinizvadkanāla, kas izvada urīnu no organisma (sk. 11. att.).

Precīzai urīnizvadsistēmas darbībai ir būtiska nozīme, lai uztu­rētu atbilstošu šķidrum a daudzum u organismā, regulējot ar urīnu izvadītā ūdens daudzum u. Šī sistēma regulē ari dažādu elektrolītu koncentrāciju organisma šķidrumos un normāla pH uzturēšanu jeb skābju-sārm u līdzsvara nodrošināšanu asinīs. Urīnizvadsistēma ir iesaistīta ari vielmaiņas atkritum produktu izvadīšanā. Tie veidojas, piemēram, aknās sabrūkot šūnu olbaltumvielām (katabolisms).

Vairums nieru un citu urīnizvadsistēmas dalu slimību ir saistītas>

ar filtrācijas traucējum iem nierēs. D iennaktī nierēs tiek izfiltrēti aptuveni 100-150 litru pirmējā urīna, tom ēr no tiem veidojas tikai1-1 ,6 litri urīna, jo pārējais šķidrums tiek reabsorbēts un izm antots atkārtoti. Nierēm cauri nefiltrējas asins šūnas, trom bocīti un olbal­tumvielas, bet visas pārējās asins sastāvdaļas tiek izfiltrētas. Filtrācijas traucējum us un pavājināšanos rada gremošanas sistēmas, īpaši aknu, nepietiekam a darbība.

Žultsakm eņi aknās un žultspūslī m azina žults daudzum u, ko aknas spēj izveidot. Tādēļ kļūst neiespējami pilnībā sagremot uzturu. Liela daļa nesagremoto barības vielu sāk rūgt un pūt, radot indī­gas atkritumvielas asinis un limfā. Norm āli no organisma izvadītie ekskrēti, piemēram, urīns, sviedri, gāzes un fēces, nesatur slimības izraisošus atkritum produktus, bet tā tas ir tikai tik ilgi, kamēr izvad- ceļi saglabājas tīri un nenosprostoti.

Slim ību izraisītāji sastāv no sīkām m olekulām , kuras parādās asinīs un limfā. Tās var pam anīt tikai elektronm ikroskopā. Šis molekulas stipri paskābina asinis. Lai nerastos dzīvību apdraudošas slimības vai koma, asinīm jāatbrīvojas no šiem sīkajiem toksīniem, tādēļ tās “izgāž” nevēlamos ieceļotājus saistaudos. Saistaudi sastāv no

11. attēls. Urīnizvadsistēma

gēlam līdzīga šķidrum a jeb limfas, kas apņem šūnas. Šajos saistau- dos šūnas tiek “vannotas”. Norm ālos apstākļos organisms prot tikt galā ar skābiem atkritum produktiem , kuri ir uzkrājušies saistaudos. Organism s izdala asinīs sārm ainus produktus, piem ēram , nātrija hidrogēnkarbonātu (N aH C O ,), kurš spēj neitralizēt skābos atkri- tum produktus un izvadīt tos laukā caur izvadorgāniem. Šī drošības sistēma sāk streikot, ja indes tiek uzkrātas straujāk, nekā organisms spēj tās neitralizēt un izvadīt laukā. Rezultātā saistaudi var kļūt tik biezi kā želeja. Barības vielas, ūdens un skābeklis vairs nevar brīvi izkļūt tiem cauri, un orgānu šūnas sāk ciest no barības vielu nepie­tiekamības, atūdenošanās un skābekļa trūkum a,

j )

Visskābākie savienojumi ir dzīvnieku valsts olbaltum vielu sastāvā. Zultsakmeņi mazina aknu spēju noārdīt šīs olbaltumvielas. Liekās olbaltumvielas īslaicīgi tiek uzglabātas saistaudos, un pēc tam tās tiek pārvērstas kolagēna šķiedrās. Kolagēna šķiedras tiek “iebūvētas” kapilāru sienu bazālajās m em brānās, tāpēc bazālās membrānas var kļūt pat desmit reizes biezākas nekā normāli. Līdzīga situācija izvei­dojas artērijās. Kad asinsvadu sienas ir pārpildītas, no asiņu plūsmas var izgulsnēties mazāk olbaltum vielu. Tāpēc asinis kļūst biezākas

un nierēm kļūst arvien grūtāk tās izfiltrēt. Ar olbaltumvielām tiek pārpildīta arī to asinsvadu, kuri apgādā ar asinīm nieres, bazālā m em brāna. Asinsvadi kļūst arvien cietāki un mazāk elastīgi, tāpēc paaugstinās asinsspiediens un nieru darbība pasliktinās. Arvien vairāk un vairāk a tkritum produktu , kurus izdala nieru šūnas un kuri norm āli aizplūst pa vēnām un limfvadiem, uzkrājas nierēs un vēl vairāk pasliktina nieru darbību.

Visu šo norišu rezultātā nieres tiek pārslogotas un nespēj vairs nodrošināt normālu šķidrum a un elektrolītu līdzsvaru organismā. Turklāt urīna sastāvdaļas var izgulsnēties un veidot dažādus atšķirīga lieluma kristālus un akm eņus (sk. 12. a att.). Urīnskābes akmeņi,

piem ēram , sāk veidoties tad, ja urīnskābes koncentrācija pārsniedz2 -4 m g/dl. Šie dati ir iegūti pagājušā gadsim ta sešdesmito gadu vidū, kad tā bija augstākā pieļaujamā norm a. Urīnskābe ir olbal­tumvielu noārdīšanās aknās starpprodukts. Tā kā tajā desmitgadē krasi palielinājās gaļas produktu īpatsvars uzturā, urīnskābes līmeņa robeža sasniedza 7,5 m g/dl. Protams, šādas uztura korekcijas nepa­darīja urīnskābi organismam mazāk kaitīgu. Akmeņu veidošanās no liekās urīnskābes, kuras koncentrācija bija 4 mg/dl un vēl augstāka (sk. 12. b att.), var izraisīt urlnceļu nosprostošanos, nieru infek­

cijas un pat nieru mazspēju.

N ieru šūnām var sākt trūk t barības vielu, kā arī skābekļa, un var veidoties ļaundabīgi audzēji. Turklāt urīnskābes kristāli, kurus nieres nav izvadījušas, var nogulsnēties locītavās un izraisīt reim atism u, podagru un ūdens aizturi.

N ieru problēm u sim ptom i bieži ir pārsteidzoši vāji salīdzinā­jumā ar nieru slimību potenciālo bīstamību. Vieglāk novērojamie un izplatītākie nieru problēm u sim ptomi ir krasas urīna daudzum a, krāsas un urinēšanas biežum a pārmaiņas. Vienlaikus parasti ir acu plakstiņu, sejas un potīšu tūska, kā arī sāpes muguras augšdaļā vai lejasdaļā. Ja slimība turpina progresēt, var būt neskaidra redze, nogurum s, pazemināta aktivitāte un nelabums. Par nieru mazspēju var liecināt arī šādi faktori: augsts asinsspiediens; zems asinsspiediens-.

,//«-.(, kas vēderā izplatās no augšas uz leju\ tumši brūns urīns; sāpes mugurā tieši virs jostasvietas; pārmērīgas slāpes; pastiprināta urinācija dpaši naktī); mazāk nekā 500 m l urīna dienā; sajūta, ka urīnpūslis ir / 1ilns; urinācijas laikā\ sausi un brūni ādas pigmenti; pietūkušas potītes nakti un pietūkuši acu plakstiņi no rīta; “zilum i" un asiņo­šana.

Visas galvenās urīnizvadsistēmas slimības izraisa asinīs esošās indīgās vielas, t. i., asinis piepildās ar sīkām atkritum vielu un lieko olbaltumvielu molekulām. Žultsakm eņi aknās traucē gremošanu, izraisa asiņu un limfas nosprostojum us un cirkulācijas traucējumus, arī urīnizvadsistēmā.

Kad žultsakmeņi ir izvadīti, urīnizvadsistēmai ir iespēja atspirgt, pašai atbrīvoties no uzkrātajām indēm un akmeņiem un nodroši­nāt norm ālu šķidrum a līdzsvaru un asinsspiedienu. Žultsakm eņu izvadīšana ir nepieciešama visu organism a procesu vienmērīgai un efektīvai darbībai. Varbūt ir nepieciešams veikt ne tikai aknu un žultspūšļa, bet arī nieru attīrīšanu (sk. 5. nodaļā “Nieru attīrī­šana”).

Nervu sistēmas slimības

Mūsu dzīvi ietekmē viss, ko mēs jūtam . Mūsu personība, uzvedī­bas manieres, attiecības ar citiem cilvēkiem, noskaņojum s un iecie­tība lielā mērā ir atkarīga no nervu sistēmas stāvokļa. M ūsdienu straujajā pasaulē esam pakļauti dažādiem apstākļiem, kas rada haosu m ūsu organismā. Galvas smadzenes ir organisma darbības kontroles centrs. Ja tās nesaņem pietiekami daudz barības vielu, fiziskā un emocionālā eksistence var kļūt haotiska.

Galvas smadzeņu šūnas parasti spēj viegli veidot milzīgi daudz dažādu ķīmisko vielu. Šīs vielas ir nepieciešamas sarežģītu uzde­vum u veikšanai, ar kuriem smadzenēm ir jātiek galā katru dienu gadu no gada. Tom ēr smadzeņu dzīvības procesiem nepārtraukti vajadzīgas barības vielas, lai smadzenes spētu veidot šīs ķīmiskās

vielas. M ūsdienu intensīvā lauksaimniecība ir gandrīz “izsmēlusi” visas minerālvielu rezerves lauksaimniecības augsnēs (sk. 5. nodaļā "Minerālvielu uzņemšana jonu veida). Lai gan tas veicina uztur­vielu deficītu, kas ir tik izplatīts rūpnieciski attīstītajās valstīs, tomēr visbiežāk šā deficīta cēlonis ir gremošanas sistēmas darbības un it īpaši aknu darbības traucējumi. Barības vielu trūkum s var traucēt smadzenēm veidot vielas, kuras ir nepieciešamas to efektīvai dar­bībai.

Kādu laiku smadzenes var darboties ar nepietiekam u šo vielu daudzumu, bet cena, ko par šādu darbošanos maksājam, ir slikta veselība, nogurum s, enerģijas trūkum s, garastāvokļa maiņas, depre­sija, nelabums, sāpes un vispārējs diskomforts. Dažu vielu trūkum s izraisa psihiskas slimības, piemēram, šizofrēniju un Alcheimera sli­mību.

Nervu sistēmas, t. i., galvas un muguras smadzeņu, galvas un muguras nervu, veselība un autonom ās funkcijas lielā mērā ir atkarī­gas no asins kvalitātes. Asinis sastāv no plazmas (salmu krāsas caur­spīdīgs šķidrums) un asinsķermenīšiem. Plazmas sastāvā ir ūdens, plazmas olbaltumvielas, sāļi, horm oni, vitamīni, barības vielas un vielmaiņas produkti, antivielas un gāzes. Ir triju veidu asinsķerme­nīši: baltie asinsķermenīši jeb leikocīti, sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti un asins plātnītes jeb trornbocīti. Jebkuras novirzes no nor­mas asins sastāvā ietekmē gan nervu sistēmu, gan pārējo organismu.

Visi asinsķermenīši veidojas sarkanajās kaula smadzenēs, kas tiek barotas ar barības vielām, ko piegādā gremošanas sistēma. Žults- akmeņi aknās traucē gremošanu un barības vielu asimilāciju, tāpēc asins plazmā uzkrājas lieki vielmaiņas atkritum produkti un samazi­nās sarkanajām kaula smadzenēm piegādāto barības vielu daudzums. Tas savukārt izjauc līdzsvaru asinsķermenīšu sastāvā, kā arī traucē horm onu veidošanos un ierosina nepareizas nervu sistēmas atbildes reakcijas. Vairums slimību, kuras izraisa nervu sistēmas kaites, sais­tītas ar asins veidošanās traucējum iem , kurus ierosina aknu darbības pavājināšanās un ar to saistītā atkritum vielu uzkrāšanās tievajā zarnā.

Jebkura no daudzajām aknu funkcijām tifšā veidā ietekmē nervu sistēmu, īpaši galvas smadzenes. Aknu šūnas pārvērš polisaharīdu glikogēnu glikozē, kura galvas smadzenēm ir tikpat nepieciešama kā ūdens un skābeklis. Glikoze nodrošina nervu sistēmu ar lielāko daļu no nepieciešamās enerģijas.

Lai gan galvas smadzeņu masa veido tikai vienu piecpadsmito daļu no organisma masas, smadzenēs ir aptuveni viena piektā daļa no visa organisma asins daudzum a. Galvas smadzenes patērē ļoti daudz glikozes. Žultsakm eņi aknās ievērojami samazina glikozes piegādi galvas smadzenēm un pārējai nervu sistēmai. Tas savukārt var ietekm ēt orgānus, maņas un prātu. Kad traucējum i ir tikko sākušies, cilvēkam var būt pastiprināta ēstgriba, īpaša kāre pēc sal­dum iem un cieti saturošiem produktiem , biežas garastāvokļa maiņas un emocionālais stress.

Žultsakm eņi aknās var radīt arī citas - daudz bīstamākas pro­blēmas. Aknās no organisma aminoskābju rezervēm veidojas plazmas olbaltum vielas un vairum s asinsreces faktoru. Žultsakm eņi aknu žultsvados ievērojami pavājina šīs aknu funkcijas. Ja asinsreces faktoru veidošanās samazinās, samazinās trom bocītu skaits u n var notikt spontāna kapilāru asiņošana jeb iestāties hem orāģija. Ja šāda asiņošana notiek galvas smadzenēs, var tikt noārdīti smadzeņu audi, iestāties paralīze un nāve. Asiņošanas risku palielina dažādi faktori, piem ēram , hipertensija un pārm ērīga alkohola lietošana. T rom bocītu skaits samazinās arī tad, ja jaunu trom bocītu veidošanās nenotiek saskaņoti ar bojāto un nolietoto asinsķermenīšu noārdī­šanu. Tas notiek tad, ja žultsakmeņi traucē aknu šūnu apgādi ar asinīm.

Asinsreces faktoru veidošanai nepieciešams arī K vitamīns. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kas uzkrājas aknās. Šo vitamīnu absorbē tauki tievajā zarnā, tāpēc organismam ir vajadzīgi žults sāļi, ar kuriem nodrošina žults sekrēcija. Žultsakm eņi aknās un žultspūslī nosprosto žults plūsm u, tāpēc tauki netiek absorbēti pietiekamā daudzum ā un sākas K vitamīna nepietiekamība.

Kā jau izskaidrots iepriekš, žultsakmeņi aknās var izraisīt traucē­jumus asinsrites sistēmā. Ja ar asinīm notiek pārmaiņas un tās kļūst pārāk biezas, asinsvadi kļūst neelastīgi un tiek bojāti. Ja bojātajā irtērijā izveidojas asins receklis, tā gabaliņš jeb embols var nosprostot sīku artēriju, kas atrodas tālu no bojātās vietas, un traucēt asiņu plūsmu, radot išēmiju un infarktu. Ja šāds bojājums ir smadzeņu artērijā, to sauc par trieku.

Visi asinsrites traucējum i ietekm ē galvas smadzenes un pārējo nervu sistēmu. Aknu funkciju traucējum i īpaši ietekmē astrocitus - lielas glijas šūnas, kas veido barotājaudus centrālajā nervu sistēmā. Tad cilvēkam rodas apātija, orientācijas traucējumi, apziņas aptum ­šošanās, delīrijs, muskuļu stīvums un koma. Slāpekli saturoši bak­tēriju a tk ritum produkti, kuri tiek absorbēti no resnās zarnas, ja tos neatindē aknas, ar asinīm nonāk galvas smadzeņu šūnās. Citi atkritum produkti, piemēram, amonjaks, var sasniegt bīstamu koncen­trāciju un izmainīt asinsvadu caurlaidību galvas smadzenēs, tā samazinot smadzeņu-asiņu barjeras efektivitāti. Līdz ar to dažādas bīstamas vielas var nonākt smadzenēs un izraisīt vēl lielāku to bojāšanos.

Ja daudzi galvas smadzeņu neironi pārtrauc saņemt nepieciešamās barības vielas, notiek nervu audu atrofēšanās, kuras rezultātā rodas demence jeb Alcheim era slimība. Ja barības vielu nepietiek tiem neironiem, kuri atbild par smadzeņu horm ona dopam īna sintēzi, rodas Parkinsona slimība. To var izraisīt arī atkārtota saskare ar vidē vai organismā esošām indīgām vielām.

Izkaisītā jeb m ultiplā skleroze rodas tad, kad šūnas, kuras veido m ielīnu (taukiem līdzīgu vielu apvalku, kas apņem nervu šūnas aksonu jeb garo izaugumu), cieš no barības vielu trūkum a un limfas drenāžas nepietiekamības. M ielīna apvalks samazinās, un aksons kļūst viegli ievainojams. Izkaisītās sklerozes slimniekiem vienmēr ir progresējoši nosprostojum i resnajā zarnā, kas traucē norm ālu vielu absorbciju. Izvadorgānu attīrīšana un diētas uzlabošana ir viena no iedarbīgākajām m etodēm , lai novērstu slimības progresēšanu.

Aknas kontrolē gremošanu, absorbciju un,tauku vielmaiņu orga­nismā. Žultsakmeņi ietekmē tauku vielm aiņu un holesterola līmeni asinīs. Holesterols ir būtiska izejviela organisma šūnām un nepie­ciešams jebkuram vielmaiņas procesam. M ūsu smadzeņu sastāvā ir vairāk nekā 10 % tīra holesterola (neskaitot ūdeni). Holesterolam ir būtiska loma galvas sm adzeņu attīstībā un funkcionēšanā. Tas aizsargā nervus no bojājumiem. Tauku līdzsvara traucējumi asinīs var pamatīgi ietekmēt nervu sistēmu un tāpēc izraisīt gandrīz jebkuru organisma slimību. Zultsakm eņu aizvākšana no aknām un žultspūšļa uzlabo šūnu apgādi ar barības vielām, tādējādi veicina nervu sistēmas atjaunošanos un visa organisma darbības uzlabošanos.

Kaulu slimības

Lai gan kauli ir cietākie organisma audi, tom ēr tie ir dzīvi. C il­vēka kaulos ir 20 % ūdens, 30—40 % organisko vielu, kā jau visās dzīvajās šūnās, un 4 0 -5 0 % neorganisko vielu, piemēram, kalcijs. Kaulaudos ir daudz asinsvadu un limfvadu. Osteoblasti un osteoklasti ir šūnas, kas nodrošina līdzsvarotu kaulu augšanu. Osteoblasti ir kaulus veidojošās šūnas, bet osteoklasti nodrošina kaulu atjauno­šanos un optimālas formas saglabāšanu. Trešā šūnu grupa — hon- drociti - atbild par skrimšļu veidošanos. Mazāk blīvās kaulu daļas veido porainā kaulviela, kurā ir sarkanās kaula smadzenes, kas veido eritrocītus un leikocītus.

Vairums kaulu slim ību rodas tad, ja kaula šūnas nesaņem pie­tiekami daudz barības vielu. Žultsakm eņi aknās parasti izraisa lim f­vadu nosprostojum us tievajā zarnā un rezultātā arī pārējās orga­nisma daļās (sk. 1. nodaļā “Asinsrites sistēmas slimības’). Labu kaulu veselību nodrošina līdzsvarota osteoblastu un osteoklastu darbība. Šo trauslo līdzsvaru var izjaukt, ja kauli netiek pietiekami apgādāti ar barības vielām un tāpēc palēninās jaunu kaula šūnu veidošanās sliktas osteoblastu darbības dēļ. Osteoporoze ir kaulaudu daudzum a

samazināšanās, jo jaunu kaula šūnu veidošanās notiek lēnāk nekā veco šūnu noārdīšanās. Porainos kaulaudus osteoporoze parasti skar vairāk nekā blīvos kaulaudus, kuri veido kaulu ārējo daļu.

Vispārējas osteoporozes gadījumā no kauliem pārmērīgi tiek reab- sorbēts kalcijs, tāpēc kalcija daudzum s asinīs un urīnā palielinās. Rezultātā nierēs var veidoties nierakm eņi vai pat rasties nieru maz- spēja. Žultsakmeņi aknās ievērojami samazina žults veidošanos. Žults ir ļoti nepieciešama kalcija absorbēšanai tievajā zarnā. Pat tad, ja organisms ar uzturu vai uztura bagātinātājiem uzņem kalciju lielākā devā, nekā tas ir nepieciešams, žults nepietiekamības gadījumā liela daļa no uzņem tā kalcija tiks patērēta žults, nevis kaulu veidošanai un svarīgām vielmaiņas reakcijām. Turklāt žultsakmeņi aknās palielina kaitīgo skābju daudzum u asinīs, no kurām daļu neitralizē no kau­liem un zobiem izdalījies kalcijs. (Kaut kas līdzīgs notiek arī tad, ja cilvēks dzer govs pienu. Lai neitralizētu lielo fosfora daudzum u, ko uzņem ar pienu, organisms patērē ne tikai no piena iegūto kalciju, bet arī kaulos un zobos esošo kalciju.)

Pakāpeniski kalcija rezerves organismā izsīkst, m azinot kaulu blī­vum u un masu. Tā rezultātā var rasties kaulu un gūžu lūzumi vai pat iestāties nāve. Vairāk nekā puse no sievietēm pēc 50 gadu vecuma slimo ar osteoporozi (tom ēr tikai rūpnieciski attīstītajās valstīs). Tas liecina par to, ka horm onālo preparātu un kalciju saturošu uztura bagātinātāju lietošana nav efektīva, jo tā neveicina nelīdzsvarotības novēršanu aknās un žultspūslī, ko izraisījusi samazinātā žults plūsma žultsakmenu dēl.» >

Rahīts un osteom alācija jeb kaulu atmiekšķēšanās ir slimī­bas, kas ietekmē kalcija uzkrāšanos kaulos. Abos gadījumos kauli kļūst mīksti, īpaši kājās, tāpēc tie izliecas ķermeņa masas ietekmē. Taukos šķīstošajam D vitamīnam jeb kalciferolam ir būtiska loma kalcija un fosfora vielmaiņas līdzsvara un veselīgas kaulu struktū­ras nodrošināšanā. D vitam īna trūkum u rada nepietiekam a žults sekrēcija un holesterola vielmaiņas traucējum i. Abas šīs novirzes

izraisa žultsakmeņi aknās. Veselības stāvoklj vēl vairāk pasliktina nepietiekama uzturēšanās saulē.

Kaula smadzeņu iekaisums jeb osteomielīts var rasties ilgstošu limfātiskās sistēmas nosprostojum u dēļ, īpaši tad, ja nosprostojums ir kaulos vai audos ap tiem. Rezultātā asinīs esoši mikroorganismi netraucēti var piekļūt kauliem. Kā jau m inēts iepriekš, infekciju izraisītāji uzbrūk audiem tikai tad, ja tie ir kļuvuši skābi, novājināti, nestabili vai bojāti. M ikroorganismi var izplatīties no žultsakme- ņiem, bojātiem zobiem vai augoņiem.

Ļaundabīgie audzēji kaulos var veidoties tad, ja organismā, īpaši kaulos, ir limfas nosprostojum i, kas sasnieguši lielus apmērus. Im ūn- sistēma ir nomākta, un ļaundabīgo audzēju daļiņas var izplatīties no krūšu dziedzeriem, plaušām un priekšdziedzera uz tiem kauliem, kuriem ir mīkstāki audi un kuri ir vairāk nosprostoti un pakļauti skābju iedarbībai. Kaulu vēzis un visas pārējās kaulu slimības liecina, ka kaulaudi nav saņēmuši pietiekami daudz barības vielu. Šādas sli­mības bieži nevar izārstēt, pirms nav izvadīti žultsakmeņi no aknām un visas citas orgānu sistēmas atbrīvotas no nosprostojum iem .

Locītavu slimības

Cilvēka organismā ir triju veidu locītavas - šķiedrainās locītavas, skrimšlainās locītavas jeb mazkustīgās locītavas un sinoviālās jeb brīvi kustīgās locītavas. Visvairāk slimībām ir pakļautas plaukstu, pēdu, ceļu, plecu, elkoņu un gūžu locītavas. Reim atiskais artrīts, osteo-

artrīts un podagra ir izplatītākās locītavu slimības.Vairumam cilvēku, kuri cieš no reimatiskā artrīta, jau ilgstoši

ir šādi tievās zarnas darbības traucējumi: vēdera uzpūšanās, gāzu

uzkrāšanās, grēmas, atraugas, aizcietējumi, caureja, aukstum a

sajūta un pietūkums plaukstās vai pēdās, pastiprināta svīšana,

vispārējs nogurums, apetītes zudums, ķermeņa masas sam azinā­

šanās u. c. No tā var secināt, ka reimatiskais artrīts ir cieši saistīts ar visām šīm pazīmēm un ir uzskatāms par tievās zarnas un vielmaiņas

traucējumu. Es personiski esmu izbaudījis šos sim ptom us, kad man bērnībā bija reimatiskā artrīta izraisītas sāpju lēkmes.

Gremošanas trakts nepārtraukti ir pakļauts dažādu vīrusu, bak­tēriju un parazītu iedarbībai. Turklāt bez daudzajiem antigēniem (sveša ģenētiskā materiāla), ko satur uzturs, gremošanas sistēmai jātiek galā arī ar insekticīdiem, pesticīdiem, horm oniem , antibiotiku atliekām, konservantiem un krāsvielām, kuras mūsdienās ir ļoti dau­dzos pārtikas produktos, kā arī ar lielmolekulārām zālēm, piemēram, ar antibiotiku penicilīnu. Iespējamie antigēni ir arī ziedputekšņi, augu antivielas, sēnes, baktērijas un tamlīdzīgi antigēni. Līdz ar to imūnsistēmai, kura galvenokārt atrodas tievās zarnas sienās, tiek uzticēts uzdevums aizsargāt organismu no visiem šiem iespējamiem kaitīgajiem aģentiem. Lai katru d ienu sekmīgi spētu tikt galā ar šo uzdevumu, gan gremošanas sistēmai, gan limfātiskajai sistēmai jābūt nenosprostotai un jādarbojas efektīvi. Žultsakmeņi aknās ievērojami traucē gremošanu, pakāpeniski izraisot indīgu vielu uzkrāšanos asinīs un limfā, kā jau izskaidrots iepriekš (sk. I. nodaļā “Asinsrites sistēmas slimības").

Ārsti uzskata artrītu par autoimūnu slimību, kas skar locītavu som iņu. Autoim ūns ir stāvoklis, kad imūnsistēma vēršas pret paša organisma šūnām . Tā rezultātā asinīs izveidojas antigēna-antivielas kompleksi (reimatoīdie faktori). B-limfocīti (im ūnšūnas) tievās zar­nas sienās tiek kairināti, un tie veido antivielas (imūnglobulīnus) pēc saskares ar šiem antigēniem. Im ūnšūnas cirkulē asinsritē, un dažas no tām “apm etas” limfmezglos, liesā, siekalu dziedzeru gļot­ādā, bronhu limfātiskajā sistēmā, makstī vai dzemdē, krūšu piena dziedzeros, locītavu somiņas audos.

Ja notiek atkārtota saskare ar tiem pašiem indīgajiem antigēniem, ievērojami pastiprinās antivielu veidošanās, īpaši tajās vietās, kur ir “apmetušās” im ūnšūnas pēc iepriekšējās saskares ar “iebrucējiem”. Šie kaitīgie antigēni var saturēt olbaltum vielu daļiņas, piemēram, no trūdēt sākušiem dzīvnieku valsts produktiem . Šādos gadījumos var bū t liela m ikroorganismu aktivitāte. Atkārtota antigēnu nonākšana

organismā palielina antigēnu-antivielu kompleksu daudzum u asinīs un izjauc smalko līdzsvaru, kas pastāv starp im ūnreakciju un tās apspiešanu. Autoimūnās slimības, kas liecina par īpaši augstu indīgo vielu līmeni organismā, ir tiešas šā līdzsvara izjaukšanas sekas. Ja locītavās ilgstoši veidojas daudz antivielu, iekaisums kļūst hronisks, tāpēc pakāpeniski pastiprinās deformācija, sāpes un locītavas kļūst mazkustīgas.

Pārmērīga imūnsistēmas nodarbināšana izraisa ķermeņa pašno- ārdīšanos. Ja šāda pašnoārdīšanās notiek nervu audos, to sauc par izkaisīto sklerozi. Ja tā notiek kāda orgāna audos, tad tas ir vēzis. Tomēr pašnoārdīšanās ir organisma pēdējais mēģinājums pasargāt pašam sevi. Organisms “uzbrūk” pats sev tikai tad, ja saindēšanās ir sasniegusi tādu pakāpi, ka tā spēj radīt smagākus bojājumus, nekā nodara autoim ūna atbildes reakcija. A utoim ūnās slimības mērķis nav izraisīt organisma pašnāvību. Ja šūnu membrānas ir pārpildītas ar svešām, kaitīgām vielām un indīgām daļiņām , piemēram, “slikta­jām” taukskābēm, kas atrodam as ātrajās uzkodās, hamburgeros un kartupeļu salmiņos, pilnīgi normāla imūnsistēmas atbildes reakcija ir uzbrukum s šādiem sārņiem . Tāpēc nosaukt šādu izdzīvošanas reakciju par slimību nav zinātniski pareizi un šāda rīcība liecina, ka nav izpratnes par organisma darbību.

Žultsakm eņi kavē ķerm eņa spēju pašam sevi pabarot un attīrīt, tāpēc tie ir galvenais saindēšanās cēlonis. T ie traucē aknām attīrīt asinis no kaitīgām vielām. Ja aknas nespēj izfiltrēt indīgās vielas no asinīm, tās uzkrājas starpšūnu šķidrumā. Jo vairāk indīgo vielu jeb toksīnu uzkrājas starpšūnu šķidrumā, jo vairāk tās piesārņo šūnu membrānas. A utoim ūna atbildes reakcija var būt nepieciešama, lai noārdītu vispiesārņotākās šūnas un tādējādi vismaz uz kādu laiku izglābtu pārējo organismu. Kad visi žultsakmeņi no aknām un žults- pūšļa tiek aizvākti, imūnsistēmai vairs nav jārīkojas tik ekstremāli, lai aizsargātu organisma šūnas.

Osteoartroze ir deģeneratīva, neinfekcioza locītavu slimība. Tā sākas, ja locītavu skrimšļa (klāj locītavās kaulu galus un veido gludu

virsmu, kas mazina berzi kaulu saskares vietās) atjaunošanās nav līdz­svarā ar tā noārdīšanos. Locītavu skrimslis pakāpeniski kļūst plānāks, līdz beidzot kauli sāk rīvēties viens pret o tru un sāk deģenerēties. Pēc iam var sākties nepareiza kaulaudu atjaunošanās un rasties hronisks iekaisums. Šī slimība, līdzīgi daudzām citām slimībām, ir ilgstošu gremošanas sistēmas darbības traucējum u sekas. Jo mazāk barības vielu tiek absorbēts un piegādāts audiem , lai tie varētu atjaunoties, jo organismam kļūst grūtāk uzturēt veselus kaulus un locītavas. Žultsakmeņi aknās pastiprina galvenās gremošanas problēmas, un tāpēc, visticamāk, tiem ir galvenā loma osteoartrozes attīstībā.

Podagra ir vēl viena locītavu slimība, kas saistīta ar vāju aknu dar­bību. To izraisa nātrija urāta kristālu izgulsnēšanās locītavās un cīpslās. Podagra veidojas cilvēkiem, kuriem asinīs ir paaugstināts urīnskābes daudzums. Kad aknās esošie žultsakmeņi sāk ietekmēt asinsriti nierēs (sk. 1. nodaļā “Urīnizvadsistēmas slimības’), urīnskābes izvadīšana vairs nenotiek efektīvi. Tas izraisa pastiprinātus šūnu bojājumus un šūnu noārdīšanos aknās un nierēs, kā arī citās organisma daļās.

Urīnskābe ir atkritum produkts, kas rodas šūnu kodolu noār­dīšanās rezultātā. Ja šūnas noārdās pastiprināti, šīs vielas ir pārāk daudz. Smēķēšana, alkoholisko dzērienu regulāra lietošana, stim u­lējošu narkotisko vielu un citu kaitīgu vielu lietošana izraisa šūnu noārdīšanos un noārdīto šūnu olbaltum vielu izdalīšanos asinīs lielā daudzum ā. Turklāt urīnskābes veidošanās krasi pastiprinās, ja lieto produktus, kas bagātīgi satur olbaltumvielas, piem ēram , gaļu, zivis un olas.1 Visa iepriekšminētā pārtika un vielas veicina arī žultsak- m eņu veidošanos aknās un žultspūslī.

Dzimumorgānu sistēmas slimības

Gan sieviešu, gan vīriešu dzim um orgānu sistēmas darbība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi funkcionē aknas. Žultsakm eņi aknās

1 Sk. arī grām atā “O rganism a attīrīšana”

rada šķēršļus žults plūsmai caur žultsvadiņiem k pavājinot gremošanu un izkropļojot aknu daiviņu struktūru. Tāpēc aknās samazinās gan seruma albumīna, gan asinsreces faktoru veidošanās. Serums album īns ir olbaltumviela, kuras asinis ir visvairāk. Tas nodrošina norm āla plazmas osmotiskā spiediena saglabāšanos - 25 m m H g. Asinsreces faktoriem ir būtiska lom a normālas asinsreces nodrošināšanā. Ja plazmai ir nepietiekams osmotiskais spiediens, šūnas (ari tās, kas veido dzim umorgānus) tiek sliktāk apgādātas ar barības vielām. Tā­pēc var pasliktināties limfas drenāža, bet slikta limfas plūsma no dzim umorgāniem var izraisīt šķidrum a aizturi un audu satūkum u, kā arī traucēt atbrīvoties no vielmaiņas atkritum produktiem un atm i­rušajām šūnām . Visu šo traucējum u rezultātā pakāpeniski pavājinās dzimumfunkcijas.

V airum u dzim um orgānu sistēmas slim ību rada slikta limfas plūsma. Krūšu limfvads (sk. 1. nodaļā “Asinsrites sistēmas slimības’) uzņem lim fu no zarnām, kā arī no aknām, liesas, aizkuņģa dzie­dzera un kuņģa. Šis lielais limfvads bieži tiek pamatīgi nosprostots, ja žultsakm eņu dēļ pasliktinās gremošana un sašķelto barības vielu absorbcija zarnās. Lai gan to, ka nosprostojum s krūšu limfvadā ietekmē dzim um orgānus, var viegli konstatēt, to parasti negrib atzīt tradicionālās medicīnas speciālisti. Dzim um orgāniem , tāpat kā vai­rumam citu orgānu, caur krūšu limfvadu nepieciešams atbrīvoties no nolietotajām šūnām un vielmaiņas atkritum produktiem .

Traucēta limfas aizplūde no sievietes iegurņa rajona apslāpē im ūnsistēm u, rada menstruāciju traucējumus, pirmsmenstruālo stresu, menopauzes simptomus, iekaisuma slimības iegurnī, dzemdes kakla iekaisumu, dzemdes slimības, maksts distrofiju ar šķiedraino saistaudu veidošanos, olnīcu cistas un audzējus, šūnu bojāeju, hormonu nepie­tiekamību, zemu libido, neauglību un ģenētiskas mutācijas šūnās, kas izraisa vēzi.

Krūšu limfvada nobloķēšana var radīt arī limfvadu nosprosto- jumu kreisajā krūtī, kura dēļ tajā sakrājas kaitīgas vielas, kas izraisa

iekaisumu, kunkuļu veidošanos, piena vadu nosprostošanos un ļaun­dabīgus audzējus. Ja tiek nosprostots labais limfvads, kurš uzņem limfu no krūškurvja labās puses, galvas, kakla un labās rokas, atkri- tumvielas uzkrājas labajā krūtī, radot tajā līdzīgas problēm as kā kreisajā krūtī.

Ilgstoši limfas drenāžas traucējumi no vīrieša iegurņa rajona iz­raisa labdabīgu vai ļaundabīgu priekšdziedzera jeb prostatas palieli­nāšanos, kā arī iekaisumu sēkliniekos, dzimumloceklī un urīnizvad- kanālā. Ar laiku vīrietim veidojas impotence. N epārtraukta žults- akm eņu skaita palielināšanās aknās ir raksturīga parādība vidēja vecuma vīriešiem attīstītajās valstīs. Tas ir viens n o galvenajiem limfrites traucējum u cēloņiem šajā vitāli svarīgajā ķermeņa daļā. Kad dzim umorgānos lielā daudzum ā uzkrājas indīgas vielas, vīrieši viegli saslimst ar seksuāli transmisīvām slim ībām. Limfvadu nosprosto- jums veicina baktēriju izraisītu slim ību attīstību. Limfātiskā sistēma, pie kuras pieder arī imūnsistēma, zaudē aktivitāti un spēju atvai­rīt mikroorganismus, kuri ir galvenais dzim um orgānu slim ību cē­lonis.

Kad visi žultsakmeņi no aknām tiek izvadīti un tiek lietots ve­selīgs uzturs un ievērots veselīgs dzīvesveids, limfas aktivitāte var atjaunoties. Dzim um orgāni tad saņem vairāk barības vielu un kļūst neuzņēm īgāki pret slim ībām. Infekcijas izzūd, cistas, šķiedrainie saistaudi un audzēji tiek noārdīti, un atjaunojas seksuālās funk­cijas.

Ādas slimības

Lielāko daļu ādas slimību, piem ēram , ekzēmu, akni un psoriāzi,

ir izraisījuši žultsakmeņi aknās. G andrīz katram cilvēkam, kuram ir ādas slimības, var konstatēt arī zarnu problēmas un piesārņotas asinis. Visas šīs parādības izraisa žultsakm eņi un to darbības rezul­tātā radušies traucējum i. Žultsakm eņi rada ļoti daudz problēmu

visā organismā, bet īpaši gremošanas sistēmā, asinsrites sistēmā un urlnizvadsistēmā. M ēģinot atbrīvot organismu no tā, ko nepietie­kamā daudzum ā izvada un atindē resnā zarna, nieres, plaušas, aknas un limfātiskā sistēma, āda ir pieplūdusi ar asinīm un pārpildīta ar skābiem atkritum produktiem . Lai gan āda ir lielākais ķermeņa izvad- orgāns, tā beidzot padodas skābju uzbrukum am . Vispirms indīgās vielas uzkrājas zemādas saistaudos. Kad šī atkritum vielu “izgāztuve” ir pārpildīta, sākas ādas darbības traucējumi.

Atkritumvielas, šūnu atliekas un mikroorganismi no dažādiem avotiem, arī aknu žultsakm eņiem , kā arī antigēni, kas rodas no nepietiekami sagremotas barības, nosprosto limfātisko sistēmu un traucē norm ālu ļimtas aizplūdi no dzīvajām ādas kārtām. M ikro­organismiem uzbrūkot indēm un pūt sākušām olbaltumvielām, kas radušās no bojātām un atm irušām ādas šūnām , āda tiek nepārtraukti kairināta un iekaist. Ādas šūnām sāk pietrūkt barības vielu, un tas var ievērojami kavēt norm ālu ādas atjaunošanos (aptuveni viena mēneša laikā). Rezultātā var ciest arī ādas nervi.

Kad ādas tauku dziedzeriem, kas sekrētu (taukus) izvada m atu folikulos, sāk trūkt barības vielu, tiek traucēta normāla matu augšana un var izkrist galvas mati. Ja organismā veidojas maz melanina, mati priekšlaikus nosirmo. Nepietiekama tauku izdalīšanās rada matu struktūras pārmaiņas, tāpēc tie izskatās pelēcīgi un nav spīdīgi. Ādas tauki palīdz iznīcināt baktērijas un sēnes, novēršot dažādas infekcijas. Tauki arī pasargā ādu no izžūšanas un plaisāšanas, īpaši, ja tā ir pakļauta saules, karstum a un sausa gaisa iedarbībai.

Lai gan plikgalvības veidošanās un citas ādas kaites var būt ģenē­tiski iedzimtas, tomēr tas nav galvenais šo slimību cēlonis, kā tas parasti tiek pieņemts. Bieži vien ādas darbība pilnībā atjaunojas un mati ataug, īpaši sievietēm, ja izdodas atbrīvoties no žultsakmeņiem un ja resnā zarna, nieres un urīnpūslis tiek uzturēts tīrs.

Secinājum s

Žultsakmeņi ir galvenais slimību cēlonis. T ie rada darbības trau­cējumus otrā sarežģītākajā cilvēka orgānā pēc galvas smadzenēm - aknās. Aknas vada gremošanas un vielmaiņas procesus, tā ietekmējot visu organisma šūnu dzīvi un veselību. Kad cilvēks likvidē iemeslus, kāpēc aknas nespēj darboties labi un efektīvi, viņa organismā var atjaunoties līdzsvars un dzīvotspēja.

2. NO DAĻA

Kā es varu zināt, ka man ir žultsakmeņi

N ovērojot tūkstošiem cilvēku, kuri cieš no ļoti dažādām kai­tēm, arī slimībām pēdējā stadijā, es atklāju, ka visiem pacientiem bijis daudz žultsakmeņu aknās, bet daļai - arī žultspūslī. Kad šie cilvēki ir attīrījuši aknas no žultsakmeņiem un apguvuši vienkāršus veselību stiprinošus paradum us, viņi ir atveseļojušies no slimībām, kuras iepriekš nevarēja izārstēt ne ar tradicionālās, ne alternatīvās medicīnas metodēm.

Turpmāk norādītas dažas izplatītākās pazīmes, kuras liecina par žultsakm eņu klātbūtni aknās un žultspūslī. Ja jums ir kaut viena no šīm pazīmēm, jūs, visticamāk, gūsiet lielu labum u no aknu un žultspūšļa attīrīšanas. Es savā ārstniecības praksē esmu atklājis, ka nosauktās pazīmes ir ļoti precīzas. Pat tad, ja neesat pārliecināts, ka jums ir žultsakmeni, aknu attīrīšana var bū t noderīga. Kāds sens teiciens apgalvo, ka par pud iņa garšu var pārliecināties, tikai to apēdot. Vienīgais veids, kā atklāt, vai jums ir žultsakmeni, ir a ttīrīt aknas. Jūs konstatēsiet, ka pēc visu akmeņu izvadīšanas, ja tādi būs bijuši, slim ību sim ptom i pakāpeniski izzudīs un veselības stāvoklis normalizēsies.

Pazīmes un liecības

Ā da

Galvenā ādas funkcija ir nepārtraukti pielāgot ķermeņa iekšējo vidi mainīgajiem ārējās vides apstākļiem, piemēram, tem peratūrai,

m itrum am vai sausum am un gaism ai. T urklāt āda klāj ķerm eni,

l.ii pasargātu to no ievainojum iem , m ikroorganism iem un citiem

kaitīgiem faktoriem . Ada ne tikai aizsargā no ārējās ietekm es, bet

un nodrošina regulāciju un pieskaņošanos iekšējām pārm aiņām

organism ā. T ādējādi āda atspoguļo orgānu un ķerm eņa šķidrum u,

arī asins un lim fas stāvokli. Jeb kurš ilgstošs organism a darbības

traucējum s noteikti atspoguļojas kā ādas defekts, krāsas zudum s vai

stāvokļa maiņa. Ada kļūst pārāk sausa, taukaina, krunkaina vai tiek

bojāta kā citādi. G an d rīz visu ādas slim ību cēlonis ir saistīts ar aknu

veselības stāvokli. Žultsakm eņi izraisa asinsrites traucējum us, kuru

dēļ āda nesaņem pietiekam i daudz barības vielu un no tās netiek

piln ībā aizvākti atkritum produkti, tāpēc ir traucēta veselīgu ādas

šūnu veidošanās un veco šūnu nom aiņa. Turpm āk m inētas pazīmes,

kuras liecina par žultsakm eņu klātbūtni aknās un žultspūslī.

=> Melni plankumi un mazi vai lieli brūni plankumi, kuri ir

vasarraibum u vai dzim um zīm īšu krāsā. T ie parasti parādās pieres

labajā vai kreisajā pusē, starp uzacīm vai zem acīm . Šie plankum i

var rasties arī uz labā pleca vai starp lāpstiņām . Labāk saskatāmi

ir tā sauktie aknu plankumi uz plaukstu un apakšdelm u ārpuses

virsmas. T ie bieži vērojam i vidēja vecum a un veciem cilvēkiem .

Ja žultsakm eņi, kuri pēkšņi izdalījušies no žultspūšļa, ir nonākuši

resnajā zarnā, tad aknu plankum i var parādīties arī vietā, kur

īkšķis savienojas ar rādītājpirkstu. A knu plankum i sāk izbalēt

pēc tam, kad vairum s žultsakm eņu no aknām un žultspūšļa ir

izvadīti. D audzi cilvēki uzskata, ka aknu plankum i rodas saules

ietekm ē un ir norm āla novecošanās pazīm e, bet tas ir mīts.

A knu plankum i, kā liecina to nosaukum s, rodas aknu darbības

traucējum u dēļ. Uzturēšanās saulē tikai veicina jebkuru uzkrāto

skābo atkritum produktu nonākšanu ādas virspusē.

=> Vertikālas rievas starp uzacīm. Šajā pieres rajonā var būt viena,

divas vai dažkārt pat trīs rievas. Šīs rievas nav dabisks nove­

cošanās pavadonis, bet gan liecina, ka aknās ir uzkrāts daudz

žultsakmeņu. Rievas norāda, ka aknas ir palielinātas un cietas. Jo dziļākas un garākas ir rievas starp uzacīm, jo vairāk bojātas ir aknas. Rieva pie labās uzacs liecina par nosprostojum u ari liesā.

Turklāt vertikālās līnijas lielā mērā liecina par apspiestu vil­šanās izjūtu un dusm ām . Dusmas rodas tad, kad žultsakmeni traucē norm ālu žults plūsm u. “Žultainā daba” ir viens no fak­toriem , kas palīdz noturēt “gūstā” indīgās vielas jeb toksīnus, no kuriem aknas mēģina atbrīvoties, izvadot žulti. Savukārt dusmas var veicināt arī žultsakm eņu veidošanos. Ja rievas ir ar baltiem vai dzelteniem plankum iem , iespējams, ka aknās ir izveidojusies cista jeb audzējs. Pūtītes vai matu augšana starp uzacīm neat­karīgi no tā, vai rievas ir vai nav, liecina par aknu, žultspūšļa vai liesas bojājumiem.

Horizontālas rievas pāri virsdegunei. Tās norāda uz aizkuņģa dziedzera bojājumiem aknu žultsakmeņu dēļ. Ja rieva ir dziļa un labi saskatāma, cilvēkam var būt aizkuņģa dziedzera iekaisums jeb pankreatīts vai cukura diabēts.

Zaļgans vai tumšs plankum s deniņu rajonā. Tas norāda, ka aknas, žultspūslis, aizkuņģa dziedzeris un liesa ir neaktīvi aknās un žultspūslī uzkrāto žultsakmeņu dēļ. Vienlaikus var bū t arī zaļgani vai zilgani plankum i abpus virsdegunei. Tie liecina par liesas darbības traucējumiem.

Taukaina āda uz pieres. >Šī pazīme liecina par sliktu aknu darbību žultsakmeņu dēļ. Par to liecina arī pastiprināta pieres

svīšana. Dzeltena sejas āda liecina par žults funkciju traucēju­miem aknās un žultspūslī, kā arī par aizkuņģa dziedzera, nieru un izvadorgānu vājumu.

M atu izkrišana galvas centrālajā daļā. Tas norāda, ka aknas, sirds, tievā zarna, aizkuņģa dziedzeris un dzim um orgāni tiek aizvien vairāk nosprostoti un ir slimi. Veidojas sirds un asinsvadu

l \ / \ IvO V Ā K U Z ^ l l N r t l , r\./A IVirViN l rv OTAIVJVI >1

slimības, hroniski gremošanas traucējumi, rodas cistas un audzēji. Agra matu nosirmošana norāda, ka aknas un žultspūslis funk­cionē vāji.

D eguns

=̂> D egungala audu sacietēšana un sabiezināšanās. Šī pazīme lie­cina par hronisku aknu vājumu, kura dēļ artērijas ir kļuvušas cietas un ap sirdi, aknām , liesu, nierēm un priekšdziedzeri ir uzkrājušies tauki. Ja degungals ir stipri palielināts un redzami asinsvadi, tad var rasties sirdslēkme vai trieka.

=> Nepārtraukti sarkans deguns. Tas norāda, ka ir sirdsdarbības traucējumi un nosliece uz augstu asinsspiedienu (hipertensiju). Savukārt purpursarkans deguns liecina par zemu asinsspiedienu. Abos gadījumos ir traucētas normālas aknu, gremošanas sistēmas un nieru funkcijas.

=> Saplaisājusi deguna āda vai iešķelts degungals. Tas liecina par neregulāru sirdsdarbību un sirds “mirgošanu”. Ja degunam viena puse ir lielāka nekā otra puse, tas norāda, ka arī viena sirds puse ir paplašināta. Vienlaikus cilvēkam mēdz būt aritm ija

un panikas lēkmes. Var būt arī plaši limfvadu nosprostojum i, kurus izraisa gremošanas traucējum i, piemēram, aizcietējumi, resnās zarnas iekaisums jeb kolīts, kuņģa čūla. Aknu funkcijas ir pavājinātas, jo daudzie žultsakmeni traucē asinīm nokļūt aknu šūnās, m azinot žults sekrēciju. (Piezīme. Esmu novērojis, ka pēc aknu attīrīšanas plaisas izzūd un deguns kļūst gluds.)

=> Pa kreisi noliekts deguns. Ja vien to nav izraisījis nelaimes gadījums, asimetriskā deguna forma norāda, ka labajā ķermeņa pusē novietoto orgānu funkcijas ir pavājinātas. Šie orgāni ir aknas, žultspūslis, labā niere, resnās zarnas augšupejošā daļa, labā olnīca vai sēklinieks un galvas smadzeņu labā puslode. Galve­nais šāda stāvokļa cēlonis ir žultsakm eņu uzkrāšanās aknās un> >

žultspūslī (visticamāk, pēc žultsakmeņu ^.vadīšanas deguns arkai novietosies sejas centrā).

Acis

=> Dzeltenīga āda zem acīm . Tas liecina par aknu un žultspūšļa pārm ērīgu aktivitāti. I’umša vai pat melna āda zem acīm norāda, ka nieres, urīnpūslis un dzim um orgāni tiek pārmērīgi nodar­bināti ieilgušu gremošanas sistēmas darbības traucējum u dēļ. Savukārt pelēka, bāla āda rodas tad, ja nieres un dažkārt arī

plaušas vāji funkcionē nepietiekamas limfas aizvadīšanas dēļ. Var

būt bojāta arī endokrīnā sistēma.

=> M aisiņi zem acīm. Tie veidojas tāpēc, ka gremošanas sistēmā un izvadorgānos ir nosprostojum i, kuru dēļ notiek nepietiekama limfas aizvadīšana no galvas. Ja acu maisiņi ir regulāri un tie satur taukus, tas liecina par iekaisumu, cistām un, iespējams, audzējiem žultspūslī, olnīcās, olvados, dzemdē vai priekšdziedzerī.

=> Balts duļķojum s pārklāj acs zīlīti. Šis duļķojum s sastāv galve­nokārt no gļotām un noārdītu olbaltumvielu daļiņām. Tas norāda uz kataraktas attīstību, kas rodas ilgstošu aknu un gremošanas sistēmas darbības traucējum u dēļ.

=> Pastāvīgi apsārtis acs baltum s. To izraisa asins kapilāru izspie­šanās, kas liecina par asinsrites un elpošanas funkciju traucēju­miem. Balti vai dzelteni gļotu plankum i acs baltumā norāda, ka organisms ir uzkrājis pārmērīgi daudz tauku, jo aknās un žultspūslī atrodas daudz žultsakmeņu. Kad tā notiek, organisms cenšas veidot cistas un labdabīgus vai ļaundabīgus audzējus.

=> Bieza, balta līnija daļēji aizsedz varavīksnenes malas, vis­

biežāk tās apakšējo daļu. Tas liecina, ka asinsrites sistēmā ir uzkrājies daudz holesterola. Limfātiskā sistēma ir ievērojami nosprostota un pieblīvēta ar taukiem. (Piezīme. Ja vēlaties izprast

/

saistību starp acs varavīksneni un dažādām ķermeņa daļām, es iesaku apgūt zinātni, ko sauc par iridoloģiju.)

Acis nav mirdzošas un spožas. Tas liecina, ka aknas un nieres ir nosprostotas un nespēj normāli filtrēt asinis. “Netīras” asinis, kas ir pieblīvētas ar indīgām vielām un atkritum produktiem , ir smagākas un riņķo daudz lēnāk nekā tīras asinis. Sabiezinātās asinis palēnina asinsriti un mazina skābekļa un barības vielu piegādi šūnām un orgāniem, arī acīm. Ja šāds stāvoklis ir ilgstošs, šūnas nolietojas, priekšlaikus noveco un iet bojā. Šis process īpaši skar acu un galvas smadzeņu šūnas, jo, lai tās sasniegtu, asinīm ir jāpārvar gravitācijas spēks. Lielākā daļa redzes traucējumu

ir tieši vai netieši saistīti ar to, ka aknās un nierēs asinis nespēj pietiekami attīrīties. Tīras un ar barības vielām bagātas asinis veidojas veselīgās un efektīvi strādājošās aknās. Šādas asinis ātrāk plūst un labāk baro acu audus, m azinot acu slimības.

M ēle, mute, lūpas un zobi

Mēle, īpaši tās aizm ugurējā daļa, ir klāta ar dzeltenu vai baltu

aplikum u. Tas liecina par žults sekrēcijas traucējumiem, kas rada vairum u gremošanas problēm u. Indīgās vielas nogulsnējas uz mēles no zarnās ilgstoši uzkrātās nesagremotās, rūgstošās vai pūs­tošās barības. Šīs vielas traucē limfas cirkulāciju krūšu limfvadā un neļauj organismam atbrīvot krūšu un mutes apvidu no tām.

Zobu nospiedumi mēles sānos, kas bieži ir ar baltām gļotu

nogulsnēm . Pazīmes liecina par vāju gremošanu un nepietie­kamu barības vielu absorbciju tievajā zarnā.

Pūtītes uz mēles. Tās liecina par sliktu gremošanu un rūgstošas un pūstošas barības uzkrāšanos gan tievajā, gan resnajā zarnā.

Plaisas uz mēles. Tā ir pazīme, kas liecina par ilgstošām zar­nu problēm ām . Kad barība netiek samaisīta ar pietiekam u

daudzum u žults, tā sagremojas tikai daļēji. Nesagremotā barība tiek pakļauta pūšanas baktēriju iedarbībai un tādēļ kļūst par indīgu vielu avotu. Ja zarnu sienas visu laiku saskaras ar indīgām vielām, ko izdala baktērijas, tās tiek kairinātas un ievainotas. Rezultātā zarnu sienās rodas bojājumi, rētas un sacietējumi, par ko liecina plaisas uz mēles. Uz mēles var bū t nedaudz gļotu, vai arī tā var bū t pilnīgi bez gļotām.

Atkārtota gļotu krāšanās rīklē un mutē. Žults var tikt atgrūsta kuņģī, tāpēc tā var kairināt kuņģi aizsargājošo gļotādu un izraisīt pārmērīgu gļotu veidošanos. Daļa žults un gļotu var sasniegt arī mutes dobum u un radīt rūgtu garšu. Rīkle bieži mēģina atbrīvo­ties no gļotām, tāpēc dažkārt rodas arī klepus. Ja krājas gļotas, kurām nav rūgta garša, tas norāda, ka barība netiek pietiekami sagremota un veidojas indīgas vielas. G ļotas palīdz saistīt un neitralizēt daļu no šīm indīgajām vielām, bet kā blakusefekts rodas nosprostojums.

Slikta elpa un biežas atraugas. Abas šīs pazīmes liecina, ka gremošanas traktā atrodas nepietiekami sagremota, rūgstoša vai pūstoša barība. Baktērijas iedarbojas uz atkritum vielām un rada gāzes, kuras var būt ļoti indīgas, tāpēc elpai ir nepatīkam a smaka.

Mutes kaktiņu plaisāšana. Šī pazīme liecina par divpadsmit- pirkstu zarnas čūlu, ko izraisa žults atgrūšana kuņģī vai kādi citi iepriekš aplūkoti iemesli. Čūlas dažādās mutes daļās un uz mēles liecina, ka atbilstošajās gremošanas trakta daļās ir iekaisums vai čūla. Piemēram, čūla apakšlūpas ārpusē norāda, ka čūlas radīts bojājums ir resnajā zarnā. Herpe (“aukstum a pum pas”) uz lūpām liecina par vēl smagāku iekaisuma procesu un čūlu veidošanos tievās zarnas sienās.

Tumši plankum i vai laukum i uz lūpām. Tie parādās, ja aknās, žultspūslī un nierēs ir nosprostojum s, kas radies palēninātas un traucētas asinsrites un limfas cirkulācijas dēļ. Vienlaikus var būt

arī deformēti, sašaurināti asins kapilāri. Ja lūpas ir tum ši sarkanā vai purpurkrāsā, tas liecina, ka ir pavājināta sirds, plaušu un elpošanas orgānu darbība.

Pietūkušas vai palielinātas lūpas. Šādu stāvokli izraisa zarnu darbības traucējumi. Ja ir pietūkusi apakšlūpa, tad ir aizcietē- jum s resnajā zarnā vai caureja, vai arī abi traucējumi pārm aiņus. No nepilnīgi sagremotas barības veidojas indīgas gāzes, kas rada vēdera uzpūšanos un diskomforta sajūtu vēderā. Pietūkusi vai palielināta augšlūpa liecina par kuņģa darbības traucējum iem , piemēram, nepietiekamu uztura sagremošanu, kas parasti ir vien­laikus ar “dedzināšanas” sajūtu. Sakniebtas lūpas norāda, ka cil­vēks cieš no aknu, žultspūšļa un, iespējams, arī nieru darbības traucējum iem . Ja apakšlūpa ir sausa, tās āda lobās un plaisā, cilvēkam ir vai nu hronisks aizcietējums, vai caureja un resnajā zarnā lielā daudzum ā uzkrājušās indīgas skābes. Šādā situācijā notiek arī resnās zarnas šūnu atūdeņošanās jeb dehidratācija.

Pietūkušas, jutīgas un asiņojošas smaganas. Jebkurš no šiem simptomiem rodas tad, ja limfas uzsūkšanās no mutes apvidus lim f­vadu nosprostošanās dēļ ir neefektīva. Asinīs atrodas daudz skābu savienojumu. Limfrites traucējumi izraisa arī rīkles iekaisumu. Iespējams ari rīkles (aizdegunes) mandeles pietūkums. Tonsilīts

jeb mandeļu iekaisums, kas raksturīgs bērniem, norāda, ka limfā nepārtraukti uzkrājas indīgās vielas un mandeles bojā vielmaiņas atkritum produkti, kas tiek atgrūsti no kuņģa un zarnu trakta.

Z o b u problēm as parasti izraisa nesabalansēta barības vielu uzņemšana. Nepietiekam a gremošana un pārēšanās ar rafinē­tiem , apstrādātiem un skābes veidojošiem produktiem , piem ē­ram , cukuru, šokolādi, gaļu, sieru, kafiju, gāzētiem dzērieniem, iztērē organisma minerālvielu un vitam īnu rezerves. Pieaugušiem cilvēkiem parasti ir trīsdesmit divi zobi. Katrs zobs atbilst vienam mugurkaula skriemelim, un katrs skriemelis ir saistīts ar kādu nozīmīgu orgānu. Piemēram, ja ir sabojājies kāds no četriem

acu zobiem, aknās un žultspūslī ir akmeņi. Ja zobiem ir dzeltena krāsa, īpaši acu zobiem, tas liecina par indīgo vielu uzkrāšanos vēderdobuma vidusdaļā - aknās, žultspūslī, kuņģī, aizkuņģa dzie­dzeri un liesā. Baktērijas nav zobu bojāšanās cēlonis. Tās bojā tikai tādus zobus, kuriem jau ir izjaukts skābju-sārmu līdzsvars. Zobu aizsardzībā svarīga nozīme ir arī siekalām. Tām jāizdalās pietiekamā daudzumā. Veseli zobi saglabājas visu cilvēka dzīvi tikai tad, ja ir vesela gremošanas sistēma.

Plaukstas, nagi un pēdas

Balta, taukaina āda uz pirkstu galiem norāda, ka ir gremošanas un limfrites traucējumi. Turklāt aknās un nierēs var būt cistas un audzēji. Pārmērīgu tauku izdalīšanos var novērot arī uz visa ķermeņa ādas.

Tumši sarkani pirkstu gali liek dom āt, ka cilvēkam ir augsts holesterola, taukskābju un minerālvielu līmenis asinīs. Aknas, žultspūslis un liesa ir pieblīvēta un mazaktīva, tādēļ visas izvad- funkcijas nom āc atkritum vielas. Bālgani nagi norāda, ka ap sirdi, aknām , aizkuņģa dziedzeri, priekšdziedzeri vai olnīcām ir uzkrājušies tauki un gļotas. Šādā stāvoklī bieži ir arī vāja asinsrite un zems hemoglobīna saturs (anēmija).

Vertikālas rievas uz pirkstu nagiem liecina, ka slikti tiek absor­bētas barības vielas un ir traucētas gremošanas orgānu, aknu un nieru funkcijas. Cilvēkam var būt vispārējs vājums. Labi saska­tāmas vertikālas rievas uz īkšķu nagiem, kuri, iespējams, galos plaisā, liecina, ka normāli nefunkcionē sēklinieki, priekšdziedze­ris vai olnīcas. Šo traucējum u cēlonis ir neefektīva gremošanas un asinsrites sistēmas darbība. Horizontālas rievas nagos norāda, ka notikušas krasas pārm aiņas ēšanas paradum os. Šīs pārm ai­ņas var bū t vai nu noderīgas, vai kaitīgas. Balti plankum i uz

nagiem parādās tad, ja no organisma lielā daudzum ā tiek izvadīts

kalcijs un/vai cinks. Tā ir atbildes reakcija uz pārm ērīgu cukura vai cukuru saturošu produktu un dzērienu lietošanu. Cukuram piem īt izteikta spēja veidot skābes un ekstrahēt no kauliem un zobiem kalciju.

Sacietējum s uz pēdas spilventiņa. Tas liecina, ka pakāpeniski kļūst cietāki vēdera vidusdaļā esošie orgāni - aknas, kuņģis, aiz­kuņģa dziedzeris un liesa, jo aknās un žultspūslī lielā daudzum ā ir sakrājušies žultsakmeņi.

Dzeltenas pēdas. Šī krāsa norāda, ka aknās un žultspūslī ir izveidojies daudz žultsakm eņu. Ja kāda pēdas daļa ir zaļganā krāsā, tad ir ievērojami traucētas liesas funkcijas un limfas cir­kulācija, tāpēc var izveidoties cistas un labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji.

Sacietējum s kājas ceturtā pirksta galā vai tulzna zem šī pirk­

sta. Šis sim ptom s norāda, ka ir kūtra žultspūšļa darbība. Ja ceturtais pirksts ir stīvs, saliekts un sāpīgs, žultsakmeņi žultspūslī un aknās ir krājušies ilgstoši.

Līks kājas īkšķis. Ja kājas īkšķis noliecas otrā pirksta virzienā, tas norāda, ka ir pavājinātas aknu funkcijas, jo aknu žultsvadi- ņus ir nosprostojuši žultsakmeņi. Vienlaikus pārlieku aktivitāti izrāda liesa un limfātiskā sistēma, jo tur uzkrājas indīgas vielas no nepietiekami sagremota uztura, vielmaiņas atkritum vielām un šūnu atliekām.

Balts un raupjš kājas ceturtā un piektā pirksta nags. Šīspazīmes liecina par sliktu aknu un žultspūšļa, kā arī nieru un urīnpūšļa darbību.

Fēces

Fēces izdala asu, skābu vai spēcīgu smaku. Tas liecina, ka uzturs nav kārtīgi sagremots. Barības rūgšana un pūšana, kā arī

“nedraudzīgas” baktērijas piešķir fēcēm iepa tīkam u smaku un lipīgum u. Normāli fēces ir klātas ar plānu gļotu kārtiņu, kas pasargā ānusu no nosmērēšanās.

=> Sausas un cietas fēces, kā arī lipīgas fēces liecina, ka zarnās ir aizcietējums. Caureja ir vēl viena pazīme, kas norāda, ka gre­mošanas sistēma un īpaši aknas darbojas vāji.

=> Bālas vai gaiši brūnas fēces. Arī šāda pazīme norāda, ka aknu darbība ir pasliktinājusies, jo žults piešķir fēcēm normālo brūno krāsu. Ja fēces peld pa ūdens virsu, tajās ir daudz nesagremotu tauku, kuru dēļ fēces ir vieglākas par ūdeni.

Secinājum s

Sim ptom u, kuri liecina, ka aknās un žultspūslī ir žultsakmeņi, ir daudz vairāk, nekā iepriekš uzskaitīts. Piemēram, var būt sāpes labajā plecā vai elkonī, stīvums plecos, nejutīgums kājās un išiass, kam šķietami nav saiknes ar žultsakmeņiem aknās. Tom ēr pēc žults- akmeņu izvadīšanas šīs pazīmes parasti izzūd.

Organism ā notiek informācijas apmaiņa, un katra tā daļa ietekmē un sadarbojas ar citām daļām. Šķietami nenozīmīgas pazīmes uz ādas, acīs vai uz kāju pirkstiem var būt vēstneši par smagām veselības problēmām. Ja pam anāt šādas pazīmes, attīriet aknas un žultspūsli, kā arī rūpējieties, lai būtu veselīgs uzturs un dzīvesveids, tad atjau­nosies dzīvotspēja. Lai novērstu slimības un saglabātu labu veselību, ir svarīgi saprast, kas izraisa žultsakmeņus.

3. NODAĻA

Biežākie žultsakmenu rašanās cēloņi

Ž u l t s sastāv no ūdens, gļotām, žults pigm entiem (bilirubīna), žults sāļiem un holesterola, kā arī no enzīmiem un noderīgām baktēri­jām. Aknu šūnas žultsvadiņos izdala dzeltenu, zaļu vai brūnganu šķidrum u. Sīkie aknu žultsvadiņi apvienojas lielākos, kuri savukārt izveido labo un kreiso aknu žultsvadu. Abi aknu žultsvadi apvieno­jas kopējā žultsvadā, kurš aizvada žulti no aknām uz žultspūsli un apgādā to ar pietiekam u žults daudzum u, lai nodrošinātu norm ālu uztura sagremošanu.

Jebkuras pārmaiņas žults sastāvā ietekmē tās sastāvdaļu šķīdību, tāpēc var izraisīt žultsakm enu veidošanos. Vienkāršības dēļ es žults- akm eņus nosacīti esmu iedalījis divās grupās: holesterolu saturošie žultsakmeņi un pigmentu saturošie žultsakmeņi. Daži holesterolu saturošie žultsakmeņi satur vismaz 60 % holesterola un ir dzeltenā vai dzeltenbrūnā krāsā. Turpretī citi ir zaļi un mīksti kā tepe (tie var saturēt pat 95 % holesterola). Daļa žultsakm enu var saturēt citas organiskās vielas, piem ēram , taukus. Pigmentu saturošie žultsakmeņi ir brūni vai melni, jo tajos lielā daudzum ā ir pigments bilirubīns. Tā kā šie žultsakmeņi var saturēt kalciju, tie ir cietāki un masīvāki nekā holesterolu saturošie žultsakmeņi. Tom ēr arī holesterolu satu­rošie žultsakmeņi var kļūt cieti un pārkaļķoties. Kalciju saturošie žultsakmeņi aug tikai žultspūslī.

Nenormālas pārm aiņas žults sastāvā var rasties dažādu iemeslu dēļ. Ūdenī šķīstošie žults sāļi un, protam s, liels daudzum s ūdens

nodrošina, ka holesterols ir šķidrs. Augsta holesterola koncentrācija žulti neļauj izšķīst žults sāļiem, veicinot žultsakmeņu veidošanos. Ari tas, ka nerodas žults sāļi, izraisa holesterola žultsakm eņu veidošanos, turklāt, ja nepietiekamā daudzum ā uzņem ūdeni, žults kļūst biezāka un liela daļa holesterola neizšķīst, bet izveido mazas holesterola lodī­tes. Ar laiku šīs sīkās lodītes kļūst lielākas. Cilvēkiem, kuriem aknās ir daudz holesterolu saturošu žultsakm eņu, ir augstāks risks saslimt ar aknu cirozi, sirpjveida šūnu anēm iju vai kādu citu asins slimību.

Pigmentu saturošie žultsakmeņi veidojas no žults pigm enta bili- rubīna, kurš ir eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu noārdīšanas atkritum produkts. Asins slimības var izraisīt augstu pigmenta bili- rubina koncentrāciju žultī. Lielais bilirubīna daudzum s savukārt vei­cina pigmentu saturošo žultsakmeņu veidošanos aknās un žultspūslī.

Kad žults sastāvs aknās nav sabalansēts, pie sīkām holesterola piciņām sāk pievienoties citas žults sastāvdaļas. Veidojas nelieli recekļi, kas nosprosto aknu žultsvadiņus un palēnina žults plūsmu. Pie sīkajiem recekļiem piesaistās arvien vairāk žults, līdz recekļi kļūst tik lieli, ka tos var uzskatīt par žultsakmeņiem. Daži šādi žultsak­meņi var nonākt lielākos žultsvados un tur pievienoties pie citiem žultsakmeņiem, kā arī paši augt lielāki. Rezultātā arī lielajos žults­vados žults plūsm a tiek arvien vairāk nosprostota. Kad vairāki lielie žultsvadi ir nosprostoti, arī sim tiem mazāko žultsvadiņu tiek bojāti nepareizās žults plūsmas dēļ. G alu galā aknu žultsvadi ir tik ļoti nosprostoti ar žultsakmeņiem, kas ir veidojušies aknās, ka gremo­šanai nepieciešamais žults daudzum s ievērojami samazinās. Tā kā aknas tu rp ina veidot žulti, arvien lielāka tās daļa tiek pārvērsta žultsakmeņos, bet daļa žults uzkrājas asinīs. Kad žults ir nonākusi asinīs, āda m aina krāsu (kļūst dzeltena vai pelēka) un uz tās parādās defekti, piem ēram , aknu plankum i.

Palēninātā žults plūsma aknās vēl vairāk ietekmē žults sastāvu, kas savukārt iespaido žultspūsli. Mazs žults receklītis žultspūslī astoņu gadu laikā var izaugt tik liels, ka kļūst viegli pamanāms un būtiski bojā veselību. Katram desmitajam amerikānim žultspūslī ir

žultsakmeņi. Gadā tos izoperē aptuveni 500 000 amerikāņu. Ļoti maz ārstu un pacientu apzinās, ka gandrīz jebkuram cilvēkam, kam ir veselības problēmas, ir arī žultsakmeņi aknās. Ir izpētīts, ka rūp­nieciski attīstītajās valstīs aptuveni 95 % pieaugušo cilvēku aknās ir žultsakmeņi.

Žultsakm eņi aknās spēj izraisīt daudz vairāk veselības traucējum u nekā žultsakmeņi žultspūslī. Lai novērstu slimību, jāuzzina un jāiz­prot, kas to rada un kā to ārstēt. Skaidri jāsaprot, kas atūdeņo žulti, maina tās mikrofloru un palielina holesterola un bilirubīna koncen­trāciju. Turpm āk raksturoti četri galvenie faktori, kuri ir atbildīgi par žultsakmenu veidošanos.

1. Diēta

Pārēšanās

Kļūdas diētā laikam ir biežākais cēlonis žults sastāva līdzsvara traucējum iem un ar tiem saistītajiem žultsakm eņiem . No visiem diētas ievērošanas pārkāpum iem veselību vislielākā mērā ietekmē pārēšanās. Ja regulāri uzņem pārāk daudz barības vai ēd biežāk nekā organism am nepieciešams, papildus tiek izlietotas gremošanas sulas, arī žults. Līdz ar to liela daļa barības netiek pietiekami sagremota. Nesagremotais uzturs pūst un rūgst, kļūstot par piem ērotu vidi kaitīgo m ikroorganism u darbībai. Šis nenormālais uztura noārdī­šanas process ietekmē skābju-sārm u līdzsvaru tievajā zarnā, padarot to par piem ērotu vidi raugu un parazītu attīstībai. (Piezīme. Aknu un resnās zarnas attīrīšana, kā arī sabalansēts uzturs, kas satur sār­mus veidojošus produktus, ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties un izārstēties no parazītu izraisītām slimībām. Parazītu nonāvēšana nelikvidē cēloni, kāpēc tie ir savairojušies, tāpēc no tā ir maz labuma.) Kad tievās zarnas sienā uzkrājas arvien vairāk indīgo vielu, šīs vielas sāk absorbēt limfa un asinis. Līdz ar to arvien vairāk

nosprostojas limfātiskā sistēma un asinis kļūst biezākas. Tā visa rezul­tātā pārmērīgi tiek noslogotas aknas un tiek traucētas izvadfunkcijas.

Tievās zarnas darbības traucējum u dēļ ievērojami tiek iztērēti organismā esošie žults sāļi, jo tie slikti reabsorbējas no tievās zarnas lejasdaļas. Zem s žults sāļu līmenis veicina žultsakm eņu veidoša­nos. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka pacientiem, kam konstatēta Krona slim ība vai kairinātās zarnas sindrom s, ir palielināts risks iegūt žultsakmeņus.

Asiņu un limfas sastāva nesabalansētība, ko izraisa pārēšanās, palēnina asiņu plūsmu aknu daiviņās, tā pārm ainot žults sastāvu un veidojot žultsakm eņus. Žultsakm eņi aknās vēl vairāk traucē asiņu un limfas plūsmu, tāpēc tiek izjaukta organisma vielmaiņa. Jo biežāk cilvēks pārēdas, jo mazāk barības vielu saņem organisma šūnas. Regulāras pārēšanās rezultātā šūnas badojas un parādās vēlme ēst biežāk, nekā tas ir normāli. Rodas kāre pēc uzkožamajiem, un tas liecina par stipru barības vielu nepietiekam ību un vielmaiņas traucējum iem , kā arī par aknu darbības traucējum iem un žultsak­meņiem aknās.

Par kuņģa darbības traucējum iem liecina vēlme ēst tik daudz, līdz vairāk nevar ieēst. Gremošanas sulas kuņģī spēj sajaukties ar apēsto uzturu tikai tad, ja vismaz viena ceturtdaļa kuņģa ir tukša. Trīs ceturtdaļas no kuņģa var piepildīt, apēdot aptuveni divas sau­jas pārtikas (mēriet to ar savām rokām). Tas ir maksimālais uztura daudzums, ko kuņģis vienā reizē spēj pilnvērtīgi sagremot. Tāpēc vislabāk pārtraukt ēšanu tad, kad jūtat, ka vēl varētu mazliet ieēst. Ja pametīsiet pusdienu galdu nedaudz izsalcis, ievērojami uzlabosiet savu gremošanu un izvairīsieties no žultsakmeņu veidošanās.

Ēšana starp ēdienreizēm

Senākā zinātne par veselību - ājurvēda - apgalvo, ka galvenais slimību cēlonis ir ēšana, pirms iepriekšējā maltīte ir sagremota. Turp­māk minēti biežākie iemesli, kāpēc cilvēki ēd starp ēdienreizēm.

-> Stress un steidzīgs dzīvesveids.

Kārdinājums, ko rada liela apstrādātas, rafinētas un pievilcīgi iesaiņotas pārtikas dažādība.

> Izdevība iegādāties ātrās uzkodas ar zemu uzturvērtību jebkurā diennakts laikā.

=> Apm ierinājuma un sāta sajūtas trūkum s no ēšanas. Tās izpausme var būt, piemēram, vēlme ēst popkornu vai citas nevērtīgas uzko­das filmu skatīšanās laikā.

=> Ēšana emocionāla kom forta radīšanai un baiļu un nedrošības izjūtas novēršanai.

Jebkurš vai visi šie m inētie iemesli vienlaikus veicina neregulāras ēšanas paradum us lielākajai daļai m ūsdienu cilvēku. Jāatceras: jo vairāk apstrādāts un pārveidots ir uzturs, jo mazāk barības vielu un dzīvības enerģijas (ci) tas satur. Tā kā šādas pārtikas uzturvērtība ir zema, mums ir jāēd vairāk un vairāk, lai apmierinātu sava organisma ikdienas vajadzības. (Piezīme. Uztura piedevu lietošana nevar ne aizstāt īsto uzturu, ne radīt baudu no ēšanas, kas ir nepieciešama, lai orga­nisms veiksmīgi to sagremotu un uzņem tu vajadzīgās barības vielas.)

Neregulāras ēšanas paradum i, pie kuriem pieder arī ēšana starp ēdienreizēm un našķošanās nakts vidū, ievērojami izjauc organisma smalkos bioloģiskos ritm us1. Vairums nozīmīgāko horm onu orga­nismā veidojas atbilstoši regulāram ēšanas, gulēšanas un pastaigu režīmam. Piemēram, žults un tievās zarnas gremošanas sulu, kas ir nepieciešamas uztura sašķelšanai sastāvdaļās, izdalīšanās strauji pieaug pusdienlaikā. Tāpēc lielāko maltīti vēlams notiesāt tieši šajā laikā. Toties rīta un vakara stundās organisma spējas sagremot uzturu ir ievērojami vājākas. Ja katru dienu pusdienās tiek apēstas tikai vieglas uzkodas, žultspūslis nevar pilnībā iztukšoties tievajā zarnā,

1 Sīkāk par bioloģiskajiem ritm iem grām atā “O rganism a attīrīšana”.

rāpēc tajā paliek žults, no kuras var izveidoties žultsakmeņi. Tāpēc ņemiet vērā, ka žultspūslis ir “dabiski ieprogrammēts” maksimālo žults daudzum u izvadīt pusdienlaikā. Ja cilvēks neizm anto to, ko organisms dabiskā ceļā veido, tas var vērsties pret viņu pašu.

Turklāt, ja pusdienās regulāri ēd tādus ēdienus, kuri satur maz kaloriju, rodas uzturvielu deficīts. Līdz ar to biežāk gribas uzņemt ēdienu vai dzērienu, no kura ātri var iegūt enerģiju. Pie šādiem ēdie­niem pieder saldum i, konditorejas izstrādājumi, maize un makaroni no kviešu miltiem (ciete darbojas līdzīgi kā cukurs), šokolāde, kafija, melnā tēja, gāzētie dzērieni un tamlīdzīgi produkti. Kad apēdat jebkuru nelielu uzkodu, žultspūslis izdala nedaudz žults. Tomēr tas nenodrošina žultspūšļa pilnīgu iztukšošanos, bet palielina žultsak- menu veidošanās risku.>

N epārtraukta vēlme ēst starp ēdienreizēm liecina par gremošanas un vielmaiņas funkciju traucējum iem . Ja cilvēks nolemj kaut ko apēst vienu vai divas stundas pēc ēšanas, tad kuņģis ir spiests pamest iepriekš apēsto barību pussagremotu un ķerties pie jaunapēstās por­cijas. Iepriekš apēstā barība sāk rūgt un pūt, kļūstot par indīgu vielu avotu gremošanas traktā. Savukārt jaunapēstā barība saņem nepietiekami daudz gremošanas sulu, tāpēc arī tā tiek sagremota tikai daļēji. Kamēr organisms ir nodarbināts ar uztura sagremošanu, tas nav spējīgs veidot un izdalīt pietiekami daudz žults un gremošanas sulu, lai vienlaikus labi sagrem otu jaunu uztura porciju. Ja šāda veida ēšanas paradum i atkārtojas bieži, rodas pārmērīgi daudz indīgo produktu, kas nonāk šūnās. Šādas stresa pilnas situācijas izraisa žults sāļu daudzuma samazināšanos (slikta barības sagremošana samazina žults sāļu reabsorbciju) un pastiprinātu holesterola veidošanos aknās, jo nepietiekami tiek sagremoti tauki. Organismam nekas cits neatliek kā veidot žultsakmeņus.

Lai no šāda apburtā loka izvairītos, jāprot pārvarēt ēšanas kāri. Jāsaprot, ko organisms jums “saka”, ja saņemat signālu par diskom ­fortu. Pajautājiet sev, kas organism am tiešām vajadzīgs. Ja kārojas kaut kas salds, konfektes vietā apēdiet gabaliņu augļa.

Daudziem cilvēkiem vēlme ēst ir signāls par dehidratāciju, un patiesībā organisms vēlas ūdeni. Tā kā izsalkuma un slāpju signāli ir vienādi, pēkšņs izsalkums vai diskomforts var norim t, ja izdzersiet vienu vai divas glāzes ūdens. Turklāt jāpārliecinās, vai pusdienlaikā uzņēmāt barojošu maltīti. Ar laiku, ja būsiet pilnībā attīrījuši aknas, jūsu organisms saņems pietiekami daudz barības vielu no galvenās maltītes, lai apm ierinātu ikdienas vajadzības. Tad pilnībā izzudīs ēšanas kāre starp ēdienreizēm.

Sm agu m altīšu ieturēšana vakarā

Līdzīgi ēšanas traucējumi rodas arī tad, ja galvenā m altīte netiek ieturēta dienā, bet gan vakarā. Žults un gremošanas enzīm u sekrēcija vēlā pēcpusdienā krasi samazinās, īpaši pēc sešiem vakarā. Šā iemesla dēļ m altīte, kas satur gaļu (arī vistas un zivs), sieru vai olas, netiek pietiekami sagremota. Taukains uzturs vai eļļā cepti produkti orga­nismam vakarā ir grūti sagremojami. Šāda m altīte zarnās pārvēršas indīgos atkritum produktos.

Nesagrem ota barība galu galā vienm ēr nosprosto organism u. Vispirms tiek nosprostots zarnu trakts, bet pēc tam - limfvadi un asinsvadi. Tas ievērojami ietekmē gremošanas kvalitāti maltītes laikā. Pakāpeniski gremošanas spējas, ko nosaka sālsskābes, žults un gre­mošanas enzīmu līdzsvars, pavājinās, radot līdzīgus blakusefektus kā pārēšanās gadījumā. Tādēļ lielas m altītes ieturēšana vakarā ir galvenais faktors, kas veicina žultsakmenu veidošanos aknās. Līdzīgu iemeslu dēļ ēšana pirm s gulētiešanas arī traucē gremošanu. Ideāli būtu, ja pēdējo maltīti ieturētu vismaz trīs stundas pirms došanās gulēt. Vakariņas ieteicams ieturēt aptuveni sešos vakarā, bet desmitos vēlams iet gulēt.

Pārm ērīga olbaltum vielu lietošana

Kā jau minēts iepriekš, pārmērīga olbaltum vielu lietošana izraisa asinsvadu (kapilāru un artēriju), arī aknu sinusu, bazālās membrānas

sabiezēšanos un nosprostošanos.1 O lbaltum vielu uzkrāšanās asins­vadu sinusos traucē holesterolu pamest asinsriti. Tāpēc aknu šūnas “pieņem”, ka organismā ir holesterola trūkum s. Šie saņemtie “trū ­kuma” signāli stimulē aknu šūnas pastiprināti veidot holesterolu, līdz tas sasniedz ļoti augstu līmeni (daļa holesterola ir nepieciešama, lai sadziedētu un aizsargātu ievainotās artēriju daļas). Šis liekais holesterols nonāk aknu žultsvados, lai no turienes nokļūtu tievajā zarnā un tiktu absorbēts. Tā kā membrānas un sinusu atveres ir nosprostotas ar uzkrātajām olbaltumvielām (kolagēnu), vairums no liekā holesterola nekad nenokļūst zarnās, bet uzkrājas žultsvados. Liekais holesterols (tas, kas nav saistījies ar žults sāļiem) veido sīkas piciņas, kas aknās un žultspūslī savienojas ar citām žults sastāvdaļām. Rezultātā rodas holesterolu saturošie žultsakmeņi.

Interesanti atzīmēt, ka Āzijas tautu uzturā ir maz olbaltumvielu, bet daudz tauku un viņiem holesterolu saturošos žultsakmenus> > žultspūslī novēro reti. Toties holesterolu saturošie žultsakmeņi ļoti bieži ir sastopami amerikāņiem, kuri bagātīgi uzņem gaļas un piena olbaltumvielas.

Uzturā esošajiem taukiem ir otršķirīga un diezgan nenozīmīga loma holesterola līmeņa paaugstināšanā asinīs. Aknu šūnas veido lielāko daļu no organisma ikdienā nepieciešamā holesterola, kas nodrošina vielm aiņu. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēka uzturam jāsatur tauki, nav holesterola veidošana, bet gan pārējo uzturvielu sagremošanas veicināšana un taukos šķīstošo vitam īnu absorbcija. Aknas pastiprināti veido holesterolu tikai tad, kad sinusu bazālās membrānas ir nosprostotas ar olbaltumvielu nogulsnēm.

Arī stress, smēķēšana, alkoholisko dzērienu un kafijas dzeršana veicina lieku olbaltumvielu uzkrāšanos asinīs. Piemēram, smēķēšanas laikā cilvēks ieelpo oglekļa m onoksīdu, kas noārda sarkanās asins

1 G rām atā “O rganism a attīrīšana” ir sīki raksturots, kā pārm ērīga ar olbal­tum vielām bagāta uztura lietošana ietekm ē asinsrites sistēm u un kā olbaltum vielu daudzum a sam azināšana uzturā uzlabo asins p lūsm u artērijās, a ttīro t no sirds atejošos asinsvadus no nosprosto jum iem .

šūnas, ļaujot olbaltumvielām nonākt asinīs. Kad šis olbaltumvielas lielā daudzum ā ir nogulsnējušās uz asinsvadu sieniņām, holeste- rols vairs nespēj iekļūt organisma šūnās un aknu šūnas autom ātiski stimulē holesterola sintēzi. Žultsakm enu veidošanās ir šā procesa blakusefekts.

Ja neesat veģetārietis, vispirms ieteicams samazināt gaļas1, olu un siera daudzum u un minimālās devās lietot citas dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumvielas, piemēram, pu tnu gaļu un zivis. Lai gan aknu žultsakmeņus spēj radīt visu veidu gaļa, baltā gaļa, piemēram, vistas, tītara un truša baltā gaļa, izraisa mazākus aknu bojājumus, ja vien m inētie dzīvnieki ir turēti brīvībā un gaļa netiek ēsta bie­žāk kā vienu vai divas reizes nedēļā.2 Ieteicams atturēties no ceptas un grilētas pārtikas lietošanas, jo tā kairina žultspūsli un aknas. Kad jum s sāks mazināties kāre pēc gaļas un citām dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumvielām, pakāpeniski varēsiet pāriet uz sabalansētu veģetāru diētu.

Vairāk nekā divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju ir veģetārieši (lieto dažus piena produktus) vai vegāni (neēd dzīvnieku izcelsmes produktus), tāpēc dzīvnieku valsts olbaltumvielas uzņem maz vai neuzņem vispār. Šiem cilvēkiem reti novērojamas sirds slimības, vēzis, osteoporoze, artrīts, diabēts, aptaukošanās vai citas līdzīgas slimības.

Būtībā organismam nepieciešams uzņem t diezgan maz olbaltum ­vielu un noteikti mazāk, nekā tiek uzskatīts pārtikas rūpniecībā un

1 Pēc lhe Nurses’ Health Study pētījum u rezultātiem (2006. gada novem bris) par sieviešu galveno hronisko slim ību riska faktoriem noskaidrots, ka sievietēm divkāršojas risks saslimt ar k rū ts vēzi, ko izraisa h o rm onu-recep to ru darbības traucējum i, ja viņas uzturā d ienā lieto vairāk nekā 1,5 porciju liellopu, jēra vai cūkas gaļas. V iena porcija ir līdzvērtīga vienam ham burgeram vai m aizītei ar cīsiņu. Ja tik neliels gaļas daudzum s var izraisīt vēzi, tas, p rotam s, spēj izraisīt arī daudzas citas veselības problēm as, piem ēram , žultsakm eņus.

1 Ņ em iet vērā, ka p u tn u gaļā un olās ir vairāk parazītu nekā citos dzīvnieku valsts produktos. P iem ēram , 80 % no p u tn u gaļas ASV ir inficēta ar salm onellām . D zīvnieku līķi - m ājlopu un p u tn u gaļa, zivis - ir dabiska parazītu invāzijas vieta.

tradicionālajā medicīnā. Aptuveni 95 % no glbaltum viclām tiek iz­mantotas atkārtoti. Turklāt aknas sintezē jaunas olbaltumvielas no aminoskābēm , kuras noteikti nav iegūtas no apēstā uztura. Fak­tiski, katra organisma šūna veido olbaltumvielas. Katras šūnas ko­dolā notiek olbaltum vielu sintēze. Kā atbildi uz jūsu dom ām un sajūtām galvas smadzeņu šūnas ražo olbaltumvielas, kuras sauc par neiropeptldiem . Organisms veido tūkstošiem dažādu enzīmu, un tie visi ir olbaltumvielas. Ja ar uzturu neuzņem olbaltumvielas, orga­nisma spēja veidot olbaltumvielas nemazinās. Toties pārmērīga olbal­tumvielu uzņemšana gan var ievērojami pārblīvēt asinis un limfu un smacēt šūnas, m azinot to spēju veidot olbaltumvielas. Būtībā olbaltumvielu deficīts visbiežāk rodas no pārmērīgas olbaltumvielu uzņemšanas.

Visas olbaltumvielas sastāv no dažādām aminoskābju virknēm, savukārt aminoskābju sastāvā ietilpst slāpeklis, ogleklis, ūdeņradis un skābeklis. No nonāvētiem dzīvniekiem iegūtu olbaltum vielu pār­vēršana svaigās, vitālās olbaltumvielās organismam ir pārāk sarežģīts, neefektīvs un darbietilpīgs process. Zivju, olu, mājlopu un m ājputnu gaļas karsēšana gandrīz pilnībā noārda tajās esošās olbaltumvielas, padarot tās cilvēka šūnām ļoti grūti izmantojamas. Ja organisms būtu atkarīgs tikai no regulāras olbaltum vielu saturošas pārtikas uzņemšanas, vairums pasaules iedzīvotāju būtu nedziedināmi slimi vai jau miruši. Tom ēr tas nav noticis. Tieši pretēji - slimākie cilvēki dzīvo ASV un citās rūpnieciski attīstītajās valstīs, kur olbaltumvielas uzskata par nozīmīgu pārtikas sastāvdaļu. Vispārpieņemtais uzskats, ka cilvēkam katru dienu nepieciešama ar olbaltum vielām bagāta pārtika, ir ne tikai maldinošs, bet arī nezinātnisks.1 Cilvēki, kas lieto sabalansētu vegānu pārtiku, reti cieš no hroniskām slimībām. Neseni pētījum i liecina, ka vegānu diēta var pat palīdzēt pret cukura diabētu. Nav taisnība arī tas, ka vegāni biežāk ciešot no anēmijas

1 Neesmu ēdis pārtiku , kas koncentrētā veidā satur olbaltum vielas, ilgāk nekā trīsdesm it piecus gadus, tom ēr ne reizi neesm u cietis no o lbaltum vielu trūkum a.

B12 vitam īna trūkum a dēļ nekā gaļēdāji. Esmu novērojis, ka gaļēdāji, liesi pretēji, biežāk slimo ar anēm iju nekā veģetārieši. Es bērnībā ēdu gaļu un dzīvnieku olbaltumvielas, bet pilnībā no anēmijas atveseļojos pēc astoņu nedēļu ilgas vegānu uztura lietošanas, neatsakoties tikai no sviesta. Pilnīga dezinformācija ir arī apgalvojums, ka pilnvērtī­gas olbaltumvielas iespējams uzņemt, tikai kom binējot noteiktus produktus. Organisms nav atkarīgs no uztura olbaltumvielām, lai veidotu savai veselībai nepieciešamās olbaltumvielas.

Cilvēka krūts piens ir nozīmīgākā un sabalansētākā barība jaun- dzimušam bērnam. Tajā salīdzinājumā ar govs pienu gandrīz nemaz nav olbaltum vielu - tikai 1,5 %. Turpretī govs pienā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielu. Jau kopš paša dzīves sākuma augošais bērns dabiskā veidā tiek atturēts no tāda uztura sagremošanas, kas bagātīgi satur olbaltumvielas. V iņam nav nepieciešams uzņem t šāda veida pārtiku, jo līdz ar pirm o ieelpu viņam ir pieejamas izejvielas olbal­tumvielu sintēzei šūnās. T ie cilvēki, kuri visu dzīvi ir vegāni, reti slimo ar žultsakmeņiem, sirds slimībām un vēzi.1

C iti ēdieni un dzērieni

Cilvēkiem, kuri cieš no žultsakmeņu slimības, žultsakmeņu vei­došanos ir veicinājušas olas, cūkgaļa, trekni ēdieni, sīpoli, m ājputnu gaļa, pasterizēts piens, saldējums, kafija, šokolāde, citrusaugļi, graud­augi, pupiņas (izņemot sojas pupiņas) un rieksti - tieši tādā secībā. G rupa brīvprātīgo pacientu 1968. gadā piedalījās pētījumā, kurā tika pierādīts, ka slimniekiem izzuda žultsakm eņu slimībai raksturīgie sim ptom i pēc tam, kad viņi visus iepriekš m inētos produktus izslēdza no ēdienkartes. O lu iekļaušana diētā 93 % pacientu izraisīja žultsak- m eņu lēkmi. O lu olbaltumvielas biežāk veicina žultsakmeņu veidošanos. Pētnieki uzskata, ka alerģiju izraisošu vielu lietošana pārtikā

rada žultsvadu pietūkum u, kas traucē žultij aizplūst no žultspūšļa.

1 Vairāk par veģetārism u un veģetāro uztu ru atkarībā no ķerm eņa tipa (pēc ājurvēdas) grām atā “O rganism a attīrīšana”.

Tomēr šis pieņēm um s ir tikai daļēji pareizj. Ājurvēda uzskata, ka žultsakmeņu veidošanās ir pītas darbības traucējums, kas ietekmē galvenokārt pītas tipa cilvēkus, lai gan no pītas traucējum iem un žultsakmeņu veidošanās cieš jebkura tipa cilvēki. Sanskrita valodā pīta nozīmē žults. Šā tipa cilvēki, protams, izdala žulti lielā dau­dzumā. Tom ēr žults sekrēcija ir neparasta, pārmērīga vai neregulāra, ja pītas tipa cilvēks iepriekš m inētos produktus lieto ļoti daudz vai regulāri. Žults pamatsastāvdaļas kļūst nesabalansētas, tāpēc žults sāk sacietēt. Tas nenozīmē, ka pītas tipa cilvēkiem ir dabiska slieksme iegūt žultsakmeņus, bet drīzāk liecina, ka šiem cilvēkiem gremoša­nas sistēma nav piemērota tāda specifiska uztura sagremošanai, kas neveicina organisma augšanu un uzturēšanu.

Pītas tipa cilvēkiem ir ierobežots enzīmu daudzum s, kuri noārda noteiktus pārtikas produktus un dzērienus. Tie ir: skābie pienu pro­dukti, piemēram, siers, jogurts un skābs krējums; olas dzeltenums; sālīts sviests; visi rieksti, izņemot mandeles, pekanriekstus un valriekstus nelielā daudzumā; asās garšvielas, kā ari kečups, sinepes, marinādes; rafinēts un apstrādāts sāls; salātu mērces, kas satur etiķi; piparotas mērces ar garšvielām; citrusaugli un to sula; visi skābie un negatavie augļi; brūnais cukurs; veseli graudi, ko satur, piemēram, kviešu maize ar graudiem; brūnie rīsi; lēcas; alkohols; tabaka; kafija un melnā tēja, ja to lieto regulāri; kola un citi bezalkoholiskie dzērieni; mākslīgie saldinātāji, konservanti un krāsvielas; vairums farmācijas līdzekļu un narkotiskās vielas; šokolāde un kakao; otrreiz sildīta, saldēta un mik­roviļņu krāsnī gatavota pārtika; visi dzērieni ar ledu.

I.ai gan pītas tipa cilvēkiem ir vislielākā slieksme uz žultsakmeņu attīstību, arī citu tipu cilvēki ir pakļauti šim riskam, ja viņi regulāri ēd pārtiku, kas ir konfliktā ar viņu organisma dabiskajām prasī­bām .1 Turklāt apstrādāta un konservēta pārtika un dzērieni traucē aknu funkcijas jebkura tipa cilvēku organismā. Pārtika, kas satur

1 Sīkāku inform āciju par diētām atbilstoši ķerm eņa tipiem var atrast grām atā “O rganism a attīrīšana”.

mākslīgos saldinātājus, piemēram, aspartām u, Splenda vai saharīnu, ievērojami traucē aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera darbību. Regulāra alkohola lietošana atūdeņo gan žulti, gan asinis, veicinot lauku uzkrāšanos aknās. Līdzīgu efektu rada pārtika, kas satur daudz m kura. Gāzētie dzērieni un sulas ir pārbagāti ar cukuriem. To, ka mūsdienās daudziem jauniešiem aknās ir žultsakmeņi, lielā mērā var izskaidrot ar palielinātu cukura patēriņu bērnībā. Normāli tikai relatīvi nedaudziem bērniem tik agrā vecumā ir žultsakmeņi. (Es zinu daudzus bērnus, kuriem pēc aknu attīrīšanas ir izdalījušies simtiem žultsakmeņu.) Bērniem vecumā no 10 līdz 16 gadiem aknu attīrīšana jāveic, izm antojot pusi no pieaugušo devas (ābolu sula, rūgtais sāls, olīveļļa un sulas). Ja vien bērni nav maza auguma, pēc 16 gadu vecuma, to veicot, var ievērot tās pašas instrukcijas, kā attīrot pieaugušu cilvēku aknas.

Ja bērni ēd sabalansētu veģetāru uzturu, kas bagātīgi satur dārze­ņus, augļus un kompleksos ogļhidrātus, viņiem reti veidojas žults­akmeņi.

Rafinēta un nerafinēta sāls iedarbība

Dabisks jūras sāls satur 92 svarīgākos minerālus, bet rafinēts sāls (ķīmiskās rūpniecības bioprodukts) satur tikai divus elem en­tus - nātriju (Na) un hloru (Cl). Ja šūnas cieš no mikroelementu trūkum a uzturā, tās zaudē spēju regulēt savus jonus. Jonu regulā­cijas traucējum iem ir dram atiska ietekme uz cilvēka organismu. Ja jonu līdzsvars tiek zaudēts kaut vai uz vienu m inūti, šūnas pārplīst. Rezultātā rodas nervu slimības, galvas smadzeņu bojājumi, muskuļu spazmas, kā arī šūnu atjaunošanās procesa traucējumi.

Uzņem tais jūras sāls (iegūst, iztvaicējot jūras ūdeni) ļauj šķid­rumiem brīvi izkļūt caur šūnu m em brānām , asinsvadu sienām un nieru kamoliņiem (filtrācijas vienībām). Kad vien asinīs palielinās sāļu koncentrācija, sāls viegli saistās ar šķidrum iem blakusaudos. Tas savukārt ļauj šūnām iegūt vairāk barības vielu no bagātinātā

starpšūnu šķidrum a. Turklāt veselīgas nierej spēj bez problēmām izvadīt dabiskos sāļus, tā nodrošinot sāļu koncentrācijas līdzsvaru organismā. Savukārt rafinēts sāls spēj radīt lielu risku normālai organisma darbībai. Tas kavē šķidrum u un m inerālu (cēloņus sk. turpm āk) norm ālu pārvietošanos, izraisot šķidrum u uzkrāšanos un sastāvēšanos locītavās, limfvados, limfmezglos un nierēs. Dehidra- tācijas jeb atūdeņošanās efekts, ko izraisa rūpnieciski ražotais sāls, var veicināt žultsakm eņu veidošanos, ķermeņa masas palielināšanos, augstu asinsspiedienu un citas veselības problēmas.

Organism am sāls ir nepieciešams, lai normāli sagremotu ogļhid­rātus. Dabiskā sāls klātbūtnē siekalas un aizkuņģa sula spēj noārdīt ogļhidrātus saturoša uztura šķiedrainās daļas. Izšķīdis sāls atvieglo gremošanas procesu un attīra zarnu traktu.

Rūpnieciski ražots galda sāls rada gluži pretēju efektu. Lai sāls neabsorbētu m itrum u un tādējādi bū tu ērtāks patērēšanai, sāls ražotāji pievieno ķīmikālijas, piem ēram , ūdeni absorbējošas vielas (desikantus) un dažādus balinātājus. Pēc šādas apstrādes sāls vairs nespēj saistīties ar cilvēka organisma šķidrum iem , tāpēc pastāvīgi tiek grauti ķīmiskie un vielmaiņas procesi. Ūdens aizture un problē­mas ar nierēm un asinsspiedienu ir vieglāk pamanāmās rafinētā sāls lietošanas sekas. Aptuveni 50 % amerikāņu cieš no ūdens aiztures, kas ir galvenais liekās ķermeņa masas un aptaukošanās cēlonis. Tur vainojama rafinēta sāls lietošana lielā daudzumā.

Pirms sāli sāka ražot rūpnieciski, to ieguva dabā. Sāls bija dār­gākais plaša patēriņa produkts uz Zemes, dārgāks pat par zeltu. Ķelti sāli izm antoja, lai ārstētu fiziskos un psihiskos traucējumus, stiprus apdegumus un citas kaites. Pētījumi liecina, ka jūras ūdens likvidē hidroelektrolītisko nelīdzsvarotību - veselības traucējumu, kas izraisa imūnreakcijas trūkum u, alerģijas un dažādas citas veselības problēmas (sk. 5. nodaļā “Nerafinēta jūras sāls lietošana').

Pēdējos gados šālim ir slikta reputācija un cilvēki ir sākuši no tā lietošanas izvairīties tāpat kā no holesterola un saules gaismas. Daudzi ārsti iesaka saviem pacientiem atturēties no nātrija un produktiem ,

kuri bagātīgi satur nātriju. Tomēr, ja atsakās no sāls, palielinās risks ciest no m inerālu un m ikroelem entu trūkum a organismā, kā arī iegūt daudzas ar šo vielu trūkum u saistītas komplikācijas. Nerafi­nēta sāls lietošana apm ierina organisma prasības pēc sāls, neizjaucot hidroelektrolītisko līdzsvaru. Ja ar uzturu uzņem pietiekami daudz kālija dabiskā formā, nav jāuztraucas par to, ka jūras sālī ir relatīvi mazs nātrija daudzums. Kāliju bagātīgi satur banāni, aprikozes, avo­kado, ķirbju sēklas, pupiņas, kartupeļi, kabači un daudzi citi dārzeņi. Tomēr, ja kālija līmenis organismā pazeminās zem normas, nātrijs (arī dabiskajā sālī esošais) var izraisīt nelīdzsvarotību.

Ķeltu jūras sāls (pelēkā krāsā) īpaši labi ietekmē gremošanu, jo tas dabiski izgulsnējas, izžūstot saulē. Arī cita veida veselīgu sāli var iegādāties dabisko produktu tirgošanas vietās. Dažkārt šāds sāls ir dažādās krāsās, arī gaiši sārts. Tomēr labākais ir H im alaju sāls. Ja šo sāli lieto izšķīdinātu ūdenī vai pievieno ēdienam gatavošanas laikā, tas pozitīvi ietekmē šūnas. Nerafinēts sāls palīdz attīrīt un atindēt gremošanas traktu, kā arī pasargā no kaitīgiem m ikroorganismiem.

D eh idratācija

Daudzi cilvēki cieš no organisma dehidratācijas, paši to neapzi­nādamies. Dehidratācija ir stāvoklis, kurā ķerm eņa šūnas nesaņem pietiekam i daudz ūdens normālas vielmaiņas nodrošināšanai. Sūnas var izžūt dažādu iemeslu dēļ.

=> Nepietiekam a ūdens uzņemšana (mazāk par sešām glāzēm tīra ūdens dienā).

=> Regulāra tādu dzērienu, kuriem ir diurētiska iedarbība, piem ē­ram, kafija, melnā tēja, ļoti gāzēti dzērieni, alkohols, ari alus un vīns, lietošana. (Augu tējām, piem ēram , zaļajai tējai, pipar­m ētru un tamlīdzīgām tējām, nav diurētiskas iedarbības; kafija un melnā tēja bez kofeīna ari ir mazāk kaitīga nekā kofeīnu saturošā.)

=> Regulāra stimulējoša uztura vai stimulējošu vielu, piemēram, gaļas, asu garšvielu, šokolādes (izņemot nelielu daudzum u tumšās šokolādes), cukura, tabakas, narkotisko vielu, sodas un mākslīgo saldinātāju, uzņemšana.

=> Stress.

=> Vairums m edikamentu.

Pārmērīgi intensīva vingrošana.

=> Pārēšanās un liekās ķermeņa masas uzkrāšana.

=> Televīzijas raidījum u skatīšanās vairākas stundas dienā.

Jebkurš no šiem faktoriem rada asiņu sabiezēšanu, tādēļ piespiež šūnas “atdo t” ūdeni, lai šķīdinātu asinis. Lai novērstu pašnoārdīša- nos, šūnas sāk aizturēt ūdeni. Tas notiek, sabiezinot šūnu membrānu. Holesterols, kas ir līmei līdzīga viela, piesaistās pie šūnu membrā­nām, novēršot ūdens zudumus. Lai gan šie avārijas pasākumi spēj pasargāt no ūdens zudum a un kādu laiku saglabāt šūnas, tie tomēr mazina šūnu spēju no jauna absorbēt ūdeni, kā arī ļoti nepiecie­šamās barības vielas. Daļa no ūdens un barības vielām, kas netiek absorbēta, uzkrājas saistaudos, kuri apņem šūnas, izraisot ķermeņa uztūkum u un ūdens aizturi kājās, nierēs, sejā, acīs, rokās un citās ķermeņa daļās. Tas rada ievērojamu ķermeņa masas palielināšanos. Vienlaikus asins plazma un limfa kļūst biezāka un veidojas nospros- tojumi. Dehidratācija ietekmē arī dabisko žults plūsm u un tādējādi veicina žultsakm eņu veidošanos.

Tējā, kafijā, kolā un šokolādē ir neirotoksiska viela - stimula­tors kofeīns. Asinīs nonākušais kofeīns ierosina spēcīgu imūnatbildes reakciju, kas palīdz organismam pretdarboties un likvidēt šo kai­rinošo vielu. Šī indīgā viela kairina virsnieres un zināmā mērā arī daudzas organisma šūnas, izraisot stresa horm onu adrenalīna un kor- tizola izdalīšanos asinsritē. Pēkšņais enerģijas pieplūdum s, ko rada

kofeīna lietošana, ir “cīnies vai bēdz” reakcija. Ja stim ulatorus lieto regulāri, šī dabiskā organisma reakcija tiek izm antota pārāk bieži un kļūst neefektīva. Gandrīz nepārtrauktā stresa horm onu izdalīšana, kuri paši par sevi arī ir indīgas vielas, pakāpeniski pārmaina asins ķīmisko sastāvu un izraisa imūnsistēmas, endokrīnās sistēmas un nervu sistēmas darbības traucējum us. Aizsargreakcijas kļūst vājākas, un organisms ir vairāk pakļauts infekcijām un citām kaitēm.

Enerģijas pieplūdums, ko cilvēks sajūt pēc kafijas tases izdzerša­nas, nav tiešs kafijā esošā kofeīna iedarbības rezultāts, bet drīzāk gan imūnsistēmas mēģinājums atbrīvoties no kofeīna. Cilvēks saka, ka viņš ir pieradis pie stim ulatora, piemēram, kafijas. Tāpēc viņš cenšas palielināt izdzertās kafijas daudzum u, lai gūtu no tās “labum u”, bieži dzird sakām: “Es m irstu bez tases kafijas.” Tas diezgan precīzi raksturo situāciju.

Ja organisma šūnām ir jāziedo daļa sava ūdens, lai atbrīvotos no nervu indes kofeīna, tad regulāra kafijas, tējas vai kolas dzeršana izraisa šūnu atūdeņošanos. Eai likvidētu stim ulatorus, ko saņem ar vienu tasi kafijas vai tējas, organismam jāmobilizē 2 -3 tases ūdens, bet tādu greznību tas nevar atļauties. Tas pats attiecas arī uz citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, medikamentiem un cita veida stim u­latoriem, arī stundām ilgu televīzijas pārraižu skatīšanos (sīkāk par to apakšnodaļā “Dažādi iemesli'). Visi stim ulatori ir spēcīgi līdzekļi, kas atūdeņo žulti, asinis un gremošanas sulas.

Straujš ķerm eņa masas zudum s

Cilvēkiem, kuriem ir liekā ķermeņa masa, ir lielāks risks iegūt žultsakmeņus. Neviens nevar apstrīdēt, ka ikviena liekā kilograma zaudēšana ir nozīmīgs ieguldījums veselības uzlabošanā. Daudzi cil­vēki spēj normalizēt asinsspiedienu, cukura un holesterola līmeni asinīs, atbrīvojoties no liekajiem kilogramiem.

Tom ēr straujš ķermeņa masas zudums, katru dienu ievērojot maz- kaloriju diētu, palielina risku iegūt žultsakm eņus gan aknās, gan

žultspūslī. Dažās mazkaloriju diētās nav pietjekams tauku saturs, lai izraisītu žultspūšļa kontrakcijas un pilnīgu iztukšošanos. Žults- pūšļa normālai darbībai nepieciešama m altīte vai uzkodas, kurās ir aptuveni 10 g tauku. Ja tauki netiek uzņemti, žultspūslis aiztur žulti, tāpēc sāk veidoties žultsakmeņi.

Aptaukošanās ir saistīta ar palielinātu holesterola sekrēciju žults- vados, kas paaugstina holesterolu saturošo žultsakmeņu veidošanās risku. Kad tukls cilvēks strauji atbrīvojas no liekās ķerm eņa masas, izm antojot nesabalansētu diētu vai lietojot speciālās tievēšanas kap­sulas, nosprostotais un nepietiekami pabarotais organisms cenšas izm antot tauku un citu barības vielu uzkrājumus. Rezultātā asinīs strauji palielinās tauku saturs un vēl vairāk pieaug žultsakmeņu veidošanās risks. Pēkšņa žultsakm eņu veidošanās to cilvēku vidū, kuri strauji atbrīvojas no liekās ķerm eņa masas, izskaidrojama ar holesterola līmeņa paaugstināšanos un žults sāļu daudzum a sama­zināšanos žultī.

Žultsakm eņu veidošanās ir izplatīta parādība arī to cilvēku vidū, kuri strauji mazina ķermeņa masu pēc kuņģa operācijas, kuras laikā tiek samazināts kuņģa lielums, lai pasargātu no pārēšanās. Kādā pētī­jum ā konstatēts, ka vairāk nekā trešdaļai (38 %) cilvēku pēc kuņģa samazināšanas operācijas triju mēnešu laikā izveidojās žultsakmeņi. Šī pētījum a rezultāti attiecas tikai uz žultsakmeņiem žultspūslī. Vis­ticamāk, pēc šādas operācijas bojājum i aknās ir vēl būtiskāki nekā tie, ko izraisa dažu žultsakmeņu veidošanās žultspūslī.

Tā kā būtisks vai straujš ķermeņa masas zudums palielina žults­akm eņu veidošanās risku, labākais veids, kā šo risku mazināt, ir zaudēt ķerm eņa masu pakāpeniski. Būtībā šī problēm a atrisinās pati no sevis, kad organisms tiek atbrīvots no indīgajiem atkri- tum produktiem , arī žultsakmeņiem, kā arī tiek ievērots līdzsvarots dzīvesveids un lietots atbilstošs uztu rs.1 Šādā gadījum ā ķerm eņa masas zudums nepalielina risku iegūt žultsakmeņus, bet gan mazina

1 Šikāk par to grām atā “O rganism a attīrīšana”

šo risku. Izvadot visus akm eņus no aknām un žultspūšļa un uzturot zarnas tīras, tukls cilvēks spēj ievērojami uzlabot gremošanu un atgūt vitalitāti. Šāda pieeja nodēvēšanai novērš iespējamos blakusefektus, kuri var bū t saistili ar strauju ķermeņa masas zudum u.

Diētas ar zemu tauku saturu

Nepareizais uzskats, ka diēta ar zemu tauku saturu ir veselīgākā no visām diētām , ir daļēji vainīgs pie tā, ka augsti attīstīto valstu iedzīvotāju vidū arvien pieaug aknu un žultspūšļa saslimšana. l iek popularizēts, ka ar olbaltumvielām bagātam uzturam ir būtiska loma fiziskā spēka un vitalitātes nodrošināšanā. Savukārt tauki tiek vainoti daudzu hronisku slimību, arī aterosklerozes izraisīšanā.

Divdesmitā gadsimta sākumā pasaulē sirdslēkme tika konstatēta ļoti reti. Kopš tā laika tauku patēriņš uz vienu iedzīvotāju gandrīz nemaz nav mainījies. Turpretim olbaltum vielu patēriņš kopš O trā pasaules kara attīstītajās valstīs ir ievērojami pieaudzis. Rūpnieciski attīstītās valstīs pārmērīgas olbaltumvielu lietošanas dēļ ir krasi palie­linājies sirdsslimnieku skaits, kā arī nāves gadījum u skaits infarkta dēļ. Ar šim slimībām reti slimo cilvēki tajās etniskajās grupās, kurās lieto galvenokārt veģetāru uzturu. Ziņojum ā, kuru publicējusi Ame­rikas M edicīnas asociācija, konstatēts, ka veģetārs uzturs 97 % gadī­jumu novērstu trombozi, kas spēj izraisīt sirdslēkmi.

Sabalansēts veģetārs uzturs var saturēt diezgan daudz tauku, tom ēr šie tauki asinsrites sistēmai nav kaitīgi (protams, ja vien tie nesatur kaitīgās piesātinātās taukskābes).Turpretī, ja pārēdas dzīvnieku izcel­smes olbaltumvielas, sabiezē aknu asinsvadi, rezultātā aknu žults- vadinos sāk veidoties žultsakmeņi, kas savukārt mazina žults veido-> > 7 šanos aknās. Pavājinātā žults sekrēcija traucē organism am sagremot taukus. Iespējams, ārsts ieteiks pacientam samazināt uzturā lietoto tauku daudzum u, jo gremošanas traucējum u dēļ būs palielinājusies viņa ķerm eņa masa un radušās citas diskom fortu izraisošas pazī­mes. Tauku satura samazināšana savukārt neļauj žultspūslim pilnībā

iztukšoties, vēl jo vairāk pasliktinot tauku sagremošanu. Beidzot ķerm enim sāk trūk t neaizstājamo taukskābju un taukos šķīstošo vitam īnu. Šāds stāvoklis rosina aknas pastiprināti ražot holesterolu, veicinot vēl vairāk žultsakmeņu veidošanos.>

Jo mazāk tauku organisms saņem ar uzturu, jo sliktāka kļūst situācija. Tā kā tauki vairs netiek pienācīgi sagremoti, organisms nonāk apburtajā lokā, kuru vairumā gadījum u ir iespējams pārtraukt vienīgi tad, ja no aknām un žultspūšļa izvada visus žultsakmeņus un pēc tam pakāpeniski palielina tauku uzņemšanu līdz normālam līme­nim.

Piemēram, piens ar zemu tauku saturu var būt viens no šā apburtā loka cēloņiem. Dabisks pilnpiens satur taukus pareizā proporcijā, lai organisms spētu sagremot piena olbaltumvielas. Ja nav piena tauku, piena olbaltumvielas paliek nesagremotas. Ja no piena atdala lielāko daļu piena tauku, žultspūslis netiek pietiekami stimulēts, lai tas izdalītu tik daudz žults, ka tās pietiktu gan piena tauku, gan olbaltumvielu sašķelšanai. Daļa piena olbaltumvielu u n tauku iziet cauri gremošanas sistēmai nepietiekam i sagremoti. Vairums olbaltumvielu sāk pūt, bet tauki sasmok. Rezultātā tiek pamatīgi nosprostota limfa. T īs izpaužas kā vēdera uzpūšanās bērniem , kuri tiek baroti ar piena m aisījum iem .1 Šie bērni cieš no vēdergraizēm. Viņiem seja ir apaļa, rokas un kājas ir pietūkušas, bet kuņģis - uzpū­ties. Šie bērni ir uzņēmīgi pret saaukstēšanos un citām slimībām, cieš no miega traucējum iem un daudz raud. Nesagremotais piens vai piena maisījums var ierosināt žultsakm eņu veidošanos aknās pat maziem bērniem. Mūsdienās pat pilnpienam , ko var iegādāties pārtikas veikalos, ir pazemināts tauku saturs, tāpēc šis produkts vairumam cilvēku nav sagremojams.2

1 Šādi nosprosto jum i vērojam i ari sievietēm , kurām ir iestāstīts, ka viņām jādzer piens, lai kauli b ū tu izturīgāki.

2 Sīkāk par briesm ām , kas d raud , ja uzturā lieto p roduk tus ar pazem inātu tauku saturu, piem ēram , pienu, g rām atā “O rganism a attīrīšana”.

2. Medikamenti

H orm onu aizstājējterapija un pretapaugļošanās tabletes

Žultsakm eņu veidošanās risks sievietēm ir četras reizes augstāks nekā vīriešiem. Tas ir īpaši izteikts sievietēm, kuras lieto pretapaug­ļošanās tabletes vai horm onu aizstājējterapiju. M edicīniskie pētījum i liecina, ka orālās kontracepcijas un citos veidos uzņemtie estrogēni divkāršo sievietes risku iegūt žultsakm eņus. Sievišķais horm ons estrogēns, ko satur kontracepcijas līdzekļi un horm onu aizstājēj- terapijas tabletes, palielina holesterola daudzum u žulti un pavājina žultspūšļa kontrakcijas. Tādējādi šādas estrogēnu darbības rezultātā var ne tikai veidoties žultsakmeņi aknās un žultspūslī, bet rasties arī citas slimības, kas saistītas ar aknu un žultspūšļa pavājinātu darbību. Senāki medicīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka horm onu aizstājēj tera­pijas tabletēs esošais progesterons arī veicina žultsakm eņu veido­šanos.

Sieviete menopauzes iestāšanās laikā var gūt lielu atvieglojumu, veicot atkārto tu aknu attīrīšanu. Ja vien ievēro pareizu diētu un dzī­vesveidu, uzlabotās aknu funkcijas un pastiprinātā žults veidošanās spēj novērst vai uzlabot stāvokli arī osteoporozes un citu kaulu un locītavu slim ību gadījumos.

C iti farm akoloģiskie līdzekļi

Recepšu m edikam enti, kurus lieto, lai pazem inātu tauku (lipīdu) līmeni asinīs, piemēram, klofibrāts vai citi līdzīgi holesterola līmeni pazeminoši m edikam enti, būtībā paaugstina holesterola koncentrā­ciju žultī, tādējādi palielinot žultsakmeņu veidošanās risku. Šīs zāles veiksmīgi pazemina tauku saturu asinīs, kā tas ir paredzēts. Tomēr augsts tauku saturs asinīs patiesībā netieši norāda, ka pastāv tauku deficīts. Tauki tiek aizturēti asinis tad, kad tie nespēj šķērsot kapilāru

sienas un tādēļ šūnām to trūkst. Ja tauku saturu asinīs pazemina ar zālēm, ķerm eņa šūnas nonāk tauku badā, tāpēc var notikt stipra šūnu deģenerēšanās.

Oktreotids ir jaunās paaudzes antisekretorais m edikaments, kurš neļauj žultspūslim iztukšoties pēc taukainas maltītes uzņemšanas, tāpēc tajā atliek daudz žults žultsakm eņu veidošanai. Briesmas, ko rada šāda veida medicīniska iejaukšanās, ir acīm redzamas. Tās noteikti ir daudz lielākas, nekā spēj radīt paaugstināts tauku saturs asinīs. (Pretstatā plaši izplatītam uzskatam nav zinātniski pierādīts, ka augsts tauku saturs asinīs izraisa sirds slimības.)

Vadoties pēc vairāku pētījum u rezultātiem, kas publicēti medi­cīnas žurnālos, piemēram, Lancet, arī dažas antibiotikas spēj izrai­sīt žultsakmeņu veidošanos. Viena no tādām ir cef iriaksons, kuru izmanto elpošanas orgānu infekciju, ādas un urīnizvadsistēmas infek­ciju, iegurņa iekaisuma, kaulu un locītavu infekciju un meningīta ārstēšanai.

Līdzīga iedarbība ir arī orgānu pretatgrūšanas zālēm, kuras lieto pēc nieru un sirds transplantācijas. Tiazīdi, kurus dzer augsta asins­spiediena normalizēšanai, arī var izraisīt žultspūšļa slimības cilvē­kiem, kuriem ir žultsakmeņi. Turklāt bērniem, kuri lieto furosemīdu, lai ārstētu hipertensiju un edēm u (tūska šķidrum a aiztures dēļ), visticamāk, veidosies žultsakmeņi, kā tas aprakstīts žurnālā Journal oj Perinatology.

Prostaglandīnam, kuru arī mēdz lietot augsta asinsspiediena ārstē­šanai, ir ne mazāka blakusiedarbība. Mūsdienās pierādīts, ka pret­sāpju līdzekļi, piem ēram , aspirīns un tailenols, spēj pat līdz 34 % paaugstināt asinsspiedienu, tā bojājot aknas un citus orgānus.

Būtībā visi farmakoloģiskie līdzekļi ir toksiski un aknām tie vienmēr ir jāatindē. Ja aknas ir piesārņotas, tad daudzas no šīm indīgajām vielām nonāk žultī un pārm aina tās sastāvdaļu dabisko līdzsvaru. Rezultātā aknās un žultspūslī veidojas žultsakmeņi. Jāno­rāda, ka šie atklājum i attiecas tikai uz žultsakm eņiem žultspūslī, bet neatspoguļo, kādus smagus bojājumus minētās zāles spēj radīt

aknās. Ja farmakoloģiskie līdzekļi spēj radīt žultsakmeņus žultspūslī, var pieņem t, ka aknu žultsvados veidojas sim tiem vai pat tūksto­šiem žultsakm eņu. Esmu atkārtoti novērojis, ka tiem cilvēkiem, kuri senāk lietojuši zāles, žultsakmeņi ir daudz biežāk nekā tiem, kuri medikamentus nav lietojuši.

Simptomātiska ārstēšana vienm ēr rada spēcīgu blakusiedarbību un aknu darbības traucējum us. Daudz vieglāk un noderīgāk ir a ttī­rīt organism u no žultsakmeņiem, atjaunot norm ālu asinsspiedienu, uzlabot gremošanu un atkritum vielu izvadīšanu, tādējādi likvidējot slimības sim ptom us. Sim ptom i nenozīmē pašu slimību - tie tikai liecina, ka organisms mēģina sevi saudzēt un aizsargāt. Simptomi dod signālus tikai par to, ka organismam nepieciešama uzmanība, atbalsts un rūpes. Ja ārstē slimību, cīnoties ar sim ptom iem kā ar ienaidniekiem, lai gan būtībā tie tikai brīdina par briesmām, tiek kavētas organisma dziedināšanas iespējas un paveras ceļš turpm ākai slimības attīstībai.

Saindēšanās ar fluorīdiem

Tā kā aknas nespēj noārdīt fluorīdus, tās mēģina izvadīt šīs indī­gās vielas žultsvados (tas ir vienīgais veids, kā aknas spēj no tiem atbrīvoties). Rezultātā nosprostojas žultsvads un rodas daudzas citas veselības problēmas. Fluorīdi tiek pievienoti 60 % dzeramā ūdens ASV, kā arī daudzās citās valstīs. Ražotāji tos pievieno dažādiem produktiem , piemēram, sojas produktiem , zobu pastām, fluora tab­letēm, fluora dražejām, fluoru saturošām košļājamām gumijām, tējai, vakcīnām, mājsaimniecības produktiem , šālim, pienam, anestēzijas līdzekļiem, matračiem, kas izdala fluorīdus saturošas gāzes, teflonam un antibiotikām . Tie ir arī piesārņotā gaisā un pazemes ūdeņos. Tā kā ir pierādīts fluorīdu indīgum s, Beļģija 2002. gada augustā bija pirmā valsts pasaulē, kura aizliedza lietot fluorīdu piedevas. Profesors Alberts Sacs, mikrobiologs, viens no streptom icīna atklājējiem, ir teicis: “Fluorēšana... ir lielākais pārkāpums, kāds jebkad ir izdarīts,

un tā ir apdraudējusi daudz vairāk cilvēku nekā jebkura cita krāp­šana.”

Par laimi, 98 % Rietum eiropas valstu ir atteikušās no ūdens fluorēšanas. Pie šīm valstīm pieder Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, N īderlande, Norvēģija un Zviedrija. Vispusīgos pētījumos ir pierādīts, ka laboratorijas apstāk­ļos dzīvniekiem veidojas audzēji, ja viņiem doti fluorīdi. C itā pētī­jumā ar dzīvniekiem atklāts, ka fluorīdi uzkrājas epifīzē (endokrīnais dziedzeris) un kavē m elatonīna veidošanos. M elatonīns ir hormons, kas palīdz regulēt pubertātes sākšanos, ietekmē vairogdziedzera funk­cijas un daudzus citus nozīmīgus fizioloģiskus procesus. Atklāts, ka cilvēkam fluorīdi spēj izraisīt artrītu , osteoporozi, plaisas gūžu kaulos, vēzi, neauglību, Alcheimera slim ību un smadzeņu bojāju­mus.

Līdz 20. gadsim ta 50. gadiem Eiropā ārsti lietoja fluorīdus hiper- tireozes jeb pārmērīgas vairogdziedzera darbības ārstēšanai. Mūs­dienās fluorīdu dienas deva, ko fluoru lietojošajā sabiedrībā saņem cilvēks diennaktī, ir daudz lielāka par to, kuru lietoja vairogdziedzera darbības mazināšanai. Rezultātā miljoniem cilvēku cieš no hipoti- reozes jeb pazem inātas vairogdziedzera aktivitātes. Šāds stāvoklis ir viena no galvenajām medicīniskajām problēm ām ASV. Pašlaik atklāts, ka hipotirēozei ir raksturīgi vairāk nekā 150 sim ptom i, un gandrīz visi no tiem ir raksturīgi arī tad, ja notikusi saindēšanās ar fluorīdiem. Hipotireozes sim ptom i ir depresija, reibonis, nogurums, ķermeņa masas palielināšanās, muskuļu un saišu sāpes, m atu izkri­šana, galvassāpes, migrēna, elpas trūkum s, kuņģa un zarnu darbī­bas traucējum i, m enstruāciju traucējum i, nestabils asinsspiediens, paaugstināts holesterola līmenis, alerģijas, bezmiegs, panikas lēkmes, garastāvokļa svārstības, neregulāra sirdsdarbība un sirds mazspēja nosprostojum u dēļ. Indijā un citās attīstības valstīs daudzi bērni un pieaugušie ir kropli, kā arī viņiem ir bojāti zobi no fluorīdiem, kas izplatījušies rūpnieciskā piesārņojum a dēļ.

Lai palīdzētu organismam cīnīties ar fluorīdu izraisītām slim ī­bām, ari hipotireozi, ir svarīgi attīrīt aknu žultsvadus, izvairīties no fluorīdus saturošu produktu lietošanas un izm antot ūdens filtrēšanas sistēmas, kas attīra ūdeni no fluora. Destilēšana un reversā osmoze ir efektīvi veidi, kā atbrīvoties no fluorīdiem (arī no piesārņojuma). Informāciju par piemērotām filtrēšanas ierīcēm un to iegādi varat iegūt, sazinoties ar filtrēšanas ierīču izplatītājiem.

Organism am no fluorīdiem atbrīvoties palīdz bors, vislabāk — neorganiskais bors. Lai atveseļotos, ir svarīgi ievērot ķermeņa tipam atbilstošu d iē tu 1, regulāri gulēt un ēst, kā arī dzīvot apstākļos, kas nerada stresu.

3. Dzīvesveids

B ioloģiskā pulksteņa izjaukšana

Mūsu organisma funkcijas lielā mērā ietekmē tas, kā plānojam un dzīvojam savu dzīvi. Organism a darbības efektivitāti ievērojami ietekmē iedzimtie bioloģiskie ritm i, kuri ir saskaņoti ar dabas dien­nakts ritmiem. Savukārt diennakts ritm i ir cieši saistīti ar m ūsu planētas riņķojum u ap Sauli. Tos ietekmē arī Mēness, kā arī citu planētu stāvoklis attiecībā pret Zemi.

Organism s pieskaņojas vairāk nekā 1000 šādiem diennakts rit­miem. Katra individuālos ritm us nosaka dažādi organisma funkcijas raksturojoši lielumi, piem ēram , sirdsdarbības ritms, asinsspiediens, ķermeņa tem peratūra, horm onu līmenis, gremošanas sulu sekrēcija un pat sāpju slieksnis. Visi šie ritmi ir labi saskaņoti cits ar citu, un tos regulē galvas smadzeņu “ritm a noteicējs”. Šis galvas smadzeņu rajons regulē nervu šūnu ierosu, kuras, šķiet, darbina cilvēka biolo­ģiskos ritmus. Ja viens ritms tiek kaut kādā veidā izmainīts, ari citi ritmi tiek izsisti no līdzsvara. Būtībā daudzas veselības problēmas

1 Par ķerm eņa ripa noteikšanu un piem ērotas pārtikas izvēli grām atā “O rg a­nism a attīrīšana”.

var rasties, ja nelīdzsvarota dzīvesveida dēļ«tiek izjaukts viens vai vairāki bioloģiskie ritmi.

Šajā apakšnodaļā aprakstītas izplatītākās novirzes, kuras īpaši ietekmē aknas un žultspūsli. Saskaņojot dienas režīmu ar organisma dabiskajiem ritm iem , iespējams savam organismam atvieglot nepār­trauktās pūles nodrošināties ar barību, attīrīties un dziedināt sevi. furklāt tā var sevi pasargāt no iespējamām veselības problēmām nākotnē.

D abisks miega un nom oda cikls

Dienas un nakts cikliska nom aiņa regulē m ūsu dabisko miega un nom oda ciklu, kā arī dažādus nozīmīgus bioķīmiskos procesus. Dienas gaismas uzaušana ierosina spēcīgas iedarbības horm onu (glikokortikoīdu) izdalīšanos, no kuriem galvenais ir kortizols un kortikosterons. Fo sekrēcija diennakts laikā mainās. Šie horm oni regulē dažas nozīmīgas organisma funkcijas, piemēram, vielmaiņu, cukura līmeni asinīs un imūnatbildes reakcijas. Augstākais horm onu līmenis ir starp četriem un astoņiem no rīta, bet pēc tam tas pakāpeniski pazeminās. Zemākais horm onu līmenis ir no pusnakts līdz trijiem naktī.

Pārmainot savu. dabisko miega un nom oda režīmu, mainās ari kortizola izdalīšanās maksimums horm onu ciklā. Piemēram, ja pēk­šņi sāksiet iet gulēt pēc pusnakts, nevis pirms desmitiem vakarā, bet no rīta celsieties pēc astoņiem vai deviņiem, nevis ar saullēktu ap sešiem, mainīsies arī horm onu izdalīšanās laiks, radot organismā haosu. Atkritumvielas, kas parasti naktī uzkrājas resnajā zarnā un urīnpūslī, normāli n o organisma tiek izvadītas starp sešiem un asto­ņiem no rīta. Ja ir nobīdes miega un nom oda ciklā, organismam nav citas iespējas kā glabāt atkritumvielas ilgāk un, iespējams, reabsorbēt daļu no tām. Ja izjaucat savu norm ālo miega un nom oda ritm u, organisma bioloģiskie ritmi vairs nedarbojas sinhroni ar lielākiem diennakts ritm iem , kurus regulē gaisma un tumsa. Rezultātā rodas

dažādu veidu slimības, ari hroniskas aknu kaites, elpošanas pro­blēmas un sirdskaites.

Izjaukts korti/ola cikls var radīt ari akūtas veselības problēmas. Pētnieki 20. gadsimta 80. gados atklāja, ka insults un infarkts bie­žāk rodas no rīta nekā pārējā diennakts laikā. Asins recekļi vis­straujāk veidojas ap astoņiem no rīta. Ari asinsspiediens no rīta ir visaugstākais un saglabājas nemainīgs līdz pēcpusdienai. Pēc sešiem vakarā tas strauji pazeminās, bet viszemāko līmeni sasniedz naktī. Lai atbalstītu organisma horm onālo un asinsrites ritm u un citus diennakts pam atritm us, ieteicams agri doties gulēt (pirms desm i­tiem vakarā) un celties ne vēlāk kā ar saullēktu (vislabāk ap sešiem). Ziemā nepieciešams gulēt mazliet ilgāk nekā vasarā.

Viens no epifizes iedarbīgākajiem horm oniem ir neirotransmisīvā viela melatonīns, kura sekrēcija sākas no pusdesm itiem līdz pusvien- padsm itiem vakarā (atkarībā no vecuma) un izraisa m iegainību. M elatonīna izdalīšanās maksimums ir no vieniem līdz diviem naktī, bet m inim um s - ap pusdienlaiku. Epifize regulē vairošanos, miegu un kustību aktivitāti, asinsspiedienu, im ūnsistēm u un daudzas citas svarīgas organisma funkcijas, kuras ir atkarīgas no m elatonīna cikla līdzsvarotības. Ja iet gulēt vēlu vai strādā naktsm aiņā, šis cikls, tāpat kā daudzi citi hormonālie cikli, nav līdzsvarots.

Smadzenes ne tikai veido m elatonīnu, bet arī sintezē serotoninu, kas ir ļoti nozīmīga neirotransmisīvā viela - horm ons, kas nodrošina cilvēka fizisko un emocionālo labklājību. Serotonīns ietekmē dienas un nakts ritmus, seksuālo uzvedību, atm iņu, apetīti, impulsivitāti, bailes un pat tendenci izdarīt pašnāvību. Atšķirībā no m elatonīna serotonīns pastiprināti izdalās diennakts gaišajā laikā. Tā izdalīšanos veicina arī fiziskā aktivitāte un cukura lietošana. Ja jūs pieceļaties no rīta vēlu, nepietiekami ilga dienas gaismas iedarbība samazina serotonīna līmeni dienā. Tā kā m elatonīns ir serotonīna noārdīšanās produkts, paradums vēlu celties pazemina arī naktī izdalītā mela­tonīna daudzum u.

Kaira novirze no diennakts ritm a izraisa tfaucējum us galvas sma­dzeņu horm onu m elatonīna un serotonīna sekrēcijā. Šo traucējumu dēļ savukārt tiek izjaukti bioloģiskie ritmi, kas var radīt problēmas visa organisma harmoniskai darbībai, arī vielmaiņas un endokrīnās sistēmas līdzsvaram. Pēkšņi jūs varat justies “ne savā ādā” un būt pakļauts daudzām kaitēm, no parastām galvassāpēm līdz depresijai un audzējiem.

Augšanas hormona, kurš bērniem veicina augšanu, bet pieauguša­jiem uztur veselus muskuļus un saistaudus, izdalīšanās ir atkarīga no pareiza miega cikla. Miegs ierosina augšanas horm ona izdalīšanos. Šis hormons visvairāk izdalās ap vienpadsm itiem vakarā, ja dodaties gulēt pirms desmitiem. Šajā īsajā periodā cilvēks miegā nesapņo, un to bieži sauc par “skaistuma miegu”. Tieši šajā miega cikla periodā organisms pats sevi attīra, kā arī atjaunojas. Ja esat miega trūkum ā, augšanas horm ona izdalīšanās ievērojami samazinās. Cilvēkiem, kuri strādā naktsmaiņā, ir lielākas iespējas ciest no bezmiega, neauglības, sirds slimībām un kuņģa problēm ām . Turklāt naktī pazeminās darba efektivitāte un palielinās nelaimes gadījum u iespējamība.

D abiski ēdienreižu laiki

Ajurvēdā jeb mācībā par dzīvi apgalvots, ka pirm s tūkstošiem gadu normālas fiziskās un emocionālās labklājības nodrošināšanai organisms bija jābaro atbilstoši dabiskajiem ēdienreižu laikiem, lāp ā t kā vairum u citu organisma funkciju, arī gremošanas pro­cesu regulē diennakts ritms. M aksimālā žults un pārējo gremošanas sulu sekrēcija ir pusdienlaikā, bet viszemākā — naktī. Šā iemesla dēļ lielāko dienas m altīti vēlams ieturēt aptuveni pusdienlaikā, bet relatīvi nedaudz ēst no rīta brokastīs un vakariņās. Tad organisms spēj efektīvāk sagremot uzturu un absorbēt visu organisma funk­ciju nodrošināšanai nepieciešamās barības vielas. Lai pusdienu laikā izdalītos pietiekami daudz gremošanas sulu, ieteicams brokastis ēst

ne vēlāk kā astoņos no rīta. Tāpat, lai vakariņas tiktu pietiekami labi sagremotas, tās ieteicams ēst no pusseptiņiem līdz septiņiem va­karā.

Jebkāda ilgstoša šā cikla izjaukšana neregulāru ēdienreižu dēļ, kā arī galvenās maltītes ieturēšana vakariņu vai brokastu laikā izraisa nesagremotās barības uzkrāšanos un limfvadu un asinsvadu nospros- tošanos. Tas arī kavē organisma dabiskos instinktus. Ja šie instinkti būtu neskarti un pareizi darbotos, tad katrs ēstu tikai tāda veida uzturu, kāds ir piemērots viņa ķermeņa tipam , kā arī mielotos tajā laikā, kad uzturs vislabāk tiek sagremots. Viens no galvenajiem cēlo­ņiem, kāpēc aknās un žultspūslī veidojas žultsakmeņi, ir nepietie­kami sagremotas barības uzkrāšanās zarnu traktā. Neregulāri ēdot, kā arī ēdot tajā laikā, kad organisms nespēj saražot pietiekami daudz gremošanas sulas, lai ēdienu sagremotu, rodas tik daudz atkritum - vielu, ka organisms tās nespēj izvadīt (sk. arī 1. nodaļā “Gremošanas sistēmas slimības’).

4. Dažādi iemesli

Televīzijas skatīšanās vairākas stundas

Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka televīzijas skatīšanās spēj ievērojami palielināt holesterola sekrēciju organismā. L.ai gan hole- sterols ir nepieciešama sastāvdaļa vairum am organisma audu un horm onu, tas darbojas arī kā stresa hormons, kurš pastiprināti izdalās fiziskās vai garīgās slodzes laikā. Holesterols ir viens no pirmajiem horm oniem , kurš tiek aiztransportēts uz ievainojuma vietu, lai palī­dzētu to sadziedēt neatkarīgi no tā, vai tas ir ādas ievainojums vai artērijas sienas bojājums.

Galvas smadzenēm ilgstoša strauji mainīgu attēlu apstrādāšana ir nogurdinošs un stresa pilns uzdevums. “ Televīzijas stress” ir īpaši izplatīts bērnu vidū, jo viņiem holesterola līmenis asinīs pēc dažu

stundu ilgas televīzijas pārraižu skatīšanās v«ir palielināties pat par 300 %. Tas ir iemesls, kāpēc aknās veidojas žultsakmeņi.

Pakļaušana televīzijas ietekmei ir liels izaicinājums galvas smadze­nēm. Ienākošo stim ulu, ko rada strauji ik pēc pussekundes mainī­gie attēli televizora ekrānā, apstrāde ievērojami pārsniedz smadzeņu spējas. Kā nodeva šai nodarbei rezultātā rodas stress un spriedze. Asinsspiediens paaugstinās, lai palīdzētu nogādāt dažādās organisma vietās, piemēram, galvas smadzenēs, vairāk skābekļa, glikozes, hole­sterola, vitamīnu un citu vielu. Visas šīs vielas strauji tiek iztērētas smaga smadzeņu darba laikā. Turklāt daudzās televīzijas program ­mās ir tendence radīt bailes un neziņu, skanot ieroču šāvieniem, m ašīnu radītajam troksnim un kliedzieniem, uz ko virsnieres atbild ar pastiprinātu adrenalīna izdalīšanu, kas sagatavo organism u “cīnies vai bēdz” atbildes reakcijai. Šī stresa atbildes reakcija savukārt sašau­rina un nospriego lielos un mazos asinsvadus, un rezultātā šūnas cieš no ūdens, cukura un citu barības vielu trūkum a. Savukārt barības vielu trūkum s var radīt negausīgu ēstgribu, kādu tik daudzi cilvēki izjūt televīzijas skatīšanās laikā.

Šāda efekta sekas var būt vairāku veidu slimību sim ptom u parā­dīšanās. Cilvēks var justies noguris, “salauzts”, iztukšots, izslāpis, letarģisks, depresīvs vai pat tik noguris, ka nespēj aizmigt. Ir zināms, ka stress ierosina holesterola veidošanos organismā. Tā kā holeste- rols ir stresa horm onu pamatsastāvdaļa, stresa pilnās situācijās šo horm onu veidošanai tiek iztērēts daudz holesterola. Lai kom pensētu holesterola zudum u, aknas sāk šo “patēriņa preci” veidot pastiprināti. Ja ķermenis sevi neapgrūtinātu ar holesterola līmeņa paaugstināšanu šādās stresa situācijās, ļoti bieži iestātos nāve pie televizora. Tomēr stresa atbildes reakcijai ir daudzi blakusefekti, no kuriem viens ir žultsakm eņu veidošanās.

Arī fizisko vingrinājum u trūkum s var izraisīt traucējum us žults­vados, kuru dēl rodas žultsakmeņi.

> >

Em ocionālais stress

Stresa pilna dzīve var izm ainīt dabisko m ikrofloru (baktēriju populācijas) žultī, tā ierosinot žultsakmeņu veidošanos aknās. Viens no galvenajiem stresu izraisošajiem faktoriem dzīvē ir tas, ka neatliek pietiekami daudz laika, ko veltīt sev pašam. Ja neatradīsiet sev tik daudz laika, lai darītu to, kas jum s jādara vai ko velētos darīt, jūs jutīsieties nom ākts. N epārtrauktā nom āktība izraisīs neapm ierinā­tību, bet neapmierinātība pāraugs dusmās. Dusm as liecina par stipru stresu. Organism s par stresu “maksā” ar asinīs izdalītā adrenalīna un noradrenalīna pastiprinātu sekrēciju no virsnierēm. Stipra stresa vai satraukum a ietekmē šie horm oni paātrina un pastiprina sirdsdar­bību, paaugstina asinsspiedienu, sašaurina asinsvadus gremošanas sistēmas sekrēcijas dziedzeros. Turklāt šie horm oni ierobežo grem o­šanas sulu, arī kuņģa sulas un žults, plūsm u, kavē zarnu kustības (peristaltiku), barības vielu absorbciju un urīna un fēču izvadīšanu no organisma.

Kad uzturs vairs netiek pietiekami labi sagremots un ievērojams daudzums atkritum vielu nepam et organismu caur izvadorgāniem, tas ietekmē jebkuru orgānu, arī aknas un žultspūsli. Šis nosprosto­jošais efekts, kas rodas kā atbildes reakcija uz stresu, rada lielu dis­kom fortu šūnu līmenī un ir izjūtams kā emocionāls sarūgtinājums. Pētījumi liecina, ka hronisks stress jeb precīzāk - nespēja tikt galā ar stresu 8 5 -95 % gadījumu ir saslimšanas cēlonis. Parasti šīs slimības sauc par psihosomatiskām saslimšanām. Stresa radītu nosprostojum u gadījumā nepieciešama ne tikai dziļa aknu, resnās zarnas un nieru tīrīšana, bet arī jāatrod īpaša pieeja, kā panākt pilnīgu atslābināša­nos (a tpū tu ).1

Atpūtas laikā ķermenis, prāts un emocijas darbojas tā, lai atbals­tītu un nodrošinātu visas organisma funkcijas. Sašaurinātie asinsvadi no jauna paplašinās, plūst gremošanas sulas, horm oni ir līdzsvaroti,

1 G rām atā I t’s Time to Corne Alive piedāvāju viegli lietojam as m etodes, kā atpūsties.

un atkritumvielas bez īpašām pūlēm tiek ievadītas no organisma. Tāpēc labākais līdzeklis pret stresu un tā kaitīgo ietekmi ir atpūta, piemēram, meditācija, joga, uzturēšanās dabā, rotaļāšanās ar bērniem vai mīļdzīvniekiem, mūzikas spēlēšana vai klausīšanās, vingrošana, pastaigas un tamlīdzīgas nodarbes. Lai tiktu galā ar m ūsdienu dzīves straujo ritm u un dotu nervu sistēmai pietiekami daudz laika, lai tā spētu nomierināties un atbrīvoties no jebkuras uzkrājušās spriedzes, ir vitāli svarīgi vismaz 3 0 -6 0 m inūtes dienā veltīt sev, vēlams - klusumā.

Ja jums kādreiz dzīvē ir bijis kāds stresa pilns periods vai pēdējā laikā ir grūtības atslābināties un nomierināties, jūs daudz iegūsiet, ja veiksiet atkārtotu aknu attīrīšanu. Žultsakm eņu klātbūtne aknās pati par sevi ir galvenais pastāvīga stresa cēlonis organismā. Kad atbrīvosieties no žultsakmeņiem, jūs dabiskā veidā kļūsiet mierīgs un atslābinājies. Tad, kad aknas būs tīras, jūs, iespējams, atklāsiet, ka esat kļuvis mazāk dusmīgs un sarūgtināts par situācijām, citiem cilvēkiem vai sevi.1

Tradicion ālā žultsakm eņu ārstēšana

Parastākais veids, kā atbrīvoties no žultsakmeņiem, ir vai nu to izšķīdināšana žultspūslī, vai arī žultspūšļa izoperēšana kopā ar žults­akmeņiem. Tomēr šīs ārstēšanas m etodes nelikvidē daudzos žults­akm eņus, kuri atrodas aknu žultsvados. Ir svarīgi apzināties, ka ikvienam, kuram žultspūslī ir žultsakmeņi, vēl daudz vairāk žults­akm eņu ir aknās. Žultspūšļa vai žultsakm eņu izoperēšana būtiski nepalielina žults plūsm u, jo tie žultsakmeņi, kuri ir nosprostojuši aknās esošos žultsvadus, turpina traucēt norm ālu žults sekrēciju.

Pat tad, ja izoperē žultspūsli, organismam situācija joprojām ir problem ātiska. Tā kā žults “pum pēšanas ierīce” (žultspūslis) ir

1 Lai pilnibā izprastu em ocijas un to cēloņus un atbrīvotos no ierobežojum iem , izlasiet grām atu Lifting the Veil of.Duality — Your Guide to Living Without Judgment.

izņemta, nelielais žults daudzum s, ko aknas spēj izspiest caur no­sprostotajiem žultsvadiem, turpina pilēt no tām. Nepietiekama žults sekrēcija un nekontrolēta žults ieplūšana tievajā zarnā turpina izraisīt galvenās barības sagremošanas un uzsūkšanas problēmas, īpaši, ja uzturā ir tauki. Rezultātā aizvien vairāk pieaug indīgo atkritum vielu daudzums, kas uzkrājas zarnu traktā un limfātiskajā sistēmā. N epie­liekama spēja sagremot un uzsūkt taukus stim ulē aknas palielināt holesterola sekrēciju.

Blakusefekts no šāda organisma drošības manevra ir pieaugoša žultsakmeņu veidošanās aknu žultsvados. Tādēļ žultspūšļa izoperē­šana neatrisina gremošanas problēm as, bet gan rada vēl vairāk kom ­plikāciju turpm āk, arī vēzi un sirds slimības. Savukārt līdzsvarota žults sekrēcija aizsargā organism u pret daudzām slimībām.

Jebkura žultspūšļa ārstēšana, lai arī cik tā būtu m oderna un sarež­ģīta, ārstnieciskā nozīmē ir piliens jūrā, jo tā nelikvidē pam atpro­blēmu - sim tiem un tūkstošiem žultsakmeņu, kas ir nosprostojuši aknu žultsvadus.

Tradicionālā medicīna piedāvā trīs galvenos veidus žultsakmeņu ārstēšanai.

=> 1. Žultsakmeņu izšķīdināšana

Tiem pacientiem , kuriem ir vāji un neregulāri sim ptom i, kā ari tiem, kuri atsakās no ķirurģiskas ārstēšanas, ir pieejamas dažādas žultsakmeņu šķīdināšanai paredzētas zāles. Virspusēji raugoties, ideja pakāpeniski izšķīdināt žultsakmeņus, iedzerot žults sāļus saturošu zāļu tableti, šķiet pat laba. Ja zāles dzer divpadsm it mēnešus, to ietekmē var pazemināties holesterola līmenis žultī. Tom ēr nav garan­tijas, ka tā notiks. Pēc British Medical Journal sniegtās informācijas, ja žultsakm eņu šķīdināšanai izm anto žults sāļus, veiksmīgs rezultāts ir tikai 50 % gadījumu. Turklāt daudziem pacientiem žultsakmeņi žultspūslī nav pilnībā izšķīduši. Daļai pacientu, kam tie ir izšķī­duši, pastāv 50 % risks, ka žultsakmeņi atjaunosies. C iti šķīdinātāji,

piem ēram , m etiltercbutilēteris, nav iedarbīgāki par žults sāļiem. Neveiksmīgas ārstēšanas rezultātā var bū t nepieciešama operācija.

M ūsdienās šķīdinātājus caur mazu ādā ievietotu katetru ievada tieši žultspūslī. Šāda m etode žultsakmeņu šķīdināšanai ir efektīvāka salīdzinājumā ar citām ārstēšanas m etodēm , bet zinātniskie pētījumi ir nepietiekami, lai noteiktu tai blakusefektus.

=> 2. Triecienviļņi

Cita metode ir litotripsija, kur akm eņi tiek saskaldīti ar skaņu viļņiem. Medicīnas žurnālā Lancet 1993. gadā ziņots, ka šādas tera­pijas rezultātā var tikt bojātas nieres un paaugstināties asinsspiediens. Šie riski ir saglabājušies līdz pat m ūsdienām . Abu šo blakusefektu rezultātā var palielināties žultsakmeņu skaits aknās (sk. I. nodaļā 'Asinsrites sistēmas slimības" un “Urīnizvadsistēmas slimības").

Turklāt procesā, kad akmeņi tiek sašķelti fragmentos, izm antojot triecienviļņus, organismā paliek indīgas atkritumvielas. Šīs atliekas drīz vien var kļūt par barošanās vietu kaitīgām baktērijām un para­zītiem, tā radot organismā infekcijas. M ūsdienu pētījum i liecina, ka vairums cilvēku, kuri izmanto šo ārstēšanas metodi, cieš no iekšējas asiņošanas, kas var bū t gan kā neliels asinsizplūdums, gan kā liels asiņu zudums, kura dēļ nepieciešama asinspārliešana. Arī akmeņu atjaunošanās risks ir liels.

=> 3. Ķirurģija

Aptuveni 770 000 amerikāņu 1996. gadā izoperēja žultspūsli. Kopš tā laika operāciju skaits ir vēl vairāk pieaudzis. Operācija ar laparoskopijas m etodi maksā no 8000 līdz 10 000 dolāriem un ilgst 3 0 -4 5 minūtes. Lai gan žultspūšļa izņemšana kopā ar akm eņiem jeb holecistektomija joprojām ir populāra gadījumos, kad pacientiem ir biežas, stipras sāpes vai akūts holecistīts, tom ēr m ūsdienās šo procesu parasti veic laparoskopiski. Tradicionāli žultspūšļa operā­ciju veic, atverot vēdera dobum u, pacientam atrodoties vispārējas

.mestēzijas stāvoklī. Ar laparoskopisko holecistektom iju, ko dažkārt sauc arī par “atslēgas caurum a operāciju”, žultspūsli izvelk pa mazu caurumu vēderā. Ja laparoskopiski žultspūsli neizdodas izņemt, tad nepieciešams veikt tradicionālo operāciju.

Pēc laparoskopijas operācijas pacienti straujāk atveseļojas un parasti jau pēc dažām dienām drīkst pamest slim nīcu. Taču kopš šīs “leikoplasta” ārstniecības m etodes ieviešanas daudzi pacienti ir skubināti veikt žultspūšļa operāciju, kas nemaz nav bijusi nepiecie­šama, lai atbrīvotu viņus no dažiem diskom fortu radošiem sim pto­miem.

Lai gan laparoskopijas m etode neietekm ē m irstības gadījum u skaitu žultspūšļa slimību dēļ, tom ēr arī šai ķirurģijas metodei ir zināmi riski. Pēc ASV Nacionālā veselības institūta datiem , aptuveni 10 % pacientu pēc žultspūšļa izoperēšanas žultsvados ir saglabāju­šies žultsakmeņi. (Piezīme. Tie ir žultsakmeņi žultsvadā, nevis aknu žultsvados.) Pēc Mayo Health Oasis datiem, pastāv vēl viens risks - operācijas laikā žultsakmeņi var tikt pazaudēti vēdera dobum ā, pie­lipt pie vēdera sienas vai pat rasties infekciozais endokardīts. Turklāt, pēc žurnāla New England Journal o f Medicine ziņām , šī operācija var izraisīt asiņošanu vai iekaisumu aizkuņģa dziedzerī (potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis) un divpadsm itpirkstu zarnas sienas per­forāciju. Var bū t arī ievainojums vai aizsprostojums žultsvadā un žults pilēšana vēdera dobum ā, kuras dēļ pastāv risks, ka cilvēks cietīs no bīstam ām infekcijām. M irstības risks, veicot šāda veida operācijas, ir 1 %.

Laparoskopijas metodes izmantošana ir ievērojami palielinājusi žultsvadu ievainošanas risku. O ntārio provincē Kanādā ar šo metodi veic 86 % žultspūšļa operāciju. Kopš šāda veida operācijas 20. gad­simta 90. gadu vidū kļuva par standarta praksi, žultsvada ievaino­jumu biežums ir palielinājies vairāk nekā par 300 %.

Daudziem pacientiem žultsakm eņi ir iesprūduši kopējā žultsvadā (galvenajā vadā, kas ved uz divpadsm itpirkstu zarnu). Šādā gadījumā žultspūšļa izņemšana nemazina žultsakmeņu slimības sim ptomus.

Lai šādā situācijā palīdzētu, vietā, kur divpadsm itpirkstu zarnā ieiet kopējais žultsvads, caur m uti ievada elastīgu caurulīti, pēc tam papla­šina žultsvada atveri un izvada žultsakmeņus tievajā zarnā. Diemžēl daudzi žultsakmeņi var iesprūst tievajā vai resnajā zarnā un kļūt par pastāvīgu zarnu infekciju avotu vai radīt citas līdzīgas problēmas.

Secinājum s

Neviena no iepriekš minētajām procedūrām nenovērš žultsak­meņu slimības cēloņus. Būtībā visas procedūras veicina turpm āko gremošanas procesu un izvadprocesu sagraušanu organismā. Cilvēks var gūt īslaicīgu atvieglojumu pēc žultspūšļa izoperēšanas, kas viņu varētu maldināt, ka ir izveseļojies. Daudziem cilvēkiem dažkārt ir tādas pašas sāpes, kādas bija pirms žultspūšļa izoperēšanas. Turpinās žults sekrēcijas pavājināšanās aknās, tāpēc var veidoties vēl nopiet­nākas veselības problēmas, nekā rada žultsakmeņu slimība.

Nākamajā nodaļā aprakstīta vienkārša, nesāpīga un droša proce­dūra, kā efektīvi izvadīt ne tikai dažus žultspūslī esošos akmeņus, bet arī, un tas ir vēl svarīgāk, simtiem un tūkstošiem aknās esošo žultsakm eņu. Tā ir milzīga neveiksme, ka miljoniem cilvēku bez vajadzības zaudē žultspūsli vai pat nom irst aknu un žultspūšļa sli­m ību dēļ. Par laimi, ir kāda vienkārša metode, kas nav bīstama un dārga un ir pieejama jebkuram , kurš vēlas dabiskā ceļā atjaunot aknu un žultspūšļa veselību, kā arī novērst slimību rašanos nākotnē.

4. N O D A ĻAj

Aknu un žultspūšļa attīrīšana

•/V knu un žultspūšļa attīrīšana no žultsakmeņiem ir nozīmīgs un iedarbīgs veids, kā varat uzlabot savu veselību. Lai sagatavotos aknu attīrīšanai, nepieciešamas 6 dienas, bet pats attīrīšanas process ilgst 16-20 stundas. Lai atbrīvotos no žultsakmeņiem, jums vajadzīgas tabulā norādītās vielas un lietas.

Piezīme* M agnija sulfātu vāciski runājošajās valstīs un arī Latvijā m ēdz saukt par

rūgto sāli. To var m eklēt dabas p ro d u k tu veikalos vai aptiekās. D ažkārt uz tā iesaiņojum a rakstīts, ka tas ir dabisks vēdera izeju m īkstinošs līdzeklis. Ja tas nav vēlams, jālieto m agnija citrāts.

** Šķidrum a m ērīšanai esm u izvēlējies glāzi (240 m l), nevis tasi, kuras tilpum s dažādās valstīs atšķiras.

*** Ja nepanesat greipfrū ta su lu vai tā jum s izraisa nelabum u, varat lie to t tādu pašu daudzum u svaigi spiestas c itrona un apelsīna sulas m aisījum a. Efekts abos gadījum os ir līdzīgs.

Sagatavošanās,

Sešas dienas pēc kārtas izdzeriet pa vienam litram ābolu sula»

(sk. citas iespējas zem āk). (Varat dzert arī vairāk, ja vēlaties.) Ābolu sulā esošā ābolskābe m īkstina žultsakmeņus un ļauj tiem viegli iziet cauri žultsvadiem. Ābolu sulai ir spēcīgs attīrošs efekts Dažiem jutīgiem cilvēkiem pirmajās dienās var uzpūsties vēders vai rasties caureja. Tā no aknām un žultspūšļa tiek izvadīta sastā­vējusies žults (par to liecina brūnganā vai dzeltenbrūnā krāsa). Sulas fermentējošais efekts palīdz paplašināt žultsvadus. Ja šis process rada neērtību, jūs varat atšķaidīt ābolu sulu ar jebkuru ūdens daudzum u vai arī izvēlēties kādu turpm āk piedāvāto alter­natīvu. Dzeriet ābolu sulu lēnām visas dienas laikā starp ēdien­reizēm (atturieties no sulas dzeršanas tieši pirms ēdienreizēm, to laikā, divas stundas pēc ēšanas un vakarā). Sula jālieto papildus parastajai diennakts ūdens devai - 6 -8 glāzēm. (Piezīme. Vis­labāk lietot ekoloģisku ābolu sulu, tom ēr attīrīšanai noder arī kvalitatīva rūpnieciski ražota ābolu sula, ābolu sulas koncentrāts vai pat ābolu sulas dzēriens.) Lai skābe nebojātu zobus, ieteicams vairākas reizes dienā izskalot m uti ar dzeramās sodas ūdeni vai iztīrīt zobus. (Ja nepanesat ābolu sulu vai esat alerģisks pret to, iepazīstieties ar citām alternatīvām , kas aprakstītas šīs nodaļas beigās.)Ieteikumi ēšanai. Sagatavošanās un attīrīšanas nedēļas laikā izvairieties ēst ēdienus un dzert dzērienus, kuri ir auksti, jo tad tiek atvēsinātas aknas, tā pazem inot attīrīšanas efektivitāti. Visiem ēdieniem un dzērieniem jābūt siltiem vai vismaz ista­bas tem peratūrā. Lai palīdzētu aknām sagatavoties galvenajai attīrīšanas procedūrai, centieties atteikties no dzīvnieku valsts produktiem , arī piena produktiem , un ceptiem ēdieniem. Citādi varat ēst ierasto ēdienu, tikai nevajag pārēsties.Piemērotākais laiks attīrīšanai. Vislabāk galveno noslēguma attīrīšanas daļu ieplānot nedēļas nogalē, kad neesat pakļauti

stresam un ir laiks atpūtai. Lai gan aknu attīrīšana efektīvi notiek jebkurā Mēness fāzē, tom ēr vislabākos rezultātus gūst, ja to ieplāno starp pilnmēnesi un jaunu mēnesi.

Centieties izvairīties no reālās aknu attīrīšanas pilnmēness dienā (šajā dienā organisms tiecas aizturēt vairāk šķidrum a galvas smadzenēs un audos nekā citās dienās). Piemērotākā Mēness fāze attīrīšanai un dziedēšanai ir jauns mēness.1 Ārstniecības līdzekļu lietošana. Aknu attīrīšanas laikā jāatsakās no ārstniecības līdzekļu, vitam īnu un uztura bagātinātāju lietoša­nas, ja vien tie nav absolūti nepieciešami. Svarīgi, lai jūs aknām nesagādātu papildu darbu, kas varētu traucēt tām attīrīties.

>4' Pirms un pēc aknu attīrīšanas iztīriet resno zarnu. Tas, ka jums ir regulāra vēdera izeja, nebūt nenozīmē, ka jūsu zarnas ir tīras. Resnās zarnas attīrīšana vai nu dažas dienas pirms, vai, vislabāk, sestajā sagatavošanās dienā palīdz samazināt līdz m ini­m umam diskom forta sajūtu vai nelabum u, kas var rasties aknu attīrīšanas laikā. Tas novērš eļļas maisījuma vai atkritum vielu atpakaļplūsm u no tievās zarnas kuņģī, kā arī palīdz organismam ātri izvadīt žultsakmeņus. Zarnas apūdeņošana (resnās zarnas hidrokolonoterapija) ir ātrākais un vieglākais veids, kā sagata­vot resno zarnu aknu attīrīšanai. O trā piem ērotākā metode ir skalošana, izm antojot colema board (sīkāk sk. 5. nodaļā “liras resnās zarnas uzturēšana").Kas jādara sestajā ābolu sulas dzeršanas dienā? No rīta izdze­riet litru ābolu sulas. Varat sākt dzert sulu jau drīz pēc pamošanās. Ja no rīta jūtaties izsalcis, ieturiet vieglas brokastis, piemēram, putru. Ideāli noderēs auzu putra. Atsakieties no cukura, saldi- nātāju, garšvielu, piena, sviesta, eļļas, jogurta, siera, šķiņķa, olu, riekstu, konditorejas izstrādājumu, aukstu pu tru un tamlīdzīgu produktu ēšanas. Varat ēst augļus vai dzert augļu sulu. Pusdie­nās ēdiet vārītus vai tvaicētus dārzeņus ar baltajiem (vislabāk -

1 Sīkāk par iMēness fāžu ietekmi uz organism u grām atā “O rganism a attīrīšana”.

basmati) rīsiem, kam pievienots nedaudz nerafinēta jūras sāls vai akmeņsāls. Nelietojiet olbaltumvielas, sviestu vai eļļu saturošu

pārtiku, citādi aknu attīrīšanas laikā varat justies slims. Pēc pīkst.

13.30 neēdiet un nedzeriet neko (izņemot ūdeni), citādi var būt grūti izvadīt žultsakmeņus. Tālāk rīkojieties pēc dotā gra­fika.

Reālā attīrīšana

Vakarā18.00

Litra burkā ielejiet 3 glāzes (720 ml) filtrēta ūdens un ieberiet 4 ēdamkarotes rūgtā sāls (magnija sulfāta). Šī šķīduma pietiks četrām reizēm. Izdzeriet tūdaļ pirmo porciju (•% glāzes). Varat uzdzert dažus malkus ūdens, lai neitralizētu rūgto garšu mutē, vai arī burkā garšas uzlabošanai ieliet nedaudz citronu sulas. Daži cilvēki šo šķidrum u dzer ar garu plastmasas salmiņu, lai tas neskartu mēles garšas kār­piņas. Citi cilvēki vieglāk var iedzert šķidrum u, ja dzeršanas laikā aizspiež nāsis. Citi pēc dzeršanas iztīra zobus vai izskalo m uti ar dze­ramās sodas šķīdum u. Viens no galvenajiem rūgļā sāls uzdevumiem ir žultsvada paplašināšana, lai žultsakmeņi varētu vieglāk izkļūt tam cauri. Turklāt sāls palīdz atbrīvoties no atkritum produktiem , kuri varētu traucēt žultsakm eņu izvadīšanu. (Ja jums ir alerģija pret rūgto sāli vai arī nespējat šo šķidrum u norīt, varat izm antot citu līdzekli - magnija citrātu - tādā pašā devā.) Novietojiet telpā citrusaugļus, kurus lietosiet vēlāk, lai tie pagūtu sasilt līdz istabas tem peratūrai.

20.00Izdzeriet otro rūgtā sāls šķīdum a porciju (% glāzes).

21.30

Ja jums līdz šim brīdim nav izgājis vēders un neesat pēdējo 24 stundu laikā izdarījis klizmu, veiciet klizmu, kas ierosinās zarnu kustības.

21.45Rūpīgi nomazgājiet greipfrūtus (vai citronus un apelsīnus). Izspie­

diet sulu ar rokām. Puslitra burkā ielejiet 3A glāzes izspiestās sulas un Vi glāzes olīveļļas. Burkai uzlieciet vāciņu un kratiet to aptuveni 20 reizes vai līdz brīdim , kad tās saturs kļūst ūdeņains. Ideālā gadī­jumā šis maisījums jāizdzer pīkst. 22.00, bet, ja jum s joprojām ir vairākas reizes nepieciešams apmeklēt tualeti, varat maisījumu dzert 10 m inūtes pēc tualetes apmeklējuma.

22.00Stāviet pie gultas (nesēdiet) un izdzeriet visu eļļas maisījumu,

ja iespējams, bez apstāšanās. Dažiem cilvēkiem patīk to dzert caur resnu salmiņu. Tomēr laikam vislabāk dzerot ir aizspiest nāsis. Ja nepieciešams, starp eļļas maisījuma malkiem varat apēst nedaudz medus, kas palīdz m aisījum am virzīties lejup. Tom ēr vairum am cilvēku nav problēm u izdzert šo maisījumu. Šo procedūru vēlams veikt 5 m inūtēs (tikai veci vai ļoti vārgi cilvēki var darīt to lēnāk).

N E K A V Ē J O T I E S A P G U L I E T I E S !

Tas ir ļoti būtiski, lai palīdzētu atbrīvoties no žultsakmeņiem. Izslēdziet gaismu un apgulieties uz muguras, balstot galvu uz viena vai diviem spilveniem. Galvai ir jāatrodas augstāk par vēderu. Ja šādā stāvoklī nejūtaties ērti, apgulieties uz labajiem sāniem un salie­ciet kājas ceļos. Guliet mierīgi vism az 20 minūtes un centieties

nerunāt! Veltiet visu uzmanību savām aknām. Dažiem cilvēkiem patīk, ja virs aknām uzliek siltu rīcineļļas kompresi.

Iespējams, jutīsiet, kā žultsakm eņi pārvietojas pa žultsvadiem. Tomēr nevajadzētu būt spazmām vai sāpēm, jo rūgtā sāls sastāvā esošais magnijs plaši atver un atslābina žultsvada vārstuļus, bet žults, kas plūst reizē ar žultsakmeņiem , ieeļļo žultsvadu. (Pilnīgi citāda sajūta ir tad, ja notiek žultsakm eņu lēkme, bet nav ne magnija, ne žults.) M ēģiniet aizmigt.

Ja naktī sajūtat nepieciešamību doties uz tualeti, dariet to. Pār­baudiet, vai podā jau nepeld mazi zaļi vai dzeltenbrūni žultsakmeņi.

N aktī vai agri no rīta jum s var būt nelaba dūša. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka no aknām un žultspūšļa spēcīgi un pēkšņi tiek izvadīti žults- akm eņi un indīgās vielas, atgrūžot eļļas maisījumu atpakaļ kuņģī. Drīz vien nelabums pāries.

Nākamajā rītā

6.00-6.30

Pēc pamošanās, tom ēr ne agrāk kā sešos no rīta izdzeriet trešo porciju rūgtā sāls (ja jūtaties ļoti izslāpis, vispirms izdzeriet glāzi silta ūdens). Atpūtieties, lasiet vai meditējiet!

Ja jūtaties miegains, apgulieties, tom ēr ķerm enim ir labāk, ja atrodaties vertikāli. Vairums cilvēku jūtas labi un dod priekšroku viegliem vingrojumiem, piemēram, jogai.

8.00-8.30

Izdzeriet ceturto rūgtā sāls devu (•% glāzes).

10.00-10.30

Šajā laikā drīkstat dzert svaigi spiestu augļu sulu. Pēc pusstundas varat apēst pāris svaiga augļa gabalus, bet vēl pēc stundas - parastu uzturu (vieglu). Vakarā vai nākamajā dienā var atsākt norm ālu dzī­ves ritm u un sajust pirm os veselības uzlabojumus. Turpiniet ieturēt vieglas m altītes vēl 2 vai 3 dienas. Atcerieties, ka jūsu aknas un žultspūslis ir bijis pakļauts “operācijai”, lai gan tai nav kaitīgu bla- kusefektu. (Piezīme. Dzeriet ūdeni vienmēr, kad jūtaties izslāpis, tikai ne tūlīt pēc rūgtā sāls dzeršanas un divas stundas pēc eļļas maisījuma dzeršanas.)

Sagaidāmie rezultāti

No rīta un, iespējams, arī pēcpusdienā pēc aknu attīrīšanas jums būs daudz ūdeņainu izdalījumu, kas sākotnēji sastāvēs no žultsakme- ņiem un barības atliekām, bet vēlāk — no žultsakmeņiem un ūdens. Vairums žultsakm eņu ir zaļi, un tie peld tualetes podā (sk. 13. a att.).

Žultsakmeņi var bū t dažādā zaļumā vai arī gaiši un spīdīgi kā dārg­akmeņi. Tikai no aknām izvadītā žults spēj radīt šādu zaļu krāsu.

Žultsakmeņi var bū t dažāda lieluma, krāsas un formas. Nesen veidojušies žultsakmeņi ir gaišāki, bet senāk - tumši zaļi. Daži žults- akmeņi ir zirņa lielumā vai mazāki, bet citu diam etrs var sasniegt

A \ I \ . L N V_>iN ^ U L I J 1 U J I ļ / Z V / m m u ^ u i i i

2,5 cm. Vienā reizē var tik t izvadīti desmitiem vai pat simtiem dažāda lieluma un krāsas žultsakmeņu (sk. 13. b att.).

Vērojiet, vai ir arī dzeltenbrūni vai balti žultsakmeņi. Daži lie­lākie no gaišajiem žultsakmeņiem var nogrim t tualetes podā kopā ar fēcēm. Tie ir kalciju saturošie žultsakmeņi, kuri ir izdalījušies no žultspūšļa. To sastāvā ir ļoti indīgas vielas un tikai nedaudz holesterola (sk. 13. c att.). Ābolu sulas iedarbības dēļ visi zaļie un iedzeltenie žultsakmeņi ir mīksti un tepesveida.

Tualetes podā jūs varat ieraudzīt arī baltu vai dzeltenbrūnu peldošu atkritum u vai “pu tu” slāni. Tas sastāv no miljoniem sīku holesterola kristālu ar asām malām, kas spēj viegli ievainot smalkos aknu žultsvadus, tāpēc tos ir tikpat svarīgi izvadīt, cik žultsakmeņus.

Mēģiniet aptuveni aprēķināt, cik daudz žultsakm eņu esat izva­dījis. Lai uz visiem laikiem izārstētu locītavu iekaisumu, muguras sāpes, alerģijas un atbrīvotos no citiem veselības traucējum iem , kā arī novērstu to rašanos nākotnē, jums ir jāizvada visi žultsakmeņi. Lai to veiktu, nepieciešamas vismaz 8 -1 2 aknu attīrīšanas procedūras ar triju nedēļu vai mēneša intervālu. (Neveiciet aknu attīrīšanu

biežāk!) Triju nedēļu intervālā starp attīrīšanas reizēm drīkst iekļaut sešu dienu ilgo sagatavošanos nākamajai aknu attīrīšanai, tom ēr labāk sagatavošanos sākt pēc trim nedēļām. Ja nevarat atļauties tik bieži attīrīt aknas, dariet to retāk.

Svarīgi atcerēties, ka tad, ja esat sācis attīrīšanos, tā jāatkārto, līdz pēdējās divās reizēs neizdalās akmeņi. Pametot aknas pustīrītas uz ilgāku laiku (trim vai vairāk mēnešiem), var rasties vēl lielāks diskom forts nekā pirms attīrīšanas uzsākšanas. D rīz pēc pirmās attīrīšanas aknas būs sākušas darboties efektīvāk, tāpēc, iespējams, manīsiet pēkšņus uzlabojumus, kuri dažkārt rodas jau pēc dažām stundām . Sāpes mazināsies, enerģija palielināsies, un prāts kļūs ievē­rojami skaidrāks.

Dažu dienu laikā žultsakmeņi no pārējām aknu daļām aizceļos uz abiem galvenajiem aknu žultsvadiem, tāpēc var no jauna parādīties daži vai pat visi iepriekšējie diskom forta sim ptom i. Jūs varat justies

vīlies, jo atveseļošanās šķitīs tik īsa. Taču ta* liecinās vienīgi par to, ka daļa žultsakmeņu ir saglabājušies un tie ir jāizvada nākamajās attīrīšanas reizēs. Tom ēr aknu pašatjaunošanās un attīrīšanās spējas būs ievērojami uzlabojušās, tāpēc šis ļoti nozīmīgais orgāns darbosies ievērojami efektīvāk.

Kamēr vien būs kaut vai daži mazi žultsakmeņi, kas ceļos pa aknu žultsvadiem, tie var apvienoties lielākos žultsakmeņos un radīt jau iepriekš izjustos sim ptom us, piemēram, muguras sāpes, galvassāpes, ausu sāpes, gremošanas traucējumus, vēdera uzpūšanos, uzbudinām ību, dusmas, lai gan tie var būt vājāki nekā iepriekš.

Ja divās attīrīšanas procedūrās pēc kārtas vairs neparādās neviens žultsakmens (tas var notik t pēc 6 -8 attīrīšanas procedūrām , bet daž­kārt ir nepieciešamas 10, 12 vai vēl vairāk procedūras), varat uzskatīt, ka jūsu aknas ir brīvas no žultsakmeņiem. Tomēr ieteicams atkārtot attīrīšanas procedūras ik pēc 6 -8 mēnešiem. Katra nākamā attīrīšana dos jaunu sparu aknām , un jūs varēsiet pārliecināties, ka starplaikā nav uzkrājušās indīgas vielas vai izveidojušies jauni akmeņi.

Brīdinājum s! Nekad neveiciet attīrīšanos, ja jums ir kāda akūta slim ība, kaut vai vienkārša saaukstēšanās. Ja jūs ciešat no kādas hroniskas kaites, tad, gluži pretēji, aknu attīrīšana ir nepieciešama.

S V A R ĪG A IN F O R M Ā C I JA ! L Ū D Z U , I Z L A S I E T R Ū P ĪG I!

Aknu attīrīšana ir viena no vērtīgākajām un efektīvākajām m eto­dēm , kā atgūt veselību. Ja jūs ievērojat visus noteikum us, nekāds risks nepastāv. Lūdzu, uztveriet turpm āk rakstītos brīdinājum us ļoti nopietni! Ir daudz cilvēku, kuri aknu attīrīšanas procedūras gaitas aprakstu ir ieguvuši no draugiem vai izlasījuši internēta vietnēs, līdz ar to viņiem var rasties liekas komplikācijas. Viņi nezina visu par šo procedūru un tās gaitu, uzskatot, ka pietiek tikai ar žultsakmeņu izvadīšanu no aknām un žultspūšļa.

Iespējams, ka, virzoties laukā, daži žultsakm eņi paliek resnajā zarnā. No tiem var viegli atbrīvoties, veicot zarnas skalošanu. Vis­labāk, ja to veic otrajā vai trešajā dienā pēc aknu artīrīšanas. Ja

žultsakmeņi paliek resnajā zarnā, tie var radīt iekaisumu, infekciju, galvassāpes, diskom fortu vēderā, vairogdziedzera problēm as un citus simptomus. Pakāpeniski šie žultsakmeņi var kļūt par asins saindē­šanās avotu. Ja jūsu dzīvesvietā nav iespējams veikt zarnu attīrīšanu pie speciālista, jūs varat veikt klizmu ar kafiju un pēc tam ar ūdeni vai arī veikt 2 vai 3 ūdens klizmas pēc kārtas. Tom ēr tas vēl nega­rantē, ka visi žultsakmeņi būs izvadīti. Zarnu skalošanu pēc aknu attīrīšanas ne ar ko citu nevar aizstāt. Vislabāk veikt zarnu skalošanu uz colema board pie tuvākā profesionālā zarnu attīrīšanas speciālista. Ja vēlaties kaut ko mazāk iedarbīgu nekā zarnu skalošana, glāzē silta ūdens izšķīdiniet vienu tējkaroti rūgtā sāls un izdzeriet uzreiz pēc pamošanās tajā dienā, kad pēc aknu attīrīšanas izvēlēsieties kādu citu zarnu tīrīšanas veidu.

(Lai iegādātos colema board, sk. informāciju internetā.)Zarnu un nieru attīrīšanas nozīm īgum s. Lai gan aknu attīrīšana

pati par sevi spēj sniegt pārsteidzošus rezultātus, bū tu ideāli, ja to veiktu pēc resnās zarnas un nieru attīrīšanas. Resnās zarnas tīrīšana (sk. arī Šajā nodaļā par sagatavošanos) nodrošina, ka žultsakmeņi spēj viegli izkļūt no tās. Nieru attīrīšana ļauj justies pārliecinātam, ka indīgās vielas, kuras aknu attīrīšanas laikā izdalās no aknām , neradīs papildu nastu vitāli svarīgajiem izvadorgāniem. Ja jums nekad nav bijušas problēmas ar nierēm, nierakmeņi vai urīnpūšļa iekaisums, varat veikt attīrīšanu šādā secībā: resnā zarna - aknas — resnā zarna. Tomēr kaut kad vēlāk vajadzētu attīrīt arī nieres. To varat veikt pēc divām, trim vai četrām aknu attīrīšanas reizēm un atkārtot pēc tam, kad aknas jau būs tīras (sk. arī 5. nodaļā “Nieru attīrīšana’). Nieru attīrīšanas procedūras vietā varat arī izdzert tasi nieru tējas (recepti sk. 152. Ipp.) divas vai trīs dienas pēc katras aknu attīrīšanas reizes. Sekojiet tām pašām pamācībām kā nieru pam atattīrīšanai. Nieru un aknu attīrīšanu var apvienot, tom ēr nedrīkst dzert nieru tēju aknu attīrīšanas dienā.

Tiem cilvēkiem, kuriem resnā zarna ir stipri nosprostota vai bieži ir aizcietējumi, jāveic vismaz 2 vai 3 resnās zarnas tīrīšanas

procedūras pirms pirmās aknu attīrīšanas. Vējreiz jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi veikt resnās zarnas tīrīšanu trīs dienas pēc katras aknu attī­rīšanas reizes. Pēc žultsakm eņu izvadīšanas no aknām un žultspūšļa resnajā zarnā var palikt daži akmeņi vai citas indīgu vielu atliekas. Lai saglabātu savu veselību, ir ļoti svarīgi no tām atbrīvoties.

Piezīm e par ūdens dzeršanu aknu attīrīšanas laikā. Vēlreiz jāuzsver, ka jūs drīkstat dzert ūdeni jebkurā laikā, tikai ne tieši pēc un tieši pirm s rūgtā sāls dzeršanas (aptuveni 20 m inūtes pirms vai pēc). Jāatturas no ūdens dzeršanas arī no pīkst. 21.30 līdz 2.00 (ja esat pamodies). Pārējā laikā drīkstat dzert ūdeni, kad vien jūtat slāpes.

Problēmas, kas saistītas ar attīrīšanu

Ā b o lu sulas nepatiesība

Ja kādu iemeslu dēļ nepanesat ābolu sulu vai nedrīkstat ēst ābo­lus, jūs to varat aizstāt ar augu - zeltenes (Lysimachia christinae), ko angliski sauc gold coin grass, un apaļlapu bupleires (Bupleurum rotundifolium) - tink tūru . So tinktūru pārdod ar nosaukum u GCG (saīsinājums no gold coin grass).

Ābolu sulā esošā ābolskābe īpaši labi šķīdina sastāvējušos žulti un padara žultsakmeņus mīkstākus. Turpm āk tiks sniegta sīkāka informācija par ābolskābi. Arī dzērveņu sula satur ābolskābi, tāpēc to var lietot ābolu sulas vietā (sk. turpmāk).

Tā kā iepriekš m inētā augu tinktūra G CG efektīvi m īkstina žults­akm eņus, to var izm antot aknu attīrīšanas sagatavošanās posmā. Tinktūru nepieciešams lietot nedaudz ilgāk nekā ābolu vai dzērveņu

sulu. GCG tinktūru lieto 8 vai 9 dienas pirm s aknu attīrīšanas pa vienai ēdamkarotei tukšā dūšā aptuveni 30 m inūtes pirms brokastīm.

R ūgtā sāls nepanesība

Ja jum s ir alerģija pret rūgto sāli vai vienkārši nepanesat to, tā vietā var lietot magnija citrātu, lai gan tas nav tik iedarbīgs kā rūgtais sāls. M agnija citrātu iespējams iegādāties aptiekās.

Olīveļļas nepanesiba

Ja jūs esat alerģiski pret olīveļļu vai neciešat to, varat izm antot tīru makadāmijas riekstu eļļu, auksti spiestu vīnogu kauliņu eļļu, saulespuķu eļļu vai kādu citu ar spiedni spiestu eļļu. Nelietojiet rapšu un sojas eļļu. (Vairāk informācijas par veselīgām un kaitīgām eļļām grāmatā timeless Secrets o f Health and Rejuvenation.) Tomēr ņemiet vērā, ka tieši extra virgin olīveļļa ir efektīvākais aknu tīrī­šanas līdzeklis.

Kā rīkoties, ja jums ir žultspūšļa saslimšana vai izoperēts žultspūslis

Šadā gadījum ā jums vajadzētu lietot dzērveņu sulu vai GCG (aptuveni vienu pudeli - 250 ml) 2 -3 nedēļas pirms aknu attīrīša­nas. Sīkāku informāciju meklējiet iepriekšējā un nākamajās sadaļās.

Ja ir izoperēts žultspūslis, jum s, iespējams, ir nepietiekams žults daudzums, lai uzturs tiktu normāli sagremots. 1 ’ādā gadījumā ietei­cams papildus lietot žults aizvietotāju. Vairums žults aizvietotāju satur liellopu žulti. Ja jums sākas caureja, samaziniet žults aizvietotāja devu vai pārtrauciet to lietot. Konsultējieties ar ārstējošo ārstu, kādi līdzekļi jum s ir vispiemērotākie.

Kuriem cilvēkiem nevajadzētu lietot ābolu sulu

Cilvēki, kuri cieš no cukura diabēta, hipoglikēmijas, sēnītes (Can­dida) infekcijas, vēža vai kuņģa čūlas, ābolu sulu nevar lietot tik lielās devās, kādas ir nepieciešamas aknu attīrīšanai.

Viņi var aizstāt ābolu sulu ar ābolskābes pulveri. Nelietojiet ābol- skābes kapsulas, īpaši, ja tās satur arī citas vielas. Vislabāk pirms lietošanas ābolskābes pulveri izšķīdināt. Sagatavošanās posms ir līdzīgs, kā dzerot ābolu sulu. Vienā litrā remdena ūdens izšķīdina Vi vai 1 tējkaroti ābolskābes pulvera. Ja dzēriens šķiet pārāk skābs, var pievienot vairāk ūdens. D zērienu izdzer dienas laikā mazām

porcijām. Pārtikā izm antojam ā ābolskābe (nesajaukta ar m agniju vai citām piedevām) ir lēta, un to var pasūtīt internetā vai iegādāties šo m aisījum u veselīgu produktu veikalā. Visas vīna darītavas izmanto ābolskābi vīna ražošanai.

Ari dzērveņu sulā ir daudz ābolskābes, un to var lietot aknu attīrīšanas sagatavošanās posmā (ielejiet glāzē 120 ml dzērveņu sulas un pielejiet 120 ml ūdens; dzeriet šo m aisījum u 4 reizes dienā sešas dienas pēc kārtas). To var lietot arī kopā ar ābolu sulu. Ir pat vēlams divas vai trīs nedēļas pirm s aknu attīrīšanas katru d ienu izdzert nedaudz dzērveņu sulas.

Alternatīva ir GCG lietošana. Vadieties pēc tām pašām instruk­cijām, kādas norādītas tiem , kuri nevar lietot ābolu sulu. Varat vienā aknu attīrīšanas reizē lietot ābolskābi vai dzērveņu sulu, betcitā — GCG, lai pārliecinātos, kas jums labāk der.

Vēl var lietot arī ābolu etiķi. Ielejiet 1 vai 2 ēdamkarotes ābolu etiķa ūdens glāzē un dzeriet 4 reizes dienā sešas dienas pēc kārtas. Ja jums ir sēnītes (Candida) infekcija, iespējams, ka etiķis saasinās slimību.

Galvassāpes vai nelabum s pēc aknu attīrīšanas

Vairum ā gadījumu galvassāpes vai nelabum s pēc aknu attīrīšanas ir tad, ja nav rūpīgi ievēroti visi attīrīšanas noteikum i (sk. apakš­nodaļu “Reālā attīrīšana"). Tomēr retos gadījumos žultsakmeņi var tu rp ināt izdalīties no aknām vēl kādu laiku pēc aknu attīrīšanas. Dažas indīgās vielas, ko šie žultsakmeņi izdala, var nonākt asinsritē u n radīt diskom fortu. Šādā gadījumā var lietot aptuveni 120 ml ābolu sulas 7 dienas pēc aknu attīrīšanas vai tik ilgi, līdz sim ptom i izzūd. Vislabāk ābolu sulu dzert ne vēlāk kā pusstundu pirm s bro­kastīm. Iespējams, būs nepieciešama papildu resnās zarnas tīrīšana, lai atbrīvotos no žultsakmeņiem , kuri izdalās vēlāk. Audu attīrīšanas metode ar jonizētu ūdeni, kas m inēta 154. lappusē, palīdzēs a ttī­rīt asinis no indīgām vielām. Sliktu dūšu likvidēt palīdzēs ingvera dzēriens, kuru pagatavo, termosā ar karstu ūdeni ieliekot gabaliņu

svaiga ingvera. Gremošanas sistēmu un nervu sistēmu nomierināsiet, ja katru dienu izdzersiet 2 vai 3 glāzes kumelīšu tējas. Kumelītes arī labi šķīdina kalciju saturošus žultsakmeņus.

V ājum s aknu attīrīšanas laikā

Ja precīzi ievēro norādes, kā aknu attīrīšana veicama, un tomēr šīs procedūras laikā ir slikta dūša, par to nav jāuztraucas un nav jādomā, ka kaut kas notiek nepareizi. Retumis var bū t arī vemšana un nelabuma sajūta naktī.

Tas notiek tad, ja žultspūslis izdala žulti un žultsakmeņus ar tādu spēku, ka žults izgrūž eļļu atpakaļ kuņģī. Ja eļļa, kas sajaukusies ar žulti, nonāk atpakaļ kuņģī, cilvēkam ir slikta dūša. Šādā gadījumā pastāv iespēja, ka sajutīsiet žultsakm eņu kustību, bet sāpes nebūs asas. Tās būs sajūtamas kā mērenas kontrakcijas.

Vienā no 12 reizēm, kad es veicu aknu attīrīšanu, naktī jutos nožēlojami. Tomēr, lai gan vairums eļļas maisījuma pacēlās uz augšu, aknu attīrīšana bija tikpat veiksmīga kā pārējās reizēs. Laikā, kad sākās vemšana, eļļa savu uzdevumu jau bija veikusi - žultsakmeņu izvadīšana jau bija ierosināta. Ja arī jums tā gadās, tad atcerieties, ka šis diskom forts ilgs tikai vienu nakti. Atveseļošanās pēc tradi­cionālās žultspūšļa operācijas var ilgt nedēļām un pat mēnešiem ilgi. Pēc ķirurģiskas operācijas pastāv iespēja, ka turpm ākajos gados sajutīsiet sāpes.

I

A kn u attīrīšana nav devusi gaidīto rezultātu

Dažkārt (tom ēr tas gadās ļoti reti) aknu attīrīšana nedod vēlamos rezultātus. Tam var būt divi galvenie iemesli. Sniegšu arī padomus, kā tādā gadījumā rīkoties.

1. Visticamāk, jūsu aknu žultsvados ir plašs nosprostojums un žultsakmeņi atrodas ļoti blīvi, tāpēc ābolu sula pirmajā attīrīšanas procedūrā nespēj tos padarīt m īkstākus. D ažkārt nepieciešamas 2 vai 3 aknu attīrīšanas procedūras, līdz žultsakmeņi sāk izdalīties.

Tropos augošais augs Chanca piedra sin. Phyllanthus carolinia- nus, ko sauc ari par akm eņu skaldītāju, palīdz sagatavot aknas un žultspūsli efektīvākai žultsakmeņu izvadīšanai, īpaši gadījumos, ja ir kalciju saturoši žultsakmeņi. Divas vai trīs nedēļas pirm s aknu attīrīšanas trīs reizes dienā izdzer glāzi ūdens, kurā iepilināti 20 pi­lieni šā auga ekstrakta. Arī piparm ētru eļļas kapsulas veicina kalciju saturošu žultsakmeņu šķīšanu. Tomēr, iespējams, nebūs viegli samek­lēt piparm ētru eļļu tīrā veidā. Parasti tai pievieno citas sastāvdaļas, kuras var mazināt piparm ētru eļļas iedarbīgumu.

Kalciju saturošos žultsakmeņus palīdz šķīdināt arī kumelīšu tēja, ja to dzer pa divām vai trim glāzēm dienā desm it dienas pirms aknu attīrīšanas.

Vēl viena metode, kas palīdz veicināt aknu un žultspūšļa attīrīšanu un nodrošināt žultsakm eņu izvadīšanu, ir flaneļa audum a gabala piesūcināšana ar uzkarsētu ābolu etiķi un turēšana pie vēdera aknu un žultspūšļa rajonā 2 0 -3 0 minūtes, mierīgi guļot. Dažiem cilvē­kiem šāda komprese palīdz labāk, ja etiķa vietā izmanto siltu rīcin­eļļu.> >

Daļēji likvidēt aizsprostojum u un veiksmīgāk sagatavot aknas attīrīšanas procesam var ķīniešu genciānas un bupleires tinktūra. Visbiežāk tinktūru sauc Chinese Bitters (“ķīniešu rūgtais”). Piemē­rotākā deva ir V2 vai 1 tējkarote tinktūras vienreiz dienā tukšā dūšā 30 m inūtes pirms brokastīm . Šis līdzeklis jālieto trīs nedēļas pirms ābolu sulas dzeršanas (vai jālieto citi līdzekļi, kuri minēti iepriekš). Parasti visas nepatīkamās reakcijas izzūd 3 -6 dienu laikā pēc aknu attīrīšanas. Šīs reakcijas var mazināt arī, izm antojot audu attīrīšanas m etodi ar karstu jonizētu ūdeni un uzturot tīru resno zarnu, lietojot Oxyflush, Oxypowder vai Colosan kapsulas un zarnu skalošanu vai klizmu (sk. 5. nodalu).

Cita m etode ir neatšķaidītas un nesaldinātas citronu sulas dzer­šana katru dienu pa 3 ēdamkarotēm 15—30 m inūtes pirms brokastīm vienu nedēļu. C itronu sula stimulē žultspūšļa darbību un sagatavo to veiksmīgākai attīrīšanai.

2. Iespējams, neesat precīzi ievērojuši visus noteikum us. Ja šajā procedūrā izlaiž kādu tās posmu, m aina līdzekļu devu vai lietošanas laiku, var gadīties, ka vēlamais rezultāts netiek sasniegts. Dažiem cilvēkiem aknu attīrīšana nenotiek, pirm s ir veikta resnās zarnas attīrīšana. A tkritum vielu un gāzu uzkrāšanās pārtrauc žults sekrē­ciju un neļauj eļļas maisījumam brīvi pārvietoties caur gremošanas traktu. Cilvēkiem, kuriem ir stipri aizcietējumi, žultspūslis aknu attīrīšanas laikā tikai nedaudz atveras. Tad aknu attīrīšanas dienā jāveic resnās zarnas skalošana (klizma) vai jāizmanto kāda cita resnās zarnas attīrīšanas metode.

5. NODAĻA

Ieteikumi, kā izvairīties no žultsakmeniem7 5

K „ , pēc vairākām aknu attīrīšanas procedūrām būsiet pilnībā atbrīvojušies no žultsakmeniem, ieteicams izm antot kādu no daudza­jām m etodēm , kas neļauj žultsakmeniem veidoties aknās un saglabās tās vienm ēr tīras.

1. Aknu attīrīšana divas reizes gadā

Katram cilvēkam ieteicams attīrīt aknas divas reizes gadā. Pie­mērotākais laiks šīs procedūras veikšanai ir 10 dienas pirm s vai 10 dienas pēc gadalaiku maiņas. Piemēram, sāciet aknu attīrīšanu aptuveni starp 1 1. vai 31. m artu vai 1 1. vai 30. jūniju un atkārtojiet procedūru pēc 6 mēnešiem. Kad mainās gadalaiki, ari cilvēka orga­nismā notiek daudzas fizioloģiskas pārm aiņas un organisms vairāk cenšas atbrīvoties no uzkrātajām indīgajām vielām un atkritum vie- lām (par to liecina tas, ka biežāk ir iesnas un saslimst ar gripu),l a kā imūnsistēma šajās gadalaiku maiņas 20 dienās, protam s, ir

vājāka nekā parasti, aknu attīrīšana lielā mērā var tai palīdzēt uzturēt organism u kārtībā.

2. Tīras resnās zarnas uzturēšana

Vāja, iekaisusi un nosprostota resnā zarna ir piem ērota vieta, kur vairoties baktērijām, kuras vienkārši pilda savu darbu - sadala

potenciāli kaitīgās atkritumvielas. Kā blakusefekts šai dzīvību glābjo­šai aktivitātei ir dažādas indīgas vielas, kuras izdala mikroorganismi. Dažas no šim baktēriju izdalītajām indīgām vielām nonāk asinīs, kas tās nogādā aknās. Nepārtrauktā šo indīgo vielu iedarbība traucē aknu darbību un mazina žults sekrēciju. Līdz ar to gremošana tiek vēl vairāk traucēta.

Kad apēdam termiski apstrādātu ēdienu, kurā ir noārdītas dau­dzas barības vielas un dabiskās šķiedras, resnajai zarnai ir grūti virzīt uz priekšu barības putriņu jeb him usu. Apstrādāts uzturs bieži veido sausu, cietu vai lipīgu himusu, kurš tikai ar grūtībām virzās cauri zarnu traktam . Norm āli resnās zarnas sienā esošie muskuļi viegli saspiež un grūž šķiedraino, apjom īgo masu uz priekšu, toties tiem ir ļoti jāpiepūlas, lai virzītu uz priekšu lipīgo masu bez šķiedrām. Ja nesagremotās barības atliekas pārāk ilgu laiku uzturas resnajā zarnā, tās kļūst vēl cietākas un sausākas. Ja šādu cietu un sausu fēču veidošanās būtu vienīgā problēma, tad vajadzētu uztraukties tikai par aizcietējumu, no kura cieš m iljoniem cilvēku visā pasaulē, un lietot vēdera izeju mīkstinošus līdzekļus. Bet tā nav vienīgā nelaime. Kad šīs nesagremotās atliekas pielīp pie resnās zarnas sienām, tajās notiek bioķīmiskas pārmaiņas.

Atliekas rūgst un pūst, tāpēc tajās savairojas parazītiskas un pato­gēnas baktērijas un uzkrājas indīgas vielas. Tās var piesārņot asinis un limfu, pakāpeniski saindējot visu organismu.Veidojas barjera, kas neļauj resnajai zarnai m ijiedarboties ar himusu, un barības vielas resnajā zarnā vairs netiek absorbētas. Tiek ierobežota resnās zarnas peristaltika - ritmiskas kustības, kas virza him usu uz priekšu.

C ik efektīvi jūs spētu darboties, ja būtu pārklāti ar biezu gļotu kārtu? Turpm āk uzskaitīti sim ptom i, kuri izpaužas resnās zarnas funkciju traucējum u dēļ.

• Sāpes muguras lejasdaļā• Sāpes kakla un plecu daļā

• Sāpes augšdelmos un apakšdelmos• Ādas problēmas• Koncentrēšanās grūtības• N ogurum s un gausums• Iesnas un gripa• Aizcietējums vai caureja• Gāzu uzkrāšanās un vēdera uzpūšanās• Krona slimība• Čūlains resnās zarnas iekaisums• Kairinātās zarnas sindrom s• Divertikuloze• Pilošas zarnas sindroms• Sāpes kuņģa lejasdaļā (īpaši kreisajā pusē)

Resnā zarna uzsūc minerālvielas un ūdeni. Ja resnās zarnas siena ir aplipuši, tā nespēj uzsūkt minerālvielas, kā arī dažus vitamīnus. Resnās zarnas nosprostojum s organismā izraisa dažādu minerālvielu deficītu neatkarīgi no tā, cik daudz uztura bagātinātāju cilvēks lieto. Vairumam veselības traucējum u cēlonis ir kādu noteiktu vielu trū­kums, kas rodas tad, kad noteiktām organisma daļām trūkst barības vielu, īpaši minerālvielu (sk. 5. apakšnodaļu "Minerālvielu uzņemšana jonu veidā’).

Turpm āk minētas resnās zarnas attīrīšanas metodes, kuras ietei­cams izm antot vienlaikus ar aknu attīrīšanu.

1. Tīras resnās zarnas uzturēšana, skalojot to, ir efektīva profi­lakses metode, kas pasargā aknas no indīgām vielām, kuras rodas resnajā zarnā. Resnās zarnas skalošana, ko sauc arī par resnās zarnas hidroterapiju, ir viena no efektīvākajām resnās zarnas terapijas m eto­dēm. Šīs procedūras laikā, kurai jāvelta 3 0 -5 0 minūtes, iespējams atbrīvoties no liela daudzum a atkritum vielu. Hidroterapijas seansā resnās zarnas attīrīšanai tiek izmantoti 3 -6 litri destilēta vai attīrīta ūdens. Viegla vēdera masāža palīdz resnās zarnas sienai atbrīvoties

no ilgstoši uzkrātām gļotainām fēču atliekām, un tās kopā ar ūdeni tiek izvadītas no organisma.

Zarnu attīrīšana rada “atvieglojošu” efektu. Pēc tās parasti pār­ņem viegluma un tīrības sajūta, kā ari ir skaidrāks prāts. Tom ēr procedūras laikā jum s var būt neliela diskom forta sajūta. Tas notiek tad, kad indīgās atliekas lielā daudzum ā atraujas no zarnas sienām un virzās uz ānusu.

Procedūras laikā resnajā zarnā ievada gumijas cauruli, caur kuru zarnā ieplūst ūdens un izplūst atkritum vielas. C aurules sienas ir caurspīdīgas, tāpēc var redzēt, kāda veida atkritumvielas un cik lielā daudzum ā izdalās no zarnas.

Kad 2, 3 vai vairāku procedūru laikā resnā zarna ir pilnībā iztī­rīta, piemērotas diētas, fizisko vingrojum u un citu veselības pro­gram m u iedarbība ir daudz efektīvāka. Ir aprēķināts, ka aptuveni 80 % imūnsistēmas audu atrodas tievajā zarnā. Tāpēc resnās zarnas attīrīšana no atkritum vielu indēm, kas apslāpē imūnsistēmas darbību un žultsakmeņu izvadīšanu no aknām , ir ļoti piem ērota procedūra vēža, sirds slimību, AIDS un citu smagu slimību profilaksei.

Resnās zarnas skalošana ir droša un higiēniska procedūra. Par šīs procedūras drošum u visbiežāk uztraucas tie cilvēki, kuri nekad nav to veikuši un cenšas arī citus no tās atrunāt.

2. Ja jums nav iespējas apm eklēt resnās zarnas terapeitu, var izm antot resnās zarnas skalojamo ierīci (colema board— meklēt inter- netā), ko ērti lietot mājas apstākļos. Jebkurš var viegli apgūt, kā ar šo ierīci rīkoties, un izdarīt klizmu sev pats.

3 . Colosan ( meklējiet internetā) ir pulverveida viela, kuras sastāvā ietilpst magnija oksīdi. Colosan pulveri samaisa ar ūdeni un uzdzer citrusu sulu. Colosan var iegādāties ari kapsulās, kuras var vienkārši norīt. Šis līdzeklis zarnu traktā atbrīvo ievērojamu daudzum u skā­bekļa, tā izvadot no tā vecas, nesagremotas barības atliekas, parazītus un sacietējušas gļotas. Līdzīga iedarbība ir Oxypowder.

4. Rūgtais sāls attīra ne tikai resno, bet arī tievo zarnu. Tas ir nepieciešams, ja ir barības vielu absorbēšanas grūtības, atkārtots nieru vai urīnpūšļa nosprostojum s, stiprs aizcietējums vai ja nav iespējams veikt resnās zarnas skalošanu. Trīs nedēļas katru rītu pirms brokastīm glāzē silta ūdens izkausē 1 tējkaroti rūgtā sāls (magnija sulfāts) un izdzer. Šis līdzeklis attīra gremošanas traktu visā garumā. Vairākas reizes nepieciešams apmeklēt tualeti. Šādi no zarnu sienām tiek notīrītas atkritum vielas kopā ar parazītiem , kas tajās dzīvo. Jāņem vērā, ka fēces būs ūdeņainas tik ilgi, līdz būs atkritum pro- dukti, kuri jāizvada laukā. Kad viss gremošanas trakts būs iztīrījies, fēces iegūs normālu formu un konsistenci. Šādu attīrīšanu var veikt2 vai 3 reizes gadā. Dažiem cilvēkiem attīrīšanas laikā ir krampji un veidojas gāzes (toksīnu izdalīšanās rezultāts). Mēle var būt noklāta ar baltu aplikum u un kļūt biezāka nekā parasti. Tas liecina par pastiprinātu zarnu attīrīšanos. Dažiem cilvēkiem var būt rūgtā sāls nepaneslba.

5. Rīcineļļa ir lielisks līdzeklis atkritum vielu izvadīšanai no zar­nām. Tā iedarbojas mazāk kairinoši nekā rūgtā sāls. Rīcineļļa izraisa normālas attīrīšanās reakcijas un nerada blaknes. Lietojiet 1 -3 tējka­rotes rīcineļļas kopā ar Vī glāzes silta ūdens no rīta pirms ēšanas vai vakarā pirms gulētiešanas atkarībā no tā, kā rīcineļļa labāk uz jums iedarbojas. Rīcineļļa ļoti labi palīdz grūti ārstējamu aizcietējumu gadījum ā. Mazākās devās to var do t arī bērniem . Lai gan aknu attīrīšanas laikā labāk lietot rūgto sāli, tom ēr alerģijas gadījum ā to var aizstāt ar magnija citrātu vai rīcineļļu.

6. Alvejas (Aloe vēra) sula arī ir efektīvs gremošanas trakta attīrī­šanas līdzeklis. Tomēr tā nevar aizstāt resnās zarnas skalošanu pirms un pēc aknu attīrīšanas. Alveja gan baro, gan attīra gremošanas traktu. Ēdamkaroti alvejas sulas atšķaida ar nedaudz ūdens un dzer pirms katras ēdienreizes vai vismaz vienreiz dienā pirms brokastīm . Šis līdzeklis palīdz noārdīt uzkrājušās atkritum vielas un piegādāt šūnām un audiem barības vielas. Alvejas sulas dzeršana var ievērojami

palīdzēt tiem, kuri jū t, ka pēc aknu attīrīšanas no tām joprojām izdalās daudz indīgu vielu.

Alvejas sula labi palīdz ļoti daudzu slimību gadījumā, piemēram, pret vēzi, ja ir sirds slimības vai AIDS. Tā lieliski noder pret visu veidu alerģijām, ādas slimībām, asins slimībām, artrītu, infekcijas slimībām, rauga sēni Candida, cistām, diabētu, acu problēm ām , gre­mošanas problēm ām , čūlām, aknu slimībām, hem oroīdiem , augstu asinsspiedienu, nierakmeņiem un trieku. Alveja satur vairāk nekā 200 dažādu vielu, arī B1 B2 B 3 B6 C un E vitam īnu, folijskābi, dzelzi, kalciju, magniju, cinku, m angānu, varu, bāriju, sēru, dau­dzas aminoskābes, enzīmus, glikozīdus un polisaharīdus. Iegādājie­ties tīru, neatšķaidītu alvejas sulu. Viens no labākajiem zīmoliem ir Lily o f the Desert (D entona Teksasā). Sis produkts satur 99,7 % alvejas sulas, kurai nav pievienots ūdens.

Brīdinājum s! Regulāri lietojot alvejas sulu, cukura diabēta slim­niekiem var uzlaboties aizkuņģa dziedzera spēja izdalīt insulīnu. Tādēļ šiem slimniekiem ir jākonsultējas ar ārstējošo ārstu un jāseko, cik liela papildu insulīna deva ir nepieciešama, jo lieks insulīns ir bīs­tams. Daudzi cukura diabēta slimnieki ir ziņojuši, ka nepieciešamā insulīna deva ir samazinājusies. Pārliecinieties, ka jūs iegādājaties tikai neatšķaidītu alvejas sulu.

Ja pēc alvejas sulas lietošanas jum s ir caureja, tad samaziniet devu. Alvejas sula neder visiem cilvēkiem.

7. Mazās klizmas izmantošana (atšķirībā no resnās zarnas skalo­šanas pie hidroterapeita vai mājas apstākļos) ir šķidrum a ievadīšana resnajā zarnā (parasti tas dziļāk nenokļūst), lai attīrītu vai barotu to. Klizma rada tūlītēju labvēlīgu ietekmi uz zarnai blakus esošajām organisma daļām. Tā likvidē aizcietējumu, zarnas sienu izstiepumu, hronisku drudzi, ārstē saaukstēšanos, galvassāpes, dzimumsistēmas slimības, nierakmeņus, novērš sāpes sirds apvidū, vemšanu, muguras sāpes, stīvumu, sāpes kakla un plecu apvidū, nervu darbības traucē­jumus, pārmērīgu kuņģa sulas skābum u un palīdz pret nogurum u.

Klizma var palīdzēt arī tādu slimību kā artrīts, reimatisms, išiass un podagra gadījumā. Klizmai ieteicamie šķidrum i ir filtrēts ūdens, vairākas zāļu tējas, kafija vai eļļa.

Nieres nepieciešams attīrīt tad, ja aknās esošie žultsakmeņi vai līdzīgas veselības problēmas ir izraisījušas smilšu, duļķu vai akm eņu veidošanos nierēs vai urīnpūsli. Nieres ir ļoti smalks orgāns, kas filtrē asinis un viegli var aizsērēt, kad organismam trūkst ūdens, ir slikts uzturs, vāji darbojas gremošanas sistēma, ir stress un nepiemērots dzīvesveids.

Biežākais nieru nosprostojum a cēlonis ir nierakmeņi. Vairums nierēs izveidojušos nogulšņu, kristālu un nierakm eņu ir pārāk mazi, lai tos varētu konstatēt ar m ūsdienu diagnostikas iekārtām, ari ultrasonogrāfiju un rentgenu. Tos bieži sauc par “klusējošajiem” nierakmeņiem , un tie cilvēkam nerada raizes. Bet, kad nierakmeņi kļūst lielāki, tie traucē nieru darbību un bojā tās, kā ari pārējo organismu. Lai novērstu nieru problēmas un slimības, vēlams izvadīt nierakmeņus, pirms tie ir izraisījuši krīzi. Jūs viegli varat konstatēt smiltis un akmeņus nierēs, pavelkot ādu, kas ir zem acīm, vaigu kaulu virzienā. Jebkurš neregulārs pietūkum s, izaugums, sarkanas vai baltas pūtītes vai bezkrāsains ādas laukum s liecina par sm iltīm vai akmeņiem nierēs.>

Lai izšķīdinātu un izvadītu visu veidu nierakmeņus, jālieto tu rp ­māk m inēto augu maisījums 20 -30 dienas pēc kārtas. Ja jum s jau iepriekš ir konstatēti nierakm eņi, nieru attīrīšana jāveic vairākas reizes pēc kārtas ar sešu nedēļu intervālu.

3. Nieru attīrīšana

M aisījum a sastāvdaļas

M ajorāns (30 g)Vilkakora jeb “kaķa nags” (Uncaria tomentosa; 30 g)

Tauksaknes sakne (30 g) Fenheļa sēklas (60 g) Cigoriņa laksti (60 g)

Parastā m iltene (60 g) Hortenzijas sakne (60 g) Krastkaņepes sakne (60 g)

Pamaciba

Ņem pa 30 g pirmās trīs drogas un pa 60 g visas pārējās drogas un rūpīgi samaisa. Uzglabā stingri noslēgtā traukā. Var turēt arī ledusskapī. Vakarā pirms gulētiešanas 3 ēdamkarotes augu maisījuma aplej ar 2 glāzēm ūdens, pārsedz un atstāj ievilkties pa nakti. Nāka­majā rītā izvilkumu uzkarsē līdz vārīšanās tem peratūrai un izkāš. Ja vakarā aizmirsāt apliet augu m aisījumu, tad no rīta drogas aplej ar ūdeni, uzvāra un atstāj 5 -10 m inūtes ievilkties. Pēc tam izkāš.

Dzer pa dažiem malciņiem 6 -8 reizes dienā. Nav svarīgi, vai šī tēja ir silta vai karsta, galvenais — to nedrīkst uzglabāt ledusskapī. Nedrīkst pievienot arī cukuru vai citus saldinātājus. Tēju malko ne agrāk kā vienu stundu pēc kārtējās maltītes.

Tēju dzer 20 dienas pēc kārtas. Ja ir diskom forts vai stīvums muguras lejasdaļā, tas nozīmē, ka minerālvielu kristāli, kas atšķē­lušies no nierakm eņiem , ceļo pa urīnvadu uz urīnpūsli. Spēcīga urīna smaka un tum ša krāsa nieru attīrīšanas sākumā vai visā tās laikā liecina par indīgo vielu jeb toksīnu izdalīšanos no nierēm. Tas ir normāli, ka šo vielu izdalīšanās var notikt arī pakāpeniski un ievērojamas urīna pārmaiņas var ari nenovērot. Svarīgi ir palīdzēt nierēm attīrīšanas laikā, dzerot vairāk ūdens nekā parasti. Minimālais ūdens daudzum s, kas jāizdzer, ir sešas glāzes, bet maksimālais — astoņas glāzes dienā, ja vien urīns nav tumši dzeltenā krāsā (tad jādzer vēl vairāk ūdens).

Nieru attīrīšanas laikā centieties nelietot dzīvnieku izcelsmes pār­tiku, piemēram, gaļu, piena produktus (izņemot sviestu), zivis, olas, kā arī tēju, kafiju, alkoholu, gāzētos dzērienus, šokolādi un citus līdzīgus produktus. Katru dienu m utes kreisajā pusē varat pakošļāt citrona mizas gabaliņu, ber labajā pusē - mazu burkāna gabaliņu. Lai stim ulētu nieru darbību, katrs gabaliņš jākošļā 3 0 -4 0 reizes. Starp košļāšanas reizēm jābūt vismaz pusstundu ilgam pārtraukum am .

Altejas sakne (60 g) Kanādas zeltgalvītes laksti (60 g)

Ik pēc trim vai četrām aknu attīrīšanas procedūrām nepieciešama nieru attīrīšana.

Turklāt tiem cilvēkiem, kuri cieš no lieliem nierakmeņiem, var palīdzēt svaigi spiestu citronu sulas dzēriens. No diviem citroniem izspiež sulu un atšķaida to ar ūdeni. Dzer 10-14 dienas pēc kārtas. Pēc tam katru dienu līdzīgā veidā ieteicams izdzert no puscitrona izspiestu sulu.

4. Regulāra jonizēta ūdens dzeršana

Karsta jonizēta ūdens malkošana dziļi attīra visus organism a audus. Tas palīdz m azināt vispārējo saindēšanos, uzlabo asinsriti un līdzsvaro žults izdalīšanos. Kad ūdeni vāra 15-20 minūtes, izjūk ūdens m olekulu struktūra. Šāds ūdens ir uzlādēts un piesātināts ar negatīvajiem hidroksiljoniem (O H ). Ja jūs dienas laikā regulāri malkojat jonizētu ūdeni, tas sāk tīrīt organisma audus un palīdz tiem atbrīvoties no pozitīvi lādētiem joniem, kuri ir saistīti ar kaitīgām skābēm un indīgām vielām.

Vairums indīgo vielu un atkritum vielu ir pozitīvi lādētas, tāpēc tās cenšas piesaistīties pie organisma, kas ir negatīvi lādēts. Kad ar joni­zētu ūdeni organismā nonāk negatīvi lādēti, skābekli saturoši joni, tie piesaistās pie pozitīvi lādētajiem toksīniem. Tāpēc atkritumvielas un indīgas vielas tiek neitralizētas un pārvēršas par šķidrum iem , ko organisms spēj viegli izvadīt. Pirmajās pāris dienās vai pat nedēļās pēc organisma audu tīrīšanas uzsākšanas ar jonizēto ūdeni mēle var pārklāties ar baltu vai dzeltenu aplikumu, kas liecina, ka organisms atbrīvojas no indīgām atkritum vielām . Ja jum s ir liekā ķerm eņa masa, organism a tīrīšana ar jonizēto ūdeni īsā laikā var palīdzēt atbrīvoties no liekajiem kilogramiem bez jebkādām blaknēm, kas parasti rodas līdz ar strauju masas zaudēšanu.

Ieteikum i. Vāriet ūdeni 1 5 -2 0 m inūtes un ielejiet to termosā, kur ūdens saglabājas karsts un jonizēts visu dienu. Ik pēc pusstundas iedzeriet vienu vai divus m alkus šī karstā ūdens. Tas jādzer tik karsts,

cik karstu vien var iedzert. Šo m etodi ieteicams izm antot ari katru reizi, kad nejūtaties veseli, nepieciešams atbrīvoties no aizsprosto­juma, vēlaties, lai asinis nesabiezētu, vai vienkārši vēlaties, lai jums būtu vairāk enerģijas. Daļa cilvēku dzer jonizēto ūdeni noteiktu laiku, piemēram, trīs vai četras nedēļas, bet citi to dara nepārtraukti.

Skābekli saturošie joni veidojas, kad ūdens vāroties burbuļo, līdzīgi kā ūdens, k rīto t pāri ūdenskritum am vai viļņiem sašķīs­tot pret jūras krasta akmeņiem. Termosā ūdens saglabājas jonizēts 12 stundas vai tik ilgi, līdz atdziest. Kopējais ūdens daudzum s, kas jāuzvāra, lai iegūtu karstu, jonizētu ūdeni, kas nepieciešams vienai dienai, ir 6 00 -800 ml. Šis speciāli vārītais ūdens neaizstāj parasto dzeramo ūdeni. Tas neapgādā šūnas ar ūdeni kā parasts ūdens, un organisms to izm anto tikai audu attīrīšanai.

5. Minerālvielu uzņemšana jonu veidā

Organisms ir kā “dzīva augsne”. Lai normāli darbotos un nodro­šinātu jūs ar visu, kas vajadzīgs, lai dzīvotu un augtu, organismam ir jāsaņem nepieciešamās minerālvielas un m ikroelem enti. Šie organismam būtiskie materiāli var izsīkt, ja tos neuzņem pietie­kamā daudzum ā ar uzturu. Ja gadsim tiem ilgi ražu audzē vienās un tajās pašās lauksaimniecības platībās, iegūtajā pārtikā ir dažādu elem entu trūkum s. Situāciju vēl vairāk pasliktina mākslīgā mēslo­juma izmantošana. Tā ietekmē lauksaimniecības augi aug strauji, bet neuzņem vajadzīgos elementus. Ja organismā trūkst minerālvielu un m ikroelem entu, tas netiek spēcināts un novājinās. Slimošana parasti ir saistīta ar vienu vai vairāku nozīmīgu vielu trūkum u orga­nismā.

Sakarā ar mūsdienās nedabisko situāciju - minerālvielu trūkum u augsnē — mūsu organismam nepieciešami uztura bagātinātāji, kas tās satur. Būtisks ir jautājum s, vai minerālvielas, kuras pārdod veikalos un aptiekās, spēj likvidēt minerālvielu trūkum u organisma šūnās. Atbilde ir: “Visticamāk - ne!”

Parasti minerālvielas tiek piedāvātas trīs veidos: kapsulās, tabletēs un koloidālu šķīdum u veidā. Pirms augsnes noplicināšanas augu valsts pārtika bija ideāls minerālvielu avots. Ja augi aug veselīgā vidē, tie minerālvielas absorbē koloidālā veidā un pārvērš tās par joniem , kuri noder tiem, kas ar augiem barojas. Minerālvielas jonu veidā ir dažus angstrēmus lielas, bet koloidālās minerālvielas jeb neorganis­kie metālus saturošie joni ir aptuveni 10 000 reižu lielāki (vairākus m ikrom etrus lieli). Augos esošos minerālvielu jonus organisma šūnas absorbē viegli. Savukārt koloidālās daļiņas, kuras ir kompleksajos savienojumos, ko ražo tablešu veidā, organisms spēj absorbēt mazāk par 1 %. Minerālvielu joni, kuri ir m inerālūdeņu sastāvā, netiek absorbēti labāk. Tie nav ūdenī izšķīduši, bet vienkārši suspendēti starp ūdens molekulām.

Visbiežāk koloidālās daļiņas, piem ēram , kalcija karbonāta un cinka pikolināta kompleksajā savienojumā, tiek aizturētas asiņu plūsm ā un pēc tam uzkrātas dažādās organisma daļās. Nogulsnē­jušās daļiņas var radīt m ehāniskus, strukturālus un funkcionālus bojājumus. Daudzas mūsdienās sastopamās veselības problēmas, pie­mēram, osteoporoze, sirds slimības, vēzis, artrīts, smadzeņu darbības traucējum i, nierakmeņi, žultsakmeņi un citas, ir lieši šādu m etālus saturošu minerālvielu lietošanas sekas.

Par laimi, šīs minerālvielas ļoti efektīvā veidā un atbilstoša izmēra jonu form ā iespējams uzņem t ar augu valsts pārtiku. Pārtvaicējot vakuum a kam erā (bez skābekļa klātbūtnes), minerālvielas netiek oksidētas un neveido kompleksus savienojumus. Pēc iztvaicēšanas šīs minerālvielas var pievienot attīrītam ūdenim , un tad tās būs tiešām noderīgas organisma šūnām . Kāda Minesotas firma ir izstrādājusi procesu, kā pārvērst koloīdus par jonizētām minerālvielām, kuras 99,9 % gadījum u izšķīst ūdenī. Firma Eniva piegādā tos pasūtītājiem ar izplatītāju starpniecību.

Mūsdienās ir vēl citas firmas, kuras piedāvā minerālvielas jonu veidā, un tās var sameklēt interneta vietnēs.

6. Pietiekama ūdens daudzuma dzeršana

Lai katru dienu veidotos pietiekami daudz žults (1 litrs) normālai uztura sagremošanai, aknām nepieciešams uzņem t daudz ūdens. Turklāt organisms daudz ūdens patērē, lai uzturētu norm ālu asins tilpum u, apgādātu ar ūdeni šūnas un saistaudus, atbrīvotos no indī­gām vielām un veiktu tūkstošiem citu uzdevumu. Tā kā organisms nespēj uzkrāt ūdeni tādā veidā, kā uzkrāj, piemēram, taukus, tam regulāri jāsaņem ūdens pietiekamā daudzum ā.

Lai nodrošinātu norm ālu žults izdalīšanos un konsistenci, kā arī līdzsvarotu asins rādītājus, katru dienu jāizdzer 6 -8 glāzes ūdens. Piemērotākais laiks ūdens dzeršanai ir no rīta uzreiz pēc celšanās. Vispirms jāizdzer viena glāze silta ūdens, lai nierēm bū tu vieglāk atšķaidīt un izvadīt naktī radušos urīnu turpm ākajā dienas gaitā. Tas ir ļoti svarīgi, jo no rīta urīns ir īpaši koncentrēts. Ja to pietiekami neatšķaida, urīnā esošās atkritumvielas var nogulsnēties gan nierēs, gan urīnpūslī. Pēc tam jāizdzer vēl viena glāze silta ūdens ar svaigi spiestu citrona sulu (1 šķēlīte līdz Vi citrona) un 1 tējkaroti medus. Tas palīdz iztīrīt gremošanas traktu.

Pēc tam aptuveni pusstundu pirm s un 2,5 stundas pēc katras maltītes ir svarīgi izdzert glāzi silta ūdens. Tas ir laiks, kad orga­nisms, kurš ir pietiekam ā daudzum ā apgādāts ar ūdeni, dabiskā veidā signalizē par slāpēm. Ja šajā laikā tiek saņem ts pietiekami daudz ūdens, asinis, žults un limfa saglabājas pietiekami šķidra, lai spētu veikt savas funkcijas organismā. Bada un slāpju signāliem ir kopēja horm onālā trauksmes sistēma organismā, tādēļ, ja ēdienreižu starplaikos šķiet, ka jūtat izsalkumu, visticamāk, organisms ziņo, ka tam sāk trūkt ūdens. Tāpēc ieteicams vispirms izdzert glāzi silta ūdens un pēc tam vērot, vai patiešām esat vēl izsalcis.

Ja jums ir paaugstināts asinsspiediens un lietojat zāles tā paze­mināšanai, regulāri pārbaudiet savu asinsspiedienu. Palielinot ūdens patēriņu, asinsspiediens diezgan strauji var atgriezties normas robe­žās. Tāpēc, iespējams, zāļu lietošana būs lieka vai pat kaitīga. Dzerot

pietiekami daudz ūdens, iespējams arī zaudēt lieko ķermeņa masu vai, gluži pretēji, atgūt norm ālu ķermeņa masu, ja esat novājējis.

Ļoti svarīgi ir izvēlēties ūdens apstrādes veidu, kas ļauj iegūt svaigu un veselīgu ūdeni. Diemžēl ūdens apstrādes iekārta ne tikai ļoti efektīvā veidā palīdz iegūt veselību veicinošu ūdeni, bet arī ir diezgan dārga. Šī unikālā tehnoloģija atbrīvo ūdeni pat no pesticī­diem un herbicīdiem, tāpēc jūs iegūsiet ūdeni, kas noder gan dzerša­nai, gan arī lai ietu dušā vai baseinā un kas ir tik tīrs kā kalnu ezers.

HJO Concept2000 izm anto elektriskos impulsus, lai sadalītu kal­cija hidrogēnkarbonātu un magnija hidrogēnkarbonātu - sāļus, kuri rada ūdens cietību, - par kalcija karbonātu un magnija karbonātu, vienlaikus izdalot ogļskābo gāzi (CO ,). Ogļskābā gāze ļoti nelielā daudzum ā izdalās caur krānu. Kalcija karbonāts un magnija karbo­nāts šķīst ūdenī. Izšķīdušā veidā šīs minerālvielas nespēj pielipt pie cauruļu sienām, elektrisko tējkannu spirālēm, glāzēm, ūdenskrāniemu. tml. Tāpēc šo minerālvielu uzkrāšanās un katlakmens veidošanās nav iespējama. H ,0 Concept 2 0 0 0 arī ievērojami samazina jebkuras katlakmens nogulsnes, kas radušās iepriekš. Līdz ar to visas iekārtas, kuru lietošana ir saistīta ar ūdeni, kalpos daudz ilgāk. Lai gan šī ierīce ir dārga, tomēr laika gaitā tā palīdzēs jums ietaupīt naudu. H ,0 Concept 2000 ir viegli uzturēt kārtībā. Pašlaik ir pieejami tikai daži šai iekārtai līdzvērtīgi filtri, kuru cenas atšķiras. Es ūdens attīrīšanai visā mājā izm antoju Puritec filtru, kurš ir līdzīgs H ,0 Concept 2000. Izvēloties ūdens apstrādes iekārtu, jāpārliecinās, ka tajā tiek izmantota K D F/G A C filtrācijas tehnoloģija.

Diezgan efektīvi ir ūdens jonizatori, kas īpaši noder tiem, kuri vēlas ne tikai apgādāt savu organism u ar ūdeni, bet arī attīrīt to no indīgām vielām. Jonizatorus var atrast interneta vietnēs.

Biežāk izm antotā metode ūdens atbrīvošanai no hlora joniem un

daudziem citiem dzeramā ūdens (un, iespējams, arī dušā izm anto­jamā ūdens) piesārņotājiem ir filtrēšana un atgriezeniskā osmoze. Lai gan arī šīs ūdens attīrīšanas tehnoloģijas var būt dārgas, tom ēr to izmaksas nevar salīdzināt ar tām , kas nepieciešamas vēža ārstēšanai.

Lai kompensētu dažu minerālvielu trūkum u, kas rodas, izm antojot šīs divas tehnoloģijas, dzeramā ūdens krūkā vai pudelē jāieber daži basmati rīsu graudi un jātur tajā vienu mēnesi. Saņemt trūkstošās minerālvielas var arī tad, ja glāzei dzeramā ūdens pievieno šķipsnu neattīrīta jūras sāls.

Destilēts ūdens, kas ir ļoti līdzīgs lietusūdenim, bet atšķirībā no tā ir nedzīvs, lieliski noder šūnu “padzirdīšanai”. Tam dzīvīgumu palīdz atgūt nevārīti basmati rīsi (4 litriem ūdens pievieno 3 vai 4 graudus), kas ir minerālvielu un vitam īnu avots, vai jūras sāls un ūdens turēšana tiešos saules staros, vai kvarca kristāla ievietošana ūdenī uz vienu stundu. Vienīgā man zinām ā ierīce, kura rada vese­līgu un ar enerģiju bagātu destilētu ūdeni, ir Crystal Clear electron water/'air machine'M', ko radījis Džons Eliss (www.johnellis.com). Sis ūdens likvidē smaku pat dobum os, kuros uzkrājas atkritumvielas, tin septiskajās sistēmās. Tas nonāvē tikai kaitīgās baktērijas.

H lors, protam s, izdalās no ūdens arī tad, ja izm anto senseno ūdens attīrīšanas m etodi - dažu m inūšu ilgu vārīšanu.

Vēl viena lēta m etode, kā atbrīvot ūdeni no hlora, ir C vit­am īna lietošana. Viens grams C vitam īna neitralizē 1 ppm (daļiņa uz miljons daļiņām) hlora 400 litros ūdens. Tas ir īpaši nozīmīgi, ja vēlaties vannoties ūdenī, nebaidoties, ka tajā esošais hlors radīs ādas vai plaušu iekaisumu.

“Iežu krelles” (prill heads) ir vēl viens lēts ūdens apstrādes līdzeklis. Lai gan ar šīm krellēm nevar aizstāt ūdens filtrus, tom ēr tās attīra dzeramo ūdeni un padara to “plānāku”. Šāds ūdens pozitīvi ietekmē asinis, limfu un vielmaiņas procesus šūnās. “Iežu krelles” var sameklēt interneta vietnēs. Es varu apliecināt, ka šādam ūdenim ir laba garša, tas ir “plāns” un ar lieliskām hidratējošām un attīrošām īpašībām.

Vēl viena laba ūdens apstrādes m etode ir Molecular Resonance Effect Technology (M REJ), kas maina ūdens un citu šķidrum u mole­kulu izkārtojumu. Ar A /#£7 ’attīrītajam ūdenim ir vairākas īpašības, kuru dēļ tas palielina strukturētā ūdens daudzum u organismā. Ar M R E T aktivētais ūdens ir ļoti līdzīgs organisma šūnās esošajam

ūdenim , tādēļ tas ir bioloģiski izmantojams. M R E T bioloģiski drošā veidā aktivizē ūdeni bez ķimikālijām. Sajā procesā uz ūdeni iedar­bojas vājš zemas frekvences elektromagnētiskais lauks. Tas ir līdzīgs zemes ģeomagnētiskajam laukam īpaši dziedinošos avotos. Esmu pārbaudījis M RET ūdeni un secinājis, ka tas ir ļoti noderīgs, tom ēr to nepieciešams filtrēt. MRF.l iekārtas var atrast interneta vietnēs. Arī N1KKEN ir lieliska ūdens apstrādes iekārta.

7. Alkohola lietošanas samazināšana

Alkohols ir šķidrum ā pārvērsts rafinēts cukurs, un tas rada ievē­rojami daudz skābes, līdz ar to alkohols stipri mazina minerālvielu efektivitāti organismā. Visvairāk tas ietekmē aknas. Ja vesels cilvēks vienas stundas laikā izdzer divas glāzes vīna, aknas nespēj atindēt visu alkoholu. Tāpēc liela tā daļa tiek pārvērsta taukos un pēc tam - žultsakmeņos, kas uzkrājas aknās. Ja aknās un žultspūsll jau ir daudz žultsakmeņu, alkohola lietošanas ietekmē šie akmeņi strauji palieli­nāsies, kā arī pieaugs to skaits.

Līdzīgi kafijai un tējai, arī alkohols ļoti atūdeņo organismu. Tas samazina ūdens saturu šūnās, asinīs, limfā un žultī, tādējādi ietek­mējot asinsriti un atkritum vielu izvadīšanu no organisma. Centrālās nervu sistēmas atūdeņošanās dēļ sākas delīrijs, redze kļūst neskaidra, rodas atm iņas un orientācijas traucējumi un palēnināta reakcija uz notiekošo - viss, kas parasti ir saistīts ar paģirām. Alkohola lietoša­nas dēļ izraisītās atūdeņošanās ietekmē tiek nom ākta nervu sistēma un im ūnsistēm a. Līdz ar to organismā palēninās arī gremošana, vielmaiņa un horm onālie procesi. Tas vēl vairāk veicina akm eņu veidošanos aknās un žultspūslī.

Ja kādam ir bijuši vai ir konstatēti žultsakmeņi, tad no alkohola lietošanas vajadzētu atturēties pavisam. Daudzi cilvēki, kuri bija pilnībā atm etuši dzeršanu, arī vīna un alus lietošanu, spontāni atbrī­vojās arī no dažādām kaitēm, piemēram, panikas lēkmēm, aritmijas, elpošanas problēm ām un dažādām sirdskaitēm , kā arī no miega

traucējumiem, žultsakmeņu lēkmēm, aizkuņģa dziedzera infekcijām, priekšdziedzera palielināšanās, kolīta un citām iekaisuma slimībām. Ja ciešat no kādas kaites, labāk atturēties no organismu atūdeņo­jošiem dzērieniem - alkohola, kafijas, tējas, gāzētajiem dzērieniem (īpaši no diētiskajiem dzērieniem). Tas ļaus organismam mobilizēt visu enerģiju un spēkus, lai izdziedētu slimo organisma daļu vai daļas.>

8. Atturēšanās no pārēšanās

Viens no nozīmīgākajiem žultsakmeņu veidošanās iemesliem ir pārmērīga ēšana. Ja ēd vairāk, nekā kuņģis spēj pārstrādāt, neciešot no gremošanas traucējumiem un smaguma sajūtas, aknas ir spiestas izdalīt žultī lieku holesterola daudzum u. Tas savukārt rada žults- akm eņus žultsvados. Tāpēc viena no efektīvākajām m etodēm , kā pasargāt sevi no žultsakmeņiem, ir atturēties no pārēšanās.

M ērenība ēšanā un laiku pa laikam vienas dienas “badošanās”, dzerot tikai šķidrum us (ideālā variantā - vienu reizi nedēļā), palīdz gremošanas sistēmai saglabāt spēju efektīvi darboties un tikt galā ar vairum u nesagremoto barības vielu atlieku. Šķidrum i ir dārzeņu zupas, augļu sulas, dārzeņu sulas, ārstniecības augu tējas un ūdens. Ja pametīsiet ēdamgaldu tad, kad vēl nedaudz jutīsiet izsalkumu, barība tiks sagremota labāk. Turpretī pārēšanās izraisa zarnu aizsprostoju­mus, kaitīgu baktēriju un raugu savairošanos un rūgšanu, kā arī kāri pēc tādiem “enerģijas” produktiem , kuri patiesībā mazina enerģiju, piemēram, cukura, saldumiem, balto m iltu produktiem , kartupeļu čipsiem, šokolādes, kafijas, tējas un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Visi šie produkti un dzērieni veicina žultsakmeņu veidošanos.

9. Regulāru ēdienreižu ievērošana

Organism u ietekmē daudzi diennakts ritm i, kuri regulē galvenās tā funkcijas atbilstoši ieprogram m ētiem laika intervāliem. Miegs,

horm onu un gremošanas sulu izdalīšana, atbrīvošanās no atkritum - vielām un daudzas citas funkcijas tiek pakļautas īpašai dienas kār­tībai. Ja šīs cikliskās aktivitātes tiek izjauktas biežāk nekā ievērotas, organisms kļūst nelīdzsvarots un nespēj veikt būtiskus uzdevumus. Visi organisma veicamie uzdevumi ir dabiski saskaņoti un atkarīgi no kārtības, ko nosaka diennakts ritmi.

Ja ievēro regulāras ēdienreizes, organismam ir vieglāk sagatavo­ties katrai ēdienreizei, veidojot piem ērotu gremošanas sulu devu. Savukārt neregulāra ēšana samulsina organismu. Tā spēja sagremot uzturu pavājinās, jo nepārtraukti ir jāpielāgojas dažādam ēšanas lai­kam. Reizumis maltīšu izlaišana, ēšana atšķirīgā laikā un ēdienreižu starplaikos ietekmē žults izdalīšanos no aknu šūnām . Rezultātā vei­dojas žultsakmeņi.

Ēdot vienmēr vienā un tajā pašā laikā, organisma 6 0 -100 tril­joni šūnu katru dienu saņem nepieciešamo barības vielu devu pēc noteikta grafika, tāpēc šūnu vielmaiņa notiek līdzsvaroti un efektīvi. Daudzas vielmaiņas problēmas, piemēram, cukura diabēts vai liekās ķermeņa masas veidošanās, ir sekas neregulārai ēšanai, tāpēc tās lielā mērā var novērst, saskaņojot ēdienreizes ar dabisko diennakts ritm u. Lielāko m altīti vēlams ieturēt aptuveni dienas vidū, bet brokastīs (ne vēlāk kā pīkst. 8.00 no rīta) un vakariņās (ne vēlāk kā pīkst.19.00 vakarā) apēst tikai kaut ko vieglu.

10. Veģetāra ēdiena lietošana

Sabalansētas veģetāras diētas ievērošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst žultsakm eņu veidošanos, sirds slimības un vēzi. Ja nespējat pilnībā iztikt ar augu valsts uzturu, tad vismaz centieties sarkano gaļu aizstāt ar vistas, truša vai tītara gaļu. Ar laiku spēsiet kļūt par veģetārieti. Visas dzīvnieku valsts olbaltumvielas samazina žults šķīdību, radot iespēju veidoties žultsakmeņiem.

Šo žultsakm eņu veidošanās risku var ievērojami sam azināt, iekļaujot uzturā vairāk dārzeņu, salātu, augļu un salikto ogļhidrātu.

Žultsakm eņu veidošanos var novērst, ja pirms pusdienām izdzer svaigi spiestu burkānu sulu (1/4 vai 1/2 glāzes). Līdzsvaru žults sastāvā izjauc nobrieduša siera, rūpnieciski ražota jogurta un stipri apstrā­dātas un attīrītas pārtikas lietošana. Jācenšas atteikties arī no stipri saceptas un uz grila gatavotas pārtikas. īpaši īsā laikā žultsakmeņus var iegūt, ja lieto atkārtoti karsētu eļļu (bagātīgi satur kaitīgo tauk­skābju trans form u), kā tas notiek ātrās apkalpošanas restorānos.

Pilnīgākus ieteikum us, kā ēst veselīgi, kā arī inform āciju par uztura atbilstību katram ķermeņa tipam , var atrast grām atā “O rga­nisma attīrīšana”.

11. Atteikšanās no “vieglajiem” pārtikas produktiem

Vairākos zinātniskajos pētījum os ir pierādīts, ka pārtika ar sama­zinātu kaloriju daudzum u jeb “vieglā pārtika” tieši ierosina apetīti un veicina pārēšanos, bet nem azina ķermeņa masu. Pirms šādi produkti tika iekļauti cilvēka uzturā, tos deya dzīvniekiem, kuri pēc tam sāka pieņemties svarā straujāk nekā parasti. Tas pats notiek arī ar cilvēku, kad viņš sāk regulāri ēst šo nedabisko pārtiku.

Freimingemas pētījum a1 vadītājs medicīnas doktors Viljams Kas- telli 1992. gada jūlijā žurnālā “Iekšķīgās medicīnas arhīvs” (Archi­ves o f Internai Medicine) publicēja pārsteidzošu secinājumu: “Mēs atklājām , ka Freimingemā cilvēki, kuri ēda produktus, kas satur piesātinātās taukskābes, daudz holesterola un kaloriju, svēra mazāk, bija fiziski aktīvāki un viņu asins serum ā bija mazāk holesterola nekā citiem.”

Jo uzturam ir lielāka enzimātiskā enerģija, jo ātrāk mēs jūtamies paēduši un jo efektīvāk uzturs tiek pārvērsts izm antojam ā enerģijā un bioloģiski izmantojamās barības vielās. Savukārt, ja lieto uzturu,

1 Freim ingem as pētījum s ir ilgākais, dārgākais u n apjom īgākais sirds slim ību pētījum s, kāds jebkad ir bijis.

kurā ir maz kaloriju - “vieglo pārtiku”, tiek kavēta žults sekrēcija, gre­mošana un izvad funkcijas. Lieki tauki asinis liecina par žults nepie­tiekam ību, asinsvadu sienu sabiezināšanos un to, ka tauki netiek pietiekami sagremoti un absorbēti. Tādēļ cilvēki ar augstu tauku saturu asinis parasti cieš no tauku deficīta. Kā atbildes reakcija uz paaugstinātu organisma šūnu un audu prasību pēc taukiem, ja lieto uzturu ar zemu tauku saturu, ir pastiprināta holesterola veidošanās aknās. Blakusefekti šai organisma izdzīvošanas manipulācijai ir žults­akmeņu veidošanās, ķerm eņa masas palielināšanās vai zaudēšana.

Diētas ar zemu tauku saturu un maz kalorijām bojā veselību un, ja vispār noder, tad tikai akūtu aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, kad tauku sagremošana un uzsūkšana ir ievērojami traucēta. Pēc tam kad cilvēks ir atbrīvojies no žultsakmeņiem un aknu funkci­jas ir normalizējušās, nepieciešams pakāpeniski palielināt tauku un kaloriju patēriņu, lai nodrošinātu organisma augstās prasības pēc enerģijas. Žultsakmeņi aknās un žultspūslī mazina organisma spēju pienācīgi sagremot taukus un cita veida pārtiku, kas satur daudz kaloriju. Pat neliels “vieglās pārtikas” patēriņš, ja tā lietota vairākus gadus, var izmainīt organisma vielmaiņu un hormonālos procesus un smagi ietekmēt cilvēka veselību. Ja lietosiet uzturu, kurā ir maz olbaltum vielu, kā arī attīrīsiet aknas un žultspūsli, normāla, līdz­svarota tauku lietošana neveicinās žultsakmeņu attīstību vai aknu problēmas.

12. Nerafinēta jūras sāls lietošana

Rafinēts sāls ķerm enim nedod nekādu labum u. Turklāt tas rada dažādas veselības problēmas, arī žultsakmeņus. Vienīgais sāls, kuru organisms spēj pārstrādāt, uzsūkt un izm antot, ir nerafinēts, neap­strādāts jūras sāls vai akmeņsāls. Lai organisms spētu sāli izm antot, tas nedrīkst būt sauss. Tas nozīmē, ka tam jābūt augļos, dārzeņos, graudos un pākšaugos izšķīdušā veidā. Ja sāli lieto sausā veidā, tas organismā nenonāk jonu veidā un rada slāpes (zīmi, ka organisms ir

saindēts). Turklāt sāls turpina kaitēt, jo netiek pietiekami absorbēts un izm antots (sk. 3. nodaļā “Diēta’).

Šķipsniņu sāls var izšķīdināt mazā ūdens daudzum ā un šo ūdeni pievienot dārzeņiem vai citiem produktiem , kuri netiek karsēti. Tas veicina gremošanu un mazina organisma skābumu. Ja dzeramajam ūdenim pievieno šķipsniņu sāls, tas piešķir ūdenim sārmainas īpašī­bas un nodrošina organismu ar nepieciešamajiem makroelementiem un mikroelementiem.

Varbūt ir lieki atgādināt, ka ēdienam jābūt garšīgam, bet ne sāļam. Cilvēkiem ar pītas un kaphas ķerm eņa tipu nepieciešams mazāk sāls nekā vātas tipa cilvēkiem.1

Sāls funkcijas organismā

• Savienojumā ar ūdeni stabilizē neregulāru sirdsdarbību un regulē asinsspiedienu.

• Izdala lieko skābum u no organisma šūnām , īpaši no smadzeņu šūnām.

• Līdzsvaro cukura līmeni asinīs, kas ir īpaši nozīmīgi cukura diabēta slimniekiem.

• Rada organisma šūnu darbībai nepieciešamo elektrisko lādiņu.• Veicina barības vielu absorbciju no zarnu trakta.• Veicina plaušu attīrīšanos no lipīgām gļotām , īpaši tiem cilvēkiem,

kuri cieš no astmas un cistiskās fibrozes jeb mukoviscidozes.• Palīdz pret kataru un sinusu aizsprostojumiem.• lr spēcīgs dabiskais antihistamīns.• Novērš muskuļu krampjus.• Palīdz pret pārmērīgu siekalu veidošanos; ja naktī pa mutes kak­

tiņiem tek siekalas, iespējams, ka cēlonis ir sāls deficīts.• Nostiprina kaulus; 27 % organisma sāļu atrodas kaulos, tāpēc sāls

deficīts un/vai rafinēta, nevis dabiska sāls lietošana ir galvenais osteoporozes cēlonis.

' Lai noteikcu ķerm eņa ājurvēdisko tipu, m eklējiet inform āciju g rām atā “O rga­nism a attīrīšana”.

• Regulē miegu; darbojas kā dabisks hipotonisJ<s līdzeklis.• Palīdz izvairīties no podagras un podagras tipa artrīta.• Palīdz nodrošināt seksualitāti un libido.• Novērš varikozu un izspiedušos vēnu veidošanos kāju apakšstilbos

un augšstilbos.• Apgādā organism u ar vairāk nekā 80 nozīm īgiem minerālele-

mentiem . Rafinēts sāls jeb galda sāls satur tikai divus no šiem elementiem. Turklāt rafinētā sālī ir kaitīgas piedevas, piemēram, alumīnija silikāts - galvenais Alcheimera slimības izraisītājs.

13. Ener-Chi A rt nozīme

Ener-Chi Art ir unikāla atjaunināšanās m etode, kas nepilnas minūtes laikā palīdz atjaunot līdzsvarotu ci (vitālās enerģijas) plūsmu caur orgāniem un orgānu sistēmām. Šo dziedinošo metodi ieteicams izm antot kā drošu līdzekli citu dabisku dziedināšanas metožu vei­cināšanai. Kad ci enerģija brīvi plūst caur organisma šūnām, šūnas spēj efektīvāk atbrīvoties no vielmaiņas atkritum produktiem , strau­jāk absorbē skābekli, ūdeni un nepieciešamās barības vielas, kā arī raitāk atjaunojas. Organisms daudz vieglāk spēj atjaunot veselību un vitalitāti, ja ci visu laiku ir pieejama neierobežotā daudzum ā. Lai gan es uzskatu, ka aknu attīrīšana ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, lai ķermenis atsāktu darboties līdzsvaroti, tom ēr ar attīrīšanu vien nevar atjaunot organisma vitālo enerģiju, kas ir zudusi daudzus gadus ilgo aizsprostojum u un orgānu bojāšanās dēļ. Pārbaužu rezultāti liecina, ka Ener-Chi Art spēj novērst šo trūkum u.

Ener-Chi jonizēto akmeņu izmantošana ir vēl viens praktisks un efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu veselību un vitalitāti.

14. Pietiekama izgulēšanās

Nogurum s veicina jebkuras slimības attīstību, vienalga, vai tas ir vēzis, sirds slimība vai AIDS. N ogurum u var radīt aknu funkciju

traucējum i, pavājināta im unitāte un pārēšanās, tomēr galvenais tā cēlonis ir kvalitatīva miega trūkum s jeb nciemigšana pirm s pus­nakts.

Daži ļoti svarīgi organisma attīrīšanās un atjaunošanās procesi iesākas un norisinās pirmajās divās miega stundās pirms pusnakts. Fizioloģiski ir divas dažādas miega fāzes, kuras var atšķirt pēc sma­dzeņu viļņu pieraksta. Pirmā miega fāze ir pirms pusnakts, un otrā — pēc pusnakts. Miegs, kas ilgst divas stundas pirms pusnakts, ietver dziļo miegu, kuru uzskata arī par “skaistuma miegu”. Dziļais miegs ilgst aptuveni vienu stundu - no p lkst. 23 .00 līdz 24.00. Dziļā miega laikā cilvēka apziņa atpūšas un viņš nesapņo, bet organisma skābekļa patēriņš samazinās aptuveni par 8 %. A tpūta un relaksācija, ko cilvēks gūst šīs vienas bezsapņu miega stundas laikā, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, ko gūst no tikpat ilga miega pēc pusnakts (tad organisma skābekļa patēriņš no jauna pieaug).

Dziļais miegs gandrīz nekad neiestājas pēc pusnakts, tāpēc gulēt dziļajā miegā varat tikai tad, ja dodaties gultā vismaz divas stundas pirms pusnakts. Ja regulāri izlaiž dziļo miegu, organisms un prāts pārgurst un stresa reakcijas kļūst nedabiski spēcīgas. Pie stresa reakci­jām pieder stresa horm onu adrenalīna un kortizola, kā arī holesterola izdalīšanās. (Daļa holesterola, kas izdalās stresa laikā kā atbildes reakcija, var pārvērsties par žultsakmeņiem.) Iespējams, cilvēks izjūt vēlēšanos lietot tādus nervu sistēmas stim ulatorus kā cigaretes, kafija, tēja, saldumi, kola vai alkohols, lai mākslīgi uzturētu augstu enerģijas līmeni. Kad organisma enerģijas rezerves ir pilnībā izsmeltas, rodas hronisks nogurums.

Ja jūtaties noguris, tad noguris ir ne tikai prāts, bet arī visas orga­nisma šūnas. Šādā situācijā no enerģijas trūkum a cieš visi orgāni un visas orgānu sistēmas. Tās nespēj normāli darboties. Kad cilvēks ir noguris, viņa smadzenes nesaņem pietiekami daudz ūdens, glikozes, skābekļa un aminoskābju — visu, kas tām nepieciešams. Rezultātā var rasties ļoti dažādas veselības problēmas, kas skar prātu, organismu un uzvedību.

Kalifornijas Universitātes doktori Sandjeg« ir atklājuši, ka miega samazināšana par dažām stundām ne tikai rada nogurum u nāka­majā dienā, bet var ietekmēt arī imūnsistēmu, traucējot organismam cīnīties ar infekcijām. Kad, pastiprinoties nogurum am , pavājinās imūnspējas, organisms nespēj sevi aizsargāt pret baktērijām un vīru­siem, kā arī tik t galā ar indīgajām vielām, kas tajā uzkrājas. Tāpēc pietiekami ilgs miegs ir nozīmīgākais faktors, lai atgūtu organisma un prāta veselību. Centieties iet gulēt pirms pīkst. 22.00 un no rīta celties starp pīkst. 6.00 un 7.00 vai pat vēl agrāk atkarībā no orga­nisma prasībām pēc miega ilguma. Vēlams nelietot m odinātāju, bet iziet no miega cikla dabiskā veidā. Kad atbrīvosiet aknas un žults- pūsli no žultsakmeņiem un pietiekami ilgi gulēsiet, izzudīs nogu­rums, kuru, iespējams, izjūtat dienā. Ja tom ēr nogurum s saglabājas, tad ir nepieciešams attīrīt arī nieres (sk. 5. nodaļā “Nieru attīrī­šana).

15. Izvairīšanās no pārstrādāšanās

Pārāk smags darbs, kas ilgst daudzas stundas, pārslogo organisma enerģētisko sistēmu. Pārstrādāšanās rada stresu aknām. Lai apmieri­nātu smadzeņu vai kādas citas organisma daļas pastiprinātās prasības pēc enerģijas, aknas, cenšas pārvērst pēc iespējas vairāk ogļhidrātu par vienkāršāko cukuru - glikozi. Ja rodas enerģijas deficīts vai izsīkst enerģijas rezerves, organismam jāizmanto tādi resursi, kas ir paredzēti trauksmes gadījumiem. Tā tiek iegūta papildu enerģija, bet vienlaikus rodas asinsrites un imūnsistēmas darbības traucējumi.

N epārtrauktā adrenalīna un citu stresa horm onu izdalīšanās, kas notiek, ja cilvēks “nekad nebeidz strādāt”, galu galā var viņu pārvērst par darbaholiki. Tas ir tāds stāvoklis, kad darbs kļūst par galveno uztraucošo faktoru cilvēka dzīvē. Uztraukum u rada stresa horm onu izraisītais “saviļņojums”.

Lai izvairītos no aknu novārdzināšanas un imūnsistēmas bojā­šanās, pietiekam i daudz laika ir jāvelta sev pašam. Katru dienu

vismaz vienu stundu centieties atvēlēt meditācijai, jogai, fiziskiem vingrinājum iem , mūzikas baudīšanai, mākslinieciskām aktivitātēm vai dabas baudīšanai. Organism s nav mašīna, kas spēj darboties bez pārtraukum a. Pēc pārstrādāšanās neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai garīga, vienmēr būs nepieciešams laiks, lai atgūtos. Ja cilvēks nepār­traukti pārstrādājas vai nu tāpēc, lai vairāk pagūtu padarīt, vai arī tāpēc, lai ātrāk nopelnītu vairāk naudas, viņš ne tikai saīsina savu dzīvi par vairākiem gadiem, bet arī nepagūst pilnvērtīgi izdzīvot katru gadu.

Aknas spēj ražot enerģiju zināmu laiku. Ja šo enerģiju pārtērē, aknas tiek priekšlaikus bojātas un noārdītas. Ja visu dzīvi rūpējas par pareizu ēšanas, gulēšanas un darba ritm u, ir iespējams saglabāt enerģiju un vitalitāti. Kāds sens teiciens vēsta, ka vienu trešdaļu dzīves pavada guļot, vienu trešdaļu - strādājot un vienu trešdaļu - baudot a tpūtu . Tas palīdz sabalansēt dzīvi fiziskajā un garīgajā līmenī. Pārstrādāšanās izjauc šo ļoti vēlamo līdzsvaru starp ķermeni, prātu un garu.

16. Regulāras fiziskās aktivitātes

M ūsdienu tehnoloģiskie un ekonom iskie sasniegumi ir nove­duši pie aizvien sēdošāka dzīvesveida, tāpēc ir nepieciešama papildu fiziskā aktivitāte, lai organisms būtu vitāls un vesels. Regulāri fiziskie vingrinājum i paaugstina organisma spēju sagremot barību, atbrī­voties no piesārņojum a, līdzsvarot emocijas, veicināt izturību un lokanību un uzlabot spēju pārvarēt stresa situācijas. M ēreni fiziskie vingrinājum i ievērojami stim ulē im ūnsistēm u un līdzsvaro nervu un m uskuļu darbību jebkurā vecumā. Turklāt fiziskie vingrojumi paaugstina arī pašapziņu un pašcieņu, jo uzlabojas šūnu apgāde ar skābekli. Pašcieņu palielina ari liekās ķermeņa masas zaudēšana, mus­kuļu nostiprināšanās, spēka sajušana un vispārējā izskata uzlabošanās. Tā visa rezultātā ievērojami palielinās gan fiziskā, gan garīgā ve­selība.

Šķiet, ka no vingrošanas visvairāk iegūst aliņas. Pastiprinātā skā­bekļa piegāde organismam vingrošanas laikā un pēc tās ievērojami uzlabo asinsriti un veicina venozo asiņu aizplūšanu no aknām uz sirdi. Sēdošs dzīvesveids šo procesu palēnina, tāpēc asins plūsma aknās kļūst lēna. Tas savukārt veicina žultsakm eņu rašanos. Tāpēc regulāri mēreni fiziskie vingrojum i spēj novērst jaunu žultsakmeņu veidošanos.

Turpretī fiziska piepūle pārm ērīgi intensīvas vingrošanas dēļ izraisa stresa horm onu izdalīšanos lielā daudzum ā, tāpēc organisms jūtas noguris un nedrošs. Ja organismam trūkst enerģijas, tas nespēj atjaunoties pēc spraiga darba, līdz ar to sirds un asinsvadu sistēma kļūst vāja un arī ir pakļauta stresa faktoriem. Pārpūle var kaitīgi iedarboties arī uz aizkrūtes dziedzeri. Aizkrūtes dziedzeris, kurš akti­vizē limfocītus (imūnšūnas, kuras aizsargā pret slimībām) un regulē enerģijas piegādi, var sarauties un kļūt mazāks, palielinot organisma uzņēmību un jutīgum u pret slimībām. Tāpēc labāk izvēlieties tāda veida fiziskās aktivitātes, kas sagādā prieku un apm ierinājum u. Vei­cot fiziskos vingrojum us, vienm ēr jāseko, lai ieelpa notiktu caur degunu un m ute būtu aizvērta, tā novēršot kaitīgo “adrenalīna elpo­šanu' . (Strauja elpošana caur m uti parasti notiek “cīnies vai bēdz” situācijās un var ierosināt stresa horm onu izdalīšanos pat tad, ja stresa nemaz nav.) Vingrojumi ir efektīvi un lietderīgi tikai tad, ja elpošana notiek caur degunu, nevis caur m uti. Ja sāk trūkt elpas, jāpalēnina tem ps vai jāpārtrauc vingrošana. Vingrošanu var atsākt, kad elpošana normalizējas. Šis vienkāršais padoms var pasargāt no iespējamā kaitējuma, piemēram, pārpūles vai pārmērīga pienskābes daudzuma veidošanās, kas bieži gadās pārāk intensīvas vingrošanas laikā.

t ā kā vingrošana ir svarīga, lai uzturētu veselu organismu un prātu, centieties vingrot katru dienu kaut vai 10 minūtes. Svarīgi, lai, veicot vingrojumus, nepārsniegtu savas spējas par vairāk nekā 50 %. Galvenais ir nepieļaut nogurum a iestāšanos. Piemēram, ja jūs nogurstat pēc 30 minūšu ilgas peldes, tad peldiet tikai 15 minūtes.

Ar laiku fiziskos vingrojumus spēsiet veikt ilgāk. Atcerieties, ka gan pārmērīga fiziskā aktivitāte, gan tās trūkum s nomāc im ūnsistēm u, vājina aknu funkcijas un piesārņo asinis ar kaitīgām vielām.

Veselības problēm u novēršanai, kā arī aknu un žultspūšļa ārstēša­nai piemēroti vienkārši vingrojumi un masāža. Lai novērstu jebkādus veselības traucējumus, masējiet plaukstas ārm alu pie mazā pirkstiņa pamatnes. Šāda masāža stimulē kūtras aknas un žultspūsli.

17. Regulāra uzturēšanās saulē

Cilvēka ķermenis spēj sintezēt I) v itam īnu (tas bū tībā vairāk darbojas kā horm ons, nevis kā vitamīns), kad saules ultravioletie stari mijiedarbojas ar ādā esošo holesterolu. Ir pierādīts, ka regu­lāra uzturēšanās saulē regulē holesterola līmeni. Tomēr atšķirībā no holesterolu pazeminošām zālēm saules gaisma nepalielina holesterola daudzum u žultī, kas ir galvenais žultsakmeņu cēlonis. Saules gaismai ir holistiska iedarbība. Tas nozīmē, ka saules gaisma uzlabo visas organisma funkcijas vienlaikus. Ir pierādīts, ka ultravioletā gaisma pazemina asinsspiedienu, palielina sirds jaudu, palielina glikogēna (polisaharīds) daudzum u aknās, līdzsvaro cukura līmeni asinīs, palie­lina organisma izturību pret infekcijām (par to liecina limfocītu un fagocītu daudzum a palielināšanās), uzlabo asins spēju pārnēsāt skābekli un pastiprina dzim um horm onu izdalīšanos, kā arī uzlabo veselību daudzos citos veidos.

Sauļošanās var bū t kaitīga, tom ēr galvenokārt tiem cilvēkiem, kuri ēd skābes radošu pārtiku, term iski stipri apstrādātus ēdie­nus un produktus, kas satur rafinētus taukus un eļļas. Padarīt ādu viegli ievainojamu saules ultravioleto staru ietekmē var arī alkohols, cigaretes, m edikamenti un halucinogēnās narkotikas. Pēc tam kad būsiet attīrījuši aknas un žultspūsli no žultsakmeņiem, mēreni ilga uzturēšanās saulē nekādu ļaunum u nenodarīs, bet būtiski noderēs veselības uzlabošanai.

Vairāk nekā 42 % amerikāņu cieš no D vi tam īna deficīta, un tā trūkum u īpaši izjūt 47 % sieviešu grūtniecības laikā. Viņu bērniem pat bērnībā ir trausli un viegli lūstoši kauli. Ar D vitamīna trūkum u ir saistītas daudzas hroniskas slimības, piemēram, osteoporoze, vēzis un depresija.

D vitam īna trūkum u nevar novērst, lietojot uztura bagātinātājus. Vienīgais līdzeklis ir saules gaisma. Lai D vitam īns ādā veidotos pietiekamā daudzum ā, cilvēkiem ar tum šu ādu saulē ir jāuzturas divas vai trīs reizes ilgāk nekā cilvēkiem ar gaišu ādu. Tumša āda saules starus absorbē mazāk efektīvi, tāpēc šiem cilvēkiem nepie­ciešams ilgāk atrasties saulē. Piemēram, ja afroamerikāņi nesaņem pietiekami daudz saules gaismas, viņiem ir augstāks risks saslimt ar priekšdziedzera vēzi nekā baltādainajiem Amerikas iedzīvotā­jiem. Pretiedeguma krēmu un pat saulesbriļļu lietošana palielina šo risku.

Vasarā tom ēr labāk neuzturēties saulē no p lkst. 10.00 līdz 15.00, bet ziemā, rudenī un pavasarī atrašanās laukā tieši šajā laikā orga­nismam ir vislabvēlīgākā, īpaši tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tuvāk polārajiem apgabaliem.

Lai sasniegtu maksimālo efektu, pirms sauļošanās ieteicams no­skaloties dušā. Pretstatā vispārpieņem tajam uzskatam ir svarīgi atteikties no pretiedeguma krēmiem. Tie ne tikai nepasargā no vēža, bet var to izraisīt. Pretiedeguma krēmi “veiksmīgi” atbrīvo no saules iedarbības pozitīvajiem efektiem.

Sāciet ārstēšanos ar saules stariem, dažas m inūtes pakļaujot to iedarbībai visu ķermeni, ja vien tas ir iespējams, bet pēc tam katru dienu pagariniet sauļošanās laiku par dažām m inūtēm , līdz tas sa­sniegs 2 0 -30 minūtes. Līdzvērtīga pozitīva iedarbība ir vienu stundu ilgai pastaigai saulē. Tā nodrošinās tādu saules devu, lai ādā veidotos pietiekami daudz D vitamīna un ķermenis un prāts būtu vesels, ja vien ievērosiet atbilstošu diētu un veselīgu dzīvesveidu. Organisms saulainajās dienās spēj uzkrāt pietiekami daudz D vitamīna, lai tā pietiktu ziemas mēnešiem.

18. Zāļu tējas aknām

Zāļu tējas spēj uzlabot aknu darbību un nodrošināt šā svarīgā orgāna barošanu un dzīvotspēju. Tās ieteicams dzert 10 dienas katras gadalaiku maiņas laikā vai akūtas saslimšanas gadījumā. Uzlabot aknu darbību un uzturēt tīras asinis palīdz daudzi augi, tom ēr vēr­tīgākie ir tieši šie augi.

Pieneņu saknes (30 g)Tauksakņu saknes* (15 g)Lakricas saknes (30 g)Vārpatu sakneņi (30 g)Jamsa saknes (30 g)Bārbeļu miza (30 g)“Lāča ķepa” (30 g)Ozolu miza (30 g)Mārdadža laksti (30 g)

P iez īm e. Augu nosaukum us latīņu valodā varat atrast grām atas 213. un 214. Ipp.

Lai iegūtu maksimālu labum u, ieteicams visus šos augus lietot vienlaikus. Augu sastāvdaļas samaisa vienādās daļās (izņem ot tauk- sakni, ko pievieno uz pusi mazāk). Tad divas ēdam karotes augu maisījuma aplej ar 0,75 litriem ūdens. Uzlējumu atstāj ievilkties sešas stundas vai uz nakti, pēc tam uzkarsē līdz vārīšanās tem peratūrai un pēc 5 -1 0 m inūtēm nokāš. Ja aizmirsāt augu maisījumu vakarā pārliet ar ūdeni, tad no rīta to uzvāriet un atstājiet ievilkties, kā norādīts iepriekš. Tēju dzer pa divām glāzēm dienā tukšā dūšā, ja iespējams.

Aknas un im ūnsistēm u labvēlīgi ietekmē tēja no sarkanā lapačo koka, ko sauc arī par Pau d'Arco un Taheebo, mizas. Lielisks aknu un asins attīrītājs ir ari Ziemeļamerikas indiāņu augs, ko sauc par čaparalu, lai gan tam ir ļoti rūgta garša.

* D aļa dziednieku uzskata, ka tauksakņu lietošanai ir nelabvēlīgas blakncs, bet es tādas nekad neesm u novērojis, tikai konstatējis to labvēlīgo ietekm i, īpaši uz aknām .

19. Ikdienas eļļas terapija

Eļļas terapija ir vienkārša, tom ēr pārsteidzoši efektīva metode, kā attīrīt asinis. Tā labi palīdz pret asiņu, plaušu, aknu, zobu un smaganu slim ībām, galvassāpēm, ādas slimībām, kuņģa čūlu, zarnu problēmām, sliktu apetīti, sirds un nieru kaitēm, encefalītu, nervo- zumu, sliktu atm iņu, sieviešu kaitēm, sejas pietūkum u un maisiņiem zem acīm. Terapija ir eļļas skalināšana mutē.

Lai izm antotu šo terapiju, nepieciešama auksti spiesta nerafinēta saulgriežu, sezama vai olīvu eļļa. No rīta uzreiz pēc pamošanās vai vismaz pirms brokastīm paņem iet m utē ēdam karoti eļļas un lēnām skaliniet eļļu m utē, sūciet to caur zobiem aptuveni 3—4 minūtes. Tā eļļa vienmērīgi sajauksies ar siekalām un veicinās enzīm u izdalīšanos. Tā kā enzīmi izvelk no asinīm toksīnus, pēc 3 -4 m inūtēm eļļa ir jāizspļauj, jo pretējā gadījumā šie toksīni no jauna reabsorbēsies. Izspļautā eļļa būs kļuvusi pienbalta vai dzeltenīga, jo tā būs piesā­tināta ar toksīniem un miljardiem kaitīgu baktēriju.

Lai labāk atbrīvotos no toksīniem, ieteicams eļļu skalināt mutē vēl divas reizes. Pēc tam mutes dobum u ieteicams izskalot ar dzeramās sodas ('/2 tējkarotes dzeramās sodas izšķīdināta nelielā ūdens dau­dzumā) vai neapstrādāta jūras sāls šķīdumu. Šķīdums mutes dobum u atbrīvos no eļļas un toksīnu atliekām. Pēc tam var iztīrīt zobus, lai pārliecinātos, ka mutes dobum s tiešām ir tīrs. Vēlams notīrīt arī mēli.

Mutes dobum a skalošana ar eļļu likvidē smaganu asiņošanu un padara baltākus zobus. Slimošanas laikā šo procedūru ieteicams atkārtot 3 reizes dienā, bet tikai tad, kad kuņģis ir tukšs. Eļļas terapija ievērojami atslogo un uzlabo aknu funkcijas, jo tā attīra asinis no tām indīgajām vielām, kuras aknas nav spējušas atindēt. Tas dod labum u visam organismam.

20. Metāla zobu plombu nomaiņa

Metāla zobu plombas ir pastāvīgs indīgu vielu avots un, iespē­jams, alerģisku reakciju cēlonis organismā. Visi metāli ar laiku tiek

noārdīti. Mutes dobum ā šo procesu veicina tu r esošais gaiss un m itrum s. Dzīvsudraba amalgamas zobu pildījum s izdala organismā ļoti indīgas vielas un tvaikus. Šā iemesla dēļ Vācijas zobārsti ir aiz­lieguši šādas plombas likt grūtniecēm. Šīs plombas ir aizliegtas arī citās Eiropas valstīs.

Dzīvsudrabs ir bīstams mātei un viņas nedzimušajam bērnam , kā arī ikvienam citam. Aknas un nieres ir orgāni, kuriem ir jātiek galā ar visām bīstamajām vielām, piemēram, tām, ko izdala zobu plom ­bas, tāpēc šie orgāni pakāpeniski saindējas. Kadmijs, ko izm anto, lai piešķirtu zobu protēzēm rozā krāsu, ir pieckārt indīgāks par svinu. Tas var viegli paaugstināt asinsspiedienu virs normas. Tallijs, kurš arī ir dzīvsudraba zobu plombu sastāvā, izraisa kāju sāpes un

paraplēģiju. Šī viela ietekmē ādu, nervu un asinsrites sistēmu. Vei­cot pārbaudes uz metāliem, visiem ratiņkrēslā sēdošiem invalīdiem konstatēta saindēšanās ar talliju. Daudzi cilvēki, kuri kļuvuši par invalidiem pēc metāla plom bu ielikšanas zobos, ir pilnībā atvese­ļojušies pēc tam, kad tās ir no mutes dobum a aizvāktas. 0,5—1,0 g tallija izraisa letālas sekas.

Citas metāla plom bu sastāvdaļas, piem ēram , niķelis, ko izmanto zelta kronīšos, breketēs un bērnu zobu platītēs, un hroms, ir kance- rogēnas jeb vēzi izraisošas. Visi metāli (pat zelts, sudrabs un platīns) lēnām šķīst, un organisms tos absorbē. Sievietēm, kurām ir krūts vēzis, bieži krūšu šūnās lielā daudzum ā ir konstatēti uzkrājušies metāli. Kad metāla plombas izņem, izzūd arī krūšu šūnās uzkrātie metāli, tāpēc vairums cistu saraujas un izzūd pašas no sevis.

Organism a imūnsistēma dabiski reaģē uz indīgo metālu klātbūtni un pakāpeniski rada alerģiskas reakcijas. Šīs alerģijas var izpausties kā sinusīts, tinīts, dziedzeru palielināšanās, tūska, palielināta liesa, artrīts, galvassāpes un migrēna, acu slimības un pat vēl smagākas slimības, piem ēram , paralīze un sirdslēkme. Vienkāršākais veids, kā mazināt alerģijas, ir visu metāla plom bu nom aiņa ar plom bām , kuras nesatur metālus. Ja jums ir nepieciešama zobārsta palīdzība, lai uzliktu zobam kroni, tīrītu zoba kanālu vai ieliktu zoba im plantu,

labāk sameklēt zobārstu, kurš izm anto mazāk kaitīgus materiālus no visiem pieejamiem. Pēc plom bu nomaiņas jāattīra aknas un nieres un 10 dienas jādzer aknu darbību veicinošas tējas (zāļu tēju receptes sk. 173. Ipp.).

21. Emocionālās veselības sabalansēšana

Būtībā jebkura fiziska kaite ir emocionālās nelīdzsvarotības sekas. Emocijas ir signāli par kom fortu un diskom fortu organismā, kurus saņemam savas apzinātās darbības laikā. Emocijas veido specifiskas vibrācijas, kuras “pasaka”, kā mēs jūtamies, kā mēs uztveram citus un kas ir labs, kas - slikts, kas — pareizs un kas - aplams gan mūsu dzīvē, gan pasaulē. Emocijas ir kā spoguļattēls, kurš atklāj visu, kas mums ir jāzina, pārdzīvojot neveiksmes dzīvē. Mūsu ķermenis, kurš spēj tikai sajust, ir kā emocionāls spogulis jeb ziņnesis. Netīrs spogu­lis atspoguļo tikai kādu daļu no mūsu attēla vai arī sakropļo to. Ja esam emocionāli iztukšoti un nesaprotam, kas ar m um s notiek, tas ir tādēļ, ka neesam gatavi klausīties, saprast un sekot ziņojumiem, ko ķermenis cenšas mums pārraidīt.

Emocionālas problēmas liecina par pašpārliecinātības trūkum u. Ja neesam pārliecināti, kāpēc m um s ir kādas noteiktas emocijas vai fizis­kas problēmas, mēs neesam kontaktā paši ar sevi un tādēļ nespējam radīt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Daudzi cilvēki ir tik ļoti atrauti no savām izjūtām, ka pat nezina, ko viņi jūt. Sevis apzināšanās palīdz mums izprast, kur mēs esam un kas mēs esam. Ļaujoties emocijām tik ilgi, cik ilgi tās pastāv, mēs varam atbrīvot milzīgu radošo spēku, kas “snauž” mūsos. Emocijas nav jātiesā vai jāapspiež; tās ir jāizprot un jāpieņem. Kad iemācīsimies tās vērot, mēs izpratīsim to patieso nozīmi. Mēs spēsim apzināti un atbilstoši savai gribai reaģēt uz grūtām situācijām un cilvēkiem, nevis to darīt neapzināti.

Emocijas grib, lai tās atzīst, jo tās ir vienīgais veids, kā orga­nisms var paziņot mums, kā mēs patiesībā uztveram citus un paši sevi. Akceptējot un godājot visas savas izjūtas un emocijas, nevis

apspiežot tās, mēs sākam piedzīvot citu dzīves realitāti, kas piedāvā m ums brīvību no aizspriedumiem un sāpēm. Mēs sākam saskatīt jēgu un mērķi visā, kas ar m um s notiek, neatkarīgi no tā, vai tas ir “pareizs” vai “nepareizs”, “labs” vai “slikts”. Tas novērš bailes, kā arī visas citas emocijas, kuras rodas no bailēm. Savu emociju saba­lansēšana ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā nodrošināt labu veselību, laimi un mierīgu dzīvi.

G rām atā Lifting the Veil o f Duality ir atrodamas metodes, idejas un mākslas darbi, kuri ir veidoti, lai līdzsvarotu emocionālo vese­lību. Būtībā problēm u, ierobežojum u, slim ību, sāpju un ciešanu uztvere kopum ā pēc šīs grāmatas izlasīšanas var būtiski mainīties. Turklāt tas, kas iepriekš spēja izraisīt paātrinātu novecošanos vai pat fizisku slimību, var strauji pārmainīties lieliskā iespējā radīt prieku, pārpilnību, vitalitāti un atjaunošanos visas atlikušās dzīves laikā.

Vienlaikus varat gūt lielu labumu, veicot vienkāršu em ociju līdz­svarošanas vingrinājum u, ja liksiet savam prātam atgriezties brīniš­ķīgajā bērnībā, piemēram, kad jums bija trīs gadi. Atcerieties, cik ļoti brīvs un jautrs jūs bijāt. Jums nebija nekādu iepriekš izveidotu aizspriedumu par to, kas ir pareizi un kas — nepareizi, kas ir labs un kas ir slikts, skaists un neglīts. Iztēlojieties, kā sadarbojaties ar citiem cilvēkiem ar apbrīnu, vispārēju vieglumu un nevainīgu atvērtību. Jūs esat ieinteresēts visā, kas notiek, jūtaties drošs, lolots un mīlēts. Tad pārslēdzieties uz dzīves periodu, kad bijāt tādā situācijā, kurā vairs šo sajūtu nebija: jūs izjutāt mīlestības trūkum u vai sevis igno­rēšanu, tikāt sodīts, kritizēts vai izmantots. Pamaniet kontrakcijas un vēsumu savā sirdī! Tad vēlreiz atgriezieties nevainīgajā bērnībā un pārnesiet šo sajūtu uz situāciju, kas jums radījusi tik daudz sāpju. Sajūtiet sevi ar trīsgadīgā bērna nevainību un neslēpto prieku un izstarojiet to uz visām pusēm. Sajūtiet, kā viss ap jums piepildās ar šo priecīgo starojum u. Tagad domās pārcelieties uz vēl kādu citu dzīves situāciju, kas padarīja jūs nelaimīgu, un atkārtojiet šo procesu. Izejiet cauri visām savas dzīves grūtībām un negatīvajai pieredzei un sadziedējiet tās ar savu trīsgadīgā bērna prieku.

Šis vingrinājum s ir tik efektīvs tāpēc, ka īstenībā laiks nav lineārs. Laiks ir vienīgi jēdziens, kuru mēs lietojam, lai atdalītu notikum us, kuri jau ir notikuši, notiek pašlaik vai var norisināties kaut kad nākotnē. Tāpēc pagātnes notikum iem ir tikpat spēcīga ietekme uz mums tagad, cik toreiz, kad tie notika. Tieši tāpēc pasaulē ir tik daudz baiļu, ciešanu, stresa, dusm u, konfliktu un noziegumu. Vai­rums cilvēku nespēj atbrīvoties no savas pieredzes pagātnē un tādēļ atkārto tos pašus scenārijus, lai risinātu problēm as vienā vai citā veidā. Tomēr, atbrīvojoties no negatīvās pieredzes ar šo vienkāršo paša veikto vingrinājum u, jūs varat m ainīt savu pagātni un tādējādi tagadni un nākotni.

Varbūt ir nepieciešama viena vai divas nedēļas (20—30 m inūtes dienā), lai izietu cauri savai pagātnei un tā sadziedētu savas nesaba­lansētās emocijas, tom ēr ir vērts to izdarīt. Vienmēr, kad jūs negatīvi reaģējat uz kaut ko savā dzīvē, tas notiek tāpēc, ka jums iepriekš ir bijusi negatīva emocionālā pieredze. Līdzsvarojot visas nevēlamās pieredzes, kuras ir bijušas kopš agras bērnības līdz pat šodienai, jūs varat paši sev palīdzēt atbrīvoties no emocionālo, fizisko un garīgo problēm u cēloņiem un novērst jaunu problēm u rašanos.

6 . N O D A Ļ A

Aknu un žultspušļa attīrīšanas pozitīvā ietekme

Dzīve bez slimībām

S lim īb a s nav mūsu dzīves sastāvdaļa. Slim ību sim ptom i vienīgi norāda, ka organisms cenšas pārvarēt stipru kaitējumu vai pat dzī­vību apdraudošu situāciju. Mēs saslimstam tad, kad mūsu im ūn- sistēma ir apspiesta un uzkrātie indīgie atkritumprodukti tai ir radījuši pārslodzi. Organisma atbildes reakcija uz šāda veida galēju piesārņojumu ir attīrīšanās no šiem toksīniem dažādos, bieži vien mums nepatīkamos, veidos. Organisma pašaizsardzības m etodes un attīrīšanās bieži ir saistīta ar sāpēm, drudzi, infekcijām, iekaisu­miem un čūlu veidošanos. Smagākajos gadījumos attīstās vēzis vai nogulsnes uz artēriju sienām, kas palīdz novērst slimnieka draudošo nāvi. Vairumā gadījum u iekšēja “slāpšana” notiek vai nu pirms, vai vienlaikus ar aknu žultsvadu nosprostošanos. Kad aknas, kas ir organisma galvenā rūpnīca un detoksikācijas centrs, ir nosprostojuši žultsakmeņi, slimība ir loģiskas sekas.

Kad attīrāt aknu žultsvadus no nosprosto jum iem un pēc tam ieviešat un ievērojat līdzsvarotu diētu un pareizu dzīvesveidu, orga­nisms dabiskā veidā atgriežas līdzsvara stāvoklī jeb homeostāzē. Šo līdzsvara stāvokli vairums cilvēku sauc par labu veselību. Teiciens par to, ka novērst slim ību ir lētāk nekā ārstēt, pilnībā attiecas arī

uz aknām. Ja aknas uztur tīras no žultsakmeņiem, arī organisms ir līdzsvarots. Tīras aknas nodrošina labu veselību bez izdevumiem.

Veselības apdrošināšanas sabiedrības un viņu klienti tikai iegūtu no aknu un žultspūšļa attīrīšanas. Šīm sabiedrībām būtu ievērojami mazākas apdrošināšanas maksas un izdevumi, jo apdrošinātajiem cilvēkiem bū tu krietni labāka veselība, viņi mazāk kavētu darbu slimības dēļ un atbrīvotos no bailēm un sāpēm, kas parasti ir sais­tītas ar slimībām. Vecākā paaudze vairs netiktu uzskatīta par nastu, jo viņi aizvien vairāk spētu paši sevi aprūpēt un aizvien retāk būtu aprūpējami. Veselības aprūpes izmaksas ievērojami samazinātos, un tas būtu vienīgais veids, kā nodrošināt progresu un labklājību tādās valstīs kā, piem ēram , ASV u n Lielbritānija. Ja pašreizējā tendence palielināt izdevumus veselības nodrošināšanai ASV turpinās pieaugt tādā pašā tem pā kā iepriekšējās desmitgadēs, vairums lielo uzņē­m umu, iespējams, bankrotēs, ja tie tāpat kā līdz šim nodrošinās savu darbinieku veselības apdrošināšanu.

Labu veselības aprūpi nevar izm ērīt ar to, cik daudz naudas tiek tērēts slim ību sim ptom u ārstēšanai. Slimību sim ptom u ārstēšana nenovēršami būs jāturpina, jo netiek ņemti vērā slim ību cēloņi, un kļūs vēl sliktāk, ja tos turpinās ignorēt. Atbilstoši m ūsdienu medicīnas priekšnoteikum iem , lai “veiksmīgi” ārstētu slimību sim ­ptomus, kas nom āc paša organisma dziedinošās spējas, slimniekam ir jālieto indīgas zāles, jāpakļauj sevi radiācijas ietekmei vai jāveic operācijas. Visas šīs medicīniskās iejaukšanās rada kaitīgas blaknes, kuras savukārt ir cēlonis jaunām slimībām un nepieciešamībai tās no­vērst.

Atra slim ību sim ptom u nom ākšana ir galvenais hronisku slimību, priekšlaicīgas nāves un, protams, arī veselības aprūpes izmaksu palie­lināšanās cēlonis. Katru gadu aptuveni 900 000 cilvēku bezjēdzīgi mirst no blaknēm , ko rada dārgā medicīniskā aprūpe. Būtībā ārstēt slimību un novērst jaunu slim ību rašanos var bez dārgām izmak­sām. Tradicionālā medicīna vairum am cilvēku visā pasaulē kļūst aizvien mazāk un mazāk pieejama, un šķiet, ka tā nākotnē kļūs par

privilēģiju, kuru varēs atļauties relatīvi nedaudz cilvēku. Ja aknu un žultspūšļa attīrīšanu ārsti nozīm ētu kaut vai tikai tiem, kuriem konstatēti žultsakmeņi, tas palīdzētu 20 m iljoniem ASV slimnieku dzīvot norm ālu dzīvi un justies labi, kā arī novērstu daudzas citas ar žultsakmeņiem saistītas slimības.

Aknu attīrīšana atjauno ne tikai norm ālu žultspūšļa un aknu darbību, bet sniedz daudz lielāku labum u. Tā palīdz cilvēkiem aktīvi rūpēties par savu veselību visu atlikušo dzīvi. Veselības polises iegāde negarantē dzīvi bez šīm slimībām. Laba veselība izveidojas dabiskā ceļā, ja organism u visu laiku uztur brīvu no žultsakm eņiem un citiem indīgiem atkritum produktiem un cilvēks pilda galvenos nosa­cījumus, lai saglabātu dzīvesprieku un vitalitāti visu atlikušo dzīvi.

Uzlabota gremošana, enerģija un vitalitāte

Laba gremošana nozīmē, ka organismā notiek trīs pamatprocesi.

• Uzņemtais uzturs tiek sadalīts organismam izmantojamās barības vielās.

• Barības vielas tiek absorbētas, piegādātas visām šūnām un efektīvi iekļautas vielmaiņā.» >

• A tkritum produkti, kas rodas uzturvielu sašķelšanas un barības vielu izmantošanas procesos, tiek pilnībā izvadīti no organisma caur izvadorgāniem un izvadsistēmām.

Lai nodrošinātu efektīvu vielmaiņu 6 0 -1 0 0 triljonos šūnu, orga­nism am nepieciešama laba gremošana. Lai uzturētu hom eostāzi, organism am katru dienu ir jārada 30 m iljardi jaunu šūnu, kas nom aina tikpat daudz veco, nolietoto un bojāto šūnu. Ja šis process notiek vienmērīgi katru dienu un katru gadu, jaunās šūnu paaudzes organismā darbojas tikpat efektīvi un veselīgi kā iepriekšējās. Pat ja noteiktas šūnas, piem ēram , smadzeņu šūnas un sirds šūnas, nav iespējams atjaunot (šī teorija gan jau ir novecojusi), to sastāvdaļas, piem ēram , oglekļa, skābekļa, ūdeņraža un slāpekļa atomi (no tiem

sastāv gaiss, ko mēs elpojam), tom ēr šajās šķinās tiek nepārtraukti atjaunotas.

Tomēr dabiska šūnu vai atom u nom aiņa vairum am cilvēku, kuri dzīvo steidzīgajā pasaulē, kurā ļoti maz laika atliek veselīga dzīves­veida un sabalansētas diētas ievērošanai, vairs nav pilnībā efektīva. Mūsdienās cilvēki ir neveseli tāpēc, ka viņi ēd neveselīgu pārtiku un dom ā sliktas domas. Pretstatā tam barojoša diēta sastāv no dabis­kiem, nepiesārņotiem produktiem un svaiga, tīra ūdens.

Tikai nedaudzās sabiedrībās ir izdevies saglabāt jaunību un vese­lību visās vecuma grupās. Šie cilvēki dzīvo attālās un grūti sasnie­dzamās vietās, piemēram, Kaukāza kalnos Gruzijā, H im alaju kalnos Indijā, T ibetā un Ķīnā, Andu kalnos Dienvidamerikā un dažos M ek­sikas ziemeļu apgabalos. Viņi ēd tikai tīru, svaigu pārtiku. Tomēr jums nav jādzīvo attālos pasaules nostūros, lai saglabātu veselību. Tas ir pilnīgi norm āli, ka 100 gadus vecam vai pat vēl vecākam cilvēkam ir tīri asinsvadi (sk. 14. att.).

14. a ttē ls . Artērijas šķērsgriezums 100 gadus vecai amerikānietei

A ttīro t organism u un nodrošinot tam labu aprūpi, jebkuram ir iespējams uzlabot savu dzīves kvalitāti un būt enerģiskam un vitālam - sasniegt dabisku, cilvēka cienīgu veselības stāvokli. Labi funkcionējoša gremošanas sistēma, arī aknas, kas ir brīvas no žults­akm eņiem , nodrošina tādu stāvokli, kurā organisms spēj regulēt vienm ērīgu šūnu nom aiņu bez toksisku vielu uzkrāšanās. Tas ir labākais līdzeklis pret novecošanos un slimībām, kāds vien var būt.

Atbrīvošanās no sāpēm

Sāpes ir signāls, ko organisms izmanto, lai identificētu un novēr­stu problēm as, kas saistītas ar orgānu, orgānu sistēmu, m uskuļu un saišu darbības traucējum iem . Sāpes pašas par sevi nav slimība, bet gan signāls, ko rada imūnsistēma kā atbildi uz nenorm ālu situāciju, piem ēram , limfas, asins vai atkritum vielu radītu nosprostojum u. Jebkurš nosprostojums izraisa sliktu apgādi ar skābekli. Audi, kuriem trūkst skābekļa, gandrīz vienm ēr raida sāpju signālus. Ja sāpes mazi­nās dabiskā veidā, kad organisms attīrās vai atbrīvojas no aizspros­tojum iem (bez pretsāpju līdzekļiem), tas nozīmē, ka organisms ir atguvis līdzsvara stāvokli. Hroniskas sāpes liecina, ka imūnsistēmas atbildes reakcija un organisma pašattīrīšanās spējas nav pietiekamas un joprojām nav novērsts patiesais slimības cēlonis.

A knu un žultspūšļa attīrīšana no žultsakm eņiem var palīdzēt mazināt vai arī novērst sāpes organismā neatkarīgi no tā, vai tās skar locītavas, galvu, nervus, muskuļus vai citus orgānus. Organism s ir tik vesels, cik tīras ir asinis un limfa. Ja asinīs un limfā ir daudz toksīnu aknu žultsvadu nosprostojum u dēļ, tad vājākajās organisma vietās ir iekaisumi vai infekcijas, bojātas šūnas vai audi. Ja sliktas aknu darbības dēļ ir traucēta gremošana, vielmaiņa un atk ritum ­vielu izvadīšana no organisma, imūnsistēma nespēj veikt organisma dziedināšanu pietiekamā apjomā.

Dziedināšanas spējas ir atkarīgas no tā, cik efektīvi darbojas im ūn­sistēma, kuras lielākā daļa atrodas tievajā zarnā. Lai nodrošinātu,

ka imūnsistēma darbojas bez stresa un pārslodzes, aknām , kas ir galvenais gremošanu un šūnu vielmaiņu kontrolējošais orgāns, jābūt bez nosprostojum iem (žultsakmeņiem). Ja imūnsistēma tievajā zarnā ir vāja, tā būs pavājināta arī pārējās organisma daļās. Kad nospros- tojum i tiks novērsti un imūnsistēma atsāks darboties ar pilnu jaudu un efektivitāti, sāpes mazināsies autom ātiski. Tāpat kā jums naktī nav jācīnās pret tum su citādi, kā vien ieslēdzot gaismu, arī sāpju signāli nav jānom āc, jo tie jūs brīdina par briesmām, kuras tuvojas. Tā kā nepārtrauktas sāpes izraisa hronisks aizsprostojums, vispirms ir jāattīra aknas, tievā zarna, nieres un limfātiskā sistēma, pirms mēģina novērst sāpes. G andrīz visos gadījumos šāda pieeja palīdz mazināt sāpes un atjauno veselību, kā arī atbilstošu imūnsistēmas darbību.

Kustīgs ķermenis

Fiziskā lokanība ir rādītājs, kas liecina, cik labi ar barības vielām un ūdeni, ko mēs uzņemam ar uzturu, un ar skābekli, ko ieelpo­jam no gaisa, ir apgādāti orgāni, locītavas, muskuļi, saistaudi un šūnas. Gremošana un vielmaiņa padara uzņemtās vielas pieejamas šūnām, tāpēc šiem procesiem ir jānotiek nevainojami, lai cilvēkam ilgstoši būtu laba veselība. Stīvums locītavās un muskuļos liecina par skābo vielmaiņas atkritum produktu uzkrāšanos šajās organisma daļās sliktas gremošanas un izvadspēju dēļ.

Cilvēki, kas nodarbojas ar jogu, vingrošanu vai jebkuru citu fiziskās aktivitātes veidu un ir veikuši vairākas aknu attīrīšanas procedūras, pam ana, ka palielinās mugurkaula, locītavu un mus­kuļu kustīgums. Kaklā un plecu rajonā sāk samazināties minerālsāļu nogulsnes, izzūd sāpes un stīvums. Ķermenis kļūst “elastīgāks”, jo saistaudi, kuri saista kopā šūnas, atkal kļūst lokanāki un šķidrāki.

Upe, kurā ir dzidrs, tīrs ūdens, plūst vieglāk un ar mazāku berzi nekā upe, kura ir pilna ar netīrum iem un dubļiem . Viena no aknu galvenajām funkcijām ir uzturēt asinis tik šķidras, lai tās spētu pie­gādāt šūnām barības vielas un savākt no tām atkritumvielas, kā arī

aiznest horm onus, kur tie ir nepieciešami. Biezas asinis ir biežākais slimību cēlonis. Par asiņu sabiezēšanu liecina lokanības trūkum s dažās ķerm eņa daļās vienlaikus ar citiem sim ptom iem , piem ēram , nogurum u. Ja m ugura un locītavas regulāri ir stīvas un sāpošas, tas liecina, ka vairums iekšējo orgānu cieš no asins apgādes trau­cējumiem. Asinsrite ievērojami uzlabojas pēc aknu atbrīvošanas no žultsakmeņiem. Līdz ar to palielinās visa ķerm eņa lokanība un kus­tīgums. Regulāri veicot piem ērotus vingrojumus, iespējams veicināt un saglabāt šo atgūto lokanību.

Lokans ķermenis norāda arī uz to, ka prāts ir atvērts un spē­jīgs piemēroties. Turpretī stīvs ķermenis liecina par neelastīgu un

baiļpilnu prātu. Kad organism s tiek apgādāts ar šķidrākām asi­nīm, tad stīvums sāk izzust un atklātāks un piekāpīgāks kļūst arī prāts.

Novecošanās apturēšana

Daudzi cilvēki uzskata, ka novecošanās ir neizbēgama parādība, kas, tāpat kā slimība, sagādā ciešanas. Tom ēr šāds uzskats ir pareizs rikai tad, ja izpaužas novecošanās “negatīvās” sekas. Uz novecošanos var paraudzīties arī kā uz pozitīvu augšanas procesu, kas padara dzīvi bagātāku, pavairo cilvēka gudrību un nodrošina pieredzi un briedum u. Neviens no šiem aspektiem parasti nav saistīts ar cilvēka jaunību. Negatīvais novecošanās aspekts, kuru parasti vairums cil­vēku akcentē, ir vielmaiņas traucējumi, kas pakāpeniski attīstās šajā dzīves posmā.

Nevēlamās novecošanās sekas ir barības vielu trūkum s šūnās. Kad organism a šūnas nav spējīgas pietiekam i ātri atbrīvoties no vielmaiņas atkritum produktiem , kuri katru dienu tajās rodas, daļa no tiem uzkrājas šūnu membrānās. Rezultātā šūnu m em brānas kļūst par “atkritum u tvertnēm ”. Šūnas pašas nespēj atbrīvoties no saviem atkritum iem , jo ap tām esošie saistaudi ir piesārņoti ar citām atkri- tum vielām , kas radušās limfvadu nosprostojum u dēļ. Laika gaitā

neefekrīvā atkritum vielu aizvākšana kļūst aizvieij izteiktāka un manā­māka. Aizturētās atkritumvielas pakāpeniski nobloķē šūnām skā­bekļa, barības vielu un ūdens piegādi un padara m em brānas aizvien biezākas. Jaundzim ušiem bērniem šūnu membrānas ir ļoti plānas, gandrīz bezkrāsainas un caurspīdīgas. M ūsdienās 70 gadus veciem cilvēkiem šūnu m em brānas ir vidēji vismaz piecas reizes biezākas nekā bērnu ķermeņa šūnās. Veciem cilvēkiem šūnu membrānas ir brūnā krāsā, bet dažkārt pat melnas. Šis šūnu deģeneratīvais process ir tas, kas rada novecošanos.

Normālā novecošanās procesā, kas sākas jau no piedzimšanas brīža, visas ķermeņa šūnas pakāpeniski nomainās ar jaunām šūnām. Savukārt nenorm āla novecošanās procesa laikā jaunveidojušās šūnas vairs nav tik veselīgas, kā bija iepriekšējās šūnas. Bojātās šūnu gru­pas un audi kļūst vājāki un cieš no barības vielu nepietiekamības, tāpēc nākamā šūnu paaudze nav veselīga. Drīz vien arī jauno šūnu membrānas piesārņojas. Tās vairs nespēj radīt jaunas, veselas šūnas. Kad šūnas un tās apņemošie saistaudi aizvien vairāk un vairāk uzkrāj indīgās vielas, arī ķermeņa orgāni sāk novecot un nolietoties.

Ada, kas ir ķerm eņa lielākais orgāns, arī sāk ciest no barības vielu trūkum a. Rezultātā tā zaudē daļu sākotnējās elastības, maina savu dabisko krāsu, kļūst sausa, nelīdzena un tajā veidojas bojājumi, kuros ir uzkrājušies vielmaiņas atkritum produkti. Šajā stadijā novecošanās negatīvie aspekti kļūst labi pam anām i. Tāpēc ir pašsaprotami, ka ārējā novecošanās, kas ir tiešs vielmaiņas traucējum u rezultāts, sākas organisma iekšienē.

Gremošanas un aknu darbības traucējum i ir galvenie neefektīvas vielmaiņas cēloņi. G an gremošana, gan aknu darbība var lielā mērā uzlaboties, ja no aknām un žultspūšļa izvada visus žultsakmeņus un ar vienkāršām attīrīšanas m etodēm atbrīvo no piesārņojum a arī orgānus, audus un šūnas, kā izskaidrots šajā grāmatā. Tiklīdz šūnas sāk “nomest tum šo ādu” (attīrīšanās dabisks rezultāts), uzlabojas skābekļa, barības vielu un ūdens uzņemšana tajās, tāpēc palielinās šūnu dzīvotspēja. Ja gremošana un vielmaiņa tu rp ina uzlaboties,

šūnas atkal kļūst jaunas un darbīgas. Līdz ar to novecošanās tiek pārtraukta un cilvēks var izbaudīt galvenokārt tās pozitīvos aspektus.

Iekšējais un ārējais skaistums

Pastāvīga šūnu vielmaiņas uzlabošanās ietekmēs kā jūsu pašsajūtu, tā arī ārējo izskatu. Veci cilvēki izskatās starojoši un jauneklīgi, ja ir patiesi veseli. Tātad, ja vēlaties panākt ārējo skaistumu, vispirms ir jāveido iekšējais skaistums.

Ja ķermenis ir uzkrājis daudz atkritum vielu, tas nespēj nodrošināt skaistum u un augstu pašapziņu. Joprojām attālās pasaules vietās sastopamas iezemiešu grupas, kuras izbauda perfektu veselību un dzīvesprieku. Šie ļaudis regulāri attīra savas aknas, nieres un zarnas, lietojot eļļas, ārstniecības augus un dziednieciskus šķidrum us. M ūs­dienu m odernajā sabiedrībā cilvēki par šīm m etodēm ir aizmirsuši, jo rūpējas galvenokārt par ārējā fiziskā skaistuma radīšanu un saslim­šanas gadījum ā cenšas novērst slimību sim ptom us, nevis cēloņus.

Tie, kuri ir vairākkārt veikuši aknu attīrīšanu, apgalvo, ka orga­nisms jūtas daudz labāk, viņi dzīvo pilnvērtīgāk un labāk iekļaujas vidē. Kad organisms ir pilnībā attīrīts, daudzos gadījumos cilvēkiem ir palielinājusies pašapziņa un uzlabojusies spēja izprast citus. Aknu attīrīšana ievērojami uzlabo dzīvotspēju un vairo iekšējo skaistumu. Tā ne tikai palēnina un ap tu r novecošanos, bet liek arī justies jau­nākiem un pievilcīgākiem neatkarīgi no patiesā vecuma.

Emocionālās veselības uzlabošanās

Aknu attīrīšana tiešā veidā ietekmē to, kā cilvēks uztver pats sevi un līdzcilvēkus. Stresa ietekmē katrs kļūst viegli aizvainojams, īgns, vīlies vai pat nikns. Vairums cilvēku atzīst, ka stress rada problēmas viņu dzīvē. Tomēr tā ir rikai daļēja patiesība. Mūsu attieksme pret notikum iem , situācijām un cilvēkiem ir pilnīgi negatīva tāpēc, ka mēs netiekam ar to galā.

Aknas nosaka ari mūsu rīcību stresa situācijas, jo tās uztur nervu sistēmu, apgādājot to ar ļoti svarīgām barības vielām. Zultsakmeņi traucē normālu barības vielu sadalīšanu, liekot organismam veikt ārkārtējus pasākumus, piemēram, pastiprinātu stresa horm onu izda­līšanu. īslaicīgi šī ātrā pirmā palīdzība palīdz nodrošināt vairumu organisma funkciju, tom ēr ilgstošā laika posmā organisma līdzsvars tiek izjaukts un ari nervu sistēma zaudē līdzsvaru. Kad sākas šāds līdzsvara zudums, jebkurš ārējais spiediens vai prasība spēj ierosināt pārmērīgu stresa atbildes reakciju, kura savukārt liek justies nervo­zam un nom āktam .

Mūsu em ocionālā veselība ir cieši saistīta ar fizisko veselību. Aknu attīrīšana un tīru aknu uzturēšana palīdz nodrošināt em o­cionālo līdzsvaru. Atbrīvojoties no žultsakmeņiem, atbrīvojamies arī no jebkurām dziļi iesīkstējušām dusm ām un aizvainojuma, kas var bū t krājies ilgu laiku (ķermenis glabā dažādas emocijas atšķirīgās organisma daļās). Atbrīvošanās no tā, kas bijis pagātnē un ko nav izdevies atrisināt, var piešķirt dzīvei jaunu jēgu. Brīvības un eifori­jas izjūta, kuru parasti izjūt tūdaļ pēc aknu attīrīšanas, saglabāsies ilgstoši, ja aknas un žultspūslis būs pilnībā attīrīts.

Skaidrs prāts un lielāks radošums

Prāta skaidrība, laba atmiņa, radošum s un spējas koncentrēties ir atkarīgas no tā, cik labi tiek pabarotas smadzenes un nervu sistēma. Neefektīva asinsrite vājina un apspiež garīgos procesus. Tas savukārt rada stresu un nervu sistēmas pārpūli.

Līdz ar katru nākamo aknu attīrīšanas reizi jūs, visticamāk, pama­nīsiet, ka aizvien vairāk uzlabojas jūsu prāta spējas. Daudzi cilvēki stāsta, ka viņu prāts ir kļuvis mazāk šaudīgs un daudz atbrīvotāks. C iti apgalvo, ka viņiem radušās interesantas idejas, kas palīdz gūt panākum us darbā un strādāt radoši. Mākslinieki atklāj, ka viņiem pavērušās jaunas radošās izpausmes dimensijas, piem ēram , precīzāka krāsu un form u uztvere.

Tie, kuri ir saisrīti ar garīgo izaugsmi vai sevis pilnveidošanu, atklās, ka visu žultsakm eņu izvadīšana no aknām palīdz viņiem iedziļināties sevī, atklāt iepriekš neiepazītas izjūtas, kā arī pilnvēr­tīgāk izm antot savu garīgo potenciālu. Aknu attīrīšana īpaši palīdz līdzsvarot saules pinuma čakru. Saules pinum s ir ķermeņa enerģijas centrs, kas atbild par gribasspēku, enerģijas uzņemšanu un sadalī­jum u, kā arī par aknu, žultspūšļa, kuņģa, aizkuņģa dziedzera un liesas darbību. Šis centrālais fiziskās un emocionālās aktivitātes “slēdzis” daudz labāk sāk darboties pēc atkārtotām aknu attīrīšanām.

7 . N O D A Ļ A

Cilvēku stāsti par aknu attīrīšanu

C ik daudz pārm aiņu manā dzīvē ienesa aknu attīrīšana! Esmu 46 gadus veca sieviete, kurai visu dzīvi bijušas dažādas veselības pro­blēmas. Bērnībā man bija mazsvarīgas, toties daudzas un nepārtrauk­tas veselības problēmas. Pusaudzes vecumā šīs mazsvarīgās problēmas jau bija kļuvušas par lielām problēm ām . Ceļš uz labu veselību bija garš un ļoti grūts. M an ir veikta zondēšana, izdarītas neskaitāmas injekcijas, skenēšanas un rentgena analīzes, kontrastvielu ievadīša­nas organismā, kā arī izdarītas piecas operācijas. Ir izrakstīti un esmu lietojusi milzīgi daudz m edikam entu, turklāt daļu no tiem, piem ēram , antibiotikas, lielās un pat ļoti lielās devās. M an vienmēr īslaicīgi ir kļuvis labāk, bet problēmas tom ēr ir saglabājušās, un pēc kāda laika citā organisma daļā ir parādījušies vēl izteiktāki slimību sim ptom i nekā iepriekš.

Pēc tam kad biju izmēģinājusi visu, ko piedāvā medicīna, un jutos pilnīgi bezspēcīga, nolēm u atgūt veselību dabiskā ceļā. Lasīju visu, ko vien varēju sameklēt par šo tēm u, pārtraucu lietot m edikam en­tus, kurus ieteica ārsts, mainīju savu uzturu un veicu vairākkārtēju zarnu attīrīšanu. Tas palīdzēja, un m ana veselība sāka ievērojami uzlaboties, tom ēr vēl nebija laba. M an trūka enerģijas un bija stin­gri jāievēro diēta, lai no jauna neatsāktos gremošanas traucējumi, rad, paldies Dievam, draudzene kādu dienu iedeva grām atu, kuru, kā viņai šķita, man būtu vērts izlasīt. Tā bija Brīnumainā aknu un

žults pūšļa attīrīšana. Tagad esmu veikusi sešas aknu attīrīšanas pro­cedūras. Process vēl nav beidzies, toties rezultāts ir ļoti pārliecinošs. Pēdējie seši mēneši m an bijuši patiesi pārsteidzoši.

Līdz šim esmu atbrīvojusies aptuveni no 2000 žultsakmeņiem, kas bijuši no zirņa lieluma līdz golfa bum biņas lielumam. Turklāt bija arī negaidīts labums - es atbrīvojos no neliela audzēja un dažā­diem parazītiem. Pārsteidzošā veidā no trauslas un slimīgas būtnes esmu pārvērtusies enerģiskā un spēcīgā cilvēkā. Mana gremošana ir pilnībā mainījusies, un gremošanas trakts darbojas normāli - nekad iepriekš tā nav bijis.

V ienm ēr esmu cietusi no deguna blakusdobum u problēm ām , bet tagad tie pakāpeniski kļūst brīvi, jo izzūd alerģijas. Draugi un ģimene ir liecinieki šīm milzīgajām pārm aiņām , kas ar mani notiek. Viņi nespēj vien nobrīnīties, cik daudz enerģijas man ir. M anas fiziskās un garīgās pārm aiņas ir ļoti neparastas, tāpēc es par tām vēlos pastāstīt visai pasaulei. Dzīve nekad nav bijusi tik jauka, kāda tā ir tagad. Par katru dienu esmu pateicīga Brīnumainajai aknu un žultspūšļa attīrīšanai un vēlos dalīties pieredzē ar katru, kurš grib sev palīdzēt dabiskā veidā un sākt jaunu dzīvi. Pašreizējās izjūtas man joprojām ir tik nepierastas, ka katru rītu pamostoties baidos, vai tas nav tikai sapnis. Bet mans sapnis ir kļuvis par īstenību. Dzīve bez veselības nav nekāda dzīve. U 11 beidzot m ana dzīve ir sākusies!

D ebija Percca, Vācija

Es pabeidzu savu desm ito aknu attīrīšanas procedūru aptuveni pirms trim nedēļām, un šajā pēdējā reizē vairs nebija neviena žults- akmeņa. Divpadsmit mēnešu laikā esmu atbrīvojies no vairāk nekā 9000 žultsakmeņiem. M ana veselība ir kļuvusi daudz labāka - nav nogurum a un ir ļoti daudz enerģijas. Pirms gada, kad sāku attīrīša­nos, man nepārtraukti bija kāda slimība. Neskaitāmas reizes man bija panarīcijs (pirkstu galu infekcija), kura dēļ tiku ievietots slimnīcā, lai saņem tu antivielas. Vēlāk saslimu ar vējbakām, pēc tam - ar jostas rozi, no kuras m an palikušas dažas rētas. Tad sākās encefalīts,

kas ietekmēja redzi. Jāatzīst, ka tolaik es īpašif nevēlējos atveseļoties. M ana resnā zarna dažkārt darbojās ļoti gausi. M utes dobum ā radās nejaukas infekcijas, kuras, pēc zobārsta dom ām , bija sabojājušas žokli. Bet tagad atkal jūtos neizsakāmi labi un esmu pateicīgs jums un jūsu brīnišķīgajai grāmatai. Ar vislabākajiem novēlējumiem -

Roberts M., Lielbritānija

Mans klients, 33 gadus vecs vīrietis, kuram pirms diviem gadiem tika izoperēts galvas smadzeņu audzējs, cieta no galvassāpēm kopš 10 gadu vecuma. Vēl gadu pēc operācijas galvassāpes nebija rim u­šas, tāpēc viņš kavēja darbu un sala, drebinājās vai svīda. Pirms gada ķirurgs viņam vēlreiz atvēra galvaskausu, lai mazinātu šķid­rum a radīto spiedienu (es to varu paveikt ar rokām). Galvassāpes neatkāpās, un vairākas reizes dienā vīrietis 30 sekundes galvā juta džinkstēšanu, kas būtiski traucēja braukt ar auto.

Ieteicu viņam veikt aknu attīrīšanu. Tagad viņš to ir veicis divas reizes. Nu jau trīs nedēļas kopš pēdējās attīrīšanas viņš jūtas labāk nekā visos pēdējos gados, jo galvassāpes un džinkstēšana galvā ir rimusies, sejas krāsa uzlabojusies un acis kļuvušas skaidras, spožas. Viņš nespēja noticēt, ka aknu attīrīšanas laikā dažās sekundēs varēja izdalīties daudzi tūkstoši žultsakmeņu. Viņš ir patiesi pateicīgs un sajūsmināts par rezultātiem un šo grāmatu.

D žcfrijs M ., p rak tizē jo šs ā rs ts , L ie lb ritān ija

Nesen mana 62 gadus vecā paciente Sūzana no Arizonas atsū­tīja šādu e-pasta vēstuli: “G ribu pastāstīt, ko teica kardiologs, kuru pirm dien apmeklēju tādēļ, ka pagājis gads, kopš man bija infarkts. Kardiologs nedaudz satraucās, kad viņam paziņoju, ka jau kopš augusta nelietoju nekādas zāles. Viņš paziņoja, ka tom ēr izrakstīšot man pāris m edikam entu, bet vispirms veikšot kardiogram m u un slodzes testu.

Es neiebildu. Darbojoties fiziskās slodzes stendā, es noguru un paziņoju par to ārsta palīgam. Viņš atbildēja, ka es varbūt esot

nogurusi, bet mana sirds tāda neesot, un teica, ka ehokardiogram ma un slodzes tests atbilst norm ai. Kardiologs bija pārsteigts par šādu rezultātu, jo tests liecināja, ka sirds ir nebojāta un vesela. Ārsts teica, ka varu doties mājās, tu rp ināt darīt to, ko esmu darījusi, un atnākt uz pārbaudi pēc sešiem mēnešiem. Viņš vairs nemaz neieminējās par zāļu lietošanu.”

Sūzana M., Arizona

Vēstules nobeigumā Sūzana rakstīja, ka jūtas ļoti pateicīga par visiem saņemtajiem ieteikumiem un rekomendācijām, kuras devušas spēku atveseļot sirdi. Sūzana bija viena no tūkstošiem sirdsslimnieku, kurus uzskata par neizārstējamiem, bet, veicot aknu attīrīšanu un

ieviešot pārmaiņas uzturā, viņai ir izdevies atveseļoties.

Man bija žultsakmeņi aptuveni 15 gadus. Kad pirm o reizi attīrīju aknas, atbrīvojos no tūkstošiem žultsakmeņu. Pēdējie no tiem iznāca laukā salipuši. Tie bija dūres lielumā, tom ēr nejutu nekādas sāpes.

P. B., Spānija

Esmu 46 gadus vecs attīstības kom pānijas menedžeris, kuram nepieciešami m edikam enti pavājinātas vairogdziedzera funkcijas ārstēšanai. Tāpēc man divas reizes gadā bija nepieciešams veikt asins analīzes, lai pārbaudītu endokrīnās sistēmas darbību. Pirms diviem gadiem asins analīze uzrādīja paaugstinātu holesterola līmeni (229 m g% jeb 200 mg uz 100 ml asiņu). Endokrinologs gribēja, lai sāku lietot Lipitor', no kā es kategoriski atteicos.

Pēc tam es nekavējoties apmeklēju Andreasu M oricu, kurš man palīdzēja m ainīt ēdienkarti un attīrīt aknas. Pēc divām aknu a ttī­rīšanas procedūrām holesterola līmenis asinīs pazeminājās, sasnie­dzot 177 mg%. Mans 65 gadus vecais ārstējošais ārsts nespēja tam noticēt. Viņš nekad nebija novērojis tik strauju holesterola līmeņa

' Vairāk inform ācijas par Lipitor un paaugstinātu holesterola līm eni var atrast1. nodaļā.

normai izēšanos. Ārsts bija ieintriģēts un vēlējās uzzināt vairāk par aknu attīrīšanu.

Turklāt nepieciešamā Synthyroid* dienas deva, kuru lietoju pavā­jinātās vairogdziedzera darbības dēļ, pēdējo divu gadu laikā tika samazināta no 0,175 mg uz 0,125 mg un turpm āk tiks vēl vairāk samazināta. Nesen veicu sesto aknu attīrīšanas procedūru un ceru, ka mana veselība turpinās uzlaboties.

Braients Vangards, Minesota

Dienu pēc tam , kad biju atbrīvojies no 150 žultsakmeņiem, es sajutu, ka kaut kas pārvietojas pa m anu resno zarnu. Jutu , ka kaut kāda masa ceļo no resnās zarnas sākuma uz beigām, un tās bija ļoti neparastas sajūtas. Šī masa nonāca līdz resnās zarnas beigām, bet es nespēju no tās atbrīvoties. Es gaidīju divas dienas un, kad nekas nelīdzēja, zarnas attīrīšanai paņēm u Colosan. Trešajā dienā zarnā notika kustība, ko izraisīja tās satura sadalīšana galvenokārt ar Colosan. Kad ar ūdens plūsm u tika aizskalotas tumšās gļotas, atklājās, ka zem tām ir milzīgs golfa bum biņas lieluma žultsakmens. Es nespēju tam noticēt. Tā kā joprojām nejutos atbrīvojies no visa, kas bija zarnā, piezvanīju savam terapeitam un pieprasīju vēl vienu zarnu attīrīšanu. No manas zarnas tika izskaloti vēl 100 desmitcentu monētas lieluma žultsakmeņi. Biju pārliecināts, ka beidzot viss ir izvadīts laukā, tom ēr turpmākajās četrās dienās vēl iznāca daži žults­akmeņi. Dom āju, ka kopum ā atbrīvojos no aptuveni 1000 lieliem, vidēja lieluma un sīkiem žultsakmeņiem. Es nekādi nespēju saprast, kā tik nelielā ķerm enī var būt tik daudz žultsakmeņu. M an tagad ir ievērojami vairāk enerģijas, vēders ir kļuvis mīksts un plakans.

D . P., Vācija

Nesen paveicu devīto aknu attīrīšanas procedūru un esmu sa­jūsm ināta par gūtajiem rezultātiem. Dienas beigās es izvadīju pārkaļ- ķojušos žultsakmeņi, kas bija vairāk nekā 2,5 collas (6 cm) garš un

1,5 collas (4 cm) plats, bet pēc tam vēl atbrīvojos no 100 mazākiem tikpat pārkaļķotiem žultsakmeņiem. Acīmredzot šie žultsakmeņi bija atradušies m anā žultspūslī jau gadiem ilgi, tāpēc manas aknas nespēja atindēt asinis un organismu. Pēc katras veiksmīgas aknu attīrīšanas procedūras es atbrīvojos no simtiem žultsakmeņu, un nekavējoties varēja novērot veselības uzlabošanos. Acis kļuva spīdošas, acāboli - baltāki, biju priecīgāka, ievērojami mazinājās satraukums un dusmas, bet uzlabojās gremošana. Tom ēr nebiju cerējusi uz to, kas notika pēc devītās aknu attīrīšanas. Sāpes, ko visā ķerm enī jutu jau gadiem ilgi, izzuda vienā naktī, tāpat kā hroniskais stīvums kaklā, plecos, m ugurā un locītavās. Kad masāžas, šiacu vai hiropraktikas laikā man viegli uzspieda, gandrīz katras ķermeņa daļas atbildes reakcija bija stipras sāpes. Tagad vairs šādu sāpju nav.

Pirms sāku attīrīšanu, es lietoju vairāk nekā desmit dažādus m edi­kamentus un vitamīnus. Jau pēc pirmās aknu attīrīšanas procedūras varēju pārtraukt lietot zāles vairogdziedzera darbības regulēšanai, kuras biju lietojusi jau vairāk nekā piecus gadus.

Tā kā man bija sākusies menopauze, jutos pārsteigta, ka jau pēc dažām aknu attīrīšanas procedūrām atjaunojās menstruācija, un tas liecina, ka m anā situācijā priekšlaicīga m enopauze bija aknu un resnās zarnas aizsprostojuma sekas. Ir vēl citi brīnum aini ieguvumi. Man ir pastiprinātas seksuālās vēlmes un izjūtas, mazāk gribas ēst neveselīgu uzturu. Tagad jūtos daudz dzīvespriecīgāka un optim istis­kāka nekā pirms 10 gadiem. Esmu ļoti pateicīga Andreasam M ori­cam par nenovērtējamo palīdzību un manas dzīvības izglābšanu.

L. M „ K a lifo rn ija

Līdz 1 1. aknu attīrīšanas procedūrai nebija nekas daudz stāstāms, izņemot to, ka atbrīvojos no vairāk nekā 2000 žultsakmeņiem. Bet kopš pēdējās attīrīšanas procedūras m ana seja ir kļuvusi pilnībā tīra no pūtītēm un nu jau tāda ir vairāk nekā 13 dienas. Tas ir noticis pirmo reizi kopš 14 gadu vecuma. Tas ir mans lielākais sasniegums,

jo 22 gadus mani pārņēm a šausmas, kad no rī t a paraudzījos spogulī. Lai gan, kad kļuvu pieaudzis, pūtītes kļuva mazāk pamanāmas, tās tom ēr bija traucēklis. Augstskolas gadi man sagādāja mokas. Tagad es varu ielūkoties citiem acīs bez kautrēšanās, un tā ir brīnišķīga izjūta.

P. V., Minesota

Līdz šim esmu veicis četras aknu attīrīšanas procedūras un atbrī­vojies no daudziem žultsakm eņiem . Pagājušā gada oktobrī man ieteica veikt operāciju, bet tagad sāpes ir mitējušās un gremošana uzlabojas.

Alekss, ASV

Mans stāsts

Kad man bija astoņi gadi, krusttēvs - tolaik ievērojamākais iri- dologs1 Vācijā - , izpētot manas acis, pateica, ka man ir žultsakmeņi. Kopš sešu gadu vecuma man bija gremošanas traucējum i. Turpm ā­kos divpadsmit gadus saskāros ar dažādām problēm ām — pusaudža reimatisko artrītu , aritm iju, hroniskiem aizcietējumiem, hroniskām galvassāpēm un migrēnu, briesmīgiem murgiem naktī, anēmiju, ādas slimībām un nelielu mugurkaula skoliozi. Ik pēc četrām vai piecām nedēļām es noģību dievkalpojuma laikā baznīcā, stāvot rindā bankā vai pasta nodaļā. Ģībonis arvien ieilga. Vienlaikus ar to sākās arī vemšana un caureja. Pēc katras šādas reizes trīs vai četras dienas gulēju slims. Neviens ārsts nespēja noteikt cēloni šiem sim ptom iem , kuri arvien pastiprinājās.

Kad man bija 1 5 gadi, sāku nopietni interesēties par gremošanas sistēmas darbību un izmēģināju daudzas diētas, cenšoties atrast to, kura varētu izdziedināt manas kaites. Atklāju, ka esmu saindējis organismu ar dzīvnieku valsts produktiem (gaļu, zivīm, olām, sieru un pienu). Kad pilnībā atteicos no šo produktu lietošanas, vairums

1 Iridoloģija ir diagnostikas m etode pēc acs varavīksnenes (Vācijā un dažās citās valstis). Rūpīgi izpētot acs varavīksneni, ir iespējams ātri un precīzi noteikt, kādas fiziskas kaites ir pacientam .

slimību sim ptom u izzuda, arī artrīts un aritmija. Tomēr manas aknas darbojās lēni, saglabājās skolioze un sekoja jaunas krīzes. Pēc des­mit gadiem ģīboņiem pievienojās žultspūšļa lēkmes. Žultsakm eņi, par kuru eksistenci brīdināja krusttēvs pirm s daudziem gadiem, bija kļuvuši lielāki, un to skaits palielinājies. (Piezīme. Ja cilvēks no žultsakm eņiem nav pilnībā atbrīvojies, tie turpina nosprostot žultsvadus, tāpēc žultsakm eņu veidošanās vēl vairāk pastiprinās.) Kopumā pārcietu vairāk nekā četrdesmit žultsakmeņu lēkmes, kuras ilga 3 -1 0 dienas. Lēkmes laikā m an parasti bija vemšana un caureja, galvassāpes, stipras muguras sāpes, un es nespēju naktī gulēt. Tā kā nekad dzīvē nebiju lietojis pretsāpju līdzekļus, zāles vai vakcīnas, tās arī nelietotu. Es gribēju atrast īsto risinājum u šai problēm ai.

Sāku eksperimentēt ar dažādām zāļu tējām, ārstniecības un aknu attīrīšanas m etodēm , kuras jau tūkstošiem gadu lietoja dažādās pasaules valstīs. No visām m etodēm , kuras izmēģināju, vislabāk man iepatikās šajā grām atā aprakstītā metode, kura bija visefektī­vākā. Pirm ajā aknu attīrīšanas procedūrā es atbrīvojos no vairāk nekā 500 žultsakmeņiem. Man izzuda žultsakmeņu lēkmes. Līdz ar katru nākamo aknu attīrīšanas reizi mazinājās arī citas problēmas, piem ē­ram, muguras un locītavu sāpes, skolioze un gremošanas traucējumi. Pēc divpadsm it aknu attīrīšanas procedūrām un 3500 žultsakm eņu izvadīšanas manas aknas bija pilnīgi tīras un veselība bija tāda, kādu to vienm ēr biju vēlējies. Tagad cilvēki apbrīno m anu dzīvesprieku, dedzību, spēju pielāgoties dažādām situācijām, ķerm eņa lokanību - visu, par ko es pēdējos trīsdesmit gadus biju sapņojis.

8 . N O D A L A>

Biežāk uzdotie jautajumi

Š ie ir biežāk uzdotie jautājum i par žultsakmeņiem, aknām , aknu attīrīšanu un resnās zarnas veselību un atbildes uz tiem.

Varbūt tas ir dabiski un pat nepieciešams, ka aknās atrodas žults akmeni?>

Noteikti ne. Žultsvadi transportē žulti no aknu šūnām uz tievo zarnu, līdzīgi kā ūdensvadi piegādā ūdeni mājai vai apūdeņo lauku. Ja žultsakmeņi nobloķē žultsvadus, aknu šūnām nepietiek skābekļa un barības vielu. Šāds nosprostojum s neatbilst organisma konstruk­cijai. Tāpēc nav nekāda labuma no tā, ka žultsvadi ir nosprostoti. Žults arī atbrīvo aknas no kaitīgām vielām. Nosprostoti žultsvadi nespēj veikt šo funkciju, tāpēc tiek bojātas aknas un saindējas orga­nisms. Vienīgais žultsakm eņu “mērķis” aknās ir aizturēt un neitrali­zēt indīgās vielas, kuras citādi nonāktu tievajā zarnā un bojātu to. Kā jau vairākkārt esmu skaidrojis iepriekšējās nodaļās, žultsakmeņi traucē aknu darbību un kaitē organismam.

Pēc aknu attīrīšanas un resnās zarnas skalošanas man vēl vai­rākas dienas izdalījās žultsakm eņi un es jutos ļoti nogurusi. Kā varu nodrošināt, ka žultsakm eņi, kuri iznāk laukā no aknām, pam et manu ķermeni?

Pēc aknu attīrīšanas vairumam cilvēku visi atlikušie žultsakmeņi tiek izvadīti laukā resnās zarnas skalošanas laikā. Ja jums joprojām ir trulum a sajūta galvā, nogurum s vai citi sim ptomi, kas liecina par

v

organisma saindēšanos, lietojiet kādu no zarnu attīrīšanas līdzekļiem, piem ēram , Colosan, alvejas sulu, rīcineļļu vai tamlīdzīgu līdzekli. Turpiniet to lietot tik ilgi, līdz sim ptom i izzūd. Dažkārt tievās zarnas sašaurinājuma vai cita veida liela nosprostojum a dēļ ir nepieciešama atkārtota zarnu skalošana. Lai gan šādas grūtības ir reti, tomēr parasti tās rodas “spastiskas resnās zarnas” - hroniska resnās zarnas stāvokļa dēl, kas kavē zarnu kustības.

Esmu grūtniece. Vai drīkstu veikt aknu attīrīšanu?Lai gan aknu attīrīšanai nav zināmas blaknes, kas var ietekmēt

māti un viņas mazuli, tom ēr drošības apsvērumu dēļ ieteicams atlikt aknu attīrīšanu un veikt to ne agrāk kā sešas nedēļas pēc dzem dī­bām. Turpm āk iesaku ieplānot vairākkārtēju aknu attīrīšanu pirms grūtniecības iestāšanās. Tā nodrošinās labu veselību grūtniecības un pēcdzemdību laikā gan jum s, gan mazulim. Tom ēr es zinu dažas sievietes, kuras ir veiksmīgi veikušas aknu attīrīšanu grūtniecības laikā.

Neciešu ābolu sulu. Vai pastāv kāda alternatīva?Ābolskābe, kas ir ābolu sulas sastāvā, ir vispiemērotākā, lai aknas

un žultspūslis viegli un efektīvi varētu atbrīvoties no žultsakmeņiem. Mēģiniet dzert ābolu sulu ļoti lēni un uzdzeriet ūdeni. Ja joprojām nespējat paciest ābolu sulu, varat to aizstāt ar 1500—2000 mg ābol- skābes pulvera, kas izšķīdināts divās glāzēs ūdens. Citas alternatīvas ir dzērveņu sula, GCG tink tūra un ābolu etiķis (sīkāk sk. 4. nodaļā).

Vai aknu attīrīšanu labāk veikt ik pēc divām vai trim nedēļām vai arī darīt to pēc ilgāka laika perioda, piemēram, reizi divos vai trijos mēnešos?

Tas ir pēc jūsu izvēles. Es iesaku, ja reiz esat sācis aknu attīrīšanu, turpināt to ar regulāriem intervāliem, līdz visi žultsakmeņi būs izva­dīti laukā. Dažkārt, ja attīrīšana nav veikta divus vai trīs mēnešus, nākamā attīrīšana var būt smagāka un neefektīvāka. Pēc aknu attī­rīšanas paiet aptuveni divas nedēļas, līdz pietiekam i daudz žultsak­meņu no aknu attālākām vietām ir pavirzījušies tuvāk žultsvadam

un tos varētu izvadīt laukā. Jūs varat atkārto t aknu attīrīšanu ik pēc trim nedēļām, līdz akmeņi vairs netiek izvadīti laukā, vai arī izvēlēties nedaudz ilgāku laiku starp attīrīšanas procedūrām. Ja vēlaties aknu attīrīšanu veikt ik pēc divām nedēļām, ābolu sulu sāciet dzert divas nedēļas pēc pēdējās lielās žultsakmeņu izvadīšanas. Vairums cilvēku vēlas veikt aknu attīrīšanu reizi mēnesī. Jebkurā gadījumā ir svarīgi atbrīvoties no visiem žultsakmeņiem - gan lieliem, gan maziem. Pat daži mazi žultsakmeņi žultsvados var salipt kopā un radīt tādus nepatīkam us sim ptom us kā gremošanas traucējum i, vēdera uzpūša­nās, galvassāpes, muguras sāpes un citi.

Vai jāatsakās no aknu attīrīšanas menstruācijas laikā?Lai gan aknu attīrīšana menstruācijas laikā var būt efektīva, tomēr

sievietei ir piem ērotāk un ērtāk to veikt pirm s vai pēc ikmēneša cikla. Turklāt m enstruālā asiņošana ir vēl viens veids, kā organisms attīrās, tāpēc ir labāk, ja divas attīrīšanās nenotiek vienlaikus.

Vai tiešām ir nepieciešams pirms un pēc katras aknu attīrī­šanas procedūras veikt zarnu skalošanu?

Lai gūtu optim ālus rezultātus, gan pirms, gan pēc aknu attīrīšanas vienm ēr nepieciešama zarnu tīrīšana (sk. arī 5. nodaļā “Tīras resnās zarnas u z tu rē ša n a Ātrākā un drošākā m etode, kā atbrīvoties no dažādiem nosprostojum iem un sašaurinājumiem zarnās, ir to ska­lošana. Ja resnās zarnas skalošanas terapeits jeb kolonists saka, ka resnā zarna ir tīra, jūs pirm s aknu attīrīšanas šo procedūru drīkstat neveikt un aizstāt ar kādu citu zarnu attīrīšanas m etodi. Tomēr pēc katras aknu attīrīšanas ir nepieciešama zarnu skalošana tuvāko triju dienu laikā. Tā palīdzēs atbrīvoties no visiem žultsakmeņiem, kuri var būt aizķērušies zarnā. Pieredze liecina, ka zarnā vienmēr paliek žultsakmeņi, kuri var kļūt par saindēšanās, kairinājum a un iekaisuma avotu. Tāpēc stingri piekodinu, ka vienm ēr pēc aknu attīrīšanas jāveic zarnas skalošana.

Esmu veicis trīs aknu attīrīšanas procedūras un atbrīvojies no 9 0 0 -1 0 0 0 dažādu krāsu un atšķirīga lielum a žultsakm eņiem .

Visvairāk žultsakm eņu iznāca otrajā un trešajā attīrīšanas reizē. Kad manas aknas sāks atveseļoties?

Jūsu aknu funkcijas sāka atjaunoties jau pirm ajā attīrīšanas reizē, līdz ar pirm o žultsakmeņu izvadīšanu. Žultsakm eņi, kas nosprosto aknu žultsvadiņus, smacē blakus esošās aknu šūnas. Žultsakm eņu izvadīšana palīdz šūnām atsākt “elpot”, ražot vairāk žults un efektīvāk atindēt asinis. Kaut gan lielākie žultsvadi joprojām ir nosprostoti, jo no mazākajiem žultsvadiņiem tajos nonāk žultsakmeņi, bet atkār­totas aknu tīrīšanas rezultātā arī tie pakāpeniski atbrīvosies. Kad visi žultsakmeņi ir izvadīti, aknas pašas spēj sevi atjaunot un atsāk normāli darboties. Kad tas notiks, jūs jutīsiet ilgstošus uzlabojumus.

Pēc cik ilga laika var izbaudīt visus uzlabojum us no aknu attīrīšanas, piemēram, ja tā ir veikta astoņas reizes?

Kad jūsu aknas būs atbrīvojušās no pēdējiem žultsakm eņiem , ievērojami uzlabosies gremošana, u n no tā būs labums visam orga­nismam. Tas sāks attīrīties un dziedēt bojājumus, kuri ir radušies žultsakmeņu uzkrāšanās dēļ. Jebkuras reakcijas, kuras sākas pēc atbrī­vošanās no žultsakmeņiem, jāuzskata par pozitīvu blakusefektu. Ja ir likvidēti arī citi cēloņi, kas var izraisīt slimības (sk. 5. nodalu “Ietei­kumi, kā izvairīties no žultsakmeņiem”), šis posms būs īslaicīgs un drīz to nom ainīs labsajūta un dzīvotspēja. Kad aknas ir attīrītas, var paiet aptuveni seši mēneši, līdz visas to funkcijas normalizējas. Tīras aknas ir viena no lielākajām garantijām , ka dzīvosiet neslimojot.

Man ir 76 gadi un ciešu no osteoporozes, gremošanas trau­cējumiem un vairākām citām kaitēm. Vai manā vecumā vēl var gūt labumu no aknu attīrīšanas?

Vecums nav traucēklis tam , lai organisms bū tu vesels. Kamēr vien elpojat, aknu attīrīšana var uzlabot aknu funkcijas, tā palīdzot apgādāt šūnas ar barības vielām un skābekli. Novecošanās negatī­vie aspekti ir tikai progresējoši barošanās traucējum i un organisma saindēšanās, ko novērst palīdz aknu attīrīšana un piemērots uzturs. Veci cilvēki ļoti labi reaģē uz aknu attīrīšanu, un viņiem palielinās

enerģija, fiziskais kustīgums, prāta skaidrība, uzlabojas apetīte, ķer­meņa sajūtas un pašapziņa. Viņi bieži saka, ka no jauna ir atgrie­zušies dzīvē. Nevienam vecam cilvēkam nav jāmirst no mokošām slimībām. Ja aknu attīrīšana tiktu iekļauta vecu ļaužu pansionātu un aprūpes centru procedūru klāstā, tas palīdzētu uzlabot tur dzīvojošo cilvēku veselību, pašapziņu un apm ierinātību un, iespējams, viņu dzīvē iestātos jauns, skaists posms.

Ultrasonogrāfijā ārsts konstatēja, ka nian ir aptaukojušās aknas. Viss mans ķerm enis ir pietūcis, krūtīs un vairogdziedzerī ir vairāki mezgli, holesterola līm enis asinīs ir ļoti augsts, un pēc ēšanas bieži “barība ceļas uz augšu”. Vai aknu attīrīšana man varētu palīdzēt?

Nav zināma ārstniecības metode, ar kuru aknas varētu atbrīvot no tauku uzkrājumiem. Tom ēr jūs varētu pats sev un ārstam pierādīt, ka spējat mazināt tauku uzkrājumus aknās vai pat atbrīvoties no tiem , iztīrot aknu žultsvadiņus no visiem žultsakm eņiem . Aknas var bū t uzkrājušas taukus dažādu iemeslu dēļ, piem ēram , tāpēc, ka lietojat daudz olbaltum vielu, cukura vai alkohola, kā arī stresa vai nepietiekami ilga miega dēļ, tom ēr ticamākais iemesls ir tajās aizturētās kaitīgās vielas. Neatkarīgi no tā, kāds ir sākotnējais aknu aizsprostojuma cēlonis, ja atkārtoti attīrīsiet aknas, to veselība pakā­peniski uzlabosies un tās lielā mērā pašas sevi atjaunos. Veiciet vēl vienu ultrasonogrāfiju (lai gan es parasti nerekomendēju to darīt) pēc sešām vai astoņām aknu attīrīšanas procedūrām un lūdziet, lai ārsts salīdzina rezultātus ar iepriekš iegūtajiem. Atšķirība, visticamāk, būs ievērojama. Kad jūsu aknas būs atbrīvojušās no tauku uzkrājumiem, līdzīgi uzkrājumi izzudīs arī pārējās organism a daļās, piem ēram , krūtīs, vairogdziedzerī, artērijās un citur. Rezultāts, protam s, būs atkarīgs arī no tā, vai lietosiet uzturu ar zemu olbaltumvielu sastāvu, vislabāk veģetāru, un jum s būs veselīgs dzīvesveids.

Vai rūgtā sāls lietošanai var būt kaitīgi blakusefekti? Esmu atklājusi, ka tas man izraisa ānusa iekaisum u aknu attīrīšanas laikā.

Rūgtais sāls (magnija sulfāts) ir sastopams kalnainos apvidos, kā arī jūras ūdeni. To ražo arī mākslīgi no dabiskām minerālvielām. Tik ilgi, kam ēr aknas ir nosprostotas, rūgtajam šālim nav kaitīgu blakuscfektu. Sūrstēšana ānusa rajonā rodas indīgo vielu dēļ, kuras izdalās aknu attīrīšanas laikā, nevis no rūgtā sāls. Ja jūsu gremošanas trakts būs pilnīgi tīrs no atkritum vielām , rūgtā sāls sastāvā esošais magnijs pilnībā tiks absorbēts un veicinās resnās zarnas darbību. (Magnijs ir spēcīgs caurejas līdzeklis.) Nebūs iekaisuma un arī tā blakusefektu, piemēram, kram pju, gāzu veidošanās, nepatīkam as smakas elpā u. c. Šādas parādības rodas tikai tāpēc, ka izdalās toksīni. Rūgtais sāls tievajā zarnā tiek bioķīmiski pārstrādāts. Tas nozīmē, ka tad, kad sāls sasniedz resno zarnu, tas vairs nav tādā formā, kā jūs to uzņēmāt.

Ja atklāsiet, ka veiksmīgas aknu attīrīšanas laikā pēdējās 8 -1 0 vē­dera izejas no rīta vai pēcpusdienā būs ūdeņainas un nesaturēs nevienu žultsakmeņi vai baltas holesterola nogulsnes, varēsiet sama­zināt abas pēdējās rūgtā sāls devas uz pusi.

Ja nespējat paciest rūgto sāli vai jums pret to ir alerģija, lietojiet magnija citrātu vai kādu citu iedarbīgu resnās zarnas attīrītāju, pie­mēram, rīcineļļu, Colosan vai Oxypowder. Pēdējie divi līdzekļi satur magnija oksīdu maisījumu. Šo līdzekļu trūkum s atšķirībā no rūgtā sāls ir tāds, ka tie tik labi neatver žultsvadus, lai žultsakmeņi varētu viegli nonākt tievajā zarnā. Bet žultsvadu atvēršana ir būtiska aknu attīrīšanas procedūras sastāvdaļa.

Vai aknu attīrīšanai var izm antot jebkuru olīveļļu?Olīveļļai jābūt auksti spiestai un 100 % tīrai. Parasti vislabākā

ir olīveļļa, kuru tirgo ar nosaukum u Extra Virgin Olive Oil (pirm ā spiedum a olīveļļa), tomēr izlasiet etiķeti rūpīgi. Tur jābūt rakstītam, ka eļļai nav citu eļļu piejaukum a. Dažās valstīs olīveļļu tirgo kā īpaši tīru, tom ēr tā satur pat 80 % sojas eļļas. T īrai olīveļļai ir zaļi zeltaina krāsa. Bioloģiskajās saimniecībās iegūtajai eļļai ir ļoti laba garša. Ja neesat pārliecināts par eļļas kvalitāti, pārbaudiet to ar īpašu

m uskuļu testēšanu.1 Ir mēģināts lietot arī citas eļļas, tom ēr tās nav tik efektīvas kā olīveļļa.

> j

Izlasīju internēta vietnē, ka žultsakm eņi, ko cilvēki izvada aknu attīrīšanas laikā, ir tikai sacietējuši olīveļļas pikuči. Vai šāds apgalvojums ir patiess?

Daži populāri dziednieki un ārsti savtīgos nolūkos cenšas apšau­bīt aknu attīrīšanas labvēlīgo ietekmi, apgalvojot, ka žultsakmeņi patiesībā ir “ziepjakm eņi”, ko aknas izveido no olīveļļas kā atbildes reakciju uz to, ka pēkšņi ir jāsagremo daudz eļļas. Šiem cilvēkiem ir savi iemesli, kāpēc viņi tā apgalvo, tāpēc nevēlos to kom entēt. Viņi noteikti paši nekad nav veikuši aknu attīrīšanu. C itādi viņi būtu pamanījuši, no kā šie akmeņi sastāv un kādas pārm aiņas rodas organismā, kad no tiem atbrīvojas.

Sniedzu atbildi uz šo apgalvojumu.1. Olīveļļai nav pretīgas smakas, kāda ir vairumam izvadīto žults-

akm eņu. Šī smaka ir līdzīga fēču smakai.2. Olīveļļa nespēj sarecēt tik cietā un blīvā struktūrā, pat ja to

ķīmiski pārveido laboratorijā. Turklāt olīveļļa ceļo pa gremošanas traktu tik īsu laiku, ka šādas pārvērtības ar to nav iespējamas un tā vispār nepaspēj sabiezēt.

3. Izvadīto žultsakm eņu analīzes liecina, ka vairums n o tiem satur žulti. Var būt arī citu organisko vielu piejaukums. Daudzi no šiem žultsakmeņiem sastāv no daudzās kārtās noslāņojušās vecas, tum ši zaļas žults, kas nevar izveidoties vienas nakts laikā. Pārējie akm eņi ir kalciju saturoši žultsakm eņi, kādi atrodam i žultspūslī. Dažiem cilvēkiem aknu attīrīšanas laikā izdalās tumši sarkani vai melni, bilirubīnu saturoši akmeņi, kurus nu nekādi nevar uzskatīt par olīveļļas “ziepjakmeņiem”.

1 D audzās grām atās u n videoierakstos var uzzināt, kā šo vienkāršo pārbau­des m etod i veikt. M uskuļu testēšana kinezioloģijā ļauj nekavējoties no teik t, vai pārtikas p rodukts jum s ir piem ērots.

4. Olīveļļas maisījums nem az nevar iziet caur aknām , kā tas notiktu, ja tā sajauktos ar ēdienu, tāpēc aknu attīrīšanas laikā aknas nedara neko citu, tikai atbrīvojas no žultsakmeņiem un žults. Ne aknas, ne tievā zarna nespēj darboties kā “ziepjakm eņu” rūpnīca.

5. Kad aknas un žultspūslis ir pilnībā tīrs, pēc eļļas un citronu sulas maisījuma lietošanas žultsakmeņi vairs neizdalās. Ja šie akmeņi tiešām būtu veidoti no olīveļļas, tiem būtu jāveidojas arī pēc tam, kad aknas ir pilnībā iztīrījušās un žultsvadi ir tīri un atvērti. Tom ēr tā nenotiek. Aknas neizdala nevienu žultsakmeņi, kad tās ir tīras, neatkarīgi no tā, cik daudz eļļas iedzer. Turklāt olīveļļas lietošana aknu attīrīšanas laikā ne vienm ēr rada vienu un to pašu rezultātu. Vienā attīrīšanas reizē var iznākt laukā tikai 50 žultsakmeņi, bet citā - 1000 žultsakmeņi.

6 . Olīveļļas nepanesības dēļ cilvēki dažkārt lieto, piem ēram , dzidru, bezkrāsainu makadāmijas riekstu eļļu, bet arī viņiem izdalās tieši tādi paši zaļi žultsakmeņi. Holesterolu saturošie žultsakmeņi ir tieši tādi paši zaļas krāsas akm eņi, kādus atrod aknu žultsvadiņos pēc sekcijas.

7. Ja akm eņi būtu tikai olīveļļas recekļi, tad kāpēc tik daudziem cilvēkiem atbrīvošanās no neskaitām iem “ziepjakm eņiem ” palīdz izārstēt tādas hroniskas slimības kā astma, alerģija, vēzis, sirds sli­mības, diabēts un pat paralīze?

8. Daudziem cilvēkiem ir izdalījušies dažādu krāsu akmeņi: melni, sarkani, zaļi, balti, dzelteni un dzeltenbrūni. Olīveļļā nav tādu krās­vielu, lai varētu iegūt šādu krāsu akmeņus.

9. Cilvēki, kuri ir nodevuši savus žultsakmeņus ķīmiskai analīzei, ir saņēmuši atbildi, ka gandrīz visu žultsakmeņu sastāvā ir holeste- rols un sāļi. Sastāva analīze liecina, ka šie akmeņi satur tādas pašas vielas kā žultsakmeņi, kurus izgriež no žultspūšļa. Tikai nedaudzi “akmeņi” satur nezināmas izcelsmes organiskās vielas. T ie ir aizķē­rušies žultsvados kopā ar žultsakmeņiem.

10. Dažiem cilvēkiem, arī m an, dažkārt zaļi žultsakmeņi ir izda­lījušies aknu attīrīšanas vakarā, vēl pirms olīveļļas iedzeršanas. C iti,

kuri ir veikuši jau vairākas aknu attīrīšanas, ziņo, ka akm eņi izdalās jau ābolu sulas dzeršanas laikā. Šiem akmeņiem ir tāda pati forma, krāsa un smaka kā tiem, kuri izdalās aknu attīrīšanas procesā.

11. Tradicionālā m edicīna ir pierādījusi, ka aknu žultsvadiņos uzkrājas holesterolu saturoši žultsakmeņi. Šie zaļie akmeņi, kuros ir holesterols un žults sastāvdaļas, būtībā ir eļļaini un sadalās, saskaro­ties ar siltu gaisu un skābekli. Kad holesterola akmeņi nonāk ārvidē, tos ātri noārda baktērijas, bet tie nesadalās, kamēr ir iestrēguši aknu žultsvadiņos.>

12. Par to, ka aknu žultsvadiņos ir šādi akmeņi, liecina daudzās medicīnas arhīvos esošās fotogrāfijas, kurās redzamas atpreparētas aknas.

13. Ir medicīniski pierādīts, ka m iljoniem cilvēku pēc ļoti trek­nas m altītes regulāri izdala zaļas gļotas, kas satur desm itiem zaļu žultsakmeņu. Šie akmeņi nesastāv no apēstajām eļļām vai taukiem. Tie iznāk no aknām un žultspūšļa kopā ar žulti. Diemžēl daļa šo akm eņu aizķeras žultsvados vai pat aizkuņģa dziedzera izvadkanālā. Neatšķiras tie akmeņi, kuri izdalās paši, no tiem, kuri tiek izvadīti aknu attīrīšanas laikā.

Aknu attīrīšana nav placebo efekta rezultāts. Kalciju saturošie akmeņi izdalās no žultspūšļa parasti pēc 5 -8 aknu attīrīšanas pro­cedūrām nn ir tādi paši kā tie, kurus izņem žultspūšļa operācijas laikā.T ie nesadalās un paliek cieti. Tikai daļēji pārkaļķotie akmeņi ar laiku var sadrupt, bet pārkaļķotie paliek neskarti.

M an desm it gadu laikā bija vairāk nekā četrdesm it žultspūšļa lēkmes, ž ultspūslis bija pieblīvēts ar žultsakm eņiem , kuri radīja sāpes un m ugurkaula skoliozi. Jau kopš pirmās aknu attīrīšanas rei­zes neesmu izjutis nevienu žultspūšļa lēkmi. Pēc divpadsmitās aknu attīrīšanas procedūras izzuda arī skolioze un daudzas citas veselības problēmas. Pēc tam nevienā no aknu attīrīšanas procedūrām , kuras veicu reizi gadā, žultsakmeņi vairs nav izdalījušies, lai gan vienmēr ievēroju vienu un to pašu procedūru. M ans žultspūslis ir pilnīgi tīrs un darbojas efektīvi.

Tūkstošiem cilvēku pasaulē nav izoperēts žultspūslis tāpēc, ka viņi ir veikuši aknu attīrīšanu. C iti ir pilnībā atguvuši veselību un pat izglābuši savu dzīvību aknu attīrīšanas dēļ. Tie, kuri tenden­ciozi veicina un izplata dīvainus un nepam atotus apgalvojumus par “ziepjakmeņu” veidošanos aknu attīrīšanas laikā, liedz sabiedrotajiem un paši sev iespēju rūpēties par savu veselību. Lai viņi dzīvo, kā nu prot!

Lietoju uztura bagātinātājus. Vai man ir jāturpina to lietošana arī aknu attīrīšanas laikā?

Labāk ir atteikties no jebkādu uztura bagātinātāju un m edika­m entu lietošanas aknu attīrīšanas laikā, ja vien tie nav ļoti nepie­ciešami. Turklāt tie neiedarbojas, jo tiek izvadīti laukā ar žulti un rūgto sāli. M edikam enti, piem ēram , miega līdzekļi, var kavēt aknu attīrīšanu.

Līdz šim esmu veicis astoņas aknu attīrīšanas procedūras un jūtos lieliski. Gandrīz visi sim ptom i, piemēram, kuņģa čūla, sinusīts un galvassāpes, ir zuduši bez pēdām. Esmu atbrīvojies aptuveni no 2500 žultsakm eņiem . Nesaprotu, kāpēc pirmajā aknu attīrīšanas procedūrā neizdalījās neviens žultsakmens, bet otrajā izdalījās tikai seši vai septiņi nelieli žultsakm eņi. Toties nākamajā attīrīšanas procedūrā biju pārsteigts par to, ka izvadīju aptuveni tūkstoti akmeņu. Vai varat izskaidrot, kāpēc pirmās divas attīrīšanas reizes nebija efektīvas?

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kuriem galvenie aknu žults- vadi bija pilnībā nosprostoti ar žultsakmeņiem, tāpēc bija vajadzīgas trīs aknu attīrīšanas procedūras, lai m īkstinātu sacietējušās akmeņu struktūras un tos sadalītu. Nav taisnība, ka pirmās divas aknu attī­rīšanas procedūras ir bijušas neveiksmīgas. Tās bija veiksmīgas, jo veica sagatavošanas darbu jeb “rakšanu”, bet nākamās attīrīšanas procedūras izvadīja tikai to, kas bija jau “uzrakts virspusē”. Labi, ka jums pietika pacietības un izturības.

Piecās aknu attīrīšanas procedūrās esmu atbrīvojusies no vai­rāk nekā 1200 žultsakm eņiem . Piektajā attīrīšanas procedūrā izdalījās ne vairāk kā 20 žultsakm eņi. Vai tas nozīm ē, ka manas aknas tagad ir tīras?

To nevar apgalvot. Var gadīties, ka piecās attīrīšanas procedūrās veiksmīgi ir izvadīti tikai tie akmeņi, kuri bija vienā no diviem lielajiem aknu žultsvadiem, bet otrs joprojām vēl ir nosprostots. Turpm ākā attīrīšana atbrīvos arī šo žultsvadu. Iespējams, ka izva­dīsiet vēl vairāk žultsakm eņu nekā līdz šim, ja vairāk nosprostotais žultsvads atvērsies tikai pēc tam, kad ir iztīrījies mazāk nosprostotais žultsvads.

Vai pēc aknu attīrīšanas ir jāatjauno elektrolīti un tievās zar­nas mikroflora?

Lai gan šķiet loģiski, ka organismam nepieciešams saņem t atpakaļ to, ko tas ir zaudējis aknu attīrīšanas laikā, tom ēr esmu atklājis, ka labāk ir ļaut organismam pašam par sevi parūpēties. Tad organis­mam ir stimuls pašam sevi nodrošināt, nevis tikai izm antot vienmēr pasniegto “spieķi”. Turklāt pēc tam , kad zarnu trakts ir iztīrīts, a tjaunot elektrolītus un organismam draudzīgas baktērijas ir viegli. Parasti bakteriālais līdzsvars iestājas nepilnu 48 stundu laikā.

Kāda loma žultsakm eņiem ir bērnu slim ību attīstībā? Jūs pie­m inējāt diabētu, bet vai žultsakm eņi ietekm ē arī leikozi, pus­audžu reim atoīdo artrītu un citas slimības? Vai agrā bērnībā organismā var būt uzkrājušies tik daudz žultsakm eņu, lai radītu nopietnas slimības?

Ir arvien vairāk pierādījumu, ka bērnu organismā žultsakmeņi spēj veidoties tikpat viegli kā gados vecākiem cilvēkiem. Tātad vecums nav riska faktors, kas nosaka žultsakmeņu rašanos. Ja bērns vai pieau­gušais regulāri dzer gāzētus dzērienus, ēd hamburgerus vai produktus ar zemu tauku saturu, kā tieša atbildes reakcija uz šādu uzturu viņa organismā veidojas žultsakmeņi. Daudzi bērni tiek saindēti ar to, ko viņi ēd vai dzer, piem ēram , ar “ļoti veselīgajām” brokastu pārslām.

Nav pārsteidzoši, ka mūsdienās daudziem bērniem aknās ir uzkrā­jušies sim tiem un dažkārt par tūkstošiem žultsakm eņu. Jo vairāk žultsakmeņu, jo lielāka iespēja, ka viņi cieš no iepriekš m inētajām smagajām slimībām. Man žultsakmeņi izveidojās pirms sešu gadu vecuma, bet kopš astoņu gadu vecuma izjutu progresējošas slimības, kuru cēlonis bija ar olbaltumvielām bagāts uzturs. Aknu attīrīšanu bērniem var veikt no desmit gadu vecuma. Protams, viņiem jālieto tikai puse no pilnās aknu attīrīšanas līdzekļu devas, piemēram, puse no ābolu sulas, olīveļļas, rūgtā sāls un citrusu sulas. Bērniem no

16 gadu vecuma var dot pieaugušo cilvēku devu, ja vien viņu ķer­menis nav loti sīks.>

Cik ilgā laikā aknās var izveidoties zirņa lielum a žultsakmens? Vai iespējams, ka tas izveidojas starp aknu attīrīšanas procedū­rām?

Tas ir atkarīgs no jau esošo žultsakmeņu skaita, no pārtikas, ko lietojat, un izdzertajiem atspirdzinošajiem dzērieniem, emocionālā stāvokļa un jūsu dzīvesveida. Alkohols, kafija un citi stim ulanti un diurētiķi, kā cukurs un gaļa, spēj īsā laikā nosprostot žultsvadus un radīt žultsakmeņus. Daži žultsakmeņi spēj izveidoties zirņa lielumā dažu nedēļu laikā. Tādēļ, lai attīrītu aknas un uzturētu tās tīras, es iesaku papildus aknu attīrīšanai veikt pārmaiņas diētā un dzīvesveidā, kā esmu norādījis iepriekš.

Man uz rokām un apakšdelmiem ir daudz dzim um zīm ju, no kurām daļa ir izveidojusies pēdējā gada laikā. Vai tās liecina par žultsakm eņiem tāpat kā aknu plankumi plaukstu ārpusē un brū­nie plankum i deniņu rajonā? Vai dzim um zīm es un bezkrāsainie laukumi izzudīs pēc aknu attīrīšanas procedūras veikšanas?

Vairums no šiem ādas bojājumiem ir tieši saistīti ar žultsakme­ņiem, kuri aknu žultsvados un žultspūslī ir izveidojušies senāk vai veidojas pašreiz. Vairums no tiem izbalēs un izzudīs, kad aknas un žultspūslis būs pilnībā atbrīvots no žultsakmeņiem , bet dažos gadījumos - , kad izvadīta lielākā daļa akmeņu. Cits dzim um zīm ju,

vasarraibum u un aknu plankum u cēlonis ir s^lēna jonu trūkum s organismā (sk. 5. nodaļā Minerālvielu uzņemšana jonu veidā").

Cik reižu ir jāskalo zarnas, lai varētu būt drošs, ka tās ir tīras?Z arnu skalošanas reižu skaits katram cilvēkam ir atšķirīgs un

atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa, uztura un dzīvesveida. Dažos gadījumos atkritumvielas ir tik cietas un tik cieši pielipušas pie res­nās zarnas sienas, ka var būt nepieciešams veikt pat septiņas zarnas tīrīšanas, lai pilnībā atm iekšķētu un atbrīvotu zarnas sienas no fēču materiāla. Tāpēc katram, kurš to iepriekš nav darījis, ieteicams veikt vismaz trīs skalošanas (vienu nedēļā). Ir svarīgi arī sekot savam zarnu stāvoklim, vērojot, vai neparādās sāpju signāli vai stīvums kaklā, ple­cos, muguras lejasdaļā, iegurņa rajonā vai rokās. Šādas sāpes liecina, ka ir laiks veikt zarnu attīrīšanu. Lai konstatētu, ka resnajā zarnā ir vietas, kurās ir sāpes vai stīvums, jūs varat viegli uzspiest 11/. vēdera 5 -10 cm virs nabas, pa kreisi no tās un pa labi no tās. Pārbaudiet, vai nav kāda jutīga vieta vai sacietējums.

Vai zarnu skalošanai ir kādi kaitīgi blakusefekti?Nav zināmi kaitīgi blakusefekti zarnu skalošanai. Tom ēr pastāv

iespēja, ka dažiem cilvēkiem pēc zarnu skalošanas rodas saaukstē­šanās sim ptom iem līdzīgas pazīmes vai galvassāpes. To cēlonis ir indīgās vielas, kuras līdz tam ir nekustīgi gulējušas kaut kur zarnās, bet procedūras laikā izskalotas laukā. Daļa no šīm atkritum vielām var bū t tikai daļēji izvadītas laukā, un neliels to daudzum s var absorbēties organismā. Šādas dziedniecības krīzes parasti ātri pāriet, un ar katru nākamo reizi cilvēks jūtas labāk un labāk. Pats veicu zarnu skalošanu jau gandrīz divdesmit gadus, bet neesmu novērojis nekādu slimīgu ietekmi.

Vai zarnu skalošana var sabojāt norm ālo zarnu niikrofloru?Norm āla zarnu mikroflora, ko veido labvēlīgās baktērijas, netiek

ietekmēta. Resnās zarnas sākumdaļa ir atbildīga par normālai zarnu darbībai nepieciešamās mikrofloras radīšanu un uzturēšanu. Aklās zarnas piedēklis ir galvenā labvēlīgo baktēriju vairošanās vieta. Ja

uzturs netiek pietiekami sagremots, fēces pielīp pie resnās zarnas sienām. Ja šādas fēču nogulsnes sakrājas biezā kārtā, zarnas siena nespēj veidot nepieciešamo zarnu mikrofloru. Līdz ar to zarnas siena nav pietiekami slidena. Tas vēl vairāk veicina zarnas nosprostošanos un asins saindēšanos. Rezultātā tiek izjaukts norm āls skābju un sārmu līmenis (pH ), tāpēc labvēlīgo baktēriju augšana tiek vēl vairāk kavēta. Rezultātā šis līdzsvara traucējums ierosina kaitīgo baktēriju savairošanos gremošanas traktā. (Kaitīgās baktērijas palīdz noārdīt atkritumvielas, tom ēr tās savas darbības rezultātā izdala indīgas vie­las.) Zarnas tīrīšana palīdz tajā atjaunot norm ālu pH līmeni. Ja vide kļūst piem ērota, labvēlīgās baktērijas atkal savairojas, bet slimības izraisošām baktērijām ir grūtāk savairoties.

K op sav ilk u m s

A knu attīrīšana nav nekas tāds, kas bū tu nesen izdomāts. Visas senās kultūras un civilizācijas zināja, ka ir nepieciešams saglabāt aknas tīras. Joprojām ir saglabājušās daudzas attīrīšanas metodes, kuras gan senči, gan dziednieki nodeva no paaudzes paaudzei. Lai gan senāk nebija skaidrs, kādā veidā notiek aknu attīrīšanas, lietojot šīs laika gaitā pārbaudītās metodes, kā tas ir mūsdienās (pateicoties zinātniskās izziņas m etodēm un pētījum iem ), tomēr tās nav mazāk vērtīgas un efektīvas kā nesen radītās terapijas metodes. M edicīna nesen ir atzinusi, ka daudzas noderīgas dziedniecības m etodes laika gaitā ir palīdzējušas m iljoniem cilvēku un to izmantošana var būtiski m ainīt ārstēšanas veidu daudzām slimībām, kuras apdraud m ūsdienu sabiedrību.

Katrai mājai un katrai ierīcei ik pa laikam nepieciešams rem onts, citādi tās zaudē spēju veikt uzdevumus, kuru dēļ ir radītas. Tas pats ir attiecinām s arī uz aknām. Neviens cits orgāns, izņemot smadzenes, nav tik sarežģīts un vitāli svarīgs kā aknas. Mēs katru dienu tīrām zobus un mazgājam ādu, jo zinām, ka ēdiena atliekas, ķimikālijas un norm āli vielmaiņas procesi liek m um s justies netīriem. Tom ēr nav daudz tādu cilvēku, kuri uzskata, ka tikpat svarīgi ir attīrīt arī iekšējos orgānus. Plaušas, āda, zarnas, nieres un aknas nonāk saskarē ar milzīgu organismā radītu atkritum vielu klāstu. Šīs vielas ir radušās elpošanas, gremošanas un citu vielmaiņas procesu rezultātā.

Norm ālos apstākļos organisms spēj pilnībā tikt galā ar vielmaiņas atkritum produktiem un veiksmīgi izvadīt tos no orgānu sistēmām. Norm ālus apstākļus nodrošina barojoša un ekoloģiski tīra uztura

lietošana, dzīvošana nepiesārņotā vidē, aktīvs dzīvesveids, līdzsvarota un prieka pilna dzīve. C ik daudzi no m ums var apgalvot, ka viņi tā dzīvo? Kas notiek tad, ja m ūsu uzturs, dzīvesveids un vide nav pietiekami līdzsvarota, lai spētu nodrošināt ķermeni ar nepieciešamo enerģijas un barības vielu daudzum u un brīvu riņķojumu? Viens no orgāniem, kurš visvairāk cieš no indīgo ķimikāliju, slikta uztura un mazkustīga dzīvesveida pārslodzes, ir aknas. Tāpēc jebkuram , kurš rūpējas par savu veselību, jānodrošina, lai aknas būtu tīras un netiktu nosprostotas.

Aknu attīrīšana nav nekas tāds, ko kāds cits jums spētu veikt. Tā ir pašpalīdzības m etode, kuru izm antojot nepieciešams būt atbildīgam par sevi, kā arī uzticēties organisma dabiskajai, iekšējai gudrībai. Jūs tikai tad jutīsiet nepieciešamību attīrīt aknas, kad sapratīsiet, ka attīrīšana ir kaut kas tāds, kas jums ir patiešām nepieciešams. Ja jūs to nejūtat, labāk nolieciet šo grām atu malā līdz brīdim , kad šādas sajūtas radīsies. Kad pienāks īstais laiks, jūs jutīsiet skaidru impulsu — vēlmi uzlabot savu aknu funkcionēšanu.

Lai gan aknu attīrīšana nav slimību ārstēšanas metode, tā rada organism am priekšnoteikum us sevis pašdziedināšanai. Ja attīra aknas, mazinās gandrīz visas kaites. Lai izprastu aknu attīrīšanas milzīgo nozīm i, katram pašam ir jāizjūt dziedinošais efekts, kas rodas pēc tam , kad aknas ir atbrīvojušās no divām saujām žults- akmeņu. Daudziem cilvēkiem aknu attīrīšana ir bijusi pārsteidzoša pieredze, kas m an devusi iemeslu dalīties pieredzē ar tiem, kuri ir gatavi sev palīdzēt.

Nieru attīrīšanas tēju sastāvā ietilpstošie augi

M ajorāns (Origanum majorana)Vilkakora jeb “kaķa nags” (Uncaria tomentosa)Ārstniecības tauksaknes (Symphytum officinale) saknes Fenheļa (Foeniculum vulgare) sēklas Parastā cigoriņa (Cichorium intybus) laksti Parastā m iltene (Arctostaphylos uva-ursi)

Kokveida hortenzijas (Hydrangea arborescens) saknes Purpura krastkaņepes (Eupatorium purpureum) saknes Ārstniecības altejas (.Althaea officinalis) saknes Dzeltenās zeltgalvītes (Solidago virgaurea) laksti

Aknu attīrīšanas tēju sastāvā ietilpstošie augi

Ārstniecības pienenes ( Taraxacum officinale) saknes Ārstniecības tauksaknes (Symphytum officinale) saknes Kailās lakricas (Glycyrrhiza glabra) saknes Ārstniecības ancīša (Agrimonia eupatoria) saknes Savvaļas jamsa (Dioscorea villosa) saknes Parastās bārbeles (Rerberis vulgaris) mizas “Lāča ķepa” (Polymnia uvedalia)Parastā ozola (Quercus robur) mizas īstā mārdadža (Silybum marianum) laksti

PAR A U TO R U

Andreass Morics ir intuitīvs mediķis, ājurvēdas, iridoloģijas, šiacu un vibrāciju medicīnas praktiķis, rakstnieks un mākslinieks. Viņš ir dzimis 1954. gadā Vācijā un kopš agras bērnības slimojis ar vairākām smagām slim ībām , kuru dēļ jau bērnībā pievērsies dietoloģijai un dažādām dabas dziedniecības m etodēm.

Divdesmit gadu vecumā beidzis iridoloģijas - diagnozes noteik­šanu, pētot acs varavīksneni, - un dietoloģijas kursus. 1981. gadā sācis apgūt ājurvēdu Indijā un šīs mācības beidzis kā kvalificēts praktizējošs ājurvēdas ārsts 1991. gadā Jaunzēlandē. A. Morics visu dzīvi ir veltījis tam, lai izprastu un ārstētu slim ību cēloņus, nevis tikai lai novērstu slimību sim ptom us. Holistiskās pieejas dēļ viņš ir guvis pārsteidzošus rezultātus, ārstējot tādas slimības, kuru ārstēšana ar tradicionālajām medicīnas m etodēm nav devusi rezultātus.

Kopš 1988. gada A. Morics apgūst japāņu dziedējošo mākslu šiacu, kura viņam devusi dziļu izpratni par ķerm eņa enerģētisko sistēmu. Turklāt viņš astoņus gadus ir veicis pētījum us par apziņu un tās nozīmīgo lom u prāta un ķermeņa medicīnā.

Andreass Morics ir grām atu Timeless Secrets o f Health and Rejuve­nation, Lifting the Veil o f Duality, Cancer Is Not a Disease, It’s Time to Come Alive, Heart Disease No More, Simple Steps to Total Health, Diabetes - No More un Ending the AIDS Myth autors.

Intensīvās ceļošanas laikā A. Morics ir konsultējis valstu vadītā­jus un valdību pārstāvjus Eiropā, Āzijā un Āfrikā, nolasījis daudzas lekcijas par veselību, prāta un ķerm eņa m edicīnu un garīgum u. Viņa populārā grāmata Timeless Secrets oj Health and Rejuvenation

aicina cilvēkus uzņemties atbildību par savu veselību un labklājību. Lielā veselībai veltītā interneta vietnē www.curezone.com, kuru lasa vairāk nekā pieci miljoni lasītāju, A. M oricam ir bezmaksas lapa “Ask Andreas Moritz - Jautā Andreasam M oricam ”. Lai gan tagad A. Morics ir pārtraucis rakstīt šai lapai, tajā ir atrodamas viņa atbil­des uz tūkstošiem lasītāju jautājum u par visdažādākajām veselības problēmām.

Kopš 1998. gada A. Morics dzīvo ASV un ir iesaistījies jaunas, inovatīvas dziedināšanas sistēmas radīšanā, ko sauc par Ener-Chi Art, kuras mērķis ir novērst hronisku slimību cēloņus. Ener-Chi Art sastāv no gaismas staru sērijas, kuri ir iekodēti eļļas gleznās, kas spēj tūlītēji atjaunot vitālās enerģijas (ci) plūsm u ķermeņa orgānos un orgānu sistēmās. A. Morics ir arī SacredSantemony — Divine Chanting for Every Occasion atklājējs. Tā ir spēcīga sistēma, ko veido speciāli ģenerētas skaņu svārstības, kuras var pārveidot dziļi iesakņojušās bailes, alerģijas, traumas un garīgu vai em ocionālu nobloķējum u par nozīmīgu iespēju attīstīties un gūt acumirklīgu iedvesmu.