materiålu kråjums par holokaustu...

Materiålu kråjums par holokaustu skoléniem

LATVIJAS V‰STURE

VIDUSSKOLÅ

Materiålu kråjums par holokaustu skoléniem

Izglîtîbas attîstîbas centrs (Latvija)Aiovas universitåte (ASV)

Rîga, 2005

Latvijas un ASV kopprojekta rezultåtå izveidoti un publicéti çetri materiåli:

Sociålås zinîbas pamatskolå: Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåmpar holokaustu

Преподавание социальных знаний в основной школе: Методические рекомендации иматериалы для проведения занятий о Холокосте для учителей

Latvijas vésture vidusskolå: Metodiskie ieteikumi skolotåjam un materiåli nodarbîbåmpar holokaustu

Latvijas vésture vidusskolå: Materiålu kråjums par holokaustu skoléniem

Våks un måkslinieciskais iekårtojums: Indra Va¬eniece

Uz våka Lielås (horålås) sinagogas memoriåls Gogo¬a ielå Rîgå. Foto: Kårlis Kupruks

Redaktores:

Inta Rozenvalde (izdevumi latvießu valodå)

Lidija Çera (izdevums krievu valodå)

Tulkotåjas:

Lidija Çera (krievu valoda)

Ilona Kunda (ang¬u valoda)

Iespiests AS McÅbols

2

© IAC, 2005

© Indra Va¬eniece,våka dizains, 2005

ISBN 9984-785-03-3

UDK 94(474.3)(075.3)La 811

Materiåls sagatavots ar

ASV Valsts departamenta programmas Atbalsts Austrumeiropas demokråtijåm,

ASV véstniecîbas Latvijå,

ASV pilsones Íîlas DΩonsones Robinas (Sheila Johnson Robbins) kundzes,

Starptautiskås Darba grupas sadarbîbai holokausta izglîtîbai, piemiñai un pétniecîbaifinanséjumu.

Pateicamies par atbalstu arî

ASV komisijai Amerikas vésturiskå mantojuma saglabåßanai årzemés,

LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijai.

Èpaßa pateicîba ASV véstniecîbas Latvijå Preses un kultüras noda¬as vadîtåjai ViktorijaiSlounai (Victoria Sloan) par ener©iju un neatlaidîbu projekta sagatavoßanå un îstenoßanå.

Projekta direktori:

Aija Tüna, Izglîtîbas attîstîbas centrs, Latvija

Gregorijs Hamots (Gregory E. Hamot), Aiovas universitåte, ASV

Pîters Hleboviçs (Peter S. Hlebowitsh), Aiovas universitåte, ASV

Materiålu autori:

Karolîna Baumane – Latvijas Universitåtes ma©istrante

Danute Düra – Latvijas Okupåcijas muzeja izglîtîbas programmu vadîtåja

Ingüna Irbîte – Draudzîgå aicinåjuma Césu Valsts ©imnåzijas skolotåja

Juris Mürnieks – Valmieras Pårgaujas ©imnåzijas skolotåjs

Je¬ena Smo¬ina – Rîgas Herdera vidusskolas skolotåja

Aija Tüna – Izglîtîbas attîstîbas centra programmu direktore

Daina Zelmene – Smiltenes ©imnåzijas skolotåja

Projekta îstenotåji un materiåla autori izsaka pateicîbu arî

ASV Holokausta piemiñas muzeja (HPM) darbiniekiem, pétniekiem un brîvpråtîgajiem, betjo îpaßi Izglîtîbas noda¬as direktoram Stîvenam Feinbergam (Stephen Feinberg),

Yad Vashem Starptautiskås holokausta pétniecîbas skolas izglîtîbas programmu direktoreiÍulamitei Imberai (Shulamit Imber),

Indianas universitåtes profesoram DΩonam Patrikam (John Patrick),

DΩordΩijas universitåtes profesoram Viljamam Vragam (William Wraga),

Aiovas universitåtes måcîbspékiem un darbiniekiem, îpaßi profesoram DΩonam Maklüram(John McLure),

zviedru pedagogam un pétniekam Kristeram Matsonam (Christer Mattson),

pieredzéjußajiem pedagogiem un ASV HPM stipendiåtiem no daΩådåm Amerikas vietåm:Pîteram Mélbaham (Peter Mehlbach), Deividam Lindkvistam (David Lindquist), StîvenamPagårdam (Stephen Pagaard), Dagam Poskitam (Doug Poskitt), Robertam Smitam (Robert

Smith), Deividam Zelinskim (David Zielinski) un Bonijai Suzmanei (Bonnie Sussman),

3

Ritai Pasterei no LR Årlietu ministrijas,

Zintai Valdmanei un Mårai Katvarei no LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas,

muzeja “Ebreji Latvijå” direktoram Mar©erim Vestermanim,

LU profesoram Aivaram Strangam,

LU Latvijas véstures institüta pétniekam Dzintaram ‰rglim,

Aivaram Urtånam no Bauskas Novadpétniecîbas un måkslas muzeja,

Inesei Runcei no muzeja “Ebreji Latvijå”,

Ievai Gundarei no Latvijas Okupåcijas muzeja,

Rîgas domes Izglîtîbas, jaunatnes un sporta departamenta galvenajai speciålistei Je¬enaiMatjakubovai,

Latvijas Véstures skolotåju biedrîbas priekßsédétåjai Aijai K¬aviñai,

måcîbu materiålu un metodikas ekspertei Ausmai Pastorei,

Latvijas ebreju kopienas pårståvjiem,

visiem, kas ar iejütîbu, interesi, padomu un palîdzîbu piedalîjås materiåla tapßanå un saga-tavoßanå publicéßanai.

Paldies visiem iesaistîtajiem skolotåjiem un viñu skoléniem par atsaucîbu, materiålaaprobéßanu un vértîgajiem komentåriem; îpaßa pateicîba:

Atim Åbelem no Valmieras vakara maiñu vidusskolas,

Daigai Barkånei no Lîvånu 1. vidusskolas,

Guntim Dzirkalim no Valmieras 5. vidusskolas,

Antrai Grübei no Talsu ©imnåzijas,

Årijai Krauzei no Matîßu pamatskolas,

Aelitai Komsai no Rîgas Klasiskås ©imnåzijas,

Dinai Kundziñai no Bårtas pamatskolas,

Ilgai Kußnerei no Smiltenes ©imnåzijas,

Laurai Mi˚elsonei no Brocénu vidusskolas,

Mudîtei Maculéviçai no Valmieras Pårgaujas ©imnåzijas,

Laimai Pérkonei no Draudzîgå aicinåjuma Césu Valsts ©imnåzijas,

Sandrai Tarandai no Rézeknes Po¬u vidusskolas,

Santai Veidemanei no Ventspils 6. vidusskolas,

Ingai Vîtumai-Brüverei no Salaspils 1. vidusskolas,

Anitai Voras no Salaspils 1. vidusskolas.

Pateicîba Aiovas universitåtes doktorantam Tomasam Misko (Thomas Misco) par palîdzîbu,atbalstu, rüpém un sirsnîbu viså projekta îstenoßanas gaitå.

Latvijå projekts îstenots ar Izglîtîbas attîstîbas centra institucionålo un administratîvo atbalstu.

4

Saturs

Priekßvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7

Kas tas ir – holokausts? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .11

Holokausta upuri: starp vilku un låci . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .16

Holokausts Austrumeiropå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .25

Holokaustå izdzîvojoßo atmiñas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .31

Citu valstu ebreju liktenis Latvijå nacistu okupåcijas laikå (1941–1944) . . . . . . .41

Ebreju pretoßanås holokausta laikå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .54

Glåbéji: “Mîli savu tuvåko” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .66

Pretoßanås holokaustam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .73

Holokausta îstenotåji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .88

Malå ståvétåji: nevainîgi liecinieki vai vainîgi lîdzzinåtåji? . . . . . . . . . . . . . . . . . .97

“Galîgais risinåjums”: kara mér˚is vai rezultåts? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .105

Nacistu rasu ideolo©ija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .114

Kåpéc més domåjam tå, kå domåjam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .121

Noteiktå vietå noteiktå brîdî:kåpéc holokausta norise un rezultåts daΩådås valstîs bija atß˚irîgs? . . . . . . . . . .124

Apkopojuma nodarbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .142

BieΩåk sastopamo jédzienu skaidrojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .148

5

Priekßvårds

Ievérojamais amerikåñu filozofs DΩons Djüijs savulaik rakstîja: “Pagåtnes vésture allaΩ ir arîtagadnes vésture.” Pagåtnes izzinåßana un izpratne nepiecießama taisnîgåkas, laimîgåkas unveiksmîgåkas ßodienas un rîtdienas veidoßanai. Íis process nozîmé arî nevairîßanos no drü-måm un tra©iskåm véstures lappusém, runåßanu par nepatîkamiem jautåjumiem, izvéli,lémumu pieñemßanu.

Holokausta notikumi nav tikai véstures téma un vésturnieku darbîbas joma. Ståsti parholokaustu ir ståsti par dzîvîbas vértîbu, konkrétu cilvéku dzîvi, par attiecîbåm, izvélém. Tasir ståsts par noziegumu pret cilvéci un dzîvoßanu haosa pasaulé, centieniem lîdz pat pédéjambrîdim saglabåt cilvéka cieñu un morålås vértîbas. Tie ir arî étikas un moråles, cilvéktiesîbu,sociålås un pilsoniskås atbildîbas jautåjumi. Vésture sniedz faktus, bet cilvéku paustajå ståståir arî emocijas, izjütas, pårdzîvojumi. Katram no holokausta upuriem un holokauståcietußajiem cilvékiem bija savs “es”, savi sapñi, ieceres, ikviens véléjås dzîvot, taçu bija spéki,kas viñiem to liedza. Tomér cilvéka dzîve nebeidzas lîdz ar viña fizisko nåvi; tå turpinås tikilgi, cik ilgi dzîvo piemiña.

Måcîties un domåt par holokausta notikumiem nozîmé domåt arî par sevi paßu, sava fiziskåun garîgå spéka robeΩåm, attieksmi pret daΩådiem jautåjumiem, savu un visu cilvéku kopîgoiespéju ieståties par taisnîgåku pasauli ikvienam. Bérnu un jaunießu sirdis ir atvértas, viñi navstereotipu savaΩoti, viñi grib un spéj izzinåt un veidot savus spriedumus – zinåßanås balstîtusun pamatotus. BieΩi vien cilvéka daba tås patiesumå parådås nevis ikdienå, bet ekstrémosapståk¬os, arî tådos, kåds bija Otrais pasaules karß, kad gandrîz katrs cilvéks nonåca izvélespriekßå – iet pa labi vai pa kreisi, palîdzét lîdzcilvékiem vai izvéléties neko neredzét unnezinåt. Runåjot ar jaunießiem par cilvéka dzîves vértîbu, toleranci, lîdztiesîbu, solidaritåti,més varam viñiem palîdzét apjaust un izprast ßîs vértîbas un pieñemt tås par savéjåm.

Latvijas pedagogi un zinåtnieki sadarbîbå ar kolé©iem no Aiovas universitåtes IzglîtîbaskoledΩas (ASV) apjomîga starptautiska projekta ietvaros ilgåk nekå gadu ir strådåjußi, laiizveidotu måcîbu materiålu par holokaustu. Vispirms atklåta konkursa rezultåtå Latvijå tikaizveidota autoru grupa, kas apñémîgi uzsåka darbu pie materiålu atlases, müsdienîgasmåcîbu procesa metodikas jautåjumu apguves un materiålu veidoßanas par holokaustuLatvijå un citås Eiropas valstîs.

7

Darbs noritéja gan Latvijå, gan Amerikas Savienotajås Valstîs. Tas ietvéra tikßanås arvésturniekiem, Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas speciålistiem, daΩådu jomu ekspertiem unLatvijas ebreju kopienas pårståvjiem; tas turpinåjås Aiovas universitåté un ASV Holokaustapiemiñas muzejå Vaßingtonå, kur, pateicoties projekta finansétåjiem, darba grupai tikanodroßinåtas tikßanås ar izciliem satura un metodikas speciålistiem, iespéja piedalîtieslekcijås un seminåros, bija brîvi pieejams plaßs materiålu klåsts, izcili darba apståk¬i, sarunasprofesionålå lîmenî un tehniskais atbalsts.

Måcîbu materiåli par holokaustu tika veidoti tå, lai sasniegtu vairåkus bütiskus mér˚us: 1)papildinåtu skolås izmantojamo aktîvå aprité esoßo materiålu klåstu, kas sniedz zinåßanas parholokausta notikumiem Latvijå un Eiropå, saistîbå ar tådu prasmju un attieksmju attîstîßanu,kas ¬auj izprast holokausta notikumus un veidot skoléniem savu pamatotu un zinoßuattieksmi pret ßiem notikumiem un to vértéjumu; 2) piedåvåtu pedagogiem müsdienîgumetodiku, konkrétus nodarbîbu plånus un ierosmes tålåkajai darbîbai, kas ¬autu saistît zi-nåßanu un prasmju apguvi un attieksmju veidoßanu, nodroßinot izglîtîbas reformå unjaunajos måcîbu priekßmetu standartos noteikto rezultåtu sasniegßanu. Íim darbam bija vélviens ¬oti nozîmîgs uzdevums – padarît izziñas procesu skoléniem saturiski bagåtåku unnorises ziñå saistoßåku.

Balstoties uz Latvijas “Pamatizglîtîbas måcîbu priekßmetu standartos” un citos normatîvajosdokumentos ietvertajåm prasîbåm, materiåli veidoti tå, lai attîstîtu domåßanas, saskarsmes,izziñas un måcîßanås prasmes, kå arî lai sekmétu pilsonisko tikumu un atbildîbas veidoßanos.Nodarbîbås skoléniem tiek piedåvåta iespéja analizét, vértét, diskutét, sadarboties, strådåtkopîgu mér˚u sasniegßanai un aplükot jautåjumus no daΩådiem aspektiem un skata punktiem.

Atbilstoßi iecerei darba rezultåtå tapußi divi materiålu kopumi – nodarbîbu plåni sociålajåszinîbas pamatskolå un nodarbîbu plåni Latvijas véstures apguvei vidusskolå, kuriempievienots bagåtîgs daudzveidîgu materiålu klåsts, kå arî ierosmes turpmåkajam darbam. Tiepapildina jau pieejamos måcîbu materiålus vésturé un sniedz ievérojamu atbalstu jaunåsociålo zinîbu standarta îstenoßanai.

Kad materiåla veidotåji atgriezås Latvijå, sagatavotie nodarbîbu plåni tika nodoti Latvijaspedagogu, viñu audzékñu, vésturnieku un citu speciålistu vértéjumam. Materiåla autoriaugstu vértéja zinoßo un prasîgo ekspertu norådîjumus un ieteikumus, kå padarît materiåluprecîzåku, iedarbîgåku un labåku. Tomér jau ßajå posmå bija liels prieks un gandarîjumssañemt no skolåm atzinîgus vértéjumus kå par materiålu saturu un uzbüvi, tå arî pardaudzveidîgåm iespéjåm izmantot tos måcîbu proceså. Gan skoléni, såkot no 7. klases lîdzpat vidusskolas 12. klasei, gan skolotåji atzina, ka materiåls ir piemérots darbam un mudinapadzi¬inåt izziñas procesu.

Praksé apstiprinåjås, ka materiåli piedåvå pedagogam un skoléniem labu pamatu, lai aizsåktusarunas par ikdieniß˚iem un vienlaikus bütiskiem jautåjumiem – drosmi, Ωélsirdîbu, laipnîbu,kas gan ikdienas, gan krîzes situåcijås nosaka cilvéka uzvedîbu un ietver tådas bütiskasvértîbas kå godîgums, taisnîgums, godpråtîba, empåtija, cieña, atbildîba un citas.

Demokråtiskas sabiedrîbas tålåka attîstîba un aizsåktie sabiedrîbas integråcijas procesiLatvijå, kå arî sekmîga iek¬außanås sareΩ©îtajå un dinamiskajå 21. gadsimta globålajå dzîvélielå mérå büs atkarîga no tå, cik veiksmîgi notiks jaunås paaudzes izglîtoßana, cik labi spésimsaskatît un atklåt citiem pasaules daudzveidîbu un savstarpéjås sakarîbas.

8

Materiåla autori nepretendé ne uz visaptveroßu un pilnîgu holokausta témas izklåstu, ne arîpareizo atbilΩu sniegßanu jautåjumos, par kuriem joprojåm diskuté profesionåli pétnieki.

Ja ßie materiåli kalpos kå domåßanas un sarunu ierosinåtåji, izziñas procesa un pårdomuveicinåtåji, kå arî daΩådos un padarîs vértîgåku skoléna måcîßanås procesu un skolotåjaikdienas darbu, uzskatîsim, ka savu mér˚i esam sasniegußi.

Projekta atbalstîtåju un îstenotåju vårdå pateicamies visiem, kas sniegußi ieguldîjumu ßîdarba tapßanå, un ceram, ka ßîs gråmatas tiks aktîvi lietotas ikvienå Latvijas skolå.

Aija Tüna, Gregorijs Hamots, Pîters Hleboviçs

9

11

Kas tas ir – holokausts?

1. avots

Fragments no diskusijas internetå

Noziegumi pret cilvéci ir paßi smagåkie un pelna vissmagåko sodu. Neatbildéts paliek vie-nîgi jautåjums: kåpéc vienas tautas cießanas tiek uzskatîtas par nozîmîgåkåm, salîdzinot arcitu tautu cießanåm. Pédéjå laikå aizvien bieΩåk tiek runåts par nepiecießamîbu Latvijasskolås pastiprinåti måcît par holokaustu. Tajå paßå laikå tiek ieteikts nemåcît Latvijas vésturikå atseviß˚u priekßmetu, jo neesot pareizi vésturi måcît etnocentriski. Un tas nekas, ka lat-vießi tåpat kå Ωîdi, Otrajå pasaules karå zaudéja treßda¬u tautas, nekas, ka latvießiem genocîdusléptåkå formå nåcås izturét vél 50 gadus péc tam, un tas nekas, ka vél joprojåm izjütam tåsekas un daΩas izpausmes, ka vainîgie nav sodîti. Tik un tå holokausts ir svarîgåks, jo, lükrunåßana par to pieder pie labå toña, savukårt runåßana par genocîdu pret latvießiem irarhaisms, kurß traucé sekmîgu sabiedrîbas integråciju un valsts attîstîbu,

(Sils, Jånis. Konråds Kaléjs. Latvija. Pasaule jeb Dub¬u caurbrißanas paraugstunda,

http://www.klubs415.lv/modules.php?op=modload&name=SeniRaksti&file=raksts&tema=modules/SeniRaksti/poli

tika&id=0001, aplük. 2005, 20. jül.)

2. avots

Holokausts un vésture

Pédéjos piecpadsmit gados vienas no noturîgåkajåm debatém, kurås izteikti krasi atß˚irîgiviedok¬i, ir bijußas jautåjumå par to, kas ir holokausta upuri. Vai termins “holokausts” irlietojams tikai un vienîgi attiecîbå uz to, ko nacisti sauca par “ebreju problémas galîgorisinåjumu” – sistémisku, valsts finansétu ebreju iznîcinåßanu, vai arî holokausts ietver daudzplaßåku nacistu upuru spektru – padomju karagüstekñus, Jehovas lieciniekus, garîgiatpalikußos, cilvékus ar fizisku invaliditåti, emocionåli nelîdzsvarotus våcießus; çigånus unhomoseksuålus våcu vîrießus, arodbiedrîbu darbiniekus, politiskos disidentus ungarîdzniekus ar påråk atklåtu valodu.

(The Holocaust and History: The Known, the Unknown, the Disputed, and the Reexamined. Bloomington,

Indiana: Indiana University Press, 1998, p. 311)

3. avots (A)

Çigåni

Ja ßî analîze ir pareiza, izkristalizéjas nacistu politika attiecîbå uz çigåniem. Savås saknésbüdami piederîgi årießu rasei, viñi – saskañå ar ßo politiku – ir tikußi “sabojåti” ar neçigånuasiñu piejaukumu un tådéjådi ieguvußi iedzimtas asociålas îpaßîbas. Reiha laikå viñu asociålåuzvedîba bija probléma, un tå tika risinåta ar policijas metodém, sterilizåciju un slepkavoßa-nu, kas pirmåm kårtåm skåra tos, kuri tika klasificéti kå jaukteñi. Kas notiktu ar “tîro” mino-ritåti, tas bija tålåku diskusiju temats. Reiha pårvaldîtajås teritorijås klaiñojoßie çigåni bijatraucéjoßs, kaitinoßs faktors, kuru bieΩi vien likvidéja, çigånus nogalinot. Çigåni, kas neklai-ñoja, vispårîgi runåjot, nebija pietiekami nozîmîgi, lai par viñiem domåtu. Çigånus, kuruspolicija notvéra, parasti nosütîja uz koncentråcijas nometném.

[..] Lai gan çigånu un ebreju noΩélojamå ståvoklî bija vérojamas nepårprotamas paraléles,tießi ßîs paraléles arî noteica bütiskås atß˚irîbas ßo divu grupu likteños. Çigåni tika noß˚irtilielå mérå lîdzîgi tam, kå tas tika darîts ar ebrejiem, taçu ar pretéju mér˚i, vismaz teorétiski.“Tîrie” çigåni såkotnéji bija jåsaudzé kå atseviß˚a årießu izcelsmes grupa, kurpretî jaukteñusbija paredzéts iznîcinåt. Ebreju gadîjumå jånogalina bija visi, izñemot daΩu kategorijujaukteñus, kuri tika sterilizéti vai pat likti mierå. No nacionålsociålistu ideolo©ijas viedok¬atajå viså bija noteikta lo©ika: ebreju “rasei” bija jåtop pilnîbå iznîcinåtai, bet uz “tîriem”åriskas cilmes çigåniem tas neattiecås.

(Bauer, Yehuda. The Gypsies. In: Anatomy of the Auschwitz Death Camp. Bloomington. Indiana: Indiana

University Press, 1994, pp. 446–450)

4. avots (A)

Holokausts – ebreju pilnîgas iznîcinåßanas programma

Ebreju nogalinåßanu unikålu padara nevis upuru skaits, bet gan slepkavu nolüks. Tikaiattiecîbå uz ebrejiem nacisti plånoja iznîcinåt ikvienu vîrieti, sievieti un bérnu. Íî pilnîgåsiznîcinåßanas programma tåpéc ir pelnîjusi îpaßu nosaukumu – holokausts, vai senebrejuShoah. Ar terminu “genocîds”, kå tas definéts Konvencijå par genocîda nepie¬aujamîbu,apzîmé daΩådas darbîbas, kuru mér˚is ir iznîcinåt kådu grupu pilnîbå vai da¬éji, un tas neno-zîmé tikai nogalinåßanu, turpretî termins “holokausts” apzîmé centienus fiziski iznîcinåtvisus kådas tautîbas pårståvjus, un tika darîts nerimstoßå apñémîbå, un savå briesmîgåkajå,pédéjå fåzé tas tika îstenots lîdzîgi norisém müsdienu fabrikå, izmantojot masveida raΩoßanasmetodes. Ebreji bija vienîgie, kas nonåca uz ßåda nåves konveijera.

(Lewy, Guenter. The Nazi Persecution of the Gypsies. New York: Oxford University Press, 2000, p. 226)

5. avots (B)

Aizmirstie holokausti

Protams, ir absolüti patiesi tas, ka nacistu okupétajå Polijå cilvéki tika pak¬auti visstingrå-kajåm rasu plånoßanas politikas izpausmém, un seßu miljonu ebreju genocîds tika veikts tießißeit, un tas notika apståk¬os, kurus pamatoti sauc par nepieredzéti drausmîgiem. Lietasbütîba ir ßåda. No 1939. lîdz 1945. gadam – tåtad kara laikå – okupétå Polija k¬uva par vietu,kur norisinåjås arî vairåkas citas vardarbîgas iznîcinåßanas kampañas. Polija bija zeme, kurådzîvoja ne tikai kato¬ticîgie po¬i un ebreji. Etnisko un reli©isko grupu spektrs bija daudz

12

plaßåks, un katrai no ßîm grupåm ir iemesls uzskatît savas cießanas kå tådas, kuras var apzîmétar vårdu “holokausts”.

Ne tikai po¬i un ebreji, bet arî Polijå dzîvojoßie våcießi, ukraiñi, lietuvießi, baltkrievi, tatåriun çigåni, kato¬ticîgie, pareizticîgie, uniåti, protestanti, jüdaisma piekritéji, musulmañi – itvisi nok¬uva Hitlera un Sta¬ina sociålås inΩenierijas maltuvé. Rezultåts – visdaΩådåkåszvérîbas, lielas un mazas, kuråm nav lîdzinieka.

(Lucas, Richard C. The Forgotten Holocaust: The Poles under German Occupation, 1939–1944. New York:

Hippocrene Books, 1997, p. ix)

Vairumam cilvéku vårds “holokausts” nozîmé ebreju tra©édiju, ko viñi piedzîvoja våcu oku-påcijas laikå Otrå pasaules kara gados. No psiholo©ijas viedok¬a ir saprotams, kådé¬ ßodienebreji attiecina ßo terminu tikai uz to, kas notika ar viñiem, tådéjådi uzsverot ebreju îpaßolikteni kara gados. Taçu, izslédzot citus no iek¬außanas holokausta terminå, bieΩi tiek igno-rétas, pat piemirstas ßausmas, ko nacisti lika piedzîvot po¬iem, citåm slåvu tautåm, kå arîçigåniem.

Raugoties uz notikumiem no véstures zinåtnes pozîcijåm, neviens racionåli domåjoßs Otråpasaules kara pétnieks nevar apßaubît, ka Hitlera politika attiecîbå uz po¬iem arî bija rakstu-rojama kå genocîds – nacistu terora rezultåtå bojå gåja vienlîdz liels skaits Polijas kristießuun Polijas ebreju. Nemazinot ebreju tra©édijas îpaßo raksturu – to, ka visi ebreji k¬uva parupuriem tåpéc, ka viñi bija ebreji, ir pienåcis laiks runåt par Otrå pasaules kara aizmirstajiemholokaustiem. Nepaplaßinot holokausta pétîjumu spektru, més esam ¬åvußi müsuskatîjumam iet maldu ce¬u, un tådé¬ secinåjumi ir vienkårßoti un nepatiesi.

(Turpat, 220. lpp.)

6. avots (B)

Porrajmos

Es esmu vairåkas reizes teicis, ka tikai ebreji var tuvoties izpratnei par to, kåda ietekme bijaPorrajmos uz çigåniem, un es at¬außos domåt, ka tikai çigåni var tuvoties – emocionålålîmenî – ebreju tra©édijas izpratnei. Citiem holokausts neko îpaßi daudz vis nenozîmé. Taçunedz ebreji, nedz arî çigåni nevar pilnîbå saprast viens otra pieredzi – ne toreiz, ne tagad –,nedz arî vieniem bütu jåcenßas to izskaidrot otriem. Tåpéc es gribétu redzét, ka individuålå“unikalitåte”, ja tå var teikt, tiktu vairåk uzsvérta ar etniskas terminolo©ijas lietojumu: Shoah

vai Khurbn attiecîbå uz ebreju holokaustu un Porrajmos attiecîbå uz çigånu tautas pieredzi.Vårds “holokausts”, péc manåm domåm, tiek lietots påråk nevérîgi un bez dzi¬åkas jégas. [..]

Esmu pårliecinåts, ka padzi¬inås izpratne par to, kåds ir bijis çigånu liktenis. Vél vairåk, esnegribu nacionålajå presé lasît atsauces uz ASV Holokausta piemiñas muzeju un uzzinåt, katas ir piemineklis “Eiropas ebreju cießanåm” – kå New York Times paziñoja saviem lasîtåjiem1993. gada 23. decembrî. Es gribu skatîties episkas filmas, tådas kå Íindlera saraksts, unuzzinåt, ka arî çigåni bija holokausta notikumu centrå; vai arî citas filmas, tådas kå Bégßana

no Sobiboras, po¬u nometnes, kur, kå minéts komandanta França Ítangla memuåros, tikanogalinåts tükstoßiem çigånu.

(Hancock, Ian. Responses to Porrajmos: the Romani Holocaust. In: Is the Holocaust Unique?: Perspectives on

Comparative Genocide. Ed. Alan S. Rosenbaum. Boulder, Colorado; Oxford: Westview Press, 2001, pp. 88–89)

13


7. avots (C)

Holokausts – nacisma politika attiecîbå pret ebrejiem un çigåniem

Såkotnéji es véléjos nosaukt ßo eseju savådåk. “Homokausts” – tå es grasîjos to nosaukt. Unman joprojåm patîk ßis måkslîgais vårds. Tå nav k¬üda. Taçu man jåatvainojas par to, kavarétu izskatîties, ka es apgånu svéto holokausta jédzienu, taçu es gribétu sniegt daΩuspamatojumus ßî jaunvårda izveidei. Bütiskåkais ir tas, ka neviens jédziens nedrîkst büt tikneaizskarami svéts, ka jebkådas diskusijas par to un mé©inåjumi ienest tajå kådas nebütizmaiñas tiktu uzskatîti par zaimoßanu.

Man “holokausts” nozîmé îpaßu genocîda politiku attiecîbå uz ebrejiem, un arî çigåniem(roma un sindi). Citi nacionålsociålisma upuri jåkategorizé un jåanalizé kopå citå sada¬å, joattiecîbå uz viñiem nekad nav bijis tik strikta lémuma iznîcinåt tos pilnîbå.

(Lautmann, Ruediger. The pink triangle: homosexuals as “enemies of the state”. In: The Holocaust and

History: The Known, the Unknown, the Disputed, and the Reexamined. Bloomington, Indiana: Indiana

University Press, 1998, p. 345)

8. avots (C)

Holokausts: ebreji un çigåni

Holokausts ir viena no nozîmîgåkajåm 20. gadsimta véstures lappusém. Lai gan agråk tastika aplükots vien kå zemsvîtras piezîme Otrå pasaules kara vésturei, tagad tas tiek uztvertskå notikums, kam ir paßam sava årkårtîgi liela nozîme. Ebreju un çigånu sistémiskaiznîcinåßana, kå arî citu upuru vajåßana ir viens no pråtam neaptveramåkajiem unneizprotamåkajiem notikumiem cilvéces vésturé.

(Teaching and Studying the Holocaust. United States Holocaust Memorial Museum, 2000, p. xv)

9. avots (C)

Çigåni un holokausts

Nacistu îstenotais genocîds, plaßåk pazîstams kå holokausts, var tikt definéts kå cilvékumasveida iznîcinåßana tådé¬, ka viñi pieder biolo©iski nosacîtai grupai. Upuru izvéli noteicaiedzimtas pazîmes. Uz iedzimtîbu balstîtu konsekventu un masveida iznîcinåßanas politikunacistu reΩîms pielietoja tikai attiecîbå uz trim cilvéku grupåm: invalîdiem, ebrejiem unçigåniem. Nacisti nogalinåja milzum daudz cilvéku, to skaitå politiskos oponentus,pretoßanås kustîbas dalîbniekus, iekaroto valstu eliti, taçu tas vienmér notika, balstoties uzßo upuru uzskatiem, darbîbu un statusu. Pavisam citi kritériji tika attiecinåti tikai uzinvalîdiem, ebrejiem un çigåniem. Ío grupu dalîbnieki nevaréja izbégt savam liktenim,mainot izturéßanos vai uzskatus. Viñi tika nolemti nåvei, jo viñi bija, un nedz lojalitåte pretVåcijas valdîbu, nedz nacistu ideolo©ijas pieñemßana, nedz arî atbalsts kara vajadzîbåmnespéja mainît nacistu reΩîma apñemßanos ßos ¬audis iznîcinåt.

(Milton, Sybill. Gypsies and the Holocaust. History Teacher, No. 25, 1992, p. 516)

10. avots (D)

Holokausta upuru grupas

Vårda “holokausts” definîcija pati ir k¬uvusi par strîdu objektu. No vienas puses, tiekaizståvéts viedoklis, ka holokausts nozîmé tikai un vienîgi ebreju masveida iznîcinåßanu.

14

ASV Holokausta piemiñas muzejs Vaßingtonå to ir attiecinåjis arî uz çigåniem, kuri gados,kad tika îstenots “galîgais risinåjums”, tåpat gåja bojå Außvicas gåzes kamerås, tika vajåti unklasificéti péc rases pazîmes. Ja piedzimßana un neizmainåmi ©enétiskie nosacîjumi – kå tosdefinéja nacionålsociålisti –, ir iek¬außanas kritérijs, kådé¬ neiek¬aut arî “eitanåzijas” upurus,våcu kristießus ar fizisku vai garîgu invaliditåti? Varétu iek¬aut arî homoseksuå¬us. Es nevélosiesaistîties ßajå strîdå, bet gan parådît, ka tas ir novirzîjis sånis un kavéjis müsu pétîjumus parholokausta vésturi, lai kåds arî bütu müsu viedoklis. Tas traucé, jo ßåds viedoklis fokuséjastikai uz vienu upuru grupu, izslédzot citas un veidojot savå ziñå pat såncensîbu ar citåm.Visas ßîs grupas tika uzskatîtas par tådåm, kas apdraud våcu tautu.

(Grenville, John A. Neglected Holocaust victims: Mischlinge, the Juedischversippte, and the Gypsies. In:

The Holocaust and History: The Known, the Unknown, the Disputed, and the Reexamined. Bloomington,

Indiana: Indiana University Press, 1998, p. 315)

11. avots

Padomju holokausts

J. Sta¬ins steidzås – viñß gatavojås karam ar Hitleru, tåpéc noléma sarîkot piecas deportåcijasuz GULAG lé©eriem un Sibîrijas katorgu. Vai tas nav holokausts? DiemΩél da¬a cilvékuuzskata, ka holokausts attiecas tikai uz ebrejiem. Tas tåpéc, ka viñi nezina ßî vårda nozîmi –tå ir liela méroga cilvéku iznîcinåßana, kas paredz ne tikai fizisku iznîcinåßanu. Iznîcinåßanaskomplekss saståv arî no reli©ijas, nacionålås kultüras, valodas un tautas paraΩu likvidéßanas,kå tas notika Padomju Savienîbå.

(Lifßics, N. 1941. gada 14. jünija deportåcija – padomju holokausts Latvijå. Gråm.: 1941. gada 14. jünija

deportåcija – noziegums pret cilvéci: Starptautiskås konferences materiåli, 2001. gada 12.–13. jünijs, Rîga.

Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2002, 406. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 6. séj.)

12. avots

Holokausta totålais un universålais raksturs

4. jülijs ir diena, kad 1941. gadå, våcu okupåcijai såkoties, tika nodedzinåtas vairåkas Rîgassinagogas, ieskaitot majeståtisko 1871. gadå büvéto namu Dzirnavu un Gogo¬a ielas stürî.Holokausts – totåla ebreju iznîcinåßana – ir nacistiskås Våcijas un våcießu lolojums, kuru viñisåka îstenot Latvijå jau ar pirmajåm okupåcijas dienåm 1941. gada jülijå. [..]

..Vai holokausts patießåm bija unikåls citu genocîdu virkné. Jå, bija. Vismaz divu céloñu dé¬:

a) holokaustam bija totåls raksturs; nacisti to bija ieplånojußi un metodiski un sistemåtiski,izmantojot moderno tehniku – gåzes kameras, tådéjådi slepkavoßanu padarot industriålu,slepkavoja visus ebrejus, lai kur tie dzîvotu un lai kas viñi bütu. Ja Våcija karå uzvarétu, tågådåtu par ebreju nogalinåßanu visås tås okupétajås zemés. Visus – vecus un jaunus, bagåtusun nabagus, kreisi vai labéji orientétus; visus, kuriem bija trîs vai çetri ebreju vecvecåki,visus, kuru “noziegums” bija piedzimt par ebreju. Visus. Tåda totalitåte nekad pirms tam vaipéc tam nav piedzîvota. [..]

b) lîdzås totalitåtei bija jau minétais holokausta universålais raksturs, kas jåizce¬ îpaßi. Tasnozîméja, ka visi ebreji bija jånoslepkavo visur, kur vien ieradås våcu okupanti – Latvijå,Krievijå, Francijå, Grie˚ijå. Tas bija bezprecedenta gadîjums cilvéces vésturé.

(Stranga, Aivars. Pieminot holokaustu Latvijå. Latvijas Avîze, 2004, 5. jül.)

15


Holokausta upuri: starp vilku un låci

1. avots

Starp vilku un låci

Dienå, kad såkås karß [starp Våciju un PSRS], Baltijas valstu ebreji saprata, ka atrodas starpvilku un låci.

(Press, Bernhard. The Murder of Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois: Northwestern University

Press, 2000, p. 38)

2. avots

Ebreju ståvoklis Padomju Savienîbå

[..] pirmajos gados péc bo¬ßeviku revolücijas t.s. kara komunisma laikå padomju vara konfis-céja visu valsts iedzîvotåju privåtîpaßumu, ieskaitot ebrejiem piederoßås rüpnîcas, darbnîcas,ékas, zemi, bankas utt. Lîdzîgs liktenis piemekléja ebreju kopienu, organizåciju un politiskopartiju îpaßumus – skolas, sinagogas, slimnîcas, kultüras iestådes. [..] Tos îpaßumus, ko sîk-tirgotåjiem un amatniekiem izdevås iegüt “jaunås ekonomiskås politikas” laikå 1921.–1928.gadå, valsts atñéma vélreiz, îstenojot plaßus kolektivizåcijas pasåkumus 20. gadu beigås –30. gadu såkumå. Tas mantîbas klåsts, kas varéja piederét ebrejiem – gluΩi tåpat kå påréjiempadomju pilsoñiem –, bija visai ierobeΩots: dzîvoklis (parasti gan neliels), mébeles un måj-saimniecîbas piederumi, kå arî ap©érbs un citas personiskås lietas. Kolhozos un mazpilsétåsbija at¬auts turét påris måjlopu, pieméram, govi vai kazu. Arî piederoßo naudas lîdzek¬u uncitu vértîbu apjoms bija ierobeΩots. Tåds nu bija ebreju îpaßums “vecajå” Padomju Savienî-bå, t.i., teritorijå, kas ietilpa PSRS lîdz Otrå pasaules kara såkumam 1939. gada 1. septembrî.

1939.–1940. gadå anektétajås teritorijås – Rietumbaltkrievijå un Rietumukrainå, Baltijas valstîs,Besaråbijå un Zieme¬bukovinå ebreju ekonomiskå situåcija bija nedaudz atß˚irîga. Ebrejuvairåkums te piederéja pie vidusß˚iras, un neliela da¬a bija ¬oti turîgi. Taçu padomju varaspirmajås nedé¬ås un méneßos, jaunå pårvalde nekavéjoties uzsåka banku un to depozîtu, kå arîrüpnîcu, uzñémumu un namîpaßumu nacionalizåciju. Èpaßniekam atståja vien dzîvokli un tåaprîkojumu, izñemot gadîjumus, kad persona tika atzîta par padomju varas “ienaidnieku” – tadto arestéja un izsütîja uz Padomju Savienîbas attålajåm teritorijåm. Íie pasåkumi smagi iedragåjaebreju finansiålo ståvokli, atståjot daudziem vien izdzîvoßanai nepiecießamo minimumu.

(Arad, Yitzhak. Plunder of Jewish property in the Nazi-occupied areas of the Soviet Union,

http://www1.yadvashem.org/download/temp_download/temp_index_download_about_holocaust.html, aplük.

2004,10. nov.)

16

3. avots

Ebreju ståvoklis Våcijå laikposmå no 1933. gada lîdz Otrå pasaules kara såkumam

Laika periodå no nacistiskå reΩîma iedibinåßanas 1933. gada janvårî lîdz Otrå pasaules kara

såkumam 1939. gada septembrî pret ebrejiem vérstajå likumdoßanå var noß˚irt trîs vi¬ñus.

“Pirmais iesåkås 1933. gada martå – aprîlî, un tå kulminåcija bija “Profesionålå civildienestaatjaunoßanas likums”, kas legalizéja “neårießu” izcelsmes ierédñu atlaißanu no darba. Íis likums bi-ja precedents, lai atbrîvotu ebrejus arî no citiem amatiem. Vairumam “neårießu” skolénu tika liegtsapmeklét våcu skolas, tåpat “neårießiem” bija noliegts kårtot valsts eksåmenus vairåkås profesijås.Pédéjo normu attiecinåja arî uz privåtiem uzñémumiem, sabiedrîbåm un klubiem. Citi likumiierobeΩoja ebreju reli©isko dzîvi. Jau 1935. gadå ebreju dzîve Våcijå bija ievérojami ierobeΩota.

Otrais pret ebrejiem vérstås likumdoßanas vilnis såkås 1935. gada septembrî, kad tikapieñemti divi likumi – [..] tå sauktie Nirnbergas likumi. Saskañå ar pirmo likumu ebrejiematñéma pilsonîbu un véléßanu tiesîbas. [..]

Otrais likums (Våcu asins un våcu goda aizsardzîbas likums) aizliedza laulîbas un dzimum-sakarus starp våcießiem un ebrejiem. Íajå likumå tika skaidri noteikts, kas ir “årietis”, ebrejsun “pusebrejs”. [..]

Treßais vilnis. Treßå pret ebrejiem vérsto likumu grupa izstüma ebrejus no Våcijas ekono-mikas. Íie likumdoßanas akti tika pieñemti 1936. un 1937. gadå, savukårt visbargåkie pretebrejiem vérstie pasåkumi datéjami ar 1938. gada novembri, kad notika t.s. Kriståla naktsgrautiñß. Valdîba legalizéja ebreju privåtîpaßumu konfiskåciju un nodoßanu årießiem.”

(Anti-Jewish legislation, http://www1.yadvashem.org/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205741.pdf, aplük.

2004, 10. nov)

4. avots

1941. gada jünijs

A. DaΩås dienås péc kara såkuma Sarkanå armija steidzîgi pameta Rîgu. Ielås bija neticams haoss.Desmitiem tükstoßi militårpersonu un civiliedzîvotåju mé©inåja bégt no pilsétas, cik åtri vieniespéjams – kåjåm, automobi¬os, kravas maßînås. [..] Vairåkums bég¬u bija PSRS pilsoñi, kas bijaiebraukußi Latvijå péc Baltijas valstu aneksijas, taçu daudz bija arî neatkarîgås Latvijas pilsoñu,kas bija sadarbojußies ar padomju iekårtu un baidîjås, ka nacisti viñus vajås kå kolaborantus. [..]

Tajå laikå galvenie ©imenes iztikas pelnîtåji bija vîrießi, tåpéc viñiem bija lielåkas iespéjasizbégt kopå ar evakuéjußos uzñémumu. Vairåkumå gadîjumu vîrießi [..] pékßñi piezvanîjapårsteigtajai ©imenei un lika nekavéjoties savåkt visu nepiecießamo. Daudzas sievietes, îpaßitås, kuråm bija mazi bérni, nespéja momentå pieñemt izß˚irîgu lémumu. Cilvéki vilcinåjås,atkal un atkal pårdomåja lémumu, jautåja péc padoma, bet dårgais laiks ritéja. [..] Steidzîgåbégßana saß˚éla daudzas ©imenes. [..] Kas nav bijis lîdzîgå situåcijå, kas nav pieredzéjispaniku, tas nedrîkst nosodît tos vîrießus, kas pameta savu sievu un bérnus. Pår viñiem gåzåsnotikumi, kas bija daudz spécîgåki par viñiem. Turklåt – un tas ir visbütiskåkais – ßie cilvékipat iedomåties nevaréja, kas notiks ar viñu atståto ©imeni.


Press, 2000, pp. 41–42)

17


B. Lielåkå da¬a ebreju palika Latvijå un domåja tåpat, kå mans tévs, kurß médza teikt: “Paliecun godîgi pelni savu maizi!” DaΩreiz viñß piebilda, ka izdzîvoja vienu våcu okupåciju (ar toviñß domåja Baltijas re©iona okupåciju Pirmå pasaules kara laikå), tåtad, izdzîvos arî otru.Påréjiem bija lîdzîgi uzskati. “Padomju vara man jau atñéma måju un automobili. Kas ganmani sagaidîs, ja bégßu uz PSRS?”

(Péc: Press, Bernhard. The Murder of Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois: Northwestern


C. [..] daudzi no viñiem [ebrejiem] palika [Latvijå), jo nespéja atrast transportu, ar koaizbégt. Citus pusce¬å pårsteidza våcu armijas åtrais uzbrukums vai arî viñus apstådinåjaspeciålås KGB [t.i., Valsts droßîbas komisariåts – represîva padomju valsts struktüra. – Red.]vienîbas, ne¬aujot ß˚érsot Krievijas robeΩu.

(Turpat)

5. avots

Ebreju iznîcinåßanas programma

A. Latvijas ebreju iznîcinåßana bija plaßåkas nacistu programmas viena ß˚autne; tås izpildénedrîkstéja büt nejaußîbu. Process riséja saskañå ar nacistu valsts augståkajås varas iestådésradîtu izvérstu, pårdomåtu plånu. Pirmie so¬i “galîgå atrisinåjuma” virzienå Våcijå jau bijasperti – tå dévétå Ωîdu jautåjuma varmåcîgås risinåßanas såkumposms bija “Kriståla nakts”.Nåkamais solis – 1940. g. Polijå notikusî ebreju savåkßana vienkop un ieslodzîßana geto.Faktiski visi ßie likvidåcijas sagatavoßanas darbi – dzelteno atß˚irîbas zîmju valkåßana,aizliegums iepirkties un staigåt pa ietvi, sinagogu dedzinåßana, ebreju re©istråcija, kas bijapirmo izdoto naidîgo noteikumu skaitå Latvijå, – jau bija izmé©inåti Våcijå un Polijå. Latvijåjaunums bija masu slepkavîbas, kas såkås apméram nedé¬u péc våcu ieraßanås.

(Ezergailis, Andrievs. Holokausts våcu okupétajå Latvijå, 1941–1944. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 1999, 232. lpp.)

B. Nav droßi zinåms, kad Hitlers pieñéma lémumu iznîcinåt visus ebrejus nolükå atrisinåt“ebreju jautåjumu”. [..] Taçu Hitlers domåja, ka tas bütu gan iespéjams, gan arî svarîgi saistîtebreju iznîcinåßanu ar militårås kampañas uzsåkßanu pret Krieviju.

(Yahil, Leni. The Holocaust. The Fate of European Jewry, 1932–1945. New York: Oxford University Press,

1990, p. 253)

6. avots

Geto

A. 1941. gada 27. jülijå Våcijas iekaroto Austrumu apgabalu jeb Ostlandes reihskomisårsH. Loze izdeva dokumentu “ Pagaidu vadlînijas par attieksmi pret Ωîdiem Ostlandes reihs-komisariåta apgabalå”, kurå deva pavéli visåm civilajåm administratîvajåm iestådém veiktebreju re©istråciju, norådot vårdu, dzimumu, vecumu un dzîvesvietu. Ebrejiem bija jånésåviena seßstaraina zvaigzne krüßu kreisajå pusé un otra – vidü uz muguras. Viñiem nebijaat¬auts mainît dzîvesvietu, iet pa trotuåru, braukt ar sabiedrisko vai motorizéto transportu,apmeklét sabiedriskås vietas (pirtis, parkus, teåtrus, sportoßanas vietas, bibliotékas, muzejus,visa veida skolas). Tika ierobeΩota vai pat aizliegta ebreju nodarbinåtîba vairåkås profesijås

18

(årsti, veterinårårsti, aptiekåri, juristi, notåri, banku darbinieki, måkleri, starpnieki u.c.).Ebreju îpaßumi bija jåatsavina, atståjot tikai måjsaimniecîbas priekßmetus: mébeles, ap©érbuun ve¬u.

Ebreji tika pakåpeniski koncentréti pilsétås vai pilsétu rajonos, kur jau dzîvoja pårsvaråebreju tautîbas iedzîvotåji, vélåk ßajås vietås tika izveidoti geto. Vélåkie noteikumi noteica,ka geto jåbüt cießi noslégtam no påréjås pilsétas, viena ebreja aizñemtå dzîvojamå platîba ne-drîkst pårsniegt çetrus kvadråtmetrus. Jebkåda sazinåßanås ar årpasauli (pasts, telefonsakari)geto iemîtniekiem bija aizliegta. Visi darbspéjîgie ebreji tika nodarbinåti piespiedu darbos,par kuriem viñi nesañéma algu, bet tikai pårtiku iztikas lîmenî. Nestrådåjoßie ebreji tikauzturéti uz strådåjoßo ré˚ina.

(Péc: Ezergailis, Andrievs. Holokausts våcu okupétajå Latvijå, 1941–1944. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 1999, 384.–390. lpp.)

B. Vésturnieku uzdevums vél aizvien ir noskaidrot, vai Latvijå geto ieviesa ar nodomusaglabåt ebrejus kå darbaspéku vai arî tas bija kåds cits.. plåns, kas noveda pie toizveidoßanas. Pavisam droßi var teikt, ..ka RSHA [Reichssicherheitshauptamt – reiha Galvenådroßîbas pårvalde Berlîné, kas koordinéja Droßîbas policijas darbu. – Red.] iesütîjaeinzackomandas, lai nogalinåtu visus ebrejus. Tad piepeßi jülija beigås, kad noslepkavotoebreju skaits bija sasniedzis 3000 nedé¬å, pienåca ziña, ka jådibina geto un ebrejiem jåliekstrådåt. [..] no vienas puses, geto izveidoßanas lo©ika liek iebilst ebreju kå darbaspékasaglabåßanai, jo viså kara laikå militårpersonas tåpat varéja izmantot ebrejus kå amatniekusun strådniekus, no otras puses, ebreji geto tika pulcinåti un koncentréti åtråkai un vieglåkaiiznîcinåßanai.

(Turpat, 384. lpp.)

7. avots

A. Latvijå geto tika ierîkoti galvaspilsétå Rîgå, kå arî Daugavpilî un Liepåjå – divås pilsétåsar lielu skaitu ebreju iedzîvotåju.

Pirmais geto Latvijå tika ierîkots Daugavpilî 1941. gada 26. jülijå. Tajå tika izmitinåti 14 000ebreju, kuru nogalinåßana såkås jau 28. jülijå. Péc pédéjås akcijas 1942. gada 1. maijåDaugavpilî palika tikai 430–450 ebreju, no kuriem 250 dzîvoja geto. DaΩus no strådåjoßiemebrejiem 1943. gada novembrî aizveda uz Rîgu, bet påréjie palika strådåt daΩådos darbos.

Rîgas geto vårti tika slégti årpasaulei 1941. gada 25. oktobrî, ieslogot tå sienås aptuveni 29000 ebreju. Apméram 24 000 geto iemîtnieku tika nogalinåti Rumbulå divås masu iznîcinå-ßanas akcijås tå paßa gada 30. novembrî un 8. decembrî. Våcießi ebrejiem pateica, ka izmi-tinås viñus citå nometné, bet patiesîbå lika kåjåm nomarßét 10 kilometrus uz RumbulasmeΩu un tur noßåva. Péc Rumbulas akcijåm geto palika tikai 4500 darbaspéjîgu vîru un 500sievießu. Kad geto slédza, tajå bija palicis apméram 60 ebreju, kurus aizsütîja uz MeΩaparkakoncentråcijas nometni.

Atß˚irîbå no Rîgas un Daugavpils Liepåjå geto tika izveidots tikai 1942. gada jünijå, izmi-tinot tajå apméram 814 ebreju. Tas nozîmé, ka ebreji, kas tika nogalinåti akcijås, kuras tur-pinåjås veselu gadu, bija dzîvojußi savås måjås. Vairåk nekå puse no 5700 Liepåjas apriñ˚aebreju tika noßauta Í˚édes kåpås aptuveni 15 kilometru attålumå no pilsétas trîs dienu akcijå,kas ilga no 1941. gada 15. decembra lîdz 17. decembrim. Påréjie ebreji liepåjnieki tikußi

19


iznîcinåti vairåkås mazåkås akcijås. Geto slédza 1943. gada 8. oktobrî, un tå iemîtniekuspårsütîja uz MeΩaparka koncentråcijas nometni Rîgå.


apgåds, 1999, 273., 274., 281., 317., 318., 320., 329., 335., 345., 391., 393., 398., 399., 415. lpp.

B. Ar îpaßu neΩélîbu slepkavas darbojås Latvijas laukos un mazpilsétås, kur cits citu pazinaun visi zinåja, kur dzîvoja ebreju ©imenes. Ío iemeslu dé¬ daΩviet slepkavåm [..] bija vajadzî-gas tikai daΩas dienas, lai pilnîbå iznîcinåtu vietéjo ebreju kopienu. Pie ßo apdzîvoto vieturobeΩåm viñi [..] izlika zîmes “judenfrei” jeb “attîrîts no ebrejiem”.


Press, 2000, p. 47)

C. Provincé slepkavoßana såkås jülija vidü un lîdz septembrim bija gandrîz pabeigta. VélåkåLatvijas iedzîvotåju izsütîßana uz Sibîriju 1949. g. ir vienîgais notikums Latvijas nesenajåvésturé, kas demogråfisko izmaiñu plaßuma un pékßñuma ziñå varétu ieñemt to paßu vietu,ko ebreju iznîdéßana Latvijas provincé 1941. gadå. [..] Provinces ebreju slepkavoßana bijaneΩélîga un atß˚irîbå no lielajåm pilsétåm – totåla.

Jo mazåka bija ebreju kopiena, jo våjåka bija viñu cerîba pårdzîvot holokaustu. Getoiekårtoßana Rîgå, Daugavpilî un Liepåjå gluΩi nejaußi paglåba daΩus ebrejus no iznîcîbas.


apgåds, 1999, 258. lpp.)

D. Nevar precîzi noteikt, cik daudz ebreju bija palicis Latvijå Våcijas uzbrukuma pirmajåsdienås – nav precîzi zinåms, cik daudz ebreju, tuvojoties Våcijas armijai, aizbéga uz PadomjuSavienîbas austrumiem. DaΩådi autori min daΩådus skait¬us – no 10 000 lîdz 40 000.Visticamåk, ka Latviju atståja ap 20 000 ebreju bég¬u. 1935. gada tautas skaitîßana noteica,ka Latvijå dzîvoja apméram 94 000 ebreju. Gandrîz divi tükstoßi no viñiem 1941. gada14.–15. jünijå tika deportéti uz Sibîriju. Ja atskaita 20 000 bég¬u, sanåk, ka Latvijå bija palicisapméram 70 000 ebreju. Ío skaitli apstiprina nacistu veiktås ebreju re©istråcijas dati1941. gada jülijå, saskañå ar tiem ebreju skaits nepårsniedza 70 000.

Arî dati par holokaustå nogalinåtajiem Latvijas ebrejiem nav precîzi. Paståv iespéja, ka daΩasiznîcinåßanas akcijas notika paßå jülija såkumå, pirms visu ebreju re©istråcijas. Par holokaustaupuriem k¬uva aptuveni 65 000–70 000 Latvijas ebreju.

(Péc: Stranga, Aivars. Holokausts Latvijå: 1941–1945. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko

konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs, 24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003. gada pétîjumi par

holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 219.–220. lpp. Latvijas Vésturnieku

komisijas raksti, 12. séj.)

E. Ebreji Latvijå tika iznîcinåti divos vi¬ños: no 1941. g. jülija lîdz septembrim un no novembralîdz decembrim. Latvijas ebreju nogalinåßana kopumå tika pabeigta lîdz 1941. g. decembrim.

Våcießiem un viñu latvießu kolaborantiem bija vajadzîgs nepilns pusgads, lai nogalinåtu60 000 jeb 64% no 94 000 (1935. gada tautas skaitîßanas dati) Latvijas ebreju. Vai, ré˚inot

20

attiecîbå pret Latvijå sagüstîtajiem 66 000 ebreju, no 1941. gada jünija beigåm lîdz1941. gada decembrim tika iznîcinåts apméram 91%.


apgåds, 1999, 56., 232. lpp.)

8. avots

Brîdinåjums pie Rîgas geto Ωoga

Uzraksts våcu un latvießu valodå: “Uz personåm, kuras kåps påri Ωogam jeb mé©inås caur Ωogu

kontaktéties ar geto iedzîvotåjiem, tiks ßauts bez brîdinåjuma.”

(Foto no ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 9. nov.)

9. avots

Einsatzgruppe A 1942. gada 12. jünija ziñojums Nr. 7

Droßîbas policijas un Droßîbas dienesta (SD) vadîtåjam

- ßtåbs

Berlîne

194_.gada 12. jünijs

Ziñojumi no okupétajåm Austrumu teritorijåm, Nr. 7.

***

Ebreji Latvijå

1935. gadå Latvijå bija 93 479 ebreju, kas sastådîja 4,79% no visiem iedzîvotåjiem [..]. PécVåcijas armijas ienåkßanas Latvijå palika ap 70 000 ebreju, påréjie aizbéga kopå ar atkåpjoßosbo¬ßeviku armiju.

Patlaban geto ir palikußi tikai daΩi ebreji, kas tiek nodarbinåti kå kvalificéti strådnieki.

Nodarbinåts ßåds ebreju skaits:

Rîgå ....................................................................................................................ap 2,500

Daugavpilî ..........................................................................................................ap 950

Liepåjå ................................................................................................................ap 300

Izñemot ßos ebrejus, vairåk ebreju ßobrîd Latvijå nav.

(The Einsatzgruppen Reports. Selections from the Dispatches of the Nazi Death Squads' Campaign Against the

Jews July 1941–January 1943. Ed. by Y. Arad, S. Krakowski, S. Spector. New York: Holocaust Library,

1989, pp. 348–349)

21


10. avots

Karte no V. Ítålekera ziñojuma ar nosaukumu “Einsatzgruppe A veiktå ebreju iznîcinåßana”,

kas apzîmogota ar grifu Slepeni

(Nazi Conspiracy and Aggression, Washington, U.S.

Government Printing Office, 1946, vol. 8,

http://www.parascope.com/gallery/gal leryitems/

holocaust)

11. avots

Jékabs Gampers

Jékabs Gampers dzimis Liepåjå, 1872. (?) gadå

Jékabs piedzima Liepåjas ebreju ©imené. Pilsétå viñam piederéjaap©érbu veikals, kå arî daΩi dzîvok¬i, kuru iemîtnieki viñammaksåja par îri. Péc sievas nåves Jékabs, jau büdams pensijå,pårcélås pie savas meitas Såras.

1933.–1939. g.: Jékabs bija kaislîgs lasîtåjs. Viña iecienîtåkå avîzebija “Libauer Zeitung”, vietéjå avîze, kas iznåca våcu valodå. Viñampatika to lasît, séΩot meitas piemåjas dårzå. Svétdienås Jékabs kopåar mazmeitåm Faniju un DΩeniju, kå arî kaimiñu bérniem médza

doties uz ostu. Viñß cienåja bérnus ar karamelém, un viñi visi kopå sédéja un véroja ku©us.

1941. g.: uzreiz péc iebrukuma Latvijå nacisti såka tvarstît ebreju vîrießus un nosütît tos“darbå”, no kura neviens neatgriezås. 1941. gada 15. un 17. decembrî Liepåjå notika lielåkåsebreju iznîcinåßanas akcijas. Jékabs Gampers bija viens no aptuveni 2800 ebrejiem, ko våcießiar latvießu kolaborantu palîdzîbu noslepkavoja Í˚édes kåpås.

(Péc ASV Holokausta piemiñas muzeja materiåliem, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 9. nov.)

22

12. avots

Såra Judelovica

Såra Judelovica (dz. Gampere) dzimusi Liepåjå, 1899. (?) gadå

Såra Judelovica, dzimusi Gampere, bija viens no JékabaGampera çetriem bérniem. Viñas vecåkiem Liepåjå piederéjaveikals un daΩi dzîvok¬i. Kad såkås Pirmais pasaules karß, Såramåcîjås klavierspéli konservatorijå Krievijå. Tur, strådåjot parmedmåsu, viña arî pavadîja visus kara gadus. Péc kara Såraatgriezås Liepåjå un 1920. gadå apprecéjås ar HermaniJudelovicu.

1933.–1939. g.: Sårai un Hermanim piederéja neliela apavudarbnîca un veikals. Abi bija cionisti un palîdzéja våkt naudu, lai atbalstîtu ebrejus, kas gri-béja apmesties uz dzîvi Palestînå. Judelovicu pårim piedzima trîs meitas – Fanija, DΩenija unLîbele.

1941.–1943. g.: Hermanis tika nogalinåts jau 1941. gada jülijå. Pateicoties tam, ka Fanijastrådåja par medmåsu, Sårai un viñas meitåm veselus divus gadus izdevås izvairîties nodeportåcijåm. Taçu 1943. gada oktobrî viñas visas aizsütîja uz MeΩaparka koncentråcijasnometni Rîgå. Uzreiz péc ieraßanås våcießi såka ebrejus ß˚irot darbam derîgos un nederîgos.Seßgadîgo Lîbeli iedalîja “vårgo un bérnu” grupå. Såra nespéja pamest meitu un pievienojåsviñai. Ne par mazås Lîbeles, ne viñas måtes likteni vairåk nekas nav zinåms.


13. avots

Hermanis Judelovics

Hermanis Judelovics dzimis Aizputé, 1896. (?) gadå

Hermanis piedzima kådå Aizputes ebreju ©imené, viñß bija vecå-kais no deviñiem bérniem. Hermanis bija Pirmå pasaules karaveteråns un 1918.–1920. g. cînîjås par Latvijas Republikas ne-atkarîbu.

1920. gadå viñß apprecéjås ar Såru Gamperi un apmetås uz dzîviLiepåjå. Tur abiem piederéja apavu darbnîca un veikals.

1933.–1939. g.: Hermanis un viña sieva Såra bija cionisti un våcanaudu zemes iegådei ebrejiem, kas izce¬oja uz Palestînu. Judelo-

vicu pårim piedzima trîs meitas – Fanija, DΩenija un Lîbele.

1940.–1941. g.: padomju vara atñéma Hermanim viña veikalu un darbnîcu.

1941. gadå uzreiz péc Våcijas iebrukuma nacisti såka tvarstît ebreju vîrießus, nosütot viñus“darbå”, no kura neviens neatgriezås. Visiem darbspéjîgiem vîrießiem tika pavéléts re©istré-ties, un Hermanis rîkojumam paklausîja.

1941. gada jülija beigås Hermani kopå citiem vîrießiem no viña darba grupas aizveda uzÍ˚édes kåpåm. Tur visus noßåva un apraka masu kapå.


23


24

14. avots

Fanija Judelovica

Fanija Judelovica dzimusi Liepåjå, 1922. gada 27. oktobrî

Fanija bija Judelovicu påra vecåkå meita. Viña apmekléja Liepå-jas ebreju pamatskolu.

1933.–1939. g.: Fanija bija iesaistîjusies cionistu jaunatnes kustî-bå “Betar” un kopå ar citiem ebreju bérniem måcîjås par Palestî-nu un ebreju kultüru. Pabeigusi vidusskolu, 16 gadus vecå meite-ne devås uz Rîgu, kur ieståjås universitåté un såka måcîties parmedmåsu.

1941.–1945. g.: uzreiz péc iebrukuma Latvijå våcießi såka tvarstîtun nogalinåt Liepåjas ebreju vîrießus. Fanijas tévs un vectétiñß bija vieni no pirmajiemupuriem. 1941. gada decembrî Faniju kopå ar måti un måsåm nacisti ieslodzîja cietumå unplånoja visas deportét. Taçu vélåk Faniju atbrîvoja, jo viña bija medmåsa. Kad sargs nosaucaviñas vårdu un pateica, ka meitene var büt brîva, Fanija izaicinoßi atbildéja: “Es nekur neießubez savas måtes un måsåm!” Péc brîΩa sargs sacîja: “ˆem viñas un lasies!”

Divus gadus Fanijai izdevås izvairîties no deportåcijåm un pasargåt arî savu atlikußo ©imeni.Tomér 1943. gada novembrî visas Judelovicu sievietes, seßgadîgo Lîbeli ieskaitot, aizsütîja uzMeΩaparka koncentråcijas nometni. No 1943. lîdz 1945. gadam Fanija kopumå tikusi ieslo-dzîta piecås koncentråcijas nometnés. Viñu atbrîvoja îlé (Våcija), 1945. gada 4. maijå.


Darba lapa

Ebreju ståvoklis nacistiskajå Våcijå un Padomju Savienîbå

Kritérijs Nacistiskå Våcija Padomju Savienîba

Politiskais reΩîms

Ebreju ekonomiskais ståvoklis

Ebreju reli©iskås, kultüras tiesîbas

Ebreju privåtå dzîve

Holokausts Austrumeiropå

Izpétiet 1. un 2. avotu un atbildiet uz jautåjumiem:

Uz kådu laika periodu attiecas kartés fiksétie notikumi?

Kådu informåciju par masu iznîcinåßanu satur kartes:

nogalinåto skaits?

masu iznîcinåßanas akciju laiks?

masu iznîcinåßanas vietas Eiropå?

masu iznîcinåßanas vietas Latvijå?

1. avots

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 28. nov.)

25

2. avots


3. avots


26

Izpétiet 3. avotu un atbildiet uz jautåjumiem:

Par kådu laika periodu vésta karte?

Atrodiet karté seßas masu iznîcinåßanas nometnes!

Kådå teritorijå masu iznîcinåßanas nometnes ir izvietotas?

Kådu informåciju satur karte par laiku, kad funkcionéja iznîcinåßanas nometnes?

4. avots

Iepazîstieties ar 4.–8. avotu un atbildiet uz jautåjumiem:

Kas Latvijai ir kopîgs ar påréjåm Padomju Savienîbas teritorijåm, kurås Våcijas armijaiebruka 1941. gada 22. jünijå?

Kådå veidå dubultokupåcija ietekméja iedzîvotåju attieksmi pret nacistiem?

Kå vésturnieki skaidro faktu, ka da¬a latvießu vérsås pret ebrejiem?

Ko latvießi ceréja sagaidît no nacistiem?

Barbarosas plåna såkumposmå Latvija atradås haosa ståvoklî. Sociålå sairuma pakåpeLatvijå, Lietuvå un Igaunijå padarîja tås unikålas nacistu okupéto zemju vidü. Slovåkijai unFrancijai tika dotas zinåmas brîvîbas, Dånijai atståja tås pirmskara administråciju, policiju unkara¬a varu. Norvé©ijai un Francijai bija vietéjå paßizveidota kolaborantu valdîba. Polijasokupåcija visvairåk atgådinåja Baltijas valstîm uzspiesto okupåciju, bet Polija, izñemot tåsaustrumda¬u, nebija pårdzîvojusi dubultokupåciju. Tås intelektuå¬us un vadîbu nogalinåjanacisti, nevis padomju vara.


apgåds, 1999, 126. lpp.)

5. avots

“Vai Austrumeiropå vietéjo iedzîvotåju sadarbîba ar nacistiem bija izplatîtåka nekåRietumeiropå?”

“Jå, neapßaubåmi. Austrumos kolaborantu bija daudz vairåk, taçu tas ir saistîts ar faktu, kaßîs valstis atradås padomju okupåcijå un tika radîti mîti par ebreju identificéßanu arbo¬ßevikiem. DaΩi uzskatîja våcießus nevis par okupantiem, bet atbrîvotåjiem: lietuvießiemun ukraiñiem våcießi bija atbrîvotåji, françiem viñi bija okupanti. Tådéjådi Austrumeiropasatß˚irîgå situåcija motivéja tås iedzîvotåjus sadarboties ar våcießiem.”

(European “bystanders”: Fragments no intervijas ar profesoru Dåvidu Bankieru (Müsdienu ebreju

institüts, Ebreju universitåte Jeruzalemé, 1997, Yad Vashem), http://www1.yadvashem.org.il, aplük. 2004,

9. nov.)

6. avots

1940. gadå okupéjot Latviju, Sta¬ins viena gada laikå lielåko da¬u latvießu nostådîja pretjauno varu. “Tautu tévs” lietoja sev ierastos lîdzek¬us: neΩélîgas represijas, netaisnîbu,nelikumîbas, visbeidzot, deportéja tükstoßiem cilvéku. Padomju varas gadå latvießu tautapiedzîvoja lielus zaudéjumus. Dabiski, ka tautas vidü auga neapmierinåtîba, pat naids pretbo¬ßevikiem. Tra©iskå veidå ßis naids vérsås pret Latvijas ebrejiem.

(Péc: äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡ÒÂÌËfl. ûÏ‡Î‡, 1993, Ò. 276)

27


7. avots

Laikå, kad våcießi ienåca Latvijå, latvießi vairåk par visu ilgojås k¬üt brîvi un neatkarîgi.Neorientédamies varas politikå, okupåcijas pirmajås dienås viñi domåja, ka våcießi ne tikaiatbrîvojußi tos no komunistiem, bet arî atjaunojußi Latvijas neatkarîbu. [..]

Latvijai nebija pieß˚irts okupétas teritorijas statuss, jo Våcijas mér˚is bija Latvijas aneksija.Plånota tika Latvijas iznîcinåßana, priekßstata likvidéßana par to, tås valodu un kultüru. [..]

Våcu okupanti nodevås pråta vingrinåjumiem, kå izvairîties no vårdu “Latvija” un “latvießi”lietoßanas. K¬uva svarîgi iegalvot, ka Latvija nekad nav paståvéjusi kå valsts un okupéta irtikai padomju teritorija. Kådu laiku tika ieteikts pårdévét Latviju par Daugavzemi(Du

..naland). Cits priekßlikums bija – izdzést Latvijas vårdu, sadalot to novados: Kurzeme,

Zemgale, Latgale un Vidzeme. Beidzot visi vienojås iekausét Latviju plaßåkå, måkslîgi radîtåpolitiskå jédzienå – Ostlande.

Våcießu nodoms paturét noslépumå uz Latviju attiecinåmos plånus ir saprotams, jo viñi bijapårkåpußi starptautiskås tiesîbas, taçu arî Ostlandes dibinåßanas datums çetrus méneßusnetika izpausts. Ostlande radås 1941. g. 16. jülijå, bet tås pasludinåßanu atlika lîdz 18. no-vembrim.


apgåds, 1999, 156., 152. lpp.)

8. avots

Bernhards Press, holokaustå izdzîvojußais Rîgas ebrejs, apraksta 1941. gada 1. jüliju – dienu, kad

Rîgå ienåca Våcijas armija.

Tå bija karsta diena. Pie debesîm nebija neviena måkoña, un spoΩa saule meta savus zeltastarus pår prieka pårñemto pilsétu. Drîz més ieraudzîjåm pirmos våcu zaldåtus. Tie bijaspécîgi, iedegußi puißi ar uzlocîtåm piedurkném, daudziem ßauteñu stobrå bija iespraustsmazs ziedu puß˚îtis. Viñi ienåca pilsétå un izskatîjås mazliet apmulsußi no tå, cik silti viñussagaidîja rîdzinieki, it îpaßi rîdzinieces. Visticamåk, viñi pat neapjauta, ka tiek sveikti kå Rîgasatbrîvotåji no sarkanå terora. [..] Draugi un paziñas apsveica cits citu tå, it kå viñi visi kopåbütu tik tikko izkülußies no lielåm briesmåm.

(Press, Bernhard. The Murder of the Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois: Northwestern


9. avots

Bija vismaz trîs iemesli, kådé¬ ebreju iznîcinåßana – masu noßaußana un nogåzéßana nåvesnometnés – notika Austrumeiropå [..] Tå bija vieta, kur vienkopus dzîvoja visvairåk ebreju.Turklåt nacisti uzskatîja po¬us, krievus un påréjås Austrumeiropas tautas par zemåkåmrasém, tåpéc nevilcinåjås piekopt ßajås teritorijås visbrutålåko politiku. Nacistus arî mazuztrauca, ka austrumeiropießi varétu uzzinåt par notiekoßajåm akcijåm un uz tåm rea©ét. Parlabu lémumam izvietot iznîcinåßanas nometnes austrumos runåja fakts, ka ßî teritorijaatradås visai tålu no rietumu sabiedroto acîm. [...] Ebrejus no visiem nacistu okupétåsEiropas nostüriem deportéja uz austrumiem, lai nogalinåtu.

(Steinfeldt, I. How Was It Humanly Possible? A Study of Perpetrators and Bystanders during the Holocaust:

Pedagogical Guidebook. Yad Vashem, 2002, p. 16)

28

10. avots

Sistemåtiska ebreju nogalinåßana såkås 1941. gada jünijå, kad okupétajås Padomju Savienî-bas teritorijås notika pirmås noßaußanas. Taçu noßaußana izrådîjås problemåtiska. Tam bijanepiecießams liels skaits iznîcinåtåju. Cilvéki dzirdéja ßåvienu atbalsis, tådé¬ ßaußanu bijagrüti noslépt no apkårtéjiem. Tåpéc tika izstrådåta jauna metode. [..] Pirmkårt, slepkavasvairs negåja pie upuriem, bet upuri tika nogådåti nogalinåßanas vietås. Turklåt jaunå meto-de – nogåzéßana – mazinåja slepkavas un upuru tießos kontaktus, kas slepkavas uzdevumupadarîja vieglåku. [..] Visas iznîcinåßanas nometnes atradås teritorijås, kas bija norobeΩotasno apkårtnes, tas ¬åva notiekoßo slépt no upuriem, vietéjiem iedzîvotåjiem un tiem våcie-ßiem, kas nebija tießi iesaistîti nogalinåßanå. Visas nometnes tika celtas tuvu dzelzce¬am, laitåm varétu piek¬üt ar vilcieniem.

Izñemot Außvicu un Majdaneku, kas bija arî koncentråcijas nometnes, t.i., ieslodzîjuma undarba vietas, iznîcinåßanas nometném bija tikai viens uzdevums: nogalinåt visus ebrejus, koturp nogådåja. Ebreji, kas ieradås nometné, parasti bija pavadîjußi vairåkas dienas vagonosbez pårtikas un üdens. Péc daΩåm stundåm viñi visi jau bija mirußi. Außvicas Birkenavåebrejus reizém gan ß˚iroja, nelielu skaitu cilvéku atlasot darbam, bet visus påréjos sütot tießiuz gåzes kameråm.



11. avots

Nåvei nolemtos ieveda gåzes kameru priekßtelpå, kur visiem lika iz©érbties, pirms “ießanasdußå”. Lai péc “mazgåßanås” bütu viegli atrast drébes, ebrejiem lika sasiet apavus kopå uniegaumét tå å˚a numuru, uz kura viñi pakarinåja savu ap©érbu. Upuru maldinåßanai kalpojaarî izsniegtais ziepju gabals un dußas atveres gåzes kameru griestos. [..]

CiånüdeñraΩskåbes granulas (Ciklons-B) piegådåja metåla kårbås, kuras ieveda krematorijå arSarkanå Krusta maßînåm. [..] Tiklîdz Ciklons-B nonåca kontaktå ar gåzes kameras gaisu, taspårvértås par gåzi. Tå izplatîjås no lejas uz augßu, tåpéc pirmie nosmaka bérni, bet pédéjiekrita jaunie un spécîgie, kuriem izdevås uzråpties ˚ermeñu grédas virsotné. Pirms gåzes pa-laißanas våcießi izslédza gaismu un ieslédza to tikai tad, kad bija rimußi kliedzieni. Péc tam,kad caur îpaßu novéroßanas atveri kameras térauda durvîs bija noskaidrota situåcija, tikaieslégti kameras sienås iemontétie ventilatori. [..] Iznîcinåtåju grupas dalîbnieki aiznesa lî˚usuz liftu, kas tos nogådåja krematorijå.

(Yahil, Leni. The Holocaust. The Fate of European Jewry, 1932–1945. New York: Oxford University Press,

1990, p. 366)

29


Holokaustå izdzîvojoßo atmiñas

1. avots

Deizijas Íveigeres atmiñas

Es, Deizija Íveigere, piedzimu 1929. g. Bratislavå, Çehoslovåkijå. Mans tévs Ludvigs bijadirektors kådå vietéjå bankå, måte Aranka bija måjsaimniece, ©imené bija divi bérni – es unmana måsa Mérija, kas bija trîs gadus par mani vecåka..

Mani vecåki bija beigußi ©imnåziju, un måte vienu gadu apmekléja koledΩu Vîné. Måjås unar mums – bérniem viñi runåja våcu un ungåru valodå. Es pati måcîjos slovåku valodå.

1939. gadå mans tévs tika pårcelts uz kådu mazu bankas filiåli Hustas pilsétå, kas atradåsÇehoslovåkijas paßå austrumu da¬å.. Drîz péc Minhenes vienoßanås Ungårija ßo teritorijuanektéja, un tå més nonåcåm Ungårijas saståvå..

Såkumå dzîve zem ungåru reΩîma bija laba, taçu tika izdoti antisemîtiski likumi un, såkot ar1942. gadu, ebrejiem tika aizliegta lielåkå da¬a profesiju un biznesa iespéju. Mans tévszaudéja darbu bankå. Lai gan biju bérns, tomér zinåju, ka daΩas vértîgas lietas, kå, pieméram,dårglietas, sudraba trauki un pat mébeles, såka pazust – tås tika pårdotas, lai iegütu naudu..Viss mainîjås, kad 1944. gada martå våcießi okupéja Ungåriju, tiem lîdzi nåca SS grupa arÅdolfu Eihmani priekßgalå, lai atrisinåtu “ebreju problému”.

DaΩu nedé¬u laikå pirmo reizi tikåm ievietoti geto, un tad maijå såkås transportéßana uzAußvicu. Mana ©imene un es tikåm aizvesti no Hustas geto un ievietoti vilcienå, kas devåsuz Außvicu 1944. gada 7. jünijå. Kad més tur ieradåmies, tévu no mums noß˚îra. Vélåk citiizdzîvojußie paståstîja, ka viñß tießå ce¬å nosütîts uz gåzes kameru. Mana måsa, måte un estikåm selektétas uz Birkenavu un noturétas tur trîs nedé¬as. Kådå dienå selekcijas laikå..mums pateica, ka sütîs uz darba nometni. [..]

..vilciens müs nogådåja koncentråcijas nometné Kaizervaldé Rîgå, Latvijå. [..] Mésieradåmies Kaizervaldé jülija såkumå, ..müs izvietoja daΩås vecås, pussagruvußås akmens ékåsar lieliem pagalmiem. Més guléjåm uz koka kojåm, kas bija pilnas ar daΩådiem insektiem, ungu¬asvieta bija jådala uz diviem.

Péc nedé¬as [..] tikåm nosütîti uz Dundagu ar ku©i pa Rîgas lîci. DaΩiem müsu draugiemneat¬åva doties lîdzi, viñiem bija jåpaliek Kaizervaldé, un més nekad vairs viñus neredzéjåm...Péc méneßa vai vairåk més tikåm pårsütîti uz Dundagu II. Cik es varu izvértét, tå bijagrupa, kurå bija apméram 500 Ungårijas ebreju sievießu. Katru dienu gåjåm uz meΩu un

31

strådåjåm – våcåm koku zarus lidmaßînu kamuflåΩai. Íim darbam tika izmantoti grantspårvadåjamie divriçi, iespéjams, ka tie bija nepiecießami vél kådiem citiem darbiem. Kådådienå mana måte sabruka, jo viñai såkås kuñ©a çülas asiñoßana, un viña tika aiznesta uznestuvém atpaka¬ uz nometni, kur viñu novietoja stacionårå. Tur viña palika lîdz nometnesevakuåcijai 1944. gada augustå.

Kådu rîtu, kad més viñu gribéjåm apraudzît, viña un vél viena sieviete no ratiem bija pazu-dusi. ..Vélåk més sapratåm, ka viñas tika kaut kur aizvestas, noßautas un apraktas. Taçuneviens mums par to neteica. Tad més ieradåmies Liepåjå, kur ..més visi tikåm iegrüstivilcienå uz Ítuthofu. Tas bija.. 1944. gada 20. augusts. [..]

Ítuthofa bija ßaußalîga vieta. Més so¬ojåm no vilciena stacijas pa akmeñainu ce¬u uz nomet-nes ieejas pusi. Akmeñainais ce¬ß bija taisîts no sadragåtiem ebreju kapakmeñiem, kur aizvienvél bija redzami uzraksti ivritå. Tie bija nebeidzami sißanas, pårbauΩu un izsalkuma brîΩi. PécÍtuthofå pavadîtas nedé¬as tikåm pårvesti uz darba nometni Leipcigå.., un müs izrîkoja kådarba vergus Allgemeine Elektrische Gesellschaft piederoßajå lidmaßînu rüpnîcå. ..bija jåstrådå13 stundu dienå vai naktsmaiñå vai arî jåso¬o uz darbu pieci kilometri turp un atpaka¬.Pårtikas devas k¬uva mazåkas ar katru dienu, un rüpnîca tika slégta 1945. gada martå, jo visulaiku nemitîgi bombardéja. Tad såkås ce¬ß uz Dahavu.

[..] 1945. gada 24. aprîlî ieraudzîjåm amerikåñu militåro tanku.. Amerikåñi atbruñoja müsuapsargus un teica, ka més esam brîvi. Mums nepietika spéka, lai priecåtos vai svinétu.Vienîgais, ko véléjåmies, bija apsésties un atpüsties. [..]

Mana måsa un es atgriezåmies dzimtajå Bratislavå.. 1948. gadå es satiku savu nåkamo vîru,medicînas studentu Prågå. [..] Més emigréjåm uz Izraélu 1949. gadå.. 1966. gadå.. emigré-jåm uz ASV. Paßreiz més dzîvojam Bostonå. ..Més izaudzinåjåm divus délus, mums ir çetrimazbérni, kas tagad mums sniedz tik daudz prieka.

Més ¬oti daudz domåjam un runåjam par pagåtni, pårliecinot müsu bérnus un mazbérnusmåcîties müsu vésturi un ebreju mantojumu.

Atmiñas sarakstîtas 2002. gada 26. septembrî péc muzeja un dokumentåcijas centra “Ebreji

Latvijå” ierosinåjuma.

(Branda-Íveigere, Deizija. Atmiñas par Ungårijas ebreju deportåciju uz Latviju 1944. gada vasarå.

Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs,

24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 2004, 379.–384. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 12. séj.)

2. avots

Judîtes Himmelfarbas (dz. Bermane) atmiñas

Es piedzimu 1914. gadå Liepåjå turîgå ©imené, tåpéc bérnîbå man nekå netrüka. 1930. gadå,kad man palika 16 gadu, es pabeidzu ebreju vidusskolu. [..] 1937. gadå apprecéjos ar NoahuJakobsonu – Diskonta bankas kalpotåju. [..]

[1941. gada] 29. jünijå [Liepåjå] ienåca våcießi. [..] 7. jülijå ..mani aizturéja latvießu policistiun kopå vél ar kådåm desmit ebreju sievietém nogådåja policijå. [..] Tad es arî pédéjo reiziredzéju savu vîru. Kad müs veda uz policijas pagalmu, man laiméjås aizbégt, es pasléposstarp automaßînåm un péc tam bégu uz måjåm. [..]

32

Dienu no dienas [ebreji] sanåca pilsétas laukumå.. un no turienes tos nosütîja uz visådiemdarbiem. Mani kopå ar citåm sievietém nosütîja strådåt uz Kara ostu. Tur es tîrîju istabas.[..]

Decembra såkumå es.. izdzirdéju baumas, ka tuvåkajå apkårtné – Í˚édé rok lielas bedres.Redzéju arî aizsargus atgrieΩamies no darba ar smagajam automaßînåm – viñiem rokås bijalåpstas. Tas viss piepildîja sirdi ar lielåm bailém un nemieru – kas notiks tuvåkajå nåkotné?[..] es biju nolémusi palikt årpusé [t.i., slépties årpus måjas. – Red.]. [..] Péc maniemapré˚iniem, to triju dienu laikå tika nogalinåts ap 5000 ebreju. [..]

[1942. gadå] Jünija vidü såka veidot geto. [..] Visa geto teritorija veidoja kvadråtu, kuråietilpa piecas lielas måjas un astoñas mazas. ..Apméram jünija beigås visi ebreji iebrauca geto...Uz dzîvi geto pårcélås 806 ebreji – Liepåjas ebreju bég¬u atlikums. No tiem 275 vîrießi, 250sievietes, 136 bérni un citi – veci cilvéki un invalîdi. [..]

Vél 1942. gada ziemå izveda no Rîgas geto apméram 40 ebreju un iekårtoja darbå cukur-fabrikå. Viñu fiziskais ståvoklis bija smags, ap©érbti novalkåtås drébés. ..Íajå grupå atradåsdaudzi ebreji no Våcijas. [..]

1943. gada oktobrî geto likvidéja. ..müs – dzîvi palikußos Liepåjas ebrejus veda preçuvagonos uz Rîgu. [..]

..més ieradåmies Kaizervaldé.. Mantas atñéma, un viss transports, apméram 800 cilvéku, tikaizvietots vienå barakå. Otrå rîtå organizéja.. pårbaudi.. Sievietes ar bérniem, vecos cilvékus,bérnus [bez vecåkiem] un slimos nostådîja rindå un péc daΩåm stundåm pårveda uz Rîgasgeto. Íajå transportå iek¬uva arî mana måte. ..Tajå vietå palikåm apméram 75 vîrießi un 275sievietes. Més sañémåm vecas un netîras drébes, un müs izmitinåja starp citiem(dvinskießiem [Daugavpils ebrejiem] un Vi¬ñas ebrejiem). Mani ievietoja çigånu barakå. ..Esstrådåju kanåla rakßanas darbos un veicu vél sabiedriskos darbus. ..péc nedé¬u ilgåm mokåmKaizervaldes nometné es ierados A.E.G. [t.i., rüpnîcas filiålé. – Red.]. ..Es strådåju lidmaßînudeta¬u raΩotné. Laika gaitå mums izdevås pårvietot no Kaizervaldes.. vél 60 Liepåjas sievie-ßu. Pavisam kopå A.E.G. strådåja ap 800 ebreju sievießu. 1944. gada janvårî mums nogriezamatus un més sañémåm arestantu drébes. Ar frontes tuvoßanos, kas sekoja péc armijassakåves, våcu armija augustå uzsåka daudzu darbavietu evakuåciju. [..] Més uzzinåjåm, ka 200sievießu likvidés akcijå, lai paliktu tikai simts. Par brînumu mums, kådu dienu atveda 200 sie-vießu – tås bija Ungårijas ebrejietes no Kaizervaldes. Visas bezdarbnieces kopå ar ungårietémnostådîja rindå. Kabe¬u noda¬å pieprasîja vél strådnieces sakarå ar saspringto darbu trîsmaiñås. ..man palaiméjås iespraukties kabe¬u noda¬å. Kad més atgriezåmies no darba, SS vîribija jau paveikußi pårkårtoßanu, ko nosauca par selekciju, – vieni uz darbu, otri uziznîcinåßanu. [..]

[Septembrî müs] pårveda uz Rîgas ostu... Sauszemes ce¬ß bija nogriezts – Sarkanå armija jaubija ieñémusi.. Jelgavu. Més – apméram 10 000 ebreju uzkåpåm uz ku©a. [..]

Péc daΩåm dienåm més pieståjåm Dancigå. Esesießi ar kliedzieniem un sitieniem müsizsédinåja krastå, atß˚îra vîrießus no sievietém un péc tam ar plakandibeném pa Vislas upipårveda uz Ítuthofas.. nometni. Brauciens.. ilga vairåkas dienas – saspiestîba bija ßausmîga...Més vispår nesañémåm neko – ne édienu, ne dzérienu. [..]

Müs sadalîja pa blokiem. Katrå blokå iegåja 1000 sievießu. Guléjåm pa çetråm uz vienasnåras. ‰diens bija ¬oti slikts, bet üdeni mums vispår nedeva. Daudzas sievietes cieta no

33


caurejas un slimîbåm. ..Müs neiesaistîja nekådå darbå, bet vajadzéja celties pulksten piecosno rîta, iziet pagalmå un ståvét tur lîdz septiñiem vakarå. Katru dienu notika akcija – mirußonogådåßana uz krematorijåm.

1945. gada janvårî Judîti Himmelfarbu atbrîvoja padomju armija. 1946. gadå viña pårcélås uz

Palestînu, vélåk – uz Telavivu. Kara laikå gandrîz visa viñas ©imene – pirmais vîrs, måte, tévs,

måsa Batja, Batjas vîrs, viñu meita un déls, måsas Hanas déls – gåjusi bojå. Liecîbas pierakstîtas

1960. gada oktobrî Telavivå, Yad Vashem muzejå.

(Judîtes Himmelfarbas liecîba (Telaviva). Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå

seminåra referåti, 2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå.

Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2003, 381.–401. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

3. avots

Izraéla Rivkoviça atmiñas

Es, Rivkoviçs Izraéls, esmu dzimis 1924. gadå [Ventspilî]. Mans tévs bija Polijas pavalstnieks,un tåpéc viñß péc likuma nevaréja dzîvot Latvijå. Tévs aizbrauca uz Krakovu. Måte palika arçetriem bérniem. [..]

Dzîvojam ¬oti pieticîgi, trükums bieΩi vien apciemoja müsu måju. Bérnîba nebija priecîga.

Vectévs un vecåmåte bija ¬oti reli©iozi cilvéki un arî mani tåpat audzinåja. [..]

Es måcîjos rabîna Benciona hederå [ebreju privåtå reli©iskå såkumskola zéniem. – Red.], ßisheders tika uzskatîts par labåko Ventspils pilsétå. [..]

Péc tam mani nosütîja uz jeßivu [augståkå garîgå måcîbu ieståde jüdaismå. – Red.]. ..Jeßivå esmåcîjos tikai vienu gadu. Péc tam dziedåju Pirmås sinagogas korî Rîgå. [..]

Pienåca 1941. gads. [..]

Våcu karaspéks ienåca Rîgå. [..]

Pirmajå laikå bija salîdzinoßi mierîgi, cilvéki gåja uz darbu. Uz darbu gåja arî måsasvîrs. Betpékßñi viñß pazuda. Kå péc tam uzzinåjåm, viñu bija arestéjis gestapo. Viñß bija dzimisMinskas apkårtné. Kas ar viñu notika? Kur viñß pazuda? Tå arî neko neuzzinåjåm. [..]

Drîz vien våcießi organizéja geto. Més såkåm nésåt uz krütîm mogendovidu [Dåvidazvaigzni. – Red.]. Mums neat¬åva iet pa trotuåru. Bija såpîgi un aizvainojums – it kå mésnebütu cilvéki, bet zirgi. [..]

Dzîvojåm 10 kvadråtmetru lielå istabå 20 cilvéku ©imené. Bijåm pusbadå. Katru dienu manidzina smagå fiziskå darbå. [..]

Reiz kådå 1941. gada rudens dienå, ß˚iet, 30. novembrî, sestdienå, es sédéju pie måtes.Pékßñi såkås troksnis, kliedzieni, komandas våcu valodå: “Visiem iznåkt, ståties ierindå!”..Kliedzieni, bérnu raudas, ßåvieni – viss sajaucås. Måte mani lüdza, lai izmantoju ßo burzmuun izlavos no måjas. [..]

Drîz kliedzieni pieklusa. Cilvékus aizveda noßaut. Més redzéjåm ebreju kolonnas, konorobeΩoja våcu karavîri ar suñiem un policisti. [..]

Péc pirmås akcijas ce¬ß uz Rumbulu 8–10 kilometrus no Rîgas bija noklåts ar mirußo ˚ermeñiem.

Nåkamajå dienå péc tam, kad aizdzina manus radiniekus, es iegåju måjå, kurå viñi dzîvoja.Sirds saΩñaudzås såpés. Es ieraudzîju drausmîgu ainu. Bija redzams, ka manéjie våcießiempretojußies, jo sienas, mébeles, grîda – viss bija asinîs. Es neraudåju. Laikam jau ¬oti lielås

34

såpés neraud. ..Vai var våcießiem kaut kå atriebties? Sapratu, ka vienîgais, ko pagaidåm varu,ir – palikt dzîvam.

Müs aizdzina novåkt lî˚us. Neatceros, cik, bet atceros, ka to bija daudz. Més sakråvåm lî˚usratos kå malku. Milzîgajås bedrés ar grütîbåm varéja ievietot simtiem lî˚u. Apglabåjåm ganradiniekus, gan tuviniekus, gan sveßus. [..]

1943. gadå våcießiem izdevås uzzinåt par pagrîdes organizåciju geto, viñu rokås nok¬uva 159cilvéku saraksts. Atrada ieroçus. Visi organizåcijas locek¬i tika noßauti. [..]

1943. gadå mani un biedru grupu nosütîja uz küdras izstrådi.. pie Liepåjas.

Tas bija sezonas darbs. Vélåk îsu laiku biju koncentråcijas nometné MeΩaparkå Rîgå, péc tamstrådåju dzelzce¬a da¬å daΩådus remontdarbus. Tur bijåm apméram 1000 cilvéku.

Kådu dienu péc darba mums visiem pavéléja noståties ierindå un lielås grupås sadzina lielå..klétî.

Pavéléja iz©érbties kailiem – gan vîrießiem, gan sievietém – un pa vienam iznåkt årå. Pieieejas ståvéja nometnes – dzelzce¬a da¬as komandants ar esesießu grupu. Katrs, kas iznåca nokléts, dzirdéja komandu – vai nu pa labi, vai pa kreisi. Íie vårdi nozîméja dzîvîbu vai nåvi.Kurß gåja pa labi, tas sañéma nometnes svîtraino ap©érbu.

Es sañému ap©érbu, un tas nozîméja, ka es sañemu dzîvîbu. [..]

Müsu grupu [1944. gadå] ar tvaikoni nosütîja uz Våciju, Ítuthofas koncentråcijas nometni,16 kilometru no Dancigas.

Íajå nometné es atrados ménesi. Es redzéju vîrießu, sievießu un bérnu grupas. Íos cilvékusveda uz pirti, bet no turienes neviens vairs neatgriezås. Zem pirts maskas bija gåzes kameras.Bez apståjas küpéja krematoriju dümeñi... [..]

Paßås 1945. gada aprî¬a beigås müs iesédinåja barΩå. Kurp vedîs, to més nezinåjåm. Deviñasdienas un naktis bez üdens un édiena. Cilvéki mira no bada, sajuka pråtå. [..]

Kådå pieståtné våcu apsardze aizbéga. Més palikåm vieni, pamesti likteña varå. Kaut kur müsizsédinåja un nosütîja uz Sarkanå Krusta nometni. [..]

Kad atbraucu uz Rîgu, uzzinåju par ßausmîgo nelaimi, kas piemekléja radiniekus un tuvinie-kus. No 180 cilvékiem dzîvi bija palikußi tikai daΩi.

Dzîvot zemé, kur pazaudéts tik daudz tuvinieku, k¬uva neizturami. Es sen sapñoju par Izraé-lu, un, kå tikai parådîjås pirmå izdevîba iesniegt dokumentus izbraukßanai, es to izdarîju. Ar©imeni ierados Izraélå 1971. gadå.

Liecîba pierakstîta 1971. gadå Jeruzalemé péc Yad Vashem muzeja ierosinåjuma.

(Izraéla Rivkoviça liecîba. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti,

2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas

véstures institüta apgåds, 2003, 402.–408. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

4. avots

Stîvena Springfîlda atmiñas

Mani sauc Stîvens Springfîlds. Esmu dzimis 1923. gada 30. janvårî Rîgå, Latvijå. Mans tévs..bija tirgotåjs.., un måte strådåja kopå ar viñu.. Kad Padomju Savienîba okupéja müsu valsti,mans tévs uzreiz pazaudéja savu uzñémumu.. Pat ebreju skolas tika slégtas, jo PadomjuSavienîba neatzina senebreju valodu.

35


Våcießi okupéja Latviju un konkréti Rîgu 1941. gada 1. jülijå.. Lîdz oktobrim mums visiemvajadzéja pårcelties uz geto, un geto vårti tika slégti..

30. novembrî tükstoßiem latvießu un våcu policistu ienåca geto, vairums no viñiem bijapiedzérußies; viñi ßåva un dzina visus årå. Visi bija kåjås. “Åtri, åtri!” Viñi izdzina visus årå..Cilvéki tika dzîti cauri noteiktiem pilsétas rajoniem uz meΩu, uz Rumbulu, kur bija izraktaslielas kapu bedres.., un kad cilvéki tur nonåca, viñiem lika iz©érbties.., noståties masu kapabedres malå, un tad automåtu zalves viñus nop¬åva. Tajå dienå tika noslepkavoti piecpadsmittükstoßi manu tautießu. Man un manam brålim kopå ar citiem vîrießiem lika iet uz kådu cituvietu, kur bija izveidots neliels geto çetriem tükstoßiem spécîgu vîrießu, un més tikåm uzreiznodalîti no påréjå geto..

8. decembrî viñi vélreiz izdarîja to paßu.. Òoti îså laikå, divås nedé¬ås, tika noslepkavotidivdesmit septiñi tükstoßi cilvéku. Arî mana måte.

Péc ßîm lielajåm iznîcinåßanas akcijåm novembrî un decembrî dzîve mazajå geto turpinåjås.Dzîvi bija palikußi tikai çetri tükstoßi spécîgu vîrießu, un atseviß˚å måjå tika turéti daΩi simtisievießu. Tad såka ierasties ebreji no Våcijas, Çehoslovåkijas, Austrijas un Lietuvas. Vairumuno viñiem tüda¬ arî nogalinåja..

1943. gadå tika izdota pavéle likvidét geto. Geto iedzîvotåjus bija jåpårce¬ uz koncentråcijasnometni Rîgas nomalé, tås nosaukums bija Kaiserwald..

Man izdevås pieteikties grupå, kurai bija jådodas uz citu darba nometni, un péc aptuvenitrijåm vai çetråm nedé¬åm man izdevås tikt årå no Kaizervaldes un doties uz citu nometni..Tå bija vienîba, kas piegådåja ap©érbu un pårtiku våcu armijai. Més ß˚irojåm ap©érbu undarîjåm citus darbus noliktavå.

Péc påris nedé¬åm es uzzinåju, ka mans brålis un tévs arî ir nosütîti uz Kaizervaldi..

Bija jau 1944. gads.. Lai gan mums nebija nedz radio, nedz laikrakstu, arî pie mums nonåcaziñas, ka karå ir ieståjies pavérsiens. Krievi bija izcînîjußi uzvaru pie Sta¬ingradas, un våcießibija såkußi atkåpties.

Protams, mums tas nozîméja mazu cerîbas stariñu..

Müs visus izdzina no barakåm, våcießi nostådîja müs rindå un nogådåja ostå, kur jau atradåspråmji. Müs uzdzina uz pråmja un aizveda no Rîgas uz Dancigu.., uz Ítuthofas koncentråcijasnometni.. Dzîves apståk¬i ßajå nometné bija neaprakståmi drausmîgi. Visapkårt cilvéki mira nobada. Kad no rîta pamodåmies, blakus jau guléja mirußie. Apståk¬i ar katru dienu k¬uva sliktåki..

Påris nedé¬u péc ieraßanås nometné mums visiem lika saståties rindå. Våcu virsnieks teica,ka viñi meklé brîvpråtîgos darbam våcu ku©u büvétavå Dancigå.. Es un mans brålis pietei-cåmies ßim darbam. Müs aizveda uz nometni, kas saucås Burgana, un no turienes ik rîtupuspiecos müs iesédinåja vilcienå un aizveda uz ku©u büvétavu strådåt..

Tad kådu rîtu atkal pienåca pavéle atståt nometni. Un més atkal so¬ojåm årå.. Pékßñi més iz-dzirdéjåm ßaußanu, automåta zalves. Divi våcu apsargi ieskréja müsu barakå un teica, kaviñiem ir pavéléts müs noßaut, taçu viñi to nedarîs, ja més nenodosim viñus krieviem, jo nåkkrievi. Tå nu müs atbrîvoja..

Més neko neplånojåm, kurp doties, – vai doties atpaka¬ uz Latviju, vai arî nedoties uz Latviju..Doties taisnå ce¬å atpaka¬ uz Rîgu mums negribéjås. Més jutåmies tådi emocionåli nospiesti..

Mana sieva bija no Hamburgas. Viñu atveda uz Rîgu no Hamburgas, ievietoja Rîgas geto,

36

un més pazaudéjåm viens otru. Péc kara man izdevås viñu atrast kaut kur Våcijå, un es pa-ñému viñu pie sevis. Viñu un viñas måti..

1946. gadå més kådu laiku, daΩus méneßus sabijåm Berlîné, un tad es caur Ebreju biedrîbupieteicos vîzai. Tå 1947. gada 10. martå es ierados ASV. Mans pirmais déls piedzima 1950.gadå, un otrais déls – 1952. gadå..

..Es saaicinåju kopå daΩus savus draugus no Latvijas, un més izveidojåm organizåcijuIzdzîvojußie Latvijas ebreji.. Es jutos atbildîgs un zinåmå mérå uzñémos misiju darît visuiespéjamo, lai paståstîtu pasaulei, kas mums ticis nodarîts, uz ko savå necilvéciskumå spéjîgscilvéks un pie kå noved naids un aizspriedumos balstîta neiecietîba.

(Intervija ar Stîvenu Springfîldu, 1990. gada 30. martå, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 28. nov.)

5. avots

Zalamana Kurßåna atmiñas

Zalamans Kurßåns. Dzimis Smiltené 1923. gada 15. martå tirgotåja ©imené. Våcu okupåcijaslaikå atradås Smiltené. Måcîjås Rîgas ebreju amatniecîbas skolå. Vasaras brîvdienåsaizbrauca uz Smilteni pie vecåkiem. Såkoties karam.., vietéjie våcießu atbalstîtåji jau såkarîkoties. Pirmkårt pazuda bagåtåko ebreju ©imenes.

No såkuma pilsétas jaunå vara norîkoja mani daΩådos darbos – tîrîju afißas no stabiem,strådåju ce¬a darbos 16 km no Smiltenes.

Ap augusta vidu Smiltené ieradås slepkavas un noßåva visus ebrejus, tanî skaitå manu måti,tévu un måsu. Es tajå laikå atrados uz ce¬a Rîga – Pleskava darbå kopå ar apméråm 16ebrejiem. Mans paziña Kamoliñß tajå dienå atbrauca no Smiltenes, acis bija pilnas asaråm,paskatîjås uz mani un neko neteica. Nopratu, ka kaut kas noticis, un teicu, ka ießu uz måjåm.

Nåkoßå rîtå agri kopå ar vél vienu jaunu puisi gåjåm uz Smilteni. Pa ce¬u atklåti ietnevaréjåm, gåjåm slépjoties.

Müsu måjas durvis bija noplombétas. Iegåju pie måjas saimnieces un jautåju, kur manéjie?Saimniece atbildéja, ka aizvesti uz Valku. Un lai es åtri eju prom. Devos atpaka¬ uz darbavietu un brîdinåju påréjos. Kopå ar måsas draugu devåmies uz Rîgu. Pa trîs dienåm bijåmgalå. Rîgå bija radinieki, t.sk. divas måsas. Pierakstîties pie måsåm mani palîdzéja våcietisTeo. Tad aizveda uz darba pårvaldi un piere©istréja. Viñß man ¬oti palîdzéja. Rîgå maniieraudzîja smiltenietis Kalniñß, kurß mani apsargåja, kad es Smiltené strådåju. Biju ¬otiuztraucies. Péc tam nok¬uvu geto, kurå atrados lîdz 1943. gada vasarai. Tad müs aizveda uzkoncentråcijas nometni MeΩaparkå.

Neatceros, kurå ménesî müs, 220 cilvékus, 4 mazos, segtos lopu vagonos veda uz Dundagu.Vispirms nok¬uvåm Stendé. No Stendes ar ßaurslieΩu vilcieniñu müs veda uz Dundagu. Bijapagåjußas 3 dienas.

Dundagå müs sagaidîja augsta ranga våcu virsnieki. Mums iedeva citas drébes, priekßå un uzmuguras bija X zîme. Kåjås bija koka tupeles. Ierindå kopsolî gåjåm pa Dundagu uz pili,tupeles ska¬i klaudzéja. Tur bija savesti salmi, kur gulét. Bija jåiet darbå. Man laiméjås, jo esietiku to komandå, kuri tîrîja måju, kur våcießi gribéja ierîkot noliktavu.. Påréjie célanometni. Blakus bija tirgus. Cilvéki, ieraugot müs, vienmér pameta produktus. Våcießineiebilda. Apméram 2 km årå no Dundagas vedåm savåktos gruΩus. Tur atradås laukumåjas.. Palüdzåm våcießiem, lai at¬auj ieiet palügt pårtiku. Våcießi at¬åva. Mums iedeva

37


klimpu b¬odu, ceptu ga¬u. Kad édåm, saimniece ståvéja un raudåja. Kopå ar mani bijaSpungins Åbrams un Íneiders Beno.

Dundagå, kur bija noliktavas, sétas pusé bija maizes ceptuve. Tur cilvéki uz kartiñåm sañémamaizi. Atlika tikai paskatîties uz to cilvéku rokåm, kuri turéja maizi, uzreiz tå tika atdotaman. Vélåk dabüto maizi sadalîju ar påréjiem. Bijåm tå izsalkußi, ka maizes kukuli pagabaliñam vien noédåm uzreiz.

Noliktavå strådåjåm 20 vîrießi un 5 sievietes. Biju norîkots darbå pie våcießiem, kur iekråvuun izkråvu kartupe¬us.

Tå kå Latvijas ebreju nometné bija mazåk, es våcu kvîtis par nodotiem kartupe¬iem, un tåsnodevu pat biedrîbas priekßniekam Folkmanim, kurß mums daudz palîdzéja.

Tå Dundagå strådåju lîdz 1944. gada 31. jülijam, kad likvidéja koncentråcijas nometni. Tadjau bijåm pår©érbti svîtrainås drébés ar pießütu zîmîti, uz kuras bija numurs. Mans numursbija 3819. Uzvårdu nebija..

31. datumå plkst. 9.00 no rîta såkåm iet pa Ventspils ce¬u, pa 1000 cilvékiem kolonå, kopåpavisam bija 3000 cilvéki. Tåds skaits visu laiku turéjås, jo, cik nomira, tik pieveda no Rîgasu.c. Mirußos veda, sakrautus kå malku automaßînå, uz Mazirbi. Pusdesmitos vakarå bijåmnogåjußi 10 km. Müs apsargåja latvießi våcu formås. Piegåju pie viena sarga un såku runåt.Viñß arî bija no Vidzemes. Lüdzu, lai ¬auj izmukt. Teica, lai turos kolonnas galå, un palüdzusargam, ka vajag ieiet izkårtoties krümos.

Sargs at¬åva. Un tå més 3. izmukåm. MeΩå nodzîvojåm deviñus ar pus méneßus.. Bija1945. gada 15. maijs. Müs atrada padomju armijas karavîri, kuri “tîrîja” meΩus no partizå-niem. MeΩå mums pievienojås vél 2 vîrießi un 2 sievietes, kuri arî bija izmukußi..

Nebija tådas måjas, kurå gåjåm palügt maizîti, kas bütu atteikußies palîdzét. Òoti palîdzéjatoreizéjais Sumburu ciema “priekßnieks” Bei˚is un citi..

Kad krievi müs atrada, müs aizveda uz Dundagu, kur bija filtråcija.. Un mums izdeva izziñas,ka esam izgåjußi filtråciju..

Zalamana Kurßåna atmiñas, pierakstîjusi meita Dagmåra Zeimane 2001. gada 26. maijå.

(Péc muzeja “Ebreji Latvijå” materiåliem)

38

Darba lapa

Rakstîtå avota analîze

1. Avota veids

2. Avota pierakstîßanas laiks

3. Avotå aprakstîtais laiks

4. Avota autors

5. Avotå ietvertå informåcija

a. Izrakstiet trîs epizodes, kas ßajå avotå jums ß˚ita nozîmîgas!

b. Izrakstiet trîs epizodes no autora dzîves, kuras jums liekas svarîgas!

c. Kåpéc, péc jüsu domåm, ßis avots ir rakstîts? Kas no uzrakstîtå vedina tå domåt?

d. Izrakstiet divas epizodes, kurås ståstîts par dzîvi Latvijå tajå laikå!

e. Izrakstiet divas epizodes, kurås ståstîts par situåciju pasaulé tajå laikå!

f. Izrakstiet trîs epizodes, kuras papildinåja jüsu zinåßanas par holokaustu!

g. Uzrakstiet jautåjumu avota autoram, uz kuru, péc jüsu domåm, viñß/viña neatbildéja!

6. Kå més varam izmantot ßo avotu müsdienås?

39


Jautåjumi pårdomåm:

Kådi elementi (fakti) ir kopîgi visiem atmiñu ståstiem?

Kådas ir atß˚irîbas? Kåpéc?

Kådus secinåjumus par holokaustu Latvijå var izdarît, pamatojoties uz jauniegütoinformåciju?

Cik ticama un objektîva ir atmiñu ståstos ietvertå sniegtå informåcija?

Kåda ir atmiñu nozîme véstures notikumu rekonstruéßanå?

Citu valstu ebreju liktenis Latvijå nacistuokupåcijas laikå (1941–1944)

1. avots

Ebreju deportåcija no Bîlefeldes (Våcijå) uz Rîgu. Bîlefelde, 1941. gada 13. decembris

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem,

http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 22. nov.)

Jautåjumi par 1. avotu:

Kas ir redzams fotogråfijå? Aprakstiet to!

Kas un kåpéc, jüsupråt uzñémis ßîs fotogråfijas?

Kurp dodas attélos redzamie cilvéki?

Kåpéc viñiem lîdzi ir tik daudz mantu?

Vai attélos ir redzami notikuma organizatori?

41

2. avots

No 1941. gada novembra lîdz 1942. gada decembrim aptuveni 30 000 ebreju – vîrießi,sievietes, bérni – 33 sütîjumos tika deportéti no bijußås “Lielås våcu impérijas” teritorijas,resp., no tå saucamås vecås impérijas – no Austrijas un Bohémijas – Moråvijas protektoråta(anektétås Çehoslovåkijas teritorijas) – uz Baltijas valstîm. Vairums nonåca Rîgas apkaimé.Tikai apméram 4% izdevås izdzîvot ßajå ellé, ko sauca par “ebreju problémas galîgoatrisinåjumu” – ar ßo apzîméjumu tika maskéta Eiropas ebreju iedzîvotåju masu noslep-kavoßana.

(Scheffler, Wolfgang. The fate of the German Jews in the Ghetto of Riga and surroundings: a short

survey. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada 29.

novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 2003, 39. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

3. avots

Rietumeiropas ebreju deportåcijas un masveida slepkavoßana 1941. gada novembrî

(Gilbert, Martin. TheRoutledge Atlas of the Holocaust. 3rd ed. London, 2002, map 94)

42

4. avots

Rietumeiropas ebreju deportåcijas un masveida slepkavoßana 1941. gada decembrî

(Gilbert, Martin. The Routledge Atlas of the Holocaust. 3rd ed. London, 2002, map 96)

Jautåjums pårdomåm:

Kå 2.–4. avots papildina 1. avota fotoattélos redzamo?

5. avots

Berlîne, Nr. 4, 1942. gada 11. janvårî

Albertam Israélam Ungera kungam un viña dzîvesbiedrei.

Saskañå ar varas ieståΩu rîkojumu Jüsu izbraukßana ir ieplånota 1942. gada 19. janvårî.Rîkojums attiecas uz Jums, Jüsu sievu un visiem neprecétajiem ©imenes locek¬iem, kuri iriek¬auti îpaßuma deklaråcijå.

1942. gada 17. janvårî ap pusdienlaiku pie Jums ieradîsies kåda amatpersona, kas aizzîmogosJüsu aizñemtås telpas. Tåpéc lîdz norådîtajam laikam Jums jåsagatavo lielå bagåΩa un rokasbagåΩa. Dzîvok¬a un istabu atslégas Jums jånodod ßai amatpersonai. Kopå ar ßo amatpersonuJums jådodas uz sava rajona policijas iecirkni, ñemot lîdzi kå lielo, tå arî rokas bagåΩu. LielåbagåΩa jånodod policijas iecirknî, no turienes ar müsu kravas maßînu tå tiks pårvesta uzpulcéßanås vietu – Lovetcova ielu 7/8.

Kad büsiet nogådåjußi lielo bagåΩu policijas iecirknî, Jums jådodas uz pulcéßanås vietu – si-nagogu Lovetcova ielå (ieeja no Jagova ielas). Tur Jüs varésiet nok¬üt ar sabiedrisko transportu.

Jüsu uzturéßanu pulcéßanås vietå un brauciena laikå pa dz.c. [dzelzce¬u] més nodroßinåsim.Tomér vajadzétu rokas bagåΩå pañemt lîdzi pårtiku, seviß˚i vakariñas.

Gan pulcéßanås vietå, gan arî ce¬å büs pieejami medicîniskie pakalpojumi un édinåßana.

P.S. Rüpîgi sekojiet ßo norådîjumu izpildei un sagatavojieties ce¬am mierîgi un pårdomåti.

Íåds priekßraksts par to, kå notiks evakuåciju no Berlînes, tika atrasts pie kåda Rîgas geto bojå gåjußa

ebreja.

(ÉÓÒÒÏ‡Ì, Ç. Ë à. ùÂÌ·Û„. óÂÌ‡fl ÍÌË„‡. äËÂ‚, 1991, Ò. 321)

43

Citu valstu ebreju liktenis Latvijå nacistu okupåcijas laikå (1941–1944)


Par ko vésta ßis dokuments?

Kam tas ir adreséts?

Kur paredzéts ßos cilvékus nogådåt?

Kådas personîgas mantas viñiem jåñem lîdzi? Par ko tas, jüsupråt, liecina?

Kådé¬ Ungeru ©imenei nosütîtajå véstulé tik rüpîgi aprakstîta izbraukßanas norise?

6. avots

Ebreju deportåcija no Diseldorfas uz Rîgu 1941. gada 11.–17. decembrî

1. da¬a

Pauls Saliters bija droßîbas policijas kapteinis. Viñß dzimis 1898. gada 15. decembrîLabellenå, Austrumprüsijå. Viña uzdevums bija pavadît transportu, ar kuru 1941. gada11. decembrî 1007 ebreju atståja Diseldorfu, lai dotos uz Rîgu. 26. decembrî Saliters par ßo“evakuåcijas procesu uz Rîgu” uzrakstîja deviñu lappußu garu pårskatu (ziñojumu), tåori©inåls ir pieejams kådå no Londonas bibliotékåm.

(http://translate.google.com/translate?hl=en&sl=de&u=http://www.polizei.nrw.de/duesseldorf/aktuell/salitter.htm

&prev=/search%3Fq%3Dpaul%2Bsalitter%26hl%3Den%26lr%3D, aplük. 2004, 23. nov.)

Salitera ziñojums tiek sniegts lîdztekus liecîbai, kuru sniegusi Hilde Íermane, kas Saliterapårraudzîtajå vilcienå tika deportéta uz Rîgu. Íermane-Candere (Hilde Sherman-Zander)dzimusi 1923. gadå Monhengladbahå (Moenchengladbach), ortodoksålo ebreju pécteçu©imené. 1941. gadå viña kopå ar vîru Kurtu Vinteru un viña ©imeni tika deportéta. Divasnedé¬as péc kåzåm viñas vîrs tika nogalinåts Salaspils nometné.

(http://translate.google.com/translate?hl=en&sl=de&u=http://schulen.duesseldorf.de/leibnizgymn/ortungen/Hilde

%2520Sherman-Zander/sherman.htm&prev=/search%3Fq%3Dhilde%2Bsherman%26hl%3Den%26lr%3D,

aplük. 2004, 23. nov.)

44

Paula Salitera ziñojums

Ebreju konvojéßanå, kas bija paredzéta 1941.gada 11. decembrî, bija 1007 cilvéki.. Tiebija abu dzimumu ebreji, såkot no zîdaiñiemlîdz 65 gadus veciem ¬audîm..

Pa ce¬am no lopkautuves (acîmredzot pulcé-ßanås vieta ebrejiem, kuri bija jåevakué) uziekraußanas peronu kåds ebrejs mé©inåjaizdarît paßnåvîbu, metoties zem tramvaja.Viñu uz˚éra îpaßi konstruéts priekßéjaistramvaja bamperis un vîrietis guva tikaivieglus ievainojumus.. Kåda pavecåka ebre-jiete nepamanîta nozuda no perona, ieskréjatuvéjå måjå, nometa drébes un apsédås uztualetes poda. Tomér måjas apkopéja bijaviñu pamanîjusi, ebrejiete tika no˚erta, unviñai nåcås pievienoties påréjiem.

(Péc: Schneider, G. Journey into Terror. Story of the

Riga Ghetto. New York, 1979, pp. 197–199)

Hildes Íermanes liecîba

Saskañå ar gestapo noteikto kårtîbu mésvaréjåm ñemt lîdzi lîdz 50 kg mantu bagåΩåun guléßanai nepiecießamo – tå, lai segu sai-ña izméri nepårsniegtu 70 x 30 cm. Protams,katrs mé©inåja iespiest çemodånå paßaslabåkås mantas, jo neviens nezinåja, cik ilgivilksies ßî “pårcelßanås”.. Un tå 10. datumå[decembrî] més iekåpåm vilcienå. Es atvadî-jos no vecåkiem..

Manu vîru sauca Kurts Vinters. Mani depor-téja kopå ar viña ©imeni. Més ieradåmiesDiseldorfå rîtausmå. Mums bija jåizkåpj novilciena un jåiet uz lopkautuves laukumu, kurvisi sapulcéjås. Es atceros, ka jau tobrîd daΩivecåki cilvéki nespéja panest savu bagåΩu unvienkårßi izmeta to uz ielas. Es redzéju, kåpilsétnieki müs véroja. Viñi negåja uz ielåm,viñi skatîjås pa logiem. Es redzéju, kå sakus-tas aizkari. Neviens nevar sacît, ka cilvékineredzéja, kas notiek. Protams, viñi müsredzéja. Tåtad més ieradåmies lopkautuvespagalmå un noståvéjåm tur visu nakti. Mésmirkåm üdenî. Tå bija ßausmîga nakts. Tasbija tikai såkums. Tå bija pirmå reize, kadmani sita. To darîja augsta ranga SS virs-nieks, kas ståvéja pie ieejas. Pagalmå bija jå-nokåpj pa ståvåm trepém, un cilvéki nedarîjato pietiekami åtri. Virsnieks mani pagrüda unkliedza: “Ko jüs te gaidåt? Tramvaju? Jumsnekad vairs nebüs jåbrauc ar tramvaju!” Pécîsa brîΩa mums bija jånovelk pilnîgi visasdrébes, un müsu mantas aiznesa projåm.

(Yad Vashem arhîvs, 0.3/7337, http://www.history-of-

the-holocaust.org/LIBARC/ARCHIVE/Chapters/

Epilogue/GermJews/DeportR2.html, aplük. 2004, 23.

nov.)

45



Par ko vésta ßis teksts?

Kåpéc Pauls Saliters rakstîja ßo ziñojumu? Kam tas ir adreséts?

Kas ir Hilde Íermane?

Kådi elementi ir kopîgi abiem avotiem?

Kas ßajos avotos ir atß˚irîgs?

Kåpéc Diseldorfas iedzîvotåji noraudzîjås uz ebreju deportåciju pa logiem?

2. da¬a


Pievérsiet uzmanîbu fråzei “ebreju iekraußana”. Paskaidrojiet, kå jüs to saprotat?

Kåpéc vilciens atståja staciju tikai 10.30, bet ebrejus atveda jau 4 no rîta?

Kådas problémas Saliters minéjis savå ziñojumå?


Vilciena atießana bija plånota 9.30 no rîta.Tåpéc ebreji tika atvesti uz peronu jau 4 norîta. Taçu Våcijas Dzelzce¬ß – laikam jaupersonåla trükuma dé¬ – nespéja tik agrisagatavot saståvu, un ebreju iekraußana såkåstikai 9 no rîta. Iekraußana notika milzîgå stei-gå, jo Våcijas Dzelzce¬ß uzståja, ka vilciena at-ießanai jånotiek paredzétajå laikå. Tåpéc navbrînums, ka daΩi vagoni bija pårpildîti (60–65cilvéki), bet citos bija tikai 35–40 pasaΩieri. Íîsituåcija radîja problémas visa brauciena laikålîdz paßai Rîgai, jo tie, kas brauca vieni paßi,visu laiku centås iek¬üt mazåk piepildîtajosvagonos. Tik daudz, cik to at¬åva laiks, es da-Ωos gadîjumos ßîs izmaiñas neliedzu, jo bijaarî måtes, kuras bija ß˚irtas no saviem bér-niem.. Vilciena iekraußana tika pabeigta10.15, un ap 10.30 vilciens atståja Diseldor-fas – Dérendorfas staciju..

(Yad Vashem arhîvs, 0.2/1145 (http://www.history-of-


Epilogue/GermJews/DeportR2.html, aplük. 2004,

23. nov.)


Nåkamajå rîtå jau rîtausmå müs dzina uzperona. Vilciens vél nebija pienåcis. Bija ¬otiauksti. Tå més tur ståvéjåm un gaidîjåm no4 rîtå lîdz 9. Tad müs pasauca, un ce¬ß såkås.Bija 1941. gada 11. decembris. Mumsatñéma pilnîgi visu. Kåds cilvéks pajautåjasargam, esesietim, kad ieradîsies vilciens.Esesietis izvilka steku un sita vîrieti tik ilgi,lîdz viñß palika zemé gu¬am. Viñam ßisbrauciens bija beidzies. Viñß bija müsupirmais mirußais. Tas bija såkums...




23. nov.)

46

3. da¬a


Kådas problémas nodarbinåja Saliteru? Par ko viñß rakstîja savå ziñojumå?

Par kådam problémåm rakstîja Hilde Íermane?

Ko jüs varat secinåt par deportéto cilvéku apståk¬iem brauciena laikå?


Tå kå bija sabojåjusies apkures sistéma,tvaika spiediens nesniedzås lîdz pédéjiemvagoniem. Bija auksts, un apsardzes vadadrébes nevaréja kårtîgi izΩåvét (visu braucie-na laiku lija). Tådé¬ man nåcås noñemties arsaslimußajiem apsargiem, kuri nevaréjapildît savus pienåkumus.. Transporta ko-mandieris no sava posteña nevaréja pårre-dzét visu vilciena saståvu. Katru reizi, kadvilciens apståjås, ebreji centås sazinåties arcilvékiem stacijås, nosütît véstules vai lügtüdeni. Tåpéc man allaΩ bija vajadzîgi divisargi kådå no såkuma vagoniem..




23. nov.)


Més braucåm pasaΩieru vagonå. Vélåk viñisåka lietot lopu vagonus. Müsu bija påråkdaudz, bija neizturami karsti. Turklåt darbo-jås apkure, un tå bija pårmérîga. Savukårtcitå vagonå, kur bija ievietoti bérni, apkuresnebija vispår. Viñi nosala gandrîz lîdz nåvei.

Tad vilciens apståjås [Insterburgå].. Durvisatvéra, un mums ¬åva iziet årå un savåktsniegu dzerßanai. Kad tas izkusa, més varé-jåm ßo sniegüdeni dzert..

Es ieraudzîju pastkasti. Es biju sagatavojusipastkarti saviem vecåkiem un uzrakstîju, laitad, kad pienåks viñu laiks, lîdzi ñem tikaisiltås drébes. Kå vélåk man ståstîja paziña,viñi ßo pastkarti patießåm sañéma.




23. nov.)

47


4. da¬a


Kåpéc Salitera ziñojumå un Hildes Íermanes liecîbås atß˚iras ziñas par attålumu noÍ˚irotavas stacijas lîdz geto?

Kas notika Rîgas geto pirms Våcijas ebreju atbraukßanas?

Kåpéc cilvéki meta projåm savu bagåΩu?

5. da¬a

Secinåjumi (no Paula Salitera ziñojuma)

1. [Apsargu] édiens bija labs un pietiekamå daudzumå.

2. Vîri bija priecîgi, ka viñiem katram ir 2 segas, kaΩokådas un filca zåbaki. Tas viss ¬oti no-deréja, un tas viss ir nepiecießams arî nåkamajos transportos.

3. Lietuvas un Latvijas apståk¬os pistoles un ßautenes bija pietiekamå skaitå, jo ßeit parti-zånu uzbrukumi iespéjami tikai teorétiski.


Més ieradåmies Rîgå 21.50. Ce¬ß lîdz Rîgaißajå îpaßajå vilcienå ilga 61 stundu. Vilciensstacijå ståvéja pusotru stundu. Kad vilciensståvéja, apkure nedarbojås. Temperatüra åråbija –12 grådu. Es uzzinåju, ka ebrejiem ne-büs jådodas uz geto Rîgå, bet gan uz getoÍ˚irotavå, 8 km uz zieme¬rietumiem no pil-sétas. 1.45 péc pusnakts més nodevåm vilcie-nu, un seßiem latvießu apsargiem tika dotsuzdevums uzraudzît saståvu. Tå kå bija jaupåri pusnaktij, tumsa, un peronu klåja biezaledus kårta, tika nolemts pårvietot ebrejus uzgeto tikai svétdienas rîtå..

Kå es dzirdéju no kåda dzelzce¬a strådnieka,latvießiem liekoties dîvaini, ka Våcija tå vie-tå, lai iznîcinåtu ebrejus pati savå zemé, vedviñus uz Latviju..




23. nov.)


Naktî vilciens pékßñi apståjås. Mums nebijane jausmas, kur atrodamies. Rîtausmå mésieraudzîjåm plåksni, uz kuras bija rakstîtsÍ˚irotava. Kur tå atrodas? Kas ir Í˚irotava?Bija briesmîgi auksts. Ap 10 no rîta mésdzirdéjåm suñu rejas, bija ieradußås SS da¬as,kas ielenca saståvu. Durvis tika atvértas, unsåkås kliedzieni: “Årå, årå, åtri, åtri!” Mumsbija jådodas laukå, bet tiem, kas palika pédé-jie, lika iztîrît vagonus. Ar rokåm. Nekådudarbarîku nebija. Uz perona müs nostådîjarindå. Ieradås automaßîna ar diviem augstaranga SS virsniekiem. Viñi izkåpa no maßî-nas, un es atceros, ka viens no viñiem såkakliegt: “Ståjieties rindå pa pieci un, marß, uzgeto!”.. Tådi bija müsu pirmie iespaidi parLatviju, Rîgu, Í˚irotavu... Geto bijaaptuveni 20–25 km attålumå no Í˚irotavas.Cilvéki meta projåm savas somas. Tad mésizgåjåm cauri priekßpilsétai, tad augßå panelielu uzkalnu. Tad bija dzelzs vårti. Tieatvérås, un més bijåm geto.

Yad Vashem arhîvs, 0.3/7337 (http://www.history-of-



23. nov.)

48

4. Abi mekléßanas lukturi izrådîjås ¬oti noderîgi..

5. Sarkanå Krusta palîdzîba [apsargiem] ir uzteicama..

6. Lai nodroßinåtu ebrejus ar dzeramo üdeni, ir jådara viss, lai gestapo un dzelzce¬ß panåkvienoßanos par vismaz vienu stundu ilgu apståßanos reizi dienå piemérotå vietå. Es uz-zinåju, ka dzelzce¬a amatpersonas, atsaucoties uz saspringto grafiku, nevéléjås uzklausîttransporta vadîtåjus. Müsu gadîjumå ebreji bija såkußi savu ce¬u aptuveni 14 stundaspirms deportåcijas un bija jau izmantojußi visu lîdzpañemto ß˚idrumu. Ja brauciena laikåmés viñus nenodroßinåm ar üdeni, viñi pie mazåkås iespéjas mé©ina tikt årå no vilcienapat tad, ja viñiem to aizliedz. Viñi mé©ina dabüt üdeni paßi vai arî lüdz kådam tosadabüt.

7. Ir ¬oti svarîgi, ka dzelzce¬ß sagatavo vilcienus vismaz 3–4 stundas pirms norådîtå atießa-nas laika, lai ebreju un viñu mantu iekraußana varétu notikt mierîgi.

8. Tåpat gestapo ir jårüpéjas, lai apsargiem domåtie otrås klases vagoni droßîbas apsvéru-mu dé¬ tiktu novietoti saståva vidü, tas ir årkårtîgi svarîgi.. Tåpat arî, ja ir ¬oti auksts, jå-cenßas nodroßinåt, lai vilciena apkures sistéma darbojas normåli.

9. Man nav îpaßu südzîbu par apsargiem, kuri pavadîja saståvu. Vienîgå piezîme ir ßåda: da-Ωiem bija jåatgådina, ka pret ebrejiem jåizturas stingråk tajos gadîjumos, kad viñi nepak-¬åvås maniem rîkojumiem.

Paraksts: Saliters, policijas kapteinis.

(Schneider, G. Journey into Terror. Story of the Riga Ghetto. New York, 1979, pp. 209–211)


Kå policijas virsnieks Saliters veica savus pienåkumus?

Kåpéc Saliters ieteica nodroßinåt ebrejus ar üdeni?

Ko Saliters domåja, rakstîdams, ka vilcienå vairs problému nav?

Kådas izmaiñas ebreju transportéßanå piedåvåja Saliters?

Ko Saliters rakstîja par ebreju ståvokli vilcienå?

Vai vilcienå bija nepaklausîbas gadîjumi? Par ko tas liecina?

Par ko Saliters neuzrakstîja savå ziñojumå?

49


7. avots

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 22. nov.)

Jautåjums pårdomåm:

Vai bija iespéjams Rietumeiropas ebrejus deportét, pieméram, uz Gome¬u, Mogi¬evu vaiMinsku? Komentéjiet savu atbildi!

8. avots

1941. gadå rudenî, kad tika pieñemts lémums deportét Våcijas ebrejus, vienîgais lielais getoatradås Lodzå, Polijå, taçu tas bija pårpildîts, tåpéc noléma ebrejus transportét uz okupéta-jiem Padomju Savienîbå re©ioniem. Uz Minsku un Rîgu bija paredzéts nogådåt 50 tükstoßusebreju. Taçu Minska atkrita, jo nacistiskå Våcija cieta sakåvi kaujå pie Maskavas. Palika Rîga,kur 1941. gada decembra såkumå ieradås pirmie çetri eßeloni ar nåkamajiem upuriem.

Våcijas ebrejus ievietoja Rîgas geto..

(Péc: Scheffler, Wolfgang. The fate of the German Jews in the Ghetto of Riga and surroundings: a short

survey. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada 29.

novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta

apgåds, 2003, 39.–40. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.)

9. avots

Esesießi savåca müsu nodotås mantas, iekråva smagajå automaßînå, tåpat maßînå tika iekrautipagaidu galdi, un vienîba.. aizbrauca.

Un tå més tur ståvéjåm tikai ar to, kas bija mugurå. Més vairs nekad neredzéjåm savus ko-ferus, gultasmaisus, medikamentus, pårtikas kråjumus. [..]

[1941. gada] 22. decembrî visiem vîrießiem vecumå no 15 lîdz 55 gadiem lika noståties ko-lonnå un doties uz Salaspili. Es ieskréju istabå, noåvu vilnas ze˚u påri un noñému ßalli, kas

50

man bija ap kaklu, un atdevu to savam vîram.

Tå bija pédéjå reize, kad es redzéju savu vîru. Kopß müsu kåzåm bija pagåjußas divas nedé¬as.

(Sherman, Hilde. Zwischen Tag und Dunkel: Mädchenjahre im Ghetto. Frankfurt; Berlin: Ullstein, 1993, S. 52, 64)


Kas notika ar Hildi Íermani péc viñas atbraukßanas uz Rîgas geto 1941. gadå?

Kas notika ar viñas un citu ebreju personîgajåm mantåm?

Kas notika ar Hildes vîru?

10. avots

Viss beidzås 1943. gada vasaras nogalé, kad geto såkås “tîrîßana”. Iemîtnieki tika pårcelti uzkoncentråcijas nometni Kaiserwald Rîgå, kura tika büvéta kopß pavasara. Uz ßo nometni,kuru organizéja Zaksenhauzenas koncentråcijas nometnes kapo, tika pårvietoti gandrîz 8000Latvijas un Våcijas ebreju. Tas bija 1943. gada 21. jünijå izdotås Himlera pavéles rezultåts:visus Austrumos vél atlikußos ebrejus ievietot koncentråcijas nometnés vai slégtås darba no-metnés. Visi ebreji, kuri joprojåm atradås geto un netika atståjußi to darba grupås, 2. novem-bra rîtå tika aizvesti uz Außvicas Birkenavu iznîcinåßanai.

(Péc: Scheffler, Wolfgang. The fate of the German Jews in the Ghetto of Riga and surroundings: a short

survey. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada

29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures

institüta apgåds, 2003, 49. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas raksti, 8. séj.

11. avots

[1943. gada] decembra såkumå geto bija tukßs. Bija palikußi tikai daΩi policisti un darbavienîba..

Arî man bija jåpaliek, lai ßiem divdesmit cilvékiem gatavotu édienu. Tießi man, kurai nebijane mazåkas sapraßanas par gatavoßanu. Geto valdoßo noskañu nav iespéjams aprakstît vår-dos, viss bija slepenîbå tîts. Viss bija gluΩi kå sastindzis. Ne skañas. Ne so¬u. Ne mazåkåtrokßña.

Pékßñi mani pårñéma bailes. Tukßi dzîvok¬i, atvértas durvis, izvandîtas gultas, izmétåtiap©érba gabali – aina bija tießi tåda, kådu més ieraudzîjåm pirms diviem gadiem.

Es gåju no viena dzîvok¬a citå, lai atrastu kaut ko édamu, no kå varétu pagatavot zupu, kadvakara tumså cilvéki pårnåks måjås. Tagad més visi dzîvojåm vienå måjå un instinktîvi jutå-mies tuvåki. Tikai nepilni divi desmiti cilvéku tur, kur agråk viñu bija vairåk nekå piecpad-smit tükstoßu.

(Sherman, Hilde. Zwischen Tag und Dunkel: Mädchenjahre im Ghetto. Frankfurt; Berlin: Ullstein, 1993, S. 88)

51


12. avots

Daudzi ebreji 1944. gada septembrî tika deportéti no Rîgas uz Ítuthofas koncentråcijasnometni.

(Gilbert, Martin. The Routledge Atlas of the Holocaust. 3rd ed. London, 2002, map 273)

Jautåjumi par 10.–12. avotu:

Kå 1943. gada 21. jünijå izdotå Himlera pavéle mainîja ebreju situåciju Latvijå?

Kå Hilde Íermane apraksta Rîgas geto likvidåciju? No kå viña baidîjås?

Kåpéc ebreji 1944. gada septembrî tika deportéti no Latvijas?

Kåpéc ebrejus ar ku©iem deportéja uz Ítuthofu?

52

13. avots

Hildes Íermanes ståstîjums. Izskaña

Trîs gadus Hilde pavadîja Rîgas geto, ßajå laikå viña pieredzéja visu savu draugu iznîcinåßa-nu. Kad geto tika izforméts, viña tika sütîta no vienas koncentråcijas nometnes uz citu, lîdznonåca Hamburgå (nometné Hamburg-Fuhlsbuettel).

Tikai 1945. gada aprîlî, pateicoties darbam pie gråfa Folkes Bernadota, viñai izdevås izbégtuz Zviedriju. Lai gan pamatîgi bija cietis Hildes mugurkauls, viña pårslimoja tîfu, nieru b¬o-diñu iekaisumu un hepatîtu, viña bija kå skelets, novårgusi no bada, tomér viña izdzîvoja.Péc kara viña apprecéjås ar ebreju, kuram arî bija izdevies izdzîvot Rîgas holokaustå, un at-rada sev jaunas måjas Kolumbijå.

(Péc ASV Holokausta piemiñas muzeja materiåliem http://www.ushmm.org)

Darba lapa

Nodarbîbas vértéjums

1. Cik brîvi tu varéji izteikt savu viedokli savå grupå?

Nevaréju izteikties brîvi Brîvi

1 2 3 4 5

2. Cik vértîgi tev bija tavu grupas biedru izteiktie viedok¬i?

Nebija nekådas vértîbas Årkårtîgi vértîgi

1 2 3 4 5

3. Trîs galvenås idejas (atziñas), kuras ßodien tev ßajå nodarbîbå ß˚ita visnozîmîgåkås:

53


Ebreju pretoßanås holokausta laikå

Nodarbîbas uzdevumi

Attîstît priekßstatus par to, kas ir pretoßanås un tås daΩådås formas.

Apkopot informåciju no daΩådiem véstures avotiem.

Skaidrot iemeslus, kådé¬ ebrejiem bija grüti pretoties.

Strådåt grupås, pamatot savu viedokli, apzinoties, ka vésturé paståv viedok¬u daudzveidîba.

Nodarbîbas norise

Skoléni strådå piecås grupås. Katra grupa analizé savu materiålu komplektu.

1. grupa – 1.–6. avots





Jautåjumi/uzdevumi darbam ar avotiem:

Nosauciet jums zinåmås pretoßanås epizodes (valsts, pilséta, geto, nometne)!

Kådå veidå cilvéki pretojås?

54

1. grupa

1. avots

Viññica (Ukraina), 1943. gads, ebreju partizåni

(http://www.yadvashem.org.il/Odot/prog/image_into.asp?id=46

28&lang=EN&type_id=7&addr=/IMAGE_TYPE/4628.JPG,

aplük. 2004, 7. nov.)

2. avots

Vi¬ñas partizånu manifests

Èstenojiet bruñotu pretoßanos! Ebreji, aizståviet sevi ar ieroçiem rokås! [..]

Neticiet slepkavu melîgajiem solîjumiem, neticiet nodevéjiem! [..]

Ebreji, mums nav nekå, ko zaudét. Mums uzglün nåve ßå vai tå. Kurß gan joprojåm spéj ticéttam, ka laikå, kad slepkavas müs iznîcina ar tådu stingru apñémîbu, ir iespéjams izdzîvot?Bendes roka aizsniegs ikvienu vîrieti un sievieti. Bégßana un g¬évulîba neglåbs müsu dzîvîbu.

Tikai aktîva pretoßanås var glåbt müsu dzîvîbu un müsu godu.

Brå¬i! Labåk mirt cîñas laikå geto, nekå tikt aizvestiem uz Paneriem [meΩs Vi¬ñas pievårté,kur nacisti noslepkavoja tükstoßiem ebreju. – Red.] kå aitåm. Jums ir jåzina: geto sienåspaståv organizéti ebreju spéki, kuri pretosies ar ieroçiem rokås.

Atbalstiet sacelßanos! [..]Müsu sençu vårdå! [..] Müsu noslepkavoto bérnu vårdå! [..]Uzbrüciet slepkavåm!

Ebreji, mums nav nekå, ko zaudét! Més izglåbsim savu dzîvîbu tikai tad, ja iznîcinåsim müsuslepkavas.

Lai dzîvo brîvîba! Lai dzîvo bruñota pretoßanås! Nåvi slepkavåm!

No Vi¬ñas geto pagrîdes organizåcijas uzsaukuma 1943. gada 1. septembrî.

(Sk.: Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 15)

3. avots

Sacelßanås Treblinkas nåves nometné

1943. gada 2. augustå såkås sacelßanås Treblinkas nåves nometné. Sacelßanås sagatavoßanailga vairåkus méneßus, kuru laikå tika izstrådåts plåns, sagatavoti aukstie ieroçi – naΩi uncirvji. Spîtéjot briesmåm, sacelßanås dalîbnieki devås zem loΩmetéju uguns, plésa nost dze-loñstieples, cînîjås tuvcîñå. Lai gan lielåkå da¬a sacélußos ßajå nevienlîdzîgajå cîñå gåja bojå,apméram 200 cilvékiem izdevås izbégt, viñi devås meΩos, kur da¬a pievienojås partizånuvienîbåm. Drîz péc sacelßanas Treblinka beidza savu paståvéßanu.

(ç‡ˆËÁÏ Ë ÛÌË˜ÚÓÊÂÌËÂ Â‚ÂÂ‚ ‚ Ö‚ÓÔÂ. Ç ÍÌ.: ïÓÎÓÍÓÒÚ. ëÓÔÓÚË‚ÎÂÌËÂ. ÇÓÁÓÊ‰ÂÌËÂ. åÓÒÍ‚‡;

àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 112–113)

55


4. avots

Pretoßanås Rîgas geto

Es biju Rîgas geto. Piedalîjos pagrîdes organizåcijas darbîbå. 1943. gada pavasarî müsu or-ganizåcijå bija ap 40 cilvéku. Més izplatîjåm avîzes un skrejlapas geto iedzîvotåju un rîdzi-nieku vidü, jo més strådåjåm arî Rîgas uzñémumos. Ar pagrîdes organizåcijas palîdzîbumüsu grupa ieguva ieroçus un radio. Lielås Kalnu ielas dzîvoklî mums bija sléptuve.

1943. gada pavasarî organizåcijas uzdevumå més ar kådu karagüstekni Í˚irotavas depo aiz-dedzinåjåm noliktavas jumtu un sabojåjåm lokomotîvi, tådéjådi uz daΩåm dienåm paralizéjotdepo darbu.

(òÌÂÈ‰Â, áÂ‚‡. åÓÌÓÎÓ„. Ç ÍÌ.: äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡ÒÂÌËfl, ˜. 2. ûÏ‡Î‡, 1993, Ò. 68, 240)

5. avots

Lai gan dzîves apståk¬i bija briesmîgi un paståvéja nemitîgi deportåciju draudi, ebreji tiecåsdziesmås un dzejå saglabåt savu cilvécisko bütîbu un kultüru. Mordekaja Gebirtiga (Mordecai

Giebirtig) jidißå sarakstîtais dzejolis “Es Brent” (Viss deg), kas tapis 1938. gadå péc grautiña(pogroma) Polijå, k¬uva par Krakovas geto pagrîdes pretoßanås kustîbas himnu. Gîbirtigsturpinåja rakstît dzeju gan péc tam, kad viñß aizbéga no Krakovas uz netålajiem Lagevñi-kiem, gan arî tad, kad viñß no Lagevñikiem nonåca Krakovas geto.

Atrodoties Vi¬ñas geto un darba nometnés Igaunijå, Hirßs Gliks (Hirsh Glik) rakstîja preto-ßanås dziesmas, tostarp slaveno “Partizånu dziesmu”. Tå k¬uva par Vi¬ñas apvienotås parti-zånu organizåcijas dziesmu. Íajå organizåcijå darbojås arî pats Gliks.


htpp://www.ushmm.org/wlc/en/index.php?lang+en&ModuleId=1000521, aplük. 2004, 7. nov.)

6. avots

Sacelßanås Varßavas geto

Pats spécîgåkais veids, kå izpaudås ebreju pretståve nacistiem, bija organizéta bruñotåpretoßanås. Lielåkå bruñotå sacelßanås notika Varßavas geto (1943. gada aprîlî un maijå). Toizraisîja baumas, ka atlikußo geto iemîtniekus nacisti deportéßot uz Treblinkas nåvesnometni Polijå. Kad våcu armijas da¬as ienåca geto, Ebreju cîñas organizåcijas (Zydowska

Organizacja Bojowa; ZOB) dalîbnieki apmétåja våcu tankus ar rokas granåtåm. Nacistiem bijavajadzîgas 27 dienas, lai iznîcinåtu geto un noslåpétu pédéjos pretoßanås mé©inåjumus.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, htpp://www.ushmm.org, aplük. 2004, 7. nov.)

56

2. grupa

7. avots

Ebreju sievietes Ma˚edonijas partizånu vienîbå

(http://motlc.wiesenthal.org/albums/palbum/p03/a0167p3.html,

aplük. 2004, 7. nov.)

8. avots

Pagrîdes organizåcija Baranoviçu geto

1942. gada vidü Baranoviços (Baltkrievijå) tika izveidota pagrîdes organizåcija, kurå bija 200dalîbnieku. Viñu galvenå dilemma bija ßåda: kå cînîties ar våcießiem – geto iekßiené vaiapkårtnes meΩos. Organizåcija noléma: 1942. gada 19. jülijå såkt sacelßanos geto. Viñiizstrådåja detalizétu plånu un sagådåja ieroçus, taçu jülija såkumå noléma sacelßanos atlikt,jo bija radußås baΩas par påréjo geto iemîtnieku likteni. Turpmåk pagrîdnieki koncentréjaspékus bégßanai no geto.

(Shoah Resource Center, http://www.yadvashem.org, aplük. 2004, 6. nov.)

9. avots

Sacelßanås Außvicas Birkenavå

1944. gada 7. oktobrî uzliesmoja sacelßanås paßå lielåkajå iznîcinåßanas nometné – AußvicasBirkenavå. Sacelßanås dalîbnieki strådåja grupå, kuras uzdevums bija lî˚u sadedzinåßana.Viñi nogalinåja daΩus esesießus un uzspridzinåja 4. un 5. kråsni, taçu vietéjie apsargi viñusnoßåva. Sacelßanas bija iespéjama, tikai pateicoties kaimiñu nometné ieslodzîtajåm ebrejusievietém, kuras vispirms paslépa un vélåk viñiem nodeva språgstvielu.


àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 112–113)

10. avots

Kultüras dzîve Vi¬ñas geto

..Taçu no 1942. gada lîdz 1943. gadam dzîve geto bija savå ziñå normåla, ja to tå var nosaukt.Més gåjåm skolå. Es gåju pirmajå klasé.. Mana vecmåmiña.. man teica: “Varbüt tu paliksidzîvs. Tev vajadzés zinåßanas.” Íie cilvéki, mani vecvecåki, izglîtîbu vértéja ¬oti augstu. Esgåju pirmajå klasé, taçu mums bija tikai viena gråmata uz desmit cilvékiem. Skolotåjs parastilika mums izlasît kådu rindu no gråmatas, un més devåm gråmatu tålåk cits citam. Nebijapapîra, nebija zîmu¬u, nebija gråmatu. Viena gråmata. Viss, ko més lasîjåm, tas teikums, bijajidißå. Viñiem bija arî teåtris, es atceros, ka Vi¬ñå viñiem bija teåtris.

(Jakova Ívarcberga liecîba par kultüras dzîvi Vi¬ñas geto, Yad Vashem arhîvs, O. 3–10906)

57


11. avots

Atmaskojoßu materiålu ieguve

1941. gada decembrî kåds våcu virsnieks nofotograféja vienu no Liepåjas ebreju iznîcinåßa-nas akcijåm Í˚édes kåpås. Dåvids Zivcons strådåja SD ékå par elektri˚i. Viñß uzgåja un iz-nesa filmiñu, kurå bija uzñemta ebreju sievießu un bérnu noßaußana. Ar draugu palîdzîbuviñß izgatavoja kopiju un viñam palaiméjås pañemto filmiñu nolikt atpaka¬ vietå. Vélåk ßîsfotogråfijas izmantoja kå pierådîjumu Nirnbergas pråvå.

(äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡ÒÂÌËfl, ˜. 2. ûÏ‡Î‡, 1993, Ò. 68, 240)

12. avots

Cîña par izdzîvoßanu Ukrainas un Baltkrievijas geto

[Ukrainas, Baltkrievijas] geto ebreji jüdenråtu un sabiedrisko organizåciju (tostarp arî pagrî-des organizåciju) vadîbå cînîjås par dzîvi un cilvéka cieñu. Ar badu cînîjås tådéjådi, ka viñinoorganizéja nelegålu pårtikas piegådi geto, sociålo palîdzîbu, édnîcas. Daudzi geto iedzîvo-tåji par nelegålo pårtikas piegådi un citåm våcu aizliegtåm darbîbåm samaksåja ar savu dzî-vîbu. Cînoties pret slimîbåm un epidémijåm, årsti centås sekot sanitårajam ståvoklim getoun nometnés, viñi organizéja medicînisko dienestu un pagrîdes slimnîcas. Aiz dzeloñdråtîmnetika aizmirsta arî bérnu audzinåßana, kultüra un reli©iskå dzîve. DaΩos geto tika izveidotipagrîdes arhîvi, kuru uzdevums bija saglabåt informåciju nåkamajåm paaudzém par våcu¬aundarîbåm, vietéjiem faßistu lîdzskréjéjiem, nodevéjiem.


àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 79; http://holocaust.ioso.ru/history/21.htm)

58

3. grupa

13. avots

Ebreju partizåni Francijå

(http://www.yadvashem.org.il, aplük. 2004, 7. nov.)

14. avots

Pagrîdes kustîbas Belostokas geto

Belostokas (Polija) geto (30 000 iemîtnieku) darbojås vairåkas ebreju jaunießu kustîbas, kurasbija sadalîjußås divås pagrîdes gupås. 1943. gada jülijå Mordehaja Tannenbauma (Mordechai

Tannenbaum) un Daniela Moskoviça (Daniel Moskowicz) vadîbå tås beidzot apvienojås.Tannenbaums arî izveidoja geto slepenu arhîvu, kas darbojås lîdz 1943. gada aprîlim. Arhîvadokumenti, tostarp daudzi Judenrat dokumenti, tika slépti Belostokas po¬u da¬å. [..]

1943. gada 15. augustå 10.00 no rîta såkås pagrîdes kustîbas sacelßanås. Sacelßanås galvenaismér˚is bija izveidot plaisu våcu armijas rindås, lai cînîtåji varétu aizbégt uz meΩu. Taçuviñiem bija pavisam nedaudz ieroçu, un katru dienu bojå gåja vairåk nekå 300 cilvéku. Bijapat brîdis, kad våcu armijas da¬as ienåca geto ar tankiem un bruñmaßînåm. Cîña turpinåjåslîdz 20. augustam, kad krita pédéjie pretoßanås kustîbas cînîtåju aizsardzîbas posteñi.

(Shoah Resource Center, http://www.yadvashem.org, aplük. 2004, 6. nov.)

15. avots

Neat¬auta informåcijas våkßana un izplatîßana Varßavas geto

Vairums pagrîdes politisko grupu, kas darbojås lielåkajos geto, publicéja nelegåluslaikrakstus un bi¬etenus, lai informétu cilvékus par notikumiem un uzturétu cîñas garu.Varßavas geto daΩådu politisko virzienu grupas izdeva avîzes, kuras tika saliktas un pavairotasar mimeogråfu. Íie drukåtie materiåli ziñoja par kara gaitu un sniedza citu informåciju pardzîvi årpus geto sienåm. Aktîvisti ieguva ziñas no BBC vai padomju raidstacijåm, izmantojotpasléptus radioaparåtus – to turéßana îpaßumå bija stingri noliegta.

(Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 11)

59


16. avots

Dziesma – paßapziñas uzturétåja

Aicinåjuma dziesma “Geto, geto, celies no sava tra©iskå miega” izskanéja tajå laikå, kadatlikußajå, tå sauktajå mazajå Rîgas geto, tika izveidotas pirmås pretoßanås grupas un no våcutrofeju noliktavas tika ievesti zagti ieroçi. Man palikußi atmiñå citas zvéresta dziesmas vårdi,kuru dziedåja jaunießu pretoßanås grupas dalîbnieki:

“Atceries decembri, Tavas sievas un bérna atceres dienu,Lai nevajadzétu tev atgådinåtPar tavas dzîves mér˚i...”(ÇÂÒÚÂÏ‡ÌËÒ, å. åÓÚË‚˚ Â‚ÂÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓÌ‡Î¸ÌÓ„Ó Ò‡ÏÓÒÓÁÌ‡ÌËfl ‚ ÔÓ˝ÁËË ïÓÎÓÍÓÒÚ‡ ‚

ã‡Ú‚ËË. ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, 51–52)

17. avots

Sacelßanås Bühenvaldé

Es biju aculiecinieks tam, kå notika ieslodzîto sacelßanås pédéjå våcu valdîßanas posmå,pirms nometné ienåca amerikåñi. Jau vairåkas dienas våci baidîjås tuvoties ieslodzîtodzîvojamajai da¬ai. Kådu dienu vietéjie izvilka nometné pasléptos ieroçus un nogalinåjadaΩus våcu sargus. Citus sañéma güstå, bet daΩiem izdevås aizbégt. [..]

Kad nometné tika pasludinåta sacelßanås, organizatoru grupas skréja pie ieroçu sléptuvém,izñéma ieroçus un ieñéma nometnes kantori. Kå jau minéts, daΩi SS vîri tika nogalinåti vaisañemti güstå. DaΩas stundas vélåk nometné ienåca amerikåñi. [..]

Arjes Falka (Arye Falk) ståstîjums par sacelßanos Bühenvaldes nometné un tås atbrîvoßanu.

(The Anguish of Liberation – Testimonies from 1945, ed. Y. Kleiman and N. Springer-Aharoni. Jerusalem:

Yad Vashem, 1995. p. 62)

18. avots

IrΩi Bådera skolas liecîba Terezienßtates koncentråcijas nometné


60

4. grupa

19. avots

Pagrîdes cînîtåjs Leons Tadzers kopå ar ostas strådniekiem. Ruse (Bulgårija)

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja

kråjumiem, http://www.ushmm.org,

aplük. 2004. 7. nov.)

20. avots

1943. gada 14. oktobrî notika sacelßanas Sobiboras koncentråcijas nometné. To vadîja ebrejsAleksandrs Peçerskis. 600 cilvéku uzbruka ieroçu noliktavai, daudzus apsardze noßåva. Påréjiemetås uz noΩogojumu, ar saviem ermeñiem pårråva to, bet, tikußi aiz dzeloñstieplém, nok¬uvamînu laukå, un gandrîz visi gåja bojå. Tikai 60 ebreju Peçerska vadîbå spéja aiziet meΩos unpievienoties partizåniem. Péc sacelßanås Sobiboras koncentråcijas nometne tika likvidéta.


àÂÛÒ‡ÎËÏ, 2000, Ò. 112–113)

21. avots

Okupétajå Polijå un Padomju Savienîbå gados jauni kurjeri, kuri lielåkoties bija pagrîdespolitisko organizåciju dalîbnieki, izveidoja plaßu saziñas tîklu, kas savienoja izolétos geto.

Íie kurjeri, ce¬ojot ar sveßu vårdu un viltotiem dokumentiem, pårvadåja nelegålus dokumen-tus, pagrîdes laikrakstus un naudu. Tåpat kurjeri pirka un slepeni ieveda geto ieroçus, orga-nizéja nelegålu tipogråfiju darbîbu un organizéja bégßanas.

(Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 12)

22. avots

Vi¬ñas geto neiedomåjami smagos apståk¬os turpinåja strådåt ebreju hospitålis. Geto årstipalîdzéja slimniekiem, kå vien varéja. Galvenais bija novérst infekcijas slimîbu izplatîßanos.[..]

Òoti svarîgi bija nodroßinåt cilvékus ar kvalitatîvu dzeramo üdeni. Tådé¬ geto teritorijåvairåkås vietås tika ierîkoti üdens vårîßanas punkti (téjnîcas). To nozîmi grüti pårvértét. Epi-demiolo©iskais ståvoklis Vi¬ñå bija sareΩ©îts. 1941. gadå pavasara beigås – vasaras såkumåpilsétå plaßi izplatîjås védertîfs un dizentérija. Tikai rudenî izdevås tikt ar to galå. [..]

Notika nemitîga cîña ar badu. DaΩådå veidå – bieΩi vien riskéjot ar dzîvîbu – apmaiñå pretdrébém un citåm mantåm geto piegådåja maizi, kartupe¬us, kåpostus, retos veiksmes gadî-jumos arî zirga ga¬u. Savva¬as augus izmantoja kå C vitamîna avotu. Péc årsta M. Gerßoviçainiciatîvas no alus rauga pårpalikumiem gatavoja B vitamînu. [..]

61


Lai uzturétu geto iedzîvotåju garu, optimismu un cînîtos ar skumjåm un bezcerîbu, regulåritika rîkotas årstu un medmåsu apgaitas. Medi˚i gåja no måjas uz måju, no dzîvok¬a uz dzî-vokli, no istabas uz istabu un pårliecinåja izmocîtos, izsalkußos cilvékus ievérot tîrîbu, sakoptmåjas, pagalmus, sekot atkritumu tvertñu un tualeßu ståvoklim pagalmos.

(á‡Í, å. åÂ‰ËˆËÌÒÍÓÂ ÒÓÔÓÚË‚ÎÂÌËÂ ‚ËÎ¸Ì˛ÒÒÍÓ„Ó „ÂÚÚÓ. ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, 45–46)

23. avots

Fragments no raksta Varßavas pagrîdes laikrakstå

Kas mums ir jådara ßajå situåcijå? [..] Pirmajai grupai jåsniedz iespéja iegüt pamatskolasizglîtîbu. Mums jåorganizé lasîßanas un rakstîßanas kursi jidißå un senebreju valodå, aritmé-tikå utt. Tå mér˚is – ¬aut ielas jaunießiem iepazît sociåli labvélîgu, siltu gaisotni, iespéjamilabåkå veidå parüpéties par viñu nåkotni, attîstît viños solidaritåtes un atbildîbas jütas. Ardziedåßanas un spé¬u palîdzîbu mums jårada jauneklîga atmosféra ebreju jaunajai paaudzei,kura ir priekßlaicîgi novecojusi. [..]

Un pédéjais: mums ir jåapvieno labåkå ebreju jaunatnes da¬a – tie, kuri jau ir baudîjußiizglîtîbu müsu kustîbå, un jåizveido no viñiem kadri, kas ir gatavi cîñai, gatavi rådît ce¬ucitiem ebreju jaunießiem..

(Fragments no R. Domska (T. BoΩikovska) raksta Varßavas pagrîdes kustîbas Dror-He-Halutz nelegålajå

laikrakstå “Dror” (Nr. 3, aug., 1940), Yad Vashem arhîvs, JM/215/1)

24. avots

Pretoßanås Rîgas geto

1942. gadå Rîgas geto bija nobriedis sacelßanås plåns.. Taçu vairåki Latvijas ebreji, kuri ßimplånam nepiekrita, tå vietå, lai paliktu un piedalîtos plånotajå sacelßanås norisé, kravasautomaßînå izbéga no geto, cerot pievienoties partizåniem. Negaidîti viñi uzdürås våcuslépnim un nogalinåja vairåkus våcießus. Tådé¬ våcießi sarîkoja negaidîtu geto pårmekléßanu.Nacisti atklåja plaßu ieroçu glabåtavu un pat labi nosléptu nelielu novecojußu lielgabalu, kastika glabåts bunkurå, kurå varéja nok¬üt caur kråsni. Ieroçi bija ienesti nelegåli pa da¬åm. Toizdarîja strådnieki, kuri bija nodarbinåti Pulvertornî – ieroçu un munîcijas noliktavå.Pårmeklétåji atrada arî sarakstu ar cilvékiem, kas bija izstrådåjußi sacelßanås plånu, unvairåkas kartes ar straté©iskiem objektiem, kuriem bija plånots uzbrukt.

(Schneider, G. Journey into Terror. Story of the Riga Ghetto. New York, 1979, p. 97)

62

5. grupa

25. avots

1943. gada vasarå organizétais Ebreju le©ions, Dienvidslåvija


http:// www.ushmm.org, aplük. 2004, 7. nov.)

26. avots

Pretoßanås kustîba Krakovas geto

Pretoßanås kustîba Krakovas geto radås vienlaikus ar paßa geto izveidi.

Såkotnéji pagrîdes darbîba bija orientéta uz izglîtojoßu pasåkumu veikßanu un sociålåspalîdzîbas sniegßanu. Taçu 1942. gada oktobrî Ebreju cîñas organizåcija (Zydowska

Organizacja Bojowa, ZOB), no Varßavas ZOB neatkarîga pagrîdes organizåcija, plånoja såktcîñu pret våcießiem. ZOB noléma cînîties nevis ierobeΩotajå geto teritorijå, bet gan izmantotgeto kå båzi, no kuras uzbrukt mér˚iem viså pilsétå. Pats nozîmîgåkais ZOB uzbrukumsnotika Krakovas centrå, kafejnîcå “Cyganeria”, kuru bija iecienîjußi våcu virsnieki.

Krakovas geto cînîtåji mé©inåja arî pievienoties partizånu grupåm, kuras darbojås Krakovasapkaimé. Vairåkås sadursmés ar våcießiem ebreju pagrîdes cînîtåji cieta smagus zaudéjumus.1944. gada rudenî dzîvi palikußie pretoßanås kustîbas dalîbnieki izbéga no Polijas, ß˚érsojakaimiñzemi Slovåkiju un nonåca Ungårijå, kur viñi pievienojås ebreju pretoßanås grupåmBudapeßtå.

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http:// www.ushmm.org, aplük. 2004, 7. nov.)

27. avots

Man nåcås k¬üt par aculiecinieku tam, kå Rîgas geto dzima daudzas nerimstoßu såpju dzies-mas. Tas notika péc tam, kad no geto bija izvestas sievietes un bérni, kurus – kå péc tam no-skaidrojås – zvériski nogalinåja Rumbulå pie Rîgas. Íîs dziesmas bija kå rekviéms nevainîginoslepkavotajiem.. Íîs raudu dziesmas zina ikviens, kam nåcies piedzîvot ßo Rîgas getotra©édiju.

(ÇÂÒÚÂÏ‡ÌËÒ, å. åÓÚË‚˚ Â‚ÂÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓÌ‡Î¸ÌÓ„Ó Ò‡ÏÓÒÓÁÌ‡ÌËfl ‚ ÔÓ˝ÁËË ïÓÎÓÍÓÒÚ‡ ‚ ã‡Ú‚ËË.

ãÂı‡ËÏ, ‹ 5, 2000, Ò. 50)

63


28. avots

Dzeja kå garîgås pretoßanås forma

Kåds jauns dzejnieks Terezienßtaté (Theresienstadt) uzrakstîja dzejoli ar nosaukumu “Ilgaspéc måjåm”:

Ielås pastaigåjas cilvéki,Péc katra, kuru satiekat, uzreiz var pateikt –Íeit ir geto, Òaunuma un bai¬u pårñemta vieta.Íeit ir maz édiena un daudz kå trükst,Pamazåm jüti, ka büt dzîvam – tas ir gods.Taçu padoties nedrîkst neviens!Pasaule mainås, un laiki mainås.Visi joprojåm ceram, ka pienåks laiks,Un més atkal dosimies måjås.Tagad es zinu, cik måjas ir mî¬as,Un bieΩi atceros tås.(Resistance during the Holocaust. Washington, D.C.: US Holocaust Memorial Museum, p. 38)

29. avots

1942. gada janvårî Tulüzå, Francijå, tika nodibinåta “Armee Juive” (ebreju armija). Francijasebreju partizånu grupa. To veidoja cionistu jaunießu kustîbas dalîbnieki. “Armee Juive”

darbojås Tulüzå un tås apkaimé, Nicå, Lionå, Parîzé. Tås dalîbnieki nelegåli ieveda nauduno Íveices Francijå, lai palîdzétu ebrejiem slépties. Íådå ce¬å vismaz 500 ebreju un arîneebreju tika slepus ievesti neitrålajå Spånijå. 1944. gadå “Armee Juive” piedalîjås sacelßanåsaktos pret våcießiem Parîzé, Lionå un Tulüzå.

Arî ebreju komunistu vienîba “Solidarite” veica uzbrukumus våcu armijas personålamParîzé. Daudzi ebreji pievienojås Francijas pretoßanås kustîbai.

(http://www.yadvashem.org.il/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205822.pdf, aplük. 2004, 7. nov.)

Austrumeiropå daudzi ebreji izrådîja pretoßanos, pievienojoties partizånu vienîbåm,savukårt Rietumeiropå daudzi iesaistîjås Francijas un Be¬©ijas pagrîdes kustîbås.

(Shoah Resource Center, The International School for Holocaust Studies 3/1,

http://www.ushmm.org/wlc/en/index.php?lang=en&ModuleId=10005441, aplük. 2004, 7. nov)

30. avots

Vésturnieks Emanuels Ringelblüms Varßavas geto izveidoja slepenu arhîvu Oneg Shabbat,kurå tika glabåti materiåli, kas dokumentéja dzîvi Varßavas geto. Daudzi geto iemîtnieki –pieméram, Haims Kaplans Varßavå – rakstîja dienasgråmatu.

Kad nacisti mé©inåja izmantot Ímariahu Kaçerginski (Shmaryahu Kaczerginski) un Abraha-mu Suckeveru (Abraham Sutzkever), lai viñi atlasîtu vértîgås gråmatas, kuras tad tiktukonfiscétas, ßie divi Vi¬ñas rakstnieki izglåba aptuveni 8000 gråmatu. Laikå, kad abi slépåsmeΩos, viñi intervéja partizånus un pierakstîja viñu ståstîjumus.


http://www.ushmm.org/wlc/en/index.php?lang=en&ModuleId=10005213, aplük. 2004, 7. nov.)

64

31. avots

Varßavas geto pagrîdes avîze

Attélå redzama avîzes pirmå lappuse, avîze tikusi pasléptapo¬u gråmatå.


65


Glåbéji: “Mîli savu tuvåko”

1. avots

Fakts, ka våcu okupåcijas apståk¬os bija cilvéki, kas paßaizliedzîgi riskéja ar savu dzîvîbu, laiglåbtu ebrejus, nozîméja pretoßanos nacistu plåniem iznîcinåt ebrejus. Palîdzîba ebrejiembija pretlikumîga un apdraudéja visu glåbéja ©imeni. Un tomér katrå okupétajå Eiropasvalstî bija cilvéki, kas glåba ebrejus. Svarîgi atzîmét, ka gandrîz visiem ebrejiem, kam izdevåsizdzîvot holokaustå, ir tikusi sniegta tå vai cita veida palîdzîba.

(Péc: Tec, Nechama. A glimmer of lights, http://www1.yadvashem.org.il/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-

%20699.pdf, aplük. 2004, 11. nov.)

Daudziem ebrejiem, kas izdzîvoja 1939.–1945. gada nacistiskås iekårtas laikå, par savudzîvîbu ir jåpateicas neebrejiem. Par palîdzîbas sniegßanu ebrejiem draudéja nåvessods, îpaßiPolijå un Austrumeiropå. Daudzi simti neebreju tika nogalinåti tådé¬, ka centås palîdzétebrejiem.

(Gilbert, Martin. The Righteous: the Unsung Heroes of the Holocaust. New York: An Owl Book, Henry Holt

and Company, LLC, 2004, p. xvi)

Bez lîdzcilvéku palîdzîbas ebreji nespéja izglåbties. Ebreju glåbéji riskéja ar savu un savas©imenes brîvîbu, îpaßumu un dzîvîbu.

(Yahil, Leni. The Holocaust: the Fate of European Jewry. New York: Oxford University Press, 1990. p. 591)

[..] Desmitiem cilvéku nobendéßanai pietiek ar vienu ßåvéju, bet kaut viena vajåtå glåbßanaivajadzîga daudzu cilvéku solidaritåte, gatavîba gadiem atteikties no normålas dzîves un riskétar visu, kas cilvékam ir dårgs.

(No muzejå “Ebreji Latvijå” iekårtotås izstådes “Ebreji mainîgajå pasaulé” materiåliem)

2. avots

Belostokå, pirmajå Austrumpolijas pilsétå, kuru okupéja våcießi, simtiem ebreju tika sadzîtipilsétas galvenajå sinagogå, kas tika aizslégta un aizdedzinåta. Kamér SS vîri ßåva uz tiem,kas mé©inåja glåbties ékas fasådes pusé, kåds po¬u kristietis, kura vårds nav zinåms un kurßsinagogå veica daΩådus gadîjuma darbus, ékas aizmuguré atvéra nelielu lodziñu, tådéjådidodot iespéju vairåkiem desmitiem ebreju izbégt no nåves. [..]

66

Po¬u måszinîbu studente Iréne Gute Opdike strådåja våcu civilpårvaldes ve¬as mazgåtavåAustrumgalîcijas pilsétå Tarnopolé.

Tå kå mazgåtava atradås netålu no geto, tajå piespiedu darbå strådåja arî geto iemîtnieces.Iréne sagådåja ebreju darbiniecém speciålas pases, kas ¬åva viñåm kopå savåm ©imenématståt geto un uzturéties ve¬as mazgåtavå laikå, kad geto notika deportåcijas akcijas.

(Péc: Gilbert, Martin. The Righteous: the Unsung Heroes of the Holocaust. New York: An Owl Book, Henry

Holt and Company, LLC, 2004, pp. 3, 44–45)

Ruta Fostere bija Våcijas ebrejiete, kuru 1941. gadå deportéja uz Rîgas geto. Viña strådåjageto slimnîcå par medmåsu. Nacisti aizliedza geto iemîtniecém dzemdét bérnus, bet tåsebrejietes, kas tomér palika ståvoklî, tika nogalinåtas. Lai glåbtu vismaz sievießu dzîvîbu,Ruta un citas måsiñas slepeni veica abortus.

“Més bijåm divdesmit medmåsas – divi vîrießi un astoñpadsmit sievietes. [..] Més veicåmdaudz operåciju un arî daudz abortu, jo nevienai nebija at¬auts dzemdét bérnu. Sievietém,kas gaidîja bérniñu vél pirms ienåkßanas geto vai palika ståvoklî no saviem vîriem (geto) [..],vajadzéja pårtraukt grütniecîbu. Tåpéc bija daudz abortu.”

(Péc: http://www.bl.uk/services/learning/curriculum/voices/audiofoster2.html#audio, aplük. 2004. 9. nov.)

3. avots

Ukrainas pilsétå Òvovå ebreju zénam Zvi Çameidesam palîdzéja vairåki glåbéji, tostarp müksbrålis Bojarskis, kurß viñam måcîja kristietîbas pamatus un uzlaboja zinåßanas ukraiñuvalodå, kuru zénam vajadzéja zinåt labi, ja viñß gribéja uzdoties par ukraiñu kristieti. [..]

Ebreju bérnu iznîcinåßanas laikå Kauñå lietuvießu årsts un pilsétas zîdaiñu nama vadîtåjsPetrs Baublis riskéja ar paßa dzîvîbu un savas ©imenes droßîbu, slepeni izvedot ebreju bérnusno geto un slépjot viñus zîdaiñu namå. [..] Dakterim Baublim bija vairåki tuvi draugi Lietu-vas Romas kato¬u garîdzniecîbas aprindås; viñß sagådåja dzimßanas apliecîbas, kuras prieste-ri parakstîja un apzîmogoja ar baznîcas zîmogiem, apliecinot, ka visi bérni ir kristießi.


Holt and Company, LLC, 2004, pp. 38, 97)

4. avots

Laikå no 1943. gada 27. februåra Berlînes gestapo bija notvéris 4700 ebreju vîrießu, kuri bijaprecéjußies ar årietém. Viñus turéja savåkßanas un aizturéßanas punktå, lai péc tam deportétuuz nåves nometni. Taçu pie ékas sapulcéjås viñu årießu sievas – apméram divi tükstoßi – unpieprasîja vîrus atbrîvot. Tå viñas tur ståvéja veselu nedé¬u, atsakoties iet projåm, kamér viñuvîri netiks palaisti brîvîbå. 6. martå Dr. Gebelss, Våcijas propagandas ministrs un viens nopaßiem aktîvåkajiem antiebrejiskås lînijas sekotåjiem Hitleram tuvåko cilvéku lokå, padevås.Tådéjådi visi 4700 ebreju vîri izdzîvoja un pårlaida kara gadus Berlîné. [..]

Ievérojams atbalsts ebrejiem tika sniegts Dånijå. Reiz, kad Kopenhågenas ielå viens nacistsnotvéra kådu ebreju, saniknotais pülis lika viñam ebreju nodot dåñu policijå, kas vélåk palî-dzéja tam izbégt. [..]

Kad viså Francijå såkås ebreju deportåcijas, kåda françu katoliete Marija-Roza Ûineste, kasdzîvoja netålu no Tulüzas, ar savu divriteni nobrauca daudzus kilometrus, lai apkårtéjåsdraudzés nogådåtu Montobanas bîskapa Pjéra-Marî Teå slepeno véstuli, kurå viñß nosodîja

67


ebreju varmåcîgo pårvietoßanu, uzskatot, ka pret viñiem izturas kå pret meΩonîgiem zvé-riem, un aicinåja kato¬us aizsargåt savus lîdzpilsoñus. Marija-Roza divas dienas no agra rîtalîdz vélam vakaram brauca bez apståjas, tådéjådi nodroßinot to, ka svétdienas dievkalpojumåbîskapa véstule tika nolasîta vairåk nekå 40 draudzés.


Holt and Company, LLC, 2004, pp. 191–192, 258, 267)

5. avots

Raksts våcu avîzé 1944. gada 28. augustå

Likvidéta ebreju banda

Droßîbas policija un SD nåkusi klajå ar paziñojumu: pamatojoties uz veikto izmekléßanu,24. augustå tika iznîcinåta ebreju banda, ko veidoja 6 ebreji un viena ebrejiete. Visi viñi slé-pås kådå Rîgas dzîvoklî Peldu ielå 15. Visiem vîrießiem bija revolveri, un aresta brîdî viñi så-ka ßaut uz droßîbas policijas darbiniekiem. Viens no policistiem guva nåvéjoßu ievainojumu.Divi ebreji, kas izrådîja pretoßanos, tika nogalinåti, bet påréjie centås iebégt tuvéjos namos.[..] Tika pårmeklétas visas ékas no pagraba lîdz béniñiem. Visi paslépußies ebreju bandasdalîbnieki tika aizturéti [..]. Ir arestéta arî dzîvok¬a îpaßniece latviete Anna Pole, kas slépaebrejus un apgådåja viñus ar édienu. Viña sañems pelnîtu sodu. Ir aizturéti arî visi Peldu ielas15. nama iemîtnieki. Arestétie ebreji, kå arî viñu slépéji uzreiz péc izmekléßanas tiks nodotitiesai.

(ÉÓÒÒÏ‡Ì, Ç. Ë à. ùÂÌ·Û„. óÂÌ‡fl ÍÌË„‡. äËÂ‚, 1991, Ò. 324–325)

6. avots

[..] Apméram péc stundas es nonåcu pie nelielas, tumßas måjiñas. Piegåju tuvåk un ielükojoslogå. Jå, iekßå bija cilvéki. Es pieklauvéju, un pie durvîm pienåca vecs zemnieks.

“Vai jüs man neat¬autu ienåkt uz brîtiñu apsildîties,” es lüdzos.

“Jå, protams, nåc iekßå,” viñß teica, aizverot aiz manis durvis. “Nåc, sédies pie kråsns, es nu-pat ieküru uguni.”

Viñß izvilka ˚eblîti. “Te, te, sédi uz ˚eblîßa, klona grîda ir auksta un mitra. Uz kurieni iedama?”

Es neizturéju un såku raudåt. Raudåju ilgi. Likås, ka ir pagåjusi müΩîba, kopß dzirdéju kådulîdzjütîgu balsi. Valdot elsas, es izståstîju viñam visu, kas ar mani bija noticis. Viñß ar lieluiejütîbu manî klausîjås un bija satriekts, kad sîki izståstîju, kå notika masu iznîcinåßana.

“Nabaga bérns, nabaga bérns,” viñß visu laiku pie sevis purpinåja, “necilvéki, zvéri, slepkavas!”

“Tu droßi vien esi izsalkusi,” viñß teica, kad es apklusu. “Tülît pat es tev kaut ko pagatavoßu.”

Kad Frîda bija paédusi, vecais vîrs viñu paslépa, un pats aizgåja pasaukt délu un vedeklu. Frîda

momentå iemiga.

“Jaunkundz, jaunkundz, celieties augßå!” jauns zemnieks man viegli piebikstîja. “Gulét ßeit,måjås, jums ir bîstami. Mums ir droßåka vieta. Müsu uzvårds ir Bérziñß.”

Tas bija vecå vîra déls, turpat blakus ståvéja viña sieva.. Es kritu jaunajai sievietei ap kaklu unasaråm acîs sküpstîju viñu. Més visi raudåjåm. Varéja redzét, ka viñi visi ir labsirdîgi ¬audis.[..]

Viñi ierådîja man vietu klétsaugßå.

68

“Te ir droßåk. Ierocies sienå, tur tu büsi siltumå un droßîbå. Nekad nevar zinåt, kad varuznåkt pårbaudes.” [..]

Es paliku klétsaugßå veselu nedé¬u. Katru rîtu Bérziñi mani apciemoja un atnesa pårtiku unüdeni visai dienai. Viñi mani iepazîstinåja arî ar savu måti, kas bija jau krietnos gados, uncitiem radiem.

Viss bija pat påråk labi, tå tas nevaréja turpinåties. Tad mani draugi sañéma jaunu rîkojumu.Tajå bija teikts, ka ikviens îpaßnieks ir atbildîgs par katru cilvéku, kas atrodas viña måjå vaiuz viña zemes. Ja kåds neat¬auti sléps personu, kurai nav dokumentu vai arî kura navre©istréta, tas tiks sodîts ar nåvi.

Man bija jåpamet ßie brînumjaukie cilvéki. Bérziñi iedeva man vecu mételi, vilnas cimdus,lielu paßaustu vilnas segu ar bårkstîm. Viñi iedeva man arî pårtiku. [..]

Man nåcås aiziet. Bérziñi jutås vainîgi. [..]

Frîda pårlaida nakti meΩå, uzråpusies kokå.

Tå bija ¬oti auksta nakts. [..] Aukstums bija sagråbis mani cießi jo cießi. Es vairs nejutu savasrokas un kåjas. Es nolécu no koka un såku åtri kustéties, lîdz asinsrite atjaunojås. Mani lo-cek¬i såpés trîcéja. Paldies Dievam, nebiju nosaldéjusi ne rokas, ne kåjas. [..]

Såka aust, un Frîda pamanîja divas sievietes, kas tuvojås meΩam. Viñas vilka nelielas ragaviñas.

Sievietes våca malku. Kad viñas pienåca tuvåk, Frîda ieraudzîja, ka tås ir vecå Bérziñu måte un

viñas vedekla.

Noklausîjußås, kå es pårlaidu nakti meΩå un gandrîz nosalu lîdz nåvei, viñas noléma arîturpmåk man palîdzét.

“Kådu laiku tu paliksi pie mums,” teica vecå Bérziñu måte. [..]

“Més tevi ßonakt gaidîsim, taçu esi uzmanîga. Visapkårt ir daudz acu un ausu.”

[..] Naktî es pieklauvéju pie måjas durvîm. Vecie Bérziñi mani jau gaidîja. Tiklîdz es ienåcumåjås, mani apñéma siltums, kas plüda no kråsns, kå arî siltums, ko izstaroja cilvéku drau-dzîba. Riskéjot ar savu dzîvîbu, ßie ¬audis ielaida mani, pilnîgi sveßu cilvéku, savå måjå! [..]

(Michelson, Frida. I Survived Rumbuli. New York: Holocaust Library, 1979, pp. 100–104)

7. avots

1953. gadå Izraélas parlaments Knesets nodibinåja Holokausta mocek¬u un varoñu piemiñasorganizåciju “Yad Vashem”. Íîs organizåcijas uzdevums ir våkt liecîbas un dokumentus parebreju dzîvi holokausta laikå, saglabåjot katra bojå gåjußå ebreja – un viñu bija seßi miljoni –piemiñu. “Yad Vashem” arhîvi, bibliotékas, skola un muzeji ir atgådinåjums par holokaustu,tie nodroßina holokausta atceri.

Viena no “Yad Vashem” funkcijåm ir arî noskaidrot neebrejus – ebreju glåbéjus un pieß˚irtviñiem augsto goda nosaukumu “Taisnîgais starp tautåm”. Apbalvojuma sañemßanai ir ßådikritériji: tå bija palîdzîba dzîvîbas glåbßanå; glåbéjs riskéja ar savu dzîvîbu; glåbéjs palîdzéja,nesañemot par to atlîdzîbu, u.tml. Kopumå ßis goda nosaukums ir pieß˚irts aptuveni 15 tük-stoßiem glåbéju, tostarp arî 93 Latvijas iedzîvotåjiem.

Lai gan goda nosaukumu “Taisnîgais starp tautåm” sañem tikai tie glåbéji, kuru veikums bijaårkårtéjs, slavéjami ir pilnîgi visi paßaizliedzîgie cilvéki, kas sniedza nesavtîgu palîdzîbu.Jåatceras, ka goda nosaukumu ir sañémusi labi ja desmitå da¬a ebreju glåbéju. Kåpéc tik maz?

69


Daudzi no viñiem nedomå, ka bütu izrådîjußi varonîbu, bet uzskata, ka rîkojußies vien tå, kåjårîkojas ikvienam situåcijå, kad nåkas sastapties ar citu cilvéku pazemoßanu, draudiem viñudzîvîbai. Daudzu glåbéju vårdi joprojåm ir nezinåmi.

(Péc http://www.yadvashem.org/odot_pdf/Microsoft%20Word%20-%205829.pdf materiåliem, aplük.

2004, 11. nov.)

8. avots

Lai cik smags un bîstams bütu lémums k¬üt par glåbéju, fakts, ka ne viens vien atrada sevîdrosmi to darît, apliecina, ka paståvéja savveida izvéles brîvîba un ka ebreju glåbßana Våcijåun okupétajå Eiropå nebija neiespéjama. [..]

Glåbéji bija vienkårßi cilvéki. Lielåkå da¬a no viñiem nebija ideålisti, kuri vélas atrisinåtpasaules problémas, bet gan cilvéki, kam rüpéja apkårtéjie. [..] Viñi nebija svétie, bet cilvéki,un tießi viñu cilvécîba ir tas, kas aizkustina un kalpo mums par paraugu.



Latgalé glåbéji bija latvießi, krievi, po¬i. Galvenokårt tie bija zemnieki, nelielu pilsétu noma-les iedzîvotåji, ne îpaßi turîgi. Parasti glåbéji bija ticîgi ¬audis, kas uzskatîja, ka nodot cilvé-ku – tå nav kristießa cienîga rîcîba. Vecuma ziñå tie pamatå bija vidéjås, retåk – vecåkåspaaudzes pårståvji. Lîdztekus glåbéjiem atzinîbu un cieñu pelna ¬audis, kas juta lîdzi un mé-©inåja ebrejiem palîdzét. Lielåkoties tås bija sievietes. Ebreju glåbéji péc kara bieΩi vien ne-sañéma padomju varas institüciju atbalstu, tika vajåti. Tåpéc viñi slépa savu rîcîbu un nevienmér sañéma nosaukumu Taisnpråtîgais starp tautåm.

(Roçko, Josifs. Holokausts müsdienu sabiedrîbas apziñå. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko


holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 27. lpp. Latvijas Vésturnieku komisijas

raksti, 12. séj.)

70

Darba lapa Nr. 1

Ebreju glåbßana

Valsts (ja iespéjams, arîpilséta)

Glåbéja vårds Glåbéja nodarboßanås Kådå veidå glåbéjspalîdzéja?

71


Darba lapa Nr. 2

Lémumu pieñemßanas koks

Mér˚i/vértîbas

Sekas

Pozitîvas

Negatîvas

Sekas

Pozitîvas

Negatîvas

Sekas

Pozitîvas

Negatîvas

Izvéle Izvéle Izvéle

Jautåjums, par kuru jåpieñem lémums

72

Pretoßanås holokaustam

1. avots

Martina Nîmollera dzejolis

Izlasiet våcu protestantu måcîtåja Martina Nîmollera (Martin Niemoller) dzejoli un atbildietuz jautåjumiem!

Vispirms viñi atnåca péc sociålistiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu sociålists.

Tad viñi atnåca péc arodbiedrîbu biedriem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu arodbiedrîbasbiedrs.

Tad viñi atnåca péc ebrejiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu ebrejs.

Tad viñi atnåca péc manis, un nebija palicis neviena, kas aizbilstu vårdu par mani.

1. Kåda ir ßî dzejo¬a galvenå ideja?

2. Kas, jüsupråt, pamudinåjis autoru sarakstît ßo dzejoli?

2. avots

Dånijas ebreju glåbßana

Viena no laivåm, ar kuru 1943. gadå tika

izglåbti Dånijas ebreji

Dånijas karalis Kristiåns X, kas iebilda pret ebreju

deportåciju no Dånijas

73

(Visi attéli no ASV Holokausta piemiñas muzeja kolekcijas, http://www. ushmm.org, aplük. 2004, 11. nov.)

Izlasiet 3. un 4. avotu! Kå fotoattéli (2. avots) un V. Lifßica dzejolis (3. avots) papildinapamattekstu (4. avots)?

3. avots

Dånijas le©enda

Våcießi ieñéma pilsétu,

Bez kaujas, viegli, it kå garåmejot,

Un tikai saujiña gvardu,

Melnås låçådas cepurés térpußies,

Savu posteni pilspriekßå neatståja

Un no klamzîgajåm, arhaiskajåm karabîném

Atklåja uguni uz ienaidnieku.

Kopenhågena pieklusa,

Pacélås cenas pårtikai, gåzei.

Vakara tumså tukßajå ostå

Ienåca zemüdenes.

Un naktî tika izkårta pavéle,

Ar zîmogiem un parakstiem:

Visiem ebrejiem uz piedurknes

Büs jånéså apséjs ar dzeltenu zîmi.

Dzirdéja valodas skanam: ebrejiem pavéle ßî

Iezîmé såkumu beigåm.

Bet noteiktå dienå notiek lietas,

Dånijas ebreju glåbßana 1943. gada rudenî

Dåñu jürnieki vienå no laivåm dåñu

ebreju glåbßanas operåcijas laikå,

1943. g.

74

Kas ßodien kå pasaka ß˚iet –

No pils iznåk karalis,

Un solî nesteidzîgå

Dodas pastaigå pa pilsétu,

Uz piedurknes viñam labi redzamå vietå –

Apséjs ar dzelteno zîmi.

(ãËÙ¯Ëˆ, Ç. Ñ‡ÚÒÍ‡fl ÎÂ„ÂÌ‰‡. Ç ÍÌ.: äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. äÌË„‡ ÒÔ‡Ò‡ÚÂÎÂÈ, ˜. 3.

ûÏ‡Î‡, 2000, Ò. 41)

4. avots

Dåñu viedoklis:

uzbrukums Dånijas ebrejiem ir uzbrukums Dånijas vienotîbai

Nacisti iekaroja Dåniju 1940. gada 9. aprîlî. Tå kå viñi uzskatîja dåñus par “årießiem”,“nordisko rasi”, kas bütîbå ir lîdzvértîga våcießiem, attieksme pret Dåniju nebija påråkstrikta. Monarhija joprojåm paståvéja, darbojås arî parlaments. Dåñi pretojås visiem nacifi-kåcijas mé©inåjumiem. Kå nacisti vélåk Ωélojås, dåñi netika izrådîjußi ne mazåko izpratni parnacisma principiem. Faktiski 8000 Dånijas ebrejus aizståvéja pati Dånijas tauta. [..]

1943. gada vasaras beigås våcießi gatavojås deportét Dånijas ebrejus. 17. septembrî, nerau-goties uz ¬oti noteiktajiem dåñu iebildumiem, nacisti konfiscéja Kopenhågenas ebrejukopienas kartotéku.[..]

Nacistu ku©i, kuri bija ieradußies Kopenhågenas ostå péc ebrejiem, gaidîja veltîgi. Naktî no1. uz 2. oktobri nacisti no˚éra tikai 248 cilvékus. Dåñu pagrîdes organizåcijas bija pårvieto-jußas 7229 ebrejus un 686 viñu dzîvesbiedrus neebrejus uz Zviedriju.[..]

Laika gaitå pretoßanås kustîba Dånijå k¬uva vienotåka un organizétåka. Skolotåjs Bertelsensvadîja glåbßanas akciju, kuras ietvaros triju nedé¬u laikå tika izglåbts aptuveni 700 cilvéku.Tåpat ¬oti aktîvi bija protestantu måcîtåji, arodbiedrîbu aktîvisti, årsti un medmåsas. Dåñiapsargåja ebreju måjok¬us un viñu iedzîvi, no sinagogåm izglåba Toras ru¬¬us. [..]

Ebreji bija Dånijas pilsoñi, Dånijas valsts bija uzñémusies viñu aizsardzîbu, tådé¬ visu, kasbija vérsts pret ebrejiem, dåñi uztvéra kå uzbrukumu savai nacionålajai vienotîbai.

(Bauer, Yehuda. A History of the Holocaust. New York, 1982, pp. 293–295)

75


5. avots

Neebreji, kas palîdzéja izglåbt ebrejus, 1939–1945

Aplükojiet karti un atbildiet uz jautåjumiem darba lapå Nr. 2. “Kartes analîze”!

Cipars aplîtî noråda cilvéku skaitu konkrétajå valstî, kuriem pieß˚irts augstais Izraélas valstsgoda nosaukums “Taisnîgais starp tautåm”.

(Gilbert, Martin. The Routledge Atlas of the Holocaust. 3rd ed. London; New York, 2002, map 316)

76

6. avots

Ebreju glåbßana holokausta laikå Latvijå

Fragments no ekspozîcijas muzejå “Ebreji Latvijå”.

7. avots

Je¬enas Volodinas atmiñas. “Tu biji manå sirdî, déls!”

Kara laikå Volodinu ©imene izglåba ebreju zénu

Garijs piedzima 1941. gada oktobra beigås Rîgå, Linas-Cedeck slimnîcå. Kad Jevgeñija atnåca apciemot savu draudzeni, pa tukßajiem gaiteñiem staigåja vîri melnås.. uniformås. “Kur irRuta Zaliksone?” – sieviete jautåja. “Viñu kaut kur aizveda,” – atbildéja årsts, izvairîdamiesno skatiena.

“Bet kur ir bérns? Bérnam taçu vajadzéja büt jau piedzimußam!”

“Bérns nomira dzemdîbås,” atbildéja årsts, joprojåm nespédams paskatîties acîs.

Pékßñi vienå no tumßajiem koridoriem parådîjås vecs ebrejs – ginekologs, un viña trîcoßajåsrokås bija mazs sainîtis.

“Ruta teica: “Iedod viñu manai krievu draudzenei.” Viña zinåja, ka jüs atnåksiet.”

“Man toreiz bija 12 gadu. Més ar téti ståvéjåm pie ieejas un uztraucåmies par mammu,” cen-ßas atceréties Je¬ena Bobkoviça (dz. Volodina). Bija skaidrs, ka slimnîcå notiek kaut kas ne-lågs. Karavîri skraidîja ßurpu turpu, pie vårtiem ståvéja sargi. Pékßñi atvérås durvis un iznåca

77


mana måte. Viña turéja rokås zîdaini zilå sedziñå. Viña léni nonåca lejå pa kåpném un iedevavirsniekam kådu dokumentu. Vélåk es uzzinåju, ka vecais ginekologs ir uzrakstîjis måteiizziñu, ka viña ir dzemdéjusi bérnu ßajå slimnîcå. Måte acîmredzami nervozéja un uzkrîtoßiska¬å balsî runåja ar virsnieku. Müsu ©imené viena no vecmåmiñåm bija våciete, tåpéc mésvisi brîvi runåjåm våciski. [..]

Dîvains liktenis bija radîjis ß˚irtni bijußo kaimiñu, draugu un kolé©u starpå. Vieni uz darbudevås pa ietvi, citi gåja pa ielas braucamo da¬u – tas bija ce¬ß pretî nåvei. Vienubrîd ßie ce¬ikrustojås. Krustojumå geto ebreji iejuka garåmgåjéju vidü, un no pü¬a varéja dzirdétsaucienus: “Dodiet bérnus!” – Je¬enas kundze turpina ståstu. Un daΩas måtes atlaida va¬åsava bérna rociñu un gåja tålåk, cînoties ar vélmi pédéjo reizi atskatîties uz savu délu vaimeitu.

Lai nebütu nekådu aizdomu, Garijs tika kristîts baznîcå.., un viñam iedeva senu krievu vårduGavriils. Uz visiem ziñkårîgo jautåjumiem måtei bija viena atbilde: “Vai tad jüs neatceraties,cik resna es biju?” Tomér draudi tikt atmaskotiem bija påråk lieli.

Pirmais, kam radås aizdomas, bija sétnieks: “Våcu kungi atnåks uz müsu måju, un jüsu puikair tik tumßs – tå kå tåds mazs ebrejs.” Visai drîz müsu måjås ieradås kåds esesietis.

“Viñi neticéja nedz dzimßanas apliecîbai, nedz müsu vårdiem, un to nemaz neslépa,” saka Je-¬ena Mihailovna. Tad mana måte pateica, ka Garijs ir viñas bråléna Viktora déls. Viñß bijavienîgais müsu ©imené, kurß bija tumsnéjs, ar tumßiem matiem. Dzîve ir sareΩ©îta, viñß navvaréjis uzturét bérnu un tådé¬ atdevis to savai måsîcai. Taçu esesietis nomierinåjås tikai tad,kad bija veiktas asins analîzes. Dievs sadzirdéja müsu lügßanas, un bija noticis brînums –Garijam bija tåda pati asins grupa kå Viktoram.

Tagad bérnu varéja izvest pastaigåties vai vienkårßi aiziet ar viñu uz parku. Tika uzñemta unikålafotogråfija – Garijs bereté un glîti izgludinåtå uzvalciñå smaidîdams ståv, un viñam aiz mugurasir rådîtåji ar uzrakstiem våcu valodå. Fotogråfija datéta ar 1944. gadu. Íajå gadå vairs nebija nedzgeto, nedz arî tå nelaimîgo iemîtnieku. Péc kara ©imene oficiåli adoptéja Gariju. [..]

Geto drümå éna vairs neaptumßoja viña dzîvi. Tomér joprojåm bija cilvéki, kuri nevaréja at-rast ideolo©isku vai kådu citu izskaidrojumu savam naidam, un kåpñu telpå steigßus çukstéja:“Visi tavå ©imené ir gaißmataini, bet tu esi tumßmatains... Né, tu neesi no viñu dzimtas, né...Un es neatceros, ka tava måte bütu bijusi ståvoklî...” Íådas runas Gariju satrauca, reiz viñßpavaicåja: “Mammît, Òe¬a un ˆina bija tavå véderå, bet kur es biju?” Un måte atbildéja: “Tubiji manå sirdî, déls.”

Tikai tad, kad Garijam apritéja 18 gadu, visa ©imene sapulcéjås pie lielå galda, lai paståstîtuviñam patiesîbu. Par viña vectévu – rabînu. Par tévu – kapteini, kura ku©is nogrima Baltijasjürå tießi pirms kara. Un par ginekologu, kurß, puiséna måtes pierunåts, pañéma zîdaini unatdeva to viñas labåkajai draudzenei.

(Péc:ÇÂÒÚË ÒÂ„Ó‰Ìfl, 2002, 30. I)

78

8. avots

Bernharda Presa atmiñas

Kådu dienu müsu måjås gluΩi negaidîti ieradås Erna Krümiñas kundze, Latvijas Universitåtesarhitektüras profesora sieva. Müsu ©imenes bija pazîstamas diezgan virspuséji. Mans tévs daΩasreizes tika årstéjis profesoru Krümiñu, savukårt måte bija tikusies ar viña sievu itå¬u valodaskursos. Viña piedåvåja paslépt savås måjås visas manu vecåku vértslietas. Krümiñas kundze,kurai bija plaßi sakari Latvijas inteli©ences aprindås, daudz labåk par maniem vecåkiem saprata,ka notiek cîña par dzîvîbu vai nåvi, un tas ir jautåjums par izdzîvoßanu vai bojåeju. [..]

Péc tam, kad 1941. gada 30. novembrî müsu nelielå grupa tika aizvesta uz Mazo geto, kådaskoka måjas pirmajå ståvå més atradåm tukßu istabu un tur iemitinåjåmies. Naktî més izklå-jåm uz kailås grîdas segas un guléjåm, ietinußies méte¬os.

Nåkamajå rîtå devåmies uz darbu. Més ar tévu pievienojåmies grupai, kas strådåja netålu noKuzñecova porcelåna fabrikas. Bija ¬oti auksts, un mums bija smagi jåstrådå, lai nenosaltu.

30. novembrî un 8. decembrî notika pirmå un otrå “evakuåcija”. Manu måti nogalinåja. Esuzrakstîju véstuli Krümiñas kundzei un parakstîjos ar latvießu vårdu. Es biju pårliecinåts, kaKrümiñu ©imene noteikti büs dzirdéjusi, kas notiek geto, un sapratîs, ka mana véstule irsauciens péc palîdzîbas.

Péc divåm dienåm, kad müsu darba grupa no rîta bija saståjusies Gogo¬a ielå iepretî dzelz-ce¬a centrålås pårvaldes ékai, to cilvéku vidü, kas steidzås uz darbu, més pékßñi ieraudzîjåmKrümiñas kundzi un viñas vecåko meitu. Més ar tévu pateicåm müsu kolonnas vadîtåjam, kavélamies nedaudz apsildîties, un iegåjåm pårvaldes ékå. Abas dåmas mums sekoja. Krümiñaskundzes sakåmais bija îss: “Brîdî, kad jums ß˚itîs, ka jüsu dzîvîbas ir apdraudétas,nekavéjoties dodieties pie mums.”

Kad Krümiñi sañéma manu véstuli, viñu måjås notikusi visai gara diskusija. Visi ©imenes lo-cek¬i bijußi vienispråtis, ka jåsniedz mums palîdzîba. Bija izziñots, ka visiem, kuri slépj ebre-jus, draud nåves sods, un nebija nekåda pamata domåt, ka tad, ja gestapo atklåtu notiekoßo,latvießu profesora ©imene tiktu saudzéta.

Més ar tévu nolémåm rîkoties. Nåkamajå rîtå noståjåmies kolonnå kå parasti. Péc mums atnåcakareivji. Tika atvérti geto vårti, un més atståjåm nometni. Péc pårsimts metriem tuvojåmies våjiapgaismotam kioskam, kur daudzi atdalîjås no kolonnas, lai nopirktu rîta laikrakstu. Es ståvéjupie kioska tikai sekundes da¬u, pagriezos apkårt, un izlikos, ka steidzos atpaka¬ uz savu vietu.Patiesîbå es tikai skréju gar kolonnu un pazudu parka tumså starp divåm pareizticîgo baznîcåm.

Kad es ierados Marijas ielå pie Krümiñiem, såka jau svîst gaisma. Pavérås durvis, un manisañéma pats profesors Krümiñß ar draudzîgu smaidu sejå. Viñi mani gaidîja, jo tévs bijaieradies jau pirms manis. Tad més sédåmies pie brokastu galda.

Profesors Krümiñß bija gara auguma slaids kungs ar nelielåm, sirmot såkußåm üsiñåm, To-laik viñam bija 60 gadu, taçu profesors joprojåm bija ¬oti dzîvs un kustîgs. Pécpusdienas viñßlielåkoties pavadîja Latvijas Universitåté – Arhitektüras fakultåte bija viña otrås måjas. Pro-fesors pilnîbå pårvaldîja våcu, krievu, latvießu, ang¬u un françu valodu. 1946. gadå viñß k¬uvapar Latvijas Zinåtñu akadémijas îsteno locekli.

Profesors Krümiñß bija arhitekts un måkslinieks. Daudzi viña darbi, galvenokårt ainavas,rotåja dzîvok¬a sienas. Profesoram labi padevås arî zîméjumi ar spalvu un zîmuli.

79


“Man ir tikai viens nosacîjums par jüsu uzturéßanos müsu måjås,” viñß teica. “Tå kå jüs ßeitslépjaties, nekådå gadîjumå neejiet laukå no dzîvok¬a un nerådieties pie loga. Tas arî ir viss.”

Viñß to pateica draudzîgi, bet gana stingri, un laikå, kad més dzîvojåm zem viña jumta, més ßonosacîjumu nekad nepårkåpåm. DiemΩél kara gados més dzirdéjåm par vairåkiem gadîjumiem,kad ebreji, kuri slépås pie kåda dzîvoklî, ßos elementåros piesardzîbas noteikumus bijapårkåpußi un devußies, pieméram, vakara pastaigå, kur viñus ieraudzîja kaimiñi un uzrådîjapolicijai.

1944. gada 13. oktobra rîtå es ståvéju pie loga un skatîjos lejå uz ielu. Més bijåm brîvi! Espiesaucu tévu pie loga un sacîju viñam: “Galu galå més tomér nodzîvojåm lîdz ßai dienai!”Tévam ritéja asaras, kad viñß teica: “Més nodzîvojåm, bet citi – ne.”

Més atståjåm Krümiñu dzîvokli, un mums nebija ne jausmas, ka viñi ståv pie loga un norau-gås mums iepaka¬. Profesora meita Ilga Krümiña man to paståstîja véstulé, kas rakstîta80. gados: “Redzét jüs abus brîvus uz ielas – tå mums bija labåkå atlîdzîba par ßiem trim ne-büt ne vieglajiem gadiem.”

(Press, Bernhard. Murder of the Jews in Latvia, 1941–1945. Evanston, Illinois, 2000, pp. 60, 167–179;

äÓ‚‡Î¸, ãÂÓÌË‰. éÌË ÒÔ‡Ò‡ÎË Â‚ÂÂ‚. ãÂı‡ËÏ. ‹ 4, 2003, ÄÔÂÎ¸, Ò. 24–26)

9. avots

Motjas (Morduha) Hagi atmiñas

Man bija tikai 5 gadi, kad såkås ilgå, mokoßå, bada un bai¬u pilnå cîña par dzîvi. [...]

1941. gads. Latvija. Neliela pilsétiña Prei¬i, kurå dzîvo aptuveni 7–8 tükstoßi iedzîvotåju.Latvießi, po¬i un aptuveni 900 ebreju. Ebreji brîvi runå latvießu un po¬u valodå. [..] Hagi©imene ßajå pilsétiñå dzîvo jau kopß senseniem laikiem. [..]

Såkås karß. Müsu ©imene nepaspéja evakuéties. [..] Par to, ka lîdz ar nacistu ienåkßanu ebre-jus noßauj, neko nezinåjåm. Klîda baumas, bet tåm neviens neticéja, pareizåk, negribéja ticét,jo dzîve bija mierîga, attiecîbas ar pamatiedzîvotåjiem – lieliskas. [..]

Ebreju noßaußana såkås daΩas dienas péc våcießu ieraßanås. Vispirms vîrießus savåca grupåsdarbam küdras purvå. Viñus aizveda turp no rîta, pa dienu viñi strådåja, bet vakarå viñuspiespieda paßiem izrakt sev bedres – kapu, un vîrießus noßåva. [..]

Mani vecåki såka domåt par iespéjåm paglåbties. Vectéva måjas priekßtelpå (zem grîdas) viñiizraka nelielu pagrabiñu Tajå varéja savietoties tikai gu¬us uz muguras. Vecmamma noslépamüs ßajå bedré, bet grîdas dé¬us virs mums paspéja uzlikt tikai tad, kad ßåvéji jau lauza durvis.[..] Vecmammu un vectévu aizveda, måju pårmekléja, bet müs neatrada.

Naktî més izk¬uvåm no pagrabiña un slepeni cauri dårziem devåmies pie vectéva jaunîbasdrauga Ivana Ka¬inoviça. [..] Viñß dzîvoja lauku måjå pilsétas nomalé, viñam bija 13 bérnu.Viñß labi zinåja, ka par ebreju slépßanu noßauj. [..] Bet més atnåcåm pie viña – tétis, mamma,brålis un es. Viñß paslépa müs pirtî. [..]

Pie Ivana Ka¬inoviça dzîvoja un strådåja karagüsteknis sarkanarmietis. Tajå laikå güstekñusizdalîja pa lauku måjåm, lai viñi strådåtu. Viñß, protams, müs ieraudzîja, ienåca pirtî unsacîja, ka nodos müs. [..] Ivans Ka¬inoviçs ar sievu uz ce¬iem lüdzås, lai viñß to nedara un dodmums iespéju sagaidît tumsu, lai varam aiziet. Més aizgåjåm [..] pie Vladislava Vußkåna. [..]Viñß viens pats dzîvoja Prei¬u nomalé (sieva ar délu dzîvoja Rîgå), viñß bija polis, pirms karastrådåja par spirta rüpnîcas direktoru, bija draugos ar manu vectévu. Mans vectévs Kazriels

80

Kagans bija labåkais drébnieks Prei¬os, viñß ßuva arî Vußkånam. [..] Vußkåns ielaida müs unteica, ka pie viña jau slépjas citi ebreji. Gakers – juvelierizstrådåjumu veikala îpaßnieks, divibrå¬i Osbandi un Íarifs Faivißs, mammas bråléns. Vußkånam bija divståvu måja. Pirmais ståvsbija neapdzîvots, tajå bija saimniecîbas telpas – cüku aizgalds, zirgu steliñ©is, glabåjåstehnika (p¬aujmaßîna, séjmaßînas), turpat atradås kartupe¬u glabåtava. [..]

Da¬u siena aizvåca un sienå izveidoja 4–5 kvadråtmetrus lielu bedri. Uz to veda eja. Ejunomaskéja ar sienu. Ziemå uz ékas akmens sienas paståvîgi bija sarmas slånis. Tåds bija müsupatvérums. Ziemå més slépåmies ßajå bedré, bet vasarå pa nakti uzkåpåm béniños. [..]

Aptuveni péc méneßa bedré nomira juvelieris Gakers. [..]

Kådu dienu Vußkåns atnåca un teica, ka nevar pirkt tik daudz pårtikas. Pilsétiñå to jau bijaievérojußi un såkußi iztaujåt, vai tik viñß kådu neslépj. [..] Atlika tikai viena iespéja – naktî ietun zagt pårtiku. [..]

Tå vilkås bezgalîgas dienas un naktis. [..] Més izvårgåm un tikai ar lielåm grütîbåm varéjåmpårvietoties. 1943. gada novembrî vecåku rokås klusi izdzisa mans brålîtis Ariks. [..]

Vußkåna måjå vairåkas reizes rîkoja pårbaudes, ..kåds pilsétiñå tomér bija ziñojis par viñu. [..] Vien-reiz (1944. gada augustå) müs atrada.. Vußkåns strådåja p¬avå netålu no måjas. Viñß paslépås. [..]

Kad våcießi ieraudzîja, ka més tik tikko velkam kåjas, ..divi no viñiem apraudåjås. Més sapra-tåm, ka müsu pédéjå stundiña ir klåt.. Tad våcießi sacîja, ka krievi nåk, un viñiem ir pavélétsmüs noßaut. ..Bet, ja viñu komandants noßaußanas laikå nebüßot klåt, viñi müs atlaidîßot. [..]

Mums paveicås. ..Våcießi aizveda müs tålåk meΩå, påris reiΩu izßåva gaiså, lai komandantsdzirdétu ßåvienus, iedeva nedaudz maizes un sérkociñu kårbiñu. Viñi teica, lai més divasdienas slépjamies, bet péc divåm dienåm te jau büßot krievi. [..]

Rudzu laukå més noguléjam diennakti.. un tad ieraudzîjåm krievus.

[..] Ar Vladislavu Vußkånu més uzturéjåm sakarus lîdz pat viña nåvei 1953. gadå.

Vladislavam bija déls Òova. Kad més slépåmies pie Vußkåna, Òovam bija 11–12 gadu. Viñßkatru vasaru atbrauca pie téva brîvdienås. Viñß zinåja, ka tévs müs slépa, bet nekad nevienam,pat savai måtei, par to neteica. Vél daudzus gadus péc kara més ar viñu sazinåjåmies.

(ï‡„Ë, åo‰Ûı. ÇÓÒÔÓÏËÌ‡ÌËfl ÓÚ 15 flÌ‚‡fl 1995 „Ó‰‡. ëÂÌÚ ãÛËÒ, åËÒÒÛË, ëòÄ)

10. avots

Mirjamas Dimzas-Dimmes atmiñas

Esmu dzimusi 1936. gada 26. jülijå. Karam såkoties, manu måti Rivu Gi¬dinu Vu¬fovnuiesauca Sarkanajå armijå, un es paliku pie viñas vecåkiem kopå ar auklîti Paulînu Gri˚eskundzi. Kad våcießi ienåca Rîgå, såkås ebreju tvarstîßana. Müs brîdinåja, un auklîte mani arku©îti aizveda uz Manga¬salu pie savas måtes. Manas måtes vecåkus våcießi noßåva. Savu tévues neatceros. Viñß ar måti nevaréja apprecéties vecåku aizspriedumu dé¬. Tå es nok¬uvuJékabsona un Gri˚u ©imené Manga¬salå “Mastu måjå”, kur bija vél seßi bérni.

1943. gada pavasarî viens no Manga¬salas iedzîvotåjiem “palaida muti”, ka es esmu ebrejiete,lîdz tam es tiku uzdota par Mårtiña [Jékabsona] årlaulîbas bérnu. Esesietis mani katru dienupratinåja, kas ir mani vecåki, kå sauc vecotévu un vecomåti, kå sauc kaimiñu, vai Rîgå kådupazîstu. Biju ieslégta lielajå istabå, tå tas turpinåjås lîdz rudenim. Es visu laiku teicu, ka esmuMårtiña [Jékabsona] meita un gribu måjås pie brå¬iem un måsåm.

81


Pa to laiku Gri˚e un Jékabsons kopå ar pagasta vecåko sagatavoja man îstu dzimßanas aplie-cîbu ar ierakstu, ka mana “îstå måte” ir mirusi.

Policija lietu pårbaudîja, un tikai tad mani “vecåki” mani dabüja åra no gestapo. Vél divas vaitrîs reizes atbrauca esesietis un piedåvåja, lai Jékabsons pårdod meiteni, jo viñam ar sievu navbérnu. Gan Mårtiñß, gan Rüdolfîne [Jékabsoni] un vecåmåte Paulîne kategoriski atteicås.

Tuvojoties padomju armijai, esesietis ieradås vélreiz ar to paßu piedåvåjumu, sañémis attei-kumu, smaidîdams noteica: “Ja bütu piekritußi, es jüs visus noßautu un meiteni pañemtu, betpaßlaik man nav ne mazåko aizdomu, ka viña nav jüsu meita, Jékabsona kungs” un aizbrauca.

Måte mani samekléja 1946. gadå. Vélåk viña apprecéjås ar Naumu Brotemanu, kurß maniadoptéja. Viña sievu un divas meitas noßåva esesießi. Veselu gadu – no 1943. lîdz 1944. ga-dam – neviens no Manga¬salas, Manga¬u un Vecmîlgråvja iedzîvotåjiem nenodeva ne mani,ne Jékabsonu ©imeni, lai gan policija, esesießi un policijas palîgdienesti daudzus tramdîja unizjautåja par mani un Jékabsonu.

Kamér dzîvoju, ar cieñu atceros ßos cilvékus, kas mani izglåba.

(Péc Mirjamas Dimzas-Dimmes atmiñåm, kas pierakstîtas 2004. gada 12. janvårî un glabåjas muzeja

”Ebreji Latvijå” fondos)

11. avots

Jezupates Amolas atmiñas

Es, Jezupate Amola (Rudzîte) Andreja meita, esmu dzimusi Prei¬os 1909. gadå. Péc Aglonasskolas beigßanas, atbraucu uz Rîgu, kur apprecéjos ar Indri˚i Amolu, kurß dzîvoja Babîté. [..]Vîrs bija dzirnavnieks, izglîtots cilvéks. [..] Es dzîvoju pa måju un audzinåju bérnus, kurumums bija trîs. [..] Abi ar vîru bijåm ¬oti reli©iozi: es kato¬ticîga, vîrs – luterticîgs. [..]

Pirms kara mums materiåli negåja viegli, bet ar laiku sagådåjåm lopiñus, tad k¬uva vieglåk. [..]

1941. gada septembrî, kådå dienå man piezvanîja no Alberta baznîcas, pie kuras piederéju,un lüdza tüda¬ atbraukt. [..] Kad atbraucu uz baznîcu, vecåkais måcîtåjs tévs Vladislavs untévs Andrejs man teica, ka tülît atvedîßot divus ebreju bérnus, kurus man vajadzés vestuz savåm måjåm un tur tos slépt, lai viñi paliktu dzîvi. Tajå brîdî nedomåju par briesmåm,kas saistås ar ebreju bérnu slépßanu, jo to man uzticéja baznîca. Íie bérni kopå ar måti esotatrasti Alberta baznîcas pagrabå, bet droßîbas dé¬ pårvesti uz kato¬u sievießu klosteri, nokura tagad tos arî atvedîßot. [..] Trîsgadîgais Nardiks, piecgadîgå Marina un viñu måte –Eva. [..] Bérni bija ¬oti novårgußi un utaini. [..] Meitenîte runåja våciski un mazliet krieviski.[..]

Kopå ar vîru slépjamos iekårtojåm müsu dzîvok¬a mazajå istabå, bet bérnus pat sétå nelai-dåm, lai neviens viñus neredzétu. Eva teica, ka esot årste un it kå itåliete. Turpmåkajås divåsdienås måte kaut kur gåja projåm, bet vakarå atkal ieradås. Viña atståja man kådu adresiJaundubultos un piekodinåja, ja gadîjumå bérniem kaut kas draudétu, lai més ar vîru viñasbérnus aizvestu uz ßo adresi. Treßås dienas vakarå Eva vairs nepårnåca. Kas ar viñu notika unkur viña pazuda, tå arî neuzzinåjåm. Bérni palika pie mums. [..]

Kad Eva bija aizgåjusi, es pårbaudîju viñas çemodåna saturu. Ieraudzîju ß¬irces un zåles.Iedomåjos, ka Eva, ja viñai un bérniem kas draudétu, bija nolémusi noindét bérnus un patisevi. Es trîs ß¬irces un indi iznîcinåju.

Bérni jau atkopås, jo mums bija savs piens, un més centåmies viñus labi barot. Pienåca jau

82

1942. gada marts. Kådu dienu Nardiks izskréja sétå, un viñu ieraudzîja kaimiñß, kurß bija no-ßåvis “paunu Ωîdu”. Viñß såka praßñåt, vai tik més neturam pie sevis Ωîdu bérnus, kas esottumßmataini, bet müsu paßu bérni gaißi. Vîrs saprata, ka mums visiem var draudét nelaime,tåpéc nolémåm Nardiku un Marinu aizvest uz Jaundubultiem. [..] Péc pusstundas måjåiebruka pårbaude. [..]

Vîrietis, kurß bérnus laipni sañéma, bija våcietis, kas labi pazina paßu Evu vai viñas vecåkus.Marina, vél büdama pie mums, izståstîja, ka viñu tévu noßåva gultå, bet måte izstümusi bér-nus pa logu un arî pati tådå veidå izbégusi no nåves. Viñas vecåkiem piederéjusi zîda audumuaustuve Rîgå un linu vérptuve Jelgavå.

Lîdz kara beigåm par Evu un bérniem neko nezinåjåm. Péc kara caur Starptautisko SarkanoKrustu sañému no Evas atklåtnîti, kas bija rakstîta no Zviedrijas un kurå viña prasîja parbérniem. Bet més gan nekå par viñiem nezinåjåm. [..] Viña rakstîja, ka kåds zvejnieks noSlokas kara beigås viñu laivå pårveda uz Zviedriju.[..]

1949. gada 25. martå müs izsütîja uz Sibîriju par to, ka esam slépußi pie sevis ebreju burΩujubérnus. Izsütîjumå bijåm lîdz 1957. gadam. Péc müsu atgrießanås no Sibîrijas pie manisatnåca kåda sieviete, kura ståstîja, ka abi Evas bérni esot bijußi aizvesti uz Våciju, kur atlaistibrîvîbå. [..] Vélåk uzzinåju, ka meitene dzîvo Òeñingradå, bet zéns – Igaunijå. Måte bérnusesot pieprasîjusi, bet müsu valdîba neat¬aujot izbraukt. [..]

Tagad Marina Hofmane dzîvo Stokholmå, bieΩi ciemojas Latvijå, atbrauc ciemos. Nardikszvana pa telefonu.

(Péc Jezupates Amolas atmiñåm, kas pierakstîtas 1992. gada 23. decembrî un glabåjas muzeja ”Ebreji

Latvijå” fondos)

12. avots

Latvijas iedzîvotåji, kuriem pieß˚irts Izraélas valsts augstais goda nosaukums “Taisnîgais starp tautåm”

Íajå sarakstå ir minéti to Latvijas iedzîvotåju neebreju vårdi (kopskaitå 93), kuriem Izraélasvaldîba par paßaizliedzîbu ebreju glåbßanå Otrå pasaules kara gados pieß˚îrusi augsto godanosaukumu “Taisnîgais starp tautåm”. Iekavås norådîts gads, kurå organizåcija “Yad Vashem”ßo nosaukumu ir pieß˚îrusi. Sievietém iekavås ir norådîts arî pirmslaulîbas uzvårds.

Íis saraksts ir kopija no oficiålå avota. Nevéloties radît jaunas k¬üdas, materiåla sastådîtåjipersonvårdus nav latviskojußi, bet atståjußi tos tå, kå tie minéti ori©inålå.

83


Izvélies kådu no sarakstå minétajiem cilvékiem un, izmantojot muzeja “Ebreji Latvijå”,novada muzeja, preses, bibliotéku un interneta materiålus, sagatavo prezentåciju par viñu!

85


Darba lapa Nr. 1

Kartes analîze

1. Kartes veids (atzîméjiet vienu)

Ìeogråfiskå karte Topogråfiskå karte Politiskå karte

Kontürkarte Kara karte Måkslas karte

Cita

2. Kartes veidoßanas laiks un autors

3. Kartes pamatinformåcija

a. Uzrakstiet trîs lietas, kas jums karté liekas bütiskas!

1.

2.

3.

b. Kåpéc, péc jüsu domåm, ßî karte ir radîta?

c. Kå informåcija karté papildina jüsu zinåßanas par holokausta notikumiem?

d. Vai karte apstiprina vai noliedz informåciju, kuru sniedz 2.–4. avots? Paskaidrojiet savu atbildi!

e. Uzrakstiet kartes autoram jautåjumu, uz kuru, jüsupråt, karte atbildi nesniedz!

86

Darba lapa Nr. 2

Rakstîtå véstures avota analîze

1. Glåbéja/u vårds, uzvårds

2. Pilséta, Latvijas novads

3. Glåbéja nodarboßanås, profesija

4. Kå viñß/viña palîdzéja ebrejiem izglåbties?

5. Ar kådu risku viñß/viña sastapås?

6. Aprakstiet divas epizodes, kas raksturo dzîvi Latvijå nacistiskås okupåcijas laikå!

7. Izrakstiet no teksta trîs lietas, kas jums liekas svarîgas!

87


Holokausta îstenotåji

1. avots

[..] ..ir nepiecießamîba uzrakstît visaptveroßu holokausta våcu okupétajå Latvijå vésturi, kuraietvertu slepkavu, upuru, glåbéju un malå ståvétåju vésturi – visu katastrofas dalîbnieku unaculiecinieku vésturi. [..] Nav iespéjams uzrakstît holokausta vésturi, neatbildot uzjautåjumiem: Kas bija slepkavas? Kas deva pavéles slepkavot, un kå notika slepkavoßana?Kådas bija attiecîbas starp våcu centrålajåm institücijåm un iniciatîvåm uz vietas? Kåda bijavietéjo nevåcu iedzîvotåju loma slepkavoßanå u.tml.

(Stranga, Aivars. Holokausta pétniecîbas problémas. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko



raksti, 12. séj.)

Jautåjumi ievirzei:

1. Kådas trîs ebreju vajåtåju grupas nodala pétnieks?

2. Vai katras grupas vaina ir vienlîdz viegli nosakåma?

3. Vai visu noziegumå iesaistîto vaina ir vienlîdz liela?

Iepazîsties ar 2. avotu un atbildi uz jautåjumiem!

1. Kas izdevis ßo likumu?

2. Kådi nodarîjumi ßajå likumå ir kvalificéti kå noziedzîgi (tådi, par kuriem tiek noteiktsdaΩådas bardzîbas sods)?

3. Vai holokaustu var uzskatît vienlaikus gan par noziegumu pret ebreju tautu, gan parnoziegumu pret cilvéci, gan arî par kara noziegumu?

4. Vai likums ir piemérojams, tiesåjot ßådus cilvékus:

ierédñus, kas piedalîjås holokausta organizéßanå, pieméram:

inΩenieri, kas izplånoja Kaizervaldes koncentråcijas nometni,

Diseldorfas dzelzce¬a darbinieku, kas sastådîja sarakstu vilcieniem, kas transportéjaebrejus uz Außvicas iznîcinåßanas nometni;

88

cilvékus, kas veicinåja holokaustu, pieméram:

Ωurnålistu, kas rakstîja antisemîtiskus rakstus avîzei “Tévija”,

nama iedzîvotåju, kas ziñoja gestapo, ka kaimiñu ©imene slépj ebreju; rezultåtå ganebrejs, gan viña glåbéji tika noßauti;

cilvéki, kas guva materiålu labumu no holokausta, pieméram:

uzñéméjs, kas izmantoja ebrejus piespiedu darbå, nemaksåjot viñiem algu,

cilvéks, kas péc ebreju ©imenes pårcelßanås uz geto ievåcås tås dzîvoklî un piesavinåjåsßo ebreju mantas.

5. Péc kura panta ieståjas ßo cilvéku atbildîba?

6. Kuri no ßiem cilvékiem ir kolaboranti, cik lielå mérå? Argumentéjiet savu viedokli!

2. avots

Nacistu un nacistu kolaborantu (sodîßanas) likums

1. (a)

Cilvékam, kas ir veicis vienu no minétiem noziegumiem – (1) nacistu reΩîma laikå ienaid-nieka valstî veicis darbîbu, kas ir noziegums pret ebreju tautu; (2) nacistu reΩîma laikå ie-naidnieka valstî veicis darbîbu, kas ir noziegums pret cilvéci; (3) Otrå pasaules kara laikåienaidnieka valstî veicis darbîbu, kas ir kara noziegums –, ir piemérojams nåves sods.

(b)

Íajå sada¬a “noziegums pret ebreju tautu” nozîmé jebkuru no minétåm darbîbåm, kas veiktaar mér˚i iznîcinåt ebreju tautu kopumå vai da¬éji: (1) ebreju nogalinåßana; (2) bütisku fiziskuvai gara cießanu sagådåßana ebrejiem; (3) ebreju ievietoßana tådos dzîves apståk¬os, kuri vei-doti ar nolüku panåkt viñu fizisku iznîcinåßanu; (4) darbîbu veikßana ar mér˚i novérst ebrejudzimstîbu; (5) ebreju bérnu piespiedu pårcelßana uz citu nacionålo vai reli©isko grupu; (6) eb-reju reli©isko vai kultüras bagåtîbu iznîcinåßana vai apgånîßana; (7) küdîßana pret ebrejiem;“noziegums pret cilvéci” nozîmé jebkuru no minétåm darbîbåm: slepkavîba, iznîcinåßana,paverdzinåßana, badinåßana vai deportéßana un citi necilvécîgi akti, kas veikti pretciviliedzîvotåjiem, kå arî vajåßana uz nacionåliem, rases, reli©iskiem vai politiskiem pamatiem;“kara noziegums” nozîmé jebkuru no minétåm darbîbåm: okupétås teritorijas civiliedzîvotåjuslepkavoßana, neΩélîga izturéßanås vai deportéßana piespiedu darba veikßanai vai jebkådamcitam mér˚im; karagüstekñu vai jürå sañemto güstekñu slepkavoßana vai neΩélîga izturéßanåspret viñiem; ˚îlnieku nogalinåßana; sabiedriskå vai privåtå îpaßuma izlaupîßana; nepamatotapilsétu vai ciemu iznîcinåßana; postîjumi, kuru pamatå nav militåra nepiecießamîba. [..]

5.

Cilvéks, kas nacistiskå reΩîma laikå ienaidnieka valsts teritorijå piedalîjås vajåtas personas iz-doßanå ienaidnieka administråcijai, ir sodåms ar cietumsodu lîdz desmit gadiem.

6.

Cilvéks, kas nacistiskå reΩîma laikå ienaidnieka valsts teritorijå sañéma vai pieprasîja labu-mus – (a) no vajåtas personas, draudot nodot ienaidnieka administråcijai viñu vai citu vajåtupersonu; vai (b) no cilvéka, kas devis patvérumu vajåtai personai, draudot izdot ienaidniekaadministråcijai viñu vai vajåto personu, kura tiek slépta, ir sodåms ar cietumsodu lîdzseptiñiem gadiem.[...]

89


16.

Íî likuma ietvaros “nacistiskå reΩîma laiks” nozîmé posmu, kas såkås 1933. gada 30. janvårîun beidzås 1945. gada 8. maijå; “Otrå pasaules kara laiks” nozîmé laiku, kas såkås 1939. gada1. septembrî un beidzås 1945. gada 14. augustå. [..]; “ienaidnieka valsts teritorija” nozîmé (a)Våciju nacistiskå reΩîma laikå; (b) jebkuru citu Våcijas sabiedroto valsti laikå, kad notika karßstarp ßo valsti un Sabiedroto spékiem; (c) jebkuru teritoriju nacistiskå reΩîma laikå (visåreΩîma laikå vai tikai kådå tå da¬å), kas de facto atradås Våcijas pak¬autîbå, un ßis apzîméjumsattiecas uz laiku, kad ßî teritorija de facto atradås Våcijas pak¬autîbå. [..]

Likumu pieñémis Izraélas parlaments (Knesets) 1950. gada 1. augustå.

(Sk.: Izraélas Årlietu ministrija, http://www.mfa.gov.il/MFA/MFAArchive/1950_1959, aplük. 2004, 11. nov.)

3. avots

Nav ßaubu, ka idejas un vértîbas spéj motivét cilvékus. Otrå pasaules kara laikå Våcijå uncitur Eiropå bija izplatîtas rasistiskas un antisemîtiskas idejas un vértîbas. Viens novienkårßåkajiem vajåtåju rîcîbas izskaidrojumiem ir fakts, ka Hitlera årkårtéjais rasisms bijaarî ¬oti daudzu våcießu un kolaboréjoßo nevåcießu ticîba.”

(Niewyk, D. and F. Nicosia. The Columbia Guide to the Holocaust. Columbia University Press, 2000, p. 88)

Latvijå nebija tådas antisemîtisma tradîcijas kå Våcijå un Francijå. ..No otras puses, latvießinebija naivi jautåjumå par antisemîtismu. Rîga bija starptautiska metropole, kur daΩus jaunîbasgadus bija pavadîjis R. Vågners, Viss, kas bija zinåms Våcijå un Krievijå – divås galvenajåsmodernå antisemîtisma izcelsmes vietås –, bija zinåms arî Rîgå. Bet Latvijas pagåtné nebija tådudiΩu pråtu kå R. Vågners vai A. de Gobino, kuri bija pårñemti ar antisemîtismu, nebija arîarhitektüras pieminek¬u ar antisemîtiskiem téliem. DiΩåkais Latvijas dzejnieks Jånis Rainis bijafilosemîts, tåpat kå Kårlis Balodis, starptautiski atzîts ekonomists. ..Tam antisemîtisma veidam,kas ebrejus demonizéja kå pasaules konspiratorus.., latvießu literatürå nav lîdzinieka. [..]

Tajå paßå laikå jåuzsver, ka Latvija nebija brîva no antisemîtisma. Apslépts naidîgumssnaudu¬oja zinåmos latvießu sociålajos slåños, seviß˚i studentu korporåcijås Rîgå, un to vei-cinåja tådi periodiski izdevumi kå Latvijas Sargs, Tautas Balss un zinåmå mérå Latvis. Tomérjåatzîmé, ka antisemîtiskås aprindas nepårståvéja Latvijas politikas centru.. Jåatzîmé atß˚irî-ba starp antisemîtiskajåm grupåm un Latvijas valdîbu, kas visås konfrontåcijås ar minétajåmgrupåm vienmér atbalstîja ebreju intereses. [..]

Latvießiem nekad nebija vienpråtîbas ebreju jautåjumå.. V. Aråja pråvas laikå daudziemLatvijas ebrejiem, visiem holokaustu pårdzîvojußajiem tika jautåts, vai, viñupråt, Latvija irvai nav bijusi naidîga, antisemîtiska zeme pirms våcu okupåcijas; neviens uz ßo jautåjumuneatbildéja apstiprinoßi. Bet nav iemesla attiecîbas raksturot kå idilliskas: mijiedarbîba abutautu starpå bija minimåla; tås noß˚îra tradîcijas, reli©ija un valoda. 1922. gada Satversme,lai gan ietvéra sevî augstu étisko standartu un cieñu pret cilvéku daΩådîbu, tautîbasvienlaicîgi sadalîja atseviß˚os nodalîjumos, nodroßinot, ka latvießi un ebreji turpinås skatîtiesviens uz otru kå sveßiniekiem.


apgåds, 1999, 37., 84., 106. lpp.)

90

Jautåjumi diskusijai grupå:

1. Raksturojiet antisemîtismu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Vai Latvijas Republikå (1922–1940) bija izplatîts antisemîtisms? Kådas bija ebrejukopienas attiecîbas ar latvießiem?

4. avots

Péckara posmå kara noziedznieku tiesås apsüdzétie parasti apgalvoja, ka viñi tikai “sekojapavélém” un atteikßanås gadîjumå viñus sagaidîtu bargs sods, iespéjams, pat nåve. Íiemapgalvojumiem pretim runå [..] fakts, ka mums nav zinåms neviens gadîjums, kad vajåtåjsbütu bargi sodîts par atteikumu pildît pavéles. [..] Taçu nedrîkst izslégt iespéju, ka daΩi novajåtåjiem patiesi ticéja, ka tiks sodîti. [..] Lai gan nav izslégts, ka daΩi vajåtåji sekoja pavélém,jo baidîjås tås nepildît, tomér paståv iespéja, ka viñi paklausîja ieraduma dé¬ vai arî tåpéc, kauzskatîja varu par le©itîmu. Visiem ir skaidrs, ka sabiedrîba nespétu funkcionét, ja tajånebütu paklausîbas autoritåtém, pieméram, politiskajiem lîderiem, tiesneßiem, policijai unskolotåjiem. Íî atziña ir iedzîta müsu galvås tükstoßiem gadu ilgajå cilvéces 'paståvéßanasvésturé. [..] Tå rezultåtå cilvéki médz büt nekritiski pret autoritåtém un automåtiski paklausapavélém no augßas.


Vajåtåji savu rîcîbu visbieΩåk skaidroja ar “pavéli”. Viñi uzskatîja, ka nacistu diktatüras auto-ritårå politiskå kultüra bija årkårtîgi neiecietîga pret opozîciju, turklåt militåra vajadzîba pécpak¬außanås rîkojumiem un neΩélîga disciplîna izveidojusi situåciju, kurå indivîdiem neesotbijis izvéles. Pavéles ir pavéles, un ßådå situåcijå neesot ¬auts nepaklausît.

(Browning, C.R. Ordinary Men: Reserve Police Battalion 101 and the Final Solution in Poland. Aaron Asher

Books; HarperCollins Publishers, 1992, p. 170)

Íåvéji varéja pieteikties brîvpråtîgi, kaut gan bija gadîjumi, kad pavéléja ßaut. Tå, pieméram,Û. K¬aviñam E. Caune piedraudéja, ka büs slikti, ja viñß nepiedalîsies ßaußanå, un nosaucapar memmesdéliñu. Û. K¬aviñß izmekléßanå sacîja, ka viñam nav bijis naida pret ebrejiem,bet baidîjies, ka ar viñu var izré˚inåties, ja atteiksies. [..]

..paßaizsardzîbas saståvs péc nodarboßanås bija ¬oti daΩåds. Viena da¬a 1940.–1941. gadå bijapaguvusi iesaistîties padomju reΩîma nodibinåtajås struktürås, [..] [citi péc kara] piedalîjåsmeΩu tîrîßanå no partizåniem. Tas noråda, ka ßie cilvéki varbüt bija aktîvi péc sava rakstura,bet, no otras puses, viñiem trüka pilsoniskås apziñas un viñi nebija radußi ne lemt, ne atbildétpar savu rîcîbu. Viñus varétu saukt par “likumpaklausîgajiem”.

(Vîksne, Rudîte. Ebreju iznîcinåßana Aucé 1941. gada jülijå. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå:

Starptautiskå seminåra referåti, 2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par


raksti, 8. séj.)

91


Sliktåka nekå K. Ulmaña årpolitika bija politiskås kultüras gaisotne, kas neatzina plurålismu.Kå våcu okupåcijas laiks galu galå pierådîja – K. Ulmaña vadonîbas ideolo©ija jeb fîrera prin-cipa latvießu versija daudziem cilvékiem bija atñémusi spéju patståvîgi spriest.


apgåds, 1999, 90. lpp.)

[..] Jautåjums par latvießu atbildîbu ebreju nogalinåßanå ir komplicétåks nekå jautåjums parvåcießu vainu. Latvija bija okupéta zeme. Atß˚irîbå no Be¬©ijas, Holandes un Dånijas te bijakaraståvoklis. ..Vainas noteikßanå jåñem vérå, ka latvießi arî bija nacistu upuri. Lai gan bijaieceréts, pret latvießiem netika îstenots genocîds; nacistu okupåcijas laikå pavisam tikanogalinåts ap 15 000 Latvijas iedzîvotåju neebreju.

(Turpat, 40.–41. lpp.)

Jautåjumi diskusijai grupås:

1. Raksturojiet sekoßanu autoritåtém, nekritisku pak¬außanos pavélém kå ebrejuiznîcinåßanas motivåciju!

2. Vai nekritiska pak¬außanås pavélém bija izplatîta Latvijå pirms våcu nacistiskåsokupåcijas? Kåda ietekme uz to bija demokråtiskajam un autoritårajam periodamLatvijas pirmskara vésturé?

3. Vai un kå kara situåcija ietekmé nekritisku paklausîbu pavélém?

5. avots

DaΩi holokausta pétnieki uzskatîja, ka viena no visizplatîtåkajåm ierédñu motivåcijåm pie-dalîties holokaustå, bijusi karjera. Íis motîvs ß˚iet pavisam vienkårßs un viegli saprotams.Kurß gan negrib lai viñu uzskata par profesionåli? Kurß netiecas péc uzslavas un pa-augstinåjuma?

(Niewyk, D. and F. Nicosia. The Columbia Guide to the Holocaust. Columbia University Press, 2000, pp. 92–93)

Modernajå birokråtijå katram cilvékam viså struktürå ir ierobeΩota loma; ierédña darbuatviegloja fakts, ka katrs ierédnis paveica tikai mazu da¬u no kopéjå procesa.

(Bauer, Yehuda. Eclipse of Humanity – The History of the Jews in the Holocaust. Yad Vashem

multimedia program)

Tießi bez darba esoßie armijas virsnieki varéja büt ieintereséti SD darbå. Kad våcießi ieradåsLatvijå, latvießu karavîru cerîba bija organizét nacionålo armiju un steigties uz fronti cînîtiesar komunistiem. ..Bet V. Ítålekers sagråva cerîbas par Latvijas armiju. Latvießu virsnieki tikaatståti bez ienåkumiem un bez mér˚a. ..Nav ßaubu, ka arî V. Aråjs darbå redzéja karjerasiespéju.


apgåds, 1999, 128. lpp.)

92


1. Raksturojiet karjerismu un paståvoßo bezdarbu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Kådås profesijås ßî motivåcija bija izplatîtåka? Kådai vél cilvéku grupai varétu büt ßîmotivåcija?

3. Ierédñi, kas darbojås holokausta îstenoßanas organizåcijå, nereti tiek saukti par “slepka-våm pie rakståmgalda”. Vai jüs tam piekrîtat? Argumentéjiet savu viedokli!

6. avots

Bez ßaubåm, ierédñi priekßroku deva atbrîvoßanai no karadienesta, nevis bîstamajai cîñaifronté. Visticamåk, arî cilvékus, kas strådåja nåves nometnés un ebreju iznîcinåßanas koman-dås, biedéja iespéja tikt nosütîtiem uz Austrumu fronti. Ierédñiem un policistiem, kas pie-teicås re©istrét un tvarstît ebrejus okupétajås teritorijås, bija visi iemesli baidîties, kanepak¬außanås pavélém nozîmés darba zaudéßanu un nosütîßanu uz spaidu darbiem Våcijå.


[..] daudzi cilvéki bija izvéles priekßå: spaidu darbi Våcijå, darbs policijas bataljonos, vai Aråjakomanda. Daudzi izvéléjås Aråja komandu, jo tajå bija lielåks atalgojums [..]. Turklåt cilvékiticéji, ka darbs pie Aråja ¬aus viñiem palikt måjås un izvairîties no nosütîßanas uz fronti.Brîvpråtîgie [..] bieΩi minéja, ka pieteicås komandå, lai izbégtu no iesaukßanas le©ionå.

(Vîksne, Rudîte. The Araj's Commando member as seen in the KGB trial files: social standing,

education, motives for joining it, and sentences received. Gråm.: Holokausta izpétes problémas Latvijå:

Starptautiskås konferences referåti 2000. g. 16.–17. oktobrî Rîgå un pétîjumi par holokaustu Latvijå.



1. Raksturojiet paßsaglabåßanos kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Ko ßî motivåcija liecina par cilvéka raksturu?

3. Kurå Latvijas okupåcijas periodå ßî motivåcija varéja büt izplatîtåka – okupåcijas såku-må, vidü vai beigås? Argumentéjiet savu viedokli!

7. avots

Ostlandes reihskomisåra H. Lozes 1941. gada 18. augusta un 13. oktobra rîkojumi pavéléja vi-siem reihskomisariåta ebrejiem nodot vietéjo un årzemju valütu; katrs drîkstéja paturét tikai2 rub¬us dienå, kas bija påråk maza summa, lai segtu pat minimålås vajadzîbas. Ebrejiem likanodot arî visus vértspapîrus un citus dårgumus – zeltu, dimantus utt. Taçu pirms vél nuleizveidotå civilpårvalde ar H. Lozi priekßgalå såka ebrejiem atñemt viñu îpaßumus, atklåjås, kato jau paspéjußi izdarît citi cilvéki un organizåcijas. Armija un militårå pårvalde, kas kontroléjaAustrumu teritoriju pirms civilpårvaldes ievießanas, ne vienam vien ebrejam bija atñémusinekustamo îpaßumu, kå arî mébeles un iekårtas, ko pårveda uz saviem uzñémumiem. Tikußasatñemtas arî citas vértîbas un nauda, kopumå vairåku miljonu våcu marku apmérå. Operatîvogrupu (Einsatzgruppen), kå arî våcu un vietéjås policijas vienîbu dalîbnieki, kas piedalîjås akcijåspret ebrejiem, piesavinåjås upuru îpaßumu savåm personiskajåm vajadzîbåm. Daudzi vietéjieiedzîvotåji aplaupîja ebreju dzîvok¬us, piesavinoties visu, ko vien varéja atrast, daΩi patva¬îgi

93


ievåcås ebreju pamestajos dzîvok¬os. [..] Ebreju îpaßums bija bütisks finanséjuma avots våcupårvaldei okupétajås teritorijås. Èpaßumu izdå¬åja våcu un nevåcu izcelsmes ierédñiem uncitiem darbiniekiem, tådéjådi pateicoties par viñu sadarbîbu un mé©inot piesaistît jaunuskolaborantus. Daudzi vietéjie iedzîvotåji, kas piesavinåjås ebreju îpaßumus, bija ieintereséti, laibijußie îpaßnieki nekad neatgrieΩas, tåpéc daΩi no viñiem véléjås Våcijas uzvaru karå.

(Arad, Yitzhak. Plunder of Jewish property in the Nazi-occupied areas of the Soviet Union,

http://www1.yadvashem.org.il, aplük. 2004, 11. nov.)

Vispirms tå bija alkatîba, ka demoralizéja latvießus. Himlera – Heidriha plåns paredzéjanogalinåt ebrejus un viñu îpaßumu aizvest uz Våciju. ..Tomér ß˚iet, ka V. Ítålekers ßo plånu åt-ri pårveidoja. Viñß at¬åva, pat rosinåja latvießus laupît. Ciktål notika grautiñi, tie bija laupîßanasgrautiñi. Ebreju mantas piesavinåßanås ar våcießu ziñu notika gan provinces pilsétås, gan Rîgå.


apgåds, 1999, 128. lpp.)

Lai gan ebrejus aplaupîja jau aresta laikå un ieslodzîjuma vietås, pédéjås mantas viñiem at-ñéma Ka˚îßu purvå. Nelaimîgos upurus pirms noßaußanas pårmekléja un atñéma dårglietaspulksteñus, rokassprådzes un zelta gredzenus, kurus piesavinåjås gan vietéjo slepkavupriekßniecîba, gan no Rîgas atbraukußie Aråja komandas dalîbnieki. [..]

Tikai da¬a Krustpils iedzîvotåju saprata, ka ebreju îpaßuma ekspropriåcija ir iesaistîßanåsnoziegumå. Viñi ar nicinåjumu raudzîjås uz tiem, kuri okupåcijas varas iestådém mantkårîgipieprasîja ebrejiem piederéjußås mantas un par samérå létu cenu tås iegådåjås izsolés.

Lai gan no ebreju îpaßumu ekspropriåcijas labumu guva daudzas personas, privile©étå stå-voklî bija pilsétas valdes darbinieki, paßaizsardzîbas grupas dalîbnieki un policisti, kuri izlau-pîja ebreju mantas un sañéma naudu, ko ieguva no ebreju îpaßumu izpårdoßanas un iznomå-ßanas. Daudzi uz upuru ré˚ina strauji uzlaboja savu materiålo ståvokli, lai gan jau péc daΩiemgadiem – 1944. gada 8. augustå Krustpilî ienåkot Sarkanajai armijai un atjaunojotiespadomju reΩîmam – tas atkal krasi mainîjås. Totalitårisma apståk¬os lielå da¬å sabiedrîbas bijazudusi cieña pret jebkådu privåtîpaßumu. Lîdzîgi 1949. gadå Latvijå tika izlaupîtas 25. martåuz PSRS austrumu apgabaliem aizvesto kaimiñu måjas.

(‰rglis, Dzintars. Holokausts un ebreju îpaßumu ekspropriåcija Krustpilî. Gråm.: Holokausta izpéte

Latvijå: Starptautisko konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs, 24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003.

gada pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 62. lpp. Latvijas

Vésturnieku komisijas raksti, 12. séj.)


1. Raksturojiet alkatîbu, iedzîvoßanås kåri kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju?

2. Ko ßî motivåcija liecina par cilvéku, viña moråli?

3. Vai vajåto mantiskajam ståvoklim bija nozîme ßîs motivåcijas izplatîbå?

4. Vai vajåtåju mantiskajam ståvoklim bija nozîme ßîs motivåcijas izplatîbå?

5. Komentéjiet izteikumu “Totalitårisma apståk¬os lielå da¬å sabiedrîbas bija zudusi cieñapret jebkådu privåtîpaßumu”!

94

8. avots

Divdesmitajos gados Våcijå divas ideju straumes – antisemîtisms un îpatna atriebîbas ideo-lo©ija – satikås, lai radîtu izdevîgus apståk¬us ebreju slepkavoßanai. Hitlers bija ßo divuievirΩu katalizators. Antisemîtisms bija izplatîts gandrîz vai visur pasaulé, bet tießi VåcijåVeimåras republikas norieta laikå tas sasniedza Eiropå vél neredzétu intensitåti. Otrastraume – atriebîba par tå saukto “dunça dürienu” Våcijas mugurå, kas ieperinåjås våcießudvéselés kopß Pirmå pasaules kara beigåm – sajaucås ar antisemîtismu. Naids Våcijå samilzalîdz slepkavîbas kårei.

(Ezergailis, Andrievs. Holokausts. Gråm.: Okupåcijas varu nodarîtie postîjumi Latvijå, 1940–1990.

Stokholma; Toronto: Memento; Daugavas Vanagi, 2000, 209. lpp.)

Våcießi latvießu dalîbu iznîcinåßanås panåca, galvenokårt popularizéjot “Ωîdiskå bo¬ßevisma”ideju. Lai gan saikne bija k¬üdaina, propaganda bija neΩélîga un koncentréta. Patiesîbåbo¬ßevisma birkas piekarinåßana ebrejiem bija vecu vecais apmelojums, saistîts ar Kristusnogalinåßanu senatné.

[..] Pretebreju noskañojums tika uzkurinåts, atsaucoties uz ebrejiem kå çekistiem un saistotebrejus ar komunismu.

Nacistu propagandas panåkumu visbütiskåkais aspekts bija spéja saistît ebrejus ar komunistubriesmu darbiem, seviß˚i ar çekas darbîbu. Lai cik nepatiesa bütu ßî saistîba, nacistupropagandai Latvijå nebija svarîgåka mér˚a kå pierådît ßo saikni. [..] Daudzås variåcijås tikaatkårtots, ka ebreji esot vainîgi latvießu asiñu izließanå, viñu spîdzinåßanå un sakrop¬oßanå.

Propaganda uz ielåm – redzot ebrejus zaudéjam viñu pilsoñu tiesîbas, viñu måju izlaupîßanu,piespiedu iesaistîßanu darba vienîbås – ß˚ita pierådåm, ka ebreji sañémußi taisnîgu sodu parviñu bo¬ßevismu. Seviß˚i aizskaroßs aspekts propagandas darbîbå bija komunistu upuru kapuatrakßana, ko bieΩi lika darît vietéjiem ebrejiem. Viss pasåkums tika organizéts ar domu radîtvainas saikni, iespaidu, ka ebreji izraisîjußi slepkavîbas.


apgåds, 1999, 38., 108.–109. lpp.)


1. Raksturojiet atriebîbu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Vai ir pamatoti identificét ebrejus ar komunistiem un çekistiem?

3. Kåpéc latvießi ticéja våcu propagandai par ebreju identificéßanu ar komunistiem unçekistiem?

9. avots

Skatoties no malas un retrospektîvi, latvießi, kas pievienojås iznîcinåßanas spékiem, labpråtî-gi padevås våcießiem. Tajå laikå dalîbnieki büs jutußi brîvîbas ilüziju un, iespéjams, viñusapreibinåja varas apziña pår dzîvîbu un nåvi.


apgåds, 1999, 128. lpp.)

95


Pårsvarå tomér slepkavas bija antisemîtisma pårñemti, noziedzîgi cilvéki, kuri rîkojås bezjebkådiem sirdsapziñas pårmetumiem. Íos nacistu rokaspuißus vilinåja okupåcijas varas dotåiespéja izpaust savu brutalitåti pret ebrejiem, kurus viñi neuzskatîja par cilvékiem..

(‰rglis, Dzintars. Ebreju nogalinåßana Krustpilî. Gråm.: Holokausta izpétes jautåjumi Latvijå: Starptautiskå

seminåra referåti, 2001. gada 29. novembris, Rîga, un 2001.–2002. gada pétîjumi par holokaustu Latvijå.



1. Raksturojiet varaskåri, varas apziñu kå ebreju iznîcinåßanas motivåciju!

2. Ko ßî motivåcija liecina par cilvéku, viña moråli, psiholo©isko briedumu?

10. avots

França Mürera noziegumi

1941. gada 6. augustå Francis Mürers (Franz Murer), Vi¬ñas gebîtskomisariåta atbildîgs darbi-nieks, izsauca pie sevis Vi¬ñas Judenrat (ebreju padomes) pårståvjus un pavéléja viñiem lîdz nå-kamajam rîtam plkst. 9 piegådåt divus miljonus rub¬u (10 rub¬i = 1 våcu marka) vai ßîs summasekvivalentu vértslietås. Papildu tam vél trîs miljoni rub¬u bija jåpiegådå lîdz dienas beigåm.

Mürers piedraudéja: ja Judenrat pårståvji nespés nodroßinåt nepiecießamos lîdzek¬us noteik-tajå laikå, påréjie padomes locek¬i péc stundas varés ierasties péc savu biedru lî˚iem. PåréjieJudenrat dalîbnieki drîz uzzinåja par noteikto sodu un ßie jaunumi åtri izplatîjås pilsétasebreju vidü. Tika uzsåkta naudas, zeltlietu un citu vértîgu priekßmetu våkßana.

Ebreju kopienu bija sagråbußas bailes. Savåkt ßådu milzîgu naudas summu no iedzîvotåjiem,kurus bija novårdzinåjis karß un padomju vara, bija årkårtîgi grüts uzdevums.

Atvélétais laiks bija ¬oti îss, turklåt péc pulksten seßiem vakarå lîdz pat rîta gaismai ebrejinedrîkstéja iziet no måjåm. Noteiktajå laikå bija savåkts 667 000 rub¬u, apméram puskilo-grams zelta, zelta pulksteñi un dimanti.

Daudzi ebreji ticéja, ka ßo vértslietu nodoßana garantés viñu izdzîvoßanu un palîdzés atgriez-ties tükstoßiem citu, kas bija izvesti no pilsétas un par kuru likteni nebija nekådu ziñu.

Savåktå nauda un vértslietas tika nodotas Müreram noteiktajå laikå. Viñß tika informéts, katrükstoßås summas våkßana tiek turpinåta. Divi no trim Judenrat pårståvjiem tika atståti kå˚îlnieki. Péc turpmåkiem draudiem un ilgstoßåm pårrunåm starp Judenrat un Müreru viñßpiekrita pagarinåt pédéjo termiñu par vairåkåm dienåm.

Noteiktajå laikå Mürers sañéma 1 490 000 rub¬u, 16,5 kilogramus zelta un 189 zeltapulksteñus. Par sañemto Mürers neizsniedza nekådu kvîti vai kådu citu apstiprinåjumu.Sarunas starp Judenrat un Müreru notika uz ielas netålu no ékas, kurå bija izvietotacivilpårvalde. Nebija nedz liecinieku, nedz arî rakstiska protokola. Tas viss liecina par to, kada¬a naudas un vértslietu, iespéjams, lielåkå da¬a, nonåca administråcijas amatpersonukabatå.

(Péc: Arad, Yitzhak. Plunder of Jewish property in the Nazi-occupied areas of the Soviet Union,

http://www1.yadvashem.org.il, aplük. 2004, 10. nov.)

96

Malå ståvétåji: nevainîgi liecinieki vai vainîgi lîdzzinåtåji?

1. avots

Våcu okupétajå Latvijå, tåpat kå jebkurå citå okupétå teritorijå, paståvéja visa veida rîcîba unattieksme pret ebrejiem: kolaboracionisms ar nacistiem ebreju iznîcinåßanå; vienaldzîba pretviñiem; daΩåda veida palîdzîba. Pretéjos polos bija absolütas minoritåtes – slepkavas unglåbéji; pa vidu absolütais vairåkums – malå ståvétåji, kuri vienaldzîbå vai ßausmås, vaibezspécîbå noraudzîjås uz noziegumu.

(Stranga, Aivars. Holokausta pétniecîbas problémas. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå: Starptautisko



raksti, 12. séj.)

2. avots

Jau pirmajås okupåcijas dienås starp ebrejiem un påréjo pasauli izveidojås tåda kå neredzamasiena. Ebrejiem aizliedza atståt savas dzîves vietas, bet latvießi, kå likums, paßi nemé©inåja arviñiem kontaktéties.

(åËıÂÎ¸ÒÓÌ, îË‰‡. ü ÔÂÂÊËÎ‡ êÛÏ·ÛÎÛ. àÁ‡ËÎ¸, Ò. 49)

3. avots

Mazå meitene Bille 1941. gada vasarå Rîgas ielås ierauga vecu vîru ar Dåvida zvaigzni uz

ap©érba.

Bille ce¬ acis un pirmo ierauga dzeltenu drébes zvaigzni uz krütîm. Zvaigzne pießüta arnemåkulîgu roku [..] Skatiens cilvékam nolaists uz bru©i un kurpém. [..] Cilvékam lüpukaktiñi ir uz leju. Krunkainie, brünie plaksti un skropstas trîc pår tumßås dobés iegrimußåmacîm. Tå ir, kad neizturami kauns, gribas raudåt, bet nedrîkst. [..]. Pleci viñam salîkußi uzpriekßu tå, it kå viñß nestu smagu maisu vai gaidîtu, ka nupat sitîs. So¬i negribîgi. Tå neietpéc sava pråta. Tå dzen. Bet dzinéjs nav redzams.

[..] Citi gåjéji neskatås uz veco vîru un viña savådo ießanu, nesmejas un neråda ar pirkstu:sak, re, kur trakais, nopuß˚ojies ar lupatu zvaigzném un lamzå pa bru©i! Gåjéji tåpat nolaiΩacis vai jau pa gabalu izliekas neredzam.

(Belßevica, Vizma. Bille dzîvo tålåk. Rîga: Jumava, 1996, 83.–84. lpp.)

97

4. avots

Desmitiem, simtiem tükstoßu cilvéku [Latvijå] bija liecinieki vienam no cilvéces visbries-mîgåkajiem noziegumiem un kluséja par to. Ne visklusåkå balss neierunåjås, lai protestétupret asinsizließanu. Neviena no baznîcåm – ne luteråñu, ne kato¬u, ne krievu pareizticîgå –necentås apturét nogalinåßanu. [..] Neviens tiesnesis neierunåjås brîdinoßå balsî.


Press, 2000, p. 52)

5. avots

Íokéjoßas vienaldzîbas simbols ir karuselis Krasinski laukumå Varßavå. Kad 1940. gadå daΩumetru attålumå no tå nacisti uzsléja geto sienu, tas strådåja. Tas turpinåja griezties 1943. gadaaprîlî un maijå, kad pavisam netålu, aiz geto sienas, notika ebreju sacelßanås. Aculiecinieksatceras: “[..] påri ielai bija karuselis ar spé¬u laukumu, tur spéléja arî müzika [..], vecåki vedaskaisti sapostus bérnus uz karuseli. Svétdiena. [..] kopå ar vairåkiem cilvékiem es ståvéjuiepretim degoßajam geto. Laiku pa laikam més dzirdéjåm cilvéku kliegßanu. “Skatieties!Skatieties! Cilvéki lec no jumtiem!” Citi piebilda: “Ebreji tiek cepti.” [..] Es nedzirdéjunevienu lîdzjütîgu balsi. Varbüt tur bija cilvéki, kas domåja savådåk, bet es to nedzirdéju.

(BendΩamins (Bens) Mîds apraksta Varßavas geto nodegßanu 1943. gadå ebreju sacelßanås laikå,

http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 15. nov.)

6. avots

Frîda Mihelsone ir holokaustå izdzîvojusi Rîgas ebrejiete. Viña paklausîja rîkojumam pårcelties uz

geto. 1941. gada 8. decembrî notika otrå Rîgas geto tîrîßanas akcija, kad daudzi tükstoßi geto

iemîtnieku tika noßauti Rumbulå. Frîdai brînumainå kårtå izdevås izglåbties, nokrîtot sniegå un

paslépjoties zem kurpju kaudzes. Péc vairåkåm dienåm Frîda atgriezås måjå, kurå viña dzîvoja pirms

kara, un mekléja vietu, kur pårnakßñot. Taçu neviens no viñas bijußajiem kaimiñiem nevéléjås riskét.

[..] Es noskréju lejå pa kåpném un devos atpaka¬ påri pagalmam. Bet tad ieraudzîju, ka durvisuz pagrabu ir va¬å. Es noskréju lejå un iegåju iekßå. Pagrabs bija applüdis, un sétnieks paß¬üteni, kas bija izbåzta caur nelielu taisnstürveida lodziñu, süknéja årå üdeni.

Es viñam sacîju: “Es te agråk dzîvoju. Visi mani radinieki ir noßauti, esmu palikusi viena pati.[..] Òaujiet man te palikt pa nakti. [..]”

“To es nevaru. Es atbildu par pagrabu. Ja tevi te notvers, büßu pagalam.”

“Tad man atliek tikai viens ce¬ß – pårgriezt vénas.”

“Tå ir tava darîßana, bet es tev nevaru palîdzét.”

Kad Frîda patießåm jau såka meklét savå groziñå nazi, pavérås pagraba durvis.

“Csss, csss, skrien veikli uz augßéjo ståvu, tur büs durvis uz béniñiem,” sétnieks çukstéja. “Espar kåpném un béniñiem neatbildu, tur jebkurß var iemaldîties.”

Un projåm viñß bija.

(Michelson, Frida. I survived Rumbuli. New York: Holocaust Library, 1979, p. 110)

7. avots

Tomér Latvijas ebreju tra©édija – tå ir arî tükstoßiem to latvießu tra©édija, kuri neizjuta naidupret kaimiñiem ebrejiem, bet, baidoties no atmaksas, klusu ciezdami, véroja savu tautießu¬aundarîbas. [..]

98

Attieksmé pret ebrejiem våcu okupéto valstu iedzîvotåji nosacîti sadalîjås divås kategorijås:

1) tie, kas slepkavoja ebrejus vai veicinåja to iznîcinåßanu,

2) tie, kas palîdzéja ebrejiem.

Pirmajå kategorijå ietilpst:

1. Aktîvie dalîbnieki – ekseküciju organizatori, tießie slepkavîbu izpildîtåji, kå arî tie, kaspropagandéja izré˚inåßanos ar ebrejiem un musinåja tos iznîcinåt (vårds – tas arî ir darbs);tie, kas tos apzaga un pazemoja; tie, kas nodeva tos, kuri slépa ebrejus, kå arî geto, unkoncentråcijas nometñu apsargi, visi, kas piesavinåjås noslepkavoto ebreju îpaßumu.

2. Pasîvie dalîbnieki – iedzîvotåji, kas tießi nepiedalîjås ebreju slepkavîbås, bet pirka vai kåcitådi iegådåjås nogalinåto ebreju kustamo vai nekustamo îpaßumu. [..] Par pasîviemlîdzdalîbniekiem, iespéjams, var uzskatît arî tos, kas klusîbå atbalstîja slepkavîbas, kå arîvienaldzîgos.

(Íneijers, Årons. Holokausts Ludzå: ebreji un citu tautîbu iedzîvotåji. Gråm.: Holokausta izpéte Latvijå:

Starptautisko konferençu materiåli, 2003. gada 12.–13. jünijs, 24. oktobris, Rîga, un 2002.–2003. gada

pétîjumi par holokaustu Latvijå. Rîga: Latvijas véstures institüta apgåds, 2004, 49 –50. lpp. Latvijas

Vésturnieku komisijas raksti, 12. séj.)

8. avots

Saskañå ar K. Jaspersa [Karls Jasperss – våcu filozofs, péc Otrå pasaules karå virkné darbuaplükoja våcu tautas kriminålo, politisko, morålo un metafizisko vainu – Red.] viedoklimorålå atbildîba rodas, ja netiek izdarîta étiski pareiza izvéle. Morålås izvéles jautåjumåaugståkås pavéles princips nav attaisnojums nozieguma izdarîßanai. Moråli vainîgi ir tie, kasatradås tuvu noziegumam, bet neiebilda, kad bija iespéja to darît, vai arî kas neatteicåsizpildît noziedzîgu pavéli, lai gan tas bija iespéjams. Moråles jautåjumå nezinåßana navattaisnojums. [..]

Metafiziskå atbildîba rodas no solidaritåtes sajütas visu cilvéku starpå, “kas dara katrulîdzatbildîgu par visu nepareizo un par jebkuru netaisnîbu pasaulé, seviß˚i par noziegumiem,kas pastrådåti klåtesot vai zinot par tiem. Jurisdikcija par metafizisko atbildîbu atrodas tikaiDieva ziñå”.


apgåds, 1999, 45. lpp.)

99

Malå ståvétåji

9. avots

Fotogråfija uzñemta 1938. gada martå vai aprîlî, Vîné (Austrija).


10. avots

Fotogråfija uzñemta 1939. gada februårî Noißtaté (Våcija)


100

11. avots

Fotogråfija uzñemta 1940. gadå Minska Mazoviecki (Polija)


Sniedziet malå ståvéßanas vértéjumu no daΩådu grupu skatpunkta

Malå ståvéßana no vajåtåju viedok¬a:

Vai liels malå ståvétåju daudzums ietekméja vajåtåjus? Vai malå ståvétåji aktivizéja vajåtåju darbîbu vai slåpéja to?Apkopojoßs vértéjums: vai malå ståvétåju klåtbütne bija izdevîga vajåtåjiem?

Malå ståvéßana no ebreju glåbéju viedok¬a:

Vai liels malå ståvétåju daudzums ietekméja glåbéjus? Vai malå ståvétåji rosinåja glåbéju darbîbu vai kavéja to?Apkopojoßs vértéjums: vai malå ståvétåju klåtbütne bija izdevîga glåbéjiem?

Malå ståvéßana no holokausta upuru viedok¬a:

Vai liels malå ståvétåju daudzums ietekméja upurus? Vai malå ståvétåji palîdzéja ebrejiem izdzîvot un pretoties vai arî traucéja tam?Apkopojoßs vértéjums: vai malå ståvétåju klåtbütne bija izdevîga ebrejiem?

Malå ståvéßana no paßu malå ståvétåju viedok¬a:

Kå paßi malå ståvétåji varétu vértét savu rîcîbu?Ko malå ståvétåji varétu atbildét våcu protestantu måcîtåjam Martinam Nîmolleram,kurß uzrakstîja ßådas rindas:

Vispirms viñi atnåca péc sociålistiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu sociålists.Tad viñi atnåca péc arodbiedrîbu biedriem, un es nebildu ne vårda, jo neesmuarodbiedrîbas biedrs.Tad viñi atnåca péc ebrejiem, un es nebildu ne vårda, jo neesmu ebrejs.Tad viñi atnåca péc manis, un nebija palicis neviena, kas aizbilstu vårdu par mani.

Kas bija malå ståvétåji: nevainîgi liecinieki vai vainîgi lîdzzinåtåji?

101

Malå ståvétåji

Darba lapa Nr. 1

Fotogråfijas analîze

Jautåjumi Fonå ståvoßie Ebreji

Cilvéku skaits, dzimums un vecumskatrå grupå?

Raksturojiet cilvéku ap©érbu!

Raksturojiet cilvéku sejasizteiksmes! Ko tås liecina parcilvéku izjütåm?

Kur atrodas fotogråfijå redzamiecilvéki?

Ko dara fotogråfijå redzamie cilvéki?

Kådus jautåjumus jüs gribétu ßiemcilvékiem uzdot?

Kas ßie cilvéki varétu büt?Argumentéjiet!

102

Darba lapa Nr. 2

Malå ståvéßana ir attaisnojama (skoléns nosauc visusiespéjamos pie¬åvumus), ja:

Malå ståvéßana nav attaisnojama (skoléns nosauc visusiespéjamos pie¬åvumus), ja:

1) 1)

2) 2)

3)

4)

5)

utt.

3)

4)

5)

utt.

Malå ståvéßana ir attaisnojama/nav attaisnojama

103

Malå ståvétåji

Darba lapa Nr. 3

Attélu analîze

Kådas cilvéku grupas var izß˚irt fotogråfijå?

Cilvéku skaits, dzimums un vecums katrå grupå?

Raksturojiet cilvéku ap©érbu!

Raksturojiet cilvéku sejas izteiksmes! Ko tås liecina par cilvéku izjütåm?

Kur atrodas fotogråfijå redzamie cilvéki?

Ko dara fotogråfijå redzamie cilvéki?

Kådus jautåjumus jüs gribétu ßiem cilvékiem uzdod?

Kas ßie cilvéki varétu büt? Argumentéjiet!

104

“Galîgais risinåjums”: kara mér˚is vai rezultåts?

Darba lapa

Rasu politikas posmi pirms Otrå pasaules kara un kara laikå nacistu kontrolétajås teritorijås Eiropå

Som

ija

Fran

cija

Be¬©

ija

Nîd

erla

nde

Luks

embu

rga

Dån

ija

Nor

vé©i

ja

Våci

ja

Aust

rija

Çehi

ja

Slov

åkija

Polij

a

Bulg

årija

Rum

ånija

Ungå

rija

Grie

˚ija

Die

nvid

slåv

ija

Itålij

a

Liet

uva

Latv

ija

Igau

nija

PSRS

Holokausta sekas

1935

1936

1937

1938

1939

1940

1941

1942

1943

1944

1945

Tiesîbu ierobeΩoßana atbils-toßi Nirnbergas likumiem

Pakåpeniska ebreju unçigånu izoléßana geto

Ebreju un çigånu deportåcijasuz darba vai iznîcinåßanasnometném Austrumeiropå

Holokausta upurumasveida iznîcinåßana

105

1. Izpétiet grupå Otrå pasaules kara svarîgåko notikumu hronolo©iju (1. avots) un darbalapå katrå tabulas rütî atzîméjiet valsts politisko statusu attiecîgajå gadå (valsts politiskostatusu skoléni atzîmé ar burtiem: N – neatkarîga, O – okupéta, S – Våcijas sabiedrotå);

2. Ierakstît tabulå atbilstoßå vietå laiku, kad valsts iesaistîjås vai tika iesaistîta karå/okupéta.

3. Izmantojot 2. un 3. avotu, tabulas augßéjå ailé “Holokausta sekas” ierakstiet holokaustaupuru skaitu katrå valstî (procentos no pirmskara iedzîvotåju skaita).

4. Atcerieties, ka katra skoléna tiesîbas un pienåkums ir izteikt savu viedokli. Vienojietiesgrupå par atbildém uz jautåjumiem:

Vai ebreju tiesîbu ierobeΩoßana ir saiståma ar laiku, kad valsts tika iesaistîta karå?

Vai holokausta upuru masveida iznîcinåßanas såkumu noteica laiks, kad valstsiesaistîjås vai tika ierauta karå?

Kuri Otrå pasaules kara notikumi bija izß˚iroßi daΩådu valstu ebreju un çigånu liktenî?

Kas izskaidro atß˚irîgo situåciju Rumånijå, Bulgårijå un Somijå?

Kå valsts politiskais statuss ietekméja holokausta upuru skaitu katrå konkrétajå valstî?

Kådas bija daΩådu valstu iespéjas ietekmét holokausta upuru likteñus?

106

1. avots

Otrå pasaules kara notikumi Eiropå

Otrå pasaules kara notikumi Eiropå

1933

30. I Ådolfs Hitlers k¬üst par Våcijas kancleru.12. III tiek atvérta pirmå koncentråcijas nometne Oranienburgå netålu no Berlînes.23. III Ådolfs Hitlers ar tiesîbu aktu iegüst diktatora varu. 1. VI nacisti organizé ebreju veikalu boikotu.Jünijå nacisti ierîko pirmo koncentråcijas nometni Dahavå.14. VII NSVSP tiek pasludinåta par vienîgo partiju Våcijå.

1934

30. VI “Garo naΩu nakts”.25. VII nacisti nogalina Austrijas kancleru Dolfusu. 2. VIII mirst Våcijas prezidents Hindenburgs. 19. VIII Ådolfs Hitlers k¬üst par Våcijas fîreru (vadoni).

1935

16. III Hitlers ievieß karaklausîbu, tådéjådi pårkåpjot Versa¬as lîgumu. 15. IX tiek pieñemti Nirnbergas likumi, kas ierobeΩo Våcijas ebreju tiesîbas.

1936

10. II Våcijå gestapo k¬üst par struktüru, kas tiek pacelta påri likumam. 7. III våcu karaspéks okupé Reinas demilitarizéto zonu.9. V Musolîni vadîtais itå¬u karaspéks ieñem Etiopiju.18. VII Spånijå såkas pilsoñu karß.1. VIII såkas Berlînes olimpiskås spéles. 1. X ©enerålis Franko k¬üst par Spånijas valsts galvu.

1937

11. VI Sta¬ins såk “tîrîßanas” Sarkanås armijas vadîbå.5. XI Hosbahas konferencé Hitlers atklåj kara plånus.

1938

12./13. III Våcija pasludina Austrijas anßlusu (pievienoßanu).12. VIII Våcijå tiek izsludinåta mobilizåcija. 30. IX Agresora nomierinåßanas politika: Lielbritånijas premjerministrs Çemberlens

Minhené piekåpjas Hitleram.15. X Våcijas karaspéks ieñem Sudetiju, Çehoslovåkijas valdîba atkåpjas. 9./10. XI “Kriståla nakts” (ebreju grautiñß).

1939

30. I uzståjoties Reihstågå, Hitlers izsaka ebrejiem draudus.15./16. III Våcija ieñem Çehoslovåkiju. 28. III beidzas Spånijas pilsoñu karß. 22. V Våcija un Itålija paraksta “Térauda paktu”.23. VIII Molotova – Ribentropa pakts – Våcijas un PSRS vienoßanås.25. VIII Lielbritånija un Polija paraksta savstarpéjas palîdzîbas lîgumu.

107


31. VIII tiek mobilizéta britu flote, såkas civiliedzîvotåju evakuåcijas no Londonas. 1. IX Våcija iebrük Polijå.3. IX Lielbritånija, Francija, Austrålija un Jaunzélande piesaka karu Våcijai.5. IX ASV pasludina neitralitåti; Våcijas karaspéks ß˚érso Vislu.10. IX Kanåda piesaka karu Våcijai. 17. IX Padomju Savienîba iebrük Polijå.27. IX Varßava padodas Våcijai.29. IX Padomju Savienîba un nacistiskå Våcija sadala Poliju. 5. X Padomju Savienîba un Våcija paraksta savstarpéjas palîdzîbas lîgumu. Oktobrî nacisti Våcijå såk garîgi slimo un invalîdu eitanåziju. 8. XI izgåΩas Hitlera slepkavîbas mé©inåjums. 30. XI PSRS uzbrük Somijai. 14. XII Padomju Savienîba tiek izslégta no Tautu Savienîbas.

1940

12. III Somija paraksta miera lîgumu ar Padomju Savienîbu. 9. IV Våcija iebrük Dånijå un Norvé©ijå.10. V Våcija iebrük Be¬©ijå, Francijå, Luksemburgå un Nîderlandé; Vinstons Çérçils

k¬üst pat Lielbritånijas premjerministru. 15. V Nîderlande padodas Våcijai.26. V såkas sabiedroto karaspéka evakuåcija no Denkerkas.28. V Be¬©ija padodas Våcijai. 10. VI Norvé©ija padodas Våcijai; Itålija piesaka karu Lielbritånijai un Francijai. 14. VI våcu karspéks ieiet Parîzé. 15. VI Padomju Savienîba okupé Lietuvu.17. VI Padomju Savienîba okupé Latviju un Igauniju.22. VI Francija noslédz pamieru ar Våciju. 10. VII såkas kauja par Angliju. 3.–19. VIII Itålija okupé Somåliju.17. VIII Hitlers pasludina Britu salu blokådi. 3. IX Hitlers plåno Lielbritånijas ieñemßanas operåciju “Jüras lauva”.27. X Våcija, Itålija un Japåna paraksta Ass lîgumu.7. X våcu karaspéks ieiet Rumånijå. 28. X Itålija iebrük Grie˚ijå. 14/15. XI våcu lidmaßînas bombardé Koventri Lielbritånijå. 20. XI Ungårija pievienojas Ass valstîm. 23. XI Rumånija pievienojas Ass valstîm.

1941

7. III britu karaspéks ierodas Grie˚ijå. 27. III puça laikå tiek gåzta Dienvidslåvijas provåciskå valdîba. 6. IV Våcija iebrük Grie˚ijå un Dienvidslåvijå. 17. IV Dienvidslåvija padodas Våcijai. 27. IV Grie˚ija padodas Våcijai. 14. VI ASV iesaldé Våcijas un Itålijas lîdzek¬us Amerikå. 22. VI Såkas operåcija “Barbarossa” – Våcija iebrük Padomju Savienîbå.

108

Jünijå SS rîcîbas grupas (Einsatzgruppen) såk masu slepkavîbas. 10. VII våcu karaspéks Ukrainå ß˚érso Dñepru. 12. VII Padomju Savienîba un Lielbritånija paraksta savstarpéjas palîdzîbas lîgumu.31. VII Gérings dod uzdevumu Reinhardam Heidriham sagatavot “galîgo risinåjumu”. 14. VIII ASV prezidents Rüzvelts un Lielbritånijas premjerministrs Çérçils izsludina

Atlantijas hartu.20. VIII såkas Òeñingradas blokåde. 1. IX nacisti nosaka, ka ebrejiem pie ap©érba jånéså dzeltena zvaigzne.3. IX Außvicas nometné pirmo reizi eksperimentålå kårtå izmanto gåzes kameru.2. X såkas operåcija “Viesu¬vétra” – våcu uzbrukums Maskavai.16. X våcu karaspéks ieñem Odesu. 24. X våcu karaspéks ieñem Harkovu.5. XII tiek atcelts våcu uzbrukums Maskavai. 6. XII Sarkana armija uzsåk galveno pretuzbrukumu pie Maskavas.7. XII Japåna bombardé Perlhårboru. 8. XII ASV un Lielbritånija piesaka karu Våcijai. 11. XII Våcija piesaka karu ASV. 19. XII Hitlers k¬üst par Våcijas karspéka virspavélnieku.

1942

1. I 26 sabiedrotås valstis paraksta Apvienoto Nåciju deklaråciju.20. I reiha Droßîbas policijas un SD priekßnieks Heidrihs organizé Vanzé konferenci,

lai koordinétu “ebreju jautåjuma galîgo risinåjumu”.26. I Lielbritånijå ierodas pirmås amerikåñu vienîbas.8. V Krimå såkas våcu vasaras uzbrukums. 27. V uzbrukums Reinhardam Heidriham Prågå.30. V Lielbritånijas gaisa spéki bombardé elni.Jünijå Außvicå såkas ebreju masveida iznîcinåßana, izmantojot gåzes kameras. 4. VI Heidrihs no gütajiem ievainojumiem mirst.5. VI våcießi uzbrük Sevastopolei. 10. VI atriebjoties par Heidriha slepkavîbu, nacisti iznîcina Lidici (Çehijå).3. VII våcießi ieñem Sevastopoli. 9. VII såkas våcu virzîßanås uz Sta¬ingradu.22. VII pirmås deportåcijas no Varßavas geto uz koncentråcijas nometném. Atvérta

masu iznîcinåßanas nometne Treblinkå.12. VIII Sta¬ins un Çérçils tiekas Maskavå.17. VIII pirmais gaisa uzbrukums, ko Eiropå pilnîbå îsteno amerikåñi. 23. VIII izvérsts våcu uzlidojums Sta¬ingradai.13. IX såkas Sta¬ingradas kauja. 11. XI Våcijas un Itålijas karaspéki iebrük neokupétajå Francijas da¬å (t.s. Vißî Francijå).19. XI såkas Padomju Savienîbas pretuzbrukums pie Sta¬ingradas.2. XII profesors Enriko Fermi (Enrico Fermi) Çikågå izveido atomreaktoru.16. XII Sarkanå armija sakauj itå¬u vienîbas pie Donas.17. XII britu årlietu ministrs Èdens ziño par ebreju masu slepkavîbåm; ASV paziño, ka

ßie noziegumi ir jåatriebj.

109


1943

2.–3. I våcießi såk atkåpßanos Kaukåzå.10. I Sarkanå armija såk uzbrukumu våcu spékiem Sta¬ingradå.14.–24. I Çérçils un Rüzvelts tiekas Kasablankas konferencé, kur Rüzvelts paziño, ka karß

var beigties tikai ar Våcijas bezierunu kapitulåciju.2. II våcießi padodas Sta¬ingradå – pirmå lielå Hitlera karaspéka sakåve.8. II Padomju Savienîbas karspéks ieñem Kursku.18. II nacisti aresté pretestîbas grupas “Baltå roze” vadîtåjus Minsteré. 19. IV Ieroçu SS (Waffen SS) cînås pret ebreju sacelßanos Varßavas geto. 16. V tiek apspiesta ebreju pretestîba Varßavas geto. 16.–17. V Lielbritånijas uzlidojums Rürai. 11. VI Himlers pavél likvidét visus ebreju geto Polijå. 5. VII våcießi såk pédéjo uzbrukumu Kurskai. 9.–10. VII Sicîlijå izce¬as sabiedroto desants. 25.–26. VII Musolîni arests un faßistu valdîbas krißana Itålijå. Varu pårñem marßals Pjetro

Badoljo (Pietro Badoglio), viñß arî ved sarunas ar sabiedrotajiem.27.–28. VII Sabiedroto uzlidojums Hamburgai izraisa pilsétå ugunsgréku.23. VIII Sarkanå Armija atgüst Harkovu. 8. IX izziñota Itålijas padoßanås. 11. IX våcießi okupé Romu. 12. IX våcießi atbrîvo Musolîni.23. IX Musolîni atjauno faßistu valdîbu. 13. X Itålija piesaka karu Våcijai. 6. XI Padomju Savienîba atgüst Kijevu. 28. XI Rüzvelts, Çérçils un Sta¬ins tiekas Teherånas konferencé. 24.–26. XII Padomju Savienîba såk uzbrukumu Ukrainas fronté.

1944

6. I Padomju Savienîbas karaspéks ieiet Polijå. 27. I péc 900 dienu aplenkuma tiek pårtraukta Òeñingradas blokåde. 4. III Sarkanå armija såk uzbrukumu Baltkrievijas fronté; pirmais lielais sabiedroto

uzlidojums Berlînei dienas laikå. 18. III uzlidojumå Hamburgai briti nomet 3000 t språgstvielu. 8. IV Padomju Savienîbas karaspéks såk uzbrukumu, lai atbrîvotu Krimu. 12. V våcießi padodas Krimå. 6. VI Rietumu sabiedroto Otrås frontes atklåßana Zieme¬francijå. 9. VI såkas Padomju Savienîbas ofensîva Somijas fronté. 13. VI pirmais våcu V–1 ra˚eßu uzbrukums Britu salåm. 22. VI såkas Padomju Savienîbas vasaras uzbrukums (operåcija “Bagrations”). 20. VII neveiksmîgs atentåts pret Hitleru. 24. VII padomju karaspéks atbrîvo koncentråcijas nometni Majdanekå. 1. VIII Varßavå såkas sacelßanås pret nacistiem. 4. VIII Nîderlandé gestapo aresté Annes Frankas ©imeni. 15. VIII såkas sabiedroto uzbrukums Dienvidfrancijå (operåcija “Drakons”). 19. VIII pretestîbas kustîbas sacelßanås Parîzé.

110

19.–20. VIII ar uzbrukumu Rumånijai såkas Padomju Savienîbas ofensîva Balkånos. 25. VIII Parîzes atbrîvoßana. 29. VIII såkas slovåku sacelßanås. 31. VIII Sarkanå armija ieiet Bukaresté. 1.–4. IX sabiedrotie atbrîvo Verdenu, Djepi, Artuå, Ruånu, Antverpeni un Briseli.4. IX Somija un Padomju Savienîba vienojas par pamieru.17. IX såkas ASV gaisa trieciens Holandei.26. IX Padomju Savienîbas karaspéks ieñem Igauniju.2. X Varßavas sacelßanås beidzas ar po¬u spéku padoßanos våcießiem. 13. X Sarkanå armija ieñem Rîgu. 14. X sabiedrotie atbrîvo Aténas. 30. X Außvicå pédéjo reizi tiek izmantotas gåzes kameras. 24. XI francüΩi ieñem Strasbüru. 27. XII Sarkanå armija aplenc Budapeßtu.

1945

17. I Sarkanå armija ieñem Varßavu. 26. I Sarkanå armija atbrîvo Außvicu. 4.–11. II Rüzvelts, Çérçils un Sta¬ins tiekas Jaltas konferencé. 13.–14. II sabiedroto bombardéßanas izraisîts ugunsgréks iznîcina Drézdeni. 6. III såkas våcu ofensîva, lai aizsargåtu Ungårijas naftas atradnes.7. III sabiedrotie ieñem elni un izveido tiltu pår Reinu. 30. III Sarkanå armija ieñem Dancigu (Gdañsku). 1. IV ASV karaspéks ielenc våcu spékus Rürå; sabiedroto uzbrukums Zieme¬itålijå. 12. IV sabiedrotie atbrîvo Bühenvaldes un Bergenbelzenas koncentråcijas nometnes.16. IV Sarkanå armija såk galîgo uzbrukumu Berlînei; amerikåñi ieiet Nirnbergå. 18. IV våcu spéki Rürå padodas. 21. IV Sarkanå armija sasniedz Berlîni.28. IV tiek sagüstîts Musolîni, itå¬u partizåni viñu pakar; sabiedrotie ieñem Venéciju. 29. IV ASV karaspéks atbrîvo Dahavu. 30. IV Ådolfs Hitlers izdara paßnåvîbu.2. V Våcijas karaspéks Itålijå padodas. 7. V visu våcu spéku bezierunu padoßanås sabiedrotajiem. 8. V sabiedroto Uzvaras diena Eiropå. 5. VI sabiedrotie sadala Våciju un Berlîni un pårñem varu. 26. VI Sanfrancisko (ASV) tiek parakstîta Apvienoto Nåciju harta. 1. VII ASV, Lielbritånijas un Francijas militårie spéki ierodas Berlîné. 16. VII såkas Potsdamas konference; ASV izmé©ina pirmo atombumbu. 6. VIII Hirosimå (Japånå) amerikåñi nomet pirmo atombumbu. 8. VIII Padomju Savienîba piesaka karu Japånai un ieiet MandΩürijå. 9. VIII Nagasaki (Japånå) amerikåñi nomet otro atombumbu. 14. VIII Japåna piekrît bezierunu kapitulåcijai. 2. IX Japåna paraksta padoßanås lîgumu.(Péc: http://www.historyplace.com/worldwar2/timeline/truman.htm, aplük. 20004, 23. nov.)

111


2. avots

(Péc: http://www.holocaustchronicle.org/holocaustappendices.html, aplük. 2004, 23. nov.)

Holokausta laikå nogalinåto ebreju skaits un îpatsvars daΩådås valstîs

Nogalinåtie ebreji

Valsts

procentos no pirmskara ebrejukopienas valstî

–

36

65

60

skaits

Albånija

Austrija

Baltkrievija

Be¬©ija

–

50 000

245 000

25 000

89

14

Bohémija un Moråvija

Bulgårija

80 000

11 400

1,3Dånija 60

80Dienvidslåvija 60 000

26Francija 90,000

80Grie˚ija 65 000

35Igaunija 1500

20Itålija 7500

11Krievija 107 000

77Latvija 70 000

–Lielbritånija 130

94Lietuva 220 000

50Luksemburga 1950

76Nîderlande 106 000

55Norvé©ija 870

88Polija 2 900 000

33

80

Rumånija

Slovåkija

270 000

71 000

0,35Somija 7

–Spånija –

–Íveice –

60Ukraina 900 000

70Ungårija 450 000

55Våcija 130 000

–Zviedrija –

112

3. avots

(Sk: Holokausts: metodisks palîglîdzeklis skolotåjiem. I. Gundares red. Rîga, 2001)

Çigånu likteñi nacistu kontrolétajås teritorijås

ValstsNogalinåto çigånu skaits

(1942–1945)

Procentos no 1939. g.skaita

58

83

50

38

100

98

100

4

50

100

100

90

71

5

20

1

28

75

6 500

500

6 500

15 000

Çigånu skaits 1939. g.

Austrija

Be¬©ija

Bohémija

Francija

11 200

600

13 000

40 000

500

28 000

Nîderlande

Horvåtija

500

28 500

1 000Igaunija 1 000

1 000Itålija 25 000

2 500 Latvija 5 000

1 000Lietuva 1 000

200Luksemburga 200

45 000Polija 50 000

30 000PSRS rietumu da¬a 42 000

16 000Rumånija 300 000

12 000Serbija 60 000

1 000Slovåkija 80 000

28 000Ungårija 100 000

15 000Våcija 20 000

113


Nacistu rasu ideolo©ija

1. Saß˚iro sarakstå minétos cilvékus, såkot ar visvértîgåko un beidzot ar visnevértîgåko!

Sieviete, 25 gadi, våciete, sociåldemokråte, bez nopietnåm slimîbåm.

Vîrietis, 30 gadi, krievs, apolitisks, bez nopietnåm slimîbåm.

Vîrietis, 18 gadi, ebrejs, nepieder nevienai politiskai partijai, bez nopietnåm slimîbåm.

Sieviete, 35 gadi, çigåniete, nepieder nevienai politiskai partijai, bez nopietnåmslimîbåm.

Vîrietis, 27 gadi, våcietis, nacionålsociålists, kreilis.

Sieviete, 40 gadi, våciete, nepieder nevienai politiskai partijai, diagnosticéta ßizofrénija.

Vîrietis, 50 gadi, latvietis, bijis Latvijas zemnieku savienîbas biedrs, bez nopietnåmslimîbåm.

Sieviete, 68 gadi, holandiete, nepieder nevienai politiskai partijai, bez nopietnåmslimîbåm.

2. Izanalizé propagandas materiålu un atbildi uz jautåjumiem!

Kådas kråsas lietotas ßajå plakåtå?

Kådas emocijas tås izraisa?

Kådi simboli izmantoti ßajå plakåtå?

Visefektîvåkie plakåti izmanto simbolus, kas ir neparasti, vienkårßi un tießi. Vai, sekojotßådiem kritérijiem, ßis plakåts ir efektîvs? Kåpéc?

Kåda, tavupråt, ir ßî plakåta mér˚auditorija?

Kå tu domå – pret kuråm sabiedrîbas grupåm ßis plakåts ir vérsts? Pret kuråm grupåmtas vérßas netießi?

Kåds, péc tavåm domåm, ir ßî plakåta mér˚is?

114

1. avots

Reiha Propagandas noda¬as sagatavots propagandas diapozitîvs, kas råda, cik daudz izmaksåuzturét cilvéku ar iedzimtu slimîbu. Ilustråcijas tekstå sacîts, ka ©imene ar trim bérniem dienå variztikt ar tåm paßåm 5,50 reihsmarkåm, kas tiek térétas, lai tikpat ilgi uzturétu vienu slimu cilvéku.

Våcija, 1936. gads.

Våcu måkslinieka Mjelnira (Mjölnir)plakåts radîts 1943. gada februårî, tüda¬péc våcu armijas sakåves Sta¬ingradaskaujå. Tå bija da¬a no lielåkas propa-gandas kampañas ar nosaukumu “Uzvaravai bo¬ßevisma haoss”. Teksts plakåtå:“Uzvara vai bo¬ßevisms”.

Jozefa Planka (Josef Plank) karikatüra rådaastoñkåji ar seßstaru Dåvida zvaigzni, kurßar saviem taustek¬iem aptvéris pasauli.

Våcija, aptuveni 1938. gads.

2. avots 3. avots

115


4. avots

FotomontåΩa ar nosaukumu “Dieva posts. PolijasΩîdi”, kas tika izmantota kå titullapa kådai nacistuizdotai broßürai.

Nirnberga, Våcija, ap 1939. gadu.

Propagandas diapozitîvs, kas råda trîs garî-gi slimus pacientus. Uzraksts: “Garîgislimie”.

Våcija, aptuveni 1934. gads.

Propagandas diapozitîvs, kas råda afri-kåñu izcelsmes meiteni kopå ar “årießu”meiteni.

Teksts ilustråcijå: “Rezultåts! Zudis raseslepnums.”

Våcija, ap 1936. gadu.

Attéls ir no SS reihsfîrera, Rases un izce-¬oßanas galvenås pårvaldes vadîtåja saga-tavotas diapozitîvu lekcijas ar nosau-kumu “Ebreji, to asiñainå bütîba pagåtnéun nåkotné”. Tå ir pirmå da¬a no tema-tiskås sérijas “Ebreji, brîvmürniecîba,bo¬ßevisms”.

5. avots 6. avots

116

7. avots

Reiha Propagandas noda¬assagatavots propagandas dia-pozitîvs. Tas informé, ka1936. gadå ir iztéréts 1200miljoni reihsmarku, laiuzturétu 880 000 cilvéku ariedzimtåm slimîbåm. Íieizdevumi gandrîz divkårtpårsniedz lîdzek¬us, kasiztéréti valsts un vietéjaipårvaldei (713 miljonireihsmarku).

8. avots

Propagandas plakåts, kas mudina veselîgus vå-cießus veidot lielas ©imenes. Uzraksts: “Veseliemvecåkiem – veseli bérni!”

Våcija, izdoßanas laiks nav zinåms.

117


11. avots

Diapozitîvs ar tekstu: “Ebreju gars iedragå våcutautas veselîgos spékus.”

Våcija, ap 1933.–1939. gadu.

12. avots

Propagandas attéli ar nosauku-miem “Dåvids un Goliåts”, “Va-terlo “uzvarétåjs”” un “Zvérurîdîßana”. Pédéjå attélå uzçüskåm rakstîts – “nomel-noßana”, “rîdîßana”, “meli”.


Attéls ir no SS reihsfîrera, Rases un izce¬oßanas galvenås pårvaldes vadîtåja sagatavotas dia-pozitîvu lekcijas ar nosaukumu “Ebreji, to asiñainå bütîba pagåtné un nåkotné”. Tå irpirmå da¬a no tematiskås sérijas “Ebreji, brîvmürniecîba, bo¬ßevisms”.

Kadrs no filmas, kas veidota “Hitlerajaunatnei” (Hitler Jugend) un propagandét.s. eitanåziju. Uzraksts: “Garîgi slimsné©eris (anglis). 16 gadu laikåuzturéßanas izmaksas 35 000reihsmarku.”

Izdoßanas vieta un laiks nav zinåms.

Ilustråcija no nacistu filmas. Uzraksts:“Ebrejs ir bastards [jauktenis].” Ilustråcijåebreji tiek saistîti ar citiem nacistu acîsnaidîgu tautu pårståvjiem: austrumnie-kiem, afrikåñiem, Tuvo Austrumu tautåmun hamîtiem (austrumafrikåñiem).

Izdoßanas vieta un laiks nav zinåms.

9. avots 10. avots

118

13. avots

Propagandas attéls, kas rådaebreju kå zirnekli, kurß ietinEiropu savå tîmeklî.


Attéls ir no SS reihsfîrera, Rases un izce¬oßanas galvenås pårvaldes vadîtåja sagatavotas dia-pozitîvu lekcijas ar nosaukumu “Ebreji, to asiñainå bütîba pagåtné un nåkotné”. Tå ir pirmåda¬a no tematiskås sérijas “Ebreji, brîvmürniecîba, bo¬ßevisms”.

14. avots

Nacistu propagandas plakåts, kas brîdinavåcießus uzmanîties no Austrumeiropas “zemåkaskårtas cilvéku” briesmåm. Uzraksts: “Tå? Vaitå?”

Våcija, izdoßanas laiks nav zinåms.

119


15. avots

Rasistiskås ideolo©ijas pamatprincipi,

kas atrodami Ådolfa Hitlera gråmatå “Mana cîña” (Main Kampf, 1925).

Dzîve ir tautu cîña par eksistenci.

Tauta ir noteikta etniski biolo©iska grupa.

Tautu sajaukßanås rada pagrimumu un demoralizéßanos, kas galu galå noved pie tautasiznîkßanas.

Vesela un spécîga tauta papildina savu iedzîvotåju båzi ar rases ziñå veselîgiem indivîdiem unpaplaßina teritoriju uz kaimiñu ré˚ina.

Mirstoßai tautai samazinås iedzîvotåju skaits, to sabojå rasu sajaukßanås un teritoriålizaudéjumi kaimiñiem.

Vésture ir tautu cîña par dzîves telpu, kas nepiecießama rases eksistences turpinåßanai.

Ebreji vienmér ir bijußi îpaßi våcu tautas ienaidnieki.

Atß˚irîbå no citåm rasém ebrejiem nekad nav bijis savas dzîves telpas.

Ebreji cenßas pårmåkt mîtnes zemes tautu un dominét par to, iznîcinot etnisku valsti unnodibinot ebreju valdîßanu pasaulé.

Ebreju mér˚is, stingri ñemot, ir visu tautu ©enétiska sajaukßanås un visu valstu iznîcinåßana.

Tådas politiskas kustîbas kå marksisms, komunisms, pacifisms un internacionålisms irprettautiskas un atspogu¬o bîstamu etniskumå sakñotu ebreju intelektuålismu.

120

121

Kåpéc més domåjam tå, kå domåjam

Darba lapa

Apraksti, kas attélotskarikatürå!

Nosauc objektus un personas,kas redzamas karikatürå! Kurino tiem ir simboli? Ko, tavupråt,katrs simbols nozîmé?

Atrodi karikatüras parakstu vainosaukumu! Izmanto karikatüris-ta tekstu, lai atpazîtu karikatüråattélotos cilvékus vai objektus!Kuri vårdi vai teikumi, tavupråt, irvisnozîmîgåkie? Kåpéc?

Izskaidro, kå karikatüras tekstssasaucas ar izmantotajiemsimboliem!

Izskaidro karikatüras galvenovéstîjumu! Kåda, tavupråt, irkarikatürå paustå attieksmepret attélotajiem cilvékiem?Draudzîga? Uzbrükoßa? Nici-noßa? Vienaldzîga? Neitråla?

Karikatüras analîzes plåns

Karikatüru salîdzinåßanas kritériji

1. Vai vispåréjå attieksme pret ebrejiem ir tåda pati, kåda tå bija pirms kara, vai arîattieksme ir mainîjusies?

2. Kuri simboli laika gaitå ir saglabåjußies un kuri nåkußi klåt?

3. Kådu véstîjumu sevî ietver jaunie simboli?

4. Kuras karikatüras ir ebrejiem visuzbrükoßåkås? Kas par to liecina?

5. Vai, jüsupråt, 1941. gadå tapußås karikatüras varéja mainît cilvéku attieksmi pret ebre-jiem? Kåpéc?

1. avots

Karikatüra publicéta Ωurnålå“Svari” 1921. gada 20. maijå.

Karikatüra publicéta Ωurnålå “Svari”1921. gada 16. septembrî.

Karikatüra publicéta Ωurnålå “Svari”1922. gada 3. novembrî.

2. avots 3. avots

122

Karikatüra publicéta laikrakstå “Tévija”

1941. gada 6. jülijå.



6. avots 7. avots



Karikatüra publicéta laikrakstå “Tévija”1941. gada 6. jülijå.

4. avots 5. avots

Kåpéc més domåjam tå, kå domåjam

Noteiktå vietå noteiktå brîdî:kåpéc holokausta norise un rezultåts daΩådås

valstîs bija atß˚irîgs?

1. Izlasiet avotus un atrodiet ßådu informåciju par pétåmo valsti Otrå pasaules kara laikå!

Galvenie véstures fakti:

Kad nacistiskå Våcija okupéja ßo valsti?

Kåds bija valsts politiskais statuss pirms våcu okupåcijas (neatkarîga vai kådas citas valstsokupéta)?

Kåda valsts iekårta un politiskais reΩîms bija valstî pirms våcu okupåcijas?

Kå tika îstenota okupåcijas pårvalde (tießi vai netießi)?

Dabas (©eogråfisko) apståk¬u îpatnîbas, kas varétu kavét vai veicinåt holokausta îstenoßanu.

Iedzîvotåju skaits un saståvs pirms okupåcijas.

Bütiskåkie nacistu pasåkumi, kas vérsti pret holokausta upuriem.

2. Balstoties uz iegüto informåciju un iepriekßéjåm zinåßanåm, aizpildiet tabulu darba lapå!Salîdziniet holokausta norisi daΩådås zemés!

3. Pårrunåjiet klasé:

Kuri notikumi un apståk¬i pirms våcu okupåcijas bütiski ietekméja holokausta gaitudaΩådås valstîs?

Kå rasu politika ietekméja holokausta gaitu daΩådås valstîs?

Kå ßajå nodarbîbå aplükotie daΩådie faktori ietekméja holokausta norisi un rezultåtusLatvijå?

124

Darba lapa

Holokausta norise daΩådås valstîs un to ietekméjoßie faktori

Itålija UngårijaLatvija

Dabas(©eogråfisko)apståk¬u îpatnîbas

Vésturiskais fons(iepriekßéjåpolitiskå pieredze)

Okupåcijaspårvaldesîstenoßanas veids

Iedzîvotåju skaitsun saståvs pirmsokupåcijas

Pasåkumi pretholokaustaupuriem

Holokaustarezultåts

Somija NîderlandeDånija

125

Noteiktå vietå noteiktå brîdî

2. avots

(No ASV Holokausta piemiñas muzeja kråjumiem, http://www.ushmm.org/, aplük. 2004, 23.nov.)

Bukleta “Ebreji Nîderlandé” våks.

Buklets izdots 1941. gadå péc valstsokupåcijas.

Karikatüra.

Publicéta laikrakstå “Laikmets”.1943. gada 6. augustå.

1. avots

126

3. avots

Eiropa 1939. gadå

(htttp://www2.bc.edu/~heineman/maps/1939label.html, aplük. 2004, 23. nov.)

4. avots

Eiropa 1942. gadå

(htttp://wwwteacheroz.com/WWllmaps.htm, aplük. 2004, 23. nov.)

127


5. avots

Holokausts Nîderlandé

Péc våcu iebrukuma 1940. gada maijå Nîderlandé tika izveidota civilå pårvalde, kas darbojåsSS aizbildnîbå. Par reihskomisåru tika nozîméts Artürs Ceiss-Inkvarts (Arthur Seyss-

Inquart). Viña vadîtajå våcu administråcijå darbojås daudzi Austrijas nacisti. Viñi pårmaiñuspårraudzîja Nîderlandes civildienestu. Íî iekårta izrådîjås liktenîga ßîs valsts ebrejiem.

Íajå paßå gadå våcu okupåcijas vara aizliedza ebrejiem darboties civildienestå un lika viñiemre©istrét savu uzñémumu lîdzek¬us. 1941. gada janvårî våcu vara pavéléja visiem ebrejiemre©istréties. Re©istréjås 159 806 personas, to skaitå 19 561 jauktå laulîbå dzimußais unapméram 25 000 ebreju bég¬u no reiha. 1941. gada februårî tika izveidota ebreju padome.

Sakarå ar to, ka vairåki simti jauni ebreju vîrießi tika arestéti (viñus nosütîja uz Bühenvaldesun Mauthauzenas koncentråcijas nometni), 1941. gada 25. februårî notika Nîderlandesstrådnieku ©enerålstreiks, un nacisti såka îstenot bargåku politiku. Våcu vara un tås vietéjiekolaboranti noß˚îra ebrejus no påréjiem Nîderlandes iedzîvotåjiem un 15 000 ebrejuieslodzîja våcu pårvaldîtås spaidu darba nometnés. Péc tam våcießi pavéléja koncentrét ebre-jus Amsterdamå, bet årzemju ebrejus, kå arî ebrejus, kuriem nebija pavalstniecîbas, nosütîjauz Vesterborkas tranzîta nometni valsts zieme¬os. No 1942. gada 29. aprî¬a ebrejiem pieap©érba bija jåvalkå dzeltena Dåvida zvaigzne.

1942. gada vasarå såkås ebreju deportåcijas no Nîderlandes. Pédéjais vilciens no Vesterbor-kas uz Außvicu devås 1944. gada 3. septembrî. Ío divu gadu laikå våcießi un vietéjie kola-boranti izsütîja 107 000 ebreju, lielåkoties uz Außvicu un Sobiboru, kur viñi tika nogalinåti.Izdzîvoja tikai 5200 ebreju. Holandießu pagrîdes kustîba slépa 25 000–30 000 ebreju. Divastreßda¬as no ßiem ebrejiem izdzîvoja.

(Péc ASV Holokausta piemiñas muzeja materiåliem, http://www.ushmm.org/, aplük. 2004, 23. nov.)

6. avots

Nîderlandes iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 5,2

1910 5,9

1920 6,9

1930 7,9

1940 8,9

(Sk.: http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 23.nov.)

7. avots

Våcu okupåcija Dånijå

Kad 1940. gada 9. aprîlî Våcija okupéja Dåniju, tur dzîvoja aptuveni 7500 ebreju. Aptuveni6000 no tiem bija Dånijas pilsoñi, bet påréjie 1500 – bég¬i. Lielåkå da¬a ebreju dzîvoja valstsgalvaspilsétå Kopenhågenå.

Lîdz 1943. gadam våcu okupåcija Dånijå nebija visai barga. Våcießi véléjås veidot labasattiecîbas ar iedzîvotåjiem, kurus viñi uzskatîja par årießiem. Dånijas valdîba arî turpmåkdrîkstéja pårvaldît valsti, vien tås årpolitiku noteica Våcija. ˆemot vérå salîdzinoßi nelielo

128

ebreju skaitu un dåñu nelokåmo atbalstu ebreju lîdzpilsoñiem, såkotnéji Våcija noléma“ebreju jautåjumu” Dånijå nepadarît par paßu bütiskåko. Våcijas Årlietu ministrijas pårståvjiVanzé konferencé ierosinåja izslégt Skandinåvijas valstis no “galîgå risinåjuma” telpas,uzskatot, ka “ebreju jautåjumu” te varétu risinåt péc galîgås uzvaras.

1943. gada såkumå situåcija mainîjås. Sabiedroto uzvaras daudzus dåñus pårliecinåja, ka Vå-cija karu var zaudét. Pirmajos okupåcijas gados pretestîba våcießiem bija minimåla, vélåkstreiki un sabotåΩa attiecîbas ar Våciju saasinåja. 1943. gada augusta beigås Dånijas valdîbaatteicås pildît Våcijas prasîbas. 29. augusta naktî våcu spéku komandieris izsludinåja valstîårkårtas ståvokli. Íajå laikå våcießi izléma såkt ebreju deportåciju no Dånijas. Informåcijasnoplüde ¬åva dåñiem brîdinåt ebreju kopienu.

1943. gada 1. oktobrî våcu policija såka ebreju arestus, bet atrada tikai daΩus arestéjamos.Dåñu policija atteicås sadarboties ar våcießiem. Baznîca, karaliskå ©imene un vairåkas sa-biedriskås organizåcijas un uzñémumi izteica protestus. Dåñu pretestîbas kustîba, kurai pa-lîdzéja daudzi Dånijas iedzîvotåji, îstenoja da¬éji organizétu, da¬éji spontånu glåbßanasoperåciju. Såkotnéji ebrejiem palîdzéja nok¬üt sléptuvés daΩådås vietås viså valstî, bet noturienes – uz jüras krastu, no kurienes zvejnieki viñus nogådåja neitrålajå Zviedrijå.Glåbßanå piedalîjås arî Dånijas policija un valdîba. Aptuveni méneßa laikå 7200 ebreju un700 viñu radinieku nok¬uva droßîbå Zviedrijå, kura bég¬us pieñéma.

Aptuveni 500 Dånijas ebreju nonåca våcu rokås un tika deportéti uz Terezienßtates geto. Dåñipieprasîja informåciju par saviem lîdzpilsoñiem, un 1944. gada vasarå viñus apciemoja valdîbaspårståvji. Dånijas ebrejiem bija at¬auts sañemt véstules un paciñas. Terezienßtaté Dånijas ebrejipalika lîdz 1945. gadam. Kara beigås våcießi viñus nodeva Zviedrijas Sarkanajam Krustam.Iespéjams, ka tießi dåñu protesti paglåba ebrejus no nosütîßanas uz iznîcinåßanas nometném våcuokupétajå Polijå. Kopumå holokausta laikå nometnés vai bégot no Dånijas gåja bojå aptuveni 100Dånijas ebreju. Tas ir viens no mazåkajiem bojå gåjußo îpatsvariem Eiropas valstu vidü.

(Péc: Denmark, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 23. nov.)

8. avots

Dånijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 2,430

1910 2,740

1920 3,280

1930 3,551

1940 3,844

(Sk.: Population of Scandinavia, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/scandinavia.htm, aplük.

2004, 2. dec.)

9. avots

Somijas ebreji

Såkoties Otrajam pasaules karam, Somijas ebreji atradås îpatnéjå situåcijå. Neraugoties uznacistu vardarbîbu pret Eiropas ebrejiem, Somijas alianse ar Våciju noteica to, ka vairåknekå 300 Somijas ebreju cînîjås kopå ar våcu karavîriem Austrumu fronté, bet ebrejusievietes strådåja valsts civilås aizsardzîbas korpuså.

129


Somijas ebreju kopienu veidoja tikai 2000 cilvéku (ieskaitot gandrîz 300 bég¬u no Våcijas unAustrijas), antisemîtisma ßajå valstî praktiski nebija. Somijå ebrejiem bija tådas paßas tiesîbas kåpåréjiem pilsoñiem. Lielåkå da¬a bég¬u bija izmitinåti darba nometnés, kur viñi dzîvoja barakås.

Kad H. Himlers uzsåka sarunu par Somijas ebrejiem, valsts premjerministrs Johans Vil-helms Rangels (Johann Wilhelm Rangell) atbildéja, ka Somijå nav “ebreju problémas”. No-vértéjot Somijas militåro sadarbîbu cîñå ar Padomju Savienîbu, Våcija turpmåku spiedienuneizdarîja.

Tomér 1942. gada rudenî astoñi ebreju bég¬i tika nodoti gestapo. Viñi tika pårvesti uziznîcinåßanas nometni Außvicå, un tur visi, izñemot vienu, gåja bojå. Péc ilgåm sarunåm arZviedrijas valdîbu tika panåkta 160 citu ebreju bég¬u pårveßana uz ßo neitrålo valsti.Atlikußajiem ebreju bég¬iem, tåpat kå gandrîz visiem Somijas ebrejiem pilsoñiem, izdevåsizdzîvot, izñemot tos karavîrus, kas krita kaujå, cînoties våcu labå.

(Péc: The Holocaust chronicle PROLOGUE: roots of the Holocaust, http://www.holocaustchronicle.org/,

2004, 2. dec.)

10. avots

Somijas ebreji Otrajå pasaules karå

Laikå no 1939. gada lîdz 1944. gadam Somijai tika uzspiesti divi daΩådi kari pret PadomjuSavienîbu. 1939.–1940. gada Ziemas kara laikå Våcija bija neitråla, ko noteica Molotova –Ribentropa pakts. Lielbritånija un Francija plånoja iesaistîties Somijas pusé.

Kad 1941. gada vasarå såkås otrais, t.s. Turpinåjuma karß, Somija karoja kopå ar Våciju, unLielbritånija 1941. gada decembrî pieteica Somijai karu. Tomér de iure Somija nekad nebijaVåcijas sabiedrotå, un kara beigås, 1944. gada ziemå, somu bruñotie spéki izdzina våcukaraspéku no Lapzemes, kuru våcießi, atkåpjoties uz Norvé©iju, izpostîja. [..]

Turpinåjuma kara laikå Somijas ieroçu brålîba ar Våciju nemainîja ebreju ståvokli Somijå untås armijå. Ebreju pilsoñi dienéja Somijas armijå, sievießu brîvpråtîgajå palîgdienestå unpildîja citus pienåkumus plecu pie pleca ar somiem. To paßu var teikt par citåm etniskajåmminoritåtém – tatåriem, krieviem, çigåniem, lapiem.

Ir saglabåjusies kåda unikåla fotogråfija: piesnigußå meΩå redzama bieza kartona telts ardzelzs kråsni un skursteni kreisajå pusé, telts årpusé pozé vairåki karavîri. Íî telts ir laukasinagoga, kas ierîkota ebreju karavîriem fronté pie Sviras upes Austrumkarélijå. Laukasinagoga ar Toras rulli – bez ßaubåm, tas bija îpaßs gadîjums armijå, kas cînîjås våcu pusé.

Domåjams, ka våcießi pieprasîja ebreju kopienu likvidéßanu arî Somijå. Tomér liecîbu, kasßådas prasîbas apstiprinåtu, nav. No otras puses, nelielo Somijas ebreju kopienu neizglåba visnacistu “atmiñas zudums”, kå reizém tiek uzskatîts. Íådu pieñémumu nepårprotami atspékoto nedaudzo ebreju tautîbas Somijas pilsoñu liktenis, kuri dzîvoja våcu okupétajås valstîs.Viñu veiksmîgå atgrießanås Somijå galu galå beidzås ar intensîvu diplomåtisko rosîbu starpBerlîni un Helsinkiem 1943. gada pavasarî un vasarå.

Sabiedrîbas pårliecîba bija: “Mums nav ebreju problémas,” un ßådu viedokli 1942. gada jülijåSomijas premjerministrs J.V. Rangels pauda H. Himleram. Íådas attieksmes konsekventaizrådîßana, iespéjams, bija brîdinåjums våcießiem: nav vérts sareΩ©ît attiecîbas arnoderîgajiem ieroçu brå¬iem tådas nenozîmîgas lietas dé¬ – péc Våcijas galîgås uzvarasebrejiem tik un tå nebütu, kurp bégt.

130

Somijas ebreju karavîru noståja lielå mérå atspogu¬oja politisko realitåti: neviens no Somijasebrejiem neizvairîjås no militårå dienesta pacifisma vai savas reli©iskås pårliecîbas dé¬. Nootras puses – nav zinåmi gadîjumi, kad våcu karavîri bütu atteikußies sadarboties ar Somijasebreju virsniekiem. Parasti våcu karavîru attieksme pret ebrejiem Somijas armijå tiekaprakstîta kå “izbrîna pilna”, bet “korekta”. Parastå atbilde uz pårsteigto våcießujautåjumiem bija ßåda: “Somijas armijå nav atß˚irîbas starp ebrejiem un citiem karavîriem.”Vairåki ebreju virsnieki tika apbalvoti ar våcu Dzelzs krustu, tomér viñi ßo apbalvojumunepieñéma. [..]

Såkoties ebreju vajåßanai Våcijå un tai pak¬autajås valstîs, bég¬i devås uz Somiju, kur tospieñéma visai negribîgi. Kopumå Somijå ieradås aptuveni 500 bég¬u, 1941. gada vasarå 350no viñiem nåcås turpinåt ce¬u uz treßajåm valstîm, galvenokårt uz Zviedriju un ASV.

Salîdzinåjumå ar tiem ebrejiem, kuri bija Somijas pilsoñi, ebreju bég¬u situåcija Turpinåjumakara laikå bija ¬oti sareΩ©îta. DaΩi bég¬i bija Våcijas pavalstnieki, citi ieradußies no Våcijassabiedrotajåm vai iekarotajåm valstîm. 1941. gadå turpinåjuma kara såkumå Somijå bijaaptuveni 150 ebreju bég¬i. Viñi tika nogådåti divos ciematos, bet 43 vîrießi tika aizsütîti uzdarba nometném – vispirms Sallå Lapzemes dienvidos, bet péc tam uz Sürsåres (Suursaari

jeb Gogland) salu Somu lîcî. [..]

Nav vajadzîbas taisnoties, tomér jåatceras, ka 1942. gada oktobrî Våcija bija savas varaszenîtå. Péc Sta¬ingradas pateikt “né” bija ievérojami vieglåk. Kad péc kara uzvarétåjvalstsPadomju Savienîba pieprasîja iΩoru un citu bég¬u izdoßanu, tå bija gana ietekmîga, laipanåktu savu. [..]

1944. gada 6. decembrî – Somijas neatkarîbas dienå valsts prezidents marßals Mannerheimsapmekléja Helsinku sinagogu, kur tika godinåta kritußo ebreju karavîru piemiña. KadMannerheims 1951. gadå nomira, ebreju kopiena savåca lielu naudas summu, kuru ziedojaManerheima Bérnu fondam, tådéjådi izrådot pateicîbu par Somijas ebreju lîdztiesîbasaizståvéßanu.

(Péc: Harviainen, T. Juutalaisten historia, http://www.finemb.org.il/Historia.htm, aplük. 2004, 2. dec.)

11. avots

Somijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 2,656

1910 2,943

1920 3,148

1930 3,463

1940 3,696

(Sk.: Population of Scandinavia, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/scandinavia.htm, aplük.

2004, 2. dec.)

12. avots

Ungårija pirms Otrå pasaules kara

Pirmajå pasaules karå Ungårija bija zaudétåju valstu pusé. Kad tika paziñoti Ungårijaiuzspiestå miera lîguma noteikumi (tostarp tika zaudéti 66% pirmskara teritoriju), péckarakoalîcijas valdîba atkåpås. Varu pårñéma sociålistu un komunistu koalîcija, kuras priekßgalå

131


bija komunistu vadonis Bela Kuns. Viñß ˚érås pie “padomju republikas” izveidoßanas, taçutås müΩs nebija ilgs.

Kad péc Rumånijas iebrukuma 1919. gadå Kuna reΩîms sabruka, pie varas konservatîvonacionålistu koalîcijas vadîbå nåca bijußais Austroungårijas flotes virsnieks admirålis MikloßsHortijs (Miklos Horthy). Íî koalîcija atcéla gandrîz visas demokråtiskås brîvîbas, kas Ungårijåbija pasludinåtas tülît péc Pirmå pasaules kara. Uzskatot sevi par Håbsburgu kara¬a re©entu,Hortijs 24 gadus vadîja autoritåru, gandrîz feodålu sistému, kurå tomér darbojås parlamentsun bija at¬auta politiska opozîcija. Starp tiem, kas bija opozîcijå konservatîvi aristokråtiskajaioligarhijai, bija radikåli nacionålisti un no vidusß˚iras vai strådniecîbas nåkußi faßistiskuuzskatu pårståvji. Daudzi no ßiem politi˚iem aicinåja spert radikålus so¬us “ebreju jautåjumarisinåßanå”.

Vietéjo nacionålradikå¬u un faßistisko grupéjumu spiediena dé¬ Ungårija 30. gados nok¬uvaVåcijas ietekmé. Tas bija laiks, kad Våcijå veidojås nacistiskais reΩîms. Kad Våcija såka pår-dalît nacionålås robeΩas Eiropå, Ungårija ar Våcijas un Itålijas palîdzîbu atguva zaudétåsteritorijas: no Çehoslovåkijas – Dienvidslovåkiju (1938), no sadalîtås Çehoslovåkijas –Aizkarpatu apgabalu (1939), no Rumånijas – Zieme¬transilvåniju (1940) un no sadalîtåsDienvidslåvijas – Bakas re©ionu (1941). 1940. gada novembrî Ungårija pievienojås Assaliansei. Kopå ar Våcijas armiju Ungårijas karaspéks piedalîjås iebrukumå Dienvidslåvijå(1941. gada aprîlî) un Padomju Savienîbå (1941. gada jünijå).

Péc 1941. gada tautas skaitîßanas datiem, Ungårijå un tai pievienotajås teritorijås bijaapméram 850 000 ebreju, t.i., nepilni 6% visu iedzîvotåju. Íajå kopumå bija iek¬auti arî tie100 000 ebreju cilmes iedzîvotåju, kuri savulaik bija pårgåjußi kristietîbå, taçu saskañå ar1938.–1941. gadå pieñemtajiem Ungårijas rasu likumiem tika uzskatîti par ebrejiem.Ungårijas rasu likumi tika veidoti péc Våcijas Nirnbergas likumu parauga. Tie atñémaebrejiem pilsonisko vienlîdzîbu, kas viñiem bija garantéta kopß 1867. gada. Likumi aizliedzalaulîbas ebreju un neebreju starpå, kå arî aizliedza ebrejiem darboties vairåkås profesijås.Likumi arî aizliedza ebrejiem darboties valsts pårvaldé un ierobeΩoja viñu ekonomiskåsiespéjas.

1939. gadå Ungårijas valdîba, kas bija aizliegusi ebrejiem dienét armijå, izveidoja darba dienestuvîrießiem karaklausîbas vecumå. 1940. gadå pienåkums veikt piespiedu darbu tika attiecinåts uzvisiem darbspéjîgiem ebreju vîrießiem. Péc Ungårijas iesaistîßanås karå darbspéjîgie ebreju vîrießidarba bataljonu saståvå tika iesaistîti militåro objektu celtniecîbå. Aukstums, nepiemérotie dzîvesapståk¬i, sliktå pårtika un medicîniskås palîdzîbas trükums bija par iemeslu tam, ka vismaz 27 000Ungårijas ebreju vîrießu gåja bojå pirms våcu okupåcijas 1944. gada martå.

1941. gada vasarå Ungårijas varas iestådes deportéja aptuveni 20 000 ebreju, lielåkoties tos,kas bija dzîvojußi Aizkarpatu apgabalå un nebija Ungårijas pilsoñi. Íie ebreji tika izsütîti uzKameñecpodo¬sku våcu okupétajå Ukrainå, kur våcu rîcîbas grupas tos nogalinåja. 1942.gada janvårî ungåru militårås vienîbas nogalinåja 3000 Novisadas (Novi Sad, lielåkå pilsétaungåru okupétajå Dienvidslåvijas da¬å) ebreju un serbu. Tomér, kad Våcija 1942. gadåpieprasîja Ungårijas ebreju pilsoñu arestu, premjerministrs Mikloßs Kallajs, neraugoties uzvietéjo labéjo radikå¬u ievérojamu spiedienu, atteicås to darît. Tådéjådi vairums Ungårijasebreju varéja izvairîties no deportåcijas pirms valsts okupåcijas 1944. gadå, jo nacisti savutoreizéjo sabiedroto iekßpolitiku tießi nekontroléja.

132

Ungårija péc våcu okupåcijas

Péc Våcijas sakåves pie Sta¬ingradas, kur milzîgus zaudéjumus cieta arî ungåru da¬as,Ungårijas vadîtåji saprata, ka Våcija karu var zaudét. Ar Hortija vårdos neizteiktu piekrißanupremjerministrs Kallajs centås vienoties ar Rietumu sabiedrotajiem par separåtu pamieru.Lai to novérstu, 1944. gada 19. martå våcu spéki okupéja Ungåriju. Hortijs amatu saglabåja,bet par premjerministru k¬uva provåciski noskañotais Doms Ítojajs (Dome Sztojay), kuravadîbå Ungårija turpinåja karu un sadarbojås ar våcießiem ebreju deportéßanå.

1944. gada aprîlî Ungårijas varas iestådes izdeva pavéli, ka visus årpus Budapeßtas dzîvojoßosebrejus (aptuveni 500 000 cilvéku) ir jåkoncentré vienkopus daΩås pilsétås, lielåkotiesre©ionålajos centros. Uz pilsétåm tika nosütîti Ωandarmi, lai savåktu visus ebrejus vienkop.Tås pilsétu da¬as, kurås ebreji tika iemitinåti, tika slégtas, te izveidoja geto. DaΩreiz geto tikaizveidoti tajos pilsétu rajonos, kurus ebreji apdzîvoja lîdz ßim. Citos gadîjumos geto ierîkojaatseviß˚å ékå, pieméram, rüpnîcas korpusos.

DaΩås Ungårijas pilsétås ebrejus spieda dzîvot klajå laukå, bez pajumtes un labierîcîbåm.Pårtikas un üdens nepietika, medicîniskås palîdzîbas nebija vispår. Ungårijas varas iestådesaizliedza ebrejiem atståt geto teritoriju, policija geto apsargåja. Bija arî tådi Ωandarmi, kuriebrejus spîdzinåja un atñéma viñiem vértslietas. Neviens no izveidotajiem geto neeksistéjailgåk par påris nedé¬åm, daudzi tika likvidéti daΩu dienu laikå.

1944. gada maija vidü Ungårijas varas iestådes sadarbîbå ar våcu droßîbas policiju såkasistemåtiskas ebreju deportåcijas. SS ©enerålis Ådolfs Eihmans bija “deportåcijas lietpratéju”komandas vadîtåjs, kura strådåja ar Ungårijas varas iestådém. Ungårijas policija tvarstîjaebrejus un sadzina viñus deportåciju vilcienos. Nepilnu divu méneßu laikå vairåk nekå 145vilcienos no Ungårijas tika deportéts aptuveni 440 000 ebreju. Lielåkå da¬a tika nosütîta uzAußvicu, bet da¬a uz Austrijas pierobeΩu rakt tranßejas. 1944. gada jülija beigås ebrejukopiena bija saglabåjusies vienîgi galvaspilsétå Budapeßtå.

Paredzot kara beigas un baidoties no kara noziedznieku tiesåßanas, Hortijs 1944. gada 7. jülijåpavéléja deportåcijas pårtraukt. Augustå viñß atlaida Ítojaja valdîbu un atsåka centienus panåktpamieru, ßoreiz ar Padomju Savienîbu, kuras karaspéks cînîjås jau pie valsts robeΩåm. Oktobra vi-dü vajadzéja såkties Hortija un Sarkanås armijas vadîtåju nosléguma sarunåm, taçu våcießi pastei-dzås izdarît valsts apvérsumu. Viñi arestéja Hortiju un izveidoja jaunu valdîbu. Tås vadîtåjs bijaFerencs Salaßi (Ferenc Szalasi) – faßistiskås un radikåli antisemîtiskås Bultu krusta partijas vadîtåjs.

Salaßi reΩîma laikå Bultu krusta bandas sarîkoja patva¬îgu teroru pret Budapeßtas ebrejiem.Vardarbîgi tika nogalinåti simtiem cilvéku – gan vîrießi, gan sievietes. Daudzi mira nonecießamajiem apståk¬iem piespiedu darbå.

1944. gada novembrî Bultu krusta reΩîms pavéléja atlikußajiem ebrejiem pårcelties uz geto.Lai gan geto teritorija nebija pat 20 hektåru, tajå tika izmitinåts 70 000 ebreju. Vairåkitükstoßi ebreju 1944. gada novembrî un decembrî ungåru apsargu pavadîbå tika kåjåm dzîtiuz Austrijas pierobeΩu. Tie, kuru spéki bija påråk våji, lai izturétu ziemas spelgoni un citasgrütîbas, tika noßauti pa ce¬am.

1945. gada janvårî, kad Padomju Savienîbas spéki bija jau ieñémußi Peßtu, Ungårija parak-stîja pamieru. 13. februårî padomju karaspéks atbrîvoja arî galvaspilsétas Budas da¬u. Pédéjåsvåcu vienîbas un to kolaboranti tika padzîti no Rietumungårijas 1945. gada aprî¬a såkumå.

133


No tiem vairåk nekå 800 000 ebreju, kas Ungårijå bija dzîvojußi 1941. gadå, 63 000 bijanogalinåti vél pirms våcu okupåcijas. Péc tam, kad 1944. gada martå tika noteikts okupåcijasreΩîms, mira vai tika nogalinåti vairåk nekå 500 000 ebreju. Aptuveni 255 000 ebreju –mazåk kå treßda¬a no tiem, kas paplaßinåtajå Ungårijå bija dzîvojußi 1944. gada martå, –holokaustå izdzîvoja. Aptuveni 190 000 no viñiem bija dzîvojußi Ungårijas teritorijå tås1920. gada robeΩås.

(Péc: Hungary after the German occupation, http://www1.ushmm.org, aplük. 2004, 2. dec.)

13. avots

Ungårijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 19,3

1910 20,9

1920 8,0

1930 8,7

1940 9,3

(Sk.: Population of Central Europe, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 2. dec.)

14. avots

Holokausts Itålijå

1922. gada oktobrî Itålijas karalis Viktors Emanuels III par premjerministru nozîméja faßistupartijas vadîtåju Benito Musolîni (Benito Mussolini). Drîz péc tam faßisti izveidoja diktatüru.

Itålijas ebreju kopiena ir viena no vecåkajåm Eiropå. Ebreji te bija dzîvojußi jau vairåk nekåtükstoß gadu. 1933. gadå kopienu veidoja 50 000 ebreju. 20. gadsimta 30. gados Itålijas ebrejibija pilnîgi integréti tås sabiedrîbå un kultürå. Itålijå praktiski nebija atklåta antisemîtisma,arî itå¬u faßisms nebija orientéts uz rasismu un antisemîtismu.

Tomér 1938. gadå faßistiskais reΩîms da¬éji nacistiskås Våcijas spiediena ietekmé izdeva anti-semîtiskus likumus. Tie aizliedza laulîbas ebreju un neebreju starpå, ne¬åva ebreju skolotå-jiem måcît valsts skolås. Ebreju bég¬i no citåm valstîm tika izvietoti nometnés (internéti),viñi dzîvoja cießamos apståk¬os: ©imenes palika kopå, nometnés bija skolas, notika kultürasun sabiedriskie pasåkumi.

Itålijas okupétås teritorijas

1940. gada jünijå Itålija kå Våcijas sabiedrotå karå iesaistîjås karå, cerot izveidot jaunu Itålijasimpériju. Itålija okupéja da¬u Dienvidslåvijas (1941), Grie˚ijas (1941) un nelielu da¬u noDienvidfrancijas (1942).

Lai gan Itålija bija Våcijas sabiedrotå, tå nelabpråt atbalstîja nacistu plånu iznîcinåt Eiropasebrejus. Itålija viennozîmîgi atteicås piedalîties genocîdå vai pie¬aut ebreju deportåcijas noItålijas vai Itålijas okupåcijas zonåm Dienvidslåvijå, Grie˚ijå un Francijå uz nacistiskajåmmasu iznîcinåßanas nometném. Itålijas virsnieki un ierédñi parasti ebrejus aizsargåja, unebrejiem Itålijas okupétås teritorijas bija salîdzinoßi droßas. 1941.–1941. gadå tükstoßiemebreju no våcu okupétajåm teritorijåm aizbéga uz Itåliju vai tås okupétajåm teritorijåm.

134

135


Våcu okupétie Itålijas apgabali

Militårie zaudéjumi Zieme¬åfrikå un Rietumu sabiedroto iebrukums Sicîlijå un Dienviditålijå1943. gadå sekméja Musolîni diktatüras gåßanu. Karalis Viktors Emanuels III pavéléja Musolîniapcietinåt. Jaunais premjerministrs Pjetro Badoljo (Pietro Badoglio) 1943. gada septembrîrisinåja sarunas ar Rietumu sabiedrotajiem par karadarbîbas pårtraukßanu. Tad våcu spéki åtriokupéja lielåko da¬u Centrålås Itålijas un Zieme¬itålijas. Musolîni tika atbrîvots no ieslodzîjumaun iecelts par provåciskås marioneßu valdîbas (tås sédeklis atradås Salo pilsétå Zieme¬itålijå)vadîtåju. Våcu spéki okupéja arî Itålijas okupåcijas zonas Dienvidslåvijå, Grie˚ijå un Francijå.

Våcu okupåcija radikåli mainîja ebreju ståvokli; lielåkå da¬a ebreju dzîvoja Zieme¬itålijå.Gandrîz nekavéjoties våcu varas iestådes såka ebreju deportåcijas. 1943. gada oktobrî unnovembrî våcießi deportéja Romas, Milånas, DΩenovas, Florences, Triestas un citu lielåkoZieme¬itålijas pilsétu ebrejus. Ebreji tika ievietoti tranzîtnometnés un periodiski nosütîti uzAußvices Birkenavas iznîcinåßanas nometni.

Våcu okupåcijas laikå uz Außvices Birkenavu un citåm nometném tika deportéts aptuveni8000 ebreju. Gandrîz 2000 ebreju tika deportéti no Rodas salas, kas pirms kara piederéjaItålijai. Vairåk nekå trîs ceturtda¬as deportéto tika nogalinåti.

Vairåk kå 40 000 Itålijas ebreju izdzîvoja holokaustu, pateicoties apståklim, ka Itålijas varasiestådes kavéja deportåcijas un daudziem ebrejiem izdevås paslépties vai aizbégt uz valstsdienvidiem, uz sabiedroto okupåcijas zonu. 1945. gada aprî¬a beigås komunistiski orientétiepartizåni sagüstîja faßistu vadoni jeb duçi Musolîni un piesprieda viñam nåvessodu, kas arîtika izpildîts. 2. maijå Itålijå izvietotais våcu karaspéks padevås Rietumu sabiedrotajiem.

(Péc: Italy, http://www.ushmm.org, aplük. 2004, 2. dec.)

15. avots

Itålijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1900 32,4

1910 34,4

1920 36,4

1930 40,9

1940 44,5

(Sk.: Population of Italy, http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/italy, aplük. 2004, 2. dec.)

16. avots

Holokausts Latvijå

Latvijas ebreju iznîcinåßana 1941. gadå

[..] Latvijas ebreju iznîcinåßanas vésturé ir skaidri jånoß˚ir divi posmi. Pirmais posms ir 1941. gadavasara, kad notika ebreju masveida iznîcinåßana Latvijas lauku apvidos un ebreju vîrießu nogalinå-ßana pilsétås. [..] Íajå fåzé ebreju iznîcinåßana vél nebija strikti centralizéta, droßîbas policijas vie-nîbas un to kolaboranti rîkoja akcijas Rîgå, Jelgavå, Daugavpilî, Rézekné un citviet. Lielåko da¬uslepkavîbu îstenoja brîvpråtîga vienîba – t.s. Aråja komanda. Reizém iznîcinåßanas akcijåspiedalîjås Vérmahts, våcu jürnieki (Liepåjå) un atseviß˚as 9., 13. un citu policijas bataljonuvienîbas. Nav pierådîjumu bieΩi dzirdétam apgalvojumam, ka ebreju nogalinåßana bütu notikusijau pirms våcu karaspéka ieraßanås Latvijå. Tomér nevar noliegt, ka bez vietéjo paßaizsardzîbas

(vélåk palîgpolicijas) vienîbu lîdzdalîbas ebreji lauku apvidos nebütu “iztîrîti” tik åtri un tikpamatîgi, kå tas notika, bet pilsétås nebütu iespéjama brîvîbas atñemßana tådos apméros.

Ebreju totålå etnocîda otrais periods såkås 1941. gada novembrî – decembrî. Ebreju iznîcinåßanaßajå posmå bija k¬uvusi stingri centralizéta. To vadîja un pårraudzîja SS augståkå vadîba Ostlandéatbilstoßi instrukcijåm no Berlînes. Te vairs nevar büt runa par “vietéjo iniciatîvu”, latvießupolicijas un ßucmañu vienîbu piedalîßanås masu iznîcinåßanas akcijås tika stingri kontroléta.1941. gada decembra beigås “galîgais risinåjums” Latvijå faktiski bija îstenots: no tiem vairåknekå 70 000 ebreju, kas Latvijå dzîvoja, såkoties våcu okupåcijai, tikai 6000 bija palaiméjies izbégtno nåves – lielåkoties tiem, kas atradås Rîgas “mazajå geto” un nelielås nometnés Liepåjå unDaugavpilî. 1943. gada rudenî, kad tika veikta izdzîvojußo ebreju pårvietoßana uz MeΩaparkakoncentråcijas nometni, to skaits bija samazinåjies vél par 1500. Péc gada, kad notika deportåcijasuz nometném Våcijå, dzîvi bija ne vairåk kå 4000 Latvijas ebreju. No tiem tikai ceturtå da¬asagaidîja kara beigas. Aptuveni 400 ebreju izglåba viñi lîdzpilsoñi – Latvijas iedzîvotåji.

[..] Jautåjumu par Latvijas iedzîvotåju reakciju uz holokaustu ir aplükojis vienîgi AndrievsEzergailis. Ir jånoraida priekßstats par Latviju kå antisemîtisku valsti. Iedzîvotåju vairåkumapasivitåti drîzåk noteica demokråtijas våjums Latvijå, ko vél vairåk pastiprinåja UlmañareΩîms un padomju varas deportåcijas, kas skåra liberålo inteli©enci un sociåldemokråtus.Nacistu terors deva pédéjo triecienu demokråtiskajiem spékiem. ˆemot vérå ßos apståk¬us,to cilvéku drosme, kas atbalstîja un slépa ebrejus, neraugoties uz paßu un ©imenes locek¬udzîvîbas apdraudéjumu, pelna vislielåko cieñu. Ebrejus glåbußo neebreju skaits Latvijå kopåar ©imenes locek¬iem un atbalstîtåjiem sasniedz vairåkus tükstoßus.

(Péc: Vestermanis, Mar©ers. Extermination of the Latvian Jews in 1941. In: Crimes against humanity,

http://vip.latnet.lv, aplük. 2004, 23. okt.)

17. avots

Iedzîvotåju nacionålais saståvs Latvijå 1935. gadå (% no kopéjå iedzîvotåju skaita)

Latvießi 75,50

Krievi 10,59

Baltkrievi 1,38

Ukraiñi 0,1

Po¬i 2,5

Ebreji 4,79

(Sk.: Nacionålås un etniskås grupas Latvijå. Rîga, 1996, 11. lpp.)

18. avots

Latvijas iedzîvotåju skaits (miljonos)

1897 2,0

1914 2,5

1925 1,8

1931 1,9

1939 1,9

(Sk.: http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population, aplük. 2004, 23. nov.)

136

20. avots

Holokausts Baltijå

Viens no apgabaliem, kas pilnîbå izjuta to, ko nozîmé ebreju jautåjuma “galîgais risinåjums”,bija Baltijas valstis. Var teikt, ka holokausts – Eiropas ebreju totåla iznîcinåßana – såkåsBaltijå. Tießi tur Hitlera bendes såka pirmås genocîda masu akcijas.

Holokaustu veicinoßs faktors bija savå starpå cießi saistîts politikas, propagandas unaizspriedumu komplekss. Baltijas ebreju liktenis bija izlemts jau ar Molotova – Ribentropapakta parakstîßanu 1939. gadå. Våcija 1940. gadå klasificéja Igauniju, Latviju un Lietuvu kåienaidnieka teritoriju. Gadu vélåk Våcija pårkåpa ar PSRS noslégto lîgumu un okupéja ßîszemes. Padomju okupåcijas periods bija îss, bet pietiekams, lai våcu propagandas maßinérijavarétu manipulét ar Baltijas neebreju iedzîvotåju antikomunistiskajiem un nacionålistiska-jiem noskañojumiem. Èpaßi Lietuvå, bet zinåmå mérå arî Latvijå un Igaunijå paståvéja anti-semîtisma båze. Noteiktås vietéjo iedzîvotåju grupås våcießi spéja ßo attieksmi izmantot, lairosinåtu da¬u iedzîvotåju sadarboties pret ebrejiem vérstos pasåkumos. Viens no bü-tiskåkajiem Baltijas holokausta aspektiem ir tas, ka våcießi spéja atrast bendes vietéjoiedzîvotåju vidü. Pirms våcu iebrukuma Padomju Savienîbas teritorijå ebreji citås okupétajåsteritorijås tika ieslodzîti geto un arî nogalinåti, taçu tas notika krietni vien lénåkos temposun mazåkå apjomå, nekå tas bija Baltijas valstîs. [..]

Ar 1939. gada Molotova – Ribentropa paktu Baltijas valstis tika pieß˚irtas PSRS, un 1940. gadåßajå re©ionå ienåca padomju karaspéks. Kaut arî bija ebreji, kas atbalstîja komunisma iekårtu, ko-pumå viñi nebija tådi PSRS karoga vicinåtåji un tanku buçotåji, kå viñus iztéloja våcu pro-pagandas maßîna. GluΩi otrådi, padomju vara slédza ebreju skolas un apspieda ebreju kultüru. [..]

1941. gada 22. jünijå våcießi såka operåciju “Barbarossa” – iebrukumu Padomju Savienîbå. [..]Våcu propagandas maßinérija darbojås ¬oti prasmîgi, identificéjot padomju varas nodarîtoszaudéjumus vietéjiem iedzîvotåjiem ar “Ωîdisko bo¬ßevismu”. Íî identifikåcija bija spécîgslîdzeklis, lai iebarotu vietéjiem neebreju iedzîvotåjiem antisemîtismu. [..]

Nacistu nodoms bija izmantot Baltiju kå galveno masu genocîda vietu. Lîdz ar to ebreji nocitåm zemém tika nogådåti uz Baltiju iznîcinåßanai, îpaßi kara pirmajos gados. [..] Såkot jauar pirmajåm iebrukuma dienåm pastiprinåjås uz ebreju iznîcinåßanu vérstå nacistu politika.Pirms iebrukuma Baltijå masu iznîcinåßana netika îstenota tik visaptveroßi. [..] Jau pirmajåsvåcu okupåcijas dienås ebreji k¬uva par nacistu upuriem. Tåpat kå Lietuvå, arî Latvijå ebrejinonåca våcu rîcîbas grupas A (Einsatzgruppe A) un tås vadîtåja Valtera Ítålekera (Walter

Stahlecker) rokås. Ítålekera pårraudzîbå masu iznîcinåßanå piedalîjås latvießu vienîba, kas pa-zîstama kå Aråja komanda. Ebreju iznîcinåßana notika divås fåzés. Pirmå noriséja no1941. gada jülija lîdz oktobrim, kad tika iznîcinåti lauku apvidu iedzîvotåji. Otrå fåze bijaebreju iznîcinåßana pilsétås 1941. gada novembrî un decembrî. No aptuveni 70 000 Latvijasebreju 1941. gada beigås dzîvi palikußi bija mazåk nekå desmitå da¬a. Atlikußie bija nosütîtiuz geto, lai izmantotu kå vergu darbaspéku. 1944. gadå arî ßie ebreji tika transportéti uzVåciju, kur lielåkå da¬a gåja bojå. Lielåkås Latvijas ebreju iznîcinåßanas akcijas notika1941. gada 30. novembrî un 8. decembrî, kad divås dienås Rumbulas meΩå tika noslepkavotsapméram 25 000 Rîgas geto ieslodzîto ebreju. [..]

Kåpéc Baltijas ebreji k¬uva par pirmo masu genocîda mér˚i? Baltijas ebreji bija viegliidentificéjami – te sava loma bija gadsimtiem ilgußajai viñu autonomijai. Hitlera galîgais plåns

137


138

paredzéja visu Baltijas nevåcu tautu pak¬außanu un to zemes pieß˚irßanu våcießiem. Bez ebrejiemnacisti vérsås arî pret vietéjiem iedzîvotåjiem. Katrs, kurß neatbilda viñu priekßstatam par rasesun ideolo©isko tîrîbu, bija paredzéts iznîcinåßanai. Ebreji vienkårßi bija pirmie upuri.Propagandas veiktå ebreju pielîdzinåßana bo¬ßevikiem deva nacistiem “attaisnojoßu” iemeslu un¬åva pastrådåt noziegumus bez negatîvas atbalss Baltijas neebreju iedzîvotåju vidü. Pamatå Balti-jas valstîs nacisti atklåja, ka viñi varétu “atkratîties” no saviem drausmîgajiem noziegumiem. Starptükstoßiem individuålu tra©édiju jåmin arî tra©iskais ebreju kultüras zaudéjums.

Péc kara Baltijas valstîs såkås otrå padomju okupåcija, un tås dé¬ daudzi no ßiem ar holokaustusaistîtajiem jautåjumiem te nekad netika uzdoti. Valstis, kas neatradås padomju varå, ir pétîjußasholokaustu kå savas véstures da¬u, bet Baltijas valstîs trüka tås brîvîbas, kas nepiecießama, lai ßosjautåjumus kritiski izvértétu. Vésture tika pétîta caur komunistiskås ideolo©ijas filtru, tai bijajåiek¬aujas ßajå perspektîvå. Vél ir daudz pétåmu jautåjumu, îpaßi saistîbå ar antisemîtismu pirmsokupåcijas un atseviß˚u vietéjo iedzîvotåju un våcießu atbildîbas lîmeni holokausta norisés.

(Péc: Miller-Korpi, Katy. The Holocaust in the Baltics, http://depts.washington.edu/baltic/papers/holocaust,

publ. 1998. gada maijå, aplük. 2004, 2. dec.)

Holokausts daΩådås Eiropas valstîs un re©ionos

Nacistu plåns iznîcinåt visus rasei nepiederîgos Eiropå netika pilnîbå îstenots. Tåpat tasnebija vienådi efektîvs visås nacistiem pak¬autajås Eiropas da¬ås.

Cilvéka izdzîvoßana vai bojåeja holokausta laikå lielå mérå bija atkarîga no viña dzîvesvietas. Ebreji un çigåni, kas dzîvoja våcu tießai pårvaldei pak¬autajås teritorijås, bija vairåkapdraudéti nekå tie, kas dzîvoja våcu sabiedroto pårvaldîtås zemés. Liela nozîme holokaustaupuru liktenî bija apkårtéjo iedzîvotåju, lîdzpilsoñu attieksmei. Bütiska loma glåbßanåbija arî dabas (©eogråfiskiem) apståk¬iem, pieméram, meΩos un kalnos ebrejus varéjapaslépt no vajåßanåm, bet neitrålo valstu tuvumam bija sava loma, lai nogådåtu viñusdroßîbå. Svarîgs faktors bija laiks. Galîgå risinåjuma pirmajos méneßos vienkopus savåktoebreju izredzes izdzîvot bija daudz mazåkas nekå tiem, kurus tas skåra vélåk kara gaitå.Nekur citur nacistu politika nebija tik barga un brutåla kå tajås teritorijås, kas bija pak¬autastießai nacistiskås Våcijas kontrolei.

Polijå pirms Otrå pasaules kara dzîvoja 3 250 000 ebreju (aptuveni 10% iedzîvotåju) un 50 000çigånu. 20. gadsimta 20. un 30. gados valsts politika paredzéja vairåkus pasåkumus, lai mazi-nåtu ebreju kapitåla lomu tirdzniecîbå un finansés, tomér tas nekådå veidå nav pielîdzinåms1939. gadå uzsåktajåm våcu organizétajåm vajåßanåm. Tikai neliela da¬a po¬u atbalstîja vajå-ßanas, bet cita neliela da¬a centås palîdzét upuriem paslépties vai izk¬üt no Polijas. Tie, kas tikapie˚erti, sniedzot palîdzîbu ebrejiem, tika noßauti, nereti kopå ar ©imeni vai pat visiem ciemaiedzîvotåjiem. ˆemot vérå våcu varas ilgumu un bargumu Polijå, daudzås policijas vienîbas,kas tur atradås, un to, ka ebreji pirmskara periodå nebija asimiléjußies valsts iedzîvotåjukopumå, holokausta laikå bojå gåja 90% Polijas ebreju un vismaz 16% çigånu.

Padomju Savienîbå pirms kara dzîvoja aptuveni 3 000 000 ebreju. Péc våcu uzbrukuma1941. gada jünijå da¬a ebreju evakuéjås dzi¬åk PSRS iekßiené, tomér simtiem tükstoßi nonåcanacistu pak¬autîbå. Okupétajås teritorijås nacisti propagandéja ebreju saistîbu ar bo¬ßevismu.Rîcîbas grupas (Einsatzgruppen) îstenoja ebreju iznîcinåßanas akcijas, kå arî viñu koncentré-ßanu un tai sekojoßu izsütîßanu uz darba un nåves nometném. Rezultåtå bojå gåja vismaz700 000 Padomju Savienîbas ebreju un 30 000 çigånu.

Baltijas valstis 1940. gadå bija okupéjusi Padomju Savienîba. Våcu propaganda rüpéjås, laiiedzîvotåji ebrejus uzskatîtu par padomju varas atbalstîtåjiem. Tam bütu jåpadara vieglåkaebreju ievietoßana geto un iznîcinåßana. Laikå, kad padomju okupåcijas varu nomainîja våcupårvalde (t.s. bezvaras periods), Lietuvå patießåm notika uzbrukumi ebrejiem. KopumåBaltijas valstîs holokausta laikå gåja bojå aptuveni 80% no 245 000 ebreju un 35% no 7000çigånu.

Våcijas (nacistu “paplaßinåtås” Våcijas, tajå ietverot arî Austriju, tåpat da¬u Polijas unÇehoslovåkijas) ebreji un çigåni 1941.–1942. gadå tika deportéti uz Austrumeiropas geto unnometném. DaΩi tükstoßi kara rüpniecîbå iesaistîto no ßåda likteña izvairîjås lîdz pat 1943.gadam. Ar atseviß˚u våcießu palîdzîbu aptuveni 5000 ebreju izdevås paslépties. “Galîgå risi-nåjuma” priekßvakarå såkotnéjås våcu zemés bija palicis aptuveni 150 000 ebreju (no tiem bo-jå gåja 135 000), vairåk nekå 50 000 Austrijå (visi iznîcinåti), 92 000 anektétajås çehu zemés(no tiem nogalinåti 78 000). Nogalinåti tika arî 75% no 20 000 Våcijas çigånu, 58% no 11200 Austrijas çigånu un 38% no 13 000 çigånu, kas dzîvoja Çehijai atñemtajås teritorijås.

Dienvidslåvija tika okupéta 1941. gada aprîlî un nekavéjoties sadalîta. Liela tås da¬a tikapårvérsta par jaunu Våcijas satelîtvalsti Horvåtiju, bet citas teritorijas, galvenokårt Serbija,tika pak¬autas tießai våcu pårvaldei. Ebreji tika vainoti partizånu uzbrukumos våcu armijai,atriebjoties våcießi noßåva tükstoßiem ebreju, çigånu un komunistu. Dzîvi palikußie tikasavåkti un iznîcinåti gåzes furgonos. 1942. gada jünijå våcu militårås pårvaldes vadîtåjsziñoja, ka ebreju un çigånu probléma ir atrisinåta. Patiesîbå simtiem ebreju un çigånu slépåskalnos pie partizåniem. Påréjie – aptuveni 24 000 ebreju un 1000 çigånu – tika nogalinåtiSerbijå.

Horvåtija îstenoja etnisko tîrîßanu, kas bija vérsta pret serbiem, ebrejiem un çigåniem.1941. gadå ebreji un çigåni tika ieslodzîti koncentråcijas nometnés, un nåkamajå gadå pécvåcu pieprasîjuma såkås to izsütîßana. Atß˚irîbå no citåm valstîm liela da¬a (aptuveni 75%)ebreju tika nogalinåti paßå Horvåtijå. Tiek lésts, ka kopéjais upuru skaits varétu büt: aptuveni500 000 serbu, 25 000 çigånu un 32 000 ebreju (aptuveni 80% no kopéjå ebreju skaita).

Vienlaikus ar Dienvidslåviju tika okupéta Grie˚ija. Da¬a tås teritorijas tika pievienotaVåcijas sabiedrotajai Bulgårijai, påréjå teritorija sadalîta Itålijas un Våcijas okupåcijas zonå.Lielåkå da¬a Grie˚ijas ebreju dzîvoja våcu zonå, un 1943. gadå viñi tika ievietoti getoSalonikos un vélåk deportéti uz Poliju. Par “galîgå risinåjuma” upuriem k¬uva aptuveni 80%no 73 000 Grie˚ijas ebreju un nezinåms skaits çigånu.

Våcijas sabiedrotå Ungårija tießå våcu pak¬autîbå nonåca tikai 1944. gada pavasarî. Lîdz tamMikloßa Hortija valdîba izdeva atseviß˚us pret ebrejiem vérstus likumus, bet atteicåspiedalîties “galîgå risinåjuma” îstenoßanå. Uz våcu kontrolétajåm teritorijåm tika izsütîtitikai tie ebreji (aptuveni 20 000), kam nebija Ungårijas pilsonîbas. 725 000 Ungårijas ebrejubija droßîbå lîdz 1944. gada såkumam, kad Hitlers uzzinåja, ka Ungårijas valdîba gatavojasslégt separåtu mieru ar Rietumu sabiedrotajiem. Martå valsts tika okupéta, un Budapeßtåieradås pats Ådolfs Eihmans, lai personiski kontrolétu “galîgå risinåjuma” îstenoßanu. Aprîlîtika izveidoti geto, bet ménesi vélåk såkås deportåcijas. Da¬a ebreju un çigånu tika nosütîtauz darba nometném, tomér vairums gåja bojå Außvicå. Tie ebreji, kas netika izsütîti, darbabataljonos veidoja ierakumus cîñåm pret Sarkano armiju. Kopumå bojå gåja 2/3 Ungårijasebreju un vismaz tükstotis çigånu.

139


Slovåkija par piedalîßanos Çehoslovåkijas sagråvé 1939. gadå tika apbalvota ar “neatkarîbu”.Tådå veidå tika radîta Våcijas satelîtvalsts, kas holokausta îstenoßanå sadarbojås ar Våciju.Laikå no 1942. gada marta lîdz jünijam aptuveni 56 000 no 89 000 Slovåkijas ebreju tikanosütîti uz Poliju, bet tad valsts vadîtåji izdzirdéja runas par iznîcinåßanas nometném unVatikåna spiediena dé¬ deportåcijas pårtrauca. No 1942. gada jünija lîdz augustam lielåkåda¬a atlikußo ebreju tika ieslodzîta darba nometnés Slovåkijå, kas salîdzinåjumå ar våcunometném bija daudz humånåkas. 1944. gada augustå péc partizånu rîkota nesekmîga ap-vérsuma våcießi pårñéma kontroli Slovåkijå un atsåka deportåcijas. Kopumå holokaustå bojågåja vismaz 60 000 (68%) Slovåkijas ebreju un 400 çigånu.

Atlikußås Våcijas sabiedrotås Austrumeiropå – Bulgårija un Rumånija – atteicås izsütît savusebrejus uz iznîcinåßanas nometném Polijå, un, tå kå Våcija tås nekad neokupéja, ßîs valstisarî nebija spiestas to darît. Bulgårija uzståja, ka savu “ebreju problému” tå risinås pati.Risinåjums izpaudås kå pret ebrejiem vérsta likumdoßana, kas bija salîdzinoßi maiga. Kai-miñvalstu ebreji Bulgårijå mekléja patvérumu, kå rezultåtå kara beigås tur bija vairåk ebrejunekå pirms kara. Izñémums bija Bulgårijai pievienotås Grie˚ijas un Dienvidslåvijas da¬as –tur dzîvojoßie ebreji (viñu bija vairåk nekå 11 000) tika izsütîti uz Poliju.

Lîdzîgi kå Bulgårija, arî Rumånija atteicås izsütît savus ebrejus (aptuveni 441 000) uz Poliju.Galvenais iemesls tam bija nacionålais lepnums – rumåñiem nepatika våcu augstpråtîgå at-tieksme un kavéßanås sniegt militåru palîdzîbu cîñås ar Padomju Savienîbu. Atß˚irîga situå-cija bija Besaråbijå, ko 1940. gadå bija okupéjusi Padomju Savienîba. Tås 300 000 ebreju tikavainoti sadarbîbå ar padomju varu, un, atriebjoties par to, rîcîbas grupu (Einzatzgruppen) vîrinogalinåja tükstoßiem ebreju un arî çigånu, bet påréjos ieslodzîja geto Rumånijas okupétajåUkrainas da¬å. Kopumå tika iznîcinåts vismaz 121 000 ebreju un vismaz 19 000 çigånu.

Rietumeiropå apståk¬i bija daudzéjådå ziñå pavisam atß˚irîgi. Tå kå te ebreju bija mazåk,våcießi vispirms uzsåka Austrumeiropas ebreju vajåßanu. Okupétajås Rietumeiropasteritorijås våcu varas pårståvju bija daudz mazåk. Tå kå smagåkås cîñas notika Austrumos,Rietumos atståtie policijas spéki bija salîdzinoßi nelieli. Rietumeiropas ebreji lielåkoties bijaasimiléjußies vietéjå sabiedrîbå, kas ¬åva tiem vieglåk izvairîties no vajåßanas. Rietum-eiropå antisemîtisma lîmenis bija zemåks, lîdz ar to ebrejiem bija lielåkas cerîbas uz vietéjoiedzîvotåju palîdzîbu. Visbeidzot, vairåkas Rietumeiropas zemes robeΩojås ar neitrålajåmvalstîm, kas holokausta upuriem varéja sniegt patvérumu. Tomér arî daΩådås Rietumeiropasvalstîs holokausts noritéja atß˚irîgi.

350 000 Francijas ebreju un 40 000 ßîs valsts çigånu veidoja lielåkås ßåda veida kopienasEiropå. Çigåni un årzemju ebreji tika ieslodzîti koncentråcijas nometnés Francijå un1942. gadå izsütîti uz Poliju. Vißî valdîba nelabpråt gribéja deportét Francijas ebrejus, tomértå piekåpås våcu spiedienam. Holokausta laikå bojå gåja aptuveni 20% Francijas ebreju. På-réjo ebreju izglåbßana bija iespéjama, pateicoties salîdzinoßi plaßajåm reti apdzîvotajåm ze-mém valsts rietumos un dienvidos, kur, såkoties okupåcijai, devås daudzi ebreji Turdraudzîgi noskañoti iedzîvotåji palîdzéja ebrejiem doties uz neitrålo Íveici vai kaimiñvalstiSpåniju. Liela nozîme bija notikumiem fronté. Deportåcijas vispirms skåra årzemju ebrejus,kuru liktenis francüΩus uztrauca salîdzinoßi mazåk. Kad bija jåsåk vietéjo ebrejupårvietoßana, Francijas iedzîvotåji vairs neticéja, ka Våcija varétu uzvarét karå, un aizvienspécîgåk såka pretoties. Vietéjå policija k¬uva neuzticama, un våcu spéku Francijå bija påråkmaz, lai veiktu ßo uzdevumu.

140

Nîderlandes iedzîvotåjus nacisti uzskatîja par årießiem, kam eventuåli bütu jåiek¬aujas reihå,tådé¬ tur tika izveidota civilpårvalde Austrijas nacista Artüra Ceisa-Inkvarta vadîbå. Vairumsholandießu neatbalstîja ßîs valdîbas pret ebrejiem vérstos pasåkumus, un tad, kad 1941. gadafebruårî vairåki simti Nîderlandes ebreju tika izsütîti uz Våcijas koncentråcijas nometném,arodbiedrîbas sarîkoja ©enerålstreiku. Tas bija unikåls notikums Otrå pasaules kara laikå.Ebrejus tas gan neglåba, un våcu kontrole pastiprinåjås vél vairåk. Ebreju glåbßanuapgrütinåja lielais iedzîvotåju blîvums, neitrålo valstu attålums un våcu okupåcijas periodailgums. Nîderlandé tika slépti aptuveni 26 000 ebreju. Kopumå holokausta laikå bojå gåja75% no 140 000 ebreju, kas dzîvoja Nîderlandé 1940. gadå, un puse no 500 çigåniem.

Be¬©ijå daudzéjådå ziñå situåcija bija lîdzîga – neliela, blîvi apdzîvota zeme, kas atradås tålu nodroßa patvéruma. Tomér te holokaustu pårdzîvoja aptuveni 60% no 66 000 ebreju, kas turatradås kara såkumå. Såkotnéjå plånå nebija paredzéts Be¬giju anektét, tåpéc tur tika ierîkotamilitåra pårvalde. Izmantojot armijas salîdzinoßo vienaldzîbu rasu politikas jautåjumos, Be¬©ijasvaras iestådes atteicås îstenot da¬u pasåkumu, kas bija vérsti pret ebrejiem. Neraugoties uz to,holokausta laikå bojå gåja vismaz 25 000 ebreju un 350 çigånu (60% no kopskaita).

Dånija ir slavena ar to, ka gandrîz visi 8000 tås ebreju tika izglåbti, pårsütot viñus laivås uzneitrålo Zviedriju. Tas bija iespéjams, pateicoties îpaßajiem apståk¬iem, kas bija våcu okupé-tajå Dånijå. Lîdz 1943. gadam okupåcijas reΩîms bija ¬oti maigs, jo Våcijai bija svarîga dåñulauksaimniecîbas politika, un dåñi neradîja problémas. Våcießi arî atturéjås izsütît Dånijasebrejus, jo apzinåjås, ka dåñi rea©és naidîgi. Iespéjams, situåcija bütu savådåka, ja Dånijåebreju skaits bütu bijis lielåks. Våcu un dåñu attiecîbas mainîjås 1943. gadå, kad våcuprasîbas k¬uva stingråkas un såkås dåñu pretestîba. Kad tika gatavota ebreju deportåcija, dåñiorganizéja ebreju pårsütîßanu uz Zviedriju zvejnieku laivås. Tas bija iespéjams, jo nelielåebreju kopiena bija koncentréta galvenokårt Kopenhågenas apkårtné, Zviedrija, kas bijagatava pieñemt bég¬us, atradås netålu, un våcießi nebija vienispråtis par to, ko darît arDånijas ebrejiem. Rezultåtå bojå gåja mazåk kå simts Dånijas ebreju.

Itålija bija vienîgå no Rietumeiropas valstîm, kas karu såka kå Våcijas sabiedrotå. Tomératß˚irîbå no Hitlera Musolîni nebija antisemîts, un liela da¬a no 48 000 Itålijas ebreju viñuatbalstîja. Rasu likumi, kas tika izdoti 30. gados, lai nostiprinåtu savienîbu ar Våciju, bijatikai våja Våcijas parauga atblåzma. Otrå pasaules kara gados droßîbå bija ne tikai Itålijasebreji, bet arî tie, kas atradås Itålijas okupåcijas zonå Francijå, Grie˚ijå un Dienvidslåvijå.Vairåki tükstoßi ebreju, kuriem nebija pavalstniecîbas, tika ievietoti koncentråcijasnometnés, tomér viñi tika pasargåti no ¬aunåkå. Situåcija mainîjås 1943. gadå péc Rietumusabiedroto iebrukuma Sicîlijå. Septembrî Itålija padevås, un Våcija, lai apturétu ienaidniekavirzîßanos uz zieme¬iem, pårñéma kontroli Centrålajå Itålijå un Zieme¬itålijå. SS uzsåka turdzîvojoßo 35 000 ebreju vajåßanu, bet tas nebija viegli. Itå¬i nicinåja våcießus un palîdzéjaebrejiem slépties un bégt uz Íveici. Kopumå holokausta laikå bojå gåja aptuveni 8000 ebreju(mazåk nekå sestå da¬a no ebreju kopskaita) un 1000 çigånu (4% no kopskaita).

Gandrîz puse no 1700 Norvé©ijas ebrejiem pårgåja uz Zviedriju, daΩi spéja paslépties, betaptuveni puse tika arestéta un nosütîta uz Außvicu. Bojå gåja 762 ebreji. Våcijas sabiedrotåsSomijas rîcîba bija noteikta – tå atteicås izdot kådu no saviem 2000 ebrejiem, izdoti tika tikaiastoñi no aptuveni 300 årzemju ebrejiem, no ßiem izdotajiem izdzîvoja tikai viens. Luk-semburga tika anektéta 1940. gadå, un tås 3500 ebreji un 200 çigåni piedzîvoja tådu paßulikteni kå holokausta upuri reihå. Aptuveni puse no viñiem gåja bojå.

141


Apkopojuma nodarbîba

1. avots

Rîga: ebreju gara dzintars nekad nav pårståjis mirdzét

“Rîga: ebreju gara dzintars nekad nav pårståjis mirdzét” (“Riga: The Amber of Jewish Spirit Has Never Stopped Glowing”)

Såras Abigailas zîméjums (1998): interpretåcija par to, kas ir holokausts.

(www.abigailsarah.co.za/myart/Holocaust/riga, aplük. 2004, 2. dec.)

142

143


2.

3.

4.

144

5.

6.

7.

8.

145


9.

10.

11.

12.

146

13.

14.

15.

12.

???

147


14.

15.

16.

17.

BieΩåk sastopamo jédzienu skaidrojumi

abvérs (våcu val. Abwehr) – våcu bruñoto spéku (vérmahta) militårås izlükoßanas unpretizlükoßanas dienests.

akcija (våcu val. Aktion) – viena no holokausta îstenoßanas galvenajåm formåm, nacistu unviñu kolaborantu veikta operåcija, kas ietvéra ebreju sapulcéßanu, nogådåßanu nogalinåßanasvietå un iznîcinåßanu (noßaußanu). Latvijå notika daΩas lielas akcijas (Rumbulas akcija,Bi˚ernieku akcija), bet lielåkå da¬a iznîcinåßanas akciju bija krietni mazåkas (20–30 upuru).

antisemîtisms – rasistiska teorija un prakse, kas izpauΩas kå pret ebrejiem vérsts nacionålais unreli©iskais naids. Antisemîtisms iztélo ebrejus kå vispasaules sazvérniekus, visa pasaulîgå ¬aunumasakni. Antisemîtisma ideju izplatîbu un tå mantojuma radikalizéßanu nacistiskajå Våcijå daudziuzskata par vienu no galvenajiem faktoriem ebreju masveida iznîcinåßanas skaidrojumå.

årießi, årießu rase (ang¬u val. Aryans, Aryan race). 19. gadsimtå jédzienu “årießi” attiecinåjauz tautåm, kuru valoda pieder pie indoeiropießu valodu saimes. Nacisti ßo terminu lietoja,runåjot par zieme¬eiropießu izcelsmes cilvékiem (nordiskå rase). Viñu mér˚is bija izvairîtiesno tå, ko viñi uzskatîja par “©ermåñu rases bastardizåciju”, t.i., saplüßanu ar citåm rasém,“rases tîrîbas” zudumu. Tådé¬ par vienu no svarîgåkajiem uzdevumiem nacisti uzskatîja våcuasins tîrîbas saglabåßanu. (Sk. Nirnbergas likumi.)Vadoties péc ßådiem principiem, nacisti îstenoja ¬oti stingru rasu politiku. Visas tautas tikaiedalîtas augståkås un zemåkås. Ebreji atradås ßîs hierarhijas paßå zemåkajå lîmenî, tådé¬ tosbija paredzéts iznîcinåt pilnîbå. Turpretî salîdzinoßi maigais okupåcijas reΩîms Dånijå tiekizskaidrots ar to, ka dåñus nacisti uzskatîja par nordiskås rases pårståvjiem.

atlase, selekcija – eifémisms, ar ko nacisti apzîméja procesu, kurå izß˚iroja, kurus upurussütît nåvé uz gåzes kameråm un kurus vél kådu laiku saglabåt dzîvus, nosütot piespiedu darbå.

“Barbarosa” (våcu. val. “Barbarossa”) – nacistiskås Våcijas plåns uzbrukumam PadomjuSavienîbai. Izstrådåts 1940. gada jülijå, apstiprinåts 1940. gada decembrî un såkts îstenot1941. gada 22. jünijå, kad Våcijas un tås sabiedroto spéki veica izvérstu uzbrukumu, ß˚érso-jot PSRS robeΩu plaßå frontes lînijå, kas sniedzås no Baltijas jüras lîdz Melnajai jürai.Uzbrukums pårsteidza Padomju Savienîbu nesagatavotu – PSRS vadîtåji uzticéjås 1939. ga-da 23. augustå noslégtajam neuzbrukßanas lîgumam (t.s. Molotova – Ribentropa paktam).Barbarosas plåna pamatå bija t.s. zibenskara ideja – îså laikå sakaut padomju spékus. Taçu ßîideja netika îstenota.

148

Holokausta kontekstå bütiski ir tas, ka Eiropas ebreju iznîcinåßanu Hitlers saistîja arBarbarosas plåna îstenoßanu – pirmie masveidå tika nogalinåti tießi Padomju Savienîbasteritorijå dzîvojoßie ebreji. Våcijas armijai pa pédåm sekoja speciålas rîcîbas grupas, kuruuzdevums bija veikt vietéjo ebreju iznîcinåßanas akcijas.

deportåcija – civiliedzîvotåju piespiedu izsütîßana, pårvietoßana. Deportåcijas valsts iekßéjoproblému risinåßanå parasti izmanto nedemokråtiski reΩîmi. Nacistu reΩîma laikå par deportåcijåm tika saukta ebreju, çigånu un daΩu citu iedzîvotåjugrupu (nacistu upuru) transportéßana uz Austrumeiropas teritorijåm ar mér˚i nogalinåtviñus uzreiz péc atveßanas (nogådåjot iznîcinåßanas nometné vai tießi noßaußanas vietå,pieméram, meΩå) vai vélåk (pieméram, uz zinåmu laiku izmitinot viñus kådå Austrumeiropasgeto vai koncentråcijas nometné).Deportåcijas tika nosauktas par iedzîvotåju “pårvietoßanu” uz austrumiem, neatklåjot topatieso mér˚i – nogådåt upurus nåves vietå.Deportétie tika transportéti ar vilcienu vai – ja dzelzce¬a tîkla nebija vai arî attålums bijaneliels – ar kravas maßînu, bet daΩreiz upuri bija spiesti noiet visu ce¬u kåjåm, rokås nesotlîdzñemßanai at¬auto mantu minimumu. Uz Latviju tika deportéts vairåk kå 20 000 årzemju ebreju, galvenokårt no Våcijas, Austrijas,Çehoslovåkijas, Ungårijas. Latvija deportåcijas iepazina vél pirms nacistiskås okupåcijas, kad 1941. gada 14. jünijåpadomju varas iestådes deportéja apméram 15 000 Latvijas pilsoñu uz Sibîriju.

dzeltenå zvaigzne, Dåvida zvaigzne – sk. stigmatizåcija

einzacgrupa (våcu val. Einsatzgruppe) – sk. rîcîbas grupa

eksekücija (latîñu val. executio 'izpildîßana') – soda, it îpaßi nåvessoda izpildîßana. Nacistuleksikå – eifémisms vårdam “nogalinåßana”.

faßisms (latîñu val. fascio ‘saiß˚is, kopums’) – galéji labéja politiskå ideolo©ija un prakse, kasradås virkné Eiropas valstu (galvenokårt Itålijå, Våcijå, Francijå) péc Pirmå pasaules kara.Faßisma ideolo©ijas centrå ir tauta, kas tiek izprasta kå ar augståko gribu apveltîta pårindi-viduåla kopa, kas pilda îpaßu vésturisko misiju. Faßisms attîsta ideju par totalitåru valsti, kaspilnîbå pak¬auj indivîdu. Tautas gribas îstenoßanå uzsver vardarbîbas lomu iekßpolitikå unstarptautiskajå politikå. Faßisms radås kå reakcija uz Lielås françu revolücijas idejåm, îpaßi asinoliedzot demokråtijas ideju un uzsverot autoritåra lîdera (duçes, fîrera) lomu.

galîgais risinåjums (våcu val. Endlösung; ang¬u val. final solution) – eifémisms, kas maskénacistu plånu iznîcinåt Eiropas ebrejus (“ebreju jautåjuma galîgais risinåjums”). Såkot ar1941. gada decembri, ebrejus sütîja iznîcinåßanai uz Austrumeiropu – såkumå viñus noßåva,vélåk iznîcinåja nåves nometñu gåzes kamerås.

gestapo (saîsinåjums våcu val. Geheime Staatspolizei) – valsts slepenpolicija nacistiskajå Våcijå.

geto (itå¬u val. ghetto). Veicot pretebreju politikas otro posmu (pirmais bija tiesîbuierobeΩoßana), nacisti såka pårvietot ebrejus no viñu måjåm un dzîvok¬iem un izmitinåt vienåpilsétas da¬å – geto. Geto tika norobeΩots no påréjås pilsétas ar augstu müri vai dzeloñdråßuΩogu, un jebkåda saskarsme starp geto un pilsétas “årießu da¬u” tika aizliegta.Tiek uzskatîts, ka viens no geto mér˚iem bija apzinåt visus ebrejus un koncentrét viñus

149

BieΩåk sastopamo jédzienu vårdnîca

vienkop, kas turpmåk atvieglotu to iznîcinåßanu. Tåpéc daudzviet geto paståvéja îsu laiku undrîz vien péc “galîgå risinåjuma” pieñemßanas tika likvidéti, bet ebreji pårvietoti uz iznîci-nåßanas un koncentråcijas nometném. Taçu jau geto laikå ebreju mirstîba bija ¬oti augsta, jogeto valdîja slimîbas, bads un aukstums. Kopumå nacisti bija izveidojußi ap 400 geto viså Eiropå. Lielåkais bija Varßavas geto ar450 000 iemîtnieku. Latvijå geto bija izveidoti Rîgå, Liepåjå, Daugavpilî, lielåkais bija Rîgasgeto (29 000 iemîtnieku, paståvéja no 1941. gada rudens lîdz 1943. gada vélam rudenim).

holokausts (no sengrie˚u val. holokauston ‘viss sadedzis’) – ebreju masveida iznîcinåßana, koveica nacisti. Ivritå holokaustu dévé par Shoah – plaßa méroga nelaimi, katastrofu. Otråpasaules kara gados nacisti iznîcinåja 6 000 000 Eiropas ebreju, t.i., apméram divas treßda¬asno pirmskara ebreju skaita. Íajå laikå arî citi indivîdi un grupas tika vajåti un pak¬auti smagåmcießanåm vai iznîcinåti, taçu tikai ebreji tika nolemti pilnîgai un galîgai iznîcinåßanai kå tauta.

iznîcinåßanas nometnes (ang¬u val. extermination camps) – nacistu ierîkotås nometnes masuiznîcinåßanai, kurås nonåca ebreji un arî citas grupas (pieméram, çigåni, padomju karagüs-tekñi, psihiski slimie u.c.). Pazîstamas arî ar nosaukumu “nåves nometnes”. Iznîcinåßanasnometnes bija Außvicas Birkenava (Auschwitz-Birkenau), BelΩeca (Belzec), Helmno(Chelmno), Majdaneka (Majdanek), Sobibora (Sobibor) un Treblinka. Visas iznîcinåßanasnometnes atradås okupétås Polijas teritorijå. Atß˚irîbå no koncentråcijas nometném, kas paredzéja “iznîdéßanu caur darbu”, iznîcinåßanasnometñu mér˚is bija turp nogådåto upuru tülîtéja iznîcinåßana. Tå kå iznîcinåßanas procesåtika ieviestas pat masu raΩoßanas metodes, literatürå ßîs nometnes bieΩi tiek sauktas par“nåves fabrikåm”. Kopumå iznîcinåßanas nometnés tika nogalinåti 3 miljoni cilvéku.

“Jad Vaßem” sk. “Yad Vashem”

Judenrat – ebreju pårståvju padome kopienås un geto. Íîs padomes iedibinåja nacisti, laipanåktu savu noråΩu izpildi.

judenfrei (våcu val. ‘brîvs no ebrejiem’), judenrein (våcu val. ‘tîrs no ebrejiem’) – våcuokupåcijas laikå pie pilsétu vai citu apdzîvotu vietu robeΩåm izlikta zîme, kas noråda, ka ßajåteritorijå visi ebreji ir vai nu nogalinåti, vai deportéti.

kapo – ieslodzîtais, kas ir atbildîgs par ieslodzîto grupu nacistu koncentråcijas nometné.

kolaboråcija (ang¬u val. collaboration) – sadarboßanås ar ienaidnieku, okupantiem; Otråpasaules kara gados – sadarboßanås ar nacistiem vai to sabiedrotajiem. Antisemîtisms, nacionålisms, etniskais naids, antikomunisms u.c. motîvi ir iemesls tam, kada¬a okupéto valstu iedzîvotåju sadarbojås ar nacistiem, palîdzot îstenot ebreju genocîda po-litiku. Kolaboranti lîdzås nacistiem veica visbriesmîgåkos “galîgå risinåjuma” noziegumus.Èpaßi liels kolaborantu skaits bija Baltijas valstîs un Ukrainå.Ar nacistiem sadarbojås arî virkne valstu, kas bija Våcijas sabiedrotås Otrå pasaules karalaikå, pieméram, Bulgårija, Itålija, Horvåtija, Rumånija, Slovåkija, Ungårija.

koncentråcijas nometne (ang¬u val. concentration camp) – varai nevélamu personu koncentré-ßanas un izoléßanas vieta. Koncentråcijas nometnes bija nacistu reΩîma raksturîgs elements.Pirmås nometnes tika izveidotas Våcijå uzreiz péc Hitlera nåkßanas pie varas (apstiprinåßanaskanclera amatå) 1933. gada janvårî. To mér˚is bija izolét un koncentrét vienkop reΩîma

150

pretiniekus (Våcijas komunistus, sociålistus, sociåldemokråtus). Såkoties tuvåko Eiropas valstuaneksijai un okupåcijai, koncentråcijas nometñu tîkls paplaßinåjås, palielinåjås arî tajåsnonåkußo cilvéku loks un skaits – koncentråcijas nometnés tika ieslodzîti visi tie, kurus nacistuideolo©ija atzina par kaitîgåm un iznîdéjamåm grupåm – pirmåm kårtåm ebreji, kå arî çigåni,homoseksuå¬i, Jehovas liecinieki, kara güstekñi un citi t.s. asociålie elementi.Nometnés ieslodzîtie mira no fiziskås pårpüles, bada, aukstuma un slimîbåm, kå arî nonecilvéciskas apießanås. Nometnés veica neΩélîgus medicîniskos eksperimentus, kururezultåtå güstekñi tika inficéti ar bîstamåm slimîbåm, mira neveiksmîgu operåciju rezultåtåutt. Pirmås trîs koncentråcijas nometnes, ko izveidoja nacisti, bija Dahava (Dachau; atradåsnetålu no Minhenes), Bühenvalde (Buchenwald; netålu no Veimåras) un Zaksenhauzena(Sachsenhausen; netålu no Berlînes).Sabiedroto armijai pårejot uzbrukumå, 1944. gadå såkås pakåpeniska koncentråcijas nomet-ñu atbrîvoßana. Liela da¬a ieslodzîto, kas sagaidîja atbrîvoßanas dienu, diemΩél nomira pårisnedé¬u laikå, jo cilvéki bija påråk izvårgußi, lai spétu izdzîvot.

Kriståla nakts (våcu val. Kristallnacht) jeb Sasisto stiklu nakts – grautiñß (pogroms), kuruuzsåka nacisti 1938. gada 9.–10. novembrî. Viså Våcijå un Austrijå tika dedzinåtas sinagogasun citas ebreju institücijas, tika izpostîti un izlaupîti ebreju veikali. Vienlaikus aptuveni35 000 ebreju vîrießu tika nosütîti uz koncentråcijas nometném. “Attaisnojums” ßiem paså-kumiem bija Våcijas véstniecîbas darbinieka Parîzé Ernsta fon Råta (Ernst von Rath)nogalinåßana, ko veica 17 gadus vecs Polijas ebreju pusaudzis Herßels Grînspens(Grynszpan), kura vecåkus bija ieslodzîjußi nacisti.

Mein Kampf (“Mana cîña”) – Ådolfa Hitlera sarakstîts autobiogråfisks darbs (1923), kastapis laikå, kad tå autors péc Alus puça bija ieslodzîts Landsbergas cietoksnî. Íajå gråmatåHitlers izklåsta savas domas, uzskatus un plånus par Våcijas nåkotni. Viss, tostarp årpolitika,ir balstîts viña “rasu ideolo©ijå”. Våcießiem, kuri pieder pie “augståkås” – årießu rases, irtiesîbas uz plaßåku dzîves telpu (Lebensraum) austrumos, ko ßobrîd apdzîvo “zemåkå” rase –slåvi. Visu gråmatu caurauΩ apsüdzîbas ebrejiem par to, ka viñi esot visa ¬aunuma sakne;ebreji tiek identificéti ar bo¬ßevikiem un vienlaikus ar starptautisko kapitålismu. Såkumåcilvéki, kas lasîja Hitlera gråmatu (izñemot tos, kas bija dedzîgi viña sekotåji), neuztvéra tonopietni, bet uzskatîja par maniaka murgiem.

nacisms, nacionålsociålisms (våcu Nationalsozialismus), våcu faßisms – Nacionål-sociålistiskås våcu strådnieku partijas (NSVSP) ideolo©ija, politika un praktiskå darbîba.

nacisti – Nacionålsociålistiskås våcu strådnieku partijas (NSVSP) biedri un atbalstîtåji.

Nirnbergas likumi – 1935. gada septembrî nacistu partijas nacionålå konventa laikå tikapieñemti divi pret ebrejiem vérsti likumi. Pirmais – Reiha pilsonîbas likums – atñémaebrejiem Våcijas pilsonîbu un visas ar to saistîtås tiesîbas. Otrais – Våcu Asins un godaaizsardzîbas likums noteica ebrejiem daudzus ierobeΩojumus: pasludinåja årpus likumaebreju un neebreju laulîbas, aizliedza ebrejiem algot kalpones våcietes, aizliedza ebrejiemizkårt Våcijas karogu u.c.Diviem galvenajiem likumiem bija pievienoti vairåki papildu noteikumi, kuri veidoja pamatutam, lai izspiestu ebrejus no visåm Våcijas politiskås, sociålås un ekonomiskås dzîves jomåm. Nirnbergas likumi rüpîgi definéja, kas ir ebreji. Tå rezultåtå daudzi våcießi ar jauktiem

151


sençiem (arî tad, ja ebreji bija viñu vecvecåki) tika pak¬auti antisemîtiskai diskriminåcijai.Íådus cilvékus ar jauktiem sençiem sauca par Mischlinge (jauktenis).

Ostlande – måkslîgi radîts politiskais jédziens nacistu iekaroto Austrumu teritorijuapzîméßanai un vietéjo nosaukumu izskaußanai. Ostlande saståvéja no Latvijas, Lietuvas,Igaunijas un Baltkrievijas ©enerålapgabaliem. Ostlande tika nodibinåta 1941. gada 16. jülijå,bet pasludinåta tikai péc çetriem méneßiem – 1941. gada novembrî. Ostlandi pårvaldîjareihskomisariåts, bet tås ©enerålapgabalus – ©enerålkomisariåts. Ìenerålapgabali bija sîkåkiedalîti apgabalos (Latvijå to bija seßi), kurus pårvaldîja gebîtskomisariåts.

partizåni – nelegålu bruñotu vienîbu kaujinieki, galvenokårt vietéjie iedzîvotåji, kas veicorganizétu bruñotu cîñu pret okupantiem ienaidnieka aizmuguré. Partizåni iesaistås daΩådåskaujas operåcijås, veic sabotåΩas aktus u.tml. Otrå pasaules kara laikå ar ßo terminu apzîméjapretoßanås cîñas dalîbniekus teritorijås, kuras bija okupéjußi nacisti.

rîcîbas grupa, operatîvå grupa, iznîcinåtåju grupa, einzacgrupa (våcu val. Einsatz-

gruppe) – mobilås vienîbas, kas sekoja Våcijas armijai (vérmahtam) pa pédåm iekarotajåsPSRS teritorijås un veica reΩîmam “naidîgo” cilvéku, pirmåm kårtåm ebreju, çigånu,invalîdu, padomju karagüstekñu u.c. apcietinåßanu un iznîcinåßanu. Rîcîbas grupas darbojåsRSHA pak¬autîbå. Bija çetras rîcîbas grupas (A, B, C un D).Latvijå darbojås rîcîbas grupa A (Einsatzgruppe A), kuru vadîja Valters Ítålekers. Ar vietéjokolaborantu lîdzdalîbu einzacgrupa veica masu noßaußanas akcijas, iznîcinot Latvijas ebrejus.Lielåkås akcijas notika Rîgå 1941. gada 30. novembrî un 8. decembrî, kad Rumbulå tikanoßauti aptuveni 24 000 – 25 000 Rîgas geto iemîtnieku.

RSHA (saîsinåjums no våcu val. Reichssicherheitshauptamt) – Reiha Galvenå droßîbaspårvalde, kuras sédeklis atradås Berlîné. Tießi RSHA un tås plaßi sazaroto SD organizåcijutîkla uzdevums bija ebreju jautåjuma “galîgå atrisinåjuma” îstenoßana praksé, resp. okupétoteritoriju “attîrîßana” no ebrejiem un citiem nevélamiem elementiem.

SA (saîsinåjums no våcu val. Stu..rmabteilung) – triecienvienîbas agrînås nacistu partijas

ietvaros, tika organizétas 1921. gadå.

SD (pilnais nosaukums – Droßîbas policija un SD (Sicherheitspolizei und Sicherheitsdienst)) –nacistu struktüras, kas atbildéja par droßîbu aizmuguré un par ebreju iznîcinåßanuiekarotajås teritorijås. SD augståkå vadîba bija Reiha Galvenå droßîbas pårvalde jeb RSHABerlîné.

sinagoga (sengrie˚u val. sinago-gé 'sapulce') – jüdaisma reli©iskajam kultam un izglîtîbaiparedzéta celtne. Nacisti vérsås pret ebrejiem, ne tikai tos fiziski iznîcinot, bet viñi centåsiznîdét arî ebreju bagåtîgo kultüras mantojumu, tostarp izpostot un nodedzinot sinagogas.

SS (saîsinåjums no våcu val. Schutzstaffeln) – nacistu militåra organizåcija, kas veica galveno-kårt apsardzi un arî svarîgus militårus uzdevumus. Radås 20. gadu såkumå NSVSP un SAapsardzes dienests.

stigmatizåcija – iezîméßana, dzelteno zvaigΩñu (Dåvida zvaigΩñu, mogendovidu) vai apséjuar uzrakstu Jude (ebrejs) piespiedu nésåßana. Dzelteno zvaigΩñu nésåßana uz ap©érba tikanoteikta ar 1941. gada 1. septembra reiha rîkojumu, taçu daudzviet ßåda prasîba paståvéja jau

152

pirms ßî rîkojuma. Vårdam “stigma” ir vairåkas nozîmes, tostarp arî kauna, negoda zîme.Tießi tå ebreji uztvéra ßo lémumu un uzskatîja to par vienu no lielåkajiem pazemojumiem.

ßucmañu vienîbas (våcu val. Schutzmannschaften) – vietéjs policijas forméjums(palîgpolicija) ar daudzveidîgåm policijas un militårajåm funkcijåm.

Taisnîgie starp tautåm, Taisnpråtîgie starp tautåm, Pasaules taisnîgie (ang¬u val.Righteous Among the Nations) – goda nosaukums, kuru Izraélas valdîba pieß˚ir tiem neebre-jiem, kuri, riskéjot ar savu un savu tuvinieku dzîvîbu, nacistu valdîßanas laikå altruistiskiglåba ebrejus no nacistu vajåßanas.

Vanzé konference, Vanzé apspriede (ang¬u val. Wannsee Conference) – 1942. gada 20.janvårî Berlîné, villå pie Vanzé ezera notika nacistiskås Våcijas augsta ranga darbinieku(Iekßlietu ministrijas, Årlietu ministrijas, NSVSP, Okupéto Austrumu apgabalu reihsminis-trijas (valsts ministrijas), SS, kå arî Droßîbas policijas un SD vadîba) sanåksme. Tajå tikalemts par Eiropas ebreju pilnîgu (totålu) iznîcinåßanu.

vérmahts (våcu val. Wehrmacht 'ieroçu spéks') – Våcijas bruñotie spéki 1935.–1945. gadå.

“Yad Vashem” – Holokausta mocek¬u un piemiñas organizåcija, kuru 1953. gadå dibinåjisIzraélas parlaments. Organizåcijas uzdevums – våkt liecîbas un dokumentus par ebrejiemholokausta laikå. Viena no “Yad Vashem” funkcijåm ir neebreju – ebreju glåbéjunoskaidroßana un augstå goda nosaukuma “Taisnîgais starp tautåm” pieß˚irßana.

153


Izglîtîbas attîstîbas centrs (Latvija)Aiovas universitåte (ASV)Rîga, 2005

materiålu kråjums par holokaustu...

Documents