Valdes locekļu atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa

pieteikuma neiesniegšanu

Mg.iur. Evija Novicāne Zvērināta advokāte un sertificēta

maksātnespējas procesa administratore

Konference „Komerclikumam – 10 gadi” 2012.gada 20.-21.septembris

Tiesiskais regulējums

Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa - parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pants : par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos — uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.

Tiesiskais regulējums

Nav tiešas tiesību normas, kas noteic valdes locekļu civiltiesisko atbildību par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Vai tas nozīmē, ka vienīgā atbildība, kas valdes locekļiem var iestāties par savlaicīgu kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, ir administratīvi tiesiskā atbildība?

Tiesiskais regulējums

Komerclikuma 169.panta pirmā daļa – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

No krietna un rūpīga saimnieka gādības izriet pienākums ievērot normatīvos aktus un pārzināt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, kā arī savlaicīgi veikt pasākumus finansiālo grūtību risināšanai.

Ja valde savlaicīgi neiesniedz kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu, ir pamats vērtēt, vai valdes locekļi rīkojušies atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka gādībai.

Tiesiskais regulējums

Krietna un rūpīga saimnieka gādības neievērošanas sekas:

1) Komerclikuma 169.panta otrā daļa – atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem,

2) Civillikuma 1635.pants – atbildība par trešajām personām (kreditoriem) nodarītajiem zaudējumiem (netieša norāde LR AT Senāta CD 25.01.2012. spriedumā lietā Nr.SKC-25/2012).

Tiesiskais regulējums

Secinājums:

Latvijā nav tiešas tiesību normas, kas noteic valdes locekļu civiltiesisko atbildību par savlaicīgu kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, tomēr šāda valdes locekļu atbildība izriet no Komerclikuma 169.panta un vispārējo civiltiesību (delikttiesību) noteikumiem.

Kapitālsabiedrības zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi

Valdes loceklis atbild par zaudējumiem, kas kapitālsabiedrībai radušies novēloti uzsākta maksātnespējas procesa dēļ, ciktāl valdes locekli var vainot par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Tādējādi atbildības priekšnoteikumi ir: 1) maksātnespējas procesa pieteikuma

neiesniegšana, 2) vainojamība, 3) zaudējumi, 4) cēloniskais sakars.

Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana

Vispārējs pienākums iesniegt kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu – Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa.

Maksātnespējas procesa pieteikums jāiesniedz nekavējoties, tiklīdz šāds pienākums iestājies!

Pieteikums jāiesniedz, ievērojot visas tiesību aktos noteiktās prasības («kaut kāda» pieteikuma iesniegšana neatbrīvo valdes locekļus no atbildības).

Vainojamība

Valdes loceklis atbild arī par vieglu neuzmanību (LR AT Senāta CD 25.01.2012. spriedums lietā Nr.SKC-25/2012).

Pieredzes un zināšanu trūkums, normatīvo aktu nezināšana, noslogotība, finansiālās situācijas adekvāta nenovērtēšana nav attaisnojums.

Ir grūti iedomāties gadījumus, kad valdes loceklis varētu nebūt vainojams.

Vainojamība

Dalībnieku sapulces lēmums neiesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pats par sevi neatbrīvo valdes locekli no atbildības pienākuma (Komerclikuma 169.panta ceturtā daļa).

Atteikšanās no prasības pret valdes locekli nerada atbildības imunitāti (šāda atteikšanās ir pretrunā ar maksātnespējas procesa mērķi).

Kapitālsabiedrības zaudējumi

Kapitālsabiedrības zaudējumi = kapitālsabiedrības mantas samazinājums pēc dienas, kad iestājās pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Kapitālsabiedrības mantas samazinājums var izpausties gan kā aktīvu samazināšanās (piemēram, mantas zudums vai vērtības samazinājums), gan arī kā saistību palielināšanās (piemēram, papildus saistību rašanās).

Kapitālsabiedrības zaudējumi

Zaudējumu aprēķināšanas piemērs:

1) Aktīvi Ls 10000, saistības Ls 15000 (dienā, kad jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums),

2) Aktīvi Ls 2000, saistības Ls 16000 (dienā, kad uzsākts maksātnespējas process),

3) Aktīvi samazinājušies par Ls 8000, saistības pieaugušas par Ls 1000.

Secinājums – zaudējumi Ls 9000 apmērā.

Kapitālsabiedrības zaudējumi

Līdzšinējā tiesu prakse – pārāk šaura jēdzienu «mantas samazinājums» un «jau cēlies zaudējums» izpratne, ar tiem saprotot tikai aktīvu samazināšanos (sk., piemēram, LR AT Senāta CD 08.02.2012. spriedumu lietā Nr.SKC-622/2012).

Argumenti pret pastāvošo tiesu praksi: zaudējumu atlīdzināšanas mērķis - nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis, ja aizskārums nebūtu noticis. Šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja par mantas samazinājumu (jau cēlušos zaudējumu) atzīst ne vien aktīvu samazināšanos, bet arī saistību palielināšanos.

Kapitālsabiedrības zaudējumi

Argumenti pret pastāvošo tiesu praksi (turpinājums):

1) pieaugot saistībām, samazinās kapitālsabiedrības «tīrā» manta – aktīvi, kas paliek pāri pēc saistību segšanas.

2) ārvalstu tiesu prakse (Šveice, Austrija, Vācija) – zaudējumi var izpausties gan kā aktīvu samazinājums, gan arī kā saistību pieaugums!

Cēloniskais sakars

Nav jāvērtē , kādā mērā kapitālsabiedrības manta samazinātos, ja maksātnespējas procesu uzsāktu savlaicīgi (jo maksātnespējas procesa savlaicīgas uzsākšanas mērķis ir novērst mantas samazināšanos un pēc iespējas pilnīgāk segt kreditoru prasījumus).

Cēloniskais sakars pastāv tikai tad, ja kapitālsabiedrībai ir bijis pienākums iesniegts maksātnespējas procesa pieteikumu visā zaudējumu rašanās periodā.

Pierādīšanas pienākums

Prasītājam jāpierāda, ka valde nav likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegusi kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu un tādēļ kapitālsabiedrībai radušies noteikta apmēra zaudējumi. Valdes loceklim jāpierāda, ka nav vainojams zaudējumu nodarīšanā, jo rīkojies atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka gādībai. Prasītājam nav jāpierāda faktiskās maksātnespējas iestāšanās diena – pietiek, ja ir pierādīts, ka konkrētā laika brīdī pastāvēja maksātnespējas procesa pazīme, kas kapitālsabiedrībai radīja pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Pierādīšanas pienākums

Maksātnespējas procesa pazīmes pastāvēšanas indikatori: 1) Līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai nav izpildītas

noteiktas saistības, kurām izpildes termiņš iestājās zināmu laiku pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,

2) Nomas maksājumu, nodokļu, komunālo pakalpojumu parādi, komercdarbības pārtraukšana u.tml.

Vācijas tiesu prakse (BGH, Urt. v. 24.01.2012 – II ZR 119/10, Rn.16) - maksātnespējas procesa pazīmes pastāvēšana atzīstama par pierādītu, ja kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli nav iespējams detalizēti izvērtēt, jo valde nav nodrošinājusi pienācīgu grāmatvedības kārtošanu un dokumentu uzglabāšanu.

Prasības celšana

Maksātnespējas procesa laikā prasību var celt:

1) Maksātnespējas procesa administrators (Komerclikuma 172.pants, Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 2.punkts),

2) Kapitālsabiedrības kreditors kapitālsabiedrības vārdā (Komerclikuma 170.pants, Maksātnespējas likuma 168.panta piektā daļa).

Maksātnespējas procesa administratora prasība

Prasības celšanai nav nepieciešams dalībnieku sapulces lēmums.

Pienākums celt prasību, ja šāda prasība var uzlabot kreditoru prasījumu segšanas izredzes (Maksātnespējas likuma 4.panta pirmā daļa, 26.panta otrā daļa un 65.panta 8.punkts).

Kreditora prasība

Atšķirībā no citu valstu tiesiskā regulējuma, kreditors Komerclikuma 170.pantā noteiktās tiesības var izmantot arī pēc kapitālsabiedrības (parādnieka) maksātnespējas procesa uzsākšanas.

Kreditoram jāievēro arī Maksātnespējas likuma noteikumi – maksātnespējas procesa mērķis un principi (jo īpaši patvaļas aizlieguma princips).

Kreditors prasību var celt tikai tad, ja celtā prasība būs kreditoru kopuma interesēs un veicinās kapitālsabiedrības saistību izpildi.

Kreditora zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi

Kreditora individuālas (tiešas) prasības tiesiskais pamats – delikttiesību noteikumi (nevis Komerclikuma 169.panta otrā daļa).

Valdes loceklis atbild par kreditoram nodarītajiem zaudējumiem, ja pastāv šādi priekšnoteikumi: (1) valdes locekļa prettiesiska (neattaisnojama) rīcība, (2) zaudējumu esamība, (3) cēloniskais sakars.

Valdes locekļa prettiesiska (neattaisnojama) rīcība

Kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa mērķis ir segt kreditoru prasījumus (Maksātnespējas likuma 4.panta pirmā daļa). Kreditora tiesību aizskārums (Civillikuma 1635.pants) – ja, savlaicīgi neiesniedzot kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu, mazinājušās kreditora prasījuma segšanas iespējas. Nepieciešams konstatēt, ka nav tiesiska attaisnojuma maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgai neiesniegšanai.

Kreditora zaudējumi

Atlīdzināmo zaudējumu apjoms atkarīgs no tā, kurā brīdī radušās kreditora prasījuma tiesības pret kapitālsabiedrību.

«Vecajam» kreditoram - starpība starp faktiski saņemto summu un to summu, kādu kreditors būtu saņēmis, ja kapitālsabiedrība savlaicīgi iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Jaunajam» kreditoram - tas, ko kreditors iegūtu, ja neslēgtu līgumu ar faktiski maksātnespējīgu kapitālsabiedrību.

Cēloniskais sakars

Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana – tā sauktais ilgstošais delikts.

Kreditora zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, ja zaudējumi radušies periodā, kad kapitālsabiedrībai pastāvēja maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas pienākums.

Pierādīšanas pienākums

Komerclikuma 169.panta trešā daļa - attiecināma tikai uz prasībām par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

Ceļot individuālu (tiešu) prasību, kreditoram jāpierāda arī tas, ka valdes loceklim nav tiesiska attaisnojuma maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgai neiesniegšanai.

Tiesiskā regulējuma papildināšana

Tiesu praksē vēl nav nostiprinājusies atziņa, ka valdes locekļiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība par savlaicīgu kapitālsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Prasības pret valdes locekļiem reti tiek pamatotas ar maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgas neiesniegšanas faktu, lai gan zaudējumi radušies novēloti uzsākta maksātnespējas procesa dēļ.

Risinājums – tieša regulējuma noteikšana.

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Evija Novicāne

Zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas procesa administratore

Zvērinātu advokātu birojs “CONSULTUM” E-pasts: evija@consultum.lv

Tel.: +371 6731 0879 Mob.tel.: +371 2965 5505