normatīvais regulējums ēku energosertifikācijai...(3) valsts pērk vai nomā tikai tādas ēkas,...

Normatīvais regulējums ēku

energosertifikācijai

Edgars Garkājis

EM Būvniecības un mājokļu politikas departaments

18.05.2016.

Ēku energoefektivitātes likums

Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku

energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.

Definīcija

ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas

energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas,

rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz

ēkas pagaidu energosertifikātu

(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:

1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras

pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras

pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;

3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;

4) kuras projektētas un būvētas izmantošanai tikai siltajā gadalaikā (piemēram,

vasarnīcas);

5) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.

Ēku energosertifikācija 1

7.pants. Ēkas energosertifikācija

(1) Ēkas energosertifikāciju veic:

1) projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

2) ēkas daļai projektējamā, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks;

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks un ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

(2) Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.

(3) Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK 383)


8.pants. Ēkas energosertifikātā un ēkas pagaidu energosertifikātā iekļaujamās ziņas un energosertifikāta derīguma termiņš

(1) Ēkas energosertifikātā iekļauj:

1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;

2) ēkas energoefektivitātes novērtējumu izmērītajai energoefektivitātei;

3) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;

4) ziņas par ēkas energosertifikāta izdevēju.

(2) Ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj:

1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;

2) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;

3) ziņas par ēkas pagaidu energosertifikāta izdevēju.

(3) Ēkas energosertifikātā vai ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj informāciju par ēkas energoefektivitātes klasi, atsauces rādītājus, pēc kuriem ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti.

(4) Novērtējot ēkas daļu, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās ziņas norāda par attiecīgo ēkas daļu.

(5) Energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus izstrādā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz telpu gaisa kvalitāti un komforta līmeni.

(6) Ēkas energosertifikātam pievieno pārskatu, norādot tajā ekonomiski pamatotus energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā.

(7) Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi. Ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts zaudē spēku, ja ēkai vai ēkas daļai tiek izsniegts jauns ēkas energosertifikāts vai jauns ēkas pagaidu energosertifikāts.

(8) Ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets. (MK 383)


12.pants. Neatkarīgi eksperti

(1) Ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir tiesīga veikt persona ar atbilstošu kompetenci — neatkarīgs eksperts.

(2) Veicot ēkas energosertifikāciju, apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi, neatkarīgs eksperts izmanto attiecīgā darba izpildei nepieciešamās metodes un piemērojamos standartus, kā arī veic aprēķiniem nepieciešamo datu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu aprēķinu rezultātu pareizību un novērtējuma objektivitāti un ticamību. Energosertifikācijas un pārbaudes dokumentāciju glabā 10 gadus.

(3) Neatkarīgs eksperts nepieļauj rīcību, kas pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

(4) Neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (MK 382)

2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi

Nr.382 “Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem

ēku energoefektivitātes jomā”

Noteikumi nosaka neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences

apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības

kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas

kārtību.

Neatkarīgu ekspertu saraksts un ekspertu kontaktinformācija publicēta

Būvniecības informācijas sistēmā www.bis.gov.lv

http://www.bis.gov.lv/

2013.gada 25.jūnija Ministru kabineta

noteikumi Nr.348 “Ēku energoefektivitātes

aprēķina metode”

Noteikumi nosaka ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Metodi lieto,

sastādot enerģijas bilanci ēkas līmenī. Ja sastāda enerģijas bilanci ēkas

inženiertehnisko sistēmu līmenī vai ja ēkai aprēķinātā apkurei nepieciešamā

enerģija ir mazāka par 50 kilovatstundām uz aprēķina platības kvadrātmetru

gadā, veic detalizētu aprēķinu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790:2009 L

"Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa

rēķināšana" (turpmāk – standarts LVS EN ISO 13790:2009 L).


13.pants. Ēkas īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Ēkas īpašnieks:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos nodrošina ekspluatējamas ēkas vai tās daļas un projektējamas ēkas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi;

2) nodrošina ekspluatējamas ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām;

3) ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, nodrošina, lai ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts tiktu izvietots apmeklētājiem redzamā vietā;

4) sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija;

5) ja ēka ir dzīvojamā māja, pievieno dzīvojamās mājas lietai saskaņā ar šo likumu sagatavotos dokumentus (piemēram, ēkas energosertifikātu, atzinumus).

(2) Ēkas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēkas energosertifikācijai, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.


14.pants. Citu personu tiesības un pienākumi

(1) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas pircējs, īrnieks vai nomnieks vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs

iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās

daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām.

(2) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu

vai ēkas pagaidu energosertifikātu un saņemt to pēc ēkas vai tās daļas iegādes, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas

vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām un ja

attiecīgais dokuments nav pievienots dzīvojamās mājas lietai.

(3) Valsts pērk vai nomā tikai tādas ēkas, kas atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām energoefektivitātes

minimālajām prasībām, ko apliecina ēkas energosertifikāts.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības var nepiemērot, ja valsts pērk ēku, kura nepieciešama valsts

pārvaldes funkciju veikšanai un kuru pirms izmantošanas uzsākšanas paredzēts renovēt vai rekonstruēt atbilstoši

šā likuma 4.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām vai arī nojaukt.

(5) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības var nepiemērot, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ēkas atbilstību šā likuma 4.pantā noteiktajām energoefektivitātes minimālajām prasībām tehniski vai funkcionāli nav

iespējams nodrošināt;

2) starp nekustamo īpašumu tirgotājiem vai iznomātājiem nepastāv pietiekama konkurence;

3) augstākiem energoefektivitātes kritērijiem atbilstošas ēkas pirkšana vai noma nav ekonomiski izdevīga.


Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” 1

Noteikumi nosaka:

1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;

1.2. ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta

paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas

sistēmu;

1.3. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu;

1.4. energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas

prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām;

1.5. pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu

lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām,

kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.



Ēku energosertifikācijas kārtība

2. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

2.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

2.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;

2.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā; (MK 348)

2.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;

2.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

3. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas) energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā; (MK 348)

3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu.



7. Ēkas energosertifikātam pievieno:

7.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums);

7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 24.punktā minētajos termiņos;

7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;

7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.4. ēkā izmantoto inženiertehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

7.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

7.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;

7.4. pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem;

7.5. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

8. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 7.3.1., 7.3.2., 7.3.3., 7.3.4. un 7.3.5.apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, kā arī šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ēkas pagaidu energosertifikātu izsniedz pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai.

Ēkas energosertifikāts 1.lapa

Ēkas energosertifikāts 2.lapa

Ēkas energosertifikāts pielikumi 1

Ēkas energosertifikāts pielikumi 2

Ēkas pagaidu energosertifikāts



Ēku energosertifikātu reģistrācijas kārtība

9. Neatkarīgs eksperts ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.

28. Apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

11. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.

10. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Ekonomikas ministrija.

30. Šo noteikumu 9. un 28. punktu piemēro ar 2016. gada 1. janvāri.

31. Spēkā esošus ēku energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas izsniegti līdz 2015. gada 31. decembrim, neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Būvniecības informācijas sistēma 1

https://bis.gov.lv

Ēku energosertifikātu reģistrs:

https://bis.gov.lv/bisp/lv/epc_documents

https://bis.gov.lv/

https://bis.gov.lv/bisp/lv/epc_documents

https://bis.gov.lv/bisp/lv/expert_certificates


https://bis.gov.lv

Neatkarīgo ekspertu reģistrs ēku energoefektivitātes jomā reģistrs:


https://bis.gov.lv/




https://bis.gov.lv

neatkarīga eksperta dokumentu reģistrācijas darba vide:

https://bis.gov.lv/bis

https://bis.gov.lv/

https://bis.gov.lv/bis


2015.gada 15.septembra Ministru kabineta

noteikumi Nr.524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina

un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka

maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai

nepieciešamajiem pakalpojumiem” Dzīvojamās mājas īpašnieki var lemt par nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu

apkures patēriņa korekcijas koeficientu piemērošanu. Korekcijas koeficientu

aprēķinu veic neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts, veicot ēkas

energosertifikāciju, atsevišķā energosertifikāta pielikumā iekļaujot dzīvokļu

īpašnieku norēķiniem par siltumenerģiju nepieciešamos aprēķinus un koeficientus.

Ja dzīvoklis, nedzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca ir atvienota no dzīvojamās

mājas kopējās apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas, dzīvojamās mājas

īpašnieks maksā par patērētās siltumenerģijas daļu (piemēram, koplietošanas

vajadzībām patērēto siltumenerģiju apkurei, dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai

mākslinieka darbnīcā esošajiem dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes

sistēmas elementiem, kas ietekmē dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka

darbnīcas siltumenerģijas patēriņa bilanci).

Informatīva prezentācija par siltumenerģijas sadales metodikām pieejama:

https://em.gov.lv/files/nozares_politika/sndmn.pptx




Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumi Nr.876 «Siltumenerģijas

piegādes un lietošanas noteikumi»

(stājās spēkā 2015.gada 10.novembrī)

8.2 Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, pilnvarotā persona sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot galalietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamajās telpās uzstādītus uzskaites mēraparātus patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei. Ja šādu mēraparātu vai mēraparātu sistēmu izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus. Karstā ūdens patēriņa noteikšanai dzīvoklī, nedzīvojamajā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto karstā ūdens patēriņa skaitītājus.

8.3 Šo noteikumu 8.2 punkta prasības attiecas uz tādām ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016.gada 1.janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, un kuras:

8.3 1. ir jaunbūves vai tiek pārbūvētas;

8.3 2. tiek atjaunotas par Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.

8.4 Šo noteikumu 8.2 punktā minēto mēraparātu un siltuma maksas sadalītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, nodrošina ēkas īpašnieks.

8.5 Siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, izmantošanas, vērtēšanas, apkopes un citas prasības nosaka normatīvie akti par mērījumu vienotību.

44. Šo noteikumu 8.2 punkts tiek piemērots ar 2016.gada 31.decembri.

Edgars Garkājis

Ekonomikas ministrija Būvniecības un mājokļu politikas nodaļa

Paldies!

normatīvais regulējums ēku energosertifikācijai...(3) valsts pērk vai nomā tikai tādas ēkas,...

Documents