muzikas instrumenti
DESCRIPTION
TRANSCRIPT
Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība
Ieguldījums Tavā nākotnē!
Tālākizglītības kurss
„Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā
Tradicionālā mūzika”
Mūzikas instrumenti Latvijā
Mūzikas instrumenti Latvijā
Tradīcijas un mīti
Lektors: Valdis Muktupāvels
Ganu mūzikas instrumenti
Ganu mūzikas instrumenti
•Vienkāršie pūšamie – pēkšis, spiegana, svilpes
•Stabules – svilpes veida un mēlīšu veida
•Ganu rags, ganu taure
•Piemutņa veida taures un ragi
•Koka un metāla zvani
•Klabatas
•Vienkāršie pūšamie – pēkšis, spiegana, svilpes
•Stabules – svilpes veida un mēlīšu veida
•Ganu rags, ganu taure
•Piemutņa veida taures un ragi
•Koka un metāla zvani
•Klabatas
Ieražu un rituālu instrumenti
Ieražu un rituālu instrumenti
•Kāta grabekļi – eglīte, puškaitis, trīdeksnis, čakans
•“Falliskie” instrumenti – stabule, āžrags, zvani
•Aizjūga zvani, zvaniņi un zvārguļi tērpā
•Zvani – daudzfunkcionāls instruments: signalizācija, maģiska aizsardzība, modināšana
•Rituālie trokšņa rīki – klabatas un tarkšķi
•Kāta grabekļi – eglīte, puškaitis, trīdeksnis, čakans
•“Falliskie” instrumenti – stabule, āžrags, zvani
•Aizjūga zvani, zvaniņi un zvārguļi tērpā
•Zvani – daudzfunkcionāls instruments: signalizācija, maģiska aizsardzība, modināšana
•Rituālie trokšņa rīki – klabatas un tarkšķi
Vaŗa bungasVaŗa bungas
•Miķeļa Pretorija mūzikas instrumentu klasifikācijā no sitamajiem ir tikai timpāni.
•Vaŗa bungas baznīcas kontekstos:
•Baltazara Rusova “ādas zvans”
•Lieldienu rīta trokšņošana
•Vaŗa bungas muzeju krājumos
•Vaŗa bungas folklorā
•Miķeļa Pretorija mūzikas instrumentu klasifikācijā no sitamajiem ir tikai timpāni.
•Vaŗa bungas baznīcas kontekstos:
•Baltazara Rusova “ādas zvans”
•Lieldienu rīta trokšņošana
•Vaŗa bungas muzeju krājumos
•Vaŗa bungas folklorā
Uzraksts uz vaŗa bungām Rakstniecības, teātra un mūzikas
muzeja Mūzikas nodaļā
Uzraksts uz vaŗa bungām Rakstniecības, teātra un mūzikas
muzeja Mūzikas nodaļā
•Diese Paucken sind zur Ehre Gottes von dem Ambte der Masten=Wracker an der Johannis Kirche verehret worden Anno 1774 15 December
•Diese Paucken sind zur Ehre Gottes von dem Ambte der Masten=Wracker an der Johannis Kirche verehret worden Anno 1774 15 December
KoklesKokles
Latvijā un citās Baltijas zemēs
Baltu *kantlēs, *kantlīsBaltu *kantlēs, *kantlīs
Baltijas somu valodās
• karēļu kandeleh
• somu kantele
• igauņu kannel
• vepsu gandel
• lībiešu kāndla
Baltijas somu valodās
• karēļu kandeleh
• somu kantele
• igauņu kannel
• vepsu gandel
• lībiešu kāndla
Baltu valodās
• lietuviešu kanklės
• latviešu kokles
Kokles = dziedošais koks
Koklēšana – īpašs muzicēšanas veids
Koklēšana – īpašs muzicēšanas veids
•Kokļu gatavošana saistībā ar tuva cilvēka miršanu
•Spēlēšana sev - “zvanīšana”
•Koklēšanas saistība ar dvēseles pēcnāves ceļu
•Kokļu gatavošana saistībā ar tuva cilvēka miršanu
•Spēlēšana sev - “zvanīšana”
•Koklēšanas saistība ar dvēseles pēcnāves ceļu
Zelta koklesZelta kokles
•norāda uz augstu stāvokli mūzikas instrumentu hierarhijā: zelta - sudraba - vaŗa
•saistība ar sauli un solāro mītoloģiju: saules raksts un vilnītis kā rotājums, saule ir robeža starp pa-sauli un aiz-sauli, starp tām ir saules taka
•iespējams - bronzas stīgu krāsa
•norāda uz augstu stāvokli mūzikas instrumentu hierarhijā: zelta - sudraba - vaŗa
•saistība ar sauli un solāro mītoloģiju: saules raksts un vilnītis kā rotājums, saule ir robeža starp pa-sauli un aiz-sauli, starp tām ir saules taka
•iespējams - bronzas stīgu krāsa
Dieva koklesDieva kokles
•Kokles raganu prāvas protokolā (1613): “excepta cochlea lotavica quinque chordis gaudens, quam Dei cochlea simplices vocant; haec sola abfuit”.
•S. Ulanowskas (1891) ticējums: “Skripka ir nu valna, kūkle nu Dīva […]” LTT 21375
•Pasakas par kokļu rašanos.
•Tautasdziesmu tekstos – Dieva dēli koklē; tas ir senāks pirmskristietisks motīvs.
•Kokles raganu prāvas protokolā (1613): “excepta cochlea lotavica quinque chordis gaudens, quam Dei cochlea simplices vocant; haec sola abfuit”.
•S. Ulanowskas (1891) ticējums: “Skripka ir nu valna, kūkle nu Dīva […]” LTT 21375
•Pasakas par kokļu rašanos.
•Tautasdziesmu tekstos – Dieva dēli koklē; tas ir senāks pirmskristietisks motīvs.
Eduards Volters par koklēšanu, 19. gs. beigās
Eduards Volters par koklēšanu, 19. gs. beigās
•Vitebskas guberņā, Dinaburgas apriņķī, Preiļu un Ludvikovas tuvumā pirms 20-30 gadiem bijis kāds šļachtičs, kas svētas (garīgas) dziesmas pavadījis stīgu kokli spēlējot.
•Vitebskas guberņā, Dinaburgas apriņķī, Preiļu un Ludvikovas tuvumā pirms 20-30 gadiem bijis kāds šļachtičs, kas svētas (garīgas) dziesmas pavadījis stīgu kokli spēlējot.
Deju mūzikas instrumentiDeju mūzikas instrumenti
No burdonmūzikas līdz lauku kapelām
No burdonmūzikas līdz lauku kapelām
Vargans LatvijāVargans Latvijā
Daži vēstures un mūzikas aspektiDaži vēstures un mūzikas aspekti
Senākie nosaukumiSenākie nosaukumi
•wargans (1761)
•sohbu spehles (1828)
•wargana (1872-80)
•varagāns (1892)
•wargas (1896)
•wargans (1761)
•sohbu spehles (1828)
•wargana (1872-80)
•varagāns (1892)
•wargas (1896)
Instrumenta nosaukumi ME vārdnīcā
Instrumenta nosaukumi ME vārdnīcā
•Vargans, vargāns, vargana, varagāns (Alsviķi V), vargantins (Valtenberga V), vargas (Liezere, Druviena, Alūksne V); līdz ar darbības vārdiem "varganāt", "vārganot", tie, šķiet, ieviesušies ar slāvu (krievu vai baltkrievu) valodu starpniecību no grieķu οργανον - instruments.
•Biuvas – dota atsauce uz Ulmaņa vārdnīcu.
•Vargans, vargāns, vargana, varagāns (Alsviķi V), vargantins (Valtenberga V), vargas (Liezere, Druviena, Alūksne V); līdz ar darbības vārdiem "varganāt", "vārganot", tie, šķiet, ieviesušies ar slāvu (krievu vai baltkrievu) valodu starpniecību no grieķu οργανον - instruments.
•Biuvas – dota atsauce uz Ulmaņa vārdnīcu.
Nosaukumi 20. gs. otrajā pusē
Nosaukumi 20. gs. otrajā pusē
•Bandura – ekspedīcija Neretā, 1952; domājams, ka tas ir aizguvums no lietuviešu bandūrėlis.
•Duceklis – sastopams vēsturnieku darbos.
•Zoba – lietots dažu folklornieku runā.
•Bandura – ekspedīcija Neretā, 1952; domājams, ka tas ir aizguvums no lietuviešu bandūrėlis.
•Duceklis – sastopams vēsturnieku darbos.
•Zoba – lietots dažu folklornieku runā.
Vargana skaņu īpašības un ieskandināšana
Vargana skaņu īpašības un ieskandināšana
•Virstoņu instruments
•Spēlētāja mutes dobums un rīkle piedalās skaņas veidošanā
•Ieskandināšanas veidi
•Virstoņu instruments
•Spēlētāja mutes dobums un rīkle piedalās skaņas veidošanā
•Ieskandināšanas veidi
Vargana spēlētājs Pēteris Kadžulis
Vargana spēlētājs Pēteris Kadžulis
•Zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā Neretā:
•Pēteris Kadžulis demonstrējis Neretā banduru ar klusu, tīkamu, valdzinošu tembru. Virs zemas nepārtraukti skanošas skaņas spēlētājs ar mutes dobuma rezonatora palīdzību panāk zemās skaņas virstoņus, kas augšējā reģistrī atgādina fagota tembru.
•Zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā Neretā:
•Pēteris Kadžulis demonstrējis Neretā banduru ar klusu, tīkamu, valdzinošu tembru. Virs zemas nepārtraukti skanošas skaņas spēlētājs ar mutes dobuma rezonatora palīdzību panāk zemās skaņas virstoņus, kas augšējā reģistrī atgādina fagota tembru.
Vargana spēles veidsVargana spēles veids
•Instrumentu paņem kreisajā rokā un pieliek pie zobiem. Ar labās rokas īkšķi ieskandina atsperīti, cērtot īkšķa ārējo sānu (zem naga sākuma) gar atsperītes tievo galiņu (āķīti) uz iekšu. Cirtienu ar īkšķi Pēteris Kadžulis atradis pats. Čigāni mācījuši cirst ar labās rokas rādītāja pirkstu uz āru, bet viņa paņēmiens ērtāks. Pie tam, publika neredzot, ka instruments tiek turēts pie zobiem.
•Instrumentu paņem kreisajā rokā un pieliek pie zobiem. Ar labās rokas īkšķi ieskandina atsperīti, cērtot īkšķa ārējo sānu (zem naga sākuma) gar atsperītes tievo galiņu (āķīti) uz iekšu. Cirtienu ar īkšķi Pēteris Kadžulis atradis pats. Čigāni mācījuši cirst ar labās rokas rādītāja pirkstu uz āru, bet viņa paņēmiens ērtāks. Pie tam, publika neredzot, ka instruments tiek turēts pie zobiem.
•Bez zobiem spēlēt nevar. “Ja nav zobu, liec kur gribi – vai pie mutes, vai pie pakaļas.” Spēlējot mēli nevarot laist klāt, citādi pārcērt mēli. Spēlējot gaisu ārā nepūš. Gaisu ievelk un izpūš tikai elpas tiesai. Gāmuru nekustinot. Uz jautājumu, kā tad īsti spēlē, Pēteris Kadžulis atbild: “Ar domām izdabū ārā, kā to dara, iestāstīt nevar.”
•Bez zobiem spēlēt nevar. “Ja nav zobu, liec kur gribi – vai pie mutes, vai pie pakaļas.” Spēlējot mēli nevarot laist klāt, citādi pārcērt mēli. Spēlējot gaisu ārā nepūš. Gaisu ievelk un izpūš tikai elpas tiesai. Gāmuru nekustinot. Uz jautājumu, kā tad īsti spēlē, Pēteris Kadžulis atbild: “Ar domām izdabū ārā, kā to dara, iestāstīt nevar.”
•Kopā Latvijas arheoloģiskajā materiālā identificēto varganu skaits 2002. gadā – 32.
•2 no Rīgas varganiem iegūti pilsētnieku apdzīvotajos kvartālos (Dannenšterna nams, Mārstaļu iela), 6 - Doma klostera teritorijā.
•Senākais vargans (Mārstaļu ielas atradums) tiek datēts ar 13. gs. 2. pusi.
•Kopā Latvijas arheoloģiskajā materiālā identificēto varganu skaits 2002. gadā – 32.
•2 no Rīgas varganiem iegūti pilsētnieku apdzīvotajos kvartālos (Dannenšterna nams, Mārstaļu iela), 6 - Doma klostera teritorijā.
•Senākais vargans (Mārstaļu ielas atradums) tiek datēts ar 13. gs. 2. pusi.
Heteroglotā vargana spēles stili
Heteroglotā vargana spēles stili
•Ritmiski koloristiskais, spēles ar tembriem un faktūrām – lielākajā daļā Āzijas
•Melodiskais – Eiropas zemēs. Kurts Zakss par varganam atbilstošo mūzikas sfēru ir izteicies – “musica irregularis”, respektīvi, mūzika, kas nav baznīcas vai galma mūzika. Tāda ir bērnu, izklaides, deju, apkārtklejojošo ubagu mūzika.
•Ritmiski koloristiskais, spēles ar tembriem un faktūrām – lielākajā daļā Āzijas
•Melodiskais – Eiropas zemēs. Kurts Zakss par varganam atbilstošo mūzikas sfēru ir izteicies – “musica irregularis”, respektīvi, mūzika, kas nav baznīcas vai galma mūzika. Tāda ir bērnu, izklaides, deju, apkārtklejojošo ubagu mūzika.
Somas stabules jeb dūdas un burdonmūzika
Somas stabules jeb dūdas un burdonmūzika
Vēsturiskās liecības un ikonogrāfijaVēsturiskās liecības un ikonogrāfija
Baltazars Rusovs “Livonijas hronikā” par dūdām un
dūdošanu
Baltazars Rusovs “Livonijas hronikā” par dūdām un
dūdošanu•Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tikpat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu.
•Jau sestdienā saradās zemnieki no liela attāluma ar sievām, meitām un kalpiem, un tūlīt ķērās pie dzeršanas. Dūdas bija dzirdamas gandrīz jūdzi tālu; tāda jautrība vilkās cauru nakti līdz rītam. Uz dievkalpošanu zemnieki ieradās iedzērušies un piedzērušies; viņi sarunājās tik stipri, ka mācītājs no viņu trokšņa zaudēja vai samaņu. Un kad viņi, tikpat gudri, kā ienākuši, atkal atstāja baznīcu, tad sākās no jauna dzeršana, dejas, dziesmas un lēkāšana, ka no lielā trokšņa, sievu un meitu dziedāšanas, un no daudzo dūdu skaņām, cilvēks varēja zaudēt samaņu.
BurdonmūzikaBurdonmūzika
•Modālās mūzikas veids viduslaikos
•Somas stabules, rata lira + lauta, bungas u.c.
•Modālās mūzikas veids viduslaikos
•Somas stabules, rata lira + lauta, bungas u.c.
Somas stabules – Livonijas nevācu kāzu mūzikas
instruments
Somas stabules – Livonijas nevācu kāzu mūzikas
instruments
•Vēsturiskās liecības un ikonogrāfija: populārākais latviešu (un igauņu) mūzikas instruments
•Īpašs likums noteica, ka nevāci kāzās var spēlēt tikai stabules (=somas stabules jeb dūdas) un bungas
•Salīdzinājums ar citām Eiropas zemēm
•Vēsturiskās liecības un ikonogrāfija: populārākais latviešu (un igauņu) mūzikas instruments
•Īpašs likums noteica, ka nevāci kāzās var spēlēt tikai stabules (=somas stabules jeb dūdas) un bungas
•Salīdzinājums ar citām Eiropas zemēm
Kā dūdošana gāja mazumā
Kā dūdošana gāja mazumā
•Dūdošanu sabiedriskās vietās (tirgos, krogos) ierobežoja 1753. gadā. To pavisam aizliedza 1760. gada 15. decembrī.
•Reliģiskie fanātiķi 18. un 19. gadsimtā savāca dūdas, sakrāva tās kaudzē un sadedzināja.
•Dūdošanu sabiedriskās vietās (tirgos, krogos) ierobežoja 1753. gadā. To pavisam aizliedza 1760. gada 15. decembrī.
•Reliģiskie fanātiķi 18. un 19. gadsimtā savāca dūdas, sakrāva tās kaudzē un sadedzināja.
Pēdējais tradicionālais Kurzemes dūdinieks –
Pēteris Šeflers
Pēdējais tradicionālais Kurzemes dūdinieks –
Pēteris Šeflers
Ieskaņots 20. gs. 30. gadosIeskaņots 20. gs. 30. gados
Sitamie instrumentiSitamie instrumenti
•Bungas – cilindriskās bungas (lielās, mazās)
•Celma bungas
•Bundziņas, bubyns, sietiņš
•Baubens – arhaisks termins folkloras tekstos, iespējams, rāmja bungu apzīmējums
•Bungas – cilindriskās bungas (lielās, mazās)
•Celma bungas
•Bundziņas, bubyns, sietiņš
•Baubens – arhaisks termins folkloras tekstos, iespējams, rāmja bungu apzīmējums
Deju mūzikas ansambļu veidi
Deju mūzikas ansambļu veidi
•Vijole(s), cītara, base, bundziņas
•Cītara <> cimbole
•Harmonikas
•Ragu mūzika
•Modes instrumenti – mandolīna, ģitāra
•Vijole(s), cītara, base, bundziņas
•Cītara <> cimbole
•Harmonikas
•Ragu mūzika
•Modes instrumenti – mandolīna, ģitāra
Retāk sastopami stīgu instrumenti
Retāk sastopami stīgu instrumenti
•Spēles
•Dūda
•Pūšļa vijole
•Ģīga – 17. gs. stīgu instruments ar lociņu vai 19. gs. monohords?
•Spēles
•Dūda
•Pūšļa vijole
•Ģīga – 17. gs. stīgu instruments ar lociņu vai 19. gs. monohords?