notikums jaunumi Èstenots pirmais esf projekts...

Eiropas Sociålais fonds

Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2005/5–6

1. novembrî ar svinîgu prezentåcijunoslédzås projekts „Rîgas Centra Dai¬-amatniecîbas pamatskolas måjas lapavirtuålajå telpå”. Tas ir pirmais ESF lîdz-finanséts projekts, kas ir pilnîbå noslé-dzies. Projekts îstenots ESF aktivitåté„Profesionålås orientåcijas un konsul-téßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés”.

Divpadsmit méneßu laikå, piesaistot mi-nimålus åréjos resursus, Rîgas CentraDai¬amatniecîbas pamatskola (RCDP) îste-noja savas skolas måjas lapas dizaina un sa-turisko izstrådi, nodroßinot iespéju ikvienaminteresentam iepazîties ar ßo skolu interne-ta vidé (http://skola.rcdp.lv). Kopumå pro-jekts izmaksåjis 4000 latu, no kuriem 3000latu bija ESF finanséjums.

Måjas lapa domåta gan esoßajiem ganpotenciålajiem audzékñiem, kå arî viñuvecåkiem informåcijas ieguvei par skolu,tajå iegüstamajåm zinåßanåm, îstenotajiemprojektiem, ieståßanås nosacîjumiem, au-dzékñu sasniegumiem, absolventiem u.tml.Audzékñu, vecåku un pasniedzéju értîbai ie-vietots arî nodarbîbu saraksts. Turklåt

plånots, ka måjas lapa kalpos RCDP un cituskolu skolotåju interaktîvai saziñai un piere-dzes bagåtinåßanai.

Projekta vadîtåja Ieva Helmüte, prezen-téjot projektu, skaidroja, ka projekta uz-såkßanai da¬éji jau bija pieejami nepiecießa-mie resursi. Måjas lapas dizainu kå savudiplomdarbu izstrådåja 9. klases skolnieceVitnija Blüzma, tåpéc projektam nebijajåpiesaista dizaineris. Skolå jau bijapaståvîgs interneta pieslégums, klase ar 15datoriem un kvalificéti pedagogi. Taçu, laiprojekta ieceres pilnîbå îstenotu, trüka li-cence Microsoft FrontPage internetamåjas lapu veidoßanas programmai un ITspeciålista konsultåcijas un prasmes. Tåpécprojektå iesaistîjås Tehniskås jaunrades na-ma „Annas 2” IT speciålists Mårtiñß Dzérve.

Projektå nodarbinåtie RCDP pedagogimåjas lapas tapßanas gaitå ieguva nepie-cießamås iemañas lapas turpmåkai uztu-réßanai un informåcijas aktualizéßanai. Laiarî skoléni varétu apgüt måjas lapu veidoßa-nas principus un palîdzét tås uzturéßanasproceså, tagad datorklase ir nodroßinåta arMS FrontPage licenci.

Èstenots pirmais ESF projekts izglîtîbåNOTIKUMS

Rîgas Centra Dai¬amatniecîbas pamatskolas audzékñi un skolotåja jaunås måjas lapas prezentåcijå

Spékå likumsSåkot ar 2006. gada 1. janvåri, Eiro-

pas Savienîbas struktürfondu vadîbureglamenté „Eiropas Savienîbas struk-türfondu vadîbas likums”. Likums tapis,lai veicinåtu efektîvu, caurskatåmu unfinanßu vadîbas principiem atbilstoßustruktürfondu ievießanu Latvijå.

Likums nosaka struktürfondu va-dîbå iesaistîto institüciju tiesîbas unpienåkumus, uzraudzîbas komitejas unvadîbas komitejas pieñemto lémumustatusu un struktürfondu vadîbå iesais-tîto institüciju lémumu pieñemßanas,apstrîdéßanas un pårsüdzéßanas kårtî-bu. Lîdz ßim struktürfondu vadîbu no-teica MK noteikumi Nr. 200.

Jåiegulda izglîtîbå2005. gada nogalé tirgus un sabied-

riskås domas pétîjumu centrs SKDS pécFinanßu ministrijas pasütîjuma veicaaptauju “Informétîba par ES struktür-fondu lîdzek¬u apguvi Latvijå”. Ar tießåsintervijas palîdzîbu aptaujåti 1015 res-pondenti visos Latvijas re©ionos.

Par ES struktürfondu lîdzek¬u pie-ejamîbu bija informéti 61,6 %. ESStruktürfondu lîdzek¬u apguvi kå sek-mîgu vértéja 37,2 % par struktürfon-diem informéto respondentu.

67,1 % aptaujåto kå galveno infor-måcijas avotu min televîziju, 39,6 % —radio, 39,3 % — nacionålos laikrakstus,bet 29,1 % — re©ionålos preses izdevu-mus. Internetå informåciju par struk-türfondiem güst 19,8 % respondentu.

Vairåk nekå puse respondentustruktürfondu ietekmi uz Latvijas taut-saimniecîbas un sabiedrîbas attîstîbukopumå novértéja pozitîvi. 40 % kåvienu no prioritårajåm jomåm, kuråsbütu jåiegulda vairåk struktürfondu lî-dzek¬u, norådîjußi izglîtîbas attîstîbu.

JAUNUMI

2Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2005/5–6

ESF IEVIEÍANA

Ir pagåjis pusotrs gads, kopß EiropasSociålå fonda nauda ir pieejama izglîtî-bai 48,3 miljonu latu apmérå: 23 mil-joni paredzéti atklåtiem konkursiem un15 miljoni — nacionålåm programmåm.

Apstiprinåti 270 projektiKopß 2004. gada jülija PIAA kå struk-

türfondu ievießana otrå lîmeña starpnie-kinstitücija ir izsludinåjusi vienpadsmitatklåtos konkursus projektu pieteikumiemastoñås ESF lîdzfinansétås aktivitåtés. Notiem ir noslégußies deviñi atklåtie konkursi.Minétajos deviños atklåtajos konkursos PIAAir sañémusi 885 projektu pieteikumus.

PIAA dati liecina, ka projektu pieteicé-ju aktivitåte 2005. gadå lîdz ar katru nåka-mo atklåto konkursu ir palielinåjusies, pie-méram, atkårtotos projektu konkursos ESFaktivitåté „Profesionålås orientåcijas unkonsultéßanas pasåkumi izglîtîbas iestå-dés” sasniedz 134 iesniegtu projektu skai-tu, bet aktivitåté „Atbalsts akadémiskåpersonåla un profesionålås izglîtîbas pe-dagogu tehnolo©iskai praksei uzñému-mos, skolotåju un akadémiskå personålapedago©isko, profesionålo, tehnolo©iskoun informåcijas tehnolo©ijas kompetençupaaugstinåßanai” — 174 pieteikumus.

Projektu pieteikumi pilnîbå izvértétiseßås ESF aktivitåtés*:

• Pedago©iskås korekcijas programmuattîstîba un ievießana (3.3.6.)

• Jaunießu ar îpaßåm vajadzîbåm inte-gréßana izglîtîbas sistémå (3.3.7.)

• Profesionålås orientåcijas un konsul-téßansa pasåkumi izglîtîbas iestådés(3.2.7.2.)

• Studiju programmu îstenoßana un stu-diju procesa kvalitåtes uzlaboßana da-baszinåtñu un tehnolo©iju ietilpîgåsnozarés (3.2.3.2.)

• Izglîtîbas programmu uzlaboßanasåkotnéjå profesionålajå izglîtîbå eko-nomikai svarîgås nozarés (3.2.1.)

• Atbalsts måcîbu prakses îstenoßanaiprofesionålås izglîtîbas un augståkåsizglîtîbas studentiem (3.2.6.3.)Minétajås PIAA sañéma 466 projektu

pieteikumus. No tiem apstiprinåti 270 pro-jekti ar kopéjåm izmaksåm kopsummå par10,8 miljoniem latu, un projektu îstenoßa-nu laikå lîdz 2005. gada beigåm ir uzsåkußi267 projektu pieteicéji. Turklåt viens ESFaktivitåtes „Profesionålås orientåcijas unkonsultéßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés”(3.2.7.2.) projekts jau ir pilnîbå îstenots unsavu darbîbu beidzis 2005. gada novembrî(skat. 1. lpp.).

Lîdz 2005. gada beigåm atklåtos pro-jektu konkursos un nacionålajås prog-rammås ir uzsåkta apstiprinåto projektu îs-

tenoßana kopsummå par 26,8 miljoniemlatu. Tie ir 55 % no visas izglîtîbas nozareipieejamås Eiropas Sociålå fonda (ESF) nau-das. „Atklåto konkursu projektu vadîba irizglîtîbas iestådém lîdz ßim jauna, nepazîs-tama projektu pieteikßanas, ievießanas unfinanßu vadîbas pieredze. 2005. gads irparådîjis, ka projektu pieteicéji un îstenotåjiapgüst struktürfondu projektu vadîbasspecifiku un projektu kvalitåte acîmredza-mi uzlabojas”, vérté PIAA direktore DitaTraidås.

Paßlaik par aptuveno pieejamo summu5,8 miljoniem latu projektu vértéßanas no-tiek trîs ESF aktivitåtés: • „Tålåkizglîtîbas iespéju paplaßinåßana

ekonomikai svarîgås nozarés” (3.2.4.2.), • „Atbalsts akadémiskå personåla un

profesionålås izglîtîbas pedagogu teh-nolo©iskai praksei uzñémumos, sko-lotåju un akadémiskå personåla peda-go©isko, profesionålo, tehnolo©isko uninformåcijas tehnolo©ijas kompetençupaaugstinåßanai” (3.2.5.2.),

• „Profesionålås orientåcijas un konsul-téßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés”(3.2.7.2.). Paredzams, ka atkårtotajos atklåtajos

konkursos 2005.gada beigås 2006. gadåapgüs vél aptuveni 11 miljonus latu ESFnaudas.

Projekta iesniedzéjs Kurzeme Latgale Lielrîga Vidzeme Zemgale Kopå

Bezpe¬ñas organizåcija valsts akcijusabiedrîba

Ls 116 096.00 Ls 116 096.00

Bezpe¬ñas organizåcija valstssabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu

Ls 104 555.00 Ls 104 555.00

Paßvaldîbas uzñémums Ls 16 049.79 Ls 16 049.79

Paßvaldîbu ieståde Ls 32 038.00 Ls 49 976.00 Ls 149 361.53 Ls 101 180.00 Ls 332 555.53

Paßvaldîbu izglîtîbas ieståde Ls 6 999.00 Ls 20 570.25 Ls 135 328.00 Ls 26 620.00 Ls 88 075.33 Ls 277 592.58

Privåta izglîtîbas ieståde Ls 4 498.00 Ls 6 989.00 Ls 5 733.00 Ls 17 220.00

Sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu Ls 123 776.59 Ls 123 776.59

Sabiedriska organizåcija Ls 56 880.00 Ls 56 880.00

Valsts izglîtîbas ieståde Ls 680 412.91 Ls 912 660.70 Ls 5 637 729.24 Ls 957 060.88 Ls 1 611 807.41 Ls 9 799 671.14

Valsts pårvaldes ieståde Ls 6 994.00 Ls 5 092.00 Ls 12 086.00

Valsts uzñémums Ls 63 996.00 Ls 63 996.00

Kopå Ls 726 443.91 Ls 983 206.95 Ls 6 281 216.36 Ls 1 106 765.88 Ls 1 822 845.53 Ls 10 920 478.63

Apstiprinåto projektu kopéjo izmaksu sadalîjums pa re©ioniem

Apgüta vairåk kå puse ESF naudas izglîtîbai

3www.piaa.gov.lv

ESF IEVIEÍANA

ESF re©ionosProjektu pieteikumus PIAA ir sañémusi novisiem re©ioniem. Lielrîgas re©ionå, kurå ie-tilpst arî Tukuma, Ogres un LimbaΩu rajoniun Jürmala, apstiprinåti 139 projekti. To ko-péjås izmaksas sasniedz 6,2 miljonus latu,kas kopumå veido 57 % no seßås ESF akti-vitåtés apstiprinåto projektu kopéjå finan-séjuma jeb 10,8 miljoniem latu. Zemgalé ESFlîdzfinanséjumu sañémußi 50 projektu îste-notåji, aptverot 17 % no apstiprinåto pro-jektu kopéjåm izmaksåm jeb 1,8 miljonuslatu. Vidzemé, îstenojot 22 projektus, apgüs10 % apstiprinåtå finanséjuma jeb 1,1 mil-jonu latu. Lai arî, salîdzinot ar Vidzemi, Lat-galé ir lielåks apstiprinåto projektu skaits,proti, 34 projekti, to kopéjås izmaksas irmazåkas — 983 207 lati jeb 9 % no visu ap-stiprinåto projektu kopéjo izmaksu sadalîju-ma. Savukårt Kurzemé apstiprinåti 25 ESFlîdzfinanséti projekti, kuriem pieß˚irtais fi-nanséjums veido 726 444 latu jeb 7 % nokopéjåm izmaksåm.

PIAA dati par minétajåm seßåm ESF ak-tivitåtém liecina, ka visaktîvåkås ESF lîdzek¬uapguvé ir augstskolas, îpaßi Latvijas Univer-sitåte un Rîgas Tehniskå universitåte. Latvi-jas Universitåte îsteno 19 ESF projektus, betTehniskå Universitåte — 42. Kopumå seßåsESF aktivitåtés augståkås måcîbu iestådesîsteno 107 projektus. Neatpaliek arî profesi-onålås izglîtîbas iestådes, kurås jau ir uzsåkti94 projekti. Savukårt koledΩas îsteno 23, vi-dusskolas — 17, bet pamatskolas — 6 ESFlîdzfinansétus projektus. Turklåt projektusîsteno ne tikai måcîbu iestådes, bet arîpaßvaldîbas, sabiedriskås organizåcijas,privåtie uzñémumi, valsts uzñémumi unvalsts pårvaldes iestådes.

Aps

tipr

inåt

o pr

ojek

tu s

kait

s re

©ion

os

160

Apstiprinåto projektu skaits re©ionos

Re©ioniKurzeme Latgale Lielrîga Vidzeme Zemgale

140

120

100

80

60

40

20

0

2534

139

22

50

Apstiprinåto projektu kopéjo izmaksusadalîjums re©ionos

Vidzeme10%

Zemgale17%

Kurzeme7% Latgale

9%

Lielrîga57%

Projektu skaits Projekta îstenotåjs

107 Augstskola

94 Profesionålås izglîtîbas ieståde

23 KoledΩa

17 Vidusskola

6 Pamatskola

6 Paßvaldîba

5 Izglîtîbas pårvalde, noda¬a

3 Speciålå izglîtîbas ieståde

3 Privåtais uzñémums

3 Valsts uzñémums

2 Sabiedriska organizåcija

1 Valsts pårvaldes ieståde

Projektu skaits péc projekta îstenotåja


2005

. gad

å ap

stip

rinå

to E

SF a

tklå

to k

onku

rsu

proj

ektu

ska

its

Latv

ijå

LIEP

ÅJA

VENT

SPIL

S

JËRM

ALA

RÈG

AKu

ldîg

a Sald

usTals

i

Tuku

ms

Dobe

leJE

LGAV

A

Baus

kaLim

baΩi

Valm

iera

Valk

a

Alük

sne

Gul

bene

Cési

s

Ogr

e

Aizk

rauk

le

Jéka

bpils

Balv

i

Mad

ona

Ludz

a

Prei

¬i

Réze

kne

Krås

lava

DAUG

AVPI

LS

Rîga

s ra

jons

17

31

1

32

34

116

9

5

5

4

3

7

2

84

2

3

135

6

7

5

5

Kurz

emes

re©i

ons

Latg

ales

re©i

ons

Vidz

emes

re©i

ons

Zem

gale

sre

©ion

sRî

gas

re©i

ons

17.decembrî apstiprinåtajå Eiropas Savienîbas daudzgadu budΩetå 2007. —2013. gadam 4 miljardi eiro atvéléti struktürfondiem un Kohézijas fondam Latvijå,informé Finanßu ministrija. Latvijai jåbüt gatavai pieñemt pirmos projektus jau2007. gada janvårî, tådé¬ atbildîgajåm iestådém Eiropas noteiktajå laika grafikåoperatîvi jåveic visi sagatavoßanås darbi.

„Ja 2004. — 2006. gadå més no ES fon-diem sañemam 400 miljonus eiro gadå,tad péc 2006. gada sañemsim 571 miljonugadå, kas ir ievérojami vairåk nekå ßobrîdun vairåk nekå varéja paredzét sarunusåkumå,“ komenté Finanßu ministrijasvalsts sekretåra vietnieks AndΩs Ëbelis.„ˆemot vérå to, ka dalîbvalstu vadîtåji ta-gad ir panåkußi vienoßanos, ir pilnîgiskaidrs, ka Eiropas finanséjuma apguvespulkstenis såks tikß˚ét tießi 2007. gada1. janvårî. Eiropas fondu plånoßanas doku-mentu izstråde Eiropas Savienîbas striktidiktétajos termiños visåm dalîbvalstîm, arîLatvijai uzliek lielu atbildîbu, turklåt laika irpavisam maz. Més nevaram iet péc Latvijaslaika grafika, mums ir jåstrådå atbilstoßi Ei-ropas kalendåram, ja vélamies jau 2007.gada såkumå startét ar pirmajiem projek-tiem”, noråda A.Ëbelis.

Lai piek¬ütu ES finanséjumam, Latvijaisaskañå ar ES prasîbåm ir jåsagatavo Iet-vardokuments*. Ietvardokumenta projek-tu Finanßu ministrija izstrådåja un sabied-riskajai apspriedei nodeva 16.novembrî.Íobrîd, kad ir precîzi zinåma Latvijas ap-loksne un sañemti komentåri no partne-riem (skatåmi ES fondu måjas lapåwww.esfondi.lv), lîdz gada beigåm unjanvåra såkumå notiks Ietvardokumenta

apsprießanas sanåksmes ar valsts, re©io-nålajiem, sociålajiem partneriem un NVO.Çetru miljardu eiro vérto Ietvardokumen-tu 2006.gada janvåra beigås jåsaskañoMinistru kabinetå. Vienlaicîgi atbilstoßi Ei-ropas prasîbåm Latvijai jågatavo arî fonduapguves rîcîbas plåni jeb operacionålåsprogrammas.

Tåpat kå visåm påréjåm ES dalîbvalstîmarî Latvijai 2006. gada pirmajos méneßosIetvardokuments (Nacionålais straté©iskaisietvardokuments — 2007. — 2013. gada ESfondu apguves straté©ija, kas ir ekvivalen-ta 2004. — 2006. gada struktürfondu ap-guves straté©iskajam dokumentam jeb vie-notajam programmdokumentam) un ope-racionålås programmas ir jåiesniedz Eiro-pas Komisijå, lai varétu såkties sarunas parES fondu plånoto izlietojumu.

Papildus struktürfondu un Kohézijasfonda finanséjumam 2007. — 2013. gadåLatvijai büs pieejams 1 miljards eiro laukuattîstîbas finanséjumam, aptuveni 0,7 mil-jardi lauksaimniecîbas tießmaksåjumos, kåarî 80 miljoni pårrobeΩu un starpvalstu sa-darbîbai. Minétos izdevumus summéjotkopå, Latvija no ES budΩeta varétu sañemtaptuveni 5,7 miljardus eiro, savukårt valstsiemaksas ES budΩetå septiñu gadu periodåatbilstu aptuveni 1,1 miljardam eiro.

5www.piaa.gov.lv

STRUKTËRFONDU IEVIEÍANA ÈSUMÅ

Seminåri 2005. gadå2005. gadå PIAA kopumå orga-

nizéjusi 16 bezmaksas seminårus pro-jektu pieteicéjiem, îstenotåjiem un ci-tiem interesentiem. No tiem çetriseminåri bijußi par jaunajiem izslu-dinåtajiem atklåtajiem konkursiem,trîs — par lîgumslégßanu, savukårtvisvairåk — deviñi seminåri — par pro-jektu îstenoßanu un ar to saistîtajiemjautåjumiem.

PIAA pårståvji piedalîjußies un sa-vas kompetences ietvaros sniegußi in-formåciju divos Izglîtîbas un zinåtnesministrijas, kå arî 13 citu organizåcijurîkotajos seminåros.

Jauna veidlapa Íî gada 24. oktobrî ståjas spékå jau-

na struktürfonda pieprasîjuma veidlapa(Lîguma 5. pielikums). Veidlapa ir elek-troniski pieejama PIAA interneta måjaslapå www.piaa.gov.lv (skat. sada¬å Do-kumenti ESF Lîguma 5. pielikums). Lü-gums projektu îstenotåjiem turpmåkizmantot jauno struktürfondu pieprasî-juma veidlapu!

Izmaiñas dokumentos2005. gada 7. decembrî Eiropas

Sociålå fonda Vadîbas komiteja ir ap-stiprinåjusi izmaiñas atklåtu konkursuprojekta pieteikuma veidlapå un izmai-ñas atklåtu konkursu projektu vadlî-nijås ESF aktivitåtém 3.2.3.2 un 3.2.1.Lüdzam projektu pieteicéjus turpmåkizmantot minéto dokumentu jaunåsversijas, kas atrodamas PIAA internetamåjas lapå www.piaa.gov.lv sada¬åDokumenti.

Sañemti 318 projektu pieteikumi1. novembrî noslédzås atklåtais

konkurss projektu pieteikumiem ESFaktivitåté „Atbalsts akadémiskå per-sonåla un profesionålås izglîtîbas pe-dagogu tehnolo©iskai praksei uzñé-mumos, skolotåju un akadémiskåpersonåla pedago©isko, profesionålo,tehnolo©isko un informåcijas tehno-lo©ijas kompetençu paaugstinåßa-nai”. Kopumå iesniegti 174 projektupieteikumi.

Savukårt ESF aktivitåtes „Profesi-onålås orientåcijas un konsultéßanaspasåkumi izglîtîbas iestådés” atklå-tajå projektu pieteikumu konkurså,kas noslédzås 5. decembrî, PIAA sa-ñéma 134 projektu pieteikumus.

Latvijai 4 miljardi eiro

Cilvékresursi un nodarbinåtîba (ESF) 0,4

Uzñéméjdarbîba un investîcijas (ERAF) 0,8

Infrastruktüra un pakalpojumi (ERAF + KF) 2,8

Fonds Pieß˚îrums

(miljardi EUR)

Kohézijas fonds (KF) 1,5

Eiropas Re©ionålås attîstîbas fonds (ERAF) 2,1

Eiropas Sociålais fonds (ESF) 0,4

Operacionålå programma Pieß˚îrums (miljardi EUR)

Sadalîjumå pa Operacionålajåm programmåm:

Saskañå ar Ietvardokumenta projektu 4 miljardi eiroßobrîd indikatîvi sadalås:

KONKURSI


2005. gada 14. decembrî Profesi-onålås izglîtîbas attîstîbas a©entüra(PIAA) atkårtoti izsludinåja atklåto kon-kursu projektu pieteikumiem divås Eiro-pas Sociålå fonda (ESF) aktivitåtés —„Izglîtîbas programmu uzlaboßanasåkotnéjå profesionålajå izglîtîbå eko-nomikai svarîgås nozarés” (3.2.1.) un„Studiju programmu îstenoßana un stu-diju procesa kvalitåtes uzlaboßana da-baszinåtñu un tehnolo©iju ietilpîgåsnozarés” (3.2.3.2.).

ESF aktivitåté „Izglîtîbas programmu uz-laboßana såkotnéjå profesionålajå izglîtîbåekonomikai svarîgås nozarés” pieteikumusvar iesniegt lîdz 2006. gada 14. februårim.Projektos var plånot:• profesionålås izglîtîbas programmu uz-

laboßanu, • jaunu programmu izstrådi un îstenoßa-

nu (t. sk. paredzot jaunu audzékñu uz-ñemßanu),

• izglîtîbas programmu satura aktua-lizåciju vai izstrådi,

• måcîbu priekßmetu izstrådi,• måcîbu prakses, • patståvîgo darbu satura un metodiskå

nodroßinåjuma izstrådi, • måcîbu metoΩu pilnveidi, • måcîbu priekßmetu vai kursu îste-

noßanu,• måcîbu aprîkojuma uzlaboßanu atbil-

stoßi izglîtîbas programmu îstenoßanasprasîbåm.Projektus var pieteikt valsts un paßval-

dîbu profesionålås izglîtîbas iestådes. Unto ilgums var büt no viena lîdz diviem ga-diem. Projekta pieteicéjam ir nepiecießamapieredze såkotnéjås profesionålås izglîtî-bas programmu îstenoßanå. Pieredzi jåpa-mato kvalitatîvå aspektå — izglîtîbasiestådei un/vai programmai jåbüt akredi-tétai. Jaunas programmas izstrådes gadî-jumå tai ir jåbüt akreditétai lîdzîgå izglîtî-bas programmu tematiskajå grupå.

Kopéjais pieejamais ESF finanséjumsaktivitåtes îstenoßanai ir 7 028 040 lati.Pirmo reizi PIAA konkursu ßajå aktivitåtéizsludinåja 2004. gada 1. oktobrî. Kopumåtika iesniegts 71 projekts, no kuriem IZMapstiprinåja 51 projektu. Paßlaik noslégtilîgumi par finanséjuma pieß˚irßanu ar 50projektu pieteicéjiem. Tå kå visa pieejamå

summa nav apgüta, PIAA izsludinaatkårtotu konkursu projektu pieteikumiempar aktivitåté atlikußo pieejamo finanséju-mu — 3 598 227 LVL. Minimålå plånojamåviena projekta summa ir 6800 LVL, mak-simålå — 136 000 LVL.

Savukårt ESF aktivitåté „Studiju pro-grammu îstenoßana un studiju procesakvalitåtes uzlaboßana dabaszinåtñu un teh-nolo©iju ietilpîgås nozarés” projektu pietei-kumu iesniegßanas termiñß ir 2006. gada

26. janvåris. Íajå aktivitåté plånots atbal-stît projektus, kuros paredzéta:• jaunu studiju programmu, kursu un

modu¬u izstråde,• måcîbu metodisko materiålu izstråde,• esoßo studiju programmu uzlaboßana,• måcîbu metoΩu pilnveide,• studiju kursu un måcîbu materiålu

izstråde sveßvalodå,• studiju programmu îstenoßana (tostarp

studentu uzñemßana).

Íîs aktivitåtes projektos var paredzétarî speciålås literatüras iegådi, auditorijuun laboratoriju aprîkojuma uzlaboßanu at-bilstoßi studiju programmu îstenoßanasprasîbåm, ja ir plånota studiju programmuuzlaboßana vai îstenoßana.

Projektus var pieteikt augståkås izglîtî-bas iestådes, to ilgumu plånojot no vienalîdz diviem gadiem. Minimålå viena pro-jekta summa var büt 34 000 latu, savukårtmaksimålå — 204 000 latu.

Kopéjå summa akti-vitåtes ievießanai pare-dzéta 9 745 725 latuapmérå. Pirmajå ßîs akti-vitåtes atklåtajå projektukonkurså, ko izsludinåja2004. gada 1. oktobrî,PIAA sañéma 73 projektupieteikumus, no kuriemIZM apstiprinåja 33 pro-jektus. Ar visiem projektupieteicéjiem jau ir no-slégti lîgumi, un uzsåktaprojektu îstenoßana. Laiapgütu visu paredzétoESF finanséjumu, PIAAizsludina konkursu paratlikußo pieejamo fi-nanséjumu — 4 453 080latiem.

Abås aktivitåtés ESFfinanséjums ir 75% ap-mérå no projekta ko-péjåm attiecinåmåm iz-maksåm, bet 25% veidonacionålais vai privåtaisfinanséjums. Vadlînijasun konkursu nolikumusprojektu pieteicéji varsañemt PIAA Rîgå, Va¬-ñu ielå 1, 5. ståvå vaiPIAA interneta måjas

lapå www.piaa.gov.lv. 5. janvårî PIAA rîko bezmaksas infor-

matîvo seminåru par pieteikumu sa-gatavoßanu ESF aktivitåté „Izglîtîbasprogrammu uzlaboßana såkotnéjå profe-sionålajå izglîtîbå ekonomikai svarîgåsnozarés”. Identisks seminårs par otru akti-vitåti plånots 23. janvårî. Iepazîties ar se-minåru programmåm, kå arî aizpildît pie-teikuma veidlapas var PIAA måjas lapaswww.piaa.gov.lv/esf sada¬å Seminåri.

Var pieteikt projektus izglîtîbas un studijuprogrammu kvalitåtes uzlaboßanai

Sañemtos atklåto konkursu projektu pieteikumus iegråmato PIAA Projektu atbalsta noda¬as vadîtåja Ennata Kivriña (no kreisås) unsekretåre Zane Kurme.

PROJEKTU PIEREDZE

7www.piaa.gov.lv

Eiropas Sociålås fonda (ESF) lîdzfinan-sétas nacionålås programmas „Atbalstsprofesionålås orientåcijas un karjerasizglîtîbas ievießanai” ietvaros Profesi-onålås izglîtîbas attîstîbas a©entüra îs-teno projektu „Karjeras izglîtîbas prog-rammu nodroßinåjums izglîtîbas sis-témå” (KIPNIS).

Projekts KIPNIS paredz uzlabot profesi-onålås orientåcijas pakalpojumu un karjerasizglîtîbas pieejamîbu un kvalitåti visu lîme-ñu un veidu izglîtîbas iestådés. Projektu vei-do trîs pamataktivitåtes. Pirmå no tåm irtålåkizglîtîbas kursa izstråde, ievießana unmultiplikatoru sagatavoßana izglîtîbasiestådés strådåjoßo karjeras izglîtîbas prakti-˚u un klaßu audzinåtåju profesionålajaipilnveidoßanai. Notiks måcîbas 3700 sko-lotåjiem viså Latvijå. Otrå aktivitåte paredzmetodisko un informatîvo materiåluizstrådi un publicéßanu (drukåtie katalogi,metodiskie materiåli skolotåjiem, skolénudarba burtnîcas, tai skaitå, materiåli elektro-niskå formå) trîs mér˚grupåm: 7. – 9. kla-sém, 10. – 12. klasém un profesionålås izglî-tîbas iestådém. Savukårt treßajå aktivitåtéplånota karjeras konsultanta profesijasstandarta un tam atbilstoßas studiju prog-rammas izstråde, måcîbspéku sagatavoßanaprogrammas ievießanai augstskolås.

Nacionålås programmas projektavadîtåja Brigita Mi˚elsone, ståstot parprojektu, uzsver, ka „sekmîgi îstenotaprogramma veicinås piemérotas izglîtîbasizvéli un apguvi, profesionålo sagatavotîbuun personiskås karjeras attîstîbu, sekméjotizglîtîbas ieståΩu absolventu nodarbi-nåtîbu un motivåciju müΩizglîtîbai.” Viñaarî piebilst, ka „¬oti svarîgi ar ßo pro-grammu panåkt, lai profesionålås orien-tåcijas pasåkumus viså izglîtîbas sektoråveiktu kvalificéti darbinieki un lai me-todiskie materiåli atbilstu izglîtojamovecuma grupas interesém un vajadzîbåm.”

Izstrådås nacionålo datu båziProjekta laikå plånots izstrådåt un

publicét nacionålo datu båzi, kas büs plaßipieejams elektronisks informåcijas lîdzeklispar izglîtîbas iespéjåm Latvijå. Datu båzédaΩådåm mér˚u grupåm — jaunießiem,pieaugußajiem, cilvékiem ar speciålåm va-jadzîbåm — büs atrodama informåcija parvisu pakåpju un veidu izglîtîbu, tostarp arîkursiem. Datu båzes programmatüra un

Projekts KIPNISProjekta îstenoßanas laiks: no 2005. gada 9. februåra lîdz 2007. gada 30. septembrimKopéjås projekta izmaksas: 1 065 995 LVL ESF finanséjums: 799 496 LVLProjekta îstenotåjs: PIAA Profesionålås orientåcijas informåcijas centrsProjekta partneri: 38 Izglîtîbas pårvaldes un seßas augstskolas

Tålåkizglîtîbas kursa izstråde, ievießana un multiplikatoru sagatavoßana

Metodisko un informatîvo

materiålu izstråde un publicéßana

Karjeras konsultanta profesijas standarta un tam atbilstoßas studiju

programmas izstråde

NACIONÅLÅ DATU BÅZE

AKTIVITÅTES

KIPNIS

ESF atbalsts karjeras izglîtîbas attîstîbai

informåcijas klasifikåcija büs veidota lîdzî-gi kå citås Eiropas valstîs, lai rezultåtå tåbütu savietojama ar Eiropas Komisijasportålu PLOTEUS II (The Portal on Lear-ning Opportunities Throughout the Eu-ropean Space), tådéjådi radot iespéjuvienotas informåcijas apmaiñas telpas iz-veidei viså Eiropå. Tas, savukårt, nodroßinåsinformåcijas pieejamîbu par izglîtîbas ie-spéjåm ES visiem Eiropas pilsoñiem. Datubåzi paredzéts izstrådåt lîdz 2007. gadavidum.

Projekta darbîba veiksmîgaLîdz ßim nacionålås programmas ie-

tvaros veiksmîgi darbu uzsåkußas piecasdarba grupas, kurås ir iesaistîti 68 eksper-ti. Iepazîta un apkopota citu valstu (Dåni-jas, Våcijas, Somijas, Zviedrijas, Lielbritåni-jas, Çehijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas,Ungårijas un Èrijas) pieredze, uzsåkta sko-lotåju/karjeras izglîtîbas prakti˚u måcîbukursa un metodisko materiålu izstråde, sa-gatavoti informåcijas katalogu manu-

skripti par izglîtîbas iespéjåm péc 9. un 12.klases, kå arî izstrådåts profesijas standarts„Karjeras konsultants”. Paßlaik sadarbîbå arvadoßajiem Eiropas valstu ekspertiem tur-pinås karjeras konsultanta studiju prog-rammas izstråde.

Íî gada 1. decembrî projekta ietvarosnotika konference, kuras dalîbniekiem bijaiespéja iepazîties ar studiju vizîtés gütajåmatziñåm un pieredzi, kas bütu ñemamavérå, veidojot karjeras izglîtîbas saturu unîstenoßanas mehånismu Latvijå. Visi runå-tåji uzsvéra, ka efektîga karjeras izglîtîbassistéma ir balstîta uz plaßu un daudzpu-sîgu sadarbîbu starp ©imeni, skolu, paßval-dîbu, atbalsta centriem, augstskolåm undarba devéjiem, nodroßinot savstarpéju in-formåcijas apmaiñu un péctecîgu pasåku-mu organizéßanu. Konferencé piedalîjås117 dalîbnieki no daΩådåm valsts pårval-des, paßvaldîbu un sociålo partneru insti-tücijåm.

Ar projektu KIPNIS var iepazîties måjaslapå: www.piaa.gov.lv/Euroguidance/kipnis .

PROJEKTU PIEREDZE


UldisStrautkalns,projekta vadîtåjs:

„Turîbå” jau kopß1999. gada ir tål-måcîbas studijuprogramma „Uzñé-

méjdarbîbas vadîba”, taçu lîdz ßim izveidotiemåcîbu materiåli nav tik draudzîgi lietotåjam,kå varétu véléties, jo tam nepiecießamazinåma rüpnieciska pieeja un vide, kurå ßosproduktus radît. Téma bija aktuåla jau ilgåkulaiku, lîdz beidzot parådîjås ESF projektu kon-kursi, kurå ßo iespéju îstenot.

Müsu tålmåcîbu pårsvarå izmanto jaunåsmåmiñas un cilvéki, kas kådu laiku uzturasårpus Latvijas. Mazåk ir cilvéku ar invaliditåti,kas skaidrojams ar naudas trükumu. Projektsdos iespéju 16 jaunießiem ar speciålåm vaja-dzîbåm iegüt izglîtîbu bez maksas, vienlaicîgidodot mums iespéju uzlabot måcîbu mate-riålus. Grupå jau ir pieteikußies cilvéki ar epi-lepsiju, astmu, ar kustîbu traucéjumiem uncitåm kaitém.

Novembra beigås mums notika pirmåmåcîbu sesija klåtiené. Tås laikå jaunießi iepa-zinås ar tålmåcîbas vidi un pirmajiem måcîbupriekßmetiem — datorzinîbåm, likumdoßanu,saskarsmi biznesa vidé un socioniku. Lîdz ßimjaunießi izanalizéjußi un pozitîvi novértéjußitålmåcîbu vidi, taçu pats måcîbu process vélir priekßå. Jaunießi aktîvi iesaistîjußies meto-disko materiålu izstrådé, norådot uz nepil-nîbåm vai tehniskåm k¬ümém.

Tå kå „Turîbå” nav piemérotu telpu ßåducilvéku apmåcîßanai un ESF neparedz lî-dzek¬us telpu pielågoßanai, tad måcîbutikßanås notiek a/s Protezéßanas un ortopédi-jas centrå, kas ir izveidots atbilstoßi mér˚agrupas vajadzîbåm. Turklåt centrs nodroßinane tikai telpas måcîbåm, bet arî naktsmîtnes,kå arî fizioterapeita, psihologa, ergoterapeitaun cita medicîniskå personåla klåtbütni måcî-bu procesa laikå.

Galvenais partneris irorganizåcija „Sustento”,kas veica jaunießu infor-méßanu un apzinåßanu.Organizåcijas pårståvji kåkonsultanti iesaistås arîmateriålu izstrådé, dodotpadomu par informåcijasizklåstu, noforméjumuu.c. svarîgiem aspektiem.

Materiåla izstrådé ie-saistîta arî Raiskuma Sa-natorijas internåtskola(vidéjås izglîtîbas måcîbuieståde, kurå måcås bérniar mugurkaula problémåm), kas, strådåjot ik-dienå ar ßådiem cilvékiem, labåk izprot viñupasaules uztveri un lietu izpratni un spéjsniegt noderîgus padomus.

Projekta ietvaros nokomplektétajai gru-pai 3 reizes (3x3 dienas) måcîbas notiks klå-tiené. Péc ßîm trîs tikßanås reizém pédéjaisdarbs audzékñiem ir biznesa plåna izstråde,ko büs jåprezenté îpaßå pasåkumå. Domåju,ka no visiem biznesa plåniem vismaz divastreßda¬as büs ar reålu saturu. Papildu tampaßiem apmåcîtajiem büs radußies jauni kon-takti, kå rezultåtå iespéjams büs vieglåk atrastdarbu.

Projekta rezultåts büs ne tikai 16apmåcîti jaunießi, bet arî sagatavots un iz-

dots måcîbu materiåls 1000 eksemplåros —gan gråmatas, gan CD formåtå. Sagatavotomateriålu paredzéts bez maksas izsütît vi-såm „Sustento” sadarbîbas organizåcijåm,tådéjådi nodroßinot måcîbu materiåluorientéjoßi 1000 cilvékiem. Lai arî tie, kas ap-güs programmu paßmåcîbas ce¬å jeb kå ek-sterni, varétu iegüt apliecîbu, plånots per-spektîvå rast risinåjumus eksåmenu unpårbaudîjumu darbu formåm.

Turklåt ilglaicîgå periodå projekta iegu-vums büs tas, ka tiks samazinåta tålmåcîbaskå produkta cena, jo tehniskais darbs, kasprasa lielus ieguldîjumus, jau büs veikts arESF atbalstu un atkårtoti par to studét gri-bétåjiem nebüs jåmakså. Tådéjådi ßis pro-dukts büs daudz pieejamåks.

No savas pieredzes citiem projektu iz-strådåtåjiem varu teikt: ja ideja ir, tad pro-jekts noteikti jåraksta! Turklåt tå îste-notåjam ir jåbüt pårliecinåtam par ßîs idejaslietderîbu un nozîmîgumu. Jåré˚inås gan arievérojamåm birokråtiskåm grütîbåm pro-jekta îstenoßanas laikå, îpaßi tas attiecinåmsuz finansém, taçu ieguvums noteikti atsverieguldîto.

Péc Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüras datiem, 2004. gada jünijå Latvijå bija2686 jaunießi (18 — 25 gadus veci) ar I un II grupas invaliditåti, kuri sañem valsts sociålånodroßinåjuma pabalstu. Nodarbinåtîbas valsts a©entürå 2003. gada 31. decembrî uzskai-té bija 3165 invalîdi — bezdarbnieki, no tiem 232 jaunießi vecumå no 15 — 25 gadiem.Turklåt uzskaitîti ir tikai tie jaunießi, kas re©istréjußies kå bezdarbnieki.

Veicot pétîjumu par jaunießu ar speciålåm vajadzîbåm izglîtoßanos Latvijå, „Biznesaaugstskola Turîba” pårståvji konstatéja, ka tie jaunießi, kas ir bez garîgås attîstîbas traucé-jumiem un apmeklé vispåréjås izglîtîbas iestådes Rîgå, péc vidéjås izglîtîbas iegüßanaslielåkoties ieståjas augstskolås un veiksmîgi integréjas kopéjå izglîtîbas sistémå. Problémasrodas jaunießiem, kas dzîvo re©ionos, jo viñiem nav iespéjas regulåri mérot ce¬u uz Rîgu.

Turklåt Latvijå nepaståv sistémas invalîdu integråcijai darba tirgü, lîdz ar to invalîdi pa-liek bez droßiem un regulåriem ienåkumiem. Ar ESF atbalstu „Biznesa augstskola Turîba” irieceréjusi dot iespéju spéjîgiem un jauniem cilvékiem saprast un pierådît, ka viñi ir tikpatnoderîgi sabiedrîbai kå visi citi.

Projekta nosaukums: Tålmåcîbas programmas“Komercdarbîba” izveide un realizåcija jaunießiemar speciålåm vajadzîbåmProjekta îstenotåjs: Biznesa augstskola TurîbaProjekta mér˚grupa: Jaunießi vecumå no 18 —25gadiem ar speciålåm vajadzîbåm, kas apgüst vaijau ir apguvußi vispåréjo vidéjo izglîtîbu un ir bezdarbnieki Projekta îstenoßanas laiks: 10 méneßiProjekta izmaksas: 49 993,04 LVL

ESF finanséjums: 39 994,43 LVLPlånotie rezultåti:

• izstrådåta måcîbu programma „Komercdarbîba”

• sagatavota måcîbu vide un måcîbu metodiskie materiåli

• apmåcîti 16 jaunießi ar speciålåm vajadzîbåm• tiraΩéti tålmåcîbas materiåli (1000 eks.)

un izplatîti interesentiem un cilvéku ar îpaßåm vajadzîbåm organizåcijåm

„Ieguvums noteikti atsver ieguldîto”

Projekta îstenotåji un dalîbnieki nodarbîbu starplaikå

Biruta Liepa, skolas direktore:

Latvijå dar-bojas piecas sa-natorijas inter-nåtskolas, kuråsmåcås bérni ar

psihoneirolo©iskåm problémåm. Taçu val-stî vél aizvien nav izstrådåta måcîbuprogramma ßådu bérnu apmåcîßanai.Paßlaik bérni ar psihoneirolo©iskåm prob-lémåm måcås péc vispårizglîtojoßo skolumåcîbu programmåm, taçu viñiem ir ne-piecießama îpaßa pieeja, speciåli izstrådåtivingrinåjumi, uzdevumi, lai måcîbasapgütu.

Ir izstrådåtas programmas bérniem argarîgo atpalicîbu un daΩådåm slimîbåm, ta-çu müsu skolas bérni neiederas ßajå grupå.Lîdz ar to més såkåm meklét paßi iespéjuveidot kontaktus ar lîdzîgåm måcîbuiestådém, lai gütu sev nepiecießamo in-formåciju, bagåtinåtu pieredzi un meklétupiemérotåkås måcîbu formas. Rezultåtå ta-pa projekts, kura ietvaros veidojam sadarbî-bas tîklu starp visåm piecåm sanatorijas in-ternåtskolåm.

Projekta ietvaros jau esam rîkojußi se-minårus pasniedzéjiem. Esam såkußi gata-

PROJEKTU PIEREDZE

9www.piaa.gov.lv

„Iespéjas ir, un tås vajag izmantot!”Latvijå ir piecas sanatorijas internåtsko-

las — RudbårΩu, Jelgavas, Rîgas, Adamovasun Tiskådu, kurås måcås 617 audzékñu arpsihoneirolo©iskåm saslimßanåm no visasLatvijas. Skoléni apgüst pamatizglîtîbu pécvispårizglîtojoßo skolu måcîbu standartiem.Izglîtojamie lielåkoties nåk no sociåli mazno-droßinåtåm, bezvecåku un nelabvélîgåm©imeném un tiek uzñemti péc Valsts peda-go©iski medicîniskås komisijas ieteikuma.

Bérniem galvenokårt ir grütîbas sekot lî-dzi måcîbu programmai, viñiem ir izteiktsuzmanîbas deficîts, léna uztvere, hiperakti-vitåte, 2/3 da¬as bérnu sañem psihiatru iz-rakstîtas zåles, årstéjas stacionåros un krîΩucentros. Bérniem ir materiålas grütîbas ©i-mené, vardarbîbas pieredze, tåpéc bieΩi dau-dziem raksturîga rupjîba, lamåßanås un ne-prasme veidot attiecîbas ar pretéjå dzimumapårståvjiem, nesaudzîba un nevérîba pret

lietåm, citu mantu piesavinåßanås. Ir bérni,kas 9. klasi beidz tikai 17 — 19 gadu vecumå.

Lai novérstu sociålås izstumtîbas drau-dus, nepiecießamas specifiskas dzîves pras-mes un iemañas, ko parasti bérni apgüst©imenés. Lai nodroßinåtu bérniem ßîs iemañ-as, visas piecas sanatorijas internåtskolas ie-ceréjußas ar ESF atbalstu izveidot sadarbîbastîklu labås pieredzes apguvei un jaunuapmåcîbas principu izstrådei.

Projekta nosaukums: Sociålo iemañu attîstîßanainternåtskolu bérniem ar psihoneirolo©iskåm saslimßanåm, sagatavojot viñus patståvîgai dzîveiProjekta îstenotåjs: RudbårΩu sanatorijas internåtskolaProjekta mér˚grupa: skoléni, pedagogi, skolu unpaßvaldîbu darbinieki, vecåkiProjekta îstenoßanas laiks: 18 méneßiProjekta izmaksas: 23 831 LVLESF finanséjums: 19 065 LVL

Plånotais rezultåts: • izstrådåta atbalsta programma izglîtojamo ar

psihoneirolo©iskåm saslimßanåm integråcijai• skoléni guvußi zinåßanas par praktiskås dzîves

plånoßanu, karjeras izveidi u.c.• izveidota skolotåju, skolas darbinieku un

vecåku pieredzes apmaiñas sistéma• apkopota labå prakse un ieviestas inovåcijas• informéta sabiedrîba par bérnu reålajåm

vajadzîbåm un integråciju sabiedrîbå

vot gråmatu „Par ko es smejos?”, kurå ie-tversim bérnu rakstu darbus un zîméjumus,kas top sadarbîbå ar Liepåjas måkslas skoluun tås pasniedzéjiem. Vélåk katram bérnamun pieaugußajam büs pieejama ßî gråmata,tådéjådi ¬aujot „ielükoties” sev lîdzîgo pa-saules uztveré.

Projektå iesaistîti ir arî speciålisti noVåcijas un Norvé©ijas, kuru galvenais uzde-vums büs sociålo iemañu apzinåßana unmåcîßana internåtskolu bérniem. Papildustam viñi veicinås bérnu interesi un mo-tivåciju valodu apguvei.

Projektå katrs audzéknis — individuålivai nelielås grupås — izstrådås projektu parsociålajiem jautåjumiem, pieméram, „Ma-nas karjeras iespéjas”, „Mana ikdienasplånoßana”, „Kå izlietot savus materiålos lî-dzek¬us”, „Seksuålås dzîves jautåjumi” u.c.aktuåliem tematiem. Projektos centîsimiesiesaistît arî vecåkus, bérniem büs iespéjaizstrådåt projektus kopå ar medi˚iem, sociå-

lajiem darbiniekiem, netikai ar skolotåjiem.

Viens no produktiemir atbalsta programmasizveide. Tåpéc projektåaizsåktais noteikti ne-apståsies péc projektaîstenoßanai paredzéta-jiem 18 méneßiem. Ce-ram panåkt, ka ßiem bér-niem büs aizvien mazåknepiecießami sociåliedarbinieki un bérni paßibüs spéjîgi risinåt pro-blémas.

Sarmîte Dene, direktoresvietniece,projekta vadîtåja:

Arî pedago-giem veidosim„Labås prakses ap-

kopojumu”, kurå ietversim visu piecu skolupasniedzéju pieredzi, kå iedibinåt måcîbustundås sociålo iemañu apgüßanu, kå au-dzinåt bérnus, kå nodot viñiem svarîgu in-formåciju u.c. jautåjumus.

Kopumå projektå ir iecerétas 15 akti-vitåtes. Viena no tåm notiks nåkamå gadarudenî, kad 2–3 dienu seminårå müsu skolubérni sadarbîbå ar s/o „Magnéts” jaunießiemapgüs orientéßanås sporta iemañas, kas ¬ausne tikai güt jaunu pieredzi un zinåßanas, betveicinås bérnu integréßanos sabiedrîbå.

Bütîbå ESF nauda deva mums iespéjujau iesåktu projektu îstenot daudz kvalita-tîvåk un daudz plaßåk nekå såkumå bijåmceréjußi. Tådéjådi arî iegütås zinåßanas irdaudz kvalitatîvåkas un daudz augståkå lî-menî. Savukårt bérniem ir iespéja saprast, kaviñi spéj izdarît un îstenot tås paßas lietas,ko viñu vienaudΩi parastajås måcîbuiestådés. Güstam gan més — pieaugußie,gan arî bérni.

No pieredzes varu teikt, ka nav vieglißådu projektu îstenot, taçu noteikti vajagvirzîties uz priekßu un mé©inåt. Ja projektåkonstatétas nepilnîbas, droßi vajag topårstrådåt un iesniegt atkårtoti. Iespéjas ir,un tås vajag izmantot!Sanatorijas internåtskolu pedagogi seminåra diskusijå

PROJEKTU PIETEIC‰JIEM


Uzsåkot projekta budΩeta plånoßa-nu, jåatceras, ka projekts ir aktivitåßukopums, kuru raksturo tådas pazîmeskå mér˚is, ilgums, cilvékresursi, finan-ßu resursi un specifiska projekta orga-nizåcija. Tåpéc, lai sasniegtu projektåparedzéto mér˚i, bütiski ir pareizisaplånot projekta ilgumu, paredzotnepiecießamo personålu un finanßuresursus, kå arî pareizi organizét pro-jekta vadîbu un îstenoßanu.

Tå kå daudziem projektu pieteicéjiemlielåkås problémas rada finanséjumaplånoßana, turpinåjumå minésim daΩas lie-tas, ko vajadzétu ievérot plånoßanas pro-ceså:1. Projekta budΩetå plånotå maksimålå

summa nedrîkst pårsniegt attiecîgajåaktivitåté norådîto kopéjo projektafinanséjumu, turklåt finanséjuma sa-dalîjumam pa finanséjuma avotiemjåatbilst attiecîgajam procentuålajamsadalîjumam, kas noteikts atklåta kon-kursa vadlînijås (ESF finanséjums –75%vai 80 % , nacionålais vai privåtais fi-nanséjums attiecîgi — 25% vai 20%).

2. Projekta budΩetå jåietver tie izdevumi,kas nepiecießami, lai varétu veikt visasprojektå paredzétås darbîbas un akti-vitåtes, taçu jåpårliecinås, vai visi izde-vumi ir pamatoti un atbilst paßreizéjåmtirgus cenåm un vai projektå norådîtåmér˚a sasniegßanai ir izvéléts ekono-miski izdevîgåkais risinåjums.

3. Projekta budΩets jåplåno projekta pie-teikuma veidlapå norådîtajå formåtå: • Tabula 5.1. Izvélétås mér˚a gru-

pas nodroßinåjuma izmaksas. Íajå sada¬å jåplåno finanséjums pro-jekta tießajiem labuma sañéméjiem —norådîtajai mér˚a grupai. Pieméram, japrojektå ir paredzéta izglîtîbas prog-rammas îstenoßana par projekta lî-dzek¬iem, tad ßajå sada¬å var plånotstudentiem vai audzékñiem paredzétåsstipendijas, transporta izdevumus unnaktsmîtnes izmaksas. Jåpårliecinås,vai izdevumu pozîcijas tießåm ir attie-cinåmas uz izvéléto mér˚a grupu, vaitås ir racionålas un aptver norådîtomér˚a grupas dalîbnieku skaitu.• Tabula 5.2. Projekta îstenoßanas

izmaksas.

Íajå sada¬å jåplåno finanséjums pro-jekta pamatdarbîbåm. Pieméram, japrojektå paredzéta pedagogu vai aka-démiskå personåla tålåkizglîtîba, tadßajå sada¬å var plånot gan lektoru, gankonsultantu un ekspertu atalgojumu,gan måcîbu metodisko vai izdales ma-teriålu izmaksas, kå arî seminåru, kon-ferençu, komandéjumu un aprîkojumanomas izmaksas. Visåm izmaksåm irjåbüt saistîtåm ar konkrétu aktivitåti.Turklåt ir jåbüt skaidram priekßstatampar to, cik nepiecießams projekta îste-noßanas gaitå ir norådîtais personålsun vai atalgojums ßim personålam irsaplånots adekvåti.• Tabula 5.3. Projekta administra-

tîvås izmaksas. Íajå sada¬å jåplåno finanséjums atse-viß˚i katram projekta administratîva-jam darbiniekam: projekta vadîtåjam,asistentam, projekta gråmatvedim,projekta sekretåram u.c.. Valsts sociålåsapdroßinåßanas obligåtås iemaksasnorådåmas kå kopsumma visiem plå-notajiem atalgojumiem. Darbiniekuskaits ir atkarîgs no projekta ilguma,aktivitåßu daudzuma un ietilpîbas, kåarî projekta finanséjuma lieluma. Pro-jekta administratîvajåm izmaksåmjåbüt samérîgåm un sabalansétåm arpåréjåm projekta pieteikuma izmak-såm. Plånojot atalgojuma izmaksas,jåñem vérå paskaidrojumi vadlînijås. • Tabula 5.4. Materiåli tehnisko lî-

dzek¬u un aprîkojuma izmaksas.Finanséjums jåplåno tikai tad, ja tas irpamatots un nepiecießams, lai îsteno-tu projektå norådîtås aktivitåtes. Tå kåEiropas Sociålå fonda mér˚is ir sekmétcilvékresursu attîstîbu, ieteicams plå-not lielåkoties mazvértîgå inventåraiegådi. Atseviß˚os gadîjumos, ja parprojekta lîdzek¬iem paredzéta izglîtî-bas programmas uzlaboßana un îste-noßana, var paredzét arî aprîkojumamodernizåciju. Íajå kategorijå izmak-sas nevar paståvét tikai izmaksuplånå, tåm ir jåbüt attaisnotåm unpamatotåm saistîbå ar projekta izvir-zîtajiem mér˚iem un plånotajåm akti-vitåtém. Turklåt par ßîm izmaksåmjåsniedz pamatojums projekta pietei-kuma 4.3. sada¬å.Materiåli tehnisko lîdzek¬u un mate-riålu iegåde ir attaisnojama saistîbå ar

projekta izvirzîtajiem mér˚iem unplånotajåm aktivitåtém, kå arî taijåbüt saskañå ar reålajåm tirguscenåm. Tas nozîmé, ka izmaksas nevarpaståvét tikai izmaksu plånå — tåm irjåbüt attaisnotåm projekta pieteikumaapraksta da¬ås

4. Plånojot projekta budΩetu, svarîgi irveikt pareizus apré˚inus, lai norådîtåssummas sakristu visås ar projekta bud-Ωetu saistîtajås tabulås. Finanßu ta-bulås norådîtajai izdevumu pozîcijaijålieto skaidrs un saprotams nosau-kums, kas atspogu¬o plånotos izdevu-mus. Tabulå jånoråda atbilstoßs vienî-bas nosaukums, paredzot adekvåtasvienas vienîbas izmaksas.

5. ˆemot vérå nepårtrauktas izmaiñasatalgojuma, preçu un pakalpojumu iz-maksås, projekta budΩeta apré˚inos ie-teicams izmantot veselus skait¬us unprojekta budΩeta kopsummas norådîtpilnos latos. Projekta pieteikuma 5. sa-da¬å izdevumu pozîciju kopsummasnorådåmas latos, atmetot santîmus.Skait¬i jånoapa¬o, izmantojot ßådu al-goritmu:• ja aiz komata pirmais cipars ir no

0 lîdz 4, tad kopsumma nemainås; • ja aiz komata pirmais cipars ir no 5

lîdz 9, tad kopsumma ir jånoapa¬opar vienu vienîbu uz augßu.

! Nav pie¬aujama budΩeta kopsum-mas vai izmaksu kategoriju noapa¬oßa-na, ja izdevumu pozîciju kopsummassatur latus un santîmus.

Kas jåñem vérå, veidojot projekta budΩetu

Atkårtots konkurss2006. gada martå PIAA plåno izslu-

dinåt atkårtotu atklåtu konkursu projek-tu pieteikumiem ESF aktivitåté „Atbalstsmåcîbu prakses îstenoßanai profesi-onålås izglîtîbas un augståkås izglîtîbasstudentiem”. Pirmajå konkurså, kas bijaizsludinåts 2004. gada 1. novembrî unnoslédzås 2005. gada 31. janvårî, PIAAsañéma 128 projektu pieteikumus, nokuriem apstiprinåti un savu darbîbu iruzsåkußi 89 projekti (projektu sarakstuskatît 13. –16. lpp.).

PROJEKTU ÈSTENOTÅJIEM

11www.piaa.gov.lv

Pieredze råda, ka Eiropas Sociålåfonda (ESF) finanséjuma sañéméjiemprojektu îstenoßanas gaitå daΩkårt rodasnepiecießamîba veikt grozîjumus apstip-rinåtajos projektu pieteikumos. Bütiskipaturét pråtå, ka izmaksas atbilstoßiveiktajiem grozîjumiem ir attiecinåmastikai péc to ståßanås spékå. Grozîjumuveikßana, ja nav nepiecießami papil-dinåjumi, aizñem apméram 30 darbadienas. Tåpéc aicinåm projektu îste-notåjus savlaicîgi izvértét situåciju pro-jektå un pieñemt lémumu par grozîjumuiesniegßanu. Kå arî lüdzam katrå gadî-jumå rüpîgi izanalizét, vai grozîjumuveikßanai nepiecießamie administratîvieresursi ir samérojami ar paredzamajiemieguvumiem un uzlabojumiem.

Lîdz ßim normatîvajos aktos nebija at-runåta grozîjumu veikßanas kårtîba,tådéjådi apgrütinot grozîjumu saskañoßa-nu un veikßanu. 2005. gada 28. oktobrîståjås spékå Ministru Kabineta noteikumiNr. 784, kuri paredz papildinåjumus „No-teikumos par Eiropas Savienîbas struktür-fondu vadîbu”. Lîdz ar to beidzot ir precîziatrunåta gan grozîjumu veikßanas un ap-stiprinåßanas kårtîba, gan ßajå proceså ie-saistîto organizåciju loma un funkcijas.

Saskañå ar ßiem noteikumiem grozîju-mus atklåto konkursu projektu (AKP) pie-teikumå (lîguma 1. pielikumå) var iero-sinåt struktürfonda finanséjuma sañém-éjs, iesniedzot grozîjumu pieprasîjumuotrå lîmeña starpniekinstitücijai, ßajå ga-dîjumå Profesionålås izglîtîbas attîstîbasa©entürai (PIAA). Péc satura izß˚ir divu veidu grozîjumus:1. grozîjumi struktürfonda finanséjuma

sañéméja pamatdatos (kontaktin-formåcijå un bankas rekvizîtos),

2. grozîjumi, kas nav saistîti ar struktür-fonda finanséjuma sañéméja pamat-datiem, respektîvi, visi påréjie grozîju-mi. Pirmajå gadîjumå grozîjumus veic péc

struktürfondu finanséjuma sañéméja unPIAA savstarpéjas vienoßanås. Péc grozîju-mu veikßanas PIAA nosüta projekta îste-notåjiem saskañojuma véstuli.

Otrajå gadîjumå, ja ir nepiecießamigrozîjumi jebkurå citå Projekta pieteiku-ma punktå, PIAA 10 darba dienu laikå pécgrozîjumu pieprasîjuma sañemßanas veicto izvértéßanu. Ja atzinums par ßo grozî-

jumu nepiecießamîbu un pamatotîbu irpozitîvs, PIAA iesniedz informåciju pirmålîmeña starpniekinstitücijå — Izglîtîbas unzinåtnes ministrijå (IZM). IZM 10 darbadienu laikå pieñem lémumu par grozîju-mu apstiprinåßanu vai noraidîßanu, par toinforméjot PIAA.

Ja IZM ir apstiprinåjusi grozîjumusprojektå, PIAA 10 darba dienu laikå saga-tavo vienoßanos par grozîjumiem lîgumå,ko nosüta struktürfonda finanséjuma sa-ñéméjam parakstîßanai. Gadîjumå, ja PIAAnesniedz pozitîvu atzinumu par grozîju-mu nepiecießamîbu vai arî priekßlikumusneapstiprina IZM, struktürfonda finansé-juma sañéméjs par to tiek informéts rak-stiski.

Nacionålås programmas projektiem(turpmåk — NPP) grozîjumu veikßanaskårtîba ir lîdzîga atklåto konkursu projek-tiem. Bütiskåkå atß˚irîba ir tå, ka grozîju-mu pieprasîjumu var iesniegt gan struk-türfonda finanséjuma sañéméjs, ganpirmå lîmeña starpniekinstitücija.

Lai AKP un NPP îstenotåjiem atvieglo-tu un vienkårßotu grozîjumu pieprasîjumusagatavoßanu un iesniegßanu, PIAA, vie-nojoties ar IZM, ir izstrådåjusi jaunu stan-darta veidlapu „Projekta grozîjumu pie-prasîjums”. Veidlapas elektroniskå versija irbrîvi pieejama PIAA måjas lapå www.pi-aa.gov.lv/ESF, sada¬å „Dokumenti”.

Aizpildîtai „Projekta grozîjuma piepra-sîjuma” veidlapai ir jåpievieno projektamainåmå punkta jaunå redakcija pilnåapjomå (neiek¬aujot citus projekta punk-tus vai to fragmentus). Ja vajadzîga iz-maiñu nepiecießamîbas pamatoßana,veidlapai jåpievieno arî citi dokumenti,kas ßo nepiecießamîbu pamato.

Jaunie MK noteikumi reglamenté gro-zîjumu veikßanas kårtîbu tikai Lîguma1.pielikumå. Lîdz ar to citås Lîguma sa-da¬ås atklåtu konkursu projektos grozîju-mus veic, savstarpéji vienojoties abåmlîgumslédzéjpusém — struktürfonda fi-nanséjuma sañéméjam un PIAA. Savukårtnacionålo programmu projektos, vienojo-ties visåm trijåm pusém — IZM, struktür-fonda finanséjuma sañéméjam un PIAA.

Grozîjumu pieprasîjumi, kas neattie-cas uz Lîguma 1. pielikumu, jånoformé, iz-mantojot veidlapu „Lîguma grozîjumupieprasîjums”. Arî ßî veidlapa ir pieejamaPIAA måjas lapas www.piaa.gov.lv/ESF sa-da¬å Dokumenti.

Lai sekmétu åtru un savlaicîgu grozî-jumu veikßanu, lüdzam ievérot grozîjumupieprasîjuma noforméßanas prasîbas. Pie-prasîjums jåiesniedz 2 eksemplåros — 1ori©inåls un 1 kopija. Gan ori©inålam, gankopijai jåbüt caurßütai un caurauklotai.Caurßüßanas vietå aizmuguré jåbüt uzlî-métam papîram, kas ir apzîmogots ar at-zîmi: „Caurßütas, caurauklotas ..lapas”.Uzlîmétajam papîram jåbüt datétam unparakstîtam (ar paraksta atßifréjumu). Sa-vukårt pievienoto dokumentu kopijåmjåbüt apliecinåtåm saskañå ar 23.04.1996.LR MK noteikumu Nr. 154 “Dokumentuizstrådåßanas un noforméßanas noteiku-mi” prasîbåm.

Ja projektu lîdzfinansé no Valsts bud-Ωeta un nepiecießamås izmaiñas skar pro-jekta finanséßanas plånu valsts budΩetaizdevumiem, tad projekta (lîguma) grozî-jumu pieprasîjumam jåpievieno atbilstoßiprecizéta tabulas „Projekta finanséßanasplåna pa valsts budΩeta izdevumu ekono-miskås klasifikåcijas kodiem” versija divoseksemplåros — ori©inåls un kopija. Íie do-kumenti jåpievieno atseviß˚i, un tos navnepiecießams caurßüt un caurauklot kopåar lîguma grozîjumu pieprasîjumu un tåpielikumiem.

Neapgütå finanséjuma pårdalîßana

Struktürfonda finanséjuma sañém-éjiem, kuri kårtéjå gada beigås projektosplånotos lîdzek¬us nespéj apgüt, jåierosi-na un jåsaskaño projektu grozîjumi,jågroza lîgumi un jåiesniedz aktualizétiefinanséßanas plåni PIAA.

PIAA nosüta IZM véstuli par veikta-jiem lîgumu grozîjumiem, pievienojot ak-tualizétos finanséßanas plånus.

IZM sagatavo priekßlikumus Finanßuministrijai par budΩeta lîdzek¬u pårdali Ei-ropas Sociålå fonda finanséto projektuîstenoßanai un atmaksai.

Finanßu ministrija izvérté iesniegtoinformåciju, sagatavo un iesniedz Minis-tru Kabinetå priekßlikumus un MinistruKabineta rîkojuma projektu par budΩetalîdzek¬u pårdali.

Grozîjumu veikßana projektu pieteikumos


Nr. p.k.

Struktürfondafinanséjuma

sañéméjsProjekta nosaukums

Kopéjås apstiprinåtås

izmaksas

ESF finanséjums

Valsts vai paßvaldîbas lîdzek¬i

2 Latvijas Universitåte Mikroskopijas un ßünu biolo©ijas metodes biolo©ijasbakalauru, ma©istru un doktoru studiju programmås

93282,00 69 961,50 23 320,50

1 Latvijas Universitåte Dabas zinåtñu pamatu studiju modu¬a izveidoßana LU 201607,00 151 205,25 50 401,75

4 Latvijas Universitåte Datorzinåtñu studiju programmu modernizéßana LatvijasUniversitåté

203997,82 152 998,37 50 999,45

3 Latvijas Universitåte Fizikas bakalaura studiju attîstîba Latvijas Universitåté 200039,46 150 029,60 50 009,86

6 Latvijas Universitåte Ma©istrantüras studiju programmu modernizéßana LatvijasUniversitåtes Ìeogråfijas un zemes zinåtñu fakultåté

98210,26 73 657,70 24 552,56

5 Latvijas Universitåte Biolo©ijas ma©istrantüras studiju programmasmodernizéßana Latvijas Universitåté

87082,94 65 312,20 21 770,74

8Rîgas Tehniskåuniversitåte

CAD komunikåciju prasmju harmonizåcija konkurentaiinΩenierijai

112285,74 84214,31 28071,43

7 Latvijas Universitåte Augståkå lîmeña fizikas studiju attîstîba Latvijas Universitåté 203078,32 152 308,74 50 769,58

10 Latvijas Universitåte Dabaszinåtñu un tehnolo©iju ietilpîgo modu¬u izstrådeLatvijas starpaugstskolu ma©istru studiju programmaiuzturzinåtné

150812,00 113 109,00 37 703,00

9 Latvijas Universitåte Matemåtikas studiju satura strukturéßana un toakadémiskås vides pilnveide Latvijas Universitåté

163800,00 122 850,00 40 950,00


RTU akadémisko bakalauru studiju programmas“Datorsistémas” datorzinåtnes pamatkursu pilnveidoßana

159952,00 119 964,00 39 988,00


Lietiß˚o elementu pastiprinåßana RTU studiju programmås“îmija”

201000,00 150 750,00 50 250,00


Studiju programmu modernizåcija büvniecîbas nozaréaugståkås izglîtîbas iestådé izmantojot Eiropas programmuîstenoßanas pieredzi

158230,00 118 672,00 39 558,00


Bakalaura profesionålo studiju programmas “Maßînu unaparåtu büvniecîba” izveidoßana un îstenoßana RTU

57095,00 42 819,00 14 276,00


Siltumener©étikas un siltumtehnikas bakalaura un ma©istraprofesionålo programmu uzlaboßana

126944,55 95 208,41 31 736,14

15 Latvijas Universitåte îmijas ma©istrantüras studiju programmas modernizéßanaLatvijas Universitåté

49645,74 37 234,31 12 411,43


RTU akadémiskås studiju programmas “Datorsistémas”kursu pilnveidoßana

196823,00 147 617,25 49 205,75

17LatvijasLauksaimniecîbasuniversitåte

InΩenierzinåtñu studiju satura modernizåcija LatvijasLauksaimniecîbas universitåté

196498,00 147 374,00 49 124,00

26JékabpilsAgrobiznesa koledΩa

1.lîmeña profesionålås augståkås studiju programmasdatortîklu administrators ievießana

203650,00 152 737,00 50 913,00


Doktorantüras studiju programmu un to kvalitåtes attîstîbaRîgas Tehniskajå universitåté

203100,00 152 325,00 50 775,00

24LatvijasLauksaimniecîbasuniversitåte

Informåciju tehnolo©iju studiju programmas modernizåcijaLatvijas Lauksaimniecîbas universitåté

199945,00 149 958,75 49 986,25


RTU studiju programmas “Informåcijas tehnolo©ija”restrukturizåcija un integråcija Eiropas izglîtîbas telpå

187464,00 140 598,00 46 866,00


Vispårîgo dabas zinåtñu multimediju måcîbu materiåluizstråde tehnisko augstskolu inΩenierzinåtñu studentiem

203 531,00 152 648,25 50 882,75


Starptautiskas Informåcijas tehnolo©iju vadîßanas ma©istraprogrammas specializåcijas izstråde un ievießana RîgasTehniskajå universitåté

190523,65 142 892,73 47 630,92


Studiju programmas Transporta datorvadîbas, informåcijasun elektroniskås sistémas materiåli tehniskås unmetodiskås båzes izveidoßana

60000,00 45 000,00 15 000,00


Studiju programmas “Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija”pilnveidoßana un studiju procesa kvalitåtes uzlaboßana”

203818,00 152 863,00 50 955,00

ESF projekti izglîtîbåVienotå programmdokumenta pasåkums 3.2. “Izglîtîbas un tålåkizglîtîbas attîstîba”Aktivitåte 3.2.3.2. “Studiju programmu îstenoßana un studiju procesa kvalitåtes

uzlaboßana dabaszinåtñu un tehnolo©iju ietilpîgås nozarés”

13www.piaa.gov.lv

Aktivitåte 3.2.6.3. “Atbalsts måcîbu prakses îstenoßanai profesionålås izglîtîbas un augståkås izglîtîbas studentiem”

Nr. p.k.




izmaksas

ESF finanséjums


Nr. p.k.




izmaksas

ESF finanséjums


1Jékabpils Agrobiznesa koledΩa

Jékabpils Agrobiznesa koledΩas studentu kvalifikåcijas prak-ses nodroßinåßana uzñémumos gråmatveΩa profesijå

8500,00 6 375,00 2 125,00

2Liepåjas medicînaskoledΩa

Liepåjas medicînas koledΩas 3. kursa studentu prakseLiepåjas pilsétas centrålajå slimnîcå måsu specialitåté

8004,05 6003,03 2001,02

3J.Vîtola Latvijas Mü-zikas akadémija

J.Vîtola Latvijas Müzikas akadémijas programmas „Vokålåmüzika” studentu operdziedåßanas prakse Latvijas re©ionos

8030,00 4245,00 1415,00

4Rîgas Tehniskå uni-versitåte

Atbalsts prakßu îstenoßanai RTU Transporta un maßînzinîbu fakultåté

7480,80 5610,60 1870,20

5Rézeknes Augstskola

Måjturîbas un ekonomikas pamatu skolotåja specialitåtesstudentu pedago©iskå prakse vispårizglîtojoßås skolås

7649,00 5 736,00 1 913,00

6Informåcijas sisté-mu menedΩmentaaugstskola

Informåcijas sistému menedΩmenta augstskolas studentuprakse türisma a©entürås

8411,55 6 308,66 –

7Latvijas Lauksaim-niecîbas Univer-sitåte

Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes Lauku inΩenieru fa-kultåtes augståkås profesionålås izglîtîbas programmasbüvniecîbå studentu kvalifikåcijas prakse Latvijas büvuzñé-mumos

7989,00 5 992,00 1 997,00

8Rîgas Valsts tehni-kums

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas „Ofseta ie-spieddarbi” audzékñu kvalifikåcijas prakse uzñémumos

8494,71 6 371,03 2 123,68

9Latvijas Lauksaim-niecîbas universitåte

Atbalsts måcîbu prakses îstenoßanai otrå lîmeña profesi-onålå bakalaura studiju programmas „Lauksaimniecîbasener©étika” studentiem

7962,41 5 971,81 1 990,60

10

11

Latvijas Lauksaim-niecîbas universitåte

RTU Liepåjas filiåle,RTU Liepåjas filiålesprofesionålå vidus-skola

Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes akadémiskås unprofesionålås izglîtîbas programmu studentu prakse lauk-samniecîbå LLU måcîbu un pétîjumu saimniecîbå „Vecauce”

RTU LF profesionålås vidusskolas audzékñu kvalifikåcijasprakse uzñémumos transporta pårvadåjumu komercdarbi-nieku specialitåté

8500,00

8488,74

6 375,00

6 366,55

2 125,00

2 122,19

12


Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas “Autotran-sports” automehåni˚a specialitåtes audzékñu kvalifikåcijasprakse uzñémumos

8478,43 6 358,82 2 119,61


Prakßu pilnveidoßana RTU profesionålajå bakalaura studijuprogrammå „Elektrotehnolo©iju datorvadîba”

7327,00 5 495,25 1 831,75


Pårtikas produktu tehnolo©ijas augståkås profesionålåsstudiju programmas studentu prakse pårtikas raΩoßanasuzñémumos

7896,68 5 922,51 1 974,17


Tehnolo©iskå prakse LLU ‰dinåßanas un viesnîcu uzñéméj-darbîbas specialitåtes 2. un 3. kursa studentiem

7872,03 5 904,03 1 968,00

28DaugavpilsUniversitåte

Biolo©ijas un vides zinåtnes studiju procesa kvalitåtesuzlaboßana Daugavpils Universitåté

180811,00 135 608,00 45 203,00

27Vidzemesaugstskola

Informåcijas Tehnolo©iju profesionålå bakalaura programmassagatavoßana nepilna laika studijåm Vidzemes augstskolå

187774,00 140 831,00 46 943,00


Studiju procesa modernizåcija Pårtikas tehnolo©ijå 90000,00 67 500,00 22 500,00


Doktorantüra un ma©istrantüra e–studiju tehnolo©iju jomåatbilstoßi Lisabonas mér˚iem RTU, DU un LPA

204000,00 153000,00 51000,00


Bakalaura profesionålo studiju programmas “Mehatronika”pilnveidoßana un studiju procesa kvalitåtes uzlaboßana RTU

120000,00 90 000,00 30 000,00


Studiju programmu modernizåcija büvniecîbas studijunozaré Latvijas Lauksaimniecîbas universitåté

201264,00 150 948,00 50 316,00


E–studiju platformas izveide RTU inΩenierzinåtñu studijuprogrammåm

196381,00 147 285,75 49 095,25


39Ogres Amatniecîbasvidusskola

Profesionålo vidéjo izglîtîbas programmu „Saimnieciskåsdarbîbas uzskaite, kontrole un analîze” un „Komercizglîtîba”audzékñu kvalifikåcijas prakses organizåcija uzñémumos

4120,00 3 090,00 1 030,00


Måcîbu prakse viesnîcås LLU ‰dinåßanas un viesnîcu uz-ñéméjdarbîbas specialitåtes 1. un 2.kursa studentiem

7872,03 5 904,03 1 968,00


Profesionålås studiju programmas “Programméßana” prak-ses îstenoßana 3. kursa studentiem IT uzñémumos

8490,00 6 367,50 2 122,50

38Latvijas Universitåte

Augståkås profesionålås izglîtîbas programmas ekonomistaprofesijas studentu gråmatvedîbas prakse uzñémumos

8500,00 6 375,00 2 125,00

35Rîgas 34. vidusskola

Arodizglîtîbas programmas „Pakalpojumi” frizieru noda¬asaudzékñu kvalifikåcijas prakse frizétavås salonos”

7980,35 5 985,26 1 995,09

36Latvijas Lauksaimniecîbasuniversitåte

Vadîbas prakse LLU ‰dinåßanas un viesnîcu uzñéméjdarbî-bas specialitåtes 3. un 4.kursa studentiem

7872,03 5 904,03 1 968,00

29Malnavas koledΩa

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas „Saimnieciskåsdarbîbas uzskaite, kontrole un analîze” audzékñu kvali-fikåcijas prakse saimnieciskås darbîbas uzñémumos

8492,00 6369,00 2123,00

30Alsvi˚u Profesionålåskola

Arodapmåcîbas un rehabilitåcijas centra “Alsvi˚i” arodizglî-tîbas programmu kvalifikåcijas prakses

8500,00 6 375,00 2 125,00


Prakßu pilnveidoßana RTU elektronikas II lîmeña profesi-onålajå studiju programmå

8493,17 6 369,88 2 123,29


Inovatîvais un tradicionålais müsdienu izglîtîbas proceså:topoßo pedagogu, måjturîbas informåtikas speciålistu kva-litatîvas profesionålås izglîtîbas nodroßinåjums peda-go©iskås prakses båzes skolås

8500,00 6 375,00 2 125,00

33Daugavpils 38. vi-dusskola

Daugavpils 38. arodvidusskolas måcîbu prakses program-mas „Büvdarbi” îstenoßana un sociålo partneru iesaistîßanakvalifikåcijas apgüßanå

8486,94 6 365,18 2 121,76

34Rézeknes Augstsko-la

Augståkås profesionålås izglîtîbas studiju programmas „So-ciålais pedagogs” studentu pirmsdiploma prakse valsts,paßvaldîbu un nevalstiskajås organizåcijås

7239,00 5 429,00 1 810,00


Konkurétspéjîgu starptautiskås uzñéméjdarbîbas vadîbasspeciålistu sagatavoßana prakses îstenoßanas gaitå

8500,00 6 375,00 2 125,00


Profesionålås studiju programmas “Programméßana” prak-ses îstenoßana 4. kursa studentiem IT uzñémumos

8496,00 6 372,00 2 124,00

20Laidzes Profesionålåvidusskola

Laidzes Profesionålås vidusskolas programmas „Apdaresdarbi” audzékñu kvalifikåcijas prakse büvniecîbas uzñému-mos

8190,45 6 142,84 2 047,61

21


Profesionålås izglîtîbas programmas “ElektromontåΩa unelektromehånika” elektri˚a specialitåtes audzékñu kvali-fikåcijas prakse uzñémumos

8459,82 6 344,86 2 114,96

22Prei¬u arodvidussko-la

Prei¬u arodvidusskolas profesionålås vidéjås izglîtîbas prog-rammas “Komerczinîbas” audzékñu kvalifikåcijas praksemazumtirdzniecîbas uzñémumos

6432,32 4 824,24 1 608,08

23Prei¬u arodvidussko-la

Prei¬u arodvidusskolas arodizglîtîbas programmas “Frizierapakalpojumi” audzékñu kvalifikåcijas prakse uzñémumos

7001,95 5 251,46 1 750,49

24Saldus Profesionålåvidusskola

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas “Datorsisté-mas” audzékñu kvalifikåcijas prakse informåciju un komu-nikåciju tehnolo©iju jomå

8499,00 6 374,00 2 125,00


Prakßu pilnveidoßana RTU profesionålajå ma©istra studijuprogrammå „Elektrotehnolo©iju datorvadîba”

8259,72 6194,79 2064,93

26Rîgas Tehniskå ko-ledΩa

Pasta speciålistu prakses îstenoßana un metodisko materiå-lu izstråde tås nodroßinåßanai

8229,55 6 172,17 2 057,38


Augståkås profesionålås izglîtîbas ma©istra programmas“Datorsistémas” studentu prakse sistémanalîti˚a profesijå

8499,55 6374,66 2124,89

28Rîgas Purvciemaamatu skola

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas “Viesnîcu servi-sa speciålists” audzékñu kvalifikåcijas prakse SIA „Kembi”

8449,33 6 337,00 2 112,33

Nr. p.k.




izmaksas

ESF finanséjums



Studéjoßo prakse ˚îmijas raΩoßanas uzñémumos 2006. gadåpriekßmeta “Rüpnieciskå organiskå ˚îmija” ietvaros

6449,26 4836,94 1612,32

17Rîgas Pedago©ijasun izglîtîbas vadîbasaugstskola

RPIVA pedago©iskå prakse topoßajiem pirmsskolas izglîtîbasskolotåjiem

8500,00 6 375,00 2 125,00

15www.piaa.gov.lv

62Rézeknes Augstsko-la

Augståkås profesionålås studiju programmas studentu pro-fesionålå prakse türisma un viesmîlîbas uzñémumos

8472,25 6 354,00 2 118,25


Latvijas Universitåtes augståkås profesionålas studiju prog-rammas Finansu menedΩments studentu måcîbu praksesrealizéßana Valsts Ieñémumu Dienesta sistémå

8500,00 6375,00 2125,00


1. lîmeña augståkås profesionålås izglîtîbas programmas„Büvniecîba “ prakse büvniecîbas uzñémumos

7695,00 5771,25 1923,75


Augståkås profesionålås izglîtîbas konstruéßanas un projek-téßanas prakse SIA “Bolderåja Serviss”

8259,00 6 194,00 2 065,00

56Valmieras PårtikasraΩotåju vidusskola

Valmieras Pårtikas raΩotåju vidusskolas audzékñu kvalifikåcijasprakse Vidzemes novada uzñémumos izglîtîbas programmå“Pårtikas produktu raΩoßanas tehnolo©ija un iekårtas”

7954,00 5 966,00 1 988,00

57Rézeknes Augstskola

Augståkås profesionålås studiju programmas studentu pro-fesionålå prakse komercpakalpojumu vadîbå uzñémumos

8456,24 6 342,18 2 114,06


Måcîbu prakse restorånos LLU ‰dinåßanas un viesnîcu uz-ñéméjdarbîbas specialitåtes 1. un 2. kursa studentiem

7872,03 5 904,03 1 968,00


Augståkås profesionålås izglîtîbas studiju programmas zemesierîcîbå studentu prakses organizåcija Valsts zemes dienestå

8451,00 6 338,00 2 113,00


Prakse programmå “Vides un produktu ˚îmiskå atbilstîba”,izmantojot ES prasîbåm atbilstoßas metodikas un aparatüru

8400,00 6 300,00 2 100,00


Pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas program-mas “Datorsistémas” studentu prakse

8499,44 6 374,58 2 124,86

41Rîgas 34.vidusskola

„Drébnieku” profesijas audzékñu kvalifikåcijas prakse ßüßa-nas uzñémumos

8485,69 6363,69 2122,00


Pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas studentuprakse programméßanas tehni˚a profesijå

8499,08 6374,31 2124,77


Augståkås profesionålås veterinårmedicînas studiju prog-rammas studentu klîniskå prakse Veterinårmedicînas Izglîtî-bas centrå

8500,00 6 375,00 2 125,00

44Lüznavas profesi-onålå vidusskola

Izglîtîbas programmu „‰dinåßanas serviss” un „Autotran-sports” måcîbu prakßu kvalitåtes uzlaboßana Lüznavas pro-fesionålås vidusskolas audzékñiem

8481,00 6361,00 2120,00

45Rîgas Vieglås rüp-niecîbas tehnikums

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas „Íütoizstrådåjumu raΩoßanas tehni˚is” måcîbu prakses no-droßinåßana ar kvalitatîvåm, müsdienu prasîbåm atbil-stoßåm prakses darba vietåm un prakses vadîtåjiem

8440,87 6 330,65 2 110,22


RTU augståkås profesionålås izglîtîbas programmas “Uz-ñéméjdarbîba un vadîßana” studentu prakse uzñéméjdarbî-bu attîstoßås specialitåtés

8487,02 6 365,26 2 121,76


Psihologa asistenta profesionålås studiju programmas stu-dentu psiholo©iskås izpétes prakse skolås

8496,00 6372,00 2124,00

48


RTU LF prof. vidusskolas audzékñu kvalifikåcijas prakse uz-ñéméjdarbîbu attîstoßås specialitåtés

8427,00 6 320,00 2 107,00


RTU augståkås profesionålås izglîtîbas maßînbüves studijuprogrammu studentu tehnolo©iskås prakses îstenoßana

7003,00 5252,00 1751,00


Ma©istra profesionålås programmas “Datorsistémas” stu-dentu prakse programméßanas inΩeniera profesijå

8499,90 6374,93 2124,97

51Rîgas Büvamatnie-cîbas vidusskola

RBV audzékñu kvalifikåcijas prakses kvalitatîvas norises no-droßinåßana, palielinot prakses vadîtåja lomu

8101,54 6075,87 2025,67

52Malnavas koledΩa

Augståkås profesionålås izglîtîbas programmas studentu kva-lifikåcijas prakse uzñémumos Autoservisa speciålista profesijå

8490,00 6 367,50 2 122,50


Cirsmu izstrådes tehnolo©ijas sagatavoßanas, ievießanas,vadîbas un kontroles apguve meΩizstrådes praksé

7740,96 5 805,72 1 935,24

64Malnavas koledΩa

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas „Komerczinî-bas” izglîtojamo kvalifikåcijas prakse saimnieciskås darbîbasuzñémumos

8060,00 6045,00 2015,00


Psiholo©ijas profesionålå bakalaura studiju programmasstudentu prakse skolås

8500,00 6 375,00 2 125,00

66Rézeknes 14. aro-dvidusskola

Rézeknes 14. arodvidusskolas audzékñu prakßu realizåcijabüvniecîbas uzñémumos

8500,00 6 375,00 2 125,00


Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas inΩenierstudiju prakseap©érbu raΩoßanas uzñémumå

8496,60 6372,40 2124,20

Nr. p.k.




izmaksas

ESF finanséjums



Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüraESF ievießanas da¬aTålr.: 7814328; fakss: 7814344E-pasts: [email protected]

Ziñu izdevumu lîdzfinanséEiropas Savienîba


Augståkås profesionålås izglîtîbas konstruéßanas un projek-téßanas prakse SIA “TUKO–T”

8450,00 6338,00 2112,00

87Rîgas Tehniskå ko-ledΩa

Profesionålås vidéjås izglîtîbas programmas“Metålapstråde” ciparu programmas vadîbas (CNC) darb-galdu iestatîtåjs audzékñu kvalifikåcijas prakse uzñémumos

8229,28 6 171,96 2 057,32


Harvestera tehnolo©iskås iekårtas vadîbas un kontroles ie-mañu apguve meΩizstrådes måcîbu praksé

7181,84 5 386,38 1 795,46


Profesionålo prasmju indikatoru izstråde un adaptåcija psi-holo©ijas skolotåjiem un psihologa asistentiem RPIVAprakßu periodå

8431,00 6 323,00 2 108,00


Augståkås profesionålås studiju programmas Deju un rit-mikas skolotåjs pedago©iskå prakse izglîtîbas iestådés

7923,00 5 941,00 1 982,00


LLU EF profesionålås studiju programmas “Komerzinîbas”studentu kvalifikåcijas prakse

8500,00 6 375,00 2 125,00


Latvijas Universitåtes augståkås profesionålas studiju prog-rammas Finansu menedΩments studentu måcîbu praksesrealizéßana komercuzñémumos

8500,00 6 375,00 2 125,00

83Olaines Mehånikasun tehnolo©ijas ko-ledΩa

Kvalifikåcijas prakßu îstenoßana Olaines Mehånikas un teh-nolo©ijas koledΩas audzékñiem AS „Grindeks”

8441,00 6 326,00 2 115,00

76

Latvijas RepublikasIekßlietu ministrijasValsts policijas Poli-cijas skola

Valsts méroga policijas darba mentoru sistémas izveideprakses kvalitåtes veicinåßanai re©ionos

8494,71 6371,04 2123,67


Augståkås profesionålås izglîtîbas RTU studiju programmas“RaΩoßanas tehnolo©ija” studentu måcîbu prakses îstenoßana

8400,00 6 300,00 2 100,00


Psiholo©iskås konsultéßanas prakse RPIVA augståkås profe-sionålås izglîtîbas programmå “Psihologa asistents”

5587,25 4 190,43 1 396,82


Måcîbu prakses vietu sagatavoßana cirsmu izstrådes tehno-lo©ijas izstrådei un analîzei meΩizstrådes praksé

7905,71 5 929,28 1 976,43


Pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas program-mas „Programmétåjs” studentu prakse

8500,00 6 375,00 2 125,00

81Psiholo©ijas Augst-skola

PA psiholo©ijas studentu prakses îstenoßana uzñémumosun metodisko materiålu pilnveidoßana prakses vadîtåjiem

8500,00 6 375,00 –

70Prei¬u arodvidusskola

Prei¬u arodvidusskolas profesionålås vidéjås izglîtîbas prog-rammas “Datorsistémas” audzékñu kvalifikåcijas prakse uz-ñémumos

8486,50 6 364,88 2 121,62

71Rîgas Stradiña uni-versitåte

Profesionålås apmåcîbas prakses pilnveidoßana sabiedrîbasveselîbå

8567,00 6 425,00 2 142,00

72Latvijas Sporta pe-dago©ijas akadémija

Sporta pedago©iskas prakses portfolio sporta augstskolasstudentiem un mentoriem

8500,00 6375,00 2125,00

73Jelgavas Amatniecî-bas vidusskola

Izglîtîbas programmas „Kokizstrådåjumu izgatavoßana” mé-be¬u galdnieka un galdnieka profesijas izglîtojamo måcîbuprakses îstenoßana kokapstrådes uzñémumos

7600,00 5700,00 1900,00


Specializéßanås virziena „Gaisa ku©u un dzinéju tehniskåekspluatåcija” prakses norises kvalitåtes uzlaboßana

8500,00 6 375,00 2 125,00

75Banku augstskola

Banku augstskolas studiju programmas „Ekonomika un uz-ñéméjdarbîba” banku darbîbas virziena studentu prakseLatvijas Kråjbankå

8500,00 6 375,00 2 125,00

Nr. p.k.




izmaksas

ESF finanséjums


69J. Vîtola LatvijasMüzikas akadémija

J. Vîtola Latvijas Müzikas akadémijas studentu prakse vies-diri©enta vadîbå un koncertu prakse Latvijas re©ionos

11800,00 6 375,00 2 125,00


Medicînas fizi˚u praktiskås apmåcîbas sistéma 8500,00 6 375,00 2 125,00

notikums jaunumi Èstenots pirmais esf projekts...

Documents