LVMI LVMI ““SILAVASILAVA””RRĪĪGAS IELA 111GAS IELA 111

SALASPILS LVSALASPILS LV--2169 LATVIJA2169 LATVIJAFAKSS: 7901359FAKSS: 7901359

EE--PASTS: INST@SILAVA.LVPASTS: INST@SILAVA.LVWWW.SILAVA.LVWWW.SILAVA.LV

JURJURĂĂIS JANSONSIS JANSONSLVMI Silava direktorsLVMI Silava direktorsLVMI Silava meLVMI Silava mežžkopkopīības, mebas, mežža resursu virziena a resursu virziena ppēētniekstnieksTTāālr. +3716190266lr. +3716190266EE--pasts: jurgis.jansons@silava.lvpasts: jurgis.jansons@silava.lv

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti

MEMEŽŽA RESURSU INVENTARIZA RESURSU INVENTARIZĀĀCIJAS VEIDICIJAS VEIDI

• Vienlaidus koku uzskaite• Nogabalu inventarizācija (standwise forest inventory)

– LR daĜēji brīvprātīga– Meža resursu uzskaite vidējo vērtību līmenī ar +/-10% pieĜaujamo precizitāti reizi 10 gados

• Meža statistiskā inventarizācija pēc parauglaukumu metodes– 21500 parauglaukumos iegūtie dati tiek attiecināti uz visu LR teritoriju– Pielietota visās Eiropas valstīs (izĦemot Ungāriju)– Prognozētā meža resursu novērtēšanas precizitāte – 1,8% – Informācijas aprites cikls – 5 gadi, sagaidāmie rezultāti – 2010. gada 1. pusē

Zināma kopējā teritorijas platība 100x100=10000Jāuzzina četru daĜu platība

1) Katras daĜas platību var uzmērīt (50x50=2500)2) Var izveidot vienmērīgu parauglaukumu tīklu, aprēėināt katra PL reprezentēto platību(kopējā platība /PL skaits jeb 10000/4=2500un pārbaudīt katra PL piederību. Šajā gadījumā katrā daĜāIekrīt viens PL, kas reprezentē 2500 ha

NELIELS IZSKAIDROJONELIELS IZSKAIDROJOŠŠS PIEMS PIEMĒĒRSRS

MRM piemMRM piemēēri CITri CITĀĀS VALSTS VALSTĪĪSS

Meža statistisk ās inventariz ācijas rezult ātu apr ēėini

PPāārroberrobe žžuu statistikas r ādītāju apr ēėins

Audzes rādītāju uz 1 ha aprēėins: Ϋ= ∑(Yi*pi)/ ∑ pi, kur dispersija σ(Ỹ)2=∑((Yi-Ϋ)2*pi)/ ∑ pi

Vidējo rādītāju uz 1 ha dispersijas aprēėins: Ϋ)2=σ(Ỹ)2/nstandartnovirze absolūtos lielumos: σ(Ϋ )=(σ(Ϋ )2)1/2

NacionNacion āālielie algoritmi taks ācijas r ādītāju apr ēėinam

Krājas aprēėins (prof.I.Liepa):

Tekošā pieauguma aprēėins (prof.I.Liepa) :

Augstumlīknes vienādojumi (prof. R.OzoliĦš):

Bonitātes aprēėins (Dr. J.Bisenieka Orlova skalas aproksimācija):

v h dj j jh j= ⋅ ⋅

⋅ +ψ α β ϕlg

Z GH DZ D

H

Z H

DMH H D

=+

+++ −12732 4

102, [

( lg ) ( lg )]lgψ

α β ϕ βα β ϕ

CDK

DHH

+⋅+= 0

B = (H – a) / ba = a1 + a2*lnA + a3*ln

2A + a4*ln3A

b = b1 + b2*lnA + b3*ln2A + b4*ln

3A

2005. GADS2005. GADS

2006. GADS2006. GADS 2007. GADS2007. GADS

MRM REZULTMRM REZULTĀĀTI (2007)TI (2007)

• Meža platība

– Mežs (jaunaudzēs koki > 1000 uz ha) un meža zemes 3535 tūkst. ha jeb 54,7%

– aizaugošas Ls zemes – krūmi vai koki < 1000 uz ha) – 163,5 tūkst. ha

• Kopējā koksnes krāja:– Visā LR 654 milj. m3 – Meža zemē 650 milj. m3 – Mežā 648 milj. m3 – Mežā (bez meža LS zemēs) 644 milj. m3

– Dead wood 58 milj. m3 jeb 18 m3/ha

PIEAUGUMSPIEAUGUMS

• TEKOŠAIS KRĀJAS PIEAUGUMS LR MEŽOS 26,1 milj. m3 jeb 8,16 m3/ha

• KRĀJAS IZMAIĥAS (diference)– + ikgadējais pieaugums– - ikgadējais atmirums (NAV ZINĀMS)– - ikgadējais izcirstais apjoms (NAV ZINĀMS)

• Ikgadējais atmirums un izcirstais apjoms nosakāms atkārtoto PL pārmērījumu laikā MRM turpmākajos ciklos

Z GH DZ D

H

Z H

DMH H D

=+

+++ −12732 4

102, [

( lg ) ( lg )]lgψ

α β ϕ βα β ϕ

KKĀĀPPĒĒC NEVAR NOTEIKT DIFERENCI UZREIZ?C NEVAR NOTEIKT DIFERENCI UZREIZ?

Ikgadējais atmirums MRM 1. cikla laikānav nosakāms, jo nav nosakāms dead wooddead wood vecums

Izcirstais apjoms MRM 1. cikla laikānav nosakāms, jo:

izkropĜota celmu ăeometrija

nav nosakāms celmu vecums

PLATPLATĪĪBAS, KURBAS, KURĀĀS ATS ATěěAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOŠŠANA JEB ANA JEB GALVENGALVENĀĀ CIRTECIRTE (% SADAL(% SADALĪĪJUMS PJUMS PĒĒC VMD CD DATIEM)C VMD CD DATIEM)

Platības, kurās atĜauta koksnes resursu izmantošana, % no kopējās platības pa vecuna desmitgadēm

9896

9493

91 91 9089

8785

8381

72

10098

95 9597 97 98 97 98 98 98 97

93

89,0

97,3

60,00

65,00

70,00

75,00

80,00

85,00

90,00

95,00

100,00

105,00

1_10

11_20

21_30

31_40

41_50

51_60

61_70

71_80

81_90

91_100

101_110

111_120

>120

kopā

vecuma desmitgades

% no audžu kopplatības

ārpus aizardz valsts%

ārpus aizsardz pārējie%

PLATPLATĪĪBAS, KURBAS, KURĀĀS ATS ATěěAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOŠŠANA JEB ANA JEB GALVENGALVENĀĀ CIRTECIRTE (% SADAL(% SADALĪĪJUMS PJUMS PĒĒC VMD CD DATIEM) VALSTS MEC VMD CD DATIEM) VALSTS MEŽŽOSOS

9995

93

9088

8988 88 87 87

8683

74

98 98 96 96 9695 95

9492

88

81

78

67

9795

90 88

92 9189

85

81

71

62

56

87

95

8989

40,00

50,00

60,00

70,00

80,00

90,00

100,00

110,00

1_10 11_20 21_30 31_40 41_50 51_60 61_70 71_80 81_90 91_100 101_110 111_120 >120 kopādee

eced ārpus aizardz valsts P%

ārpus aizardz valsts E%

ārpus aizardz valsts B%

ārpus aizardz valsts visas%

EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDSCIJAS FONDS

• Ekspluatācijas fondu (audzes, kurās atĜauta galvenā cirte) Latvijāveido:

• Priežu mežos audzes ar valdaudzes mērėa caurmēru zem ciršanas vecuma 28%

• EgĜu mežos audzes ar valdaudzes mērėa caurmēru zem ciršanas vecuma 34%

• Bērzu mežos audzes ar valdaudzes mērėa caurmēru zem ciršanas vecuma 41%

EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDSCIJAS FONDS

• No ciršanas vecumu sasniegušām audzēm valdaudzes mmēērrėėa diametrsa diametrs nav sasniegts

• 29% no priežu audzēm• 29 % no egĜu audzēm• 33% no bērzu audzēm

• PieĦemot, ka ekspluatācijas fondā ietilpst mērėa caurmēru sasniegušās audzes, var uzskatīt, ka ekspluatācijas fondā ietilpst:

• 75% no priežu briestaudzēm• 79% no egĜu briestaudzēm• 51% no bērzu briestaudzēm

EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDA IZMAICIJAS FONDA IZMAIĥĥAS AS (MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI) (MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI)

Priežu meži(visi īpašnieki)

EgĜu meži (visi īpašnieki)

Bērzu meži (visi īpašnieki)

Ekspluatācijas fonds 66,5 milj. m3

Ekspluatācijas fonds 39,6 milj. m3

Ekspluatācijas fonds 31,9 milj. m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1,55 milj.m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1,14 milj.m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1.00 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 2,46 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 1,52 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 2,33 milj.m3

Krāja un tekošais pieaugums modificēti atbilstoši platībām, kurās atĜauta galvenā cirte

EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDA IZMAICIJAS FONDA IZMAIĥĥAS AS (MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI)(MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI)

Priežu meži(valsts)

EgĜu meži (valsts)

Bērzu meži (valsts)

Ekspluatācijas fonds 48,06 milj. m3

Ekspluatācijas fonds 24,78 milj. m3

Ekspluatācijas fonds 17,2 milj. m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1,10 milj.m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,71 milj.m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,53 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 1,36 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 0,52 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 1,06 milj.m3

Priežu meži(PĀRĒJIE)

EgĜu meži (PĀRĒJIE)

Bērzu meži (PĀRĒJIE)

Ekspluatācijas fonds 18,4 milj. m3

Ekspluatācijas fonds 12,9 milj. m3

Ekspluatācijas fonds 14,52 milj. m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+0,46 milj.m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,39 milj.m3

Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,47 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 1,1 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 1,0 milj.m3

Galvenā cirte gadā– 1,20 milj.m3

EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDA TEKOCIJAS FONDA TEKOŠŠAIS PIEAUGUMS SADALAIS PIEAUGUMS SADALĪĪJUMJUMĀĀPA GRADPA GRADĀĀCIJCIJĀĀMM

13,6

4,28,7 32,6

27,3

30,9

53,9

68,5

60,4

0,0

20,040,0

60,080,0

100,0120,0

140,0160,0

180,0200,0

<3.3 m3/ha 3,4-6,6 m3/ha >6,6 ,3/ha

P E B

Apmēram 60% ekspluatācijas fonda platību tekošais pieaugums ir lielāks par 6,6 m3/ha gadā

DISKUSIJADISKUSIJA

• 3 mediju telpā dzirdēti meža problemātikas vērtējumi, par kuriem vajadzētu sākt satraukties:

– ikviens meža īpašnieks, audzējot priežu mežu ilgāk par 60 gadiem, cieš tīros zaudējumus (ekonomikas teorijas brīva interpretācija)

– Latvijā joprojām gadā nocērt mazāk, nekā ikgadējais pieaugums

– Latvijā MEŽS aizĦem 55%, meža platība strauji palielinās, kādēĜ nepieciešams palielināt ciršanas apjomus

MEMEŽŽA RESURSU ILGTERMIA RESURSU ILGTERMIĥĥA PLA PLĀĀNONOŠŠANA ANA -- DISKUSIJADISKUSIJA

• Meža hidrotehniskā meliorācija –palielina meža ražību par 100% pret x

• Jaunaudžu kopšanas cirtes –palielina meža ražību par 70-80% pret x

• Meža selekcija – palielina meža ražību pat līdz 30% pret x

kur x- meža ražība, neveicot mežkopības pasākumu

Sistemātiski veiktu meža ražību palielinošo pasākumu ietekme jāaproksimē vienādojumu veidā un jāizmanto meža resursu ilgtermiĦa plānošanā, prognozējot resursu pieejamības palielināšanos

MEMEŽŽA RESURSU MOBILIZA RESURSU MOBILIZĀĀCIJA MECIJA MEŽŽA VA VĒĒRTRTĪĪBAS BAS PALIELINPALIELINĀĀŠŠANAI ANAI -- DISKUSIJADISKUSIJA

Veselīgai audzei

Paaugstināta riska audzei

Bezperspektīvai audzei

i5A = 1,1293d - 0,6589r2 = 0,6615; r=0,81

0

10

20

30

40

0 10 20 30 40d, cm

i5A

, mm

i5A = 0,544d + 0,5784r2 = 0,8179; r=0,90

0

10

20

30

40

0 10 20 30 40d, cm

i5A

, mm i5A = 0,1868d + 3,4677

r2 = 0,1442; r=0,38

0

10

20

30

40

0 10 20 30 40d, cm

i5A

, m

m

BezperspektBezperspekt īīvo egvo eg ĜĜu audu aud žžu u identifikidentifik āācijacija

PALDIES PAR UZMANĪBU!!

PREZENTĀCIJAS AUTORS NEPIEKRĪT PREZENTĀCIJAS MATERIĀLU PUBLICĒŠANAI VAI CITAI IZMANTOŠANAI PIRMS MEŽA STATISTISKĀS INVENTARIZĀCIJASPILNA CIKLA PABEIGŠANAS UN REZULTĀTU PUBLICĒŠANAS