metodoloĢiskĀs vadlĪnijas darbam ar mĒrĶa grupas...
TRANSCRIPT
METODOLOĢISKĀS VADLĪNIJAS
DARBAM AR MĒRĶA GRUPAS
JAUNIEŠIEM PROJEKTĀ
„PROTI un DARI!”
Rīga 2015
2
Metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar mērķa grupas jauniešiem projektā
„PROTI un DARI!”
Vadlīnijas izstrādātas Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA
nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos
Jauniešu organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta „PROTI un DARI!” ietvaros.
Pasūtītājs: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Izpildītājs: SIA
„SAFEGE Baltija”
Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši 2015. gada 26. jūnija līgumam „Metodoloģisko vadlīniju darbam ar
mērķa grupas jauniešiem izstrāde, mācību satura izstrāde un mācību nodrošināšana programmu
vadītājiem, projekta īstenošanas un vadības personālam projektā „PROTI un DARI!” 2015.-2018.
gadā”, ID Nr. JSPA2015/13.
Vadlīniju autori: Linda Daniela, pedagoģijas doktore
Mareks Niklass, socioloģijas doktors
Līga Rasnača, socioloģijas doktore
Ilvija Razgale, sociālā darba un sociālās pedagoģijas maģistre
Ritma Rungule, socioloģijas doktore
Inese Sūniņa, sociālā darba maģistre
Pieaicinātais eksperts: Signe Dobelniece, zinātņu doktore sociālajā darbā
Literārā redaktore: Austra Gaigala, filoloģijas doktore
Vadlīnijas saskaņotas Izglītības un zinātnes ministrijā 2015.gada 19.oktobrī.
Vadlīnijas precizētas un papildinātas 2016.gada 26.aprīlī.
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
Šīs metodoloģiskās vadlīnijas ir veidotas ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un valsts
budžeta finansiālo atbalstu.
© Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Mūkusalas iela 41, Rīga, LV-1004, Latvija
Tālr.: 67358065 Fakss: 67358060
E-pasts: [email protected]
Priekšvārda foto © Valsts izglītības attīstības aģentūra
3
Priekšvārds
Jaunieši ir katras nācijas bagātība. Viņi atspoguļo situāciju
valstī, kā arī ir šīs valsts nākotne, jo īstenos tos lēmumus, kas
tiks pieņemti tagad. Latvijā samazinās kopējais iedzīvotāju
skaits, īpaši jauniešu, tāpēc ir būtiski izveidot tādu atbalsta
sistēmu, kas ikvienam jaunietim dod iespēju un rada vēlēšanos
būt noderīgam Latvijas sabiedrībai.
Jauniešu garantijas iniciatīvas projekta „PROTI un DARI!”
mērķis ir attīstīt to jauniešu prasmes, kuri pašlaik nemācās,
nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts
aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki, un veicināt viņu iesaisti
izglītībā, darba gaitās, kā arī nevalstisko organizāciju vai
jauniešu centru darbībā. Eiropas Savienības mērogā šis projekts
ir unikāls, jo izstrādā vienotu metodoloģiju darbam ar mērķa
grupas jauniešiem visā valstī un paredz aicināt piedalīties
projekta īstenošanā visas Latvijas pašvaldības. Vienlaikus projekta ietvaros tiks piemērota
kompleksa pieeja darbā ar mērķa grupas jauniešiem, lai viņi saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un
viņu individuālajām vajadzībām piemērotāku atbalstu.
Vadlīnijas Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir izstrādājusi, lai pašvaldību darbiniekiem, kā
arī sociālajā un jaunatnes jomā strādājošajiem sniegtu metodoloģisku atbalstu darbam ar mērķa
grupas jauniešiem. Vadlīnijās ir sniegta būtiskākā informācija, kas nepieciešama, veicot jauniešu
profilēšanu, izstrādājot konkrētam jaunietim piemērotu individuālo pasākumu programmu, ņemot
vērā arī pašvaldību resursus un jauniešu atbalsta iespējas.
Kompleksās pieejas darbam ar mērķa grupas jauniešiem piemērošana bieži vien ir izaicinājumiem
bagāts un laikietilpīgs process, kas prasa veidot sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem – jaunatnes
jomā strādājošajām valsts un pašvaldības, kā arī nevalstiskajām un citām organizācijām. Tomēr
uzskatu, ka tikai sadarbojoties ir iespējams sniegt uz rezultātu orientētu atbalstu mūsu jaunatnei, šādi
veicinot Latvijas sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, kas ir arī viens no Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūras darbības mērķiem.
Daina Sproģe,
Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūras direktore
4
SATURA RĀDĪTĀJS
Vadlīnijās lietoto saīsinājumu un abreviatūru skaidrojums ....................................................................... 8
IEVADS ........................................................................................................................................... 9
TERMINI UN DEFINĪCIJAS ............................................................................................................ 11
NORMATĪVĀ BĀZE PROJEKTĀ „PROTI UN DARI!” ....................................................................... 13
Ministru kabineta noteikumi “Darbības programmai „Izaugsme un nodarbinātība”” ........................................13
Nozīmīgākie darbu ar bērniem un jauniešiem reglamentējošie normatīvie akti................................................13
Galvenie ar izglītības jomu saistītie likumi un MK noteikumi.....................................................................13
Likumi un MK noteikumi par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem ..............................................13
Citi būtiski likumi un MK noteikumi....................................................................................................14
1. JAUNIEŠU GARANTIJAS ĪSTENOŠANA LATVIJĀ: PROJEKTS „PROTI UN DARI!”, NVA
AKTIVITĀTES UN VIAA PROJEKTS ............................................................................................... 15
1.1. Kas ir Jauniešu garantija? .......................................................................................................15
1.2. Jauniešu garantijas ieviešana Latvijā .........................................................................................16
1.2.1. Projekta „PROTI un DARI!” raksturojums ..............................................................................17
1.2.1.1. Projekta mērķis .............................................................................................................17
1.2.1.2. Projekta mērķa grupa ......................................................................................................18
1.2.1.3. Projekta īstenošanas termiņš ................................................................................................18
1.2.1.4. Mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts .............................................................................18
1.2.1.5. Papildu informācija par projektu ...........................................................................................19
1.2.2. VIAA Jauniešu garantijas projekta raksturojums .......................................................................19
1.2.2.1. Projekta mērķis .............................................................................................................19
1.2.2.2. Projekta mērķa grupa ......................................................................................................20
1.2.2.3. Projekta īstenošanas termiņš ................................................................................................21
1.2.2.4. Projekta mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts..................................................................21
1.2.2.5. Papildu informācija par projektu ...........................................................................................21
1.2.3. NVA Jauniešu garantijas projekta raksturojums ........................................................................22
1.2.3.1. Projekta mērķis .............................................................................................................22
1.2.3.2. Projekta mērķa grupa ......................................................................................................22
1.2.3.3. Projekta īstenošanas termiņš ................................................................................................25
1.2.3.4. Projekta mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts..................................................................25
1.2.3.5. Papildu informācija par projektu ...........................................................................................28
2. PROJEKTA „PROTI UN DARI!” MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠU PROFILS......................................... 29
2.1. Mērķa grupas jauniešu profila vispārējs raksturojums .........................................................................29
2.2. Mērķa grupas jauniešu iespējamie piemēri Latvijā .............................................................................30
5
2.3. Informācijas pieejamība par mērķa grupas jauniešiem Latvijā ...............................................................31
2.4. Esošās situācijas analīze par mērķa grupas jauniešiem Latvijā ..............................................................34
2.5. Pētījumi par jauniešu nodarbinātību Latvijā un zināšanas par mērķa grupu ..............................................36
2.6. Mērķa grupas jauniešu lielākās tipoloģiskās apakšgrupas.....................................................................39
2.6.1. Jaunās māmiņas ..................................................................................................................39
2.6.2. Personas ar veselības problēmām vai invaliditāti .........................................................................39
2.6.3. Jaunieši ar atkarības problēmām ..............................................................................................40
2.6.4. Jaunieši ar zemu izglītības līmeni ............................................................................................40
2.6.5. Jaunieši no trūcīgām ģimenēm ................................................................................................40
2.7. Jauniešu vecumposma psiholoģiskās, fizioloģiskās un sociālās īpatnības .................................................40
3.VĒRTĪBAS UN PAMATPRINCIPI DARBĀ AR MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠIEM ................................ 45
3.1. Vērtību nozīme darbā ar mērķa grupas jauniešiem ........................................................................45
3.2. Pamatvērtības atbalsta sniegšanā jauniešiem ................................................................................47
3.2.1. Cieņa pret indivīdu, unikalitātes respektēšana .............................................................................47
3.2.2. Pašnoteikšanās ....................................................................................................................48
3.3. Vērtību mainīšana uzvedības korekcijai .....................................................................................49
4. PAŠVALDĪBAS LOMA PROJEKTA “PROTI UN DARI!” ĪSTENOŠANĀ UN STRATĒĢISKO
PARTNERĪBU VEIDOŠANA ............................................................................................................ 53
4.1. Pašvaldība kā projekta sadarbības partneris .................................................................................53
4.2. Priekšnosacījumi pašvaldības vai pašvaldību apvienības kā sadarbības partnera iesaistei ........................54
4.3. Pašvaldības kā projekta “PROTI un DARI!” sadarbības partnera funkcijas un uzdevumi ........................55
4.4. Pašvaldības stratēģisko partnerību veidošana ...............................................................................60
4.4.1. Kāpēc pašvaldībai vai pašvaldību apvienībai projekta īstenošanā nepieciešami stratēģiskie partneri?..60
4.4.2. Pašvaldības vai pašvaldību apvienības potenciālo stratēģisko partneru piemēri un to iespējamās lomas un
iesaiste ......................................................................................................................................60
4.4.3. Esošās sadarbības ciešuma novērtējums atbalsta sniegšanā mērķa grupas jauniešiem......................64
4.5. Pašvaldības rīcībā esošo sociālo un veselības veicināšanas pakalpojumu un citu resursu piemēri ..............65
4.6. Sadarbības starp projektā iesaistītajām pilsētas vai novada pašvaldībām vai šādu pašvaldību apvienībām
iespējas un piemēri ..........................................................................................................................68
5. PROGRAMMAS VADĪTĀJA LOMA PROJEKTA “PROTI UN DARI!” ĪSTENOŠANĀ ..................... 71
5.1. Programmas vadītāju atlases kritēriji/izvēles principi ..........................................................................71
5.1.1. Formālās izglītības un kvalifikācijas prasības .............................................................................71
5.1.2. Vispārējās prasības ..............................................................................................................71
5.1.3. Pieredzes prasības ................................................................................................................71
5.2. Programmas vadītāja funkcijas un galvenie uzdevumi ........................................................................72
5.3. Programmas vadītājam nepieciešamās kompetences kvalitatīvai savu pienākumu veikšanai projektā „PROTI un
DARI!”.........................................................................................................................................75
5.4. Programmas vadītāja rekomendējamā slodze ....................................................................................76
5.5. Programmas vadītāja statuss projektā un pašvaldībā ...........................................................................77
6
6. MENTORA LOMA PROJEKTA „PROTI UN DARI!” ĪSTENOŠANĀ ............................................. 78
6.1. Kas ir mentorings? .....................................................................................................................78
6.2. Mentoringa procesa attīstība .........................................................................................................78
6.3. Mentora lomas, funkcijas un uzdevumi .........................................................................................80
6.4. Mentora lomu un uzdevumu piemēri projektā „PROTI un DARI!” ........................................................81
6.5. Vēlamās mērķa grupas jaunieša mentora kompetences un pieredze ........................................................81
6.6. Mentora izvēles principi ..............................................................................................................83
6.6.1. Mentoru atlases un izvēles principi ..........................................................................................83
6.6.2. Dažāda vecuma mentoru un jauniešu attiecību pozitīvie un negatīvie aspekti ......................................83
6.7. Mentora rekomendējamā slodze ....................................................................................................86
6.8. Mentora statuss projektā un pašvaldībā ...........................................................................................86
7. MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA PROFILĒŠANA UN DALĪJUMS ATBALSTA GRUPĀS PROJEKTĀ
„PROTI UN DARI!”......................................................................................................................... 87
7.1. Jaunieša iesaistīšana un atbilstības mērķa grupai pārbaude ...................................................................88
7.2. Pamata profilēšana .....................................................................................................................90
7.2.1. Pamata profilēšanas mērķis un metodika ...................................................................................90
7.2.2. Pamata profilēšanas uzdevumi: ...............................................................................................90
7.2.3. Turpmākās iesaistes Jauniešu garantijā noteikšanas metodika pēc pamata profilēšanas pabeigšanas .........90
7.2.4. Atbalsta grupu iedalījums pēc pamata profilēšanas .......................................................................91
7.2.5. Pamata profilēšanas piemēri ...................................................................................................91
7.3. Padziļinātā profilēšana ................................................................................................................92
7.3.1. Padziļinātās profilēšanas mērķis un metodika .............................................................................92
7.3.2. Mērķa grupas jauniešu sākotnējais dalījums atbalsta grupās pēc iesaistes ilguma .................................93
7.3.3. Padziļinātās profilēšanas piemēri atbilstoši katrai atbalsta grupai ................................................... 101
7.3.4. Ieteicamie mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā ietveramie galvenie atbalsta pasākumi
atbilstoši grupai, kurā viņš ietilpst .................................................................................................. 113
7.4. Profilēšanā izmantojamās metodes un datu avoti ........................................................................ 116
7.4.1. Motivējošā intervēšana darbā ar mērķa grupas jaunieti kā pamatmetode .......................................... 116
7.4.2. Profilēšanā pieaicināto speciālistu/ekspertu konsultācijas ............................................................ 123
7.4.3. Informatīvās kartes jeb ekokartes kā diagnostikas metodes izmantošana .................................... 124
7.5. Profila atjaunošanas/aktualizēšanas nosacījumi .......................................................................... 125
8. MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA INDIVIDUĀLĀS PASĀKUMU PROGRAMMAS IZSTRĀDE UN
ĪSTENOŠANA PROJEKTĀ „PROTI UN DARI!” ............................................................................... 126
8.1. Mērķa grupas jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas izstrādes process ........................ 127
8.2. Speciālistu iesaiste mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu programmas izstrādē ........................... 131
8.3. Individuālās pasākumu programmas mērķa, uzdevumu, aktivitāšu un rezultātu izvirzīšana un formulēšana .... 137
8.4. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas piemēri ................................................ 138
8.5. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas kvalitātes kritēriji ................................... 175
8.6. Mērķa grupas jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas īstenošanas process ................ 175
7
8.7. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanas progresa izvērtēšana ..................... 176
8.8. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmes uz jaunieti izvērtēšana un noslēguma
ziņojuma sagatavošana ................................................................................................................... 177
8.9. Izmaiņu un grozījumu veikšana mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā ................. 181
8.9.1. Izmaiņu veikšanas nosacījumi ......................................................................................... 181
8.9.2. Mērķa grupas jaunieša mentora maiņas procedūra ............................................................... 182
8.9.3. Mērķa grupas jaunieša programmas vadītāja maiņas procedūra ............................................... 183
8.10. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izmaiņu veikšanas piemēri atbilstoši katrai atbalsta
grupai ......................................................................................................................................... 184
8.11. Ieteicamās darbības projektā „PROTI un DARI!” sasniegto rezultātu uzturēšanai un uzraudzībai ........... 200
8.11.1. Pašvaldībām ieteicamās darbības sasniegto rezultātu uzturēšanai ............................................. 200
8.11.2. Pēcuzraudzība jaunietim, kas ir beidzis individuālo pasākumu programmu ................................ 200
IZMANTOTO UN IETEICAMO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS .......................................... 201
Pielikumi ...................................................................................................................................... 208
Pielikums Nr. 1 Veidlapa „Jaunieša iesniegums”................................................................................... 209
Jaunieša iesniegums ....................................................................................................................... 209
Pielikums Nr2. Mērķa grupas jaunieša pamata profilēšanas veidlapa .......................................................... 210
Pielikums Nr.3 Mērķa grupas jaunieša padziļinātās profilēšanas veidlapa .................................................... 225
Pielikums Nr.4 Mērķa grupas jauniešu sākotnējais dalījums atbalsta grupās pēc iesaistes ilguma ...................... 244
Pielikums Nr.5 Vienošanās ar mērķa grupas jaunieti par dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā ... 251
PielikumsNr.6 Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma .................................................... 254
Pielikums Nr.7 Mentora ikmēneša pārskats par sniegto atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu
programmas īstenošanā ................................................................................................................... 258
Pielikums nr.8 Speciālista pārskats par sniegto atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu programmas
īstenošanā ................................................................................................................................... 259
Pielikums Nr.9 Parakstu lapa mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā pasākumu programmā ................ 260
Parakstu lapa mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā pasākumu programmā, ja parakstu lapa glabājas pie
mērķa grupas jaunieša ................................................................................................................. 260
Parakstu lapa mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā pasākumu programmā, ja parakstu lapa glabājas pie
aktivitātes īstenotāja un atbalsta sniedzēja ........................................................................................ 261
Pielikums Nr. 10 Ikmēneša pārskats par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildi ........ 263
Pielikums Nr. 11 Noslēguma ziņojums par mērķa grupas jaunieša iesaisti Valsts izglītības attīstības aģentūras
(VIAA) /Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jauniešu garantijas pasākumos .......................................... 266
Pielikums Nr. 12 Noslēguma ziņojums par individuālās pasākumu programmas ietekmi uz jaunieti .................. 267
8
Vadlīnijās lietoto saīsinājumu un abreviatūru skaidrojums
CSP – Centrālā statistikas pārvalde
EK – Eiropas Komisija
ES – Eiropas Savienība
ESF – Eiropas Sociālais fonds
EUR – Eiro
IPP – individuālā pasākumu programma
JSPA – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
MK – Ministru kabinets
NEET – jaunietis, kas nav iesaistīts ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās
NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra
OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
SAM – specifiskā atbalsta mērķis
SDO – Starptautiskā darba organizācija
VIAA – Valsts izglītības attīstības aģentūra
9
IEVADS
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un
nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes
un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un
nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros Jaunatnes starptautisko programmu
aģentūra (turpmāk – JSPA) no 2014. gada septembra ir sākusi īstenot projektu „PROTI un DARI!”.
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām vai to apvienībām, kas projekta
nodrošināšanā iesaistīs stratēģiskos partnerus (biedrības, nodibinājumus, jauniešu centrus, darba
devēju organizācijas, probācijas dienestus, policiju, izglītības iestādes, sporta iestādes, uzņēmumus,
nozaru asociācijas, sociālos dienestus u.c.), veidojot stratēģiskās partnerības Latvijas Republikas
teritorijā.
Projekta „PROTI un DARI!” mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu (vecumā no 15 līdz 29
gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts
aģentūrā kā bezdarbnieki) prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tostarp aroda apguvē pie amata
meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) vai Valsts izglītības attīstības aģentūras
(turpmāk – VIAA) īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros vai NVA īstenotajos
aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Šāds projekts Latvijā ir unikāls, trūkst arī pieredzes sistemātiskam un kompleksam darbam ar
NEET jauniešu mērķa grupu. Lai sekmētu darbu ar mērķa grupas jauniešiem un sniegtu
metodoloģisku atbalstu pašvaldībām, ir izstrādātas metodoloģiskās vadlīnijas, kas kalpos kā
instruments darbam ar NEET jauniešiem, veidojot stratēģiskās partnerības pašvaldībās un radot
ilgtermiņa sadarbības modeli, ko pašvaldība varētu izmantot arī pēc projekta noslēguma.
Latvijā atbalsta sistēma NEET jauniešiem tikai veidojas un publiskajā telpā raisās spraigas
diskusijas par atbalsta nepieciešamību un lietderību, bet Eiropā ir valstis, kurās jau vairākus
gadus notiek mērķtiecīgs un sistemātisks darbs ar mērķa grupu, gūstot labus panākumus.
Lielbritānijā par NEET jauniešu grupu pētnieki un politiķi sāka diskutēt jau 20. gadsimta 80. gados,
raksturojot jauniešus 16-18 gadu vecumā, kuri bija zaudējuši tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu
normatīvo aktu izmaiņu dēļ.1 Politikas dokumentos Lielbritānijā jēdziens „NEET jaunietis” tādā
izpratnē, kā to saprot šodien, pirmo reizi pieminēts 1999. gadā.2 Kopš tā brīža par to plašāk sāka
diskutēt gan ES, gan arī citās valstīs pasaulē. 2010. gadā Eiropas Komisijas izveidotā komiteja
vienojās par NEET definīciju un mērījumu metodoloģiju, kuras pamatā ir Starptautiskās Darba
organizācijas (SDO) (International Labour Organisation) piedāvātās darba meklētāju un
ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju definīcijas.3
Kāpēc jārisina NEET jauniešu problēmas? Pirmkārt, atrisinot NEET jauniešu problēmas, varētu
samazināties nepieciešamība ieguldīt ievērojamus līdzekļus dažādu pabalstu un palīdzības
programmu finansēšanai. Otrkārt, NEET jaunieša iegūtā izglītība, prasmes un darbs gan pozitīvi
ietekmē viņa paša dzīvi, gan sniedz labumu sabiedrībai. Iesaistoties apmācībā, jaunietis iegūst
nepieciešamo cilvēkkapitālu, kas var tikt izmantots darba tirgū. Jaunietis rod arī materiālu stabilitāti
1 Eurofound. (2012). NEETs – Young people not in employment, education or training: Characteristics, costs and
policy responses in Europe. Publications Office of the European Union, Luxembourg. p.19 2 Eurofound. (2012). NEETs – Young people not in employment, education or training: Characteristics, costs and
policy responses in Europe. Publications Office of the European Union, Luxembourg., p.20. 3 Eurofound. (2012). NEETs – Young people not in employment, education or training: Characteristics, costs and
policy responses in Europe. Publications Office of the European Union, Luxembourg., p.22.
10
un psiholoģisku pārliecību, iegūstot darbu. Jaunieša nodarbinātība savukārt rada pievienoto vērtību
precēm un pakalpojumiem, kā arī papildu nodokļu ieņēmumus, kas savukārt ir sabiedrības
ieguvums.
Treškārt, risinot NEET jauniešu problēmas, iespējams novērst vai samazināt arī blaknes, kas
izpaužas kā dažādas sociālas problēmas. EUROFOUND pētnieku analīze liecina, ka NEET jaunieši
mazāk uzticas politiskajām institūcijām un retāk piedalās vēlēšanās nekā citas jauniešu grupas.
Tāpat NEET jaunieši jūtas izolēti no pārējās sabiedrības. Viņi retāk iesaistās dažādās politiskajās un
sabiedriskajās aktivitātēs (nevalstisko organizāciju darbā u.tml.).4
Izolētība no sabiedrības un
materiālā stāvokļa nestabilitāte var radīt citus riskus – stimulēt deviantas uzvedības attīstību un
atkarību no dažādu apreibinošu vielu lietošanas, kuru novēršana sabiedrībai prasa ievērojamus
cilvēku un finanšu resursus.
Metodoloģiskās vadlīnijas sniedz ieteikumus pašvaldībām un to stratēģiskajiem partneriem par
tiem deleģēto funkciju veikšanu projekta ietvaros, tostarp par mērķa grupas jauniešu sociālo
situāciju, pamata un padziļināto profilēšanu un tās rezultātiem, kā arī par mērķa grupas jauniešu
individuālo pasākumu programmu izstrādi un realizēšanu, norādot metodes un piemērus projekta
īstenošanai. Vadlīnijas ir sagatavotas tā, lai ar tām varētu strādāt arī personas, kuras nav
specializējušās sociālās jomas jautājumos. Piedāvātais materiāls ir uzskatāms par vadlīnijām, kuras
īsteno atbilstoši individuālajai situācijai katrā pašvaldībā. Vadlīniju saturu veido vairākas
savstarpēji saistītas daļas. Sākumā ir sniegta informācija par Eiropas Komisijas iniciatīvu Jauniešu
garantija, tostarp NVA un VIAA īstenotajiem projektiem, un projektu „PROTI un DARI!”.
Nākamajā sadaļā ir raksturots mērķa grupas jauniešu profils, kā arī izņēmumi, kas tajā neietilpst.
Sniegts padziļināts mērķa grupas jauniešu specifikas un īpašo pazīmju apkopojums, kā arī esošās
situācijas analīze par mērķa grupas jauniešiem Latvijā. Vadlīniju turpinājumā atsevišķa sadaļa ir
veltīta galvenajām vērtībām un pamatprincipiem, kas jāievēro darbā ar mērķa grupas jauniešiem.
Plaši raksturota ir pašvaldības loma projekta „PROTI un DARI!” īstenošanā un stratēģisko
partnerību veidošanas principi, sniegtas norādes par programmas vadītāja lomu un kompetencēm,
kā arī izklāstītas mentora funkcijas un galvenie uzdevumi. Būtiska vadlīniju sadaļa atvēlēta
ieteikumiem kvalitatīvai mērķa grupas jaunieša profilēšanas veikšanai, individuālās pasākumu
programmas izstrādei un īstenošanas nodrošināšanai.
Vadlīnijas ir izstrādātas ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr. 385 Rīgā 2015. gada 7. jūlijā
(prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta
mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA
īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru
darbībā” īstenošanas noteikumi”, “Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un
piemērošanas metodiku Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība”
8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) pētījuma “Investing in Youth” 5.sadaļā “Offering NEETs an effective programme
guarantee” sniegtos secinājumus un ieteikumus, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras
organizācijas (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization – UNESCO)
izstrādātos mācīšanās pīlārus jeb četras obligātās mācīšanās komponentes (personības attīstība,
iekļaušanās sabiedrībā, „darba tikums” un mūžizglītības kompetences), kā arī Veselības ministrijas
vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā (apstiprināts ar Veselības ministrijas 29.12.2011.
rīkojumu Nr.243).
4 Eurofound. (2012). NEETs – Young people not in employment, education or training: Characteristics, costs and
policy responses in Europe. Publications Office of the European Union, Luxembourg. p.105-107
11
TERMINI UN DEFINĪCIJAS
Mērķa grupas
jaunietis
- jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kurš nemācās,
nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā
kā bezdarbnieks.
NEET jaunietis - jaunietis, kas nav iesaistīts ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās.
Klients - mērķa grupas jaunietis, kas iesaistīts projektā „PROTI un DARI!” un
kuram tiek sniegts atbalsts projekta ietvaros.
Mērķa grupas
jauniešu atbalsta
pasākumi
- darbību kopums, kas ietverts mērķa grupas jaunieša individuālajā
pasākumu programmā un vērsts uz jaunieša prasmju attīstību. Atbalsta
pasākumi var ietvert tādas aktivitātes kā neformālās un ikdienas
mācīšanās aktivitātes; speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras
konsultants u.c. (izņemot ārstniecības personālu)); dalība pasākumos
(nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi); brīvprātīgā
darba aktivitātes; iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru
aktivitātēs, pasākumos un projektos; aktivitātes profesijas specifikas
iepazīšanai, tostarp vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo
kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara; iesaiste vietējās
sabiedriskajās aktivitātēs; specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem
ar invaliditāti (surdotulka, asistenta palīdzība, specializēts transports) u.c.
pasākumi, kas iekļauti mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu
programmā un ir vērsti uz jauniešu prasmju un personības attīstību.
Mērķa grupas
jaunieša iesaiste
projektā
- atbalstāmo darbību kopums, kas aptver trīs posmus: mērķa grupas
jaunieša apzināšanu un uzrunāšanu, profilēšanu un konsultēšanu, kā arī
mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrādi vai
mērķa grupas jaunieša virzību uz Valsts izglītības attīstības aģentūras vai
Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem Jauniešu garantijas
pasākumiem.
Mērķa grupas
jaunieša individuālā
pasākumu
programma
- atbilstoši metodoloģiskajām vadlīnijām veidots pasākumu kopums, kas
piemērots konkrētam mērķa grupas jaunietim, ir balstīts uz mērķa grupas
jaunieša profilēšanas rezultātiem un ir vērsts uz viņa prasmju un
personības attīstību, lai sekmētu jaunieša iesaisti izglītībā, tostarp aroda
apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts
izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas
ietvaros, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Mērķa grupas
jaunieša mentors
- pilngadīga persona, kura projekta ietvaros ir apguvusi Jaunatnes
starptautisko programmu aģentūras organizēto mācību programmu un
kura sniedz atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu
programmas īstenošanā.
Mērķa grupas
jaunieša karte
- veidlapa, kas sagatavota atbilstoši metodoloģiskajām vadlīnijām, tajās
noteiktajai individuālās pasākumu programmas formai un iekļaujamajai
informācijai par mērķa grupas jaunieša dalību projektā un kurā ietverta
mērķa grupas jaunieša profilēšanas laikā iegūtā informācija un mērķa
grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas apraksts.
12
Mērķa grupas
jaunieša profilēšana
- mērķa grupas jaunieša izglītības, darba un sabiedriskās darbības
iepriekšējās pieredzes apzināšana, interešu un brīvā laika pavadīšanas
veidu noskaidrošana, personības izpēte, esošo prasmju, kā arī papildu
nepieciešamo prasmju apzināšana, padziļināta sociālpsiholoģisko un
ekonomisko problēmu izpēte, riska faktoru noteikšana (sociālā vide,
atkarības) un citu faktoru identificēšana, lai noteiktu katram jaunietim
piemērotāko atbalstu Jauniešu garantijas ietvaros un/vai izstrādātu katram
jaunietim individuālu atbalsta pasākumu programmu. Izdalāmi divi mērķa
grupas jaunieša profilēšanas veidi: 1) pamata individuālā profilēšana, lai
noskaidrotu mērķa grupas jaunieša turpmākās aktivitātes Jauniešu
garantijas ietvaros un iegūtu pamatinformāciju par konkrēto jaunieti; 2)
padziļinātā individuālā profilēšana, lai iegūtu precīzāku informāciju par
problēmas cēloņiem un to izteiktību un izstrādātu mērķētākus atbalsta
pasākumus un individuālo pasākumu programmu.
Mērķa grupas
jaunieša pamata
profilēšana
- pamatinformācijas par konkrēto mērķa grupas jaunieti iegūšana, lai
apzinātu mērķa grupas jaunieša izglītības, darba un sabiedriskās darbības
pieredzi, noskaidrotu interešu un brīvā laika pavadīšanas veidus, kā arī
noteiktu riska faktorus (sociālā vide, atkarības) un identificētu citus
faktorus, kas ir būtiski, lai izvērtētu mērķa grupas jaunieša turpmākās
aktivitātes Jauniešu garantijas ietvaros.
Mērķa grupas
jaunieša padziļinātā
profilēšana
- mērķa grupas jaunieša, kuram pēc pamata profilēšanas ir piemērota
iesaistīšanās projektā „PROTI un DARI!”, papildu profilēšana, lai iegūtu
precīzāku informāciju par problēmas cēloņiem un to izteiktību, veiktu
personības izpēti, esošo prasmju, kā arī papildu nepieciešamo prasmju
apzināšanu, padziļinātu sociālpsiholoģisko un ekonomisko problēmu
izpēti un izstrādātu mērķētākus atbalsta pasākumus un individuālo
pasākumu kopējo programmu.
Pašvaldību apvienība - divas vai vairākas pašvaldības, kas apvienojušās, lai sadarbībā ar JSPA
īstenotu projektu apvienībā ietilpstošo pašvaldību administratīvajā
teritorijā.
Programmas vadītājs - persona, kurai ir augstākā izglītība, kura projekta ietvaros ir sekmīgi
apguvusi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras organizēto
mācību programmu un kura pārrauga darbu ar mērķa grupas jauniešiem
konkrētajā pašvaldībā un nodrošina mērķa grupas jauniešu iesaisti
projektā (veic mērķa grupas jauniešu profilēšanu, izstrādā individuālo
pasākumu programmu, piesaista mentorus).
Stratēģiskie partneri - valsts vai pašvaldības institūcijas, biedrības, nodibinājumi, jauniešu
centri, sociālie partneri un uzņēmēji, kurus projekta īstenošanā ir
iesaistījusi pašvaldība vai pašvaldību apvienība, lai sadarbotos mērķa
grupas jauniešu apzināšanā, motivēšanā vai mērķa grupas jauniešu
atbalsta pasākumu īstenošanā projekta ietvaros, sadalot partneru lomas,
atbildību un funkcijas, kā arī plānojot veicamās darbības un tām
atbilstošo attiecināmo izmaksu apmēru projekta ietvaros.
13
NORMATĪVĀ BĀZE PROJEKTĀ „PROTI UN DARI!”
Šajā sadaļā ietverti galvenie likumi un Ministru Kabineta noteikumi, kas tieši attiecas uz Jauniešu
garantijas īstenošanu Latvijā.
Ministru kabineta noteikumi “Darbības programmai „Izaugsme un nodarbinātība””
Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA
nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru
darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-
programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-
neregistreto-neet-jauniesu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 207 Rīgā 2015. gada 28. aprīlī (prot. Nr.22 22.§)
„Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
„Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un
izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros” pasākumu „Aktīvās darba tirgus politikas
pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai” un „Sākotnējās
profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” īstenošanas
noteikumi”. Pieejami:
http://likumi.lv/ta/id/274081-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-7-2-1-
specifiska-atbalsta-merka-palielinat-nodarbinatiba-izglitiba-vai.
Nozīmīgākie darbu ar bērniem un jauniešiem reglamentējošie normatīvie akti
Bērnu tiesību aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=49096.
Jaunatnes likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=175920.
MK noteikumi Nr. 173 „Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu
tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” (01.04.2014.). Pieejami:
http://likumi.lv/ta/id/265516-noteikumi-par-kartibu-kada-apgust-specialas-zinasanas-bernu-
tiesibu-aizsardzibas-joma-so-zinasanu-saturu-un-apjomu
Galvenie ar izglītības jomu saistītie likumi un MK noteikumi
Izglītības likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums.
Vispārējās izglītības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=20243.
Profesionālās izglītības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=20244.
Likumi un MK noteikumi par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=68488.
Likums „Par sociālo drošību”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36850.
Valsts sociālo pabalstu likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=68483.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 288 Rīgā 2008. gada 21. aprīlī (prot. Nr.25 21.§) „Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”. Pieejami:
http://likumi.lv/doc.php?id=174327.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 914 Rīgā 2006. gada 6. novembrī (prot. Nr.57 15.§)
„Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=147554.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 942 Rīgā 2012. gada 18. decembrī (prot. Nr.71 78.§)
„Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”. Pieejami:
14
http://likumi.lv/doc.php?id=253781.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 279 Rīgā 2009. gada 31. martā (prot. Nr.22 17.§)
„Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās
rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.
Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=190188.
Invaliditātes likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=211494.
Citi būtiski likumi un MK noteikumi
Likums „Par pašvaldībām”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=57255.
Fizisko personu datu aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=4042.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Pieejams:
http://likumi.lv/ta/id/202273-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatpersonu-un-darbinieku-
atlidzibas-likums.
Valsts pārvaldes iekārtas likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=63545.
Darba likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26019.
Brīvprātīgā darba likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/275061-brivpratiga-darba-likums.
Biedrību un nodibinājumu likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=81050.
Publisko iepirkumu likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=133536
Civillikums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=225418.
Sporta likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=68294.
Valsts valodas likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=14740.
Iesniegumu likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=164501.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=62539.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 103 Rīgā 2015. gada 24. februārī (prot. Nr.10 18.§)
„Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai
nepieciešamie dokumenti”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/272483-bezdarbnieka-un-darba-
mekletaja-statusa-pieskirsanas-kartiba-un-statusa-pieskirsanai-nepieciesamie-dokumenti.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 212 Rīgā 2009. gada 3. martā (prot. Nr.15 14.§)
„Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un
kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”. Pieejami:
http://likumi.lv/ta/id/188821-noteikumi-par-bezdarbnieka-stipendiju-profesionalas-
apmacibas-parkvalifikacijas-un-kvalifikacijas-paaugstinasanas-laika-un-nefo.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 75 Rīgā 2011. gada 25. janvārī (prot. Nr.6 42.§)
„Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas
pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles
principiem”. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/225425-noteikumi-par-aktivo-nodarbinatibas-
pasakumu-un-preventivo-bezdarba-samazinasanas-pasakumu-organizesanas-un-
finansesanas-kartib.
15
1. JAUNIEŠU GARANTIJAS ĪSTENOŠANA LATVIJĀ: PROJEKTS
„PROTI UN DARI!”, NVA AKTIVITĀTES UN VIAA PROJEKTS
1.1. Kas ir Jauniešu garantija?
Jauniešu garantija5 ir iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem atgriezties izglītības sistēmā vai
iekļauties darba tirgū, tādējādi mazinot jauniešu bezdarbu un uzlabojot viņu konkurētspēju darba
tirgū. Jauniešu garantijas piedāvātie atbalsta pasākumi Latvijā norisināsies no 2014. līdz 2020.
gadam.
1. attēls. Infografika „Jauniešu garantija”6
Uzsverot ieguldījumu jauniešu cilvēkkapitālā, ilgtermiņa ietekmi ekonomiskās izaugsmes kontekstā
un aktualizējot jauniešu bezdarba pieaugumu ekonomiskās krīzes laikā Eiropas Savienībā, kā arī
ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” izvirzītos nodarbinātības, izglītības un nabadzības un sociālās
atstumtības mazināšanas mērķus un Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, Eiropas
Padome un Eiropas Komisija 2012. gadā un 2013. gadā publicējusi ieteikumus un priekšlikumus
Jauniešu garantijas izveidošanai.7 Eiropas Komisija Jauniešu garantijas īstenošanu noteica kā
nekavējoties īstenojamu pasākumu, aicinot dalībvalstis, kuru reģionos jauniešu bezdarba līmenis
pārsniedz 25%, līdz 2013. gada decembrim iesniegt Jauniešu garantijas īstenošanas plānu, nosakot
tās institucionālo ietvaru, partnerības nosacījumus, finansēšanas modeli, plānotos pasākumus u.tml.
Lai īstenotu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas izteiktos priekšlikumus un rekomendācijas par
Jauniešu garantijas ieviešanu, Latvija izstrādāja plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un iesniedza
to Eiropas Komisijai 2013. gada 20. decembrī.8 Jānorāda, ka Jauniešu garantija tiek īstenota visās
5 Sīkāka informācija pieejama: http://www.lm.gov.lv/text/2607. 6Jauniešu garantija. Infografika. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/infografikas/jauniesu_garantija_a4_infografika_20012015.pdf. 7Eiropas Padomes ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013. gada 22. aprīlis, 2013/C 120/01), pieejams:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2013:120:0001:0006:LV:PDF; Komisijas 2013. gada 19.
jūnija paziņojums „Sadarbība jauniešu labā – aicinājums darbībai, lai mazinātu jauniešu bezdarbu”, pieejams:
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/youth_lv.pdf. 8 The National Youth Guarantee Implementation Plan 2014-2018. Latvia. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/ygip_latvia_20122013.pdf.
16
Eiropas Savienības valstīs9 un tiek uzskatīta par vienu no ātrākajām un pagaidām veiksmīgākajām
strukturālajām reformām. Termins Jauniešu garantija nozīmē jauniešu iespēju četru mēnešu laikā
saņemt labu un kvalitatīvu darba, māceklības, stažēšanās, kā arī izglītības piedāvājumu, kura
ietvaros tiek iegūta atzīta profesionālā kvalifikācija. Jauniešu garantijas galvenā mērķa grupa ir
jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET jaunieši) vecumā līdz 25 gadiem
(ieskaitot). Saskaņā ar ESF regulas 2014.-2020. gadam projektā noteikto, ja dalībvalstis saskata
nepieciešamību un identificē šķēršļus darba tirgū arī jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem, tās var
sniegt atbalstu arī NEET grupas jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem. Šī iespēja ir ņemta vērā
Latvijas gadījumā.
1.2. Jauniešu garantijas ieviešana Latvijā
Latvijā iniciatīvas Jauniešu garantija ieviešana notiek trīs posmos:
1. Projekta īstenošana pašvaldībās, lai atjaunotu izglītībā un iesaistītu darba tirgū neaktīvos
jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kas nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un
nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA)
sadarbībā ar pašvaldībām mērķa grupas jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem piedāvās
regulāru padomdevēju atbalstu un dalību pasākumos prasmju attīstīšanai, īstenojot katram
jaunietim piemērotu individuālu pasākumu programmu.
2. VIAA īsteno viena un pusotra gada profesionālās izglītības programmas, radot iespēju
jauniešiem (17 – 29 g.) īsā laikā apgūt kādu no aptuveni 90 profesijām un integrēties darba
tirgū tiem jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ neturpina mācības un nav atraduši darbu.
3. NVA palielinās īstenoto pasākumu apjomu, sniedzot jauniešiem (15 - 29 g.) informāciju par
Latvijā pieejamām darbavietām, profesionālās pilnveides programmām un darbam
nepieciešamajām iemaņām.
9Interesentiem sīkāka informācija par Jauniešu garantijas īstenošanu ES valstīs. Pieejama:
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1161&langId=en
17
2. attēls. Jauniešu garantijas ieviešanas shēma Latvijā
Plašāka informācija par Jauniešu garantijas programmu Latvijā pieejama
Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/text/2607
NVA mājas lapā: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=491
VIAA mājas lapā:
http://www.viaa.gov.lv/lat/es_fondu_projekti/jauniesu_garantija/jg_info_materiali/
JSPA mājas lapā: http://jaunatne.gov.lv/lv/jauniesu-garantija/par-projektu-proti-un-dari
1.2.1. Projekta „PROTI un DARI!” raksturojums
Projektu „PROTI un DARI!” īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar
Latvijas pašvaldībām Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa (SAM) „Attīstīt NVA
nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos
Jauniešu garantijas ietvaros un NVO vai jauniešu centru darbībā” sasniegšanai.
1.2.1.1. Projekta mērķis
Motivēt un aktivizēt jauniešus, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu un nav reģistrēti
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki. Tāpat projekta mērķis ir veicināt šo
1. Identifikācija un
aktivizācija 15-29 gadi
„PROTI un DARI!”
JSPA sadarbībā ar 119
pašvaldībām Jauniešu iesaistes,
motivācijas, mentoringa un
citi atbalsta pasākumi
pašvaldībās
17-29 gadi
2. Iesaiste izglītībā
„Otrās iespējas izglītība” –
viena un pusotra gada
profesionālās izglītības
programmas
„Sākotnējās
profesionālās izglītības
programmu īstenošana
Jauniešu garantijas
ietvaros”
VIAA sadarbībā ar
izglītības iestādēm
15-29 gadi
3. Iesaiste apmācībās un
nodarbinātībā
Aktīvie nodarbinātības
pasākumi un apmācības
NVA
„Aktīvās darba tirgus
politikas pasākumu
īstenošana jauniešu
bezdarbnieku
nodarbinātības
veicināšanai”
NVA sadarbībā ar
izglītības iestādēm, darba
devējiem, NVO un
nozaru ekspertu
padomēm
18
jauniešu iesaisti izglītībā, tostarp aroda apguvē, Jauniešu garantijas pasākumos, kurus īsteno NVA
un Valsts izglītības attīstības aģentūra, un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
1.2.1.2. Projekta mērķa grupa10
Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav
reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki.
3. attēls. Projekta „PROTI un DARI!” mērķa grupa
1.2.1.3. Projekta īstenošanas termiņš
2014. gada septembris – 2018. gada decembris.
1.2.1.4. Mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts11
Jauniešu profilēšana, apzinot jaunieša prasmes, intereses un iegūto izglītību, kā arī nosakot
attīstības virzienus.
10 Plašāku mērķa grupas raksturojumu un mērķa grupas jauniešu identificēšanas iespēju analīzi skatīt šo vadlīniju
turpmākajās sadaļās. 11 Detalizētāka informācija šo vadlīniju turpmākajās sadaļās.
Projekta mērķa grupas jaunieši (15 - 29 gadi)
nemācās
(nav skolēni, profesionālo
izglītības iestāžu audzēkņi vai
studenti)
nestrādā algotu darbu
(jaunietis nav darba attiecībās;
jaunietis nav pašnodarbinātās personas statusā;
jaunietis nav uzņēmuma
īpašnieks un no tā negūst ienākumus (tostarp zemnieku
un zvejnieku saimniecības īpašnieks);
jaunietis nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs)
neapgūst arodu pie amata meistara
nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki
(bet var būt reģistrēti kā darba
meklētāji)
19
Sadarbībā ar katru jaunieti, ņemot vērā profilēšanas rezultātus, individuālās pasākumu
programmas izstrāde, kas sastāv no četrām obligātajām komponentēm (UNESCO izstrādātie
mācīšanās pīlāri): personības attīstība, iekļaušanās sabiedrībā, „darba tikums”, mūžizglītības
kompetences.
Vienošanās ar mērķa grupas jaunieti par dalību individuālās pasākumu programmas
īstenošanā projekta ietvaros.
Jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošana līdz deviņiem mēnešiem ilgā
periodā, nodrošinot tajā paredzētos atbalsta pasākumus, kas var ietvert šādas aktivitātes:
regulārs individuāls mentora un programmas vadītāja atbalsts, kas ietver jaunieša regulāru motivēšanu sekmīgi pildīt individuālo pasākumu programmu, veicinot
mācīšanās mērķu sasniegšanu;
individuālas konsultācijas, kopā ar jaunieti iesaistoties dažādās individuālajā
pasākumu programmā paredzētās aktivitātēs;
neformālās un ikdienas mācīšanās aktivitātes; speciālistu konsultācijas; dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi);
brīvprātīgā darba aktivitātes; iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un
projektos;
ekskursijas uz uzņēmumiem vai īslaicīga prakse uzņēmumā (aktivitātes profesijas
specifikas iepazīšanai, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie
amata meistara);
iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs u.c.
1.2.1.5. Papildu informācija par projektu
Papildu informācija par projektu pieejama Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājas lapā
http://jaunatne.gov.lv/lv/jauniesu-garantija/par-projektu-proti-un-dari un pilsētu un novadu
pašvaldību mājas lapās.
1.2.2. VIAA Jauniešu garantijas projekta raksturojums
Pasākumu „Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas
ietvaros” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm
visā Latvijā (koledžām, profesionālās izglītības kompetences centriem jeb tehnikumiem,
arodskolām, profesionālajām vidusskolām) Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas
perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa (SAM)
„Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības
ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros” sasniegšanai.
1.2.2.1. Projekta mērķis
Paplašināt sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanu, tostarp nodrošinot vispārējo
pamatprasmju apguvi, profesionālo pilnveidi un tālākizglītību izglītojamiem ieslodzījuma vietās, un
nodrošināt izglītojamiem darba tirgum nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī
sekmēt konkurētspēju darba tirgū.
20
1.2.2.2. Projekta mērķa grupa12
Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, izņemot vakarskolā vai tālmācībā
vidējās izglītības ieguvei, kuri nestudē pilna laika studiju programmās augstākajās izglītības
iestādēs. Jaunieši bez iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas, kuri var būt reģistrējušies NVA
kā bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji NVA īstenotajos
apmācību vai nodarbinātības pasākumos. Kā arī jaunieši ar iepriekš iegūtu profesionālo
kvalifikāciju, kuri profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ne agrāk kā gada laikā pirms uzņemšanas
projekta ietvaros īstenotajās izglītības programmās un kuri var būt reģistrējušies NVA kā
bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji NVA īstenotajos apmācību
vai nodarbinātības pasākumos. Projekta ietvaros iesaistīties mācībās atkārtoti var jaunieši, kuri nav
saņēmuši mērķstipendiju vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas projekta ietvaros īstenotajās
izglītības programmās.
4. attēls. VIAA projekta mērķa grupa
12 Infografika Uzņemšanas prasības Jauniešu garantijā. Pieejams:
http://www.viaa.gov.lv/library/files/original/JGprasibas09042015_1_.pdf
VIAA projekta mērķa grupa
Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, izņemot vakarskolā vai tālmācībā vidējās izglītības ieguvei un, kuri
nestudē pilna laika studiju programmās augstākajās izglītības iestādēs;
bez iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas,
kuri var būt reģistrējušies NVA kā
bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet
vienlaikus nav atbalsta saņēmēji NVA īstenotajos apmācību vai nodarbinātības pasākumos
ar iepriekš iegūtu profesionālo kvalifikāciju,
kuri profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ne agrāk kā gada
laikā pirms uzņemšanas projekta ietvaros īstenotajās
izglītības programmās un kuri var būt reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki vai darba meklētāji, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji NVA īstenotajos apmācību vai nodarbinātības pasākumos
projekta ietvaros iesaistīties mācībās atkārtoti var jaunieši, kuri nav saņēmuši mērķstipendiju
vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas projekta ietvaros
īstenotajās izglītības programmās
Ieslodzījuma vietās esošie jaunieši
vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot)
21
1.2.2.3. Projekta īstenošanas termiņš
2014. gada 1. jūnijs – 2018. gada 31. augusts.
1.2.2.4. Projekta mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts
Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena vai pusotra gada laikā.
Izglītības programmu īstenošana vispārējo pamatprasmju, profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides programmu ietvaros ieslodzījumā esošām personām.
Karjeras atbalsta pasākumu nodrošināšana profesionālās izglītības iestādēs un ieslodzījuma
vietās.
Ikmēneša mērķstipendiju piešķiršana un izmaksāšana profesionālo izglītības iestāžu
izglītojamiem no 70 līdz 115 EUR mēnesī.
Profesionālās izglītības iestādes Latvijā piedāvā sākotnējās profesionālās izglītības programmu
apguvi otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei13
5. attēls. Profesionālās izglītības iestādes, kas piedāvā sākotnējās profesionālās izglītības
programmu apguvi otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei
1.2.2.5. Papildu informācija par projektu
Papildu informācija par projektu atrodama Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā:
http://www.viaa.gov.lv/lat/es_fondu_projekti/jauniesu_garantija/par_jauniesu_garantijam/.
Plašāka informācija par aktuālo uzņemšanu izglītības programmās pieejama Nacionālajā izglītības
iespēju datu bāzē: http://www.niid.lv/esf_profesijas.
13 Plašāka informācija pieejama: http://www.viaa.gov.lv/lat/es_fondu_projekti/jauniesu_garantija/jg_info_materiali/.
22
1.2.3. NVA Jauniešu garantijas projekta raksturojums
Pasākumu „Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku
nodarbinātības veicināšanai” īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar izglītības iestādēm,
darba devējiem, NVO un nozaru padomēm Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas
perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa (SAM)
„Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības
ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros” sasniegšanai.
1.2.3.1. Projekta mērķis
Sekmēt jauniešu bezdarbnieku pāreju uz nodarbinātību, jo īpaši īstenojot darba tirgus prasībām
atbilstošu prasmju un iemaņu paaugstināšanas pasākumus un praktiskas pieredzes iegūšanu
darbavietā.
1.2.3.2. Projekta mērķa grupa14
Lai arī specifiskā atbalsta mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri
nemācās un nav nodarbināti, tomēr atsevišķas atbalstāmās darbības ir vērstas uz to, ka mērķa grupas
jaunietim ir jāatbilst vairākiem specifiskiem nosacījumiem.
1. tabula
NVA projekta mērķa grupa
Atbalstāmās darbības Mērķa grupa
Darba meklēšanas atbalsta
pasākumi, konkurētspējas
paaugstināšanas pasākumi un
karjeras konsultācijas
Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri
nemācās, nav nodarbināti un Nodarbinātības valsts
aģentūrā ir reģistrējušies kā bezdarbnieki
Neformālās izglītības
programmu īstenošanas
pasākumi
Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri
nemācās, nav nodarbināti un Nodarbinātības valsts
aģentūrā ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet vienlaikus
nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras
īstenotajā pasākumā „Sākotnējās profesionālās izglītības
programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”
Profesionālās tālākizglītības un
profesionālās pilnveides
izglītības programmu apguve
Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā
bezdarbnieki (galvenokārt jaunieši ar īpašām pazīmēm,
piemēram, jaunietim ir bērni, maznodrošinātā statuss) un
kuriem nepieciešams nodrošināt apmācības pēc iespējas
tuvāk dzīvesvietai, bet kuri vienlaikus nav atbalsta
saņēmēji Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā
pasākumā „Sākotnējās profesionālās izglītības programmu
īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”
Pirmās darba pieredzes ieguve Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar iegūtu
arodizglītību, profesionālo vidējo vai augstāko izglītību,
kuri Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieka
statusā vismaz vienu mēnesi vai mazāk par vienu mēnesi, 14 Plašāka informācija pieejama http://m.likumi.lv/doc.php?id=274081
23
Atbalstāmās darbības Mērķa grupa
bet pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas vismaz četrus
mēnešus nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba
ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu „Par
valsts sociālo apdrošināšanu”) un iepriekšējais darba stāžs
nav bijis ilgāks par 12 mēnešiem bez pārtraukuma, kuri
vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības
aģentūras īstenotajā pasākumā „Sākotnējās profesionālās
izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas
ietvaros”
Darbam nepieciešamo iemaņu
attīstība nevalstiskajā sektorā
Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (ieskaitot), kuri
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā
bezdarbnieki, bet vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts
izglītības attīstības aģentūras īstenotajā pasākumā
„Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana
Jauniešu garantijas ietvaros”
Darbnīcas jauniešiem Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (ieskaitot), kuri
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā
bezdarbnieki un kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību
vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, vai bijuši nodarbināti
mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši
Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai), bet
vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības
aģentūras īstenotajā pasākumā „Sākotnējās profesionālās
izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas
ietvaros”
Subsidētās darbavietas
jauniešiem bezdarbniekiem
(pasākumi noteiktām personu
grupām)
Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet
vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības
aģentūras īstenotajā pasākumā „Sākotnējās profesionālās izglītības
programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” un kuri atbilst
vienam no šādiem nosacījumiem:
ir personas ar invaliditāti;
ir bijuši bez darba vismaz sešus mēnešus; nav ieguvuši vispārējo izglītību vai profesionālo
kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības
klasifikācija) vai ir beiguši pilna laika izglītības
programmu ne vēlāk kā pirms diviem gadiem (ieguvuši
profesionālo vai augstāko izglītību) un vēl nav ieguvuši
pirmo pastāvīgo algoto darbu (nav bijuši uzskatāmi par
darba ņēmējiem vai pašnodarbinātiem atbilstoši likumam
„Par valsts sociālo apdrošināšanu” ilgāk par diviem
mēnešiem bez pārtraukuma)
Atbalsts pašnodarbinātības vai
uzņēmējdarbības sākšanai
Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet
vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Valsts izglītības attīstības
aģentūras īstenotajā pasākumā „Sākotnējās profesionālās izglītības
24
Atbalstāmās darbības Mērķa grupa
programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” un kuri
Nodarbinātības valsts aģentūrā izteikuši vēlmi sākt
pašnodarbinātību vai uzņēmējdarbību, un kuri atbilst vismaz
vienam no šādiem nosacījumiem:
ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām
pielīdzināmā jomā vai jomā, kurā plānots sākt
komercdarbību vai pašnodarbinātību;
ir apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas
nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības
vadības jomā vai jomā, kurā plānots sākt komercdarbību
vai pašnodarbinātību;
ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu (ne
mazāk kā 120 akadēmiskās stundas) ar uzņēmējdarbības
vadību saistītā jomā
Atbalsts jauniešu reģionālajai
mobilitātei
Jaunieši, kas ir iesaistīti kādā no atbalstāmajām darbībām:
neformālās izglītības programmu apguvē;
profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides
izglītības programmu apguvē;
pirmās darba pieredzes jaunietim ieguvē; darbnīcās jauniešiem; subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem
25
6. attēls. Iesaistes shēma Jauniešu garantijas NVA atbalsta pasākumos
1.2.3.3. Projekta īstenošanas termiņš
2014. gada 2. janvāris – 2018. gada 30. jūnijs.
1.2.3.4. Projekta mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts15
2. tabula
Projekta mērķa grupas jaunietim paredzētais atbalsts NVA projekta ietvaros
Atbalsta pasākums Iespējas mērķa grupas jaunietim
Darba meklēšanas
atbalsta pasākumi,
konkurētspējas
paaugstināšanas
Bezdarbnieka individuālā darba meklēšanas plāna izstrāde,
bezdarbnieka profilēšana (klasifikācija secīgai iesaistei aktīvajos
nodarbinātības pasākumos), piemērota darba noteikšana,
informēšana par darba meklēšanas metodēm, darba meklēšanas
15Plašāka informācija pieejama: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=440&txt=3652.
Iesaistes shēma Jauniešu garantijas NVA atbalsta pasākumos
jādodas uz tuvāko NVA filiāli
jāreģistrējas bezdarbnieka
statusā
jāinformē par vēlmi iesaistīties
šajā programmā
Visiem jauniešiem NVA piedāvā karjeras konsultācijas, konkurētspējas
paaugstināšanas pasākumus, palīdzību darba meklēšanā.
Katram jaunietim ar profilēšanas metodes palīdzību tiek noteikti tieši viņam
nepieciešamie nodarbinātības vai apmācību pasākumi, kas sekmēs viņa
konkurētspēju darba tirgū.
Uzņēmīgākajiem
jauniešiem NVA
piedāvās atbalstu
pašnodarbinātības
vai
komercdarbības
sākšanai
Jaunieši varēs gūt darba
pieredzi, piedaloties atbalsta
pasākumos
„Pirmā darba pieredze jaunietim”,
„Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā”,
„Subsidētā darbavieta
jauniešiem bezdarbniekiem”
Visiem
jauniešiem
būs iespēja
izmantot citus
NVA
pakalpojumus
Jaunietis 15-29
gadu vecumā
26
Atbalsta pasākums Iespējas mērķa grupas jaunietim
pasākumi un
karjeras
konsultācijas
pienākuma izpildes pārbaude un citi aktīvu darba meklēšanu
veicinoši pasākumi, kas motivē bezdarbniekus un darba meklētājus
aktīvāk meklēt darbu un iekļauties darba tirgū
Karjeras konsultācijas, kas palīdz izvēlēties turpmāko darbības
jomu vai apmācību virzienu atbilstoši jauniešu interesēm, vēlmēm
un pieprasījumam darba tirgū
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, kas ietver individuālās
konsultācijas, grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas
nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam
atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu
apguvei, arī darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un
darba aizsardzībā
Neformālās
izglītības
programmu
īstenošana
Neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver mainīgajām
darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un
profesionālo pamatprasmju apguvi, noslēguma pārbaudījumu
organizēšanu, tostarp valsts valodas prasmes pārbaudes un
transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas
iegūšanas eksāmenus. Jaunietim bezdarbniekam pēc neformālās
izglītības programmu apguves izsniedz iegūtās zināšanas
apliecinošu dokumentu
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta stipendija 99,60 EUR
Profesionālās
tālākizglītības un
profesionālās
pilnveides izglītības
programmu
īstenošana
Profesionālās tālākizglītības programmu apguve, kas dod iespēju
bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju (pēc attiecīgās
programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās
kvalifikācijas eksāmenu, un bezdarbniekam, kurš nokārtojis
profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, saskaņā ar profesionālās
izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz
profesionālās kvalifikācijas apliecību), un profesionālās pilnveides
izglītības programmu apguve, kas bezdarbniekiem dod iespēju
pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba
tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas
un prasmes (bezdarbniekam saskaņā ar profesionālās izglītības
ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz apliecību par
profesionālās pilnveides izglītību)
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta stipendija 99,60 EUR
Pirmā darba
pieredze jaunietim
Pirmā darbavieta jaunietim, kas vērsta uz jauniešu bezdarbnieku
integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darbavietas
izveidi un jauniešu bezdarbnieku pastāvīgu nodarbinātību
Iesaistes ilgums pasākumā ir 12 mēneši
Pasākuma ietvaros jauniešus nenodarbina nekvalificētos un
mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši
Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai)
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta ikmēneša atlīdzība:
atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas jaunietim par
27
Atbalsta pasākums Iespējas mērķa grupas jaunietim
normālo darba laiku pirmo sešu mēnešu periodā 200 euro
apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim
ar invaliditāti – 300 euro apmērā);
atlīdzības (ikmēneša darba alga) izmaksas jaunietim par
normālo darba laiku atlikušo sešu mēnešu periodā 160 euro
apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim
ar invaliditāti – 240 euro apmērā);
Darbam
nepieciešamo
iemaņu attīstība
nevalstiskajā
sektorā
Atbalsts jauniešu darbam sabiedrības labā, kas paredzēts biedrību
un nodibinājumu statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai un
vērsts uz jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšanu sabiedrības
labā bez nolūka gūt peļņu
Iesaistes ilgums pasākumā ir līdz sešiem mēnešiem
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta ikmēneša stipendija 90
EUR proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām
Darbnīcas
jauniešiem
Dod iespēju jauniešiem bezdarbniekiem izglītības iestādē iepazīt
trīs profesionālās izglītības programmas
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta ikmēneša stipendija 56,91 EUR un jaunietim ar invaliditāti 85,37 EUR proporcionāli
dienu skaitam, kad jaunietis iesaistījies pasākumā
Subsidētā darba
vieta jauniešiem
bezdarbniekiem
(pasākumi
noteiktām personu
grupām)
Subsidētā darba vieta nelabvēlīgā vai īpaši nelabvēlīgā situācijā
esošiem jauniešiem bezdarbniekiem un jauniešiem bezdarbniekiem
ar invaliditāti, kas paredz sekmēt mērķa grupas iekļaušanos
sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā darbā,
pilnveidojot viņu darba prasmes un iemaņas
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta ikmēneša darba alga
par pilnu darba laiku ne mazāk kā valstī noteiktās minimālās algas
apmērā proporcionāli nostrādātajām dienām
Atbalsts
pašnodarbinātības
un uzņēmējdarbības
sākšanai
Konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi pašnodarbinātības vai
komercdarbības sākšanai, kas palīdz jauniešiem bezdarbniekiem
sākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties
izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus
Pasākuma ietvaros jaunietim tiks izmaksāta komercdarbības
dotācija 3000 EUR, ja jaunieša izstrādātais biznesa plāns tiks
atbalstīts, kā arī ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas
pirmajos sešos mēnešos valstī noteiktās minimālās algas apmērā
Atbalsts jauniešu
reģionālajai
mobilitātei
Nepieciešamības gadījumā neformālo izglītības programmu un
profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides
programmu īstenošanas ietvaros pasākumā „Pirmā darba pieredze
jaunietim” un atbalsta subsidēto darbavietu izveidei jauniešiem
ietvaros mērķa grupas bezdarbnieki var saņemt atbalstu reģionālajai
mobilitātei
Par apmācību vai darba tiesisko attiecību pirmo mēnesi var saņemt avansu 100 EUR, bet par nākamajiem mēnešiem ikmēneša finanšu
atlīdzību aprēķina, ņemot vērā faktiskos izdevumus
28
1.2.3.5. Papildu informācija par projektu
Papildu informāciju par projektu var iegūt Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā
http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=491 un visās 28 NVA filiālēs.
29
2. PROJEKTA „PROTI UN DARI!” MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠU PROFILS
2.1. Mērķa grupas jauniešu profila vispārējs raksturojums
Projekta mērķa grupa16
ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā,
neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki (skatīt 7. attēlu).
7. attēls. Projekta „PROTI un DARI!” mērķa grupas pamata kategorijas
16 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
Projekta mērķa grupas jaunieši (15 - 29 gadi)
nemācās
(nav skolēni, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi
vai studenti)
nestrādā algotu darbu
(jaunietis nav darba attiecībās;
jaunietis nav pašnodarbinātās personas statusā;
jaunietis nav uzņēmuma īpašnieks un no tā negūst
ienākumus (tostarp zemnieku un zvejnieku saimniecības
īpašnieks);
jaunietis nav mikrouzņēmuma nodokļa
maksātājs)
neapgūst arodu pie amata meistara
nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki
(bet var būt reģistrēti kā darba meklētāji)
Piemēram:
• ir atskaitīti no vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādes;
• pēc uzturēšanās medicīnas, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iestādēs;
• kuriem pašvaldības sociālais dienests ir iekārtojis profilakses lietu un izstrādājis uzvedības sociālās korekcijas programmu vai kuri ir Valsts policijas profilaktiskajā uzskaitē;
• pret kuriem ir uzsākts kriminālprocess vai kriminālprocess izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai kuri sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• kuriem sertificēts narkologs ir noteicis alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimības diagnozi vai diagnosticējis ļaunprātīgu alkohola lietošanu;
• kuriem ir noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte Invaliditātes likuma 4. panta izpratnē;
• kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, pēc valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas;
• kuri Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē ir uzskatāmi par ielas bērniem.
30
Ir vairākas jauniešu kategorijas, kas neatbilst iepriekš minētajai projekta mērķa grupas definīcijai un
nevar saņemt atbalstu šī projekta ietvaros.
Izņēmumi, kas NEIETILPST projekta mērķa grupā:
jaunietis, kas mācās kādā izglītības iestādē, tostarp vakarskolā vai neklātienē;
jaunietis, kurš iegūst izglītību mājmācībā;
par jaunieti tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pat ja jaunietis faktiski nestrādā.
Sīkāk par jauniešu atbilstības izvērtēšanu projekta mērķa grupai skatīt šo vadlīniju sadaļā
„Profilēšana un dalījums atbalsta grupās”.
2.2. Mērķa grupas jauniešu iespējamie piemēri Latvijā
Tatjana (26 g.) nav ieguvusi profesionālo izglītību, tādēļ nespēj iekļauties darba tirgū. Pēc
pamatskolas pabeigšanas māte teikusi, lai iet mācīties par pavāri, kaut gan pašai meitenei gribējies
mācīties par frizieri. Tēvs piedraudējis, ka nošaus, ja meita “atnesīs bērnu”. Meitene devusies uz
pilsētu un sākusi strādāt par apkopēju, lai tikai nav jāatgriežas pie vecākiem un jāpiedzīvo
nepaklausības sekas. Pēc gada apprecējusies (lai nekļūtu par vientuļo māti), un drīz piedzimis bērns.
Tagad šķīrusies, bērnu audzina viena, profesijas nav, arī darba nav.
Juta (16 g.) beigusi pamatskolu. Tālāk nemācās, jo pieskatījusi savu jaunāko brāli. Māte (viena
audzina divus bērnus) apgalvo, ka izglītībai trūkst līdzekļu (Jutai ir invaliditātes pensija), turklāt,
pēc mātes domām, Juta ir meitene bez perspektīvas, jo viņai ir ģenētiska slimība – augšanas
hormona deficīts. Skolā meitenei bijušas labas sekmes, muzikalitāte, tomēr mazā auguma dēļ bieži
tikusi atstumta malā.
Didzis (22 g.) ir dzirdes invalīds kopš dzimšanas. Beidzis speciālo vidusskolu, ieguvis galdnieka
profesiju, bet aizrāvies ar programmēšanu. Tālāk nav mācījies, jo vecāki to neveicina, arī finansiāli
neatbalsta. Puisim grūtības komunicēt bez asistenta. Viņš arī nezina, kur un kā var saņemt palīdzību,
lai iegūtu izglītību. Didzim ir invaliditātes pensija, bet viņš varētu programmēt, veidot mājas lapas
u.tml., ja spētu atrast darbavietu. Viņš labprāt arī studētu IT nozarē, kad būtu finansiāli neatkarīgs.
Andris (27 g.) dzīvo Rīgas centrā. Nepabeigta vidējā izglītība. Nav oficiālu darba vai mācību
attiecību. Pokeru spēlē jau 11 gadus. Sākumā vērojis brāļa un viņa draugu spēli (pokers uz naudu),
lūdzis, lai iemāca. Tad sapratis, ka arī viņš to var un sanāk labi. Pēc kāda laika jau sācis spēlēt
internetā, un sapratis, ka sanāk: „Es varu vinnēt mēneša algu pāris stundās.” Atzīst, ka, „ja grib
spēlēt pokeru labi, tad nav citas iespējas, kā tikai sevi disciplinēt. Ir jāieliek sevi rāmjos, jāizstrādā
sev standarti, no kuriem nevajadzētu atkāpties, un tikai tad var spēlē gūt panākumus. Gadās arī
zaudējumi un naudas trūkums, kas var ilgt arī vairākas nedēļas”. Kad saskaras ar zaudējumiem,
samierinās, tāpēc ka pokers ir ilgtermiņa spēle jeb long run! Var būt zaudēta sesija, diena, nedēļa
vai pat mēnesis. Tieši tāpēc arī ir jāievēro distance no šīs spēles, tas arī atšķir labu spēlētāju no
slikta. „Ja tiek ievērota šī emocionālā distance, tad nepieņem zaudējumu tik tuvu, un pēc kāda laika
tu tik un tā būsi plusā.” Pauž pārliecību par savas nodarbošanās pamatotu izvēli un negrasās no tās
atteikties.
Robežgadījumi jeb piemēri, kad sarežģīti izvērtēt jaunieša atbilstību mērķa grupai
Projektā „PROTI un DARI!” iesaistītajiem programmu vadītājiem praksē var nākties saskarties ar
situācijām, kad ir grūti identificēt mērķa grupas jaunieti un kad ir sarežģīti izvērtēt viņa atbilstību
projektā apstiprinātajiem iesaistes kritērijiem. Vairāki piemēri.
31
Sandis (20 g.) gadu pēc vidusskolas absolvēšanas nav mācījies nevienā izglītības iestādē, nav
strādājis algotu darbu (nav noslēgts darba līgums), nav reģistrējies NVA kā darba meklētājs vai
vērsies sociālajā dienestā pēc palīdzības. Viņš vēlas iegūt B kategorijas vadītāja apliecību un par
vecāku piešķirtajiem līdzekļiem sāk mācīties Ogres tehnikuma neformālās izglītības programmā „B
kategorijas autovadītājs”17. Neskatoties uz to, ka viņš mācās profesionālās mācību iestādes
programmā (te jāuzsver – neformālā), viņš atbilst projekta „PROTI un DARI!” mērķa grupas
kritērijiem.
Zane (23 g.) dzīvo tālu no novada centra. Trīs gadus kopj savu bērnu, nestrādā, nemācās. Dzīvo
kopā ar vecomāti (kopīga mājsaimniecība), kurai ir salīdzinoši liela pensija, t.i., 350 EUR mēnesī.
Nav reģistrējusies sociālajā dienestā, jo saprot, ka, pateicoties pieminētajai pensijai un bērna tēva
maksātajiem alimentiem, viņa ar bērnu neatbilst trūcīgās personas statusam un nevar saņemt GMI
pabalstu (pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai). Pēc bērna kopšanas
atvaļinājuma, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, viņa reģistrējas NVA. Viņa turpina regulāri
„atzīmēties” NVA arī pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigšanas. Pēdējā pusgada laikā viņa ir
apmeklējusi vienu psihologa un vienu arodkonsultanta konsultāciju. NVA darbinieki izprot viņas
ģimenes situāciju, īpaši aktīvi nepiedāvā un neuzstāj uz aktīvāku jaunietes iesaistīšanos citos NVA
organizētajos pasākumos. Iespējams, sieviete varētu atbilst projekta PROTI un DARI!” mērķa
grupai, taču atbilstoši projekta kritērijiem viņu šobrīd nevar iesaistīt, jo viņa ir reģistrējusies NVA
kā bezdarbniece, nevis darba meklētāja.
Mairis (22 g.) dzīvo lauku ciemā apmēram 10 kilometru no novada centra. Dzīvo privātmājā, abi
vecāki strādā algotu darbu. Ģimenē ir arī automašīna. Ģimenes materiālais stāvoklis ir apmierinošs.
Pirms trim gadiem ieguvis vidējo izglītību. Skolā padevās ģeogrāfija un vēsture. Sliktas sekmes
savukārt bija matemātikā un dabas zinātnēs. Centralizēto eksāmenu rezultāti – viduvēji, kas liedza
viņam turpināt studijas augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem. Ārpus skolas nav iesaistījies
aktivitātēs (pulciņos, sporta skolā). Patika datorspēles un vēl joprojām ar to labprāt nodarbojas savā
brīvajā laikā. Labprāt nākotnē mācītos vai darītu kaut ko saistītu ar datoriem. Par konkrētu mācību
iestādi viņš vēl nav domājis. Pēdējos trīs gadus viņam nav bijis pastāvīga darba. Mairis ir mēģinājis
darīt dažādus gadījuma darbus, bet vai nu nav bijis apmierināts ar atalgojumu, vai arī darbs ir bijis
pārāk smags. Pēc drauga uzaicinājuma aizbraucis uz Norvēģiju, lai strādātu fabrikā, bet pēc mēneša
atgriezies, jo darbs ir bijis fiziski ļoti smags (saldētavā par krāvēju). Latvijā darbu Mairis īpaši
nemeklē, jo uzskata, ka pienācīgu atalgojumu nesaņems. Saprot, ka vajadzētu mācīties tālāk, bet
nezina, vai to darīs šoruden. Šobrīd apmeklē šofera kursus, lai varētu iegūt B kategorijas vadītāja
apliecību un, iespējams, varētu braukt ar savu auto. Līdz šim NVA un sociālajā dienestā Mairis nav
reģistrējies. Mairis atbilst projekta “PROTI un DARI!” mērķa grupai.
2.3. Informācijas pieejamība par mērķa grupas jauniešiem Latvijā
Lai raksturotu jauniešus, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā, ES politikas
dokumentos, kā arī politikas veidotāju, pētnieku, akadēmiķu un sociālo darbinieku vidē tiek lietots
apzīmējums jaunieši NEET situācijā jeb „nīti”.
Tie ir jaunieši, kas var sastapties ar nelabvēlīgām sociālām parādībām, piemēram, izolāciju,
patstāvības trūkumu, bīstamu paradumu piekopšanu un nestabilu garīgās un fiziskās veselības
stāvokli, kas viņus vēlāk dzīvē pakļauj lielākam bezdarba un sociālās atstumtības riskam.
„Brīvprātīgie” NEET savukārt ir jaunieši, kas atbilst NEET definīcijai, paši izvēlējušies bohēmisku
dzīvesveidu un kuri nevēlas dzīvot atbilstoši vispārpieņemtiem standartiem par dzīves virzību.
Nereti saistāms ar radošo profesiju pārstāvjiem, fanātisku aizraušanos ar datorspēlēm vai citiem
hobijiem. Šajā kategorijā iekļaujamas arī, piemēram, mājsaimnieces.
17 Ogres tehnikums. (b.g.). Neformālā izglītība. Pieejams: http://www.ovt.lv/muzizglitiba/neformala-izglitiba.
32
Precīzu, aktuālu un izsmeļošu informāciju par NEET jauniešu skaitu un viņus raksturojošajām
sociāldemogrāfiskajām pazīmēm (dzīvesvietu, reģionu, ģimenes stāvokli, sarunvalodu ģimenē,
sezonālo migrāciju) ir ļoti grūti vai dažkārt neiespējami iegūt.
Vienīgā organizācija, kas regulāri publicē statistiku par NEET jauniešiem Latvijā, ir EUROSTAT.
EUROSTAT publicē darbaspēka apsekojumos (EU-LFS) iegūto datu aprēķinu rezultātus par NEET
jauniešu īpatsvaru dažādās vecumu grupās, dzimumu grupās un apdzīvoto vietu tipoloģiskās grupās
(lielpilsētās, mazpilsētās un laukos).
Ir vairāki iespējamie skaidrojumi, kāpēc informācijas par NEET jauniešiem Latvijā ir maz vai
tā nav pietiekami detalizēta.
Latvijā nav nevienas valsts, pašvaldības vai citas pētnieciskās organizācijas, kas
regulāri apkopotu informāciju par NEET jauniešiem. Piemēram, Lielbritānijā
detalizētus ziņojumus par NEET jauniešiem katru ceturksni sagatavo Nacionālais statistikas
birojs (Office for National Statistics)18
.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), pašvaldību sociālo dienestu, kā arī citu
institūciju (policijas (valsts, pašvaldības), Valsts probācijas dienesta) redzes lokā
parasti nonāk NEET jaunieši, kuriem ir nepieciešama dažāda palīdzība (materiāla
palīdzība un sociālie pakalpojumi, palīdzība darba meklējumos, resocializācijas un
reintegrācijas pakalpojumi). Projekta „PROTI un DARI!” ietvaros pašvaldībām šī mērķa
grupa būs sasniedzama salīdzinoši vieglāk. Savukārt informāciju par tiem NEET jauniešiem,
kuri neizmanto, piemēram, NVA un sociālo dienestu pakalpojumus, dažādu institūciju
pārskatos un apsekojumos nevar atrast. Arī šajā projektā iesaistīto pētnieku intervijas ar
pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem un NEET jauniešiem apstiprina iepriekš minēto.
Citu valstu pētījumi liecina, ka, piemēram, aptuveni puse NEET jauniešu dažādu iemeslu dēļ
nereģistrējas valsts nodarbinātības dienestos.19
Grūtības identificēt NEET jauniešus darbaspēka apsekojumos un citos pētījumos var radīt arī sezonālā migrācija. Citiem vārdiem, daži jaunieši var doties strādāt uz ārvalstīm,
piemēram, uz ražas novākšanas laiku vasarā, un atgriezties Latvijā ziemā. Ņemot vērā
NEET jauniešu zemo izglītības līmeni un profesionālo kvalifikāciju, sezonas darbs
lauksaimniecības uzņēmumā ārvalstīs ir viena no retajām iespējām šai grupai nopelnīt viņu
gaidām atbilstošus iztikas līdzekļus. Par līdzīgu darbu Latvijā viņi, visticamāk, saņemtu
zemāku atalgojumu. Ja izlases apsekojums vai pētījums notiek vasaras sezonā, šādam
jaunietim nav pat teorētiskas iespējas iekļūt izlasē. Kā liecina intervijas ar pašvaldību
sociālo dienestu un izglītības iestāžu darbiniekiem, šāda sezonālā migrācija pastāv, bet
NEET jauniešu skaitu, kas dodas strādāt uz ārvalstīm sezonas darbā, ir gandrīz neiespējami
noteikt.
NEET ir drīzāk jāuzskata par analītisku kategoriju. Praktiskiem nolūkiem (jauniešu
identificēšanai un iesaistei) tā ir maz noderīga. EUROSTAT definē NEET kā situāciju, kad
jaunietis nav nodarbināts Starptautiskās Darba organizācijas piedāvātās definīcijas izpratnē,
neiegūst izglītību un nav iesaistīts profesionālās sagatavotības programmās pēdējās četrās
nedēļās pirms darbaspēka apsekojuma (pirms intervijas). SDO definīcija nosaka, ka par
darba meklētāju (nenodarbinātu, bezdarbnieku) uzskata tādu personu, kura a) pārskata
nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba; b) pēdējo četru nedēļu laikā
aktīvi meklēja darbu; c) darba atrašanas gadījumā bija gatavs nekavējoties (tuvāko divu
nedēļu laikā) sākt strādāt vai darbu jau ir atradis un sāks to trīs mēnešu laikā.20
Šāda NEET
18 Office for National Statistics. (21.05.2015.) Young People Not in Education, Employment or Training (NEET), May
2015. Pieejams: http://www.ons.gov.uk/ons/dcp171778_403878.pdf. 19 Tamesberger, Dennis, and Johann Bacher, ‘NEET Youth in Austria: A Typology Including Socio-Demography,
Labour Market Behaviour and Permanence.’, Journal of Youth Studies, 17 (2014), 1239–59 20 CSP. Nodarbinātība un bezdarbs. Pieejams: http://www.CSP.gov.lv/statistikas-temas/metodologija/nodarbinatiba-un-
bezdarbs-36895.html.
33
definīcija ir ierobežojoša. Vecāki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma (visbiežāk jaunās
māmiņas) un personas ar invaliditāti vai nopietnām veselības problēmām, visticamāk,
nevarēs nekavējoties sākt strādāt. Tāpat par NEET iepriekš uzskaitīto nosacījumu dēļ nevar
uzskatīt tādus jauniešus, kuri laiku pa laikam ir nodarbināti (sezonas darbā, bez darba
līguma). Nereģistrētā nodarbinātība, īpaši būvniecības nozarē, ir diezgan izplatīta parādība.21
Pašvaldību apkopotā informācija projektā „PROTI un DARI!” un intervijas ar pašvaldību
sociālo dienestu pārstāvjiem norāda, ka daži NEET jaunieši varētu būt nodarbināti bez darba
līguma. Citās valstīs plaši izmanto tādus jēdzienus kā darba meklētāji un neaktīvie NEET
jaunieši (unemployed and inactive NEETs), lai nošķirtu tos NEET jauniešus, kas ir un kas
nav darba meklētāji.22
Pašreizējā izglītības iestāžu finansēšanas kārtība „nauda seko skolēnam/studentam”
rada ievērojamus stimulus dažiem izglītības iestāžu darbiniekiem slēpt vai sagrozīt
informāciju par izglītojamo statusu (kavējumiem). Citiem vārdiem, jaunietis faktiski var
būt NEET statusā, bet formāli vēl joprojām būt uzskaitē kā izglītojamais mācību iestādē.
Piemēram, MK noteikumi Nr. 89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo
vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē
izglītības iestādi” ietver prasību izglītības iestādei informēt pašvaldības izglītības
speciālistus par izglītojamā neattaisnotiem kavējumiem, ja kavēto stundu skaits pārsniedz 20
stundas semestrī. Minētie speciālisti nepieciešamības gadījumā nosūta attiecīgo informāciju
sociālajam dienestam, bāriņtiesai un citām institūcijām.23
Intervijas ar sociālo dienestu un
izglītības iestāžu darbiniekiem liecina, ka dažās mācību iestādēs šī kārtība netiek ievērota
vai notiek tikai formāla sarakste starp dažādām iestādēm.
Valsts un pašvaldības institūcijām nav precīzas informācijas par cilvēku skaitu un
faktisko dzīvesvietu pašvaldībās. Daži pētnieki, piemēram, Latvijas universitātes profesors
Mihails Hazans, uzskata, ka CSP, kas apkopo šādu informāciju, nepietiekami precīzi novērtē
emigrācijas apjomu.24
Te jānorāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP), kuras
rīcībā ir Iedzīvotāju reģistra dati, nenodarbojas ar statistiskās informācijas apstrādi un
dažādu novērtējumu sagatavošanu. Iedzīvotāju reģistra dati identificē lielāku iedzīvotāju
skaitu (deklarēto, nevis faktiski dzīvojošo) nekā dažādu CSP apsekojumu dati. Piemēram,
2015. gada sākumā Iedzīvotāju reģistrā bija ziņas par 2,16 milj. iedzīvotāju. Savukārt CSP
sniedz informāciju par 1,96 milj. iedzīvotāju. Atšķirība ir 8,1%.25
Citiem vārdiem, analīzes
nolūkiem ieteicams izmantot CSP datus. M. Hazana aprēķini liecina, ka emigrējošo skaits
no Latvijas laika periodā no 2000. gada līdz 2011. gadam ir lielāks, nekā to identificē CSP.
Ņemot vērā, ka emigrācija ir vairāk raksturīga darbspējas vecuma cilvēkiem, tas varētu
nozīmēt, ka faktiski Latvijā ir mazāk jauniešu nekā valsts un pašvaldību iestāžu reģistros.
Sociālo dienestu un izglītības iestāžu darbinieku novērojumi arī liecina, ka daudzi
iedzīvotāji neinformē ne sociālo dienestu, ne arī izglītības iestādes par pārcelšanos uz citu
pašvaldību vai ārvalstīm.
21 Dārziņa, Lidija (18.05.2015.). Ēnu ekonomikas sīkstums liek uzdot jautājumus par atbildību. Izgūts no
http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=271188 22 Carcillo, S., et al. (2015), "NEET Youth in the Aftermath of the Crisis: Challenges and Policies", OECD Social,
Employment and Migration Working Papers, No. 164, OECD Publishing, Paris. Pieejams: DOI:
http://dx.doi.org/10.1787/5js6363503f6-en, p.16 23 Ministru kabineta noteikumi Nr.89. Rīgā 2011.gada 1.februārī (prot. Nr.7 10.§). Kārtība, kādā izglītības iestāde
informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē
izglītības iestādi. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=225270 24 Hazans, M. (2013), "Emigration from Latvia: Recent trends and economic impact", in OECD, Coping with
Emigration in Baltic and East European Countries, OECD Publishing, Paris. p.73. DOI:
http://dx.doi.org/10.1787/9789264204928-7-en,, 25 Valsts Reģionālās Attīstības Aģentūra (2015). Plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu iedzīvotāju skaits
pēc PMLP un CSP datiem 2015.gada sākumā. Pieejams:
http://www.vraa.gov.lv/lv/analitiska_darbiba/statistika/develop/
34
Iepriekš pieminētie apstākļi un ierobežojumi var ietekmēt dažādu statistisko apsekojumu un datu
precizitāti. Šobrīd pieejamā statistika un apsekojumu dati Latvijā ir nepilnīgi. Tie nesniedz pilnīgu
priekšstatu par faktisko NEET grupas lielumu un citām šīs grupas pazīmēm.
2.4. Esošās situācijas analīze par mērķa grupas jauniešiem Latvijā
Salīdzinoši precīzu un aktuālu informāciju par dažām lielākajām NEET grupām var iegūt no
EUROSTAT un CSP datubāzēm. Par mazākām un specifiskākām NEET grupām (piemēram, 15-17
gadus vecu NEET jauniešu īpatsvaru dzimumu grupās, pilsētās vai laukos) nav iespējams iegūt
precīzu informāciju vai tā bieži vien nav uzticama. EUROSTAT un CSP dažādos aprēķinos, kas
raksturo NEET grupu, izmanto darbaspēka apsekojuma datus. Apsekojums ir izlases veida pētījums,
kurā, piemēram, 2014. gadā izlases apjoms sasniedza 29 588 mājokļus.26
Citiem vārdiem,
darbaspēka apsekojuma laikā tika iegūti dati par 29 tūkstošiem mājsaimniecību. Lai arī tas var šķist
ievērojams skaits, tomēr atsevišķu grupu, piemēram, jau pieminēto 15-17 gadus vecu NEET
jauniešu, varbūtība iekļūt apsekojuma izlasē ir diezgan maza. Ja arī daži šīs vecuma grupas NEET
jaunieši ir iekļuvuši izlasē, tad visdrīzāk šādas jauniešu grupas raksturojošie rādītāji (deskriptīvās
statistikas rādītāji) ir neprecīzi vai nav uzticami ievērojamās izlases kļūdas dēļ. To arī atsevišķos
gadījumos norāda EUROSTAT ar piezīmi „low reliability”. Visbeidzot, svarīgi piebilst, ka ne
EUROSTAT, ne arī CSP nepublisko informāciju par NEET skaitu dažādās pašvaldībās, reģionos
vai lielākajās etniskajās grupās. Šī ir būtiska informācija, kas var ļaut izprast iemeslus, kāpēc
jaunieši nonāk NEET grupā. Vairāki sociālie pētījumi Latvijā liecina, ka jauniešiem ar vājām valsts
valodas zināšanām ir salīdzinoši mazākas iespējas atrast darbu noteiktos darba tirgus sektoros
(piemēram, mazumtirdzniecības vai pakalpojumu nozares uzņēmumos). Tāpat Latvijā atsevišķos
reģionos un novados (īpaši Latgalē) ir ievērojams strukturālais bezdarbs un mazs darbavietu
piedāvājums, kas liedz daudziem NEET jauniešiem iegūt darbu.
Jauniešu skaits 15-29 gadu vecumā Latvijā laika periodā no 2007. gada līdz 2015. gada sākumam ir
ievērojami samazinājies. 2015. gadā Latvijā ir 357 099 jaunieši (sk. att.).
8. attēls. Jauniešu skaits dažādās vecuma grupās gada sākumā27
2014. gadā Latvijā 15,2% jauniešu nebija nodarbināti vai nemācījās. Salīdzinot Latvijas rādītājus ar
citu valstu statistiku, jāatzīst, ka dažās Rietumvalstīs NEET īpatsvars ir mazāks, tomēr, aplūkojot
26 CSP. (30.03.2015.). Nodarbinātība un bezdarbs. Pieejams: http://www.CSP.gov.lv/statistikas-
temas/metodologija/nodarbinatiba-un-bezdarbs-36895.html
27 Avots: CSP (b.g.). Pastāvīgo iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra gada sākumā (pa 5 gadu vecuma grupām).
Pieejams: http://data.csb.gov.lv/
35
vidējo NEET jauniešu īpatsvaru ES dažādos gados, nav novērojamas lielas atšķirības Latvijas
rādītājos.
9. attēls. NEET jauniešu īpatsvars (%) 15-29 gadus vecu jauniešu grupā ES un atsevišķās ES
dalībvalstīs28
Izņemot ekonomiskās krīzes zemāko punktu – 2009. un 2010. gadu –, kopumā jāatzīst, ka Latvijā
15-29 gadu vecu jauniešu grupā vairāk ir sieviešu, kas nestrādā vai nemācās. 2014. gadā NEET
īpatsvars sieviešu grupā bija 17,9%, savukārt šādu jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā vai nemācās,
vīriešu grupā bija 12,6%. Līdzīga situācija ir arī citās ES dalībvalstīs. To var izskaidrot ar
ievērojamo jauno māmiņu skaitu NEET grupā, ko apstiprina arī citu valstu pētījumi.29
10. attēls. NEET vīriešu un sieviešu īpatsvars (%) 15-29 gadu vecumā ES un Latvijā30
28 Lai iegūtu starptautisku salīdzinājumu, pētnieki iekļāva valstis, kas raksturo dažādu labklājības valstu režīmus
(nodokļu slogu, dažādu pakalpojumu nodrošinājumu), t.i. Bulgāriju, Franciju, Lielbritāniju un Zviedriju. Avots:
EUROSTAT. (n.d.). Participation rate of young people in education and training by sex, age and labour status (incl.
NEET rates) [edat_lfse_18]. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/data/database 29 Carcillo, S., et al. (2015), "NEET Youth in the Aftermath of the Crisis: Challenges and Policies", OECD Social,
Employment and Migration Working Papers, No. 164, OECD Publishing, Paris. DOI:
http://dx.doi.org/10.1787/5js6363503f6-en
30 Avots: EUROSTAT. (n.d.). Participation rate of young people in education and training by sex, age and labour status
(incl. NEET rates) [edat_lfse_18]. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/data/database
36
Viens no biežākajiem cēloņiem NEET situācijai ir priekšlaicīga mācību pārtraukšana, bieži vien
iegūstot tikai pamatizglītību vai pat neiegūstot to. Neiegūstot izglītību, jaunieši nevar cerēt ne uz
labi atalgotu darbu, ne arī kvalitatīvu profesionālo kvalifikāciju, kas viņiem nodrošinātu
profesionālo izaugsmi. Ja jaunieši pamet izglītību, viņiem ir grūti atgriezties tajā gan psiholoģisku,
gan arī objektīvu faktoru dēļ (vakara maiņu vidusskolu pieejamība, neklātienes studiju pieejamība,
iespēja saskaņot darba un ģimenes dzīves vajadzības u.tml.). Dažādās valstīs, arī Latvijā, ir
vērojama tendence, ka vīrieši pārtrauc mācības ātrāk un biežāk nekā sievietes. Piemēram, 2014.
gadā Latvijā 18-24 gadu vecu jauniešu grupā tādu sieviešu īpatsvars, kas būtu ieguvušas tikai
pamatizglītību (vai pat zemāku), bija 5,1%. Vīriešu grupā – 11,7%. Vidēji ES dalībvalstīs attiecīgi
9,5% un 12,7%31. Izskaidrojumi šādām atšķirībām varētu būt vairāki. Piemēram, LU SZF pētnieks
Mareks Niklass promocijas darbā „Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā”
secina, ka vīriešiem ir vieglāk atrast tādu darbu, kam nav nepieciešama laba izglītība vai
kvalifikācija. Tie parasti ir dažādi gadījuma darbi būvniecības vai mežsaimniecības nozarēs. Tāpat
jauniem vīriešiem bieži ir zemāki vai pat nesekmīgi vērtējumi dažādos mācību priekšmetos, kas
liedz viņiem turpināt mācības vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē. Dažiem vīriešiem var
būt konflikti ar pedagogiem, kuru dēļ viņus atskaita no skolas.32
Apkopojot pieejamos statistikas datus, jāsecina:
aptuveni 15% jauniešu 15-29 gadu vecumā Latvijā nestrādā vai nemācās;
NEET jauniešu grupā ir liels īpatsvars jauno vecāku (parasti jauno māmiņu) un jauniešu ar
zemu izglītību, kuri ir ieguvuši vai nu pamatizglītību, vai arī vidējo izglītību;
salīdzinoši liels īpatsvars NEET jauniešu ir laukos, īpaši jaunu vīriešu grupā;
jauni vīrieši dažādu iemeslu dēļ biežāk priekšlaikus pārtrauc mācības, tomēr vēlāk daudziem
izdodas atrast darbu, visbiežāk mazkvalificētu darbu, kur nav nepieciešama augsta izglītība
un kvalifikācija;
salīdzinot ar ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem, Latvijas NEET jauniešu raksturojošā
statistika būtiski neatšķiras. Ja salīdzina atsevišķu Rietumeiropas valstu statistiku, īpaši
Ziemeļvalstu rādītājus, jāsecina, ka Latvijā NEET jauniešu īpatsvars ir augstāks. Tāpat
Latvijā ir augstāks tādu jauniešu īpatsvars, kuriem ir zema izglītība un kuri neturpina
mācības.
2.5. Pētījumi par jauniešu nodarbinātību Latvijā un zināšanas par mērķa grupu
Vispirms jānorāda, ka līdz šim nav publicēts atsevišķs pētījums par NEET jauniešiem Latvijā.
Publiski ir pieejami daži prezentācijas materiāli un informatīvais ziņojums, kurā ir aplūkota
statistika par NEET jauniešiem, kā arī iekļauti priekšizpētes rezultāti (preliminary results)33
. Par
NEET jauniešiem un viņu sociālajām problēmām var uzzināt no citiem pētījumiem, kas veltīti
nodarbinātības un bezdarba izpētei Latvijā.
Viens no nepietiekamas vai neatbilstošas izglītības cēloņiem ir daudzu jauniešu atbiršana (pētnieku
izmantotais apzīmējums priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai) jau pamatskolā, ko 2007. gadā vērtēja
31 EUROSTAT. (n.d). Early leavers from education and training by sex and labour status. Available:
http://ec.europa.eu/eurostat/data/database 32 Niklass. Mareks. Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai
socioloģijas nozarē lietišķās socioloģijas apakšnozarē. Rīga: LU. 2013. Pieejams
http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Mareks%20Niklass_2013.pdf 33 Königs, Sebastian. (9.02.2015.). Investing in Youth – Latvia. - Preliminary Results and Findings. Available at:
http://m.nva.gov.lv/LV/aktuala_informacija/aktualitates/3916oecd_petijuma_sociala_politika_jauniesu_atbalstam_uzra
udzibas_padomes_sede.html; Labklājības ministrija. (26.05.2015.). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) pētījums „Jauniešu sociālā politika” [prezentācijas materiāls]. Pieejams: www.saeima.lv; Labklājības
ministrija. (2013). Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf
37
Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki.34
Viņi analizēja jauniešu aptaujā un ekspertu intervijās
iegūtos datus. Te ir būtiski norādīt vairākus secinājumus, kas ir aktuāli arī šodien. Pētnieki atzīst, ka
Latvijā nav pieejama precīza informācija par priekšlaikus skolu pametušo jauniešu skaitu. Tāpat ir
grūtības apkopot informāciju par mācību kavējumiem un palikušajiem uz otro gadu. Ilgstoša
nesekmība un kavējumi kombinācijā ar skolas maiņu var veicināt „atbiršanas procesu”35. Pētnieki
arī norāda galvenos iemeslus, kas var ietekmēt atbiršanu, piemēram, ģimenes materiālais stāvoklis
(naudas trūkums), ģimenes struktūra (nepilna ģimene, vecāku šķiršanās) un zemais sociālais
kapitāls. Spriedzi un konfliktus jauniešu un pieaugošo (vecāku, pedagogu) starpā var izraisīt
vecāku noslogotība un atsevišķos gadījumos arī pašu jauniešu nodarbinātība, tāpat arī dažkārt
skolotājiem trūkst prasmju un sagatavotības, lai strādātu ar riska grupas jauniešiem. Savukārt
aptaujātie jaunieši norāda, ka viņi sagaida labvēlīgu attieksmi un interesantu mācību procesu.36
Naudas trūkuma dēļ daudzi skolēni pamet mācības un sāk strādāt. Daži jaunieši var atrast
mazkvalificētu darbu arī bez pamatizglītības. Dažkārt jaunietim zūd motivācija turpināt mācības un
pabeigt pamatskolu. Šādi rīkoties jauniešus var pamudināt arī vecāku attieksme, īpaši tajās ģimenēs,
kur jauniešu nopelnītā nauda ir vienīgais iztikas avots.37
Svarīgi pieminēt arī pētījumu38
, ko 2007. gadā veica Socioloģisko pētījumu institūts. Šajā pētījumā
tika aptaujāti 4000 jauniešu vecumā no 15 līdz 30 gadiem, kā arī intervēti eksperti un organizētas
vairākas fokusgrupu diskusijas. Pētījumā izdarīti vairāki būtiski secinājumi.
Jaunieši nav viendabīga grupa. 15-21 gadu vecu jauniešu problēmas ir citādākas nekā
vecākiem jauniešiem.
Jaunākajām vecuma grupām galvenās nodarbinātības problēmas ir skaidrojamas ar nepietiekamo izglītību un darba pieredzes trūkumu.
Daļa vecāko jauniešu savukārt ir atskārtuši, ka viņu iegūtā izglītība un šā brīža darbs
neatbilst viņu interesēm.
Īpaši grūti atgriezties darba tirgū ir mātēm pēc ilgstoša bērna kopšanas atvaļinājuma, kura laikā viņas bieži vien var pazaudēt savas darba iemaņas un nepieciešamos sociālos
kontaktus.
Latvijā darba tirgū ir identificējamas ievērojamas reģionālās atšķirības. Rīgā
dzīvojošajiem ir vieglāk atrast darbu un iegūt darba pieredzi, visbiežāk pakalpojumu un
tirdzniecības uzņēmumos.39
Kopumā jauniešus raksturo neatlaidība un ambīcijas, tomēr dažkārt viņi neapzinās savus trūkumus un izvirza pārāk augstas prasības pret darba apstākļiem un atalgojumu.
40
Daudzi jaunieši izprot izglītības nozīmi un plāno iegūt augstāko izglītību, tomēr viņi
jūtas nedroši par iegūto izglītību un savām iespējām darba tirgū.
Jaunieši uzskata, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība profesijas izvēlē un skolā būtu jānodrošina karjeras konsultācijas.
Daži jaunieši ir spiesti sākt stādāt, lai nopelnītu iztiku. Daudzām jaunietēm savukārt tā ir grūtniecība un nepieciešamība audzināt bērnu, kas liedz viņām turpināt mācības.
41
34 Baltic Institute of Social Sciences. (2007). Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi.
Pieejams: http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/dropout/skolenu_atbirsana_pamatskolas.pdf
35 Institute of Social Sciences. (2007). Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi. Pieejams:
http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/dropout/skolenu_atbirsana_pamatskolas.pdf 36 Institute of Social Sciences. (2007). Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi. Pieejams:
http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/dropout/skolenu_atbirsana_pamatskolas.pdf 37 Turpat, 11.lpp. 38 SIA „Socioloģisko pētījumu institūts” (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru
analīze. Pieejams: http://www.nva.gov.lv/esf/docs/16_46a9a188bb8aa2.85643069.pdf 39 SIA „Socioloģisko pētījumu institūts” (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru
analīze. Pieejams: http://www.nva.gov.lv/esf/docs/16_46a9a188bb8aa2.85643069.pdf , 98-100.lpp. 40 SIA „Socioloģisko pētījumu institūts” (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru
analīze. Pieejams: http://www.nva.gov.lv/esf/docs/16_46a9a188bb8aa2.85643069.pdf 41 SIA „Socioloģisko pētījumu institūts” (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru
analīze. Pieejams: http://www.nva.gov.lv/esf/docs/16_46a9a188bb8aa2.85643069.pdf
38
Informāciju tieši par NEET grupas jauniešiem Latvijā iepriekš pieminētajos un citos pētījumos var
atrast ļoti maz. Te būtu jāpiemin trīs avoti (pētījumi): Latvijas universitātes pētnieku publikācija
„Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski”42
, Latvijas
universitātes pētnieka Mareka Niklasa promocijas darbs „Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās
darba tirgū Latvijā”43
un Socioloģisko pētījuma institūta pētījums „Jauniešu ar zemu pamatprasmju
līmeni un no cietuma atbrīvoto nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā”44
.
Šie pētījumi liecina par to, ka lielāks risks kļūt par NEET jaunieti ir:
sievietēm, lai gan vīrieši kopumā ir ar zemāku izglītību; cittautiešiem, kuriem bieži vien ir vājas latviešu valodas zināšanas; slikts veselības stāvoklis; zema izglītība (pamatizglītība vai vidējā izglītība).
Citi riska faktori un apstākļi, kas var kavēt izglītības turpināšanu un/vai darba atrašanu:
nepietiekams darbavietu skaits ārpus Rīgas, īpaši lauku apvidos;
ģimenes atbalsta un jauniešu motivācijas trūkums; neadekvāts savu spēju un karjeras novērtējums, priekšstats par to, ka arī bez izglītības var
atrast pietiekami labi atalgotu darbu;
nodarbinātība darba tirgus sektoros, kas pakļauti ievērojamam nodarbinātības riskam
(mazkvalificēts darbs, ierobežotas karjeras izaugsme, nereģistrēta nodarbinātība);
psiholoģisks diskomforts atgriezties skolā pēc ievērojama pārtraukuma un mācīties kopā ar
jaunākiem skolēniem.
Nobeigumā jāpiemin jau iepriekš norādītie priekšizpētes rezultāti par NEET jauniešiem Latvijā, ko
veica OECD eksperti 2014. gadā. 45
Viņi ir aprēķinājuši, ka 2014. gadā aptuveni 16% jauniešu
Latvijā vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir uzskatāmi par NEET (nestrādā, nemācās vai neapgūst
arodu). Jaunieši ar pamata vai vidējo izglītību veido lielāko īpatsvaru NEET grupā. Vairākums
NEET jauniešu Latvijā ir vecāki par 20 gadiem. Salīdzinot vīriešu un sieviešu grupas, jānorāda,
sieviešu ir vairāk, turklāt disproporcionāli vairāk tieši 25-29 gadu vecumā, kas visdrīzāk varētu
nozīmēt, ka šajā vecumā grupā ir pārsvarā mātes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Daudziem
NEET jauniešiem ir arī veselības problēmas. Svarīgs OECD ekspertu secinājums ir tas, ka aptuveni
pusei Latvijas jauniešu pēdējo četru gadu laikā ir bijis vismaz viens periods, kas atbilst NEET
situācijai. Trešajai daļai apsekoto jauniešu NEET situācija ilga vairāk par septiņiem mēnešiem.
Lielāks risks nokļūt NEET grupā ir vecākiem, kuri audzina bērnu vieni, jauniešiem ar zemu
izglītību, kā arī personām ir sliktu veselības stāvokli. Visbeidzot jānorāda, ka dažādi pabalsti, ko
jaunieši saņem, nesasniedz to mērķi. Tie nemazina jauniešu nabadzības risku.
42 Filozofijas un sociolog ijas institūts & LU Vēstures un filozofijas fakultāte. (2009). Latvijas jaunatnes portrets:
integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski. LU Akadēmiskais apgāds. 43 Niklass. Mareks. Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā. Promocijas darbs doktora grāda
iegūšanai socioloģijas nozarē lietišķās socioloģijas apakšnozarē. Rīga: LU. 2013. Pieejams: http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Mareks%20Niklass_2013.pdf 44 SIA „Socioloģisko pētījumu institūts” (2007 ). Jauniešu ar zemu pamatprasmju līmeni un no cietuma atbīvoto
nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā. Pieejams: http://www.sif.gov.lv/images/files/ESF/sken-
mater/3-1-5-3-2006/0054-15/0054-15-petijums.pdf 45 Königs, Sebastian. (9.02.2015.). Investing in Youth – Latvia. - Preliminary Results and Findings. Available at:
Labklājības ministrija. (26.05.2015.). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums „Jauniešu
sociālā politika” [prezentācijas materiāls]. Pieejams: www.saeima.lv
http://m.nva.gov.lv/LV/aktuala_informacija/aktualitates/3916oecd_petijuma_sociala_politika_jauniesu_atbalstam_uzra
udzibas_padomes_sede.html
39
Analizēto pētījumu rezultāti ļauj izdarīt vairākus būtiskus secinājumus:
Vislielākais risks nokļūt NEET grupā ir jauniešiem, kuriem ir zema izglītība, slikta veselība vai invaliditāte, kā arī mātēm pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma.
Mazāk, bet tomēr kā riska grupa jāpiemin arī ārpus Rīgas dzīvojošie jaunieši, īpaši lauku
jaunieši. To var skaidrot ar mazo darbavietu skaitu un lielo bezdarbu atsevišķos reģionos un
novados.
Visbiežākais zemas izglītības iemesls ir mācību pārtraukšana, ko var veicināt vairāki apstākļi – trūkums, vecāku aizņemtība, konflikti ģimenē. Mācību kavējumi un sekmju
pazemināšanās var pamudināt jauniešus izšķirties par mācību pārtraukšanu. Vīriešiem kā
iemesls mācību pārtraukšanai minami arī konflikti ar pedagogiem. Dažām sievietēm agrīna
grūtniecība un nepieciešamība audzināt bērnu liedz turpināt mācības. Kā būtisks šķērslis
jāmin arī daudzu jauniešu priekšstats, ka arī bez izglītības var atrast pienācīgi atalgotu
darbu. Daži tāpēc nav motivēti mācīties tālāk.
Visbiežāk jaunieši atrod darbu nozarēs, kur nepieciešamas mazkvalificēts darbs, t.i., mazumtirdzniecībā, būvniecībā un mežsaimniecībā. Tas ir smags, fizisks darbs. Daži
jaunieši strādā bez darba līguma, tādējādi pakļaujot sevi ievērojamam riskam.
Pētnieki ir vienisprātis, ka šiem jauniešiem ir jāiegūst pamatiemaņas, vispirms
pamatizglītība. Tāpat, ņemot vērā šīs grupas sociālās un psiholoģiskās īpatnības (nabadzību,
atstumtību, izolētību, diskomfortu), jebkādām mācībām jābūt pielāgotām viņu vajadzībām.
2.6. Mērķa grupas jauniešu lielākās tipoloģiskās apakšgrupas
Ir iespējams identificēt piecas lielas NEET jauniešu grupas. Tas nenozīmē, ka tipoloģisko grupu
apraksti ir galīgi un savstarpēji izslēdzoši. Piemēram, jaunai māmiņai var būt arī veselības
problēmas u.tml.
2.6.1. Jaunās māmiņas
Tās ir jaunas sievietes ar vienu bērnu vai – ievērojami retāk – ar diviem bērniem, visbiežāk vecumā
no 25 līdz 29 gadiem. Parasti viņām ir pamatizglītība vai vidējā izglītība. Nelielu īpatsvaru veido arī
jaunas sievietes ar augstāko izglītību. Jauno māmiņu grupā ir dažas māmiņas, kas savulaik ir
pārtraukušas mācības agrīnas, neplānotas grūtniecības dēļ. Pēdējā grupā ir salīdzinoši biežāk
personas ar zemu izglītību. Visām jaunajām māmiņām NEET grupā ir viena kopīga iezīme – viņām
ir grūtības atrast darbu pēc ilgstoša pārtraukuma. Grūtības var būt saistītas gan ar piemērotas
darbavietas atrašanu (atalgojums, darba laiks, elastība), darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, gan
arī bērnudārza un citu aprūpētāju pieejamību. Šī ir salīdzinoši viegli identificējama NEET jauniešu
grupa, jo daudzas jaunas sievietes reģistrējas NVA vai saņem sociālo dienestu pakalpojumus.
2.6.2. Personas ar veselības problēmām vai invaliditāti
Slikta veselība un/vai invaliditāte ir nopietns šķērslis mācību turpināšanai vai darba iegūšanai. Bieži
vien jaunieši nespēj apgūt mācību vielu citiem skolēniem ierastā ritmā. Kavējumi slimības dēļ var
pasliktināt jauniešu sekmes. Tāpat šai grupai ir grūtības ilgstoši veikt kādus darba pienākumus. Viņi
nevar strādāt nogurdinošu rutīnas darbu astoņas stundas pēc kārtas. Šiem NEET jauniešiem ir
vajadzīga īpaša un viņiem pielāgota pieeja mācību organizācijā, kā arī vēlāk darbavietas
iekārtošanā. Ne vienmēr izglītības iestāžu infrastruktūra un darba organizācija, kā arī darbavieta ir
piemērota šo personu vajadzībām. Šo NEET grupu ir arī iespējams identificēt gan mācību iestādēs,
gan dažādās veselības un sociālās aprūpes iestādēs.
40
2.6.3. Jaunieši ar atkarības problēmām
Atkarības problēmu esamība jaunieša dzīvē ietekmē jaunieša spēju pilnvērtīgi iesaistīties
izglītības un darba dzīvē. Atkarības iemesli var būt bioloģiski, psiholoģiski, sociāli un/vai
ģenētiski noteikti. Galvenie iemesli, kāpēc jaunieši aizraujas ar kādu no vielām vai procesiem, no
kuriem var rasties atkarība, ir saistāmi ar vairākiem faktoriem: ģimeni (pirmo pieredzi par
atkarības vielu lietošanu jaunietis dažkārt var gūt tieši ģimenē) un tās funkcionalitāti; vienaudžiem
un/vai draugiem (vēlme piederēt kādai vienaudžu grupai un nejusties atstumtam) un vienaudžu vai
draugu vidē pastāvošajām normām saistībā ar atkarību izraisošo vielu lietošanu; sabiedrībā
pastāvošajai attieksmei; brīvā laika pavadīšanas iespējām kopienā; atkarības izraisošo vielu vai
procesu pieejamībai; sodiem u.c. Šīs grupas jauniešiem varētu būt grūtības ilgstošā laika periodā
uzturēt darba attiecības vai apmeklēt mācības.
2.6.4. Jaunieši ar zemu izglītības līmeni
Šī jauniešu grupa ir visgrūtāk identificējama, jo daudzi NEET jaunieši var arī nenonākt ne NVA, ne
arī sociālo dienestu uzskaitē. Tie varētu būt daudzi jauni vīrieši ar pamatizglītību vai vidusskolas
izglītību, kuri strādā bez darba līguma, piemēram, būvniecības vai lauksaimniecības nozares
uzņēmumos, kur ir pieprasīts mazkvalificēts darbs. Tāpat šajā grupā var būt jaunieši, kuru vecāki ir
pietiekami materiāli nodrošināti, lai viņiem nebūtu aktīvi jāmeklē darbs. Latvijas sabiedrībā
nemācīties un nestrādāt netiek uzskatīts par vēlamu rīcību. NEET statusam var būt zināma stigma.
Iespējams, šī iemesla dēļ ne jaunieši, ne arī viņu vecāki nemeklē palīdzību citur, piemēram, pie
psihologa, karjeras konsultanta u.tml. Citiem vārdiem, NEET jaunieši nenonāk atbildīgo institūciju
redzeslokā.
2.6.5. Jaunieši no trūcīgām ģimenēm
Jaunieši no trūcīgām ģimenēm bieži vien sāk strādāt, lai varētu nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei.
Šī iemesla dēļ daudzi pamet mācības vai neturpina tās vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē
pēc pamatskolas absolvēšanas. Viņi arī nejūtas piederīgi skolai, viņi nevar justies kā savējie starp
vienaudžiem klasē, jo nevar atļauties tādu apģērbu, patēriņa priekšmetus, ko var atļauties citi.
Trūcīgās ģimenēs ir arī citas sociālās problēmas – alkoholisms, vecāku vienaldzība, konflikti starp
partneriem. Bieži šādi jaunieši dzīvo daudzbērnu ģimenēs, kur viņi nevar saņemt pienācīgu aprūpi
un uzmanību. Šī NEET jauniešu grupa gandrīz vienmēr nonāk sociālo dienestu un citu institūciju
aprūpē.
2.7. Jauniešu vecumposma psiholoģiskās, fizioloģiskās un sociālās īpatnības46
Jaunība bieži tiek definēta kā dzīves posms, kurā notiek pāreja no bērna uz pieaugušā statusu. Lai
gan šajā vecumā mainās laika uztvere un attiecības starp pagātni un nākotni, risinot jautājumus par
dzīves jēgu, jauniešiem ir grūtības izprast tuvās un tālās perspektīvas viņu dzīvē. Dažiem
jauniešiem saasināta izjūta par laika neatgriezeniskumu saistās ar nevēlēšanos ievērot laika
ritējumu, ar priekšstatu, ka laiks ir apstājies, un līdz ar to saglabājusies pusaudžu tendence dzīvot
tagadnei, nedomājot par nākotni.47
15 - 17 gadi. Jaunieši šajā vecumā vēlas visu darīt pēc sava prāta. Viņi ir ieguvuši daudz teorētiskas
informācijas, piemēram, kā jāzīmē, jādejo vai jādzied. Šajā vecumā jauniešiem gribas sajaukt visus
stilus un izgudrot kaut ko savu, tāpēc viņus vilina viss jaunais, radošais un ekstrēmais. Pusaudžu
gados tiek veidotas pirmās attiecības ar pretējo dzimumu, tas ir sarežģīts un sāpīgs ceļš. Reti kurš
46 Jānorāda, ka šis raksturojums ir attiecināms uz jauniešiem bez garīga rakstura traucējumiem. 47 Абрамова, Г., 1997, Возрастная психология. Москва: Academia
41
jaunietis apspriedīs šo tēmu mājās ar vecākiem, tomēr, lai gan paši to nereti noliedz, pieaugušā
viedoklis viņiem ir svarīgs un interesants48
. Saskarsmē ar pieaugušajiem var novērot vai nu
mērenas, vai vētrainas attiecības, jo turpinās pusaudžu perioda opozīcija, bet attiecībās ar vecākiem
jaunieši apzinās, ka viņi ir finansiāli, ekonomiski un materiāli atkarīgi, bet tajā pat laikā tiecas būt
neatkarīgi, dažādā veidā to demonstrējot. Jauniešiem šajā vecumā ir svarīgi iekļauties vienaudžu
grupā, tāpēc viņi cenšas būt „kā visi”, bieži vien paši negribot, dara aplamas lietas, lai viņus
pieņemtu. Jaunieši vēlas visu darīt paši, domā, ka zina un prot visu, viņiem ir simtiem ideju, sapņu
un vēlmju, bet maz ir patstāvības. Ļoti sarežģīts dzīves periods. Ir iespējama identitātes krīze. Ja
iepriekšējos dzīves periodos attīstība noritējusi ar pozitīvo jaunveidojumu veidošanos, identitātes
krīze būs bez lieliem sarežģījumiem. Ja iepriekšējos dzīves periodos bijušas problēmas, var
veidoties identitātes difūzija ( diffusio - izplūšana). Ja jaunietis nevar apliecināt sevi ar labo, tad
apliecina sevi ar slikto, pievēršot citu uzmanību ar to, kas sabiedrībā tiek nosodīts.
Pašapliecināšanās meklējumi, riska pilna uzvedība. Jaunietim jāatrod atbilde uz diviem
jautājumiem: kas es gribu būt (profesija) un kāds es gribu būt (morālā pašnoteikšanās). Tātad
jaunietim ir vēlme izveidot vienotu personības veselumu un izvēlēties tam atbilstošu profesiju.49
Darbā ar šīs vecuma grupas jauniešiem jārēķinās, ka jaunieši var neizdarīt, neatnākt, aizmirst,
viņiem var mainīties intereses. Pirmajā vietā vienmēr būs draugi un burziņi. Svarīgi pieņemt viņus
tādus, kādi viņi ir, respektēt viņu vēlmes, regulāri atgādināt par veicamajiem darbiem, motivēt un
ieinteresēt, bet nepārmest un neaudzināt. Sadarbojoties jāņem vērā tas, ka jaunieši galvenokārt
pievēršas tām darbībām, kuras paši novērtē kā svarīgākās.
17 - 20 gadi. Jaunieši sāk nopietni aizdomāties par savu vietu dzīvē un profesijas izvēli. Viņiem
joprojām ir svarīga vienaudžu grupa, tomēr jaunieši vairāk atļaujas parādīt savu individualitāti. Šajā
vecumā jaunieši intensīvi pašapliecinās, plānveidīgi mēģina radīt un izdomāt kaut ko jaunu,
darbojas visos iespējamos virzienos un jomās. Šajā vecumposmā jauniešiem patīk parunāt par dzīvi,
viņi filozofē, prāto, meklē dzīves jēgu. Svarīgi, lai jaunietis zinātu, kas viņam padodas un kas patīk,
tas palīdz izvēlēties profesiju. Ja iepriekšējā vecumposmā jaunieši labprāt uzņemas darīt kaut ko
brīvprātīgi, tad šajā vecumā viņi apdomā, kāds būs ieguvums. Jaunieša motivācija vairāk ir saistīta
ar gatavošanos patstāvīgai dzīvei un pašnoteikšanos. Kļūstot psiholoģiski un sociāli neatkarīgākiem
no vecākiem, jaunieši sāk pieņemt un veidot savus ideālus, savu vērtību sistēmu un dzīves mērķus.
Sadarbojoties ar jauniešiem jāņem vērā tas, ka attiecības jāveido uz līdztiesības pamatiem,
akceptējot jaunieti kā pieaugušo. Ieteicams izmantot demokrātisku pieeju, nevis autoritāru kontroles
stilu.
20 - 25 gadi. Šajā vecumposmā jaunieti var raksturot viņa centieni iegūt jaunas zināšanas un
prasmes, aktivitāte, iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, atbildības par savu dzīvi un savām izvēlēm
izjūta un uzņemšanās. Jaunietis meklē savām interesēm, vajadzībām un motivācijai atbilstošas
iespējas tās realizēt, bet, ja jaunietis vairāk rēķinās ar vecāku vai citu vēlmēm un lēmumu pieņem,
vadoties pēc sabiedrībā pieņemtajām normām utt., jaunieša uzvedībā var parādīties agresivitāte vai
citas protesta formas, atkarības, var veidoties neirozes. Jaunieši sastopas ar dzīves realitāti, ar
apmaksājamiem rēķiniem un sevis uzturēšanu. Kļūst svarīgi saņemt atalgojumu par savu darbu vai
vismaz saredzēt šādu perspektīvu. Šajā vecumā jaunieši pasākumos piedalās divatā, kompānija jau
kļuvusi mazāk svarīga. Jaunieši šajā vecumā, sasniedzot noteiktu brieduma pakāpi, vairāk vai
mazāk, bet spēj pielāgoties jaunai situācijai un jauniem apstākļiem. Personības attīstība galvenokārt
saistāma ar sociālo lomu pildīšanu un papildus sociālo saistību uzņemšanos, ko lielā mērā ietekmē
vide, kurā jaunietis dzīvo ar tās iespējām un ierobežojumiem.
25 - 29 gadi. Agrīnais briedums. Agrīnais pieauguša cilvēka vecums ir optimālu fizisku iespēju
laiks. Šajā posmā jaunieši risina konfliktus, meklē savu vietu pieaugušo sabiedrībā, viņu dzīvē
48 Ieteikumi darbam ar jauniešiem. Materiāls tapis EU Lifelong Learning Programme LEONARDO DA VINCI
Partnerships project Readdressing Education in Nourishing Expert Skills RENEW ietvaros. Ludza. 2011. Pieejams:
http://www.ludzasbjc.lv/uploads/news/26/ieteikumi-darbam-ar-jauniesiem.pdf 49 Reņģe, V. (1999). Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 173 lpp.
42
parādās saistības un pienākumi, kas paredz atbilstošu stabilitāti/nestabilitāti nākotnē. Iepriekšējos
vecumposmos labvēlīgas attīstības gadījumā jaunietis spēj uzņemties saistības par sevi un citiem, kā
arī uzticēties citiem, ir interese par apkārt notiekošo – par ģimeni, darbu, ir jaunas idejas, bet pretējā
situācijā jaunietis izvairās un distancējas no apkārtējiem, nespēj uzticēties, ieslīgst sevī un veido
virspusējas attiecības.50
Ja jaunietim šajā vecumposmā neizdodas nodibināt tuvas attiecības ar otru,
var parādīties vientulības un izolētības izjūta, mazvērtības komplekss (izjūta, ka ir sliktāki par
citiem un ka kaut ko dara nepareizi). Būtisks faktors jaunieša attīstībā var būt ģimenes veidošana un
vecāku lomas uzņemšanās, kā arī profesionālās karjeras veidošana. Ja jaunietis ir atradis atbildi uz
jautājumu „kas es esmu?,” tad viņam nav bailes pazaudēt sevi, jo jaunietis zina, kas viņš ir un to
spēj novērtēt otrā cilvēkā. Bet, ja jaunietim joprojām ir neskaidras atbildes uz jautājumiem „kas es
gribu būt” un „kāds es gribu būt,” tad jaunietis ir pārāk nodarbināts pats ar sevi un pārējie viņam
liekas sveši.51
Darbā ar NEET jaunieti ir jāņem vērā gan viņa vecumposma īpantības, gan viņa sociālā pieredze.
Svarīgi ir arī atcerēties, ka jaunieši, kuru ģimenes ir bijušas disfunkcionālas, bieži vien savā sociāli
emocionālajā attīstībā (dažkārt arī kognitīvajā attīstībā) ir pielīdzināmi jaunākiem vecumposmiem.
Jaunieši, kas nav izjutuši ģimenes atbalstu un rūpes, ir uzskatāmi par potenciālo riska grupu, kas
nākotnē varētu pievērsties alkohola vai narkotiku lietošanai, kas varētu izjust grūtības socializācijā
un līdz ar to arī grūtības atrast darbu vai iegūt izglītību. Sniedzot emocionālu un praktisku atbalstu
šiem jauniešiem, jāparedz arī darbs atkarību profilakses jomā.52
Jauniešiem, kuri auguši ārpusģimenes aprūpes iestādēs, lielas grūtības rada patstāvīgās dzīves
sākšana. Aizejot no aprūpes institūcijām un netiekot galā ar reālo ikdienu, jauniešos var rasties
vēlme problēmas aizmirst, lietojot alkoholu vai narkotikas.53
Darbā ar NEET jauniešiem jāņem vērā
vēl viens svarīgs aspekts: bieži viņu iepriekšējā dzīves pieredzē nav izjustas patiesas ģimeniskas
rūpes (uzklausīšana, atbalsts, robežu noteikšana), kas jaunieša vecumā var radīt izteiktu tieksmi pēc
tuvām attiecībām, kas var izpausties kā pārspīlēta seksuāla uzvedība, apģērbs, attiecību idealizēšana
(“Viņš jau mani sit tikai tad, kad ir piedzēries. Pārējā laikā viss ir labi.”). Šie jaunieši var būt riska
grupā, kas pārtrauc sāktos pienākumus, ja ir radušās grūtības to izpildē. Jaunieši var iziet no
acīmredzami veiksmīgas dzīves trajektorijas, ja tā neatbilst viņu subjektīvajām prasībām
(orientācijām). Un otrādi – izvēlēties trajektorijas, kuras tiem šķiet subjektīvi atbilstošas, bet kuras
nav sociāli akceptētas (nav guvušas institucionālu atbalstu) un var novest strupceļā. Mērķa grupas
jauniešu atbalstam jābūt pietiekami elastīgam un kontekstuālam atbilstoši individuāliem
gadījumiem. Bet individuālais konteksts var tikt atbilstoši novērtēts, tikai ņemot vērā subjektīvo
dimensiju. Tas nozīmē, ka programmas vadītājam un mentoram ir jābūt pacietīgiem un jāmāca
jauniešiem gan uzticēšanās, gan savstarpējā cieņa, gan jāpalīdz pārvarēt grūtības un jārāda ceļš, kā
dažādās situācijās rīkoties sociāli atbilstoši.
Darbā ar NEET jauniešiem ir svarīgi ņemt vērā arī dzimumatšķirības, piemēram, agresijas
izpausmēs, jo dzimumam ir ļoti cieša saistība ar deviantu uzvedību.54
Puišiem vairāk nekā
meitenēm patīk darīt kaut ko bīstamu, tas rada viņos satraukumu un uzbudinājumu, ko lielākā daļa
zēnu uzskata par neatvairāmu. Puišu organismā ir mazāk serotonīna un oksitocīna, kas liek viņiem
būt impulsīvākiem par meitenēm. Tāpēc arī puišiem nepatīk mierīgi sēdēt un sarunāties ar kādu.
Meitenes var izskaidrot un aprakstīt savas izjūtas un emocijas, savukārt puišiem par tām runāt ir
grūti. Ja vien iespējams, tad puiši izvairās no pašatklāšanās, kas savukārt meitenēm ir ļoti svarīgi.
50 Svence, G. (1999). Attīstības psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 149 lpp. 51 Reņģe, V. (1999). Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 173 lpp. 52 Ieteicams izmantot materiālus no Valsts Policijas mājaslapas jauniešiem par drošības un prevencijas jautājumiem.
Sargi-sevi.lv ir informatīva Valsts Policijas mājas lapa jauniešiem, kurā ikviens var atrast informāciju par drošības un
prevencijas jautājumiem. http://www.sargi-sevi.lv/?id=301&sa=290 53 Reņģe, V. (1999). Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 173 lpp. 54 Honk,J., and Schutter D.J.L.G.(2007). Testosterone reduces conscious detection of signals serving social correction
implications for antisocial behavior. Association for Psychological Science,18(8), 663-669.
43
Darbā ar puišiem svarīgi ir ņemt vērā, ka pieauguša cilvēka izteiktā kritika viņiem nepalīdz sevi
motivēt tālākam darbam, neveiksmes vairāk nekā meitenēm pazemina pašvērtējumu, viņi reti paši
meklē palīdzību, jo kaut ko nezināt taču ir kauns. Teikumu „Nu, kā tu vari nesaprast!” puisis
uztver kategoriski: „Tu neesi pilnvērtīgs...”
Daudzi jaunieši neuzskata sevi par pieaugušajiem arī tajos gadījumos, kad viņi sagaida, ka
institucionālā līmeni pret viņiem izturēsies un viņus respektēs kā pieaugušos. Bieži vien jaunajiem
cilvēkiem vispār nav svarīgi, vai un kurā brīdī klasiskie sociālās integrācijas orientieri un kritēriji
(darba un ekonomiskā patstāvība, savas ģimenes izveide) tiek sasniegti. Mūsdienas aktuāla
tendence ir arī tāda, ka jaunajiem cilvēkiem ir daudz mazāk iespēju paļauties uz kolektīviem
modeļiem un standarta risinājumiem, bet biežāk pašiem jāpieņem lēmumi un par tiem arī jāatbild,
neskatoties uz nevienlīdzīgu pieeju resursiem, iespējam un citiem sociālas atstumtības riskiem. Arī
noteiktas izglītības ieguve vairs negarantē noteiktu pozīciju darba tirgū, kā tas lielākoties notika
agrāk (līdz 1991. gadam). Jaunietim pašam aktīvi jāiesaistās darba meklējumos vai neveiksmes
gadījumā jāatrod citi veidi savu zināšanu pielietošanai, piemēram, jākļūst par pašnodarbināto vai
uzņēmēju, t.i., darba devēju.
Strādājot ar jauniešiem kā sociālu grupu, jāņem vērā vairāki aspekti:55
Agrīnajā jaunieša vecumā (15-17 gadi) strauji izmainās iekšējās sekrēcijas dziedzeru
darbība, kas izraisa izmaiņas visu orgānu un sistēmu, sevišķi nervu sistēmas, darbībā, tāpēc
jaunieši ir ātri uzbudināmi, emocionāli nenoturīgi un nesavaldīgi.
Fiziskā veselība, spēks un kustību vingrums, augstas darba spējas palīdz veidot prasmes un iemaņas, paplašina profesijas izvēles iespējas. Un otrādi, apzinoties savu fizisko nespēku,
nepilnvērtību, infantilismu, jaunieši kļūst pesimistiskāki, vairs netic saviem spēkiem,
noslēdzas sevī. Viņiem raksturīga nomāktība un apātija.
Jauniešu motivācijā galveno vietu sāk ieņemt motīvi, kas saistīti ar pašnoteikšanos un gatavošanos patstāvīgai dzīvei.
Jaunieša vecumā svarīgu vietu ieņem strīdi, pārdomas par dzīves jēgu, dzīves plāniem, ideāliem, vērtībām utt. Šīs aktivitātes psiholoģiskais pamatmehānisms ir savas nākotnes
iztēlošanās. Tāpēc šī vecuma personības svarīgs raksturlielums ir tas, ka jaunietis dzīvo
vairāk nākotnei.
Nelabvēlīga situācija klasē vai studiju kursā ļoti bieži ir bijusi iemesls, kādēļ jaunietis aiziet
no klases vai skolas vai pamet studijas un lielāku nozīmi sāk piešķirt saskarsmei
neorganizētās grupās.
Pieaugušo mēģinājumi ietekmēt gandrīz vienmēr izraisa pretreakciju, kas nelabvēlīgos
apstākļos var pāraugt iekšējā konfliktā, kura saglabāšanās nereti noved pie personības
attīstības aiztures.
Jauniešiem patīk aktivitātes, kurās ir iesaistītas visas piecas maņas. Jaunieši rīkojas aktīvāk, ja saprot gala rezultātu, tāpēc vajadzīgs laiks, lai viņi dzirdētu, redzētu un saskartos ar citām
pasākuma aktivitātēm un lai turpmākās reizēs paši varētu aktīvāk iesaistīties.
Darbam ar jauniešiem jābalstās jauniešu pozitīvās attīstības pieejas pamatprincipos56
:
palīdzība jauniešiem viņu iespēju realizēšanā ir labākais veids, kā sekmēt viņu spēju pašiem risināt savas problēmas;
lai pilnveidotu savu personību, jauniešiem nepieciešams izjust atbalstu un saskatīt iespējas;
55 Brīvprātīgā darba organizēšana pašvaldībā. Rokasgrāmata pašvaldību darbiniekiem. Rīga, 2011. Pieejama:
http://www.iksd.riga.lv/upload_file/IKSD_pievienotie/2011_9/Brivpratiga%20darba%20organizesana%20pasvaldiba2.
pdf 56 Small, S., Memmo, M. (2004). Contemporary Models of Youth Development and Problem Prevention: Toward an
Integration of Terms, Concepts, and Models. Family Relations. 53: 3-11.
44
vietējām kopienām/ pašvaldībām nepieciešams vairot kapacitāti, lai atbalstītu jauniešus, viņu centienus;
uz jauniešiem nav jāraugās kā uz risināmu problēmu, bet gan kā uz partneriem, kuri ir jāiesaista un kuru iemaņas ir jāattīsta.
Pašvaldībai, iesaistot mērķa grupas jauniešus, ir rūpīgi jāizvērtē gan pieredze darbā ar konkrētas
grupas jauniešiem, gan zināšanas un prasmes, kā arī kompetenti stratēģiskie partneri, kas
nepieciešami, lai strādātu ar attiecīgas grupas jaunieti.
45
3.VĒRTĪBAS UN PAMATPRINCIPI DARBĀ AR MĒRĶA GRUPAS
JAUNIEŠIEM
Darbā ar mērķa grupas jauniešiem ir būtiski apzināties procesa kontekstuālos faktorus. Palīdzības
process, lai kā arī to gribētos, nav pilnīgi neitrāls un objektīvs. To ietekmē vairāki faktori –
iesaistīto personu rakstura iezīmes, prasmes, attieksmes, vērtības u.c. Vērtības un ekspektācijas
atstāj ietekmi ne tikai uz iesaistīto personu mijiedarbību, bet arī „ietekmē palīdzības efektivitāti”57
.
Vērtības ir fundamentālas pārliecības, kas nosaka un motivē attieksmes un darbību.58
Vērtības
ir pārliecību veids, kam ir centrālā vieta kādā pārliecību sistēmā; vērtības ir pārliecības par to,
kā vajadzētu vai nevajadzētu uzvesties, vai par to, vai ir vai nav vērts tiekties uz kāda
eksistences stāvokļa sasniegšanu.59
Vērtības ir svarīgas un noturīgas pārliecības vai ideāli kādā kultūrā par labo un ļauno, vēlamo un
nevēlamo. Tās ietekmē personas uzvedību un attieksmi, tās kalpo par vadlīnijām visās situācijās.60
3.1. Vērtību nozīme darbā ar mērķa grupas jauniešiem
Vērtības nosaka to, kā vajadzētu būt, tās ir kā ideāls, uz kuru tiekties. Tās nosaka, ko gribam un ko
ir vērts sasniegt. Tomēr vērtības nav tikai emocionālas reakcijas uz notiekošo, tās drīzāk ir
fundamentāli kritēriji, kas virza uz jēgpilnu lēmumu pieņemšanu, zināmā mērā nosaka indivīdu
uzvedību.
11. attēls. Vērtību nozīme indivīda uzvedībā
Taču indivīdi ne vienmēr rīkojas saskaņā ar savām vērtībām, tās ietekmē, bet ne vienmēr pilnībā
determinē cilvēku izvēles. Ikdienas dzīve un konkrētās situācijas var neļaut rīkoties saskaņā ar
apzinātām, artikulētām vērtībām. Lēmumi, kas nesaskan ar vērtībām, var tikt pieņemti,
ja ir kāda cita prioritāte; ja uzvedību nosaka emocijas (afektīva rīcība); ja nespēj pietiekami adekvāti izvērtēt situāciju un tajā iesaistītās vērtības;
61
57 Parsons, R.M. Fundamentals of the Helping Process. 2nd Edition. Waveland Press, Inc. 2011. Available at:
https://books.google.lv/books?id=kYsbAAAAQBAJ&pg=PA7&dq=helping+process+values&hl=lv&sa=X&ei=LJ2bV
ZqiD4WssAHGk4_IBQ&ved=0CB4Q6AEwAA#v=onepage&q=helping%20process%20values&f=false 58 Definitions of Values. Ethics Compliance Initiative. Available at: http://www.ethics.org/resource/definitions-values 59 Morales, A.T. & Sheafor, B.W. (2011). Social work: A profession of many faces. Prentice--Hall 60 BusinessDictionary.com Available at: http://www.businessdictionary.com/definition/values.html
Pārliecības un ticības
(idejas, ko uzskata par patiesām)
Vērtības
(kas ir svarīgs)
Attieksme
(kā izturas pret citiem un attiecas pret dažādām situācijām)
Uzvedība
(rīcība)
46
ja ir ierobežoti resursi u.c.
Vērtības ir tik klātesošas, ka parasti ikdienā indivīdi par tām nedomā, neidentificē, neapzinās to
ietekmi uz attieksmēm, lēmumiem un uzvedību. Tomēr tās ir kā prizma, caur kuru indivīds skatās
uz apkārtējo pasauli, atbilstoši tām tiek veidoti priekšstati par sevi, citiem cilvēkiem un pasauli
kopumā. Pasaules uztvere un notiekošā vērtējums ir atkarīgs no esošajām vērtībām. Vērtības
ietekmē pārliecību par to, KAS un KĀ jādara, kā arī to, kā zināšanas un prasmes tiek pielietotas.
Cilvēkiem ir atšķirīgas vērtību sistēmas, jo socializācijas process katram ir atšķirīgs. To, kādas ir
indivīda vērtības, nosaka kultūras (subkultūras) konteksts, socializācijas aģenti (vecāki, izglītības
institūcijas, draugi, vienaudži u.c., kas mijiedarbojas un ietekmē indivīdus), viņu vērtību sistēma un
konkrētajā sabiedrībā dominējošā vērtību sistēma.
Kultūru un subkultūru atšķirības ietekmē indivīdu dažādību un viņu atšķirības. Atšķirību atzīšana,
izpratne un respektēšana var palīdzēt darbā ar cilvēkiem. Tomēr starpkultūru praksē (darbā ar
atšķirīgu kultūru un subkultūru pārstāvjiem) ir jābūt skaidrībai par savām vērtībām un jāizvairās no
etnocentrisma – savas kultūras/savu vērtību un priekšstatu atzīšanas par labāku, „pareizāku” un
pārāku par citām.
Katrā sabiedrībā ir izveidojušies priekšstati par pareizu un „normālu” uzvedību, ar to saistītas
noteiktas ekspektācijas. Šīs idejas sakņojas vērtībās. Ir tendence atšķirīgo novērtēt kā „nepareizu”,
uzskatīt par „patoloģisku”. Vairums dominējošās sabiedrības pārstāvju (arī palīdzētājprofesijas
pārstāvju) uzskata, ka „pareizais” dzīves ceļš ir:
12. attēls. Sabiedrībā dominējošais viedoklis par „pareizo” dzīves ceļu
Atšķirīgu subkultūru pārstāvjiem varētu būt cits priekšstats par „pareizu” dzīvi, tas var neiekļaut
izglītību un nodarbinātību kā nepieciešamus labas dzīves priekšnoteikumus. Neizprotot atšķirības,
veidojas atšķirīgā stigmatizācija, sava redzējuma uzspiešana.
13. attēls. Atšķirīgā stigmatizācija un sava redzējuma uzspiešana
61 Morales, A.T. & Sheafor, B.W. (2011). Social work: A profession of many faces. Prentice--Hall
izglītība (vismaz pamata, labāk, ja augstāka)
darbs sevis nodrošināšana...
"nepareizais" tā "normalizēšana" adaptācija dominējošai
kultūrai
47
3.2. Pamatvērtības atbalsta sniegšanā jauniešiem
Atbalsta un palīdzības procesos ir jāņem vērā divas galvenās pamatvērtības – cieņa pret indivīdu un
viņa unikalitātes respektēšana, kā arī indivīda pašnoteikšanās.
14. attēls. Pamatvērtības, kas jāņem vērā atbalsta un palīdzības sniegšanas procesā mērķa grupas
jauniešiem
3.2.1. Cieņa pret indivīdu, unikalitātes respektēšana
Jebkurš indivīds neatkarīgi no šķiras, rases, dzimuma, vecuma ir pelnījis viņa vērtības atzīšanu un
cieņpilnu izturēšanos. Tas attiecas uz VISIEM CILVĒKIEM, iekļaujot arī tos, kuri ir nodarījuši
kaitējumu vai pauduši nopietna kaitējuma risku.62
Cieņa pret indivīdu nozīmē:
saskatīt cilvēkā labo; atšķirības pieņemšanu, indivīda iespēju, robežu, nepieciešamā laika un tempa akceptēšanu;
uzticēties indivīda potenciāla attīstībai attiecībā uz viņa labklājību, veicināt pašcieņu un pieņemt viņu bez nosodījuma. Cieņa saistās ar netiesājošu un nestigmatizējošu attieksmi.
Jāsaprot citu atšķirības un atšķirīgās vērtības.
Indivīdi nav jāasimilē līdz kādam ideālam modelim. Cieņpilna attieksme drīzāk saistās ar
mijiedarbības veidošanu un uzlabošanu starp indivīdu un viņa vidi, pieļaujot abu daudzveidību.
Indivīdu respektēšana praktiskajā darbībā izpaužas kā
apiešanās ar cilvēkiem kā individuālām būtnēm un izvairīšanās no viņu klasificēšanas; iesaistīšana savu problēmu risināšanā, piedalīšanās sekmēšana (jāstrādā ar mērķa grupas
jaunieti nevis viņa vietā);
indivīdu potenciālo spēju atklāšana;
62 Barsky, A. Do Involuntary Clients Have a Right to Self-Determination? The New Social Worker. Available at
http://www.socialworker.com/feature-articles/ethics-articles/do-involuntary-clients-have-a-right-to-self-
determination%3F/
Cieņa pret indivīdu, unikalitātes respektēšana
• Jebkurš indivīds neatkarīgi no šķiras, rases, dzimuma, vecuma ir pelnījis viņa vērtību atzīšanu un cieņpilnu izturēšanos
• Atšķirības pieņemšana, indivīda iespēju, robežu, nepieciešamā laika un tempa akceptēšana
• Uzticēšanās indivīda potenciāla attīstībai attiecībā uz viņa labklājību, pašcieņas veicināšana un pieņemšana bez nosodījuma
• Cieņa saistās ar netiesājošu un nestigmatizējošu attieksmi; jāsaprot citu atšķirības un atšķirīgās vērtības
Pašnoteikšanās
• Indivīda pašnoteikšanās ir cieši saistīta ar izvēles iespējām
• Pašnoteikšanās tiesības jārespektē tiktāl, kamēr tās nerada nozīmīgus, paredzamus un neizbēgamus draudus apkārtējiem vai indivīdam pašam
• Indivīda pašnoteikšanās tiesības ietver sevī arī attiekšanos no palīdzības, tās noraidīšanu
48
attieksme pret cilvēkiem kā atbildīgām būtnēm, tādām, kas spēj pieņemt lēmumus un atbildēt gan par saviem lēmumiem, gan rīcību un tās sekām.
63
Cieņa pret mērķa grupas jaunieti paredz arī tā autonomijas, brīvības atzīšanu, kas saistās ar citu
svarīgu vērtību, kas jāievēro darbā ar cilvēkiem: pašnoteikšanās tiesību respektēšanu.
3.2.2. Pašnoteikšanās
Pašnoteikšanās definīcijas akcentē indivīdu brīvību un nepiespiešanu:
spēja pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi bez ietekmes no ārienes;64
„brīvība dzīvot, kā pats vēlas, rīkoties un lemt, nekonsultējoties ar citiem”65.
Sociālajā darbā ar pašnoteikšanos saprot tādu stāvokli, kurā personas uzvedība izriet no viņa/viņas
vēlmēm un lēmumiem.66
Pašnoteikšanās ir jārespektē, bet tā nav absolūta vērtība. Pašnoteikšanās ir
realizējama tiktāl, ciktāl tā „nekaitē citiem un ir sociāli atbildīga”67
.
Indivīdu pašnoteikšanās vērtība ir īpaši svarīga mūsdienās, kad tiek akcentēts individuālisms,
indivīda vēlmes, kā arī palīdzības prakses sadarbības modelis. Pašnoteikšanās ir jārealizē neatkarīgi
no neveiksmes riska.
Pašnoteikšanās ir cieši saistīta ar brīvības jēdzienu un izvēles iespējām. Tā zaudē jēgu, ja
izvēles iespējas ir ierobežotas vai to nav vispār; indivīds neizprot pieņemto lēmumu sekas;
nav pietiekamas informācijas, lai pieņemtu adekvātu lēmumu.68
Par pašnoteikšanos nevar runāt, ja indivīdam tiek uzspiesta kāda izvēle un nav iespēju rīkoties pēc
sava prāta. Šeit aktualizējas jautājums par programmas vadītāja un mentora kā ekspertu viedokļa un
indivīda pašnoteikšanās tiesību sadursmi.
Kas ir primārs? Situāciju sarežģī arī tas, ka nereti ir plaisa starp programmas vadītāja vai mentora
un mērķa grupas jaunieša vērtībām. Dažādie statusi un varas līdzsvara trūkums atšķirīgo statusu dēļ
var veicināt vērtību uzspiešanu mērķa grupas jaunietim. Tomēr labā praksē tas nav pieļaujams,
mērķa grupas jaunieša vērtībām ir jābūt prioritārām lēmumu pieņemšanā.69
Programmas vadītāja
vai mentora loma ir skatīties uz situāciju no mērķa grupas jaunieša skatpunkta un „palīdzēt viņam
pieņemt vislabākos iespējamos lēmumus, kas balstās uz viņa vērtībām un pārliecību”70
.
Pašnoteikšanās var būt ar destruktīvām sekām. Vai tad tā ir jāierobežo? Atbildi sniedz Sociālā darba
ētikas kodekss, kurā teikts, ka pašnoteikšanās tiesības jārespektē tiktāl, kamēr tās nerada nozīmīgus,
paredzamus un neizbēgamus draudus apkārtējiem vai indivīdam pašam.71
Tomēr šis aspekts nav tik
63 Compton, R.B., Galaway, B. Social Work Processes. Belmont, California: Wadsworth Publishing Company, 1989, p. 64 Self-Determination. Collins English Dictionary. Available at:
http://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/self-determination 65 Dictionary.com Available at: http://dictionary.reference.com/browse/self-determination 66 Teylor,M.F. Is self-determination still important? What seasoned social workers are saying. Reprinted form Journal
of Social Work Values and Ethics, 2006, 3(1). Available at: https://libres.uncg.edu/ir/uncg/f/M_Floyd-Pickard_Is_2006.pdf 67 Beckett, C., Maynard, A. Values and Ethics in Social Work. Los Angeles, London: Sage, 2013, p.10. 68 Compton, R.B., Galaway, B. Social Work Processes. Belmont, California: Wadsworth Publishing Company, 1989,
p.188. 69 Dolgoff, R., Harrington, D., Loewenberg, F.M. Ethical Decisions for Social Work Practice. Electronic version.
Cengage Learning, 2011., p.100-108. 70 Chang, V., Scott, S., Decker, C. Developing Helping Skills: A Step by Step Approach to Competency. 2nd edition.
Electronic version. Cengage Learning, 2012, p.83. Available at: 71 NASW Code of Ethics. Available at: http://www.socialworkers.org/pubs/code/code.asp
49
viennozīmīgs, jo nav doti skaidri kritēriji, pēc kuriem noteikt esošo vai iespējamo draudu
nopietnību.
Pašnoteikšanās tiesības jārespektē tiktāl, kamēr tās nerada nozīmīgus, paredzamus un
neizbēgamus draudus apkārtējiem vai indivīdam pašam.
Jebkuram indivīdam ir tiesības uz pašnoteikšanos, ja vien likums neparedz ko citu (piemēram,
nepilngadīgie, personas ar ierobežotu rīcībspēju u.tml.).
Mērķa grupas jaunieša pašnoteikšanās tiesības ietver sevī arī attiekšanos no atbalsta, tā
noraidīšanu.72
Jebkuram indivīdam ir tiesības uz pašnoteikšanos, ja vien likums neparedz ko citu (piemēram,
nepilngadīgie, personas ar ierobežotu rīcībspēju u.tml.). Vispārējā gadījumā pašnoteikšanās ļauj
cilvēkiem brīvi lemt par savu dzīvi. Piemēram, ja pilngadīgs, pieskaitāms indivīds pēc brīvas gribas
un apzināti ir izvēlējies nestrādāt, lietot alkoholu, dzīvot uz ielas un nakšņot zem tikta, nevienam
nav tiesību uzspiest viņam citu dzīvesveidu, ja vien tiek ievērotas likuma prasības. Nevar palīdzēt
cilvēkiem pret viņu gribu, piespiedu kārtā. Jāpiedāvā iespējamās alternatīvas, bet izvēle, vai tās
pieņemt vai nē, paliek pašu indivīdu ziņā.
Pašnoteikšanās ir nepareizi interpretēta, ja programmas vadītājs vai mentors nedara neko, uzliekot
visu atbildību par izveidojušos situāciju uz mērķa grupas jaunieša pleciem. Ja jaunietis noraida
palīdzību, tas nenozīmē, ka viņam tā nav vajadzīga; iespējams, ka nav vajadzīga tieši šāda
palīdzība, programmas vadītāja vai mentora izvirzītie mērķi mērķa grupas jaunietim neliekas svarīgi
vai prioritāri. Ir jāstrādā ar mērķa grupas jaunieti, jāpiedāvā viņam alternatīvas, jāļauj piedalīties
lēmumu pieņemšanā.
Ja mērķa grupas jaunietis noraida palīdzību, tas nenozīmē, ka viņam tā nav vajadzīga, iespējams, ka nav vajadzīga tādā veidā, kā tiek piedāvāta. Varbūt viņš vēl nav gatavs ko
mainīt, ir lielas bailes un trauksme. Šāda situācija parāda, ka programmas vadītājs vai
mentors vēl nav izveidojis kontaktu ar jaunieti.
3.3. Vērtību mainīšana uzvedības korekcijai
Palīdzības process nav „vērtību brīvs”, vērtības ir klātesošas, turklāt tās nav tikai individuālas, proti,
tās nav tikai šajā procesā iesaistītā programmas vadītāja un mentora vai mērķa grupas jaunieša, bet
arī profesionālās un sabiedrības (projektā definētās) vērtības.
15. attēls. Vērtības un to mijiedarbība atbalsta sniegšanā
72 Barsky, A. Do Involuntary Clients Have a Right to Self-Determination? The New Social Worker. Available at
http://www.socialworker.com/feature-articles/ethics-articles/do-involuntary-clients-have-a-right-to-self-
determination%3F/
Sabiedrības vērtības
Indivīda vērtības
Profesionālās vērtības
50
Programmas vadītājam un mentoram ir jārespektē gan mērķa grupas jaunieša vērtības, gan
sabiedrībā dominējošā vērtību sistēma, jāizvairās no savu vērtību izvirzīšanas priekšplānā un to
uzspiešanas. Ja ir pārliecība, ka ir nepieciešama mērķa grupas jaunieša vērtību maiņa, tad jābūt
pilnīgai skaidrībai, kas to prasa – neatbilstība programmas vadītāja un mentora vērtībām vai
sabiedrībā dominējošai vērtību sistēmai, kas tādējādi traucē indivīda integrāciju un adekvātu
funkcionēšanu.
16. attēls. Pretrunu veidošanās iespēja starp profesionālajām pamatvērtībām un indivīda vērtībām
Kā risināt pretrunu, kas veidojas darbā ar mērķa grupas jauniešiem, kuru vērtību sistēma ir
atšķirīga, vienas vienīgas „pareizās” atbildes nav. Vispārējās vadlīnijas nosaka, ka ir jādiskutē ar
jaunieti, jāpanāk vienošanās, nedrīkst panākt izmaiņas piespiedu kārtā. Katram darbam, kas vērsts
uz izmaiņām, ir jābūt ar mērķa grupas jaunieša iesaisti, panāktu vienošanos un viņa piekrišanu.73
Nolemjot jaunieša vietā, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas, kādi mērķi jāsasniedz, kas viņam
jādara, ir ne tikai necieņas izpausme, respekta trūkums, bet arī neefektīva rīcība. Neievērojot
pamatvērtības, neakceptējot indivīdu atšķirības un ignorējot viņu pašnoteikšanās tiesības, var rasties
vairākas problēmas, no kurām nozīmīga, ko nedrīkst ignorēt, ir „nemotivētā mērķa grupas jaunieša”
problēma.
17. attēls. Teorētiski iespējamie jauniešu pamattipi pēc viņu motivētības pakāpes
73 Compton, R.B., Galaway, B. Social Work Processes. Belmont, California: Wadsworth Publishing Company, 1989,
p.189.
Profesionālās pamatvērtības
Indivīda vērtību mainīšana –
„pareizā viedokļa” uzspiešana
Motivētais jaunietis
gatavs pārmaiņām
ir mērķis, grib to sasniegt
saskan sabiedrības (programmas vadītāja vai mentora) un jaunieša
priekšstati par mērķi un tā sasniegšanas veidu
Nemotivētais jaunietis
nav ieinteresēts darīt to, ko citi uzskata par pareizu
indivīda vērtības nesaskan ar sabiedrības (programmas vadītāja
vai mentora) vērtībām
var atšķirties tas, kā programmas vadītājs vai mentors redz problēmu un tās risinājumu un kā to saskata
jaunietis
51
Motivētais mērķa grupas jaunietis ir gatavs izmaiņām; viņam ir mērķis, grib to sasniegt, saskan
programmas vadītāja vai mentora un mērķa grupas jaunieša priekšstati par mērķi un tā sasniegšanas
veidu.
Nemotivētais mērķa grupas jaunietis nav ieinteresēts darīt to, ko citi uzskata par pareizu; viņa
vērtības nesaskan ar sabiedrības (programmas vadītāja vai mentora) vērtībām; jaunietis baidās no
pārmaiņām. Var atšķirties tas, kā programmas vadītājs vai mentors redz problēmu un tās risinājumu
un kā to saskata mērķa grupas jaunietis. Ja programmas vadītājs vai mentors ir pārņemts ar savu
redzējumu, viņš neredz un nedzird mērķa grupas jaunieti, viņa subjektīvo vērtējumu, vajadzības un
vēlmes un jaunietis neiesaistās problēmas risināšanā, bet gan kļūst par nemotivēto mērķa grupas
jaunieti.
Jāpiedāvā nevis uz savām vērtībām balstīti pakalpojumi, tādi, ko programmas vadītājs un mentors
uzskata par pareiziem un atzīst par labiem, bet jāpiedāvā tas, kas der mērķa grupas jaunietim, jo tā ir
viņa dzīve un viņam ir jālemj par to. Uzspiežot savu redzējumu, mērķa grupas jaunietim var rasties
sajūta, ka viņš tiek nosodīts, tas grauj viņa pašvērtību un mazina vēlmi sadarboties.
18. attēls. Ieteikumi, kā motivēt nemotivēto jaunieti atrast algotu darbu74
74 Sanders-Park, E.H. Motivating “Unmotivated” Clients. Three Stops & Three Steps. Available at
http://www.careerthoughtleaders.com/library/career-coaching/motivating-unmotivated-clients/
• runāt par darbu. Cilvēkus tas nepārsteidz, ka tu domā, ka viņiem vajadzētu atrast darbu, ka jāstrādā utt. Maini tēmu, painteresējies, kas viņiem ir svarīgs, ko viņi grib savā dzīvē.
• uzvesties tā, it kā darbs būtu mērķis pats par sevi. Vairākumam darbs nav mērķis, bet līdzeklis kādu citu mērķu sasniegšanai. Darbs palīdz iegūt to, kas cilvēkiem ir svarīgs.
• apskatīt visu caur savu vērtību prizmu un pat uzspiest tās citiem. Cilvēku vērtības un motīvi atšķiras no tavējiem tāpat kā viņu izskats un dzīves pieredze. Skaties uz cilvēkiem bez aizspriedumiem, pamani, kas viņiem ir svarīgs.
3 BEIDZ
• atrodi, kas jaunieti motivē. Kam cilvēki ir gatavi tērēt savu enerģiju un pūles? Kas viņiem ir svarīgs – māja, finansiālā neatkarība, savs bizness, attiecības? Tā ir motivācija, ko var izmantot. Atbalsti viņus tā sasniegšanā. Nereti izvēles netiek atbalstītas nevis tāpēc, ka tās būtu kaitējošas, bet gan tāpēc, ka tās nesakrīt ar mūsu priekšstatiem, ko citiem vajag. Darbu vajag pakārtot tam, kas cilvēkiem ir svarīgs, darbs tiek pārdefinēts par „kaut ko, kas ļaus sasniegt to, ko tiešām vēlies”.
• kad zini jaunieša vērtības, palīdzi saprast, ka „darbs var palīdzēt pie tā tikt”. Piemēram, ja jaunietis nevēlas sadarbību ar projekta vadītāju un mentoru, liec saprast, ka tad, kad viņš strādās, tu vairs viņa dzīvē nejauksies.
• pievērsies dzīves/darba plānošanai (vai karjeras plānošanai). Ir svarīgi atrast darbu, kas jaunietim patīk, jo veltīt 40 stundu nedēļā kaut kam, kas nepatīk, ir ļoti grūti, pat ja tas palīdz tikt pie kārotām lietām. Veidojot turpmākos nodarbinātības plānus, neaizmirsti, ka cilvēki ir motivēti darīt to, kas palīdz iegūt vēlamās vērtības. Saisti darbu ar lietām, kas viņiem svarīgas. „Darbs var palīdzēt jums tās dabūt!”
3 SOĻI
52
19. attēls. Ētika un morāle darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem75
75 Ētikas principu izstrādē izmantota Ā.Baltiņas prezentācija. Ētika un morāle darbā ar sociālās atstumtības riskam
pakļautiem cilvēkiem. Pieejama:
http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_ieklausana/eg/reg_riga/arija_baltina.pdf
Ētika un morāle darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem.
Profesionālie baušļi
• Nekaitēt! – Manipulācija, vardarbība un ekspluatācija nav atbalstāma.
• Atcerēties! – Katrs cilvēks ir individualitāte.
• Atturēties no kritiskiem vērtējumiem! – Neesi tiesnesis, nemoki, nenoniecini cilvēku, bet palīdzi viņam veidot jaunas attiecības ar dzīvi!
• Liec saprast cilvēkam, ka esi ar viņu! – Pieņem viņa intereses pat tad, ja neatbalsti viņa izvēli!
• Pieņem cilvēka brīvu gribu! – Nevēlēšanās un pretošanās vēl neliecina par ļauniem nodomiem.
• Respektē cilvēka dzīves ritmu! – Sadarbības procesā vispirms orientējies uz cilvēka resursiem un iespējām, respektē viņa dzīves redzējumu!
• Nepārvērtē savu lomu!
• Katram, kas strādā ar mērķa grupas jaunieti, ir jānodrošina visu iegūto datu, pierakstu un jauniešus skarošo izvērtējumu konfidencialitāte.
• Veicot profesionālos pienākumus, programmas vadītājs un mentors nešķiro mērķa grupas jauniešus atkarībā no viņu sociālā stāvokļa un citām pazīmēm, jaunieša personiskajām īpašībām, izskata vai personiskās attieksmes.
• Programmas vadītājam un mentoram ir jāsaglabā objektīva, no aizspriedumiem brīva attieksme pret visiem mērķa grupas jauniešiem.
53
4. PAŠVALDĪBAS LOMA PROJEKTA “PROTI UN DARI!”
ĪSTENOŠANĀ UN STRATĒĢISKO PARTNERĪBU VEIDOŠANA
4.1. Pašvaldība kā projekta sadarbības partneris
Darba ar jaunatni plānošana un īstenošana, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts
jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, ir viena no pašvaldības funkcijām saskaņā ar
Jaunatnes likumu76, kas nav minēta likumā „Par pašvaldībām”
77, bet tāpēc ne mazāk nozīmīga.
Saprotot resursu ierobežotību vai pat trūkumu, projekts sniedz nelielu, bet nozīmīgu atbalstu
pašvaldībām darbā ar jauniešiem vecumā no 15- 29 gadiem (ieskaitot).
Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.385 noteikumiem78
projekta
„PROTI un DARI!” sadarbības partneris var būt:
pilsētas vai novada pašvaldība; vai šādu pašvaldību apvienība (MK noteikumu 14.punkts) – divas vai vairākas pašvaldības,
kas apvienojušās, lai sadarbībā ar finansējuma saņēmēju īstenotu projektu apvienībā
ietilpstošo pašvaldību administratīvajā teritorijā.
20. attēls. Projekta „PROTI un DARI!” sadarbības partneru iedalījums
Kam un kāpēc ir saprātīgi veidot pašvaldību apvienību?
Lai resursiem un iespējām nabadzīgākas pašvaldības varētu iesaistīties projektā un sniegt atbalstu mērķa grupas jauniešiem kooperējoties ar citām pašvaldībām vienlaikus efektīvi un
racionāli izmantojot projekta finansējumu;
Lai nodrošinātu mērķa grupas jauniešu individuālo pasākumu programmu īstenošanu
neatkarīgi pašvaldības lieluma un atrašanās vietas;
Lai nodrošinātu plašāku atbalsta pasākumu piedāvājumu un pieejamību jaunietim;
Lai sekmētu novada perifērijā dzīvojošu mērķa grupas jauniešu iesaistes iespējas,
gadījumos, kad novada pierobežā dzīvojošajiem jauniešiem pieejamāki ir cita blakus esošā
novada pakalpojumi;
Lai savstarpēji sadarbotos programmas vadītāju vai mentoru aizstāšanas gadījumos; Lai savstarpēji sadarbotos, dalītos ar pieredzi, zināšanām un nodotu to tām pašvaldībām, kurām tādas nav un tādā veidā vairotu pašvaldībās esošo profesionāļu kompetenci;
Lai apzinātu jauniešu kopējās problēmas un izstrādātu nākotnes mērķus, kurus varētu realizēt ar citu projektu starpniecību;
Lai nodrošinātu lielo pilsētu sadarbības iespējas ar tās teritoriju aptverošajiem novadiem.
76 Likums „Jaunatnes likums”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=175920 . Jaunatnes likumā ir definēta cita
vecuma grupa (13-25g.) nekā projekta „PROTI un DARI!” mērķa grupa, tāpēc jāņem vērā, ka ne visi stratēģijās
iekļautie pasākumi būs atbilstoši mērķa grupai. 77 Likums „Par pašvaldībām”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=57255 78 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
Projekta „PROTI un DARI” sadarbības partneris var būt:
Pilsētas vai novada pašvaldība Pašvaldību apvienība
54
Pilsētas vai novada pašvaldības vai šādu pašvaldību apvienību veidošanas un sadarbības
pamatprincipi:
Pašvaldības apzinās iespēju sadarbībai un ir skaidri formulēti sadarbības noteikumi kopīgas
darbības veikšanai un starpinstitucionālai sadarbībai;
Pašvaldības ir gatavas savstarpēji dalīties ar informāciju un ievērot LR spēkā esošos normatīvos aktos noteiktās prasības par fizisko personu datu apstrādes principiem;
Pašvaldībās ir izstrādāti principi savstarpējai sadarbībai; Pašvaldībās ir skaidri noteikts, kas uzņemas vadošo lomu darbā ar konkrētu mērķgrupas
jaunieti;
Ir atrunāts finansējuma sadalījuma princips; Ir atrunāts sasniedzamo rezultātu uzskaites princips;
Ir atrunāts atskaišu sagatavošanas un iesniegšanas JSPA princips; Ir izstrādāta kārtība, kas nodrošina, ka sniegtie pakalpojumi netiek finansēti dubultā.
4.2. Priekšnosacījumi pašvaldības vai pašvaldību apvienības kā sadarbības
partnera iesaistei
Atbilstoši MK 2015.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.385 79
17.punktam sadarbības partneris var tikt
iesaistīts projekta īstenošanā, ja atbilst šādām prasībām:
tas ir apzinājis un raksturojis esošo situāciju mērķa grupas jauniešu atbalsta jomā. Situācijas apraksts ietver:
attiecīgās pašvaldības vai pašvaldību apvienības mērķa grupas jauniešu kopējo skaitu (atbilstoši valstī pieejamiem statistikas datiem, pašvaldību sociālo dienestu vai
stratēģisko partneru informācijai);
mērķa grupas jauniešu raksturojumu; mērķa grupas jauniešiem pašvaldībā vai pašvaldību apvienībā pieejamo atbalsta pasākumu īsu aprakstu;
projekta īstenošanā iesaistāmo esošo un nepieciešamo cilvēkresursu raksturojumu; stratēģisko partneru aprakstu, kuri varētu tikt iesaistīti projektā plānoto darbību īstenošanai;
pašvaldības dome ir aizpildījusi MK 2015.gada 7.jūlija noteikumu Nr.385 17.1.apakšpunktā
minēto situācijas aprakstu un ir pieņēmusi lēmumu piedalīties projektā un nodrošināt
nepieciešamos cilvēkresursus MK noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā minēto atbalstāmo
darbību īstenošanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī sniegt
ieguldījumu MK noteikumu 5.punktā minēto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanā;
pašvaldība vai pašvaldību apvienība ir iesniegusi JSPA MK 2015.gada 7.jūlija noteikumiem
Nr.385 noteikumu 17.2.apakšpunktā minēto lēmumu uzaicinājumā norādītajā termiņā.
79 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā ((prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
55
21. attēls. Kārtība, kādā pašvaldība vai pašvaldību apvienība kļūst par projekta „PROTI un DARI!”
sadarbības partneri
4.3. Pašvaldības kā projekta “PROTI un DARI!” sadarbības partnera
funkcijas un uzdevumi
JSPA Struktūrfondu daļa nodrošina sadarbības līgumu noslēgšanu starp JSPA un sadarbības
partneriem - pilsētas vai novada pašvaldībām vai šādu pašvaldību apvienībām. Tās pašvaldības vai
pašvaldību apvienības, kas nav pieņēmušas lēmumu piedalīties projektā pirmajā tā īstenošanas
gadā, JSPA aicina iesaistīties projekta ieviešanas turpmākajos gados.
Atbalsta ietvaros sadarbības partnerim atbalstāmās darbības aptver atbalstu mērķa grupas jauniešu
iesaistei projektā un atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar
individuālajām pasākumu programmām.80
80Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme un
nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
Esošās situācijas mērķa grupas jauniešu atbalsta jomā apzināšana un raksturošana
•mērķa grupas jauniešu kopējais skaits
•mērķa grupas jauniešu raksturojums
•mērķa grupas jauniešiem pieejamie atbalsta pasākumi pašvaldībā
•cilvēkresursi, kas varētu tikt iesaistīti projekta īstenošanā
•potenciālie stratēģiskie partneri
Pašvaldības domes lēmums piedalīties projektā
• nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus
• sniegt ieguldījumu noteikto iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanā
Pašvaldība vai pašvaldību apvienība lēmumu
piedalīties projektā
iesniedz JSPA
Pašvaldība vai pašvaldību apvienība paraksta sdarbības
līgumu ar JSPA par projekta īstenošanu
56
22. attēls. Projekta ietvaros pašvaldībai atbalstāmās darbības81
Pašvaldības vai pašvaldību apvienības kā sadarbības partnera pienākumi ir definēti līgumā par
sadarbību Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”
8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta “PROTI un DARI!” īstenošanā82
.
Sadarbības līgumā definēti šādi pašvaldības kā sadarbības partnera pienākumi:
ievērot Ministru kabineta noteikumus Nr. 385, sadarbības līguma nosacījumus,
metodoloģiskās vadlīnijas, projekta vienas vienības izmaksu standartlikmju metodiku,
Eiropas Savienības un Latvijas Republikas spēkā esošos normatīvos aktus, t.sk., bērnu
tiesību aizsardzības, publisko iepirkumu un grāmatvedības jomā;
īstenot Ministru kabineta noteikumu Nr. 385 23. punktā noteiktās atbalstāmās darbības vienas
vienības izmaksu standartlikmju metodikā noteiktajā apmērā:
nodrošināt mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā, sniedzot atbalstu katram
mērķa grupas jaunietim ne mazāk kā 9 (deviņu) stundu apmērā;
nodrošināt atbalsta pasākumu sniegšanu katram mērķa grupas jaunietim
saskaņā ar individuālo pasākumu programmu, sniedzot atbalstu ne mazāk kā
48 (četrdesmit astoņas) stundas mēnesī, no tām ne mazāk kā 20 (divdesmit)
81 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu 82 Līgums par sadarbību Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā
atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta “PROTI un
DARI!” īstenošanā. Pieejams: http://jaunatne.gov.lv/lv/jauniesu-garantija/sadarbibas-liguma-slegsana
atbalstāmās darbības mērķa grupas
jauniešu iesaistei projektā
• mērķa grupas jaunieša uzrunāšana un konsultēšana (sākotnējā motivēšana, informēšana, atbilstības mērķa grupai pārbaude)
• mērķa grupas jaunieša profilēšana un konsultēšana
• mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrāde vai karjeras konsultācija
• mērķa grupas jaunieša karjeras konsultācija virzībai uz VIAA vai NVA Jauniešu garantijas pasākumiem, ja jaunietis pēc profilēšanas un konsultācijām ar programmas vadītāju ir gatavs nekavējoties tajos iesaistīties
atbalstāmās darbības atbalsta pasākumu sniegšana mērķa
grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām
pasākumu programmām
• programmas vadītāja individuāls atbalsts
• mentora individuāls atbalsts
• citi atbalsta pasākumi (tostarp speciālistu konsultācijas, neformālās un ikdienas mācīšanās aktivitātes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi, nometnes, brīvprātīgā darba aktivitātes, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšanas aktivitātes, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs)
57
stundas mērķa grupas jaunieša mentora individuālo atbalstu, ne mazāk kā 4
(četras) stundas programmas vadītāja individuālo atbalstu un ne mazāk kā 24
(divdesmit četras) stundas mērķa grupas jaunieša atbalsta pasākumus;
iesaistīt projekta īstenošanā vismaz 1 (vienu) stratēģisko partneri un pēc JSPA pieprasījuma
iesniegt dokumenta par stratēģisko partnerību nodibināšanu kopijas;
nodrošināt, ka stratēģiskie partneri ievēro projekta īstenošanas nosacījumus; nodrošināt sadarbības līguma vispārējos noteikumos minēto veidlapu un dokumentu kopiju
iesniegšanu JSPA ar pavadvēstuli, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu un
apliecināta ar laika zīmogu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par
elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti, uz elektroniskā
pasta adresi [email protected];
iesaistīt projekta īstenošanā programmu vadītājus un mērķa grupas jauniešu mentorus;
sniegt programmas vadītājam projektā veicamo uzdevumu kvalitatīvai izpildei visu
nepieciešamo informāciju, kas ir sadarbības partnera padotības iestāžu rīcībā, tostarp
nodrošināt savlaicīgu informācijas pieejamību no attiecīgajām Ssdarbības partnera rīcībā
esošajām datu bāzēm un reģistriem;
nodrošināt, ka programmas vadītāja pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 10 (desmit) mērķa
grupas jaunieši un viņu mentori;
nodrošināt, ka mērķa grupas jaunieša mentora pārziņā vienlaikus ir ne vairāk kā 3 (trīs)
mērķa grupas jaunieši;
nodrošināt programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora aizvietošanu, ja iepriekš
deleģētais programmas vadītājs vai mērķa grupas jaunieša mentors pārtrauc dalību projekta
īstenošanā vai ir iestājušies citi objektīvi apstākļi programmas vadītāja vai mērķa grupas
jaunieša mentora nomaiņai;
nodrošināt informācijas uzkrāšanu par mērķa grupas jaunieti projekta īstenošanas laikā atbilstoši sadarbības līgumam pievienotajai veidlapai “Pārskats par mērķa grupas jauniešu
dalību projektā un pēcuzraudzību”, sazinoties ar projektā iesaistīto mērķa grupas jaunieti pēc
1 (viena) mēneša un 6 (sešiem) mēnešiem pēc mērķa grupas jaunieša dalības projektā
pabeigšanas;
nodrošināt mērķa grupas jaunieša atkārtotu iesaisti projektā ne agrāk kā pēc 6 (sešiem)
mēnešiem pēc iepriekšējās dalības projektā beigām, nepārsniedzot mērķa grupas jaunieša
individuālās pasākumu programmas maksimālo īstenošanas termiņu;
veikt mērķa grupas jauniešu personas datu apstrādi, ievērojot Fizisko personu datu
aizsardzības likumā noteiktās prasības;
nodrošināt, ka projekta ietvaros radītās vai iegādātās vērtības ir uzturētas un izmantotas
projektā paredzētajam atbalsta mērķim;
sniegt JSPA visu nepieciešamo informāciju par projekta īstenošanu JSPA noteiktajā termiņā;
rakstiski informēt JSPA 3 (trīs) darba dienu laikā no fakta iestāšanās dienas par jebkādas
JSPA sadarbības līguma ietvaros saistošas informācijas (piemēram, par izmaiņām projekta
īstenošanā, adresē, kontaktinformācijā, bankas rekvizītos) maiņu;
nodrošināt šādu publicitātes prasību ievērošanu un īstenošanu atbilstoši MK noteikumos
Nr.8583
un projektā noteiktajam:
attiecībā uz ikvienu ar projektu saistīto komunikācijas pasākumu (piemēram,
konferenci, izstādi, semināru) nodrošināt, lai personas, kuras piedalās šajā pasākumā,
būtu informētas par ESF sniegto finansējumu projekta īstenošanai. Lai to
nodrošinātu, sadarbības partneris izvieto vizuālo elementu ansambli uz izdales
materiāliem, pasākuma darba kārtībām, konferenču vai semināru dokumentācijas,
dalībnieku reģistrācijas lapām un citiem materiāliem. Vienlaikus vizuālo elementu
ansambli izvieto ikvienā ar projektu saistītā dokumentā, kas attiecināms uz projekta
83 Ministru kabineta 2015. gada 17. februāra noteikumi Nr. 87 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes
prasību ievērošana”.
58
īstenošanu un paredzēts tā dalībniekiem vai sabiedrībai, tai skaitā tīmekļa vietnēs,
bukletos, grāmatās, pasākumu prezentācijās, paziņojumos, tostarp dalības sertifikātos
u.c. dokumentos. Vizuālo elementu ansamblis ir pieejams tīmekļa vietnes
www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Jauniešu garantija projekts “PROTI un DARI!””, to
izvietot un pielietot saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādātajām publicitātes
vadlīnijām84
;
savā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, projekta īstenošanas laikā publicēt īsu ar atbalsta
apjomu samērīgu aprakstu par projektu, tā atbalsta mērķim un rezultātiem, uzsverot
atbalstu, kas saņemts no ESF un nodrošināt arī informācijas aktualizēšanu ne retāk kā
reizi trijos mēnešos. Sadarbības partneris informāciju par projektu var ievietot arī
projekta īstenošanā iesaistīto stratēģisko partneru tīmekļa vietnēs. Projektam
noslēdzoties, sadarbības partnerim nav pienākums turpināt aktualizēt informāciju
tīmekļa vietnē;
projekta īstenošanas laikā nodrošināt informatīvā plakāta ar informāciju par projekta
īstenošanu, tostarp par finansiālo atbalstu no ESF, izvietošanu pie sadarbības
partnera un tā stratēģiskajiem partneriem sabiedrībai redzamā vietā (piemēram, pie
ēkas ieejas). Informatīvā plakāta minimālais izmērs ir A3. Informatīvā plakāta
paraugs ir pieejams tīmekļa vietnes www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Jauniešu garantija
projekts “PROTI un DARI!””, to izvietot un pielietot saskaņā ar Finanšu ministrijas
izstrādātajām publicitātes vadlīnijām;
norādīt projekta numuru uz visiem ar projekta īstenošanu saistītiem dokumentu oriģināliem
vai to atvasinājumiem (ar juridisku spēku);
uzglabāt ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu, kas pierāda projekta konkrēto darbību īstenošanu, oriģinālus vai to atvasinājumus (ar juridisku spēku) vismaz līdz 2028. gada
31.decembrim;
nodrošināt finansējumu izmaksām, kas nav attiecināmas no projekta īstenošanai pieejamā
finansējuma, kā arī projekta sadārdzinājuma izmaksām;
iesaistīties projekta īstenošanā ar valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu rezultātā JSPA ar sadarbības partneri
nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska
iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par
iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem;
nodrošināt, ka sadarbības partnerim nodotās ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un
pienākumi, kas norādīti sadarbības līguma vispārējo noteikumu sadaļā Sadarbības partnera
tiesības un pienākumi”, netiek nodoti citai personai;
veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta iestāšanās un 3
(trīs) darba dienu laikā no konstatēšanas brīža rakstiski informēt JSPA par ikvienu gadījumu,
kad radies vai varētu rasties interešu konflikts, kā arī informēt JSPA par jebkurām izmaiņām
un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta īstenošanu;
kontrolēt sadarbības līguma izpildi un nepieļaut dubulto finansēšanu; nodrošināt ar sadarbības līgumu uzņemto saistību nodošanu tā saistību pārņēmējam,
sadarbības partnera reorganizācijas gadījumā;
nodrošināt deleģēto programmu vadītāju un mērķa grupas jauniešu mentoru dalību JSPA
organizētajās mācībās. Veikt darbu projektā ar mērķa grupas jauniešiem var tikai tie
programmu vadītāji un mērķa grupas jauniešu mentori, kuri sekmīgi apguvuši JSPA
organizētās mācības;
nodrošināt, ka katrs JSPA organizētās mācības sekmīgi pabeigušais programmas vadītājs
vismaz 12 (divpadsmit) mēnešus projekta īstenošanas laikā veic programmas vadītāja
pienākumus, kas noteikti metodoloģiskajās vadlīnijās vai pārrauga darbu vismaz ar 1 (vienu)
84 Finanšu ministrijas 10.07.2015. vadlīnijas Nr.2.4. “Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda
publicitātes vadlīnijām Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem”, pieejamas www.esfondi.lv;
59
mērķa grupas jaunieti un nodrošina viņa iesaisti projektā; nodrošināt, ka katrs JSPA
organizētās mācības sekmīgi pabeigušais mērķa grupas jaunieša mentors vismaz 4 (četrus)
mēnešus projekta īstenošanas laikā veic pienākumus, kas noteikti metodoloģiskajās
vadlīnijās vai sniedz atbalstu vismaz 1 (vienam) mērķa grupas jaunietim viņa individuālās
pasākumu programmas īstenošanā;
sadarbības partneris veic finansējuma atmaksu saskaņā ar JSPA izrakstītu rēķinu atbilstoši
faktiskajām izmaksām 20 (divdesmit) darba dienu laikā sasakaņā ar sadarbības līgumā
noteikto par prmmas vadītāju un mentoru mācībām, ja šīs personas:
nav regulāri apmeklējušas JSPA organizētās mācības, t.i., programmas
vadītājs apmeklējis mazāk par 75% no mācībām vai mērķa grupas jaunieša
mentors nav apmeklējis 100% no mācībām;
nav sekmīgi apguvušas mācību kursu, t.i., programmas vadītājs nav izpildījis
patstāvīgo darbu uzdevumus, gala pārbaudījumā saņēmis mazāk par 70% no
maksimālā novērtējuma vai mērķa grupas jaunieša mentors gala
pārbaudījumā saņēmis mazāk par 80% no maksimālā novērtējuma;
ir apguvušas JSPA organizētās mācības, bet programmas vadītājs projektā
neveic kādu no sadarbības līgumā noteiktajiem pienākumiem līgumā
norādītajā termiņā vai mērķa grupas jaunieša mentors projektā neveic kādu
no sadarbības līgumā noteiktajiem pienākumiem norādītajā termiņā;
sadarbības partneris pirms mērķa grupas jauniešu iesaistes projektā veic atbilstības projekta
mērķa grupai pārbaudi;
sadarbības partnerim mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmas īstenošana ir
jāuzsāk ne vēlāk kā 4 (četru) mēnešu laikā pēc individuālās pasākumu programmas
izstrādes. Ja individuālo pasākumu programmas īstenošana netiek uzsākta minētajā termiņā,
tad JSPA ir tiesības izrakstīt sadarbības partnerim rēķinu par avansa maksājuma atmaksu.
60
4.4. Pašvaldības stratēģisko partnerību veidošana
Pašvaldība kā sadarbības partneris projekta īstenošanā iesaista vismaz vienu, bet vēlams vairākus
stratēģiskos partnerus. Pašvaldībai ir vairākas likumiskas izvēles iespējas. Pašvaldība ir atbildīga
par savu darbību un normatīvo aktu, tajā skaitā, Publisko iepirkumu likuma atbilstošu piemērošanu.
Stratēģiskie partneri85
– valsts un pašvaldības institūcijas, biedrības, nodibinājumi, jauniešu
centri, sociālie partneri un uzņēmēji, kurus projekta īstenošanā ir iesaistījis sadarbības partneris, lai
kopīgi apzinātu un motivētu mērķa grupas jauniešus vai sadarbotos mērķa grupas jauniešu atbalsta
pasākumu īstenošanā projekta ietvaros, sadalot partneru lomas, atbildību un funkcijas, kā arī
plānojot veicamās darbības un tām atbilstošo attiecināmo izmaksu apmēru projekta ietvaros.
4.4.1. Kāpēc pašvaldībai vai pašvaldību apvienībai projekta īstenošanā nepieciešami
stratēģiskie partneri?
Lai efektīvāk apzinātu un uzrunātu mērķa grupas jauniešus Lai kvalitatīvi veiktu mērķa grupas jauniešu profilēšanu
Lai kvalitatīvi izstrādātu katram mērķa grupas jaunietim piemērotu individuālo pasākumu
programmu
Lai nodrošinātu kompleksu un sistēmisku mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanu
Lai nodrošinātu mērķa grupas jaunietim tuvāk (vai vieglāk) sasniedzamu pakalpojumu pieejamību
Lai efektīvāk izlietotu projekta un pašvaldības resursus, kā arī izvairītos no dubultā finansējuma riska
Lai iesaistītu tos jauniešus, kuri citādi paliktu ārpus programmas aktivitātēm
Lai piedāvātu individuālu, katra jaunieša interesēm un vajadzībām piemērotu programmas saturu, lai nodrošinātu plašāku atbalsta pasākumu klāstu mērķa grupas jauniešiem
Lai nākotnē varētu veidot veiksmīgu sadarbību labās prakses pārņemšanai
Lai apzinātu cilvēkresursus, profesionālos, institucionālos u.c. resursus Lai projekta ietvaros izveidotā stratēģiskā partnerība būtu kā labs ilgtspējīgs resurss pēc
projekta
4.4.2. Pašvaldības vai pašvaldību apvienības potenciālo stratēģisko partneru piemēri un to
iespējamās lomas un iesaiste
4.tabula
Pašvaldības vai pašvaldību apvienības potenciālo stratēģisko partneru piemēri un to
iespējamās lomas un iesaiste
Potenciālais
stratēģiskais partneris
Iespējamā iesaiste projektā
Bibliotēka Bibliotēka ir kultūras, izglītības, informācijas iegūšanas un pašizglītošanās vieta
Sabiedriskais Interneta Pieejas Punkts
NVO cilvēkiem ar Iespēja sniegt profesionālu un mērķtiecīgu atbalstu jauniešiem ar
85 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
61
Potenciālais
stratēģiskais partneris
Iespējamā iesaiste projektā
īpašām vajadzībām īpašām vajadzībām
„Izved” cilvēkus no mājām
Palīdz savstarpēji satuvināties, lai vēlāk komunicētu
Sniedz informāciju par iespējamo atbalstu
Parāda, ka katrs cilvēks kaut ko spēj, neskatoties uz ierobežojumiem
Veicina dzīves jēgas atrašanu
Invalīdu interešu un tiesību aizstāvēšana
Jaunatnes organizācijas,
NVO, kas veic darbu ar
jaunatni
Saskarsme ar vienaudžiem, kas var motivēt jauniem aktivitāšu veidiem
Uzdrošināšanās neformālā veidā jaunietim sevi realizēt un attīstīt savu potenciālu
Iespēja jaunietim saņemt vienaudžu un profesionāļu atbalstu
Iespēja piedalīties jauniešu iniciatīvu projektu īstenošanā un izstrādē
Iespēja pēc dalības projektā „PROTI un DARI!” iesaistīties
Eiropas Brīvprātīgā darba programmā, kas sniedz iespēju
jauniešiem no 18 līdz 30 gadiem iegūt starptautisku piededzi
ārvalstu NVO darbībā
Jauniešu centri
Tā ir vieta, kur jauniešiem tiek izveidota draudzīga, atvērta un atbalstoša vide, tiek piedāvātas iespējas kopīgi plānot brīvā laika
lietderīgu pavadīšanu, iegūt aktuālu informāciju un palīdzību
dažādās dzīves situācijās, arī saistībā ar projektu izstrādi un
īstenošanu, konfliktu risināšanu u.c.
Projekta īstenošanā jāsaglabā Jauniešu centrs kā draudzīga, atvērta, atbalstoša vide, jo tie ir jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ
līdz šim nav iekļāvušies piedāvātajās aktivitātēs. Tāpēc tikai ar
draudzīgu, atvērtu attieksmi var veicināt jauniešu līdzdalību
programmā
Saskarsme ar vienaudžiem, kas var motivēt jauniem aktivitāšu
veidiem
Uzdrošināšanās neformālā veidā jaunietim sevi realizēt un attīstīt savu potenciālu
Iespēja jaunietim saņemt vienaudžu un profesionāļu atbalstu
Jauno vecāku skola,
Māmiņu klubs
Iespēja satikties ar citiem jauniem cilvēkiem, kur saņemt un sniegt savstarpējo atbalstu un meklēt risinājumus bērnu
audzināšanas problēmām
Būt kopā ar cilvēkiem ar līdzīgām problēmām un aktuāliem
jautājumiem
Iegūt informāciju/atbildes par svarīgiem jautājumiem
Apmainīties ar viedokļiem
Gūt jaunu pieredzi un atbalstu
Veidot neformālas attiecības, paplašināt sociālo tīklojumu
Krīzes centri Iespēja saņemt mediācijas pakalpojumus, saņemt psihologa individuālās konsultācijas, saņemt atbalsta grupu, grupu
terapijas pakalpojumus. Iespēja mērķa grupas jauniešiem tajos
62
Potenciālais
stratēģiskais partneris
Iespējamā iesaiste projektā
strādāt kā brīvprātīgajiem
Īslaicīga iespēja krīzes situācijā saņemt sociālu, psiholoģisku un cita veida palīdzību
NVA filiāle Informācija par iespējamajiem pakalpojumiem un projektiem
NVA ir nozīmīgs informācijas avots par pašvaldībā dzīvojošiem
jauniešiem bezdarbniekiem (darba meklētājiem)
Informācijas avots par dažādiem aktīvās nodarbinātības
pasākumiem programmā Jauniešu garantijā
Jaunieši, kas reģistrējas NVA, ļoti bieži zaudē bezdarbnieka vai darba
meklētāja statusu slimības, kavējumu un dažādu ģimenes
apstākļu dēļ.
Šādos gadījumos nodarbinātības aģentam būtu jāinformē
pašvaldības
atbildīgās iestādes (sociālo dienestu vai jaunatnes lietu
speciālistu), lai tās var savlaicīgi sākt strādāt ar konkrēto jaunieti
un, iespējams, iesaistīt to projekta "PROTI un DARI!"
aktivitātēs
Vizītes uz tuvāko NVA filiāli un iepazīšanās ar NVA
sniegtajiem pakalpojumiem
Sociālais dienests/
Sociālo lietu pārvalde
Informācijas sniegšana par valsts un pašvaldību finansētajiem
pakalpojumiem
Informācija par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību
Sociālo pakalpojumu sniegšana vai sniegšanas organizēšana
Klienta materiālo vajadzību, finansiālo un personisko resursu novērtēšana
Klienta vajadzībām un risināmajam jautājumam atbilstošu
sociālā darba un citu speciālistu piesaiste un konsultācijas
Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumi
Iesaiste profilēšanā
Psiholoģiskās palīdzības
un atbalsta dienests/
Ģimenes atbalsta centrs
Speciālistu konsultācijas Iesaiste profilēšanā
Iesaiste individuālās pasākumu programmas īstenošanā
Atbalsta grupu veidošana
Mentorings dzīves prasmju apguvei
Mācību grupas un semināri
Vispārizglītojošās,
profesionālās un
augstākās izglītības
iestādes
Esošo un neapzināto izglītības iespēju apzināšana konkrētiem
mērķa grupas jauniešiem
Esošo mācību programmu izmantošanas iespējas Individuālo izglītības plānu izstrāde, lai sagatavotos mācību atsākšanai
Izglītības iestādēs esošo speciālistu (psihologs, sociālais
pedagogs, speciālais pedagogs) pakalpojumu izmantošana
Neformālās izglītības Pieaugušo un bērnu un jauniešu izglītības centru piedāvājums un mērķa grupas jauniešu iespējas tajos iesaistīties
63
Potenciālais
stratēģiskais partneris
Iespējamā iesaiste projektā
iestādes Kursu un semināru piedāvājums
Izglītības pārvalde Lai apzinātu skolas priekšlaikus pametušos jauniešus
Jaunatnes lietu
konsultatīvā komisija
Pašvaldības domes apstiprināts līdzdalības mehānisms vietējā līmenī, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu un
īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
Jauniešu dome Viens no jauniešu līdzdalības veidiem pašvaldībā, kas sekmē
pašvaldības jauniešu sadarbību, jauniešu līdzdalību pašvaldības
lēmumu pieņemšanas procesā, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas
Jauniešu domes sastāvā iekļauj izglītojamo pašpārvalžu,
jauniešu iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvjus
Uzņēmēji/uzņēmumi
Vizītes uz uzņēmumiem
Tikšanās, sarunas ar darba devējiem
Tikšanās ar dažādu profesiju un amatu pārstāvjiem
Ēnošana
Mentorings
Ārstniecības iestādes Padomi, konsultācijas, atbalsts kā risināt veselības problēmas un veicināt veselīgu dzīvesveidu
Draudzes Iespēja konsultēties par garīgiem jautājumiem un saņemt
atbalstu
Sociālie pedagogi Iespēja konsultēties par sociālpedagoģisko atbalstu izglītības ieguvei
Iespēja saņemt palīdzību jauniešu socializācijas procesa risku identificēšanā
Iespēja konsultēties par identificēto problēmu risināšanu
Iespēja konsultēties par jauniešu tiesību aizsardzības
jautājumiem
Iespēja konsultēties par risku ietekmi uz jauniešu sociālo situāciju un dzīves prasmju apguvi
Speciālie pedagogi Iespēja veikt speciālo vajadzību izvērtējumu
Iespēja konsultēties par izglītības atbalsta pasākumiem
Zemessardze Iespēja iesaistīties patriotiskās audzināšanas pasākumos Iespēja mācīties uzņemties atbildību
Amata meistari/
amatnieki
Iespēja individuāli iepazīstināt ar profesiju vai nodarbošanās veidu
Ir nepieciešama strukturēta pieeja iesaistāmo organizāciju un sadarbības personu izvēlē. Pozitīvi
vērtējams atvērts skatījums uz atbalsta loka paplašināšanu. Strukturēta pieeja paredz noteikt
atbildīgo programmas vadītāju, to iestāžu un personu loku, kuras būs tiešā veidā iesaistītas darbā ar
mērķa grupas jauniešiem un arī „ārējā atbalsta loku”, kurā jāiekļauj tās organizācijas un personas,
kurām jāiesaistās darbā ar mērķa grupas jauniešiem, ja nepieciešams ļoti specifisks atbalsts,
individuālas konsultācijas vai epizodiska līdzdalība.
64
4.4.3. Esošās sadarbības ciešuma novērtējums atbalsta sniegšanā mērķa grupas jauniešiem 86
Nākamajā shēmā ir atspoguļotas teorētiski iespējamās sadarbības pakāpes atbalsta sniegšanā mērķa
grupas jauniešiem. Būtiski apzināties, ka nav iespējama strauja sadarbības pakāpes maiņa, tas ir
pakāpenisks un visbiežāk secīgs process. Sadarbības izmaiņu virzība iespējama abos virzienos –
gan autonomijas un izolācijas (nav vēlams), gan kopdarbības virzienā (vēlams).
23.attēls. Sadarbības pakāpes
Realitātē var būt situācijas, kad kādos no punktiem ir vērojamas vienas sadarbības pakāpes pazīmes,
bet citās situācijās tās ir augstāka, vai zemāka līmeņa, tad kā sadarbību raksturojošo līmeni uzskata
to, kurā šīs pazīmes tomēr ir vairākumā.
Partnerība (angļu val. partnership) ir vairāku sociālo aģentu (indivīdu, uzņēmēju, valsts un
pašvaldību iestāžu, nevalstisko organizāciju u.c.) ilglaicīga sadarbība kopēju attīstības mērķu
86 Shēmas veidošanā izmantoti šādi avoti: Bite, D. (2012). Pašvaldību sadarbība, Rīga, LU.; Mattessich et al., (2001)
Collaboration: What makes it work, a review of research literature on factors influencing successful collaboration.
Autonomija/
izolācija
Katra iestāde
un tās
personāls
darbojas
neatkarīgi no
pārējām
Neatzīst
nepiecieša-
mību pēc
savstarpējas
komunikā-
cijas un
informācijas
apmaiņas,
bet sagaida,
ka citi
dalīsies
informācijā
Komunikā-
cijā sagaida
iniciatīvu no
citiem
Nav
savstarpējas
uzticēšanās
Komunikācija
Atzīst
nepieciešamī
bu pēc
savstarpējas
komunikā-
cijas un
informācijas
apmaiņas
Iestādes
reizēm dalās
viena ar otru
informācijā
Neregulārs
raksturs;
Bieži vien
formalizēta
informācijas
pieprasīšana
un nodošana
Zems
savstarpējās
uzticēšanās
līmenis
Koordinācija
Atzīst
savstarpējas
sadarboša-
nās
nepiecieša-
mību
Sadarbojas
no gadījuma
uz gadījumu,
lai
koordinētu
mērķa grupas
jaunietim
sniegto
atbalstu
Ir kopēja
izpratne par
problēmu
risināšanas
mehānis-
miem
Praksē bieži
kā starpinsti-
tucionālā
sadarbība
Savstarpējā
uzticēšanās
mijas ar ne-uzticēšanos
Sadarbība
(cooperation)
Atzīst un
īsteno
sadarbību,
bet vairāk ar
nolūku
sasniegt
katram
savus
mērķus
Sadarbojas
no gadījuma
uz
gadījumu,
lai
koordinētu
sniegto
atbalstu un
saprātīgi
izlietotu
resursus
Kā
savstarpēja
izpalīdzē-
šana
Salīdzinoši
augsts
savstarpējās
uzticēšanās līmenis
Kopdarbība
(collaboration
)
Atzīst un
īsteno
sadarbību
kopīga
mērķa,
rezultātu un
idejas
vārdā;
Dalās ar
informāciju
Dalās ar
resursiem
Harmonizē
un koordinē
aktivitātes
Kopīgi
plāno
Stiprina
viens otra
kapacitāti
Savstarpēja
papildinā-
tība
Augsts
savstarpējās
uzticēšanās
līmenis
65
sasniegšanai.87
Partnerība rada sadarbības iespēju starp dažādām ieinteresētajām pusēm, kam ir pat
konkurējošas vai konfliktējošas intereses88. Sadarbība partnerībā nozīmē, ka partneri vienojas par
varas attiecībām, lēmumu pieņemšanu, atbildību par lēmumiem un resursiem, turklāt visi partneri ir
vienlīdzīgās varas pozīcijās89. Partnerība nenozīmē autonomijas zaudēšanu, bet vienošanos par
atsevišķi un sadarbībā realizējamiem uzdevumiem. Veiksmīga sadarbība var veidoties, tad, ja
iesaistītajām pusēm ir vienošanās par kopīgiem mērķiem, sadarbības prasmes, uzticēšanās utt.
Starpinstitucionālo sadarbību nepieciešams attīstīt, lai veicinātu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un
nodrošinātu vairāku speciālistu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. 90
Strādājot komandā būtiski
apzināties, kādas ir starpnozaru profesionāļu komandas priekšrocības:
vairāku informācijas avotu pieejamība; vienota pieeja un savstarpēji saskaņotas darbības problēmas risināšanai; informācijas, ideju nepastarpināta apmaiņa, iespējas precizēt informāciju, nepieļaujot tās izkropļošanu;
savstarpējs emocionālais un psiholoģiskais atbalsts; samazinās iespēja funkcijām pārklāties, kompetences robežu ievērošana; iespēja pieņemt efektīvākus lēmumus, piemērotāka, radošāka iejaukšanās; katra speciālista kompetences izmantošana klienta labā;
efektīvāk tiek izmantoti institūciju ierobežotie resursi.
Starpinstitucionālās sadarbības komandas veidošanas un darbības principi var būt līdzīgi, kā
izstrādāti ESF projektā (Vienošanās Nr. 2010/0328/1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) „Atbalsta
programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas
izveidei”, rokasgrāmatā „Starpinstitucionālās sadarbības modelis sociālajam riskam pakļauto
bērnu/jauniešu atbalstam sociālās atstumtības mazināšanā”.91
4.5. Pašvaldības rīcībā esošo sociālo un veselības veicināšanas pakalpojumu un
citu resursu piemēri
Infrastruktūra ir cilvēku, resursu, sistēmu un organizāciju kombinācija, kas izmantojama (un
nepieciešama) mērķu sasniegšanai. Sociālā infrastruktūra ir pakalpojumu kopums, kas nodrošina
cilvēku veselību, izglītību un drošību.
Jauniešu centrs – pašvaldības iestāde vai struktūrvienība, kuras mērķis ir veicināt pašvaldības
jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Tā ir vieta, kur
jauniešiem tiek izveidota draudzīga, atvērta un atbalstoša vide, tiek piedāvātas iespējas kopīgi
plānot brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, iegūt aktuālu informāciju un palīdzību dažādās dzīves
situācijās, arī saistībā ar projektu izstrādi un īstenošanu, konfliktu risināšanu u.c.
Jauniešu dome - Ja pašvaldībā jau darbojas Jauniešu Dome, tad tās atbalstu iespējams izmantot,
piemēram, savlaicīgi apzinot tos jauniešus, kuri nesen priekšlaikus pametuši skolu un ir mērķa
grupas jaunieši.
87 Izdevums „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos.” Galv. Red. Aija Zobena. Rīga:
ANO Attīstības programma, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2005. 148 lpp. ; 16 88 Benington, J., and Geddes, M. (2001). Introduction: Social Exclusion, Partnerships and Local Governance – New Problems, New Policy Discourses in the European Union. In: Local Partnerships and Social Exclusion in the European
Union, ed. by Mike Geddes & John Benington. London and New York: Routledge. 89 L. Paula, A. Zobena (2007) „Partnerība – inovatīvs diskurss Latvijas lauku attīstībā”, Latvijas Universitātes raksti.
72.- 85.lpp 90 A.Strauta (2000) Rokasgrāmata profesionāļiem, kas iesaistīti bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu risināšanā. -
SDASP „Attīstība” - 41.lpp. 91 I.Štekele u.c. „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta
sistēmas izveidei”, rokasgrāmatā „Starpinstitucionālās sadarbības modelis sociālajam riskam pakļauto bērnu/jauniešu
atbalstam sociālās atstumtības mazināšanā”, 2013
66
NVA filiāle - NVA ir nozīmīgs informācijas avots gan par pašvaldībā dzīvojošiem jauniešiem
bezdarbniekiem un darba meklētājiem, gan arī par dažādiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem
Jauniešu garantijā.
Pilsētas, novada vai pagasta sabiedriskais centrs: Sabiedrisko centru mērķis ir radīt optimālus
apstākļus iedzīvotāju mērķa grupām intelektuālai un fiziskai attīstībai, interešu, spēju un talantu
izkopšanai, pašizglītībai un radošam darbam. Sabiedriskais centrs apvieno iedzīvotājiem nozīmīgas
pakalpojumu iestādes - bibliotēku (interneta pieeju), telpu iedzīvotāju kopā sanākšanai, dažādu
interešu grupu nodarbībām, mācībām un kursiem. Sabiedriskie centri piedāvā Interešu izglītību un
praktiskas apmācības visu vecumu cilvēkiem; Interešu grupas un klubi; Brīvā laika pavadīšanas
iespējas. Paralēli tiek veidotas jaunas interešu grupas un rīkoti informatīvie, tematiskie pasākumi un
semināri.
Jauniešu informācijas punkts92
: Tā ir vieta, kur jaunieši var tikties, apmainīties ar informāciju,
dalīties pieredzē, gūt motivāciju, iedrošinājumu un konsultācijas savu ideju realizācijai. Jauniešu
informācijas punktā ir pieejamas konsultācijas ar dažādu jomu speciālistiem, pieredzes apmaiņa,
uzzināti labās prakses piemēri dažādās nozarēs. Jauniešu informācijas punkts ir vienīgais kopējās
informācijas devējs, kas sniedz jauniešiem informāciju par brīvā laika pavadīšanas iespējām,
izglītojošiem pasākumiem, kā arī karjeras iespējām u.c. Informācijas punktā jaunietis var saņemt
informāciju atbilstoši jauniešu vajadzībām un interesēm jauniešiem pieejamā un saistošā veidā,
izmantojot neformālās izglītības metodes un ievērojot Informācijas punkta darbības pamatprincipus,
kā arī konsultēties ar dažādu jomu speciālistiem (psihologs, karjeras konsultants, jaunatnes lietu
speciālists, veselības veicināšanas konsultants).
Dienas aprūpes centrs personām ar garīgiem traucējumiem: Nodrošina iespēju cilvēkiem ar
garīga rakstura problēmām uzturēties centrā un apgūt dažādas prasmes.
Invalīdu biedrība: Nodrošina pieaugušo invalīdu integrēšanos sabiedrībā, palīdz invalīdiem atrast
piemērotu darbu, sniedz medicīniska, sociāla un juridiska rakstura konsultācijas, rosina invalīdus
iesniegt priekšlikumus likumu un normatīvo aktu izstrādē, kas saistīti ar invalīdu sociālo
funkcionēšanu un integrēšanos sabiedrībā.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi - pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas
spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos
sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā - pakalpojumi, kas ir pieejami dzīvesvietā
(individuāls sociālais darbs ar klientu, specializēto darbnīcu pakalpojumi, krīzes centru, dienas
aprūpes centru u.c. pakalpojumi). Tiesības uz sociālo rehabilitāciju ir: invalīdiem un personām ar
funkcionālajiem traucējumiem; personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas; personām,
kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām vai psihotropajām vielām; personām,
kuras cietušas no vardarbības; bērniem, kuri ilgstoši (ilgāk par vienu gadu) atradušies ārpusģimenes
aprūpē. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes,
darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru
izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē.
Minesotas programma ir atkarības ārstēšanas metode, kas apvieno medicīnu, psiholoģiju,
psihoterapiju un Anonīmo Alkoholiķu (AA) 12 soļu programmu. Latvijas Republikā Minesotas 12
soļu programma funkcionē no 1990. gada. Šo programmu beidzot pacienti ir ieguvuši iespējas
uzņemties atbildību par savu dzīvi. Minesotas programma notiek stacionārā - tā ilgst 28 dienas.93
Tā
92 Jauniešu informācijas punkts. http://www.izm.gov.lv/images/jaunatne/pasvaldibu_jaun_pol/jauniesu-informacijas-punktu-izveides-vadlinijas_26-06-2009.pdf 93 Akrona 12. Minesotas programma. Pieejams: http://www.akrona12.lv/lv/par-mums/minesotas-programma
67
ir paredzēta atkarības slimniekiem no 18 gadu vecuma. Lai iestātos programmā, nepieciešams
nosūtījums no ģimenes ārsta vai narkologa. Pirms ārstēšanās uzsākšanas nepieciešama konsultācija
ar programmas speciālistiem.94
Slimnieki tiek uzņemti nodaļā bez abstinences pazīmēm, uz pilnīgas
brīvprātības pamata, parakstot vienošanos, kurā noteikti pacienta pienākumi un tiesības ārstēšanās
laikā. Nodaļas dzīvi noteic dienas režīms, tiek ievērots komūnas princips, visi slimnieki piedalās
sadzīves jautājumu risināšanā. Šādā veidā tiek atjaunota pacientu sociālā komunikācija un attiecību
kultūra.
Programma tiek organizēta šādos virzienos:
1) izglītošana, kuras mērķis ir ne tikai sniegt zināšanas par slimību, bet arī saprotami un
pārliecinoši atklāt tās likumsakarības, kas nosacījušas slimnieka uzvedību, reakciju veidus,
nepiepildītos solījumus u.tml.;
2) grupas terapija, kuras mērķis ir ieraudzīt sevi un citus cilvēkus kā personības, kam ir jūtas,
atklāt tos aizsargmehānismus, kas kavē to ieraudzīt. Slimnieki mācās analizēt, vērtēt sevi,
savu stāvokli, izteikt savas jūtas un neslēpt tās no citiem. Komunikācijas un dzīves mākslas
treniņos tiek attīstīta spēja būt atbildīgam, tiek izstrādāts uzvedības un rīcības plāns
draudoša recidīva gadījumā;
3) pacientu individuālais darbs; 4) ģimenes terapija, kuras mērķis ir radīt pareizu slimības izpratni, atklāt tuvinieku nozīmi
alkoholiķa dzīvē un atveseļošanās gaitā. Tiek organizēta tuvinieku apmācība par
alkoholismu kā ģimenes slimību un līdzatkarību, tiek risinātas interpersonālo attiecību
problēmas ģimenē;
5) pacientu iesaistīšana Pašpalīdzības grupās un sapulces ir nākamais atveseļošanās posms pēc Minesotas programmas).
Pacients mainās: (1) fiziski: atjauno fizisko veselību ar piemērotu uzturi, atpūtu un relaksāciju,
treniņiem; (2) psiholoģiski: attīsta velēšanos būt atturīgam, pieņem atteikšanos no atkarības
izraisītāja un atzīst nespēju kontrolēt tā uzņemšanu, atjauno emocionālo stabilitāti un mācās tikt
gala ar negatīvām emocijām, maina uzvedību, tās personības īpatnības, kas radušās alkohola vai
citas atkarības ietekmē, maina negatīvo pārliecību, risina ilgstošas atveseļošanās uzdevumus; (3)
sociāli: uzlabo attiecības ģimenē un sabiedrībā, pats aktīvi normalizē ģimenes attiecības, atjauno
sociālās aktivitātes bez atkarību izraisītāja lietošanas, mācās atteikties no piedāvājuma lietot
alkoholu, narkotikas, vai kādas nodarbes, kas izraisa atkarību; (4)garīgi: uzveic vainas sajūtu un
kaunu, paaugstina savu pašcieņu, mācās dalīties savās jūtās, izmantot savas tiesības, attīsta un
atjauno pozitīvas vērtības dzīvē.
Programmas efektivitāte atkarīga no dažādiem faktoriem - pacienta motivācijas, atklātības, spējas
uzticēties, turpmākās rehabilitācijas organizācijas. Ne vienmēr viss izdodas, taču līdzšinējā
vispasaules darba pieredze liecina, ka tieši Minesotas programma atzīta par visefektīgāko atkarību
ārstēšanas veidu.95
Programmas klients maksā pacienta iemaksu (28 dienu programma - EUR
199.08). Programmas ietvaros Ģintermuižā tiek piedāvāta maksas palīdzība uzvedības procesu
atkarības (azartspēles, datorspēles u.c.) gadījumos (28 dienu programma – EUR 935.00).96
Pusaudžu narkoloģiskā motivācijas programma97
paredzēta jauniešiem – atkarības vielu
lietotājiem (12-18 gadi) – kad notiek atkarības vielu lietošanas eksperimentālais posms un veidojas
94 Ģintermuiža – Minesotas programma. Pieejams: http://www.gintermuiza.lv/narkologiska-rehabilitacija/minesotas-
programma/ 95 Akrona 12. Minesotas programma. Pieejams: http://www.akrona12.lv/lv/par-mums/minesotas-programma 96 Ģintermuiža – Minesotas programma. Pieejams: http://www.gintermuiza.lv/narkologiska-rehabilitacija/minesotas-
programma/ 97 Pusaudžu narkoloģiskā motivācijas programma. Pieejams: http://www.gintermuiza.lv/narkologiska-
rehabilitacija/pusaudzu-narkologiska-motivacijas-programma/
68
gan psiholoģiska, gan fiziska atkarība. Uzņemšana ar narkologa nosūtījumu un likumīgā pārstāvja
piekrišanu. Programmas ilgums – 30 dienas. Finansējums tiek saņemts no valsts budžeta līdzekļiem.
Vairumā pašvaldību darbojas dažādas sabiedriskas (nevalstiskas) organizācijas vai neformālas
grupas, kuru mērķis ir uzlabot un veicināt iedzīvotāju veselību. Parasti šīs organizācijas
nodarbojas ar konkrētas mērķgrupas (māmiņas, seniori, diabēta pacienti, u.tml.) jautājumu un
problēmu risināšanu un to intereses ir visdažādākās. Šo organizāciju piesaistīšana ir vitāli svarīga
veselības veicināšanas darbā, jo organizācijas ne tikai ļoti labi pārzina veselības jautājumus un tām
ir attīstīts sadarbības partneru tīkls, bet tās var arī palīdzēt sasniegt plašāku sabiedrības daļu.98
Jauno māmiņu klubiņš/ Jauno vecāku skola/ Bēbīšu skola: Sabiedriska organizācija vai
neformāla grupa. Mērķis – veselīga ģimenes dzīvesveida popularizēšana, sievietes veselības
veicināšana. Organizē pasākumus ar fiziskajām aktivitātēm ģimenēm. Sniedz pedagoģisko un
psiholoģisko palīdzību ģimenēm. Mērķis – stiprināt emocionālās saites starp vecākiem un bērniem.
Atbalsta un veicina veselīgu zīdaiņa attīstību, pieredzes apmaiņu vecāku starpā, veicina bērnu
kontaktēšanos ar vienaudžiem un citiem pieaugušajiem viņiem drošā vidē.
Skolu vai Pieaugušo izglītības centru piedāvātie semināri vai kursi: lai stiprinātu mērķa grupas
jaunieša pašvērtējumu, piemēram kursi un nodarbības pašizziņai un mērķu izvirzīšanai; lai celtu
izglītības līmeni, piemēram kursi vai nodarbības, kas palīdz apgūt skolā neapgūtās zināšanas, lai
iekļautos noteiktā izglītības līmenī, nokārtotu gala vai iestājpārbaudījumus; lai attīstītu noteiktas
kompetences, piemēram valodu kursi, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas
kursi, lai sekmētu datorlietošanas prasmes.
Uzņēmumi un saimniecības: katrā pašvaldībā ir sastopami vairāki uzņēmumi un saimniecības, kas
varētu tikt iesaistītas projektā ar nolūku iepazīstināt mērķa grupas jauniešus ar uzņēmuma vai
saimniecības darbību un dažādu profesiju darba specifiku.
4.6. Sadarbības starp projektā iesaistītajām pilsētas vai novada pašvaldībām
vai šādu pašvaldību apvienībām iespējas un piemēri
Projekta „PROTI un DARI!” ietvaros iesaistītās pašvaldības viena ar otru var sadarboties dažādos
veidos, pat ja nepiedalās projektā kā pašvaldību apvienība, jo ne vienmēr mērķa grupas jauniešu
prasmju attīstībai nepieciešamie un sasniedzamie resursi atrodas tās pašvaldības teritorijā, kurā
jaunietis dzīvo. Citreiz ir ļoti vēlams veidot sadarbību arī jauniešu, kas dzīvo blakus novados,
starpā, vai arī veidot sadraudzību ar attālākiem novadiem, lai paplašinātu jauniešu redzesloku.
Sadarbības aktivitāšu īstenošanā ir jāievēro LR likumdošana, tostarp Publisko iepirkumu likuma
regulējums.
Sadarbības piemēri:
Sadarbība starp Daugavpils novada pašvaldību un Preiļu novada pašvaldību: Daugavpils
novada pašvaldība īsteno 2 mēnešu garumā savas pašvaldības mērķa grupas jauniešiem atbalsta
aktivitāti – atbalsta grupu tiem, kuri ir cietuši no vardarbības, nodrošinot šo pakalpojumu arī Preiļu
novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šāds pakalpojums Preiļu novadā nav
pieejams. Savukārt Preiļu novada pašvaldība, nodrošinot Preiļu novadā mērķa grupas jauniešiem
atbalsta aktivitātes – līderu studiju, vokālo studiju, darbnīcu „Es protu” un friziermeistarības
pulciņu, nodrošina šīs atbalsta aktivitātes arī Daugavpils novada pašvaldības mērķa grupas
jauniešiem, kuriem šis pakalpojums nav pieejams viņu pašvaldībā.
98 Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā. Apstiprinātas ar Veselības ministrijas 29.12.2011. rīkojumu Nr.243.
Pieejamas: http://jaunatne.gov.lv/sites/default/files/web/JSPA/Iepirkumi/2015/vadlinijas_pasvaldibam_aprilis_2012.pdf
69
Sadarbība starp Jelgavas pilsētas pašvaldību un Dobeles novada pašvaldību: Jelgavas pilsētas
pašvaldība organizē savas pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem ir atkarības problēmas,
nedēļas garumā nometni par tēmu „Atkarība” nodrošinot šo pakalpojumu arī Dobeles novada
pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šāds pakalpojums Dobeles novada pašvaldībā nav
pieejams. Savukārt Dobeles novada pašvaldība, nodrošinot Dobeles novada mērķa grupas
jauniešiem atbalsta aktivitātes – apmeklēt teātra pulciņu „Šekspīrs” un dizaina studiju (lai apgūtu
formu un virsmu dekorēšanas paņēmienus), nodrošina šīs atbalsta aktivitātes arī Jelgavas pilsētas
pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šis pakalpojums nav pieejams viņu pašvaldībā.
Sadarbība starp Bauskas novada pašvaldību un Rundāles novada pašvaldību: Bauskas novada
pašvaldība organizē savas pašvaldības mērķa grupas jauniešiem šādas atbalsta aktivitātes - aktīvā
tūrisma pulciņu, ādas plastikas darbnīcu, elektronikas pulciņu, gleznošanas pulciņu, ādas plastikas
darbnīcu, keramikas darbnīcu, ģitārspēles pulciņu, improvizācijas teātra pulciņu, foto studiju,
rokdarbu pulciņu „Kamolītis”, gleznošanas pulciņu, nodrošinot šo pakalpojumu arī Rundāles
novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šādi pakalpojumi Rundāles novada pašvaldībā
nav pieejami. Savukārt Rundāles novada pašvaldība, nodrošinot savas pašvaldības mērķa grupas
jauniešiem atbalsta aktivitātes – sporta spēļu organizēšanu, semināru kursu „Komandas darbs.
Motivācija. Līderība”, spēļu vakarus, dambretes pulciņu, vokālo studiju, skautu vienību, nodrošina
šīs atbalsta aktivitātes arī Bauskas novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šie
pakalpojumi nav pieejami viņu pašvaldībā.
Sadarbība starp Tērvetes novada pašvaldību un Jelgavas novada pašvaldību: Tērvetes novada
pašvaldība organizē savas pašvaldības mērķa grupas jauniešiem šādas atbalsta aktivitātes: Saeimas
un Gaismas pils apmeklējums (1 dienas pasākums), Sveču liešanas pasākums (1 dienas pasākums),
organizē „Zemes dienas” pasākumu, organizē foto un video konkursu „Mana motivācija”, apmeklē
„Sociālās aprūpes centru Tērvete” jauniešus, lai kopīgi sakoptu apkārtējo teritoriju, Teātra sporta
meistarklase, ceļojumu vakaru organizēšana, galda spēļu pulciņš, žurnālistu klubiņš, nodrošinot šīs
atbalsta aktivitātes arī Jelgavas novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šāds
pakalpojums Jelgavas novada pašvaldībā nav pieejams. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība,
nodrošina savas pašvaldības mērķa grupas jauniešiem atbalsta aktivitātes – velo braucienu „Ieelpo
rudeni”, tikšanās ar skaistumkopšanas salona „Kristy Style” vadītāju, ciemošanās pie Jelgavas
novadā vientuļajiem pensionāriem, angļu valodas pulciņu, muzikālo studiju, ģitāras spēles pulciņu,
vijolnieku ansambli, līnijdejas, aerobiku, baleta pamatus, klasiskās dejas, vēderdejas, radošo
darbnīcu, mīļmantiņu darbnīcu, stikla mākslas, ādas plastikas, keramikas pulciņus, mākslas studiju,
floristikas pulciņu, tehniskās modelēšanas pulciņu, kokapstrādes pulciņu, mājokļa dizaina pulciņu,
datorgudrību pulciņu, dabas draugu klubu, robotikas pamatu klubu, brīvā laika klubu „Pietura”,
„Bēbīšu skolu”, sevis izzināšanas un harmonijas studiju, latviešu valodas pulciņu, nodrošinot šīs
atbalsta aktivitātes arī Tērvetes novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem šie
pakalpojumi nav pieejami viņu pašvaldībā vai arī mērķa grupas jaunietim ir ērtāk (fiziski vai
emocionāli) tos izmantot blakus novadā.
Sadarbība starp Limbažu novada pašvaldību un Alojas novada pašvaldību: Limbažu novada
pašvaldība organizē savas pašvaldības mērķa grupas jauniešiem šādas atbalsta aktivitātes: deju
pulciņu, teātra pulciņu, filcēšanas darbnīcu, modes stila darbnīcu, netradicionālo rokdarbu pulciņu,
lidmodelisma pulciņu, vides dizaina pulciņu, vizuālās mākslas pulciņu, ādas amatniecības pulciņu,
keramikas pulciņu, metālapstrādes pulciņu, ģitārspēles pulciņu, jaukto kori, vokālo grupu,
nodrošinot šīs atbalsta aktivitātes arī Alojas novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem, kuriem
šāds pakalpojums Alojas novada pašvaldībā nav pieejams. Savukārt Alojas novada pašvaldība
piedāvā Limbažu novada pašvaldības mērķa grupas jauniešiem atbalsta aktivitātes, kas nav
pieejamas Limbažu novada pašvaldībā – floristikas pulciņu, stilīgu aksesuāru darbnīcu, mazpulku,
debašu pulciņu, pulciņu „Uzņēmējdarbība”.
70
Sadarbība mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti: Trijos dažādu novadu blakusesošos pagastos
ir katrā pa diviem vai trīs jauniešiem ar invaliditāti. Tiek izveidota psiholoģiskā atbalsta grupa.
Reizi nedēļā notiek tikšanās ik reizi citā pagastā. Jaunieši tiek atvesti un aizvesti mājās. Par
pavadoņiem tiek piesaistīti brīvprātīgie palīgi no mērķa grupas, fiziski spēcīgi. Jaunieši invalīdi tiek
iesaistīti arī citās mērķa grupas jauniešiem paredzētās nodarbībās: mākslas terapijas, attīstošos spēļu
vakaros, u.c. grupās. Tiek sagatavoti saraksti ar visu dalībnieku telefonu nr. un izsniegti katram
jaunietim. Turpmāk, jau būdami pazīstami, viņi var sazināties, apmainīties ar informāciju,
viedokļiem, idejām.
71
5. PROGRAMMAS VADĪTĀJA LOMA PROJEKTA “PROTI UN DARI!”
ĪSTENOŠANĀ
Šajā sadaļā izklāstītas programmas vadītāja vēlamās kompetences, pieredze un izvēles principi,
programmas vadītāja funkcijas un galvenie uzdevumi, kā arī rekomendējamā slodze (maksimālais
mērķa grupas jauniešu un to mentoru skaits, kuri būs programmas vadītāja pārziņā).
Programmas vadītājs99
ir persona, kurai ir augstākā izglītība, kura projekta ietvaros ir apguvusi
finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu un kura pārrauga darbu ar mērķa grupas
jauniešiem konkrētajā pašvaldībā, nodrošina mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā.
Programmas vadītāju nominē attiecīgā pašvaldība vai pašvaldību apvienība, ievērojot vairākus
atlases kritērijus.
5.1. Programmas vadītāju atlases kritēriji/izvēles principi
5.1.1. Formālās izglītības un kvalifikācijas prasības
Augstākā izglītība.
Vēlamā formālā izglītība un kvalifikācija sociālajā darbā, sociālajā pedagoģijā, pedagoģijā, psiholoģijā, socioloģijā vai citās līdzvērtīgās jomās.
Programmas vadītājs var būt pašvaldības iestādes vai arī pašvaldības stratēģiskā partnera pārstāvis,
piemēram, sociālais darbinieks, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvis, biedrības vai
nodibinājuma pārstāvis, jauniešu centru pārstāvis u.c.
5.1.2. Vispārējās prasības
Vēlamas vispārējas zināšanas un izpratne, kā strādāt ar jauniešiem.
Ir vēlme strādāt ar mērķa grupas jauniešiem.
Ir vēlme un gatavība apgūt programmas vadītājiem paredzēto sagatavošanas mācību
programmu projekta ietvaros.
Atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 un 72. pantā norādītajām prasībām un
atbildībai pasākumu organizatoriem100
.
5.1.3. Pieredzes prasības
Vēlama pieredze darbā ar jauniešiem. Vēlama pieredze darbā ar sociālās atstumtības riska grupu pārstāvjiem un citām
līdzvērtīgām grupām.
Pieredze var būt iegūta gan formālajās darba attiecībās (izglītības, sociālā darba, jaunatnes lietu
jomās), gan neformālās attiecībās, organizējot brīvprātīga darba aktivitātes, atbalsta pasākumus
jauniešiem u.tml.
99 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu 100 Bērnu tiesību aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=49096
72
5.2. Programmas vadītāja funkcijas un galvenie uzdevumi
Programmas vadītājs101
ir persona, kas pārrauga darbu ar mērķa grupas jauniešiem konkrētajā
pašvaldībā un nodrošina mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā, veicot šādus pienākumus:
koordinē un īsteno mērķa grupas jauniešu atlasi un informēšanu par 8.3.3. SAM projektu,
vajadzības gadījumā iesaistot pašvaldības vai pašvaldību apvienības stratēģisko partnerību
locekļus;
koordinē un veic mērķa grupas jauniešu profilēšanu; veido un programmas laikā papildina mērķa grupas jauniešu personas kartes; organizē un plāno mērķa grupas jauniešu resocializācijas aktivitātes, veidojot individuālas pasākumu programmas, iesaistot aktivitāšu plānošanā stratēģisko partnerību locekļus un
mērķa grupas jauniešus;
piesaista mērķa grupas jauniešiem piemērotākos mentorus; pārrauga mentoru darbu programmas laikā un uztur informācijas apriti par mērķa grupas jauniešu progresu;
izvērtē mentoru sniegtos priekšlikumus jauniešu individuālo pasākumu programmu
uzlabošanai un veic nepieciešamās izmaiņas tajās;
koordinē un uzrauga individuālo pasākumu programmu ieviešanu saskaņā ar sadarbības līgumā noteikto;
izvērtē individuālo pasākumu programmu kvalitāti un to saturisko ieviešanu, iesaistot izvērtēšanā mentorus un mērķa grupu;
Kopumā programmas vadītāja galvenie uzdevumi projekta „PROTI un DARI!” īstenošanā
iedalāmi trīs galvenajās grupās:
ar mērķa grupas jauniešu apzināšanu, informēšanu un iesaisti projektā saistītās darbības
ar mērķa grupas jauniešu kvalitatīvas individuālās profilēšanas veikšanu un koordinēšanu
saistītās darbības
ar mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu programmas izstrādi un tās īstenošanas
nodrošināšanu saistītās darbības (nodrošinot kopējo atbalstu jaunietim vismaz 48 stundu
apmērā mēnesī)
101 “Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Sociālā fonda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros”. 2.pielikuma 8.punkts.
73
24. attēls. Programmas vadītāja galveno uzdevumu iedalījums projekta „PROTI un DARI!”
īstenošanā
Programmas vadītāja galvenie uzdevumi projekta „PROTI un DARI!” īstenošanā:
1. Mērķa grupas jauniešu apzināšana, informēšana un iesaistīšana:
situācijas apzināšana pašvaldības teritorijā par mērķa grupas jauniešu skaitu,
dažādām kategorijām, atrašanās vietu, esošās dzīves situāciju u.tml.;
dalība mērķa grupas jauniešu sasniegšanā un uzrunāšanā sadarbībā ar mentoriem un
stratēģisko partneru pārstāvjiem;
jauniešu formālās atbilstības pārbaude projekta mērķa grupai;
mērķa grupas jauniešu sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā;
jauniešu konsultēšana par Jauniešu garantiju un ieguvumiem iesaistoties.
Programmas vadītāja galvenie uzdevumi
Mērķa grupas jauniešu apzināšana, informēšana un iesaiste
mērķa grupas jauniešu skaita, kategoriju un situācijas apzināšana pašvaldībā
mērķa grupas jauniešu sasniegšana un uzrunāšana
jauniešu formālās atbilstības pārbaude projekta mērķa grupai
mērķa grupas jauniešu sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā
Mērķa grupas jauniešu profilēšana
pamata profilēšanas koordinēšana un veikšana
padziļinātās profilēšanas koordinēšana un veikšana
ja nepieciešams - konsultācijas ar speciālistiem
jaunieša kartes izveidošana un papildināšana
Mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu programmas izstrāde un tās īstenošanas nodrošināšana
katram jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas izstrāde
katram jaunietim piemērota mentora atlase, piesaiste un sadarbības izveidošana
individuālās pasākumu programmas īstenošanas pārraudzība un izvērtēšana
ja nepieciešams -individuālās pasākumu programmas koriģēšana
74
2. Mērķa grupas jauniešu individuālā profilēšana:
individuāls darbs ar mērķa grupas jaunieti – individuālu sarunu veidā (iepazīšanās,
tematiskās), izmantojot motivējošas intervēšanas pamatprincipus;
pamata profilēšana ar mērķi noskaidrot, vai mērķa grupas jaunietis novirzāms uz VIAA piedāvātajām izglītības programmām vai NVA piedāvātajām aktivitātēm vai
jāturpina atbalsta sniegšanu projekta „PROTI un DARI!” ietvaros;
padziļinātā profilēšana, izmantojot projekta ietvaros izstrādāto profilēšanas
metodoloģiju, lai izvērtētu jaunieša personību, grūtības, problēmas un vajadzības,
apzinot prasmes, intereses un iegūto izglītību, kā arī nosakot attīstības virzienus;
citu speciālistu piesaiste, ja tāda nepieciešama (ar specializāciju sociālajā darbā,
psiholoģijā vai citā atbilstošā jomā un atbilstošām kompetencēm un darba pieredzi);
jaunieša kartes izveidošana;
profilēšanas rezultātu pārrunāšana ar mērķa grupas jaunieti.
3. Mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu programmas izstrāde un tās
īstenošanas nodrošināšana:
katram jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas izstrāde, kas
veidota atbilstoši izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām;
individuālajā pasākumu programmā ietverto pasākumu īstenošanas un jaunieša
dalības ietvertajās aktivitātēs nodrošināšana;
katram jaunietim piemērota mentora atlase un sadarbības izveidošana;
savstarpējās sadarbības noteikumu izskaidrošana mērķa grupas jaunietim (izskaidrot,
kas mērķgrupas jaunietim būs jāievēro turpmākajā sadarbības procesā, kādas ir viņa
tiesības un pienākumi);
individuālās pasākumu programmas īstenošanas pārraudzība;
mentoru un citu programmas īstenošanā iesaistīto pušu konsultēšana par individuālās
pasākumu programmas īstenošanu;
individuālās pasākumu programmas koriģēšana un grozījumu veikšana, ja tas
nepieciešams.
Jāapzinās, ka iepriekš minēto uzdevumu īstenošanai ir nepieciešams veikt pašvaldības iespēju
apzināšanu atbalsta sniegšanā mērķa grupas jauniešiem:
pašvaldības teritoriālo, infrastruktūras un citu jaunietim sasniedzamā attālumā esošu
iespēju izmantošanas pieejamības izvērtējums un attiecīgo stratēģisko partneru
uzrunāšana;
pašvaldības infrastruktūras un atbalsta iespēju izpēte, lai identificētu mērķa grupas
jauniešiem pieejamo atbalstu un resursus individuālo pasākumu programmu
sekmīgai īstenošanai;
potenciālo stratēģisko partneru identificēšana un uzrunāšana dalībai atbalsta
sniegšanā mērķa grupas jauniešiem projekta „PROTI un DARI!” ietvaros;
sadarbības iespēju apzināšana ar blakus esošajām pašvaldībām.
Tāpat programmas vadītājam ir vēlams sadarboties ar citiem programmu vadītājiem gan
pārstāvētajā pašvaldībā/pašvaldību apvienībā, gan citās pašvaldībās; nepieciešamības gadījumā
programmas vadītājs var aizvietot kādu citu programmas vadītāju tā prombūtnes laikā.
75
5.3. Programmas vadītājam nepieciešamās kompetences kvalitatīvai savu
pienākumu veikšanai projektā „PROTI un DARI!” 5. tabula
Programmas vadītājam nepieciešamās zināšanas, spējas, prasmes un attieksme
Zināšanas par projekta darbības principiem
par mērķa grupas jauniešu specifiku
par mērķa grupas jauniešu profilēšanas metodiku
par psiholoģiski atbalstošas komunikācijas izmantošanu praksē
par LR normatīvajiem aktiem, kas ir svarīgi darbā ar sociālā riska grupas
jauniešiem
par sadarbības tīklu pašvaldībā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu darbā ar
mērķa grupas jaunieti
par izglītības sistēmu pašvaldībā un valstī
par sociālā atbalsta sistēmu pašvaldībā un valstī
par nodarbinātības sistēmu pašvaldībā un valstī
par riskiem darbā ar mērķa grupas jauniešiem (psiholoģiskie, sociālie, fiziskie
un citi)
par citiem atbalsta pasākumiem, kas sniedz atbalstu mērķa grupas jauniešiem
par motivējošo interviju un tās izmantošanas nosacījumiem
par speciālistu piedāvātajiem atbalsta pakalpojumiem
par sadarbības speciālistu kompetenci un tās robežām
par bērnu tiesībām (saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu)
par NVA un VIAA realizētajiem projektiem, kas paredzēti jauniešu atbalstam
Prasmes
un spējas
realizēt praksē projekta darbības principus
sadarboties ar mērķa grupas jauniešiem
sniegt individuālu atbalstu mērķa grupas jauniešiem
būt radošam gan saskarsmē ar mērķa grupas jauniešiem, gan sadarbībā ar
citiem speciālistiem
izmantot praksē profilēšanas metodiku
izmantot praksē psiholoģiski atbalstošu komunikāciju
sadarboties ar dažādu jomu speciālistiem pašvaldībā un citās sadarbības
institūcijās
organizēt sadarbības tīklu ar dažādu jomu speciālistiem, kuru iesaiste ir
svarīga, lai sniegtu atbalstu mērķa grupas jauniešiem
orientēties izglītības sistēmā un piedāvāt mērķa grupas jaunietim atbilstošākās
izglītības alternatīvas
orientēties sociālā atbalsta sistēmā un organizēt mērķa grupas jaunietim
atbilstošākos atbalsta pasākumus
orientēties nodarbinātības sistēmā, darbaspēka pieprasījumā un motivēt mērķa
grupas jaunieti iesaistīties nodarbinātības pasākumos
izvērtēt riskus, kuri ir iespējami mērķa grupas jauniešu dzīvē un projekta
aktivitātēs, kā arī riskus, kas var rasties saskarsmē ar mērķa grupas jaunieti
rīkoties atbilstoši risku izvērtējumam, lai sniegtu atbilstošāko atbalstu
konkrētam jaunietim un profilaktiski novērstu iespējamos draudus
spēt orientēties citu atbalsta pasākumu piedāvājumos, kas var būt atbilstoši
mērķa grupas jauniešiem
savā darbā izmantot motivējošās intervēšanas pieeju
atpazīt dažādas speciālās vajadzības
sākt sadarbību ar nepieciešamajiem speciālistiem atbilstoši speciālo vajadzību specifikai
76
uzņemties atbildību par saviem lēmumiem
pamatot savu viedokli
informēt mērķa grupas jaunieti par NVA, VIAA un projekta „PROTI un
DARI!” aktivitātēm, to atšķirībām un novirzīt mērķa grupas jaunieti uz viņam
atbilstošāko atbalsta pasākumu
Attieksme atbalstoša neatkarīgi no mērķa grupas jaunieša pieredzes, sociālā stāvokļa,
iepriekšējiem nodarījumiem un citiem nosacījumiem
projekta darbības principus cienoša mērķa grupas jaunieša speciālās vajadzības cienoša
mērķa grupas jaunieša vērtības un vajadzības cienoša
savus darba pienākumus un uzdotos uzdevumus cienoša
citu speciālistu izteiktos viedokļus cienoša
savas vērtības un uzskatus aizstāvoša
darba pienākumus respektējoša, uzdotos uzdevumus atbildīgi pildoša
citu speciālistu izteiktos viedokļus respektējoša
atbildību par saviem lēmumiem uzņemoša
5.4. Programmas vadītāja rekomendējamā slodze
6. tabula
Programmas vadītāja noslodze attiecībā uz vienu mērķa grupas jaunieti visā jaunieša iesaistes
ciklā projektā „PROTI un DARI!”
Aktivitāte Laiks attiecīgās
aktivitātes veikšanai
Mērķa grupas jauniešu apzināšana, uzrunāšana un konsultēšana
Mērķa grupas jaunieša sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā un
individuālās pasākumu programmas īstenošanā
Informācijas sniegšana mērķa grupas jaunietim par dalību projektā
Jaunieša atbilstības pārbaude projekta mērķa grupai
Mērķa grupas jaunieša profilēšana un mērķa grupas jaunieša
profilēšanas rezultātu analīze un tās aprakstīšana mērķa grupas
jaunieša kartē, mērķa grupas jaunieša konsultēšana
Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrāde
vai karjeras konsultācija:
individuālās pasākumu programmas izstrāde, ņemot vērā profilēšanas rezultātus un tās aprakstīšanu mērķa grupas jaunieša
kartē (tostarp mērķa grupas jaunietim piemērota mentora
piesaiste, konsultācijas ar speciālistiem un vienošanās ar
attiecīgajiem stratēģiskajiem partneriem par konkrētā jaunieša
iesaisti un konkrētām darbībām, aktivitātēm jaunieša individuālās
pasākumu programmas īstenošanai);
vienošanās sagatavošana par mērķa grupas jaunieša dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros
un abpusēja tās parakstīšana
9 stundas 1 jaunietim
vienu reizi*
Programmas vadītāja individuāls atbalsts mērķa grupas jaunietim
individuālās pasākumu programmas realizēšanā
Ne mazāk kā 4 stundas
mēnesī 1 jaunietim*
Individuālās pasākumu programmas īstenošanas pārraudzīšana: Pēc nepieciešamības
77
Aktivitāte Laiks attiecīgās
aktivitātes veikšanai
individuālo pasākumu programmu ieviešanas saskaņā ar sadarbības līgumā noteikto nodrošināšana;
mērķa grupas jaunieša progresa izvērtēšana;
mentoru darba pārraudzīšana un informācijas aprites par jaunieša progresu uzturēšana;
mentoru sniegto priekšlikumu jauniešu individuālo pasākumu programmu uzlabošanai izvērtēšana un nepieciešamo izmaiņu
veikšana;
sadarbības ar attiecīgajiem stratēģiskajiem partneriem uzturēšana
Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmes
uz jaunieti izvērtēšana un noslēguma ziņojuma par to sagatavošana
Pēc nepieciešamības
Grupu darba koordinēšana visiem vai vairākiem mērķa grupas
jauniešiem, nodrošinot mērķa grupas jaunieša iesaisti kolektīvās
aktivitātēs (piemēram, anonīmo alkoholiķu tikšanās, pašvaldības
aktīvo jauniešu projekta aktivitātes, kopīga ekskursija uz vietējo
uzņēmumu, tikšanās ar darba devējiem)
Pēc nepieciešamības
Pēcuzraudzība
pēc viena un pēc
sešiem mēnešiem pēc
jaunieša individuālās
pasākumu programmas
pabeigšanas**
* Saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikā102
noteikto
** saskaņā ar sadarbības līgumā noteikto
Programmas vadītājs savu darba laiku plāno atkarībā no tā, cik profilēšanas tiek veiktas mēneša
laikā, lai paredzētu laiku arī individuālo pasākumu programmu izstrādei un programmas realizācijas
pārraudzīšanai.
Maksimālais mērķa grupas jauniešu un viņu mentoru skaits, kuri būs programmas vadītāja pārziņā
vienlaikus, ir 10 mērķa grupas jaunieši un viņu mentori.
5.5. Programmas vadītāja statuss projektā un pašvaldībā
Programmas vadītājs pašvaldībā ir pakļauts atbildīgajai amatpersonai un savas kompetences
ietvaros sadarbojas ar citiem pašvaldības speciālistiem.
Programmas vadītājam ir jānodrošina informācijas apstrāde atbilstoši Fizisko personu datu
aizsardzības likumam.103
Programmas vadītājam ir jāsadarbojas ar pašvaldības speciālistiem starpinstitucionālās sadarbības
ietvaros.
102 Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Sociālā fonda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros 103 Fizisko personu datu aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=4042
78
6. MENTORA LOMA PROJEKTA „PROTI UN DARI!” ĪSTENOŠANĀ
6.1. Kas ir mentorings?
Termins mentorings tiek lietots, lai aprakstītu attiecības un sadarbību starp indivīdu ar mazāku
pieredzi un indivīdu ar lielāku pieredzi, kas kļūst par padomdevēju; pieaugušā uzraudzība par
iesācēju kādā jomā, lai veicinātu viņa profesionālo, akadēmisko vai personīgo attīstību.104
Mentoringa attiecību pamatā ir mentora zināšanas un pieredze, kas ļauj pieredzes pārņēmējam
apsvērt viņa rīcībā esošās iespējas, resursus un veicināt to izmantošanu konkrētas problēmas
risinājumam vai mērķa sasniegšanai.105
Mentorings ir attiecības, kuras var raksturot kā viens pret vienu, kur viens indivīds (mentors)
brīvprātīgi vai par samaksu ziedo savu laiku otra indivīda (mērķa grupas jaunieša) atbalstam un
uzmundrinājumam. Apmācāmajam (mērķa grupas jaunietim) tas parasti ir pārmaiņu laiks un
nozīmīgs dzīves periods. Mentorings ir attiecības, kurās valda savstarpēja uzticēšanās un abpusēja
cieņa, regulāra iesaistīto pušu mijiedarbība, kas balstītas uz mācīšanos un atbalstu, starp vienu
indivīdu, kurš dalās savās zināšanās, pieredzē un gudrībā, un otru indivīdu, kurš ir gatavs un gribošs
iegūt no šīs apmaiņas un bagātināt savu profesionalitāti vai personīgo attīstību.
Mentorings ir darbība, kas palīdz sasniegt attīstības mērķus:
mācīšana un konsultēšana;
trenēšana/sagatavošana/koučings; prasmju un saturīga brīvā laika pavadīšanas mācīšana.
Mentoringam raksturīgās iezīmes:
attīstīšana caur apmācībām, mācīšanos un atbalstīšanu;
jautāšanas tehniku izmantošana, lai veicinātu domāšanas procesus, kas palīdz saskatīt risinājumus un rīcību, nevis norādoša (direktīva) pieeja;
cilvēka kompetences attīstīšana, nevis atkarības radīšana no mentora;
vajadzību, motivācijas, vēlmju, prasmju un domāšanas procesu izzināšana, lai atbalstītu
patiesu un ilgtspējīgu pārmaiņu sekmēšanu;
cilvēka atbalstīšana atbilstošu mērķu izvirzīšanai un metožu noteikšanai, ar kurām novērtēt attīstību;
novērošana, klausīšanās un jautājumu uzdošana;
radošu paņēmienu un tehnikas pielietošana, piemēram, trenēšana, procesa virzīšana, konsultēšana un tīklošanās;
nepārtraukta atbalstīšana – nevērtēt cilvēku un viņa uzskatus, dzīvesveidu vai tieksmes;
pieredzes pārņēmēja iedrošināšana turpināt savu izaugsmi un kompetenču pilnveidi.
6.2. Mentoringa procesa attīstība
Mentoringa procesā iesaistītajiem ir jāapzinās, ka mentoringa attiecības tāpat kā jebkuras citas
attiecības un sadarbība virzās cauri vairākām stadijām un fāzēm, katrā mentors un pieredzes
pārņēmējs (mērķa grupas jaunietis) sastopas ar jauniem izaicinājumiem un attiecību dinamiku. Tas
jāņem vērā gan programmas vadītājam, gan mentoram, par to procesa gaitā var runāt arī ar mērķa
grupas jaunieti.
104 Donaldson, S. I., Ensher, E. A., & Grant-Vallone, E. J. (2000). Longitudinal examination of mentoring relationships
on organizational commitment and citizenship behavior. Journal of Career Development, 26, 233-249 105 Mentoringa kustības rokasgrāmata. www.intermin.fi/.../Mentoringa%20gr%20apskat%20visa../Mentoringa
%20gr%20apskat%20visa_latvian%20manual.pdf
79
25. attēls. Mentoringa procesa stadijas
7. tabula
Mentoringa procesa stadiju raksturojums106
A. Attiecību
veidošana
B. Mērķu
izvirzīšana
C. Darbošanās D. Nobeigums E. Virzīšanās
uz priekšu
Noskaidrot, vai
mentors un
pieredzes
pārņēmējs var
sadarboties
Mērķu
precizēšana
Abpusēja valdošo
uzskatu
izaicināšana
Pieredzes
pārņēmējs ir
sasniedzis lielu
daļu savu mērķu
Pārveidot
mentoringa
attiecības
draudzībā
Vērtību
precizēšana,
abpusējs respekts,
vienošanās par
nolūku un
sadarbības formu
Vidēju un
ilgtermiņa
mērķu
sasaistīšana ar
ikdienas rīcībām
Iedziļināšanās
jautājumos
Pieredzes
pārņēmējam ir
plāns un ieskats,
kā turpināt savu
izaugsmi
Turpināt
izmantot viens
otru ideju
pārbaudīšanai un
tīklošanās
nolūkiem
Vēlmju, lomu,
uzvedības
precizēšana,
personīgu atšķirību
noskaidrošana
Rīcības iespēju
apzināšana
radušām
problēmām
Abpusēja
mācīšanās,
pieredzes
pārņēmēja
uzmanīga
virzīšana mērķu
sasniegšanā
Pieredzes
pārņēmējs ir
pārliecināts par
sevi
Svešiniekiem
raksturīgās
barjeras
nolīdzināšana,
dialogs
Laika gaitā
pieredzes
pārņēmējs
uzņemas vadošo
lomu attiecībās un
mentoringa
procesā
Veiksmīga
noslēguma
plānošana,
panākumu
izvērtēšana un
atzīmēšana (nevis
procesa beigu
izstiepšana)
106 Avots: Resursi vadīšanai. Sadaļa „Kāds ir mentoringa process?”
Attiecību veidošana Mērķu
izvirzīšana/ precizēšana
Aktīvā darbošanās
Nobeigums Virzīšanās uz
priekšu
80
6.3. Mentora lomas, funkcijas un uzdevumi
Mentors ir audzinātājs, skolotājs, padomdevējs.107
Mērķa grupas jaunieša mentors ir pilngadīga persona, kura projekta ietvaros ir apguvusi
finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu un kura sniedz atbalstu mērķa grupas
jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā.
Mentors var pildīt vienu vai vairākas funkcijas un lomas. Katrai lomai ir pakārtoti noteikti
uzdevumi, kurus mijiedarbībā ar mentorējamo jaunieti mentoringa procesā mentors pilda.
Psihosociālā funkcija (ietver konsultanta lomu, uzticama drauga lomu u.c.).
Karjeras funkcija (koučs/treneris, skolotājs, darbaudzinātājs, supervizors/pārraugs,
atbalstītājs, iniciators, organizētājs u.c.).108
Mentora darbība nav tendēta uz vadīšanu. Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt pieredzes
pārņēmējam izmantot pašam savu gudrību.109
Mentora uzdevumi projektā „PROTI un DARI!”:
- veikt programmas vadītāja uzdotos pienākumus jaunieša individuālās pasākumu programmas
īstenošanā;
- palīdzēt programmas vadītājam organizēt jaunieša iesaisti viņa individuālajā pasākumu
programmā minētajos pasākumos;
- kontrolēt, kā jaunietis iesaistās individuālajā pasākumu programmā iekļautajās aktivitātēs;
- ja papildus nepieciešams, sniegt nepieciešamo informāciju jaunietim par aktivitātēm, kurās viņš
iesaistās saskaņā ar individuālo pasākumu programmu;
- var sniegt rekomendējošas norādes programmas vadītājam par jaunieša turpmākajām
aktivitātēm, kas iekļaujamas individuālo pasākumu programmā;
- ikdienā kontrolējot jaunieša iesaisti viņa individuālajā pasākumu programmā minētajos
pasākumos, izrādīt atbalstu, empātiju;
- ja nepieciešams un profesionālā kvalifikācija to atļauj, tieši piedalīties jaunieša individuālās
pasākumu programmas īstenošanā (lekcijas, grupu nodarbības, individuālā konsultēšana,
biblioterapijas pasākumi, kino terapijas pasākumi, mākslas terapijas pasākumi u.c.);
- nepieciešamības gadījumā aizvietot citu mentoru prombūtnes laikā;
- sadarboties ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām jaunieša individuālās
pasākumu programmas īstenošanā; - veikt sava darba uzskaiti darbā ar mērķa grupas jaunieti un sniegt atskaites programmas
vadītājam.
Katrs mentors ir pakļauts noteiktam programmas vadītājam. Mentoru mērķa grupas jaunietim
nosaka programmas vadītājs. Katram mentoram piešķir ne vairāk kā trīs mērķa grupas jauniešus.
107 Sast. Andersone I., Čerņavska I. Svešvārdu vārdnīca, Rīga: Avots, 2008 108 Noe, R. A. (1988). Women and mentoring: A review and research agenda. Academy of Management Review, 13(1),
65-78. 109 Mentoringa kustības rokasgrāmata. www.intermin.fi/.../Mentoringa%20gr%20apskat%20visa../Mentoringa
%20gr%20apskat%20visa_latvian%20manual.pdf
81
6.4. Mentora lomu un uzdevumu piemēri projektā „PROTI un DARI!”
8. tabula
Mentora lomu un uzdevumu piemēri
Mentora loma Galvenie uzdevumi
Treneris/
konsultants
Sniegt konsultācijas un ieteikumus, apmainīties idejām, sniegt atsauksmes,
dalīties informācijā, skaidrot un konsultēt; atklāt galvenos
problēmjautājumus, kas ietekmē panākumus; palīdzēt pieredzes pārņēmējam
noskaidrot galvenos iemeslus, kāpēc pilnveidošanās vispār ir vajadzīga,
sniegt atbalstu mērķu izvirzīšanā.
Draugs un
padomdevējs
Sniegt padomus jaunietim, pamatojoties uz viņa unikālajām vajadzībām, un
atbalstīt jaunieti personīgajā un profesionālajā izaugsmē.
Iedrošinātājs/
atbalstītājs
Iedrošināt jaunieti realizēt ieceres, sniegt informāciju par mācību un karjeras
veidošanas iespējām, atbalstīt personisko jautājumu risināšanā, kā arī
palīdzēt svarīgu lēmumu pieņemšanā un stratēģiju izstrādē.
Brokeris Piesaistīt resursus, lai palīdzētu jaunietim identificēt personīgās attīstības un
profesionālās izaugsmes iespējas un tās realizēt; dot padomus par karjeras
iespējām un alternatīvām; palīdzēt sameklēt piemērotus līdzekļus, ar kuru
palīdzību iespējama pieredzes pārņēmēja kvalifikācijas celšana.
Advokāts/aizstāvis Pārstāvēt un aizstāvēt (nepieciešamības gadījumā) jaunieša intereses; izteikt
jautājumus pieredzes pārņēmēja vietā tādos gadījumos, kad pats pieredzes
pārņēmējs ar tiem nespēj tikt galā.
Skolotājs Sniegt informāciju un modelēt jaunieša uzvedību, lai labāk saprastu, ko
jaunietis sagaida no mentoringa.
Sponsors Palīdzēt jaunietim „atvērt durvis” uz citiem resursiem, lai radītu iespējas
attīstīt savus talantus.
Līderis Palīdzēt jaunietim sasniegt to, ko jaunietis var, un veicināt jaunieša attīstību.
Starpnieks Palīdzēt pieredzes pārņēmējam paplašināt individuālo sakaru tīklu un
profesionālos kontaktus.
6.5. Vēlamās mērķa grupas jaunieša mentora kompetences un pieredze
Par mērķa grupas jaunieša mentoru projektā var būt tikai persona, kura projekta ietvaros ir apguvusi
JSPA organizēto mācību programmu.
Mentoram vēlama pieredze kādā no šādām jomām:
mentora pieredze;
invalīda asistenta vai ģimenes asistenta darba pieredze; darbaudzinātāja darba pieredze; pieredze brīvprātīgajā darbā; pieredze darbā ar bērniem un jauniešiem; pieredze darbā ar sociālās atstumtības riska grupu jauniešiem;
82
kādas praktiskas kompetences, kas varētu būt par pamatu, lai šo pieredzi, zināšanas un/vai
prasmes nodotu mērķa grupas jaunietim.
Mentoram vēlama kompetence šādās jomās:
drošas vides mentoringa attiecībām veidošana;
profesionālā tēla veidošana un demonstrēšana; efektīvas komunikācijas veidošana (jautājumu uzdošanas un klausīšanās prasmes); izaugsmes veicināšana; plānošana un atbildība.110
26. attēls Mentoram vēlamās kompetences111
Vēlams, lai mērķa grupas jaunieša mentoram piemistu šādas spējas:
labas saskarsmes spējas; spēja veidot uzticamas un vienlīdzīgas attiecības; spēja sadarboties ar jaunieti; spēja būt kreatīvam un radošam; spēja būt kārtīgam un organizētam; spēja būt elastīgam, it īpaši sniedzot individuālo atbalstu jaunietim; spēja sastrādāties ar citiem profesionāļiem; spēja būt tolerantam pret jaunieša problēmām, nepaužot negatīvu attieksmi;
spēja demonstrēt saprātīgus uzskatus, domas, spriedumus; prasme aizstāvēt savas vērtības un uzskatus par dzīvi.
Mentoram nepieciešamās personiskās īpašības: atvērtība, atklātība, ieinteresētība, empātija,
profesionalitāte, vienlīdzības izjūta, prasme kritiski vērtēt, prasme klausīties, prasme uzmundrināt,
motivēt un atbalstīt.
110 Mentoring Core Competencies. http://www.iicandm.org/mentoring/mentoring-core-competencies/ 111 Research Mentoring. https://mentoringresources.ictr.wisc.edu/MentorsSettingUpSuccess
Profesionālās/personiskās attīstības veicināšana
Izpratnes novērtēšana, kalibrēšana
Objektivitātes, taisnīguma un iekļaušanas veicināšana
Neatkarības veicināšana
Skaidras savstarpējās ekspektācijas
Efektīvas komunikācijas veidošana un uzturēšana
83
6.6. Mentora izvēles principi
Mentors pēc dažādiem rādītājiem var būt gan tuvu atbilstīgs mentorējamajam jaunietim, gan
atšķirīgs pēc dzimuma un vecuma, pēc etniskās izcelsmes, pēc reliģiskās piederības, pēc sociāli
ekonomiskā stāvokļa, pēc invaliditātes statusa esamības/neesamības, pēc studiju vai profesionālās
jomas, pēc interesēm un citiem kritērijiem.112
6.6.1. Mentoru atlases un izvēles principi
Kompetence.
Pieredze.
Motivācija.
Atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 un 72. pantā norādītajām prasībām un atbildībai
pasākumu organizatoriem113
.
Fiziskā un garīgā veselība. Personības briedums. Atkarību neesamība/esamība.
Laiks, ko var veltīt jaunietim. Hobiji un/vai profesija, kas būtu vērtīgs resurss mērķa grupas jauniešu resocializācijā.
Piesardzīgi un ar rūpību jāizvēlas mentors jaunietim, ja:
mentorējamais jaunietis ir cietis no fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības; mentorējamais jaunietis ir bijis cilvēktirdzniecības upuris; mentorējamajam jaunietim ir garīgās veselības traucējumi;
mentorējamajam jaunietim ir atkarības problēmas; mentorējamais jaunietis ir ar delinkventu uzvedību un augstu recidīva risku.
Faktori, kas var ietekmēt mentora un mentorējamā jaunieša sadarbību:
radniecība; dzimums;
vecums;
reliģiskā piederība; pozitīva/negatīva iepriekšējās sadarbības pieredze; stereotipi vai aizspriedumi;
stigmatizācijas pieredze; pozitīva vai negatīva attieksme vai nepatika pret konkrēto personu;
pozitīvas/negatīvas ekspektācijas u.c.
6.6.2. Dažāda vecuma mentoru un jauniešu attiecību pozitīvie un negatīvie aspekti
Pamatprincips, ko mentors jaunietis izmanto savā darbā un kas padara viņa lomu mērķa grupas
jaunieša rehabilitācijas procesā tik nozīmīgu, ir darbs pēc principa „līdzīgs – līdzīgam”.
Pamatmērķis un vienlaikus pamatmetode, ar kuru viņš strādā, ir dalīšanās ar personīgo pieredzi,
prasmēm. Tāpēc ir svarīgi, lai mentoram jaunietim ir pietiekamas sociālās un dzīves prasmes, kā arī,
ja mentoram jaunietim iepriekš ir bijusi destruktīva pieredze, pozitīva resocializācijas pieredze, ar
ko viņš spētu dalīties darbā ar mērķa grupas jaunieti.
112 Blake-Beard, S. D. (1999). The costs of living as an outsider within: An analysis of the mentoring relationships and
career success of Black and White women in the corporate sector. Journal of Career Development, 26, 21-36. 113 Bērnu tiesību aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=49096
84
9. tabula
Pozitīvie un negatīvie aspekti, mentoram jaunietim strādājot ar mērķa grupas jaunieti
Ieguvumi, mentoram jaunietim strādājot ar
mērķa grupas jaunieti
Trūkumi, mentoram jaunietim strādājot ar
mērķa grupas jaunieti
Mērķa grupas jaunietis iegūst pieredzi, kā
veiksmīgi savstarpēji sadarboties un veidot
attiecības vienādā līmenī
Var zust robežas starp mentoru jaunieti un
mērķa grupas jaunieti un veidoties
neformālas, tuvas attiecības
Mērķa grupas jaunietis iegūst pieredzi, kā
veiksmīgi sasniegt savus mērķus
Mērķa grupas jaunietis var mēģināt atdarināt
mentora jaunieša rīcību
Mērķa grupas jaunietis iegūst atbalstu,
sapratni
Ja mērķa grupas jaunietim ir atkarības
problēmas, var rasties atkarība no šādām
attiecībām un nespēja patstāvīgi tikt galā ar
savām dzīves problēmām
Mērķa grupas jaunietim ceļas pašapziņa,
labsajūta, apmierinātība un morāle, kā arī ir
skaidrāks fokuss
Ja mentors jaunietis nav pietiekami iekšēji
nobriedis un iepriekš pats ir bijis līdzīgs
mērķa grupas jaunietim, viņš var neapzināti
vedināt mērķa grupas jaunieti pieņemt sociāli
nevēlamas vērtības, domas, spriedumus,
lēmumus, rīcību
Uzlabojas mērķa grupas jaunieša zināšanas un prasmes, tostarp plānošanas prasmes
Ja mentoram jaunietim pašam nav savu
iekšējo robežu, tad grūti būs disciplinēt,
“ielikt rāmī” mērķa grupas jaunieti, lai viņš
spētu ievērot noteikumus
Uzlabojas mērķa grupas jaunieša
komunikācijas prasmes
Ja mentoram jaunietim pašam nav
pietiekamas dzīves prasmes, pieredzes,
varētu būt apgrūtināti ko iemācīt mērķa
grupas jaunietim
Pamatprincips, ko mentors seniors izmanto savā darbā un kas padara viņa lomu mērķa grupas
jaunieša rehabilitācijas procesā tik nozīmīgu, ir dalīšanās ar personīgo pieredzi, prasmēm,
zināšanām, lai mērķa grupas jaunietis pats izprastu lietas, attīstītos un virzītos uz attīstību.
10. tabula
Pozitīvie un negatīvie aspekti, mentoram senioram strādājot ar mērķa grupas jaunieti
Ieguvumi, mentoram senioram strādājot ar
mērķa grupas jaunieti
Trūkumi, mentoram senioram strādājot ar
mērķa grupas jaunieti
Mērķa grupas jaunietis iegūst pieredzi, kā
veiksmīgi savstarpēji sadarboties un veidot
attiecības ar vecākiem cilvēkiem
Var rasties elitārisms
Mērķa grupas jaunietis iegūst pieredzi, kā
veiksmīgi sasniegt savus mērķus
Mērķa grupas jaunietis var sajusties
savādāks, citādāks, nesaprasts, izstumts
Mērķa grupas jaunietis iegūst atbalstu,
sapratni, ceļas pašapziņa, labsajūta,
apmierinātība un morāle, kā arī ir skaidrāks
fokuss
Ja mērķa grupas jaunietim ir atkarības
problēmas, tad var rasties atkarība no šādām
attiecībām un nespēja patstāvīgi tikt galā ar
savām dzīves problēmām
Uzlabojas mērķa grupas jaunieša zināšanas un prasmes, tostarp plānošanas prasmes,
mērķa grupas jaunietis kļūst disciplinētāks,
ievēro laika rāmjus un robežas
Mērķa grupas jaunietis var veidot dažādas
manipulācijas, lai sasniegtu sev vēlamo; arī
mentors seniors var kļūt manipulators, lai
sasniegtu konkrētus mērķa grupas jaunieša
85
Ieguvumi, mentoram senioram strādājot ar
mērķa grupas jaunieti
Trūkumi, mentoram senioram strādājot ar
mērķa grupas jaunieti
rezultātus
Uzlabojas mērķa grupas jaunieša prasmes komunicēt ar vecākiem cilvēkiem
Mērķa grupas jaunietis jau no paša sākuma
var nepieņemt mentoru senioru, ja sajutīs, ka
mentors seniors ir pilnīgi citādāks nekā viņš
pats vai atgādinās jaunietim kādu seniora
vecuma personu, pret kuras norādījumiem,
kontroles reiz ir jutis pretestību
Mērķa grupas jaunietis iemācās lietas paveikt
patstāvīgi
Ja mentoram senioram pašam nav savu
iekšējo robežu, tad grūti būs disciplinēt,
“ielikt rāmī” mērķa grupas jaunieti, lai viņš
spētu ievērot noteikumus
Mentors seniors var iedrošināt mērķa grupas
jaunieti turpināt savu izaugsmi un
kompetenču pilnveidi
Pamatprincips, ko mentors pieaugušais izmanto savā darbā un kas padara viņa lomu mērķa grupas
jaunieša rehabilitācijas procesā tik nozīmīgu, ir darbs pēc principa „pieaugušais – bērns”, jo bieži
vien mentors pieaugušais var būt mērķa grupas jaunieša vecāku gados. Ja mērķa grupas jaunietim ar
viņa vecākiem būs destruktīvas, konfliktējošas attiecības, tad tas projektīvi var atspoguļoties
mentora pieaugušā un mērķa grupas jaunieša attiecībās. Mentors pieaugušais dalās ar personīgo
pieredzi, prasmēm, vērtībām, dzīves nostāju, lai mērķa grupas jaunietis pats izprastu lietas, attīstītos
un virzītos uz attīstību.
11. tabula
Pozitīvie un negatīvie aspekti, mentoram pieaugušajam strādājot ar mērķa grupas jaunieti
Ieguvumi, mentoram pieaugušajam strādājot
ar mērķa grupas jaunieti
Trūkumi, mentoram pieaugušajam strādājot
ar mērķa grupas jaunieti
Mērķa grupas jaunietis iegūst pieredzi, kā
veiksmīgi savstarpēji sadarboties un veidot
attiecības ar pieaugušajiem, iespējams,
paralēli var uzlaboties viņa attiecības ar
vecākiem
Mērķa grupas jaunietis var sajusties
savādāks, citādāks, nesaprasts, izstumts, jo
mentors pieaugušais var atgādināt viņa
vecākus vai kādu no tiem
Mērķa grupas jaunietis iegūst pieredzi, kā
veiksmīgi sasniegt savus mērķus
Ja mērķa grupas jaunietim ir atkarības
problēmas, tad var rasties atkarība no šādām
attiecībām un nespēja patstāvīgi tikt galā ar
savām dzīves problēmām
Mērķa grupas jaunietis iegūst atbalstu,
sapratni, ceļas pašapziņa, labsajūta,
apmierinātība un morāle, kā arī ir skaidrāks
fokuss
Mērķa grupas jaunietis var veidot dažādas
manipulācijas, lai sasniegtu sev vēlamo. Arī
mentors pieaugušais var kļūt manipulators,
lai sasniegtu konkrētus mērķa grupas
jaunieša rezultātus
Uzlabojas mērķa grupas jaunieša zināšanas
un prasmes, tostarp plānošanas prasmes,
mērķa grupas jaunietis kļūst disciplinētāks,
ievēro laika rāmjus un robežas
Mērķa grupas jaunietis var veidot
hierarhiskas attiecības ar mentoru pieaugušo
Uzlabojas mērķa grupas jaunieša prasmes cieņpilni komunicēt ar pieaugušajiem
Ja mentoram pieaugušajam pašam nav savu
iekšējo robežu, tad grūti būs disciplinēt,
“ielikt rāmī” mērķa grupas jaunieti, lai viņš
spētu ievērot noteikumus
86
6.7. Mentora rekomendējamā slodze
Saskaņā ar „Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Eiropas
Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa
„Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā”
ietvaros”114
mentoram ir jāsniedz vienam mērķa grupas jaunietim individuāls atbalsts ne mazāk kā
20 stundas mēnesī.
Katram mentoram piešķir ne vairāk kā trīs mērķa grupas jauniešus.
Nosakot mentora slodzi, jāņem vērā:
jaunieša fiziskā veselība; jaunieša garīgā veselība; invaliditātes grupas esamība/neesamība;
prognozējamās invaliditātes iespējamība;
atkarību esamība/neesamība;
riska uzvedība (deviance, delinkvence, agresija/vardarbība); sodāmības esamība/neesamība;
atbalsta tīklojuma esamība/neesamība (ģimene, radi, draugi, atbalsta personāls, atbalsta
persona);
jaunieša rīcībā esošie resursi; jaunieša motivācija; individuālās pasākumu programmas komplicētība u.c.
Mentora sadarbība ar programmas vadītāju un jaunieti ietver:
līdzdarbību mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas veidošanā un īstenošanā;
sekošanu līdzi mērķa grupas jaunieša izaugsmei, palīdzot viņam sasniegt individuālajā
pasākumu programmā noteiktos attīstības mērķus;
atbalsta sniegšana mērķa grupas jaunietim savas kompetences ietvaros, akcentējot uz karjeras
veicināšanu orientētu mentoringu; 115
konsultēšanos pie individuālās pasākumu programmas vadītāja par neskaidriem jautājumiem,
grūtībām, riskiem;
līdzdarbošanos individuālās pasākumu programmas kvalitātes izvērtēšanā un priekšlikumu
sniegšanu individuālās pasākumu programmas uzlabošanai, nepieciešamo korekciju
rekomendēšanu;
regulāru atskaišu par sadarbību ar jaunieti individuālās pasākumu programmas realizācijas
kontekstā sagatavošanu un iesniegšanu.
6.8. Mentora statuss projektā un pašvaldībā
Mentors ir funkcionāli pakļauts programmas vadītājam.
114 Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Sociālā fonda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros 115Career-focused mentoring for youth: THE WHAT, WHY, AND HOW. http://www.moyak.com/papers/mentoring-
youth.pdf
87
7. MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA PROFILĒŠANA UN DALĪJUMS
ATBALSTA GRUPĀS PROJEKTĀ „PROTI UN DARI!”
Mērķa grupas jaunieša profilēšana116
– mērķa grupas jaunieša sākotnējā izpēte, kas ietver
padziļinātu sociālpsiholoģisko un ekonomisko problēmu izpēti, jaunieša izglītības, darba, brīvā
laika, sabiedriskās darbības, iepriekšējās pieredzes un esošo prasmju apzināšanu, personības izpēti,
interešu un prasmju attīstības vajadzību apzināšanu.
Pirms mērķa grupas jaunieša profilēšanas ir nepieciešams veikt jaunieša datu pārbaudi un jaunieša
atbilstības identificēšanu un pamatošanu atbilstoši projekta „PROTI un DARI!” mērķa grupas
kategorijām. Pēc tam veicama mērķa grupas jaunieša profilēšana: 1) pamata individuālā profilēšana,
lai noskaidrotu mērķa grupas jaunieša turpmākās aktivitātes Jauniešu garantijas ietvaros un iegūtu
pamatinformāciju par konkrēto jaunieti; 2) virzība uz VIAA vai NVA vai 3) padziļinātā individuālā
profilēšana, lai iegūtu precīzāku informāciju par problēmas cēloņiem un to izteiktību un izstrādātu
mērķētākus atbalsta pasākumus un individuālo pasākumu kopējo programmu.
27. attēls. Pārskats par mērķa grupas jaunieša profilēšanas mērķi, soļiem un rezultātu
116Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
1. JAUNIEŠA IESNIEGUMS UN ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE
Jaunieša atbilstības identificēšana un pamatošana atbilstoši projekta „PROTI un DARI!”
mērķa grupas kategorijām
Atbilst Neatbilst
2. PAMATA PROFILĒŠANA
Turpmākās iesaistes Jauniešu garantijā noteikšana
Noraidījuma dalībai projektā
pamatošana un citu
pašvaldībā pieejamo atbalsta
iespēju piedāvāšana VIAA
Izglītības
pasākumi
NVA
Apmācību vai
nodarbinātības
pasākumi
„PROTI
un
DARI!”
3. PADZIĻINĀTĀ PROFILĒŠANA
Mērķa grupas jaunieša padziļinātās individuālās
profilēšanas veikšana un individuālās pasākumu
programmas izstrāde
Informācijas sniegšana,
karjeras ievirzes un citu
papildu konsultāciju
nodrošināšana
88
7.1. Jaunieša iesaistīšana un atbilstības mērķa grupai pārbaude
Uzrunājot mērķa grupas jaunieti, ir svarīgi paskaidrot līdzdalību projektā „PROTI un DARI!”,
pārliecinot mērķa grupas jaunieti par viņa spējām, par ticību viņam – nemaldinot, nepasniedzot
mērķa grupas jaunieša lomu kā vienkāršu un maznozīmīgu, bet arī nebaidot ar ilgumu, intensitāti,
formalitātēm. Jāsniedz informācija par atbilstības pārbaudes neizbēgamību, atgādinot par
alternatīvām, ja rezultāts būs neatbilstošs. Praksē programmas vadītājs vai personas, kas uzrunā
jaunieti iesaistīties projektā, sarunas gaitā var parādīt jaunietim dažas nekārdinošas alternatīvas
iepretim projektā prognozējamam rezultātam. (“Tu taču negribēsi...”, “Lai nu kurš no tādas iespējas
atteiktos, bet ne jau tu ar saviem resursiem...”, “un parunā ar X (draugu), ja tu nāksi, viņš arī
gribēs...” (vai otrādi)). Svarīgi likt jaunietim noticēt, ka viņš ir nozīmīgs savai pašvaldībai, ka ar
viņu rēķinās (bez pārmetumiem un morāles).
Individuālā jaunieša mērķa grupas profilēšana ir jāsāk ar jaunieša atbilstības identificēšanu un
pamatošanu atbilstoši projekta „PROTI un DARI!” mērķa grupas kategorijām. Darbs ar jaunieti
sākas ar jaunieša iesniegumu (veidlapa „Jaunieša iesniegums” skatīt pielikumu Nr.1) par iespēju
iesaistīt viņu Eiropas Savienības fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas
„Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET
jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas
ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta „PROTI un DARI!”
atbalsta pasākumos. Iesniegumā jaunietis apliecina, ka nav skolēns/students, neapgūst arodu pie
amata meistara, nestrādā algotu darbu un nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks, kā arī atļauj izmantot
savus personas datus, lai pārbaudītu atbilstību projekta mērķa grupai. Ja jaunietis ir nepilngadīgs vai
atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, tad iesniegumu paraksta arī jaunieša likumiskais
pārstāvis (vecāks, aizbildnis vai aizgādnis). Kopā ar iesniegumu programmas vadītājs ar jaunieša
atļauju var iegūt arī jaunieša dzimšanas apliecības, personas apliecības vai pases kopiju. Uz
iesnieguma pamata programmas vadītājs veic jaunieša atbilstības pārbaudi un noskaidro, vai
jaunietis atbilst mērķa grupai.
28. attēls. Kārtība, kā ar jaunieti tiek sākts darbs projektā „PROTI un DARI!”
Informāciju par jaunieti var iegūt dokumentos, datu bāzēs, kā arī intervējot pašu jaunieti. Intervijā
var precizēt un iegūt datu avotos pieejamās informācijas skaidrojumu.
Jaunietis brīvprātīgi uzraksta iesniegumu pašvaldības vadītājam
vai par projektu atbildīgajai
amatpersonai pašvaldībā
Programmas vadītājs veic jaunieša
atbilstības pārbaudi un noskaidro, vai jaunietis formāli atbilst mērķa
grupai
Ja jaunietis atbilst mērķa grupai,
programmas vadītājs sāk pamata
profilēšanu. Ja neatbilst mērķa grupai, programmas vadītājs paskaidro noraidījuma iemeslus un piedāvā
citas iespējas pašvaldībā.
89
12. tabula
Piemēri jauniešu atbilstības mērķa grupai pārbaudei
Jaunietis Atbilstība projekta
mērķa grupai
Olga (28 g.). Kad viņai vajadzēja sākt skolas gaitas, viņas māte (tēva
nebija) kaut kā meiteni iekārtoja speciālajā internātskolā, lai bērns būtu
“pie vietas”. Tagad Olga viena audzina piecus gadus vecu meitiņu, grib
iemācīt pašu labāko, bet pašai ir sajūta, ka pietrūkst “ko dot”.
Neskatoties uz nepilnīgajām zināšanām, sieviete iestājās vakarskolā, lai
iegūtu vidējo izglītību. Ir grūti, jo pamatizglītība iegūta pēc atvieglotas
programmas, tomēr neatlaidība un mērķtiecība palīdz.
Neatbilst, jo mācās
vakarskolā.
Linda (19 g.) ieguvusi fotogrāfa profesiju arodskolā. Pašai nepieder
nepieciešamā tehnika. Māte uzskata, ka fotogrāfs nav nekāda
specialitāte, bet Linda visu pasauli „redz ierāmētu bilžu rāmītī”.
Diemžēl meitenei nav pat iespējas patstāvīgi patrenēties. Meklējusi
darbu, atbildes nesaņēmusi, meklējumus neturpina. Ir reģistrējusies
NVA kā darba meklētāja.
Atbilst, jo nemācās,
nestrādā, neapgūst arodu
pie amata meistara un
nav reģistrējusies NVA
kā bezdarbniece.
Eduards (15 g.), krieviski runājošs romu tautības 4. klases skolēns.
Skola iesniegusi prasību augstākā instancē, lai puisi izslēgtu no skolas.
Pamatojums – pastāvīga necieņa pret skolotāju un huligānisms, ilgstoši
uzvedības traucējumi.
Neatbilst, jo vēl formāli
atrodas izglītības iestādē.
Ja jaunietis neatbilst mērķa grupai, programmas, atbildot uz jaunieša iesniegumu, paskaidro
noraidījuma iemeslus un piedāvā citas atbalsta iespējas pašvaldībā. Programmas vadītājam būtu
vēlams paturēt projekta „PROTI un DARI!” redzeslokā arī tos jauniešus, kas konkrētajā brīdī
dažādu apsvērumu dēļ neatbilst mērķa grupas jaunieša statusam, jo ir iespējams, ka šo jauniešu
dzīvē var notikt pārmaiņas un viņi var kļūt par projekta mērķa grupu nākotnē. Arī to jauniešu, kas
neatbilst mērķa grupai, iesniegumus jāsaglabā projekta lietvedībā, lai vēlāk būtu iespējam veikt
projektā iesaistīto jauniešu uzskaiti un konstatēt izplatītākos noraidījuma iemeslus, kā arī izvērtēt
mērķa grupas paplašināšanas nepieciešamību.
Ja jaunietis atbilst mērķa grupai, programmas vadītājs sāk pamata profilēšanu, lai iegūtu
pamatinformāciju par konkrēto jaunieti un noskaidrotu mērķa grupas jaunieša turpmākās aktivitātes
Jauniešu garantijas ietvaros.
Jaunieša pamata profilēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk kopš brīža, kad jaunietis ir iesniedzis
iesniegumu par dalību projektā. Programmas vadītājam, mentoram vai stratēģiskajiem
partneriem jāuztur komunikācija ar jaunieti un jāskaidro viņam, ka gadījumā, ja profilēšana
netika sākta uzreiz, tā tiks izdarīta pēc iespējas ātrāk.
90
7.2. Pamata profilēšana
7.2.1. Pamata profilēšanas mērķis un metodika
Pamata profilēšanu veic programmas vadītājs. Viena jaunieša profilēšanai un individuālās
pasākumu programmas izstrādei projekta ietvaros paredzētas deviņas stundas.
Informāciju par jaunieti var iegūt no dokumentiem, datu bāzēm, kā arī intervējot pašu jaunieti
(intervēšanas metodika aprakstīta šo vadlīniju turpinājumā). Interviju veic programmas vadītājs.
Intervijas veikšanai izstrādāta veidlapa („Pamata profilēšanas veidlapa”, skatīt Pielikumu Nr.2), kas
palīdz akcentēt intervijā iegūtās informācijas profilējošos uzdevumus. Programmas vadītājs,
izmantojot motivējošās intervēšanas metodiku, veic pamata profilēšanas veidlapas aizpildīšanu
atbilstoši veidlapā sniegtajām norādēm.
7.2.2. Pamata profilēšanas uzdevumi:
vispārīgas informācijas par mērķa grupas jaunieti iegūšana;
jaunieša izglītības vajadzību un iespēju izvērtējums;
jaunieša nodarbinātības vajadzību un iespēju izvērtējums;
jaunieša sabiedriskās darbības iepriekšējās pieredzes un iespēju izvērtējums;
personības pamatfaktoru izvērtējums;
ierobežojošo un riska faktoru noteikšana;
padziļinātās individuālās profilēšanas nepieciešamības noteikšana;
noskaidrotas mērķa grupas jaunieša turpmākās aktivitātes Jauniešu garantijas ietvaros.
7.2.3. Turpmākās iesaistes Jauniešu garantijā noteikšanas metodika pēc pamata profilēšanas
pabeigšanas
Programmas vadītāja pienākums pamata profilēšanas gaitā, balstoties uz katra atsevišķā mērķa
grupas jaunieša specifisko situāciju un indivīda personības iezīmēm, izvērtēt, kas konkrētajam
jaunietim ir vajadzīgs un kas būtu piemērotākais Jauniešu garantijā, ņemot vērā divus filtrējošos
jautājumus:
vai jaunietis atbilst, spēs un grib iesaistīties VIAA īstenotajā Jauniešu garantijas pasākumā
„Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”
(sīkāk par šo programmu aprakstīts šo vadlīniju sadaļā par Jauniešu garantijas īstenošanu
Latvijā);
vai jaunietis atbilst, spēs un grib iesaistīties kādā no aktivitātēm NVA īstenotajā Jauniešu
garantijas pasākumā „Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu
bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai” (sīkāk par šo programmu aprakstīts šo vadlīniju
sadaļā par Jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā).
Ja programmas vadītājs pēc jaunieša pamata profilēšanas rezultātiem secina, ka atbildes uz
iepriekš minētajiem jautājumiem ir apstiprinošas, jaunietis tiek novirzīts uz NVA piedāvātajām
aktivitātēm Jauniešu garantijas ietvaros vai arī uz VIAA piedāvātajām izglītības programmām
Jauniešu garantijas ietvaros.
Ja programmas vadītājs pēc jaunieša pamata profilēšanas rezultātiem secina, ka atbildes uz
iepriekš minētajiem jautājumiem ir noliedzošas vai nav viennozīmīgas, jaunietim nepieciešama
padziļinātā profilēšana un jāturpina atbalsta sniegšana „PROTI un DARI!” ietvaros.
Pamata profilēšanas rezultātā programmas vadītājs un jaunietis ir pieņēmuši lēmumu par turpmāko
jaunieša iesaisti Jauniešu garantijas pasākumos. Situācijā, kad jaunietim nav piemērotas NVA un
91
VIAA Jauniešu garantijas ietvaros sniegtās atbalsta iespējas (neatbilst VIAA vai NVA projekta
mērķa grupai vai ir citi objektīvi iemesli, kāpēc nevar vai nevēlas iesaistīties) un jaunietis varētu
turpināt iesaisti „PROTI un DARI!” atbalsta pasākumos, ir jāveic jaunieša padziļinātā individuālā
profilēšana.
Ja pēc pamata profilēšanas mērķa grupas jaunietis tiek novirzīts uz VIAA vai NVA Jauniešu
garantijas projektiem, tad atbilstoši MK noteikumiem Nr. 385117
pašvaldība vai pašvaldību
apvienība sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz Jaunatnes starptautisko programmu
aģentūrai pārskatu par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem, pievienojot atbalstāmo
darbību un sasniegto rezultātu pamatojošus dokumentus:
mērķa grupas jaunieša iesnieguma kopiju, ar ko viņš apliecina atbilstību projekta mērķa grupai (ja mērķa grupas jaunietis ir nepilngadīgs, iesniegumu paraksta viens no vecākiem,
aizbildnis vai aizgādnis);
mērķa grupas jaunieša kartes kopiju, kurā ietverta profilēšanas laikā iegūtā informācija, apliecinot arī jaunieša atbilstību mērķa grupai;
noslēguma ziņojumu par mērķa grupas jaunieša iesaisti projektā, ja viņš iesaistījies kādā no Valsts izglītības attīstības aģentūras vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem
Jauniešu garantijas projektu pasākumiem, norādot iesaistes datumu.
7.2.4. Atbalsta grupu iedalījums pēc pamata profilēšanas
29. attēls. Atbalsta grupu iedalījums pēc pamata profilēšanas
7.2.5. Pamata profilēšanas piemēri
13. tabula
Pamata profilēšanas piemēri un rezultāti
Jaunieša raksturojums Jaunieša turpmākā iesaiste
Jauniešu garantijā
Evija (24 g.) ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā, pusotru
gadu strādājusi privāta uzņēmuma personāldaļā. Kad finansiālu
grūtību dēļ vadība uzteikusi darbu, meitene jutusies atvieglota,
jo darbs nav paticis, nav arī atbildis iegūtajai izglītībai.
jauniete novirzīta uz
NVA piedāvātajām
aktivitātēm Jauniešu
garantijas ietvaros
117 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā ((prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
Atbalsta grupu iedalījums pēc pamata profilēšanas
Jaunietis novirzīts uz VIAA piedāvātajām izglītības
programmām Jauniešu garantijas ietvaros
Jaunietis novirzīts uz NVA piedāvātajām aktivitātēm Jauniešu garantijas ietvaros
Jaunietim nepieciešama padziļinātā profilēšana un jāturpina atbalsta sniegšana „PROTI un DARI!” ietvaros
92
Atgriezusies laukos pie mammas. Izvairās satikties ar
bijušajiem skolas biedriem, jo klasē uzskatīta par talantīgu
meiteni ar spējām matemātikā. Tagad jūtas neveiksminiece, jo
citas vienaudzes jau precējušās, citas turpina studijas, dažas
strādā nopietnos uzņēmumos. Uz Evijas sūtītajiem CV nav pat
atbilžu.
konsultācijas NVA
Didzis (22 g.), dzirdes invalīds kopš dzimšanas. Beidzis
speciālo vidusskolu, ieguvis galdnieka profesiju, bet aizrāvies
ar programmēšanu. Tālāk nav mācījies, jo vecāki to neveicina,
arī finansiāli neatbalsta. Puisim grūtības komunicēt bez
asistenta. Viņš arī nezina, kur un kā var saņemt palīdzību, lai
iegūtu izglītību. Didzim ir invalīda pensija, bet viņš varētu
programmēt, veidot mājas lapas u.tml., ja spētu atrast
darbavietu. Viņš labprāt arī studētu IT nozarē, kad būtu
finansiāli neatkarīgs.
asistenta pakalpojuma
iegūšana (par pašvaldības
līdzekļiem)
jaunietis novirzīts uz
VIAA piedāvātajām
izglītības programmām
Jauniešu garantijas
ietvaros
Alīna (22 g.) pēc vidusskolas ar vecāku finansiālu atbalstu
mācījusies par manikīri. Darbu nav atradusi. Tagad plāno, kā
tikt pie augstākas kvalifikācijas (gēla nagu likšana). Gribētu
atvērt savu biznesu, paralēli mācoties dažādus
skaistumkopšanas paņēmienus. Pašlaik neko nedara, jo nav
naudas.
jauniete novirzīta uz
NVA piedāvātajām
aktivitātēm Jauniešu
garantijas ietvaros konsultācijas NVA
Pāvels (17 g.) pirms gada pabeidzis pamatskolu (9. kl.). Nav
spējis izlemt, kur tālāk mācīties. Nolēmis pastrādāt un tad
izdomāt, ko darīt tālāk. Vasarā strādājis celtniecībā kopā ar
tēvu. Rudenim iestājoties, darbs aukstumā un mitrumā nav
paticis, un puisis izdomājis, ka patstāvīgi uzlabos savas
zināšanas, lai nākamgad iestātos koledžā. Vēl nav izlēmis, kādā
nozarē, varbūt saistībā ar auto remontu. Puisis nav pieradis
mērķtiecīgi plānot laiku, arī mācīšanās process vienatnē
neizdodas. Gads paiet ātri, darbošanās internetā „apēd” stundas
un mēnešus. Pienākot jaunam rudenim, lēmums par koledžu vēl
nav pieņemts, nekas īsti nav noskaidrots. Vecāki, pārnākot no
darba, pārmet jaunietim bezdarbību. Lai izvairītos no strīdiem,
vakarus puisis dīki pavada pie draugiem, „runājot par dzīvi”.
Pāvels nav īpaši centīgs. Viņam nav kaitīgu ieradumu (pa retam
ar draugiem uzsmēķē). Viņš labprāt iesaistītos kādās darbībās,
ja vien zinātu, kur un kā.
jaunietim nepieciešama
padziļinātā individuālā
profilēšana un jāturpina
atbalsta sniegšana
„PROTI un DARI!”
ietvaros
7.3. Padziļinātā profilēšana
7.3.1. Padziļinātās profilēšanas mērķis un metodika
Mērķa grupas jaunieša padziļinātā profilēšana ir saistīta ar mērķa grupas jaunieša izglītības, darba
un sabiedriskās darbības iepriekšējās pieredzes apzināšanu, interešu un brīvā laika pavadīšanas
veidu noskaidrošanu, personības izpēti, esošo prasmju, kā arī papildu nepieciešamo prasmju
apzināšanu, padziļinātu sociālpsiholoģisko un ekonomisko problēmu izpēti, riska faktoru
noteikšanu (sociālā vide, atkarības) un citu faktoru identificēšanu, lai noteiktu katram jaunietim
piemērotāko atbalstu projekta „PROTI un DARI!” ietvaros un izstrādātu katram jaunietim
individuālu atbalsta pasākumu programmu.
93
Padziļinātā mērķa grupas jaunieša profilēšana veicama pēc pamata profilēšanas, lai iegūtu precīzāku
informāciju par problēmas cēloņiem un to izteiktību un piemērotu mērķētākus atbalsta pasākumus
un individuālo pasākumu kopējo programmu projekta „PROTI un DARI!” ietvaros. Jaunieša
padziļinātājā profilēšanā būtiski ir iegūt informāciju par jaunieti, viņa dzīves apstākļiem, resursiem,
esošajām prasmēm, vēlmēm u.c. aspektiem, kas ir būtiski, lai izvērtētu gan viņa vajadzības, gan
iespējas iesaistīties projekta „PROTI un DARI!” aktivitātēs un praksē izmantot tās.
Informāciju par jaunieti var iegūt no dokumentiem, datu bāzēm, kā arī intervējot pašu jaunieti
(intervēšanas metodika aprakstīta šo vadlīniju turpinājumā). Intervijā var precizēt un iegūt
skaidrojumu par datu avotos pieejamo informāciju. Interviju veic programmas vadītājs. Intervijas
veikšanai izstrādāta veidlapa („Padziļinātās profilēšanas veidlapa”, Pielikums Nr.3), kurā ietverti
norādījumi programmas vadītājam, kas palīdz akcentēt intervijā iegūtās informācijas profilējošos
uzdevumus. Programmas vadītājam ir jāizmanto padziļinātās profilēšanas veidlapa, taču atsevišķu
aspektu padziļinātākai izpētei ir izmantojami papildu instrumenti (jautājumi, dažādi testi u.tml.) pēc
programmas vadītāja un citu iesaistīto speciālistu ieskatiem. Programmas vadītājam kvalitatīvai
mērķa grupas jaunieša padziļinātās profilēšanas veikšanai iespēju robežās var piesaistīt jaunieša
vajadzībām atbilstošus speciālistus, kas profesionāli spētu izvērtēt atsevišķus ar jaunieša personību,
sociālo situāciju vai izglītības vajadzībām saistītus jautājumus.
Padziļinātās profilēšanas rezultātā tiek iegūts mērķa grupas jaunieša profils, un ir jānosaka, kurai
atbalsta grupai mērķa grupas jaunietis pieder un cik ilgs atbalsts projektā mērķa grupas jaunietim
nepieciešams.
7.3.2. Mērķa grupas jauniešu sākotnējais dalījums atbalsta grupās pēc iesaistes ilguma
Projekta „PROTI un DARI!” vajadzībām ir izveidots mērķa grupas jauniešu sākotnējais dalījums
atbalsta grupās, ar kura palīdzību iespējams noteikt katram mērķa grupas jaunietim nepieciešamo
sākotnējo iesaistes ilgumu projektā un atbalsta pasākumu ievirzi. Profilēšanas modeli veido vairāki
kritēriji, un programmas vadītājam ir jāatzīmē katra jaunieša situācijai atbilstošākais (veidlapu skatīt
pielikumā Nr.4). Atzīmēm ir jābūt pamatotām padziļinātās profilēšanas rezultātos. Profilēšanā un
jauniešu sākotnējā dalījumā atbalsta grupās pēc iesaistes ilguma jāņem vērā, ka jaunieša spēju un
iespēju izvērtējumam ir jābūt realitātē balstītam, objektīvam un piesardzīgam, jo pārāk optimistisks
vērtējums var būt par sliktu mērķa grupas jaunietim. Pastāv risks, ka, ja mērķa grupas jaunietim
priekšlaicīgi tiek pārtraukta atbalsta sniegšana vai arī individuālo pasākumu programma ir pārāk
īslaicīga, tas var radīt vilšanos, traumu, frustrācijas, depresiju un pat pašnāvību risku.
14. tabula
Mērķa grupas jauniešu sākotnējais dalījums atbalsta grupās pēc iesaistes ilguma
(rekomendējamais individuālās pasākumu programmas ilgums)
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
Veselības
stāvokļa un
jaunieša
funkcionālā
stāvokļa
novērtējums
Jaunietim nav
veselības problēmu
vai tās ir nebūtiskas
Jaunietim nav
invaliditāte vai nav
prognozējama
invaliditāte
Jaunietim ir veselības
problēmas, kas jāņem
vērā un kas var
apgrūtināt jaunieša
iesaisti atbalsta
pasākumos
Jaunietim ir invaliditāte (III invaliditātes grupa
– darbspēju zaudējums
25-59% apmērā) vai
Jaunietim ir
nopietnas veselības
problēmas, kas
jāņem vērā un kas
atstāj būtisku
iespaidu uz jaunieša
funkcionēšanu
Jaunietim ir
invaliditāte (II
invaliditātes grupa
94
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
prognozējama
invaliditāte, taču tā nav
smagā pakāpē
Ir tikuši/tiek sniegti
nepieciešamie
medicīniskie vai
rehabilitācijas
pakalpojumi
Jaunietim ir veselības problēmas, bet viņš prot
ar tām sadzīvot, viņam
ir pieejami regulāri
kompensējoši resursi
(mediķu uzraudzība,
medikamenti, speciālie
palīglīdzekļi un
prasmes tos izmantot)
– darbspēju
zaudējums 60-79%
apmērā) vai
prognozējama
invaliditāte, kas
ievērojami ietekmē
viņa spējas un
iespējas iekļauties
sabiedrībā
I invaliditātes grupa
– darbspēju zudums
ir 80% līdz pat
100% (būtiski
jāizvērtē šādu
jauniešu iesaistes
iespējas)
Jaunietim nav
pieejama
nepieciešamā
veselības aprūpe
Atkarības
(alkohols,
narkotiskās un
psihotropās
vielas,
azartspēles,
datorspēles)
Jaunietim nekad
nav bijušas
atkarības, viņš
nekad nav lietojis
ne narkotikas, ne
citas psihotropās
vielas
Nav pamata
uzskatīt, ka
jaunietim būtu citas
atkarības problēmas
Ir bijuši atsevišķi
gadījumi, kad
jaunietis ir lietojis
narkotikas un citas
psihotropās vielas
Jaunietis reizēm lieto alkoholu, taču to
nedara, kad ir
nodarbināts vai
iesaistīts mērķtiecīgas
aktivitātēs
Ir speciālistu noteikta diagnoze,
ka jaunietim ir
atkarības problēmas
Jaunietim ir
nopietnas atkarību
problēmas, ir
atkarīgs no
narkotikām un/vai
citām
psihotropajām
vielām
Ir pamats uzskatīt (neapšaubāmas
pazīmes, aizdomas),
ka jaunietim ir
atkarības
problēmas, taču nav
speciālista noteiktas
diagnozes
Emocionāls
atbalsts
Jaunietim ir labas
attiecības ar
ģimenes locekļiem,
stabilas un
atbalstošas
attiecības jau
ilgstoši
Jaunietim ir
vājas/saspringtas saites
ar ģimenes locekļiem
Jaunietis ir
nepilngadīgs, vecāku
vai
aizbildņu/audžuvecāku
Jaunietim nav
ģimenisku attiecību
ar tuviniekiem
Jaunietim ir ļoti vājas/saspringtas
attiecības ar
vecākiem un citiem
95
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
Jaunietis ir
nepilngadīgs,
vecāku uzraudzība
ir aktīva, pastāvīga
Jaunietim ir
vīrs/sieva vai
pastāvīga partnere/-
is, kas atbalsta
iesaisti programmā
Jaunietis saņem atbalstu no
tuviniekiem
Jaunietim ir draugi
un paziņas, kas
viņu atbalsta un
pozitīvi viņu
ietekmē
Nav pamata
uzskatīt, ka
jaunietim būtu
nepieciešams
intensīvs mentora
atbalsts
uzraudzība un atbalsts
ir nepietiekama
Jaunietis dažkārt saņem atbalstu no tuviniekiem
Jaunietim ir vīrs/sieva vai pastāvīga partnere/-
is, kas nesniedz
emocionālu atbalstu
līdzdalībai programmā
Jaunietim ir draugi un
paziņas, taču to loks
nav plašs
Jaunieša draugu loks ir ar deviantas uzvedības
iezīmēm
Jaunietis atzīst, ka viņam ir nepieciešams
kāds cilvēks, no kura
varētu saņemt
emocionālu un/vai
praktisku atbalstu, taču
neko nedara, lai to
risinātu
Jaunietim būtu nepieciešams intensīvs
mentora atbalsts
ģimenes locekļiem
Jaunietis ir
nepilngadīgs, vecāku
vai aizbildņu/
audžuvecāku
uzraudzība un
atbalsts ir
neatbilstošs
Ļoti nestabilas,
konfliktējošas,
nekonstruktīvas
attiecības ar ģimenes
locekļiem un
tuviniekiem
Jaunietis nesaņem atbalstu no
tuviniekiem
Jaunietim ir
vīrs/sieva vai
pastāvīga partnere/-
is, kas nesniedz
emocionālu atbalstu
līdzdalībai
programmā
Jaunieša sociālā vide
ir destruktīva,
nepieciešams
atbalsts, lai mazinātu
tās ietekmi
Jaunietim nav draugu
Jaunietis atzīst, ka jūtas ļoti vientuļš
Jaunietis noliedz, ka
viņam trūkst atbalsta,
taču ir nenoliedzami
redzams, ka šāds
atbalsts viņam ir
nepieciešams (tā viņš
noliedz arī savas
problēmas).
Jaunietim būtu nepieciešams ļoti
intensīvs mentora
atbalsts
Formālās,
neformālās un
informālās
izglītības
Jaunietis ir
pārtraucis un/vai
nav turpinājis
vidējās vai
Jaunietis ir pametis/ticis
izslēgts/ pārtraucis
pamata vai vidējās
izglītības iegūšanu un
Jaunietim nav pamata
izglītības vai arī
pamatizglītības
posms pabeigts, par
96
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
vajadzības augstākās izglītības
iegūšanu un vēlas
atsākt izglītības
iegūšanu
Ir pamats uzskatīt, ka jaunietis to spēs,
ja saņems
nepieciešamo
informāciju,
karjeras attīstības
atbalstu.
vēlētos atsākt izglītības
iegūšanu
Ir šaubas vai jaunietis to spēs patstāvīgi
Jaunietis izrāda interesi par kursu un semināru
apmeklēšanu
Jaunietim būtu nepieciešama speciālā
pedagoga vai cita
speciālista konsultācijas
un palīdzība
Jaunietis vēlētos iesaistīties izglītības
aktivitātēs, taču viņam
nav skaidrība, kādās un
kurā jomā
Tuvāko mēnešu laikā nav iespējams iesniegt
dokumentus un/vai
iestāties kādā no
mācību iestādēm
Jaunietis izrāda interesi par mācīšanos, bet
trūkst resursu
plānošanas
to saņemot liecību, jo
ir vairāk nekā viens
nepietiekams
vērtējums
Jaunietis nevēlas mācīties, lai gan nav
iegūta obligātā
pamatizglītība
Jaunietim nav
informācijas par
izglītības iespējām
Jaunietim nav
skaidrs, kur viņš
vēlētos mācīties
turpmāk vai kādu
arodu apgūt
Tuvāko mēnešu laikā nav iespējams
iesniegt dokumentus
un/vai iestāties kādā
no mācību iestādēm
Jaunieša veselības stāvoklis un spējas ir
neatbilstošas
izglītības vajadzību
sasniegšanai
Jaunietim ir speciālās
vajadzības un
nepieciešams
izstrādāt individuālo
izglītības programmu
Jaunietis noliedz
iespēju, ka viņam
būtu jāiesaistās kādās
izglītības aktivitātēs,
taču nenoliedzami ir
redzams, ka atbalsta
pasākumi šajā jomā
palīdzētu viņam
veiksmīgi
resocializēties
Nodarbinātības
aktivitātes
Jaunietis vēlētos iesaistīties algotā
darbā, taču nav
skaidrības par to,
ko tieši vēlētos, vai
arī ir priekšstats,
taču nepieciešama
Jaunietis vēlētos iesaistīties ar
nodarbinātību saistītās
aktivitātēs, taču viņam
nav skaidrības par to,
kāds darbs un kāda
nozare tā būtu
Jaunietim trūkst darba pieredzes un
nav vajadzīgo
priekšnoteikumu, lai
to sāktu
Jaunietim ir negatīva darba pieredze
97
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
lielāka pārliecība
par to
Jaunietis vēlētos iesaistīties
brīvprātīgā darba
kustībā Latvijā vai
ārzemēs
Jaunietim būtu nepieciešams
karjeras attīstības
atbalsts, piemēram,
karjeras konsultanta
konsultācijas
Jaunietim ir
nodarbinātības
pieredze
Reģionā ir pieejamas
atbilstošas
darbavietas
Jaunietim jau
iepriekš ilgstošu
laika posmu ir
bijusi pozitīva
darba pieredze, ko
viņš varētu nākotnē
izmantot vēlamā
darba veikšanai
Jaunietim ir
reālistisks
priekšstats par
vēlamo veicamo
darbu un
atalgojumu
Jaunietim trūkst darba pieredzes
Jaunietim ir negatīva darba pieredze
Reģionā trūkst jaunieša kompetencēm
piemērotu darbavietu
Jaunieša sociālajā situācijā ir viegli
novēršamas
grūtības/šķēršļi
Ir jānovērš daži faktori,
kas traucē jaunietim
kļūt nodarbināmam
Jaunietim ir samērā neadekvātas gaidas par
veicamo darbu un
atalgojumu
Reģionā trūkst piemērotu darba
vietu
Jaunietim nav
motivācijas strādāt
algotu vai brīvprātīgo
darbu
Jaunietim ir spilgti
izteiktas neadekvātas
gaidas par veicamo
darbu un atalgojumu
Jaunieša sociālajā situācijā esošo
problēmu
mazināšanai vai
novēršanai ir
nepieciešams ilgāks
laiks un speciālistu
konsultācijas
Jaunieša spēju būt nodarbināmam
ietekmē vairāku grūti
novēršamu vai tikai
ilgtermiņā novēršamu
faktoru kopums
Dzīves prasmju
līmenis
Jaunieša dzīves prasmes ir labas
Jaunietis prot
patstāvīgi tikt galā
ar ikdienas
jautājumiem
Jaunietim nav
pietiekamu dzīves
prasmju
Jaunietim ir
apmierinošas dzīves
prasmes, bet trūkst
motivācijas tās
izmantot
Jaunietis atzīst, ka
viņam nav pietiekamas
dzīves prasmes, taču
neko nedara, lai tās
apgūtu
Jaunietim ir svārstīga
motivācija iesaistīties
Jaunietim trūkst pat
pamata dzīves
prasmju
Jaunietis neizprot
nepieciešamību pēc
dažādām prasmēm,
noliedz, ka viņam
vispār tādas būtu
jāapgūst
Jaunietis ir noraidošs
pret aktivitātēm, kas
varētu uzlabot viņa
dzīves prasmes
Jaunietis dzīves prasmes spēj apgūt
98
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
aktivitātēs, kas uzlabotu
viņa dzīves prasmes
tikai īslaicīgi, nav
spējas tās pielietot
ilgtermiņā bez citu
atbalsta
Jaunieša
uzvedība,
emocionālā
stabilitāte
Jaunietim nav
uzvedības problēmu
Jaunietis kopumā ir emocionāli stabils,
noturīgs
Nav novērojamas pašregulācijas
problēmas
Jaunietim ir laba
pašdisciplīna, prot
ievērot noteikumus
Jaunietis uzņemas atbildību par savu
situāciju,
risināmajiem
jautājumiem
Jaunietim ir nelielas
uzvedības problēmas, ir
emocionāli nestabils,
kas rada nelielas
grūtības, problēmas
Jaunietim trūkst patstāvības un
vērojamas
pašdisciplīnas grūtības
Jaunietis spēj darboties tikai ārēju stimulu
ietekmē
Jaunietis daļēji spēj uzņemties atbildību par
savu situāciju un
risināmajiem
jautājumiem
Jaunietim ir
nopietnas uzvedības
problēmas, ir
emocionāli nestabils
Pašregulācijas trūkums rada
būtiskas problēmas,
lai viņš veiksmīgi
funkcionētu
sabiedrībā
Jaunietis nespēj patstāvīgi pieņemt
lēmumus, nespēj
prognozēt un plānot
savu darbību
Jaunietis nespēj lietas
paveikt līdz galam, ir
nepieciešama
regulāra ārēja
kontrole un
pamudinājumi
Jaunieša
motivācija
risināt savas
problēmas
Jaunietim ir augsta
motivācija risināt
savas problēmas, un
jaunietis ir motivēts
izmaiņām
Jaunietim ir mērķis, un viņš vēlas to
sasniegt
Profilēšanas un individuālās
pasākumu
programmas
izstrādes laikā
jaunietis aktīvi
sadarbojas ar
programmas
vadītāju un izrāda
gatavību
sadarboties ar
mentoru, jau aktīvi
risina savas
Jaunietis apzinās, ka
viņam ir problēmas, bet
viņš neko nedara, lai tās
risinātu
Jaunietim raksturīga
sekundāra motivācija, ir
vērojamas motivācijas
grūtības
Jaunietis cenšas meklēt attaisnojumus savai
neadekvātai rīcībai
ārējos faktoros
Jaunietis ārēji labi sadarbojas ar
programmas vadītāju,
mentoru, lai risinātu
savas problēmas taču
nepazināti demonstrē
pretestību
Profilēšanas un
individuālās pasākumu
Jaunietim ir zema
motivācija risināt
savas problēmas
Jaunietis noliedz, ka
viņa dzīvē ir
problēmas
Jaunietis nav gatavs
pārmaiņām
Neprot lūgt, neprot pieņemt palīdzību
Jaunietis nevēlas sadarboties ar
programmas vadītāju
un/vai mentoru un
aktīvi pretojas visiem
pasākumiem, kas
vērsti uz viņa
resocializāciju
Jaunieša motivācijas raksturs un līmenis
nespēj stimulēt
99
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
problēmas
programmas izstrādes
laikā jaunietis
epizodiski sadarbojas ar
programmas vadītāju
un mentoru, sadarbībai
gaidot vairāk iniciatīvu
un motivējošas
aktivitātes no viņu
puses
atbildīgu rīcību
Jaunietis nevēlas uzņemties atbildību
par savu neadekvāto
rīcību, vienmēr to
attaisnojot ar ārējiem
faktoriem
Jaunieša
iztikas līdzekļi
Jaunietim nav vai jau
ilgstošu periodu nav
būtisku nianšu un
citu līdzekļu
problēmu
Jaunietim ir regulāri
alternatīvi ienākumi
Jaunietim ir iespēja izmantot ģimenes
materiālo atbalstu
Jaunietim pašlaik ir
nelielas finanšu
grūtības, taču drīzumā
tas mainīsies, situācija
ir īslaicīga
Jaunietim epizodiski ir
ienākumi
Jaunietim dažkārt ir iespēja izmantot
ģimenes materiālo
atbalstu
Jaunietis iztiek no
sociālās palīdzības u.c.
pabalstiem
Jaunietim ir
kredītsaistības vai
līzinga maksājumi, kas
apgrūtina finansiālo
situāciju, bet saistības
tiek pildītas
Jaunietim ir
nopietnas finanšu un
citu līdzekļu
problēmas
Jaunietis neprot
plānot savu budžetu
Jaunietis ilgstoši dzīvo nabadzībā, ir
pieradis pie tās
Jaunietis iztiek no
sociālās palīdzības
u.c. pabalstiem
Jaunietim ir
kredītsaistības vai
līzinga maksājumi,
kurus viņš nespēj
pildīt
Iekļaušanās
sabiedrībā
Jaunietis ir kopumā iekļāvies
sabiedrībā, viņam ir
sociāli
atbilstoša/adekvāta
vide
Jaunietis, saņemot nelielu atbalstu un
informāciju, spēs
sevi realizēt, radoši
izpaust atbilstoši
kopienas un
sabiedrības
vajadzībām
Jaunietis ir daļēji izolējies no sabiedrības,
vai arī viņa sociālajā
vidē iespējams
identificēt riska
faktorus
Jaunietis apzinās, ka ir izolējies no sabiedrības,
ka tas viņu negatīvi
ietekmē, taču neko
nedara, lai to mainītu
Nepieciešams informēt un izglītot jaunieti par
kopienā pieejamajiem
resursiem, kas veicinātu
jaunieša iekļaušanos
sabiedrībā, kā arī
nodrošināt atbalstu šo
resursu piekļuvei un
izmantošanai
Jaunietis ir pilnīgi izolējies no
sabiedrības, vai arī
viņa sociālā vide ir
destruktīva
Jaunietis ir ticis
stigmatizēts
Kopienā nav pietiekamu
iekļaušanos
veicinošu resursu
Jaunietim ir
neadekvāts
priekšstats par to,
ka viņam ir pozitīva
un atbalstoša
sociālā vide
Jaunietis noliedz
faktu, ka ir izolējies
no sabiedrības un
100
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
Jaunietis neadekvāti vērtē savu sociālo vidi
ka tas viņu negatīvi
ietekmē
Indivīda
vērtības
Jaunietis izprot
sabiedrībā
dominējošās
vērtības
Jaunietis spēj loģiski spriest par
vērtībām un to
saistību ar
sabiedrībā un viņa
dzīvē notiekošajiem
procesiem/izmaiņā
m
Jaunietis izprot
vērtību
pārvērtēšanas
procesu un to
ietekmējošos
faktorus un spēj tos
attiecināt uz sevi
Jaunietis atzīst izglītības nozīmi
Jaunietis atzīst
algotu darbu kā
iztikas iegūšanas
veidu
Jaunieša vērtību sistēma ir nestabila, ir
personības brieduma
trūkuma pazīmes, un
vērojamas atšķirības no
sabiedrībā dominējošas
vērtību sistēmas
Jaunietim ir grūtības iekļauties kopienā un
realizēt sevi
sabiedriskajā dzīvē tieši
pretrunīgo vērtību dēļ,
ir vērojama jaunieša
opozīcija, bet nepiemīt
prasmes un drosme
paust savu nostāju un
pozitīvā veidā realizēt
sevi
Jaunietis sarunās ar atbildīgiem cilvēkiem
deklarē atbalstu
sabiedrībā pieņemtām
vērtībām, bet rīcībā tās
ne vienmēr ievēro
Jaunietis tikai daļēji atzīst izglītības nozīmi
Jaunietim raksturīgas nenobriedušas
personības vērtības,
grūti saprast lietu
sakarības
Vērojamas atšķirības no sabiedrībā
pieņemtajām
vērtībām
Jaunietim ir izteikti
vainojoša un
nosodoša attieksme
pret sistēmu, pret
apkārtējiem, kas
traucē iekļauties
sabiedrībā un realizēt
savu potenciālu
Jaunietis neatzīst izglītības nozīmi
Jaunietis neatzīst algotu darbu kā
iztikas iegūšanas
veidu un strādāšanu
neuzskata par
vajadzīgu nodarbi
Risināmo
problēmu
apjoms un
raksturs
Jaunietis skaidri
apzinās, kādas
problēmas viņam ir
jārisina un kādā
veidā tās ir jārisina
Risināšanas
iespējas zināmas,
paredzamas,
ietveramas
plānotajā periodā
Jaunietim risināmas vairākas problēmas un
piesaistāmi papildu
resursi
Jaunietis apzinās savas problēmas, bet neko
nedara, lai tās risinātu
Jaunietim ir daudz
dažāda rakstura
problēmas, kuru
risinājums prasa
papildu ieguldījumu
gan laika, gan resursu
ziņā
Jaunietis noliedz, ka
viņam vispār būtu
problēmas, bet
skaidri un
nenoliedzami
redzams, ka tādas
viņam ir;
* Ņemot vērā katra konkrētā mērķa grupas jaunieša situāciju un ievērojot nosacījumu, ka jānodrošina, ka mērķa grupas jaunietis pēc iespējas ātrāk tiek virzīts uz iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata
meistara, VIAA īstenotajos Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos
nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī NVO vai
101
jauniešu centru darbībā, programmas vadītājs sākotnēji ir tiesīgs noteikt īsāku individuālās pasākumu
programmas īstenošanas termiņu nekā norādīts tabulā.
Iesaistes un individuālās pasākumu programmas ilgumu nosaka pēc tā, kurā kolonnā ir vairāk
atzīmēto kritēriju (faktoru). Turklāt jāņem vērā: ja jaunieša vērtējums kritērijos „Formālās,
neformālās un informālās izglītības vajadzības” vai „Nodarbinātības aktivitātes”, vai „Dzīves
prasmju līmenis” ir citā (zemākā) vērtējuma kategorijā nekā lielākā daļa vērtējumu, tad jaunietis
iedalāms nākamajā atbalsta grupā pēc iesaistes ilguma, proti, jaunietim nepieciešams ilgāks atbalsts.
Atbilstoši dalījumam atbalsta grupā, tiek noteikts sākotnējais individuālās pasākumu programmas
ilgums (2, 4 vai 6 mēneši). Pēc attiecīgā perioda beigām, tiek veikts individuālās pasākumu
programmas progresa izvērtējums un programmas vadītājs sadarbībā ar mērķa grupas jaunieša
mentoru un, ja nepieciešams speciālistiem lemj par nepieciešamību pagarināt individuālo pasākumu
programmu. Individuālās pasākumu programmas pagarināšana ir jāsaskaņo ar JSPA sadarbības
līgumā noteiktajā kārtībā. Detalizētāka informācija šo vadlīniju 8.nodaļā.
7.3.3. Padziļinātās profilēšanas piemēri atbilstoši katrai atbalsta grupai
1. atbalsta grupas piemēri
Nauris (21 g.) pirms diviem gadiem pabeidzis vidusskolu. Centralizēto eksāmenu rezultāti bija
viduvēji, kas liedza viņam iestāties valsts augstskolā un iegūt budžeta vietu. Nauris dzīvo kopā ar
vecākiem novada centrā. Šobrīd nemācās un nestrādā, lai gan laiku pa laikam strādā sezonas darbu
netālajā zemnieku saimniecībā, vācot dārzeņus un fasējot tos. Līdz šim ne skolas laikā, ne arī pēc
skolas absolvēšanas viņš nav iesaistījies interešu izglītības pulciņos. Viņam nebija īstas pārliecības
par sevi, un viņš nejutās komfortabli lielākā grupā. Pēc novada jaunatnes lietu speciālista
aicinājuma ir apmeklējis dažus vietējās jauniešu biedrības pasākumus. Nauris ir sapratis, ka viņam
kaut kas savā dzīvē būtu jāmaina un ka brīvprātīgais darbs varētu būt viena no nodarbēm, kas viņu
varētu interesēt un ko viņš varētu pamēģināt. Viņš labprāt kaut ko darītu saistībā ar maziem bērniem,
piemēram, palīdzētu organizēt dažādus pasākumus, asistētu viņu rehabilitācijā u.tml.
Programmas vadītājs secina, ka Nauris atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (21 gads);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Naura problemātiskā joma ir
nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Naura problemātiskās jomas ir
vairākas:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes saistītas ar karjeras konsultēšanu un ar informācijas
iegūšanu par izglītošanās iespējām);
2) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar speciālistu piesaisti (piemēram, psihologs,
sociālais darbinieks, sociālais pedagogs), iesaistīšanos kādas institūcijas vai grupas darbībā
u.c.);
3) nodarbinātības kompetence (aktivitātes saistītas ar karjeras atbalsta sniegšanu);
4) iekļaušanās sabiedrībā (sabiedrisko pasākumu apmeklēšana, brīvprātīgais darbs,
līdzdalība jauniešu projektos utt.).
102
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Naura situācija atbilst 1. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji divus mēnešus, tātad sākotnēji Naura individuālajai pasākumu programmai
ir jābūt izstrādātai uz diviem mēnešiem.
Andris (24 g.) pēc vidusskolas beigšanas nav turpinājis mācības gan viduvējo sekmju, gan arī
logoneirozes (stostīšanās) dēļ, kas viņam radīja diskomfortu saskarsmē ar citiem, īpaši vienaudžiem.
Skolas laikā viņam patika sporta nodarbības un krievu valoda – mācību priekšmeti, kuros viņam
bija augsti vērtējumi. Šobrīd dzīvo kopā ar māti un brāli lauku ciemā netālu no novada centra –
pilsētas Latgalē. Andris ir nodarbināts neregulāri. Galvenokārt strādā dažādus vienkāršus darbus
mežizstrādes un lauksaimniecības uzņēmumos. Prot un patīk strādāt ar tehniku, piemēram, traktoru,
lai gan viņam nav attiecīgās apliecības. Viņš nākotnē vēlētos iegūt traktora un autoiekrāvēja vadītāja
apliecību kādos kursos, kas, viņaprāt, dotu iespējas strādāt pastāvīgu darbu kādā celtniecības
uzņēmumā. Profesionālajā vidusskolā Andris tomēr negribētu mācīties, jo viņam nepadodas
matemātika un citi eksaktie mācību priekšmeti.
Programmas vadītājs secina, ka Andris atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (24 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Andra problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Andra problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes saistītas ar karjeras konsultēšanu un ar informācijas
iegūšanu par izglītošanās iespējām (piemēram, kursi));
2) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar speciālistu piesaisti (piemēram, psihologs,
speciālais pedagogs, audiologopēds)), iesaistīšanos sporta sekcijas darbībā u.c.);
3) nodarbinātības kompetence (aktivitātes saistītas ar karjeras atbalsta sniegšanu);
4) iekļaušanās sabiedrībā (sabiedrisko pasākumu apmeklēšana, līdzdalība jauniešu
aktivitātēs utt.).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Andra situācija atbilst 1. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji divus mēnešus, tātad sākotnēji Andra individuālajai pasākumu programmai
ir jābūt izstrādātai uz diviem mēnešiem.
Pāvels (17 g.) pirms gada pabeidzis pamatskolu. Nav spējis izlemt, kur tālāk mācīties. Nolēmis
pastrādāt un tad izdomāt, ko darīt tālāk. Vasarā strādājis celtniecībā kopā ar tēvu. Rudenim
iestājoties, darbs aukstumā un mitrumā nav paticis, un puisis izdomājis, ka patstāvīgi uzlabos savas
zināšanas, lai nākamgad iestātos koledžā. Vēl nav izlēmis, kādā nozarē, varbūt saistībā ar auto
remontu. Puisis nav pieradis mērķtiecīgi plānot laiku, arī mācīšanās process vienatnē neizdodas.
Gads paiet ātri, darbošanās internetā „apēd” stundas un mēnešus. Pienākot jaunam rudenim,
lēmums par koledžu vēl nav pieņemts, nekas īsti nav noskaidrots. Vecāki, pārnākot no darba, pārmet
jaunietim bezdarbību. Lai izvairītos no strīdiem, vakarus puisis dīki pavada pie draugiem, „runājot
par dzīvi”. Pāvels nav īpaši centīgs. Viņam nav kaitīgu ieradumu (pa retam ar draugiem uzsmēķē).
Viņš labprāt iesaistītos kādās darbībās, ja vien zinātu, kur un kā.
Programmas vadītājs secina, ka Pāvels atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (17 gadi);
2) nekur nemācās;
103
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Pāvelam problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Pāvela problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes saistītas ar karjeras konsultēšanu un ar
informācijas iegūšanu par izglītošanās iespējām (vispārējā vidējā izglītība vai vispārējā
profesionālā izglītība, neformālā izglītība situācijā, ja līdz iespējai sākt mācības ir
jāgaida vairāki mēneši));
2) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar dzīves prasmju apguvi (piemēram,
pašdisciplīna, laika plānošana, mācīšanās mācīties u.c.));
3) iekļaušanās sabiedrībā (sabiedrisko pasākumu apmeklēšana, līdzdalība jauniešu
projektos utt.).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Pāvela situācija atbilst 1. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji divus mēnešus, tātad sākotnēji Pāvela individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz diviem mēnešiem.
2. atbalsta grupas piemēri
Sandra (25 g.) viena audzina divgadīgo meitu. Pašlaik dzīvo kopā ar tēvu un brāļiem, bet drīzumā
plāno sākt kopdzīvi ar draugu, ar kuru ir izveidojušās attiecības. Ir 8 klašu izglītība. Mācoties 5.
klasē, ģimeni pameta māte, kas atteicās ar meiteni kontaktēties un nerūpējās arī par jaunākiem
bērniem, tobrīd trīs un septiņus gadus veciem. Sandra kļuva par galveno atbildīgo cilvēku ģimenes
saimnieciskajās lietās, kamēr tēvs bija darbā. Pamazām no skolas attālinājās, pārgāja uz vakarskolu,
ko arī nepabeidza. Agri uzsāka partnerattiecības, kuras ir bijušas arī vardarbīgas. Vienu periodu
dzīvojusi Anglijā, kur arī vienu partnerattiecību rezultātā ir piedzimusi meita, bet tagad ir
atgriezusies Latvijā. Pašlaik ir jaunas partnerattiecības. Uztur kontaktus ar tēvu, saviem jaunākajiem
brāļiem un tēva radiniekiem. Ar māti nekontaktējas un kategoriski atsakās kaut ko par viņu zināt.
Nav negatīvas attieksmes pret mācīšanos. Saka, ka labprāt mācītos un gleznotu, tomēr nav vērojama
stingrība mērķu sasniegšanā. Par meitu ļoti rūpējas. Ir darba pieredze kā viesmīlei, istabenei
(Latvijā) un darbā pie konveijera (Anglijā). Ikdienas mājas dzīves pienākumus veic atbildīgi un
rūpīgi. Brīvo laiku patīk pavadīt ar draudzenēm, kas vairumā gadījumu tāpat kā Sandra ir jaunās
māmiņas.
Projektā iesaistīta, jo pazīstama skolotāja ir par to izstāstījusi.
Programmas vadītājs secina, ka Sandra atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (25 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Sandrai problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Sandrai problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (nav iegūta pamatizglītība; aktivitātes saistītas ar
informācijas iegūšanu par izglītošanās iespējām);
2) personības attīstības problēmas (nav stingrības mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā;
speciālistu konsultācijas, lai palīdzētu pārvarēt traumu, kas piedzīvota bērnībā un kas
ietekmē attiecību veidošanu).
104
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Sandras situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad sākotnēji Sandras individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
Juris (25 g.) nesen atbrīvojies no ieslodzījuma. Ieslodzījumā atradies par to, ka veikalā „Maxima”
bija mēģinājis zagt preces. Dzīvo Rīgā, Ķengaragā kopā ar māti un pusmāsu (ir invaliditāte).
Attiecības ģimenē raksturo kā labas. Naudu nopelna pats, veicot gadījuma darbus celtniecībā, iztikai
pietiek. Juris izskatās trūcīgi apģērbts, nagi ir nograuzti, rokas netīras, izskatās sastrādātas. Dzīves
vietas apstākļus vērtē kā normālus. 12. klasi pabeidzis cietumā. Saka, ka mācīties nepatīk un neesot
interesanti. Cietumā ir ieguvis arī celtnieka profesiju. Jurim ir draugi, kas arī dzīvo Ķengaragā.
Lielākoties draugi ir vecāki par viņu, un daži ir bijuši policijas redzeslokā. Pēc Jura teiktā, viņa
fiziskās veselības stāvoklis esot labs, jo viņš reti slimojot. Juris saka, ka alkoholu nelietojot, bet
vienā no reizēm var just, ka no Jura nāk alus smaka. Projektā iesaistīts, jo pašvaldības darbinieks ir
piedāvājis. Brīvo laiku patīk pavadīt ar draugiem.
Programmas vadītājs secina, ka Juris atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (25 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jurim problemātiskā joma ir
nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jurim problemātiskās jomas ir:
1) nodarbinātība (aktivitātes, kas palīdzētu jaunietim atrast oficiāli apmaksātu darbu); 2) personības attīstība saistīta ar dzīves prasmju aktivitātēm (aktivitātes, kas palīdzētu meklēt
darbu, pašaprūpes prasmes utt.);
3) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika aktivitātes, kas palīdzētu jaunietim veiksmīgāk veidot attiecības ar sociāli pozitīviem jauniešiem un atrast papildu interešu jomas).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Jura situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir
nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad sākotnēji Jura individuālajai pasākumu programmai ir
jābūt sastādītai uz četriem mēnešiem.
Jana (22 g.) dzīvo kopā ar vecmammu Zaigu un 2 gadus veco meitiņu Māru. Jana kopš septiņu
gadu vecuma ir augusi bērnu namā, jo vecākiem tika pārtrauktas aizgādības tiesības sakarā ar
nerūpēšanos par meitu un emocionālu un fizisku vardarbību pret viņu. Vecmamma Zaiga bija
izteikusi vēlmi rūpēties par Janu, bet biežu alkohola lietošanas gadījumu un veselības problēmu dēļ
viņai netika piešķirta aizbildnība. Citi tuvi radinieki, kas varētu rūpēties par Janu, nenonāca
profesionāļu redzeslokā. Jana, uzturoties bērnu namā, ir mācījusies vispārizglītojošā skolā, bet, kā
pati atzīst, „iemīlējusies līdz ausīm un kādas tur vairs mācības”, tāpēc 12. klasi nav pabeigusi. Jana
ir atgriezusies dzīvot savā dzimtajā pašvaldībā, bet atteikusies no pašvaldības piedāvātās
dzīvojamās platības, ievākusies pie vecmammas. Abi Janas vecāki ir miruši. Šobrīd vecmamma
Zaiga nelieto alkoholu, ir pasliktinājusies veselība. Arī mazās Māras audzināšanā un aprūpē viņa
īpaši nepiedalās.
Visu šo laiku Jana iztiek no vecmammas pensijas un ģimenes valsts pabalsta. Par meitiņas
Māras tēvu Janai ziņu nav.
Sarunas laikā Jana izvairās veidot acu kontaktu, visbiežāk runā, skatoties grīdā, balss tonis ir
pieklusināts. Jana norāda, ka nekad savā dzīvē vēl nav strādājusi algotu darbu, jo, kā pati saka, īsti
nezina, kas viņu interesētu un ko vispār gribētu darīt, jo tā pa īstam neko neprotot, bet naudu
vajadzētu, jo tik daudz ko gribētos nopirkt, bet nevar atļauties.
Runājot par Janas ikdienas dzīvi, jaunā sieviete norāda, ka neesot viegli sadzīvot ar
vecmammu, jo vecmamma visu laiku viņai pārmetot neprasmi aprūpēt meitiņu, gatavot ēst un
105
rūpēties par tīrību mājās. Bet vienīgās lietas, kas viņai patiešām sagādājot grūtības, esot iepirkšanās,
jo „neprotu saimniekot ar naudu”, un vēlme rītos ilgāk pagulēt.
Janai ir piedāvāts apmeklēt Bērnu emocionālās audzināšanas grupas, lai varētu apgūt bērna
aprūpes prasmes un spētu veidot pozitīvu piesaisti ar bērnu.
Jaunā sieviete nejūtas pieņemta kopienā, jo „tik daudzus gadus esmu bijusi tālu prom no
šejienes un pat ciemojusies neesmu pie vecmammas, nevienu tā īsti te vairs nepazīstu, varbūt
vienīgi sociālo darbinieci, pastnieci un veikala pārdevēju”. Jana saka, ka baidās no institūcijām un
nejūtas droša cilvēkos, bet vecmammai slikta veselība un viņa vairs nevar ne uz veikalu aiziet, ne uz
pastu. Projektā iesaistīta, jo sociālā darbiniece ieteikusi piedalīties.
Programmas vadītājs secina, ka Jana atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (22 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Janas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Janai problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas palīdzētu atsākt mācības); 2) personības attīstība, iekļaujot dzīves prasmju aktivitātes (aktivitātes, kas palīdzētu apgūt
ikdienā nepieciešamās prasmes);
3) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika u.c. aktivitātes, kas palīdzētu iekļauties kopienā, iepazīstot citus cilvēkus un vienaudžus un veidojot ar viņiem attiecības, kā arī
traumatiskās pieredzes seku mazināšana, piesaistot speciālistus).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Janas situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir
nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad sākotnēji Janas individuālajai pasākumu programmai ir
jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
Juta (16 g.) beigusi pamatskolu. Tālāk nemācās, jo pieskatījusi savu jaunāko brāli. Māte (viena
audzina divus bērnus) apgalvo, ka izglītībai trūkst līdzekļu (Jutai ir invaliditātes pensija), turklāt,
pēc mātes domām, Juta ir meitene bez perspektīvas, jo viņai ir ģenētiska slimība – augšanas
hormona deficīts. Skolā meitenei bijušas labas sekmes, muzikalitāte, tomēr mazā auguma dēļ bieži
tikusi atstumta malā.
Programmas vadītājs secina, ka Juta atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (16 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jutas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jutai problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas palīdzētu sākt/turpināt mācības – vidējā vai
profesionālā izglītība, resursu piesaiste utt.);
2) personības attīstība (aktivitātes, kas ļautu Jutai attīstīt un pilnveidot talantu, papildu
prasmes);
3) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika u.c. aktivitātes, kas palīdzētu iekļauties kopienā, iepazīstot vienaudžus, piedaloties sabiedriskajos pasākumos).
106
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Jutas situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir
nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad sākotnēji Jutas individuālajai pasākumu programmai ir
jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
Andris (27 g.) dzīvo Rīgas centrā. Nepabeigta vidējā izglītība. Nav oficiālu darba vai mācību
attiecību. Pokeru spēlē jau 11 gadus. Sākumā vērojis brāļa un viņa draugu spēli (pokers uz naudu),
lūdzis, lai iemāca. Tad sapratis, ka arī viņš to var un sanāk labi. Pēc kāda laika jau sācis spēlēt
internetā, un sapratis, ka sanāk: „Es varu vinnēt mēneša algu pāris stundās.” Atzīst, ka, „ja grib
spēlēt pokeru labi, tad nav citas iespējas, kā tikai sevi disciplinēt. Ir jāieliek sevi rāmjos, jāizstrādā
sev standarti, no kuriem nevajadzētu atkāpties, un tikai tad var spēlē gūt panākumus. Gadās arī
zaudējumi un naudas trūkums, kas var ilgt arī vairākas nedēļas”. Kad saskaras ar zaudējumiem,
samierinās, tāpēc, ka pokers ir ilgtermiņa spēle jeb long run! Var būt zaudēta sesija, diena, nedēļa
vai pat mēnesis. Tieši tāpēc arī ir jāievēro distance no šīs spēles, tas arī atšķir labu spēlētāju no
slikta. „Ja tiek ievērota šī emocionālā distance, tad nepieņem zaudējumu tik tuvu, un pēc kāda laika
tu tik un tā būsi plusā.” Pauž pārliecību par savas nodarbošanās pamatotu izvēli un negrasās no tās
atteikties.
Programmas vadītājs secina, ka Andris atbilst mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (27 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Andrim problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Andrim problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (nepabeigta vidējā izglītība; izglītības aktivitātes vēlams
sākt ar tām jomām, par kurām Andris izrāda interesi: padziļināt datorprasmes vai
piedāvāt izglītības aktivitātes, kas palīdzētu jaunietim atrast vēl papildus viņu
interesējošu profesionālās izglītības programmu vai pabeigt vispārējo vidējo izglītību);
2) iespējama atkarības problēma, uz ko norāda situācijas aprakstā minētās pazīmes –
laiks, ko pavada pie datora, spēļu atkarība (speciālistu u.c. resursu piesaiste; citu
aktivitāšu piedāvāšana);
3) iekļaušanās sabiedrībā (aktivitātes, kas palīdzētu jaunietim veidot attiecības ar citiem
cilvēkiem (arī ar vienaudžiem) un atrast citas viņu interesējošas brīvā laika pavadīšanas
jomas).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Andra situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad sākotnēji Andra individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
3. atbalsta grupas piemēri
Olitai (19 g.) ir invaliditāte kustību traucējumu dēļ. Mājmācībā pabeigusi vidusskolu. Pēc kāda
sociālā projekta konsultanta ieteikuma raksta pasakas. Tēvs, aprūpēdams meitu bez atbilstošiem
palīglīdzekļiem, traumējis muguru, tāpēc pašlaik Olitai ir nopietnas grūtības nodrošināt ikdienas
vajadzības, nemaz nerunājot par kādām vēlmēm, kuras pārsniedz izdzīvošanai nepieciešamo. Kā I
grupas invalīdei viņai ir pieejams finansiāls pabalsts speciālajam vai individuālajam transportam,
taču nav reālās transporta vienības, kuru Olita varētu izmantot. Galējas nepieciešamības gadījumā
tiek izmantots pašvaldības minibuss, kas ikdienā ir noslogots pašvaldības darbā. Tuvējiem
kaimiņiem nav iespējas izpalīdzēt ar transporta līdzekli, taksometra uzņēmums atrodas 30 km no
107
Olitas dzīvesvietas (jāmaksā par „tukšajiem kilometriem”). Olita vēlas piedalīties kādās jauniešu
aktivitātēs, kultūras un izklaides pasākumos. Jauniete sapņo, ka varētu iemācīties un veikt kādu
lietderīgu darbu, kas papildinātu ģimenes budžetu un dotu viņas dzīvei jēgu. Darba vietai jābūt īpaši
aprīkotai, riteņkrēslam jābūt transformējamam arī guļus stāvoklī (veselības stāvoklis prasa
periodisku atgulšanos), tam jābūt viegli vadāmam (ar elektromotoru), nepieciešama asistenta
klātbūtne ar nelieliem pārtraukumiem. Jauniete izmanto personiskās higiēnas līdzekļus (pamperus),
atrodoties ārpus mājas, vai arī, ja nav tuvumā asistenta, kas spēj fiziski palīdzēt izmantot speciāli
aprīkotu tualeti. Likumā paredzēti asistenta pakalpojumi, kurus nevar praktiski nodrošināt, jo
tuvumā nav atbilstošu cilvēku, kas tos veiktu. Jaunietei ir nopietni fiziskās attīstības traucējumi
kopš bērnības, tāpēc viņa nav apguvusi arī dažādas dzīves prasmes, kuras viņai, iespējams, būtu pa
spēkam, tostarp organizatorisku jautājumu risināšana, informācijas iegūšana, jo visu līdz šim ir
paveikuši vecāki. Viņa neprot strādāt arī vienkāršus darbus ar rokām, jo nav to darījusi, kaut arī
veselības traucējumi to pieļautu. Nedaudz šūt, adīt vai tamborēt, arī piedalīties maltīšu gatavošanā
jauniete spētu. Jauniete, kopš sevi atceras, ir tikusi aprūpēta un žēlota. Viņai ir vāja pašapziņa, jo
viņa jūtas nespējīga, nelaimīga, ka viņai dzīve nav devusi nekādas iespējas, tikai grūtības. Vecāki ir
aizņemti ikdienas rūpēs un algotā darbā, vienlaikus aprūpējot slimo meitu. Mājoklis nav pielāgots
Olitas vajadzībām.
Programmas vadītājs secina, ka Olita atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (19 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Olitas problemātiskā joma ir iekļaušanās
sabiedrībā.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Olitas problemātiskās jomas ir:
1) iekļaušanās sabiedrībā (primāri mobilitātes jautājumu risināšana – dzīvesvietas
pielāgošana, transporta pakalpojuma nodrošināšana, asistenta pakalpojuma piesaiste;
atbilstošas aktivitātes Olitas iesaistei kopienas jauniešu kultūras dzīvē, dienas centra vai
jauniešu centra darbībā, pašpalīdzības grupa u.tml.);
2) personības attīstība, iekļaujot dzīves prasmju aktivitātes (aktivitātes, kas palīdzētu apgūt
ikdienā nepieciešamās prasmes; speciālistu konsultācijas vai iesaiste psiholoģiskā atbalsta
grupās u.tml.);
3) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās vai neformālās izglītības
iespēju apzināšanu un resursu piesaisti);
4) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām,
informācijas sniegšanu par jaunietei piemērotām darba vietām, vizītes).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Olitas situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Olitas individuālajai pasākumu programmai
ir jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Aldis (27 g.) projektā ir iesaistīts, jo ieteicis viens paziņa, kurš pats iesaistījies. Aldis stāsta, ka viņš
nekad nav strādājis algotu darbu. Pēc pavadītā laika bērnu namā ik pa laikam ir kaut ko darījis bez
darba līguma vai veicis kādus gadījuma darbus. Tad iepazinies ar Sarmīti (26 gadi), kurai jau ir
bijuši trīs bērni (atņemtas vecākā dēla (9 gadi) aprūpes tiesības).
Aldis ir atļāvis paziņām uz viņa vārda ņemt kredītus, kā arī bijis kompāniju, kas ir piedalījušās PVN
izkrāpšanā, formālais īpašnieks. Aldis saka, ka bieži vien vispār nesapratis, ko un kādos apmēros
kompānijas dara. Šobrīd Aldis valstij ir parādā aptuveni 220 000 eiro. Ar Sarmīti Aldim ir divas
meitas (2 gadi un 4 mēneši). Ar bāriņtiesas lēmumu (sociālais dienests ir atbalstījis) aprūpes tiesības
108
pār bērniem ir noņemtas, jo visi pieci bērni bija neaprūpēti un ilgstošā laika periodā ģimenē tika
novēroti augsti riski bērniem. Aldis vēlas atgūt savas aprūpes tiesības par jaunākajiem bērniem
(meitenēm).
Viņš saka, ka nevar legalizēties darba tirgū parādu dēļ. Viņam nav arī deklarētās dzīvesvietas un
iespējas stāties bezdarbniekos. Aldis pats ir uzaudzis bērnu namā un ļoti nevēlas, lai viņa bērni tur
nonāktu.
Programmas vadītājs secina, ka Aldis atbilst mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (27 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Aldim problemātiskā joma ir
nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Aldim problemātiskās jomas ir:
1) personības attīstība, iekļaujot dzīves prasmju aktivitātes (aktivitātes, kas palīdzētu apgūt
ikdienā nepieciešamās prasmes un bērnu audzināšanas un aprūpes prasmes; speciālistu
konsultācijas par sociāliem un juridiskiem jautājumiem, speciālistu konsultācijas vai iesaiste
atbalsta grupās (piemēram, vecāku atbalsta grupa BEA) u.tml.);
2) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās vai neformālās izglītības
iespēju apzināšanu un resursu piesaisti);
3) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām, vizītes uz
uzņēmumiem utt.).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Alda situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir
nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Alda individuālajai pasākumu programmai ir
jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Laima (26 g.) projektā ir iesaistījusies, jo ieteikusi sociālā darbiniece. Ikdienā viņa viena aprūpē
divus nepilngadīgus bērnus – Jāni (7 gadi, sāka mācības 1. klasē) un Dainu (3 gadi, apmeklē bērnu
pirmsskolas izglītības iestādi). Laimai ir pamatskolas izglītība, un viņa nekad nav strādājusi algotu
darbu, ilgstoši saņem sociālo palīdzību. Laimai radinieku nav, ir pusbrālis, kurš reizēm krīzes
situācijā nopērk pārtiku, taču attiecības ir konfliktējošas. Laima stāsta, ka brālis ir izdzinis viņu no
mājām, kad Laima gaidījusi pirmo bērnu. Katram bērnam ir savs tēvs, attiecības netiek uzturētas.
Laima bieži maina partnerus un katru reizi cer, ka izveidosies nopietnas, stabilas attiecības, taču
atkārtojas viens scenārijs: Laima iemīlas, vīrietis kādu laiku padzīvo pie Laimas, pēc laika sākas
strīdi vai pastiprināta alkohola lietošana, un attiecības izjūk. Laima runā par to, ka labprāt gribētu
trešo bērniņu, jo viņai ļoti patīk mazi bērni. Sociālajā dienestā Laima vairākkārtīgi ir tikusi norīkota
uz dažādiem kursiem un grupu nodarbībām – latviešu valoda, grupa mātēm ar zīdaiņiem, bērnu
emocionālā audzināšana, individuālas psihologa konsultācijas u.c. Laima sākotnēji dalībai piekrīt,
taču norunas nepilda un pakalpojumus neizmanto, dažādi aizbildinoties.
Programmas vadītājs secina, ka Laima atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (26 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Laimas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Laimas problemātiskās jomas ir:
109
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās vai neformālās izglītības
iespēju apzināšanu un resursu piesaisti);
2) personības attīstība, iekļaujot dzīves prasmju aktivitātes (aktivitātes, kas palīdzētu apgūt
ikdienā nepieciešamās prasmes, attiecību veidošanas prasmes utt.; speciālistu konsultācijas
vai iesaiste psiholoģiskā atbalsta grupās, vecāku atbalsta grupās u.tml.);
3) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām,
informācijas sniegšanu par darba vietām, vizītes).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Laimas situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Laimas individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Ievas (16 g.) māsai skolas sociālā pedagoģe pastāstījusi par projektu. Ieva ir nonākusi Sociālā
dienesta redzeslokā, jo meitenei ir bijis suicīda mēģinājums ar medikamentu pārdozēšanu. Ieva
dzīvo kopā ar māti Intu, pilngadīgo māsu un vecomāti privātmājas vienā pusē ar divām istabām,
sadzīves apstākļi ļoti šauri. Tēvs pirms vairākiem gadiem miris, viņam bijušas alkohola atkarības
problēmas. Ievas māte strādā maz atalgotu darbu. Uz doto brīdi Ieva ir X slimnīcas ārstu
uzraudzībā, meitenei ir psihiska rakstura traucējumi. X slimnīcā Ieva saņem psihologa un psihiatra
konsultācijas. Kopumā Ieva ir mēģinājusi veikt suicīdu trīs reizes. Stāstot par sevi, Ieva saka, ka
suicīdus veic tāpēc, ka neredz dzīvei jēgu, izsaka bažas par savu ārējo izskatu, veselības
problēmām, ka apkārtējie viņu redz kā slimu cilvēku, kā arī pārdzīvo par problēmām skolā, sadzīves
apstākļiem mājās un konfliktējošajām attiecībām ar māsu. 2013. gadā Ieva mācības ir apguvusi
mājmācībā, 2014. gadā Ieva izteikusi vēlmi atgriezties parastajā skolā, taču mācībām parastajā
skolā nav pieticis enerģijas, jutusies nogurusi un veselības problēmu dēļ daudz kavējusi skolu.
Programmas vadītājs secina, ka Ieva atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (16 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Ievas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Ievas problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās un ar neformālās izglītības
iespēju apzināšanu un resursu piesaisti);
2) personības attīstība (speciālistu konsultācijas vai iesaiste psiholoģiskā atbalsta grupās,
iesaistīšanās pasākumos, brīvā laika aktivitātēs atbilstoši jaunietes interesēm);
3) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika u.c. aktivitātes, kas palīdzētu iekļauties kopienā,
iepazīstot citus cilvēkus un vienaudžus un veidojot ar viņiem attiecības; jēgpilna laika
pavadīšana).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Ievas situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir
nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Ievas individuālajai pasākumu programmai ir
jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Elīnas (16 g.) mātei tika pārtrauktas aizgādības tiesības, jo viņai bija alkohola atkarības problēmas,
kuras netika risinātas. Šobrīd Elīna dzīvo kopā ar vecomāti Veroniku un tēvu Juri, kuram arī ir
nopietnas alkohola atkarības problēmas. Jurim ir arī veselības problēmas – epilepsija un C hepatīts.
Elīnai skolā ir bijušas mācību problēmas – noslēdzot mācību gadu, bija 10 nesekmīgi vērtējumi,
taču meitene vērtējumus izlaboja un tika pārcelta nākamajā klasē, tāpat bija problēmas arī ar skolas
apmeklējumu, jo Elīnai bija grūtības piecelties uz skolu. Vecāsmātes lūgumus celties uz skolu
meitene nerespektēja, bija rupja pret vecomāti, nepildīja mājas darbus. Sarunā meitene stāsta, ka
110
agrāk esot arī smēķējusi, bet pašlaik vairs nesmēķējot. Elīna saka, ka vecāku pēdās neaizies, bet
vērojams, ka viņai ir dusmas uz vecākiem, viņa jūtas pamesta un agrāk no vecāku puses
piedzīvojusi arī fizisku vardarbību. Tomēr pati apgalvo, ka šāda situācija ģimenē viņu apmierina, jo
praktiski vecāku viņai neesot un nav kas arī kontrolē. Sākoties jaunajam mācību gadam, septembra
pirmajā nedēļā Elīna apmeklējusi skolu, bet pēc tam retāk un retāk, tāpēc 9. klase netika pabeigta.
Programmas vadītājs secina, ka Elīna atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (16 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Elīnas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Elīnas problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās izglītības iespēju
apzināšanu un resursu piesaisti);
2) personības attīstība (aktivitātes, kas saistītas ar dzīves prasmju apguvi (piemēram, laika
plānošana, sevis disciplinēšana, sociālās prasmes, attiecību veidošana utt.); speciālistu
konsultācijas vai iesaiste psiholoģiskā atbalsta grupās traumatiskās pieredzes seku
mazināšanai);
3) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika u.c. aktivitātes, kas palīdzētu iekļauties kopienā,
iepazīstot vienaudžus un veidojot ar viņiem attiecības; jēgpilna laika pavadīšana).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Elīnas situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Elīnas individuālajai pasākumu programmai
ir jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Olga (27 g.) ir divu mazu meiteņu (4 un 8 gadi) mamma. Olgai ir nestabilas attiecības, partneri
mainās. Olga ir HIV pozitīva. Olgas meitas apmeklē skolu un pirmsskolas iestādi. Sieviete nestrādā
algotu darbu, materiālo atbalstu gūstot no valsts un pašvaldības pabalstiem. Olga ir pabeigusi
pamatskolu, bet nav turpinājusi mācības vidusskolā un nav arī ieguvusi nekādu specialitāti.
Strādājusi gadījuma darbus, pārsvarā telpu uzkopšanā. Sieviete atzīst, ka veselības stāvokļa dēļ esot
grūti strādāt noteiktu stundu darbu. Olgas valsts valodas zināšanas ir vājas, no piedāvātajiem
kursiem sieviete ir atteikusies, jo neredzot jēgu mācīties latviešu valodu.
Programmas vadītājs secina, ka Olga atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (27 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Olgas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Olgas problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās izglītības iespēju
apzināšanu un resursu piesaisti);
2) veselības problēmas (aktivitātes saistītas ar jaunietes iesaisti psiholoģiskā atbalsta grupā
vai pašpalīdzības grupā sakarā ar veselības problēmām);
3) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām,
informācijas sniegšanu par darba vietām atbilstoši jaunietes veselības stāvoklim un
iespējām);
4) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar attiecību veidošanu utt.);
111
5) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika u.c. aktivitātes, kas palīdzētu iekļauties kopienā,
iespējams, neformālā veidā apgūt valsts valodu utt.).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Olgas situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir
nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Olgas individuālajai pasākumu programmai ir
jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Kristīne (25 g.) ir trīs nepilngadīgu bērnu mamma. Šobrīd sievietei ir draugs. Kristīne nav
pabeigusi pamatskolu. Sieviete dzīvo sociālajā mājā, divistabu dzīvoklī. No kaimiņiem ir biežas
sūdzības par sievietes un viņas drauga nepieņemamo uzvedību: lamāšanos, kaušanos, nepamatotu
agresiju pret kaimiņiem. Sieviete, pēc kaimiņu stāstītā, regulāri ir apreibinošo vielu ietekmē.
Kristīne nestrādā algotu darbu, atbalsts tiek saņemts no valsts un pašvaldības. Formāla sadarbība
bijusi ar sociālo dienestu un valsts nodarbinātības aģentūru. Savu atkarību no alkohola Kristīne
noliedz, līdz ar to nepiekrīt apmeklēt sociālā dienesta piedāvātos speciālistus: atkarības profilakses
speciālistu un narkologu. Tāpat Kristīnei ir vājas valsts valodas zināšanas, kuru trūkums traucē
iegūt algotu darbu.
Programmas vadītājs secina, ka Kristīne atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (25 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Kristīnes problemātiskā joma ir
izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Kristīnes problemātiskās jomas ir:
1) iespējama atkarības problēma, uz ko norāda situācijas aprakstā minētās pazīmes
(aktivitātes saistītas ar nepieciešamo speciālistu piesaisti);
2) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās izglītības iespēju
apzināšanu un resursu piesaisti);
3) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar dzīves prasmju apguvi (piemēram, attiecību
veidošana utt.); speciālistu konsultācijas saistītas ar vardarbības situācijām ģimenē);
4) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām,
informācijas sniegšanu par darba vietām);
5) iekļaušanās sabiedrībā (aktivitātes, kas palīdzētu mainīt ieradumus un pozitīvi iekļauties
kopienā, iespējams, neformālā veidā apgūt valsts valodu utt.).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Kristīnes situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta
pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Kristīnes individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Sanitai (24 g.) ir divi nepilngadīgi bērni (1 un 5 gadus veci). Sievieti materiāli atbalsta jaunākā
bērna tēvs un Sanitas mamma. Sieviete dzīvo kopā ar vecākiem. Sanita nav pabeigusi pamatskolu,
jo agri esot sākusi strādāt. Sieviete esot strādājusi par oficianti. Sanita vēlas iegūt izglītību un
atgriezties darba tirgū. Līdzko jaunākais bērns varēs apmeklēt bērnudārzu, sieviete ir izlēmusi
doties uz Nodarbinātības valsts aģentūru un stāties uzskaitē, taču saprot, ka „reāli jau NVA
nepalīdzēs”. Sanita saka, ka viņai būtu kauns, ja būtu jāiet mācīties kopā ar bērniem, lai iegūtu
atestātu par 9. klases pabeigšanu un vēlāk arī vidējo izglītību. Sievietes vēlme ir nākotnē iegūt
augstāko izglītību.
Programmas vadītājs secina, ka Sanita atbilst projekta mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (24 gadi);
2) nekur nemācās;
112
3) nestrādā algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Sanitas problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Sanitas problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās izglītības iespēju
apzināšanu un resursu piesaisti);
2) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar pašvērtējuma paaugstināšanu, mērķu
nospraušanu; vecāku atbalsta grupas utt.);
3) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām,
informācijas sniegšanu par darba vietām, ko nepieciešamības gadījumā var apvienot ar
izglītības ieguvi).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Sanitas situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Sanitas individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
Vitālijam (28 g.) bija 13 gadi, kad vecāki izšķīrušies alkohola un citu nesaskaņu dēļ. Tēvam bijušas
alkohola problēmas (periodiski „plosti”), „skaidrajos periodos” tēvs puikam pārmetis neprasmi,
paviršību, sliktas sekmes, nakts enurēzi. Pamatskolu Vitālijs pabeidzis mājmācībā, jo atzītas
mācīšanās grūtības, vakara vidusskolā pavadījis divas nedēļas, pabeidzis viengadīgu galdnieka
apmācību arodskolā. Strādājis kokapstrādē. Pēc algas dienām nav spējis ierasties darbā alkohola dēļ,
darbu vairākkārt zaudējis. Bijis „kodējies” pret alkoholu, bet, termiņam beidzoties, atsācis lietot.
Atsācis strādāt, bet atbrīvots, jo atkal „vecās problēmas”, kaut gan patiesībā darbā pēc pārpūles
stipri sāpējis plecs, tāpēc dzēris un nespējis aiziet uz darbu. Ārsts diagnosticējis ar profesionālo
darbību saistītu saslimšanu, taču Vitālijs ārstēšanos neturpina. Vismaz divas reizes mēnesī pa trim
četrām dienām „plosto”.
Programmas vadītājs secina, ka Vitālijs atbilst mērķa grupai, jo:
1) ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (28 gadi);
2) nekur nemācās;
3) nestrādā oficiāli algotu darbu;
4) neapgūst arodu pie amata meistara;
5) nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Vitālija problemātiskā joma ir
nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Vitālija problemātiskās jomas ir:
1) iespējama atkarības problēma, uz ko norāda situācijas aprakstā minētās pazīmes
(aktivitātes saistītas ar nepieciešamo speciālistu piesaisti) un veselības problēmas
(informācija par rehabilitācijas iespējām u.tml.);
2) personības attīstība, iekļaujot dzīves prasmju aktivitātes (aktivitātes, kas palīdzētu apgūt
ikdienā nepieciešamās prasmes, piemēram, laika plānošana, sevis disciplinēšana; speciālistu
konsultācijas saistītas ar vardarbības pieredzi utt.);
3) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar formālās vai neformālās izglītības
iespēju apzināšanu un resursu piesaisti);
4) nodarbinātības kompetence (aktivitātes, kas saistītas ar karjeras konsultācijām, ja
veselības stāvoklis neļauj strādāt iepriekšējā darbā).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Vitālija situācija atbilst 3. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi
ir nodrošināmi sākotnēji sešus mēnešus, tātad sākotnēji Vitālija individuālajai pasākumu
programmai ir jābūt izstrādātai uz sešiem mēnešiem.
113
7.3.4. Ieteicamie mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā ietveramie
galvenie atbalsta pasākumi atbilstoši grupai, kurā viņš ietilpst
Mērķa grupas jauniešu atbalsta pasākumi – darbību kopums, kas ietverts mērķa grupas jaunieša
individuālajā pasākumu programmā un vērsts uz jauniešu prasmju attīstību. Atbalsta pasākumi var
ietvert tādas aktivitātes kā neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu konsultācijas (psihologs,
karjeras konsultants u.c., izņemot ārstniecības personālu), dalība pasākumos (nometnes, semināri,
sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un
jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tostarp vizītes
uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara,
iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar
invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību, nepieciešamības gadījumā – specializēto transportu).
Citu valstu pieredzes izpēte mērķa grupas jauniešu atbalsta sniegšanā ļauj apzināt citu valstu
īstenotos kompensējošos un reintegrācijas pasākumus mērķa grupas jauniešu iesaistei izglītībā,
Jauniešu garantijas pasākumos vai darba tirgū. Piemēram, Igaunijā ir izveidotas mobilās
konsultācijas, kuru galvenais mērķis ir sniegt informāciju un norādījumus par darba meklēšanu,
izpētīt darba iespējas un palielināt informētību par atbalstu NVA un tā piedāvājumu. 2012. gadā
mobilā konsultācija pirmo reizi tika vērsta īpaši uz jauniešiem, kuri nav NVA klienti. Mobilās
konsultāciju sesijas notika vietējos jauniešu centros un skolās. Mobilās konsultāciju sesijas
organizētas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, kuras zina vietējos iedzīvotājus un viņu vajadzības.118
Austrijas projekts Jugendcoaching NEETs piedāvā trīs līmeņu atbalstu: 1. līmenis – pirmā
konsultācija, kad tiek noskaidroti jautājumi un jauniešu bažas; 2. līmenis – konsultēšana, šajā posmā
ir pieejams vairāk laika; 3. līmenis – atbalsts, šis posms var ilgt līdz vienam gadam. Kopā ar
mentoru jaunieši strādā, lai realizētu personiskos mērķus, jo praktiskā pieredze var noderēt darba
tirgū.119
Vācijā izveidota apmaiņas programma IdA – Integration through Exchange, kas sniedz
atbalstu jauniešiem ar iekļaušanās grūtībām darba tirgū, lai uzlabotu savu profesionālo kompetenci,
pamatojoties uz darba veikšanu ārzemēs. Programmas atbalsta pasākumi ir valodas apmācība,
tehniskā, praktiskā un starpkultūru sagatavošanās pirms izbraukšanas uz citu valsti. Noslēguma
posmā jaunietis tiek virzīts uz skolu, apmācību vai veikta sagatavošanās, lai iekārtotu viņu darbā,
sadarbojoties ar darbā iekārtošanās centriem vai nodarbinātības aģentūru.120
Savukārt Vācijā, Saksijas pavalstī bijušajiem skolēniem, kuriem vairāku gadu garumā dominējusi
noraidoša uzvedība un attieksme pret skolu, tiek piedāvāti pasākumi negatīvās attieksmes
mazināšanai, atpakaļiesaistīšanai izglītībā. Sagatavošanās posmu profesionālajai darbībai ir
iespējams iziet Profesionālajā mācību centrā. Mērķgrupa sagatavošanās posmā profesionālajai
darbībai ir skolēni, kuri ilgu laiku nav gājuši skolā un kuriem tagad ir jāizpilda savs pienākums
apgūt amatu. Mācības notiek tam īpaši sagatavotā klasē. Skolēnus nepieciešamas viena mācību gada
laikā pakāpeniski tuvināt skolai un ievirzīt viņus pārejai uz sagatavošanās gadu profesijas apguvei.
Nozīmīgi ar individuālas pieejas un individualizētu pasākumu palīdzību nodrošināt pozitīvus
pārdzīvojumus saistībā ar skolu un mācībām. Mācībām komandā, mācībām ārpus skolas, uzsverot
prakses daļu, mācībām mazākās grupās, uz dzīvi un pasauli orientētām mācībām, ārēju partneru
piesaistei un profesionālai orientācijai ir jāatbalsta pārejas process. Darbs ar skolēna biogrāfiju ir vēl
viena būtiska ikdienas darba sastāvdaļa. Tiek pārrunāti individuālie iemesli un pamatojums skolas
gaitu pārtraukšanai, un kopā ar jauniešiem pie tā tiek strādāts.121
118file:///C:/Users/ievak/Downloads/I%2020140321%20P2P%20PR1%20PES%20paper%20Estonia.pdf Peer Review
‘PES approaches for sustainable activation of long-term unemployed’ Bulgaria, April 2014, 7.lpp. 119http://www.autark.co.at/netzwerk-berufliche-assistenz/jugendcoaching-neets/das-angebot/ 120https://www.tln-mobility.eu/EN/Home/ESF-Mobility-
Programmes/IdA%20Integration%20through%20Exchange/inhalt.html 121 Schulerfolg sichern in Leipzig and Riga, 2015
114
Francijā saskaņā ar 2009. gada 24. novembra likumu ir izveidotas sistēmas, kas dienestiem ļauj
identificēt un monitorēt katru jaunieti, kurš ir pametis skolu vai mācekļa praksi un nav reģistrējies
valsts nodarbinātības dienestā. Tiek organizētas teritoriālas platformas, lai varētu sazināties ar šiem
jauniešiem un izveidot individuālas programmas, kas palīdzētu viņiem atsākt skolas vai mācību
gaitas. Likums prasa arī to, lai visas teritoriālās iestādes ātri koordinētu savas darbības un izmantotu
caurskatāmas sistēmas, kas garantētu, ka tiek atbalstīti visi jaunieši, kuri ir vecāki par 16 gadiem un
kuri nav ieguvuši formālās izglītības dokumentu.122
Katram mērķa grupas jaunietim individuālajā pasākumu programmā ietveramajiem pasākumiem
pēc satura un formas ir jāizriet no padziļinātās profilēšanas rezultātiem un jābūt balstītiem konkrētā
mērķa grupas jaunieša vajadzībās. Turklāt atbalsta pasākumu plānošanā jāievēro arī katra mērķa
grupas jaunieša individuālā situācija un atbalsta pasākumu izmantošanas reālās iespējas.
Plānojot katras grupas jauniešu atbalsta pasākumus, svarīgi ņemt vērā atbalsta virsmērķi un
aktivitāšu galveno fokusu un attiecīgi tam pakārtot mentora atbalsta intensitāti un aktivitāšu saturu.
Nākamajā tabulā sniegti vairāki ieteikumi par rekomendējamajiem atbalsta pasākumiem mērķa
grupas jauniešiem, ievērojot viņu piederību atbalsta grupai.
15. tabula
Ieteicamie mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā galvenie ietveramie
atbalsta pasākumi atbilstoši atbalsta grupai
Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste 6
mēneši*
Atbalsta pasākumu
virsmērķis
Jaunieša informētības
sekmēšana un
profesionālo
prasmju veicināšana
Profesionālās
izvēles un karjeras
konsultāciju
akcentēšana
Jaunieša motivācijas veicināšana un
profesionālo prasmju
attīstīšana
Jaunieša prasmju
akcentēšana, kas
palīdz attīstīt viņa
mūžizglītības un
nodarbinātības
kompetences
Jaunieša motivācijas
radīšana, iekļaušana
un dzīves
pamatprasmju
attīstības sekmēšana
Jaunieša personības attīstības,
iekļaušanās
sabiedrībā un/vai
resocializācijas
akcentēšana
Aktivitātes, uz
kurām centrējams
mentora atbalsts
Analizēšana un izvērtēšana
Dalīšanās ar
informāciju un tās
meklēšanas
iespējām
Dalīšanās pieredzē,
Iedrošināšana
Palīdzība jaunieša prasmju
identificēšanā,
personīgās attīstības
un profesionālās
izaugsmes iespējas
Galveno
problēmjautājumu
atklāšana, kas
ietekmē panākumu
sasniegšanu
Palīdzība izprast
pilnveidošanās
vajadzību
Atbalsta sniegšana
mērķu izvirzīšanā
Atbalsts personisko
jautājumu
risināšanā
Pozitīvas
saskarsmes,
socializēšanās,
nodarbinātības un
122 "Jauniešu garantija" un mūžilgs karjeras atbalsts, EMKAPT pārskats Nr. 4, Tibors Boržs Borbējs-Pece un Džo
Hačinsone, 2014, 13.lpp.
115
Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste 6
mēneši*
brīvā laika
pavadīšanas
piemēru rādīšana
Jaunieša interešu
pārstāvēšana un
(nepieciešamības
gadījumā)
aizstāvēšana
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
Programmas vadītājs sniedz visiem līdzīgu atbalstu, vērtējot jauniešu
izaugsmi, attīstību un mērķu sasniegšanas pakāpi
Speciālistu iesaiste Karjeras konsultants
Jaunatnes lietu
koordinators
Konsultācijas pie speciālistiem
Konsultācijas un speciālistu
palīdzība
(piemēram,
regulārs psihologa
vai sociālā
rehabilitētāja
atbalsts)
Aktivitāšu piemēri Izglītības iespēju apzināšana
Karjeras
konsultācijas
Semināri
Kursi
Vizītes uz
uzņēmumiem un
iestādēm
Vizītes pie amata
meistariem
Speciālistu
„ēnošana”
Psihologa
konsultācijas
Atbalsta grupas
Semināri
Vizītes uz
uzņēmumiem un
iestādēm
Psihologa
konsultācijas un
atbalsts
Sociālā darbinieka
konsultācijas un
atbalsts
Sociālā
rehabilitētāja
konsultācijas un
atbalsts
* Ņemot vērā katra konkrētā mērķa grupas jaunieša situāciju un ievērojot nosacījumu, ka jānodrošina, ka mērķa grupas jaunietis pēc iespējas ātrāk tiek virzīts uz iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, VIAA īstenotajos Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos
nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī NVO vai
jauniešu centru darbībā, programmas vadītājs sākotnēji ir tiesīgs noteikt īsāku individuālās pasākumu
programmas īstenošanas termiņu nekā norādīts tabulā.
**Pēc attiecīgā perioda beigām, tiek veikts individuālās pasākumu programmas progresa izvērtējums un
programmas vadītājs sadarbībā ar mērķa grupas jaunieša mentoru un, ja nepieciešams speciālistiem lemj par nepieciešamību pagarināt individuālo pasākumu programmu. Individuālās pasākumu programmas
pagarināšana ir jāsaskaņo ar JSPA.
116
7.4. Profilēšanā izmantojamās metodes un datu avoti
Profilēšanas veikšanā programmas vadītājs rūpīgi izvērtē pieejamos informācijas avotus un
konsultējas ar speciālistiem.
Datu avoti
Pieejamo personas lietu izpēte. Ja pašvaldībā šim jaunietim ir sniegts kāds atbalsts vai
izstrādāta korekcijas programma, tad šai lietai jābūt. Programmas vadītājam ir tiesības
iepazīties ar materiāliem, un pašvaldībai ir iespēju robežās pienākums šo piekļuvi
informācijai nodrošināt.
Informācijas iegūšana un apkopošana no speciālistiem, kas ar jaunieti ir strādājuši
agrāk (izglītības iestāde, sociālais dienests, bāriņtiesa, pašvaldības policija, Valsts
policija).
Intervēšana, izmantojot motivējošas intervēšanas metodes pamatprincipus.
Pieaicināto speciālistu konsultācijas.
Citi informācijas avoti pēc programmas vadītāja ieskatiem un iespējām (piemēram,
sarunas ar tuviniekiem, jaunieša profils sociālajos tīklos u.c.).
7.4.1. Motivējošā intervēšana darbā ar mērķa grupas jaunieti kā pamatmetode
Jau pirmajā tikšanās reizē, kad programmas vadītājs un mērķa grupas jaunietis savstarpēji
iepazīstas, pārrunā turpmāko sadarbības modeli un noteikumus, programmas vadītājs sarunā ar
mērķa grupas jaunieti cenšas vadīt sarunu tā, lai veiksmīgi nodibinātu kontaktu. Lai saruna būtu
produktīva un veiksmīga, tiek rekomendēts sarunā lietot motivējošās intervēšanas prasmes, ievērot
motivējošās intervēšanas garu un principus.
Kas ir motivējošā intervēšana, un kāds ir tās nolūks?
Motivējošā intervēšana ir programmas vadītāja vadīta, uz sadarbību ar mērķa grupas jaunieti vērsta
mērķtiecīga komunikācijas metode, kurai ir īpašs fokuss uz mērķa grupas jaunieša izteikumiem par
pārmaiņām. Motivējošās intervēšanas nolūks ir stiprināt mērķa grupas jaunieša pienākuma
motivāciju par kādu specifisku pārmaiņu mērķi, attīstot un izpētot paša mērķa grupas jaunieša
argumentus mainīties pieņemšanas un līdzijušanas (empātijas) atmosfērā.
Pārmaiņu procesa modelis, pa kuru virzās mērķa grupas jaunietis
Tiek uzskatīts, ka visas pārmaiņas notiek pa apli, izejot cauri pirmsizvērtēšanas, izvērtēšanas,
lēmuma, darbības, uzturēšanas, atpakaļ atgriešanās stadijai. Programmas vadītājam, veicot mērķa
grupas jaunieša profilēšanu, sākotnēji tiek rekomendēts noskaidrot, kurā pārmaiņu apļa stadijā
mērķa grupas jaunietis atrodas. Lai noteiktu, kurā stadijā atrodas mērķa grupas jaunietis,
programmas vadītājs var izmantot tabulu „Motivējošās intervēšanas pārmaiņu apļa stadijas”.
117
30. attēls. Mērķa grupas jaunieša pārmaiņu procesa aplis
16. tabula
Motivējošās intervēšanas pārmaiņu apļa stadiju raksturojums
Pārmaiņu apļa
stadija
Raksturojums Programmas vadītāja stratēģija
Pirmsizvērtēšanas
stadija
To raksturo devīze „Nekas nav
jāmaina”. Šajā stadijā mērķa grupas
jaunietim vēl nav motivācijas
mainīties, viņš nevēlas nekādas
pārmaiņas. Viņš vai nu izvairās domāt
par pārmaiņām, vai ir nolēmis, ka
pašreizējās uzvedības labumi ir pārāki
par nepieciešamo piepūli. Šajā stadijā
mērķa grupas jaunietis var daudz ko
noliegt vai racionalizēt.
Ir pāragri runāt par uzvedības
izmaiņām. Svarīgi ir:
- veidot savstarpēju saprašanos un
uzticēšanos;
- jau no paša sākuma mērķa grupas
jaunietim izskaidrot situāciju, ka
lēmumu pieņems viņš pats;
- palielināt mērķa grupas jaunieša
problēmas apzināšanās līmeni;
- piedāvāt mērķa grupas jaunietim
informāciju neitrālā, ne apsūdzošā
manierē;
- veicināt mērķa grupas jaunieša
esošā uzvedības modeļa
pārvērtēšanu, pašanalīzi, bet vēl ne
rīcību.
Izvērtēšanas Visbiežāk mērķa grupas jaunieši pie - Izskaidrot, ka lēmumus pieņem pats
Pirmsizvērtēšanas fāze
Izvērtēšanas fāze
Lēmuma fāze Rīcības fāze
Uzturēšanas fāze
Atpakaļ atgriešanās jeb recidīva fāze
118
Pārmaiņu apļa
stadija
Raksturojums Programmas vadītāja stratēģija
stadija (mērķa
grupas jaunieša
pirmās pārdomas)
programmas vadītāja nonāk šajā
stadijā. To raksturo devīze „Es apsveru
iespēju mainīties”. Šajā stadijā mērķa
grupas jaunietis visu izvērtē, izsver;
viena viņa personības daļa grib visu
turpināt pa vecam, otra – tomēr kaut ko
mainīt. Mērķa grupas jaunietis domā,
ka problēma varbūt ir, taču viņš vēl nav
izlēmis, ko šajā sakarā darīt. Šajā
stadijā mērķa grupas jaunietis var paust
dalītas jūtas un nenoteiktību,
neizlēmību. Daudzi mērķa grupas
jaunieši šajā stadijā var iestrēgt uz
ilgāku laiku.
mērķa grupas jaunietis.
- Apspriest pārmaiņu „par” un „pret”
(piemēram, labo un ne tik labo
izglītības ieguvē).
- Atzīt nenoteiktību (mērķa grupas jaunieša dalītās jūtas).
- Izpētīt neatbilstību starp mērķa
grupas jaunieša pašreizējo uzvedību
un personiskajām vērtībām vai
mērķiem.
- Saprast, apkopot un izteikt mērķa grupas jaunieša svārstīgumu un
šaubas par izmaiņām.
- Apspriest veidus, sākt
eksperimentēt ar pārmaiņām, taču
izvairīties no kārdinājuma piedāvāt
argumentus par labu izmaiņām
(svarīgi, lai to darītu pats mērķa
grupas jaunietis).
Lēmumu stadija Šo stadiju raksturo devīze „Cenšos
izdomāt, kā mainīties”. Arī šajā stadijā
bieži atrodas mērķa grupas jaunieši.
Viņi gatavojas pārmaiņām, sākumā ar
nelieliem soļiem, viņi pieņem lēmumu:
„Es to vēl neesmu izdarījis, bet es
mainīšos, mācīšos, strādāšu!”
- Kopīgi ar mērķa grupas jaunieti
izstrādāt individuālo pasākumu
programmu, kas ir balstīta uz viņa
profilēšanas rezultātiem.
- Izpētīt uzvedības variantus un
stratēģijas.
- Izpētīt problēmas un šķēršļus,
atbalstīt to pārvarēšanā.
- Noteikt mērķa grupas jaunieša
iespējamos atbalsta avotus.
- Veidot mērķa grupas jaunietī
pārliecību pār sevi un ticību sev.
- Sagatavot informāciju, izvēles
iespējas.
- Veicināt nelielus sākuma soļus.
- Palikt pie mērķa grupas jaunieša
tempa, neskriet pārāk ātri uz
priekšu.
Darbības stadija Šo stadiju raksturo devīze „Strādāju pie
savu mērķu sasniegšanas”. Šajā stadijā
mērķa grupas jaunietis aktīvi piedalās
visās viņa individuālajā pasākumu
programmā minētajās aktivitātēs.
Iespējams, viņš ir atradis veidus, kā tikt
galā ar vēlmēm vai rosinošiem
faktoriem, kas varētu novest atpakaļ pie
problemātiskas uzvedības.
- Atbalstīt mērķa grupas jaunieti viņa
pirmajos soļos uz izmaiņām.
- Piedāvāt palīdzību plānošanā,
mērķu noteikšanā.
- Izstrādāt sasniedzamus mērķus un
veikt progresa monitoringu.
- Palīdzēt izstrādāt plānu uzvedības
saglabāšanai laikā gaitā.
- Nostiprināt patstāvību un
pārliecību par saviem spēkiem
šķēršļu pārvarēšanā, palīdzēt
119
Pārmaiņu apļa
stadija
Raksturojums Programmas vadītāja stratēģija
pārvarēt iepriekšējā dzīvesveida
zaudējuma sajūtu.
Uzturēšanas
stadija
Šo stadiju raksturo devīze „Esmu sācis
mainīties. Tagad man tas ir jāsaglabā”.
Šajā stadijā mērķa grupas jaunietis
cenšas saglabāt pārmaiņas. Tiek
izstrādāti veidi, kā tikt galā ar
problēmām un stresa faktoriem.
Īslaicīgām neveiksmēm seko nožēla un
pūliņi ar jaunu sparu.
- Atbalstīt mērķa grupas jaunieša
paša motivāciju.
- Apspriest iespējas un variantus, kā
pretoties nonākšanai agrākajā
dzīves situācijā.
- Noteikt recidīvu novēršanas
stratēģijas, kas devušas labu
rezultātu.
- Izpētīt un prognozēt faktorus, kuri
varētu izraisīt recidīvu.
- Sastādīt atbalsta plānu (tuvinieki,
pašpalīdzības grupas, izglītība,
nodarbinātība, konsultācijas utt.).
Atpakaļ
atgriešanās
stadija
Šo stadiju raksturo devīze „Esmu
atkritis atpakaļ. Tagad viss ir zaudēts”.
Mērķa grupas jaunietis nav noturējies
un ir atgriezies atpakaļ pie
problēmuzvedības, piemēram, pametis
sāktās mācības. Šajā stadijā mērķa
grupas jaunietis var paust dusmas,
demoralizāciju vai uzvedības
noliegumu.
- Palīdzēt mērķa grupas jaunietim
izanalizēt notikušo recidīvu, taču
nevairot kauna sajūtu.
- Atbalstīt mērķa grupas jaunieti,
uztverot recidīvu kā pamācošu
pieredzi, nevis kā izgāšanos.
- Novērtēt un apspriest, kas
neizdevās.
- Uzsvērt jauna mēģinājuma
svarīgumu un ticību jauna
mēģinājuma panākumiem.
Pārmaiņu procesā, kad mērķa grupas jaunietis ir sācis piedalīties individuālajā pasākumu
programmā minētajos atbalsta pasākumos, viņš var no darbības stadijas atkrist atpakaļ atgriešanās
stadijā, jo jebkura cilvēka dzīvē jebkuru pārmaiņu gadījumā tā ir pilnīgi normāla parādība.
Motivējošās intervēšanas gars un principi
Programmas vadītāja uzdevums ir aktivizēt mērķa grupas jaunieša paša līdzdalību un iesaistīšanos
pārmaiņu procesos. Jācenšas, lai motivācija uzvedības izmaiņām rastos pašam mērķa grupas
jaunietim, nevis tiktu uzspiesta no ārpuses. Lai to izdarītu, programmas vadītājam ir jāsaprot mērķa
grupas jaunietis, jāseko viņam profilēšanas procesā un vienlaikus saruna jāvada tā, lai mērķa grupas
jaunietis pats pieņemtu lēmumu veikt pārmaiņas savā uzvedībā, dzīvē, rīcībā, mainītu savas domas.
Sarunā programmas vadītājam ir jāliek mērķa grupas jaunietim noticēt, ka viņš tiek saprasts („esmu
tavā pusē, esmu ar tevi”), taču tajā pašā laikā ir jāsaglabā stingrība. Mērķa grupas jaunieša izrādīto
pretestību skaidrot nevis kā viņa negatīvo rakstura iezīmi, bet gan kā personības izpausmi, kas
drīzumā varētu būt pārvarēta. Programmas vadītājam sarunā ar mērķa grupas jaunieti ir jāpiedomā,
kā tiek veidota saruna, tāpēc ir svarīgi, ko programmas vadītājs domā un kā pats saprot sarunas
procesu. Sarunai ir jānorit pozitīvā atmosfērā, programmas vadītājam pret mērķa grupas jaunieti
izrādot cieņu, empātiju un patiesumu.
120
31. attēls. Atslēgas komponentes sekmīgai intervijai ar mērķa grupas jaunieti
Sarunā ar mērķa grupas jaunieti ir svarīgi ievērot četrus principus:
1) izrādīt empātiju;
2) izpētīt mērķa grupas jaunieša pretrunas;
3) virzīties uz priekšu līdz ar pretestību;
4) atbalstīt mērķa grupas jaunieša pašefektivitāti (skatīt tabulu).
17. tabula
Principi, kas ievērojami darbā ar mērķa grupas jaunieti
Princips
Raksturojums
Izrādīt
empātiju
Programmas vadītājs sarunā ar mērķa grupas jaunieti parāda, ka viņš viņu saprot,
saprot, kā mērķa grupas jaunietis uztver pats sevi, savu situāciju un citus cilvēkus.
Izpētīt mērķa
grupas
jaunieša
pretrunas
Programmas vadītājs sarunā ar mērķa grupas jaunieti izpēta viņa pretrunas:
- atšķirību starp to, kā mērķa grupas jaunietim veicas un kā viņš vēlētos, lai viņam
veiktos;
- atšķirību starp pašreizējo un vēlamo situāciju;
- atšķirību starp to, kā mērķa grupas jaunietim iet pašam un kā iet citiem cilvēkiem.
Pretrunu atzīšana mērķa grupas jaunietī pati par sevi var radīt nepatiku, taču tā var
palīdzēt motivācijas radīšanā.
Lai mērķa grupas jaunieti virzītu uz pārmaiņām, programmas vadītājam ir jāatrisina
mērķa grupas jaunieša pretrunas. Atrisinot pretrunas, programmas vadītājs var
nonākt pie mērķa grupas jaunieša motivācijas.
Pretrunas izpēta caur divpusīgo atspoguļošanu, tas ir, atspoguļojot abas „medaļas”
puses, gan to, kas ir pozitīvs, gan to, kas ir negatīvs. Divpusīgās atspoguļošanas
spēks slēpjas apstāklī, ka mērķa grupas jaunietis tiek aicināts ieraudzīt situāciju tās
veselumā. Stratēģija palīdz strukturēt haosu un pretrunīgās domas un sajūtas, kas
bieži pavada pārmaiņu vēlmes un plānus. Šīs shēmas aizpildīšana var būt tā mazā
dzirkstele, kas izraisa lēmumu veikt pārmaiņas.
Pozitīvi vecajā uzvedībā Negatīvi vecajā uzvedībā
Pozitīvi jaunajā uzvedībā Negatīvi jaunajā uzvedībā
Virzīties uz
priekšu
līdz ar
pretestību
Ja mērķa grupas jaunietis sarunā izrāda lielu pretestību ko mainīt, viņš demotivē
sevi lēmuma pieņemšanai. Virzīties uz priekšu sarunā līdz ar mērķa grupas jaunieša
pretestību nozīmē:
- mainīt sarunas fokusu;
- izvairīties no argumentēšanas;
- izvairīties no vēlmes koriģēt;
- apkopot un atspoguļot mērķa grupas jaunieša teikto.
Veiksmīga sadarbības sākšana ar mērķa grupas
jaunieti
Mērķa grupas jaunieša resursu atrašana un
attīstīšana
Autonomijas izrādīšana, kad programmas vadītājs akceptē mērķa grupas
jaunieša tiesības un spējas izlemt pašam, kas saistās ar
viņa virzīšanos uz pārmaiņām
121
Princips
Raksturojums
Atbalstīt
mērķa grupas
jaunieša
pašefektivitāti
Dot cerību un ticību, ka tas ir vajadzīgs.
Atbalstīt un uzmundrināt mērķa grupas jaunieti.
Izpētīt iepriekšējo mērķa grupas jaunieša pieredzi saistībā ar viņa pašefektivitāti,
attīstīt to tālāk.
Motivējošās intervēšanas prasmes
Motivējošā intervēšana ietver sevī vairākas komunikācijas prasmes, kuras programmas vadītājam ir
svarīgi izmantot darbā ar mērķa grupas jaunieti, lai izveidotu veiksmīgu dialogu, kā arī radītu un
uzturētu viņā motivāciju mainīties:
- uzdot vairāk atvērtos nekā slēgtos jautājumus;
- atspoguļot mērķa grupas jaunieša teikto;
- apkopot mērķa grupas jaunieša teikto;
- apstiprināt mērķa grupas jaunieša teikto;
- izmantot skalu;
- uzdot brīnumu jautājumus (skatīt tabulu).
18. tabula
Komunikāciju prasmes darbā ar mērķa grupas jaunieti
Prasme
Skaidrojums
Atvērtie/
slēgtie
jautājumi
Atvērtie jautājumi ir labākie palīgi sarunā, tie palīdz veidot sarunu un iegūt
vairāk informācijas, aktivizē klientu, pauž interesi par viņa viedokli, rosina
sarunu biedru apdomāt savas atbildes un sniegt mums informāciju. Atvērtie
jautājumi sākas ar vārdiem „Kas?”, „Ko?”, „Kā?”, „Kādēļ?”, „Ar kādu
nolūku?”.
Piemēri
• „Pastāstiet man, lūdzu, par to, kas tieši jūs satrauc?”
• „Pastāstiet man, lūdzu, par konkrētu piemēru?”
• „Kāpēc jūs domājāt, ka...?”
Slēgtie jautājumi parasti sākas ar vārdiem „Kas?”, „Kur?”, „Kad?”.
Piemēri
• „Kur jūs dzīvojat?”
• „Cik bieži nedēļā jūs lietojat narkotiskās vielas?”
Apkopojums Veids, kā parādīt, ka esi klausījies, mēģini saprast, apstiprini un ļauj
personai vēlreiz dzirdēt to, ko tā tikko teikusi:
- sniedz atpakaļ to, ko stāstītājs teicis, tas bieži rada vēlmi runāt vēl;
- dod klientam iespēju koriģēt pārpratumus;
- notur sarunas fokusu;
- apstiprina un stiprina klienta vēlmi tikt uzklausītam.
Apstiprinājums Būvē uzticību, rāda respektu, atzīmē un apstiprina, ka
persona palīdz procesā, padara redzamas personas
122
Prasme
Skaidrojums
stiprās puses, stiprina pārmaiņu izteicienus, pozitīvi tos
komentējot.
Piemēri
„Jauki, ka tev bija laiks ar mani satikties.”
„Tev jābūt stipram, ja tu tik ilgi esi spējis nodzīvot ar tik daudzām
problēmām.”
„Tas bija labs priekšlikums.”
„Tev ir daudz stipro pušu, kas iznākušas „gaismā” sarunas laikā, ko tu
noteikti varēsi izmantot vēlāk.”
Atspoguļojums Var definēt, kā mest/dot/teikt atpakaļ to, ko cita persona teikusi,
atgriezeniskā saite par to, ko esam sapratuši no otra teiktā.
Papagailis Teiktā atkārtojums bez papildinājumiem. Jāpievērš uzmanība intonācijai,
teikuma beigās tā ir jāpazemina.
Piemērs
Klients: „Es jūtos noguris”.
Darbinieks: „Tu jūties noguris.”
Sinonīmi Atkārtojums tam, ko klients teicis, bet viens vai vairāki vārdi tiek aizstāti ar
sinonīmiem.
Piemērs
Klients: „Es jūtos noguris.”
Darbinieks: „Es dzirdu tevi sakām, ka tev nepietiek enerģijas.”
Jūtu
atspoguļošana
Pieņēmums par to, kas slēpjas aiz klienta sacītā. Te darbiniekam ir
vajadzīga īpaši precīza empātija.
Piemērs
Klients: „Es vakar atnācu mājās, un man bija vēlēšanās apgulties un neko
nedarīt.”
Darbinieks: „Es dzirdu tevi sakām, ka vakar vakarā tu juties noguris.”
Skalas izmantošana Iedomājies skalu no 0 līdz 10, kur 0 ir vissliktākā iedomājamā situācija un
10 - brīdis, kad visas problēmas ir atrisinātas un mērķi sasniegti.
- Kur tu liktu sevi?
- Kāpēc tu sevi liec pie attiecīgā skaitļa un ne zemāk?
- Kur skalā tev vajadzētu atrasties, lai tev šķistu, ka tavas grūtības ir
pietiekami labi atrisinātas?
- Kas tev būtu nepieciešams, lai nonāktu pie augstāka cipara?
- Kas būtu zīme tam „pietiekami labi”? Kas tad ir citādi? Ko tu tad dari
atšķirīgi?”
Brīnumu jautājumi „Iedomājies – kamēr tu guli šonakt, notiek brīnums un visas tavas
problēmas ir atrisinātas.
- Kas tam būtu pati pirmā pazīme?
- Kā tu to pamanītu?
- Kas būtu citādi?
- Kā cilvēki apkārt to pamanītu, lai arī tu nebūtu bildis ne vārda?”
Uzdodot šādu jautājumu, klients var aprakstīt to, kā iedomājas risinājumu.
Iespējams, klients aprakstīs izturēšanās veidus, ko klients, pat ja nav
noticis brīnums, jau var īstenot.
123
7.4.2. Profilēšanā pieaicināto speciālistu/ekspertu konsultācijas
Jaunieša padziļinātās profilēšanas veikšanai programmas vadītāja pienākums ir pieaicināt
(konsultēties ar) attiecīgās jomas speciālistus/ekspertus gadījumos, kad programmas vadītājam ir
skaidrs, ka mērķa grupas jaunietim ir speciālās vajadzības un nepieciešams to izteiktības
izvērtējums, kā arī nepieciešams paredzēt individuālus atbalsta pasākumus atbilstoši speciālo
vajadzību specifikai.
Speciālisti, kuriem apmaksa ir veicama no projekta līdzekļiem:
Karjeras konsultants - gadījumos, kad mērķa grupas jaunietim nepieciešama palīdzība
karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšana, darba meklēšanas un darbā
noturēšanās prasmju apguve;
Jaunatnes lietu speciālists - gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt jauniešiem iespēju
iegūt prasmes, zināšanas un kompetences neformālās un informālās izglītības ceļā;
gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku;
Psihologi – ja jaunietim ir emocionālas dabas problēmas, kuras viņš nespēj atrisināt ar
saviem resursiem un kas traucē izvirzīto mērķu sasniegšanā; gadījumos, kad nepieciešama
kognitīvo spēju diagnostika; lai izvērtētu, kāda būtu atbilstošākā izglītības programma vai
nepieciešamie atbalsta pasākumi, kad nepieciešams ievirzīt jaunieti atpakaļ izglītībā.
Sociālie darbinieki – ja mērķa grupas jaunietis ir sociālā atbalsta sistēmas subjekts.
Individuālā pasākumu programma būtu jāsaskaņo ar jau esošajām atbalsta programmām un
plāniem (mērķu, termiņu, resursu apvienošanas sinerģijas nolūkos).
Sociālais rehabilitētājs - gadījumos, kad nepieciešams ar individuālās pasākumu
programmas palīdzību rast iespēju attīstīt un uzlabot klienta sociālās prasmes – uzlabot
mērķa grupas jaunieša pašaprūpes iemaņas, orientāciju sociālajā vidē, attīstīt prasmi pieņemt
lēmumus un uzņemties atbildību, pilnveidot saziņas un saskarsmes prasmes ar palīdzošām
institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem.
Speciālais pedagogs - gadījumos, kad programmas vadītājs iegūst informāciju par
mācīšanās problēmām, kas ir novedušas pie skolas pamešanas; lai profesionāli izvērtētu
mērķa grupas jaunieša atgriešanas izglītības sistēmā iespējas;
Speciālisti, kuri ir uzskatāmi par ārstniecības personālu, apmaksa ir veicama no citiem
finansējuma avotiem, t.i., ārpus projekta līdzekļiem:
Psihiatri – ja programmas vadītājam intervēšanas vai informācijas apkopošanas laikā rodas
pamatotas aizdomas par psihiatriskas dabas traucējumiem, kuri līdz iesaistei programmā nav
diagnosticēti; lai noteiktu problēmu specifiku, atbilstošākos medicīniskos risinājumus un
izvērtētu, kādi pasākumi jāparedz individuālajā plānā, lai sniegtu atbalstu konkrētajam
mērķa grupas jaunietim.
Ģimenes ārsts – ja programmas vadītājam intervēšanas vai informācijas apkopošanas laikā
rodas pārliecība, ka mērķa grupas jaunietim ir kādas veselības problēmas, kuras līdz šim nav
atrisinātas; lai noteiktu problēmas specifiku, rastu medicīniskus risinājumus un izvērtētu,
kādi pasākumi ir jāparedz individuālajā plānā, lai sniegtu atbalstu mērķa grupas jaunietim.
Narkologs – ja programmas vadītājam rodas pamatotas aizdomas par dažādu atkarību
izraisošu vielu lietojumu un nepieciešams izvērtēt problēmas nopietnību un sastādīt
individuālo plānu, paredzot tajā arī narkoloģisku problēmu risinājumu.
Fizioterapeits/ Rehabilitologs – ja programmas vadītājs iegūst informāciju par mērķa
grupas jaunieša medicīniskajām problēmām, kuru risināšanai ir jāsastāda specifisks
rehabilitācijas plāns. Rehabilitologs izveido šādu plānu, ņemot vērā ārsta atzinumu par
specifiskajām problēmām.
Ergoterapeits – ja programmas vadītājs uzzina par mērķa grupas jaunieša speciālajām
vajadzībām, kuras jāņem vērā, organizējot atbilstošu darba vai mācību vidi (fiziskā vide).
124
Tiek izveidots vides piemērojumu plāns, kas jāņem vērā, izstrādājot un realizējot
individuālo pasākumu programmu.
7.4.3. Informatīvās kartes jeb ekokartes kā diagnostikas metodes izmantošana
Ekokarte ir indivīda vai ģimenes dzīves telpas shematizēts atspoguļojums, kas parāda arī saites un
attiecības ar vides sistēmām. Tas ir līdzeklis, kas parāda indivīdu sociālā kontekstā, īpaši
identificējot institūcijas/organizācijas un citus faktorus, kas ietekmē viņu dzīvi. Šajā kartē var
iekļaut sociālo tīklojumu, kura elements ir indivīds, atspoguļojot mijiedarbības būtību un pozitīvo
vai negatīvo vērtējumu/attiecību veidus. Ekokarte ir situācijas izvērtējuma un problēmu
identificēšanas un risinājuma plānošanas analītisks instruments, kas palīdz organizēt un strukturēt
informāciju, vizualizējot mērķa grupas jaunieša dzīves telpu. Ekokarte parāda arī resursu plūsmu
vai resursu trūkumu un deprivāciju. Šis situācijas izvērtēšanas instruments dod pilnīgāku priekšstatu
par indivīda situāciju, parāda viņa sociālo tīklojumu, dod priekšstatu par esošajiem indivīda
resursiem, atbalsta sistēmām, konfliktējošām attiecībām, kā arī vērš uzmanību uz saitēm, kas
jāveido, un resursiem, kas jāmeklē un jāaktivizē.123
Ekokartes izveidošana. Lapas centrā lielākā aplī zīmē ģimeni/mājsaimniecību. Tradicionāli
vīriešus apzīmē ar četrstūri, sievietes – ar apli, bet šiem apzīmējumiem nav būtiskas nozīmes, var
attēlot arī citādāk. Attēlo tā, lai būtu skaidras paaudžu attiecības. Ieteicams arī norādīt personu
vecumu. Zīmējot ekokarti, vajadzētu izcelt mērķa grupas jaunieti (piem., iekrāsojot, izceļot
treknrakstā u.tml.). 124
Saites un to raksturu attēlo ar dažādām līnijām. Tradicionāli ar nepārtrauktu
līniju attēlo ciešas attiecības ______. Ar pārtrauktu līniju attēlo nedrošas, vājas attiecības ---------.
Ar pārsvītrotu vai lauztu līniju attēlo konfliktējošas, saspringtas, stresu raisošas attiecības
Var izvēlēties dažādu krāsu līnijas, piemēram, ciešas attiecības attēlot ar melnu, saspringtas – ar
sarkanu, vājas – ar zilu u.tml. Bultas norāda resursu (enerģijas) plūsmas virzienu (vienpusējs,
abpusējs) ----->,
32. attēls. Mērķa grupas jaunieša ekokartes veidošanas piemērs
Ciešas, pozitīvas attiecības Nedrošas, vājas attiecības Saspringtas (stresa pilnas) attiecības
123 Compton, R.B., Galaway, B. Social Work Processes. Belmont, California: Wadsworth Publishing Company, 1989,
p.160-168. 124 About Ecomaps. Available at: http://socialwork.msu.edu/koehler/docs/AboutEcomaps.pdf [Skatīts 15.07.2015].
Hokeja fanu klubs Vecvecāki
Sociālais
dienests Kaimiņi
Draugu kompānija
Datorspēles
Pašvaldības policija
Jaunietis X
125
Lai darbu padarītu raitāku, var jau iepriekš izveidot ekokartes veidlapu, kurā var iekļaut galvenās
institūcijas, piemēram, ar izglītību, nodarbinātību, tiesībsargājošām institūcijām, brīvā laika
pavadīšanu saistītās u.c. sistēmas, paredzot arī vietu, kur jaunietis var ierakstīt sev svarīgās sistēmas
un attēlot saites un to veidu. Šāda pieeja uzskatāmi parādītu, ar kurām sistēmām jaunietim
mijiedarbība nav izveidota.
Ekokartes izmantošanas ieguvumi:
palīdz apkopot un strukturēt informāciju par jaunieti;
vizualizē mērķa grupas jaunieša esošo situāciju, rada pilnīgāku, strukturētāku priekšstatu par
to;
parāda attiecību un saišu plašumu un to raksturu, rada priekšstatu par jaunieša tīklojumu;
parāda resursus, atbalsta sistēmas, kā arī problēmu zonas un kādu resursu trūkumu;
parāda, kā mērķa grupas jaunietis uztver savu situāciju, ļauj izprast viņa subjektīvo situācijas
vērtējumu;
atklāj un parāda jaunietim to, par ko viņš, iespējams, nekad nav aizdomājies, līdz ar to ļaujot
mērķa grupas jaunietim labāk izprast savu situāciju;
sekmē sadarbību starp programmas vadītāju/ mentoru un mērķa grupas jaunieti.
Ekokarti ir iespējams izmantot arī kā izmaiņu novērtēšanas instrumentu, salīdzinot situāciju, kāda tā
ir darba sākumā un beigās.
7.5. Profila atjaunošanas/aktualizēšanas nosacījumi
Profila atjaunošana jeb aktualizēšana ir jaunieša kartes papildināšana/koriģēšana ar mērķa grupas
jaunieti raksturojošu projekta īstenošanā būtisku informāciju par jaunieša sociālpsiholoģisko un
ekonomisko situāciju, jaunieša izglītību, darbu, brīvo laiku, sabiedrisko darbību, iepriekšējo
pieredzi un prasmēm, kā arī personības iezīmēm, interesēm un vajadzībām.
Mērķa grupas jaunieša profila atjaunošana veicama:
ja individuālās pasākumu programmas īstenošanas gaitā tiek konstatēts, ka jaunietim ir
radušās citas/specializētākas vajadzības, ir vērojamas izmaiņas motivācijā un/vai interesēs
un ir nepieciešams veikt izmaiņas individuālajā pasākumu programmā;
ja individuālās pasākumu programmas īstenošanas gaitā tiek konstatēta būtiska informācija
par jaunieti, ko viņš ir slēpis sākotnējā profilēšanas procesā un kas jāņem vērā, iesaistot
jaunieti atbalsta pasākumos gan mērķa grupas jaunieša paša, gan līdzcilvēku veselības un
drošības nodrošināšanai;
ja jaunietim ir mainījusies dzīves situācija un individuālie atbalsta pasākumi vairs nav aktuāli, bet nepieciešami citi atbalsta pasākumi (saglabājoties nosacījumam, ka jaunietis
atbilst mērķa grupai).
Pašvaldība profila atjaunošanu var veikt arī citos gadījumos, lai pilnveidotu un aktualizētu jaunieša
karti, to papildinot vai koriģējot atbilstoši pārmaiņām mērķa grupas jaunietī un viņa situācijā.
Profila atjaunošana veicama atkarībā no mērķa grupas jaunieša situācijas – vai nu tikai par attiecīgo
dzīves jomu, vai arī pilnīga profila atjaunošana par visām pamata un padziļinātās profilēšanas
veidlapā iekļautajām jomām.
Profila atjaunošanai izmantojamas tās pašas metodes un informācijas avoti, kas sākotnējā
profilēšanā - informācijas apkopošana no speciālistiem, kas ar jaunieti ir strādājuši (izglītības
iestāde, sociālais dienests, bāriņtiesa, pašvaldības policija, Valsts policija), mērķa grupas jaunieša
intervēšana, izmantojot motivējošas intervēšanas metodes pamatprincipus, pieaicināto speciālistu
konsultācijas vai citi informācijas avoti pēc programmas vadītāja ieskatiem un iespējām (piemēram,
sarunas ar tuviniekiem, jaunieša profils sociālajos tīklos u.c.).
126
8. MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA INDIVIDUĀLĀS PASĀKUMU
PROGRAMMAS IZSTRĀDE UN ĪSTENOŠANA PROJEKTĀ „PROTI UN
DARI!”
Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma125
– pasākumu kopums, kas
piemērots konkrētam mērķa grupas jaunietim, ir balstīts uz mērķa grupas jaunieša profilēšanas
rezultātiem un ir vērsts uz viņa prasmju un personības attīstību, lai sekmētu jaunieša iesaisti
izglītībā, tostarp aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts
izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros, nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Saskaņā ar „Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Eiropas
Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa
„Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā”
ietvaros noteikto126
individuālās pasākumu programmas ilgums nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus
(270 dienas), sniedzot atbalstu mērķa grupas jaunietim vidēji 12 stundas nedēļā, t.i., vismaz 48
stundas mēnesī, no kurām ne mazāk kā 20 stundas mēnesī ir mentora individuāls atbalsts, ne mazāk
kā 4 stundas mēnesī ir programmas vadītāja individuāls atbalsts, bet ne mazāk kā 24 stundas mēnesī
ir darbs grupās, tostarp speciālistu atbalsts.
Sākotnējo individuālās pasākumu programmas ilgumu nosaka pēc mērķa grupas jauniešu dalījuma
atbalsta grupās, kas detalizētāk aprakstīts iepriekšējā nodaļā.
125 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu 126Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Sociālā fonda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” ietvaros. Pieejama:
http://jaunatne.gov.lv/sites/default/files/web/Lejupielades/2016/vienas_vienibas_izmaksu_metodika_1_2_pielikums_lat
v.val.pdf .Individuālās pasākumu programmas minimālais ilgums mēnesī noteikts, ievērojot Lielbritānijas pieredzi
darbā ar jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu „Hull NEET Community Engagement Programme”
programmā http://www.heycf.co.uk/documents/v5vpmzb7onr8e6m.doc 3.lpp. Aprēķinos tiek pieņemts, ka atbalsta
apjoms mēnesī ir vismaz 48 stundas (12 stundas/nedēļā x 4 nedēļas).
127
8.1. Mērķa grupas jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas
izstrādes process
33. attēls. Individuālās pasākumu programmas izstrādes shēma
Mērķa grupas jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas izstrādē jāņem
vērā:
profilēšanas (gan pamata, gan padziļinātās) rezultātā iegūtā informācija par mērķa grupas jaunieti, viņa problēmas cēloņiem un to izteiktību;
speciālistu ieteikumi un atzinumi (ja nepieciešams);
pašvaldības teritoriālie aspekti, infrastruktūras (sabiedriskais transports, internets) specifika;
pašvaldības rīcībā esošie sociālie un veselības veicināšanas pakalpojumi un citi resursi un
iespējas;
izglītības iespējas pašvaldībā un/vai reģionā; nodarbinātības iespējas pašvaldībā un/vai reģionā;
paša mērķa grupas jaunieša vēlmes un ieteikumi;
individuālie, ģimenes, institucionālie, pašvaldības un kopienas līmeņa riski, kas var ietekmēt individuālās pasākumu programmas īstenošanu.
Mērķa grupas jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas izstrādē vēlams ņemt vērā
mērķa grupas jaunieša un vides mijiedarbību. Lielākoties problēmas nerodas tikai indivīdu vai
sistēmas dēļ, bet tām ir multipli cēloņi – gan individuāli, gan strukturāli. Tādēļ nevajadzētu
fokusēties tikai uz vienu aspektu, biežāk – cēloņu meklēšanu disfunkcionālos mērķa grupas
jauniešos, un visas pūles pielikt, lai panāktu viņu izmaiņas. Šajā procesā jāizvairās no indivīda
(mērķa grupas jaunieša) vainošanas pieejas kā vienīgās iespējamās un jāizvērtē arī sistēma, kas arī
var būt indivīdu ierobežojoša un ko var risināt ar vides maiņu. Tāda pieeja ir svarīga, jo daļa mērķa
grupas jauniešu nav savlaikus saņēmuši nepieciešamo atbalstu no dažādām sistēmām – ģimenes,
veselības, izglītības, ekonomiskās sistēmas u.c.
1. SOLIS
* Profilēšanas rezultātu izvērtēšana un pārrunāšana ar jaunieti un iespējamo šī jaunieša mentoru
* Rūpīgi jāizvērtē ierobežojošie faktori, jaunieša vajadzības un speciālistu piesaistes nepieciešamība
2. SOLIS
* Pašvaldības teritoriālo, infrastruktūras un citu jaunietim sasniedzamā attālumā esošu iespēju izmantošanas pieejamības izvērtējums un attiecīgo stratēģisko partneru uzrunāšana
* Izvērtējot pašvaldībā esošos resursus, jāizmanto konkrētā jaunieša perspektīva un iespējamība, ka viņš reāli to izmantos
3. SOLIS
*Konkrētu aktivitāšu iekļaušana individuālajā pasākumu programmā atbilstoši individuālo pasākumu programmas veidlapai
4. SOLIS
* Individuālās pasākumu programmas saskaņošana ar jaunieti un vienošanās par turpmāko sadarbību programmas īstenošanā (vienošanās veidlapas parakstīšana, Pielikums Nr.5)
128
34. attēls. Indivīda vainošanas un sistēmas vainošanas pieejas kā galējie „poli” mērķa grupas
jaunieša un vides mijiedarbības izvērtēšanā
Individuālās pasākumu programmas izstrādē jāvērš uzmanība uz mērķa grupas jaunieti vidē, šo abu
faktoru mijiedarbību, un problēmu risināšana ir jāsaista ar izmaiņu sekmēšanu vairākos līmeņos:
persona (mērķa grupas jaunietis) – tās pilnveide;
personas (mērķa grupas jaunieša) un sistēmas attiecības – pieeja pakalpojumiem, resursiem,
sasaiste ar tiem;
sistēma – tās reformēšana, lai efektīvāk apmierinātu mērķa grupas jauniešu vajadzības.127
Individuālo pasākumu programmas veidošanā jāvadās pēc četrām obligātajām komponentēm
(UNESCO izstrādātie mācīšanās pīlāri) 128
.
127 Zastrow, C. Introduction to Social Work and Social Welfare: Empowering People. Cenguage Learning, 2009., p. 49.
Available at:
https://books.google.lv/books?id=D89nSQMCBdoC&pg=PA49&lpg=PA49&dq=changing+individual+or+system+pers
pective+in+social+work&source=bl&ots=b9_A6_AAHd&sig=0lNSpMT_S9U75dxdKQkm1lCyjGA&hl=lv&sa=X&ei
=mVCdVaHoGqK9ygO0xY3gCg&ved=0CIIBEOgBMAk4Cg#v=onepage&q=changing%20individual%20or%20syste
m%20perspective%20in%20social%20work&f=false 128 Mācīšanās ir zelts. UNESCO starptautiskās komisijas ziņojums par izglītību 21.gs. Latvijas UNESCO Nacionālā
komiteja, R.:2001
Indivīda (mērķa grupas jaunieša) vainošanas pieeja
• Uzmanība primāri koncentrēta uz indivīdu, viņa nepilnībām un personas iezīmēm, kas traucē adekvātu funkcionēšanu un sekmīgu iekļaušanos sabiedrībā.
• Problēmās vainojami indivīdam piemītoši „iekšēji” faktori, kuru dēļ viņš ir „nepareizs”.
• Indivīds savu trūkumu un disfunkciju dēļ nespēj adaptēties sistēmā.
• Šāda pieeja problēmas risināšanai prasa indivīda un viņa uzvedības izmaiņas, indivīda adaptāciju, līdzsvaru starp indivīdu un vidi, pieņemot, ka vide ir perfekta.
• „Nepareizs” indivīds indivīda korekcija adaptācija sistēmai.
• Piemēram, šajā pieejā cilvēks, kurš nemācās un nestrādā, tiek apskatīts kā slims, slinks, nemotivēts, nespējīgs sevi organizēt, izmantot sabiedrības piedāvātās iespējas u.tml. Lai problēmu risinātu, ir jāmeklē ārstēšanas, motivēšanas, resocializēšanas u.c. iespējas, kas palīdzēs indivīdam mainīties vēlamajā virzienā.
Sistēmas vainošanas pieeja
• Problēmas var radīt arī "ārēji" faktori.
• Problēmu cēloņu lokalizāciju saista ar sabiedrību, sistēmu, vidi.
• Indivīda disfunkcijas nav vis viņa, bet „nepareizas” vides vaina, jo vide nenodrošina nepieciešamos resursus, rada šķēršļus u.c. adekvātai funkcionēšanai. Individuālās disfunkcijas ir sistēmas disfunkciju rezultāts.
• Problēmu risināšana šajā pieejā ir saistāma ar vides (sistēmas) – sociālās, ekonomiskās, fiziskās u.c. – mainīšanu.
• Sistēmas nepilnības sistēmas reforma indivīdu adekvātai funkcionēšanai piemērotāka sistēma.
• Piemēram, cilvēks ir ieguvis pietiekamu izglītību, ir motivēts strādāt, pelnīt un sevi nodrošināt, bet darbu nav iespējams atrast, jo tuvākajā apkārtnē nav vakanču, ir augsts bezdarbs, nav pietiekami attīstīts sabiedriskais transports, lai tiktu līdz darba vietai, u.c. Šādā gadījumā ir nepieciešamas izmaiņas vidē.
129
35. attēls. Individuālo pasākumu programmā ietveramās atbalsta jomas dalījumā pēc
UNESCO mācīšanās pīlāriem
Individuālo pasākumu programmā jānorāda ietveramās atbalsta jomas dalījumā pēc UNESCO
mācīšanās pīlāriem, kurā/-s mērķa grupas jaunietim tiks sniegts atbalsts, paredzot mērķa grupas
jaunietim piemērotas aktivitātes saskaņā ar jaunieša profilēšanas rezultātiem. Nākamā tabula iekļauj
vairākus atbalstāmo aktivitāšu piemērus un iespējamos sadarbības partnerus individuālo pasākumu
programmu īstenošanai dalījumā pēc mācīšanās pīlāriem. Tabulā nav aptverts visu iespējamo
aktivitāšu spektrs, taču tā sniedz priekšstatu un ierosmes aktivitāšu piemērošanā mērķa grupas
jauniešiem.
19. tabula
Atbalstāmo aktivitāšu piemēri un iespējamie sadarbības partneri individuālo pasākumu
programmu īstenošanai dalījumā pēc mācīšanās pīlāriem
Mācīšanās pīlārs Atbalstāmo aktivitāšu piemēri Iespējamie individuālās
pasākumu
programmas
īstenošanā iesaistītie
sadarbības partneri
Personības
attīstība (UNESCO:
mācīties būt
(to be))
individuālas mentoringa sesijas
mērķu nospraušanas sarunas sporta (arī tautas sporta) nodarbības
āra dzīves aktivitātes āra dzīves līderības treniņi mūzikas nodarbības individuāli mācīšanās mikroprojekti ar un bez finansējuma
uzstāšanās grupas priekšā
iesaistīšanās drāmas grupā, improvizācijas teātrī
dažādu sabiedrisku pasākumu un vietu
apmeklēšana
dažādu speciālistu (psihologu, sociālo darbinieku u.c.) individuālās konsultācijas
utt., pēc nepieciešamības arī personīgās
izglītības (tostarp interešu) iestādes
sporta (arī tautas)
iestādes un
kustības
mentori
kouči jaunatnes
darbinieki
sociālā dienesta darbinieki
piedzīvojumu organizācijas
pašdarbības kolektīvi
jaunatnes
Individuālo pasākumu programmā ietveramās atbalsta jomas dalījumā pēc UNESCO mācīšanās pīlāriem:
MĀCĪTIES BŪT
personības attīstība
MĀCĪTIES DZĪVOT KOPĀ
iekļaušanās sabiedrībā
MĀCĪTIES DARĪT
„darba tikums”, nodarbinātības kompetences
MĀCĪTIES ZINĀT
mūžizglītības kompetences
130
Mācīšanās pīlārs Atbalstāmo aktivitāšu piemēri Iespējamie individuālās
pasākumu
programmas
īstenošanā iesaistītie
sadarbības partneri
higiēnas u.c. pamatprasmju apmācība
organizācijas
biedrības un nodibinājumi, kas
veic darbu ar
jaunatni
Iekļaušanās
sabiedrībā (UNESCO: būt
kopā ar citiem
(to live togehter))
piedalīšanās vienaudžu izglītības programmā
vienaudzis vienaudzim mentorēšana
izpratnes veicināšanas aktivitātes par brīvprātīgā darba norisi un jēgu labdarības
organizācijās vai iestādēs (piemēram,
dzīvnieku patversmē)
iesaistīšanās atsevišķos NVO projektos un
aktivitātēs
sabiedrisku pasākumu rīkošana komandā
komandas projekti
dažādas NVO rīkotas apmācības par dažādām tēmām (sociālās prasmes, sadarbības
prasmes, darbs komandā, uzstāšanās
auditorijas priekšā)
motivācijas grupas atbalsta grupas
praktiskas ilgtermiņa darbības ieradumu veidošanai un nostiprināšanai (laikus celšanās
no rīta, spēja sadarboties utt.)
mentors
NVO
jaunatnes
organizācijas
biedrības un nodibinājumi, kas
veic darbu ar
jaunatni
pilsoniskās
sabiedrības
grupas un
kustības
izglītības (tostarp
interešu
izglītības)
iestādes
’’Darba tikums’’/
nodarbinātības
kompetences
(UNESCO: darīt
(to do))
karjeras atbalsta sniegšana jauniešiem
aktivitātes informētības un izpratnes veicināšanai par praksēm un apmācībām
darba vietās, ļaujot apzināties konkrētu un
paredzamu iespēju nākotnē strādāt šajā jomā
vizītes pie dažādu arodu meistariem
īslaicīgs darbs lauksaimniecībā
miniprojekti sadarbībā ar NVO, uzņēmējiem
utt.
iesaistīšanās karjeras dienās izpētes braucieni uz dažādiem uzņēmumiem
piedalīšanās ēnu dienās
karjeras
konsultanti
izglītības iestādēs
darba devēju organizācijas
vietējie uzņēmēji radošo profesiju pārstāvji
amatnieki
zemnieki
Mūžizglītības
kompetences (UNESCO: zināt
(to know))
informācijas sniegšana par dažādām
izglītošanās iespējām
neformālās izglītības apmācības filmu skatīšanās un analīze
koučinga sesijas iesaistīšanās NVO aktivitātēs un projektos mācīšanās mācīties programma
jaunatnes
organizācijas
biedrības un nodibinājumi, kas
veic darbu ar
jaunatni
NVO
131
Mācīšanās pīlārs Atbalstāmo aktivitāšu piemēri Iespējamie individuālās
pasākumu
programmas
īstenošanā iesaistītie
sadarbības partneri
e-mācīšanās programmas
vizītes dažādās izglītības iestādēs atvērto stundu un lekciju apmeklēšana
pilsoniskās sabiedrības
grupas un
kustības
izglītības (tostarp
interešu
izglītības)
iestādes
Aktivitāšu un stratēģisko partneru izvēle ir atkarīga ne tikai no mērķa grupas jaunieša vajadzībām,
bet to nosaka arī pašvaldības infrastruktūra un iespējas.
8.2. Speciālistu iesaiste mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu
programmas izstrādē
Programmas vadītāja pienākums ir pieaicināt un konsultēties ar attiecīgās jomas
speciālistiem/ekspertiem gadījumos, kad programmas vadītājam ir skaidrs (vai arī ir aizdomas), ka
mērķa grupas jaunietim ir speciālās vajadzības, kuru noteikšanai programmas vadītājam nav
nepieciešamo zināšanu, pieredzes, prasmju un izglītības, lai piemērotu individuālus atbalsta
pasākumus atbilstoši speciālo vajadzību specifikai. Speciālistiem, kuri ir uzskatāmi par ārstniecības
personālu, apmaksa ir veicama no citiem finansējuma avotiem, t.i., ārpus projekta līdzekļiem.
20. tabula
Speciālistu iesaistes nepieciešamība mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu
programmas izstrādē
Speciālistu iesaistes nepieciešamība Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama par
projekta līdzekļiem
Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama
no citiem
finansējuma
avotiem
Nepieciešams tulkot tekstus skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un
dzirdīgo cilvēku
Surdotulks
Mērķa grupas jaunietim nepieciešama
palīdzība karjeras plānošanā, profesionālās
piemērotības noteikšana, darba meklēšanas
un darbā noturēšanās prasmju apguve
Karjeras konsultants
Nepieciešams atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas
Jaunatnes lietu
132
Speciālistu iesaistes nepieciešamība Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama par
projekta līdzekļiem
Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama
no citiem
finansējuma
avotiem
Nepieciešams nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt prasmes, zināšanas un kompetences
neformālās un informālās izglītības ceļā
Nepieciešams nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku
speciālists
Jaunietim ir emocionālas dabas problēmas, kuras viņš nespēj atrisināt ar saviem
resursiem un kas traucē izvirzīto mērķu
sasniegšanā
Nepieciešama kognitīvo spēju diagnostika gadījumos, kad nepieciešams ievirzīt
jaunieti atpakaļ izglītībā, izvērtēt, kāda būtu
atbilstošākā izglītības programma vai
nepieciešamie atbalsta pasākumi
Gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka
jaunietim ir vai ir bijušas krīzes (personības,
attiecību u.c.)
Psihologs Psihoterapeits
Ja programmas vadītājam intervēšanas vai informācijas apkopošanas laikā rodas
pamatotas aizdomas par psihiatriskas dabas
traucējumiem, kuri līdz iesaistei programmā
nav diagnosticēti, lai noteiktu problēmu
specifiku, atbilstošākos medicīniskos
risinājumus un izvērtētu, kādi pasākumi
jāparedz individuālajā pasākumu
programmā, lai sniegtu atbalstu
konkrētajam mērķa grupas jaunietim
Ja ir konstatēta un diagnosticēta psihiska saslimšana
Novērojamas depresijas pazīmes, domas par pašnāvību, paranoiskas bailes u.tml.
Psihologs vai psihoterapeits rekomendē
psihiatra konsultāciju
Psihiatrs
Ja mērķa grupas jaunietis ir sociālā atbalsta sistēmas subjekts, individuālā pasākumu
programma būtu jāsaskaņo ar jau esošajām
atbalsta programmām un plāniem (mērķu,
termiņu, resursu apvienošanas sinerģija)
Ja nepieciešams veicināt vai atjaunot
jaunieša spēju sociāli funkcionēt, lai radītu
šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus
(sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
Sociālais darbinieks
un/vai sociālais
rehabilitētājs
133
Speciālistu iesaistes nepieciešamība Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama par
projekta līdzekļiem
Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama
no citiem
finansējuma
avotiem
nodrošināšana)
Nepieciešams attīstīt un uzlabot klienta
sociālās prasmes – uzlabot klienta
pašaprūpes iemaņas, orientāciju sociālajā
vidē, attīstīt prasmi pieņemt lēmumus un
uzņemties atbildību, pilnveidot saziņas un
saskarsmes prasmes ar palīdzošām
institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem
Nepieciešams apzināt un piesaistīt resursus
– aktivizēt klienta ģimenes locekļus,
apkopot informāciju par sociālo
pakalpojumu sniedzējiem, iesaistīt klientu
izglītojošos, sporta un kultūras apsākumos,
organizēt un vadīt darba terapiju
Sociālais rehabilitētājs
Programmas vadītājam intervēšanas vai
informācijas apkopošanas laikā rodas
pārliecība, ka mērķa grupas jaunietim ir
kādas veselības problēmas, kuras līdz šim
nav tikušas risinātas, un ir nepieciešams
noteikt problēmas specifiku, rast
medicīniskus risinājumus un izvērtēt, kādi
pasākumi ir jāparedz individuālajā
pasākumu programmā, lai sniegtu atbalstu
mērķa grupas jaunietim
Ģimenes ārsts
Programmas vadītājam rodas pamatotas
aizdomas par dažādu atkarību izraisošu
vielu lietojumu un nepieciešams izvērtēt
problēmas nopietnību un sastādīt
individuālo pasākumu programmu, paredzot
tajā arī narkoloģisku problēmu risinājumu
Ir diagnosticētas atkarību problēmas
Psihologs vai psihoterapeits rekomendē
narkologa konsultāciju
Narkologs
Programmas vadītājs iegūst informāciju par
mācīšanās problēmām, kas ir izraisījušas
skolas pamešanu
Ir psihologa, logopēda vai ārsta atzinums
par speciālām vajadzībām, kas ietekmē
izglītības ieguves procesu, un ir
nepieciešams mērķa grupas jaunieti ievirzīt
Speciālais pedagogs
134
Speciālistu iesaistes nepieciešamība Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama par
projekta līdzekļiem
Piesaistāmais
speciālists, kura
apmaksa veicama
no citiem
finansējuma
avotiem
atpakaļ izglītības sistēmā
Programmas vadītājs iegūst informāciju par
mērķa grupas jaunieša medicīniskajām
problēmām, kuru risināšanai ir jāizveido
specifisks medicīniskās rehabilitācijas plāns
Nepieciešams izvērtēt mērķa grupas
jaunieša iesaistes iespējas viņa fiziskās
veselības stāvokļa dēļ un specifiskos
nosacījumus, kas jāņem vērā aktivitāšu
plānošanā
Rehabilitologs
un/vai
fizioterapeits
Programmas vadītājs uzzina par mērķa
grupas jaunieša speciālajām vajadzībām,
kuras jāņem vērā, organizējot atbilstošu
darba vai mācību vidi (fiziskā vide)
Ir jāpiemēro vides elementi, lai cilvēks ar
speciālām vajadzībām varētu funkcionēt
Ergoterapeits
21. tabula
Piemēri gadījumiem, kad mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas
izstrādē nepieciešams iesaistīt speciālistus
Jaunieša un viņa situācijas raksturojums Speciālista/-u
piesaistes
nepieciešamība
Liene (23 g.) ieguvusi maģistra grādu tieslietās. Darba praksē piedzīvojusi
mobingu. Nespēj piedāvāt sevi darba tirgū, jo jūtas nepārliecināta par sevi kā
personību un kā profesionāli (tieslietas interesē, patīk, padodas, bet bail no
nelabvēlīgas kolēģu attieksmes). Domā par atteikšanos no iegūtās
specialitātes, bet nevar atrast vēl kādu interesējošu jomu, kur justos
pasargāta.
Nepieciešama
psihologa vai
psihoterapeita
piesaiste
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
Vita (25 g.) viena audzina divus bērnus. Santa apmeklē vietējo skolu (4.
klase), Diāna – pirmsskolu. Pamatskolas izglītību Vita nav ieguvusi. Sarunā
atklājas, ka Vita pati ir augusi nelabvēlīgā ģimenē, kur māte ir bijusi
alkoholiķe, tēvu neatceras, bet mātes vīrieši visu laiku mainījušies. 16 gadu
Nepieciešama
karjeras konsultanta
piesaiste
135
Jaunieša un viņa situācijas raksturojums Speciālista/-u
piesaistes
nepieciešamība
vecumā nonākusi bērnu namā, jo mājās regulāri ir bijusi vardarbība. Iztikas
līdzekļi ir dažādi pabalsti un nopelnītais, lasot mežā dabas veltes. Sarunas
laikā atklāj, ka ir bijušas reizes, kad tiek atteikts darbs, jo nav iegūta
pamatskolas izglītība, tomēr uzskata, ka mācīties vairāk nevajadzētu. Drīzāk
gribētu strādāt kādu algotu darbu. Uz jautājumu, ko gribētu darīt, īsti atbildēt
nemāk. It kā varētu strādāt pie kāda zemnieka, bet nav apgūtas nekādas
darba prasmes.
Elga (26 g.), enerģiska jauniete, ieguvusi maģistra grādu sociālajās zinātnēs,
tendēta uz augstiem dzīves sasniegumiem, īpaši karjerā. Sarunā nepacietīga,
uz katru jautājumu ir gatava, bieži kontekstam neatbilstoša atbilde. Runa
grūti izsekojama, tiek lietoti svešvārdi, zinātniski termini bez kopsakarības.
Agresīvi pieprasa atbildīgu posteni atbilstoši diplomam. Profilētājam rodas
jautājums par jaunietes realitātes izjūtu un kognitīvajiem procesiem.
Nepieciešama
psihiatra piesaiste
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
Pāvels (26 g.). Vidējā izglītība. Profesijas nav. Strādājis celtniecībā. Divas
reizes piedzīvojis lēkmi ar samaņas zudumu. Darba devējs uzteicis darbu, jo
baidās no nelaimes gadījuma (darba līguma nebija). Puisis pie ārsta nav
gājis, ikdienā jūtas labi, lēkmju brīžus neatceras.
Nepieciešama
ģimenes ārsta
konsultācija
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
Aleksandrs (28 g.), bāls, salīcis jaunietis ar nefiksētu skatienu. Vēlas atrast
“normālu darbu”, lai nopelnītu naudu, jo zaudējis bezdarbnieka statusu un
sociālo palīdzību: kaut kur “pazudusi diena”, kad bijis jāierodas NVA.
Puisim “pazudušas” vairākas svarīgas dienas, kad viņš ir tikai “nedaudz
uzsmēķējis”. Tagad cenšas smēķēt “tikai tabaku”, jo meklē darbu.
Nepieciešama
narkologa piesaiste
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
Svetlana (27 g.) ar nepietiekamām sekmēm pametusi skolu, nepabeigusi 7.
klasi, jo bēgusi no skolas skolotāju netaisnīgas attieksmes dēļ. Pa laikam
strādājusi tirdzniecībā, bijušas grūtības strādāt ar dokumentiem. Gribētu
iegūt izglītību, bet baidās, ka trūkst nepieciešamo pamatzināšanu, lai atsāktu
mācības. Ir arī trauksme, kad iedomājas par skolotāju attieksmi.
Nepieciešama
speciālā pedagoga
piesaiste
136
Jaunieša un viņa situācijas raksturojums Speciālista/-u
piesaistes
nepieciešamība
Maija (25 g.), vientuļā māte diviem bērniem (8 un 3 g.). Mācījusies
mājmācībā. Nav strādājusi. Vājas ikdienas prasmes. Aizdomas par psihiskās
veselības traucējumiem, kas tiek slēpti aiz fiziskās veselības traucējumu
epizodēm. Jauniete izvairās no mērķtiecīgas, plānotas rīcības, pamatojot ar
bērnu vai pašas slimību, aizmirstiem konsultāciju laikiem u.tml.
paskaidrojumiem. Nepieciešama kompleksa programma un intensīvs
profesionāls atbalsts lietu sakārtošanai.
Nepieciešama
sociālā rehabilitētāja
un psihologa vai
psihoterapeita
piesaiste
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
Rihards (18 g.) beidzis speciālo vispārizglītojošo skolu nedzirdīgajiem,
atgriezies no internāta pie vecākiem laukos. Vecāki nespēj atbalstīt jaunieša
tālāko attīstību. Puisis laiku pavada pie datora vai arī palīdz vecākiem
saimniecībā. Atrautībā no vienaudžiem un atbilstošām aktivitātēm jūtas
nomākts. Vienatnē kautrējas iziet sabiedrībā, jo izjūt komunikācijas grūtības.
Nepieciešama
surdotulka un
jaunatnes lietu
speciālista piesaiste
Everita (22 g.), jauniete ar kustību traucējumiem (bērnu cerebrālā trieka),
dzīvo otrajā stāvā kopā ar māti, kura bieži slimo. Jaunietei grūtības veikt
mājas darbus, jo nav atbilstošas vides. Iziet no mājokļa patstāvīgi viņa
nespēj. Jauniete grib iesaistīties vienaudžu aktivitātēs.
Nepieciešama
ergoterapeita vai
rehabilitologa un
jaunatnes lietu
speciālista piesaiste
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
Olita (19 g.), jauniete ar smagiem kustību traucējumiem. Laiku aizpilda,
sacerot pasakas (pēc psihologa konsultācijām kāda sociālā projekta ietvaros).
Pēdējā laikā jauniete netiek ārā no mājas, jo viņas tēvs pārpūlējis muguru,
pārvietojot meitu bez palīglīdzekļiem. Jauniete vēlas iesaistīties specializētā
dienas centra aktivitātēs.
Nepieciešama
ergoterapeita un
jaunatnes lietu
speciālista piesaiste
(speciālistiem, kuri
ir uzskatāmi par
ārstniecības
personālu, apmaksa
ir veicama no citiem
finansējuma
avotiem, t.i., ārpus
projekta līdzekļiem)
137
8.3. Individuālās pasākumu programmas mērķa, uzdevumu, aktivitāšu un
rezultātu izvirzīšana un formulēšana
Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma tiek veidota veidlapas formā (skatīt
pielikumu Nr.6) un tajā tiek iekļauta šāda informācija:
- mērķa grupas jaunieša problēma;
- mērķa grupas jaunietim sasniedzamais mērķis;
- aktivitātes un atbalsta pasākumi mērķa sasniegšanai;
- izpildes ilgums un termiņš.
Izstrādājot individuālo pasākumu programmu, programmas vadītājam vēlams izmantot SMART
principu129
, proti, mērķim, sasniedzamajam rezultātam un plānotajām aktivitātēm jābūt
formulētam tā, lai atbilstu šādiem kritērijiem:
Specific (specifisks, konkrēts): konkrēts, precīzs, skaidri definēts, saprotams
ikvienam;
Measurable (izmērāms): izmērāms, novērtējams, skaidri saprotams, kas būs, kad
rezultātu sasniegs; izmērāms ciparos, kvantitātē, salīdzinājumos;
Achievable (sasniedzams): nav utopisks, bet ir sasniedzams, uz darbību vērsts, ir
operacionāli veidots ar reāliem un pieejamiem resursiem tā realizēšanai;
Realistic (reālistisks): konkrētajam jaunietim ir reālistiska iespēja to sasniegt, ir
iespējams to īstenot, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības iespējas; atbilstība situācijai
un resursu pieejamība; Timed (terminēts): fiksēts laikā, noteikts termiņš.
Individuālā pasākumu programma ir jāizstrādā, ņemot vērā mērķa grupas jaunieša individuālās
pasākumu programmas veidlapu, kurā jānorāda atbalsta jomas, saskaņā ar UNESCO mācīšanās
pīlāriem, kurās tiks sniegts atbalsts, jāformulē attiecīgajam mērķa grupas jaunietim risināmās
problēmas un sasniedzamie mērķi, jānosaka plānotās aktivitātes, to termiņi atbalsta mēnešu
ietvaros, kā arī plānotais atbalsta apjoms stundās.
Individuālo pasākumu programmu paraksta programmas vadītājs un mērķa grupas jaunietis (ja
jaunietis nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, tad tā likumiskais pārstāvis), tā
tiek sagatavota divos eksemplāros – viens glabājas pie programmas vadītāja, kurš to pievieno mērķa
grupas jaunieša kartei, otrs – pie mērķa grupas jaunieša. Parakstīto individuālās pasākumu
programmas kopiju programmas vadītājs iesniedz mērķa grupas jaunieša mentoram.
129 Plašāka informācija pieejama: http://www.rigabrain.com/blog/2012/02/22/smart-%E2%80%93-gudriba-cela-uz-
merkiem/
8.4. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas piemēri
Aprakstītajos piemēros minētās darbības ir minētas kā iespējamas, tomēr programmas vadītājs kopā ar mentoru var modificēt paredzamo aktivitāšu
saturu, paredzot, ka kopējais mērķgrupas jaunietim sniegtais atbalsts ir vismaz 48 stundas mēnesī, no tām ne mazāk kā 20h mēnesī – mentora
individuālais atbalsts, ne mazāk kā 24h mēnesī – jaunieša iesaistīšanās grupas aktivitātēs, ne mazāk kā 4h mēnesī – programmas vadītāja atbalsts.
Individuālā pasākumu programma katru mēnesi mērķa grupas jaunietim var tikt plānota un īstenota pārsniedzot minimāli noteikto atbalsta apmēru 48
stundas. Atgādinām, ka saskaņā ar „Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Eiropas Sociālā fonda darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti
izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā”130
pašvaldība par atbalsta
sniegšanu katram mērķa grupas jaunietim saskaņā ar individuālo pasākumu programmu, saņem konstantu summu par katru mēnesi tik mēnešus, cik
attiecīgais jaunietis tiek iesaistīts projektā.
Olita (19 g.), invalīde ar kustību traucējumiem. Mājmācībā beigusi vidusskolu. Raksta pasakas (pēc kāda sociālā projekta konsultanta ieteikuma).
Tēvs, aprūpēdams meitu bez atbilstošiem palīglīdzekļiem, traumējis muguru, tāpēc pašlaik Olitai ir nopietnas grūtības nodrošināt ikdienas vajadzības,
nemaz nerunājot par vēlmēm, kuras pārsniedz izdzīvošanai nepieciešamo. Kā I grupas invalīdei ar kustību traucējumiem viņai ir pieejams finansiāls
pabalsts speciālajam vai individuālajam transportam, taču nav reālās transporta vienības, kuru varētu izmantot Olita. Galējas nepieciešamības gadījumā
tiek izmantots pašvaldības minibuss, kas ikdienā ir noslogots pašvaldības darbā. Tuvējiem kaimiņiem nav iespējas izpalīdzēt ar transporta līdzekli,
taksometra uzņēmums atrodas 30 km no Olitas dzīvesvietas (jāmaksā par „tukšajiem kilometriem”). Olita vēlas piedalīties kādās jauniešu aktivitātēs,
kultūras un izklaides pasākumos. Jauniete sapņo, ka varētu iemācīties un veikt kādu lietderīgu darbu, kas papildinātu ģimenes budžetu un dotu viņas
dzīvei jēgu. Darba vietai jābūt īpaši aprīkotai, riteņkrēslam jābūt transformējamam arī guļus stāvoklī (veselības stāvoklis prasa periodisku atgulšanos),
tam jābūt viegli vadāmam (ar elektromotoru), nepieciešama asistenta klātbūtne ar nelieliem pārtraukumiem. Jauniete izmanto personiskās higiēnas
līdzekļus (pamperus), atrodoties ārpus mājas, vai arī ja nav tuvumā asistenta, kas spēj fiziski palīdzēt izmantot speciāli aprīkotu tualeti. Likumā
paredzēti asistenta pakalpojumi, kurus nevar praktiski nodrošināt, jo tuvumā nav atbilstošu cilvēku, kas tos veiktu. Jaunietei ir nopietni fiziskās
attīstības traucējumi kopš bērnības, tāpēc viņa nav apguvusi arī dažādas dzīves prasmes, kuras viņai, iespējams, būtu pa spēkam, tostarp
organizatorisku jautājumu risināšana, informācijas iegūšana, jo visu līdz šim ir paveikuši vecāki. Viņa neprot strādāt arī vienkāršus darbus ar rokām, jo
nav to darījusi, kaut arī veselības traucējumi to pieļautu. Nedaudz šūt, adīt vai tamborēt, arī piedalīties maltīšu gatavošanā jauniete spētu. Jauniete, kopš
sevi atceras, ir tikusi aprūpēta un žēlota. Viņai ir vāja pašapziņa, jo viņa jūtas nespējīga, nelaimīga, ka viņai dzīve nav devusi nekādas iespējas, tikai
grūtības. Vecāki ir aizņemti ikdienas rūpēs un algotā darbā, vienlaikus aprūpējot slimo meitu. Mājoklis nav pielāgots invalīda vajadzībām.
130 Ar šo metodiku iespējams iepazīties Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā
http://jaunatne.gov.lv/sites/default/files/web/Lejupielades/2016/vienas_vienibas_izmaksu_metodika_1_2_pielikums_latv.val.pdf
139
Programmas vadītājs secina, ka Olita atbilst projekta mērķa grupai, jo:
ietilpst vecuma kategorijā no 15-29 gadiem (25 gadi);
nekur nemācās; nestrādā oficiāli algotu darbu; neapgūst arodu pie amata meistara;
nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Olitai problemātiskākā joma ir Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana
(„Mācīties būt” pīlārs). Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Olitai problemātiskās jomas ir:
Nodarbinātības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties darīt” pīlārs)
Socializācijas un iekļaušanās prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt kopā” pīlārs)
Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt” pīlārs)
Mūžizglītības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties zināt” pīlārs)
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu, Olitas situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji 4 mēnešus, tātad sākotnēji
Olitas individuālajai pasākumu programmai ir jābūt 4 mēnešus garai.
140
22. tabula
Individuālās pasākumu programmas piemērs mērķa grupas jaunietei Olitai
1.MĒNESIS: 01.03.2016. - 31.03.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: jauniete uzskata sevi par pilnīgi
nevarīgu un aprūpējamu, dzīvo ar aizvainojuma
un pašas nevērtīguma izjūtu.
Mērķis - iegūt veselīgu pašapziņu, neskatoties uz
fiziskajiem ierobežojumiem. Atklāt un nostiprināt
pārliecību, ka ikviens cilvēks ir vērtīgs arī tad, ja
nespēj visu, ko spēj citi, atrast sev piemērotu
dzīves mērķi un saturu.
Piedalīties psiholoģiskā rakstura
atbalsta grupas aktivitātēs
psiholoģiskā atbalsta centrā X.
Sarunas ar mentoru.
0 10 16
Problēma: jauniete pieradusi dzīvot izolēti no
vienaudžiem, izmantojot vecākus kā savu
ierobežoto funkciju aizstājējus.
Mērķis: identificēt sevi kā personību sabiedrībā,
iemācīties komunicēt ar cilvēkiem ārpus ģimenes,
atklāt savas spējas dot, ne vien saņemt no citiem.
Piedalīties saskarsmes
treniņgrupā kopā ar citiem
jauniešiem ar invaliditāti vai
bez tās. Invalīdu biedrībā X.
0 10 16
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
uzsākšanu un progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4
4 20 32
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 56
141
2.MĒNESIS: 01.04.2016. - 30.04.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: jauniete uzskata sevi par pilnīgi
nevarīgu un aprūpējamu, dzīvo ar aizvainojuma
un pašas nevērtīguma izjūtu.
Mērķis - iegūt veselīgu pašapziņu, neskatoties uz
fiziskajiem ierobežojumiem. Atklāt un nostiprināt
pārliecību, ka ikviens cilvēks ir vērtīgs arī tad, ja
nespēj visu, ko spēj citi, atrast sev piemērotu
dzīves mērķi un saturu.
Piedalīties psiholoģiskā rakstura
atbalsta grupas aktivitātēs
psiholoģiskā atbalsta centrā X.
0 2 16
Problēma: jauniete pieradusi dzīvot izolēti no
vienaudžiem, izmantojot vecākus kā savu
ierobežoto funkciju aizstājējus
Mērķis: identificēt sevi kā personību sabiedrībā,
iemācīties komunicēt ar cilvēkiem ārpus ģimenes,
atklāt savas spējas dot, ne vien saņemt no citiem.
Saskarsmes treniņgrupa kopā ar
citiem jauniešiem ar invaliditāti
vai bez tās. Invalīdu biedrībā X.
0 2 16
Problēma: jauniete nepiedalās ģimenes darbos, jo
neko neprot darīt pati, kaut arī to spētu.
Mērķis: iemācīties vienkāršus ar rokām darāmus
darbus, paveikt patstāvīgi to, ko spēj. Regulāri
veikt nelielus ikdienas darbus, rokdarbus.
Individuāla apmācība maltīšu
gatavošanā un rokdarbu apguvē
pašvaldības mācību objektā vai
savās mājās.
0 12 0
Problēma: Olitai nav priekšstata par esošajām
profesijām, darba specifiku un saturu. Jauniete
nav bijusi nekādās darba vietās, izņemot veselības
aprūpes iestādes, kur ārstēta.
Mērķis: iepazīties ar dažādām profesijām, darba
saturu un funkcijām. Izvēlēties kādu specialitāti,
kuru apgūt, lai turpmāk strādātu.
Ar karjeras konsultantu analizēt
vakanču piedāvājumu, atšifrējot
to darba saturu un nepieciešamās
kompetences, lai novērtētu savu
piemērotību. Apmeklēt darba
vietas (veikalu, bibliotēku u.c.).
Pašvaldības karjeras konsultanta
birojs.
0 8 4
142
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
īstenošanas uzsākšanu, gaitu un progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 24 36
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 64
3.MĒNESIS: 01.05.2016. - 31.05.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: jauniete uzskata sevi par pilnīgi
nevarīgu un aprūpējamu, dzīvo ar aizvainojuma
un pašas nevērtīguma izjūtu.
Mērķis - iegūt veselīgu pašapziņu, neskatoties uz
fiziskajiem ierobežojumiem. Atklāt un nostiprināt
pārliecību, ka ikviens cilvēks ir vērtīgs arī tad, ja
nespēj visu, ko spēj citi, atrast sev piemērotu
dzīves mērķi un saturu.
Piedalīties psiholoģiskā rakstura
atbalsta grupas aktivitātēs
psiholoģiskā atbalsta centrā X.
0 2 16
Problēma: jauniete pieradusi dzīvot izolēti no
vienaudžiem, izmantojot vecākus kā savu
ierobežoto funkciju aizstājējus.
Mērķis: identificēt sevi kā personību sabiedrībā,
iemācīties komunicēt ar cilvēkiem ārpus ģimenes,
atklāt savas spējas dot, ne vien saņemt no citiem.
Piedalīties saskarsmes
treniņgrupā kopā ar citiem
jauniešiem ar invaliditāti vai bez
tās. Invalīdu biedrībā X.
0 6 16
143
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: jauniete nepiedalās ģimenes darbos, jo
neko neprot darīt pati, kaut arī to spētu.
Mērķis: iemācīties vienkāršus ar rokām darāmus
darbus, paveikt patstāvīgi to, ko spēj. Regulāri
veikt nelielus ikdienas darbus, rokdarbus.
Individuāla apmācība maltīšu
gatavošanā un rokdarbu apguvē
pašvaldības mācību objektā vai
savās mājās.
0 12 0
Problēma: Olitas mājoklis nav pielāgots invalīda
vajadzībām.
Mērķis: iespēju robežās noskaidrot un noorganizēt
mājokļa labiekārtošanu speciālajām vajadzībām.
Pieaicinot ergoterapeitu131
,
vienoties par mājokļa
piemērošanas iespējām jaunietes
vajadzībām.
0 0 24
Problēma: Olita pat iztēlē savu nākotni nav
saistījusi ar karjeru, jo identificējusies ar
invaliditāti kā nenovēršamu traucēkli.
Mērķis: mainot identitāti no pilnīgas
bezperspektīvas uz spēju izmantošanu, izvēlēties
darbības jomu, kurā varētu kaut daļēji iesaistīties.
Iepazīties ar mācību
programmām u.c. iespējām
(mācīties darba vietā), censties
iegūt teorētiskās zināšanas un
izstrādāt savas turpmākās darba
dzīves detalizētu plānu, paredzot
nepieciešamos resursus un to
pieejamību.
0 16 2
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 36 58
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 98
131 Individuālajā pasākumu programmā programmas vadītājs ir tiesīgs ietvert visus atbalsta pasākumus mērķa grupas jaunietim, tostarp arī tādus, kuru izmaksas netiek segtas no
projekta „PROTI un DARI!” līdzekļiem, piemēram, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.385 specialistiem, kuri uzskatāmi par ārstniecības personālu, apmaksa ir veicama no citiem
finansējuma avotiem, t.i. ārpus projekta “PROTI un DARI!” līdzekļiem;
144
4.MĒNESIS: 01.06.2016. - 30.06.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: jauniete uzskata sevi par pilnīgi
nevarīgu un aprūpējamu, dzīvo ar aizvainojuma
un pašas nevērtīguma izjūtu.
Mērķis - iegūt veselīgu pašapziņu, neskatoties uz
fiziskajiem ierobežojumiem. Atklāt un nostiprināt
pārliecību, ka ikviens cilvēks ir vērtīgs arī tad, ja
nespēj visu, ko spēj citi, atrast sev piemērotu
dzīves mērķi un saturu.
Piedalīties psiholoģiskā rakstura
atbalsta grupas aktivitātēs
psiholoģiskā atbalsta centrā X.
0 2 16
Problēma: jauniete pieradusi dzīvot izolēti no
vienaudžiem, izmantojot vecākus kā savu
ierobežoto funkciju aizstājējus.
Mērķis: identificēt sevi kā personību sabiedrībā,
iemācīties komunicēt ar cilvēkiem ārpus ģimenes,
atklāt savas spējas dot, ne vien saņemt no citiem.
Piedalīties saskarsmes
treniņgrupā kopā ar citiem
jauniešiem ar invaliditāti vai bez
tās. Invalīdu biedrībā X.
0 6 16
Problēma: jauniete nepiedalās ģimenes darbos, jo
neko neprot darīt pati, kaut arī to spētu.
Mērķis: iemācīties vienkāršus ar rokām darāmus
darbus, paveikt patstāvīgi to, ko spēj. Regulāri
veikt nelielus ikdienas darbus, rokdarbus.
Individuāla apmācība maltīšu
gatavošanā un rokdarbu apguvē
pašvaldības mācību objektā vai
savās mājās.
0 12 0
Problēma: Olita pat iztēlē savu nākotni nav
saistījusi ar karjeru, jo identificējusies ar
invaliditāti kā nenovēršamu traucēkli.
Mērķis: mainot identitāti no pilnīgas
bezperspektīvas uz spēju izmantošanu, izvēlēties
darbības jomu, kurā varētu kaut daļēji iesaistīties.
Iepazīties ar mācību
programmām u.c. iespējām
(mācīties darba vietā), censties
iegūt teorētiskās zināšanas un
izstrādāt savas turpmākās darba
dzīves detalizētu plānu, paredzot
nepieciešamos resursus un to
pieejamību.
0 16 0
145
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 36 32
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 72
Sandra (25 g.) viena audzina divgadīgo meitu. Pašlaik dzīvo kopā ar tēvu un brāļiem, bet drīzumā plāno sākt kopdzīvi ar draugu, ar kuru ir
izveidojušās attiecības. Ieguvusi 8 klašu izglītību. Mācoties skolā 5. klasē, ģimeni pameta māte un atteicās ar meiteni kontaktēties, nerūpējās arī par
jaunākiem bērniem, kas tobrīd bija trīs un septiņus gadus veci. Meitene kļuva par galveno atbildīgo cilvēku ģimenes saimnieciskajās lietās, kamēr tēvs
bija darbā. Pamazām no skolas attālinājās, pārgāja uz vakarskolu, ko arī nepabeidza. Agri uzsāka partnerattiecības, kuras ir bijušas arī vardarbīgas.
Kādu laiku dzīvojusi Anglijā, kur arī vienu partnerattiecību rezultātā ir piedzimusi meita, bet tagad ir atgriezusies Latvijā. Pašlaik ir jaunas
partnerattiecības. Uztur kontaktus ar tēvu, saviem jaunākajiem brāļiem un tēva radiniekiem. Ar māti nekontaktējas un kategoriski atsakās kaut ko par
viņu zināt. Nav negatīvas attieksmes pret mācīšanos. Saka, ka labprāt mācītos un gleznotu, tomēr nav vērojama stingrība mērķu sasniegšanā. Par meitu
ļoti rūpējas. Ir darba pieredze kā viesmīlei, istabenei (Latvijā) un darbā pie konveijera (Anglijā). Ikdienas mājas dzīves pienākumus veic atbildīgi un
rūpīgi. Projektā iesaistīta, jo pazīstama skolotāja ir par to izstāstījusi. Pēc tam meklējusi iespējas iesaistīties. Brīvo laiku patīk pavadīt ar draudzenēm,
kas lielākoties arī ir jaunās māmiņas.
Programmas vadītājs secina, ka Sandra atbilst projekta mērķa grupai, jo:
ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (25 gadi); nekur nemācās; nestrādā oficiāli algotu darbu;
neapgūst arodu pie amata meistara; nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Sandrai problemātiskākā joma ir izglītības trūkums (nav iegūta pamatizglītība).
146
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Sandrai problemātiskās jomas ir:
Nodarbinātības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties darīt” pīlārs)
Socializācijas un iekļaušanās prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt kopā” pīlārs)
Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt” pīlārs)
Mūžizglītības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties zināt” pīlārs)
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Sandras situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad
sākotnēji Sandras individuālajai pasākumu programmai ir jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
23. tabula
Individuālās pasākumu programmas piemērs mērķa grupas jaunietei Sandrai
1.MĒNESIS: 01.03.2016. - 31.03.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pašvērtības attīstība.
Mērķis - attīstīt sevis kā vērtības apziņu, jo ir
problēmas ar pagātnes aizvainojumu pārvarēšanu.
Pārrunas ar jaunieti mentora un
jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 9 0
Problēma: motivācijas attīstība.
Mērķis - attīstīt prasmi nospraust sasniedzamus
mērķus un plānot mērķu sasniegšanai
nepieciešamos laika, finansiālos, cilvēkresursus.
Individuālo uzdevumu
izvirzīšana un secīga to
realizēšana mentora uzraudzībā
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 9 0
147
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: savas dzīves plānošana ilgtermiņā.
Mērķis – attīstīt prasmi vērtēt savu šodienas rīcību
nākotnes perspektīvā.
Konkrētu problēmsituāciju
analīze mentora un jaunieša
saskaņotās tikšanās vietās par
kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 10 0
Problēma: attiecības ar māti un attiecību ar
līdzcilvēkiem veidošana.
Psihologa konsultācijas krīžu
centrā X.
0 0 5
Problēma: pamatskolas izglītības ieguves
atsākšana.
Mērķis – atsākt mācības 9. klasē, lai iegūtu
pamatskolas izglītību.
Nodarbības ar karjeras
konsultantu karjeras konsultanta
birojā.
0 0 10
Problēma: radošās nodarbības.
Mērķis – piemeklēt atbilstošāko interešu izglītības
nodarbību veidu un vietu, kur varētu mācīties
gleznot, sākt apmeklēt nodarbības.
Gleznošanas nodarbību
apmeklēšana mākslinieka
darbnīcā X.
0 0 10
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 25
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
148
2.MĒNESIS: 01.04.2016. - 30.04.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pašvērtības attīstība.
Mērķis - attīstīt sevis kā vērtības apziņu, jo ir
problēmas ar pagātnes aizvainojumu pārvarēšanu.
Pārrunas ar jaunieti mentora un
jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 9 0
Problēma: motivācijas attīstība.
Mērķis - attīstīt prasmi nospraust sasniedzamus
mērķus un plānot mērķu sasniegšanai
nepieciešamos laika, finansiālos, cilvēkresursus.
Individuālo uzdevumu
izvirzīšana un secīga to
realizēšana mentora uzraudzībā
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 9 0
Problēma: savas dzīves plānošana ilgtermiņā.
Mērķis – attīstīt prasmi vērtēt savu šodienas rīcību
nākotnes perspektīvā.
Konkrētu problēmsituāciju
analīze mentora un jaunieša
saskaņotās tikšanās vietās par
kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 10 0
Problēma: attiecības ar māti.
Mērķis – pārvarēt aizvainojumu, kas radies
bērnībā un ietekmē attiecību veidošanos un
noturību ar pretējo dzimumu.
Psihologa konsultācijas krīžu
centrā X.
0 0 5
Problēma: pamatskolas izglītības ieguves
atsākšana.
Mērķis – atsākt mācības 9. klasē, lai iegūtu
pamatskolas izglītību.
Nodarbības ar karjeras
konsultantu karjeras konsultanta
birojā.
0 0 10
149
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: radošās nodarbības.
Mērķis – piemeklēt atbilstošāko interešu izglītības
nodarbību veidu un vietu, kur varētu mācīties
gleznot, sākt apmeklēt nodarbības.
Gleznošanas nodarbību
apmeklēšana mākslinieka
darbnīcā X.
0 0 10
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 25
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
3.MĒNESIS: 01.05.2016. - 31.05.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pašvērtības attīstība.
Mērķis - attīstīt sevis kā vērtības apziņu, jo ir
problēmas ar pagātnes aizvainojumu pārvarēšanu.
Pārrunas ar jaunieti mentora un
jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 9 0
Problēma: motivācijas attīstība.
Mērķis - attīstīt prasmi nospraust sasniedzamus
mērķus un plānot mērķu sasniegšanai
nepieciešamos laika, finansiālos, cilvēkresursus.
Individuālo uzdevumu
izvirzīšana un secīga to
realizēšana mentora uzraudzībā
mentora un jaunieša saskaņotās
0 9 0
150
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
Problēma: savas dzīves plānošana ilgtermiņā.
Mērķis – attīstīt prasmi vērtēt savu šodienas rīcību
nākotnes perspektīvā.
Konkrētu problēmsituāciju
analīze mentora un jaunieša
saskaņotās tikšanās vietās par
kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 10 0
Problēma: attiecības ar māti.
Mērķis – pārvarēt aizvainojumu, kas radies
bērnībā un ietekmē attiecību veidošanos un
noturību ar pretējo dzimumu.
Psihologa konsultācijas krīžu
centrā X.
0 0 5
Problēma: pamatskolas izglītības ieguves
atsākšana.
Mērķis – atsākt mācības 9. klasē, lai iegūtu
pamatskolas izglītību.
Nodarbības ar karjeras
konsultantu karjeras konsultanta
birojā.
0 0 10
Problēma: radošās nodarbības.
Mērķis – piemeklēt atbilstošāko interešu izglītības
nodarbību veidu un vietu, kur varētu mācīties
gleznot, sākt apmeklēt nodarbības.
Gleznošanas nodarbību
apmeklēšana mākslinieka
darbnīcā X.
0 0 10
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 25
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
151
4.MĒNESIS: 01.06.2016. - 30.06.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pašvērtības attīstība.
Mērķis - attīstīt sevis kā vērtības apziņu, jo ir
problēmas ar pagātnes aizvainojumu pārvarēšanu.
Pārrunas ar jaunieti mentora un
jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 9 0
Problēma: motivācijas attīstība.
Mērķis - attīstīt prasmi nospraust sasniedzamus
mērķus un plānot mērķu sasniegšanai
nepieciešamos laika, finansiālos, cilvēkresursus.
Individuālo uzdevumu
izvirzīšana un secīga to
realizēšana mentora uzraudzībā
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 9 0
Problēma: savas dzīves plānošana ilgtermiņā.
Mērķis – attīstīt prasmi vērtēt savu šodienas rīcību
nākotnes perspektīvā.
Konkrētu problēmsituāciju
analīze mentora un jaunieša
saskaņotās tikšanās vietās par
kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 10 0
Problēma: attiecības ar māti.
Mērķis – pārvarēt aizvainojumu, kas radies
bērnībā un ietekmē attiecību veidošanos un
noturību ar pretējo dzimumu.
Psihologa konsultācijas krīžu
centrā X.
0 0 5
Problēma: pamatskolas izglītības ieguves
atsākšana.
Mērķis – atsākt mācības 9. klasē, lai iegūtu
pamatskolas izglītību.
Nodarbības ar karjeras
konsultantu karjeras konsultanta
birojā.
0 0 10
152
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: radošās nodarbības.
Mērķis – piemeklēt atbilstošāko interešu izglītības
nodarbību veidu un vietu, kur varētu mācīties
gleznot, sākt apmeklēt nodarbības.
Gleznošanas nodarbību
apmeklēšana mākslinieka
darbnīcā X.
0 0 10
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 25
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
Jana (22 g.) dzīvo kopā ar vecmammu Zaigu un divus gadus veco meitiņu Māru. Jana kopš septiņu gadu vecuma ir augusi bērnu namā, jo vecākiem
tika pārtrauktas aizgādības tiesības sakarā ar nerūpēšanos par meitu un emocionālu un fizisku vardarbību pret viņu. Vecmamma Zaiga bija izteikusi
vēlmi rūpēties par Janu, bet biežu alkohola lietošanas gadījumu un veselības problēmu dēļ viņai netika piešķirta aizbildnība. Citi tuvi radinieki, kas
varētu rūpēties par Janu, nenonāca profesionāļu redzeslokā. Jana, uzturoties bērnu namā, ir mācījusies vispārizglītojošā skolā, bet, kā pati atzīst,
„iemīlējusies līdz ausīm un kādas tur vairs mācības”, tāpēc 12. klasi nav pabeigusi. Jana ir atgriezusies dzīvot savā dzimtajā pašvaldībā, bet atteikusies
no pašvaldības piedāvātās dzīvojamās platības un dzīvo pie vecmammas. Abi Janas vecāki ir miruši. Šobrīd vecmamma Zaiga nelieto alkoholu, ir
pasliktinājusies veselība. Arī mazās Māras audzināšanā un aprūpē viņa īpaši nepiedalās. Visu šo laiku Jana iztiek no vecmammas pensijas un ģimenes
valsts pabalsta. Par meitiņas Māras tēvu Janai ziņu nav. Sarunas laikā Jana izvairās veidot acu kontaktu, visbiežāk runā, skatoties grīdā, balss tonis ir
pieklusināts. Jana norāda, ka nekad savā dzīvē vēl nav strādājusi algotu darbu, jo, kā pati saka, īsti nezina, kas viņu interesētu un ko vispār gribētu
darīt, jo tā pa īstam neko neprotot, bet naudu vajadzētu, jo tik daudz ko gribētos nopirkt, bet nevar atļauties.
Runājot par Janas ikdienas dzīvi, jaunā sieviete norāda, ka neesot viegli sadzīvot ar vecmammu, jo vecmamma visu laiku viņai pārmetot neprasmi
aprūpēt meitiņu, gatavot ēst un rūpēties par tīrību mājās. Bet vienīgās lietas, kas viņai patiešām sagādājot grūtības, esot iepirkšanās, jo „neprotu
saimniekot ar naudu”, un vēlme rītos ilgāk pagulēt. Janai ir piedāvāts apmeklēt bērnu emocionālās audzināšanas grupas, lai varētu apgūt bērna aprūpes
prasmes un spētu veidot pozitīvu piesaisti ar bērnu. Jaunā sieviete nejūtas pieņemta kopienā, jo „tik daudzus gadus esmu bijusi tālu prom no šejienes
153
un pat ciemojusies neesmu pie vecmammas, nevienu tā īsti te vairs nepazīstu, varbūt vienīgi sociālo darbinieci, pastnieci un veikala pārdevēju”. Jana
saka, ka baidās no institūcijām un nejūtas droša cilvēkos, bet vecmammai slikta veselība un viņa vairs nevar ne uz veikalu aiziet, ne uz pastu.
Projektā iesaistīta, jo sociālā darbiniece ieteikusi piedalīties.
Programmas vadītājs secina, ka Jana atbilst projekta mērķa grupai, jo:
ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (22 gadi); nekur nemācās; nestrādā algotu darbu; neapgūst arodu pie amata meistara; nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Janas problemātiskā joma ir izglītība. Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs
secina, ka Janai problemātiskās jomas ir:
Nodarbinātības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties darīt” pīlārs)
Socializācijas un iekļaušanās prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt kopā” pīlārs)
Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt” pīlārs)
Mūžizglītības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties zināt” pīlārs)
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Janas situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad
sākotnēji Janas individuālajai pasākumu programmai ir jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
24. tabula
154
Individuālās pasākumu programmas piemērs mērķa grupas jaunietei Janai
1.MĒNESIS: 01.03.2016. - 31.03.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pazemināts pašvērtējums.
Mērķis - paaugstināt pašvērtējumu, iegūt veselīgu
pašapziņu.
Iesaistīšanās atbalsta grupā
krīžu centrā X.
0 0 15
Sabiedrisko pasākumu
apmeklēšana un iesaistīšanās
aktivitātēs. Teātra izrādes
apmeklējums.
0 2 4
Problēma: trūkst dzīves prasmes.
Mērķis - identificēt trūkstošās dzīves prasmes un
veicināt to apguvi.
Sociālā darbinieka un/vai
sociālā rehabilitētāja
konsultācijas pašvaldības
sociālajā dienestā.
0 0 3
Mentora asistēšana dažādās
situācijās, kur jāapgūst jaunas
prasmes (gan Janas mājoklī, gan
ārpus tā – dažādās dzīves
situācijās un dažādās institūcijās
(piemēram, veikalā utt.) u.c.).
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 8 0
155
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: grūtības iekļauties kopienas dzīvē/
grūtības iekļauties sabiedrībā.
Mērķis - veicināt iekļaušanos kopienas
dzīvē/sabiedrībā.
Grupas nodarbību apmeklēšana.
Bērnu un jauniešu centrs.
0 0 10
Kopā ar mentoru ir izveidots
Janas interešu saraksts un
iespējamie resursi pašvaldībā
vai ārpus tās, kur intereses var
realizēt. Uzsākta dažādu
aktivitāšu apmeklēšana.
0 8 0
Grupas nodarbību “Bērnu
Emocionālā audzināšana
(BEA)” apmeklēšana
pašvaldības ģimeņu atbalsta
centrā.
0 0 10
Problēma: nepabeigta vispārējā vidējā izglītība un
priekšstata trūkums par iespējamajām profesijām
un iespēju kādu profesiju apgūt.
Mērķi:
apzināt tālākās izglītības un profesionālās karjeras
virziena izvēles iespējas un savas spējas;
atsākt mācības, lai iegūtu vidējo vai profesionālo
izglītību.
Informācijas apzināšana par
izglītības iestādēm. Mācību
atsākšanas plānošana/mācību
atsākšana atbilstoši Janas
iespējām un iespējām piesaistīt
nepieciešamos resursus.
Uzsākta vizīšu organizēšana uz
potenciālajām izglītības
iestādēm.
0 10 0
156
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Profesionālās karjeras izvēle.
Pašvaldības karjeras
konsultanta apmeklēšana.
0 0 8
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 50
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 82
2.MĒNESIS: 01.04.2016. - 30.04.2016.
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pazemināts pašvērtējums.
Mērķis - paaugstināt pašvērtējumu, iegūt veselīgu
pašapziņu.
Iesaistīšanās atbalsta grupā
krīžu centrā X.
0 0 15
Sabiedrisko pasākumu
apmeklēšana un iesaistīšanās
aktivitātēs. Kultūras pasākuma
apmeklējums.
0 0 4
157
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: trūkst dzīves prasmes.
Mērķis - identificēt trūkstošās dzīves prasmes un
veicināt to apguvi.
Sociālā darbinieka un/vai
sociālā rehabilitētāja
konsultācijas pašvaldības
sociālajā dienestā.
0 0 3
Mentora asistēšana dažādās
situācijās, kur jāapgūst jaunas
prasmes (gan Janas mājoklī, gan
ārpus tā – dažādās dzīves
situācijās un dažādās institūcijās
(piemēram, veikalā utt.) u.c.)
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 8 0
Problēma: grūtības iekļauties kopienas dzīvē/
grūtības iekļauties sabiedrībā.
Mērķis - veicināt iekļaušanos kopienas
dzīvē/sabiedrībā.
Grupas nodarbību apmeklēšana.
Bērnu un jauniešu centrs.
0 0 10
Kopā ar mentoru ir izveidots
Janas interešu saraksts un
iespējamie resursi pašvaldībā
vai ārpus tās, kur intereses var
realizēt. Iespēju robežās kādu
aktivitāšu apmeklēšana.
0 8 0
158
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums
stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Grupas nodarbību “Bērnu
Emocionālā audzināšana
(BEA)” apmeklēšana
pašvaldības ģimeņu atbalsta
centrā.
0 0 10
Problēma: nepabeigta vispārējā vidējā izglītība un
priekšstata trūkums par iespējamajām profesijām
un iespēju kādu profesiju apgūt.
Mērķi:
apzināt tālākās izglītības un profesionālās karjeras
virziena izvēles iespējas un savas spējas;
atsākt mācības, lai iegūtu vidējo vai profesionālo
izglītību.
Informācijas apzināšana par
izglītības iestādēm. Mācību
atsākšanas plānošana/mācību
atsākšana atbilstoši Janas
iespējām un iespējām piesaistīt
nepieciešamos resursus.Vizīšu
organizēšana uz potenciālajām
izglītības iestādēm.
0 10 0
Profesionālās karjeras izvēle.
Pašvaldības karjeras
konsultanta apmeklēšana.
0 0 8
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 26 50
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 80
159
3.MĒNESIS: 01.05.2016. - 31.05.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pazemināts pašvērtējums.
Mērķis - paaugstināt pašvērtējumu, iegūt veselīgu
pašapziņu.
Sabiedrisko pasākumu
apmeklēšana un iesaistīšanās
aktivitātēs.
0 0 4
Problēma: trūkst dzīves prasmes.
Mērķis - identificēt trūkstošās dzīves prasmes un
veicināt to apguvi.
Mentora asistēšana dažādās
situācijās, kur jāapgūst jaunas
prasmes (gan Janas mājoklī, gan
ārpus tā – dažādās dzīves
situācijās un dažādās institūcijās
(piemēram, veikalā utt.) u.c.)
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 10 0
Problēma: grūtības iekļauties kopienas dzīvē/
grūtības iekļauties sabiedrībā.
Mērķis - veicināt iekļaušanos kopienas
dzīvē/sabiedrībā.
Grupas nodarbību “Bērnu
Emocionālā audzināšana
(BEA)” apmeklēšana
pašvaldības ģimeņu atbalsta
centrā.
0 0 10
160
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: nepabeigta vispārējā vidējā izglītība un
priekšstata trūkums par iespējamajām profesijām
un iespēju kādu profesiju apgūt.
Mērķi:
apzināt tālākās izglītības un profesionālās karjeras
virziena izvēles iespējas un savas spējas;
atsākt mācības, lai iegūtu vidējo vai profesionālo
izglītību.
Informācijas apzināšana par
izglītības iestādēm. Mācību
atsākšanas plānošana/mācību
atsākšana atbilstoši Janas
iespējām un iespējām piesaistīt
nepieciešamos resursus.Vizīšu
organizēšana uz potenciālajām
izglītības iestādēm.
0 10 0
Problēma: neziņa un neinformētība par
nodarbinātības iespējām un piemērotu iespēju
atrašana.
Profesionālās karjeras izvēle.
Pašvaldības karjeras
konsultanta apmeklēšana.
0 0 10
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 20 24
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 48
161
4.MĒNESIS: 01.06.2016. - 30.06.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: pazemināts pašvērtējums.
Mērķis - paaugstināt pašvērtējumu, iegūt veselīgu
pašapziņu.
Sabiedrisko pasākumu
apmeklēšana un iesaistīšanās
aktivitātēs.
0 0 12
Problēma: trūkst dzīves prasmes.
Mērķis - identificēt trūkstošās dzīves prasmes un
veicināt to apguvi.
Mentora asistēšana dažādās
situācijās, kur jāapgūst jaunas
prasmes (gan Janas mājoklī, gan
ārpus tā – dažādās dzīves
situācijās un dažādās institūcijās
(piemēram, veikalā utt.) u.c.)
mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 10 0
Problēma: grūtības iekļauties kopienas dzīvē/
grūtības iekļauties sabiedrībā.
Mērķis - veicināt iekļaušanos kopienas
dzīvē/sabiedrībā.
Grupas nodarbību “Bērnu
Emocionālā audzināšana
(BEA)” apmeklēšana
pašvaldības ģimeņu atbalsta
centrā.
0 0 10
Problēma: nepabeigta vispārējā vidējā izglītība un
priekšstata trūkums par iespējamajām profesijām
un iespēju kādu profesiju apgūt.
Mērķi:
apzināt tālākās izglītības un profesionālās karjeras
virziena izvēles iespējas un savas spējas;
atsākt mācības, lai iegūtu vidējo vai profesionālo
izglītību.
Informācijas apzināšana par
izglītības iestādēm. Mācību
atsākšanas plānošana/mācību
atsākšana atbilstoši Janas
iespējām un iespējām piesaistīt
nepieciešamos resursus.Vizīšu
organizēšana uz potenciālajām
izglītības iestādēm.
0 10 0
162
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Profesionālās karjeras izvēle.
Pašvaldības karjeras
konsultanta apmeklēšana.
0 0 10
Mērķis: tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai
pārrunātu individuālās pasākumu programmas
progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 20 32
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 56
Juris (25 g.) nesen atbrīvojies no ieslodzījuma, ieslodzījumā atradies, jo veikalā „Maxima” bija mēģinājis zagt preces. Dzīvo Rīgā, Maskavas
priekšpilsētā kopā ar māti un pusmāsu (invalīdi), attiecības raksturo kā labas. Naudu nopelna pats, veicot gadījuma darbus celtniecībā, iztikai pietiek.
Juris izskatās trūcīgi apģērbts, nagi ir nograuzti, rokas netīras, izskatās sastrādātas. Dzīves vietas apstākļus vērtē kā normālus. 12. klasi pabeidzis
cietumā, saka, ka mācīties nepatīk un neesot interesanti, cietumā ir ieguvis arī celtnieka profesiju. Jurim ir draugi no Maskavas priekšpilsētas rajona,
lielākoties tie ir jaunieši, kas ir mazliet vecāki par viņu un kuri ir bijuši policijas redzeslokā, kā arī vīrieši, ar kuriem kopā strādā. Jura fiziskais
veselības stāvoklis ir labs, saka, ka reti slimo. Saka, ka nedzer, bet vienā no reizēm var just, ka no Jura nāk alus smaka. Projektā iesaistīts, jo
pašvaldības darbinieks ir piedāvājis. Brīvo laiku patīk pavadīt ar draugiem.
Programmas vadītājs secina, ka Juris atbilst projekta mērķa grupai, jo:
ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (25 gadi); nekur nemācās; nestrādā oficiāli algotu darbu; neapgūst arodu pie amata meistara; nav reģistrēts NVA kā bezdarbnieks.
163
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jurim problemātiskās jomas ir nodarbinātības aktivitātes (aktivitātes, kas palīdzētu
jaunietim atrast oficiāli apmaksātu darbu). Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jurim problemātiskās jomas ir:
Nodarbinātības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties darīt” pīlārs)
Socializācijas un iekļaušanās prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt kopā” pīlārs)
Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt” pīlārs)
Mūžizglītības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties zināt” pīlārs)
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Jura situācija atbilst 2. atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad
sākotnēji Jura individuālajai pasākumu programmai ir jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
25. tabula
Individuālās pasākumu programmas piemērs mērķa grupas jaunietim Jurim
1.MĒNESIS: 01.03.2016. - 31.03.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Juris nezina, kā meklēt darbu.
Mērķi:
Apzināt darba meklēšanas iespējas. Iemācīties
uzrakstīt pieteikuma vēstuli un CV.
Sarunas ar mentoru, lai apzinātu
Jura esošo informētības līmeni
un noskaidrotu viņa redzējumu
attiecībā uz darba meklēšanu,
kā arī saprastu ekspektācijas un
to samērojamību ar realitāti.
0
10
0
164
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Apzināt visus resursus, kur izvietoti darba
sludinājumi celtniecības jomā (apmeklēt NVA
mājas lapu un apzināt visus interneta resursus, kur
izvietoti darba sludinājumi celtniecības jomā;
kopā ar mentoru apmeklēt NVA tuvāko filiāli un
tikties ar konsultantu, kurš pastāstītu par darba
meklēšanas iespējām).
Ar mentora atbalstu apzināt
darba meklēšanas iespējas.
Kopīgi analizēt tās un plānot
darba atrašanu mentora un
jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0
10
2
Nodrošināt jaunietim pieredzes apmaiņu
celtniecības uzņēmumā „X”
Uzņēmuma „X” apmeklēšana
kopā ar mentoru. Ieskata gūšana
profesijā un darba iespēju
apzināšana.
0 4 10
Problēma: Jurim trūkst pozitīvas brīvā laika
aktivitātes.
Mērķis: piedalīties sociāli atbalstāmās, pozitīvās
brīvā laika aktivitātēs, veidot sociāli pozitīvu
jaunu paziņu un draugu loku.
Līdzdalība futbola spēlē ar
treneri un vienaudžiem. Sporta
centrā X.
0 4 16
Mērķis: tikšanās ar Juri, lai pārrunātu individuālās
pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 28
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 60
165
2.MĒNESIS: 01.04.2016. - 30.04.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Juris nezina, kā meklēt darbu.
Mērķi:
Iemācīties uzrakstīt pieteikuma vēstuli un CV.
Sarunas ar mentoru. CV
melnraksta sagatavošana un
apspriešana ar mentoru.
0
10
0
Apzināt visus resursus, kur izvietoti darba
sludinājumi celtniecības jomā (apmeklēt NVA
mājas lapu un apzināt visus interneta resursus, kur
izvietoti darba sludinājumi celtniecības jomā;
kopā ar mentoru apmeklēt NVA tuvāko filiāli un
tikties ar konsultantu, kurš pastāstītu par darba
meklēšanas iespējām).
Ar mentora atbalstu apzināt
darba meklēšanas iespējas.
Kopīgi analizēt tās un plānot
darba atrašanu mentora un
jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0
10
0
Nodrošināt jaunietim pieredzes apmaiņu
celtniecības uzņēmumā „X”
Uzņēmumā „X” kopā ar
mentoru.
0 4 16
Problēma: Jurim trūkst pozitīvas brīvā laika
aktivitātes.
Mērķis: piedalīties sociāli atbalstāmās, pozitīvās
brīvā laika aktivitātēs, veidot sociāli pozitīvu
jaunu paziņu un draugu loku.
Līdzdalība futbola spēlē ar
treneri un vienaudžiem. Sporta
centrā X.
0 4 20
Mērķis: tikšanās ar Juri, lai pārrunātu individuālās
pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 36
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 68
166
3.MĒNESIS: 01.05.2016. - 31.05.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Juris nezina, kā meklēt darbu.
Mērķi:
Iemācīties uzrakstīt pieteikuma vēstuli un CV.
Pieteikuma vēstules
sagatavošanas nosacījumu
apzināšana. Dažādu pieteikuma
vēstuļu paraugu aplūkošana.
Pieteikuma vēstules uzmetuma
sagatavošana. Darbs kopā ar
mentora atbalstu.
0
6
0
Apzināt visus resursus, kur izvietoti darba
sludinājumi celtniecības jomā (apmeklēt NVA
mājas lapu un apzināt visus interneta resursus, kur
izvietoti darba sludinājumi celtniecības jomā;
kopā ar mentoru apmeklēt NVA tuvāko filiāli un
tikties ar konsultantu, kurš pastāstītu par darba
meklēšanas iespējām).
NVA mājaslapā pieejamās
informācijas izpēte.
0
10
0
Nodrošināt jaunietim pieredzes apmaiņu
celtniecības uzņēmumā „X”
Uzņēmumā „X” kopā ar
mentoru.
0 4 20
Problēma: Jurim trūkst pozitīvas brīvā laika
aktivitātes.
Mērķis: piedalīties sociāli atbalstāmās, pozitīvās
brīvā laika aktivitātēs, veidot sociāli pozitīvu
jaunu paziņu un draugu loku.
Līdzdalība futbola spēlē ar
treneri un vienaudžiem. Sporta
centrā X.
0 8 24
Mērķis: tikšanās ar Juri, lai pārrunātu individuālās
pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 28 44
167
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 76
4.MĒNESIS: 01.06.2016. - 30.06.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Juris nezina, kā meklēt darbu.
Mērķis: nodrošināt jaunietim pieredzes apmaiņu
celtniecības uzņēmumā „X”
Uzņēmuma apmeklēšana kopā
ar mentoru. Praktisko iemaņu
apgūšana.
0 8 24
Problēma: Jurim trūkst pozitīvas brīvā laika
aktivitātes.
Mērķis: piedalīties sociāli atbalstāmās, pozitīvās
brīvā laika aktivitātēs, veidot sociāli pozitīvu
jaunu paziņu un draugu loku.
Līdzdalība futbola spēlē ar
treneri un vienaudžiem. Sporta
centrā X.
0 12 24
Mērķis: tikšanās ar Juri, lai pārrunātu individuālās
pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 20 48
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 72
168
Maija (25 g.), vientuļā māte diviem bērniem (8 un 3 g.). Mācījusies mājmācībā. Nav strādājusi. Vājas ikdienas prasmes, pērk gatavus produktus,
neprot veikt mājas darbus, apkopt bērnus, nokārtot organizatoriskus jautājumus (pieteikties pie ārsta, veikt maksājumus u.c.). Dzīvo pie vecākiem, kuri
ir iecietīgi pret meitas dzīvesveidu, nevēlas atzīt meitas problēmas. Aizdomas par psihiskās veselības traucējumiem, kas tiek slēpti aiz fiziskās
veselības traucējumu epizodēm. Jauniete izvairās no mērķtiecīgas, plānotas rīcības, pamatojot ar bērna vai pašas slimību, aizmirstiem konsultāciju
laikiem pie sociālā darbinieka un tamlīdzīgiem paskaidrojumiem.
Programmas vadītājs secina, ka Maija atbilst projekta mērķa grupai, jo:
ietilpst vecuma kategorijā no 15 līdz 29 gadiem (22 gadi);
nekur nemācās; nestrādā algotu darbu; neapgūst arodu pie amata meistara; nav reģistrēta NVA kā bezdarbnieks.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Maijas problemātiskā joma ir personības attīstība. Veicot padziļināto profilēšanu,
programmas vadītājs secina, ka Maijai problemātiskās jomas ir:
Nodarbinātības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties darīt” pīlārs)
Socializācijas un iekļaušanās prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt kopā” pīlārs)
Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt” pīlārs)
Mūžizglītības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties zināt” pīlārs)
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Maijas situācija atbilst 2.atbalsta grupai, kad atbalsta pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji četrus mēnešus, tātad
sākotnēji Maijas individuālajai pasākumu programmai ir jābūt izstrādātai uz četriem mēnešiem.
169
26. tabula
Individuālās pasākumu programmas piemērs mērķa grupas jaunietei Maijai
1.MĒNESIS: 01.03.2016. - 31.03.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Maija izturas kā izlutināts bērns,
neatzīst, ka viņas rīcība neatbilst mātes statusam.
Mērķis: Novērtēt Maijas psihisko veselību un
nokārtot invaliditāti, ja atbilst.
Doties pie ģimenes ārsta132
, lai
saņemtu nosūtījumu pie
psihiatra133
. Psihiatra vai
psihoterapeita apmeklējums, ja
nepieciešams.
0 4 4
Problēma: Maijai ir konfliktējošas attiecības
kontaktos ārpus ģimenes (ar ārstiem, bērnu
pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem u.c.
speciālistiem), Maijai nav draugu. Ģimene savas
attiecības prezentē kā labas (ir aizdomas, ka
ģimene ir nekritiska pret realitāti).
Mērķis: Apmeklēt psiholoģiskā atbalsta grupu.
Psiholoģiskā atbalsta grupa
“Saskarsmes treniņš un
konfliktu risināšana”.
0 4 10
Problēma: Maijai trūkst elementāru dzīves
prasmju – neprot gatavot ēdienu, mazgāt veļu,
uzkopt dzīvokli.
Mērķis: iemācīties dzīves prasmes - gatavot
ēdienu, mazgāt veļu, uzkopt dzīvokli.
Apmeklēt speciāli organizētu
dzīves prasmju apmācību grupā
“Dzīves skola”. Kopā ar
mentoru veikt mājas darbus.
Pašvaldības sociālā dienesta
nodrošinātas iespējas. Mentora
0 5 15
132 Individuālajā pasākumu programmā programmas vadītājs ir tiesīgs ietvert visus atbalsta pasākumus mērķa grupas jaunietim, tostarp arī tādus, kuru izmaksas netiek segtas no
projekta „PROTI un DARI!” līdzekļiem, piemēram, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.385 specialistiem, kuri uzskatāmi par ārstniecības personālu, apmaksa ir veicama no citiem finansējuma avotiem, t.i. ārpus projekta “PROTI un DARI!” līdzekļiem; 133 Individuālajā pasākumu programmā programmas vadītājs ir tiesīgs ietvert visus atbalsta pasākumus mērķa grupas jaunietim, tostarp arī tādus, kuru izmaksas netiek segtas no
projekta „PROTI un DARI!” līdzekļiem, piemēram, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.385 specialistiem, kuri uzskatāmi par ārstniecības personālu, apmaksa ir veicama no citiem
finansējuma avotiem, t.i. ārpus projekta “PROTI un DARI!” līdzekļiem;
170
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
un jaunieša saskaņotās tikšanās
vietās par kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
Problēma: Maija neprot uzņemties atbildību par
savu dzīvi.
Mērķis: apzināties un iemācīties uzņemties
atbildību par savu rīcību, darbību un dzīvi
kopumā.
Informatīvi/ izglītojošs
seminārs grupā “Vainas apziņa
un atbildība”.
0 4 5
Problēma: Maijai nav profesijas, nekādas darba
pieredzes.
Mērķis: noteikt Maijas vēlmi un iespēju apgūt
kādu specialitāti.
Psihodiagnostika vai speciālā
pedagoga apmeklējums, lai
izvērtētu Maijas mācīšanās
spējas un noteiktu viņai
piemērotāko darba jomu.
0 3 8
Mērķis: tikšanās ar Maiju, lai pārrunātu
individuālās pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Profila
aktualizācija. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 20 42
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 66
171
2.MĒNESIS: 01.04.2016. - 30.04.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Maijai ir konfliktējošas attiecības
kontaktos ārpus ģimenes (ar ārstiem, bērnu
pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem u.c.
speciālistiem), Maijai nav draugu. Ģimene savas
attiecības prezentē kā labas (ir aizdomas, ka
ģimene ir nekritiska pret realitāti).
Mērķis: Apmeklēt psiholoģiskā atbalsta grupu.
Psiholoģiskā atbalsta grupa
“Saskarsmes treniņš un
konfliktu risināšana” un citi
līdzīga rakstura atbalsta
pasākumi.
0 4 10
Problēma: Maijai trūkst elementāru dzīves
prasmju – neprot gatavot ēdienu, mazgāt veļu,
uzkopt dzīvokli.
Mērķis: iemācīties dzīves prasmes - gatavot
ēdienu, mazgāt veļu, uzkopt dzīvokli.
Apmeklēt speciāli organizētu
dzīves prasmju apmācību grupā
“Dzīves skola”. Kopā ar
mentoru veikt mājas darbus.
Mentora un jaunieša saskaņotās
tikšanās vietās par kurām ir
informēts arī programmas
vadītājs.
0 15 15
Problēma: Maija neprot uzņemties atbildību par
savu dzīvi.
Mērķis: apzināties un iemācīties uzņemties
atbildību par savu rīcību, darbību un dzīvi
kopumā.
Informatīvi/ izglītojošs
seminārs grupā “Vainas apziņa
un atbildība” krīzes centrā.
Kopā ar mentoru plānotas un
organizētas darbības atbildības
uzņemšanās ieradumu
veidošanai.
0 4 5
Mērķis: tikšanās ar Maiju, lai pārrunātu
individuālās pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Profila
aktualizācija. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
172
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
4 23 30
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
3.MĒNESIS: 01.05.2016. - 31.05.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Maijai ir konfliktējošas attiecības
kontaktos ārpus ģimenes (ar ārstiem, bērnu
pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem u.c.
speciālistiem), Maijai nav draugu. Ģimene savas
attiecības prezentē kā labas (ir aizdomas, ka
ģimene ir nekritiska pret realitāti).
Mērķis: Apmeklēt psiholoģiskā atbalsta grupu.
Psiholoģiskā atbalsta grupa
“Saskarsmes treniņš un
konfliktu risināšana” un citi
līdzīga rakstura atbalsta
pasākumi.
0 4 10
Problēma: Maijai trūkst elementāru dzīves
prasmju – neprot gatavot ēdienu, mazgāt veļu,
uzkopt dzīvokli.
Mērķis: iemācīties dzīves prasmes - gatavot
ēdienu, mazgāt veļu, uzkopt dzīvokli.
Apmeklēt speciāli organizētu
dzīves prasmju apmācību grupā
“Dzīves skola”. Kopā ar
mentoru veikt mājas darbus
sociālā dienesta nodrošintās
telpās vai mentora un jaunieša
saskaņotās tikšanās vietās par
kurām ir informēts arī
programmas vadītājs.
0 15 15
173
Problēma: Maija neprot uzņemties atbildību par
savu dzīvi.
Mērķis: apzināties un iemācīties uzņemties
atbildību par savu rīcību, darbību un dzīvi
kopumā.
Informatīvi/ izglītojošs
seminārs grupā “Vainas apziņa
un atbildība”. krīzes centrā.
Kopā ar mentoru plānotas un
organizētas darbības atbildības
uzņemšanās ieradumu
veidošanai.
0 4 5
Mērķis: tikšanās ar Maiju, lai pārrunātu
individuālās pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Profila
aktualizācija. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 23 30
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
4.MĒNESIS: 01.06.2016. - 30.06.2016. Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Maijai ir konfliktējošas attiecības
kontaktos ārpus ģimenes (ar ārstiem, bērnu
pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem u.c.
speciālistiem), Maijai nav draugu. Ģimene savas
attiecības prezentē kā labas (ir aizdomas, ka
ģimene ir nekritiska pret realitāti).
Mērķis: Apmeklēt psiholoģiskā atbalsta grupu.
Psiholoģiskā atbalsta grupa
“Saskarsmes treniņš un
konfliktu risināšana.
0 4 10
174
Risināmā problēma un sasniedzamie mērķi Plānotās aktivitātes vispārējs
apraksts, īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas
vadītāja individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Mentora
individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās)
Problēma: Maijai trūkst elementāru dzīves
prasmju – neprot gatavot ēdienu, mazgāt veļu,
uzkopt dzīvokli.
Mērķis: iemācīties dzīves prasmes - gatavot
ēdienu, mazgāt veļu, uzkopt dzīvokli.
Apmeklēt speciāli organizētu
dzīves prasmju apmācību grupā
“Dzīves skola”. Kopā ar
mentoru veikt mājas darbus.
0 15 15
Problēma: Maija neprot uzņemties atbildību par
savu dzīvi.
Mērķis: apzināties un iemācīties uzņemties
atbildību par savu rīcību, darbību un dzīvi
kopumā.
Informatīvi/ izglītojošs
seminārs grupā “Vainas apziņa
un atbildība”.
0 4 5
Mērķis: tikšanās ar Maiju, lai pārrunātu
individuālās pasākumu programmas progresu.
Individuālās atbalsta pasākumu
programmas īstenošanas
izvērtējums. Profila
aktualizācija. Programmas
vadītāja noteiktā vietā.
4 0 0
4 23 30
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: 57
8.5. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas kvalitātes
kritēriji
Individuālās pasākumu programmas galvenie kvalitātes kritēriji:
1) izstrādātā individuālo pasākumu programma atbilst projekta „PROTI un DARI!” mērķim;
2) katram mērķa grupas jaunietim veiktais sākotnējais dalījums atbalsta grupās pēc iesaistes
ilguma un individuālā pasākumu programma ir izstrādāta saskaņā ar konkrētā mērķa grupas
jaunieša profilēšanas rezultātiem un jaunieša vajadzībām;
3) individuālajā pasākumu programmā ir:
konkrēti definētas risināmās problēmas pa UNESCO mācīšanās pīlāriem;
risināmās problēmas iespēju robežās ir sakārtotas pēc svarīguma - sākotnēji risina jaunieša aktuālākās problēmas, tad risina mazāk aktuālās;
precīzi formulēti izvirzītie mērķi atbilstoši risināmajai problēmai;
skaidri definētas plānotās aktivitātes atbilstoši izvirzītajam mērķim;
katrai plānotajai aktivitātei ir norādīti konkrēti īstenošanas termiņi un plānotais atbalsta ilgums stundās;
ir precīzi definēts plānotais sasniedzamais rezultāts (plānotie rezultāti ir konkrēti, izmērāmi, un būs skaidri saprotams, kad rezultāts tiks sasniegts);
plānotās aktivitātes ir pieejamas konkrētās pašvaldības ietvaros vai sadarbības rezultātā ar citām pašvaldībām un stratēģiskajiem partneriem, kā arī plānotās
aktivitātes mērķa grupas jaunietim ir reāli sasniedzamas un nodrošināmas.
8.6. Mērķa grupas jaunietim piemērotas individuālās pasākumu programmas
īstenošanas process
Individuālās pasākumu programmas īstenošana tiek sākta pēc individuālās pasākumu programmas
parakstīšanas atbilstoši programmā paredzētajām aktivitātēm.
Programmas vadītājs veic individuālās pasākumu programmas īstenošanas pārraudzīšanu: progresa
izvērtēšanu, mentoru darba pārraudzīšanu, sadarbības ar attiecīgajiem stratēģiskajiem partneriem
uzturēšanu. Plašāka informācija par programmas vadītāja lomu pieejama metodoloģisko vadlīniju
sadaļā ar nosaukumu „Programmas vadītāja loma un uzdevumi”.
Mentors atbalsta jaunieti programmas izpildē, rūpējas par to, lai viņš iesaistītos individuālajā
pasākumu programmā ietvertajās aktivitātēs, kā arī veic mērķa grupas jaunieša uzraudzību,
akcentējot individuālajā pasākumu programmā noteikto pasākumu īstenošanu. Plašāka informācija
par mērķa grupas jaunieša mentora lomu pieejama metodoloģisko vadlīniju sadaļā ar nosaukumu
„Mentora loma un uzdevumi”. Katru mēnesi mentors aizpilda mentora ikmēneša pārskata veidlapu
par sniegto atbalstu mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā, kurā
atspoguļo mēnesī paveikto (pielikums Nr.7).
Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā, ja tas nepieciešams, tiek
iesaistīti speciālisti (psihologs, sociālais darbinieks, jaunatnes lietu speciālists, karjeras konsultants,
surdotulks u.c.). Atbilstošu speciālistu iesaiste tiek pamatota individuālās pasākumu programmas
izstrādes laikā pēc konsultācijām. Katru mēnesi (vai pēc katras vizītes reizes) attiecīgais speciālists
aizpilda speciālistu pārskata veidlapu par sniegto atbalstu mērķa grupas jaunietim (pielikums Nr.8).
Individuālajā pasākumu programmā iekļauto atbalsta aktivitāšu īstenošana ir jāfiksē parakstu lapā
(Pielikums Nr.9 „Parakstu lapas veidlapas paraugs mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā
pasākumu programmā”). Tajā jāatspoguļo aktivitātes, laiks, kā arī apliecinājums par apmeklējumu –
jābūt sadarbības partnera (atbildīgā par aktivitāti), mērķa grupas jaunieša un programmas vadītāja
176
vai mentora parakstam. Programmas vadītājam ir iespēja izvēlēties no pielikumā pievienotajiem
parakstu lapu veidlapu variantiem izraudzīties katra mērķa grupas jaunieša situācijai piemērotāko.
Iespējams, ne visi mērķa grupas jaunieši ir ļoti atbildīgi, organizēti un rūpīgi, un, lai izvairītos no
iespējamas parakstu lapas pazaudēšanas pēc vairāku aktivitāšu apmeklēšanas, ieteicams par katru
aktivitāti aizpildīt atsevišķu parakstu lapu, kuru pēc piedalīšanās aktivitātē jaunietis iesniedz
programmas vadītājam vai mentoram. Aizpildītās parakstu lapas jāglabā jaunieša personas lietā.
Programmas vadītājam, lai gūtu pilnīgu pārskatu par mērķa grupas jaunieša aktivitātēm mēneša
laikā, ieteicams veidot parakstu lapu kopsavilkumu pa mēnešiem katram mērķa grupas jaunietim
Excel formātā (skat. paraugu).
36. attēls. Individuālās pasākumu programmas izpildes ikmēneša pārskats
8.7. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanas
progresa izvērtēšana
Programmas vadītājs sadarbībā ar mērķa grupas jaunieša mentoru veic mērķa grupas jaunieša
individuālās pasākumu programmas īstenošanas progresa izvērtēšanu ne retāk kā reizi mēnesī.
Izvērtējumu veic, abiem kopīgi aizpildot veidlapu „Ikmēneša pārskats par mērķa grupas jaunieša
individuālās pasākumu programmas izpildi” (Pielikums Nr.10).
37. attēls. Individuālās pasākumu programmas izpildes novērtējuma iespējamā kārtība
Programmas vadītājs (ja iespējams arī
mentors) tiekas ar mērķa grupas jaunieti un kopīgi izvērtē
individuālās pasākumu programmas
īstenošanas progresu, diskutē par problēmām,
jautājumiem un turpmāko sadarbību
Mentors iesniedz pārskatu par sniegtā individuālā atbalsta saturu un ilgumu
Speciālisti iesniedz pārskatu par sniegtā atbalsta saturu un ilgumu
Programmas vadītājs sazinās ar individuālās pasākumu programmas īstenošanā iesaistītajiem stratēģiskajiem partneriem un noskaidro viņu vērtējumu par jaunieša progresu
177
Individuālās pasākumu programmas īstenošanas progresa izvērtēšana ir būtiska vairāku apsvērumu
dēļ:
ļauj sekot līdzi plānotajai un faktiskajai programmas īstenošanas gaitai;
ļauj savlaicīgi konstatēt individuālās pasākumu programmas īstenošanas aizkavēšanos un problēmas un pievērsties atbilstošu risinājumu meklēšanai;
ir obligāta komponente, lai pašvaldība saņemtu vienas vienības izmaksas standarta likmi par
viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākuma programmā mēnesī.
Lai noteiktu attiecināmo izmaksu apjomu, projektā iesaistītā pašvaldība vai pašvaldību apvienība
sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz aģentūrai reāli notikušo darbību un sasniegto
rezultātu pamatojošus dokumentus par īstenotajām individuālā darba programmām, mērķa grupas
jauniešu personas kartes kopijas, kas iekļauj:
īstenoto individuālo pasākumu programmu aktivitāšu aprakstu, norādot to ilgumu; informāciju par mentoru sniegtā individuālā atbalsta saturu un ilgumu; informāciju par speciālistu sniegtā individuālā atbalsta saturu un ilgumu; mērķa grupas jaunieša parakstu lapas par dalību individuālās pasākumu programmas īstenošanā;
izmaiņas jaunieša individuālā pasākumu programmā, ja tādas veiktas;
ikmēneša pārskatu par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildi.
Galvenie jautājumi, kas jāpārrunā progresa izvērtēšanas procesā:
kas ir plānots individuālajā pasākumu programmā un kas reāli notiek; Kā jaunietis virzās uz rezultātu, ko ir sasniedzis izvērtēšanas posmā?
kādas pārmaiņas ir vērojamas mērķa grupas jaunietī un viņa dzīves situācijā no visu iesaistīto pušu redzējuma, īpaši no paša jaunieša skatupunkta;
kā turpināt individuālās pasākumu programmas īstenošanu tālāk (ja viss kārtībā,
individuālās pasākumu programmas īstenošanu turpina atbilstoši plānam, ja ne, tad izvērtē,
kas jāmaina – mērķi, aktivitātes, sadarbības partneri, mentors).
8.8. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmes uz
jaunieti izvērtēšana un noslēguma ziņojuma sagatavošana
Ja mērķa grupas jaunietis pēc pamata profilēšanas ir iesaistījies VIAA vai NVA īstenotajos Jauniešu
garantijas pasākumos, programmas vadītājs aizpilda veidlapu „Noslēguma ziņojums par mērķa
grupas jaunieša iesaisti VIAA/NVA Jauniešu garantijas pasākumos” (Pielikums Nr.11).
Noslēguma ziņojumu par individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti
gatavo, ja mērķa grupas jaunietis beidzis/pārtraucis dalību projektā jebkurā minētājā programmas
īstenošanas pabeigšanas/pārtraukšanas gadījumā:
plānotās programmas pabeigšana plānotajā termiņā (tai skaitā ar pagarinājumu);
jaunietis ir zaudējis mērķa grupas jaunieša statusu/ neatbilst mērķa grupas kritērijiem;
jaunietis ir pārtraucis dalību individuālajā pasākumu programmā noteiktajos atbalsta
pasākumos (atteikšanās no dalības, ilgstoša neierašanās, pazušana bez vēsts, jaunieša nāve
u.tml.)
jaunietis ir izdarījis noziegumu, bijis vardarbīgs pret atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem u.tml. , tāpēc pieņemts lēmums par jaunieša izslēgšanu no turpmākas dalības
projektā; vai citos gadījumos.
178
Programmas vadītājs sadarbībā ar mērķa grupas jaunieša mentoru aizpilda veidlapu „Noslēguma
ziņojums par individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti” (Pielikums
Nr.12), kurā sniedz gala kopvērtējumu par individuālajā pasākumu programmā noteikto mērķu
sasniegšanas pakāpi un īstenoto atbalsta pasākumu ietekmi uz mērķa grupas jaunieti. Aizpildot
veidlapu, programmas vadītājs ņem vērā visu savā rīcībā esošo informāciju (jaunieša un mentora
vērtējumu par sasniegto rezultātu, informāciju no sadarbības partneriem un konsultantiem u.c.),
jaunieša progresu un sasniegtos rezultātus.
Noslēgumā ir jānovērtē individuālās pasākumu programmas sasniegtie rezultāti. Individuālā
pasākumu programma ir sekmīgi izpildīta, ja tās noslēgumā mērķa grupas jaunietis134
:
ir iesaistījies izglītībā; ir iesaistījies Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas
ietvaros;
ir iesaistījies aroda apguvē pie amata meistara; ir iesaistījies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas
ietvaros vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai
preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos;
ir iesaistījies nevalstisko organizāciju darbībā; ir iesaistījies jauniešu centru darbībā; ir iesaistījies nodarbinātības pasākumos/ sācis strādāt algotu darbu.
27. tabula.
Sekmīgi izpildītas individuālās pasākumu programmas kritēriji un to verifikācija135
Iesaistes rādītājs Kritērijs; opcijas Verifikācija/ kā to apliecina?
Iesaistījies
izglītībā
Iesaistījies formālās
izglītības ieguvē
(visas pakāpes un
veidi)
Iesniegums
izglītības iestādē
Reģistrēts kādā
izglītības iestādē;
Iekļauts izglītības
reģistrā (VIIS);
u.c. dokumentāri
apliecinājumi.
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas
JSPA pārbauda VIIS
(ja tas iespējams)
Iesaistījies Valsts
izglītības
attīstības
aģentūras
īstenotajos
Jauniešu
garantijas
projekta
Iesaistījies
profesionālās
izglītības
programmu apguvē.
Iesniegums
izglītības iestādē;
Reģistrēts kādā
izglītības iestādē;
Iekļauts izglītības
reģistrā (VIIS);
U.c. dokumentāri
apliecinājumi.
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas;
JSPA pārbauda VIIS
(ja tas iespējams);
JSPA veic pārbaudi,
134 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības programmas „Izaugsme
un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to
iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-
nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu 135 Saskaņā ar 135 Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) “Darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” īstenošanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-
programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
179
Iesaistes rādītājs Kritērijs; opcijas Verifikācija/ kā to apliecina?
pasākumos
pamatojoties uz
noslēgto līgumu ar
VIAA.
Iesaistījies aroda
apguvē pie amata
meistara
Ieguvis mācekļa
statusu;
Uzsācis aroda
apguvi pie amata
meistara, kas
reģistrēts Latvijas
amatniecības
kameras reģistrā;
Iesniegums par
iestāšanos šādās
mācību iestādēs:
amatniecības (zeļļu)
skolās;
amatniecības
vidusskolās;
amatniecības
meistaru skolās;
amatniecības
augstskolās;
amatniecības
centros.
U.c. dokumentāri
apliecinājumi
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas;
JSPA pārbauda VIIS
(ja tas iespējams);
JSPA veic pārbaudi,
sazinoties ar
Amatniecības kameru
(ja tas iespējams).
Iesaistījies
Nodarbinātības
valsts aģentūras
īstenotajos
Jauniešu
garantijas
projekta
pasākumos
Pieteicies/Reģistrēts
pasākumam;
Uzsācis apmeklēt
pasākumu;
Reģistrēts NVA kā
bezdarbnieks;
Reģistrēts vismaz
vienam NVA
Jauniešu garantijas
pasākumam
U.c. dokumentāri
apliecinājumi
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas
(piemērām, lēmums
par bezdarbnieka
statusa iegūšanu,
informācija no
SOPA);
JSPA veic pārbaudi,
pamatojoties uz
noslēgto vienošanos
ar NVA.
Iesaistījies
Nodarbinātības
valsts aģentūras
īstenotajos
aktīvajos
nodarbinātības
vai preventīvajos
bezdarba
samazināšanas
pasākumos
Pieteicies/Reģistrēts
pasākumam;
Uzsācis apmeklēt
pasākumu.
Reģistrēts NVA kā
bezdarbnieks
Reģistrēts vismaz
vienam NVA
īstenotajam
aktīvajam
nodarbinātības vai
preventīvajam
bezdarba
samazināšanas
pasākumam;
U.c. dokumentāri
apliecinājumi.
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas
(piemērām, lēmums
par bezdarbnieka
statusa iegūšanu,
informācija no
SOPA);
JSPA veic pārbaudi,
pamatojoties uz
noslēgto vienošanos
ar NVA.
Iesaistījies
nodarbinātībā
Jaunietis ir noslēdzis
darba attiecību
līgumu/ kļuvis par
darba ņēmēju;
Jaunietis ir ieguvis
Noslēgts darba
attiecību līgums;
Reģistrējies VID, kā
saimnieciskās
darbības veicējs;
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas;
180
Iesaistes rādītājs Kritērijs; opcijas Verifikācija/ kā to apliecina?
saimnieciskās
darbības veicēja
personas statusu;
Jaunietis ir kļuvis
par uzņēmuma
īpašnieku (tostarp
zemnieku un
zvejnieku
saimniecības
īpašnieks);
Jaunietis ir
reģistrējies kā
mikrouzņēmuma
nodokļa maksātājs.
Reģistrējies
Uzņēmumu reģistrā,
ka uzņēmuma
(tostarp zemnieku
un zvejnieku
saimniecības,
mikrouzņēmuma)
īpašnieks;
U.c. dokumentāri
apliecinājumi
JSPA veic pārbaudi,
pamatojoties uz
noslēgto vienošanos
ar VDI;
JSPA veic pārbaudi
LURSOFT;
Iesaistījies
nevalstisko
organizāciju
darbībā
Jaunietis ir kļuvis
par biedru kādā
NVO;
Jaunietis ir kļuvis
par brīvprātīgo kādā
NVO;
Dalība NVO
organizētajos
pasākumos un
aktivitātēs kā
organizatoram;
Dalība NVO
īstenoto projektu
realizēšanā.
Iesniegums;
Apliecinājums ;
Noslēgts brīvprātīgā
darba līgums;
U.c. dokumentāri
apliecinājumi
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas;
Iesaistījies
jauniešu centru
darbībā
Jaunietis iesaistījies
bērnu un jauniešu
centra darbībā,
piedaloties
aktivitāšu,
pasākumu un
projektu īstenošanā.
Jauniešu centra
vadītāja vai
darbinieka
izziņa/apliecinājums
par jaunieša dalību;
Noslēgts brīvprātīgā
darba līgums;
U.c. dokumentāri
apliecinājumi.
Pašvaldības
pienākums ir iesniegt
attiecīgo
apliecinājuma
dokumentu kopijas;
Formāli individuālā pasākumu programma ir uzskatāma par sekmīgi izpildītu, ja ir īstenojušies
iepriekš minētie gadījumi (viens vai vairāki), taču, lai izvērtētu individuālās pasākumu programmas
izpildes sekmīgumu pēc būtības, ir svarīgi novērtēt ne tikai mērķa grupas jaunieša iesaistes faktu,
bet arī to, cik sekmīgi jaunietis ir iesaistījies un turpina iesākto. Tas novērtējams tikai ilgākā laika
periodā, tāpēc ir nepieciešama mērķa grupas jauniešu pēcuzraudzība.
181
8.9. Izmaiņu un grozījumu veikšana mērķa grupas jaunieša individuālajā
pasākumu programmā
8.9.1. Izmaiņu veikšanas nosacījumi
Iesniegt JSPA (saskaņā ar sadarbības līgumā noteikto kārtību) mērķa grupas jaunieša
individuālās pasākumu programmas grozījumus pirms grozīto individuālo pasākumu
programmu īstenošanas uzsākšanas šādos gadījumos:
ja tiek pagarināts sākotnēji noteiktais mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ilgums;
ja tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnēji plānoto sniegtā atbalsta saturu, proti, ja ir nepieciešamība mainīt plānotās atbalsta aktivitātes tās aizvietojot ar citām;
ja tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnēji plānoto sniegtā atbalsta apjomu stundās, jo īpaši, ja ir nepieciešamība mainīt mērķa grupas jaunieša mentora individuālā atbalsta
apjomu, programmas vadītāja individuālā atbalsta apjomu un/vai atbalsta pasākumu un
speciālistu sniegtā atbalsta apjomu.
Citas izmaiņas individuālo pasākumu programmā programmas vadītājam ir tiesības veikt savas
kompetences ietvaros pirms tam nesaskaņojot ar JSPA. Grozītās individuālo pasākumu programmas
iesniedzot kopā ar kārtējo pārskatu.
Nosacījumi individuālās pasākumu programmas saīsināšanai:
ja jaunietim ir mainījusies dzīves situācija un individuālie atbalsta pasākumi vairs nav aktuāli (piemēram, piedzimis bērns);
ja jaunietis sasniedz individuālajā pasākumu programmā ietvertos mērķus ātrāk nekā
sākotnēji plānots;
un citos objektīvi pamatotos gadījumos.
Nosacījumi individuālās pasākumu programmas apturēšanai/pārtraukšanai ar programmas
īstenošanas atsākšanas iespēju:
ja jaunietim ir bijuši periodi, kad zudusi motivācija piedalīties programmā, bet pēc tam šī motivācija ir atjaunojusies;
ja jaunietim ir bijusi ilgstoša darba nespēja slimības vai citu iemeslu dēļ (piemēram,
jaunietis iziet „Pusaudžu narkoloģiskās motivācijas programmu”);
un citos objektīvi pamatotos gadījumos.
Nosacījumi individuālās pasākumu programmas pagarināšanai:
ja tiek konstatēts, ka sākotnēji izstrādātā individuālā pasākumu programma ir bijusi pārāk optimistiska;
ja nepieciešama papildu speciālistu un konsultāciju piesaiste un speciālistu apmeklēšana ir
jāturpina;
ja jaunietim ir īpašas vajadzības, kuru dēļ individuālās pasākumu programmas izpildes process ir lēnāks par sākotnēji plānoto;
ja jaunietis ir iesaistīts semināros, kursos u.tml. un attiecīgā aktivitāte turpinās pēc sākotnēji
plānotās individuālās pasākumu programmas pabeigšanas termiņa beigām;
ja mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildes gaitā ir konstatēti
jauni atbalsta pasākumi, kas paralēli varētu sekmēt un nostiprināt mērķa grupas jaunieša
resocializācijas rezultātus;
un citos objektīvi pamatotos gadījumos.
182
8.9.2. Mērķa grupas jaunieša mentora maiņas procedūra
Individuālās pasākumu programmas realizācijas procesā ir iespējamas situācijas, kad jaunietim
esošais mentors ir jāaizstāj ar kādu citu mentoru. Tas var būt saistīts gan ar pozitīviem faktoriem
(piemēram, ar jaunieša profesionālo izaugsmi un nepieciešamību pēc mentora ar citu kompetenci, ar
paša mentora dzīves situācijas pozitīvajām izmaiņām), gan negatīviem faktoriem (piemēram, ar
mentora nespēju sadarboties ar mērķa grupas jaunieti, programmas vadītāju un citiem
piesaistītajiem speciālistiem, ar paša mentora dzīves situācijas negatīvām izmaiņām, personīgajiem
riskiem un ar mērķa grupas jaunieti saistītajiem riskiem).
Riski/situācijas, kad programmas vadītājam būtu ieteicams mainīt mentoru:
mentora un jaunieša savstarpēja neatbilstība un sadarbības attiecību neizveidošanās
(vērtības, uzskati, izpratne, rakstura/temperamenta nesakritība u.c.);
robežu neievērošana/pārkāpšana (tolerances trūkums, alkohola un citu atkarības izraisošo
vielu kopīga lietošana, seksuālas attiecības u.c. nepieļaujami gadījumi);
tiek apdraudēta jaunieša vai mentora drošība (vardarbība);
konfidencialitātes neievērošana;
nekompetence par konkrēto jaunieti, kas izpaužas kā jaunieša specifisko vajadzību
neizpratne un neiedziļināšanās jaunieša situācijā;
mentora grūtības sabalansēt savu darbu, dzīvesveidu ar mentora pienākumu pildīšanu, pārāk
maz laika atbalsta sniegšanai jaunietim;
jaunieša atstāšana novārtā, mentora pienākumu un saistību nepildīšana;
individuālajā pasākumu programmā pretrunīgu, konfliktējošu un neatbilstošu padomu
sniegšana un jaunieša neadekvāta virzīšana, negatīvās pieredzes atreaģēšana;
ļaunprātīga personīgā labuma gūšana;
piesaistītā mentora ilgstoša prombūtne slimības, emigrācijas u.tml. iemeslu dēļ.
Rīcība atkarīga no tā, kas un kādēļ ir izteicis priekšlikumu mentora maiņai:
mērķa grupas jaunietis pats;
mērķa grupas jaunieša mentors;
programmas vadītājs;
cits (jaunieša ģimene, atbalsta sniegšanā iesaistītais speciālists).
Situācijās, kad jaunieša mentors ir iniciējis mentora maiņas nepieciešamību, rīcības procedūra ir
šāda: 1) mentors informē programmas vadītāju par izveidojušos situāciju; 2) sniedz atskaiti par
izdarīto un rekomendācijas turpmākajām darbībām, apraksta sadarbības pārtraukšanas iemeslus; 3)
programmas vadītājs sagatavo grozījumus jaunieša individuālajā pasākumu programmā, kurā
iekļauj sadarbības pārtraukšanas pamatojumu un fiksē jauna mentora piesaistes faktu; 4)
programmas vadītājs pārrunā ar jaunieti izveidojušos situāciju, un jaunietim tiek piesaistīts cits
mentors.
183
38. attēls. Rīcības shēma mentora maiņas procedūrai gadījumos, kad jaunieša mentors ir iniciējis
mentora maiņas nepieciešamību
Gadījumos, kad mentora maiņu iniciē mērķa grupas jaunietis, viņa ģimene vai speciālists, mentora
maiņas procedūra ir šāda: 1) informācijas saņemšana par problēmām mentora un jaunieša sadarbībā;
2) informācijas pārbaude/kontrole; 3) ziņojuma sagatavošana un sniegšana (jāinformē pašvaldības
vadītājs vai par projektu atbildīgā amatpersona pašvaldībā, jo tā var lemt par darba tiesisko attiecību
pārtraukšanu ar konkrēto mentoru, ja nepieciešams) un lēmuma pieņemšana/rezultāts; 4) pārrunas ar
jaunieti un potenciālo mentoru un jauna mentora piesaiste.
39. attēls. Rīcības shēma mentora maiņas procedūrai gadījumos, kad jaunietis, jaunieša ģimene vai
atbalsta sniegšanā iesaistītais speciālists ir iniciējis mentora maiņas nepieciešamību
8.9.3. Mērķa grupas jaunieša programmas vadītāja maiņas procedūra
Ir iespējamas situācijas, kad nepieciešama programmas vadītāja maiņa.
Riski/situācijas, kad būtu ieteicams mainīt programmas vadītāju:
netiek pildīti sadarbības līgumā noteiktie pienākumi;
konfidencialitātes neievērošana;
robežu neievērošana/pārkāpšana (tolerances trūkums, alkohola un citu atkarības izraisošo
vielu kopīga lietošana ar mērķa grupas jauniešiem, seksuālas attiecības u.c. nepieļaujami
gadījumi);
ļaunprātīga personīgā labuma gūšana;
Mentors informē programmas vadītāju par
radušos situāciju
Mentors sniedz atskaiti par izdarīto un
rekomendācijas turpmākajām darbībām
Sagatavo grozījumus jaunieša
individuālajā pasākumu
programmā, kurā iekļauj sadarbības pārtraukšanas pamatojumu
Programmas vadītājs pārrunā
ar jaunieti izveidojušos situāciju, un
jaunietim tiek piešķirts cits
mentors
Programmas vadītājs saņem informāciju par problēmām mentora un
jaunieša sadarbībā
Programmas vadītājs pārbauda
saņemtās informācijas patiesumu
Programmas vadītājs sagatavo ziņojumu par mentora un jaunieša sadarbības
pārtraukšanu
Programmas vadītājs pārrunā
ar jaunieti izveidojušos situāciju, un
jaunietim tiek piesaistīts cits
mentors
184
programmas vadītājs ir ilgstošā prombūtnē (slimības, emigrācijas u.tml. iemeslu dēļ);
ir saņemtas sūdzības, kuras izvērtējot atklājas programmas vadītāja nekompetence savu
pienākumu veikšanā.
Programmas vadītāja pienākumi pirms darba pārtraukšanas:
sagatavot programmas vadītāja rīcībā esošās lietas un nodot tās pašvaldības vadītājam vai
par projektu atbildīgajai amatpersonai pašvaldībā līdz laikam, kad amata pienākumus sāks
pildīt cits programmas vadītājs, kas pārņems ieviestās personu lietas;
sagatavot atskaites par visām aktīvajām lietām un iesniegt tās projekta vadības komandai un
konkrētās pašvaldības vadītājam vai par projektu atbildīgajai amatpersonai pašvaldībā;
pēc savu amata pienākumu beigšanas programmas vadītājs joprojām ievēro
konfidencialitātes principu par mērķgrupas jauniešiem un informāciju, kas ir viņa rīcībā.
Ja programmas vadītājs ir darba nespējīgs, tad ir nepieciešams viņu aizvietot ar citu pašvaldībā
esošu programmas vadītāju, bet, ja konkrētajā pašvaldībā nav cita programmas vadītāja, ir jāaptur
projekts vai uz laiku jāpiesaista programmas vadītājs no blakus esošas pašvaldības.
8.10. Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izmaiņu
veikšanas piemēri atbilstoši katrai atbalsta grupai
28. tabula
Mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izmaiņu veikšanas piemēri
atbilstoši katrai atbalsta grupai
Individuālās pasākumu programmas izmaiņu piemēri I atbalsta grupas jauniešiem
Izmaiņu veikšanas iemesls Piemērs
Mērķa grupas jaunieša
individuālās pasākumu
programmas izpildes gaitā ir
konstatēti jauni atbalsta
pasākumi, kas paralēli varētu
sekmēt un nostiprināt mērķa
grupas jaunieša
resocializācijas rezultātus un
kas nerada šķēršļus sākotnējo
atbalsta pasākumu izpildei,
kuros jau piedalās mērķa
grupas jaunietis.
Ilze (20 g.) ir jauniete, kas pašreiz nekur nestrādā, nemācās.
Iepriekš mācījusies Iļģuciema vidusskolas 12. klasē, bet mācības
nav pabeigusi, dokumentus no skolas izņēmusi un domā, ka varētu
turpināt mācības vakarskolā un strādāt. Pirms neilga laika bija
strādājusi veikalā „Narvesen” par pārdevēju, taču no darba
aizgājusi, jo darbs šķitis smags, neinteresants un maz apmaksāts.
Nākotnē gribētu kļūt par gidi, jo patīk ceļot un kontaktēties ar
cilvēkiem. Dzīvo kopā ar mammu un vecāko brāli. Ar naudu
pašlaik ir grūti, taču nepieciešamo vajadzību nodrošināšanai
mamma iedod nelielu naudas summu. Ir pāris labas draudzenes no
vidusskolas, ar kurām mēdz pavadīt kopā savu brīvo laiku –
apmeklē sabiedriskus pasākumus, ciemojas viena pie otras, apmeklē
kino, darbojas pie datora.
Programmas vadītājs secina, ka Ilze atbilst projekta mērķa grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Ilzes
problemātiskās jomas ir izglītība un nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Ilzes
problemātiskās jomas ir:
1) izglītības aktivitātes, kas palīdzētu atsākt mācības 12.
klasē (kritērijs „Formālās, neformālās un informālās
izglītības vajadzības”);
2) nodarbinātības aktivitātes, kas palīdzētu iepazīt gida
185
profesijas specifiku (kritērijs „Nodarbinātības aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Ilzes individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir divi mēneši.
Ilzes sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas atbalsta
aktivitātes:
1) mēneša laikā apzināt piemērotāko vakarskolu, noskaidrot,
kādi dokumenti būs nepieciešami, lai sāktu mācības,
noskaidrot visus ar mācību sākšanu saistītos jautājumus;
2) vienas dienas ekskursija uz tūrisma uzņēmumu SIA
„Impro”, lai tiktos ar gidu un iepazītu gida profesijas
specifiku.
Ekskursijas laikā SIA „Impro” gide piekrīt, ka Ilze varētu vienu
mēnesi ēnot gidi. Programmas vadītājs secina, ka šis atbalsta
pasākums varētu sekmēt un nostiprināt kritērija „Nodarbinātības
aktivitātes” rezultātus, tāpēc Ilzes individuālajā pasākumu
programmā tiek veiktas izmaiņas, papildinot to ar papildu atbalsta
aktivitāti:
1) mēneša laikā apzināt piemērotāko vakarskolu, noskaidrot,
kādi dokumenti būs nepieciešami, lai sāktu mācības,
noskaidrot visus ar mācību sākšanu saistītos jautājumus;
2) vienas dienas ekskursija uz tūrisma uzņēmumu SIA
„Impro”, lai tiktos ar gidu un iepazītu gida profesijas
specifiku;
3) vienu mēnesi ēnot SIA „Impro” gidi.
Programmas īstenošanas
gaitā tiek konstatēts, ka
jaunietim ir radušās
citas/specializētākas
vajadzības, vērojamas
izmaiņas motivācijā,
interesēs un to ir iespējams
nodrošināt ar konkrētā
mentora kapacitāti un
pašvaldības rīcībā esošiem
resursiem, kā arī ir saņemts
mentora vai jaunieša
ierosinājums.
Laura (19 g.) ir jauniete, kas pašreiz nekur nestrādā, nemācās.
Iepriekš mācījusies Rīgas 1. ģimnāzijas 12. klasē, bet mācības nav
pabeigusi, jo ilgstoši slimojusi ar gripu un nav spējusi tikt galā ar
lielo mācību slodzi, slimošanas laikā iekavējusi mācības. Pašlaik
grib mācības turpināt citā mācību iestādē, kur mācību slodze un
prasības nav tik augstas, lai iegūtu vidējo izglītību. Dokumentus no
mācību iestādes izņēmusi. Pēc vidējās izglītības iegūšanas grib
mācības turpināt Latvijas Universitātē vakara nodaļā, grib kļūt par
grāmatvedi kā mamma, bet pa dienu strādāt. Dzīvo kopā ar
vecākiem, attiecības raksturo kā labas, vecāki meitas lēmumu
atbalsta. Naudas pašlaik pietiek, jo tētis katru nedēļu piešķir
līdzekļus ikdienas tēriņiem. Laurai ir divas labākās draudzenes, tās
ir meitenes, ar kurām viņa iepazinās jau bērnudārza laikā, skolas
gados visas trīs mācījušās vienā klasē. Pašlaik, kad Laura
neapmeklē skolu, kontakts ar draudzenēm biežāks ir pa tālruni,
nevis klātienē. Laurai ir draugs, ar kuru draudzējas kopš 9. klases,
draugs turpina mācības Rīgas 1. ģimnāzijā un pārdzīvo, ka Laura
vairs neapmeklē skolu, bet atbalsta viņu.
Programmas vadītājs secina, ka Laura atbilst projekta mērķa grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Lauras
problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
186
Lauras problemātiskā joma ir izglītības aktivitātes, kas palīdzētu
atsākt un pabeigt mācības 12. klasē (kritērijs „Formālās, neformālās
un informālās izglītības vajadzības”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Lauras individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir divi mēneši.
Lauras sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šāda
atbalsta aktivitāte: mēneša laikā apzināt piemērotāko vidusskolu vai
ģimnāziju, noskaidrot, kādi dokumenti būs nepieciešami, lai atsāktu
mācības, noskaidrot visus ar mācību sākšanu saistītos jautājumus.
Laura sāk apzināt sev piemērotāko vidusskolu vai ģimnāziju. Pēc
divām nedēļām Laura uzzina, ka ir stāvoklī. Viņa vēršas pie
programmas vadītāja un informē viņu par radušos situāciju un to,
ka viņa ir mainījusi lēmumu pabeigt mācības, ka pašreiz
svarīgākais ir bērna dzemdēšana, ka ārsts esot ieteicis bērna
gaidīšanas laikā neko papildus nedarīt, lai nerastos sarežģījumi.
Stāsta, ka plāno ar draugu apprecēties un mācības pabeigt vēlāk,
kad bērniņš būs piedzimis. Programmas vadītājs cenšas motivēt
Lauru apvienot abas lietas, Laura saka, ka mēģinās, taču galvenā
prioritāte tomēr ir ģimene.
Lauras individuālajā pasākumu programmā tiek veiktas izmaiņas,
papildinot to ar papildu atbalsta aktivitāti:
1) Rīgā „Veselības centrā 4” apmeklēt „Topošo māmiņu un
vecāku skolu”;
2) mēneša laikā apzināt piemērotāko vidusskolu vai
ģimnāziju, noskaidrot, kādi dokumenti būs nepieciešami, lai
atsāktu mācības, noskaidrot visus ar mācību sākšanu
saistītos jautājumus.
Tiek konstatēts, ka kādai no
aktivitātēm ir iestājusies
dubultā finansējuma vai
finansējuma pārklāšanās
situācija un plānotās darbības
pārklājas, proti, kāda
individuālajā pasākumu
programmā iekļautā atbalsta
aktivitāte konkrētajam
jaunietim tiek finansēta
arī no citiem Eiropas
Savienības finanšu avotiem,
kā arī valsts vai pašvaldības
budžeta līdzekļiem.
Zane (24 g.) ir jauniete, precējusies, kopā ar vīru audzina 1,5 gadus
vecu meitiņu. Pašreiz nekur nestrādā, nemācās. Ir augstākā izglītība
ekonomikā, pirms grūtniecības strādājusi par grāmatveža palīgu.
Pašlaik ir palikusi bez darba, jo uzņēmums, kurā pirms grūtniecības
bija strādājusi, ir likvidēts. Nākotnē grib turpināt strādāt par
grāmatveža palīgu vai grāmatvedi, uzskata, ka darba pieredze ir,
taču mazliet trūkst pārliecības par saviem spēkiem. Pašlaik darbu
vēl nemeklē, jo bērns ir mazs, turklāt galvenā problēma ir tāda, ka
papildus būtu nepieciešami aukles pakalpojumi, izdevumi par to
aizņemtu pusi viņas grāmatveža palīdzes algas. Dzīvo kopā ar vīru,
kurš uztur ģimeni, attiecības raksturo kā labas. Zanei un viņas
vīram ir vecāki, taču vecvecāki palīdzēt pieskatīt bērnu darba
dienās nevar, jo paši strādā.
Programmas vadītājs secina, ka Zane atbilst projekta mērķa grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Zanes
problemātiskā joma ir nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Zanes problemātiskā joma ir nodarbinātības aktivitātes, kas
187
palīdzētu atsākt strādāt par grāmatveža palīgu (kritērijs
„Nodarbinātības aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Zanes individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir divi mēneši.
Zanes sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) nodrošināt aukles – mentora pakalpojumus Zanes
bērnam;
2) apzināt visus resursus, kur izvietoti darba sludinājumi
grāmatvedības jomā, un veikt darbības, lai atrastu darbu
(sūtīt CV uz uzņēmumiem);
3) apmeklēt „Personiskās efektivitātes treniņu”.
Programmas īstenošanas laikā Zane informē, ka piemājas
bērnudārzā ir parādījušās brīvas vietas, ka viņai vairs nebūs
nepieciešami aukles – mentora pakalpojumi, tāpēc Zanes
individuālajā pasākumu programmā tiek veiktas izmaiņas:
1) apzināt visus resursus, kur izvietoti darba sludinājumi
grāmatvedības jomā, un veikt darbības, lai atrastu darbu (sūtīt CV
uz uzņēmumiem);
2) nodrošināt Zanei brīvprātīgu darba pieredzi celtniecības
uzņēmumā „X”;
3) apmeklēt „Personiskās efektivitātes treniņu”.
Mērķa grupas jaunietim
izstrādātās individuālo
pasākumu programmas
īstenošana ir neveiksmīga.
Kristīne (27 g.) ir jauniete, precējusies, divu bērnu māte. Dzīvo
Rīgā kopā ar vīru programmētāju, kurš ļoti labi pelna un spēj
uzturēt visu ģimeni. Nekur nestrādā jau četrus gadus, nemācās. Ir
divas augstākās izglītības – optometrijā un ekonomikā, pirms
grūtniecības bija strādājusi par grāmatvedi, darbu bija dabūjusi uz
vienu gadu „pa sakariem”, iepriekšējais grāmatvedis bija atradies
bērnu kopšanas atvaļinājumā. Nākotnē gribētu strādāt par
grāmatvedi, taču nav pārliecināta, vai to spēs, jo nav pārliecināta
par sevi.
Programmas vadītājs secina, ka Kristīne atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Kristīnes problemātiskā joma ir nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Kristīnes problemātiskā joma ir nodarbinātības aktivitātes, kas
palīdzētu atsākt strādāt (kritērijs „Nodarbinātības aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Kristīnes individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir divi mēneši.
Kristīnes sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šāda
atbalsta aktivitātes: apmeklēt „Personiskās efektivitātes treniņu”.
188
Apmeklējot „Personiskās efektivitātes treniņu”, Kristīne secina, ka
tā saturs neatbilst tam, kas viņai ir nepieciešams, proti, celt
pašvērtējumu, jo treniņa saturs ir vērsts uz ārējā imidža veidošanu.
Viņa par to informē programmas vadītāju. Programmas vadītājs
veic izmaiņas Kristīnes individuālajā pasākumu programmā:
1) apzināt visus resursus, kur izvietoti darba sludinājumi
grāmatvedības jomā, un veikt darbības, lai atrastu darbu
(sūtīt CV uz uzņēmumiem);
2) apmeklēt 10 psihoterapeita „X” konsultācijas, lai saņemtu
atbalstu un celtu pašapziņu.
Sākot piedalīties individuālajā pasākumu programmā minētajos
atbalsta pasākumos, Kristīnei ar psihoterapeitu izveidojas
konfliktsituācija, jo psihoterapeits ir norādījis, ka Kristīne katru
reizi novēloti ierodas uz konsultācijām, ka kavē to sākumu. Pats
galvenais – psihoterapeits liek veikt dīvainu vingrinājumu: sēdēt uz
krēsla un, iedomājoties, ka uz pretējā krēsla sēž tēvs, pateikt visu,
ko par viņu domā. Pildot šo vingrinājumu, viņa ir jutusies
savdabīgi, jo nekad nav nācies runāt ar tukšu krēslu. Kristīne
kategoriski atsakās turpmāk nākt uz psihoterapeita „X”
konsultācijām, sakot, ka viņai vairs nav problēmu ar pašvērtējumu,
ka pati tiks ar to galā. Demonstrējot pretestību, Kristīne vairs neiet
uz konsultācijām. Tāpēc Kristīnes individuālajā pasākumu
programmā tiek veiktas izmaiņas, atstājot tikai vienu atbalsta
aktivitāti: apzināt visus resursus, kur izvietoti darba sludinājumi
grāmatvedības jomā, un veikt darbības, lai atrastu darbu (sūtīt CV
uz uzņēmumiem).
Jaunietim ir bijusi ilgstoša
darba nespēja slimības vai
citu iemeslu dēļ.
Andris (20 g.) ir jaunietis, kas dzīvo ar vecākiem un jaunāko māsu,
nestrādā un nemācās. Dzīvo laukos, kur ir vāji attīstīta
infrastruktūra. Ir vidējā izglītība – pabeidzis Murjāņu sporta
ģimnāziju. Nākotnē gribētu kļūt par sporta treneri, tikai pirms tam
gribētu atrast darbu, lai varētu to atļauties. Brīvajā laikā ar
draugiem pagastā patīk spēlēt basketbolu. Bija stājies Sporta
akadēmijā, taču nebija izturējis konkursu uz budžeta vietu, tādēļ
izlēmis, ka gadu nogaidīs un nākamgad mēģinās atkal. Pašlaik
dzīvo ar vecākiem, kuri viņu arī mazliet atbalsta materiāli, šad un
tad piešķirot naudu nepieciešamajiem tēriņiem. Ļoti gribētu strādāt
ar sportu saistītā nozarē – par sporta skolotāju vai pārdevēju sporta
preču veikalā, vai firmas menedžeri (saistībā ar sporta preču
tirdzniecību). Pārzina angļu valodu, patīk braukt ar riteni.
Programmas vadītājs secina, ka Andris atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Andra
problemātiskās jomas ir izglītība un nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Andra problemātiskās jomas ir:
1) izglītības aktivitātes, kas palīdzētu sākt studijas (kritērijs
„Formālās, neformālās un informālās izglītības vajadzības”);
189
2) nodarbinātības aktivitātes, kas palīdzētu sākt strādāt (kritērijs
„Nodarbinātības aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Andra individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir divi mēneši.
Andra sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) apzināt visus resursus, kur izvietoti darba sludinājumi, un
veikt darbības, lai atrastu darbu (sūtīt CV uz uzņēmumiem,
iestādēm);
2) Andris vada fizkultūras nodarbības pašvaldības skolas
bērniem, tā gūstot izpratni par trenera darbu;
3) Andris tiek iesaistīts sporta spēļu organizēšanā.
Andris aktīvi iesaistās viņam noteiktajos atbalsta pasākumos, taču
pēc divām nedēļām, kad viņš brauc ar velosipēdu, viņu uz šosejas
nejauši notriec automašīna; viņš gūst nopietnus sasitumus.
Programmas vadītājs veic Andra uzraudzības plānā izmaiņas,
pagarinot to par tādu laika posmu, kāds ir zaudēts veselības
problēmu dēļ.
Jaunietis ir iesaistīts
semināros, kursos u.tml., un
attiecīgā aktivitāte turpinās
pēc sākotnēji plānotās
individuālās pasākumu
programmas pabeigšanas
termiņa beigām.
Artūrs (20g.) ir jaunietis, kas dzīvo Rīgā privātmājā kopā ar māti un
viņas draugu. Viņa vecāki ir šķīrušies jau pirms septiņiem gadiem,
taču Artūrs turpina brīvdienās ciemoties pie tēva. Attiecības ar
vecākiem raksturo kā labas, ar mātes draugu – neitrālas. Artūram ir
vidējā profesionālā izglītība – apdares darbu strādnieks, taču iegūtā
profesija viņam nepatīk un neinteresē, saka, ka strādāt par celtnieku
nevēloties. Stāsta, ka gribētu strādāt reklāmas jomā, jo šis darbs
interesē, un uzskata, ka ir labi atalgots. Ļoti interesē improvizācijas
teātris, kur piedalās izrādēs un neoficiāli nopelna sev tēriņnaudu.
Dažreiz naudu iedod vecmāmiņa. Ir draudzene (20), ar kuru
draudzējas jau kopš 10. klases (viņa mācās Rīgas Stradiņa
universitātē par ārsti), attiecības ar meiteni raksturo kā labas, bieži
mēdz dzīvot pie draudzenes. Iepriekš „pa sakariem” bija pāris
mēnešus strādājis atpūtas centrā „Joker klubs” par viesmīlī, mēnesi
– veikalā „Narvesen” par pārdevēju, taču darbu pametis, jo neesot
paticis katru dienu iet uz darbu. Uzskata, ka dzīve ir pārāk īsa, lai
veiktu sev netīkamas lietas.
Programmas vadītājs secina, ka Artūrs atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Artūra
problemātiskā joma ir nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Artūra problemātiskā joma ir nodarbinātības aktivitātes, kas
palīdzētu sākt strādāt oficiālu darbu (kritērijs „Nodarbinātības
aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Artūra individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir divi mēneši.
190
Artūra sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) pieredzes apmaiņas pasākums reklāmas aģentūrā SIA
„AMD” (1 diena);
2) vienu mēnesi ēnot SIA „AMD” reklāmas aģentu Tomu
Sīli (1 mēnesis);
3) piedalīties seminārā diskusijā „Droša reklāma – kas ir
būtiski!” (2 dienas);
4) apmeklēt lekciju ciklu „Efektīvu reklāmas kampaņu
veidošana uzņēmumiem” (2 mēneši 1 reizi nedēļā);
5) apmeklēt psihologa konsultācijas (10 reizes).
Sākot piedalīties individuālajā pasākumu programmā minētajos
atbalsta pasākumos, Artūram trīs reizes nenotiek nodarbības lekciju
ciklā „Efektīvu reklāmas kampaņu veidošana uzņēmumiem”, tāpēc
attiecīgā atbalsta aktivitāte beigsies trīs nedēļas vēlāk nekā plānots
individuālo pasākumu programmā. Turklāt, apmeklējot 10
psihologa konsultācijas, psihologs secina, ka nepieciešamas papildu
konsultācijas. Programmas vadītājs veic Artūra uzraudzības plānā
izmaiņas, pagarinot to par vēl diviem mēnešiem.
Individuālās pasākumu programmas izmaiņu piemēri II atbalsta grupas jauniešiem
Izmaiņu veikšanas iemesls Piemērs
Mērķa grupas jaunieša
individuālās pasākumu
programmas izpildes gaitā ir
konstatēti jauni atbalsta
pasākumi, kas paralēli varētu
sekmēt un nostiprināt mērķa
grupas jaunieša
resocializācijas rezultātus un
kas nerada šķēršļus sākotnējo
atbalsta pasākumu izpildei,
kuros jau piedalās mērķa
grupas jaunietis.
Edgars (23 g.) ir jaunietis, kas pašreiz ir probācijas dienesta klients
– tiesa viņam ir piemērojusi piespiedu darbu uz diviem mēnešiem
par to, ka tika konstatēts, ka sabiedriskā vietā – naktsklubā –
jaunietis bija atradies narkotisko vielu ietekmē un uzvedies
destruktīvi. Projektā iesaistīts, jo pašvaldības sociālais darbinieks ir
piedāvājis. Dzīvo Jelgavā kopā ar savu ģimeni (tēvu, māti un
vecāko brāli), attiecības raksturo kā normālas. Iepriekš sešus
mēnešus bija oficiāli strādājis veikalā „Depo” par pārdevēju, bet no
darba aizgājis, jo neesot apmierinājis atalgojums, garās darba
stundas un lielā darba slodze. Ir vidējā izglītība, gribētu strādāt par
metinātāju, jo šajā profesijā strādā tēvs, kas labi nopelna. Pašreiz
nestrādā, dzīvo no naudas, ko vecāki, vecmāmiņa dažreiz iedod.
Brīvajā laikā patīk spēlēt basketbolu un apmeklēt Rīgas
naktsklubus. Ir daudz draugu, paziņu, lielākoties tie ir draugi no
vidusskolas laikiem, puiši, kas dzīvo kaimiņos, un vīrieši, ar kuriem
spēlē vienā basketbola komandā.
Programmas vadītājs secina, ka Edgars atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Edgara
problemātiskās jomas ir izglītība un nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Edgara problemātiskās jomas ir:
1) vielu lietošanas mazinošas aktivitātes (kritērijs
„Atkarības”);
191
2) izglītības aktivitātes, kas palīdzētu sākt mācīties par
metinātāju (kritērijs „Formālās, neformālās un informālās
izglītības vajadzības”);
3) nodarbinātības aktivitātes, kas palīdzētu iepazīt
metinātāja profesijas specifiku (kritērijs „Nodarbinātības
aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Edgara individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir četri mēneši.
Edgara sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) trīs mēnešus vienu reizi nedēļā otrdienās Jelgavas pilsētas
jauniešu centrā apmeklēt grupu nodarbības „Esi brīvs” (katra
nodarbība būs vērsta uz jaunieša izglītošanu par vielu lietošanu,
lietošanas sekām, būs daudz praktisko vingrinājumu, lai jaunietis
spētu atpazīt savas riska situācijas);
2) vienu reizi nedēļā ceturtdienās mācību centrā „Buts” apmeklēt
neformālās izglītības pasākumu „Metināšana”;
3) 05.09.2015. apmeklēt metināšanas uzņēmumu SIA „Metkom”,
lai iepazītu metināšanas darba specifiku un gūtu priekšstatu par
profesiju.
21.09.2015. Jelgavas pilsētas jauniešu centrā tiek organizēts lekciju
cikls „Apstājies, padomā un nodod zināšanas citiem”, kas veltīts
atkarības tematikai, nodarbības notiks divu mēnešu garumā
piektdienās. Programmas vadītājs secina, ka šis atbalsta pasākums
varētu sekmēt un nostiprināt kritērija „Atkarības” rezultātus, tāpēc
Edgara individuālajā pasākumu programmā tiek veiktas izmaiņas,
papildinot to ar papildu atbalsta aktivitāti:
1) trīs mēnešus vienu reizi nedēļā otrdienās Jelgavas pilsētas
jauniešu centrā apmeklēt grupu nodarbības „Esi brīvs” (katra
nodarbība būs vērsta uz jaunieša izglītošanu par vielu lietošanu,
lietošanas sekām, būs daudz praktisko vingrinājumu, lai jaunietis
spētu atpazīt savas riska situācijas);
2) vienu reizi nedēļā piektdienās Jelgavas pilsētas jauniešu centrā
apmeklēt lekciju ciklu „Apstājies, padomā un nodod zināšanas
citiem”;
3) vienu reizi nedēļā ceturtdienās mācību centrā „Buts” apmeklēt
neformālās izglītības pasākumu „Metināšana”;
4) 05.09.2015. apmeklēt metināšanas uzņēmumu SIA „Metkom”,
lai iepazītu metināšanas darba specifiku un gūtu priekšstatu par
profesiju.
Nepieciešama papildu
speciālistu un konsultāciju
piesaiste, un speciālistu
apmeklēšana ir jāturpina.
Genādijs (23 g.) ir jaunietis, kas pašreiz ir probācijas dienesta
klients – tiesa viņam ir piemērojusi uzraudzību uz sešiem mēnešiem
par to, ka tika konstatēts, ka sabiedriskā vietā – braucot automašīnā
– bija atradies alkohola reibumā un izraisījis avāriju. Projektā
iesaistīts, jo pašvaldības sociālais darbinieks ir piedāvājis. Dzīvo
Rīgā viens no vecmāmiņas mantotajā dzīvoklī kopā ar suni, draugu
192
maz, izklaidēties nepatīk. Tēvs miris. Bieži tiekas un ciemojas pie
mammas, kura ir vēlreiz precējusies. Brīvajā laikā patīk iedzert
aliņu un paskatīties televizoru. Ir vidējā speciālā izglītība. Bērnībā
pārslimota meningīta dēļ vidusskola pabeigta ar grūtībām. Strādā
neoficiāli gadījuma darbus celtniecībā, iztikai un ikdienas vajadzību
nosegšanai iztikas līdzekļu pietiek; kad to trūkst, naudu piešķir
māte. Ir maz draugu, paziņu, attiecības raksturo kā labas. Nākotnē
gribētu atrast darbu celtniecības jomā, kas būtu labi apmaksāts,
stāsta, ka celtniecības joma patīk un interesē, gribētu atrast
draudzeni, bet saka, ka grūti atrast, ka visas meitenes esot
izmantotājas.
Programmas vadītājs secina, ka Genādijs atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Genādija problemātiskās jomas ir izglītība un nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Genādija problemātiskās jomas ir:
1) izglītības aktivitātes, kas sniegtu papildu zināšanas
celtniecības jomā (kritērijs „Formālās, neformālās un
informālās izglītības vajadzības”);
2) nodarbinātības aktivitātes, kas sekmētu darba atrašanu
celtniecības sektorā (kritērijs „Nodarbinātības aktivitātes”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Genādija individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir četri mēneši.
Genādija sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) trīs mēnešus vienu reizi nedēļā otrdienās apmeklēt grupu
nodarbības „Esi brīvs” (katra nodarbība būs vērsta uz jaunieša
izglītošanu par vielu lietošanu, lietošanas sekām, būs daudz
praktisko vingrinājumu, lai jaunietis spētu atpazīt savas riska
situācijas);
2) iemācīties uzrakstīt CV;
3) apzināt visus resursus, kur izvietoti darba sludinājumi
celtniecības jomā, un meklēt darbu (sūtīt CV uz uzņēmumiem,
iestādēm);
4) apzināt visus resursus (kursus), lai Genādijs varētu mācīties par
apdares darbu strādnieku.
Sākot piedalīties individuālajā pasākumu programmā minētajos
atbalsta pasākumos, mentors ziņo, ka Genādijs bieži lieto alkoholu.
Turklāt programmas vadītājs secina, ka Genādijs viņa individuālajā
pasākumu programmā minētos uzdevumus nepilda, aizbildinoties ar
citiem pienākumiem un aktivitātēm. Sarunā ar Genādiju
programmas vadītājam rodas aizdomas, ka Genādijam ir problēmas
ar kognitīvajiem procesiem, jo viņš bieži daudz ko aizmirst, ir
paviršs, neuzmanīgs, tādēļ programmas vadītājs pieņem lēmumu
ierosināt Genādijam apmeklēt psihologu, lai veiktu kognitīvo
procesu – atmiņas, uzmanības, domāšanas procesu –
193
psihodiagnostiku. Genādijs sāk apmeklēt psihologu un secina, ka
atmiņas un uzmanības traucējumi rodas alkohola lietošanas dēļ.
Programmas vadītājs motivē Genādiju apmeklēt Anonīmo
Alkoholiķu atbalsta grupu, ko fiksē viņa individuālajā pasākumu
programmā.
Tiek konstatēts, ka kādai
aktivitātei ir iestājusies
dubultā finansējuma vai
finansējuma pārklāšanās
situācija un plānotās darbības
pārklājas, proti, kāda
individuālajā pasākumu
programmā iekļautā atbalsta
aktivitāte konkrētajam
jaunietim tiek finansēta
arī no citiem Eiropas
Savienības finanšu avotiem,
kā arī valsts vai pašvaldības
budžeta līdzekļiem.
Vladimirs (22 g.) ir jaunietis, kas dzīvo Rīgā kopā ar vecākiem un
jaunāko brāli. Pašreiz nekur nestrādā, nemācās. Ir 10 klašu izglītība,
skolu pametis, jo gājis slikti mācībās. Tēvs to viņam visu laiku
nepārtraukti pārmetot, sakot, ka visu mūžu netaisās viņu uzturēt,
līdz ar to attiecības ar tēvu ir saspringtas. Ar māti attiecības ir
labākas, māte katru nedēļu piešķir viņam naudu tēriņiem un rosina
viņu meklēt atsākt mācīties vai, ja Vladimirs to nevēlas, meklēt
darbu. Iepriekš divus gadus strādājis par sargu privātuzņēmumā,
taču no darba tika atbrīvots, jo pieķerts darba laikā naktīs guļam.
Stāsta, ka par sargu neesot paticis strādāt, jo nevarot iztikt bez
gulēšanas. Sākotnēji bija mēģinājis pa naktīm negulēt, taču tad
otrajā dienā juties šausmīgi slikti – sāpējusi galva un neesot varējis
iemigt. Vladimirs saka, ka gribētu atrast labi apmaksātu darbu, ka
gribot strādāt par elektriķi, taču domā, ka viņam tas neizdosies, jo
viņš runā tikai krievu valodā un latviešu valodu zina un saprot
slikti. Vladimirs apzinās, ka viņa situācija pašlaik nav viegla, taču
neko nedara, lai kaut ko mainītu. Par projektu izstāstīja kaimiņš –
bezdarbnieks (19), kas šo informāciju bija saņēmis Nodarbinātības
valsts aģentūrā.
Programmas vadītājs secina, ka Vladimirs atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Vladimira problemātiskās jomas ir izglītība un nodarbinātība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Vladimira problemātiskās jomas ir:
1) izglītības aktivitātes, kas palīdzētu turpināt mācības 11.
klasē un iegūt elektromontiera profesiju (kritērijs „Formālās,
neformālās un informālās izglītības vajadzības”);
2) nodarbinātības aktivitātes, kas palīdzētu iepazīt
elektromontiera profesijas specifiku (kritērijs
„Nodarbinātības aktivitātes”);
3) valsts valodas apguves aktivitātes (kritērijs „Iekļaušanās
sabiedrībā”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Vladimira individuālās
pasākumu programmas sākotnējais ilgums ir četri mēneši.
Vladimira sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) mēneša laikā apzināt piemērotāko vakarskolu,
vidusskolu, noskaidrot, kādi dokumenti būs nepieciešami,
lai sāktu mācības 11. klasē, noskaidrot visus ar mācību
sākšanu saistītos jautājumus; apzināt mācību iestādes,
kursus, kur būtu iespēja mācīties par elektromontieri,
noskaidrot, kādas formalitātes ir jānokārto, lai sāktu mācības
(1 mēnesis);
2) pieredzes apmaiņas pasākums AS „Rīgas Dzirnavnieks”,
194
lai tur tiktos ar elektriķi un iepazītu elektriķa profesijas
specifiku (1 diena);
3) ēnot AS „Rīgas Dzirnavnieks” elektriķi Jāni Baltiņu (2
mēneši);
4) latviešu valodas apguves klubiņa apmeklējums (4
mēnešus par maksu, jo pasākumu īsteno SIA „MRT”).
Sākot piedalīties individuālajā pasākumu programmā minētajos
atbalsta pasākumos, programmas vadītājs pēkšņi uzzina, ka Rīgas
dome īsteno projektu, kura ietvaros jebkuram Rīgas iedzīvotajam ir
iespēja bez maksas sešus mēnešus apmeklēt valsts valodas apguves
kursus. Programmas vadītājs veic Vladimira individuālajā
pasākumu programmā izmaiņas – atbalsta pasākuma „Latviešu
valodas apguves klubiņa apmeklējums” vietā ierakstot „Valsts
valodas apguve” projektā Nr. 85/4 „Latviešu valodas kursi Rīgas
iedzīvotajiem”, kursu īstenotājs – IU „Intas Straubergas valodu
centrs”.
Jaunietim ir bijusi ilgstoša
darba nespēja slimības vai
citu iemeslu dēļ.
Juta (16 g.) beigusi pamatskolu. Tālāk nemācās, jo pieskata savu
jaunāko brāli. Māte (viena audzina divus bērnus) apgalvo, ka
izglītībai trūkst līdzekļu (Jutai ir invaliditātes pensija), turklāt, pēc
mātes domām, Juta ir meitene bez perspektīvas, jo viņai ir ģenētiska
slimība – augšanas hormona deficīts. Skolā meitenei bijušas labas
sekmes, muzikalitāte, tomēr mazā auguma dēļ bieži tikusi atstumta
malā. Viņa jūtas nepieņemta, bieži nesaprasta.
Programmas vadītājs secina, ka Juta atbilst projekta mērķa grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka Jutas
problemātiskā joma ir izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Jutas problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes, kas palīdzētu
sākt/turpināt mācības – vidējā vai profesionālā izglītība,
resursu piesaiste utt.);
2) personības attīstība (aktivitātes, kas ļautu Jutai attīstīt
un pilnveidot talantu, papildu prasmes);
3) iekļaušanās sabiedrībā (brīvā laika u.c. aktivitātes, kas
palīdzētu iekļauties kopienā, iepazīstot vienaudžus,
piedaloties sabiedriskajos pasākumos).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Jutas individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir četri mēneši.
Sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas atbalsta
aktivitātes:
1) veikt karjeras konsultāciju, lai noskaidrotu, vai mācības
turpināt vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē (1
diena);
2) mēneša laikā apzināt piemērotāko skolu, noskaidrot, kādi
dokumenti nepieciešami, citus ar mācību sākšanu saistītos
jautājumus (1 mēnesis);
195
3) apzināt iespējas iesaistīties kādā pašdarbības kolektīvā,
piemēram, korī, vai mūzikas pulciņā (1 mēnesis);
4) divreiz nedēļā apmeklēt privātstundas pie mūzikas
pedagoga (4 mēneši);
5) piedalīties jauniešu nometnē (1 nedēļa), kas plānota pēc 3
mēnešiem;
6) apmeklēt 10 psihologa „X” konsultācijas, lai saņemtu
atbalstu un celtu pašapziņu (10 nedēļas).
Juta ar pietiekamu motivāciju sāk piedalīties individuālajā
pasākumu programmā minētajos atbalsta pasākumos, bet pēc
mēneša saslimst ar gripu, par to informē programmas vadītāju (būs
arī slimību apstiprinošs dokuments). Uz slimības laiku individuālā
pasākumu programma tiek „iesaldēta”. Kamēr meitene ārstē gripu,
viņa cieš satiksmes negadījumā, diezgan smagā stāvoklī nokļūst
slimnīcā, kur pavada pāris mēnešu, kam seko tikpat ilgs
atveseļošanās periods mājās. Pēc izveseļošanās Juta ir gatava
turpināt programmu, taču tā ir jāpārskata, jo atsevišķas
individuālajā pasākumu programmā paredzētajās aktivitātes
(piemēram, jauniešu nometne) vairs nav pieejamas.
Programma ir jāpagarina atbilstoši slimības laikam, un jākoriģē tajā
ietvertās aktivitātes.
Individuālās pasākumu programmas izmaiņu piemēri III atbalsta grupas jauniešiem
Izmaiņu veikšanas iemesls Piemērs
Nepieciešama papildu
speciālistu un konsultāciju
piesaiste, un speciālistu
apmeklēšana ir jāturpina.
Rihards (18 g.) beidzis speciālo vispārizglītojošo skolu
nedzirdīgajiem, atgriezies no internāta pie vecākiem laukos. Vecāki
nespēj atbalstīt jaunieša tālāko attīstību. Puisis laiku pavada pie
datora vai arī palīdz vecākiem saimniecībā. Atrautībā no
vienaudžiem un atbilstošām aktivitātēm jūtas nomākts. Vienatnē
kautrējas iziet sabiedrībā, jo izjūt komunikācijas grūtības.
Individuālā pasākumu programma Rihardam izstrādāta veiksmīgi,
process notiek secīgi, ievērojot termiņus. Problēmu radījis jaunieša
vispārējais izglītības līmenis, jo speciālajā skolā nedzirdīgajiem
mācību paņēmieni atšķiras no metodikām, kādas tiek izmantotas
vispārējās izglītības sistēmā. Jaunietim nepieciešams papildu
atbalsts, lai apgūtu atbilstošus mācīšanās paņēmienus un
papildinātu trūkstošās zināšanas. Procesā būtu iesaistāms speciālais
pedagogs.
Tiek konstatēts, ka sākotnēji
izstrādātā individuālā
pasākumu programma ir
bijusi pārāk optimistiska.
Jāpagarina!
Maija (25 g.) ir vientuļā māte diviem bērniem (8 un 3 g.).
Mācījusies mājmācībā. Nav strādājusi. Vājas ikdienas prasmes,
pērk gatavus produktus, neprot veikt mājas darbus, apkopt bērnus,
nokārtot organizatoriskus jautājumus (pieteikties pie ārsta, veikt
maksājumus u.c.). Dzīvo pie vecākiem, kuri ir iecietīgi pret meitas
dzīvesveidu, nevēlas atzīt meitas problēmas. Aizdomas par
psihiskās veselības traucējumiem, kas tiek slēpti aiz fiziskās
veselības traucējumu epizodēm. Jauniete izvairās no mērķtiecīgas,
plānotas rīcības, pamatojot ar bērna vai pašas slimību, aizmirstiem
konsultāciju laikiem pie sociālā darbinieka un tamlīdzīgiem
paskaidrojumiem.
196
Pamata profilēšana radīja priekšstatu, ka jaunietei varētu būt
psihiska rakstura veselības traucējumi. Individuālajā pasākumu
programmā tika ieplānotas ģimenes ārsta un psihiatra konsultācijas
ar tālāku mērķi veselības jautājumu izskatīt Darba ekspertīzes ārstu
komisijai, kas, iespējams, noteiktu invaliditāti.
Jauniete šo uzdevumu neizpildīja pilnībā – saņēma ģimenes ārsta
nosūtījumu pie psihiatra, taču uz konsultāciju neieradās, pat
nereģistrējās.
Jautājuma risināšanai tiek piesaistīta Maijas māte, kura ir solījusi,
ka atbalstīs Maiju, lai atrisinātu šo problēmu, taču, lai reģistrētos un
saņemtu sākotnējo psihiatra konsultāciju, nepieciešams aptuveni
viens mēnesis. Ja nepieciešami papildu izmeklējumi, vairākas
konsultācijas, tad individuālās pasākumu programmas izpildes laiku
nākas pagarināt.
Maijas uzvedība kavē individuālās pasākumu programmas izpildi
kopumā, jo jauniete turpina izvairīties no regulāras līdzdalības
plānotajās aktivitātēs, kaut gan apgalvo, ka vēlas turpināt apgūt
prasmes un piedalīties grupas nodarbībās, jo uzzina tur sev
noderīgas lietas. Arī elementāro dzīves prasmju apguve notiek lēni,
katra lieta jāmāca detaļās un ilgi jāvingrinās speciālista vadībā.
Maija nespēj pati izdomāt tālāko rīcību, ja neparāda, kā kas ir
darāms. Secinājums: jaunietei ir nepieciešams ilgāks laiks, lai
izpildītu plānotos uzdevumus. Vajadzīgs arī regulārs emocionāls,
praktisks un organizatorisks atbalsts.
Individuālās pasākumu programmas uzdevumu secība ir veidota
atbilstoši situācijai, un tā arī jārealizē. Nav izpildāmi tālākie
individuālās pasākumu programmas uzdevumi saistībā ar karjeras
attīstību, jo nav apgūtas vajadzīgās zināšanas un arī vienkāršākās
dzīves prasmes. Nav skaidrības par patieso veselības stāvokli.
Nepieciešams veikt profila atjaunošanu un izstrādāt jauniegūtajai
informācijai atbilstošāku individuālo pasākumu programmu.
Programmas īstenošanas
gaitā tiek konstatēts, ka
jaunietim ir radušās citas/
specializētākas vajadzības,
vērojamas izmaiņas
motivācijā, interesēs, to ir
iespējams nodrošināt ar
konkrētā mentora kapacitāti
un pašvaldības rīcībā esošiem
resursiem, kā arī ir saņemts
mentora vai jaunieša
ierosinājums.
Deniss (24 g.) ir jaunietis, kas nesen atbrīvojies no ieslodzījuma
nosacīti pirms termiņa, pašlaik ir Valsts probācijas dienesta klients
sešus mēnešus, tiesa viņam ir uzlikusi pienākumu piedalīties Valsts
probācijas dienesta resocializācijas programmā „Vielu lietošanas
menedžments”. Cietumā atradies četru gadus par to, ka narkotisko
vielu reibumā pie stūres esot nejauši notriecis cilvēku. Esot
cietumā, ieguvis šuvēja profesiju, Brasas cietumā strādājis šūšanas
uzņēmumā SIA „Sakta” divus gadus, tad atbrīvojies pirms termiņa,
jo bija labi uzvedies un iesaistījies resocializācijā (apmaksātā darbā
un cietuma labiekārtošanas darbos). Ir veselības problēmas – bieži
sāp mugura, mugura esot sākusi sāpēt apcietinājumā, jo kamera esot
atradusies pagrabstāvā, bijusi mitra un tajā esot bijis maz gaismas
un daudz citu ieslodzīto. Pašreiz dzīvo ar māti, jaunāko brāli un
vecmāmiņu divistabu dzīvoklī Rīgā, Maskavas priekšpilsētas
rajonā. Mamma strādā par pārdevēju veikalā „Rimi”, bet
vecmāmiņa saņem vecuma pensiju. Deniss pašlaik nestrādā,
197
nemācās, jo šuvēja profesija nepatīk – darbs esot saspringts, visu
laiku jāsēž pie šujmašīnas, muguras muskuļi ir saspringti un atkal
sāp mugura. Ar iztikas līdzekļiem pašlaik iet grūti, dažreiz izdodas
piepelnīt naudu, pārdodot nozagto, bet tas nav pastāvīgi, nopelnīto
naudu ātri iztērē, piemēram, uzreiz nopērkot firmas „Apple” (EUR
550) mobilo tālruni uz nomaksu, pēc mēneša nolemjot to pārdot par
EUR 400. Stāsta, ka patīk dārgas lietas, jo bērnībā citiem tādas ir
bijušas, bet Denisam nē. Nezina, par ko dzīvē grib kļūt, bet ir
nojausma, ka tā, iespējams varētu būt nozare, kas saistīta ar tehniku
– telefoniem un datortehniku. Deniss uzskata, ka viņam nav
problēmu, bieži sarunā ar programmas vadītāju un mentoru ir
verbāli vardarbīgs, haotiski/nesistemātiski ierodas uz norunātajām
profilēšanas sesiju reizēm, par neierašanās iemesliem ļoti bieži
melo. Brīvajā laikā patīk skatīties televizoru un spēlēt datorspēles ar
draugiem kopējā tīklā (draugi katrs atrodas mājās pie sava datora un
kopīgi spēlē vienu spēli).
Programmas vadītājs secina, ka Deniss atbilst projekta mērķa
grupai. Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Denisa problemātiskās jomas ir nodarbinātība un izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Denisa problemātiskās jomas ir:
1) mūžizglītības kompetence (aktivitātes saistītas ar karjeras
konsultēšanu un ar informācijas iegūšanu par izglītošanās
iespējām – kritērijs „Formālās, neformālās un informālās
izglītības vajadzības”);
2) nodarbinātības kompetence (aktivitātes saistītas ar
karjeras atbalsta sniegšanu – kritērijs „Nodarbinātības
aktivitātes”);
3) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar dzīves prasmju
apguvi (piemēram, pašdisciplīna, laika plānošana, budžeta
plānošana un kontrole, pašaprūpe u.c.) – kritērijs „Dzīves
prasmju līmenis”);
4) atkarības problēma (ir psihologa ieteikums apmeklēt
atbalsta grupu atkarīgajiem, kritērijs „Atkarības”).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Denisa individuālās pasākumu
programmas sākotnējais ilgums ir seši mēneši.
Denisa sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) 05.09.2015. apmeklēt SIA „Bite”, lai iepazītu
elektrotehnikas (tālruņu, datortehnikas) darba specifiku un
gūtu priekšstatu par darbu uzņēmumā (1 diena);
2) piedalīties nometnē „Vielu lietošana un tās sekas.
Atkarība” (7 dienas);
3) apmeklēt „Anonīmo Narkomānu” atbalstu grupu (1 reizi
nedēļā 6 mēnešus);
4) ar mentora palīdzību mācīties dzīves prasmes – ēdiena
pagatavošanu, pašaprūpi, veļas mazgāšanu,
198
mājsaimniecības darbu veikšanu (4 mēneši);
5) semināra „Dzīvo brīvi” (veltīts atkarības tematikai)
apmeklējums (1 diena);
6) ar mentora palīdzību apzināt resursus, kur varētu mācīties
par elektroiekārtu speciālistu (1 mēnesis);
7) strādāt kā brīvprātīgajam jauniešu centrā, strādājot ar
jauniešiem, kuriem ir atkarības problēmas, nododot savu
pieredzi kā „līdzīgs- līdzīgajam” (6 mēneši).
Jau sākotnēji pēc abpusējas individuālās pasākumu programmas
parakstīšanas Deniss ļoti pasīvi piedalās atbalsta aktivitātēs, pēc
tam bieži tās kavē. Mentors ziņo programmas vadītājam, ka Deniss
negrib doties uz nometni „Vielu lietošana un tās sekas. Atkarība”,
jo viņam šajā laikā ir jābūt citā Valsts probācijas dienesta pasākumā
– nometnē „Ceļš pie sevis”, kuras saturs būs vērsts uz atkarības
specifiku (nometni apmaksā Norvēģijas finanšu instruments). Šo
nometni Deniss vairāk gribot apmeklēt, jo tajā piedalīsies arī
atbalsta grupas „Vielu lietošanas menedžments” biedri.
Programmas vadītājs veic Denisa individuālajā pasākumu
programmā izmaiņas, izņemot atbalsta pasākumu „Piedalīties
nometnē „Vielu lietošana un tās sekas. Atkarība””.
Mērķa grupas jaunietim
izstrādātās individuālo
pasākumu programmas
īstenošana ir neveiksmīga.
Aleksandrs (22 g.) ir jaunietis, kas nesen atbrīvojies no
ieslodzījuma. Viņam nav vecāku, iepriekš bija audzis bērnunamā.
Cietumā atradies sešus gadus par divu bezpajumtnieku slepkavību,
kuru bija paveicis alkohola reibumā. Aleksandram ir sieva un divus
gadus veca meita. Ģimene dzīvo komunālajā dzīvoklī vienā istabā.
Cietumā ar grūtībām ir ieguvis pamatizglītību. Mācīties turpmāk
nevēlas. Gribētu strādāt celtniecībā, bet nav apmaksāta darba,
neviens viņu nevēlas ņemt darbā. Strādāt esot gribējis arī cietumā,
taču tur neesot bijušas brīvas darba vietas. Ģimene iztiek no
pabalsta un tā, ko sieva nopelna. Dažreiz Aleksandram izdodas
piepelnīt naudu, pārdodot nozagto, bet tas nav pastāvīgi.
Aleksandram ir draugi, lielākoties tie ir „čomi” no cietuma laikiem,
kuri ir atbrīvojušies mazliet agrāk par viņu. Aleksandrs cer, ka
nākotnē viņi palīdzēs viņam iekārtoties darbā, kas būtu saistīts ar
celtniecības jomu. Brīvajā laikā patīk skatīties televizoru. Pie
programmas vadītāja regulāri ierodas novēloti, melo un manipulē.
Savu veselības stāvokli raksturo kā labu.
Programmas vadītājs secina, ka Aleksandrs atbilst projekta mērķa
grupai.
Veicot pamata profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Aleksandra problemātiskās jomas ir nodarbinātība un izglītība.
Veicot padziļināto profilēšanu, programmas vadītājs secina, ka
Aleksandra problemātiskās jomas ir:
1) nodarbinātības aktivitātes, kas palīdzētu sākt darba gaitas
(kritērijs „Nodarbinātības aktivitātes”);
2) izglītības aktivitātes, kas palīdzētu iegūt profesionālo
izglītību (kritērijs „Formālās, neformālās un informālās
izglītības vajadzības”);
3) personības attīstība (aktivitātes saistītas ar dzīves prasmju
199
apguvi (piemēram, pašdisciplīna, laika plānošana u.c.)).
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu Aleksandra individuālās
pasākumu programmas sākotnējais ilgums ir seši mēneši.
Aleksandra sākotnējā individuālajā pasākumu programmā ir šādas
atbalsta aktivitātes:
1) 05.09.2015. apmeklēt SIA „Skonto Būve”, lai iepazītu
celtniecības darba specifiku un gūtu priekšstatu par profesiju
(1 diena);
2) 6 mēnešus ēnot SIA „Skonto Būve” brigādi Nr. 5,
mācoties veikt pamatdarbus celtniecības jomā (6 mēneši);
3) ar mentora palīdzību apzināt resursus, kur varētu mācīties
par apdares darbu strādnieku; noskaidrot visas formalitātes,
kas saistītas mācību sākšanu izvēlētajā mācību iestādē (1
mēnesis);
4) ar mentora palīdzību mācīties dzīves prasmes – ēdiena
pagatavošanu, pašaprūpi, veļas mazgāšanu, mājsaimniecības
darbu veikšanu, bankas konta atvēršanu bankā un rēķinu
samaksāšanu internetbankā (4 mēneši);
5) lekciju cikla „Vardarbība un tās sekas” apmeklējums (1
mēnesis (4 nodarbības kopā vienu reizi nedēļā)).
Jau sākotnēji pēc abpusējas individuālās pasākumu programmas
parakstīšanas Aleksandrs ļoti pasīvi piedalās atbalsta aktivitātēs,
pēc tam bieži tās kavē, neierodas. SIA „Skonto Būve”
administrācija pēc nedēļas paziņo programmas vadītājam, ka
turpmāk atsakās sadarboties ar Aleksandru, jo viņš ir nozadzis
celtniecības putekļu sūcēju, bijis rupjš un draudējis brigādes
vadītājam. Brigādes vadītājs jūtas apdraudēts un baidās par savu
turpmāko drošību.
Mentors ziņo programmas vadītājam, ka Aleksandrs negrib
piedalīties dzīves prasmju apmācībā, izvairās tikties ar viņu, visu
laiku melo. Lekciju ciklu „Vardarbība un tās sekas” vispār nav
apmeklējis, bet saka, ka esot tajā bijis. Pie programmas vadītāja
Aleksandrs arī neierodas, programmas vadītājs dodas pie viņa uz
mājām, kur Aleksandrs paziņo, ka kategoriski atsakās turpmāk
piedalīties projekta turpmākajās aktivitātēs, stāsta, ka grib braukt
strādāt uz Angliju, kur strādā viņa bijušais cietuma biedrs.
Programmas vadītājs sarunas gaitā cenšas noskaidrot iespējas, lai
jaunietis turpinātu iesaisti projektā „PROTI un DARI!”, taču pēc
vairākkārtējas pārliecināšanas, atbilde ir negatīva, tāpēc tiek uzsākta
noslēguma ziņojuma gatavošana.
200
8.11. Ieteicamās darbības projektā „PROTI un DARI!” sasniegto rezultātu
uzturēšanai un uzraudzībai
8.11.1. Pašvaldībām ieteicamās darbības sasniegto rezultātu uzturēšanai
Pašvaldība apņemas uz projekta īstenošanas laiku nodrošināt mērķa grupas jauniešu iesaisti
projektā, katram jaunietim sniedzot arī individuālu mentora atbalstu. Pašvaldības interesēs ir
nodrošināt projekta ilgtspēju un palīdzēt jaunietim uzturēt individuālās pasākumu programmas
rezultātus (iesaiste izglītībā, Jauniešu garantijas pasākumos, nodarbinātībā u.c.) arī pēc jaunieša
dalības projektā. Sasniegto rezultātu uzturēšanas un uzraudzības nodrošināšana mērķa grupas
jauniešiem projektā “PROTI un DARI!” ir saistāma ar vismaz trīs likumu ievērošanu, kas nosaka un
uzliek par atbildību nodrošināt nepieciešamo palīdzību/pakalpojumus/bērnu un jauniešu tiesības utt.
gan sociālajiem dienestiem pašvaldībās, gan arī pastarpināti citām institūcijām un citiem
speciālistiem. Likumiskais pamats ir šāds:
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums136;
Likums „Par sociālo drošību”137
;
Bērnu tiesību aizsardzības likums138.
Jāņem vērā, ka visa projekta „PROTI un DARI!” īstenošanā lietotā metodoloģija, dokumentācija/
veidlapas, procesa organizēšanas kārtība, izglītotie darbinieki pašvaldībās paliek pašvaldības rīcībā.
Tādējādi likumsakarīgi, ka sasniegto rezultātu uzturēšana un projektā veikto aktivitāšu īstenošana
pēc projekta beigām būtu jāturpina finansēt par pašvaldības budžeta līdzekļiem, galveno lomu
uzticot pašvaldības sociālajam dienestam, jaunatnes lietu speciālistiem, jauniešu centriem un NVA
filiālēm.
Būtiski par mentoru izvēlēties cilvēku, kurš varētu turpināt sadarbību ar jaunieti arī pēc jaunieša
dalības projektā. Taču šis aspekts ir brīvprātīgs un nav institucionalizējams.
Iespēju robežās būtu jātiecas arī uz to, lai vismaz daži mērķa grupas jaunieši vēlāk paši varētu kļūt
par brīvprātīgajiem mentoriem citiem jauniešiem.
Projekta „PROTI un DARI!” rezultātu uzturēšanai var tikt meklētas iespējas jauniem projektiem.
8.11.2. Pēcuzraudzība jaunietim, kas ir beidzis individuālo pasākumu programmu
Saskaņā ar līgumu139
„Par sadarbību Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un
nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes
un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un
nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta „PROTI un DARI!” īstenošanā
pašvaldības pienākums ir sazināties ar projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem 1 mēnesi un
6 mēnešus pēc dalības projektā pabeigšanas un aizpildīt sadarbības līgumam pievienoto veidlapu
„Pārskats par mērķa grupas jauniešu dalību projektā un pēcuzraudzību”. Pašvaldība uzkrāj info par
visiem attiecīgajā periodā iesaistītajiem jauniešiem un iesniedz pārskatu par iepriekšējo kalendāro
gadu JSPA līdz katra gada 15.janvārim.
136 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=68488 137 Likums „Par sociālo drošību”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36850 138 Bērnu tiesību aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=49096 139 Līgums par sadarbību Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā
atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta “PROTI un
DARI!” īstenošanā. Pieejams: http://jaunatne.gov.lv/lv/jauniesu-garantija/sadarbibas-liguma-slegsana
201
IZMANTOTO UN IETEICAMO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS
1. About Ecomaps. Available at: http://socialwork.msu.edu/koehler/docs/AboutEcomaps.pdf
2. Абрамова, Г. ( 1997) Возрастная психология. Москва: Academia
3. Agnew, J. (1987) Place and Politics: Yhe Geographical Mediation of State and Society. Boston:
Allen&Unwin.
4. Akrona 12. Minesotas programma. Pieejams: http://www.akrona12.lv/lv/par-mums/minesotas-
programma
5. Andersone I., Čerņavska, I. (sast.) (2008) Svešvārdu vārdnīca, Rīga: Avots.
6. Baltic Institute of Social Sciences. (2007) Izglītības izmaksu ietekme uz skolēnu atbiršanu
pamatskolās. Pieejams:
http://www.biss.soc.lv/downloads%5Cresources%5Cdropout/izmaksu_ietekme_dropout.pdf
7. Baltic Institute of Social Sciences. (2007) Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un
problēmas risinājumi. Pieejams:
http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/dropout/skolenu_atbirsana_pamatskolas.pdf
8. Baltiņa, Ā. (2010) Ētika un morāle darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem.
Prezentācija. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_ieklausana/eg/reg_riga/arija_baltina.p
df
9. Barsky, A. Do Involuntary Clients Have a Right to Self-Determination? The New Social
Worker. Pieejams: http://www.socialworker.com/feature-articles/ethics-articles/do-involuntary-
clients-have-a-right-to-self-determination%3F/
10. Beckett, C., Maynard, A. (2013) Values and Ethics in Social Work. Los Angeles, London: Sage.
Pieejams:
https://books.google.lv/books?id=tvFadFv9XUcC&pg=PA167&lpg=PA167&dq=Beckett,+C.,+
Maynard,+A.+Values+and+Ethics&source=bl&ots=DsVclmHMIj&sig=jzyU10u5rq65_DvSPa
wX8zlrqVA&hl=lv&sa=X&ei=soCZVZ_uIYGpsgHuk4nwAQ&ved=0CGEQ6AEwBw#v=one
page&q=Beckett%2C%20C.%2C%20Maynard%2C%20A.%20Values%20and%20Ethics&f=fa
lse
11. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. (2009) Vispārējie rādītāji darba ar
jaunatni vērtēšanai pašvaldībās. Pieejams:
www.lps.lv/eb8593668f6885c5580d945900eac086jaunatne_raditaji.d.
12. Bērnu tiesību aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=49096
13. Benington, J., Geddes, M. (2001) Introduction: Social Exclusion, Partnerships and Local
Governance – New Problems, New Policy Discourses in the European Union. In: Local
Partnerships and Social Exclusion in the European Union, ed. by Mike Geddes & John
Benington. London and New York: Routledge.
14. Bird, S. J., & Didion, C. J. (1992) Retaining women science students: A mentoring project of
the association for women in science. Initiatives
202
15. Bite, D. (2012). Pašvaldību sadarbība. Rīga: LU. Pieejams:
http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Dina%20Bite
%202012.pdf
16. Blake-Beard, S. D. (1999). The costs of living as an outsider within: An analysis of the
mentoring relationships and career success of Black and White women in the corporate sector.
Journal of Career Development.
17. Brīvprātīgā darba organizēšana pašvaldībās. (2011) Rokasgrāmata pašvaldību darbiniekiem. Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Pieejams:
http://www.iksd.riga.lv/upload_file/IKSD_pievienotie/2011_9/Brivpratiga%20darba%20organi
zesana%20pasvaldiba2.pdf
18. BusinessDictionary.com. Pieejams: http://www.businessdictionary.com/definition/values.html
19. Career-focused mentoring for youth: THE WHAT, WHY, AND HOW. Pieejams:
ttp://www.moyak.com/papers/mentoring-youth.pdf
20. Chang, V., Scott, S., Decker, C. (2012) Developing Helping Skills: A Step by Step Approach to
Competency. 2nd edition. Electronic version. Cengage Learning. Pieejams:
https://books.google.lv/books?id=fSoCd9zbwwC&pg=PA83&dq=role+of+values+in+helping&
hl=lv&sa=X&ei=I6ebVci4JYaZsgGfiIAo&ved=0CFAQ6AEwBg#v=onepage&q=role%20of%
20values%20in%20helping&f=false
21. Carcillo, S., et al. (2015) NEET Youth in the Aftermath of the Crisis: Challenges and Policies,
OECD Social, Employment and Migration Working Papers, No. 164, OECD Publishing, Paris.
DOI. Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5js6363503f6-en
22. Compton, R.B., Galaway, B. (1989) Social Work Processes. Belmont, California: Wadsworth
Publishing Company.
23. Cresswell, T., (2004) Place: A Short Intruduction. Malden, Mass: Blackwell Publishing.
24. CSP. (30.03.2015.). Nodarbinātība un bezdarbs. Pieejams: http://www.CSP.gov.lv/statistikas-
temas/metodologija/nodarbinatiba-un-bezdarbs-36895.html
25. Dārziņa, L. (18.05.2015.) Ēnu ekonomikas sīkstums liek uzdot jautājumus par atbildību.
Pieejams: http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=271188
26. Definitions of Values. Ethics Compliance Initiative. Pieejams:
http://www.ethics.org/resource/definitions-values
27. Dictionary.com. Pieejams: http://dictionary.reference.com/browse/self-determination
28. Dolgoff, R., Harrington, D., Loewenberg, F.M. (2011) Ethical Decisions for Social Work
Practice. Electronic version. Cengage Learning. Pieejams:
https://books.google.lv/books?id=I1OvVa8LxxoC&pg=PA106&lpg=PA106&dq=personal+valu
es+professional+questions&source=bl&ots=IOQT7IdqGG&sig=rIvJmQ5y9-9Mz-
y55VwBQ3QYTnY&hl=lv&sa=X&ei=VmmVVdS2IIHTygOSm4PwBQ&ved=0CF8Q6AEwB
w#v=onepage&q=personal%20values%20professional%20questions&f=false
29. Donaldson, S. I., Ensher, E. A., & Grant-Vallone, E. J. (2000) Longitudinal examination of
mentoring relationships on organizational commitment and citizenship behavior. Journal of
Career Development.
203
30. Eiropas Padomes ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013. gada 22. aprīlis, 2013/C
120/01) Pieejams:
http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2013:120:0001:0006:LV:PDF
31. Eurofound. (2012) NEETs – Young people not in employment, education or training:
Characteristics, costs and policy responses in Europe. Publications Office of the European
Union, Luxembourg.
32. EUROSTAT. (n.d) Early leavers from education and training by sex and labour status
[edat_lfse_14]. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/data/database
33. Filozofijas un socioloģijas institūts & LU Vēstures un filozofijas fakultāte. (2009) Latvijas
jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski. Rīga: LU Akadēmiskais
apgāds.
34. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=4042
35. Ģintermuiža – Minesotas programma. Pieejams: http://www.gintermuiza.lv/narkologiska-
ehabilitacija/minesotas-programma/
36. Hazans, M. (2013) Emigration from Latvia: Recent trends and economic impact, In
OECD, Coping with Emigration in Baltic and East European Countries, OECD Publishing,
Paris. DOI. Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264204928-7-en,
37. Hogue, T. (2004) Stages of Collaboration. Pieejams: www.taccweb.org/joint2010/104-Stages-
of- Collaboration.doc
38. Honk,J., and Schutter D.J.L.G. (2007) Testosterone reduces conscious detection of signals
serving social correction implications for antisocial behavior. Association for Psychological
Science,18(8).
39. Hull NEET Community Engagement Programme. Pieejams:
http://www.heycf.co.uk/documents/v5vpmzb7onr8e6m.doc
40. Ieteikumi darbam ar jauniešiem. Materiāls tapis EU Lifelong Learning Programme
LEONARDO DA VINCI Partnerships project Readdressing Education in Nourishing Expert
Skills RENEW ietvaros. Ludza. 2011. Pieejams:
http://www.ludzasbjc.lv/uploads/news/26/ieteikumi-darbam-ar-jauniesiem.pdf
41. Interdisciplinary Teamwork: A Discussion Paper for Social Workers . (1998) The
Newfoundland and Labrador Association of Social Workers. Pieejams:
http://www.nlasw.ca/pdf/Interdisciplinary_Teamwork.pdf
42. IZM. Valsts informatīvā lapa par jaunatnes politiku Latvijā. Jaunatnes politika. Atjaunota 2014.
Pieejams: http://www.izm.gov.lv/images/aktualitates/lv_COUNTRY-SHEET-ON-YOUTH-
POLICY-IN-LATVIA_LV_versija.pdf
43. Jakobsone, I. (2007) Starpinstitucionālā sadarbība, sniedzot sociālos pakalpojumus bērniem. Rīgas dome, Rīgas Atkarības profilakses centrs.
44. Jauniešu garantija. Infografika. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/infografikas/jauniesu_garantija_a4_infografika_20012015.pdf
204
45. Jauniešu informācijas punktu izveides vadlīnijas. Pieejams:
http://www.izm.gov.lv/images/jaunatne/pasvaldibu_jaun_pol/jauniesu-informacijas-punktu-
izveides-vadlinijas_26-06-2009.pdf
46. JSPA mājas lapa. Pieejams: http://jaunatne.gov.lv/lv/jauniesu-garantija/par-projektu-proti-un-dari
47. Kasprisin, C. A., Boyle Single, P., Single, R. M., & Muller, C. B. (2003). Building a better
bridge: Testing e-training to improve e-mentoring programs for diversity in higher education.
Mentoring & Tutoring, 11 (1).
48. Komisijas 2013. gada 19. jūnija paziņojums „Sadarbība jauniešu labā – aicinājums darbībai, lai
mazinātu jauniešu bezdarbu”. Pieejams: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/youth_lv.pdf
49. Königs, S. (9.02.2015.) Investing in Youth – Latvia. - Preliminary Results and Findings.
Pieejams:
http://m.nva.gov.lv/LV/aktuala_informacija/aktualitates/3916oecd_petijuma_sociala_politika_ja
uniesu_atbalstam_uzraudzibas_padomes_sede.html
50. Konstantinova E. (2007) Mentoringa kustības rokasgrāmata. Jelgava. Pieejams:
http://www.feminfo.net/intermin/hankkeet/fem/home.nsf/files/Mentoringa%20gr%20apskat%20
visa_latvian%20manual/$file/Mentoringa%20gr%20apskat%20visa_latvian%20manual.pdf
51. Labklājības ministrija. (26.05.2015.) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums „Jauniešu sociālā politika” [prezentācijas materiāls]. Pieejams:
www.saeima.lv
52. Labklājības ministrija. (2013) Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā
2014.-2018. gadā. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf
53. Labklājības ministrijas mājas lapa. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/2607
54. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos. (2005) Galv. red. A.
Zobena. Rīga: ANO Attīstības programma, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts
55. Likums Par sociālo drošību. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36850
56. LU, LU FSI & SIA Baltkonsults. (2007) Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu
profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/petijumi/absolventu_profesionala_darbi
ba.pdf
57. Mācīšanās ir zelts. UNESCO starptautiskās komisijas ziņojums par izglītību 21. gs. (2001)
Rīga: Latvijas UNESCO Nacionālā komiteja.
58. Mattessich et al., (2001) Collaboration: What makes it work, a review of research literature on
factors influencing successful collaboration (2nd ed.).
59. Mentoring Core Competencies. Pieejams: http://www.iicandm.org/mentoring/mentoring-core-
competencies/
60. Mentoringa kustības rokasgrāmata. Pieejams:
www.intermin.fi/.../Mentoringa%20gr%20apskat%20visa../Mentoringa%20gr%20apskat%20vis
a_latvian%20manual.pdf
205
61. Ministru kabineta noteikumi Nr. 89. Rīgā 2011. gada 1. februārī (prot. Nr.7 10.§). Kārtība, kādā
izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais
bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=225270
62. Ministru kabineta noteikumi Nr. 385 Rīgā 2015. gada 7. jūlijā ((prot. Nr. 32 25. §). Darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA
nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos
pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā”
īstenošanas noteikumi. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-
un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
63. Ministru kabineta noteikumi Nr. 207 Rīgā 2015. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 22 22.§). Darbības
programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt
nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi
Jauniešu garantijas ietvaros” pasākumu „Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana
jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai” un „Sākotnējās profesionālās izglītības
programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” īstenošanas noteikumi.
Pieejami:http://likumi.lv/ta/id/274081-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-7-2-1-
specifiska-atbalsta-merka-palielinat-nodarbinatiba-izglitiba-vai
64. Ministru kabineta 2015. gada 17. februāra noteikumi Nr. 87 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana”.
65. Finanšu ministrijas 10.07.2015. vadlīnijas Nr.2.4. “Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada
plānošanas perioda publicitātes vadlīnijām Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem”,
pieejamas www.esfondi.lv
66. Morales, A.T. & Sheafor, B.W. (2011) Social work: A profession of many faces. Prentice—
Hall.
67. NASW Code of Ethics. Pieejams: http://www.socialworkers.org/pubs/code/code.asp
68. Niklass. M. (2013) Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā. Promocijas darbs
doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē lietišķās socioloģijas apakšnozarē. Rīga: LU.
Pieejams:
http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Mareks%20N
iklass_2013.pdf
69. Noe, R. A. (1988) Women and mentoring: A review and research agenda. Academy of
Management Review, 13(1).
70. Noteikumi par Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība”
8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt
to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā” īstenošanu.
71. NVA mājas lapa. Pieejams: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=491
72. Office for National Statistics. (21.05.2015.) Young People Not in Education, Employment or
Training (NEET), May 2015. Pieejams: http://www.ons.gov.uk/ons/dcp171778_403878.pdf
206
73. Ogres tehnikums. (b.g.) Neformālā izglītība. Pieejams:
http://www.ovt.lv/muzizglitiba/neformala-izglitiba
74. Parsons, R.M. (2011) Fundamentals of the Helping Process. 2nd Edition. Waveland Press, Inc.
Pieejams:
https://books.google.lv/books?id=kYsbAAAAQBAJ&pg=PA7&dq=helping+process+values&h
l=lv&sa=X&ei=LJ2bVZqiD4WssAHGk4_IBQ&ved=0CB4Q6AEwAA#v=onepage&q=helping
%20process%20values&f=false
75. Paula, L., Zobena, A. (2007) Partnerība – inovatīvs diskurss Latvijas lauku attīstībā.
76. Pollard D., (2004) How We Can Improve Collaboration? Pieejams:
http://blogs.salon.com/0002007/2004/11.22.html#a961
77. Ragins, B. R. & McFarlin, D. B. (1990) Perceptions of mentor roles in cross-gender mentoring
relationships. Journal of Vocational Behavior.
78. Research Mentoring. Pieejams:
https://mentoringresources.ictr.wisc.edu/MentorsSettingUpSuccess
79. Resursi vadīšanai. Pieejams: http://www.metodes.lv/index.php/materiali-mentorings/24-kas-ir-
mentorings
80. Sanders-Park, E.H. Motivating “Unmotivated” Clients. Three Stops & Three Steps. Pieejams:
http://www.careerthoughtleaders.com/library/career-coaching/motivating-unmotivated-clients/
81. Self-Determination. Collins English Dictionary. Pieejams:
http://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/self-determination
82. SIA „Socioloģisko pētījumu institūts”. (2007 ) Jauniešu ar zemu pamatprasmju līmeni un no cietuma atbrīvoto nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā. Pieejams:
http://www.sif.gov.lv/images/files/ESF/sken-mater/3-1-5-3-2006/0054-15/0054-15-petijums.pdf
83. SIA „Socioloģisko pētījumu institūts”. (2007) Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību
ietekmējošo faktoru analīze. Pieejams:
http://www.nva.gov.lv/esf/docs/16_46a9a188bb8aa2.85643069.pdf
84. Small, S., Memmo, M. (2004) Contemporary Models of Youth Development and Problem
Prevention: Toward an Integration of Terms, Concepts, and Models. Family Relations.
85. SMART – gudrība ceļā uz mērķiem. Pieejams:
http://www.rigabrain.com/blog/2012/02/22/smart-%E2%80%93-gudriba-cela-uz-merkiem/
86. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=68488
87. Strauta, A. (2000) Rokasgrāmata profesionāļiem, kas iesaistīti bērnu seksuālās izmantošanas
gadījumu risināšanā. SDASP „Attīstība”.
88. Štekele, I., u.c. (2013) Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam
pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei rokasgrāmatā „Starpinstitucionālās sadarbības
modelis sociālajam riskam pakļauto bērnu/jauniešu atbalstam sociālās atstumtības mazināšanā”.
207
89. Tamesberger, D., and Johann Bacher. (2014) NEET Youth in Austria: A Typology Including
Socio-Demography, Labour Market Behaviour and Permanence. Journal of Youth Studies, 17,
1239–59.
90. Teylor,M.F. (2006) Is self-determination still important? What seasoned social workers are
saying. Reprinted form Journal of Social Work Values and Ethics, 3(1). Pieejams:
https://libres.uncg.edu/ir/uncg/f/M_Floyd-Pickard_Is_2006.pdf
91. The National Youth Guarantee Implementation Plan 2014-2018. Latvia. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/ygip_latvia_20122013.pdf
92. Tūliki J. (2005) Mentoringa daudzās sejas. Rīga: Lietišķās informācijas dienests.
93. Uzņemšanas prasības Jauniešu garantijā. Infografika. Pieejams: http://www.viaa.gov.lv/library/files/original/JGprasibas09042015_1_.pdf
94. Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā. Apstiprinātas ar Veselības ministrijas 29.12.2011. rīkojumu Nr.243. Pieejams:
http://jaunatne.gov.lv/sites/default/files/web/JSPA/Iepirkumi/2015/vadlinijas_pasvaldibam_apri
lis_2012.pdf
95. Valsts Policijas mājas lapa jauniešiem. Pieejams: http://www.sargi-sevi.lv/?id=301&sa=290
96. Valsts Reģionālās attīstības aģentūra. (2015) Plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu
iedzīvotāju skaits pēc PMLP un CSP datiem 2015. gada sākumā. Pieejams:
http://www.vraa.gov.lv/lv/analitiska_darbiba/statistika/develop/
97. VIAA mājas lapa. Pieejams: http://www.viaa.gov.lv/lat/es_fondu_projekti/jauniesu_garantija/jg_info_materiali/
98. Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Sociālā
fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa
„Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA
īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu
centru darbībā” ietvaros
99. Zastrow, C. (2009) Introduction to Social Work and Social Welfare: Empowering People.
Cenguage Learning, Pieejams:
https://books.google.lv/books?id=D89nSQMCBdoC&pg=PA49&lpg=PA49&dq=changing+indi
vidual+or+system+perspective+in+social+work&source=bl&ots=b9_A6_AAHd&sig=0lNSpM
T_S9U75dxdKQkm1lCyjGA&hl=lv&sa=X&ei=mVCdVaHoGqK9ygO0xY3gCg&ved=0CIIBE
OgBMAk4Cg#v=onepage&q=changing%20individual%20or%20system%20perspective%20in
%20social%20work&f=false
208
Pielikumi
209
Pielikums Nr. 1 Veidlapa „Jaunieša iesniegums”
Jaunieša iesniegums
iesniegums
Lūdzu rast iespēju iesaistīt mani Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA
nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu
garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta „PROTI un DARI!” (turpmāk tekstā – Projekts) atbalsta pasākumos.
Apliecinu, ka neesmu skolēns/students, neapgūstu arodu pie amata meistara, nestrādāju algotu darbu
un neesmu reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.
Piekrītu, ka mani personas dati (tostarp sensitīvie personas dati) tiks izmantoti:
1. lai pārbaudītu manu atbilstību Projekta mērķa grupai; 2. lai veiktu ar Projekta īstenošanu nepieciešamās darbības; 3. lai veiktu informācijas apmaiņu starp Projektu un Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības
attīstības aģentūras īstenotajiem projektiem – „Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai” un „Sākotnējās profesionālās izglītības programmu
īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”, ar mērķi nodrošināt kvalitatīvāka un piemērotāka atbalsta
sniegšanu.
______________________(_____________________)
paraksts un tā atšifrējums
______.______.20____.
Ja jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, mērķa grupas jaunieša likumiskais
pārstāvis – vecāks/ aizbildnis/ aizgādnis (vārds, uzvārds/ paraksts, paraksta atšifrējums)
______________________________________________
Pielikumā: Ja tiek pievienota dzimšanas apliecības un/vai pases (vai identifikācijas kartes) kopija (vajadzīgo
pasvītrot) nepieciešama atzīme, ka jaunietis piekrīt, ka kopija tiek pievienota jaunieša kartei Projekta
ietvaros.
pašvaldības nosaukums
vadītājam/projekta atbildīgajai amatpersonai
no
jaunieša vārds, uzvārds
personas kods
dzīvesvietas adrese
tālrunis
e-pasts
Pielikums Nr2. Mērķa grupas jaunieša pamata profilēšanas veidlapa
1. VISPĀRĒJIE DATI PAR JAUNIETI
Pašvaldības nosaukums:
Novērtējumu veica (programmas
vadītāja vārds, uzvārds,
kontaktinformācija):
Novērtējuma uzsākšanas
datums:
Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods:
Mērķa grupas jaunieša
dzimšanas datums:
vecums (pilni gadi):
Dzimums:
Deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta:
Jaunieša kontaktinformācija (tālr.,
e-pasts, skype vārds)
Sazināšanās valoda (atzīmējiet jaunieša saziņas valodas atbilstošākos variantus): latviešu
krievu zīmju cita _________ Atbalsta sniegšanas iespēju nodrošināšanā, vajadzības gadījumā nepieciešams piesaistīt, piemēram, surdotulku.
211
Pilsonība: ir Latvijas pilsonis
ir Latvijas nepilsonis citas valsts pilsonis (pastāvīgās uzturēšanas atļauja)_________________________________________________ termiņa uzturēšanas atļauja
2. JAUNIEŠA VESELĪBAS STĀVOKĻA VISPĀRĒJS NOVĒRTĒJUMS
Atzīmēt piemērotāko atbilžu variantu (-us). Ailē „Programmas vadītāja piezīmes” pamatot atbilžu variantu (-us).
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
1. Kā Tu vērtē savu veselības
stāvokli?
ļoti labs
labs
apmierinošs
slikts
ļoti slikts
Precizē, kāpēc apmierinošs, slikts vai ļoti slikts?
2. Cik bieži Tu apmeklē
ārstu?
vairākas reizes gadā
reizi gadā
reizi divos-trīs gados
neapmeklēju
3. Vai Tev ir ilgstošas
slimības, invaliditāte vai
traumas, kas jebkādā veidā
ietekmē darba spējas?
jā
nē
Ja „jā” – precizē, kādi ierobežojumi un uzdod nākošo jautājumu!
4. Kādus darbus Tu spēj
paveikt?
Pieraksta atbildes!
Ieteikumi profilēšanai:
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Programmas vadītāja piezīmes
Veselības problēmas Jāveic padziļināta izvērtēšana, piesaistot
ģimenes ārstu u.c. speciālistus.
212
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Programmas vadītāja piezīmes
Ilgstošas slimības Jāveic padziļināta izvērtēšana, piesaistot
ģimenes ārstu u.c. speciālistus.
Invaliditāte, prognozējamā
invaliditāte
Jāveic padziļināta izvērtēšana, piesaistot
ģimenes ārstu u.c. speciālistus.
Atkarības Jāveic padziļināta izvērtēšana, piesaistot
ģimenes ārstu u.c. speciālistus (piem.,
narkologu)
Higiēnas prasību ievērošana
(vērtē pēc ārējā izskata un
redzamām pazīmēm)
Ņemt vērā, meklējot risinājumus.
3. JAUNIEŠA ĢIMENES STĀVOKLIS UN DZĪVESVIETA
Atzīmēt piemērotāko atbilžu variantu (-us). Ailē „Programmas vadītāja piezīmes” pamatot atbilžu variantu (-us).
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
1. Kāds ir Tavs ģimenes
stāvoklis pašlaik?
neprecējies/-usies, dzīvo kopā ar vecākiem
neprecējies/- usies, dzīvo viens
partnerattiecībās, dzīvo kopā ar
draugu/draudzeni
precējies/-usies, dzīvo kopā ar vīru/sievu
precējies/-usies, bet dzīvo atsevišķi
šķīries/-usies
atraitnis/-e
cits
Jāņem vērā jaunieša vecums, attiecīgi pievēršot lielāku
uzmanību un uzdodot papildjautājumus!
2. Cik cilvēku ir Tavā
ģimenē/mājsaimniecībā?
3. Nosauc, lūdzu, visus, ar ko
Tu kopā dzīvo?
dzīvoju viens/-a
dzīvesbiedrs/-ene /pastāvīgs partneris
jūsu bērni (cik?)______
Tavi vecāki
213
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
Tavi vecvecāki
Tavi brāļi/māsas
dzīvesbiedra/partnera vecāki
dzīvesbiedra/partnera vecvecāki
citi
4. Ja ir bērni:
Cik veci ir jūsu bērni? Kas
viņus parasti pieskata?
5. Vai apgādībā ir personas ar
speciālām vajadzībām?
jā, bērns/i
jā, vecāks/i
cits
nav
6. Kur Tu pašlaik dzīvo? savā dzīvoklī, privātīpašums
īrēta dzīvesvieta
dzīvo pie vecākiem
gultasvieta
dzīvo institūcijā
bez noteiktas dzīvesvietas
cits
7. Kur atrodas dzīvesvieta? pilsētā
novada centrā
pagasta centrā - ārpus novada centra/pilsētas
lauku teritorijā
nav pastāvīgas dzīvesvietas
Precizēt
8. Kā Tu vērtē jauniešiem
sniegtās iespējas Tavā
dzīvesvietā:
a) Atrast piemērotu darbu
b) Iegūt labu izglītību
c) Izklaidēties
a)
labi
vidēji
slikti
b)
labi
vidēji
slikti
c)
labi
vidēji
slikti
9. Kā Tu vērtē savas
pārvietošanās iespējas?
labi, ir piemērots sabiedriskais transports vai
savs transporta līdzeklis
vidēji, ir vai nu piemērots sabiedriskais
transports vai savs transporta līdzeklis, bet tas ne
vienmēr ir pieejams (nevar atļauties u.c.)
214
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
slikti, nav ne sabiedriskā transporta, ne sava
transporta līdzekļa
10. Kādi ir Tavi/Tavas ģimenes
galvenie ienākumu avoti?
kāds no ģimenes strādā algotu darbu, vecāki
uztur
paša nopelnītais (kā?)
pabalsti, ko saņem pats
pensija vai pabalsti, ko saņem kāds no ģimenes
ienākumi no saimniecības
ogošana, sēņošana, citi gadījuma darbu veidi
11. Vai Tavi ienākumi ir
pietiekami Tavu
pamatvajadzību
nodrošināšanai?
pilnīgi pietiekami
gandrīz pietiek
nepietiekami
Ieteikumi profilēšanai:
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Komentāri
Nepilngadīgs jaunietis dzīvo
viens pats vai kopā ar partneri
Noskaidrot, kādas ir attiecības ar vecākiem,
radiniekiem? Vai saņem kādu atbalstu
(psiholoģisko, materiālo)?
Nepilngadīgs jaunietis dzīvo
nelabvēlīgā ģimenē
Konsultēties ar speciālistu par ģimenes ietekmi
Ģimenē ir mazi bērni (vai
jaunietis ir šo bērnu vecāks?)
Noskaidrot, kā var risināt bērnu pieskatīšanu,
ja jaunietis iesaistās projektā
Ģimenē ir personas ar speciālām
vajadzībām
Noskaidrot, kā tas ietekmē jaunieša
iesaistīšanos projektā
Jaunietim ir ierobežota Risināt jautājumu projekta ietvaros
215
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Komentāri
transporta pieejamība
4. FORMĀLĀS, NEFORMĀLĀS UN INFORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS VAJADZĪBAS
Atzīmēt piemērotāko atbilžu variantu (-us). Ailē „Programmas vadītāja piezīmes” pamatot atbilžu variantu (-us).
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
1. Kāds ir Tavs izglītības
līmenis? Cik klases esi
beidzis? Vai Tu zini, kur
ir Tava apliecība, atestāts,
diploms?
analfabēts, neprot lasīt un rakstīt
nav iegūta pamatizglītība/nepabeigta
pamatizglītība (_____ klases)
pamatizglītība
profesionālā pamatizglītība
nepabeigta vidējā/ profesionālā izglītība
(_____ klases)
vispārējā vidējā izglītība
profesionālā vidējā izglītība
augstākā izglītība
nepabeigta augstākā izglītība
Ja nav pabeigta pamatizglītība vai vidējā izglītība
– jautājums par pārtraukšanas iemesliem!
2. Vai esi apguvis/mācījies
kādu noteiktu
arodu/profesiju? Vai Tev ir
diploms/sertifikāts par
noteiktas kvalifikācijas
iegūšanu? Kur ir šis
diploms?
jā kāda profesija, kur apgūta
______________________________________
______________________________________
____________________
nē
3. Kāpēc pārtrauci,
nepabeidzi mācības?
bija jāstrādā, nespēja savienot mācības ar
darbu
konflikti mācību iestādē
tika izslēgts (kāpēc?)
Būtu jāpieraksta jaunieša paša skaidrojums, bet
arī jānosaka galvenie iemesli!
216
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes nepatika mācīties, nepietiekami mācību
sasniegumi
ģimenes apstākļi, bērna piedzimšana
veselības problēmas
kavējumi, klaiņošana
cits _________________________
4. Vai ir bijuši gadījumi, kad
izglītības trūkuma dēļ
neesi varējis strādāt to
darbu, ko būtu vēlējies?
jā
nē
Ja ir – pastāstīt sīkāk!
5. Vai ir kādas zināšanas un
prasmes, kuras Tev būtu
nepieciešamas, bet Tu tās
neesi iemācījies?
Piemēram, kaut kas tāds,
ko skolas laikā
neiemācījies, bet tagad
nožēlo!
jā
nē
Ja ir – pastāstīt sīkāk!
6. Vai Tu vēlētos turpināt
mācīties?
jā
nē
Atkarībā no atbildes – nākošā jautājuma
formulējums
7. Kas Tev līdz šim traucējis
turpināt mācīties un iegūt
izglītību, ko vēlies?
Kāpēc nevēlies turpināt
mācības?
veselības problēmas
invaliditāte
negatīva iepriekšējā mācību pieredze
nespēja būt mobilam
trūkst finansiālie līdzekļi
mājās ir aprūpējama persona
pārāk tālu vai neizdevīgā vietā atrodas
izglītības iestāde
nav nepieciešamo mācīšanās iemaņu, neprotu plānot laiku, nav pašdisciplīnas
prasmes
nav laika
nav motivācijas
cits___________________________
217
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
8. Ko Tu vēlētos mācīties, ja
nebūtu nekādu
ierobežojumu?
Ieteikumi profilēšanai:
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Komentāri
Jaunietis nemāk ne lasīt, ne
rakstīt
Konsultēties ar speciālistiem
Jaunietis nav ieguvis
pamatizglītību
Motivēt atgriezties izglītības sistēmā. Atbilstoši
problēmas specifikai, kas varētu būt bijusi kā
izglītības pamešanas iemesls (skat. zemāk
tabulā), sniegt atbalstu un izvērtēt spējām un
vajadzībām atbilstošākās izglītības programmas,
lai motivētu mērķa grupas jaunieti iesaistīties
Ir pamatizglītība un vēlas
turpināt mācības
Ja vēlas turpināt, tad piemeklēt atbilstošāko
izglītības programmu.
Tieši tāpat rīkoties ja ir cita līmeņa izglītība.
Ir pamatizglītība un nevēlas
turpināt mācīties
Ja mācības turpināt nevēlas, tad attīstīt darba
prasmes atbilstoši interesēm un spējām.
Tieši tāpat rīkoties ja ir cita līmeņa izglītība.
Jaunietis pārtraucis mācīties
konfliktu dēļ
Noskaidrot konfliktu rašanās cēloņus. Tas var
liecināt gan par paša jaunieša personības
problēmām (tādā gadījumā var būt jāpieaicina
psihologs), gan par speciālām izglītības
vajadzībām, kas izglītības iestādē nav risinātas. Ja
218
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Komentāri
vēlas mācības turpināt, tad veikt speciālo
izglītības vajadzību identificēšanu un
atbilstošākās izglītības programmas
piemeklēšanu. Ja mācības turpināt nevēlas, tad
attīstīt darba prasmes atbilstoši interesēm un
spējām.
Jaunietis ticis izslēgts Noskaidrot izslēgšanas iemeslus un risināt tos
atbilstoši problēmas specifikai. Ja mācības vēlas
turpināt, tad atrisinot pamatproblēmu (skat.
Iepriekšējo aprakstu), piemeklēt atbilstošāko
izglītības programmu. Ja mācības turpināt
nevēlas, tad attīstīt darba prasmes atbilstoši
interesēm un spējām.
Jaunietis pārtraucis mācīties
ģimenes apstākļu dēļ
Noskaidrot, kas konkrēti bija par iemeslu.
Tuvinieku slimība, bērna piedzimšana vai cits un
tad atbilstoši izteiktajai vēlmei mācības turpināt,
vai neturpināt, izvēlēties atbilstošāko risinājumu.
Jaunietis pārtraucis mācības
materiālu apstākļu dēļ
Noskaidrot, vai vēlas turpināt mācības. Ja vēlas,
tad izskatīt dažādu bezmaksas programmu
(VIAA pasākumu) piedāvājumu un motivēt
iesaistīties, bet ja nevēlas, tad attīstīt darba
prasmes atbilstoši interesēm un spējām.
Jaunietis pārtraucis mācības
veselības problēmu dēļ
Noskaidrot veselības problēmu specifiku.
Nepieciešamības gadījumā piesaistīt ekspertus un
piemeklēt atbilstošāko izglītības programmu. Ja
mācības turpināt nevēlas, tad attīstīt darba
prasmes atbilstoši interesēm un spējām.
219
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Komentāri
Jaunietis pārtraucis mācības
mācību parādu, nepietiekamu
mācību sasniegumu, kavējumu,
skolas neapmeklēšanas dēļ
Noskaidrot rašanās cēloņus (skat. iepriekšējos
aprakstus). Rīkoties atbilstoši izteiktajai vēlmei
mācības turpināt, vai attīstīt darba prasmes.
Jaunietim ir speciālas izglītības
vajadzības
1. Ja jaunietis zina par savām speciālām
vajadzībām, tad apkopot zināmo informāciju,
uzzināt viņa vēlmi turpināt mācības, vai attīstīt
darba prasmes atbilstoši jaunieša speciālām
vajadzībām.
2. Ja programmas vadītājam ir aizdomas par
speciālām vajadzībām, bet jaunietis šādu
informāciju nesniedz, tad vērsties pēc
informācijas pie citām pašvaldības institūcijām
(sociālā darbinieka, izglītības speciālista). Ja
pašvaldības rīcībā nav šādas informācijas, tad
piesaistīt ekspertu (psihologu, kam ir tiesības
veikt testēšanu, speciālo pedagogu vai citu), lai
izvērtētu jaunieša speciālās vajadzības un rīkotos
atbilstoši speciālistu slēdzienam par jaunieša
spējām, lai piemeklētu atbilstošāko izglītības
programmu, vai attīstītu darba prasmes.
Jaunietim ir konkrēti un reāli
mērķi izglītības turpināšanai vai
apmācībai konkrētā profesijā
Ja izsaka viedokli, ka kaut ko vēl vēlētos
mācīties, tad piedāvā dažādas izglītības iespējas,
motivē tajās iesaistīties un sniedz atbalstu, ja ir
kādi šķēršļi, kurus nepieciešams pārvarēt.
Atbalstīt projekta iespēju robežās, izvērtēt VIAA
un NVA apmācību iespējas.
Jaunietis ir apmierināts ar
iegūto izglītības līmeni
Attīsta darba prasmes, vai motivāciju, lai
izvēlētos darbu atbilstoši prasmēm un spējām.
220
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums Komentāri
Jaunieti neapmierina iegūtā
izglītība
Pārrunā iespējas, kas būtu darāms, lai iegūtu cita
veida, vai padziļinātu izglītību, apzina dažādas
izglītības programmas un motivē atgriezties
izglītībā, lai pilnveidotu prasmes un
kompetences.
5. JAUNIEŠA DARBA PIEREDZES UN IESPĒJU IZVĒRTĒJUMS
Atzīmēt piemērotāko atbilžu variantu (-us). Ailē „Programmas vadītāja piezīmes” pamatot atbilžu variantu (-us).
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
1. Vai esi strādājis algotu darbu? jā
nē
Ja jā – nākamais jautājums!
2. No cik gadu vecuma? Lūdzu,
nosauc tos darbus, ko esi
strādājis vairāk kā 3 mēnešus?
Cik darba vietas bijušas?
Svarīgi, lai noskaidrotu jaunieša darba pieredzi!
3. Cik ilgi esi bez darba/nestrādā
algotu darbu?
Mēneši, gadi ________________
4. Kāpēc Tev nav izdevies atrast
darbu? Kas Tev traucē?
veselības problēmas, invaliditāte
negatīva iepriekšējā darba pieredze
nespēja būt mobilam
trūkst finansiālie līdzekļi
mājās ir aprūpējamā persona
pārāk tālu vai neizdevīgā vietā atrodas potenciālā darbavieta
mazs potenciālais atalgojums
nav atbilstošas izglītības, nav atbilstošas
kvalifikācijas, nav nepieciešamo prasmju
un iemaņu
221
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
neprotu plānot laiku
saņemu pietiekamu soc.palīdzību
man ir savas izdzīvošanas stratēģijas
(finansiālu atbalstu saņemu no radiem,
paziņām, draugiem; man ir mazdārziņš;
man ir sava saimniecība; daru gadījuma
darbus; lasu sēnes, ogas u.c.; gatavoju un
pārdodu dažādas lietas u.c.)
cits__________________________
5. Ko Tu vislabprātāk gribētu
darīt?
strādāt algotu darbu pilnu darba dienu
strādāt algotu darbu nepilnu darba dienu
būt par pašnodarbināto
būt par uzņēmēju
nestrādāt algotu darbu
cits__________________________
6. Vai pēdējā mēneša laikā esi
meklējis darbu, kā tieši?
jā
nē
Kā? Paskaidrot sīkāk
Ja nē – nākošais jautājums
7. Kāpēc neesi meklējis darbu?
pašlaik nevēlos / nav nepieciešamības
strādāt
slimības, invaliditātes dēļ
bērna kopšanas atvaļinājumā (pieskatu bērnus)
nav bijis laika
esmu zaudējis cerības atrast darbu
cits___________________________
8. Vai Tu būtu gatavs
nepieciešamības gadījumā
darba dēļ pārcelties uz citu
dzīves vietu?
citu šī novada pilsētu
citu novadu/reģionu Latvijā
citu valsti
cits
9. Vai esi dzirdējis (-usi) par
brīvprātīgo darbu, ko par to
zini? Vai esi strādājis
brīvprātīgo darbu? Vai gribētu
ir brīvprātīgā darba pieredze
nav brīvprātīgā darba pieredze
gribētu strādāt
negribētu
222
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
strādāt brīvprātīgo darbu?
10. Vai esi kaut ko dzirdējis (-usi)
par Nodarbinātības valsts
aģentūru un ar ko šī iestāde
nodarbojas?
jā
nē
11. Vai esi bijis reģistrējies NVA
kā bezdarbnieks, cik reižu?
Kādu palīdzību saņēmi?
jā
nē
12. Vai esi apmeklējis NVA
piedāvātos kursus? Kādus?
jā
nē
Ieteikumi profilēšanai:
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums aktivitāšu veidiem, kas iekļaujami
IPP (ņemot vērā jaunieša mērķus)
Komentāri
Jaunietis nav strādājis algotu
darbu
Novirzīt pie karjeras konsultanta, nodrošināt
vizītes uz uzņēmumiem, pie aroda meistariem
u.c., vai novirzīt uz VIAA vai NVA projektiem
Jaunietis nav izmantojis NVA
pakalpojumus
Informēt par NVA piedāvātajām programmām
un novirzīt uz NVA
Jaunietis ilgstoši nespēj atrast
darbu
Noskaidrot traucējošos faktorus un palīdzēt tos
novērst
Jaunietis nespēj ilgi noturēties
vienā darba vietā
Noskaidrot iemeslus un palīdzēt tos novērst
Jaunieša dzīves vietā nav Veicināt jaunieša mobilitāti vai karjeras
223
Raksturojums Atzīmēt (X),
ja jāpievērš
uzmanība
Ieteikums aktivitāšu veidiem, kas iekļaujami
IPP (ņemot vērā jaunieša mērķus)
Komentāri
atbilstoša darba konsultāciju un pārkvalificēšanos
Jaunietis vēlas iesaistīties
brīvprātīgajā darbā
Informēt par brīvprātīgā darba iespējām un
piesaistīt attiecīgos speciālistus pašvaldībā, kas
organizē jaunieša brīvprātīgo darbu
Jaunietis nevēlas strādāt algotu
darbu
Informēt par brīvprātīgā darba iespējām
Jaunietis vispār nevēlas strādāt Iesaistīt jaunieti motivējošās aktivitātēs
6. JAUNIEŠA INTERESES UN HOBIJI
Atzīmēt piemērotāko atbilžu variantu (-us). Ailē „Programmas vadītāja piezīmes” pamatot atbilžu variantu (-us).
Jautājumi Raksturojums Programmas vadītāja piezīmes
1. Kādas ir
Tavas
intereses
un hobiji?
Ko Tev
patīk darīt
brīvajā
laikā?
sports _________________________________
rokdarbi ______________________________
kulinārija ______________________________
dārza darbi ____________________________
datorspēles ____________________________
tehniskā darbošanās _____________________
lasīšana
TV
makšķerēšana
cits __________________________________
Ņemt vērā individuālās programmas
izstrādē!
224
7. JAUNIEŠA PRIEKŠSTATI UN VĒLMES ATTIECĪBĀ UZ VIŅAM NEPIECIEŠAMAJIEM ATBALSTA PASĀKUMIEM
Noskaidrot jaunieša viedokli par nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
Ko Tu vēlētos mainīt savā dzīvē?
Kādi atbalsta pasākumi palīdzētu uzsākt mācību vai darba gaitas (profesionāls atbalsts/konsultācijas, veselības aprūpe/iespēja saņemt
rehabilitāciju/ārstēties, mobilitātes pasākumi, palīdzība darbavietas vai izglītības iestādes atrašanā, vizīte uz potenciālo darbavietu/izglītības iestādi,
citu resursu piesaiste, mājokļa jautājuma risināšana, atbalsts ārkārtas situācijas/krīzes normalizēšanai)?
8. ATZINUMS PAR IZVĒRTĒŠANAS REZULTĀTU UN PAMATA PROFILĒŠANAS VEICĒJA PIEZĪMES
9. PAMATA PROFILĒŠANAS REZULTĀTS:
Jaunietis novirzāms uz VIAA piedāvātajām izglītības programmām Jauniešu garantijas ietvaros
Jaunietis novirzāms uz NVA piedāvātajām aktivitātēm Jauniešu garantijas ietvaros Jaunietim nepieciešama padziļinātā individuālā profilēšana un jāturpina atbalsta sniegšana „PROTI un DARI!” ietvaros
Novērtējums pabeigts _______.________.___________.
(diena) (mēnesis) (gads)
Programmas vadītāja paraksts______________________/ paraksta atšifrējums______________________________
225
Pielikums Nr.3 Mērķa grupas jaunieša padziļinātās profilēšanas veidlapa
1.VISPĀRĒJIE DATI PAR MĒRĶA GRUPAS JAUNIETI
Pašvaldības nosaukums
Novērtējumu veica
(programmas vadītāja vārds,
uzvārds, kontaktinformācija):
Novērtējuma uzsākšanas
datums:
Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods:
Mērķa grupas jaunieša
dzimšanas datums:
Vecums (gadi):
Dzimums:
Deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta:
Jaunieša kontaktinformācija
(tel.nr., e-pasts, skype vārds)
2. MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA NOVĒRTĒJAMIE KRITĒRIJI
2.1. JAUNIEŠA VESELĪBAS UN FUNKCIONĀLĀ STĀVOKĻA NOVĒRTĒJUMS
Kritērijs jau ir novērtēts pamata profilēšanas veidlapā, taču, ja tas nepieciešams, norādiet
papildus faktorus, kas būtiski attiecībā uz mērķa grupas jaunieša fiziskās un garīgas veselības
stāvokli. Sniedziet vērtējumu, kas raksturo mērķa grupas jaunieša veselības un funkcionālo
stāvokli. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami – ailē atzīmē „+” un pamatojiet, kādēļ tā
uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt,
ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
JAUNIEŠA
VESELĪBAS
STĀVOKĻA UN
FUNKCIONĀLĀ
STĀVOKĻA
NOVĒRTĒJUMS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi
un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
226
2.2.ATKARĪBAS PROBLĒMAS
Atzīmējiet piemērotāko (-os) atbilžu variantu (-us), kas raksturo, vai mērķa grupas jaunietim ir
atkarības problēmas, attiecīgajā kolonnā atzīmējot „+” vai „-”. Kolonnā „Programmas vadītāja
piezīmes” pamatojiet savu (-us) atbilžu variantus.
Atkarības veids Ir Nav Programmas vadītāja piezīmes
Alkohola
Narkotisko vai citu
apreibinošo vielu
Datoratkarība
Azartspēles
Cits _____________
Apkopojot iepriekš minēto, sniedziet vērtējumu. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami –
kolonnā atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ uzskatāt, ka ir nepieciešami uzlabojumi, norādot
konkrēti, kāda veida atbalsta pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav
nepieciešami – kolonnā atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
ATKARĪBAS
PROBLĒMAS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi
un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
227
2.3.EMOCIONĀLĀ ATBALSTA VAJADZĪBA
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), kas raksturo, vai mērķa grupas jaunietim dzīvē
trūkst emocionāla atbalsta, attiecīgajā ailē atzīmējot „+” vai „-”. Kolonnā „Programmas
vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us). Novērtējot šo kritēriju, varat izmantot
arī Eko karti.
Kritērijs jau ir novērtēts pamata profilēšanas veidlapā, apskati pamata profilēšanas veidlapu un
atzīmē piemērotāko (-os) atbilžu variantu (-us), kas raksturo mērķa grupas jaunieti
Atbalsta veids Ir Nav Programmas vadītāja
piezīmes
Ģimenes locekļi emocionāls/psiholoģisks
fizisks/praktisks
Radinieki emocionāls/psiholoģisks
fizisks/praktisks
Draugi, paziņas emocionāls/psiholoģisks
fizisks/praktisks
Institucionāls/profesionāls emocionāls/psiholoģisks
fizisks/praktisks
Cits (norādīt tos ar atbalstu
saistītos aspektus, kuri nav
iekļauti šajā tabulā, bet
attiecas uz mērķa grupas
jaunieti)
emocionāls/psiholoģisks
fizisks/praktisks
228
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami –
kolonnā atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta
pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā
atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
EMOCIONĀLS
ATBALSTS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi un
kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
2.4.FORMĀLĀS, NEFORMĀLĀS UN IKDIENĒJĀS (INFORMĀLĀS) IZGLĪTĪBAS VAJADZĪBAS
Kritērijs jau ir novērtēts pamata profilēšanas veidlapā. Apskatiet pamata profilēšanas veidlapu
un sniedziet vērtējumu, kas raksturo mērķa grupas jaunieša formālās, neformālās un ikdienējās
(informālās) izglītības vajadzības. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami – kolonnā
atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta pasākumi
jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā atzīmējiet „-”
un pamatojiet savu viedokli.
FORMĀLĀS,
NEFORMĀLĀS UN
IKDIENĒJĀS
(INFORMĀLĀS)
IZGLĪTĪBAS
VAJADZĪBAS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi
un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
229
2.5.NODARBINĀTĪBAS AKTIVITĀTES
Kritērijs jau ir novērtēts pamata profilēšanas veidlapā. Apskatiet pamata profilēšanas veidlapu
un sniedziet vērtējumu, lai raksturotu, vai mērķa grupas jaunietim ir nepieciešami atbalsta
pasākumi nodarbinātības jomā. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami – kolonnā atzīmējiet
„+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta pasākumi jaunietim
ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā atzīmējiet „-” un
pamatojiet savu viedokli.
NODARBINĀTĪBAS
AKTIVITĀTES
Ir nepieciešami
uzlabojumi(norādiet, kādi
atbalsta pasākumi un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
2.6.DZĪVES PRASMJU NOVĒRTĒJUMS
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai raksturotu, vai mērķa grupas jaunietim trūkst
dzīvei nepieciešamās prasmes, attiecīgajā ailē atzīmējot „+”. Kolonnā „Programmas vadītāja
piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
IKDIENAS DZĪVES ORGANIZĒŠANA
Dzīves prasmes Prot Neprot Programmas vadītāja piezīmes
Personīgā
budžeta
plānošana un
kontrole
Norādīt, vai jaunietis
plāno savu budžetu
patstāvīgi un pastāvīgi,
ja jaunietim ir pieejami
finansiālie resursi
Iepirkšanās Norādīt, vai jaunietis
pats patstāvīgi iepērkas
(produkti, apģērbs, citas
mājsaimniecībā
nepieciešamās lietas)
Ēdiena
gatavošana
Norādīt, vai jaunietis
gatavo ēdienu patstāvīgi,
vai šādas prasmes
230
Dzīves prasmes Prot Neprot Programmas vadītāja piezīmes
nepiemīt, vai nevēlas to
darīt
Pašaprūpe Norādīt, vai jaunietis
pats spēj sevi aprūpēt,
kas saistīts ar ikdienas
higiēnas ievērošanu,
apģērba tīrību u.c.
Mājsaimniecības
darbu veikšana
Norādīt, vai jaunietis
veic mājsaimniecības
uzturēšanai
nepieciešamos darbus
(mājas tīrīšana, veļas
mazgāšana,
mājsaimniecībā esošo
ierīču lietošana u.c.)
Cits Norādīt tās iespējamās
ikdienas dzīves
aktivitātes, kuras nav
iekļautas šajā tabulā, bet
attiecas uz mērķa
grupas jaunieti
Kā pieprasīt apdzīvojamo platību?
Kā risināt dzīves vietas deklarācijas
(pieraksta) jautājumus?
Kur var vērsties, lai saņemtu finansiālu
palīdzību?
Kā un kur iegādāties lētu (lietotu)
apģērbu un apavus?
Kā nokārtot pases saņemšanu un
personas koda piešķiršanu?
Kā atvērt rēķinu bankā?
Kā veikt dažādus maksājumus?
Kā saņemt medicīnisko palīdzību un
reģistrēties pie ārsta?
Cits _____________
231
INFORMĒTĪBA
Informācijas pietiekamība
Zina Nezina Nav
aktuāla
Programmas vadītāja piezīmes
Vai Tu zini, kur iegūt nepieciešamo
izglītību? Kā iegūt kvalifikāciju?
Kam ir tiesības iegūt bezdarbnieka
statusu?
Kas jādara, lai saņemtu bezdarbnieka
pabalstu?
Kur ir iespējams reģistrēties kā
bezdarbniekam?
Kam ir tiesības izmantot NVA
pakalpojumus?
Vai NVA pakalpojumi attiecas arī uz
personām, par kurām nav veiktas
(deklarētas) sociālās apdrošināšanas
iemaksas?
Kas ir pārkvalificēšanās kursi?
Pie kāda speciālista un kur griezties,
lai atbrīvoties no alkoholisma un
narkotiku lietošanas?
Kā saņemt sociālā dienesta
palīdzību?
Kā saņemt psihologa palīdzību?
Kā un kur saņemt garīgu palīdzību?
Kā saņemt juridisku konsultāciju un
informāciju par savām tiesībām?
Kā iesaistīties pašpalīdzības un
atbalsta grupās?
Kā iegūt pilsonību?
Kā iegūt valsts valodas apliecību?
Kā risināt ar izglītību saistītos
jautājumus?
Cits ___________
232
DARBS
Informācijas pietiekamība
Zina Nezina Nav
aktuāla
Programmas vadītāja piezīmes
Kādi ir darba devēja pienākumi
pret darbinieku?
Kā atrast darbu?
Kā veikt ar darba meklēšanu
saistīto dokumentu noformēšanu
(CV), motivācijas vēstule u.c.?
Informācija par brīvajām darba
vietām
Kā veikt pārrunas ar darba
devēju?
Cits ___________
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami –
kolonnā atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta
pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā
atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
DZĪVES PRASMJU
NOVĒRTĒJUMS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi
un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
233
2.7.UZVEDĪBA UN EMOCIONĀLĀ STABILITĀTE
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai raksturotu, vai mērķa grupas jaunietim ir/nav
uzvedības un emocionālās stabilitātes problēmas, attiecīgajā kolonnā atzīmējot „+”. Kolonnā
„Programmas vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Kritēriji Uzskatāms par
labvēlīgu
Uzskatāms par
nelabvēlīgu
Programmas vadītāja
piezīmes
Problēmu
atpazīšana
atpazīst agrīnās
pazīmes, kas
noved pie
nesaskaņām,
konfliktiem un
starppersonu
problēmām
neatpazīst
agrīnās pazīmes
un signālus, kas
noved pie
nesaskaņām,
konfliktiem un
starppersonu
problēmām
Problēmu
risināšana
risina savas
ikdienas dzīves
problēmas
adekvātā veidā,
uzņemas
atbildību
risinot savas
problēmas,
izvēlas pareizu
pieeju
izvairās no
ikdienas dzīves
problēmu
risināšanas,
sūdzas par
citiem, vaino
citus.
Ja risina, izvēlas
nepareizu pieeju
Egocentrisms
ņem vērā un
ieklausās citu
cilvēku domās,
viedokļos, ir
empātiski
spēj pieņemt
viedokli, kas ir
atšķirīgs
ignorē citu
cilvēku domas,
viedokli, ņem
vērā tikai paša
emocionālo
stāvokli un
domas
nespēj pieņemt
atšķirīgu
viedokli,
domas
Impulsivitāte
rīkojas
pārdomāti,
mierīgi, iepriekš
pārdomā savu
rīcību un tad
rīkojas
Mācās no
iepriekšējām
kļūdām
rīkojas
impulsīvi,
nespējot
apstāties,
padomāt un tad
rīkoties
nemācās no
savām vecajām
kļūdām
Empātija
ir līdzjūtīgs pret
citiem, ieklausās
citos
apzinās un izprot
citu sajūtas,
neprot citos
ieklausīties un
just līdzi
trūkst
apzināšanās un
234
Kritēriji Uzskatāms par
labvēlīgu
Uzskatāms par
nelabvēlīgu
Programmas vadītāja
piezīmes
domas
izpratnes par
citu jūtām
Kritiska
domāšana
jaunietis kritiski
prot izvērtēt savu
rīcību, uzvedību
un saprot, kādēļ
ir izveidojusies
kāda konkrēti
nelabvēlīga
situācija
ievēro
sabiedrības
normas,
savstarpējos
noteikumus
spēj vispārināt,
abstrahēt
iztēloties
situāciju iespējas
trūkst kritiskas
domāšanas,
nesaprot
iemeslus,
kāpēc ir
izveidojusies
kāda konkrēta
nelabvēlīga
situācija
nesaprot
sabiedrības
normas,
savstarpējos
noteikumus,
ignorē tos
domā ļoti
vienkārši,
primitīvi
Attiecības
prot veidot
sociāli
pieņemamas
attiecības
prot ilgstoši
uzturēt
attiecības, veidot
līdztiesīgas
attiecības
attiecībās nav
manipulatīvs,
neizmanto citus,
lai gūtu kādu
labumu
neprot veidot
sociāli
pieņemamas
attiecības
neprot ilgstoši
uzturēt
attiecības,
līdztiesīgas
attiecības
attiecībās ir
manipulatīvs,
izmanto citus,
lai gūtu kādu
labumu
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami –
kolonnā atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta
pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā
atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
UZVEDĪBA UN
EMOCIONĀLĀ
STABILITĀTE
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi
un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
235
2.8.MOTIVĀCIJA RISINĀT SAVAS PROBLĒMAS
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), kas raksturo, vai mērķa grupas jaunietim ir/nav
motivācija risināt savas problēmas, attiecīgajā kolonnā atzīmējot „+”. Kolonnā „Programmas
vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Motivācija
risināt savas
problēmas
Uzskatāms par labvēlīgu Uzskatāms par
nelabvēlīgu
Programmas vadītāja
piezīmes
aktīvi sadarbojas
ar programmas
vadītāju
apzinās savas
problēmas un tās
risina, prot
pieņemt palīdzību
negrib
sadarboties ar
programmas
vadītāju
noliedz, nerisina
problēmas,
nepieņem
palīdzību
noliedz, nerisina
problēmas,
nepieņem
palīdzību
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami –
kolonnā atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta
pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā
atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
MOTIVĀCIJA
RISINĀT SAVAS
PROBLĒMAS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi
un kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
236
2.9.IZTIKAS LĪDZEKĻI
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai noskaidrotu, kur mērķa grupas jaunietis ņem
līdzekļus savu pamatvajadzību nodrošināšanai (pārtikas, apģērba un citu lietu iegādei, rēķinu
apmaksai utt.), attiecīgajā kolonnā atzīmējot „+”. Kolonnā „Programmas vadītāja piezīmes”
pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Kritērijs jau ir novērtēts pamata profilēšanas veidlapā, apskati pamata profilēšanas veidlapu un
atzīmē piemerotāko (-os) atbilžu variantu (-us), kas raksturo mērķa grupas jaunieti.
Kritēriji Ir Nav Programmas vadītāja piezīmes
Strādā bez darba līguma
uz mutiskās vienošanas
pamata, nav informēts par
nodokļu nomaksu
Samaksa par
neoficiālu darbu tiek
izsniegta “aploksnē”
Samaksa par gadījuma
darbiem
Saņem samaksu
skaidrā naudā par
dažādiem gadījuma
darbiem, ko jaunietis
regulāri vai epizodiski
veic
Saņem dažāda veida pabalstus (bērna kopšanas,
ģimenes valsts pabalsts, bērna invalīda kopšanas
pabalsts, invaliditātes pensija)
Vecāku alga/pensija Vajadzību
nodrošināšanai tiek
izmantoti jaunieša
vecāka/vecāku vai
jaunieša partnera/
dzīvesbiedra
vecāka/vecāku
‘finansiālie līdzekļi
Radu, draugu, paziņu
finansiāls atbalsts
Saņem finansiālu vai
citu materiālu
atbalstu no
radiniekiem,
draugiem vai paziņām
Ienākumi no saimniecības Gūst ienākumus no
saimniecības un
saimniecībā saražotā
vai pārtiek no tā
Izīrē dzīvojamo platību Izīrē dzīvojamo
platību vai kādu daļu
no tās, gūstot
finansiālu vai
materiālu labumu
237
Kritēriji Ir Nav Programmas vadītāja piezīmes
Pašvaldības sociālā
palīdzība u.c. atbalsta
veidi
Saņem naudas vai
mantisku pabalstu
pašvaldības Sociālajā
dienestā
Ienākumi no sēņošanas,
ogošanas, amatniecības
darbiem u.c.
Gūst ienākumus no
šīm un citām
neminētajām
aktivitātēm
Barters Par izdarīto darbu vai
pakalpojumu saņem
pretī darbu vai
pakalpojumu, vai tiek
pabarots u.c.
Cits Norādīt tos ar iztikas
līdzekļiem saistītos
aspektus, kuri nav
iekļauti šajā tabulā,
bet attiecas uz mērķa
grupas jaunieti
Cik regulāri jaunietis saņem atbalstu/ finansiālu vai
materiālu palīdzību?
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi ir nepieciešami – ailē
atzīmējiet „+” un pamatojiet, kādēļ tā uzskatāt t, i, norādot konkrēti, kāda veida atbalsta
pasākumi jaunietim ir nepieciešami. Ja uzskatāt, ka uzlabojumi nav nepieciešami – kolonnā
atzīmējiet „-” un pamatojiet savu viedokli.
IZTIKAS
LĪDZEKĻI
Kritērijs ir problemātisks
(norādiet, kāpēc?)
Kritērijs nav problemātisks
(pamatojiet savu viedokli)
238
2.10.DZĪVESVIETA
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai noskaidrotu, vai mērķa grupas jaunieša
dzīvesvieta ir/nav problēma tam, ka viņš ne tik veiksmīgi funkcionē un iekļaujas sabiedrībā.
Kolonnā „Programmas vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Jautājumi Ir Nav Programmas vadītāja piezīmes
Cik
piemērots/nepiemērots ir
mājoklis, kurā jaunietis
pašreiz uzturas?
Vai ar mājokli ir saistīti
kādi problēmjautājumi
(mājokļa zaudēšanas
draudi, konflikts ar
izīrētāju/mājokļa
īpašnieku, īres maksājumu
parādi u.c.)
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu., vai mērķa grupas jaunieša dzīvesvieta ir /nav
problēma tam, ka viņš ne tik veiksmīgi funkcionē un iekļaujas sabiedrībā.
DZĪVESVIETA
Uzskatāma par nelabvēlīgu
(norādiet, kāpēc?)
Uzskatāma par labvēlīgu
(pamatojiet savu viedokli)
239
2.11.VĒRTĪBAS
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai noskaidrotu, vai mērķa grupas jaunieša vērtības
ir/nav viens no problēmfaktoriem tam, ka viņš ne tik veiksmīgi funkcionē un iekļaujas sabiedrībā.
Kolonnā „Programmas vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Vērtības
Uzskatāms par labvēlīgu Uzskatāms par
nelabvēlīgu
Programmas vadītāja
piezīmes
izprot un piekopj
sabiedrībā
pieņemtās
pozitīvās vērtības
cits ______
izprot sabiedrībā
pieņemtās
pozitīvās
vērtības, taču pats
tās nepieņem
neizprot
sabiedrībā
pieņemtās
pozitīvās
vērtības, tās
ignorē un
nepieņem,
popularizējot
deviantu
dzīvesstilu
cits ______
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu., vai mērķa grupas jaunieša vērtības ir/nav
problēmfaktors tam, ka viņš ne tik veiksmīgi funkcionē un iekļaujas sabiedrībā.
VĒRTĪBAS
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi un
kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
240
2.12.ATBALSTA AKTIVITĀŠU PIEEJAMĪBA
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai noskaidrotu, vai mērķa grupas jaunietim
nepieciešamie atbalsta pasākumi ir/nav/daļēji pieejami. Kolonnā „Programmas vadītāja
piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Atbalsta
aktivitāšu
pieejamība
Uzskatāma par labvēlīgu Uzskatāma par
nelabvēlīgu
Programmas vadītāja
piezīmes
visas
nepieciešamās
atbalsta
aktivitātes ir
pieejamas
pašvaldībā vai
pie stratēģiskā
partnera
cits ______
dažas
nepieciešamās
atbalsta
aktivitātes nav
pieejamas
visas
nepieciešamās
atbalsta
aktivitātes nav
pieejamas
cits ______
Apkopojot augstāk minēto, sniedziet vērtējumu., vai mērķa grupas jaunietim nepieciešamie
atbalsta pasākumi ir/nav/daļēji pieejami, lai risinātu viņa problēmjautājumus.
ATBALSTA
AKTIVITĀŠU
PIEEJAMĪBA
ir pilnība
pieejami
ir daļēji
pieejami
pilnībā nav
pieejami
Ir nepieciešami uzlabojumi
(norādiet, kādi atbalsta pasākumi un
kāpēc?)
Nav nepieciešami
uzlabojumi
(pamatojiet savu viedokli)
3. PAPILDUS KRITĒRIJI, KAS JĀŅEM VĒRĀ, IZSTRĀDAJOT MĒRĶA GRUPAS
JAUNIETIM INDIVIDUĀLO PASĀKUMU PROGRAMMU
3.1.MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA APRŪPĒ/ATBILDIBAS ZONĀ ESOŠAIS
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai noskaidrotu, kas ir mērķa grupas jaunieša
aprūpē, kas var ietekmēt viņa piedalīšanos atbalsta pasākumos, attiecīgajā kolonnā atzīmējot
„+”. Kolonnā „Programmas vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Aprūpē esošais Ir Nav Programmas
vadītāja piezīmes
Ģimenes
locekļi
Vecāki/ vecvecāki aprūpējami vecāki/
vecāks ar invaliditāti/
vecuma nespējas vai
slimības dēļ u.c.
Partneris/dzīvesbiedrs aprūpējams sakarā ar
invaliditāti, smagu
241
Aprūpē esošais Ir Nav Programmas
vadītāja piezīmes
slimību
Bērns aprūpējams sakarā ar
invaliditāti, smagu
slimību
Cits norādīt tos aprūpējamos,
kuri nav iekļauti šajā
tabulā, bet attiecas uz
mērķa grupas jaunieti
Saimniecība sīkie mājdzīvnieki suņi, kaķi, grauzēji, putni,
zivtiņas u.c.
mājlopi govis, cūkas, zirgi, aitas,
kazas u.c.
sakņu dārzs
augļu dārzs un ogulāji
graudaugi
cits norādīt tos iespējamos
saimniecībā esošos
lielumus, kuri nav iekļauti
šajā tabulā, bet attiecas uz
mērķa grupas jaunieti
3.2.MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA TEHNISKIE LĪDZEKĻI
Atzīmējiet piemērotāko atbilžu variantu (-us), lai noskaidrotu, kas ir mērķa grupas jaunieša
rīcībā, kas var ietekmēt viņa piedalīšanos atbalsta pasākumos, attiecīgajā kolonnā atzīmējot
„+”. Kolonnā „Programmas vadītāja piezīmes” pamatojiet savu atbilžu variantu (-us).
Tehniskie līdzekļi Ir Nav Programmas vadītāja piezīmes
Automašīna darba kārtībā/nav
izmantojama; ir/nav
iespēja transportlīdzeklim
nodrošināt degvielu
242
Tehniskie līdzekļi Ir Nav Programmas vadītāja piezīmes
Motocikls/mopēds darba kārtībā/nav
izmantojams; ir/nav
iespēja transportlīdzeklim
nodrošināt degvielu
Velosipēds darba kārtībā/ nav
izmantojams
Tehniskie
palīglīdzekļi
ir/nav nodrošinājums ar
riteņkrēslu, kruķi,
tiflotehniku; mājoklis
aprīkots ar pacēlāju vai
rampu u.c.; vai ir/nav
darba kārtībā konkrētais
tehniskais palīglīdzeklis
Mobilais telefons darba kārtībā/nav
izmantojams
3.3.MĒRĶA GRUPAS JAUNIEŠA BRĪVĀ LAIKA AKTIVITĀTES
Sniedziet atbildes uz zemāk minētajiem jautājumiem, lai novērtētu, vai jaunietim ir /nav
lietderīgas brīva laika aktivitātes, kas palīdzētu viņam veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā.
Jautājumi Programmas vadītāja piezīmes
Ko jaunietis dara brīvajā
laikā?
Kādā veidā (aktīvi vai
pasīvi) jaunietis pavada savu
brīvo laiku?
aktīvi
pasīvi
Vai darbojas kādā
organizācijā vai kolektīvā?
Vai nodarbojas ar sportu,
regulāri trenējas?
dejošana
dziedāšana korī/ansamblī;
muzicēšana/kāda instrumenta spēle
spēlē teātrī lomas vai veic citus ar teātra
darbību saistītos pienākumus
darbojas kādā daiļamatniecības vai citā
studijā
spēlē kādas sporta spēles vai
iesaistās sporta komandā
šūšana/adīšana/tamborēšana/pērļošana, u.c.
riteņbraukšana/peldēšana/slēpošana/slidošana
datorspēles u.c.
cits ______________________
Kādas sabiedriskās darbības
veic?
Piedalos brīvprātīgajā darbā Piedalos politiskās partijas darbībā
Piedalos Jauniešu domē
243
Jautājumi Programmas vadītāja piezīmes
Piedalos mazpulku/ skautu/ dainu/
jaunsargu/ zemessargu aktivitātēs
Esmu draudzes loceklis
cits ______________________
Kā izklaidējas?
Apkopojot 3.punktā minēto, novērtējiet, kādi papildus kritēriji ir jāņem vērā, sastādot mērķa
grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu.
PAPILDUS
KRITĒRIJI (3.1., 3.2.,
3.3.PUNKTS)
Izstrādājot mērķa grupas jaunietim individuālo pasākumu
programmu, jāņem vērā:
Novērtējums pabeigts _______.________.___________.
(diena) (mēnesis) (gads)
Programmas vadītāja paraksts______________________
paraksta atšifrējums______________________________
244
Pielikums Nr.4 Mērķa grupas jauniešu sākotnējais dalījums atbalsta grupās pēc
iesaistes ilguma
(rekomendējamais individuālās pasākumu programmas sākotnējais ilgums)
Pašvaldības nosaukums
Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods:
Mērķa grupas jaunieša
dzimšanas datums:
Vecums (gadi):
Dzimums:
Deklarētā un faktiskā
dzīvesvieta:
Jaunieša kontaktinformācija
(tel.nr., e-pasts, skype vārds)
Programmas vadītājam ir jāatzīmē katra jaunieša situācijai atbilstošākais. Atzīmēm ir jābūt
pamatotām padziļinātās profilēšanas rezultātos. Iesaistes un individuālās pasākumu programmas
ilgumu nosaka pēc tā, kurā kolonnā ir vairāk atzīmēto kritēriju (faktoru). Turklāt jāņem vērā, ka ja
jaunieša vērtējums kritērijos „Formālās, neformālās un informālās izglītības vajadzības” vai
„Nodarbinātības aktivitātes”, vai „Dzīves prasmju līmenis” ir citā (zemākā) vērtējuma kategorijā
nekā lielākā daļa vērtējumu, tad jaunietis iedalāms nākamajā atbalsta grupā pēc iesaistes ilguma,
proti, jaunietim nepieciešams ilgāks atbalsts. Sākotnējo individuālās pasākumu programmas ilgumu
paredzot 2, 4 vai 6 mēneši.
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
Veselības stāvokļa
un jaunieša
funkcionālā
stāvokļa
novērtējums
Jaunietim nav veselības
problēmu vai tās ir
nebūtiskas
Jaunietim nav invaliditāte
vai nav prognozējama
invaliditāte
Jaunietim ir veselības
problēmas, kas jāņem
vērā, un kas var
apgrūtināt jaunieša
iesaisti atbalsta
pasākumos
Jaunietim ir invaliditāte
(III. invaliditātes grupa-
darbspēju zaudējums 25-
59% apmērā) vai
prognozējama
invaliditāte, taču tā nav
smagā pakāpē
ir tikuši/tiek sniegti
nepieciešamie
medicīniskie vai
rehabilitācijas
pakalpojumi
Jaunietim ir veselības
Jaunietim ir nopietnas
veselības problēmas,
kas jāņem vērā un, kas
atstāj būtisku iespaidu
uz jaunieša
funkcionēšanu
Jaunietim ir
invaliditāte (II.
invaliditātes grupa –
darbspēju zaudējums
60-79% apmērā) vai
prognozējama
invaliditāte, kas
ievērojami ietekmē
viņa spējas un iespējas
iekļauties sabiedrībā
I. Invaliditātes grupa -
darbspēju zudums ir 80% līdz pat 100%
245
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
problēmas, bet viņš prot
ar tām sadzīvot, viņam ir
pieejami regulāri
kompensējoši resursi
(mediķu uzraudzība,
medikamenti, speciālie
palīglīdzekļi un prasmes
tos izmantot)
(būtiski jāizvērtē šādu
jauniešu iesaistes
iespējas)
Jaunietim nav pieejama
nepieciešamā veselības
aprūpe
Atkarības
(alkohols,
narkotiskās un
psihotropās vielas,
azartspēles,
datoratkarība)
Jaunietim nekad nav
bijušas atkarības, viņš
nekad nav lietojis ne narkotikas, ne citas
psihotropās vielas
Nav pamata uzskatīt, ka
jaunietim būtu cita veida
atkarības problēmas
ir bijuši atsevišķi
gadījumi, kad jaunietis
ir lietojis narkotikas un citas psihotropās vielas
Jaunietis reizēm lieto
alkoholu, taču to
nedara, kad ir
nodarbināts vai
iesaistīts mērķtiecīgas
aktivitātēs
Ir speciālistu noteikta
diagnoze, ka jaunietim
ir atkarības problēmas
jaunietim ir nopietnas atkarību problēmas, ir
atkarīgs no
narkotikām un/vai
citām psihotropajām
vielām
Ir pamats uzskatīt
(neapšaubāmas
pazīmes) (aizdomas),
ka jaunietim ir
atkarības problēmas,
taču nav speciālista
noteiktas diagnozes
Emocionāls
atbalsts
Jaunietim ir labas
attiecības ar ģimenes locekļiem, stabilas un
atbalstošas attiecības
jau ilgstoši
Ja jaunietis ir
nepilngadīgs, vecāku
uzraudzība ir aktīva,
pastāvīga
Jaunietim ir vīrs/sieva
vai pastāvīga
partnere/-is, kas
atbalsta iesaisti
programmā
Jaunietis saņem atbalstu no
tuviniekiem
Jaunietim ir draugi un
paziņas, kas viņu
atbalsta un pozitīvi
viņu ietekmē
Nav pamata uzskatīt,
ka jaunietim būtu
nepieciešams intensīvs
mentora atbalsts
Jaunietim ir
vājas/saspringtas saites ar ģimenes locekļiem
Ja jaunietis ir
nepilngadīgs, vecāku
vai
aizbildņu/audžuvecāku
uzraudzība un atbalsts
ir nepietiekams
Jaunietis dažkārt
saņem atbalstu no
tuviniekiem
Jaunietim ir vīrs/sieva
vai pastāvīga
partnere/-is, kas nesniedz emocionālu
atbalstu līdzdalībai
programmā
Jaunietim ir draugi un
paziņas, taču to loks
nav plašs
Jaunieša draugu loks ir
ar deviantas uzvedības
iezīmēm
Jaunietis atzīst, ka
viņam ir nepieciešams
kāds cilvēks, no kura varētu saņemt
emocionālu un/vai
praktisku atbalstu, taču
neko nedara, lai to
risinātu
Jaunietim būtu
nepieciešams intensīvs
mentora atbalsts
Jaunietim nav ģimenisku
attiecību ar tuviniekiem
Jaunietim ir ļoti
vājas/saspringtas
attiecības ar vecākiem
un citiem ģimenes
locekļiem
Ja jaunietis ir
nepilngadīgs, vecāku vai
aizbildņu/ audžuvecāku
uzraudzība un atbalsts ir
neatbilstošs
Ļoti nestabilas,
konfliktējošas,
nekonstruktīvas attiecības ar ģimenes
locekļiem un
tuviniekiem
Jaunietis nesaņem
atbalstu no tuviniekiem
Jaunietim ir vīrs/sieva
vai pastāvīga partnere/-
is, kas nesniedz
emocionālu atbalstu
līdzdalībai programmā
Jaunieša sociālā vide ir
destruktīva, nepieciešams atbalsts,
lai mazinātu tās ietekmi
Jaunietim nav draugu
Jaunietis atzīst, ka jūtas
ļoti vientuļš
Jaunietis noliedz, ka
viņam trūkst atbalsta,
taču ir nenoliedzami
redzams, ka šāds atbalsts
246
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
viņam ir nepieciešams
(tādā veidā viņš noliedz arī savas problēmas).
Jaunietim būtu
nepieciešams ļoti
intensīvs mentora
atbalsts
Formālās,
neformālās un
informālās
izglītības
vajadzības
Jaunietis ir pārtraucis
un/vai nav turpinājis
vidējās vai augstākās
izglītības iegūšanu un
vēlas atsākt izglītības iegūšanu
Ir pamats uzskatīt, ka
jaunietis to spēs, ja
saņems nepieciešamo
informāciju, karjeras
attīstības atbalstu.
Jaunietis ir ticis
izslēgts/
pārtraucis/pametis
pamata vai vidējās
izglītības iegūšanu un vēlētos atsākt
izglītības iegūšanu
Ir šaubas vai jaunietis
to spēs patstāvīgi
Jaunietis izrāda
interesi par kursu un
semināru apmeklēšanu
Jaunietim būtu
nepieciešama speciālā
pedagoga vai cita
speciālista
konsultācijas un
palīdzība
Jaunietis vēlētos
iesaistīties izglītības
aktivitātēs, taču viņam
nav skaidrība kādās un
kurā jomā
Tuvāko mēnešu laikā
nav iespējams iesniegt
dokumentus un/vai
iestāties kādā no
mācību iestādēm
Jaunietis izrāda
interesi par mācīšanos,
bet trūkst resursu plānošanas
Jaunietim nav pamata
izglītības, vai arī
pamatizglītības posms
pabeigts, par to
saņemot liecību, jo ir vairāk nekā viens
nepietiekams vērtējums
Jaunietis nevēlas
mācīties, lai gan nav
iegūta obligātā
pamatizglītība
Jaunietim nav
informācijas par
izglītības iespējām
Jaunietim nav skaidrs,
kur viņš vēlētos
mācīties turpmāk vai
kādu arodu apgūt
Tuvāko mēnešu laikā
nav iespējams iesniegt
dokumentus un/vai
iestāties kādā no
mācību iestādēm
Jaunieša veselības
stāvoklis un spējas ir
neatbilstošas izglītības
vajadzību sasniegšanai
Jaunietim ir speciālās
vajadzības un
nepieciešams izstrādāt
individuālo izglītības programmu
Jaunietis noliedz
iespēju, ka viņam būtu
jāiesaistās kādās
izglītības aktivitātēs,
taču nenoliedzami ir
redzams, ka atbalsta
pasākumi šajā jomā
palīdzētu viņam
veiksmīgi
resocializēties.
Nodarbinātības
aktivitātes
Jaunietis vēlētos
iesaistīties algotā darbā, taču nav
skaidrības par to, ko
tieši vēlētos vai arī ir
priekšstats, taču
nepieciešama lielāka
pārliecība par to
Jaunietis vēlētos
iesaistīties brīvprātīgā
darba kustībā Latvijā
Jaunietis vēlētos
iesaistīties ar nodarbinātību saistītās
aktivitātēs, taču viņam
nav skaidrības par to,
kāda veida darbs tas
būtu un kāda nozare tā
būtu
Jaunietim trūkst darba
pieredzes
Jaunietim ir negatīva
Jaunietim trūkst darba
pieredzes un viņam nav vajadzīgo
priekšnoteikumu, lai to
uzsāktu
Jaunietim ir negatīva
darba pieredze
Reģionā trūkst
piemērotu darba vietu
Jaunietim nav
motivācijas strādāt
247
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
vai ārzemēs
Jaunietim būtu
nepieciešams karjeras
attīstības atbalsts,
piemēram, karjeras
konsultanta
konsultācijas
Jaunietim ir
nodarbinātības
pieredze
Reģionā ir pieejamas atbilstošas darbavietas
Jaunietim jau iepriekš
ilgstošu laika posmu ir
bijusi pozitīva darba
pieredze, ko viņš
varētu nākotnē
izmantot vēlamā darba
veikšanai
Jaunietim ir reālistisks
priekšstats par vēlamo
veicamo darbu un
atalgojumu
darba pieredze
Reģionā trūkst
jaunieša kompetencēm
piemērotu darbavietu
Jaunieša sociālajā
situācijā ir viegli
novēršamas
grūtības/šķēršļi
Ir jānovērš daži
faktori, kas traucē
jaunietim kļūt nodarbināmam
Jaunietim ir samērā
neadekvātas gaidas par
veicamo darbu un
atalgojumu
algotu vai brīvprātīgo
darbu
Jaunietim ir spilgti
izteiktas neadekvātas
gaidas par veicamo
darbu un atalgojumu
Jaunieša sociālajā
situācijā esošo
problēmu mazināšanai
vai novēršanai ir nepieciešams ilgāks
laiks un speciālistu
konsultācijas
Jaunieša spēju būt
nodarbināmam ietekmē
vairāku grūti
novēršamu vai tikai
ilgtermiņā novēršamu
faktoru kopums
Dzīves prasmju
līmenis
Jaunieša dzīves
prasmes ir labas
Jaunietis prot
patstāvīgi tikt galā ar
ikdienas jautājumiem
Jaunietim nav
pietiekamu
dzīvesprasmju
Jaunietim ir
apmierinošas
dzīvesprasmes, bet
trūkst motivācijas tās
izmantot
Jaunietis atzīst, ka
viņam nav pietiekamas
dzīves prasmes, taču
neko nedara, lai tās kaut kādā veidā apgūtu
Jaunietim ir svārstīga
motivācija iesaistīties
aktivitātēs, kas
uzlabotu viņa dzīves
prasmes
Jaunietim trūkst pat
pamata dzīvesprasmes
Jaunietis neizprot
nepieciešamību pēc
dažādām prasmēm,
noliedz, ka viņam
vispār tādas būtu
jāapgūst
Jaunietis ir noraidošs
pret aktivitātēm, kas
varētu uzlabot viņa
dzīves prasmes
Jaunietis dzīves
prasmes spēj apgūt
tikai īslaicīgi, nav
spējas tās pielietot
ilgtermiņā bez citu
atbalsta
Jaunieša uzvedība,
emocionālā
stabilitāte
Jaunietim nav
uzvedības problēmas,
Jaunietis kopumā ir
emocionāli stabils,
noturīgs
Nav novērojamas
pašregulācijas
problēmas
Jaunietim ir laba pašdisciplīna, prot
ievērot noteikumus
Jaunietis uzņemas
atbildību par savu
situāciju, risināmajiem
jautājumiem
Jaunietim ir nelielas
uzvedības problēmas,
ir emocionāli nestabils,
kas rada nelielas
grūtības, problēmas
Jaunietim trūkst
patstāvības un
vērojamas pašdisciplīnas grūtības
Jaunietis spēj darboties
tikai ārēju stimulu
ietekmē
Jaunietis daļēji spēj
uzņemties atbildību
par savu situāciju un
risināmajiem
jautājumiem
Jaunietim ir nopietnas
uzvedības problēmas, ir
emocionāli nestabils
Pašregulācijas trūkums
rada būtiskas
problēmas tam, lai viņš
veiksmīgi funkcionētu
sabiedrībā
Jaunietis nespēj
patstāvīgi pieņemt
lēmumus, nespēj
prognozēt un plānot
savu darbību
Jaunietis nespēj lietas
paveikt līdz galam, ir
nepieciešama regulāra
ārēja kontrole un
248
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
pamudinājumi
Jaunieša
motivācija risināt
savas problēmas
Jaunietim ir augsta
motivācija risināt
savas problēmas un
jaunietis ir motivēts
izmaiņām
Jaunietim ir mērķis un
viņš vēlas to sasniegt
Profilēšanas un
individuālās pasākumu
programmas izstrādes laikā jaunietis aktīvi
sadarbojas ar
programmas vadītāju
un izrāda gatavību
sadarboties ar
mentoru, aktīvi jau
risina savas
problēmas.
Jaunietis apzinās, ka
viņam ir problēmas,
bet viņš neko nedara,
lai tās risinātu.
Jaunietim raksturīga
sekundāra motivācija,
ir vērojamas
motivācijas grūtības
Jaunietis cenšas
meklēt attaisnojumus savai neadekvātai
rīcībai ārējos faktoros
Jaunietis ārēji labi
sadarbojas ar
programmas vadītāju,
mentoru, lai risinātu
savas problēmas taču
nepazināti demonstrē
pretestību.
Profilēšanas un
individuālās pasākumu
programmas izstrādes
laikā jaunietis epizodiski sadarbojas
ar programmas
vadītāju un mentoru,
sadarbībai gaidot
vairāk iniciatīvu un
motivējošas aktivitātes
no viņu puses
Jaunietim ir zema
motivācija risināt savas
problēmas
Jaunietis noliedz, ka
viņam ir problēma
dzīvē.
Jaunietis nav gatavs
pārmaiņām
Neprot lūgt, neprot
pieņemt palīdzību.
Jaunietis nevēlas sadarboties ar
programmas vadītāju
un/vai mentoru un
aktīvi pretojas visiem
pasākumiem, kas vērsti
uz viņa resocializāciju.
Jaunieša motivācijas
raksturs un līmenis
nespēj stimulēt
atbildīgu rīcību
Jaunietis nevēlas
uzņemties atbildību par
savu neadekvāto rīcību. Vienmēr to attaisno ar
ārējiem faktoriem
Jaunieša iztikas
līdzekļi
Jaunietim nav vai jau
ilgstošu periodu nav
būtisku problēmu ar
finanšu un citiem
līdzekļiem
Jaunietim ir regulāri
alternatīvi ienākumi.
Jaunietim ir iespēja
izmantot ģimenes
materiālo atbalstu
Jaunietim pašlaik ir
nelielas grūtības ar
finanšu līdzekļiem,
taču drīzumā tas
mainīsies, situācija ir
īslaicīga.
Jaunietim epizodiski ir ienākumi
Jaunietim dažkārt ir
iespēja izmantot
ģimenes materiālo
atbalstu
Jaunietis iztiek no
sociālās palīdzības u.c.
pabalstiem
Jaunietim ir
kredītsaistības vai
līzinga maksājumi, kas
apgrūtina finansiālo situāciju, bet saistības
tiek pildītas
Jaunietim ir nopietnas
problēmas ar finanšu
un citiem līdzekļiem.
Jaunietis neprot plānot
savu budžetu.
Jaunietis ilgstoši dzīvo
nabadzībā, ir pieradis pie tās
Jaunietis iztiek no
sociālās palīdzības u.c.
pabalstiem
Jaunietim ir
kredītsaistības vai
līzinga maksājumi,
kurus viņš nespēj pildīt
Iekļaušanās
sabiedrībā
Jaunietis ir kopumā
iekļāvies sabiedrībā,
viņam ir sociāli
atbilstoša/adekvāta
vide
Jaunietis, saņemot
nelielu atbalstu un
Jaunietis ir daļēji
izolējies no
sabiedrības vai arī viņa
sociālajā vidē
iespējams identificēt
riska faktorus
Jaunietis apzinās, ka ir
Jaunietis ir pilnīgi
izolējies no
sabiedrības vai arī
viņa sociāla vide ir
destruktīva
Jaunietis ir ticis
stigmatizēts
249
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
informāciju, spēs sevi
realizēt, radoši izpaust
atbilstoši kopienas un
sabiedrības
vajadzībām
izolējies no
sabiedrības, ka tas
viņu negatīvi ietekmē,
taču neko nedara, lai to
mainītu.
Jaunieti nepieciešams
informēt, un izglītot
par kopienā
pieejamajiem
resursiem, kas veicinātu jaunieša
iekļaušanos sabiedrībā,
kā arī nodrošināt
jaunietim atbalstu šo
resursu piekļuvei un
izmantošanai
Jaunietis neadekvāti
vērtē savu sociālo vidi
Kopienā nav
pietiekamu
iekļaušanos veicinošu
resursu
Jaunietim ir
neadekvāts
priekšstats par to, ka
viņam ir pozitīva un
atbalstoša sociālā
vide
Jaunietis noliedz
faktu, ka ir izolējies
no sabiedrības un ka
tas viņu negatīvi
ietekmē.
Indivīda vērtības
Jaunietis izprot
sabiedrībā
dominējošās vērtības
Jaunietis spēj loģiski
spriest par vērtībām un
to saistību ar sabiedrībā un viņa
dzīvē notiekošajiem
procesiem/izmaiņām
Jaunietis izprot vērtību
pārvērtēšanas procesu
un to ietekmējošos
faktorus, un spēj to
attiecināt uz sevi
Jaunietis atzīst
izglītības nozīmi
Jaunietis atzīst algotu
darbu kā iztikas
iegūšanas veidu
Jaunieša vērtību
sistēma ir nestabila, ar
personības brieduma
trūkuma pazīmēm un
vērojamas atšķirības
no sabiedrībā dominējošas vērtību
sistēmas
Jaunietim ir grūtības
iekļauties kopienā un
realizēt sevi
sabiedriskajā dzīvē
tieši pretrunīgo vērtību
dēļ, ir vērojama
jaunieša opozīcija, bet
nepiemīt prasmes un
drosme paust savu
nostāju un pozitīvā veidā realizēt sevi
Jaunietis sarunās ar
atbildīgiem cilvēkiem
deklarē atbalstu
sabiedrībā pieņemtām
vērtībām, bet rīcībā tās
ne vienmēr ievēro
Jaunietis tikai daļēji
atzīst izglītības nozīmi
Jaunietim raksturīgas
nenobriedušas
personības vērtības,
grūti saprast lietu
sakarības
Vērojamas atšķirības no sabiedrībā
pieņemtajām vērtībām
Jaunietim ir izteikti
vainojoša un nosodoša
attieksme pret sistēmu,
pret apkārtējiem, kas
traucē iekļauties
sabiedrībā un realizēt
savu potenciālu
Jaunietis neatzīst
izglītības nozīmi
Jaunietis neatzīst algotu
darbu kā iztikas iegūšanas veidu un
strādāšanu neuzskata
par vajadzīgu nodarbi
Risināmo
problēmu apjoms
un raksturs
Jaunietis skaidri
apzinās, kādas
problēmas viņam ir
jārisina un kādā veidā
tās ir jārisina.
Risināšanas iespējas
zināmas, paredzamas,
ietveramas plānotajā
periodā
Jaunietim risināmas
vairākas problēmas un
piesaistāmi papildus
resursi
Jaunietis apzinās savas problēmas, bet neko
nedara, lai tās risinātu.
Jaunietim ir daudz
dažāda rakstura
problēmas, kuru
risinājums prasa
papildus ieguldījumu gan laika, gan resursu
ziņā
Jaunietis noliedz, ka
viņam vispār būtu
problēmas, bet skaidri
un nenoliedzami
redzams, ka tādas
viņam ir.
Atzīmju skaits
katrā kolonnā
250
Kritēriji Sākotnējā iesaiste
2 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
4 mēneši*
Sākotnējā iesaiste
6 mēneši*
kopā:
* Ņemot vērā katra konkrētā mērķa grupas jaunieša situāciju un ievērojot nosacījumu, ka jānodrošina, ka mērķa grupas
jaunietis pēc iespējas ātrāk tiek virzīts uz iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, VIAA īstenotajos
Jauniešu garantijas atbalsta pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba
samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī NVO vai jauniešu centru darbībā, programmas vadītājs sākotnēji ir
tiesīgs noteikt īsāku individuālās pasākumu programmas īstenošanas termiņu nekā norādīts tabulā.
Saskaņā ar atbalsta grupu dalījumu, _________________ situācija atbilst __________ atbalsta
grupai, kad atbalsta pasākumi ir nodrošināmi sākotnēji_____________ mēnešus**.
Programmas vadītāja vārds, uzvārds, paraksts un datums:
**Pēc attiecīgā perioda beigām, tiek veikts individuālās pasākumu programmas progresa
izvērtējums un programmas vadītājs sadarbībā ar mērķa grupas jaunieša mentoru un, ja
nepieciešams speciālistiem lemj par nepieciešamību pagarināt individuālo pasākumu programmu.
Individuālās pasākumu programmas pagarināšana ir jāsaskaņo ar JSPA.
251
Pielikums Nr.5 Vienošanās ar mērķa grupas jaunieti par dalību individuālās
pasākumu programmas īstenošanā
(Pašvaldības nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese)
atbildīgā amatpersona (vārds, uzvārds) ar
_________________________________________(dokumenta nosaukums, dokumenta datums,
numurs) deleģē programmas vadītāju __________________________________(amats, vārds,
uzvārds) slēgt šo vienošanos projekta “PROTI un DARI!” ietvaros.
Pašvaldības nosaukums:
Mērķa grupas jaunieša
vārds, uzvārds:
Mērķa grupas jaunieša
personas kods:
Mērķa grupas jaunieša
dzimšanas datums:
vecums (pilni gadi):
Mērķa grupas jaunieša
programmas vadītāja
(vārds, uzvārds,
kontaktinformācija)
Plānotais sadarbības
periods:
Vienošanās parakstīšanas
vieta un datums:
1. Mērķa grupas jaunieša tiesības:
saņemt no programmas vadītāja un mentora informāciju par projektu “PROTI un DARI!”,
saņemt no programmas vadītāja un mentora informāciju par individuālajā pasākumu
programmā ietvertajiem pasākumiem un sasniedzamajiem mērķiem,
saņemt no programmas vadītāja un mentora informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras
un Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajiem Jauniešu garantijas projektu
pasākumiem un iespējām tajos iesaistīties,
ierosināt pasākumus un aktivitātes, kuros vēlētos piedalīties savas individuālās pasākumu
programmas īstenošanas laikā;
ierosināt mentora maiņu, programmas vadītājam norādot iemeslus.
2. Mērķa grupas jaunieša pienākumi:
iepazīties ar individuālajā pasākumu programmā ietvertajiem pasākumiem un
sasniedzamajiem mērķiem,
iesaistīties individuālās pasākumu programmas īstenošanā un piedalīties plānotajos atbalsta
pasākumos,
individuālās pasākumu programmas pasākumos un individuālajās tikšanās neatrasties
apreibinošo vielu ietekmē,
252
informēt programmas vadītāju vai mentoru par jebkādiem apstākļiem, kas radušies
programmas realizācijas laikā un var ietekmēt iesaistīšanos plānotajās aktivitātēs,
sniegt programmas vadītājam informāciju par individuālās pasākumu programmas
īstenošanas sasniegumiem un grūtībām,
veikt veselības pārbaudi, ja programmas vadītājs uzskata, ka tas var ietekmēt individuālās
pasākumu programmas īstenošanu vai radīt draudus jaunieša vai citu cilvēku drošībai un
veselībai,
sadarboties ar programmas vadītāja un mentora ieteiktajiem speciālistiem,
risināt individuālās pasākumu programmas īstenošanas laikā radušās domstarpības sarunu
ceļā.
3. Programmas vadītāja tiesības:
liegt mērķa grupas jaunietim dalību individuālās pasākumu programmas pasākumos un
individuālajās tikšanās, ja viņš atrodas apreibinošo vielu ietekmē vai apdraud līdzcilvēku
dzīvību vai drošību,
nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu
programmā,
veikt mentora maiņu.
4. Programmas vadītāja pienākumi:
ievērot konfidencialitāti un datu aizsardzības principus,
ievērot mērķa grupas jaunieša pašnoteikšanās tiesības,
sniegt un organizēt atbalstu mērķa grupas jaunietim,
analizēt un novērtēt individuālo pasākumu programmas izpildi,
aktualizēt/grozīt individuālo pasākumu programmu atbilstoši mērķa grupas jaunieša
sasniegumiem vai metodoloģiskajās vadlīnijās norādītajos gadījumos,
pārraudzīt mentora darbu individuālās pasākumu programmas īstenošanas laikā,
sniegt mērķa grupas jaunietim informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts
izglītības attīstības aģentūras īstenotajiem Jauniešu garantijas projektu pasākumiem,
risināt individuālās pasākumu programmas īstenošanas laikā radušās domstarpības sarunu
ceļā.
Mērķa grupas jaunietis apņemas:
Pildīt šo vienošanos un sadarboties ar programmas vadītāju _____________________________
/vārds, uzvārds/ un mentoru ____________________(vārds, uzvārds) un citiem individuālās
pasākumu programmas īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem visu plānoto sadarbības periodu.
Programmas vadītājs apņemas:
Sadarboties ar mērķa grupas jaunieti _____________________________ (vārds, uzvārds) visā
plānotajā sadarbības periodā.
Vienošanās sastādīta 2 (divos) oriģināleksemplāros uz ___ (_______) lapām. Programmas
vadītājam un mērķa grupas jaunietim pa vienam oriģināleksemplāram. Abiem eksemplāriem ir
vienāds juridiskais spēks.
Šai Vienošanai kā neatņemama sastāvdaļa tiek pievienota SĀKOTNĒJĀ individuālā pasākumu
programma uz __ (____) lapām.
253
Apliecinājums par personas datu izmantošanu
Piekrītu savu personas datu uzglabāšanai, apstrādei, kā arī pārbaudei, lai veiktu personas
identifikāciju, kā arī piekrītu, ka normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā
personas dati funkciju nodrošināšanai var tikt nodoti citām kompetentajām institūcijām.
Mērķa grupas jaunietis (paraksts, paraksta atšifrējums) __________________________________
Ja jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, mērķa grupas jaunieša
likumiskais pārstāvis – vecāks/ aizbildnis/ aizgādnis (vārds, uzvārds/ paraksts, paraksta
atšifrējums) ______________________________________________
Programmas vadītājs (paraksts, paraksta atšifrējums) ___________________________________
254
PielikumsNr.6 Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma
Vispārējie dati par mērķa grupas jaunieti Pašvaldības nosaukums Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods
Mērķa grupas jaunieša dzimšanas
gads un datums
Deklarētā dzīvesvieta Faktiskā dzīvesvieta (ja atšķiras no
deklarētās):
Jaunieša kontaktinformācija (tel. nr.,
e-pasts, skype vārds)
Individuālās pasākumu programmas
izstrādes veicējs
Individuālās pasākumu programmas
sākotnēji plānotais ilgums mēnešos
Individuālās pasākumu programmas
sākotnēji plānotais īstenošanas termiņš
____.____.20____ - ____.____.20___ datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Individuālās pasākumu programmas ietvaros mērķa grupas jaunietim atbalsts tiks sniegts šādās jomās (atzīmēt atbilstošo/-os)
Nodarbinātības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties darīt” pīlārs) Mūžizglītības prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties zināt” pīlārs) Socializācijas un iekļaušanās prasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt kopā” pīlārs) Personības un dzīvesprasmju attīstība un veicināšana („Mācīties būt” pīlārs)
255
___1____.MĒNESIS: ____.____.20____ - ____.____.20___ kārtas numurs datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Risināmā problēma un
Sasniedzamie mērķi
Plānotās aktivitātes vispārējs apraksts,
īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas vadītāja
individuāls atbalsts
(ilgums stundās) >4h
Mentora individuāls
atbalsts
(ilgums stundās) >20h
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās) >24h
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: >48h
256
___2____.MĒNESIS: ____.____.20____ - ____.____.20___ kārtas numurs datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Risināmā problēma un
Sasniedzamie mērķi
Plānotās aktivitātes vispārējs apraksts,
īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas vadītāja
individuāls atbalsts
(ilgums stundās) >4h
Mentora individuāls
atbalsts
(ilgums stundās) >20h
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās) >24h
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: >48h
257
___3____.MĒNESIS: ____.____.20____ - ____.____.20___ kārtas numurs datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Risināmā problēma un
Sasniedzamie mērķi
Plānotās aktivitātes vispārējs apraksts,
īstenošanas vieta
Plānotais atbalsta apjoms stundās
Programmas vadītāja
individuāls atbalsts
(ilgums stundās) >4h
Mentora individuāls
atbalsts
(ilgums stundās) >20h
Citi atbalsta
pasākumi (ilgums
stundās) >24h
Plānotais atbalsta apjoms kopā mēnesī: >48h
Mērķa grupas jaunietis: __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
Mērķa grupas jaunieša vecāka/aizbildnis/aizgādnis (ja attiecināms): __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
Programmas vadītājs: __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
Mērķa grupas jaunieša mentors: __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
____._____.20____.
258
Pielikums Nr.7 Mentora ikmēneša pārskats par sniegto atbalstu mērķa grupas
jaunietim individuālās pasākumu programmas īstenošanā
Pašvaldības nosaukums:
Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds:
Mērķa grupas jaunieša personas
kods:
Mērķa grupas jaunieša mentors
(vārds, uzvārds,
kontaktinformācija):
Pārskata periods:
Pārskata izstrādes datums:
Mentora sniegtais atbalsts mērķa grupas jaunietim individuālās pasākumu programmas
īstenošanā
Sadarbības novērtējums, priekšlikumi turpmākai sadarbībai un mērķa grupas jaunieša individuālās
pasākumu programmas aktualizācijai:
Mentors __________________________________________________
(vārds, uzvārds, paraksts)
Nr.
p. k.
Individuālā atbalsta sniegšanas
veids
Datums Sniegtā
atbalsta
apjoms
stundās
Komentāri
(skaidrojums,
piemērs vai tml.)
259
Pielikums nr.8 Speciālista pārskats par sniegto atbalstu mērķa grupas jaunietim
individuālās pasākumu programmas īstenošanā
Pašvaldības nosaukums:
Institūcijas nosaukums:
Mērķa grupas jaunieša
vārds, uzvārds:
Mērķa grupas jaunieša
personas kods:
Mērķa grupas jaunieša
dzimšanas datums:
vecums (gadi):
Speciālists (vārds,
uzvārds, amats,
kontaktinformācija):
Sadarbības perioda
sākums:
Sadarbības perioda
beigas:
Informācija par sniegto atbalstu/īstenoto aktivitāti: _____________________________
Datums Ilgums/ apjoms
(minūtēs, stundās)
Apraksts Dinamika/Rezultāts
Pārskata sagatavošanas datums ___________________________
Speciālista vārds, uzvārds, paraksts ___________________________
260
Pielikums Nr.9 Parakstu lapa mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā pasākumu programmā
Parakstu lapa mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā pasākumu programmā, ja parakstu lapa glabājas pie mērķa grupas jaunieša
Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods:
Jaunieša kontaktinformācija (tel.nr.,
e-pasts, skype vārds)
Programmas vadītāja vārds, uzvārds
Mentora vārds, uzvārds
___.mēnesis: ____.____.20____ - ____.____.20___ kārtas numurs datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Datums Laiks no –
līdz vai
ilgums
stundās
Aktivitāte/ īss veicamo darbību
apraksts
Aktivitātes
īstenotāja paraksts
un atšifrējums
Mērķa grupas
jaunieša paraksts
un atšifrējums
Piezīmes komentāri
261
Parakstu lapa mērķa grupas jaunietim par dalību individuālajā pasākumu programmā, ja parakstu lapa glabājas pie aktivitātes īstenotāja un
atbalsta sniedzēja
___.mēnesis: ____.____.20____ - ____.____.20___ kārtas numurs datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods:
Jaunieša kontaktinformācija
(tel.nr., e-pasts, skype vārds)
Programmas vadītāja vārds,
uzvārds
Mentora vārds, uzvārds
Risināmā problēma un Sasniedzamie mērķi ________________________________
Aktivitātes īstenotājs_________________________________________
Aktivitātes īstenotāja kontaktpersona, kontaktinformācija: _______________________________
262
Datums Stundas Aktivitāte/ īss veicamo darbību apraksts Jaunieša paraksts Aktivitātes īstenotāja piezīmes
Kopā
stundas:
Aktivitātes īstenotājs: ___________________________/_____________________/ paraksts un tā atšifrējums
____.____.20____.
263
Pielikums Nr. 10 Ikmēneša pārskats par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildi
___.mēnesis: ____.____.20____ - ____.____.20___ kārtas numurs datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Vispārējie dati par mērķa grupas jaunieti
Pašvaldības nosaukums Mērķa grupas jaunieša vārds,
uzvārds, personas kods
Mērķa grupas jaunieša dzimšanas
gads un datums
Deklarētā dzīvesvieta Faktiskā dzīvesvieta (ja atšķiras no
deklarētās):
Jaunieša kontaktinformācija (tel.
nr., e-pasts, skype vārds)
Mērķa grupas jaunieša prombūtne pārskata periodā un tās iemesli (ja attiecināms)
264
Risinātā problēma un sasniedzamie
mērķi
Aktivitātes vispārējs apraksts, īstenošanas
vieta
Atbalsta apjoms stundās
Programmas vadītāja
individuāls atbalsts
(ilgums stundās)>4h
Mentora individuāls
atbalsts
(ilgums stundās)>20h
Citi atbalsta
pasākumi
(ilgums
stundās)>24h
Atbalsta apjoms kopā mēnesī:>48h
TIKŠANĀS AR PROGRAMMAS VADĪTĀJU, LAI PĀRRUNĀTU INDIVIDUĀLĀS PASĀKUMU PROGRAMMAS PROGRESU:
Datums Aktivitāte Ilgums
stundās
Tikšanās ar mērķa grupas jaunieti, lai pārrunātu
individuālās pasākumu programmas progresu
Stundas kopā
PROGRAMMAS VADĪTĀJA KOPVĒRTĒJUMS PAR INDIVIDUĀLĀS PASĀKUMU PROGRAMMAS IZPILDI
265
MENTORA KOPVĒRTĒJUMS PAR INDIVIDUĀLĀS PASĀKUMU PROGRAMMAS IZPILDI
NEPIECIEŠAMIE GROZĪJUMI INDIVIDUĀLAJĀ PASĀKUMU PROGRAMMĀ UN TO PAMATOJUMS (JA ATTIECINĀMS)
Programmas vadītājs: __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
Mērķa grupas jaunieša mentors: __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
____._____.20____.
266
Pielikums Nr. 11 Noslēguma ziņojums par mērķa grupas jaunieša iesaisti
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) /Nodarbinātības valsts
aģentūras (NVA) Jauniešu garantijas pasākumos
VISPĀRĒJIE DATI PAR MĒRĶA GRUPAS JAUNIETI
Pašvaldības nosaukums:
Mērķa grupas jaunieša vārds, uzvārds,
personas kods:
Mērķa grupas jaunieša dzimšanas gads
un datums, vecums:
Deklarētā dzīvesvieta:
Faktiskā dzīvesvieta (ja atšķiras no
deklarētās):
Jaunieša kontaktinformācija (tel.nr., e-
pasts, skype vārds):
Noslēguma ziņojuma izstrādes veicējs
(vārds, uzvārds, kontaktinformācija):
Jaunietis ir iesaistījies VIAA organizētajos pasākumos (norādīt iesaistes datumu*140
)
Jaunietis ir iesaistījies NVA organizētajos pasākumos (norādīt iesaistes datumu*)
140 **Pašvaldības pienākums ir iesniegt attiecīgo apliecinājuma dokumentu kopijas.
Programmas vadītāja vārds, uzvārds, paraksts
Datums
267
Pielikums Nr. 12 Noslēguma ziņojums par individuālās pasākumu
programmas ietekmi uz jaunieti
VISPĀRĒJIE DATI PAR MĒRĶA GRUPAS JAUNIETI
Pašvaldības nosaukums:
Mērķa grupas jaunieša
vārds, uzvārds, personas
kods:
Mērķa grupas jaunieša
dzimšanas gads un
datums:
Deklarētā dzīvesvieta
Faktiskā dzīvesvieta (ja
atšķiras no deklarētās)
Jaunieša
kontaktinformācija
(tel.nr., e-pasts, skype
vārds)
Individuālās pasākumu
programmas ilgums
mēnešos un stundās
Individuālās pasākumu
programmas ilgums
stundās
Individuālās pasākumu
programmas īstenošanas
termiņš
____.____.20____ - ____.____.20___ datums mēnesis gads datums mēnesis gads
Individuālās pasākumu programmas īstenošanas pabeigšanas/pārtraukšanas iemesls:
plānotās programmas pabeigšana plānotajā termiņā (tai skaitā ar pagarinājumu);
jaunietis ir zaudējis mērķa grupas jaunieša statusu/ neatbilst mērķa grupas kritērijiem;
jaunietis ir pārtraucis dalību individuālajā pasākumu programmā noteiktajos atbalsta pasākumos
(atteikšanās no dalības, ilgstoša neierašanās, pazušana bez vēsts, jaunieša nāve u.tml.) jaunietis ir izdarījis noziegumu, bijis vardarbīgs pret atbalsta sniegšanā iesaistītajiem
speciālistiem u.tml., tāpēc pieņemts lēmums par jaunieša izslēgšanu no turpmākas dalības
projektā; Cits
268
Individuālās pasākumu programmas noslēgumā mērķa grupas jaunietis ir:
Iesaistījies izglītībā*141
o Iesaistījies formālās izglītības ieguvē (visas pakāpes un veidi).
Iesaistījies Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projekta
pasākumos* o Iesaistījies profesionālās izglītības programmu apguvē.
Iesaistījies aroda apguvē pie amata meistara*
o Ieguvis mācekļa statusu;
o Uzsācis aroda apguvi pie amata meistara, kas reģistrēts Latvijas amatniecības kameras reģistrā.
Iesaistījies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projekta
pasākumos*
Iesaistījies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai
preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos*
Iesaistījies nodarbinātībā*
o Jaunietis ir noslēdzis darba attiecību līgumu/ kļuvis par darba ņēmēju;
o Jaunietis ir ieguvis saimnieciskās darbības veicēja personas statusu;
o Jaunietis ir kļuvis par uzņēmuma īpašnieku (tostarp zemnieku un zvejnieku saimniecības
īpašnieks);
o Jaunietis ir reģistrējies kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.
Iesaistījies nevalstisko organizāciju darbībā*
Iesaistījies jauniešu centru darbībā*
Cits____________________________________
Piezīmes par individuālās pasākumu programmas ietekmi uz jaunieti
Programmas vadītājs: __________________(_________________________) paraksts un tā atšifrējums
____._____.20____.
*Pašvaldības pienākums ir iesniegt attiecīgo apliecinājuma dokumentu kopijas.